Jelgava

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.25</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Jelgava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2287</id>
    <revision>
      <id>3672906</id>
      <parentid>3651568</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Cilvēki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26692" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Jelgava
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Jelgava aerial view.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Jelgavas centrālā daļa
| image_flag = Jelgava flag.svg
| flag_link = Jelgavas karogs
| image_shield = Jelgava COA great.svg
| shield_link = Jelgavas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 38
| lats = 54
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 42
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1573]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Mitau}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Mitawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Mintauja}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Митава}}
| leader_title = [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Domes priekšsēdētājs]]
| leader_name = [[Andris Rāviņš]] ([[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])
| area_total_km2 = 60.1
| area_footnotes = &lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|703}}&lt;/ref&gt;
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = 
| population_total = 60 564
| population_as_of = 2021
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-30(01-18)
| website = [http://www.jelgava.lv/ www.jelgava.lv]
| footnotes = 
}}
[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|thumb|Jelgavas Dome]]
[[Attēls:Bus station in Jelgava, Latvia.jpg|thumb|Jelgavas autoosta]]
'''Jelgava''' ir [[valstspilsēta]] [[Zemgale|Zemgalē]], 43 km no [[Rīga]]s pie [[Lielupe]]s un tās attekas [[Driksa]]s. 13. gadsimta vidū [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Konrāds fon Manderns|Konrāds no Mandernas]] pavēlēja celt krustnešu pili uz Garās salas [[Upmale (zeme)|Upmales zemē]], lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar [[zemgaļi]]em. [[Mītavas pils uzcelšana|Pils uzcelšana]] 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas dibināšanas brīdi. Pilsētas tiesības Jelgava ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s, vēlāk [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsēta. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve.

== Nosaukums ==
Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir '''Mītava''' ({{val|de|Mitau}}){{Nepieciešama atsauce}}. Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir &quot;Jelgava&quot;{{Nepieciešama atsauce}}.

Nosaukums &quot;Jelgava&quot; visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu &quot;pilsēta&quot;. Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot [[Jānis Endzelīns|Jāni Endzelīnu]]) Jelgavas nosaukums cēlies no [[lībiešu valoda]]s vārda ''jālgab'', kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds ''jālgab'' lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda &quot;jelgava&quot;. Pēc biežāk paustā viedokļa &quot;jelgava&quot; apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam &quot;pilsēta&quot;, kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar &quot;jelgavu&quot; saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — [[Jelgavas kalns]] ([[Turaida (ciems)|Turaidā]], Kalncempjos), [[Jalgavas kalns]] ([[Sēlpils|Sēlpilī]]), [[Jelgavkalns]] (Rencēnos), [[Jelgavkrasti]] ([[Liepupe (ciems)|Liepupē]]),&lt;ref&gt;Konstantīns Karulis, &quot;Latviešu etimoloģijas vārdnīca&quot;, Rīga, Avots 2001, šķirklis &quot;pilsēta&quot;&lt;/ref&gt; kā arī [[Jaunjelgava]].

== Ģerbonis ==
{{Pamatraksts|Jelgavas ģerbonis}}
Jelgava savu [[Jelgavas ģerbonis|ģerboni]] ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots [[staltbriedis]], vēlāk [[alnis]]. 1579. gadā ģerboni papildināja ar [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietota viļņota josla, kā [[Latvijas PSR]] karogā.

2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: &quot;Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/simbolika/pilsetas-gerbonis/gerbona-vesture/|title=Pilsētas ģerbonis|publisher=Jelgava.lv|accessdate={{dat|2012|4|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111205181956/http://jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/simbolika/pilsetas-gerbonis/gerbona-vesture/|archivedate={{dat|2011|12|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Jelgava zimogs 1756.PNG|1756. gada pilsētas zīmogs
Attēls:Jelgava zimogs 18gs beigas.PNG|18. gs. beigu zīmogs
Attēls:Jelgava ģerbonis 1846.PNG|1846. gada pilsētas ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

2016. gada 13. decembrī tika apstiprināts Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis.&lt;ref&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1265 Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Jelgavas vēsture}}
[[Attēls:Jelgava 1840. gadā.jpg|thumb|230px|Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).]]
[[Attēls:Jelgavas tirgus laukums ar rātsnamu 1917.jpg|thumb|230px|Jelgavas tirgus laukums ar rātsnamu (1890).]]
[[Attēls:Jelgavas kopskats no Jāņa baznīcas torņa 1917.jpg|thumb|230px|Jelgavas kopskats no Jāņa baznīcas torņa (1917).]]
[[File:Jelgavas stacija 2021 (2).jpg|thumb|230px|Jelgavas dzelzceļa stacija]]

Jelgava izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no [[1573]]. gada. No 1578. līdz 1795. gadam [[Jelgavas pils]] bija [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|Kurzemes un Zemgales hercogu]] galvenā rezidences vieta.
1775. gadā Jelgavā nodibināja [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|akadēmisko ģimnāziju]] jeb &quot;Pētera akadēmiju&quot; (''Academia Petrina'').
Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s administratīvo centru. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri [[Olaine]]i izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližansi un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju]], ko tālāk izbūvēja līdz [[Mažeiķi]]em (1873), notika pilsētas industrializācija.
1895. gadā Jelgavā advokāta [[Jānis Čakste|J. Čakstes]] vadībā notika [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. 1904. gadā pabeidza būvēt [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līniju Krustpils—Jelgava—Tukums—Ventspils]].

[[Bermontiāde]]s laikā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] atradās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī]]. Otrā pasaules kara beigās [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanā armija pavērsa uzbrukumu]] no [[Šauļi]]em 1944. gada 28. jūlijā Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu &quot;Ziemeļi&quot;. Vācu armija Jelgavu pasludināja par &quot;cietoksni&quot;, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta.
Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;200px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Jelgavas panorāma pāri Driksai.jpg|Jelgavas panorāma vācu okupācijas laikā (1915—1918) pāri [[Driksa]]i. Redzami (no kreisās) [[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle|pareizticīgo baznīcas]], [[sinagoga]]s, luterāņu baznīcas, Jelgavas ģimnāzijas un katoļu baznīcas torņi.
Attēls:Jelgavas Lielās ielas kopskats no tirgus līdz Sv. Annas baznīcai.jpg|[[Lielā iela (Jelgava)|Lielās ielas]] kopskats no tirgus līdz [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Annas baznīcai]].
Attēls:Viesnīcas Jelgava projekts 1938.jpg|Viesnīcas &quot;Jelgava&quot; 1938. gada projekts ([[Lielā iela (Jelgava)|Lielā iela 6]]).
&lt;/gallery&gt;

== Apkaimes ==
Jelgava ir sadalīta 21 apkaimēs, jeb rajonos

[[Attēls:Apkaimes ar gerboniem.png|border|249x249px]][[Attēls:Gerboni.jpeg|398x398px]]


# '''Būriņu dārzi''' ir maza, noslēgta apkaime abpus Būriņu ceļam. No pārējās Jelgavas Būriņu dārzus atdala Svētes upe. Ieliņas, kas atzarojas no Būriņu ceļa, bieži ir aizgaugušas un šauras, ar mazdārziņiem un, pa laikam, arī savrupmājām.
# '''Cepļi''' Senākos laikos šeit bija hercogistes ķieģeļu cepļi. Nosaukums vecās Latvijas laikā bija saglabājies Veccepļu māju nosaukumā. No tā arī nācis Cepļu ielas un apkaimes nosaukums. Cepļi ir maza, noslēgta apkaime starp Lielupi, dzelzceļu, un rūpnieciskām ēkām, uz kuru ved tikai viena iela. Ļaudis šeit, kā liekas, dzīvo atrauti no pārējās pasaules.
# '''Cukurfabrika''' ir apkaime, kurā kādreiz bija pirmā Latvijas cukurfabrika. Pat ja tās šeit vairs nav, apkaimi un dzelzceļa staciju turpina saukt tā. Tās galvenās ielas - Brīvības bulvāris, Lāčplēša iela, Aviācijas iela ir veidojušās vecās Latvijas laikā.
# '''Dienvidu gals''' stiepjas gar Tērvetes ielu, tas izplešas dienvidu virzienā kā liels trijstūris. Platajā galā tas iever lielu daļu meža. Ieliņas šeit ir retas un īsas ar savrupmājām un dārziņiem.
# '''Ģintermuiža''' ir mierīga un klusa apkaime, kuras vidū ir vecā Ģintermuižas slimnīca, bet apkārt guļ savrupmāju ielas. Apkaime atrodas starp Svēti, Miezīti, Atmodas ielu un dzelzceļu.
# '''Jaunais gals''' guļ puslokā ap Jelgavas Vidu, bet tā robeža dienvidos ir Atmodas iela. Šī apkaime ir samērā jaunu savrupmāju nogabals, kurā ielas dažreiz ir tā samezglotas, ka nezinātājs tajās var apmaldīties.
# '''Langervalde''' atrodas starp dzelzceļa līniju un Jelgavas rietumu robežu. Apkaime ir vecā Langervaldes parka vietā, tāpēc lielāko tās daļu aizņem ar retām takām šķērsots mežs, gar ceļiem rindojas savrupmājas un dažviet gadās ražošanas apbūve.
# '''Lapskalns''' ir liela apkaime Jelgavas ziemeļos. Senāk apkaimes vidū ir bijušas vairākas muižas, arī Lapskalna muiža, kuras virzienā veda Lapskalna ceļš un Lapskalna iela (tātad nosaukums vienmēr ir bijis vienskaitlī). No laukiem par pilsētu Lapskalns ir kļuvis diezgan nesen, kad šeit ir izveidojušies blokmājas, savrupmājas, mazdārziņi, lidlauks, bet daļa apkaimes joprojām ir zaļa un mežonīga.
# '''Lediņi''' ir vēl viena mazdārziņu apkaime, ko no Sieramuižas atdala šoseja un meži apbus tai. Te ir atrodams Jelgavas augstākais punts, Lediņu kalns, kas mūsdienās ir apaudzis ar kokiem. Lediņi pieslejas Jelgavas austrumu robežai - Vircavai.
# '''Līnijas''' Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.
# '''Miezītes''' nosaukums ir cēlies no senās Miezītes saimniecības, kuras lauki kādreiz pletās šajā apkaimē. Tās ielas veido no Dobeles šosejas atzarojušies ceļi. Ziemeļos Miezītei ir Dobeles šoseja, bet dienvidos - Ģintermuiža un Būriņu dārzi, tās galvenā apbūve ir ģimeņu mājas.
# '''Ozolpils''' ir apkaime Jelgavas ziemeļos, aiz Lielupes un Loka maģistrāles. Ceļi šeit ir taisni un smilšaini, gar kuriem rindojas vecākas un jaunākas ģimenes mājas.
# '''Pogu laukus''' no pārējās Jelgavas divās pusēs atdala dzelzceļi, trešajā - Svēte. Retas ielas ar retām mājām liek šai romantiskajai apkaimei drīzāk atgādināt laukus, nevis pilsētu.
# '''Prospektu gals''' ir Jelgavas vizītkarte, vieta ar muzejiem un birojiem, kuru labprāt apskata iebraucēji. Apkaimes mugurkauls ir četri galvenie Jelgavas prospekti, kuri, neskatoties uz XX gadsimta postījumiem, vēl joprojām stiepjas taisni no ziemeļiem uz dienvidiem - Zemgales prospekts, Akadēmijas iela, J. Čakstes bulvāris, Pasta iela.
# '''Rafs''' atrodas starp Rīgas ielu un Ozolpili. Nosaukums ir nācis no rūpnīcas RAF blokmāju rajona starp Pērnavas ielu un Loka maģistrāli. Tomēr Rafa (apkaimes nosaukums jau sen ir lokāms vārds), platība ir ļoti liela, tās galveno daļu veido Vecā ceļa ielu &quot;baseins&quot;. Tā lielākā daļa ir ģimeņu mājas ar dārziem un arī sporta iestādes.
# '''Romas krogs''' guļ gar Romas ielu starp Lietuvas šoseju un Miera ielu ziemeļos. Šī apkaime pilnībā sastāv no savrupmājām haotiskā ielu tīklā.
# '''Salas''' Jelgavā ir divas - Pasta sala un Pilssala. Protams, galvenais apskates objekts te ir Jelgavas pils, bet pēdējā laikā arī pārējā apkaime ir pārveidojusies par iecienītu pastaigu un atpūtas vietu.
# '''Sieramuiža''' ir Jelgavas dienvidaustrumos, un no pārējās Jelgavas to atdala Platone. Kādreiz te bija Sieramuiža ar saviem laukiem, bet tagad mazdārziņi. Ielas šeit lielākoties ir taisnas un kārtīgas.
# '''Vecais gals''' sākas no Lielās ielas dienvidos un iet līdz Zvejnieku ielai un Satiksmes ielai ziemeļos. Ielu tīkls galvenokārt šeit ir veidojies senos laikos un nav daudz izmainījies līdz mūsdienām.
# '''Vidus''' Jelgavas Vidu no dienvidiem ieskauj Zirgu iela, Augusta iela un Kungu iela, aiz kurām sākas Jaunais gals, austrumos Mātera iela to atdala no Prospektu gala, ziemeļos aiz Lielās ielas sākas Vecais gals. No šejienes uz dienvidiem izstiepjas Jelgavas garākā iela - Tērvetes iela. Vidus ir Jelgavas sirds, kura parasti paliek noslēpta no svešiniekiem.
# '''Viskaļi''' atrodas trijstūrī starp Rūpniecības ielu, Lietuvas šoseju un Būriņu dārziem. Viskaļu nosaukums ir cēlies no hercogistes laiku Fiskālās muižas. Šeit savrupmājas mijas ar rūpniecisko apbūvi, bet apkaime tomēr rada ļoti omulīgu un mājīgu iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavas-ielas.lv/apkaimes/|title=Jelgavas apkaimes|website=jelgavas-ielas.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jelgava|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;

{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|type        = 
|align       = left
|cols        = 3
| graph-pos = bottom
|percentages = off
|break       = jā
|footnote    = 
|1450|ap 1000
|1642|ap 3000
|1757|9948
|1897|35131
|1914|45700
|1925|28321
|1935|34099
|1943|30809
|1945|15800
|1959|36270
|1979|67333
|1989|74105
|1997|70962
|2007|66051
|2010|65106
|2012|63534
|2014|62572
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 34496 : Latvieši : green
| slice 2 = 14078 : Krievi : red
| slice 3 = 2805 : Baltkrievi : yellow
| slice 4 = 1321 : Ukraiņi : aqua
| slice 5 = 952 : Poļi : orange
| slice 6 = 761 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 1649 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 56 062
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|aqua|Ukraiņi}}
{{legend|orange|Poļi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 61,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34 496
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 25,1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14 078
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 5,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2805
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1321
|-
| [[Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 952
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 761
|-
| Cita un neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1649
|}

=== Cilvēki ===
{{Informācijas izklāsts}}
Jelgavā dzimuši:
{{div col}}
* [[Frīdrihs Ketlers]] (1569—1642), Kurzemes un Zemgales hercogs
* [[Vilhelms Ketlers]] (1574—1640), Kurzemes un Zemgales hercogs
* [[Pēteris Bīrons]] (1724—1800), Kurzemes un Zemgales hercogs
* [[Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts]] (''Nordenflycht''; 1752—1815), kalnrūpniecības inženieris
* [[Johans Heinrihs Baumanis]] (1753—1832), gleznotājs
* [[Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs]] (''Boehlendorff''; 1771—1825), rakstnieks
* [[Vilhelmīne fon Zagana]] (''Sagan''; 1781—1839), augstmane
* [[Kārlis Eduards Eihvalds]] (''Eichwald''; 1795—1876), ģeologs
* [[Eduards Totlēbens]] (1818—1884), militārais inženieris
* [[Aleksandrs Faltins]] (''Faltin''; 1819—1899), jurists, politiķis
* [[Augusts Bīlenšteins]] (''Bielenstein''; 1826—1907), valodnieks, folklorists un teologs
* [[Jūlija Hausmane]] (''Hausmann''; 1826—1901), dzejniece
* [[Ādolfs Alunāns]] (1848—1912), aktieris, režisors
* [[Eduards Zīslaks]] (''Sieslack'', 1850—1888), grāmatizdevējs
* [[Jānis Valters]] (1869—1932), gleznotājs
* [[Pauls Šīmanis]] (1876—1944), politiķis
* [[Marija Vecrumba]] (1885—1919), ārste
* [[Mintauts Čakste]] (1893—1962), jurists
* [[Mamerts Stankevičs]] (''Stankiewicz''; 1889—1939), jūrnieks
* [[Žanis Lipke]] (1900—1987), ebreju glābējs
* [[Arturs Apinis]] (1904—1975), grafiķis
* [[Pēteris fon der Ostenzakens]] (''Osten-Sacken''; 1909—2008), astronoms
* [[Voldemārs Fridrihs Gothards]] (1929), čekists
* [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] (1939—2020), vieglatlēts
* [[Maija Tabaka]] (1939), māksliniece
* [[Nora Bumbiere]] (1947—1994), dziedātāja
* [[Inese Vaidere]] (1952), politiķe
* [[Aigars Vilims]] (1955), aktieris
* [[Einars Repše]] (1961), politiķis
* [[Edgars Šneps]] (1972), basketbolists
* [[Renārs Kaupers]] (1974), mūziķis
* [[Artūrs Skrastiņš]] (1974), aktieris
{{div col end}}

== Sadraudzības pilsētas ==
Jelgavai ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;[https://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/sadraudzibas-pilsetas/ Par Jelgavu. Sadraudzības pilsētas]&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
|
* {{flaga|Igaunija}} [[Pērnava]], [[Igaunija]] (1957)
* {{flaga|Lietuva}} [[Šauļi]], [[Lietuva]] (1960)
* {{flaga|Dānija}} [[Vejle]], [[Dānija]] (1992)
* {{flaga|Polija}} [[Belostoka]], [[Polija]] (1994)
* {{flaga|Taivāna}} [[Sjiņjina]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] (2000)
||

* {{flaga|Zviedrija}} [[Naka]], [[Zviedrija]] (2000)
* {{flaga|Itālija}} [[Alkamo]], [[Itālija]] (2002)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Baranaviči]], [[Baltkrievija]] (2003)¹
* {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]] (2003)¹
* {{flaga|Zviedrija}} [[Hellefoša]], [[Zviedrija]] (2004)
||

* {{flaga|Krievija}} [[Magadana]], [[Krievija]] (2006)¹
* {{flaga|Brazīlija}} [[Novaodesa]], [[Brazīlija]] (2007)
* {{flaga|Francija}} [[Rieijmalmezona]], [[Francija]] (2007)
* {{flaga|Ukraina}} [[Ivanofrankivska]], [[Ukraina]] (2007)
* {{flaga|Itālija}} [[Komo (pilsēta)|Komo]], [[Itālija]] (2016)
|}
¹ — sadraudzības līgums apturēts

== Kultūra ==
{{atsauces+}}
[[Attēls:Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg|250px|thumb|[[Ledus skulptūra|Ledus skulptūru]] festivāls]]
Jelgavā regulāri notiek starptautisks [[Ledus skulptūra|Ledus skulptūru]] festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras [[saulgrieži]] Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde &quot;Jelgavas Kaķis&quot;, Sporta diena, Starptautiskais [[Smilšu skulptūra|Smilšu skulptūru]] festivāls, [[Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki]] un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, [[Azemitologs|Azemitologa svētki]], Rudens gadatirgus &quot;[[Miķeļi|Miķeļdienu]] gaidot&quot;, Latvijas Amatierteātru festivāls &quot;No aktiera nāk joki&quot;, Studentu dienas, [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena]]s svinības, Gada nogales svētki.

Pilsētā darbojas šādi [[muzejs|muzeji]]: [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]], vēstures ekspozīcijas [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca|Sv. Trīsvienības baznīcas]] tornī, [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs]], [[Rundāles pils]] muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī &quot;Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes&quot;, [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa muzeja]] Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas &quot;[[Ģintermuiža]]&quot; muzejs, [[Ugunsdzēsējs|Ugunsdzēsības]] ekspozīcija.
Bibliotēkas: [[Jelgavas pilsētas bibliotēka]] (Akadēmijas ielā 26), Pārlielupes bibliotēka (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka &quot;Zinītis&quot; (Lielā iela 15).

Apskatāmi šādi kultūrvēsturiski objekti: [[Jelgavas pils]] (Lielā iela 2), [[Jelgava (viesnīca)|Viesnīca &quot;Jelgava&quot;]] (Lielā iela 6), [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Akademia Petrina]] (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Annas baznīca]] (Lielā iela 22a), [[Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle|Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle]] (Katoļu iela 11), [[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle|Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle]] (Raiņa iela 5), [[Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētā Jāņa baznīca]] (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), ''[[Villa Medem]]'' (Uzvaras parka teritorijā), [[Valdekas pils]] (Rīgas iela 22), [[Jelgava (stacija)|Jelgavas stacija]] (Stacijas iela 1).

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas [[Apvedceļš (satiksme)|apvedceļa]].

== Sports ==
[[Attēls:Zemgale_Olympic_Center.jpg|250px|thumb|[[Zemgales Olimpiskais centrs]]]]
Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: [[Zemgales Olimpiskais centrs]] (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, [[pludmales volejbols]], [[BMX]] trase, trenažieru zāle, kafejnīca.
Sporta un atpūtas komplekss &quot;Zemgale&quot; (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst [[hokejs|hokeja laukums]], [[slidošana]], [[boulings]], tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, [[pirts]] ar atpūtas telpu.
Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu.
Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, [[aerobika]].
Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm.
LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam.
Sporta komplekss &quot;Rullītis&quot; (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.

Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: [[vieglatlētika]], [[futbols]], [[basketbols]], [[smaiļošana]] un [[kanoe airēšana]], [[džudo]], [[šahs]].
Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. [[bendijs|Bendija]] klubs.&lt;ref&gt;[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/9?news_id=3958&amp;mode=print Bendijs — ātrākā spēle uz ledus]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā]]
* [[Jelgavas ielu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.jelgava.lv Jelgavas pilsētas pašvaldības portāls]
* [http://jelgavas-ielas.lv Jelgavas ielas]
* [https://web.archive.org/web/20120921034000/http://klab.lv/users/zeit/ Lielinieku laiki Jelgavā] (Daudz vecu Jelgavas skatu)
* [http://www.zz.lv/ Laikraksts „Zemgales Ziņas”]
* [http://www.jelgavniekiem.lv/ Laikraksts „Jelgavniekiem.lv”]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Jelgavas apriņķis}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Jelgava| ]]</text>
      <sha1>fmo30zdy8am5x86f0lbalpwd7vi9fw2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3156</id>
    <revision>
      <id>3672958</id>
      <parentid>3671903</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:44:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>176.67.34.67</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15635" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pussalu|Ukrainas autonomo republiku|Ukrainas Krimas pussala}}
{{cita nozīme|pussalu|Krievijas anektēto teritoriju|Krimas Republika}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Krima
|attēls              = Gaspra-AiPetri.jpg
|attēla paraksts     = Skats uz Melno jūru no [[Aipetri]] kalna
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Eiropa
|relief              = jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = bottom
|vietējais nosaukums = 
|izvietojums         = [[Eiropa]]
|arhipelāgs          = 
|latd=44|latm=57|lats=0|latNS=N |longd=34|longm=6|longs=0|longEW=E
|platība             = 26 860
|garums              = 324
|platums             = 207
|krasta līnija       = &gt;1000
|augstākais kalns    = [[Romankošs]]
|augstums            = 1545
|salu skaits         =
|valsts              =
|valsts adm vienības tips = Valsts
|valsts adm vienība       = 
|valsts adm vienības tips1 = Adm. vien.
|valsts adm vienība1       = [[Krimas Autonomā Republika]], [[Sevastopole]]
|iedzīvotāji         = 2413228
|iedzīvotāju gads    = 2001
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Sevastopole]], [[Simferopole]] 
|piezīme =
}}
'''Krima''' ir [[pussala]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastē [[Ukraina]]s dienvidos. Tajā atrodas [[Krimas Autonomā Republika]], kas ir vienīgā Ukrainas autonomā republika, kā arī valsts nozīmes pilsēta [[Sevastopole]] un daļa [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] ([[Arabata strēle]]s ziemeļdaļa). Krastus apskalo [[Melnā jūra]] rietumos un dienvidos, [[Azovas jūra]] ziemeļaustrumos un [[Sivašs]] ziemeļos. Ar kontinentu pussalu savieno [[Perekops|Perekopa]] zemesšaurums. Austrumos [[Kerčas šaurums]] Krimu atdala no [[Krievija]]i piederošās [[Tamaņas pussala]]s. Krimā atrodas vieni no lielākajiem kūrorta centriem pie Melnās jūras.

== Ģeogrāfija ==
Pussalas garums rietumu—austrumu virzienā ir {{nobr|324 km}}, bet ziemeļu—dienvidu — {{nobr|207 km}}. Krasta līnijas garums pārsniedz 1000 km. Pussalas austrumos ir [[Kerčas pussala]], rietumos — [[Tarhankutas pussala]]. Rietumu piekrasti apskalo [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Karkinitas līcis|Karkinitas]] un [[Kalamitas līcis|Kalamitas]] līči. Dienvidos ir kalni, augstākā virsotne [[Romankošs]] ir 1545 m augsta.

Pussalas ziemeļdaļā [[Stepju Krima|Stepju Krimā]] un [[Krimas kalni|Krimas kalnos]] [[klimats]] ir mēreni kontinentāls, bet dienviddaļā [[Krimas dienvidu piekraste|Krimas dienvidu piekrastē]] tas jau ir subtropu joslas klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir no 1° ziemeļos līdz +4 °C dienvidos, jūlijā ir ap +24 °C. Nokrišņu daudzums ir 300—500 mm ziemeļos un 1000—1200 mm kalnos.

Krimas teritorijā ir 257 [[upe]]s un vairāk nekā 50 sālsezeru, lielākais no kuriem ir [[Sasiks]], bet dziļākais — [[Donuzlavs]]. Pussalas teritorijā atrodas arī daži [[dabas rezervāts|dabas rezervāti]], piemēram, Krimas dabas rezervāts, Jaltas dabas rezervāts. Lielākās pilsētas ir [[Simferopole]], [[Sevastopole]], [[Kerča]] un [[Feodosija]].

== Teritoriālā piederība dažādos laikmetos ==
* [[Bizantijas impērija]] (ap 550—1223)
* [[Zelta Orda]]/[[Teodoras valsts]]/[[Dženova]] (1223—1441)
* [[Osmaņu impērija]]/[[Krimas haniste]] (1441—1783)
* [[Krievijas impērija]] (1783—1917)
* [[Padomju Savienība|PSRS]]
** [[Krievijas PFSR]] (1920—1954)
** [[Ukrainas PSR]] (1954—1991)
* [[Ukrainas Republika]] (no 1991)
* [[Krievijas Federācija]] (anektēja 2014)

== Vēsture ==

=== Senie un viduslaiki (7. gs. p. m.ē. — 13. gs. m. ē.) ===
[[Attēls:Pantikapey.jpg|thumb|left|200px|Sengrieķu Pantikapejas tempļa drupas]]
[[Attēls:Ancient Greek Colonies of N Black Sea.png|thumb|270px|[[Senās Grieķija]]s kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē (5. gs. p. m.ē.)]]
[[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|200px|left|thumb|Hersonesas drupas ar Sv. Vladimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu [[Sevastopole]]s]]
[[Attēls:Caffa and Theodoro.PNG|thumb|270px|Krimas teritoriālais iedalījums pēc [[Krimas haniste]]s nodibināšanās 1441. gadā (zilā krāsā). Piekraste piederēja dženoviešiem (sarkanā krāsā), bet kalnos pastāvēja vietējo kristiešu Teodoras valstiņa.]]
[[Attēls:Theodosia castle.JPG|200px|left|thumb|[[Dženova|Dženoviešu]] Kafas cietokšņa drupas mūsdienu Feodosijā (celts 1340-1343)]]
[[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|270px|Krima (''Taurica'', zilā) un Krievija (''Russia'', dzeltenā) pasaules kartē ([[Gerhards Merkators]], 1595).]]
Sākot no 7. gadsimta p. m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā izveidoja Pantikapejas (pie Kerčas), Teodosija ([[Feodosija]]s) un Hersonesas (pie [[Sevastopole]]s) kolonijas. 2. gadsimtā p. m.ē. tagadējās [[Simferopole]]s vietā izveidojās [[Skitija]]s galvaspilsēta Skitijas Neapole.

63. gadā p. m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s.

257. gadā no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies [[goti]] sagrāva skitu valsti un apmetās arī Krimas pussalā. 375. gadā Krimu iekaroja [[huņņi]], pēc kuru sakaušanas kontroli pār Krimas dienvidu krastu atguva Romas impērija. 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], vienīgi [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijevas rūsu lielkņazs [[Vladimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val-ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Vladimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonēsas banīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijevas Krievzeme]]s pārejai [[pareizticība|pareizticībā]].

1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, dienvidu piekrastē izveidojās [[Dženova]]s kolonijas, kas nodrošināja tirdznieciskos sakarus ar [[Zelta Orda]]s pakļautība esošajām zemēm. Batu mazdēls Munketimurs (valdīja 1266-1282) itāļu tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Kafas (tagadējās Feodosijas) ostā, kolonijās apmetās arī daudz armēņu tirgoņu.

=== Osmaņu un Krievijas impēriju varā (15.-19. gs.) ===
1441. gadā izveidojās [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]], kas gandīz nepārtraukti karoja ar Zelta Ordu, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaitiju un Krievijas caristi. 1475. gadā Kafas cietoksni iekaroja turki un pārdēvēja par Kefi.

1774. gadā [[Krievijas impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis &quot;Krimas carienes&quot;, bet gan &quot;Taurijas Hersonesas carienes&quot; nosaukumu,&lt;ref&gt;http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli&lt;/ref&gt; bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas impērijas ģerbonis|Krievijas impērijas ģerbonī]].
  
1853.—1856. gadā notika [[Krimas karš]] par ietekmi Melnās jūras reģionā, pēc kura Krievijas impērija piekāpās sabiedrotajiem ([[Francija]]i, [[Lielbritānija]]i, [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijai]] un [[Osmaņu impērija]]i).

=== PSRS periodā (20. gs.) ===
[[Attēls:Населення Криму у 18-21 ст.jpg|thumb|270px|Krimas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas kopš 18. gadsimta (zaļā krāsā Krimas tatāri, sarkanā krievi, dzeltenā ukraiņi).]]
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] rezultātā 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija [[latviešu strēlnieki]]em, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus.

1921. gada 18. oktobrī nodibināja Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā deportēja vai nogalināja gandrīz visus Krimas nekrievu iedzīvotājus. 1941. gada augustā padomju varas iestādes izsūtīja ap 60 tūkstošu vāciešu un Kerčā dzīvojošo itāļu. 1942. gada jūlijā, [[vērmahts|vērmahtam]] [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|ieņemot Sevastopoli]], visa Krimas pussala nonāca [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolē. Tā palika vācu pārraudzībā līdz 1944. gadam, kur šajā laikā nacisti nošāva ap 40 tūkstošu ebreju.
Pēc Krimas atgūšanas padomju varas iestādes 1944. gada 18. maijā deportēja visus Krimas tatārus (vairāk kā 238 tūkstošus cilvēku) uz Vidusāziju un citām PSRS daļām, 27. jūnijā arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam — divus tūkstošus vāciešu. Krimas APSR likvidēja un izveidoja Krimas apgabalu KPFSR sastāvā un krieviskoja daudzus vietvārdus. PSRS varas iestādes mēģināja atdzīvināt Krimas saimniecisko dzīvi, ievedot jaunus iedzīvotājus. Tomēr ieceļotāju vilnis no Krievijas iekšējiem apgabaliem nemainīja situāciju, jo viņi nespēja adaptēties Krimas kalnos un stepēs. Labības vidējā raža Krimā pazeminājās no 10,7 tonnām no ha 1940. gadā līdz 3,9 tonnām no ha 1950. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2014/3/6/krima-vai-hruscova-davana-ukrainai Krima: vai Hruščova dāvana Ukrainai?] Aleksejs Grigorjevs žurnālā &quot;Ir&quot; 2014. gada 6. martā&lt;/ref&gt;

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada Krievijas caristes sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. [[Perestroika]]s laikā, 1987. gadā Krimā sāka atgriezties deportētie Krimas tatāri un viņu pēcteči. 1991. gada 12. februārī Krimas iedzīvotāju referenduma rezultātā Krimas apgabalu pārveidoja par Krimas APSR Ukrainas PSR sastāvā.

=== Mūsdienās ===
[[Attēls:Административная карта-схема Крыма.png|thumb|270px|Krimas administratīvais iedalījums ar Sevastopoles pilsētas teritoriju]]
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un neatkarīgās Ukrainas Republikas pasludināšanas 1992. gada 26. februārī Krimas APSR Augstākā padome pārdēvēja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maijā Krimas parlaments pasludināja Krimas Republikas suverenitāti un pieņēma konstitūciju, kurā 6. maijā iekļāva punktu par atrašanos Ukrainas sastāvā. 1993. gada 14. oktobrī Krimas parlaments izveidoja Krimas prezidenta institūciju. 1995. gada martā tomēr republikas nosaukumu pārmainīja uz Krimas Autonomās republikas nosaukumu.

1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam.

Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas &quot;Krievu vienotība&quot; (''Русское единство'') līderi Sergeju Aksjonovu, kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-parlaments-nobalso-par-autonomijas-pievienosanu-krievijai.d?id=44275583 Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai] 2014. gada 6. martā&lt;/ref&gt;

16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par &quot;atkalapvienošanos ar Krieviju&quot; nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Nākamajā dienā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā.
17. martā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-22-49-putins-paraksta-dekretu-par-krimas-neatkaribas-atzisanu-14048484  Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu] LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā&lt;/ref&gt; bet jau 18. martā Maskavas Kremlī kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā] DELFI, 2014. gada 18. martā&lt;/ref&gt; Krievijas Federācijas sastāvā izveidoja [[Krimas federālais apgabals|Krimas federālo apgabalu]], ko veido Krimas Republika un Sevastopole.
Ukrainas valdība šo referendumu pasludināja par neleģitīmu.
2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajam apgabalam]].

Starptautiskā krimināltiesa 2016. gada 14. novembrī oficiāli atzina, ka kopš vismaz no 2014. gada 26. februāra notikusi tieša Krievijas militāra agresija pret Ukrainu, bet kopš 18. marta Krimas pussala ir okupēta.&lt;ref&gt;[https://www.icc-cpi.int/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf  ICC Report on Preliminary Examination Activities 2016]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Krimas tatāri]]
* [[Krimas haniste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krima| ]]
[[Kategorija:Pussalas]]
[[Kategorija:Teritoriāli strīdi]]</text>
      <sha1>jniv08e9xduoc4jwaxh9cy5plr17rdz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stende</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5459</id>
    <revision>
      <id>3672787</id>
      <parentid>3591610</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7747" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu|Stende (nozīmju atdalīšana)|Stende}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Stende
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Stendes stacija.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Stendes stacijas ēka
 | image_flag               = Stende town flag.png
 | flag_link                = Stendes karogs
 | image_shield             = Stende gerb.png
 | shield_link              = Stendes ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 08 | lats  = 43 | latNS  = N
| longd = 22 | longm = 32 | longs = 05 | longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Talsu novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1991]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Stenden}}
 | area_total_km2           = 4.5
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Stende}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 72
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-3257
 | website                  = {{URL|www.stende.lv}}
 | footnotes                = 
}}
'''Stende''' ir [[pilsēta]] [[Talsu novads|Talsu novadā]], robežojas ar [[Lībagu pagasts|Lībagu pagastu]] rietumos un ziemeļos, ar [[Virbu pagasts|Virbu pagastu]] austrumos un ar [[Abavas pagasts|Abavas pagastu]] dienvidos. Pilsētu šķērso autoceļš [[P120]] Talsi—Kuldīga un [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]].

== Vēsture ==
Vēsturiski ciemats šai apkaimē pastāvējis [[Dižstende|Dižstendē]] ap [[Stendes muiža|Stendes muižu]], kura ilgstoši bija plaša un bagāta. Tagadējā Stende sākusi veidoties 1897. gadā sakarā ar [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Ribinskas]] dzelzceļa būvi,&lt;ref&gt;Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.&lt;/ref&gt; 1900. gadā sāka darbu [[Stende (stacija)|Stendes stacija]] un 1904. gadā līnija tika pabeigta.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot;&gt;[http://www.stende.lv/stendes-vesture/ Stende.lv. Stendes vēsture]&lt;/ref&gt; 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk — Stendesciems) iekļauts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvoto vietu]] kategorijā.&lt;ref&gt;Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 18. decembris, 1925&lt;/ref&gt;

Ciema apbūve sākta mūsdienu Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Līdz [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmajam pasaules karam]] ciema apbūve bijusi haotiska.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

Otrajā pasaules karā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācija]]s laikā Stendē atradās koncentrācijas nometne.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|416}}&lt;/ref&gt;

[[Pilsētciemats|Strādnieku ciemata]] (no 1961. gada — pilsētciemata) tiesības ieguva [[1949]]. gadā. 1978. gadā izstrādāja ciemata attīstības plānu, kurš netika īstenots. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, arodskolas un kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt; Pilsētas statuss Stendei ir kopš [[1991]]. gada.

== Ģeogrāfija ==
Stende atrodas [[Kursas zemiene]]s [[Ugāles līdzenums|Ugāles līdzenumā]] pie robežas ar [[Austrumkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine|Vanemas pauguraini]], kas sākas uz austrumiem un ziemeļiem no pilsētas. Līdzenās virsas augstums ir ap 90 m vjl., nedaudz pazeminās dienvidrietumu virzienā.

Pilsētas nosaukums cēlies no dzelzceļa stacijas nosaukuma, kas savukārt nosaukta pēc netālās [[Dižstende|Stendes]] (Dižstendes) muižas. Pati muiža nosaukta pēc tās zemēs tekošās [[Stende (upe)|Stendes upes]]. Upes nosaukums kā ''Testenden'' dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|719
|1959|1850
|1970|1851
|1973|1956
|1979|2034
|1989|2134
|2000|2012
|2011|1732
}}

=== Tautības ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! gads!! iedzīvotāju skaits!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! ebreji!! čigāni!! tatāri!! vācieši!! igauņi!! pārējie
|-
| 1935|| 719|| 690|| 9|| 0|| 0|| 13|| 0|| 3|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0
|-
| 1979|| 2034|| 1743|| 174|| 30|| 15|| 24|| 14|| 5|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 29
|-
| 1989|| 2134|| 1851|| 161|| 33|| 21|| 25|| 15|| 1|| 18|| 4|| 0|| 1|| 4
|-
| 2000|| 2012|| 1800|| 116|| 26|| 17|| 20|| 15|| 1|| 9|| nez.|| nez.|| 0|| 8
|-
| 2011|| 1732|| 1603|| 80|| 15|| 13|| 7|| 6|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 8
|}


== Transports ==

Kopš 2010. gada [[Stende (stacija)|Stendes stacijā]] vairs nepietur pasažieru vilcieni, vienīgais transports pilsētiņā ir autoceļi. No to šķērsojošā ceļa [[P120]] Talsi—[[Kuldīga]] (pilsētā — Brīvības iela) pie Stendes atzarojas ceļi [[V1401]] Stende-[[Mērsrags]], [[V1402]] Stende—[[Sabile]]—[[Pūces (ciems)|Pūces]] un pašvaldības ceļš caur Prāmniekiem uz Dižstendi, kā arī daži [[Latvijas valsts meži|Latvijas valsts mežu]] vai pašvaldības meža ceļi — Aizpuru dambis, Alkšņu strauts, Bebru ceļš, Jēkaba dambis, Vecais Sabiles ceļš, Zemdegu dambis.&lt;ref&gt;[https://www.openstreetmap.org/#map=15/57.1382/22.5370 OpenStreetMap. Stende]&lt;/ref&gt;

=== Šaursliežu dzelzceļu vēsture ===

Kā savienotājsaikni starp līniju Rīga-Ventspils, Ziemeļkurzemi un Rīgas līča piekrastes ostām, 1916. gadā [[Kurzeme|Kurzemi]] okupējusī vācu armija uzbūvēja [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļu tīklu]], kas no Stendes veda uz [[Roja|Roju]], [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Dundaga|Dundagu]]—[[Mazirbe|Mazirbi]]—Ventspili. Līnijas smagi cieta abos pasaules karos, kad atkāpjošās armijas tās sabojāja, bet tika atjaunotas. Tīkls darbojās līdz 1963. gadam, Stendes staciju slēdza 1968. gadā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150118203614/http://www.balticgreenbelt.uni-kiel.de/fileadmin/fileexchange/OutcomesDocumentation/Brochures/PP7_SNP_brochure_HistRailway_LV.pdf «Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš 1916-1963»]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

== Apskates vietas ==

Vietējā laika Saules pulkstenis, Karoga laukums Brīvības ielā. Mototrase, estrāde, deportāciju piemiņas akmens.&lt;ref&gt;[http://www.stende.lv/apskates-vietas/ Stende.lv. Apskates vietas]&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Stendes pilsēta - panoramio.jpg
Stendes luterāņu baznīca un kapliča4.jpg|Stendes luterāņu baznīca
Stendes baznīcas krogs - panoramio.jpg|Stendes baznīcas krogs
Stende, Stendes pilsēta, Latvia - panoramio.jpg|Nākotnes iela
Stendes pilsētas dome 2000-09-16 - panoramio.jpg|Pilsētas dome
Latvija, Stende, veikals &quot;Elvi&quot; - panoramio.jpg|Lielveikals &quot;Elvi&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Talsu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Talsu rajons}}
{{Talsu apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Stende| ]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]]</text>
      <sha1>e9vwecys6zp4zgnom5arlfmh658i96q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Strenči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5462</id>
    <revision>
      <id>3672788</id>
      <parentid>3614603</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:55:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9032" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Strenči (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Strenči
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Strenči, slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Strenču slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni
 | image_flag               = 
 | flag_link                = Strenču karogs
 | image_shield             = Strenci gerb.png
 | shield_link              = Strenču ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd =57 | latm =37 | lats =39 | latNS =N 
| longd =25 | longm =41 | longs =06 | longEW =E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Valmieras novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1928]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Stackeln}}
 | area_total_km2           = 5.7
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Strenči}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 45
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-4730
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Strenči''' ir pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novadā]], [[Gauja]]s krastā. Nozīmīgs [[mežrūpniecība]]s, transporta un medicīnisko pakalpojumu centrs. Tā kā Strenču veidošanos un attīstību sekmējusi mežrūpniecība un koku pludināšana pa Gauju, tautā Strenčus agrāk mēdza saukt par &quot;Gaujas plostnieku galvaspilsētu&quot;. Katru gadu maijā Strenčos tiek svinēti plostnieku svētki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Gaujas plostnieku bijušajā galvaspilsētā - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Strenči atrodas [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s Sedas līdzenumā, [[Gauja]]s labajā krastā, augšup apmēram 5 km garajām Strenču krācēm. Cauri pilsētai tek ap 15 km garā [[Strenčupīte]].

== Klimats ==
Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

=== Transports ===

Pilsētu šķērso [[Autoceļš A3 (Latvija)|valsts nozīmes autoceļš A3]], kas pilsētu savieno ar [[Valmiera|Valmieru]] (19,4 km) un [[Valka|Valku]] (30 km),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2877987.10-7904363.84-11/w___2859201.41,7889579.66,2896748.4,7920321.31/bl___cl|title=Maršruta izveide|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-03-04}}&lt;/ref&gt; un [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] (2022. gadā divi reisi Rīga—[[Valga]] dienā).

Citi autoceļi ir P25 ([[Smiltene]]-Strenči) un P26 (Strenči-[[Seda]]), vietējie autoceļi ir V239 (Strenču stacija-Seda), V233 (Strenči-[[Trikāta]]-[[Miega]]), V240 (Strenči-[[Vijciems]]-[[Mežmuiža (Vijciema pagasts)|Mežmuiža]]) un V238 (Strenči-[[Ēvele]]-[[Ķemere (ciems)|Ķemere]]).

== Ģerbonis ==
[[Strenču ģerbonis|Strenču pilsētas ģerbonis]] tika apstiprināts 1938. gadā. Zilais ģerboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi — caur Strenčiem ejošo [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.strencunovads.lv/index.php?p=7331&amp;pp=10106&amp;lang=1357|title=STRENČU PILSĒTA|publisher=strencunovads.lv|accessdate={{dat|2017|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Strencu viesnica.PNG|260px|thumbnail|right|Strenču viesnīca 19. gs. beigās.]]
Pirmais avots, kas vēsta par apdzīvotu vietu tagadējās Strenču pilsētas vietā, ir [[Zviedru Vidzeme]]s [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigu [[Rīga]]s — [[Tērbata]]s pasta ceļa kartes. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē uz Ēveles, Jaunjērcēnu un Keižu muižu zemes šeit sāka apmesties mežcirtēji un plostnieki.

Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāka veidoties pēc [[Strenči (stacija)|Stakles stacijas]] ({{val-de|Stakeln}}) atklāšanas [[1889]]. gadā uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]].&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|435}}&lt;/ref&gt; [[1895]]. gadā Strenči ieguva miesta tiesības. Mežā starp dzelzceļa staciju un Rīgas—Tērbatas lielceļu 1899. gadā pēc [[Vidzemes bruņniecība]]s iniciatīvas tika nolemts celt [[Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca|Vidzemes guberņas psihiatrisko slimnīcu]], kuras būve sākās 1903. gadā (projekta autors bija arhitekts [[Augusts Reinbergs]]) un 1907. gadā tika atklāta tiem laikiem viena no modernākajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām Eiropā ar labiekārtotu parku. Pirmais slimnīcas direktors bija [[Alberts Bērs]]. 1907. gadā tika izveidota Strenču Saviesīgā biedrība, 1910. gadā Krājaizdevu sabiedrība un Namsaimnieku biedrība. 

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Strenči attīstījās par svarīgu Ziemeļvidzemes tirdzniecības un ražošanas centru, tādēļ [[1928]]. gadā tiem tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1935. gadā pilsētā bija 313 dzīvojamās mājas (11 mūra, 180 koka, 122 jaukta tipa), 59 tirgotavas un 76 ražošanas uzņēmumi — dzirnavas, vilnas kārstuve, galdniecība, desu darbnīca u.c.

[[Otrais pasaules karš]] iezīmēja traģiskus pavērsienus mazpilsētas dzīvē — [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gadā]] bez tiesas sprieduma padomju represīvo orgānu darbinieki izsūtītīja 24 pilsētas iedzīvotājus, bet 1943. gadā nacisti nogalināja daudzus psihiatriskās slimnīcas pacientus. [[1949. gada marta deportācijas|Deportācijas]] atkārtojās 1949. gadā, kad tika izsūtīti 20 cilvēki.&lt;ref&gt;Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga, 1999.&lt;/ref&gt;

Pēc kara pilsētā tika nodibināta mežrūpniecības saimniecība (MRS) ar kokzāģētavu un karotīna ražotni&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; un Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcas &quot;Rinar&quot; filiāle. Iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ pieauga no 1763 cilvēkiem 1935. gadā līdz 2666 cilvēkiem 1979. gadā.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;GovStat&quot;&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/RIG040/ stat.gov.lv]&lt;/ref&gt;
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1763
|1969|2300
|1979|2666
|2000|1751
|2021|963
}}

=== Etniskā struktūra ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi&lt;ref name=&quot;GovStat&quot; /&gt;
|-
| 2000|| 1751|| 1437 (82%)|| 212 (12%)|| 30 (2%)|| 15 (1%)|| 11 (1%)|| 25 (1%)|| 21 (1%)
|-
| 2021|| 963|| 853 (89%)|| 81 (8%)|| 6 (1%)|| 3 (0%)|| 6 (1%)|| 8 (1%)|| 5 (1%)
|}

=== Cilvēki ===
Strenču skolā 1912.—1914. gadā mācījies un līdz 1919. gadam par miesta fotogrāfu strādājis dzejnieks J. Krauklis, kurš pazīstams ar pseidonīmu [[Jānis Ziemeļnieks]].
* [[Kaspars Pūce]] (1948), latviešu aktieris un rakstnieks.


== Kultūras un vēstures pieminekļi ==
* Strenču aptieka, celta 1901. gadā. 
* Strenču baznīca ir celta 1907. gadā, bet tās tornis (arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]]) uzcelts 1937. gadā.
* 1907. gadā pabeigtā [[Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca]], arhitekts Augusts Reinbergs. Mūsdienās slimnīcā ir ierīkots arī muzejs.
* 1909. gadā pabeigts dzelzsbetona tilts pār Gauju.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Strenči, Rīgas iela 2018. gadā.jpg|Strenči, Rīgas iela 2018. gadā
Strenčupīte Strenčos pie Rīgas ielas.jpg|Strenčupīte Strenčos pie Rīgas ielas
Strenči, psihoneiroloģiskās slimnīcas kompleksa ēkas.jpg|Strenči, psihoneiroloģiskās slimnīcas kompleksa ēkas
Piemiņas akmens 1941 gadā nogalinātajiem ebrejiem.jpg|Piemiņas akmens 1941. gadā nogalinātajiem ebrejiem
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Strenču novads}}
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Strenči| ]]</text>
      <sha1>a9v815c8amf87sltd6ollnoom5xllwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lejasciems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5521</id>
    <revision>
      <id>3672859</id>
      <parentid>3619385</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:05:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9900" xml:space="preserve">{{enciklopēdisks stils+}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lejasciems
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Lejasciema ziedu aka 2002-08-10.jpg
| image_caption            = «Ziedu aka» Lejasciemā
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = left
| image_shield             = Coat of Arms Lejasciems.svg
| shield_link              = Lejasciema ģerbonis
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Lejasciema pagasts]]
| established_title        = Izveidots
| established_date         = {{dat|1867}}
| established_title2       = [[Miests]]
| established_date2        = no [[1873]]. gada
| established_title3       = [[Pilsēta]]s tiesības
| established_date3        = no [[1928]]. gada
| established_title4       = Tiesības zaudēja
| established_date4        = {{dat|1939}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=03.05.2015 |archive-date=16.03.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150316134945/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 514 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 16 | lats  = 44 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34 | longs = 33 | longEW = E
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4412 (Lejasciems)
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Lejasciems''' ir bijusī pilsēta ([[1928. gads|1928.]]—[[1939. gads]]), tagad [[ciems]] [[Vidzeme]]s austrumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] centrs. 
Atrodas divu upju — [[Tirza (upe)|Tirzas]] un [[Gauja]]s, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi, satekā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Lejasciema vēsture}}
Lejasciemu 1867. gadā dibināja [[Baltijas domēņu valde]] uz valstij piederējušās Lejasmuižas (vācu: ''Aahof'' — &quot;Gaujas muiža&quot;) zemes. Dažus gadus vēlāk — 1873. gadā — Lejasciems ieguva [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[miests|miesta]] statusu.

Drīz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, 1922. gadā, tika izveidota Lejasciema [[pašvaldība]], bet [[1928]]. gadā Lejasciems tika pasludināts par [[pilsēta|pilsētu]]. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī ģerboni, kas, simbolizējot Gauju, tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.

Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās [[tirdzniecība]]. Taču, kad tika uzbūvēts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes—Valkas dzelzceļš]], saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam, un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētas platība bija 153,2 km² un bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. [[1939]]. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu, pamatojoties uz ekonomisko neizaugsmi. 1945. gadā pagastā izveidoja Amšu, Lejasciema un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienots Sudalas ciems, 1962. gadā — Dūres ciems, 1977. gadā — daļa Sinoles ciema. 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu, 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150705031753/http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |archivedate={{dat|2015|07|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvojums un apbūve ==
Lejasciems ir novada nozīmes apdzīvojuma centrs, kur (uz 2015. gadu) dzīvo 514 iedzīvotāji. Tas nodrošina administratīvos un sabiedriskos, izglītības, kultūras, pasta un citus pakalpojumus. Lejasciemam ir raksturīga pilsēttipa apbūve ar paralēli izvietotu ielu tīklu un kvartāliem ar 2-3 stāvu ēkām. Ir arī atsevišķas daudzstāvu ēkas. Lejasciema kultūras nams un estrāde atbilst reģionālās nozīmes kultūras pasākumu rīkošanas kritērijiem. Sporta infrastruktūras objekti — stenda šautuve, pludmales volejbola laukumi, futbola laukums, slēpošanas trase, orientēšanās sporta teritorija. Ciemā ir viena kapsēta.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;

== Kultūrvēsturiskie pieminekļi ==
* Podnieka Mazkalniņa dzīvojamā ēka — darbnīca. Atrodas Kalēju ielā 6. Tā ir celta 19.gs. beigās. Pārvērsta par dzīvojamo ēku 1913. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka. Celta 19.gs. pirmajā pusē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 20.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Koka arhitektūras dzīvojamā ēka ar plašu stikla verandu un dekoratīviem kokgriezumiem. Celta 19.gs. beigās. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 3.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|title=Gulbenes rajona Lejasciema pagasta teritorijas plānojums (grozījumi) 2008-2020|publisher=Lejasciema pagasts|accessdate={{dat|2014|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216043128/http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|archivedate={{dat|2014|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamo īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu saraksts Lejasciema pagastā ==

=== Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie ===

* Paideru dižakmens
* Robežkalna dižakmens
* Ģeomorfoloģiski un ainaviski interesantākā Sarkano kalnu daļa
* Izcilākie iekšzemes kāpu masīvi — Kamanu kalni, Smilgu kalni, Brūveļa kalns u. c.
* Subarktisko alūvija nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Lembiem
* Blīvas, klinšveidīgas morēnas atsegumi Gaujas kreisajā krastā pie Sinoles
* Avots Velna pagāzē pie Palatas
* Cincu acu avots (ir arī kultūras pieminekļu sarakstā)
* Ķemeru sēravots un ap to augošā 154 gadus vecā priežu mežaudze, kura aizņem 3,9 ha lielu platību
* Majanu avots
* Avots Sudaliņas labajā krastā pie Lejas dzirnavām
* Interglaciālo nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Tiltalejas&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (39)&lt;/ref&gt;

=== Botāniskie ===
* Četri dižozoli Dūres apkārtnē
* Pundurbērza audze Lejasciema mežniecībā
* Dzeltenās dzegužkurpītes atradnes Gaujas ielejā
* Lakša atradne Lejasciema mežniecībā
* Smaržīgās naktsvijoles atradnes pie Sudala ezera
* 178 gadus veca priežu mežaudze (447.kv.&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) 7,1 ha platība Tirzas labajā krastā iepretī Šķilteriem&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Bioloģiskie ===
* Melnā stārķa ligzdošanas vieta Lejasciema mežniecībā
* Reti sastopamo gliemežu sugu dzīves vieta Lejasciema mežniecībā
* Medņu riesta vietas Lejasciema mežniecībā&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (40)&lt;/ref&gt;

== Dzimuši Lejasciemā ==
* [[Roberts Eidemanis]] ([[1895]]—[[1937]]), latviešu rakstnieks un dzejnieks, padomju militārais darbinieks, represiju upuris
* [[Zenta Mauriņa]] ([[1897]]—[[1978]]), latviešu rakstniece un filozofe
* Vilhelms Jakubs (1899-1942), gleznotājs
* [[Anna Sakse]] (1905-1981), rakstniece&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība, (201-213)&lt;/ref&gt;
* Ansis Tipāns (1907-1994), aktieris, režisors
* [[Kārlis Sebris]] (1914-2009), aktieris
* Jānis Kubulnieks (1921-2006), skolotājs, pašdarbības režisors, novadpētnieks
* [[Ruta Muceniece]] (1950), farmakoloģe
* [[Maija Kūle]] ([[1951]]), latviešu filozofe
* [[Zbigņevs Stankevičs]] ([[1955]]), Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps
* Iveta Dille (1961-1995), dzejniece
* Arvis Degums, dzejnieks
* Irisa Puidze (1956) dzejniece

== Novadpētnieki ==
* Arvīds Burka (1903-1983), dabas pētnieks, pašdarbības aktieris
* Jānis Kučers (1901-1989),novadpētnieks,ģeologs, dažādi zinātņu nozaru līdzstrādnieks
* Zelmars Lancmanis (1883-1935),pedagogs, ģeogrāfs, mācību grāmatu autors
* Olga Ozoliņa (1906-1990), skolotāja, novadpētniece
* Ērika Barone (1914-2002), novadpētniece
* Aija Pavāre (1930),vēstures skolotāja
* Vija Doropoļska (1925),vēstures skolotāja, muzeja vadītāja
* Arnis Vīksna (1942), medicīnas vēsturnieks&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (195-199)&lt;/ref&gt;

== Zinātnieki ==
* [[Oto Kalniņš]] (1856-1891), mikrobiologs,bakteriologs
* Jānis Tālivaldis Zemzaris (1902-1996), tiesību vēsturnieks
* Irma Aizupiete (1892-1975), bioloģe
* Andrejs Lūsis (1939), fiziķis
* Jānis Dzenītis (1938), ķīmiķis
* Guntis Rudzītis (1932-2004), hab. pedagoģijas zinātņu doktors, profesors&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (200-201)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valkas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}

[[Kategorija:Lejasciems| ]]
[[Kategorija:Lejasciema pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>hrtxl3pe7hg9mef9fpnnqx3ktpm2l3v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672860</id>
      <parentid>3672859</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:07:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9902" xml:space="preserve">{{enciklopēdisks stils+}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lejasciems
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Lejasciema ziedu aka 2002-08-10.jpg
| image_caption            = «Ziedu aka» Lejasciemā
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = left
| image_shield             = Coat of Arms Lejasciems.svg
| shield_link              = Lejasciema ģerbonis
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Lejasciema pagasts]]
| established_title        = Izveidots
| established_date         = {{dat|1867}}
| established_title2       = [[Miests]]
| established_date2        = no [[1873]]. gada
| established_title3       = [[Pilsēta]]s tiesības
| established_date3        = no [[1928]]. gada
| established_title4       = Tiesības zaudēja
| established_date4        = {{dat|1939}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=03.05.2015 |archive-date=16.03.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150316134945/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 514 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 16 | lats  = 44 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34 | longs = 33 | longEW = E
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4412 (Lejasciems)
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Lejasciems''' ir bijusī pilsēta ([[1928. gads|1928.]] — [[1939. gads]]), tagad [[ciems]] [[Vidzeme]]s austrumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] centrs. 
Atrodas divu upju — [[Tirza (upe)|Tirzas]] un [[Gauja]]s, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi, satekā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Lejasciema vēsture}}
Lejasciemu 1867. gadā dibināja [[Baltijas domēņu valde]] uz valstij piederējušās Lejasmuižas (vācu: ''Aahof'' — &quot;Gaujas muiža&quot;) zemes. Dažus gadus vēlāk — 1873. gadā — Lejasciems ieguva [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[miests|miesta]] statusu.

Drīz pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, 1922. gadā, tika izveidota Lejasciema [[pašvaldība]], bet [[1928]]. gadā Lejasciems tika pasludināts par [[pilsēta|pilsētu]]. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī ģerboni, kas, simbolizējot Gauju, tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.

Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās [[tirdzniecība]]. Taču, kad tika uzbūvēts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes—Valkas dzelzceļš]], saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam, un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētas platība bija 153,2 km² un bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. [[1939]]. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu, pamatojoties uz ekonomisko neizaugsmi. 1945. gadā pagastā izveidoja Amšu, Lejasciema un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienots Sudalas ciems, 1962. gadā — Dūres ciems, 1977. gadā — daļa Sinoles ciema. 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu, 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150705031753/http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |archivedate={{dat|2015|07|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvojums un apbūve ==
Lejasciems ir novada nozīmes apdzīvojuma centrs, kur (uz 2015. gadu) dzīvo 514 iedzīvotāji. Tas nodrošina administratīvos un sabiedriskos, izglītības, kultūras, pasta un citus pakalpojumus. Lejasciemam ir raksturīga pilsēttipa apbūve ar paralēli izvietotu ielu tīklu un kvartāliem ar 2-3 stāvu ēkām. Ir arī atsevišķas daudzstāvu ēkas. Lejasciema kultūras nams un estrāde atbilst reģionālās nozīmes kultūras pasākumu rīkošanas kritērijiem. Sporta infrastruktūras objekti — stenda šautuve, pludmales volejbola laukumi, futbola laukums, slēpošanas trase, orientēšanās sporta teritorija. Ciemā ir viena kapsēta.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;

== Kultūrvēsturiskie pieminekļi ==
* Podnieka Mazkalniņa dzīvojamā ēka — darbnīca. Atrodas Kalēju ielā 6. Tā ir celta 19.gs. beigās. Pārvērsta par dzīvojamo ēku 1913. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka. Celta 19.gs. pirmajā pusē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 20.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Koka arhitektūras dzīvojamā ēka ar plašu stikla verandu un dekoratīviem kokgriezumiem. Celta 19.gs. beigās. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 3.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|title=Gulbenes rajona Lejasciema pagasta teritorijas plānojums (grozījumi) 2008-2020|publisher=Lejasciema pagasts|accessdate={{dat|2014|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216043128/http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|archivedate={{dat|2014|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamo īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu saraksts Lejasciema pagastā ==

=== Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie ===

* Paideru dižakmens
* Robežkalna dižakmens
* Ģeomorfoloģiski un ainaviski interesantākā Sarkano kalnu daļa
* Izcilākie iekšzemes kāpu masīvi — Kamanu kalni, Smilgu kalni, Brūveļa kalns u. c.
* Subarktisko alūvija nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Lembiem
* Blīvas, klinšveidīgas morēnas atsegumi Gaujas kreisajā krastā pie Sinoles
* Avots Velna pagāzē pie Palatas
* Cincu acu avots (ir arī kultūras pieminekļu sarakstā)
* Ķemeru sēravots un ap to augošā 154 gadus vecā priežu mežaudze, kura aizņem 3,9 ha lielu platību
* Majanu avots
* Avots Sudaliņas labajā krastā pie Lejas dzirnavām
* Interglaciālo nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Tiltalejas&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (39)&lt;/ref&gt;

=== Botāniskie ===
* Četri dižozoli Dūres apkārtnē
* Pundurbērza audze Lejasciema mežniecībā
* Dzeltenās dzegužkurpītes atradnes Gaujas ielejā
* Lakša atradne Lejasciema mežniecībā
* Smaržīgās naktsvijoles atradnes pie Sudala ezera
* 178 gadus veca priežu mežaudze (447.kv.&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) 7,1 ha platība Tirzas labajā krastā iepretī Šķilteriem&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Bioloģiskie ===
* Melnā stārķa ligzdošanas vieta Lejasciema mežniecībā
* Reti sastopamo gliemežu sugu dzīves vieta Lejasciema mežniecībā
* Medņu riesta vietas Lejasciema mežniecībā&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (40)&lt;/ref&gt;

== Dzimuši Lejasciemā ==
* [[Roberts Eidemanis]] ([[1895]]—[[1937]]), latviešu rakstnieks un dzejnieks, padomju militārais darbinieks, represiju upuris
* [[Zenta Mauriņa]] ([[1897]]—[[1978]]), latviešu rakstniece un filozofe
* Vilhelms Jakubs (1899-1942), gleznotājs
* [[Anna Sakse]] (1905-1981), rakstniece&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība, (201-213)&lt;/ref&gt;
* Ansis Tipāns (1907-1994), aktieris, režisors
* [[Kārlis Sebris]] (1914-2009), aktieris
* Jānis Kubulnieks (1921-2006), skolotājs, pašdarbības režisors, novadpētnieks
* [[Ruta Muceniece]] (1950), farmakoloģe
* [[Maija Kūle]] ([[1951]]), latviešu filozofe
* [[Zbigņevs Stankevičs]] ([[1955]]), Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps
* Iveta Dille (1961-1995), dzejniece
* Arvis Degums, dzejnieks
* Irisa Puidze (1956) dzejniece

== Novadpētnieki ==
* Arvīds Burka (1903-1983), dabas pētnieks, pašdarbības aktieris
* Jānis Kučers (1901-1989),novadpētnieks,ģeologs, dažādi zinātņu nozaru līdzstrādnieks
* Zelmars Lancmanis (1883-1935),pedagogs, ģeogrāfs, mācību grāmatu autors
* Olga Ozoliņa (1906-1990), skolotāja, novadpētniece
* Ērika Barone (1914-2002), novadpētniece
* Aija Pavāre (1930),vēstures skolotāja
* Vija Doropoļska (1925),vēstures skolotāja, muzeja vadītāja
* Arnis Vīksna (1942), medicīnas vēsturnieks&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (195-199)&lt;/ref&gt;

== Zinātnieki ==
* [[Oto Kalniņš]] (1856-1891), mikrobiologs,bakteriologs
* Jānis Tālivaldis Zemzaris (1902-1996), tiesību vēsturnieks
* Irma Aizupiete (1892-1975), bioloģe
* Andrejs Lūsis (1939), fiziķis
* Jānis Dzenītis (1938), ķīmiķis
* Guntis Rudzītis (1932-2004), hab. pedagoģijas zinātņu doktors, profesors&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (200-201)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valkas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}

[[Kategorija:Lejasciems| ]]
[[Kategorija:Lejasciema pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>nc1e5dtgicrly6grkqa4f882rg6bnv4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672862</id>
      <parentid>3672860</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:14:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10137" xml:space="preserve">{{enciklopēdisks stils+}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lejasciems
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Lejasciema ziedu aka 2002-08-10.jpg
| image_caption            = «Ziedu aka» Lejasciemā
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = left
| image_shield             = Coat of Arms Lejasciems.svg
| shield_link              = Lejasciema ģerbonis
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Lejasciema pagasts]]
| established_title        = Izveidots
| established_date         = {{dat|1867}}
| established_title2       = [[Miests]]
| established_date2        = no [[1873]]. gada
| established_title3       = [[Pilsēta]]s tiesības
| established_date3        = no [[1928]]. gada
| established_title4       = Tiesības zaudēja
| established_date4        = {{dat|1939}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=03.05.2015 |archive-date=16.03.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150316134945/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 514 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 16 | lats  = 44 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34 | longs = 33 | longEW = E
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4412 (Lejasciems)
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Lejasciems''' ir bijusī pilsēta ([[1928. gads|1928.]] — [[1939. gads]]), tagad [[ciems]] [[Vidzeme]]s austrumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] centrs. 
Atrodas divu upju — [[Tirza (upe)|Tirzas]] un [[Gauja]]s, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi, satekā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Lejasciema vēsture}}
Lejasciemu [[1867. gads|1867. gadā]] dibināja [[Baltijas domēņu valde]] uz valstij piederējušās Lejasmuižas (vācu: ''Aahof'' — &quot;Gaujas muiža&quot;) zemes. Dažus gadus vēlāk — [[1873. gads|1873. gadā]] — Lejasciems ieguva [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[miests|miesta]] statusu.

Drīz pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] nodibināšanas, [[1922. gads|1922. gadā]] tika izveidota Lejasciema [[pašvaldība]], bet [[1928]]. gadā Lejasciems tika pasludināts par [[pilsēta|pilsētu]]. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī [[Ģerbonis|ģerboni]], kas, simbolizējot [[Gauja|Gauju]], tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.

Lejasciems bija nozīmīgs [[Pārvaldes centrs|administratīvais centrs]] un tajā attīstījās [[tirdzniecība]]. Taču, kad tika uzbūvēts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes—Valkas dzelzceļš]], saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam, un Lejasciems panīka. [[1935. gads|1935. gadā]] pilsētas platība bija 153,2 [[Kvadrātkilometrs|km²]] un bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. [[1939]]. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu, pamatojoties uz ekonomisko neizaugsmi. [[1945. gads|1945. gadā]] pagastā izveidoja Amšu, Lejasciema un Sudalas ciema padomes. [[1954. gads|1954. gadā]] Lejasciemam pievienots Sudalas ciems, [[1962. gads|1962. gadā]] — Dūres ciems, [[1977. gads|1977. gadā]] — daļa Sinoles ciema. [[1990. gads|1990. gadā]] ciems reorganizēts par [[Pagasts|pagastu]], [[2009. gads|2009. gadā]] pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150705031753/http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |archivedate={{dat|2015|07|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvojums un apbūve ==
Lejasciems ir novada nozīmes apdzīvojuma centrs, kur (uz 2015. gadu) dzīvo 514 iedzīvotāji. Tas nodrošina administratīvos un sabiedriskos, izglītības, kultūras, pasta un citus pakalpojumus. Lejasciemam ir raksturīga pilsēttipa apbūve ar paralēli izvietotu ielu tīklu un kvartāliem ar 2-3 stāvu ēkām. Ir arī atsevišķas daudzstāvu ēkas. Lejasciema kultūras nams un estrāde atbilst reģionālās nozīmes kultūras pasākumu rīkošanas kritērijiem. Sporta infrastruktūras objekti — stenda šautuve, pludmales volejbola laukumi, futbola laukums, slēpošanas trase, orientēšanās sporta teritorija. Ciemā ir viena kapsēta.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;

== Kultūrvēsturiskie pieminekļi ==
* Podnieka Mazkalniņa dzīvojamā ēka — darbnīca. Atrodas Kalēju ielā 6. Tā ir celta 19.gs. beigās. Pārvērsta par dzīvojamo ēku 1913. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka. Celta 19.gs. pirmajā pusē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 20.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Koka arhitektūras dzīvojamā ēka ar plašu stikla verandu un dekoratīviem kokgriezumiem. Celta 19.gs. beigās. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 3.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|title=Gulbenes rajona Lejasciema pagasta teritorijas plānojums (grozījumi) 2008-2020|publisher=Lejasciema pagasts|accessdate={{dat|2014|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216043128/http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|archivedate={{dat|2014|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamo īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu saraksts Lejasciema pagastā ==

=== Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie ===

* Paideru dižakmens
* Robežkalna dižakmens
* Ģeomorfoloģiski un ainaviski interesantākā Sarkano kalnu daļa
* Izcilākie iekšzemes kāpu masīvi — Kamanu kalni, Smilgu kalni, Brūveļa kalns u. c.
* Subarktisko alūvija nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Lembiem
* Blīvas, klinšveidīgas morēnas atsegumi Gaujas kreisajā krastā pie Sinoles
* Avots Velna pagāzē pie Palatas
* Cincu acu avots (ir arī kultūras pieminekļu sarakstā)
* Ķemeru sēravots un ap to augošā 154 gadus vecā priežu mežaudze, kura aizņem 3,9 ha lielu platību
* Majanu avots
* Avots Sudaliņas labajā krastā pie Lejas dzirnavām
* Interglaciālo nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Tiltalejas&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (39)&lt;/ref&gt;

=== Botāniskie ===
* Četri dižozoli Dūres apkārtnē
* Pundurbērza audze Lejasciema mežniecībā
* Dzeltenās dzegužkurpītes atradnes Gaujas ielejā
* Lakša atradne Lejasciema mežniecībā
* Smaržīgās naktsvijoles atradnes pie Sudala ezera
* 178 gadus veca priežu mežaudze (447.kv.&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) 7,1 ha platība Tirzas labajā krastā iepretī Šķilteriem&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Bioloģiskie ===
* Melnā stārķa ligzdošanas vieta Lejasciema mežniecībā
* Reti sastopamo gliemežu sugu dzīves vieta Lejasciema mežniecībā
* Medņu riesta vietas Lejasciema mežniecībā&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (40)&lt;/ref&gt;

== Dzimuši Lejasciemā ==
* [[Roberts Eidemanis]] ([[1895]]—[[1937]]), latviešu rakstnieks un dzejnieks, padomju militārais darbinieks, represiju upuris
* [[Zenta Mauriņa]] ([[1897]]—[[1978]]), latviešu rakstniece un filozofe
* Vilhelms Jakubs (1899-1942), gleznotājs
* [[Anna Sakse]] (1905-1981), rakstniece&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība, (201-213)&lt;/ref&gt;
* Ansis Tipāns (1907-1994), aktieris, režisors
* [[Kārlis Sebris]] (1914-2009), aktieris
* Jānis Kubulnieks (1921-2006), skolotājs, pašdarbības režisors, novadpētnieks
* [[Ruta Muceniece]] (1950), farmakoloģe
* [[Maija Kūle]] ([[1951]]), latviešu filozofe
* [[Zbigņevs Stankevičs]] ([[1955]]), Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps
* Iveta Dille (1961-1995), dzejniece
* Arvis Degums, dzejnieks
* Irisa Puidze (1956) dzejniece

== Novadpētnieki ==
* Arvīds Burka (1903-1983), dabas pētnieks, pašdarbības aktieris
* Jānis Kučers (1901-1989),novadpētnieks,ģeologs, dažādi zinātņu nozaru līdzstrādnieks
* Zelmars Lancmanis (1883-1935),pedagogs, ģeogrāfs, mācību grāmatu autors
* Olga Ozoliņa (1906-1990), skolotāja, novadpētniece
* Ērika Barone (1914-2002), novadpētniece
* Aija Pavāre (1930),vēstures skolotāja
* Vija Doropoļska (1925),vēstures skolotāja, muzeja vadītāja
* Arnis Vīksna (1942), medicīnas vēsturnieks&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (195-199)&lt;/ref&gt;

== Zinātnieki ==
* [[Oto Kalniņš]] (1856-1891), mikrobiologs,bakteriologs
* Jānis Tālivaldis Zemzaris (1902-1996), tiesību vēsturnieks
* Irma Aizupiete (1892-1975), bioloģe
* Andrejs Lūsis (1939), fiziķis
* Jānis Dzenītis (1938), ķīmiķis
* Guntis Rudzītis (1932-2004), hab. pedagoģijas zinātņu doktors, profesors&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (200-201)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valkas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}

[[Kategorija:Lejasciems| ]]
[[Kategorija:Lejasciema pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>t7tr930xv25l9w4nr8nkqfetf5rfggt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672863</id>
      <parentid>3672862</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10250" xml:space="preserve">{{enciklopēdisks stils+}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lejasciems
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Lejasciema ziedu aka 2002-08-10.jpg
| image_caption            = «Ziedu aka» Lejasciemā
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = left
| image_shield             = Coat of Arms Lejasciems.svg
| shield_link              = Lejasciema ģerbonis
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Lejasciema pagasts]]
| established_title        = Izveidots
| established_date         = {{dat|1867}}
| established_title2       = [[Miests]]
| established_date2        = no [[1873]]. gada
| established_title3       = [[Pilsēta]]s tiesības
| established_date3        = no [[1928]]. gada
| established_title4       = Tiesības zaudēja
| established_date4        = {{dat|1939}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=03.05.2015 |archive-date=16.03.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150316134945/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/01.01.2015/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 514 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 16 | lats  = 44 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34 | longs = 33 | longEW = E
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4412 (Lejasciems)
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Lejasciems''' ir bijusī pilsēta ([[1928. gads|1928.]] — [[1939. gads]]), tagad [[ciems]] [[Vidzeme]]s austrumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] centrs. 
Atrodas divu upju — [[Tirza (upe)|Tirzas]] un [[Gauja]]s, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi, satekā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Lejasciema vēsture}}
Lejasciemu [[1867. gads|1867. gadā]] dibināja [[Baltijas domēņu valde]] uz valstij piederējušās Lejasmuižas (vācu: ''Aahof'' — &quot;Gaujas muiža&quot;) zemes. Dažus gadus vēlāk — [[1873. gads|1873. gadā]] — Lejasciems ieguva [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[miests|miesta]] statusu.

Drīz pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] nodibināšanas, [[1922. gads|1922. gadā]] tika izveidota Lejasciema [[pašvaldība]], bet [[1928]]. gadā Lejasciems tika pasludināts par [[pilsēta|pilsētu]]. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī [[Ģerbonis|ģerboni]], kas, simbolizējot [[Gauja|Gauju]], tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.

Lejasciems bija nozīmīgs [[Pārvaldes centrs|administratīvais centrs]] un tajā attīstījās [[tirdzniecība]]. Taču, kad tika uzbūvēts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes—Valkas dzelzceļš]], saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam, un Lejasciems panīka. [[1935. gads|1935. gadā]] pilsētas platība bija 153,2 [[Kvadrātkilometrs|km²]] un bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. [[1939]]. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu, pamatojoties uz ekonomisko neizaugsmi. [[1945. gads|1945. gadā]] pagastā izveidoja Amšu, Lejasciema un Sudalas ciema padomes. [[1954. gads|1954. gadā]] Lejasciemam pievienots Sudalas ciems, [[1962. gads|1962. gadā]] — Dūres ciems, [[1977. gads|1977. gadā]] — daļa Sinoles ciema. [[1990. gads|1990. gadā]] ciems reorganizēts par [[Pagasts|pagastu]], [[2009. gads|2009. gadā]] pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150705031753/http://lejasciems.lv/?menu=99&amp;sub=101 |archivedate={{dat|2015|07|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvojums un apbūve ==
Lejasciems ir novada nozīmes apdzīvojuma centrs, kur ([[2015. gads|2015. gadā]]) dzīvoja 514 iedzīvotāji. Tas nodrošina administratīvos un sabiedriskos, [[Izglītība|izglītības]], [[Kultūra|kultūras]], [[Pasts|pasta]] un citus pakalpojumus. Lejasciemam ir raksturīga pilsēttipa apbūve ar paralēli izvietotu ielu tīklu un kvartāliem ar 2-3 stāvu [[Celtne|ēkām]]. Ir arī atsevišķas daudzstāvu ēkas. Lejasciema kultūras nams un estrāde atbilst reģionālās nozīmes kultūras pasākumu rīkošanas kritērijiem. Sporta infrastruktūras objekti — stenda šautuve, [[Pludmales volejbols|pludmales volejbola]] laukumi, [[futbola laukums]], [[Slēpošana|slēpošanas]] trase, orientēšanās sporta teritorija. Ciemā ir viena [[kapsēta]].&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;

== Kultūrvēsturiskie pieminekļi ==
* Podnieka Mazkalniņa dzīvojamā ēka — darbnīca. Atrodas Kalēju ielā 6. Tā ir celta 19.gs. beigās. Pārvērsta par dzīvojamo ēku 1913. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka. Celta 19.gs. pirmajā pusē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 20.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;/&gt;
* Koka arhitektūras dzīvojamā ēka ar plašu stikla verandu un dekoratīviem kokgriezumiem. Celta 19.gs. beigās. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Rīgas ielā 3.&lt;ref name=&quot;lejaspiemin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|title=Gulbenes rajona Lejasciema pagasta teritorijas plānojums (grozījumi) 2008-2020|publisher=Lejasciema pagasts|accessdate={{dat|2014|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216043128/http://lejasciems.lv/pdfs/1%20sej%20%20pask%20raksts_Lejasciems_22.01.08..pdf|archivedate={{dat|2014|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iespējamo īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu saraksts Lejasciema pagastā ==

=== Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie ===

* Paideru dižakmens
* Robežkalna dižakmens
* Ģeomorfoloģiski un ainaviski interesantākā Sarkano kalnu daļa
* Izcilākie iekšzemes kāpu masīvi — Kamanu kalni, Smilgu kalni, Brūveļa kalns u. c.
* Subarktisko alūvija nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Lembiem
* Blīvas, klinšveidīgas morēnas atsegumi Gaujas kreisajā krastā pie Sinoles
* Avots Velna pagāzē pie Palatas
* Cincu acu avots (ir arī kultūras pieminekļu sarakstā)
* Ķemeru sēravots un ap to augošā 154 gadus vecā priežu mežaudze, kura aizņem 3,9 ha lielu platību
* Majanu avots
* Avots Sudaliņas labajā krastā pie Lejas dzirnavām
* Interglaciālo nogulumu atsegums Gaujas labajā krastā pie Tiltalejas&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (39)&lt;/ref&gt;

=== Botāniskie ===
* Četri dižozoli Dūres apkārtnē
* Pundurbērza audze Lejasciema mežniecībā
* Dzeltenās dzegužkurpītes atradnes Gaujas ielejā
* Lakša atradne Lejasciema mežniecībā
* Smaržīgās naktsvijoles atradnes pie Sudala ezera
* 178 gadus veca priežu mežaudze (447.kv.&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) 7,1 ha platība Tirzas labajā krastā iepretī Šķilteriem&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Bioloģiskie ===
* Melnā stārķa ligzdošanas vieta Lejasciema mežniecībā
* Reti sastopamo gliemežu sugu dzīves vieta Lejasciema mežniecībā
* Medņu riesta vietas Lejasciema mežniecībā&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (40)&lt;/ref&gt;

== Dzimuši Lejasciemā ==
* [[Roberts Eidemanis]] ([[1895]]—[[1937]]), latviešu rakstnieks un dzejnieks, padomju militārais darbinieks, represiju upuris
* [[Zenta Mauriņa]] ([[1897]]—[[1978]]), latviešu rakstniece un filozofe
* Vilhelms Jakubs (1899-1942), gleznotājs
* [[Anna Sakse]] (1905-1981), rakstniece&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība, (201-213)&lt;/ref&gt;
* Ansis Tipāns (1907-1994), aktieris, režisors
* [[Kārlis Sebris]] (1914-2009), aktieris
* Jānis Kubulnieks (1921-2006), skolotājs, pašdarbības režisors, novadpētnieks
* [[Ruta Muceniece]] (1950), farmakoloģe
* [[Maija Kūle]] ([[1951]]), latviešu filozofe
* [[Zbigņevs Stankevičs]] ([[1955]]), Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps
* Iveta Dille (1961-1995), dzejniece
* Arvis Degums, dzejnieks
* Irisa Puidze (1956) dzejniece

== Novadpētnieki ==
* Arvīds Burka (1903-1983), dabas pētnieks, pašdarbības aktieris
* Jānis Kučers (1901-1989),novadpētnieks,ģeologs, dažādi zinātņu nozaru līdzstrādnieks
* Zelmars Lancmanis (1883-1935),pedagogs, ģeogrāfs, mācību grāmatu autors
* Olga Ozoliņa (1906-1990), skolotāja, novadpētniece
* Ērika Barone (1914-2002), novadpētniece
* Aija Pavāre (1930),vēstures skolotāja
* Vija Doropoļska (1925),vēstures skolotāja, muzeja vadītāja
* Arnis Vīksna (1942), medicīnas vēsturnieks&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (195-199)&lt;/ref&gt;

== Zinātnieki ==
* [[Oto Kalniņš]] (1856-1891), mikrobiologs,bakteriologs
* Jānis Tālivaldis Zemzaris (1902-1996), tiesību vēsturnieks
* Irma Aizupiete (1892-1975), bioloģe
* Andrejs Lūsis (1939), fiziķis
* Jānis Dzenītis (1938), ķīmiķis
* Guntis Rudzītis (1932-2004), hab. pedagoģijas zinātņu doktors, profesors&lt;ref&gt;Lejasciems upju un laiku lokos. 2003. Vītola izdevniecība (200-201)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Valkas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}

[[Kategorija:Lejasciems| ]]
[[Kategorija:Lejasciema pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>bgvdkka5cdqfworyp99xi5eqim5vngm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bostonas &quot;Bruins&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15178</id>
    <revision>
      <id>3672945</id>
      <parentid>3646251</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:11:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gragox</username>
        <id>965</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līderi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17870" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FDB827
| bg_color           = #231F20
| team               = Boston Bruins
| logo               = Boston Bruins.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1924
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[TD Garden]]''
| ietilpība          = 17,565
| colors             = Melna, zelta, balta&lt;br /&gt;{{color box|black}} {{color box|#ffb612}} {{color box|white}}
| owner              = ''Delaware North Companies''&lt;br /&gt;(vadītājs Džeremijs Džeikobss)
| prezidents         = {{flaga|Kanāda}} [[Kems Nīlijs]]
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Dons Svīnijs]]
| coach              = vakants
| coach2             = 
| captain            ={{flaga|Kanāda}} [[Patriss Beržerons]] 
| media              = 
| affiliates         = [[Providensas &quot;Bruins&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Reading Royals]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 6
}}
'''Bostonas &quot;Bruins&quot;''' ({{val|en|Boston Bruins}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas dibināts [[1924]]. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Bruins&quot; sešas reizes izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], pēdējo reizi to paveicot 2011. gadā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[TD Garden]]'' hallē.

== Vēsture ==
=== Pirms Otrā pasaules kara ===
[[1924]]. gadā [[Čārlzs Ādamss|Čarlzam Ādamsam]] izdevās pārliecināt [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vadību izplesties līdz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ādamsam izdevās parliecināt NHL vadību, lai tā viņam piešķir franšīzi [[Bostona|Bostonā]]. Ādamss noalgoja agrāko hokejistu [[Arts Ross|Artu Rosu]] kā topošās komandas ģenerālmenedžeri. Nākamos trīsdesmit gadus Ross bija viens no redzamākajiem &quot;Bruins&quot; personāžiem, vairākkārt ieņemot arī komandas galvenā trenera amatu.

Pirmo spēli &quot;Bruins&quot; aizvadīja [[1924]]. gada [[1. decembris|1. decembrī]], kad tā ar 2—1 pārspēja [[Monreālas &quot;Maroons&quot;]]. Pirmajā sezonā gan komanda izcīnīja tikai sešas uzvaras, to noslēdzot pēdējā vietā. [[1928]]. gadā atklāts tika ''[[Boston Garden]]'', kurā komanda aizvadīja savas mājas spēles līdz pat [[1995]]. gadam.

1926.—27. gada sezonā komandas sniegums ievērojami uzlabojās. &quot;Bruins&quot; rindām pievienojās arī [[Edijs Šors]], kas kļuva par vienu no komandas pirmajām zvaigznēm. &quot;Bruins&quot; sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, taču tajā piekāpās [[Otavas &quot;Senators&quot;]]. Divus gadus vēlāk komandai gan izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā pārspējot [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. Nākamajā sezonā &quot;Bruins&quot; uzvarēja 38 no 44 regulārās sezonas spēlēs, taču finālā zaudēja [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] hokejistiem.

1930. gados komandas rindās vadošie spēlētāji bija [[Edijs Šors]], [[Tainijs Tomsons]], [[Dits Klepers]], [[Beibs Zīberts]] un [[Kūnijs Veilands]]. Šajā desmitgadē &quot;Bruins&quot; piecas reizes bija regulārās sezonas spēcīgākā komanda, taču vienīgi [[1939]]. gadā komandai izdevās izcīnīt tās otro [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] titulu. [[1939]]. gadā Tomsons tika aizmainīts pret līgas debitantu [[Frenks Brimseks|Frenku Brimseku]], savukārt [[1940]]. gadā komandu pameta arī [[Edijs Šors]]. Par spīti tam, 1940.—41. gada sezonā &quot;Bruins&quot; izcīnīja vēl vienu [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] titulu.

=== Otrās pasaules kara un Oriģinālā sešinieka ēra ===
[[Otrais pasaules karš]] &quot;Bruins&quot; ietekmēja vairāk nekā citas NHL komandas — gan Brimseks, gan arī vēl vairāki komandas vadošie spēlētāji tika iesaukti armijā. Vadošie spēlētāji &quot;Bruins&quot; atgriezās 1945.—46. gada sezonā, kurā [[Dits Klepers]] kā spēlējošais treneris aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam. Pēc nākamās sezonas Klepers beidza spēlētāja karjeru, taču pildīja trenera pienākumus vēl nākamos divus gadus.

1950. gados mainījās komandas īpašnieki. &quot;Bruins&quot; spēlēja ar mainīgām sekmēm. Lai gan komanda sasniedza 1953., 1957. un 1958. gada [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, visas trīs reizes tā piekāpās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. No [[1960]]. līdz pat [[1967]]. gadam &quot;Bruins&quot; ne reizi neiekļuva [[NHL]] izslēgšanas kārtā. Šajā periodā &quot;Bruins&quot; sistēma nebija tik attīstīta kā pārējām komandām, līdz ar tā meklēja spēlētājus, kurus nav aizsargājušas citas līgas vienības. Tā [[1958]]. gadā tieši &quot;Bruins&quot; rindās vairākas spēles aizvadīja [[Villijs O'Rī]] — pirmais tumšādainais NHL spēlētājs.

=== Septiņdesmitie gadi ===
[[1964]]. gadā [[Vestons Ādamss]], &quot;Bruins&quot; dibinātāja Čārlza Ādamsa dēls, atpirka komandu. Ādamss noslēdza līgumu ar aizsargu [[Bobijs Ors|Bobiju Oru]], kurš &quot;Bruins&quot; rindās sāka spēlēt [[1966]]. gadā. Sezonas izskaņā kā līgas labākais debitants Ors ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Vēlāk no [[Čikāgas &quot;Black Hawks&quot;]] komanda ieguva arī jaunos uzbrucējus [[Fils Espozito|Filu Espozito]], [[Kens Hodžs|Kenu Hodžu]] un [[Freds Stenfilds|Fredu Stenfildu]]. Visi trīs kļuva par ārkārtīgi nozīmīgiem &quot;Bruins&quot; spēlētājiem. Kopā ar tādiem spēlētājiem kā [[Džons Makkenzijs|Džonam Makkenzijam]], [[Dereks Sendersons|Derekam Sendersonam]], [[Dalass Smits|Dalasam Smitam]] un [[Gerijs Čīverss|Gerijam Čīversam]] &quot;Bruins&quot; kļuva par vienu no spēcīgākajām līgas komandām.

1969.—70. gada sezonā pēc 29 gadu pārtraukuma &quot;Bruins&quot; izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā pārspējot [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. Ors guva finālsērijas izšķirošos vārtus. Viņš jau astoto sezonu pēc kārtas izcīnīja [[Džeimsa Norisa balva|Džeimsa Norisa balvu]], kā arī ieguva [[Arta Rosa balva|Arta Rosa]], [[Kona Smita balva|Kona Smita]] un [[Harta balva]]s. 1970.—71. gada sezonā &quot;Bruins&quot; laboja desmitiem rezultativitātes rekordu, taču izslēgšanas kārtas spēlēs piekāpās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar debitantu [[Kens Draidens|Kenu Draidenu]] vārtos. Gan 1970.—71., gan 1971.—72. gada sezonās Espozito un Ors bija divi rezultatīvākie līgas spēlētāji, un [[1972]]. gadā &quot;Bruins&quot; izdevās vēlreiz izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]].

1972.—73. gada sezona komandai ne bija pārlieku veiksmīga, taču gadu vēlāk komanda atguvās. Espozito, Ors un Hodžs sezonu noslēdza ar vairāk nekā 100 rezultativitātes punktiem, savukārt &quot;Bruins&quot; vien finālsērijā negaidīti piekāpās [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]. 1974.—75. gada sezonā par &quot;Bruins&quot; treneri kļuva [[Dons Čerijs]]. Komandas rindas papildināja spēka uzbrucēji un [[policists (hokejs)|policisti]], un &quot;Bruins&quot; arvien spēlēja pārliecinoši. 1974.—75. gada sezona bija pēdējā, kuru Ors un Espozito noslēdza kā divi rezultatīvākie līgas spēlētāji. Daudzo ceļa traumu dēļ tā bija arī Bobija Ora pēdējā pilnā sezona NHL.

1975.—76. gada sezonā [[Fils Espozito]] tika aizmainīts uz [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. Jau otro sezonu pēc kārtas komanda sasniedza izslēgšanas cīņas, pirmajā kārtā piekāpjoties [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]. [[1977]]. gadā &quot;Bruins&quot; atgriezās Čīverss, kurš vairākas sezonas bija aizvadījis [[WHA]]. Komanda sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju, tajā piekāpjoties [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Arī 1978. gadā &quot;Bruins&quot; finālā piekāpās &quot;Canadiens&quot;, savukārt 1979. gadā &quot;Bruins&quot; ar &quot;Canadiens&quot; tikās pusfinālā, arī šoreiz atzīstot pretinieku pārākumu. Izšķirošajā spēlē vēl pāris minūtes pirms pamatlaika beigām &quot;Bruins&quot; atradās vadībā, taču saņēma noraidījumu par skaitliskā sastāva pārkāpumu. &quot;Canadiens&quot; izdevās rezultātu izlīdzināt un pagarinājumā izcīnīt uzvaru. Pēc šīs sezonas Čerijs atstāja komandas galvenā trenera amatu.

=== Astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi ===
[[Attēls:Bourque 7.jpg|right|thumb|250px|[[Rejs Burks]] palīdzēja &quot;Bruins&quot; sasniegt divas [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsērijas]]
[[1979. gada NHL drafts|1979. gada NHL draftā]] &quot;Bruins&quot; ar kopējo astoto numuru izvēlējās aizsargu [[Rejs Burks|Reju Burku]]. Astoņdesmitajos gados tieši Burks, [[Breds Pārks]] un [[Riks Midltons]] bija komandas vadošie spēlētāji, pateicoties kuriem &quot;Bruins&quot; neizlaida nevienu izslēgšanas kārtu. Burks, [[Kems Nīlijs]] un [[Kīts Krauders]] ļāva [[1988]]. gadā &quot;Bruins&quot; sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju, kurā gan komanda ar 0—4 piekāpās [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]. Pēc diviem gadiem &quot;Bruins&quot; vēlreiz sasniedza finālsēriju un vēlreiz atzina &quot;Oilers&quot; pārākumu.

Pēc 1992.—93. gada sezonas &quot;Bruins&quot; līdz pat 2011. gadam neizdevās sasniegt Stenlija kausa izcīņas otro kārtu. Pēc 1994.—95. gada sezonas &quot;Bruins&quot; pārcēlās no ''[[Boston Garden]]'' uz ''[[FleetCenter]]''. 1996.—97. gada sezona bija pirmā pēdējo trīsdesmit gadu laikā, kurā &quot;Bruins&quot; neizdevās iekļūt izslēgšanas kārtā.

=== Divdesmit pirmais gadsimts ===
Pēc neveiksmīga 2000.—01. gada sezonas ievada &quot;Bruins&quot; šķīrās no tās trenera [[Pets Bērnss|Peta Bērnsa]], viņa vietā stājoties [[Maiks Kīnans|Maikam Kīnanam]]. Komanda gan vēlreiz neiekļuva izslēgšanas kārtā, un Kīnans amatu zaudēja. Nākamajā sezonā komanda izcīnīja divīzijas čempiones titulu, taču izslēgšanas kārtā zaudēja jau konferences ceturtdaļfinālā. Komandas kodolu šajā periodā veidoja [[Džo Torntons]], [[Sergejs Samsonovs]], [[Braiens Rolstons]], [[Bils Gerins]] un [[Maiks Knuble]].

2007. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Klods Žuljens]]. 2010.—11. gada sezonā &quot;Bruins&quot; sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, kurā ar 4—3 pārspēja [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]. Divus gadus vēlāk &quot;Bruins&quot; vēlreiz izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, taču šoreiz komanda sērijā ar 2—4 piekāpās [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]. Nākamajā sezonā komanda izcīnīja pirmo vietu līgas regulārajā sezonā, taču jau ''play-off'' otrajā kārtā piekāpās [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]. 2015. un 2016. gadā komandai Stenlija kausa izcīņā iekļūt neizdevās. Žiljēns par komandas treneri strādāja līdz 2017. gadam, tādējādi kļūstot par visu laiku ilgāko laiku strādājušo &quot;Bruins&quot; treneri. 2018.—19. gada sezonā &quot;Bruins&quot; sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, taču tajā septiņās spēlēs piekāpās [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. No 2006. līdz 2020. gadam komandas kapteinis bija slovāku aizsargs [[Zdeno Hāra]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 6
** 1928–29, 1938–39, 1940–41, 1969–70, 1971–72, 2010–11

* '''Konferences čempioni''': 18
** 1927–28, 1928–29, 1929–30, 1930–31, 1932–33, 1934–35, 1937–38, 1938–39, 1939–40, 1940–41, 1970–71, 1971–72, 1973–74, 1987–88, 1989–90, 2010–11, 2012–13, 2018–19

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 16. oktobrī.''

==== Vārtsargi ====
* {{0}}1 {{flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]]
* 35 {{flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Ulmarks]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}6 {{flaga|ASV}} [[Maiks Railijs]]

* 25 {{flaga|ASV}} [[Brendons Karlo]]
* 27 {{flaga|ASV}} [[Džons Mūrs]]
*28 {{flaga|ASV}} [[Dereks Forborts]]
* 48 {{flaga|ASV}} [[Mets Grezliks]]
*67 {{flaga|Čehija}} [[Jakubs Zborils]]
* 73 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Makevojs]]
* 75 {{flaga|ASV}} [[Konors Kliftons]]

==== Uzbrucēji ====
*11 {{flaga|ASV}} [[Trents Frederiks]]
*12 {{flaga|ASV}} [[Kreigs Smits]]
* 13 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Koils]]
*17 {{Flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]]
*20 {{Flaga|Kanāda}} [[Kērtiss Lazārs]]
* 37 {{flaga|Kanāda}} [[Patriss Beržerons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 56 {{flaga|Somija}} [[Ēriks Haula]]
* 63 {{Flaga|Kanāda}} [[Breds Maršāns]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*71 {{flaga|Kanāda}} [[Teilors Hols]]
* 74 {{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Debrasks]]
* 83 {{Flaga|USA}} [[Kārsons Kūlmans]]
* 88 {{Flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*92 {{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Noseks]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Bruins&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Grigorijs Panteļejevs]]||50||8||6||14||1992—1995
|-
|align=left| [[Pēteris Skudra]]||26||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||2000—2001
|-
|align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||25||2||2||4||1992—1994
|-
|align=left| [[Mārtiņš Karsums]]||6||0||1||1||2008—2009
|-
|align=left| [[Kaspars Daugaviņš]]||6||0||1||1||2012—2013
|}

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;!-- 2022.g.vasara --&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rejs Burks]] || A || 1518 || 395 || 1111 || '''1506''' || 0,99
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džonijs Bjusiks]] || KM || 1436 || 545 || 794 || '''1339''' || 0,93
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Fils Espozito]] || C || 625 || 459 || 553 || '''1012''' || 1,63
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Patrīss Beržerons]]''' || C || 1216 || 400 || 582 || '''982''' || 0,81
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Midltons]] || LM || 881 || 402 || 496 || '''898''' || 1,02
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bobijs Ors]] || A || 631 || 264 || 624 || '''888''' || 1,41
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Breds Maršāns]]''' || KM || 874 || 351 || 444 || '''795''' || 0,91
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Veins Kešmens]] || KM || 1027 || 277 || 516 || '''793''' || 0,77
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Dāvids Krejči]]''' || C || 962 || 215 || 515 || '''730''' || 0,76
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kens Hodžs]] || LM || 652 || 289 || 385 || '''674''' || 1,03
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Fils Espozito]], 76 (1970.—71.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Bobijs Ors]], 102 (1970.—71.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Fils Espozito]], 152 (1970.—71.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džejs Millers]], 304 (1987.—88.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Bobijs Ors]], 139 (1970.—71.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Džo Žuno]], 102 (1992.—93.)

=== Komandas treneri ===
{{div col}}
* [[Arts Ross]] (1924—1928)
* [[Cy Denneny|Sajs Dennenijs]] (1928—1929)
* [[Arts Ross]] (1929—1934)
* [[Frenks Patriks]] (1934—1936)
* [[Arts Ross]] (1936—1939)
* [[Kūnijs Veilands]] (1939—1941)
* [[Arts Ross]] (1941—1945)
* [[Dits Klepers]] (1945—1949)
* [[Georges Boucher|Žoržs Bušē]] (1949—1950)
* [[Lynn Patrick|Lins Patriks]] (1950—1954)
* [[Milts Šmits]] (1954—1961)
* [[Fils Vatsons]] (1961—1962)
* [[Milts Šmits]] (1962—1966)
* [[Harijs Sindens]] (1966—1970)
* [[Toms Džonsons]] (1970—1973)
* [[Bep Guidolin|Beps Gidolēns]] (1973—1974)
* [[Dons Čerijs]] (1974—1979)
* [[Freds Kreitons]] (1979—1980)
* [[Harijs Sindens]] (1980)
* [[Gerijs Čīverss]] (1980—1985)
* [[Harijs Sindens]] (1985)
* [[Bačs Gorings]] (1985—1986)
* [[Terijs O'Rīlijs]] (1986—1989)
* [[Maiks Milberijs]] (1989—1991)
* [[Riks Bouness]] (1991—1992)
* [[Braiens Saters]] (1992—1995)
* [[Stīvs Kaspers]] (1995—1997)
* [[Pets Bērnss]] (1997—2000)
* [[Maiks Kīnans]] (2000—2001)
* [[Robijs Ftoreks]] (2001—2003)
* [[Maiks O'Konels]] (2003)
* [[Maiks Salivans]] (2003—2006)
* [[Deivs Lūiss]] (2006—2007)
* [[Klods Žiljēns]] (2007—2017)
* [[Brūss Kesidijs]] (2007—2022)
* [[Džims Montgomerijs]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/bruins/news/jim-montgomery-named-29th-head-coach-of-the-boston-bruins/c-334794392&lt;/ref&gt; (2022—pašlaik)
{{div col end}}

== Komandas iepriekšējie logo ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:BostonBruinsLogo27-32.gif|Kluba logo no 1927. līdz 1932. gadam
Attēls:Bostonbruinslogo40s.gif|Kluba logo no 1933. līdz 1948. gadam
Attēls:BOS 50-95.gif|Kluba logo no 1950. līdz 1995. gadam
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces+}}
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Boston Bruins|Bostonas &quot;Bruins&quot;}}
* [http://bruins.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/BOS/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot;| ]]</text>
      <sha1>sw9bkkoboknsxysstxmf9iql6fmmep5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3672831</id>
      <parentid>3672562</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:05:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="194684" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?

[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?

[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?

[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?

[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?

[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?

[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete?

[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?

[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?

[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?

[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?

[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?

[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?

[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld?
* ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu?
* ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]]
* ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola?
* ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus?
* ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II?
* ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus?
* ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks?
* ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mietenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kailā mietene]])&lt;/small&gt; ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē?
* ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kruīza prāmis]]''' &lt;small&gt;(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])&lt;/small&gt; apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības?
* ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā?
* ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''&quot;[[Maiņa]]&quot;''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā &lt;small&gt;(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru?
* ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas &quot;Radiotehniķis&quot; 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai?
* ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas?
* ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu?
* ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]]
* ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no &quot;[[Vienotība]]s&quot; saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot;, taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]?
* ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls?
* ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]?
* ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju?
* ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]?
* ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2021. gada Latvijas čempionātā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] [[orientierists]] '''[[Andris Jubelis]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā, piekāpjoties tikai Latvijas izlases skrējējam Uģim Jocim?
* ... lai izveidotu attēlu '''[[radiogrāfija|radiogrāfijā]]''', rentgena ģenerators rada [[rentgena stari|rentgena staru]] kūli objekta virzienā, objekts absorbē daļu starojuma, atkarībā no tā blīvuma un strukturālā sastāva, bet tos rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>lypczjscfqz7xvuw7tes4irwchd8nko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Engure</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18456</id>
    <revision>
      <id>3672874</id>
      <parentid>3647639</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:58:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <comment>+Bilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3789" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Engure (nozīmju atdalīšana)|Engure}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                   = Engure
| settlement_type        = Lielciems
| image_skyline          = Engures osta.jpg
| image_caption          = Engures osta
| pushpin_map            = Latvia
| subdivision_type       = Valsts
| subdivision_type1      = Novads
| subdivision_type2      = Pagasts
| subdivision_name       = {{LAT}}
| subdivision_name1      = [[Tukuma novads]]
| subdivision_name2      = [[Engures pagasts]]
| established_title      = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date       = 1245
| established_title2     = 
| established_date2      = 
| area_total_km2         = 
| area_land_km2          = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of       = 2013
| population_footnotes   = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3302&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total       = 1572
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 40 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 13 | longs = 47 | longEW = E
| elevation_footnotes    = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m            = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website                = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type       = Pasta nodaļa
| postal_code            = LV-3113 Engure
| footnotes              = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Engure''' ir [[ciems]] [[Tukuma novads|Tukuma novada]] ziemeļaustrumos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Engures pagasts|Engures pagasta]] centrs.

2013. gadā Engurē bija 1572 iedzīvotāji. Netālu no Engures tek [[Ķīšupīte (Rīgas līcis)|Ķīšupīte]] un [[Engures upe]], 6 km attālumā atrodas [[Engures ezers]], kas ir viens no lielākajiem ezeriem [[Latvija|Latvijā]]. Engurē atrodas [[Engures osta]], pasta nodaļa, pagasta pārvalde, skola, bibliotēka, ambulance, bāka, kultūras nams, veikali, kafejnīca, kempings un netālu no centra arī degvielas uzpildes stacija.

== Vēsture ==
Engures nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1245. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] mestra vietnieka [[Eberhards no Zainas|Eberharda]] un [[Kurzemes bīskapija]]s bīskapa Henriha vienošanās aktā par zemju sadalīšanu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pagasti. Enciklopēdija.|last=|first=|publisher=A/S Preses nams|year=2001—2002|isbn=9984-00-412-0|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;
&lt;!-- == LU fonda mecenāts ==
Engures novada pašvaldība ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2014. gada, kad tika izveidota stipendija sava novada jauniešu atbalstam, kuri uzsāk pamatstudijas kādā no Latvijas augstskolām, izpildot kritērijus, atbalsts tiek sniegts visu pamatstudiju laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/engures-novada-pasvaldiba/|title=Engures novada pašvaldība|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16}}&lt;/ref&gt; --&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Engure. Mācītāja muiža.jpg|Mācītāja muiža Engurē
Attēls:Engures vidusskola 2.jpg|Engures vidusskola
Attēls:Engures osta - harbor - panoramio (5).jpg|Engures osta
Attēls:Engure Church 2006-08.jpg|Engures luterāņu baznīca
Attēls:Engures mols - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|Engures mols
&lt;/gallery&gt;

=== Attālumi līdz dažām pilsētām ===
* [[Rīga]] — 71 km;
* [[Tukums]] — 24 km;
* [[Talsi]] — 47 km;
* [[Mērsrags]] — 21 km;
* [[Jūrmala]] — 39 km.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Engures pagasta ciemi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]
[[Kategorija:Tukuma novada ciemi]]</text>
      <sha1>o1x458guy0x0wnzvaxdfdxb0obeobqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Roze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18927</id>
    <revision>
      <id>3672837</id>
      <parentid>3564432</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T05:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <comment>/* Privātā dzīve */ vikisaites +</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9145" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Mārtiņš Roze
| attēls              = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Mārtiņš Roze.jpg
| apraksts            = Mārtiņš Roze 2006. gadā
| amats               = [[Latvijas zemkopības ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|2002|11|7|N}}
| term_beigas         = {{dat|2009|2|4|N}}
| prezidents          = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| premjers            = [[Einars Repše]]&lt;br /&gt;[[Indulis Emsis]]&lt;br /&gt;[[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Ivars Godmanis]]
| priekštecis         = [[Atis Slakteris]]
| pēctecis            = [[Jānis Dūklavs]]
| dzim_dati           = {{dat|1964|9|28}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2012|9|8|1964|9|28}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(no 1996)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = Inese Roze (šķīrušies)
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[biologs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Mārtiņš Roze''' (dzimis {{dat|1964|09|28|l}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2012|09|08|l}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[ierēdnis]] un [[politika|politiķis]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Viņš bija [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] no 2002. līdz 2009. gadam (visilgāk pie varas bijušais zemkopības ministrs), bijis arī [[Saeima]]s deputāts un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=18977953 Par ZZS priekšsēdētāju ievēl Rozi], LETA, raksts portālā DELFI {{dat|2007|09|17|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Izglītība un darba gaitas ===
M. Roze dzimis 1964. gadā [[Rīga|Rīgā]], ārstu ģimenē, kura drīz pārcēlusies uz [[Liepāja|Liepāju]], kur nākamais politiķis pavadījis bērnību. 1982. gadā absolvējis [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolu]], 1987. gadā [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē ieguvis [[Bioloģija|biologa]] (bioloģijas un ķīmijas skolotāja) izglītību. Jau pēc politiķa karjeras sākuma papildinājis zināšanas un 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnēs.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=84289237581 Mārtiņš Roze], informācija par 9. Saeimas deputātu kandidātu CVK mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt; No 1988. līdz 1992. gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā [[Odesa|Odesā]].&lt;ref name=&quot;nave&quot; /&gt;

Pēc universitātes beigšanas strādājis [[Stende]]s selekcijas un izmēģinājuma stacijā [[Dižstende|Dižstendē]], bet kopš 1994. gada M. Roze strādāja [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] dažādos amatos.&lt;ref name=&quot;sestdiena&quot;&gt;[http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/piens-un-meitenes Piens un meitenes], Inga Spriņģe, raksts SestDienā {{dat|2009|01|31|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji viņš bija Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks un Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs, vēlāk bijis Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs, tad Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors.&lt;ref name=&quot;nave&quot; /&gt;

Pēc tam, kad 2010. gadā netika ievēlēts Saeimā, M. Roze pārcēlās uz Liepāju, kur bija Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma &quot;Kolumbija&quot; projektu vadītājs,&lt;ref name=&quot;nave&quot; /&gt; savukārt {{dat|2011|2|17}} Roze tika apstiprināts par &quot;[[Lattelecom]]&quot; padomes locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&amp;id=226154 |title= Firma: sabiedrība ar ierobežotu atbildību &quot;Lattelecom&quot; |accessdate=2012-04-25 |work= |publisher= Latvijas Vēstnesis |date= }}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
1996. gadā M. Roze, būdams augsta ranga Zemkopības ministrijas ierēdnis, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Mans dzīvesgājums | publisher = Mārtiņš Roze | accessdate = 2012.09.14 | url = http://www.martinsroze.lv/lv/cilveks/dzivesgajums/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120112062438/http://www.martinsroze.lv/lv/cilveks/dzivesgajums | archivedate = {{dat|2012|01|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz deputāta vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču netika ievēlēts. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva nākamajā gadā notikušajās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], kur kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.

{{dat|2002|11|7}} M. Roze kļuva par [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]], saglabājot šo amatu arī sekojošajās [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša]], [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]] un [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]] valdībās. Ieņemot ministra amatu vairāk kā sešus gadus viņš bija visilgāk pie varas bijušais zemkopības ministrs. Šajā laikā 2006. gada oktobrī M. Roze tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]],&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=50307523634 Mārtiņš Roze]{{Novecojusi saite}}, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, pārskatīta {{Dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt; bet drīz pēc tam nolika deputāta pilnvaras, kad tika apstiprināts zemkopības ministra amatā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otrajā valdībā]] un vēlāk arī I. Godmaņa valdībā. {{dat|2009|02|04}} demisionēja sakarā ar iepriekšējā dienā rīkoto [[2009. gada 3. februāra lauksaimnieku protesti|lauksaimnieku protesta akciju]]. Pēc demisijas atjaunoja deputāta mandātu un darbojās Saeimā.

[[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] M. Roze kandidēja ar trešo numuru [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēts, lielā svītrojumu skaita dēļ ieņemot pēdējo — deviņpadsmito vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=63 | title= Zaļo un Zemnieku savienība Latgales apgabals |accessdate=2012-04-25 |work= |publisher= CVK |date= }}&lt;/ref&gt;

=== Nāve ===
Mārtiņš Roze nomira {{dat|2012|09|08}} plkst. 11.20. Viņa nāves iemesls bija trombs, kas nosprostoja asinsriti.&lt;ref name=&quot;nave&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2012.09.08. | accessdate = 2012.09.08 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-bijusais-zemkopibas-ministrs-martins-roze.d?id=42656054}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc eksministrs Roze mira spēka pilnbriedā | publisher = [[Vakara Ziņas]] | date = 2012.09.14. | accessdate = 2012.09.14 | url = http://nra.lv/vakara-zinas/79633-kapec-eksministrs-roze-mira-speka-pilnbrieda.htm}}&lt;/ref&gt; Viņš tika apbedīts {{dat||09|13}} [[Liepāja]]s Dienvidu kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Foto: Pēdējā gaitā izvada Mārtiņu Rozi | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2012.09.13. | accessdate = 2012.09.13 | url = http://www.apollo.lv/zinas/foto-pedeja-gaita-izvada-martinu-rozi/530703}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Laulībā ar [[Inese Roze|Inesi Rozi]] (Talsu tūrisma informācijas centra vadītāju) dzimuši divi dēli. Vēlāk pāris šķīries.&lt;ref name=&quot;vz&quot; /&gt; Rozes hobijs bija [[fotografēšana]].&lt;ref name=&quot;sestdiena&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Mārtiņš Roze}}
* [https://web.archive.org/web/20090727104637/http://www.martinsroze.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20100628063428/http://ministrs.zm.gov.lv/ Mārtiņa Rozes dienasgrāmata] ZM mājaslapā


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]]  | virsraksts = [[Latvijas Zemkopības ministrs|Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2009|2|4|N}} | pēc = [[Jānis Dūklavs]]}}
{{kastes beigas}}


{{Navboxes
| title = Latvijas valdības
| list  = 
{{Godmaņa Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{Emša Ministru kabinets}}
{{Repšes Ministru kabinets}}
}}
{{9. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Roze, Martinzsz}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>lyqdp3zlwuk7lcfm2xbto56n2yc36vp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672861</id>
      <parentid>3672837</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:10:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Kb10076|Kb10076]] ([[User talk:Kb10076|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3672837 || neredzu iemeslu. ja par Inesi uzrakstīsi rakstu - ieviesīsi saiti.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9130" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Mārtiņš Roze
| attēls              = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Mārtiņš Roze.jpg
| apraksts            = Mārtiņš Roze 2006. gadā
| amats               = [[Latvijas zemkopības ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|2002|11|7|N}}
| term_beigas         = {{dat|2009|2|4|N}}
| prezidents          = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| premjers            = [[Einars Repše]]&lt;br /&gt;[[Indulis Emsis]]&lt;br /&gt;[[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Ivars Godmanis]]
| priekštecis         = [[Atis Slakteris]]
| pēctecis            = [[Jānis Dūklavs]]
| dzim_dati           = {{dat|1964|9|28}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2012|9|8|1964|9|28}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(no 1996)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = Inese Roze (šķīrušies)
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[biologs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Mārtiņš Roze''' (dzimis {{dat|1964|09|28|l}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2012|09|08|l}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[ierēdnis]] un [[politika|politiķis]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Viņš bija [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] no 2002. līdz 2009. gadam (visilgāk pie varas bijušais zemkopības ministrs), bijis arī [[Saeima]]s deputāts un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=18977953 Par ZZS priekšsēdētāju ievēl Rozi], LETA, raksts portālā DELFI {{dat|2007|09|17|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Izglītība un darba gaitas ===
M. Roze dzimis 1964. gadā [[Rīga|Rīgā]], ārstu ģimenē, kura drīz pārcēlusies uz [[Liepāja|Liepāju]], kur nākamais politiķis pavadījis bērnību. 1982. gadā absolvējis [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolu]], 1987. gadā [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē ieguvis [[Bioloģija|biologa]] (bioloģijas un ķīmijas skolotāja) izglītību. Jau pēc politiķa karjeras sākuma papildinājis zināšanas un 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnēs.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=84289237581 Mārtiņš Roze], informācija par 9. Saeimas deputātu kandidātu CVK mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt; No 1988. līdz 1992. gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā [[Odesa|Odesā]].&lt;ref name=&quot;nave&quot; /&gt;

Pēc universitātes beigšanas strādājis [[Stende]]s selekcijas un izmēģinājuma stacijā [[Dižstende|Dižstendē]], bet kopš 1994. gada M. Roze strādāja [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] dažādos amatos.&lt;ref name=&quot;sestdiena&quot;&gt;[http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/piens-un-meitenes Piens un meitenes], Inga Spriņģe, raksts SestDienā {{dat|2009|01|31|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji viņš bija Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks un Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs, vēlāk bijis Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs, tad Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors.&lt;ref name=&quot;nave&quot; /&gt;

Pēc tam, kad 2010. gadā netika ievēlēts Saeimā, M. Roze pārcēlās uz Liepāju, kur bija Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma &quot;Kolumbija&quot; projektu vadītājs,&lt;ref name=&quot;nave&quot; /&gt; savukārt {{dat|2011|2|17}} Roze tika apstiprināts par &quot;[[Lattelecom]]&quot; padomes locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&amp;id=226154 |title= Firma: sabiedrība ar ierobežotu atbildību &quot;Lattelecom&quot; |accessdate=2012-04-25 |work= |publisher= Latvijas Vēstnesis |date= }}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
1996. gadā M. Roze, būdams augsta ranga Zemkopības ministrijas ierēdnis, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Mans dzīvesgājums | publisher = Mārtiņš Roze | accessdate = 2012.09.14 | url = http://www.martinsroze.lv/lv/cilveks/dzivesgajums/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120112062438/http://www.martinsroze.lv/lv/cilveks/dzivesgajums | archivedate = {{dat|2012|01|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz deputāta vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču netika ievēlēts. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva nākamajā gadā notikušajās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], kur kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.

{{dat|2002|11|7}} M. Roze kļuva par [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]], saglabājot šo amatu arī sekojošajās [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša]], [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]] un [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]] valdībās. Ieņemot ministra amatu vairāk kā sešus gadus viņš bija visilgāk pie varas bijušais zemkopības ministrs. Šajā laikā 2006. gada oktobrī M. Roze tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]],&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=50307523634 Mārtiņš Roze]{{Novecojusi saite}}, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, pārskatīta {{Dat|2009|02|01|SK}}&lt;/ref&gt; bet drīz pēc tam nolika deputāta pilnvaras, kad tika apstiprināts zemkopības ministra amatā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otrajā valdībā]] un vēlāk arī I. Godmaņa valdībā. {{dat|2009|02|04}} demisionēja sakarā ar iepriekšējā dienā rīkoto [[2009. gada 3. februāra lauksaimnieku protesti|lauksaimnieku protesta akciju]]. Pēc demisijas atjaunoja deputāta mandātu un darbojās Saeimā.

[[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] M. Roze kandidēja ar trešo numuru [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēts, lielā svītrojumu skaita dēļ ieņemot pēdējo — deviņpadsmito vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=63 | title= Zaļo un Zemnieku savienība Latgales apgabals |accessdate=2012-04-25 |work= |publisher= CVK |date= }}&lt;/ref&gt;

=== Nāve ===
Mārtiņš Roze nomira {{dat|2012|09|08}} plkst. 11.20. Viņa nāves iemesls bija trombs, kas nosprostoja asinsriti.&lt;ref name=&quot;nave&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2012.09.08. | accessdate = 2012.09.08 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-bijusais-zemkopibas-ministrs-martins-roze.d?id=42656054}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc eksministrs Roze mira spēka pilnbriedā | publisher = [[Vakara Ziņas]] | date = 2012.09.14. | accessdate = 2012.09.14 | url = http://nra.lv/vakara-zinas/79633-kapec-eksministrs-roze-mira-speka-pilnbrieda.htm}}&lt;/ref&gt; Viņš tika apbedīts {{dat||09|13}} [[Liepāja]]s Dienvidu kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Foto: Pēdējā gaitā izvada Mārtiņu Rozi | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2012.09.13. | accessdate = 2012.09.13 | url = http://www.apollo.lv/zinas/foto-pedeja-gaita-izvada-martinu-rozi/530703}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Laulībā ar Inesi Rozi (Talsu tūrisma informācijas centra vadītāju) dzimuši divi dēli. Vēlāk pāris šķīries.&lt;ref name=&quot;vz&quot; /&gt; Rozes hobijs bija [[fotografēšana]].&lt;ref name=&quot;sestdiena&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Mārtiņš Roze}}
* [https://web.archive.org/web/20090727104637/http://www.martinsroze.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20100628063428/http://ministrs.zm.gov.lv/ Mārtiņa Rozes dienasgrāmata] ZM mājaslapā


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]]  | virsraksts = [[Latvijas Zemkopības ministrs|Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2009|2|4|N}} | pēc = [[Jānis Dūklavs]]}}
{{kastes beigas}}


{{Navboxes
| title = Latvijas valdības
| list  = 
{{Godmaņa Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{Emša Ministru kabinets}}
{{Repšes Ministru kabinets}}
}}
{{9. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Roze, Martinzsz}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>dy67k2ocwxloxvj9uj7awb7xsmu1i3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Upīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19406</id>
    <revision>
      <id>3672815</id>
      <parentid>3666101</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T23:53:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AndrejsUpits</username>
        <id>105031</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20049" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andrejs Upīts
|     vārds_orig = 
|         attēls = Andrejsupits.png
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1877
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 04
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Skrīveri|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 17
|        m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = [[Krievijas Impērijas]], [[Latvija Republikas]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = Mārtiņš Upīts
|          māsas = Anna
|   dzīvesbiedrs = Olga Tīrumniece
|          bērni = Kārlis
|       paraksts = Andrejs Upīts signature.png 
|     pseidonīms = Tāravas Anniņa
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[literatūrzinātnieks]], [[politiķis]], [[kolaboracionists]], [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]]
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = ''Zaļā zeme'', ''Plaisa mākoņos'', ''Sūnu ciema zēni''
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = nav akadēmiskās izglītības
|    apbalvojumi = Staļina prēmijas laureāts (1946), [[Sociālistiskā Darba varonis]], [[LPSR Tautas rakstnieks]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Andrejs Upīts''' ({{dat|1877|12|04|N}} — {{dat|1970|11|17|N}}) bija latviešu [[rakstnieks]], kritiķis, [[literatūrzinātnieks]], [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālisma mākslas]] [[marksisms|marksisma teorijas]] [[propagandists]], viens no visaugstākajā valsts varas amatā esošajiem [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupācijas]] [[Pēckara staļinisms|komunistiskā totalitārā režīma]] [[Kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]] līdz nāvei,&lt;ref name=&quot;Dzirkstele 1970&quot;&gt;&quot;Miris Andrejs Upīts&quot;, ''Dzirkstele'', Nr. 138, 1970, 21. novembris, 1. lpp.&lt;/ref&gt; [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1967).

== Dzīvesgājums ==

=== Dzīves sākums ===
Dzimis [[Skrīveri|Skrīveros]] rentnieka ģimenē. Mācījās Skrīveru pagastskolā pie skolotāja un rakstnieka [[Jānis Purapuķe|Purapuķes]], pēc tam izglītojās pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas — vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Strādāja par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks, tajā skaitā Rīgas Latviešu biedrībā, kā skolotājs organizējis barona Budberga Mangaļmuižas sabiedrisko dzīvi.

=== Politiskā darbība ===
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] iespaidā Upīts pievērsās [[marksisms|marksisma]] idejām. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz [[Baku]] pie drauga un kolēģa – rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka-Upīša]], tomēr tur neizdevās atrast piemērotu nodarbošanos, un viņš atgriezās Latvijā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā viņu ievēlēja [[Rīgas Strādnieku deputātu padome|Rīgas Strādnieku deputātu padomē]], 1917.—1918. gada ziemā vācu okupācijas vara A. Upīti apcietināja. 1919. gadā Andrejs Upīts bija [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republika]]s Izglītības komisariāta Mākslas departamenta vadītājs.  Atstājis Rīgu 1919. gada maijā Upīts devās uz [[Rēzekne|Rēzekni]], jūlijā devās uz [[Kijeva|Kijevu]], septembrī atkal uz Rēzekni, 1920. gada janvārī devās uz Veļikije-Lukiem. Sarunās ar [[Fricis Menders|Menderu]] Maskavā konstatēja, ka legālu iespēju atgriezties Latvijā nav. Padomju historiogrāfijā ir atzīta versija, ka Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs tad pieņēmis lēmumu, ka Upītim uz Latviju nevajadzētu braukt, bet, ja viņš uz savu braukšanu pastāv, piešķirt šim nolūkam finansējumu 20 000 rubļu.&lt;ref&gt;LKP CK Partijas vēstures institūts, LNA LVA 240. f., 2. apr., 20. l., 8.lpp.&lt;/ref&gt; Viņš mēģināja slepeni iekļūt Latvijā caur Igauniju ar [[Padomju Krievija]]s izlūkdienestu palīdzību, taču 1920. gada 3. aprīlī viņu arestēja Igaunijas Republika. 1920. gada 13. aprīlī Upīts nodots Armijas Virspavēlnieka štāba Iekšējās izlūkošanas Rīgas nodaļas rīcībā, tā ievietoja Upīti [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumā]] “Par noziedzīgu darbību pret Latvijas valdību”, lika priekšā Upīti kā “kaitīgu Latvijas valstij personu” nodot kara tiesai, tad pats izlūkošanas nodaļas priekšnieks Zariņš 29. aprīlī deva tam piekrītošu rezolūciju. No 3. maija viņš bija Rīgas apgabaltiesas prokurora rīcībā. Izmeklēšanu veica tiesnesis Zuševics, tā 1920. gada 6. maija nolēmums ietvēra “Upīts par Rīgas okupācijas laiku ir ņēmis dalību sabiedrībā, kas par savu mērķi uzstādījusi sabiedriskās iekārtas gāšanu, izdarījis noziegumu, kas paredzēts Sodu likuma 51. un 126. pantos, nolēma uz Krimināltiesāšanas likuma 396. panta pamata Andreju Upīti Mārtiņa dēlu [..].” Uz Tautas Padomes priekšsēdētāja vietnieka [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] un akadēmiķa [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] galvojumu 28. maijā cietumu aizstāja ar mājas arestu Skrīveru pagastā, bet prokuratūra apsūdzēja Upīti, pamatojoties uz Sodu likuma 100. un 102. pamata par dumpi pret Latvijas Republikas valsts varu. Satversmes sapulces amnestijas akts 1920. gada 19. augustā atsvabina no atbildības par 100., 102. pantu un 25. augustā Upīti atbrīvoja. Presē norādīts, ka pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] no [[Padomju Krievija]]s 1920. gadā divas reizes arestēts, rakstniekam tika piespriests nāves sods, no kura viņu paglāba citi kultūras darbinieki.&lt;ref&gt;Zirnis E. ''Cenzēts mūža garumā''. Diena, 6.12.2007.&lt;/ref&gt; Autobiogrāfijā komunistiskajai partijai Upītis par vēlākā Valsts prezidenta Zemgala atbalstu un mājas arestu noklusēja, norādot, ka 1920. gadā no 13. aprīļa līdz 22. augustam ar tiesas spriedumu bija ieslodzīts par komunistisko darbību Brīvības cīņu laikā pret Latvijas Republiku Stučkas valdības sastāvā, izcietis sodu par to Rīgas Centrālcietumā, apžēlots ar &quot;demokrātiskās republikas&quot; (tā Upītis rokrakstā LKP CK dēvē Latvijas Republiku) Satversmes sapulces amnestiju.&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 4-op., 6., 7. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc atbrīvošanas dzīvoja Rīgā un Skrīveros, no 1924. līdz 1930. gadam darbojās žurnālā “Domas”.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Upīts kļuva [[Tautas Saeima]]s deputāts un 1940. gada 30. jūlijā devās divdesmit Tautas Saeimas locekļu delegācijā pie Molotova, Kaļiņina un Staļina&lt;ref&gt;[http://redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/160879 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva 194. f., 1. apr., 4413. l., 16. minūte 15. sekunde.]&lt;/ref&gt; lūgt uzņemt Latviju PSRS.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:514138|page:1 ''Darba tauta pavada delegaciju uz Maskavu ar vislabākajiem novēlējumiem''. &quot;Komunists&quot;, Nr. 43, 1940, 31. jūlijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;  5. augustā viņš Maskavā piedalījās PSRS Augstākās Padomes sēdē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:514151|page:1 ''PSRS Augstākās Padome uzņem Padomju Latviju Padomju Socialistisko Republiku Savienībā''. &quot;Komunists&quot;, Nr. 49, 1940, 6. augusts, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; no 24. augusta bija viens no četriem augstākajiem Latvijas PSR vadītājiem — LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:684434|page:1 ''Pieņemta Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas konstitūcija.'' &quot;Brīvais zemnieks&quot;. Nr. 14, 1940, 26. augusts, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; šajā amatā bija līdz 1952. gadam.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 23. lpp. &quot;Izziņa LK(b)P CK&quot;&lt;/ref&gt; Amatu okupētās varas kolaboracionistu visaugstākajā vadībā Latvijas teritorijā kā [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]] Upīts saglabāja vairāk nekā trīsdesmit gadus līdz pat savai nāvei.&lt;ref name=&quot;Dzirkstele 1970&quot;/&gt;
PSRS okupācijas laikā bija [[Latvijas PSR|LPSR]] Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, žurnāla “[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]” atbildīgais redaktors. [[Latvijas Valsts universitāte]]s Latviešu literatūras katedras vadītājs (1944—1948) un profesors (1945—1951), [[LU Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta]] dibinātājs un pirmais direktors (1946—1952).&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Rakstnieku savienības priekšsēdētājs (1944—1954). 1945. gadā A. Upītim piešķīra filoloģijas zinātņu doktora grādu, 1943. gadā — [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|LPSR Tautas rakstnieka]] goda nosaukumu, 1946. gadā — [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķa nosaukumu.

Lai gan LKP CK nomenklatūras kadru lietu arhīva fonda 1952. gada 19. aprīlī rakstītajā izziņā redzams, ka Upītis atklāti bija komunistiskās partijas biedrs no 1940. gada,&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 23., 23.o-p. lpp. &quot;Izziņa LK(b)P CK&quot;&lt;/ref&gt; tomēr 1967. gada 26. decembrī ar slepenu protokolu Nr. 71 LKP CK biroja locekļi — LPSR Augstakās Padomes Prezidija priekšsēdētajs [[Jānis Kalnbērziņš]], LKP CK otrais sekretārs Nikolajs Beluha, [[Jurijs Rubenis]], [[Vitālijs Rubenis]] u.c., kā arī partijas komisijas locekle [[Marta Krustiņsone]]  —  atzina senāku slepenu un nelegālu rakstnieka darbošanos lielinieku partijā un pieprasīja PSKP Partijas kontroles komitejai Upītim partijas biedra karti Nr. 06755270 no 1917. gada marta, proti, no Krievijas [[Februāra revolūcija]]s; PSKP Partijas kontroles komiteja ar [[Arvīds Pelše|Pelši]] priekšgalā prasību apmierināja 1968. gada 3. aprīlī.&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2160. f., 32. a., 22. l.&lt;/ref&gt;

=== Piemiņa ===
Pēc viņa nāves 1972. gadā tika izveidots A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 dz. 4 un muzejs Skrīveros, Daugavas ielā 58. Viņa vārdā nosaukta Andreja Upīša Skrīveru vidusskola. Rīgā Kronvalda parkā atrodas A. Upītim veltīts piemineklis (uzstādīts 1982. gadā). Tēlnieces L. Davidovas-Medenes veidotie krūšutēli ir uzstādīti Skrīveros pie vidusskolas un muzeja.

== Literārā darbība ==
[[Attēls:Andrejs Upits.JPG|right|thumb|200px|A.Upīša piemineklis Rīgā, blakus Kongresu namam.]]
Andrejs Upīts strādājis laikrakstā (1892) „[[Mājas Viesis|Mājas viesis]]” ar pseidonīmu Arāju Andrejs publicēja pirmos rakstus „Parunas, Skrīveros uzrakstītas” (15 Nr.) un „Kā mūsu senči agrāk Vidzemē dzīvojuši” (20 Nr.) A. Upīts rakstījis [[Romāns|romānus]], [[Stāsts|stāstus]], [[novele]]s, [[drāma]]s, [[traģēdija]]s, [[komēdija]]s, [[Dzeja|dzeju]], [[Satīra|satīru]], [[Publicistikas stils|publicistiku]], [[Literatūrkritika|literatūrkritiku]]. Skolās obligātās [[literatūra]]s sarakstos ir iekļauts Andreja Upīša romāns bērniem ''Sūnu ciema zēni''. Viens no daudzpusīgākajiem latviešu rakstniekiem. Viņa varoņiem piemīt izteiksmīgi raksturi, viņš izmantojis bagātu valodu.

Stāstos un novelēs, pirmajā romānā &quot;Plūdi&quot; (1903), krājumā „Mazas komēdijas”, attēloti tā laika sociālās dzīves procesi, bezzemnieku cīņa par zemi. Ciklā „Pārcilvēki” izteikta satīra par [[Dekadence|dekadenci]]. Upīša talanta attīstībā liela nozīme 1905-07. gada revolūcijai. Aktuālām [[Kapitālisms|kapitālistiskās]] dzīves problēmām pievērsās darbā „Jauni avoti”, Zīda tīklā”, kas ievada [[„Robežnieki’’|„Robežnieku’’]] romāna virkni. Noveļu krājumā „Nemiers” (1912) dominē pēcrevolucionāras noskaņas. Veidojis asus pret sabiedrību vērstus feļetonus dzejā, prozā, kas parakstīti ar [[Pseidonīms|pseidonīmu]] Tāravas Anniņa. Nozīmīga ir Upīša darbība literatūrkritikā, [[Literatūras vēsture|literatūras vēsturē]], publicistikā. Tādos darbos kā „Rainis un viņa dzeja” jau vairāk visu skata no marksisma skatpunkta, vērsās pret negatīvām tendencēm literatūrā, aizstāvēja idejiskumu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sarakstījis romānu „Renegāti”, aktīvi piedalījies [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vācu okupācijas laikā apcietināts. Jaunās sociālās mākslas pamatprincipi formulēti darbā „Proletāriskā māksla”, Latvijas brīvvalsts laikā nodarbojies ar rakstniecību („Vēja kauja”, „Robežnieku” cikla romāni). Kritiski (pēc padomju literatūrvēsturnieku domām) attēlojis dzīvi Latvijas Republikā, to saskata darbos „Skaidas atvarā”, „Aiz paradīzes vārtiem”, „Kailā dzīvība”, ir vēsturiskas traģēdijas „Mirabo”, „Žanna d`Arka” Nozīmīgas prozas grāmatas jaunatnei, kā „Sūnu ciema zēni”, „Ūdeņos”. No literatūrkritikas darbiem jāmin „Poruka raksti jaunatnei”, „[[Jānis Jansons-Brauns]]”, darbojies arī žurnālā „Domas”.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] aktīvi pieslējās [[Boļševiki|boļševiku]] partiju apmierinošas literatūras rakstīšanai, izdabājot tai, bija žurnāla „Karogs” atbildīgais redaktors, šai laikā publicēts pētījums „Romāna vēsture” (1941) Nozīmīga darbība [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad dzīvojis Kstiņinā, netālu no [[Kirova]]s, tad tapa [[„Spartaks”]], [[„Zaļā zeme”]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts prēmija), „Plaisa mākoņos” , tas sižetiski saistīts ar „Zaļo zemi”.

1946. gadā par romānu “Zaļā zeme” saņēmis [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]], 1957. gadā par darbu “Sociālistiskā reālisma jautājumi literatūrā” — [[LPSR Valsts prēmija|LPSR Valsts prēmiju]].
Rakstnieka darbu publicēšana tikusi aizliegta divas reizes. Pirmo reizi pēc [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] apvērsuma 1934. gadā. Otrreiz padomju režīma gados, kad tika aizliegta lugas ''Ziedošais tuksnesis'' izrādīšana [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[cenzūra]] neļāva izdot darbu ''Literatūras vēsture''.&lt;ref&gt;Zirnis E. ''Cenzēts mūža garumā''. Diena, 6.12.2007&lt;/ref&gt;

Kopumā jāsaka, ka Upīša daiļrade atstājusi spēcīgu iespaidu uz latviešu literatūras un revolucionārās kustības attīstību, sekmējusi sociālās kultūras rašanos, mākslinieciski pilnveidojusi sociālistiski reālistisko literatūru ar visām tās īpatnībām. Viņam iekārtoti memoriālie muzeji divās Upīša dzīves un darba vietās — [[A. Upīša memoriālais muzejs|viens no tiem]] atrodas rakstnieka memoriāldzīvoklī Brīvības ielā 38 Rīgā, otrs — Daugavas ielā 58 Skrīveros.

== Nozīmīgākie darbi ==

'''Romāni, epopejas:'''
* &quot;Pilsoņi&quot; (1907)
* &quot;Jauni avoti&quot; (1909)
* &quot;Sieviete&quot; (1910)
* &quot;Zīda tīklā&quot; (1912)
* &quot;Pēdējais latvietis&quot; (1913)
* &quot;Zelts&quot; (1914)
* &quot;Renegāti&quot; (1915)
* &quot;Ziemeļa vējš&quot; (1921)
* &quot;Pērkona pievārtē&quot; (1922)
* &quot;Pa varavīksnes tiltu&quot; (1926)
* &quot;Zem naglota papēža&quot; (1928)
* &quot;Jāņa Robežnieka pārnākšana&quot; (1932)
* &quot;Jāņa Robežnieka nāve&quot; (1933)
* &quot;Vecās ēnas&quot; (1934)
* &quot;Smaidoša lapa&quot; (1937)
* &quot;Pirmā nakts&quot;, tetraloģijas &quot;Laikmetu griežos&quot; 1. daļa (1937)
* &quot;Māsas Ģertrūdes noslēpums&quot; (1939)
* &quot;Laikmetu griežos&quot;, tetraloģija (1940)
* &quot;Zaļā zeme&quot; (1945)
* &quot;Plaisa mākoņos&quot; (1951)

'''Noveļu krājumi''':
* &quot;Mazas komēdijas&quot; (1909)
* &quot;Mazas komēdijas II&quot; (1910)
* &quot;Nemiers&quot; (1912)
* &quot;Darba laikā&quot; (1915)
* &quot;Atkusnī&quot; (1919)
* &quot;Vēju kauja&quot; (1920)
* &quot;Skaidas atvarā&quot; (1921)
* &quot;Aiz paradīzes vārtiem&quot; (1922)
* &quot;Metamorfozas&quot; (1923)
* &quot;Kailā dzīvība&quot; (1926)
* &quot;Stāsti par mācītājiem&quot; (1930)
* &quot;Noveles&quot; (1943)

'''Garstāsti''': 
* &quot;Pa Lauča pēdām&quot; (1925)
* &quot;Sūnu ciema zēni&quot; (1940)
* &quot;Vilnīša brauciens uz Austrumiem&quot; (1945)

'''Lugas:'''
* &quot;Dzimumdienas rītā&quot; (1905)
* &quot;Amazones&quot; (1909)
* &quot;Pārcilvēki&quot; (noveļu dramatizējums&quot; (1909)
* &quot;Ragana&quot; (1910)
* &quot;Balss un atbalss&quot; (triloģijas 1. daļa) (1911)
* &quot;Viens un daudzie&quot; (triloģijas 2. daļa) (1914)
* &quot;Nanniņa&quot; (1915)
* &quot;Saule un tvaiks&quot; (triloģijas 3. daļa) (1918)
* &quot;Salauzta sirds&quot; (1921)
* &quot;Peldētāja Zuzanna&quot; (1922)
* &quot;Laimes lācis&quot; (1923)
* &quot;Privātīpašums&quot; (1923)
* &quot;Atraitnes vīrs&quot; (1925)
* &quot;Kaijas lidojums&quot; (1925)
* &quot;Mirabo&quot; (1926)
* &quot;Cēloņi un sekas&quot; (noveles dramatizējums) (1927)
* &quot;Vesela miesa&quot; (1928)
* &quot;1905&quot; (1929)
* &quot;Apburtais loks&quot; (1929)
* &quot;Žanna d'Arka&quot; (1930)
* &quot;Šodien lillā!&quot; (1930)
* &quot;Ziedošais tuksnesis&quot; (1930)
* &quot;Stāsti par mācītājiem&quot; (noveļu dramatizējums) (1932)
* &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot; (1933)
* &quot;Spartaks&quot; (1943)
* &quot;Dziesmotā jūgā&quot; (1946)
* &quot;Spuldzes maisā&quot; (1948)
* &quot;Zaļā zeme&quot; (romāna dramatizējums) (1948)

'''Dzeja:'''
* Mazas drāmas (1911)
* Fabulas bez morāles (1924)

== Andreja Upīša prēmija ==
1977. gadā, A. Upīša simtgadē, tika nodibināta viņa prēmija literatūrā. To pasniedza Skrīveru izmēģinājuma saimniecība, piešķirot 4000 rubļu naudas prēmiju. Šo apbalvojumu 1977. gadā saņēma [[Māris Čaklais]], starp tās vēlākajiem laureātiem ir rakstnieki [[Alberts Bels]] (1977), [[Māra Zālīte]] (1985), [[Vizma Belševica]], [[Knuts Skujenieks]] (1986), [[Pauls Putniņš]] (1977) un [[Lilija Dzene]].&lt;ref&gt;Upīša muzejs aicina uz dzejniekam Mārim Čaklajam veltītu literāro vakaru. http://www.satori.lv/raksts/12755&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Paliekošais un zūdošais Andreja Upīša darbos. Sast. Kalniņa I. - Pētergailis: Rīga, 2004. {{ISBN|9984-33-089-3}}
* Latvijas padomju enciklopēdija 10.-1. sēj: Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987

== Ārējās saites ==
* [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=117 Andreja Upīša biogrāfija]
* [http://zagarins.net/JG/jg129/JG129_gramatas_Liepins.htm Atmiņas par Andreju Upīti. Sastād. Jānis Upītis // Jaunā Gaita nr. 129, 1980. g. 3. Nr]
* [https://web.archive.org/web/20081217064500/http://www.pvg.edu.lv/pvg_old_080402/ekskurs/andrejas.htm Andreja Upīša iela Preiļos]
* [http://www.vietas.lv/objekts/andreja_upisa_piemineklis/ Andreja Upīša piemineklis]
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=3280 A. Upīts 1915. gadā Baku]

{{Tautas Saeima}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Upits, Andrejs}}
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas literatūras kritiķi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>l26ak6x7dz4tstcc7pi5pr3t61scxih</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672820</id>
      <parentid>3672815</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/AndrejsUpits|AndrejsUpits]] ([[User talk:AndrejsUpits|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3672815 Redzami tendenciozas izmaiņas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19969" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andrejs Upīts
|     vārds_orig = 
|         attēls = Andrejsupits.png
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1877
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 04
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Skrīveri|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 17
|        m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = [[Krievijas Impērijas]], [[Latvija Republikas]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = Mārtiņš Upīts
|          māsas = Anna
|   dzīvesbiedrs = Olga Tīrumniece
|          bērni = Kārlis
|       paraksts = Andrejs Upīts signature.png 
|     pseidonīms = Tāravas Anniņa
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[literatūrzinātnieks]], [[politiķis]], [[kolaboracionists]], [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]]
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = ''Zaļā zeme'', ''Plaisa mākoņos'', ''Sūnu ciema zēni''
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = nav akadēmiskās izglītības
|    apbalvojumi = Staļina prēmijas laureāts (1946), [[Sociālistiskā Darba varonis]], [[LPSR Tautas rakstnieks]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Andrejs Upīts''' ({{dat|1877|12|04|N}} — {{dat|1970|11|17|N}}) bija latviešu [[rakstnieks]], kritiķis, [[literatūrzinātnieks]], [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālisma mākslas]] [[marksisms|marksisma teorijas]] [[propagandists]], viens no visaugstākajā valsts varas amatā esošajiem [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupācijas]] [[Pēckara staļinisms|komunistiskā totalitārā režīma]] [[Kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]] līdz nāvei,&lt;ref name=&quot;Dzirkstele 1970&quot;&gt;&quot;Miris Andrejs Upīts&quot;, ''Dzirkstele'', Nr. 138, 1970, 21. novembris, 1. lpp.&lt;/ref&gt; [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1967).

== Dzīvesgājums ==

=== Dzīves sākums ===
Dzimis [[Skrīveri|Skrīveros]] rentnieka ģimenē. Mācījās Skrīveru pagastskolā pie skolotāja un rakstnieka [[Jānis Purapuķe|Purapuķes]], pēc tam izglītojās pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas — vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Strādāja par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks, tajā skaitā Rīgas Latviešu biedrībā, kā skolotājs organizējis barona Budberga Mangaļmuižas sabiedrisko dzīvi.

=== Politiskā darbība ===
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] iespaidā Upīts pievērsās [[marksisms|marksisma]] idejām. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz [[Baku]] pie drauga un kolēģa – rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka-Upīša]], tomēr tur neizdevās atrast piemērotu nodarbošanos, un viņš atgriezās Latvijā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā viņu ievēlēja [[Rīgas Strādnieku deputātu padome|Rīgas Strādnieku deputātu padomē]], 1917.—1918. gada ziemā vācu okupācijas vara A. Upīti apcietināja. 1919. gadā Andrejs Upīts bija [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republika]]s Izglītības komisariāta Mākslas departamenta vadītājs.  Atstājis Rīgu 1919. gada maijā Upīts devās uz [[Rēzekne|Rēzekni]], jūlijā devās uz [[Kijeva|Kijevu]], septembrī atkal uz Rēzekni, 1920. gada janvārī devās uz Veļikije-Lukiem. Sarunās ar [[Fricis Menders|Menderu]] Maskavā konstatēja, ka legālu iespēju atgriezties Latvijā nav. Padomju historiogrāfijā ir atzīta versija, ka Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs tad pieņēmis lēmumu, ka Upītim uz Latviju nevajadzētu braukt, bet, ja viņš uz savu braukšanu pastāv, piešķirt šim nolūkam finansējumu 20 000 rubļu.&lt;ref&gt;LKP CK Partijas vēstures institūts, LNA LVA 240. f., 2. apr., 20. l., 8.lpp.&lt;/ref&gt; Viņš mēģināja slepeni iekļūt Latvijā caur Igauniju ar [[Padomju Krievija]]s izlūkdienestu palīdzību, taču 1920. gada 3. aprīlī viņu arestēja Igaunijas Republika. 1920. gada 13. aprīlī Upīts nodots Armijas Virspavēlnieka štāba Iekšējās izlūkošanas Rīgas nodaļas rīcībā, tā ievietoja Upīti [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumā]] “Par noziedzīgu darbību pret Latvijas valdību”, lika priekšā Upīti kā “kaitīgu Latvijas valstij personu” nodot kara tiesai, tad pats izlūkošanas nodaļas priekšnieks Zariņš 29. aprīlī deva tam piekrītošu rezolūciju. No 3. maija viņš bija Rīgas apgabaltiesas prokurora rīcībā. Izmeklēšanu veica tiesnesis Zuševics, tā 1920. gada 6. maija nolēmums ietvēra “Upīts par Rīgas okupācijas laiku ir ņēmis dalību sabiedrībā, kas par savu mērķi uzstādījusi sabiedriskās iekārtas gāšanu, izdarījis noziegumu, kas paredzēts Sodu likuma 51. un 126. pantos, nolēma uz Krimināltiesāšanas likuma 396. panta pamata Andreju Upīti Mārtiņa dēlu [..].” Uz Tautas Padomes priekšsēdētāja vietnieka [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] un akadēmiķa [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] galvojumu 28. maijā cietumu aizstāja ar mājas arestu Skrīveru pagastā, bet prokuratūra apsūdzēja Upīti, pamatojoties uz Sodu likuma 100. un 102. pamata par dumpi pret Latvijas Republikas valsts varu. Satversmes sapulces amnestijas akts 1920. gada 19. augustā atsvabina no atbildības par 100., 102. pantu un 25. augustā Upīti atbrīvoja. Presē norādīts, ka pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] no [[Padomju Krievija]]s 1920. gadā divas reizes arestēts, rakstniekam tika piespriests nāves sods, no kura viņu paglāba citi kultūras darbinieki.&lt;ref&gt;Zirnis E. ''Cenzēts mūža garumā''. Diena, 6.12.2007.&lt;/ref&gt; Autobiogrāfijā komunistiskajai partijai Upītis par vēlākā Valsts prezidenta Zemgala atbalstu un mājas arestu noklusēja, norādot, ka 1920. gadā no 13. aprīļa līdz 22. augustam ar tiesas spriedumu bija ieslodzīts par komunistisko darbību Brīvības cīņu laikā pret Latvijas Republiku Stučkas valdības sastāvā, izcietis sodu par to Rīgas Centrālcietumā, apžēlots ar &quot;demokrātiskās republikas&quot; (tā Upītis rokrakstā LKP CK dēvē Latvijas Republiku) Satversmes sapulces amnestiju.&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 4-op., 6., 7. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc atbrīvošanas dzīvoja Rīgā un Skrīveros, no 1924. līdz 1930. gadam darbojās žurnālā “Domas”.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Upīts kļuva [[Tautas Saeima]]s deputāts un 1940. gada 30. jūlijā devās divdesmit Tautas Saeimas locekļu delegācijā pie Molotova, Kaļiņina un Staļina&lt;ref&gt;[http://redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/160879 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva 194. f., 1. apr., 4413. l., 16. minūte 15. sekunde.]&lt;/ref&gt; lūgt uzņemt Latviju PSRS.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:514138|page:1 ''Darba tauta pavada delegaciju uz Maskavu ar vislabākajiem novēlējumiem''. &quot;Komunists&quot;, Nr. 43, 1940, 31. jūlijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;  5. augustā viņš Maskavā piedalījās PSRS Augstākās Padomes sēdē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:514151|page:1 ''PSRS Augstākās Padome uzņem Padomju Latviju Padomju Socialistisko Republiku Savienībā''. &quot;Komunists&quot;, Nr. 49, 1940, 6. augusts, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; no 24. augusta bija viens no četriem augstākajiem Latvijas PSR vadītājiem — LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:684434|page:1 ''Pieņemta Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas konstitūcija.'' &quot;Brīvais zemnieks&quot;. Nr. 14, 1940, 26. augusts, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; šajā amatā bija līdz 1952. gadam.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 23. lpp. &quot;Izziņa LK(b)P CK&quot;&lt;/ref&gt; Amatu okupētās varas kolaboracionistu visaugstākajā vadībā Latvijas teritorijā kā [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]] Upīts saglabāja vairāk nekā trīsdesmit gadus līdz pat savai nāvei.&lt;ref name=&quot;Dzirkstele 1970&quot;/&gt;
PSRS okupācijas laikā bija [[Latvijas PSR|LPSR]] Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, žurnāla “[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]” atbildīgais redaktors. [[Latvijas Valsts universitāte]]s Latviešu literatūras katedras vadītājs (1944—1948) un profesors (1945—1951), [[LU Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta]] dibinātājs un pirmais direktors (1946—1952).&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Rakstnieku savienības priekšsēdētājs (1944—1954). 1945. gadā A. Upītim piešķīra filoloģijas zinātņu doktora grādu, 1943. gadā — [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|LPSR Tautas rakstnieka]] goda nosaukumu, 1946. gadā — [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķa nosaukumu.

Lai gan LKP CK nomenklatūras kadru lietu arhīva fonda 1952. gada 19. aprīlī rakstītajā izziņā redzams, ka Upītis bija komunistiskās partijas biedrs no 1940. gada,&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 23., 23.o-p. lpp. &quot;Izziņa LK(b)P CK&quot;&lt;/ref&gt; tomēr 1967. gada 26. decembrī ar slepenu protokolu Nr. 71 LKP CK biroja locekļi — pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]], otrais sekretārs Nikolajs Beluha, [[Jurijs Rubenis]], [[Vitālijs Rubenis]] u.c., kā arī partijas komisijas locekle [[Marta Krustiņsone]]  —  atzina senāku rakstnieka darbošanos lielinieku partijā un pieprasīja PSKP Partijas kontroles komitejai Upītim partijas biedra karti Nr. 06755270 no 1917. gada marta, proti, no [[Februāra revolūcija]]s; PSKP Partijas kontroles komiteja ar [[Arvīds Pelše|Pelši]] priekšgalā prasību apmierināja 1968. gada 3. aprīlī.&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2160. f., 32. a., 22. l.&lt;/ref&gt;

=== Piemiņa ===
Pēc viņa nāves 1972. gadā tika izveidots A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 dz. 4 un muzejs Skrīveros, Daugavas ielā 58. Viņa vārdā nosaukta Andreja Upīša Skrīveru vidusskola. Rīgā Kronvalda parkā atrodas A. Upītim veltīts piemineklis (uzstādīts 1982. gadā). Tēlnieces L. Davidovas-Medenes veidotie krūšutēli ir uzstādīti Skrīveros pie vidusskolas un muzeja.

== Literārā darbība ==
[[Attēls:Andrejs Upits.JPG|right|thumb|200px|A.Upīša piemineklis Rīgā, blakus Kongresu namam.]]
Andrejs Upīts strādājis laikrakstā (1892) „[[Mājas Viesis|Mājas viesis]]” ar pseidonīmu Arāju Andrejs publicēja pirmos rakstus „Parunas, Skrīveros uzrakstītas” (15 Nr.) un „Kā mūsu senči agrāk Vidzemē dzīvojuši” (20 Nr.) A. Upīts rakstījis [[Romāns|romānus]], [[Stāsts|stāstus]], [[novele]]s, [[drāma]]s, [[traģēdija]]s, [[komēdija]]s, [[Dzeja|dzeju]], [[Satīra|satīru]], [[Publicistikas stils|publicistiku]], [[Literatūrkritika|literatūrkritiku]]. Skolās obligātās [[literatūra]]s sarakstos ir iekļauts Andreja Upīša romāns bērniem ''Sūnu ciema zēni''. Viens no daudzpusīgākajiem latviešu rakstniekiem. Viņa varoņiem piemīt izteiksmīgi raksturi, viņš izmantojis bagātu valodu.

Stāstos un novelēs, pirmajā romānā &quot;Plūdi&quot; (1903), krājumā „Mazas komēdijas”, attēloti tā laika sociālās dzīves procesi, bezzemnieku cīņa par zemi. Ciklā „Pārcilvēki” izteikta satīra par [[Dekadence|dekadenci]]. Upīša talanta attīstībā liela nozīme 1905-07. gada revolūcijai. Aktuālām [[Kapitālisms|kapitālistiskās]] dzīves problēmām pievērsās darbā „Jauni avoti”, Zīda tīklā”, kas ievada [[„Robežnieki’’|„Robežnieku’’]] romāna virkni. Noveļu krājumā „Nemiers” (1912) dominē pēcrevolucionāras noskaņas. Veidojis asus pret sabiedrību vērstus feļetonus dzejā, prozā, kas parakstīti ar [[Pseidonīms|pseidonīmu]] Tāravas Anniņa. Nozīmīga ir Upīša darbība literatūrkritikā, [[Literatūras vēsture|literatūras vēsturē]], publicistikā. Tādos darbos kā „Rainis un viņa dzeja” jau vairāk visu skata no marksisma skatpunkta, vērsās pret negatīvām tendencēm literatūrā, aizstāvēja idejiskumu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sarakstījis romānu „Renegāti”, aktīvi piedalījies [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vācu okupācijas laikā apcietināts. Jaunās sociālās mākslas pamatprincipi formulēti darbā „Proletāriskā māksla”, Latvijas brīvvalsts laikā nodarbojies ar rakstniecību („Vēja kauja”, „Robežnieku” cikla romāni). Kritiski (pēc padomju literatūrvēsturnieku domām) attēlojis dzīvi Latvijas Republikā, to saskata darbos „Skaidas atvarā”, „Aiz paradīzes vārtiem”, „Kailā dzīvība”, ir vēsturiskas traģēdijas „Mirabo”, „Žanna d`Arka” Nozīmīgas prozas grāmatas jaunatnei, kā „Sūnu ciema zēni”, „Ūdeņos”. No literatūrkritikas darbiem jāmin „Poruka raksti jaunatnei”, „[[Jānis Jansons-Brauns]]”, darbojies arī žurnālā „Domas”.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] aktīvi pieslējās [[Boļševiki|boļševiku]] partiju apmierinošas literatūras rakstīšanai, izdabājot tai, bija žurnāla „Karogs” atbildīgais redaktors, šai laikā publicēts pētījums „Romāna vēsture” (1941) Nozīmīga darbība [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad dzīvojis Kstiņinā, netālu no [[Kirova]]s, tad tapa [[„Spartaks”]], [[„Zaļā zeme”]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts prēmija), „Plaisa mākoņos” , tas sižetiski saistīts ar „Zaļo zemi”.

1946. gadā par romānu “Zaļā zeme” saņēmis [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]], 1957. gadā par darbu “Sociālistiskā reālisma jautājumi literatūrā” — [[LPSR Valsts prēmija|LPSR Valsts prēmiju]].
Rakstnieka darbu publicēšana tikusi aizliegta divas reizes. Pirmo reizi pēc [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] apvērsuma 1934. gadā. Otrreiz padomju režīma gados, kad tika aizliegta lugas ''Ziedošais tuksnesis'' izrādīšana [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[cenzūra]] neļāva izdot darbu ''Literatūras vēsture''.&lt;ref&gt;Zirnis E. ''Cenzēts mūža garumā''. Diena, 6.12.2007&lt;/ref&gt;

Kopumā jāsaka, ka Upīša daiļrade atstājusi spēcīgu iespaidu uz latviešu literatūras un revolucionārās kustības attīstību, sekmējusi sociālās kultūras rašanos, mākslinieciski pilnveidojusi sociālistiski reālistisko literatūru ar visām tās īpatnībām. Viņam iekārtoti memoriālie muzeji divās Upīša dzīves un darba vietās — [[A. Upīša memoriālais muzejs|viens no tiem]] atrodas rakstnieka memoriāldzīvoklī Brīvības ielā 38 Rīgā, otrs — Daugavas ielā 58 Skrīveros.

== Nozīmīgākie darbi ==

'''Romāni, epopejas:'''
* &quot;Pilsoņi&quot; (1907)
* &quot;Jauni avoti&quot; (1909)
* &quot;Sieviete&quot; (1910)
* &quot;Zīda tīklā&quot; (1912)
* &quot;Pēdējais latvietis&quot; (1913)
* &quot;Zelts&quot; (1914)
* &quot;Renegāti&quot; (1915)
* &quot;Ziemeļa vējš&quot; (1921)
* &quot;Pērkona pievārtē&quot; (1922)
* &quot;Pa varavīksnes tiltu&quot; (1926)
* &quot;Zem naglota papēža&quot; (1928)
* &quot;Jāņa Robežnieka pārnākšana&quot; (1932)
* &quot;Jāņa Robežnieka nāve&quot; (1933)
* &quot;Vecās ēnas&quot; (1934)
* &quot;Smaidoša lapa&quot; (1937)
* &quot;Pirmā nakts&quot;, tetraloģijas &quot;Laikmetu griežos&quot; 1. daļa (1937)
* &quot;Māsas Ģertrūdes noslēpums&quot; (1939)
* &quot;Laikmetu griežos&quot;, tetraloģija (1940)
* &quot;Zaļā zeme&quot; (1945)
* &quot;Plaisa mākoņos&quot; (1951)

'''Noveļu krājumi''':
* &quot;Mazas komēdijas&quot; (1909)
* &quot;Mazas komēdijas II&quot; (1910)
* &quot;Nemiers&quot; (1912)
* &quot;Darba laikā&quot; (1915)
* &quot;Atkusnī&quot; (1919)
* &quot;Vēju kauja&quot; (1920)
* &quot;Skaidas atvarā&quot; (1921)
* &quot;Aiz paradīzes vārtiem&quot; (1922)
* &quot;Metamorfozas&quot; (1923)
* &quot;Kailā dzīvība&quot; (1926)
* &quot;Stāsti par mācītājiem&quot; (1930)
* &quot;Noveles&quot; (1943)

'''Garstāsti''': 
* &quot;Pa Lauča pēdām&quot; (1925)
* &quot;Sūnu ciema zēni&quot; (1940)
* &quot;Vilnīša brauciens uz Austrumiem&quot; (1945)

'''Lugas:'''
* &quot;Dzimumdienas rītā&quot; (1905)
* &quot;Amazones&quot; (1909)
* &quot;Pārcilvēki&quot; (noveļu dramatizējums&quot; (1909)
* &quot;Ragana&quot; (1910)
* &quot;Balss un atbalss&quot; (triloģijas 1. daļa) (1911)
* &quot;Viens un daudzie&quot; (triloģijas 2. daļa) (1914)
* &quot;Nanniņa&quot; (1915)
* &quot;Saule un tvaiks&quot; (triloģijas 3. daļa) (1918)
* &quot;Salauzta sirds&quot; (1921)
* &quot;Peldētāja Zuzanna&quot; (1922)
* &quot;Laimes lācis&quot; (1923)
* &quot;Privātīpašums&quot; (1923)
* &quot;Atraitnes vīrs&quot; (1925)
* &quot;Kaijas lidojums&quot; (1925)
* &quot;Mirabo&quot; (1926)
* &quot;Cēloņi un sekas&quot; (noveles dramatizējums) (1927)
* &quot;Vesela miesa&quot; (1928)
* &quot;1905&quot; (1929)
* &quot;Apburtais loks&quot; (1929)
* &quot;Žanna d'Arka&quot; (1930)
* &quot;Šodien lillā!&quot; (1930)
* &quot;Ziedošais tuksnesis&quot; (1930)
* &quot;Stāsti par mācītājiem&quot; (noveļu dramatizējums) (1932)
* &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot; (1933)
* &quot;Spartaks&quot; (1943)
* &quot;Dziesmotā jūgā&quot; (1946)
* &quot;Spuldzes maisā&quot; (1948)
* &quot;Zaļā zeme&quot; (romāna dramatizējums) (1948)

'''Dzeja:'''
* Mazas drāmas (1911)
* Fabulas bez morāles (1924)

== Andreja Upīša prēmija ==
1977. gadā, A. Upīša simtgadē, tika nodibināta viņa prēmija literatūrā. To pasniedza Skrīveru izmēģinājuma saimniecība, piešķirot 4000 rubļu naudas prēmiju. Šo apbalvojumu 1977. gadā saņēma [[Māris Čaklais]], starp tās vēlākajiem laureātiem ir rakstnieki [[Alberts Bels]] (1977), [[Māra Zālīte]] (1985), [[Vizma Belševica]], [[Knuts Skujenieks]] (1986), [[Pauls Putniņš]] (1977) un [[Lilija Dzene]].&lt;ref&gt;Upīša muzejs aicina uz dzejniekam Mārim Čaklajam veltītu literāro vakaru. http://www.satori.lv/raksts/12755&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Paliekošais un zūdošais Andreja Upīša darbos. Sast. Kalniņa I. - Pētergailis: Rīga, 2004. {{ISBN|9984-33-089-3}}
* Latvijas padomju enciklopēdija 10.-1. sēj: Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987

== Ārējās saites ==
* [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=117 Andreja Upīša biogrāfija]
* [http://zagarins.net/JG/jg129/JG129_gramatas_Liepins.htm Atmiņas par Andreju Upīti. Sastād. Jānis Upītis // Jaunā Gaita nr. 129, 1980. g. 3. Nr]
* [https://web.archive.org/web/20081217064500/http://www.pvg.edu.lv/pvg_old_080402/ekskurs/andrejas.htm Andreja Upīša iela Preiļos]
* [http://www.vietas.lv/objekts/andreja_upisa_piemineklis/ Andreja Upīša piemineklis]
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=3280 A. Upīts 1915. gadā Baku]

{{Tautas Saeima}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Upits, Andrejs}}
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas literatūras kritiķi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>crf16ndca2bu5kma6f0ik3a5693ly7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Burundi ezeri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>20195</id>
    <revision>
      <id>3672771</id>
      <parentid>1998714</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Burundi ģeogrāfija&quot; → &quot;Burundijas ģeogrāfija&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101" xml:space="preserve">{{Commonscat|Lakes of Burundi}}

[[Kategorija:Āfrikas ezeri]]
[[Kategorija:Burundijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>j11f91vikeq0lp0tmgc6mcl2hszwxcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2001. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30899</id>
    <revision>
      <id>3672829</id>
      <parentid>3659343</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <comment>/* Janvāris */ Kļūdu labojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12538" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|2001. gadu|2001 (nozīmju atdalīšana)|2001}}
{{Gads|2001}}
{{Gada citi notikumi|2001}}
{{Gads citos kalendāros|2001}}
'''2001'''. ({{Rom sk gadam|2001}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. Pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] 2001. gads bija [[21. gadsimts|21. gadsimta]] un [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] pirmais gads, lai gan populārā kultūra svinēja šo gadu [[2000. gads|2000]]. gadā.

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — daudzi cilvēki svinēja [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumu (lai gan ne tik daudz kā [[2000. gads|2000]]. gadā).
* [[13. janvāris]] — 7,6 ballu stipra zemestrīce satricināja [[Salvadora|Salvadoru]]; bojā gāja vismaz 800 cilvēku, un tūkstoši palika bez pajumtes.
* [[15. janvāris]] — [[Vikipēdija]], brīvā satura enciklopēdija, tika iedarbināta tiešsaistes režīmā (Vikipēdijas diena).
* [[20. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs V. Bušs]] nodeva zvērestu kā 43. ASV prezidents.
* [[26. janvāris]] — zemestrīce satricināja [[Indija]]s pilsētu [[Gudžarāta|Gudžarātu]], bojā gāja vairāk nekā 20 000 cilvēku un tika sagrauta lielākā daļa vēsturiskās pildētas.

=== Februāris ===
* [[6. februāris]] — [[Likud partija]]s vadītājs [[Ariels Šarons]] tika ievēlēts par [[Izraēla]]s premjerministru.
* [[12. februāris]] — kosmiskā zonde [[NEAR Shoemaker]] tika novadīta uz [[433 Eros]] virsmas, kļūstot par pirmo aparātu, kas nosēdies uz [[asteroīds|asteroīda]].
* [[13. februāris]] — 6,6 ballu stipra zemestrīce satricināja [[Salvadora|Salvadoru]]; bojā gāja vismaz 400 cilvēku.
* [[16. februāris]] — [[Irākas atbruņošanas krīze]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā karaliste|britu]] spēki veica bombardēšanu, lai iznīcinātu [[Irāka]]s [[gaisa aizsardzība]]s tīklu.

=== Marts ===
* [[7. marts]] — par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Ariels Šarons]].
* [[15. marts]] — izveidota [[Melnkalnes Centrālā banka]].
* [[23. marts]] — [[Krievija]]s [[orbitālā stacija]] [[Mir]] tika novadīta no [[orbīta]]s un sadega [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]; nesadegušās daļas iekrita [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no [[Nadi]] salas [[Fidži]].
* [[24. marts]] — tika izlaista [[Apple Computer]] [[operētājsistēma]] [[Mac OS X]] versija v10.0.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — bijušais [[Dienvidslāvijas Federatīvā republika|Dienvidslāvijas Federatīvās republikas]] prezidents [[Slobodans Miloševičs]] padevās īpašajiem policijas spēkiem, kuru apsūdzēja [[kara noziegums|kara noziegumos]].
* [[1. aprīlis]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s, kļūstot par pirmo valsti, kur tādas ir atļautas.
* [[22. aprīlis]] — Par [[Vjetnama]]s prezidentu kļuva [[Nons Duks Mans]].
* [[23. aprīlis]] — [[Intel Corporation|Intel]] izlaida jauno [[mikroprocesors|procesoru]] [[Pentium 4]].
* [[26. aprīlis]] — [[Džuničiro Koidzumi]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru.
* [[28. aprīlis]] — tika no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] palaists [[kosmosa kuģis]] [[Sojuz TM-32]], nogādājot kosmosā pirmo [[komerckosmonauts|komerckosmonautu]] (&quot;kosmisko tūristu&quot;) [[Deniss Tito|Denisu Tito]] (uz zemes atgriezās {{dat||5|6}}).

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārstāvju vēlēšanās zaudē vietu [[ANO]] [[Cilvēktiesības|Cilvēktiesību]] komisijā, tas notika pirmo reizi kopš [[1947]].g.
* [[6. maijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] ieradās vizītē [[Sīrija|Sīrijā]] un kļuva par pirmo [[pāvests|pāvestu]], kas bijis [[mošeja|mošejā]].
* [[13. maijs]] — [[Itālija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] ar &quot;Brīvības mājas&quot; koalīciju.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Nepāla]]s kroņprincis [[Dipendra]] nogalināja karalisko ģimeni un pēc tam pats nošāvās. Par karali kļuva [[Gjanandra]].
* [[7. jūnijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] [[leiboristu partija]].
* [[20. jūnijs]] — [[Pervezs Mušarafs]] kļuva par [[Pakistāna]]s prezidentu pēc [[Muhamads Rafiks Tarars|Muhamada Rafika Tartara]] atkāpšanās.
* [[23. jūnijs]] — [[Peru]] dienvidos notika 7,9 baļļu stipra zemestrīce.

=== Jūlijs ===
* [[20. jūlijs]] — [[22. jūlijs]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Dženova|Dženovā]] notika 27. [[G8]] samits; pasākuma laikā notika antiglobālistu protesta demonstrācijas, kuru laikā gāja bojā viens denonstrants un vairāki tika smagi ievainoti.
* [[26. jūlijs]]  — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Šers Bahadurs Deuba]], nomainot [[Giridža Prasads Koirala|Giridžu Prasadu Koiralu]].
* [[28. jūlijs]] — [[Alejandro Toledo]] nodeva [[Peru]] prezidenta zvērestu, 8 mēnešus pēc neuzticības izteikšanas bijušajam prezidentam [[Alberto Fuhimori]].

=== Augusts ===
* [[28. augusts]] — ''[[Ericsson]]'' un ''[[Sony]]'' izveidoja kopuzņēmumu ''[[Sony Mobile Communications|Sony Ericsson]]'' mobilo tālruņu ražošanai.&lt;ref&gt;[http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}, pipkalejs.lv&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
[[Attēls:September 11 2001 just collapsed.jpg|thumb|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] pēc abu torņu sabrukšanas Zemākā Manhatana bija pārklāta ar putekļiem]]
* [[9. septembris]] — Dibināta [[Indonēzijas Demokrātiskā partija]].
* [[10. septembris]] — [[Norvēģija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Kjels Magne Bondeviks]] ar konservatīvo koalīciju.
* [[11. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|teroristu uzbrukums]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centrā]], [[Pentagons (ASV)|Pentagonā]], [[Ārlingtonas apgabals|Ārlingtonā]], kuros gāja bojā 2996 cilvēku (ieskaitot 19 [[terorists|teroristus]]).
* [[15. septembris]] — ASV prezidents [[Džordžs V. Bušs]] pieteica [[Karš pret terorismu|karu terorismam]].

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — dibināts [[mobilais telefons|mobilo telefonu]] un citu mobilo ierīču ražotājs ''[[Sony Mobile Communications]]''.
* [[4. oktobris]] — raķete, kura &quot;nomaldījās&quot; [[Ukraina]]s [[pretgaisa aizsardzība]]s mācībās, notrieca [[Krievija]]s aviokompānijas ''Sibirj'' pasažieru lidmašīnu [[Tu-154]], kas bija ceļā no [[Telaviva]]s uz [[Novosibirska|Novosibirsku]]; bojā gāja 78 cilvēki.
* [[7. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] spēku piedalīšanos iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]].
* [[23. oktobris]] — [[Apple Computer]] izlaida [[iPod]].
* [[25. oktobris]] — [[Microsoft]] izlaida [[Windows XP]].

=== Novembris ===
* [[7. novembris]] — [[virsskaņas lidmašīna]] [[Concorde]] atsāka lidojumus pēc 15 mēnešu pārtraukuma.
* [[10. novembris]] — [[Ķīnas Tautas republika|Ķīna]] tika uzņemta [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|Pasaules Tirdzniecības organizācijā]] pēc 15 gadu ilgām pārrunām.
* [[10. novembris]] — [[Austrālija]]s premjerministrs [[Džons Hauards]] tika ievēlēts uz trešo termiņu.
* [[10. novembris]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] lietavās un dubļu straumēs gāja bojā vairāk nekā 900 cilvēku.
* [[12. novembris]] — [[Taliban]] spēki atstāja [[Afganistāna]]s galvaspilsētu [[Kabula|Kabulu]]; [[Afgāņu ziemeļu alianse]] pilsētā iegāja {{dat||11|14}}.
* [[15. novembris]] — [[Microsoft]] izlaida [[Xbox]].

=== Decembris ===
* [[13. decembris]] — [[Indija]]s parlamentam uzbruka teroristi, nogalinot 14 cilvēkus. Tas gandrīz noveda Indiju un [[Pakistāna|Pakistānu]] līdz karam.
* [[13. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs V. Bušs]] paziņoja par ASV izstāšanos no [[1972]]. gada [[Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līgums|Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līguma]].
* [[19. decembris]] — jauns pasaules [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] augstuma rekords 108,56 [[kPa]] tika reģistrēts [[Mongolija|Mongoliā]] [[Hevsgelas province]]s [[Tosoncengela|Tosoncengelā]].
* [[22. decembris]] — [[Hāmids Karzajs]] tika ievēlēts par [[Afganistāna]]s valdības vadītāju.

== Nezināmi datumi ==
* [[Indija]] kļuva par otro valsti, kuras iedzīvotaju skaits sasniedzis 1 miljardu. Pirmā bija [[Ķīnas Tautas republika|Ķīna]] [[1979]]. gadā.

== Dzimuši ==
* [[11. jūnijs]] — [[Billijs Gilmors]] (''Billy Gilmour''), skotu futbolists
* [[13. oktobris]] — [[Kalebs Maklaflins]] (''Caleb McLaughlin''), amerikāņu aktieris
* [[6. novembris]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (mirusi 2019. gadā)

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[12. janvāris]] — [[Vijams Redingtons Hjūlets|Vijams Hjūlets]] (''William Hewlett'') — ASV komersants (dzimis [[1913]].)
* [[16. janvāris]] — [[Lorāns-Dezirē Kabila]] (''Laurent-Désiré Kabila''), Kongo Demokratiskās Republikas prezidents (dzimis [[1939]].)

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Herberts Saimons]] (''Herbert Simon''), ASV ekonomists (dzimis [[1916]].)
*[[19. februāris]] — [[Stenlijs Krāmers]] (''Stanley Kramer''), amerikāņu kinorežisors (dzimis [[1913. gads|1913.]])
* [[24. februāris]] — [[Klods Šennons]] (''Claude Elwood Shannon''), ASV inženieris un matemātiķis (dzimis [[1916]].)

=== Marts ===
* [[22. marts]]:
** [[Sabiha Gekčena]] (''Sabiha Gökçen''), turku lidotāja (dzimusi [[1913]].)
** [[Viljams Hanna]] (''William Hanna''), ASV animators, režisors (dzimis [[1910]].)
* [[31. marts]] — [[Klifords Šulls]] (''Clifford Shull''), ASV fiziķis (dzimis [[1915]].)

=== Aprīlis ===
* [[17. aprīlis]] — [[Leonīds Ostrovskis]] (''Леонид Альфонсович Островский''), Latvijā dzimis PSRS futbolists (dzimis [[1936]].)

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]]:
** [[Aišvarja]] (''Aiswarya''), Nepālas karaliene (dzimusi 1949. gadā)
** [[Birendra]], Nepālas karalis (dzimis 1945. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Entonijs Kvinns]] (''Anthony Quinn''), amerikāņu/meksikāņu aktieris (dzimis 1915. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Dipendra]], Nepālas kroņprincis (dzimis 1971. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''), britu rakstnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Timotijs Makvejs]] (''Timothy McVeigh''), ASV terorists (dzimis 1968. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Donalds Džeimss Krams|Donalds Krams]] (''Donald James Cram''), ASV ķīmiķis (dzimis 1919. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Nikolajs Basovs]] (''Николай Геннадиевич Басов''), krievu fiziķis (dzimis [[1922]].)
* [[29. jūlijs]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis [[1913]].)

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — [[Pols Andersons]] (''Poul Anderson''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis [[1926]].)
* [[2. augusts]] — [[Kristiāns Barnards]] (''Christiaan Neethling Barnard''), Dienvidāfrikas kardioķirurgs (dzimis [[1922]].)
* [[20. augusts]] — [[Freds Hoils]] (''Fred Hoyle''), britu astronoms (dzimis [[1915]].)
* [[25. augusts]] — [[Kens Tirels]] (''Alan Henry Robert Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis [[1924]].)

=== Septembris ===
* [[11. septembris]] — [[Muhameds Atā]] (محمد عطا), terorists (dzimis [[1968]].)
* [[22. septembris]] — [[Aizeks Sterns]] (''Isaac Stern''), amerikāņu vijolnieks (dzimis [[1920. gads|1920]].)

=== Novembris ===
* [[21. novembris]] — [[Sultāns Salahudins]] (''Almarhum Sultan Salahuddin Abdul Aziz Shah Al-Haj ibni Almarhum Sultan Sir Hisamuddin Alam Shah Al-Haj''), Malaizijas karalis (dzimis [[1926]].)
* [[29. novembris]] — [[Džordžs Herisons]] (''George Harrison''), angļu mūziķis (dzimis [[1943]].)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pg1}}
{{Vikikrātuves kategorija|2001}}

[[Kategorija:2001. gads|*]]</text>
      <sha1>8ewwf7uldotob659s3ygzcy38elqono</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ScAvenger</title>
    <ns>3</ns>
    <id>31169</id>
    <revision>
      <id>3672900</id>
      <parentid>3670366</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Baltezera stacija */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43085" xml:space="preserve">{|style=&quot;background: #dde1e0; border: solid 1px #178f71; float: right&quot;
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Attēls:Icon file cabinet.png|40px|Arhīvs]]&lt;br /&gt;'''Mans diskusiju arhīvs'''
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs1|2007. gada aprīlis — 2009. gada marts]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs2|2009. gada marts — 2010. gada novembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs3|2010. gada novembris — 2011. gada decembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs4|2011. gada decembris — 2014. gada maijs]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs5|2014. gada maijs — 2017. gada augusts]]
|}
&lt;br clear=all&gt;

== Vilcienbildes ==

[[:commons:Category:Railways in Latvia 155 anniversary|Ielādēju no Flickr kaudzīti ar vilcienu bildēm]] — varbūt noder rakstos un vari pielikt papildu kategorijas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 18.34 (EEST)
:Jā, paldies, var noderēt. Man tas pasākums pašam arī ir izfotografēts, bet ne tādā kvalitātē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 19.26 (EEST)

== Zinātne ==

Sveiks! Varbūt ir interese piedalīties [[:c:Commons:Wiki Science Competition 2017 in Latvia|zinātnes attēlu konkursā]]? Lai vismaz statistiski mēs neizskatītos slikti :) Mājās/darbā taču ir visādi konkursam derīgi ''pribambasi'' --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 07.24 (EET)
:Konkurence tiešām nav liela, ja es pirms 2 gadiem ar savu [[C:File:Cross-section_of_a_Vaccinium_oxycoccos.jpg|purva dzērvenes šķērsgriezuma miglas bildi]] pamanījos kļūt par [[C:Commons:European_Science_Photo_Competition_2015/Winners|vienu no Latvijas uzvarētājiem]]. --[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 08.12 (EET)
::Nu, tā jau tīri laba bilde... Paskatīšos, varbūt &quot;Zinātnieku nakts&quot; bildēs būs kas piemērots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 20. novembris, plkst. 16.18 (EET)

== Problēma ar raksta editoru  ==

Šorīt izlaboji man rakstīto rakstu Kvadrātsaknes ar komentāru:
 (→‎Īpašības un lietojums: pat iekomentēties neļaujas, izņēmu pavisam ārā. Tiešām to dod automātiski Vizuālais redaktors?). 
Es nesaprotu, kas notiek, bet es pati to neizdarīju. Radās problēmas rakstot. Spiežot Enter, neļauj rakstīt, pievienojas it kā tukšas rindkopas, pēc tam tajās parādās kaut kādi burtu virknējumi. Centos tos izdzēst, bet laikam uzkrājas lieka informācija, kas rakstā nemaz nebija redzama un kuru tu izdzēsi. Darbojos tikai ar Vizuālo redaktoru. 
Paldies par labojumu!
Un vēl jautājums pie viena - kā ir jāveido atsauces, ja tulkoju no angļu valodas raksta informāciju?
:Jā, man tā arī likās, ka tie ir Vizuālā redaktora kārtējie &quot;gļuki&quot;. Kaut kas tāds vēl nebija redzēts. Tās matemātiskās formulas vienkārši jāiekopē no angļu vikiteksta. Tāpat arī atsauces iesākumam var  iekopēt no angļu vikiteksta, vairumā gadījumu tās strādās. Jāpieliek tikai vēl atsauču sadaļa latviskajā rakstā. To visu, manuprāt, vienkāršāk darīt tieši vikitekstā (&quot;Labot pirmkodu&quot;), nevis Vizuālajā redaktorā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 3. decembris, plkst. 11.31 (EET)
::[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kvadr%C4%81tsakne&amp;diff=next&amp;oldid=2766264 Iekomentēt] nevarēja, jo tajā tekstā jau bija komentāru tagi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.09 (EET)
:::To es pamanīju, bet neizskatījās,  ka ir jēga ņemties ar rediģēšanu. Vizuālais redaktors bija pārspējis pats sevi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.13 (EET)

== Friedrich Wilhelm von Raison ==

Can you help to fix this?
----------
Friedrich Wilhelm Albrecht Karls Maximilian Raison, kopš 1787. gada ''von Raison'' (dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā (saskaņā ar citiem avotiem Koburgā), † 1791. gada 20. novembrī Jelgava) bija valsts darbinieks un zinātnieks.
----------
Paldies! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 21.44 (EET)
:Paldies!! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.41 (EET)
Could you move [[Frīdrihs Vilhelms fon Raisons]] to &quot;[[Frīdrihs Vilhelms fon Rezons]]&quot;? His second son: http://lgdb.lnb.lv/index/person/602/ [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.52 (EET)
::Tā varētu būt, ka vācu izcelsmes cilvēks ir Rezons? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.02 (EET)

== Mākslas darbu attēli un autortiesības ==

Sveiki. Izlasīju Tavu dalībnieka lapu un nolēmu uzdot jautājumu par attēlu autortiesībām Tev, jo esi daudz strādājis ar tām, ja nekļūdos. :) Tātad es vēlos Vikipēdijā ievietot skenētus attēlus no mākslas darbu katalogiem, lai ar tiem papildinātu [[Romans Suta]], [[Džemma Skulme]] un citu latv. mākslinieku rakstus. Šiem mākslas darbu attēliem nav norādīts(i) fotogrāfs(i), kā arī grāmatā nekas nav minēts par fotogrāfiju autortiesību izmantošanas nosacījumiem. Runa ir par 1981. gadā publicētu grāmatu un katalogu &quot;Latviešu jaunākā glezniecība&quot;, izdevniecība - Liesma. Vai var šos attēlus skenēt un publicēt? Ja drīkst, tad kāda autortiesību veidne šajā gadījumā būtu jāizmanto? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.05 (EEST)
:Pārfotografēta mākslas darba gadījumā ne jau fotogrāfa autortiesības ir galvenais. Galvenais te ir mākslas darba autors. Kopš Romana Sutas nāves pagājuši vairāk kā 70 gadi, šos darbus var brīvi reproducēt (veidne {{Tl|PD}}). Ja mākslinieks miris vēlāk vai vispār ir dzīvs, tad jāprasa atļauja viņam vai viņa mantiniekiem. Principā divdimensiju darba (gleznas u.tml.) gadījumā fotogrāfs no sevis praktiski neko nepieliek, to nevar uzskatīt par atvasinātu darbu. Sarežģītāk ir ar skulptūrām u.c. trīsdimensiju darbiem, tur nāk klāt arī fotogrāfa autortiesības. Labāk tad fotografēt pašam, ja darbs ir publiski pieejams kādā muzejā vai izstādē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.51 (EEST)
::Par mākslinieka autortiesībām skaidrs. Cik sapratu, tad 3D objektu fotogrāfam ir jāprasa atļauja, lai publicētu viņa attēlu (arī skenētu no grāmatas)? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 20.41 (EEST)
:::Principā jā. 1981. gadā gan bija citi likumi spēkā, bet Autortiesību likumam, šķiet, ir tāda īpatnība kā atpakaļejošs spēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 22.29 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiks, atgādinu par fotokonkursu &quot;[[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|Dabas skati Vikipēdijā 2018]]&quot;! :) --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:Uz ātru roku pēdējā brīdī šo to ielādēju :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. maijs, plkst. 23.51 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Reklāma ==
{{Diskusija pārvietota uz|Diskusija:Deniss Čerevičņiks#Dzēšana|--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)}}

Manuprāt, šo diskusiju (vai vismaz daļu no tās) vajadzētu pārcelt uz attiecīgā raksta (kurā tagad ievietota dzēšanas veidne) diskusiju, lai tur viss nesākas no jauna. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 10.51 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)

== Pārgājiens ==

Hey, ScAvenger! 15.jūnijā / 16.jūnijā tiek rīkots pārgājiens no Lielupes dzelzceļa stacijas līdz Ķemeriem/Lapmežciemam, cauri visai Jūrmalai. Iešana notiks daudz pa dzelzceļu, bet būs arī posmi citur. Varbūt vēlies piebiedroties? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.31 (EEST)
:Lielupe—Ķemeri—Lapmežciems, tas ir ap 35 km, vasaras karstumā tā kā par daudz. Es nogāju pa sliedēm nieka 8 km no Lāčiem līdz Dobelei, ar 3 pudelēm ūdens bija par maz :( Kas rīko pasākumu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.57 (EEST)
::Visdrīzāk iesim vai nu uz Ķemeriem vai uz Lapmežciemu, ne abiem. Ja ir WhatsApp, varu pievienot pārgājiena grupai. Tas nav publisks pasākums, rīko parasti dzelzceļu aktīvisti. Iepriekšējais pārgājiens bija Sarkandaugava-Carnikava, notika pa nakti pirms 10 dienām, tika noieti 33 km 13 stundās. Piedalījās 10 cilvēki. Visdrīzāk šajā būs vairāk. Dzelzceļa pārgājiena priekšrocība ir, ka ik brīdi var braukt atpakaļ uz Rīgu, ja nav vēlmes tālāk iet. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 14.42 (EEST)
:::Interesantākie dzelzceļi diemžēl ir tie, kur uz Rīgu nekas nekursē vai kursē pāris reizes dienā :) Esmu atpalicis no dzīves un smārtfonu neesmu ieviesis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.44 (EEST)

== Mirdzizlāde ==

Saprotu, ka cerības ir mazas pēc tik ilgiem gadiem, bet vai varat pievienot [[Mirdzizlāde|šim rakstam]] jūsu izmantotās atsauces? Tagad tur ir tikai manējās, kas neatbilst saturam. Ne par kādiem tirotroniem es savu mūžu nebiju ne lasījis, ne dzirdējis :) --[[Dalībnieks:Esmu Igors|Esmu Igors]] ([[Dalībnieka diskusija:Esmu Igors|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 23.18 (EEST)

== AirBaltic update ==
 
Hi! I'm the Wikipedian who asked about the AirBaltic head office back in 2010: [[Dalībnieka_diskusija:ScAvenger/Arhīvs2#AirBaltic_head_office_photo_request]]

It seems that AirBaltic has now built or began using its own building as a head office [https://www.airbaltic.com/bt-office-directions.jpg as per this map], but because it's [https://goo.gl/maps/fxvqDUfUjMH2 behind a security gate] I don't know if it's feasible to photograph the building. Do you think the best solution is for me to ask AirBaltic for a free image of its building?

{{ping|Xil}} {{ping|Laurijs}}
[[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.34 (EEST)
: BTW the building looks like this https://plus.google.com/photos/photo/101353530413538007984/6489092325721579186 - I wonder if the photographer's okay with free use of this photo? Someone will need to ask her first so she can do the relicensing. [[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.50 (EEST)
::[http://www.db.lv/atteli/article/0045/447826/1798281_ORIGINAL_1459966913.jpg?source=/galerija/447826/attels/19 This] is a new headquarter building. Unfortunately, i do not have own photo... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.15 (EEST)
:::I think Freedom of Panorama limitation would apply here. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.36 (EEST)

== FoP, atkal ==

Pārvietojamās skulptūras arī? [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Buddy Bears in Riga]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST)
:Protams. Tie tāpat ir 3D mākslas darbi. Tajā stendā Doma laukumā pat rakstīts — unikāli mākslas darbi. Bet ir nianse (viņu mājaslapā mani diemžēl Firefox nelaiž iekšā) — izstādi rīko Vācijas vēstniecība, stendam apakšā ir &quot;With love from Germany&quot;, bet Vācijā ir panorāmas brīvība. Goda vārds, nezinu, kā  juridiski sanāk, ja Vācijas skulptūru izstāda Latvijā. Mākslinieki jau tāpat nav no Vācijas. Varbūt var tomēr mēģināt pretoties Commons dzēsējiem :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 19.37 (EEST)
::Nē, neprecīzi izteicos. Ar pārvietojamām biju domājis to, ka tās ir &quot;Vācijas skulptūras&quot;, nu bet to Tu beigās uztvēri, tas ir jauki. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 21.23 (EEST)

== BBLd ==

Could you rename Veidne:BBL-digital to Veidne:BBLd? The new domain is bbbl.de see http://bbld.de/web/aktuell . The wikis de, et, ru, uk also have &quot;BBLd&quot;, see https://www.wikidata.org/wiki/Q23265105. [[Special:Contributions/77.14.17.14|77.14.17.14]] 2018. gada 8. septembris, plkst. 17.04 (EEST)

== Fibonači  ==

Paldies, ka esi pamanījis, ka manā ievietotajā tulkojumā ir varbūt neloģiskas kļūdas, par to es atvainojos.
Šodien es vēlreiz pārskatīšu savu darbu, ja lūdzu ieraugi kādas kļūdas, būtu labi, ka tu izlabo nevis dzēs visu ko esmu rakstījui. [[Dalībnieks: lauruncis]]
:{{u|Lauruncis}}: kamēr vēl nav līdz galam sakārtots labāk rakstu veidot savā [[Dalībnieks:Lauruncis/Smilšu kaste|smilškastē]] un pēc tam gatavo pārkopēt (pārkopēju tur dzēsto versiju). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 12.46 (EET)
::Dzēsts tika tādēļ, ka nedrīkst aizstāt, lai arī īsu, bet rakstu bez kļūdām, ar mašīntulkotu tekstu. Tādu vieglāk uzrakstīt no jauna, nekā izlabot. Pašreizējā versija ir drusku labāka, bet vienalga pilna ar kļūdām. ''Pēdējais ierosināja, ka Leonardo ir jā aicināti uz pagalmu vienā no vizītēm pie imperatora Pizas aptuveni 1225 gada'' — jūsuprāt, tas nav dzēšams? Kādam būtu jānāk un jālabo? Es pat nerunāju par rakstu [[Katrīna Džonsone]]. Pietika ar pērli &quot;Apollo lunārā zemūdene&quot;, lai būtu skaidrs, kā tas ir tulkots. Nu nav diemžēl mūsdienu automātiskās tulkošanas rīki tik attīstīti, ir jātulko, ņemot talkā paša galvu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.21 (EET)

== Zirgi ==

Sveiks. Vai tu esi pētījis zirgu tramvajus Latvijā? Rīga, Baldone, bet vai vēl kaut kur? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 10. februāris, plkst. 13.40 (EET)
:Bija [https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.41889/21.57174&amp;l=O/7 Ventspilī] uz Viskrievijas bērnu kaulu tuberkulozes sanatoriju. Vēl 1920. gados esot bijis kravas zirgu tramvajs Tukumā. Bija tramvajs Ķemeros, bet ne zirgu vilces. Vēl bija kaut kas līdzīgs tramvajam no Jaunkalsnavas stacijas uz Aiviekstes pusi, bet, cik atceros, ar motorvagoniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 10.00 (EET)
::Super, noņemu cepuri īstas kompetences priekšā. Vēl jautājums, ja drīkst. [[Silciems (stacija)|Silciema]] stacija. No kā izriet, ka tā atrodas Allažu pagastā? Pēc Jāņa sētas kartes (balticmaps) man iznāk, ka Inčukalna. Vismaz tā būdiņa. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.03 (EET)
:::Jā, būdiņa sanāk Inčukalna pagastā, 20 m no robežas, palaboju rakstu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.17 (EET)
::::Ķemeru nac. parka lapā tomēr rakstīts ''1912. gadā tiek ierīkota elektriskā tramvaja satiksme ar Jaunķemeriem. Pēc kara to aizstāj '''zirgu tramvajs'''. Tas darbojās līdz 1933. gadam, kad sliedes tika nojauktas, un ierīkota šoseja ar autobusu satiksmi.'' Tā varētu būt? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 12. februāris, plkst. 11.00 (EET)
:::::Neesmu redzējis nevienu foto, kur Ķemeros tramvaju vilktu zirgs. Cara laikā uz Jaunķemeriem uzbūvēja 1000 mm sliežu platuma elektrisko tramvaju, sākoties Pirmajam pasaules karam, to evakuēja uz Staraja Rusas pilsētu. Pilnīgi visu, gan vagonus, gan vadus, gan sliedes. Jau kara laikā uzbūvēja platsliežu dzelzceļa atzaru no Ķemeriem pa bijušā tramvaja trasi, lai apkalpotu lielgabalus Jaunķemeros. Tas dzelzceļš [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=73786 turpinājās] caur Kauguriem uz Sloku un Asariem. No Jaunķemeriem uz Lapmežciema pusi bija militārā šaursliežu līnija, tur gan varēja būt zirgu vilce, tomēr par zirgu tramvaju to nekādi nevarētu saukt. Jau pēc kara bijušo krievu armijas infrastruktūras daļu sāka izmantot satiksmes nodrošināšanai no Ķemeriem uz Jaunķemeriem. Tur kursēja ar iekšdedzes dzinēju darbināmi [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=61883 vagoniņi]. 1933. gadā atklāja autobusu satiksmi un tramvaju likvidēja.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 07.54 (EET)
::::::Būs tie Ķemeru parka rakstītāji kaut ko sajaukuši. Izmetu Ķemerus no raksta [[Zirgu tramvajs]]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 12.03 (EET)

== Patroller ==

Hi, I am fighting vandalism in many wikis. Please give me patrol right. Thanks.--[[Dalībnieks:Turkmen|Turkmen]] ([[Dalībnieka diskusija:Turkmen|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 21.48 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST)

== Himnas nošu bilde ==

Sveiks! Es tev sūtīju e-pastu, bet laikam nav tevi sasniedzis. Tomēr ir vēl vienas kļūda - arī uz vārdiem &quot;dēli dzied&quot;. Man ir nošu skice rokrakstā, kādām šajā taktī jābūt notīm. Pa e-pastu būtu viegli nosūtīt.--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 08.53 (EEST)
:Atvainojos, biju piemirsis par e-pastu, paziņojums bija. Vakarā visu izlabošu. SVG failiem tas nav grūti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.21 (EEST)
::Skici uz epastu nevajag? :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.40 (EEST)
:::Ja nav jau aizsūtīta, tad vajag. Es nevaru no darba datora savu personīgo e-pastu pārbaudīt. Vakarā atrakstīšu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST)
::::Labi! Līdz vakaram :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.59 (EEST)
:::::[[:File:Latvian Anthem Sheet Music.svg|Nokoriģēju]] (ja rādās pa vecam, tad Ctrl-Shift-R). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 20.00 (EEST)

== Taksoni slīprakstā ==

Labdien! 

Par taksoniem slīprakstā gribētu pateikt, ka taksoni rangā virs ģints nekad nerakstās slīpraktā; slīprakstā nosaukumi ir tikai sākot no ģints un zemāk (suga, pasuga, variācija, aber;acija), saskaņā ar &quot;Starptautisku zooloģijas nomenklatūras kodeksu&quot; (angl. &quot;International Code of Zoological Nomenclature&quot;) [http://www.insecta.bio.spbu.ru/z/zoo_nome.htm], sadaļā &quot;I.3.3.1.8 Написание названий &quot;, ir rkastīts, citāta:
«Научные названия родовой и видовой групп следует набирать шрифтом, отличным от принятого в тексте; такие названия обычно набираются курсивом, который не должен использоваться для названий высших таксонов».

Šīm likumam seko visas zinātniskās zooloģiskās publikācijas, ka arī citas wikipēdijās un saitos, kur iet rūna par taksoniem. Tāpēc es prasu nelikt slīprakstā nosaukumus taksoniem virs ģints. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.08 (EEST)

P.S. Manuprāt ir jālabo TaksoBoksu, kur jānoņem visiem taksoniem līdz ģintīm (neieskaitot) slīprakstu. Es izvirzīšu šo tēmu apsprešanai latviešu vikipēdijas pārrunu sadaļā kaut kādā dienā. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.55 (EEST)
:Šo niansi es nezināju. Ja tā, tad attiecīgi jālabo visu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 26. augusts, plkst. 11.57 (EEST)
:: Kur var izvirzīt to tēmu uz apspriešanu? [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 6. septembris, plkst. 10.12 (EEST)
:::Tālāk diskutējam [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Bioloģisko_taksonu_rakstība|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 12.48 (EEST)

== Atbilde 2 ==

Paldies par atsūtīto linku! Jūsu linkā ir reizināšana, bet wikipēdijas lapas pieminētajā ailīšu aizpildīšanā ir skaitīšanas un atņemšanas piemēri. [[Dalībnieks:Mirkssainars|Mirkssainars]] ([[Dalībnieka diskusija:Mirkssainars|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.11 (EEST)
:Tā varēja saprast, bet nosaukums latviski ir tāds jocīgs. Tas tiešām ir vispārpieņemts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Iekavas (18.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3140190 šis labojums] lapā [[Dēdēšana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dēdēšana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;māli. Bieži dominē Si. Tropu mitrajā klimatā veidojas kaolīna māli, [laterīts
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.02 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.12 (EET)
::Botam var arī neatbildēt, viņš neapvainosies :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.12 (EET)
:::Es to paša zināšanai, ka neesmu aizmirsis problēmu novērst :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.28 (EET)

== Rail Baltica ==

Sveiks! Izveidoju [[Vikiprojekts:Rail Baltica|Rail Baltica vikiprojektu]]. Tā kā Tevi interesē dzelzceļi, vēlos pievērst tam uzmanību. Varbūt šogad Tev būs interese saistībā ar to fotografēt, vai nu vienam vai pievienoties citu vikipēdistu braucieniem. Īpaši noderīgi būtu kadri no vietām, kur vēl pašlaik nav pasteigušies dzelzceļa sliedes uzbūvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2020. gada 26. janvāris, plkst. 10.54 (EET)
:Fotografēts ir daudz, nav tikai pienācīgā daudzumā laika to visu apstrādāt :( Protams, vikiprojektā piedalīšos, paldies par iniciatīvu! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. janvāris, plkst. 20.55 (EET)

== B.p. vs c.p. ==

[https://www.ldz.lv/sites/default/files/TIKLA%20PARSKATS%202019-2020.pdf LDz tīkla pārskatā] ir saraksts ar visiem blokposteņiem, ceļa posteņiem un izmaiņas punktiem (25. lpp.). Vienīgais nav atsevišķa raksta par blokposteni. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 9. maijs, plkst. 23.38 (EEST)
:Tāpat varbūt vajag blokposteni pievienot klāt veidnei {{tl|Dzelzceļa stacijas infokaste}}? Kaut to Latvijā ir tikai divi, bet [[223. kilometrs|apskati kā sanāca]] galu galā. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 10. maijs, plkst. 00.21 (EEST)
::{{ping|Dark Eagle}} Es pat nezinu, kāda tagad tehniski ir starpība starp tiem blokposteņiem un ceļa posteņiem. Piemēram, [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrā]] (kas vēl nesen tīkla pārskatos skaitījās ceļa postenis, bet nu ir kļuvis par blokposteni), ir novērojamas tādas pašas ietaises un būves, kā, piemēram, turpat netālu esošajā [[1. kilometrs|1. kilometrā]]. Agrākos laikos blokpostenis skaitījās sadales punkts vispār bez nekādām pārmijām un atzarojumiem, pēc būtības garāmejas luksofors, kas sadala starpstaciju posmu atsevišķos īsākos blokposmos. Nedomāju, ka ir jēga vēl papildus saraibināt staciju infokasti. Varbūt {{ping|Dzelzceļnieks}} var kaut ko sīkāk pakomentēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 12. maijs, plkst. 18.34 (EEST)
:::Sveiki. Informācijas nekad nevar būt par daudz. Taisnība, kad autobloķēšanas vēl nebija, blokposteņus izmantoja posma caurlaides spēju palielināšanai. Šodien blokpostenis (arī tas pats ceļu postenis) parasti ir pārmiju ziņā skops atzars, kur no posma nobraukt maliņā un nebūvēt lielu staciju.[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 15.14 (EEST)
::::Varētu būt, ka blokpostenis ir kaut kas vēl vienkāršāks par ceļa posteni, bet vismaz man nav skaidrs, kādēļ šis [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrs]] ir blokpostenis, bet šis [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]] ir ceļa postenis, kaut gan pēdējais tiešām ir tikai atzara vieta uz uzņēmumu. Kādēļ praktiski tāds pats atzars ar aizsargstrupceļu dažus kilometrus pirms Gulbenes (uz jauno granulu rūpnīcu) neskaitās sadales punkts? Kādēļ [[Mārciena (stacija)|Mārciena]] ar 4 sliežu ceļiem ir pieturas punkts? Droši vien atbilde slēpjas signalizācijas sistēmās, Gulbenes līnija ir ar pusautomātisko bloķēšanu. Bet Rīgas—Jelgavas līnija tāpat ir ar dispečercentralizāciju, kā Daugavpils apvedceļš. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.37 (EEST)
:::::Sveiki! Es varu kļūdīties, jo neesmu bijusi visos LDz posteņos. Man šķiet, ka vienā gadījumā, ja pareizi atceros, runa ir par Daugavpils apvedceļa posteni, otrā, kā jau te pieminēts - Jelgavas virzienā. Un ja es pareizi atceros, Uz Daugavpils apvedceļa bija pārmijas un īsi ceļi, to var aptuveni redzēt arī Google maps. Abos gadījumos ir 8 .km un kā zināms sadales punkti ar vienādiem nosaukumiem nevar būt vienā tīklā. Šeit 8. km un tur. Jāņem vērā arī vēsturiskais aspekts, kaut kādā brīdī tas varēja būt kā blokpostenis, vēlāk pārbūvēt, kurš to tagad tik precīzi pateiks, kā tur viss ir virzījies... Nedomāju ja LDz vispār ir tādi blokposteņi, kur strādā speciāls cilvēks, kas seko tikai astes signāliem, jo tas ir pirmsautobloķēšanas laikmets...[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 07.48 (EEST)
:{{ping|Dzelzceļnieks}}, varbūt līdzīgus rakstus pārvietot? Piem., [[Skrinda (stacija)]] → Skrinda (pieturas punkts) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.25 (EEST)
::Mēs agrāk jau vienojāmies, ka virsrakstos visas sauksim par stacijām, sīkāk paskaidrojot rakstā. Pat [https://likumi.lv/doc.php?id=142698 likumos] mēdz rakstīt ''...dzelzceļa stacija vai pieturas punkts (turpmāk - stacija)...''  Turklāt ir pamats uzskatīt, ka kara laikā Skrinda ir bijusi stacija vai izmaiņas punkts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.49 (EEST)
:::Ir jāsaprot, ka prof ziņā atšķiras tas ko par stacijām sauc tikai šauri dzelzceļa speciālisti un sabiedrība. Nav nepareizi ne vienā ne otrā gadījumā. Jo dzelzceļniekiem ir intereses maksimāli izmantot dažādas dzelzceļa tīkla visas tehniskās iespējas un no tā viņi iziet, bet pasažierim tik vien aizbraukt no punkta A uz B un saņemt vismaz minimālajā līmenī pakalpojumu klāstu, kas viņam savā ziņā arī ir terminālis. Tāpēc viss ir ok. [[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.00 (EEST)
::::Tieši tā, bet tos blokposteņus un ceļa posteņus uzskatīsim pagaidām par sinonīmiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.22 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Jānis!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 1,067 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 22.25 (EEST)

: Hello again! You have added information to a few files for example [[:Attēls:Alberta iela 12.JPG]]. I moved the information it a bit. I hope I got it right (if not please fix). I think that it should be put in the different fields in the template. The photo is complicated because there are 3 authors. Usually there are only 1 (the photographer).
: The benefit of sorting the information in the different fields is that it is very easy (also for foreign users) to see the relevant information. For example we can see that Eižens Laube died in 1967 so the building is copyrighted untill January 2038. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 30. jūnijs, plkst. 21.11 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.53 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;

== Par nosaukumiem ==

Sveiks!
Mani interesē, vai vari pateikt kādu atsauci, kas norādītu, ka ķīmisko vielu nosaukumus pēc latviešu valodas likumiem atveido no to molekulas un pilnajiem nosaukumiem. Interesē specifiski [[dofamīns]], kuru Tu pirms vairākiem gadiem pārvietoji. Ārpus Vikipēdijas uzradušies oponenti, ka nav pamata atveidot a F no pilnā nosaukuma. Argumenti ir, ka visās valodās ir ar P, izņemot krievu, kā arī zinātniskajā literatūrā un receptūrās latviski līdz šim ir gandrīz tikai P versija. Ja citās valodās būtu variants ''ph'', tad būtu savādāk. Diemžēl nevaru pats atrast leģitīmu pamatojumu, kādēļ jāatveido no pilnā nosaukuma - kādēļ ar F būtu pareizi, bet ar P nepareizi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2021. gada 1. janvāris, plkst. 17.54 (EET)
:Sveiks, Purviņa &quot;ķieģelī&quot;&lt;ref&gt;Indulis Purviņš, Santa Purviņa. ''Praktiskā farmakoloģija''. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 140. lpp. {{ISBN|978-9984-854-20-5}}&lt;/ref&gt; joprojām pamatnosaukums ir dofamīns. Pamatojums te ir tāds pats, kā [[DNS]], nevis DNA. Tiesa, tajā pašā &quot;ķieģelī&quot; figurē [[levodopa]], kam pēc tās pašas &quot;etimoloģijas&quot; vajadzētu būt levodofai, tā ka konsekvences te ir maz un jautājums paliek atklāts. [https://termini.gov.lv/komisija/par-kimijas-un-farmacijas-terminu-rakstibu Šeit] diemžēl šis specifiskais gadījums nav apskatīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 17.51 (EET)

=== atsauces ===
{{atsauces}}

== Kā tur īsti ir? ==

Runājot par dzelzceļiem... Man https://termini.gov.lv pie ''double track'' izdod divsliežu. Vai tad sliede nav viens garš dzelzgabals un dubultā dzelceļa līnija faktiski nav četrsliežu? :) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 6. janvāris, plkst. 23.56 (EET)
:Rakstā [[Dzelzceļš]] minētas vienceļa un divceļu līnijas, drīzāk jau tā. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.06 (EET)
::Bija jau [[Diskusija:Viensliedes dzelzceļš|diskusija par to]]. Tās vārdnīcas, uz ko atsaucas terminoloģijas portāls, ir lauksaimniecības un mežsaimniecības, nevis dzelzceļa. Attiecībā uz dzelzceļu (parasto) korektāk ir runāt par vienceļa un divceļu līnijām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.58 (EET)
::[https://likumi.lv/ta/id/214699-dzelzcela-tehniskas-ekspluatacijas-noteikumi Šeit], sadaļa 2.2. &quot;Platsliežu ceļš&quot; — pilnīgi viennozīmīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 8. janvāris, plkst. 07.35 (EET)

Lässt sich zwischen zwei Bahngleisen fotografieren. Ist es Dir eigentlich klar, wie gefährlich das ist? [[Special:Contributions/178.197.235.202|178.197.235.202]] 2021. gada 7. februāris, plkst. 16.36 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Sīkumi ==

Sveiki! Man ir viens jautājums.  Pie kura dzelzceļa ir uzņemta bilde Jūsu sākumlapā? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

Un starp citu,vai Jūs gadījumā nevarētu uzņemt stacijas Bolderāja 2 attēlus,ja jau Jūs dzīvojat Rīgā? Es būtu ļoti laimīgs par to. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.31 (EEST)

:Šodien aizgāju turp, uzrakstīšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 22.38 (EEST)

Milzīgs paldies Jums!
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.11 (EEST)Aérospatiale Concorde

{{ping|Aérospatiale Concorde}} Sveiki, atvainojos, ka neatbildēju ātrāk, biju prom no interneta pāris nedēļas :)  Mans sākumlapas foto uzņemts Gulbenes stacijā, skats Abrenes virzienā. No Bolderājas II man arī šis tas ir, bet Egilus bildes tāpat ir ļoti OK. Vēlāk sameklēšu kaut ko no stacijas būvniecības laika, un arī skatu, pirms tur vispār kaut kas bija sākts būvēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 21.46 (EEST)

== Baltezera stacija ==

Sveiki! Man Tev ir lūgums. Vai Tev nebūtu grūtības doties uz [[Baltezers (stacija)|Baltezera staciju]], lai uzņemtu stacijas ēkas attēlu. Tagadējais attēls rakstā ir aptuveni divpadsmit gadus vecs.
Paldies!
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 12.11 (EEST)Aérospatiale Concorde</text>
      <sha1>m7u90uus5a480878z1xbuc7xqyppirp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zetor</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31375</id>
    <revision>
      <id>3672703</id>
      <parentid>3465414</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T14:37:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jonnmann</username>
        <id>35338</id>
      </contributor>
      <comment>New image.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="694" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Zetor 25 - Ystad-2022.jpg|thumb|''Zetor 25'', 1946-1949.]]
[[Attēls:Zetor 7245.jpg|thumb|Traktors ''Zetor 7245'']]

'''''Zetor''''' ir [[traktors|traktoru]] ražotājs [[Čehija]]s pilsētā [[Brno]]. Kompānija ražošanu uzsāka [[1946]]. gadā, un līdz mūsdienām ir saražojusi vairāk nekā 1,1 miljonu traktoru, kas realizēti 80 pasaules valstīs.

== Ārējās saites ==
* [http://www.zetor.com/ Ražotāja tīmekļa vietne] {{en ikona}}
* [http://www.zetor.cz/ Ražotāja tīmekļa vietne] {{čehiski}}

{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Traktoru ražotāji]]</text>
      <sha1>mj5qq7qt0r9twd1gbioyru8qeg9wzrl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Lietuvas robeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37673</id>
    <revision>
      <id>3672746</id>
      <parentid>3526082</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:28:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22764" xml:space="preserve">
[[Attēls:Border stone - Latvia.JPG|thumb|200px|Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta.]]
'''Latvijas—Lietuvas robeža''' ir [[Eiropas Savienība]]s iekšējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]. Sauszemes robeža ir 588 km gara.

== Vēsture ==
[[Attēls:Barely visible inscription on borderstone (Kurland ....) - panoramio.jpg|thumb|200px|Sens robežstabs uz Kurzemes robežas [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]] pie [[V1167]] ceļa.]]
1261. gada 7. augustā Lietuvas karalis [[Mindaugs]] noteica Livonijas ordenim atdāvināto [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu robežu no [[Dinaburgas pils|Naujenes]] pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latava (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]] līdz [[Mūsa]]s upei. [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] dienvidu robežu veidoja Mūsas upe, savukārt pie [[Kursa (valsts)|Kursas]] tolaik piederēja [[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]].

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Tagadējās robežas izveidošana ===
[[Attēls:Z. A. Meierovics un Dž. Simpsons 1921. gada martā.jpg|thumb|200px|[[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] un Dž. J. Simpsons starptautiskās šķīrējtiesas darbības beigās 1921. gada martā.]]
Pēc neatkarīgu valstu nodibināšanas 1919. gadā etniskajā ziņā kā vienas [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas pārstāvji latvieši un lietuvieši jutās viens otram svešāki nekā latvieši un igauņi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/brivdienam-par-mata-tiesu-no-brunota-konflikta-latvijas-un-lietuvas-robezstridi/|title=Par mata tiesu no bruņota konflikta. Latvijas un Lietuvas robežstrīdu vēsture|website=LA.LV|access-date=2021-04-03|date=2018-05-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iemesls bija reliģiskā konfesionālā atšķirība, kā arī atšķirīga vēsturiskās attīstības gaita — [[Lietuva]] bija [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], bet Igaunija un Latvija bija [[Livonijas Konfederācija|Livonijas]] vēsturiskā mantiniece.

==== Robežas un iedzīvotāji ====
1918. gada beigās gar bijušo [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] administratīvajām robežām iedzīvotāju nacionālais sastāvs galvenokārt bija jaukts. Daudzi latvieši bija iepirkuši vai rentēja zemi Lietuvā, tāpat daudzi lietuvieši Latvijā dzīvoja kā algādži vai rentnieki. Pie Kurzemes guberņas 19. gadsimta sākumā (1819. gadā) bija pievienots [[Palangas pagasts|Palangas apvidus]], kura iedzīvotāju vairākums bija lietuvieši, savukārt Kauņas guberņai 18. gadsimtā bija pievienots [[Aknīstes pagasts]], kurā iedzīvotāju vairākums bija latvieši. Šīs teritorijas kļuva par galvenajiem strīdus pamatiem valstu robežu nospraušanas jautājumā. Baltijas valstu politiķi centās savu valstu platību paplašināt kaut vai par dažiem kvadrātkilometriem, īpaši ekonomiski svarīgajos punktos — dzelzceļa mezglos un jūras ostās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Sarunu pirmais posms ====
Pirmā pasaules kara uzvarētāju rīkotajā [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] (no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim) Latvijas pārstāvji pieteica savas teritoriālās prasības 1919. gada aprīlī iesniegtajā memorandā. Robežprasības ietvēra Aknīstes apvidu, kā arī 4—9 kilometru platu zemes joslu starp Žagares un Piķeles miestiem, jo šīs teritorijas apdzīvoja latvieši. Tika pieprasīts arī Mažeiķu dzelzceļa mezgls, kur latviešu iedzīvotāji bija mazākumā, pamatojot prasību ar to, ka Mažeiķu dzelzceļa līnija ir vienīgā, kas savieno Liepāju ar Rīgu. Savukārt lietuvieši ārlietu ministra [[Augustīns Voldemārs|Augustīna Voldemāra]] vadībā pieprasīja Palangas pilsētu un tai piegulošo teritoriju līdz Sventājas upei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kad Latvija apšaubīja šīs prasības pamatotību, Lietuva pieprasīja atzīt “Lietuvas sevišķās intereses Latgalē” un garantēt tai zināmas privilēģijas Liepājā un Daugavpilī, pretējā gadījumā draudot panākt iedzīvotāju referendumu Latgalē. Latvijas delegāti tam nepiekrita un sarunas pārtrūka. A. Vоldemārs izvirzījis pretenzijas uz Latgali un dažiem Ilūkstes apriņķa pagastiem. Jau Parīzes konferences laikā iezīmējās Lietuvas ārpolitikas tendence robežu jautājumu izšķirt nevis pēc etniskā, bet reliģiskā principa, jo vairākums Ilūkstes apriņķa un Latgales iedzīvotāju, tāpat kā lietuvieši, bija katoļi. Kā Latgales piederības Lietuvai vēsturisko pamatojumu Lietuvas pārstāvji minēja tās kādreizējo iekļautību Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Tālaika lietuviešu presē parādījās prasības piekļuvei pie Daugavas upes un Liepājas ostas, pretējā gadījumā draudot slēgt robežu un izraidīt no Lietuvas latviešus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lietuvā toreiz bija populāra ideja par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu atjaunošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, lai gan poļi uzskatīja, ka uz bijušo Polijas—Lietuvas kopvalsts teritoriju var pretendēt tikai un vienīgi viņi. Šādi strīdi vēlāk noveda pie poļu un lietuviešu bruņota konflikta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Kara darbība ====
1919. gada 15. maijā izplatījās runas, ka lietuvieši gatavojas ieņemt Palangu, kas gan izrādījās nepamatotas, tomēr teritoriju ieņemšana šajā laikā jau bija plānota. Jūlijā Latvija izteica gatavību atdot Palangas apkārtni Lietuvai, iemainot to pret Mažeiķu apkārtni, bet Lietuva nepiekrita. Drīz pēc tā Lietuvas armijas grupa ienāca Ilūkstes apriņķī un sāka apsvērt [[Daugavpils]] ieņemšanas iespējamību, taču šos plānus izjauca [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā 1919. gada augusta beigās, atspiežot Sarkanās armijas spēkus, Polijas armija iegāja Turmantu stacijā uz dzelzceļa līnijas, kas veda uz Daugavpili, bet poļu armijas kreisajā flangā Lietuvas armija ieņēma Ilūksti. 1919. gada septembra beigās viss Daugavas upes kreisais krasts nonāca poļu un lietuviešu rokās. Tas sniedza iespēju izvirzīt Latvijai teritoriālās pretenzijas no spēka pozīcijām. Lietuva pieprasīja atdot tai karaspēka ieņemto Ilūkstes apriņķa daļu, un jau septembrī lietuviešu karaspēks centās panākt, lai ieņemtās teritorijas iestādes un iedzīvotāji pakļautos Lietuvas varas iestāžu rīkojumiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s uzbrukums 1919. gada oktobrī satuvināja Latviju un Poliju. Latvija saņēma oficiālu apliecinājumu, ka Polija uzskata Daugavpili par Latvijas sastāvdaļu, bet no Lietuvas gaidīto atbalstu cīņā pret Bermonta armiju neguva. 20. oktobrī Polija [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'' atzina Latvijas Republiku]] un dāvāja Latvijas armijai 25 tūkstošus šauteņu un piecus miljonus patronu, ko Latvijā izdevās nogādāt tikai pēc 10. decembra, jo lietuvieši bija aizlieguši Latvijas vilcienu tranzītu cauri Lietuvai. Latvijas armijas cīņu pret Bermontu laikā lietuviešu karavīri Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā atbruņoja Latvijas policistus. Tas pats notika arī Lašu pagastā, kur turklāt vēl atcēla pagasta padomi. Aknīstes pagastā lietuvieši apcietināja pilsoņus, kurus pagasta padome bija ievēlējusi, lai tie rūpētos par pagasta iedalīšanu Latvijai. Lietuvas valdības ierēdņi atklāti aģitēja pret Latviju un aicināja pievienoties Lietuvai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

4. decembrī Subatē apmetās 600 lietuviešu karavīru, kuri centās atbrīvot par aģitāciju pret Latviju un dokumentu viltošanu arestētos iedzīvotājus. Decembrī Lietuvas armija sāka koncentrēt spēkus pie Subates, gatavojoties Daugavpils ieņemšanai. A. Valdemārs atkārtoja savas pretenzijas uz “Kurzemes guberņas lietuvisko daļu” un Daugavpili, kas esot “Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga”. Lietuviešiem priekšā aizsteidzās latviešu un poļu bruņotie spēki, kas 1920. gada 3. janvārī ieņēma Daugavpili, lietuviešiem par šo operāciju neko nezinot. Notika daži lietuviešu armijas daļu mēģinājumi pāriet Daugavu, taču tos novērsa bez upuriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Redzot latviešu un poļu kopīgās militārās aktivitātes, Lietuva kategoriski atteicās izvest karaspēku no ieņemtajām teritorijām Ilūkstes apriņķī, turklāt A. Valdemārs izteica neticību Latvijas valsts pastāvēšanai, jo [[Padomju Krievija]] to kopā ar Poliju agri vai vēlu iznīcināšot, tāpēc karaspēka atvilkšana nav pieļaujama. Padomju Krievija, pēc viņa domām, Lietuvu neapdraudot, un tās vienīgais ienaidnieks esot Polija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== 1920. gada situācija ====
1920. gada martā Latvijai un Lietuvai izdevās vienoties, ka robežu noteikšanā par pamatu jāņem teritoriju iedzīvotāju vairākuma tautība. Strīdīgos apgabalus pārbaudīs abu pušu komisija pēc iepazīšanās ar situāciju uz vietas, vai ar tautas nobalsošanas palīdzību. Šo sarunu gaitā sasniedza vienošanos robežu lielākajā daļā, izņemot Palangu un Ilūksti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 1920. gada marta līdz novembrim Latvijas Ārlietu ministrijai lūgumus par pievienošanos Latvijai pēc pašu iniciatīvas iesniedza Ilūkstes apriņķa Silenes, Demenes, Gārsenes un Skrudalienas pagastu padomes un iedzīvotāju grupas: latvieši, lietuvieši, poļi un baltkrievi. Savu nostāju tie pamatoja ar ekonomiskajām interesēm, jo, pievienojoties Lietuvai, iedzīvotāji zaudētu pieeju Daugavpils tirgum. Bet Ilūkstes apriņķa dienvidu daļā bija dislocēti apmēram 4000 lietuviešu karavīru. Pret latviešiem pielietoja iebaidīšanu un arestus. Valsts zemi iznomāja lietuviešiem. Pastāvīgi notika sīkas sadursmes. Nopietni bruņota konflikta draudi bija radušies 1920. gada vasarā. 2. jūlijā Latvijas valdība izdeva rīkojumu par aptuveni 100 nelegālo Lietuvas ieceļotāju izraidīšanu no Latvijas. Lietuvas valdība uz to reaģēja ar 30. augusta rīkojumu 24 stundu laikā no Lietuvas izraidīt visus Latvijas pilsoņus. Pēc Latvijas valdības draudiem izraidīt visus lietuviešus no Liepājas un Rīgas minēto rīkojumu gan atcēla.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada jūlijā un augusta sākumā Sarkanā armija atspieda poļu bruņotos spēkus līdz Varšavai. Tādēļ poļi bija spiesti atstāt ieņemto teritoriju pie Daugavpils, kā arī Viļņas apgabalu, kur iegāja Lietuvas armija. Līdz ar to Lietuva kļuva daudz nepiekāpīgāka savās prasībās. Lietuvas prezidents Antans Smetona viesojās lietuviešu karaspēka ieņemtajās Ilūkstes apriņķa daļās un aicināja iedzīvotājus piedalīties Lietuvas Satversmes sapulces vēlēšanās. Arvien izteiktāk pieprasīja valstiskās piederības noteikšanu pēc reliģiskā principa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

22. augustā Latvijas armijas daļas pārcēlās pāri Daugavai un Ilūkstes apriņķī atspieda lietuviešus līdz Asares—Bebrenes—Daugavas līnijai. Bija dota pavēle kara darbību neuzsākt, vienīgi nepakļaušanās gadījumā lietuviešus atbruņot un nosūtīt uz Lietuvu. Operācija noritēja bez bruņotiem konfliktiem, izņemot apšaudi pie Subates 3. septembrī, kurā krita viens un ievainoti tika divi Lietuvas armijas karavīri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Šķīrējtiesa ====
Nespēdamas konfliktu atrisināt saviem spēkiem, Latvijas un Lietuvas delegācijas 1920. gada augustā nolēma izveidot šķīrējtiesu robežu jautājuma atrisināšanai ar Lielbritānijas valdības starpniecību. Lielbritānija pilnvaroja savu pārstāvi Baltijas valstīs pulkvedi S. Dž. Talentsu izstrādāt robežu nospraušanas konvencijas projektu, ko 1. septembrī piesūtīja abu strīdīgo valstu valdībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada 9. oktobrī [[Polija]]s karaspēks okupēja [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]]. Poļu rīcība satuvināja Latvijas un Lietuvas valstis. Armijas virspavēlnieks Jānis Balodis paziņoja, ka Latvijas karaspēks ieņems bijušās Kurzemes guberņas austrumu pagastus, lai to neieņemtu poļi. Lietuva tam piekrita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa Latvijas un Lietuvas robežu noteikšanai, ko vadīja anglis Dž. J. Simpsons, 1920. gada 30. decembrī izskatīja Palangas piederības jautājumu. Lietuvieši paskaidroja, ka teritorija jāpievieno Lietuvai, jo Palangā ir izteikts lietuviešu vairākums. Taču latvieši norādīja uz Palangas apvidū veiktā plebiscīta datiem, kas ir par labu Latvijai. Tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka noteicošais faktors teritorijas piederības izšķiršanā ir etnogrāfiskais princips, pret ko iebildumus neviens neizteica.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada februārī komisijas locekļus nosūtīja uz strīdīgajām vietām. Pirms komisijas ierašanās pagastu valdes veica iedzīvotāju aptaujas, kurās noteica tautību un personisko viedokli par pievienošanos vienai vai otrai valstij.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada janvārī šķīrējtiesā turpināja pienākt pierobežas pagastu un pilsētu iedzīvotāju lūgumi par pievienošanos Latvijai. 7. janvārī arī Palangas pilsētas un pagasta padome, ko veidoja gan latvieši, gan lietuvieši un ebreji, iesūtīja nobalsošanas protokolu, kurā vairākums izteica vēlmi pievienoties Latvijai. 8. janvārī tādu pašu lūgumu iesniedza Palangas Latvijas valsts iestāžu darbinieku grupa, norādot, ka Palangas novadam varētu būt liela nozīme Latvijas saimniecībā, jo tur atrodas lieli dzintara un kūdras slāņi. Iedzīvotāju gribu tomēr atstāja bez ievērības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Ceraukstes pagastā pirms 1927.jpg|thumb|Latvijas-Lietuvas robežpunkts [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes]]/[[Panemūnes pagasts|Budbergas pagastā]] pirms robežas izbūves 1927. gadā.]]
Lietuvas delegācija bija pieprasījusi arī visu Ilūkstes apriņķa daļu līdz Aknīstei, apgalvojot, ka tā jau 1562. gadā piederējusi grāfam Pšesdeckim, bet latvieši savāca pierādījumus, ka tas tā nav bijis. Tā kā Aknīstē un apkārtnē 90% iedzīvotāju bija latvieši, šķīrējtiesnesis šo teritoriju piešķīra Latvijai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa noteica Latvijas un Lietuvas robežu un savu darbu beidza 1921. gada 26. martā. Pēc robežu noregulēšanas Latvija ieguva pavisam 27 500 [[desetīna]]s, bet Lietuva — 19 000 desetīnas zemes.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-diena-vesture-191/|title=Norijot rūgtumu, Latvija atdeva Lietuvai Palangu. Ko saņēma pretī?|last=Sprūde|first=Viesturs|website=LA.LV|access-date=2021-04-02|date=2021-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lēmums īsti neapmierināja ne latviešus, ne lietuviešus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lietuvas teritorijā palika vairākas prāvas “salas”, ko apdzīvoja latviešu tautības iedzīvotāji. Platības ziņā ieguvēja bija Latvija, bet vietu nozīmīguma ziņā tā noteikti bija Lietuva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1921. gada 14. maijā pieņēma konvenciju par robežas novilkšanu dabā.
1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdas apgabalu un pievienoja arī to Lietuvas valstij.

[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Skaistkalnē 1934.jpg|thumb|Latvijas-Lietuvas robežpunkts Skaistkalne-Germanišķi (1934).]]

Robežas izbūves darbus pabeidza 1927. gada 15. oktobrī, no Latvijas puses beigu protokolu parakstīja Rucelis, Jansons un [[Pēteris Mantnieks|Mantinieks]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 339 — 20345 slejas &lt;/ref&gt; Latvijas Ministru kabinets deklarāciju par robežas galīgu noteikšanu apstiprināja 1930. gada 8. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līguma slēgšanas brīdī Klaipēdā jau saimniekoja Francijas nozīmēta administrācija, jo tā skaitījās pagaidām Tautu savienības pārvaldē esoša teritorija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
 
Latvijas-Lietuvas robežas kopgarums bija 570 km, un to iezīmēja 488 robežpunkti, numurēti no Baltijas jūras piekrastes pie Rucavas rietumos līdz Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagasta Grendzes upei jeb Lietuvas-Polijas demarkācijas līnijai austrumos.
Latvijas—Lietuvas robežu sargāja 151 robežsargs. 6 robežsargu rotas bija izvietotas Reņģē, Mežmuižā, Bauskā, Skaistkalnē un Neretā.

==== Strīdīgās teritorijas ====
[[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|200px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu (Harmsworth, 1920).]]
Nodibinoties neatkarīgām valstīm, radās arī jautājums par atsevišķu teritoriju piederību vienai vai otrai valstij. Latvijas—Lietuvas pierobežā abu tautu ciešo kontaktu rezultātā nebija stingras nacionālas robežas. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Lietuvas armija 1919. gada vasarā ieņēma [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] rietumu daļas pagastus. Vēlākajās kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vācu algotņiem Latvijas armijas vienības līdz 1919. gada 13. decembrim ieņēma [[Žagare|Žagari]], [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]].&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt; No 1918. līdz 1921. gadam pastāvēja [[Latvijas—Vācijas robeža]].

Savukārt 1920. gada pavasarī Polijas armija ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija.

Drīz pēc tam Lietuvas armijas vienības sāka virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, tādēļ 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.&lt;ref&gt;[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī&lt;/ref&gt;

===== Aknīste, Panemūne un Ukri =====
{{main|Aknīste|Panemūnes pagasts|Ukru pagasts}}

Vadoties pēc [[Krievijas impērija]]s guberņu robežām, [[Aknīste]]s, [[Panemūnes pagasts|Panemūnes]] un [[Ukru pagasts|Ukru]] teritorijas bija piederīgas [[Kauņas guberņa]]i, tomēr tās bija pārsvarā latviešu apdzīvotas teritorijas. Rezultātā starptautiskā robežkomisija 1921. gada 20. martā atzina to piederību Latvijai.

===== Mažeiķi =====
{{main|Mažeiķi}}

Latvija izvirzīja pretenzijas uz [[Mažeiķi]]em, vadoties no ekonomiskām interesēm, jo Mažeiķos atradās nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Starptautiskā robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvas teritorijā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

Lai atrisinātu satiksmes ar Liepāju jautājumu, Latvija no 1925. līdz 1927. gadam uzbūvēja jaunu Glūdas—Saldus—Liepājas dzelzceļa līniju, lai nevajadzētu izmantot Mažeiķu dzelzceļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

===== Palangas pagasts =====
{{main|Palangas pagasts}}

Tā kā Lietuvai līdz ar Klaipēdas apgabala statusu nebija izejas pie jūras, 1921. gada 30. martā Latvija nodeva [[Palangas pagasts|Palangas pagastu]] Lietuvai. Šo teritoriju pārsvarā apdzīvoja latvieši, savukārt lietuvieši dzīvoja pārsvarā Palangas pilsētā. Šo teritoriju var uzskatīt par atdotu bez atlīdzības, jo Latvijas iegūtie 3 pagasti Dienvidzemgalē — Aknīstes, Panemūnes un Ukru teritorijas, kas bija pārsvarā latviešu apdzīvotas, — ar starptautiskās robežkomisijas 1921. gada 20. marta lēmumu tika atzītas par piederīgām Latvijai.

Latvija bija saņēmusi vairāk nekā Lietuva — 27 500 [[desetīna]]s pret 19 000 desetīnām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Pasienio stulpas.JPG|thumb|200px|Lietuvas valsts robežstabs pie [[Vadakste]]s.]]
[[Attēls:Latvian Border Sign near Grenctāle (LT-LV Border).jpg|thumb|200px|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Grenctāle]]s.]]
[[Attēls:Lithuanian Border Sign near Šalnaičiai (LT-LV Border).jpg|thumb|200px|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Šalnaiči]]em (''Šalnaičiai'').]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1939. gadā Lietuvai pievienoja daļu bijušā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un Latvijas—Lietuvas robežu pagarināja par 18 km. Mūsdienās tā ir 588 km gara.
Latvijas—Lietuvas robežas atjaunošanu uzsāka 1993. gadā un pabeidza 2000. gadā. Tā ir iezīmēta ar 1806 robežstabiem.

== Skatīt arī ==
* [[Leišmale]]
* [[Viļņas apgabals]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]


{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Lietuvas robežas]]</text>
      <sha1>306cbz780icd99qolc1ytssu9mvrar1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672749</id>
      <parentid>3672746</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:32:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22765" xml:space="preserve">
[[Attēls:Border stone - Latvia.JPG|thumb|200px|Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta.]]
'''Latvijas—Lietuvas robeža''' ir [[Eiropas Savienība]]s iekšējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]. Sauszemes robeža ir 588 km gara.

== Vēsture ==
[[Attēls:Barely visible inscription on borderstone (Kurland ....) - panoramio.jpg|thumb|200px|Sens robežstabs uz Kurzemes robežas [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]] pie [[V1167]] ceļa.]]
1261. gada 7. augustā Lietuvas karalis [[Mindaugs]] noteica Livonijas ordenim atdāvināto [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu robežu no [[Dinaburgas pils|Naujenes]] pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latava (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]] līdz [[Mūsa]]s upei. [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] dienvidu robežu veidoja Mūsas upe, savukārt pie [[Kursa (valsts)|Kursas]] tolaik piederēja [[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]].

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Tagadējās robežas izveidošana ===
[[Attēls:Z. A. Meierovics un Dž. Simpsons 1921. gada martā.jpg|thumb|200px|[[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] un Dž. J. Simpsons starptautiskās šķīrējtiesas darbības beigās 1921. gada martā.]]
[[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|200px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu (Harmsworth, 1920).]]
Pēc neatkarīgu valstu nodibināšanas 1919. gadā etniskajā ziņā kā vienas [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas pārstāvji latvieši un lietuvieši jutās viens otram svešāki nekā latvieši un igauņi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/brivdienam-par-mata-tiesu-no-brunota-konflikta-latvijas-un-lietuvas-robezstridi/|title=Par mata tiesu no bruņota konflikta. Latvijas un Lietuvas robežstrīdu vēsture|website=LA.LV|access-date=2021-04-03|date=2018-05-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iemesls bija reliģiskā konfesionālā atšķirība, kā arī atšķirīga vēsturiskās attīstības gaita — [[Lietuva]] bija [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], bet Igaunija un Latvija bija [[Livonijas Konfederācija|Livonijas]] vēsturiskā mantiniece.

==== Robežas un iedzīvotāji ====
1918. gada beigās gar bijušo [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] administratīvajām robežām iedzīvotāju nacionālais sastāvs galvenokārt bija jaukts. Daudzi latvieši bija iepirkuši vai rentēja zemi Lietuvā, tāpat daudzi lietuvieši Latvijā dzīvoja kā algādži vai rentnieki. Pie Kurzemes guberņas 19. gadsimta sākumā (1819. gadā) bija pievienots [[Palangas pagasts|Palangas apvidus]], kura iedzīvotāju vairākums bija lietuvieši, savukārt Kauņas guberņai 18. gadsimtā bija pievienots [[Aknīstes pagasts]], kurā iedzīvotāju vairākums bija latvieši. Šīs teritorijas kļuva par galvenajiem strīdus pamatiem valstu robežu nospraušanas jautājumā. Baltijas valstu politiķi centās savu valstu platību paplašināt kaut vai par dažiem kvadrātkilometriem, īpaši ekonomiski svarīgajos punktos — dzelzceļa mezglos un jūras ostās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Sarunu pirmais posms ====
Pirmā pasaules kara uzvarētāju rīkotajā [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] (no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim) Latvijas pārstāvji pieteica savas teritoriālās prasības 1919. gada aprīlī iesniegtajā memorandā. Robežprasības ietvēra Aknīstes apvidu, kā arī 4—9 kilometru platu zemes joslu starp Žagares un Piķeles miestiem, jo šīs teritorijas apdzīvoja latvieši. Tika pieprasīts arī Mažeiķu dzelzceļa mezgls, kur latviešu iedzīvotāji bija mazākumā, pamatojot prasību ar to, ka Mažeiķu dzelzceļa līnija ir vienīgā, kas savieno Liepāju ar Rīgu. Savukārt lietuvieši ārlietu ministra [[Augustīns Voldemārs|Augustīna Voldemāra]] vadībā pieprasīja Palangas pilsētu un tai piegulošo teritoriju līdz Sventājas upei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kad Latvija apšaubīja šīs prasības pamatotību, Lietuva pieprasīja atzīt “Lietuvas sevišķās intereses Latgalē” un garantēt tai zināmas privilēģijas Liepājā un Daugavpilī, pretējā gadījumā draudot panākt iedzīvotāju referendumu Latgalē. Latvijas delegāti tam nepiekrita un sarunas pārtrūka. A. Vоldemārs izvirzījis pretenzijas uz Latgali un dažiem Ilūkstes apriņķa pagastiem. Jau Parīzes konferences laikā iezīmējās Lietuvas ārpolitikas tendence robežu jautājumu izšķirt nevis pēc etniskā, bet reliģiskā principa, jo vairākums Ilūkstes apriņķa un Latgales iedzīvotāju, tāpat kā lietuvieši, bija katoļi. Kā Latgales piederības Lietuvai vēsturisko pamatojumu Lietuvas pārstāvji minēja tās kādreizējo iekļautību Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Tālaika lietuviešu presē parādījās prasības piekļuvei pie Daugavas upes un Liepājas ostas, pretējā gadījumā draudot slēgt robežu un izraidīt no Lietuvas latviešus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lietuvā toreiz bija populāra ideja par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu atjaunošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, lai gan poļi uzskatīja, ka uz bijušo Polijas—Lietuvas kopvalsts teritoriju var pretendēt tikai un vienīgi viņi. Šādi strīdi vēlāk noveda pie poļu un lietuviešu bruņota konflikta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Kara darbība ====
1919. gada 15. maijā izplatījās runas, ka lietuvieši gatavojas ieņemt Palangu, kas gan izrādījās nepamatotas, tomēr teritoriju ieņemšana šajā laikā jau bija plānota. Jūlijā Latvija izteica gatavību atdot Palangas apkārtni Lietuvai, iemainot to pret Mažeiķu apkārtni, bet Lietuva nepiekrita. Drīz pēc tā Lietuvas armijas grupa ienāca Ilūkstes apriņķī un sāka apsvērt [[Daugavpils]] ieņemšanas iespējamību, taču šos plānus izjauca [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā 1919. gada augusta beigās, atspiežot Sarkanās armijas spēkus, Polijas armija iegāja Turmantu stacijā uz dzelzceļa līnijas, kas veda uz Daugavpili, bet poļu armijas kreisajā flangā Lietuvas armija ieņēma Ilūksti. 1919. gada septembra beigās viss Daugavas upes kreisais krasts nonāca poļu un lietuviešu rokās. Tas sniedza iespēju izvirzīt Latvijai teritoriālās pretenzijas no spēka pozīcijām. Lietuva pieprasīja atdot tai karaspēka ieņemto Ilūkstes apriņķa daļu, un jau septembrī lietuviešu karaspēks centās panākt, lai ieņemtās teritorijas iestādes un iedzīvotāji pakļautos Lietuvas varas iestāžu rīkojumiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s uzbrukums 1919. gada oktobrī satuvināja Latviju un Poliju. Latvija saņēma oficiālu apliecinājumu, ka Polija uzskata Daugavpili par Latvijas sastāvdaļu, bet no Lietuvas gaidīto atbalstu cīņā pret Bermonta armiju neguva. 20. oktobrī Polija [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'' atzina Latvijas Republiku]] un dāvāja Latvijas armijai 25 tūkstošus šauteņu un piecus miljonus patronu, ko Latvijā izdevās nogādāt tikai pēc 10. decembra, jo lietuvieši bija aizlieguši Latvijas vilcienu tranzītu cauri Lietuvai. Latvijas armijas cīņu pret Bermontu laikā lietuviešu karavīri Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā atbruņoja Latvijas policistus. Tas pats notika arī Lašu pagastā, kur turklāt vēl atcēla pagasta padomi. Aknīstes pagastā lietuvieši apcietināja pilsoņus, kurus pagasta padome bija ievēlējusi, lai tie rūpētos par pagasta iedalīšanu Latvijai. Lietuvas valdības ierēdņi atklāti aģitēja pret Latviju un aicināja pievienoties Lietuvai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

4. decembrī Subatē apmetās 600 lietuviešu karavīru, kuri centās atbrīvot par aģitāciju pret Latviju un dokumentu viltošanu arestētos iedzīvotājus. Decembrī Lietuvas armija sāka koncentrēt spēkus pie Subates, gatavojoties Daugavpils ieņemšanai. A. Valdemārs atkārtoja savas pretenzijas uz “Kurzemes guberņas lietuvisko daļu” un Daugavpili, kas esot “Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga”. Lietuviešiem priekšā aizsteidzās latviešu un poļu bruņotie spēki, kas 1920. gada 3. janvārī ieņēma Daugavpili, lietuviešiem par šo operāciju neko nezinot. Notika daži lietuviešu armijas daļu mēģinājumi pāriet Daugavu, taču tos novērsa bez upuriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Redzot latviešu un poļu kopīgās militārās aktivitātes, Lietuva kategoriski atteicās izvest karaspēku no ieņemtajām teritorijām Ilūkstes apriņķī, turklāt A. Valdemārs izteica neticību Latvijas valsts pastāvēšanai, jo [[Padomju Krievija]] to kopā ar Poliju agri vai vēlu iznīcināšot, tāpēc karaspēka atvilkšana nav pieļaujama. Padomju Krievija, pēc viņa domām, Lietuvu neapdraudot, un tās vienīgais ienaidnieks esot Polija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== 1920. gada situācija ====
1920. gada martā Latvijai un Lietuvai izdevās vienoties, ka robežu noteikšanā par pamatu jāņem teritoriju iedzīvotāju vairākuma tautība. Strīdīgos apgabalus pārbaudīs abu pušu komisija pēc iepazīšanās ar situāciju uz vietas, vai ar tautas nobalsošanas palīdzību. Šo sarunu gaitā sasniedza vienošanos robežu lielākajā daļā, izņemot Palangu un Ilūksti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 1920. gada marta līdz novembrim Latvijas Ārlietu ministrijai lūgumus par pievienošanos Latvijai pēc pašu iniciatīvas iesniedza Ilūkstes apriņķa Silenes, Demenes, Gārsenes un Skrudalienas pagastu padomes un iedzīvotāju grupas: latvieši, lietuvieši, poļi un baltkrievi. Savu nostāju tie pamatoja ar ekonomiskajām interesēm, jo, pievienojoties Lietuvai, iedzīvotāji zaudētu pieeju Daugavpils tirgum. Bet Ilūkstes apriņķa dienvidu daļā bija dislocēti apmēram 4000 lietuviešu karavīru. Pret latviešiem pielietoja iebaidīšanu un arestus. Valsts zemi iznomāja lietuviešiem. Pastāvīgi notika sīkas sadursmes. Nopietni bruņota konflikta draudi bija radušies 1920. gada vasarā. 2. jūlijā Latvijas valdība izdeva rīkojumu par aptuveni 100 nelegālo Lietuvas ieceļotāju izraidīšanu no Latvijas. Lietuvas valdība uz to reaģēja ar 30. augusta rīkojumu 24 stundu laikā no Lietuvas izraidīt visus Latvijas pilsoņus. Pēc Latvijas valdības draudiem izraidīt visus lietuviešus no Liepājas un Rīgas minēto rīkojumu gan atcēla.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada jūlijā un augusta sākumā Sarkanā armija atspieda poļu bruņotos spēkus līdz Varšavai. Tādēļ poļi bija spiesti atstāt ieņemto teritoriju pie Daugavpils, kā arī Viļņas apgabalu, kur iegāja Lietuvas armija. Līdz ar to Lietuva kļuva daudz nepiekāpīgāka savās prasībās. Lietuvas prezidents Antans Smetona viesojās lietuviešu karaspēka ieņemtajās Ilūkstes apriņķa daļās un aicināja iedzīvotājus piedalīties Lietuvas Satversmes sapulces vēlēšanās. Arvien izteiktāk pieprasīja valstiskās piederības noteikšanu pēc reliģiskā principa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

22. augustā Latvijas armijas daļas pārcēlās pāri Daugavai un Ilūkstes apriņķī atspieda lietuviešus līdz Asares—Bebrenes—Daugavas līnijai. Bija dota pavēle kara darbību neuzsākt, vienīgi nepakļaušanās gadījumā lietuviešus atbruņot un nosūtīt uz Lietuvu. Operācija noritēja bez bruņotiem konfliktiem, izņemot apšaudi pie Subates 3. septembrī, kurā krita viens un ievainoti tika divi Lietuvas armijas karavīri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Šķīrējtiesa ====
Nespēdamas konfliktu atrisināt saviem spēkiem, Latvijas un Lietuvas delegācijas 1920. gada augustā nolēma izveidot šķīrējtiesu robežu jautājuma atrisināšanai ar Lielbritānijas valdības starpniecību. Lielbritānija pilnvaroja savu pārstāvi Baltijas valstīs pulkvedi S. Dž. Talentsu izstrādāt robežu nospraušanas konvencijas projektu, ko 1. septembrī piesūtīja abu strīdīgo valstu valdībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada 9. oktobrī [[Polija]]s karaspēks okupēja [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]]. Poļu rīcība satuvināja Latvijas un Lietuvas valstis. Armijas virspavēlnieks Jānis Balodis paziņoja, ka Latvijas karaspēks ieņems bijušās Kurzemes guberņas austrumu pagastus, lai to neieņemtu poļi. Lietuva tam piekrita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa Latvijas un Lietuvas robežu noteikšanai, ko vadīja anglis Dž. J. Simpsons, 1920. gada 30. decembrī izskatīja Palangas piederības jautājumu. Lietuvieši paskaidroja, ka teritorija jāpievieno Lietuvai, jo Palangā ir izteikts lietuviešu vairākums. Taču latvieši norādīja uz Palangas apvidū veiktā plebiscīta datiem, kas ir par labu Latvijai. Tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka noteicošais faktors teritorijas piederības izšķiršanā ir etnogrāfiskais princips, pret ko iebildumus neviens neizteica.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada februārī komisijas locekļus nosūtīja uz strīdīgajām vietām. Pirms komisijas ierašanās pagastu valdes veica iedzīvotāju aptaujas, kurās noteica tautību un personisko viedokli par pievienošanos vienai vai otrai valstij.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada janvārī šķīrējtiesā turpināja pienākt pierobežas pagastu un pilsētu iedzīvotāju lūgumi par pievienošanos Latvijai. 7. janvārī arī Palangas pilsētas un pagasta padome, ko veidoja gan latvieši, gan lietuvieši un ebreji, iesūtīja nobalsošanas protokolu, kurā vairākums izteica vēlmi pievienoties Latvijai. 8. janvārī tādu pašu lūgumu iesniedza Palangas Latvijas valsts iestāžu darbinieku grupa, norādot, ka Palangas novadam varētu būt liela nozīme Latvijas saimniecībā, jo tur atrodas lieli dzintara un kūdras slāņi. Iedzīvotāju gribu tomēr atstāja bez ievērības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Ceraukstes pagastā pirms 1927.jpg|thumb|Latvijas-Lietuvas robežpunkts [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes]]/[[Panemūnes pagasts|Budbergas pagastā]] pirms robežas izbūves 1927. gadā.]]
Lietuvas delegācija bija pieprasījusi arī visu Ilūkstes apriņķa daļu līdz Aknīstei, apgalvojot, ka tā jau 1562. gadā piederējusi grāfam Pšesdeckim, bet latvieši savāca pierādījumus, ka tas tā nav bijis. Tā kā Aknīstē un apkārtnē 90% iedzīvotāju bija latvieši, šķīrējtiesnesis šo teritoriju piešķīra Latvijai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa noteica Latvijas un Lietuvas robežu un savu darbu beidza 1921. gada 26. martā. Pēc robežu noregulēšanas Latvija ieguva pavisam 27 500 [[desetīna]]s, bet Lietuva — 19 000 desetīnas zemes.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-diena-vesture-191/|title=Norijot rūgtumu, Latvija atdeva Lietuvai Palangu. Ko saņēma pretī?|last=Sprūde|first=Viesturs|website=LA.LV|access-date=2021-04-02|date=2021-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lēmums īsti neapmierināja ne latviešus, ne lietuviešus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lietuvas teritorijā palika vairākas prāvas “salas”, ko apdzīvoja latviešu tautības iedzīvotāji. Platības ziņā ieguvēja bija Latvija, bet vietu nozīmīguma ziņā tā noteikti bija Lietuva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1921. gada 14. maijā pieņēma konvenciju par robežas novilkšanu dabā.
1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdas apgabalu un pievienoja arī to Lietuvas valstij.

[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Skaistkalnē 1934.jpg|thumb|Latvijas-Lietuvas robežpunkts Skaistkalne-Germanišķi (1934).]]

Robežas izbūves darbus pabeidza 1927. gada 15. oktobrī, no Latvijas puses beigu protokolu parakstīja Rucelis, Jansons un [[Pēteris Mantnieks|Mantinieks]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 339 — 20345 slejas &lt;/ref&gt; Latvijas Ministru kabinets deklarāciju par robežas galīgu noteikšanu apstiprināja 1930. gada 8. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līguma slēgšanas brīdī Klaipēdā jau saimniekoja Francijas nozīmēta administrācija, jo tā skaitījās pagaidām Tautu savienības pārvaldē esoša teritorija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
 
Latvijas-Lietuvas robežas kopgarums bija 570 km, un to iezīmēja 488 robežpunkti, numurēti no Baltijas jūras piekrastes pie Rucavas rietumos līdz Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagasta Grendzes upei jeb Lietuvas-Polijas demarkācijas līnijai austrumos.
Latvijas—Lietuvas robežu sargāja 151 robežsargs. 6 robežsargu rotas bija izvietotas Reņģē, Mežmuižā, Bauskā, Skaistkalnē un Neretā.

==== Strīdīgās teritorijas ====

Nodibinoties neatkarīgām valstīm, radās arī jautājums par atsevišķu teritoriju piederību vienai vai otrai valstij. Latvijas—Lietuvas pierobežā abu tautu ciešo kontaktu rezultātā nebija stingras nacionālas robežas. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Lietuvas armija 1919. gada vasarā ieņēma [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] rietumu daļas pagastus. Vēlākajās kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vācu algotņiem Latvijas armijas vienības līdz 1919. gada 13. decembrim ieņēma [[Žagare|Žagari]], [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]].&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt; No 1918. līdz 1921. gadam pastāvēja [[Latvijas—Vācijas robeža]].

Savukārt 1920. gada pavasarī Polijas armija ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija.

Drīz pēc tam Lietuvas armijas vienības sāka virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, tādēļ 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.&lt;ref&gt;[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī&lt;/ref&gt;

===== Aknīste, Panemūne un Ukri =====
{{main|Aknīste|Panemūnes pagasts|Ukru pagasts}}

Vadoties pēc [[Krievijas impērija]]s guberņu robežām, [[Aknīste]]s, [[Panemūnes pagasts|Panemūnes]] un [[Ukru pagasts|Ukru]] teritorijas bija piederīgas [[Kauņas guberņa]]i, tomēr tās bija pārsvarā latviešu apdzīvotas teritorijas. Rezultātā starptautiskā robežkomisija 1921. gada 20. martā atzina to piederību Latvijai.

===== Mažeiķi =====
{{main|Mažeiķi}}

Latvija izvirzīja pretenzijas uz [[Mažeiķi]]em, vadoties no ekonomiskām interesēm, jo Mažeiķos atradās nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Starptautiskā robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvas teritorijā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

Lai atrisinātu satiksmes ar Liepāju jautājumu, Latvija no 1925. līdz 1927. gadam uzbūvēja jaunu Glūdas—Saldus—Liepājas dzelzceļa līniju, lai nevajadzētu izmantot Mažeiķu dzelzceļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

===== Palangas pagasts =====
{{main|Palangas pagasts}}

Tā kā Lietuvai līdz ar Klaipēdas apgabala statusu nebija izejas pie jūras, 1921. gada 30. martā Latvija nodeva [[Palangas pagasts|Palangas pagastu]] Lietuvai. Šo teritoriju pārsvarā apdzīvoja latvieši, savukārt lietuvieši dzīvoja pārsvarā Palangas pilsētā. Šo teritoriju var uzskatīt par atdotu bez atlīdzības, jo Latvijas iegūtie 3 pagasti Dienvidzemgalē — Aknīstes, Panemūnes un Ukru teritorijas, kas bija pārsvarā latviešu apdzīvotas, — ar starptautiskās robežkomisijas 1921. gada 20. marta lēmumu tika atzītas par piederīgām Latvijai.

Latvija bija saņēmusi vairāk nekā Lietuva — 27 500 [[desetīna]]s pret 19 000 desetīnām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Pasienio stulpas.JPG|thumb|200px|Lietuvas valsts robežstabs pie [[Vadakste]]s.]]
[[Attēls:Latvian Border Sign near Grenctāle (LT-LV Border).jpg|thumb|200px|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Grenctāle]]s.]]
[[Attēls:Lithuanian Border Sign near Šalnaičiai (LT-LV Border).jpg|thumb|200px|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Šalnaiči]]em (''Šalnaičiai'').]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1939. gadā Lietuvai pievienoja daļu bijušā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un Latvijas—Lietuvas robežu pagarināja par 18 km. Mūsdienās tā ir 588 km gara.
Latvijas—Lietuvas robežas atjaunošanu uzsāka 1993. gadā un pabeidza 2000. gadā. Tā ir iezīmēta ar 1806 robežstabiem.

== Skatīt arī ==
* [[Leišmale]]
* [[Viļņas apgabals]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]


{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Lietuvas robežas]]</text>
      <sha1>8swqrw1eiblwke1kk5gephvpadm60gz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672751</id>
      <parentid>3672749</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:34:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22767" xml:space="preserve">
[[Attēls:Border stone - Latvia.JPG|thumb|200px|Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta.]]
'''Latvijas—Lietuvas robeža''' ir [[Eiropas Savienība]]s iekšējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]. Sauszemes robeža ir 588 km gara.

== Vēsture ==
[[Attēls:Barely visible inscription on borderstone (Kurland ....) - panoramio.jpg|thumb|200px|Sens robežstabs uz Kurzemes robežas [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]] pie [[V1167]] ceļa.]]
1261. gada 7. augustā Lietuvas karalis [[Mindaugs]] noteica Livonijas ordenim atdāvināto [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu robežu no [[Dinaburgas pils|Naujenes]] pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latava (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]] līdz [[Mūsa]]s upei. [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] dienvidu robežu veidoja Mūsas upe, savukārt pie [[Kursa (valsts)|Kursas]] tolaik piederēja [[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]].

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Tagadējās robežas izveidošana ===

Pēc neatkarīgu valstu nodibināšanas 1919. gadā etniskajā ziņā kā vienas [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas pārstāvji latvieši un lietuvieši jutās viens otram svešāki nekā latvieši un igauņi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/brivdienam-par-mata-tiesu-no-brunota-konflikta-latvijas-un-lietuvas-robezstridi/|title=Par mata tiesu no bruņota konflikta. Latvijas un Lietuvas robežstrīdu vēsture|website=LA.LV|access-date=2021-04-03|date=2018-05-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iemesls bija reliģiskā konfesionālā atšķirība, kā arī atšķirīga vēsturiskās attīstības gaita — [[Lietuva]] bija [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], bet Igaunija un Latvija bija [[Livonijas Konfederācija|Livonijas]] vēsturiskā mantiniece.

==== Robežas un iedzīvotāji ====
1918. gada beigās gar bijušo [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] administratīvajām robežām iedzīvotāju nacionālais sastāvs galvenokārt bija jaukts. Daudzi latvieši bija iepirkuši vai rentēja zemi Lietuvā, tāpat daudzi lietuvieši Latvijā dzīvoja kā algādži vai rentnieki. Pie Kurzemes guberņas 19. gadsimta sākumā (1819. gadā) bija pievienots [[Palangas pagasts|Palangas apvidus]], kura iedzīvotāju vairākums bija lietuvieši, savukārt Kauņas guberņai 18. gadsimtā bija pievienots [[Aknīstes pagasts]], kurā iedzīvotāju vairākums bija latvieši. Šīs teritorijas kļuva par galvenajiem strīdus pamatiem valstu robežu nospraušanas jautājumā. Baltijas valstu politiķi centās savu valstu platību paplašināt kaut vai par dažiem kvadrātkilometriem, īpaši ekonomiski svarīgajos punktos — dzelzceļa mezglos un jūras ostās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Sarunu pirmais posms ====
Pirmā pasaules kara uzvarētāju rīkotajā [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] (no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim) Latvijas pārstāvji pieteica savas teritoriālās prasības 1919. gada aprīlī iesniegtajā memorandā. Robežprasības ietvēra Aknīstes apvidu, kā arī 4—9 kilometru platu zemes joslu starp Žagares un Piķeles miestiem, jo šīs teritorijas apdzīvoja latvieši. Tika pieprasīts arī Mažeiķu dzelzceļa mezgls, kur latviešu iedzīvotāji bija mazākumā, pamatojot prasību ar to, ka Mažeiķu dzelzceļa līnija ir vienīgā, kas savieno Liepāju ar Rīgu. Savukārt lietuvieši ārlietu ministra [[Augustīns Voldemārs|Augustīna Voldemāra]] vadībā pieprasīja Palangas pilsētu un tai piegulošo teritoriju līdz Sventājas upei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kad Latvija apšaubīja šīs prasības pamatotību, Lietuva pieprasīja atzīt “Lietuvas sevišķās intereses Latgalē” un garantēt tai zināmas privilēģijas Liepājā un Daugavpilī, pretējā gadījumā draudot panākt iedzīvotāju referendumu Latgalē. Latvijas delegāti tam nepiekrita un sarunas pārtrūka. A. Vоldemārs izvirzījis pretenzijas uz Latgali un dažiem Ilūkstes apriņķa pagastiem. Jau Parīzes konferences laikā iezīmējās Lietuvas ārpolitikas tendence robežu jautājumu izšķirt nevis pēc etniskā, bet reliģiskā principa, jo vairākums Ilūkstes apriņķa un Latgales iedzīvotāju, tāpat kā lietuvieši, bija katoļi. Kā Latgales piederības Lietuvai vēsturisko pamatojumu Lietuvas pārstāvji minēja tās kādreizējo iekļautību Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Tālaika lietuviešu presē parādījās prasības piekļuvei pie Daugavas upes un Liepājas ostas, pretējā gadījumā draudot slēgt robežu un izraidīt no Lietuvas latviešus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lietuvā toreiz bija populāra ideja par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu atjaunošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, lai gan poļi uzskatīja, ka uz bijušo Polijas—Lietuvas kopvalsts teritoriju var pretendēt tikai un vienīgi viņi. Šādi strīdi vēlāk noveda pie poļu un lietuviešu bruņota konflikta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Kara darbība ====
1919. gada 15. maijā izplatījās runas, ka lietuvieši gatavojas ieņemt Palangu, kas gan izrādījās nepamatotas, tomēr teritoriju ieņemšana šajā laikā jau bija plānota. Jūlijā Latvija izteica gatavību atdot Palangas apkārtni Lietuvai, iemainot to pret Mažeiķu apkārtni, bet Lietuva nepiekrita. Drīz pēc tā Lietuvas armijas grupa ienāca Ilūkstes apriņķī un sāka apsvērt [[Daugavpils]] ieņemšanas iespējamību, taču šos plānus izjauca [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā 1919. gada augusta beigās, atspiežot Sarkanās armijas spēkus, Polijas armija iegāja Turmantu stacijā uz dzelzceļa līnijas, kas veda uz Daugavpili, bet poļu armijas kreisajā flangā Lietuvas armija ieņēma Ilūksti. 1919. gada septembra beigās viss Daugavas upes kreisais krasts nonāca poļu un lietuviešu rokās. Tas sniedza iespēju izvirzīt Latvijai teritoriālās pretenzijas no spēka pozīcijām. Lietuva pieprasīja atdot tai karaspēka ieņemto Ilūkstes apriņķa daļu, un jau septembrī lietuviešu karaspēks centās panākt, lai ieņemtās teritorijas iestādes un iedzīvotāji pakļautos Lietuvas varas iestāžu rīkojumiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s uzbrukums 1919. gada oktobrī satuvināja Latviju un Poliju. Latvija saņēma oficiālu apliecinājumu, ka Polija uzskata Daugavpili par Latvijas sastāvdaļu, bet no Lietuvas gaidīto atbalstu cīņā pret Bermonta armiju neguva. 20. oktobrī Polija [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'' atzina Latvijas Republiku]] un dāvāja Latvijas armijai 25 tūkstošus šauteņu un piecus miljonus patronu, ko Latvijā izdevās nogādāt tikai pēc 10. decembra, jo lietuvieši bija aizlieguši Latvijas vilcienu tranzītu cauri Lietuvai. Latvijas armijas cīņu pret Bermontu laikā lietuviešu karavīri Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā atbruņoja Latvijas policistus. Tas pats notika arī Lašu pagastā, kur turklāt vēl atcēla pagasta padomi. Aknīstes pagastā lietuvieši apcietināja pilsoņus, kurus pagasta padome bija ievēlējusi, lai tie rūpētos par pagasta iedalīšanu Latvijai. Lietuvas valdības ierēdņi atklāti aģitēja pret Latviju un aicināja pievienoties Lietuvai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

4. decembrī Subatē apmetās 600 lietuviešu karavīru, kuri centās atbrīvot par aģitāciju pret Latviju un dokumentu viltošanu arestētos iedzīvotājus. Decembrī Lietuvas armija sāka koncentrēt spēkus pie Subates, gatavojoties Daugavpils ieņemšanai. A. Valdemārs atkārtoja savas pretenzijas uz “Kurzemes guberņas lietuvisko daļu” un Daugavpili, kas esot “Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga”. Lietuviešiem priekšā aizsteidzās latviešu un poļu bruņotie spēki, kas 1920. gada 3. janvārī ieņēma Daugavpili, lietuviešiem par šo operāciju neko nezinot. Notika daži lietuviešu armijas daļu mēģinājumi pāriet Daugavu, taču tos novērsa bez upuriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Redzot latviešu un poļu kopīgās militārās aktivitātes, Lietuva kategoriski atteicās izvest karaspēku no ieņemtajām teritorijām Ilūkstes apriņķī, turklāt A. Valdemārs izteica neticību Latvijas valsts pastāvēšanai, jo [[Padomju Krievija]] to kopā ar Poliju agri vai vēlu iznīcināšot, tāpēc karaspēka atvilkšana nav pieļaujama. Padomju Krievija, pēc viņa domām, Lietuvu neapdraudot, un tās vienīgais ienaidnieks esot Polija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== 1920. gada situācija ====

[[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|200px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu (Harmsworth, 1920).]]
1920. gada martā Latvijai un Lietuvai izdevās vienoties, ka robežu noteikšanā par pamatu jāņem teritoriju iedzīvotāju vairākuma tautība. Strīdīgos apgabalus pārbaudīs abu pušu komisija pēc iepazīšanās ar situāciju uz vietas, vai ar tautas nobalsošanas palīdzību. Šo sarunu gaitā sasniedza vienošanos robežu lielākajā daļā, izņemot Palangu un Ilūksti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 1920. gada marta līdz novembrim Latvijas Ārlietu ministrijai lūgumus par pievienošanos Latvijai pēc pašu iniciatīvas iesniedza Ilūkstes apriņķa Silenes, Demenes, Gārsenes un Skrudalienas pagastu padomes un iedzīvotāju grupas: latvieši, lietuvieši, poļi un baltkrievi. Savu nostāju tie pamatoja ar ekonomiskajām interesēm, jo, pievienojoties Lietuvai, iedzīvotāji zaudētu pieeju Daugavpils tirgum. Bet Ilūkstes apriņķa dienvidu daļā bija dislocēti apmēram 4000 lietuviešu karavīru. Pret latviešiem pielietoja iebaidīšanu un arestus. Valsts zemi iznomāja lietuviešiem. Pastāvīgi notika sīkas sadursmes. Nopietni bruņota konflikta draudi bija radušies 1920. gada vasarā. 2. jūlijā Latvijas valdība izdeva rīkojumu par aptuveni 100 nelegālo Lietuvas ieceļotāju izraidīšanu no Latvijas. Lietuvas valdība uz to reaģēja ar 30. augusta rīkojumu 24 stundu laikā no Lietuvas izraidīt visus Latvijas pilsoņus. Pēc Latvijas valdības draudiem izraidīt visus lietuviešus no Liepājas un Rīgas minēto rīkojumu gan atcēla.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada jūlijā un augusta sākumā Sarkanā armija atspieda poļu bruņotos spēkus līdz Varšavai. Tādēļ poļi bija spiesti atstāt ieņemto teritoriju pie Daugavpils, kā arī Viļņas apgabalu, kur iegāja Lietuvas armija. Līdz ar to Lietuva kļuva daudz nepiekāpīgāka savās prasībās. Lietuvas prezidents Antans Smetona viesojās lietuviešu karaspēka ieņemtajās Ilūkstes apriņķa daļās un aicināja iedzīvotājus piedalīties Lietuvas Satversmes sapulces vēlēšanās. Arvien izteiktāk pieprasīja valstiskās piederības noteikšanu pēc reliģiskā principa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

22. augustā Latvijas armijas daļas pārcēlās pāri Daugavai un Ilūkstes apriņķī atspieda lietuviešus līdz Asares—Bebrenes—Daugavas līnijai. Bija dota pavēle kara darbību neuzsākt, vienīgi nepakļaušanās gadījumā lietuviešus atbruņot un nosūtīt uz Lietuvu. Operācija noritēja bez bruņotiem konfliktiem, izņemot apšaudi pie Subates 3. septembrī, kurā krita viens un ievainoti tika divi Lietuvas armijas karavīri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Šķīrējtiesa ====
[[Attēls:Z. A. Meierovics un Dž. Simpsons 1921. gada martā.jpg|thumb|200px|[[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] un Dž. J. Simpsons starptautiskās šķīrējtiesas darbības beigās 1921. gada martā.]]
Nespēdamas konfliktu atrisināt saviem spēkiem, Latvijas un Lietuvas delegācijas 1920. gada augustā nolēma izveidot šķīrējtiesu robežu jautājuma atrisināšanai ar Lielbritānijas valdības starpniecību. Lielbritānija pilnvaroja savu pārstāvi Baltijas valstīs pulkvedi S. Dž. Talentsu izstrādāt robežu nospraušanas konvencijas projektu, ko 1. septembrī piesūtīja abu strīdīgo valstu valdībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada 9. oktobrī [[Polija]]s karaspēks okupēja [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]]. Poļu rīcība satuvināja Latvijas un Lietuvas valstis. Armijas virspavēlnieks Jānis Balodis paziņoja, ka Latvijas karaspēks ieņems bijušās Kurzemes guberņas austrumu pagastus, lai to neieņemtu poļi. Lietuva tam piekrita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa Latvijas un Lietuvas robežu noteikšanai, ko vadīja anglis Dž. J. Simpsons, 1920. gada 30. decembrī izskatīja Palangas piederības jautājumu. Lietuvieši paskaidroja, ka teritorija jāpievieno Lietuvai, jo Palangā ir izteikts lietuviešu vairākums. Taču latvieši norādīja uz Palangas apvidū veiktā plebiscīta datiem, kas ir par labu Latvijai. Tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka noteicošais faktors teritorijas piederības izšķiršanā ir etnogrāfiskais princips, pret ko iebildumus neviens neizteica.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada februārī komisijas locekļus nosūtīja uz strīdīgajām vietām. Pirms komisijas ierašanās pagastu valdes veica iedzīvotāju aptaujas, kurās noteica tautību un personisko viedokli par pievienošanos vienai vai otrai valstij.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada janvārī šķīrējtiesā turpināja pienākt pierobežas pagastu un pilsētu iedzīvotāju lūgumi par pievienošanos Latvijai. 7. janvārī arī Palangas pilsētas un pagasta padome, ko veidoja gan latvieši, gan lietuvieši un ebreji, iesūtīja nobalsošanas protokolu, kurā vairākums izteica vēlmi pievienoties Latvijai. 8. janvārī tādu pašu lūgumu iesniedza Palangas Latvijas valsts iestāžu darbinieku grupa, norādot, ka Palangas novadam varētu būt liela nozīme Latvijas saimniecībā, jo tur atrodas lieli dzintara un kūdras slāņi. Iedzīvotāju gribu tomēr atstāja bez ievērības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Ceraukstes pagastā pirms 1927.jpg|thumb|Latvijas-Lietuvas robežpunkts [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes]]/[[Panemūnes pagasts|Budbergas pagastā]] pirms robežas izbūves 1927. gadā.]]
Lietuvas delegācija bija pieprasījusi arī visu Ilūkstes apriņķa daļu līdz Aknīstei, apgalvojot, ka tā jau 1562. gadā piederējusi grāfam Pšesdeckim, bet latvieši savāca pierādījumus, ka tas tā nav bijis. Tā kā Aknīstē un apkārtnē 90% iedzīvotāju bija latvieši, šķīrējtiesnesis šo teritoriju piešķīra Latvijai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa noteica Latvijas un Lietuvas robežu un savu darbu beidza 1921. gada 26. martā. Pēc robežu noregulēšanas Latvija ieguva pavisam 27 500 [[desetīna]]s, bet Lietuva — 19 000 desetīnas zemes.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-diena-vesture-191/|title=Norijot rūgtumu, Latvija atdeva Lietuvai Palangu. Ko saņēma pretī?|last=Sprūde|first=Viesturs|website=LA.LV|access-date=2021-04-02|date=2021-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lēmums īsti neapmierināja ne latviešus, ne lietuviešus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lietuvas teritorijā palika vairākas prāvas “salas”, ko apdzīvoja latviešu tautības iedzīvotāji. Platības ziņā ieguvēja bija Latvija, bet vietu nozīmīguma ziņā tā noteikti bija Lietuva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1921. gada 14. maijā pieņēma konvenciju par robežas novilkšanu dabā.
1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdas apgabalu un pievienoja arī to Lietuvas valstij.

[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Skaistkalnē 1934.jpg|thumb|Latvijas-Lietuvas robežpunkts Skaistkalne-Germanišķi (1934).]]

Robežas izbūves darbus pabeidza 1927. gada 15. oktobrī, no Latvijas puses beigu protokolu parakstīja Rucelis, Jansons un [[Pēteris Mantnieks|Mantinieks]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 339 — 20345 slejas &lt;/ref&gt; Latvijas Ministru kabinets deklarāciju par robežas galīgu noteikšanu apstiprināja 1930. gada 8. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līguma slēgšanas brīdī Klaipēdā jau saimniekoja Francijas nozīmēta administrācija, jo tā skaitījās pagaidām Tautu savienības pārvaldē esoša teritorija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
 
Latvijas-Lietuvas robežas kopgarums bija 570 km, un to iezīmēja 488 robežpunkti, numurēti no Baltijas jūras piekrastes pie Rucavas rietumos līdz Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagasta Grendzes upei jeb Lietuvas-Polijas demarkācijas līnijai austrumos.
Latvijas—Lietuvas robežu sargāja 151 robežsargs. 6 robežsargu rotas bija izvietotas Reņģē, Mežmuižā, Bauskā, Skaistkalnē un Neretā.

==== Strīdīgās teritorijas ====

Nodibinoties neatkarīgām valstīm, radās arī jautājums par atsevišķu teritoriju piederību vienai vai otrai valstij. Latvijas—Lietuvas pierobežā abu tautu ciešo kontaktu rezultātā nebija stingras nacionālas robežas. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Lietuvas armija 1919. gada vasarā ieņēma [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] rietumu daļas pagastus. Vēlākajās kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vācu algotņiem Latvijas armijas vienības līdz 1919. gada 13. decembrim ieņēma [[Žagare|Žagari]], [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]].&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt; No 1918. līdz 1921. gadam pastāvēja [[Latvijas—Vācijas robeža]].

Savukārt 1920. gada pavasarī Polijas armija ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija.

Drīz pēc tam Lietuvas armijas vienības sāka virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, tādēļ 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.&lt;ref&gt;[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī&lt;/ref&gt;

===== Aknīste, Panemūne un Ukri =====
{{main|Aknīste|Panemūnes pagasts|Ukru pagasts}}

Vadoties pēc [[Krievijas impērija]]s guberņu robežām, [[Aknīste]]s, [[Panemūnes pagasts|Panemūnes]] un [[Ukru pagasts|Ukru]] teritorijas bija piederīgas [[Kauņas guberņa]]i, tomēr tās bija pārsvarā latviešu apdzīvotas teritorijas. Rezultātā starptautiskā robežkomisija 1921. gada 20. martā atzina to piederību Latvijai.

===== Mažeiķi =====
{{main|Mažeiķi}}

Latvija izvirzīja pretenzijas uz [[Mažeiķi]]em, vadoties no ekonomiskām interesēm, jo Mažeiķos atradās nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Starptautiskā robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvas teritorijā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

Lai atrisinātu satiksmes ar Liepāju jautājumu, Latvija no 1925. līdz 1927. gadam uzbūvēja jaunu Glūdas—Saldus—Liepājas dzelzceļa līniju, lai nevajadzētu izmantot Mažeiķu dzelzceļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

===== Palangas pagasts =====
{{main|Palangas pagasts}}

Tā kā Lietuvai līdz ar Klaipēdas apgabala statusu nebija izejas pie jūras, 1921. gada 30. martā Latvija nodeva [[Palangas pagasts|Palangas pagastu]] Lietuvai. Šo teritoriju pārsvarā apdzīvoja latvieši, savukārt lietuvieši dzīvoja pārsvarā Palangas pilsētā. Šo teritoriju var uzskatīt par atdotu bez atlīdzības, jo Latvijas iegūtie 3 pagasti Dienvidzemgalē — Aknīstes, Panemūnes un Ukru teritorijas, kas bija pārsvarā latviešu apdzīvotas, — ar starptautiskās robežkomisijas 1921. gada 20. marta lēmumu tika atzītas par piederīgām Latvijai.

Latvija bija saņēmusi vairāk nekā Lietuva — 27 500 [[desetīna]]s pret 19 000 desetīnām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Pasienio stulpas.JPG|thumb|200px|Lietuvas valsts robežstabs pie [[Vadakste]]s.]]
[[Attēls:Latvian Border Sign near Grenctāle (LT-LV Border).jpg|thumb|200px|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Grenctāle]]s.]]
[[Attēls:Lithuanian Border Sign near Šalnaičiai (LT-LV Border).jpg|thumb|200px|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Šalnaiči]]em (''Šalnaičiai'').]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1939. gadā Lietuvai pievienoja daļu bijušā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un Latvijas—Lietuvas robežu pagarināja par 18 km. Mūsdienās tā ir 588 km gara.
Latvijas—Lietuvas robežas atjaunošanu uzsāka 1993. gadā un pabeidza 2000. gadā. Tā ir iezīmēta ar 1806 robežstabiem.

== Skatīt arī ==
* [[Leišmale]]
* [[Viļņas apgabals]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]


{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Lietuvas robežas]]</text>
      <sha1>6slsu9mv5ay96r2aki1jcwtkzdu3vau</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mstislavs Keldišs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44684</id>
    <revision>
      <id>3672816</id>
      <parentid>3660500</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T23:56:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AndrejsUpits</username>
        <id>105031</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28387" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Mstislavs Keldišs
|          vārds_orig = ''Мстислав Келдыш''
|              attēls = Mstislav_Vsevolodovich_Keldysh_(2).jpg
|          att_izmērs = 250px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = {{dat VS|{{Dat|1911|2|10}}|{{dat||1|28}}}}
| dz_gads = 1911
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1978
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 24
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USSR}}
| tautība = krievs
| dzimums = 
| paraksts = 
| darba_vietas =
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]], [[mehānika]]
| pasniedzēji = [[Mihails Lavrentjevs]], [[Nikolajs Luzins]], [[Sergejs Čapligins]]
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = Trīskārtējs [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1956, 1961, 1971), divkārtējs [[Staļina prēmija]]s laureāts (1942, 1946), [[Ļeņina prēmija]]s laureāts (1957), septiņi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]] (1945, 1954, 1954, 1956, 1961, 1967, 1975)), trīs [[Darba Sarkanā karoga ordenis|Darba Sarkana karoga ordeņi]] (1943, 1945, 1953)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Mstislavs Keldišs''' ({{val-ru|Мстислав Всеволодович Келдыш}}; dzimis {{dat VS|{{Dat|1911|2|10}}|{{dat||1|28}}}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{Dat|1978|6|24}} [[Maskava|Maskavā]]) bija Rīgā dzimis, krievu un poļu izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[matemātiķis]], datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.&lt;ref&gt;[[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]]&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Mstislavs Keldišs cēlies no dižciltīgas ģimenes, tēvs cēlies no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas]] [[šļahta|šļahtiču]] Keldišu ({{val-pl|Kiełdysz}}) dzimtas, vectēvs Mihails Keldišs bija kara ārsts, piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāzā karā]] (1817—1864) ([[Groznija|Groznijā]] uzrakstīja disertāciju par Kaukāza tropu drudžiem), Vidusāzijā un [[Krievu-turku karš (1877–1878)|Krievu-turku karā (1877-1878)]] ģenerālmajora pakāpē, tad viņu pārcēla uz Rīgu, kur ievēlēja par Krievu Ārstu biedrības priekšsēdētāju. Vecmāmiņas Natālijas Keldišas, dzimušas Brusilovas, brālēns bija Krievijas Impērijas un vēlāk Sarkanās armijas kavalērijas ģenerālis [[Aleksejs Brusilovs]].

Mstislava tēvs Vsevolods Keldišs (1878—1965) bija dzimis [[Vladikaukāza|Vladikaukāzā]], ģimnāziju beidza [[Odesa|Odesā]], līdz 1902. gadam studēja inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūtā]] un apprecējās ar krievu artilērijas ģenerāļa Aleksandra Skvorcova meitu Mariju. Viņš strādāja par dzelzsbetona konstrukciju inženieri un piedalījās Rīgas ēku projektēšanā, taču ģimene Rīgā dzīvoja nepastāvīgi, tā Mihaila vecākā māsa, matemātiķe Ludmila 1904. gadā dzimusi Orenburgā, bet vecākais brālis Georgijs 1907. gadā Sanktpēterburgā. Pēc pārcelšanās uz Krieviju bija inženieru korpusa ģenerālmajors, no 1918. gada [[Samāra]]s kara inženierzinātņu akadēmijas profesors, no 1933. gada vadīja Maskavas Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/journalism/read/gurin-keldis-riga/ &quot;Akadēmiķim Mstislavam Keldišam — 100&quot; no www.russkije.lv]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgā 1911. gada 10. februārī (28. janvārī pēc vecā stila) inženiera, adjunktprofesora Vsevoloda Keldiša un viņa sievas Marijas ģimenē kā piektais bērns. Keldišu ģimene dzīvoja Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (toreiz 67a, 10. dzīvoklis), sakarā ar Pirmā pasaules karu 1915. gadā viņa ģimene kopā ar evakuējamo Rīgas Politehnisko institūtu pārcēlās uz Maskavu. Visi bērni apguva klavierspēli, vācu un franču valodas. 

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņa tēvs organizēja Ivanovas politehnisko institūtu, bada gados ģimeni uzturēja ASV labdarības Amerikas palīdzības organizācijas līdzekļi&lt;ref&gt;[[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]]&lt;/ref&gt;, vecmāmiņa Sofija Skvorcova bija ļoti reliģioza, visi bērni bija kristīti, arī padomju varas gados apmeklēja dievkalpojumus, mājās pielūdza svētgleznu ikonas un svinēja Ziemassvētkus un Lieldienas. 1919. gadā Mstislavs sāka mācīties Ivanovas skolā № 30, matemātikas skolotājs Nikolajs Luzins bija Keldišu ģimenes draugs, vecākā māsa Ļubova studēja matemātiku, ģimenes bieži viesi bija arī Kolmogorovs un Lavrentjevs. 1923. gadā profesoram Vsevolodam Keldišam piešķīra dzīvokli Maskavā, no 1923. gada  Mstislavs ar brāļiem un māsām mācījās Maskavas skolā № 7 Krivoarbatskas šķērsielā, pēc septītās klases speciālajā būvniecības vidusskolā Puškina laukuma rajonā&lt;ref&gt;[[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]]&lt;/ref&gt;, kuru pabeidza 1927. gadā un iestājās [[Maskavas Valsts universitāte]]s Fizikas-matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1931. gadā.

1935. gadā viņam bez aizstāvēšanās piesķīra fizikas-matematikas zinātņu kandidata grādu, 1937. gadā tehnisko zinātņu kandidāta grādu un profesora nosaukumu aerodinamikā, 1938. gada 26. janvārī aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju matemātikā. Trīskārtējs [[Sociālistiskā Darba varonis]] (viens no tikai sešpadsmit vēsturē), [[matemātika]]s un [[mehānika]]s pētnieks, [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1961—1975), [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] [[Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] loceklis no 1961. gada līdz nāvei, [[Padomju Savienība|PSRS]] [[PSRS Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts no 1962. gada līdz nāvei. Lielu ieguldījumu sniedzis PSRS [[Sarkanā armija|militāri-rūpnieciskā kompleksa]], [[kodolieroči|kodolieroču]], [[starpkontinentālās ballistiskās raķetes|starpkontinentālo ballistisko raķešu]], [[spārnotā raķete|spārnoto raķešu]], [[lidmašīna|aviācijas]] un [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] darbības matemātisko modeļu izstrādē.

=== Zinātniskā darbība ===
[[Image: MVKeldish.jpg|150 px|thumb|left|Mstislavs Keldišs, Centrālā aerohidrodinamikas institūta matemātiķis, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados]]
Līdz 1946. gadam strādāja Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, līdztekus mācījās aspirantūrā Matemātikas institūtā, kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi. 1938. gadā Keldišs aizstāvēja disertāciju un Otrā pasaules kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās un pētīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē. Pēc kara beigām 1946. gadā viņš nozīmēts par slepenā zinātniski-pētnieciskā institūta Nr. 1 jeb Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju un nodarbojās ar raķešu būves jautājumiem.

=== Sasniegumi ===
Viens no galvenajiem Keldiša darbības virzieniem bija skaitļošanas darbi kodolieroču un raķešu tehnoloģijām. PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis A. Aleksandrovs kā galveno Keldiša minēja PSRS aerohidrodinamika attīstību un viņa organizatorisko darbu, kas ļāva radīt PSRS kodolraķešu vairogu&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Divkārtējais Padomju Savienības varonis V. Šatalovs uzsvēra Keldiša darbu ar pirmo PSRS mākslīgo Zemes pavadoni, Jurija Gagarina lidojumu, Jurija Romaņenko un Georgija Grečko 96 dienu rekordlidojumu, pilotējamiem kosmosa kuģiem, programmu «Interkosmos», uz kuras pamata veidots orbitālais komplekss «Salūts», «Sojuz».&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;

==== Kodoltermiskais ierocis &quot;RDS-6s&quot; ==== 
Kad PSRS [[Valsts drošības komiteja|Iekšlietu tautas komisariāta]] spiegs, vācu fiziķis Klauss Fukss no 1944. gada&lt;ref&gt;Williams, Robert Chadwell (1987). Klaus Fuchs: Atom Spy. Cambridge, Massachusetts: Harvard University Press. ISBN 0-674-50507-7. OCLC 15520151. pp. 70-73.&lt;/ref&gt; nodeva PSRS informāciju par [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektu]], proti, būtiskos teorētiskos aprēķinus, kuri bija saistīti ar ASV pirmo atombumbu un sākotnējiem amerikāņu ūdeņraža bumbas projektiem&lt;ref&gt;Rhodes, Richard (1995). Dark Sun: The Making of the Hydrogen Bomb. New York: Simon &amp; Schuster. ISBN 0-684-80400-X. OCLC 32509950. pp. 103-105.&lt;/ref&gt;, Vladimira Steklova Matemātikas institūta kodolieroču nodaļa Mstislava Keldiša vadībā tika izveidota, lai īstenotu skaitļošanas darbības, lai radītu PSRS atomieročus, uz šīs nodaļas pamata PSRS Ministru padome 1953. gadā ar patstāvīga institūta tiesībām nošķīra Lietišķās matemātikas nodaļu, kā darba uzdevums bija atomieroči un «ūdeņraža bumbas», proti, kodoltermiskie, kodolsintēzes jeb termokodolieroči; skaitļošanu nodaļā sākotnēji veica cilvēks manuāli tikai ar vācu trofeju mehānisko skaitļošanas mašīnu «Mercedes» и «Rheinmetall» palīdzību; lai arī uzdevums bija izveidot tikai 100 līdz 300 kilotonnu ieroci, izveidoja litija-6 deiterīda kodolieroci «RDS-6s» (РДС-6с «Слойка» - reaktīvais dzinējs, sevišķais - kriev val., NATO klasifikācija Joe 4) ar 400 kilotonnu sprādziena jaudu, kas tajā pašā laikā bija kompakta un, lai arī fiziski iekļāvās aviācijas bumbvedējā «Tu-16»&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/digest/showdnews.aspx?id=9ed034a5-9046-4ca8-9522-95a54a147b8c Владимир Астапкович «ТЕРМОЯДЕРНАЯ &quot;СЛОЙКА&quot;: КАК АКАДЕМИЯ НАУК ПОМОГЛА СОЗДАТЬ В СССР СУПЕРБОМБУ», РИА Новости, August 12, 2018]&lt;/ref&gt;, to izmēģināja piestiprinātu uz tērauda torņa, 30 metru augstumā atklātā atmosfērā [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas poligonā]] 1953. gada 12. augustā.&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/digest/showdnews.aspx?id=9ed034a5-9046-4ca8-9522-95a54a147b8c Владимир Астапкович «ТЕРМОЯДЕРНАЯ &quot;СЛОЙКА&quot;: КАК АКАДЕМИЯ НАУК ПОМОГЛА СОЗДАТЬ В СССР СУПЕРБОМБУ», РИА Новости, August 12, 2018]&lt;/ref&gt;.

==== Starpkontinentālā ballistiskā raķete &quot;R-7&quot; ==== 
1946. gada 13. maijā uz artilērijas rūpnīcas № 88 bāzes izveidotajam PSRS Aizsardzības tautas komisariāta zinātniskā institūta № 88 (raķešu karaspēks), 1950. gadā izveidotajam slepenajam sevišķajam konstruktoru birojam № 1 (šobrīd S. Koroļova raķešu-kosmosa korporācija «Enerģija») 1950. gada 4. decembrī PSRS Ministru padome [[Josifs Staļins|Staļina]] vadībā deva rīkojumu par tēmu «Dažādu veidu tāla darbības rādiusa raķešu ar lidojuma attālumu virs 10 tūkstošiem kilometru un kaujas galviņu līdz 10 tonnām izveides perspektīvas», Keldišs darbā piedalījās kā Vladimira Steklova Matemātikas institūta kodolieroču nodaļas&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/keldysh/21955ba9-385a-4e93-8711-9e1c430ed312.aspx?hidetoc=0 Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt; vadītājs, 1954. gadā jau [[Georgijs Maļenkovs|Maļenkova]] vadītā PSRS Ministru padome uzdeva izveidot ballistisko raķeti, kas spēj nest smagos kodolieročus starpkontinentāli, lai sasniegtu ASV, pēc raķetes «R-7» izmēģināšanas kļuva skaidrs, ka ar to var Zemes orbītā nosūtīt mākslīgo pavadoni.&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/keldysh/147d0c6c-89e4-4b48-a9b7-a767c60f1914.aspx?hidetoc=0 Вклад М.В. Келдыша в освоение космоса, c. 37]&lt;/ref&gt;, ierocis ar PSRS Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu artilērijas pārvaldes klasifikācijas indeksu 8К74 (NATO klasifikācija SS-6 Sapwood) bija PSRS arsenālā līdz 1968. gadam, uz ieroča bāzes notika PSRS mākslīgā Zemes pavadoņa palaišana un modificētā veidā par bāzi jaudīgākiem kosmiskajiem nesējiem, tādiem kā «Vostok», «Molņija», «Sojuz».

==== Starpkontinentālā spārnotā raķete V-350 &quot;Burja&quot; ==== 
Spārnotās raķetes bija konkurējošs kodolieroču kaujas galviņu nogādes ieroču veids, tās veidoja slepenais sevišķais konstruktoru birojs № 301 (šobrīd korporācijas «Roskosmos» S. Lavočkina ražošanas apvienība) Mihaila Gudkova un galvenā konstruktora Nauma Čerņakova vadībā, kur 1954. gadā tika izveidota virsskaņas divpakāpju spārnotā starpkontinentālā raķete V-350 «Burja», kuras teorētiskais autors bija Keldišs. Pēc neveiksmīgā Josifa Staļina dēlam Vasīlijam Staļinam un osetīnu raķešzinātniekam Goki Tokati uzdotā&lt;ref&gt;{{cite book | last = Duffy | first = James P. | title = Target: America — Hitler's Plan to Attack the United States | publisher = Praeger | year = 2004 | pages = [https://archive.org/details/isbn_9780275966843/page/124 124] | isbn = 0-275-96684-4 | url = https://archive.org/details/isbn_9780275966843/page/124 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book | last = Shayler | first = David J. | title = Women in Space — Following Valentina | publisher = [[Springer Science+Business Media|Springer Verlag]] | year = 2005 | pages = 119 | isbn = 1-85233-744-3}}&lt;/ref&gt; vācu raķešu zinātnes matemātiķes Irēnes Reinhildes Bretas nolaupīšanas mēģinājuma no trimdas Parīzē&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110807005346/http://astronautix.com/lvs/kelomber.htm Mark Wade «Keldysh Bomber»]&lt;/ref&gt; Staļins, kuru personīgi ieinteresēja viņas ieroču pētījums&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20071009055651/http://www.pp.htv.fi/jwestman/space/sang-e.html Juhani Westman 2005, 2006 «Global Bounce».]&lt;/ref&gt;, 1946. gada 29. novembrī Keldiša vadīto slepeno zinātnisko pētījumu institūtu № 1 dibināja tieši ar mērķi turpināt [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] [[Pēneminde|Pēnemindes]] [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] raķešu poligona [[Verners fon Brauns|Vernera fon Brauna]] izstrādes, kad padomju izlūkdienesti, tostarp raķešu konstruktors Aleksejs Isajevs, atrada [[V-2 raķete|Vergeltungswaffe 2]] un ''Silbervogel'' projektu Irēnes Bretas un viņas vīra austriešu matemātiķa Eižena Zengera ziņojumu «Über einen Raketenantrieb für Fernbomber, UM 3638, [Deutsche Luftfahrtforschung UM 3538]» &lt;ref&gt;[www.astronautix.com/data/saenger.pdf  Irene Sänger-Bredt, Sänger, Eugen «Deutsche Luftfahrtforschung UM 3538 - A Rocket Drive For Long Range Bombers», August 1944]&lt;/ref&gt;. Keldišs pierādīja, ka 1946., 1947. gadā pieejamās materiālu tehnoloģijas, kā arī degvielas patēriņš padara Bretas starpkontinentālas raķetes projektu īstermiņā neīstenojamu, taču pārstrādāja šo teorētisko projektu, kuru pazīst kā «Keldysh Bomber», kas detaļās atšķīrās no Bretas projekta&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110807005346/http://astronautix.com/lvs/kelomber.htm Mark Wade «Keldysh Bomber»]&lt;/ref&gt; un bija spārnotās raķetes V-350 «Burja» un vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa «Buran» pamatā&lt;ref&gt;Евтифьев М.Д. долгий путь к «Буре» (о создании межконтинентальных крылатых ракет «Буря» и «Буран»). М.: Вузовская книга, 1999.&lt;/ref&gt;.

=== Administratīvais darbs ===
1953. gadā Keldišu iecēla par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta direktoru un vadīja padomju elektronisko skaitļošanas mašīnu attīstības programmu. No 1961. līdz 1975. gadam M. Keldišs bija PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents, kā tās vadītājs atbalstīja molekulāro bioloģiju un ģenētiku&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Ar Keldiša vārdu saista PSRS skaitļošanas tehnikas attīstību, viņš vadīja padomju skaitļošanas mašīnu kodolieroču un raķešu tematikai veidošanu sākot ar elektronisko skaitļojamo mašīnu ''Strela''. Nikolajs Boguļubovs un Sergejs Megreljans uzsvēra, ka «Keldišs pats nenodarbojās ar elektronisko skaitļojamo mašīnu radīšanas zinātniskajām problēmām, tomēr viņa loma PSRS skaitļošanas tehnikas vēsturē ir liela. Keldišs bija kā „galvenais valsts pasūtītājs“ jaunai skaitļošanas tehnikai»&lt;ref&gt;[http://келдыш.рф/bogolyubov.htm Боголюбов, Николай Николаевич, Мергелян, Сергей Никитович ''О математических работах М. В. Келдыша'']&lt;/ref&gt;. Vladimirs Arnolds liecina, ka Keldišs uzskatījis, ka Padomju Savienībā datori nav vajadzīgi, jo tādi brīnišķīgi matemātiķi kā Leonīds Kantorovičs visu, kas vajadzīgs padomju kodolieroču projektiem, izrēķina paši, turklāt Arnolds atcerējies, ka viņa māsa Ludmila Keldiša šajā sakarā sauca brāli par «zinātnes ģenerāli»&lt;ref&gt;[http://www.mathsoc.spb.ru/files/arnold2009mgu.pdf В. И. Арнольд: «Ответ Келдыша крайне меня удивил: он сказал, что „вычислить такие коэффициенты схем невозможно потому, что для этого нужны были бы большие компьютерные мощности, а у нас в стране их нет и не будет, потому что я доложил руководству, что стране компьютерную технику развивать незачем: американские атомные бомбы рассчитывались фон Нейманом при помощи компьютеров, а советские — такими замечательными математиками, как Канторович, который сумел и без компьютеров вычислить всё, что было нужно“».  Интервью с В. И. Арнольдом на сайте Санкт-Петербургского математического общества. — С. 38, 39]&lt;/ref&gt;. 2005. gadā atslepenotie dati liecināja, ka Keldišs bija tas, kurš pieņēma lēmumu vienkārši plaģiatēt ASV datoru zinātnes sasniegumus; viņa atbildība ir tā, ka padomju rūpniecības un zinātnes vajadzībām kopēja ASV skaitļojamo mašīnu [[IBM-360]], kas determinēja tālāko PSRS datorzinātnes attīstību. Krievijas Zinātņu akadēmijas skaitļošanas centra vadītājs Jurijsa Jevtušenko 2005. gada publikācijā atzīmē&lt;ref&gt;[http://www.ccas.ru/jubilee/sbornik.pdf ''Евтушенко Ю. Г., Михайлов Г. М., Копытов М. А., Рогов Ю. П.'' 50 лет истории вычислительной техники: от «Стрелы» до кластерных решений]. // В сб. 50 лет ВЦ РАН: история, люди, достижения. М.: ВЦ РАН, 2005 г. 320 с. ISBN 5-201-09837-1. С. 20.]&lt;/ref&gt;, ka šajā laikā [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] pieņēma lēmumu orientēt savu rūpniecību uz IBM-360, tādā veidā parādījās projekts R-40 rūpnīcā «Robotron» Drēzdenē, kuru īstenoja Austrumvācijas speciālisti bez IBM piesaistīšanas, 1966. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas sēdē ar ministra Valērija Kalmikova un prezidenta Keldiša atbalstu pieņēma lēmumu kopēt IBM-360. 1975. gada 26. novembrī par PSRS Zinātņu akadēmijas prezidentu iecēla LKP CK locekli [[Anatolijs Aleksandrovs|Anatoliju Aleksandrovu]]. 

Keldišs smagi slimoja un cieta no depresijas, viņa mirstīgās atliekas atrada viņa vasarnīcā Avramcevas akadēmiķu ciematiņā automobilī &quot;Volga&quot; garāžā. Oficiālā versija ir, ka tā nav bijusi pašnāvība, bet sirdstrieka 1978. gada 24. jūnijā; šādu versiju atbalsta arī PSRS Valsts drošības komitejas pulkvede Jeļena Kozeļceva (1914-2010), Mihaila Lomonosova Maskavas valsts universitātes vadošā valsts drošības dienesta kuratore (1948-1980), kura bija pēdējais cilvēks dzīvē, ar kuru Keldišs runāja pa telefonu&lt;ref&gt;[http://webground.su/rubric/2012/05/27/sport_badminton/retro/ 22 мая 2004 года Елене Борисовне Козельцевой исполнилось 90 лет, Новости разведки и контрразведки (Москва), N009-010, April 27, 2004]&lt;/ref&gt;.

=== Bēres ===
Atvadīšanās no Keldiša notika 1978. gada 28. jūnijā PSRS Zinātņu akadēmijā, kur goda sardzē stāvēja PSKP CK Politbiroja locekļi, 29. jūnijā padomju valsts un partijas vadība organizēja akadēmiķim valsts vadītāja bēres, kas ietvēra arī sēru gājienu no PSRS Zinātņu akadēmijas, pīšļu novietošanu uz Sarkanās armijas lielgabala lafetes pie arodbiedrību nama, militārā eskorta procesiju sēru kortežā Maskavā, artilērijas zalvju salūtu un PSKP CK, PSRS APP un PSRS MP vadītāju no Ļeņina mauzoleja vadītu sēru mītiņu ar PSRS Bruņoto spēku parādi Sarkanajā laukumā, kur mirstīgās atlieka apglabāt pie Kremļa sienas nesa PSKP CK ģenerālsekretārs [[Leonīds Brežņevs]], PSKP CK Politbiroja locekļi [[Jurijs Andropovs]], [[Konstantīns Čerņenko]], [[Dmitrijs Ustinovs]], [[Mihails Suslovs]], [[Andrejs Gromiko]], [[Viktors Grišins]], [[Fjodors Kulakovs]], [[Andrejs Kiriļenko]] un citi&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Keldišs ir viens no vien simt divdesmit septiņiem pasaulē visaugstākajiem komunistu vadoņiem, kas apglabāti blakus Staļinam Kremļa sienā&lt;ref&gt;[https://www.net-film.ru/en/film-22047/ Mstislav Keldysh (1960-1981) Footage №22047]&lt;/ref&gt;.

== Piemiņa == 
[[Image:Rus Stamp GST-Keldysh MV.jpg|150 px|thumb|PSRS pasta Keldišam veltīta marka (1981)]] 1978. gada 28. aprīlī Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas sekretāre, LKP CK zinātnes un mācību iestāžu nodaļas vadītāja, [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāja [[Valentīna Klibiķe]], P. Stučkas LVU Cietvielu fizikas institūta direktors [[Juris Zaķis]] un LKP CK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs Leonīds Freibergs&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489148|page:3 «Izcilajam zinātniekam un novadniekam», ''Rīgas Balss'', 1978, 29. aprīlis, Nr. 100, 3. lpp.]&lt;/ref&gt; atklāja Mstislava Keldiša krūšutēlu viņa dzīves laikā pretim [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] ēkai. Pieminekli veidojis arhitekts Georgs Baumanis, skultpūru tēlnieks, [[Salaspils memoriāls|Salaspils memoriāla]] un [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] Uzvaras parkā Rīgā līdzautors [[Ļevs Bukovskis]]. Ar 1949. gada 3. marta PSRS Augstākās Padomes Prezidija rīkojumu iedibināja, ka divkārtējam Sociālistiskā Darba Varonim viņa dzimtajā vietā uzceļ bronzas krūšutēlu ar attiecīgu uzrakstu; PSRS APP ar slepenu 1956. gada 11. septembra rīkojumu šo statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» Keldišam piešķīra par īpaša uzdevuma izpildi jeb ieguldījumu kodolieročos. Otrreiz statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» piešķīra par PSRS kosmosa sasniegumiem, trešoreiz statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» piešķīra faktiski PSRS Zinātņu akadēmijas prezidenta jubilejā, proti, par darbību zinātni pārvaldošās izpildvaras vadībā. Šie bija iemesli, kuru dēļ Rīgā pieminekli cēla dzīvam cilvēkam. 2018. gada 4. oktobrī [[Kanālmalas apstādījumi|Rīgas kanāla apstādījumu]] unikālā neievērotā zirgkastaņa (aesculus x neglectua) lūztot ievērojami traumēja Keldiša krūšutēlu, novirzot to no postamenta&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/RigasDarziParki/posts/2242167585853826/ ''Rīga dārzi un parki''. «Neievērotā zirgkastaņa Aesculus neglecta 4.X ievērojami trāpa Keldiša piemineklim.» ]&lt;/ref&gt;. 

Arī ēkai Valdemāra (toreiz Gorkija) ielā 67 atklāta piemiņas plāksne Keldiša dzīves laikā.

1978. gada augustā PSKP Centrālā Komiteja un PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu par akadēmiķa M. Keldiša piemiņas sagabāšanu, ar šo PSKP CK lēmumu tika nolemts, ka Maskavā Varoņu alejā uzstādīs M. Keldiša krūšutēlu, PSRS Zinātņu akadēmijas lietišķās matemātikas institūtu nosauca viņa vārdā, pie PSRS Zinātņu akadēmijas uzstādīs otru krūšutēlu, bet institūta ēkā, Maskavas Valsts universitātē un pie nama, kur Keldišs dzīvoja Maskavā, uzliks piemiņas plāksnes, tieši ar PSKP CK lēmumu nolēma nosaukt kādu laukumu maskavā, kādu no PSRS Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības kuģiem un kādu ielu Rīgā. &lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt;

Vēlākie pieminekļi Keldišam atrodas Miusskas laukumā (skultptors V. Kilkovs) un Kosmonautu alejā Maskavā, memoriālās skulturalās plāksnes pie Lietišķās matemātikas institūta, Keldiša pētījumu centra, Maskavas Valsts universitātes un pie Keldiša mājas Kosigina ielā 8, Maskavā.

Keldiša vārdā 1980. gadā nosaukts Krievijas zinātniskās flotes flagmanis, Širšova okeanoloģijas institūta «Akademik Mstislav Keldysh», krāteris uz Mēness un viņa dzīves viena no Saules sistēmas mazajām planētām Nr. 2186&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;. 

1981. gadā Krievijas Zinātņu akadēmijas Mstislava Keldiša Lietišķās matemātikas institūtā atklāts memoriālais kabinets ar apbalvojumiem&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;. 

Maskavā Keldiša vārdā nosaukts laukums, ielas Žukovskā, Maskavas apgabalā, Šahtā Rostovas apgabalā un Ipatjevā Stavropoles apriņķī. Eiropas Savienībā nosaukta [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]] Rīgā.

{|class=&quot;graytable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
 |+
 |width=&quot;25%&quot;|[[File:Memorial plaque. Academician Keldysh. Riga.png|thumb|center|225px]]
 |width=&quot;25%&quot;|[[File:Академику Келдышу памятник в Москве.jpg|thumb|center|225px]]
|-
 | Piemiņas plāksne uz mājas,&lt;br&gt;kurā dzimis Mstislavs Keldīšs. Rīga. 
 | Akadēmiķis Keldišs - piemineklis&lt;br&gt; Maskavā Miusskajas laukumā.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Keldišs, Mstislavs}}

[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Padomju matemātiķi]]
[[Kategorija:Krievu izgudrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>07semflgh2orgx0iawvwzlauy6om3ww</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672817</id>
      <parentid>3672816</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T23:59:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AndrejsUpits</username>
        <id>105031</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28381" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Mstislavs Keldišs
|          vārds_orig = ''Мстислав Келдыш''
|              attēls = Mstislav_Vsevolodovich_Keldysh_(2).jpg
|          att_izmērs = 250px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = {{dat VS|{{Dat|1911|2|10}}|{{dat||1|28}}}}
| dz_gads = 1911
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1978
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 24
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USSR}}
| tautība = krievs
| dzimums = 
| paraksts = 
| darba_vietas =
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]], [[mehānika]]
| pasniedzēji = [[Mihails Lavrentjevs]], [[Nikolajs Luzins]], [[Sergejs Čapligins]]
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = Trīskārtējs [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1956, 1961, 1971), divkārtējs [[Staļina prēmija]]s laureāts (1942, 1946), [[Ļeņina prēmija]]s laureāts (1957), septiņi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]] (1945, 1954, 1954, 1956, 1961, 1967, 1975)), trīs [[Darba Sarkanā karoga ordenis|Darba Sarkana karoga ordeņi]] (1943, 1945, 1953)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Mstislavs Keldišs''' ({{val-ru|Мстислав Всеволодович Келдыш}}; dzimis {{dat VS|{{Dat|1911|2|10}}|{{dat||1|28}}}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{Dat|1978|6|24}} [[Maskava|Maskavā]]) bija Rīgā dzimis, krievu un poļu izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[matemātiķis]], datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Mstislavs Keldišs cēlies no dižciltīgas ģimenes, tēvs cēlies no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas]] [[šļahta|šļahtiču]] Keldišu ({{val-pl|Kiełdysz}}) dzimtas, vectēvs Mihails Keldišs bija kara ārsts, piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāzā karā]] (1817—1864) ([[Groznija|Groznijā]] uzrakstīja disertāciju par Kaukāza tropu drudžiem), Vidusāzijā un [[Krievu-turku karš (1877–1878)|Krievu-turku karā (1877-1878)]] ģenerālmajora pakāpē, tad viņu pārcēla uz Rīgu, kur ievēlēja par Krievu Ārstu biedrības priekšsēdētāju. Vecmāmiņas Natālijas Keldišas, dzimušas Brusilovas, brālēns bija Krievijas Impērijas un vēlāk Sarkanās armijas kavalērijas ģenerālis [[Aleksejs Brusilovs]].

Mstislava tēvs Vsevolods Keldišs (1878—1965) bija dzimis [[Vladikaukāza|Vladikaukāzā]], ģimnāziju beidza [[Odesa|Odesā]], līdz 1902. gadam studēja inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūtā]] un apprecējās ar krievu artilērijas ģenerāļa Aleksandra Skvorcova meitu Mariju. Viņš strādāja par dzelzsbetona konstrukciju inženieri un piedalījās Rīgas ēku projektēšanā, taču ģimene Rīgā dzīvoja nepastāvīgi, tā Mihaila vecākā māsa, matemātiķe Ludmila 1904. gadā dzimusi Orenburgā, bet vecākais brālis Georgijs 1907. gadā Sanktpēterburgā. Pēc pārcelšanās uz Krieviju bija inženieru korpusa ģenerālmajors, no 1918. gada [[Samāra]]s kara inženierzinātņu akadēmijas profesors, no 1933. gada vadīja Maskavas Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/journalism/read/gurin-keldis-riga/ &quot;Akadēmiķim Mstislavam Keldišam — 100&quot; no www.russkije.lv]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgā 1911. gada 10. februārī (28. janvārī pēc vecā stila) inženiera, adjunktprofesora Vsevoloda Keldiša un viņa sievas Marijas ģimenē kā piektais bērns. Keldišu ģimene dzīvoja Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (toreiz 67a, 10. dzīvoklis), sakarā ar Pirmā pasaules karu 1915. gadā viņa ģimene kopā ar evakuējamo Rīgas Politehnisko institūtu pārcēlās uz Maskavu. Visi bērni apguva klavierspēli, vācu un franču valodas. 

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņa tēvs organizēja Ivanovas politehnisko institūtu, bada gados ģimeni uzturēja ASV labdarības Amerikas palīdzības organizācijas līdzekļi&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;, vecmāmiņa Sofija Skvorcova bija ļoti reliģioza, visi bērni bija kristīti, arī padomju varas gados apmeklēja dievkalpojumus, mājās pielūdza svētgleznu ikonas un svinēja Ziemassvētkus un Lieldienas. 1919. gadā Mstislavs sāka mācīties Ivanovas skolā № 30, matemātikas skolotājs Nikolajs Luzins bija Keldišu ģimenes draugs, vecākā māsa Ļubova studēja matemātiku, ģimenes bieži viesi bija arī Kolmogorovs un Lavrentjevs. 1923. gadā profesoram Vsevolodam Keldišam piešķīra dzīvokli Maskavā, no 1923. gada  Mstislavs ar brāļiem un māsām mācījās Maskavas skolā № 7 Krivoarbatskas šķērsielā, pēc septītās klases speciālajā būvniecības vidusskolā Puškina laukuma rajonā&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;, kuru pabeidza 1927. gadā un iestājās [[Maskavas Valsts universitāte]]s Fizikas-matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1931. gadā.

1935. gadā viņam bez aizstāvēšanās piesķīra fizikas-matematikas zinātņu kandidata grādu, 1937. gadā tehnisko zinātņu kandidāta grādu un profesora nosaukumu aerodinamikā, 1938. gada 26. janvārī aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju matemātikā. Trīskārtējs [[Sociālistiskā Darba varonis]] (viens no tikai sešpadsmit vēsturē), [[matemātika]]s un [[mehānika]]s pētnieks, [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1961—1975), [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] [[Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] loceklis no 1961. gada līdz nāvei, [[Padomju Savienība|PSRS]] [[PSRS Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts no 1962. gada līdz nāvei. Lielu ieguldījumu sniedzis PSRS [[Sarkanā armija|militāri-rūpnieciskā kompleksa]], [[kodolieroči|kodolieroču]], [[starpkontinentālās ballistiskās raķetes|starpkontinentālo ballistisko raķešu]], [[spārnotā raķete|spārnoto raķešu]], [[lidmašīna|aviācijas]] un [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] darbības matemātisko modeļu izstrādē.

=== Zinātniskā darbība ===
[[Image: MVKeldish.jpg|150 px|thumb|left|Mstislavs Keldišs, Centrālā aerohidrodinamikas institūta matemātiķis, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados]]
Līdz 1946. gadam strādāja Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, līdztekus mācījās aspirantūrā Matemātikas institūtā, kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi. 1938. gadā Keldišs aizstāvēja disertāciju un Otrā pasaules kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās un pētīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē. Pēc kara beigām 1946. gadā viņš nozīmēts par slepenā zinātniski-pētnieciskā institūta Nr. 1 jeb Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju un nodarbojās ar raķešu būves jautājumiem.

=== Sasniegumi ===
Viens no galvenajiem Keldiša darbības virzieniem bija skaitļošanas darbi kodolieroču un raķešu tehnoloģijām. PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis A. Aleksandrovs kā galveno Keldiša minēja PSRS aerohidrodinamika attīstību un viņa organizatorisko darbu, kas ļāva radīt PSRS kodolraķešu vairogu&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Divkārtējais Padomju Savienības varonis V. Šatalovs uzsvēra Keldiša darbu ar pirmo PSRS mākslīgo Zemes pavadoni, Jurija Gagarina lidojumu, Jurija Romaņenko un Georgija Grečko 96 dienu rekordlidojumu, pilotējamiem kosmosa kuģiem, programmu «Interkosmos», uz kuras pamata veidots orbitālais komplekss «Salūts», «Sojuz».&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;

==== Kodoltermiskais ierocis &quot;RDS-6s&quot; ==== 
Kad PSRS [[Valsts drošības komiteja|Iekšlietu tautas komisariāta]] spiegs, vācu fiziķis Klauss Fukss no 1944. gada&lt;ref&gt;Williams, Robert Chadwell (1987). Klaus Fuchs: Atom Spy. Cambridge, Massachusetts: Harvard University Press. ISBN 0-674-50507-7. OCLC 15520151. pp. 70-73.&lt;/ref&gt; nodeva PSRS informāciju par [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektu]], proti, būtiskos teorētiskos aprēķinus, kuri bija saistīti ar ASV pirmo atombumbu un sākotnējiem amerikāņu ūdeņraža bumbas projektiem&lt;ref&gt;Rhodes, Richard (1995). Dark Sun: The Making of the Hydrogen Bomb. New York: Simon &amp; Schuster. ISBN 0-684-80400-X. OCLC 32509950. pp. 103-105.&lt;/ref&gt;, Vladimira Steklova Matemātikas institūta kodolieroču nodaļa Mstislava Keldiša vadībā tika izveidota, lai īstenotu skaitļošanas darbības, lai radītu PSRS atomieročus, uz šīs nodaļas pamata PSRS Ministru padome 1953. gadā ar patstāvīga institūta tiesībām nošķīra Lietišķās matemātikas nodaļu, kā darba uzdevums bija atomieroči un «ūdeņraža bumbas», proti, kodoltermiskie, kodolsintēzes jeb termokodolieroči; skaitļošanu nodaļā sākotnēji veica cilvēks manuāli tikai ar vācu trofeju mehānisko skaitļošanas mašīnu «Mercedes» и «Rheinmetall» palīdzību; lai arī uzdevums bija izveidot tikai 100 līdz 300 kilotonnu ieroci, izveidoja litija-6 deiterīda kodolieroci «RDS-6s» (РДС-6с «Слойка» - reaktīvais dzinējs, sevišķais - kriev val., NATO klasifikācija Joe 4) ar 400 kilotonnu sprādziena jaudu, kas tajā pašā laikā bija kompakta un, lai arī fiziski iekļāvās aviācijas bumbvedējā «Tu-16»&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/digest/showdnews.aspx?id=9ed034a5-9046-4ca8-9522-95a54a147b8c Владимир Астапкович «ТЕРМОЯДЕРНАЯ &quot;СЛОЙКА&quot;: КАК АКАДЕМИЯ НАУК ПОМОГЛА СОЗДАТЬ В СССР СУПЕРБОМБУ», РИА Новости, August 12, 2018]&lt;/ref&gt;, to izmēģināja piestiprinātu uz tērauda torņa, 30 metru augstumā atklātā atmosfērā [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas poligonā]] 1953. gada 12. augustā.&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/digest/showdnews.aspx?id=9ed034a5-9046-4ca8-9522-95a54a147b8c Владимир Астапкович «ТЕРМОЯДЕРНАЯ &quot;СЛОЙКА&quot;: КАК АКАДЕМИЯ НАУК ПОМОГЛА СОЗДАТЬ В СССР СУПЕРБОМБУ», РИА Новости, August 12, 2018]&lt;/ref&gt;.

==== Starpkontinentālā ballistiskā raķete &quot;R-7&quot; ==== 
1946. gada 13. maijā uz artilērijas rūpnīcas № 88 bāzes izveidotajam PSRS Aizsardzības tautas komisariāta zinātniskā institūta № 88 (raķešu karaspēks), 1950. gadā izveidotajam slepenajam sevišķajam konstruktoru birojam № 1 (šobrīd S. Koroļova raķešu-kosmosa korporācija «Enerģija») 1950. gada 4. decembrī PSRS Ministru padome [[Josifs Staļins|Staļina]] vadībā deva rīkojumu par tēmu «Dažādu veidu tāla darbības rādiusa raķešu ar lidojuma attālumu virs 10 tūkstošiem kilometru un kaujas galviņu līdz 10 tonnām izveides perspektīvas», Keldišs darbā piedalījās kā Vladimira Steklova Matemātikas institūta kodolieroču nodaļas&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/keldysh/21955ba9-385a-4e93-8711-9e1c430ed312.aspx?hidetoc=0 Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt; vadītājs, 1954. gadā jau [[Georgijs Maļenkovs|Maļenkova]] vadītā PSRS Ministru padome uzdeva izveidot ballistisko raķeti, kas spēj nest smagos kodolieročus starpkontinentāli, lai sasniegtu ASV, pēc raķetes «R-7» izmēģināšanas kļuva skaidrs, ka ar to var Zemes orbītā nosūtīt mākslīgo pavadoni.&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/keldysh/147d0c6c-89e4-4b48-a9b7-a767c60f1914.aspx?hidetoc=0 Вклад М.В. Келдыша в освоение космоса, c. 37]&lt;/ref&gt;, ierocis ar PSRS Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu artilērijas pārvaldes klasifikācijas indeksu 8К74 (NATO klasifikācija SS-6 Sapwood) bija PSRS arsenālā līdz 1968. gadam, uz ieroča bāzes notika PSRS mākslīgā Zemes pavadoņa palaišana un modificētā veidā par bāzi jaudīgākiem kosmiskajiem nesējiem, tādiem kā «Vostok», «Molņija», «Sojuz».

==== Starpkontinentālā spārnotā raķete V-350 &quot;Burja&quot; ==== 
Spārnotās raķetes bija konkurējošs kodolieroču kaujas galviņu nogādes ieroču veids, tās veidoja slepenais sevišķais konstruktoru birojs № 301 (šobrīd korporācijas «Roskosmos» S. Lavočkina ražošanas apvienība) Mihaila Gudkova un galvenā konstruktora Nauma Čerņakova vadībā, kur 1954. gadā tika izveidota virsskaņas divpakāpju spārnotā starpkontinentālā raķete V-350 «Burja», kuras teorētiskais autors bija Keldišs. Pēc neveiksmīgā Josifa Staļina dēlam Vasīlijam Staļinam un osetīnu raķešzinātniekam Goki Tokati uzdotā&lt;ref&gt;{{cite book | last = Duffy | first = James P. | title = Target: America — Hitler's Plan to Attack the United States | publisher = Praeger | year = 2004 | pages = [https://archive.org/details/isbn_9780275966843/page/124 124] | isbn = 0-275-96684-4 | url = https://archive.org/details/isbn_9780275966843/page/124 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book | last = Shayler | first = David J. | title = Women in Space — Following Valentina | publisher = [[Springer Science+Business Media|Springer Verlag]] | year = 2005 | pages = 119 | isbn = 1-85233-744-3}}&lt;/ref&gt; vācu raķešu zinātnes matemātiķes Irēnes Reinhildes Bretas nolaupīšanas mēģinājuma no trimdas Parīzē&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110807005346/http://astronautix.com/lvs/kelomber.htm Mark Wade «Keldysh Bomber»]&lt;/ref&gt; Staļins, kuru personīgi ieinteresēja viņas ieroču pētījums&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20071009055651/http://www.pp.htv.fi/jwestman/space/sang-e.html Juhani Westman 2005, 2006 «Global Bounce».]&lt;/ref&gt;, 1946. gada 29. novembrī Keldiša vadīto slepeno zinātnisko pētījumu institūtu № 1 dibināja tieši ar mērķi turpināt [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] [[Pēneminde|Pēnemindes]] [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] raķešu poligona [[Verners fon Brauns|Vernera fon Brauna]] izstrādes, kad padomju izlūkdienesti, tostarp raķešu konstruktors Aleksejs Isajevs, atrada [[V-2 raķete|Vergeltungswaffe 2]] un ''Silbervogel'' projektu Irēnes Bretas un viņas vīra austriešu matemātiķa Eižena Zengera ziņojumu «Über einen Raketenantrieb für Fernbomber, UM 3638, [Deutsche Luftfahrtforschung UM 3538]» &lt;ref&gt;[www.astronautix.com/data/saenger.pdf  Irene Sänger-Bredt, Sänger, Eugen «Deutsche Luftfahrtforschung UM 3538 - A Rocket Drive For Long Range Bombers», August 1944]&lt;/ref&gt;. Keldišs pierādīja, ka 1946., 1947. gadā pieejamās materiālu tehnoloģijas, kā arī degvielas patēriņš padara Bretas starpkontinentālas raķetes projektu īstermiņā neīstenojamu, taču pārstrādāja šo teorētisko projektu, kuru pazīst kā «Keldysh Bomber», kas detaļās atšķīrās no Bretas projekta&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110807005346/http://astronautix.com/lvs/kelomber.htm Mark Wade «Keldysh Bomber»]&lt;/ref&gt; un bija spārnotās raķetes V-350 «Burja» un vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa «Buran» pamatā&lt;ref&gt;Евтифьев М.Д. долгий путь к «Буре» (о создании межконтинентальных крылатых ракет «Буря» и «Буран»). М.: Вузовская книга, 1999.&lt;/ref&gt;.

=== Administratīvais darbs ===
1953. gadā Keldišu iecēla par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta direktoru un vadīja padomju elektronisko skaitļošanas mašīnu attīstības programmu. No 1961. līdz 1975. gadam M. Keldišs bija PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents, kā tās vadītājs atbalstīja molekulāro bioloģiju un ģenētiku&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Ar Keldiša vārdu saista PSRS skaitļošanas tehnikas attīstību, viņš vadīja padomju skaitļošanas mašīnu kodolieroču un raķešu tematikai veidošanu sākot ar elektronisko skaitļojamo mašīnu ''Strela''. Nikolajs Boguļubovs un Sergejs Megreljans uzsvēra, ka «Keldišs pats nenodarbojās ar elektronisko skaitļojamo mašīnu radīšanas zinātniskajām problēmām, tomēr viņa loma PSRS skaitļošanas tehnikas vēsturē ir liela. Keldišs bija kā „galvenais valsts pasūtītājs“ jaunai skaitļošanas tehnikai»&lt;ref&gt;[http://келдыш.рф/bogolyubov.htm Боголюбов, Николай Николаевич, Мергелян, Сергей Никитович ''О математических работах М. В. Келдыша'']&lt;/ref&gt;. Vladimirs Arnolds liecina, ka Keldišs uzskatījis, ka Padomju Savienībā datori nav vajadzīgi, jo tādi brīnišķīgi matemātiķi kā Leonīds Kantorovičs visu, kas vajadzīgs padomju kodolieroču projektiem, izrēķina paši, turklāt Arnolds atcerējies, ka viņa māsa Ludmila Keldiša šajā sakarā sauca brāli par «zinātnes ģenerāli»&lt;ref&gt;[http://www.mathsoc.spb.ru/files/arnold2009mgu.pdf В. И. Арнольд: «Ответ Келдыша крайне меня удивил: он сказал, что „вычислить такие коэффициенты схем невозможно потому, что для этого нужны были бы большие компьютерные мощности, а у нас в стране их нет и не будет, потому что я доложил руководству, что стране компьютерную технику развивать незачем: американские атомные бомбы рассчитывались фон Нейманом при помощи компьютеров, а советские — такими замечательными математиками, как Канторович, который сумел и без компьютеров вычислить всё, что было нужно“».  Интервью с В. И. Арнольдом на сайте Санкт-Петербургского математического общества. — С. 38, 39]&lt;/ref&gt;. 2005. gadā atslepenotie dati liecināja, ka Keldišs bija tas, kurš pieņēma lēmumu vienkārši plaģiatēt ASV datoru zinātnes sasniegumus; viņa atbildība ir tā, ka padomju rūpniecības un zinātnes vajadzībām kopēja ASV skaitļojamo mašīnu [[IBM-360]], kas determinēja tālāko PSRS datorzinātnes attīstību. Krievijas Zinātņu akadēmijas skaitļošanas centra vadītājs Jurijsa Jevtušenko 2005. gada publikācijā atzīmē&lt;ref&gt;[http://www.ccas.ru/jubilee/sbornik.pdf ''Евтушенко Ю. Г., Михайлов Г. М., Копытов М. А., Рогов Ю. П.'' 50 лет истории вычислительной техники: от «Стрелы» до кластерных решений]. // В сб. 50 лет ВЦ РАН: история, люди, достижения. М.: ВЦ РАН, 2005 г. 320 с. ISBN 5-201-09837-1. С. 20.]&lt;/ref&gt;, ka šajā laikā [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] pieņēma lēmumu orientēt savu rūpniecību uz IBM-360, tādā veidā parādījās projekts R-40 rūpnīcā «Robotron» Drēzdenē, kuru īstenoja Austrumvācijas speciālisti bez IBM piesaistīšanas, 1966. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas sēdē ar ministra Valērija Kalmikova un prezidenta Keldiša atbalstu pieņēma lēmumu kopēt IBM-360. 1975. gada 26. novembrī par PSRS Zinātņu akadēmijas prezidentu iecēla LKP CK locekli [[Anatolijs Aleksandrovs|Anatoliju Aleksandrovu]]. 

Keldišs smagi slimoja un cieta no depresijas, viņa mirstīgās atliekas atrada viņa vasarnīcā Avramcevas akadēmiķu ciematiņā automobilī &quot;Volga&quot; garāžā. Oficiālā versija ir, ka tā nav bijusi pašnāvība, bet sirdstrieka 1978. gada 24. jūnijā; šādu versiju atbalsta arī PSRS Valsts drošības komitejas pulkvede Jeļena Kozeļceva (1914-2010), Mihaila Lomonosova Maskavas valsts universitātes vadošā valsts drošības dienesta kuratore (1948-1980), kura bija pēdējais cilvēks dzīvē, ar kuru Keldišs runāja pa telefonu&lt;ref&gt;[http://webground.su/rubric/2012/05/27/sport_badminton/retro/ 22 мая 2004 года Елене Борисовне Козельцевой исполнилось 90 лет, Новости разведки и контрразведки (Москва), N009-010, April 27, 2004]&lt;/ref&gt;.

=== Bēres ===
Atvadīšanās no Keldiša notika 1978. gada 28. jūnijā PSRS Zinātņu akadēmijā, kur goda sardzē stāvēja PSKP CK Politbiroja locekļi, 29. jūnijā padomju valsts un partijas vadība organizēja akadēmiķim valsts vadītāja bēres, kas ietvēra arī sēru gājienu no PSRS Zinātņu akadēmijas, pīšļu novietošanu uz Sarkanās armijas lielgabala lafetes pie arodbiedrību nama, militārā eskorta procesiju sēru kortežā Maskavā, artilērijas zalvju salūtu un PSKP CK, PSRS APP un PSRS MP vadītāju no Ļeņina mauzoleja vadītu sēru mītiņu ar PSRS Bruņoto spēku parādi Sarkanajā laukumā, kur mirstīgās atlieka apglabāt pie Kremļa sienas nesa PSKP CK ģenerālsekretārs [[Leonīds Brežņevs]], PSKP CK Politbiroja locekļi [[Jurijs Andropovs]], [[Konstantīns Čerņenko]], [[Dmitrijs Ustinovs]], [[Mihails Suslovs]], [[Andrejs Gromiko]], [[Viktors Grišins]], [[Fjodors Kulakovs]], [[Andrejs Kiriļenko]] un citi&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Keldišs ir viens no vien simt divdesmit septiņiem pasaulē visaugstākajiem komunistu vadoņiem, kas apglabāti blakus Staļinam Kremļa sienā&lt;ref&gt;[https://www.net-film.ru/en/film-22047/ Mstislav Keldysh (1960-1981) Footage №22047]&lt;/ref&gt;.

== Piemiņa == 
[[Image:Rus Stamp GST-Keldysh MV.jpg|150 px|thumb|PSRS pasta Keldišam veltīta marka (1981)]] 1978. gada 28. aprīlī Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas sekretāre, LKP CK zinātnes un mācību iestāžu nodaļas vadītāja, [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāja [[Valentīna Klibiķe]], P. Stučkas LVU Cietvielu fizikas institūta direktors [[Juris Zaķis]] un LKP CK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs Leonīds Freibergs&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489148|page:3 «Izcilajam zinātniekam un novadniekam», ''Rīgas Balss'', 1978, 29. aprīlis, Nr. 100, 3. lpp.]&lt;/ref&gt; atklāja Mstislava Keldiša krūšutēlu viņa dzīves laikā pretim [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] ēkai. Pieminekli veidojis arhitekts Georgs Baumanis, skultpūru tēlnieks, [[Salaspils memoriāls|Salaspils memoriāla]] un [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] Uzvaras parkā Rīgā līdzautors [[Ļevs Bukovskis]]. Ar 1949. gada 3. marta PSRS Augstākās Padomes Prezidija rīkojumu iedibināja, ka divkārtējam Sociālistiskā Darba Varonim viņa dzimtajā vietā uzceļ bronzas krūšutēlu ar attiecīgu uzrakstu; PSRS APP ar slepenu 1956. gada 11. septembra rīkojumu šo statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» Keldišam piešķīra par īpaša uzdevuma izpildi jeb ieguldījumu kodolieročos. Otrreiz statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» piešķīra par PSRS kosmosa sasniegumiem, trešoreiz statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» piešķīra faktiski PSRS Zinātņu akadēmijas prezidenta jubilejā, proti, par darbību zinātni pārvaldošās izpildvaras vadībā. Šie bija iemesli, kuru dēļ Rīgā pieminekli cēla dzīvam cilvēkam. 2018. gada 4. oktobrī [[Kanālmalas apstādījumi|Rīgas kanāla apstādījumu]] unikālā neievērotā zirgkastaņa (aesculus x neglectua) lūztot ievērojami traumēja Keldiša krūšutēlu, novirzot to no postamenta&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/RigasDarziParki/posts/2242167585853826/ ''Rīga dārzi un parki''. «Neievērotā zirgkastaņa Aesculus neglecta 4.X ievērojami trāpa Keldiša piemineklim.» ]&lt;/ref&gt;. 

Arī ēkai Valdemāra (toreiz Gorkija) ielā 67 atklāta piemiņas plāksne Keldiša dzīves laikā.

1978. gada augustā PSKP Centrālā Komiteja un PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu par akadēmiķa M. Keldiša piemiņas sagabāšanu, ar šo PSKP CK lēmumu tika nolemts, ka Maskavā Varoņu alejā uzstādīs M. Keldiša krūšutēlu, PSRS Zinātņu akadēmijas lietišķās matemātikas institūtu nosauca viņa vārdā, pie PSRS Zinātņu akadēmijas uzstādīs otru krūšutēlu, bet institūta ēkā, Maskavas Valsts universitātē un pie nama, kur Keldišs dzīvoja Maskavā, uzliks piemiņas plāksnes, tieši ar PSKP CK lēmumu nolēma nosaukt kādu laukumu maskavā, kādu no PSRS Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības kuģiem un kādu ielu Rīgā. &lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt;

Vēlākie pieminekļi Keldišam atrodas Miusskas laukumā (skultptors V. Kilkovs) un Kosmonautu alejā Maskavā, memoriālās skulturalās plāksnes pie Lietišķās matemātikas institūta, Keldiša pētījumu centra, Maskavas Valsts universitātes un pie Keldiša mājas Kosigina ielā 8, Maskavā.

Keldiša vārdā 1980. gadā nosaukts Krievijas zinātniskās flotes flagmanis, Širšova okeanoloģijas institūta «Akademik Mstislav Keldysh», krāteris uz Mēness un viņa dzīves viena no Saules sistēmas mazajām planētām Nr. 2186&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;. 

1981. gadā Krievijas Zinātņu akadēmijas Mstislava Keldiša Lietišķās matemātikas institūtā atklāts memoriālais kabinets ar apbalvojumiem&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;. 

Maskavā Keldiša vārdā nosaukts laukums, ielas Žukovskā, Maskavas apgabalā, Šahtā Rostovas apgabalā un Ipatjevā Stavropoles apriņķī. Eiropas Savienībā nosaukta [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]] Rīgā.

{|class=&quot;graytable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
 |+
 |width=&quot;25%&quot;|[[File:Memorial plaque. Academician Keldysh. Riga.png|thumb|center|225px]]
 |width=&quot;25%&quot;|[[File:Академику Келдышу памятник в Москве.jpg|thumb|center|225px]]
|-
 | Piemiņas plāksne uz mājas,&lt;br&gt;kurā dzimis Mstislavs Keldīšs. Rīga. 
 | Akadēmiķis Keldišs - piemineklis&lt;br&gt; Maskavā Miusskajas laukumā.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Keldišs, Mstislavs}}

[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Padomju matemātiķi]]
[[Kategorija:Krievu izgudrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>drxnsnzejaque5x2zrwanlgkqe79dxl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672827</id>
      <parentid>3672817</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:56:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Daļēji pielaboju mašīntulkojumu un pareizrakstību, un novācu šādu tādu beztēmu (kā citu cilvēku karjeras un titulu sīku aprakstu).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28020" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Mstislavs Keldišs
|          vārds_orig = ''Мстислав Келдыш''
|              attēls = Mstislav_Vsevolodovich_Keldysh_(2).jpg
|          att_izmērs = 250px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = {{dat VS|{{Dat|1911|2|10}}|{{dat||1|28}}}}
| dz_gads = 1911
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1978
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 24
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USSR}}
| tautība = krievs
| dzimums = 
| paraksts = 
| darba_vietas =
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]], [[mehānika]]
| pasniedzēji = [[Mihails Lavrentjevs]], [[Nikolajs Luzins]], [[Sergejs Čapligins]]
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = Trīskārtējs [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1956, 1961, 1971), divkārtējs [[Staļina prēmija]]s laureāts (1942, 1946), [[Ļeņina prēmija]]s laureāts (1957), septiņi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]] (1945, 1954, 1954, 1956, 1961, 1967, 1975)), trīs [[Darba Sarkanā karoga ordenis|Darba Sarkana karoga ordeņi]] (1943, 1945, 1953)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Mstislavs Keldišs''' ({{val|ru|Мстислав Всеволодович Келдыш}}; dzimis {{dat VS|{{Dat|1911|2|10}}|{{dat||1|28}}}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{Dat|1978|6|24}} [[Maskava|Maskavā]]) bija Rīgā dzimis krievu un poļu izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[matemātiķis]], datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Mstislavs Keldišs cēlies no dižciltīgas ģimenes, tēvs cēlies no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas]] [[šļahta|šļahtiču]] Keldišu ({{val|pl|Kiełdysz}}) dzimtas, vectēvs Mihails Keldišs bija kara ārsts, piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāzā karā]] (1817—1864) ([[Groznija|Groznijā]] uzrakstīja disertāciju par Kaukāza tropu drudžiem), Vidusāzijā un [[Krievu-turku karš (1877–1878)|Krievu-turku karā (1877—1878)]] ģenerālmajora pakāpē, tad viņu pārcēla uz Rīgu, kur ievēlēja par Krievu Ārstu biedrības priekšsēdētāju. Vecmāmiņas Natālijas Keldišas, dzimušas Brusilovas, brālēns bija Krievijas Impērijas un vēlāk Sarkanās armijas kavalērijas ģenerālis [[Aleksejs Brusilovs]].

Mstislava tēvs Vsevolods Keldišs (1878—1965) bija dzimis [[Vladikaukāza|Vladikaukāzā]], ģimnāziju beidza [[Odesa|Odesā]], līdz 1902. gadam studēja inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūtā]] un apprecējās ar krievu artilērijas ģenerāļa Aleksandra Skvorcova meitu Mariju. Viņš strādāja par dzelzsbetona konstrukciju inženieri un piedalījās Rīgas ēku projektēšanā, taču ģimene Rīgā dzīvoja nepastāvīgi, tā Mihaila vecākā māsa, matemātiķe Ludmila 1904. gadā dzimusi Orenburgā, bet vecākais brālis Georgijs 1907. gadā Sanktpēterburgā. Pēc pārcelšanās uz Krieviju bija inženieru korpusa ģenerālmajors, no 1918. gada [[Samāra]]s kara inženierzinātņu akadēmijas profesors, no 1933. gada vadīja Maskavas Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/journalism/read/gurin-keldis-riga/ &quot;Akadēmiķim Mstislavam Keldišam — 100&quot; no www.russkije.lv]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgā 1911. gada 10. februārī (28. janvārī pēc vecā stila) inženiera, adjunktprofesora Vsevoloda Keldiša un viņa sievas Marijas ģimenē kā piektais bērns. Keldišu ģimene dzīvoja Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (toreiz 67a, 10. dzīvoklis), sakarā ar Pirmā pasaules karu 1915. gadā viņa ģimene kopā ar evakuējamo Rīgas Politehnisko institūtu pārcēlās uz Maskavu. Visi bērni apguva klavierspēli, vācu un franču valodas.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņa tēvs organizēja Ivanovas politehnisko institūtu, bada gados ģimeni uzturēja ASV labdarības Amerikas palīdzības organizācijas līdzekļi&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;, vecmāmiņa Sofija Skvorcova bija ļoti reliģioza, visi bērni bija kristīti, arī padomju varas gados apmeklēja dievkalpojumus, mājās pielūdza svētgleznu ikonas un svinēja Ziemassvētkus un Lieldienas. 1919. gadā Mstislavs sāka mācīties Ivanovas skolā № 30, matemātikas skolotājs Nikolajs Luzins bija Keldišu ģimenes draugs, vecākā māsa Ļubova studēja matemātiku, ģimenes bieži viesi bija arī Kolmogorovs un Lavrentjevs. 1923. gadā profesoram Vsevolodam Keldišam piešķīra dzīvokli Maskavā, no 1923. gada Mstislavs ar brāļiem un māsām mācījās Maskavas skolā № 7 Krivoarbatskas šķērsielā, pēc septītās klases speciālajā būvniecības vidusskolā Puškina laukuma rajonā&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;, kuru pabeidza 1927. gadā un iestājās [[Maskavas Valsts universitāte]]s Fizikas-matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 1931. gadā.

1935. gadā viņam bez aizstāvēšanās piešķīra fizikas-matemātikas zinātņu kandidāta grādu, 1937. gadā tehnisko zinātņu kandidāta grādu un profesora titulu aerodinamikā, 1938. gada 26. janvārī aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju matemātikā. Trīskārtējs [[Sociālistiskā Darba varonis]] (viens no tikai sešpadsmit vēsturē), [[matemātika]]s un [[mehānika]]s pētnieks, [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1961—1975), [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] [[Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] loceklis no 1961. gada līdz nāvei, [[Padomju Savienība|PSRS]] [[PSRS Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts no 1962. gada līdz nāvei. Lielu ieguldījumu sniedzis PSRS [[Sarkanā armija|militāri-rūpnieciskā kompleksa]], [[kodolieroči|kodolieroču]], [[starpkontinentālās ballistiskās raķetes|starpkontinentālo ballistisko raķešu]], [[spārnotā raķete|spārnoto raķešu]], [[lidmašīna|aviācijas]] un [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] darbības matemātisko modeļu izstrādē.

=== Zinātniskā darbība ===
[[Attēls:MVKeldish.jpg|150 px|thumb|left|Mstislavs Keldišs, Centrālā aerohidrodinamikas institūta matemātiķis, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados]]
Līdz 1946. gadam strādāja Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, līdztekus mācījās aspirantūrā Matemātikas institūtā, kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi. 1938. gadā Keldišs aizstāvēja disertāciju un Otrā pasaules kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās un pētīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē. Pēc kara beigām 1946. gadā viņš tika nozīmēts par slepenā zinātniski-pētnieciskā institūta Nr. 1 jeb Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju un nodarbojās ar raķešu būves jautājumiem.

=== Sasniegumi ===
Viens no galvenajiem Keldiša darbības virzieniem bija skaitļošanas darbi kodolieroču un raķešu tehnoloģijām. PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents A. Aleksandrovs kā galveno Keldiša ieguldījumu minēja PSRS aerohidrodinamikas attīstību un viņa organizatorisko darbu, kas ļāva radīt PSRS kodolraķešu sistēmu.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt; Kosmonauts V. Šatalovs uzsvēra Keldiša darbu ar pirmo PSRS mākslīgo Zemes pavadoni, Jurija Gagarina lidojumu, Jurija Romaņenko un Georgija Grečko 96 dienu rekordlidojumu, pilotējamiem kosmosa kuģiem, programmu «Interkosmos», uz kuras pamata veidots orbitālais komplekss «Salūts», «Sojuz».&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;

==== Kodoltermiskais ierocis &quot;RDS-6s&quot; ====
Kad PSRS [[Valsts drošības komiteja|Iekšlietu tautas komisariāta]] spiegs, vācu fiziķis Klauss Fukss no 1944. gada&lt;ref&gt;Williams, Robert Chadwell (1987). Klaus Fuchs: Atom Spy. Cambridge, Massachusetts: Harvard University Press. ISBN 0-674-50507-7. OCLC 15520151. pp. 70-73.&lt;/ref&gt; nodeva PSRS informāciju par [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektu]], proti, būtiskos teorētiskos aprēķinus, kuri bija saistīti ar ASV pirmo atombumbu un sākotnējiem amerikāņu ūdeņraža bumbas projektiem&lt;ref&gt;Rhodes, Richard (1995). Dark Sun: The Making of the Hydrogen Bomb. New York: Simon &amp; Schuster. ISBN 0-684-80400-X. OCLC 32509950. pp. 103-105.&lt;/ref&gt;, Vladimira Steklova Matemātikas institūta kodolieroču nodaļa Mstislava Keldiša vadībā tika izveidota, lai īstenotu skaitļošanas darbības, lai radītu PSRS atomieročus, uz šīs nodaļas pamata PSRS Ministru padome 1953. gadā ar patstāvīga institūta tiesībām nošķīra Lietišķās matemātikas nodaļu, kā darba uzdevums bija atomieroči un «ūdeņraža bumbas», proti, kodoltermiskie, kodolsintēzes jeb termokodolieroči; skaitļošanu nodaļā sākotnēji veica cilvēks manuāli tikai ar vācu trofeju mehānisko skaitļošanas mašīnu «''Mercedes''» и «''Rheinmetall''» palīdzību; lai arī uzdevums bija izveidot tikai 100 līdz 300 kilotonnu ieroci, izveidoja litija-6 deiterīda kodolieroci «RDS-6s» ({{val|ru|РДС-6с}} — &quot;Īpašais reaktīvais dzinējs&quot;, pēc [[NATO]] klasifikācijas ''Joe 4'') ar 400 kilotonnu sprādziena jaudu, kas tajā pašā laikā bija kompakta un, lai arī fiziski iekļāvās aviācijas bumbvedējā «Tu-16»&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/digest/showdnews.aspx?id=9ed034a5-9046-4ca8-9522-95a54a147b8c Владимир Астапкович «ТЕРМОЯДЕРНАЯ &quot;СЛОЙКА&quot;: КАК АКАДЕМИЯ НАУК ПОМОГЛА СОЗДАТЬ В СССР СУПЕРБОМБУ», РИА Новости, August 12, 2018]&lt;/ref&gt;, to izmēģināja piestiprinātu uz tērauda torņa, 30 metru augstumā atklātā atmosfērā [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas poligonā]] 1953. gada 12. augustā.&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/digest/showdnews.aspx?id=9ed034a5-9046-4ca8-9522-95a54a147b8c Владимир Астапкович «ТЕРМОЯДЕРНАЯ &quot;СЛОЙКА&quot;: КАК АКАДЕМИЯ НАУК ПОМОГЛА СОЗДАТЬ В СССР СУПЕРБОМБУ», РИА Новости, August 12, 2018]&lt;/ref&gt;.

==== Starpkontinentālā ballistiskā raķete &quot;R-7&quot; ====
1946. gada 13. maijā uz artilērijas rūpnīcas № 88 bāzes izveidotajam PSRS Aizsardzības tautas komisariāta zinātniskā institūta № 88 (raķešu karaspēks), 1950. gadā izveidotajam slepenajam sevišķajam konstruktoru birojam № 1 (šobrīd S. Koroļova raķešu-kosmosa korporācija «Enerģija») 1950. gada 4. decembrī PSRS Ministru padome [[Josifs Staļins|Staļina]] vadībā deva rīkojumu par tēmu «Dažādu veidu tāla darbības rādiusa raķešu ar lidojuma attālumu virs 10 tūkstošiem kilometru un kaujas galviņu līdz 10 tonnām izveides perspektīvas», Keldišs darbā piedalījās kā Vladimira Steklova Matemātikas institūta kodolieroču nodaļas&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/keldysh/21955ba9-385a-4e93-8711-9e1c430ed312.aspx?hidetoc=0 Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt; vadītājs, 1954. gadā jau [[Georgijs Maļenkovs|Maļenkova]] vadītā PSRS Ministru padome uzdeva izveidot ballistisko raķeti, kas spēj nest smagos kodolieročus starpkontinentāli, lai sasniegtu ASV, pēc raķetes «R-7» izmēģināšanas kļuva skaidrs, ka ar to var Zemes orbītā nosūtīt mākslīgo pavadoni.&lt;ref&gt;[http://www.ras.ru/keldysh/147d0c6c-89e4-4b48-a9b7-a767c60f1914.aspx?hidetoc=0 Вклад М.В. Келдыша в освоение космоса, c. 37]&lt;/ref&gt;, ierocis ar PSRS Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu artilērijas pārvaldes klasifikācijas indeksu 8К74 (NATO klasifikācija ''SS-6 Sapwood'') bija PSRS arsenālā līdz 1968. gadam, uz raķetes bāzes notika PSRS mākslīgā Zemes pavadoņa palaišana un modificētā veidā tā kļuva par pamatu jaudīgākām kosmiskajām nesējraķetēm, tādām kā «Vostok», «Molņija», «Sojuz».

==== Starpkontinentālā spārnotā raķete V-350 &quot;Burja&quot; ====
Spārnotās raķetes bija konkurējošs kodolieroču kaujas galviņu nogādes ieroču veids, tās veidoja slepenais sevišķais konstruktoru birojs № 301 (šobrīd korporācijas «Roskosmos» S. Lavočkina ražošanas apvienība) Mihaila Gudkova un galvenā konstruktora Nauma Čerņakova vadībā, kur 1954. gadā tika izveidota virsskaņas divpakāpju spārnotā starpkontinentālā raķete V-350 «Burja», kuras teorētiskais autors bija Keldišs. Pēc neveiksmīgā Josifa Staļina dēlam Vasīlijam Staļinam un osetīnu raķešzinātniekam Goki Tokati uzdotā&lt;ref&gt;{{cite book | last = Duffy | first = James P. | title = Target: America — Hitler's Plan to Attack the United States | publisher = Praeger | year = 2004 | pages = [https://archive.org/details/isbn_9780275966843/page/124 124] | isbn = 0-275-96684-4 | url = https://archive.org/details/isbn_9780275966843/page/124 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book | last = Shayler | first = David J. | title = Women in Space — Following Valentina | publisher = [[Springer Science+Business Media|Springer Verlag]] | year = 2005 | pages = 119 | isbn = 1-85233-744-3}}&lt;/ref&gt; vācu raķešu zinātnes matemātiķes Irēnes Reinhildes Bretas nolaupīšanas mēģinājuma no trimdas Parīzē&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110807005346/http://astronautix.com/lvs/kelomber.htm Mark Wade «Keldysh Bomber»]&lt;/ref&gt; Staļins, kuru personīgi ieinteresēja viņas ieroču pētījums&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20071009055651/http://www.pp.htv.fi/jwestman/space/sang-e.html Juhani Westman 2005, 2006 «Global Bounce».]&lt;/ref&gt;, 1946. gada 29. novembrī Keldiša vadīto slepeno zinātnisko pētījumu institūtu № 1 dibināja tieši ar mērķi turpināt [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] [[Pēneminde]]s [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] raķešu poligona [[Verners fon Brauns|Vernera fon Brauna]] izstrādes, kad padomju izlūkdienesti, tostarp raķešu konstruktors Aleksejs Isajevs, atrada [[V-2 raķete|Vergeltungswaffe 2]] un ''Silbervogel'' projektu Irēnes Bretas un viņas vīra austriešu matemātiķa Eižena Zengera ziņojumu «Über einen Raketenantrieb für Fernbomber, UM 3638, [Deutsche Luftfahrtforschung UM 3538]»&lt;ref&gt;[www.astronautix.com/data/saenger.pdf Irene Sänger-Bredt, Sänger, Eugen «Deutsche Luftfahrtforschung UM 3538 — A Rocket Drive For Long Range Bombers», August 1944]&lt;/ref&gt;. Keldišs pierādīja, ka 1946., 1947. gadā pieejamās materiālu tehnoloģijas, kā arī degvielas patēriņš padara Bretas starpkontinentālas raķetes projektu īstermiņā neīstenojamu, taču pārstrādāja šo teorētisko projektu, kuru angļu valodā pazīst kā «''Keldysh Bomber''», kas detaļās atšķīrās no Bretas projekta&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110807005346/http://astronautix.com/lvs/kelomber.htm Mark Wade «Keldysh Bomber»]&lt;/ref&gt; un bija spārnotās raķetes V-350 «Burja» un vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa «Buran» pamatā&lt;ref&gt;Евтифьев М.Д. долгий путь к «Буре» (о создании межконтинентальных крылатых ракет «Буря» и «Буран»). М.: Вузовская книга, 1999.&lt;/ref&gt;.

=== Administratīvais darbs ===
1953. gadā Keldišu iecēla par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta direktoru un vadīja padomju elektronisko skaitļošanas mašīnu attīstības programmu. No 1961. līdz 1975. gadam M. Keldišs bija PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents, kā tās vadītājs atbalstīja molekulāro bioloģiju un ģenētiku&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt;. Ar Keldiša vārdu saista PSRS skaitļošanas tehnikas attīstību, viņš vadīja padomju skaitļošanas mašīnu kodolieroču un raķešu tematikai veidošanu sākot ar elektronisko skaitļojamo mašīnu ''Strela''. Nikolajs Boguļubovs un Sergejs Mergeļjans uzsvēra, ka «Keldišs pats nenodarbojās ar elektronisko skaitļojamo mašīnu radīšanas zinātniskajām problēmām, tomēr viņa loma PSRS skaitļošanas tehnikas vēsturē ir liela. Keldišs bija kā „galvenais valsts pasūtītājs“ jaunai skaitļošanas tehnikai»&lt;ref&gt;[http://келдыш.рф/bogolyubov.htm Боголюбов, Николай Николаевич, Мергелян, Сергей Никитович ''О математических работах М. В. Келдыша'']&lt;/ref&gt;. Vladimirs Arnolds liecina, ka Keldišs uzskatījis, ka Padomju Savienībā datori nav vajadzīgi, jo tādi brīnišķīgi matemātiķi kā Leonīds Kantorovičs visu, kas vajadzīgs padomju kodolieroču projektiem, izrēķina paši, turklāt Arnolds atcerējies, ka viņa māsa Ludmila Keldiša šajā sakarā sauca brāli par «zinātnes ģenerāli».&lt;ref&gt;[http://www.mathsoc.spb.ru/files/arnold2009mgu.pdf В. И. Арнольд: «Ответ Келдыша крайне меня удивил: он сказал, что „вычислить такие коэффициенты схем невозможно потому, что для этого нужны были бы большие компьютерные мощности, а у нас в стране их нет и не будет, потому что я доложил руководству, что стране компьютерную технику развивать незачем: американские атомные бомбы рассчитывались фон Нейманом при помощи компьютеров, а советские — такими замечательными математиками, как Канторович, который сумел и без компьютеров вычислить всё, что было нужно“». Интервью с В. И. Арнольдом на сайте Санкт-Петербургского математического общества. — С. 38, 39]&lt;/ref&gt; 2005. gadā atslepenotie dati liecināja, ka Keldišs bija tas, kurš pieņēma lēmumu vienkārši plaģiatēt ASV datoru zinātnes sasniegumus; viņa atbildība ir tā, ka padomju rūpniecības un zinātnes vajadzībām kopēja ASV skaitļojamo mašīnu [[IBM-360]], kas determinēja tālāko PSRS datorzinātnes attīstību. Krievijas Zinātņu akadēmijas skaitļošanas centra vadītājs Jurijs Jevtušenko 2005. gada publikācijā atzīmē,&lt;ref&gt;[http://www.ccas.ru/jubilee/sbornik.pdf ''Евтушенко Ю. Г., Михайлов Г. М., Копытов М. А., Рогов Ю. П.'' 50 лет истории вычислительной техники: от «Стрелы» до кластерных решений]. // В сб. 50 лет ВЦ РАН: история, люди, достижения. М.: ВЦ РАН, 2005 г. 320 с. ISBN 5-201-09837-1. С. 20.]&lt;/ref&gt; ka šajā laikā arī [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] pieņēma lēmumu orientēt savu rūpniecību uz IBM-360, tādā veidā parādījās projekts R-40 rūpnīcā «Robotron» Drēzdenē, kuru īstenoja Austrumvācijas speciālisti bez IBM piesaistīšanas, 1966. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas sēdē ar ministra Valērija Kalmikova un prezidenta Keldiša atbalstu pieņēma lēmumu kopēt IBM-360. 1975. gada 26. novembrī par PSRS Zinātņu akadēmijas prezidentu iecēla LKP CK locekli [[Anatolijs Aleksandrovs|Anatoliju Aleksandrovu]].

Keldišs smagi slimoja un cieta no depresijas, viņa mirstīgās atliekas atrada viņa vasarnīcā Avramcevas akadēmiķu ciematiņā automobilī &quot;Volga&quot; garāžā. Oficiālā versija ir, ka tā nav bijusi pašnāvība, bet sirdstrieka 1978. gada 24. jūnijā; šādu versiju atbalsta arī PSRS Valsts drošības komitejas pulkvede Jeļena Kozeļceva (1914—2010), Mihaila Lomonosova Maskavas valsts universitātes vadošā valsts drošības dienesta kuratore (1948—1980), kura bija pēdējais cilvēks dzīvē, ar kuru Keldišs runāja pa telefonu&lt;ref&gt;[http://webground.su/rubric/2012/05/27/sport_badminton/retro/ 22 мая 2004 года Елене Борисовне Козельцевой исполнилось 90 лет, Новости разведки и контрразведки (Москва), N009-010, April 27, 2004]&lt;/ref&gt;.

=== Bēres ===
Atvadīšanās no Keldiša notika 1978. gada 28. jūnijā PSRS Zinātņu akadēmijā, kur goda sardzē stāvēja PSKP CK Politbiroja locekļi, 29. jūnijā padomju valsts un partijas vadība organizēja akadēmiķim svinīgas valsts bēres, kas ietvēra arī sēru gājienu no PSRS Zinātņu akadēmijas, pīšļu novietošanu uz Sarkanās armijas lielgabala lafetes pie arodbiedrību nama, militārā eskorta procesiju sēru kortežā Maskavā, artilērijas zalvju salūtu un PSKP CK, PSRS APP un PSRS MP vadītāju no Ļeņina mauzoleja vadītu sēru mītiņu ar PSRS Bruņoto spēku parādi Sarkanajā laukumā, kur mirstīgās atlieka apglabāt pie Kremļa sienas nesa PSKP CK ģenerālsekretārs [[Leonīds Brežņevs]], PSKP CK Politbiroja locekļi [[Jurijs Andropovs]], [[Konstantīns Čerņenko]], [[Dmitrijs Ustinovs]], [[Mihails Suslovs]], [[Andrejs Gromiko]], [[Viktors Grišins]], [[Fjodors Kulakovs]], [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] un citi.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:216577|page:2 TASS «Akadēmiķa M. Keldiša bēres.», «Atvadīšanās no akadēmiķa M. Keldiša.», Cīņā, 1978, 30. jūnijs, Nr. 149, 2. lpp. ]&lt;/ref&gt; Keldišs ir viens no 127 cilvēkiem, kas apglabāti Kremļa sienā,&lt;ref&gt;[https://www.net-film.ru/en/film-22047/ Mstislav Keldysh (1960—1981) Footage № 22047]&lt;/ref&gt; kas PSRS laikā skaitījās ļoti augsts pagodinājums.

== Piemiņa ==
[[Attēls:Rus Stamp GST-Keldysh MV.jpg|150 px|thumb|PSRS pasta Keldišam veltīta marka (1981)]] 1978. gada 28. aprīlī [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāja [[Valentīna Klibiķe]], P. Stučkas LVU Cietvielu fizikas institūta direktors [[Juris Zaķis]] un LKP CK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs Leonīds Freibergs&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489148|page:3 «Izcilajam zinātniekam un novadniekam», ''Rīgas Balss'', 1978, 29. aprīlis, Nr. 100, 3. lpp.]&lt;/ref&gt; atklāja Mstislava Keldiša krūšutēlu viņa dzīves laikā pretim [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] ēkai. Pieminekli veidojis arhitekts [[Georgs Baumanis]] un skulptūru tēlnieks [[Ļevs Bukovskis]]. Ar 1949. gada 3. marta PSRS Augstākās Padomes Prezidija rīkojumu iedibināja, ka divkārtējam Sociālistiskā Darba Varonim viņa dzimtajā vietā uzceļ bronzas krūšutēlu ar attiecīgu uzrakstu; PSRS APP ar slepenu 1956. gada 11. septembra rīkojumu šo statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» Keldišam piešķīra par īpaša uzdevuma izpildi jeb ieguldījumu kodolieročos. Otrreiz statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» piešķīra par PSRS kosmosa sasniegumiem, trešoreiz statusu un medaļu «Sirpis un āmurs» piešķīra faktiski PSRS Zinātņu akadēmijas prezidenta jubilejā, proti, par darbību zinātni pārvaldošās izpildvaras vadībā. Šie bija iemesli, kuru dēļ Rīgā pieminekli cēla dzīvam cilvēkam. 2018. gada 4. oktobrī [[Kanālmalas apstādījumi|Rīgas kanāla apstādījumu]] zirgkastaņa lūztot ievērojami sabojāja Keldiša krūšutēlu, novirzot to no postamenta.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/RigasDarziParki/posts/2242167585853826/ ''Rīga dārzi un parki''. «Neievērotā zirgkastaņa Aesculus neglecta 4.X ievērojami trāpa Keldiša piemineklim.» ]&lt;/ref&gt;

Arī ēkai Valdemāra (toreiz Gorkija) ielā 67 atklāta piemiņas plāksne Keldiša dzīves laikā.

1978. gada augustā PSKP Centrālā Komiteja un PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu par akadēmiķa M. Keldiša piemiņas sagabāšanu, ar šo PSKP CK lēmumu tika nolemts, ka Maskavā Varoņu alejā uzstādīs M. Keldiša krūšutēlu, PSRS Zinātņu akadēmijas lietišķās matemātikas institūtu nosauca viņa vārdā, pie PSRS Zinātņu akadēmijas uzstādīs otru krūšutēlu, bet institūta ēkā, Maskavas Valsts universitātē un pie nama, kur Keldišs dzīvoja Maskavā, uzliks piemiņas plāksnes, tieši ar PSKP CK lēmumu nolēma nosaukt kādu laukumu Maskavā, kādu no PSRS Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības kuģiem un kādu ielu Rīgā.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt;

Vēlākie pieminekļi Keldišam atrodas Miusas laukumā (skulptors V. Kilkovs) un Kosmonautu alejā Maskavā, memoriālās skulturālās plāksnes pie Lietišķās matemātikas institūta, Keldiša pētījumu centra, Maskavas Valsts universitātes un pie Keldiša mājas Kosigina ielā 8, Maskavā.

Keldiša vārdā 1980. gadā nosaukts Krievijas zinātniskās flotes flagmanis, Širšova okeanoloģijas institūta «''Akademik Mstislav Keldysh''», krāteris uz Mēness un viņa dzīves viena no Saules sistēmas mazajām planētām Nr. 2186&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;.

1981. gadā Krievijas Zinātņu akadēmijas Mstislava Keldiša Lietišķās matemātikas institūtā atklāts memoriālais kabinets ar apbalvojumiem.&lt;ref&gt;[https://www.arran.ru/data/collections/col7_.pdf Президент Академии наук СССР М.В. Келдыш. 100 лет со дня рождения]&lt;/ref&gt;

Maskavā Keldiša vārdā nosaukts laukums, ielas Žukovskā, Maskavas apgabalā, Šahtos Rostovas apgabalā un Ipatovā Stavropoles novadā. Latvijā viņa vārdā nosaukta [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]] Rīgā, kuras nosaukumu 2022. gadā ierosināja mainīt.

{|class=&quot;graytable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
 |+
 |width=&quot;25%&quot;|[[File:Memorial plaque. Academician Keldysh. Riga.png|thumb|center|225px]]
 |width=&quot;25%&quot;|[[File:Академику Келдышу памятник в Москве.jpg|thumb|center|225px]]
|-
 | Piemiņas plāksne uz mājas,&lt;br&gt;kurā dzimis Mstislavs Keldišs. Rīga. 
 | Akadēmiķa Keldiša piemineklis&lt;br&gt; Maskavā Miusas laukumā.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Keldišs, Mstislavs}}

[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Padomju matemātiķi]]
[[Kategorija:Krievu izgudrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>3c3qc4v5jk2k78v7jbpks6kpszslpgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mālpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47827</id>
    <revision>
      <id>3672786</id>
      <parentid>3624068</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:44:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3657" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mālpils
| settlement_type = Lielciems
| image_skyline = Mālpils pils 2000-02-12.jpg
| image_caption = Mālpils pils
| pushpin_map = Latvia
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2 = [[Mālpils pagasts]]
| established_title = Pirmoreiz minēts
| established_date = 1386
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 4.025
| population_as_of = 16.01.2020.
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2834&amp;p_back=0** Vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 1838
| population_density_km2 = {{#expr: 1838/4.025 round 1}}
| latd = 57
| latm = 00
| lats = 38
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 57
| longs = 35
| longEW = E
| elevation_m = 90
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2152
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Mālpils''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Mālpils pagasts|Mālpils pagasta]] administratīvais centrs. Izvietojusies [[Viduslatvijas zemiene]]s Viduslatvijas nolaidenumā&lt;ref&gt;Latvijas pagasti. Enciklopēdija M-Ž. 2002, A/S Preses nams 19. lpp.&lt;/ref&gt; 58 km no [[Rīga]]s. Cauri ciemam tek [[Mergupe]] un [[Suda]], uz kuras atrodas [[Centra dīķis (Mālpils novads)|Centra dīķis]]. Mālpilī krustojas autoceļi [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]) un [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]).

== Vēsture ==
Mālpils senā vēsture sniedzas [[Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā|dzelzs laikmetā]] (5.—9.gs.), kad tās teritoriju apdzīvoja [[lībieši]], apmetoties Sudas upes krastā esošajā pilskalnā, ko šodien mālpilieši dēvē par Vīnkalnu. Iespējams, ka lībieši devuši pirmo Mālpils nosaukumu '''Lemburga''' (no {{val|liv|lembit}} un ''urga'' — 'virsaiša upīte'). Laikā starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Venno]] pirmo zemes lēni piešķīra Mālpils novada [[labieši|labietim]] Maneģintim un viņa brāļiem. Izveidojās ordeņa vasaļa [[muiža]], ko devēja par Idoves pili (''castrum Yodeven'').

Pēc 1386. gada Mergupes krastā [[Vācu ordenis]] uzbūvēja [[Lemburgas pils|Lemburgas pili]] (''Lemburg''), kas kalpoja kā viens no Siguldas fogtejas atbalsta punktiem. Ordeņa pils sagrauta 1626. gadā [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|poļu—zviedru karā]].

== Nosaukums ==
Senais Mālpils nosaukums &quot;Lemburga&quot; visticamāk cēlies no [[lībiešu valoda]]s, kur ''lembit'' nozīmē ‘virsaitis’, bet ''urga'' — ‘upe’. Mālpils latviskais nosaukums, savukārt, ir [[kalks]] no vāciskā nosaukuma tiešā tulkojuma, kur ''Lehm'' nozīmē ‘māls’, bet ''Burg'' — ‘pils’.

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|279
|1989|2520
|2000|2294
|2006|2168
|2015|1921
|2020|1838
|2022|1807
}}

== Cilvēki ==
* [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (1763—1848) — Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.malpils.lv/pub/ www.malpils.lv]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Novadu centri}}
{{Mālpils pagasta ciemi}}
{{Rīgas apriņķis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mālpils| ]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>h462s13iof0mtyno6k7akr7x7rakas2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49630</id>
    <revision>
      <id>3672687</id>
      <parentid>3635477</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:31:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56801" xml:space="preserve">{{Infobox award
| name           = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot;
| current_awards = 
| image          = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = &quot;labāko aktrises sniegumu galvenajā lomā&quot;
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = {{USA}}
| year           = 1929
| website        = {{URL|http://www.oscars.org}}
}}
'''Kinoakadēmijas balva &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot;''' jeb &quot;Oskara&quot; balva labākajai aktrisei galvenajā lomā tiek pasniegta katru gadu.&lt;ref name=&quot;Oscars1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.&lt;ref name=&quot;Oscars6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1968. gadā balva tika pasniegta divām aktrisēm — [[Ketrina Hepbērna|Ketrinai Hepbērnai]] un [[Bārbra Streisande|Bārbrai Streisandei]] —, jo balsošanā abas aktrises ieguva vienādu balsu skaitu.

== Balvas ieguvējas ==
[[Attēls:Janet_Gaynor_Argentinean_Magazine_AD.jpg|alt=|thumb|163x163px|[[Dženeta Geinore]] bija pirmā šīs balvas ieguvēja]]
[[Attēls:Mary_Pickford_cph.3c17995u.jpg|thumb|152x152px|[[Mērija Pikforda]] balvu saņēma 1929. gadā]]

=== 1920. gadi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Dženeta Geinore]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[7th Heaven]][[Street Angel]][[Sunrise: A Song of Two Humans]]'''''
|-
|[[Luīze Dresere]]
|''[[A Ship Comes In]]''
|-
|[[Glorija Svansone]]
|''[[Sadie Thompson]]''
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1928/29''' {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Mērija Pikforda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Koķete (filma)|Koķete]]&quot; (''Coquette'')'''
|-
|[[Ruta Četertone]]
|''[[Madame X]]''
|-
|[[Betija Kompsone]]
|''[[The Barker]]''
|-
|[[Džīna Īgelsa]]
|''[[The Letter]]''
|-
|[[Korina Grifita]]
|''[[The Divine Lady]]''
|-
|[[Besija Lava]]
|&quot;[[The Broadway Melody|Brodvejas melodija]]&quot; (''The Broadway Melody'')
|-
|}

=== 1930. gadi ===
[[Attēls:Katharine_Hepburn_promo_pic.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Ketrina Hepbērna]] ir saņēmusi visvairāk balvas šajā kategorijā (1933., 1967., 1968. un 1981. gadā)]]
[[Attēls:Claudette_Colbert_1931.jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Klodeta Kolbēra]] balvu saņēma 1934. gadā]]
[[Attēls:Bette_Davis_-_Photoplay,_June_1938.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Beta Deivisa]] balvu ir saņēmusi gan 1935., gan 1938. gadā]]
[[Attēls:Luise_Rainer_-_1941.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Luīze Rainere]] balvu saņēma divus gadus pēc kārtas, 1936. un 1937. gadā]]
[[Attēls:Vivien_Leigh_Scarlet.jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Vivjēna Lī]] balvu ir saņēmusi divreiz, 1939. un 1951. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Norma Šīrere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Šķirtene (filma)|Šķirtene]]&quot; (''The Divorcee'')'''
|-
|[[Nensija Kerola]]
|''[[The Devil's Holiday]]''
|-
|[[Ruta Četertone]]
|''[[Sarah and Son]]''
|-
|[[Grēta Garbo]]
|''[[Anna ChristieRomance]]''
|-
|[[Norma Šīrere]]
|''[[Their Own Desire]]''
|-
|[[Glorija Svansone]]
|''[[The Trespasser]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Marija Dreslere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mīna un Bils]]&quot; (''Min and Bill'')'''
|-
|[[Marlēna Dītriha]]
|''[[Morocco]]''
|-
|[[Irēna Danna]]
|&quot;[[Simarons]]&quot; (''Cimarron'')
|-
|[[Anna Hārdinga]]
|[[Holiday (filma)|''Holiday'']]
|-
|[[Norma Šīrere]]
|''[[A Free Soul]]''
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Helēna Heisa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Madelonas Klodē grēks]]&quot; (''The Sin of Madelon Claudet'')'''
|-
|[[Marija Dreslere]]
|[[Emma (1932. gada filma)|''Emma'']]
|-
|[[Linna Fonteina]]
|''[[The Guardsman]]''
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Ketrina Hepbērna]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Agrā slava]]&quot; (''Morning Glory'')'''
|-
|[[Meja Robsone]]
|''[[Lady for a Day]]''
|-
|[[Daiena Vinjarda]]
|''[[Cavalcade]]''
|-
! rowspan=&quot;4&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Klodeta Kolbēra]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[It Happened One Night]]'''''
|-
|[[Greisa Mūra]]
|''[[One Night of Love]]''
|-
|[[Norma Šīrere]]
|''[[The Barretts of Wimpole Street]]''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|&quot;[[Cilvēcisko kaislību jūgs]]&quot; (''Of Human Bondage'')
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Beta Deivisa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Bīstamā]]&quot; (''Dangerous'')'''
|-
|[[Elizabete Bergnere]]
|''[[Escape Me Never]]''
|-
|[[Klodeta Kolbēra]]
|''[[Private Worlds]]''
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|''[[Alice Adams]]''
|-
|[[Miriama Hopkinsa]]
|''[[Becky Sharp]]''
|-
|[[Merle Oberona]]
|''[[The Dark Angel]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Luīze Rainere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Dižais Zigfelds]]&quot; (''The Great Ziegfeld'')'''
|-
|[[Irēna Danna]]
|''[[Theodora Goes Wild]]''
|-
|[[Gledisa Džordža]]
|''[[Valiant Is the Word for Carrie]]''
|-
|[[Kerola Lombarda]]
|''[[My Man Godfrey]]''
|-
|[[Norma Šīrere]]
|&quot;[[Romeo un Džuljeta (1936. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot; (''Romeo and Juliet'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Luīze Rainere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[The Good Earth]]'''''
|-
|[[Irēna Danna]]
|''[[The Awful Truth]]''
|-
|[[Grēta Garbo]]
|''[[Camille]]''
|-
|[[Dženeta Geinore]]
|&quot;[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]&quot; (''A Star is Born'')
|-
|[[Bārbara Stenvika]]
|''[[Stella Dallas]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Beta Deivisa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Džezebele]]&quot; (''Jezebel'')'''
|-
|[[Feja Beintere]]
|''[[White Banners]]''
|-
|[[Vendija Hillere]]
|''[[Pygmalion]]''
|-
|[[Norma Šīrere]]
|&quot;[[Marija Antuanete (1938. gada filma)|Marija Antuanete]]&quot; (''Marie Antoinette'')
|-
|[[Mārgareta Salivana]]
|''[[Three Comrades]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Vivjena Lī]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot;'''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|&quot;[[Tumšā uzvara]]&quot; (''Dark Victory'')
|-
|[[Irēna Danna]]
|''[[Love Affair]]''
|-
|[[Grēta Garbo]]
|''[[Ninotchka]]''
|-
|[[Grīra Gārsone]]
|''[[Goodbye, Mr. Chips]]''
|-
|}

=== 1940. gadi ===
[[Attēls:Joan_Fontaine_in_1943.jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Džoana Fonteina]] balvu saņēma 1941. gadā]]
[[Attēls:Greer_Garson-publicity.JPG|thumb|151x151px|[[Grīra Gārsone]] balvu saņēma 1942. gadā]]
[[Attēls:Ingrid_Bergman,_Gaslight_1944.jpg|thumb|149x149px|[[Ingrīda Bergmane]] balvu saņēma gan 1944., gan 1956. gadā]]
[[Attēls:Joan-crawford-photo-u36.webp|thumb|160x160px|[[Džoana Kroforda]] balvu saņēma 1945. gadā]]
[[Attēls:Olivia_DeHavilland-2.JPG|alt=|thumb|172x172px|[[Olīvija de Hevilenda]] balvu saņēma gan 1946., gan 1949. gadā]]
[[Attēls:Loretta_young_studio_portrait.jpg|thumb|143x143px|[[Loreta Janga]] balvu saņēma 1947. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džindžera Rodžersa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Kitija Foila]]&quot; (''Kitty Foyle'')'''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|&quot;[[Vēstule (filma)|Vēstule]]&quot; (''The Letter'')
|-
|[[Džoana Fonteina]]
|&quot;[[Rebeka (filma)|Rebeka]]&quot;
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|&quot;[[Filadelfijas stāsts]]&quot; (''The Philadelphia Story'')
|-
|[[Marta Skota]]
|''[[Our Town]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džoana Fonteina]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Aizdomas]]&quot; (''Suspicion'')'''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|&quot;[[Lapsiņas (filma)|Lapsiņas]]&quot; (''The Little Foxes'')
|-
|[[Olīvija de Hevilenda]]
|''[[Hold Back the Dawn]]''
|-
|[[Grīra Gārsone]]
|''[[Blossoms in the Dust]]''
|-
|[[Bārbara Stenvika]]
|''[[Ball of Fire]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Grīra Gārsone]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]&quot; (''Mrs. Miniver'')'''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|''[[Now, Voyager]]''
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|''[[Woman of the Year]]''
|-
|[[Rozalinda Rasela]]
|''[[My Sister Eileen]]''
|-
|[[Terēza Raita]]
|''[[The Pride of the Yankees]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Dženifere Džonsa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Bernadetas dziesma]]&quot; (''The Song of Bernadette'')'''
|-
|[[Džīna Artura]]
|''[[The More the Merrier]]''
|-
|[[Ingrīda Bergmane]]
|&quot;[[Kam zvanīs zvans]]&quot; (''For Whom the Bell Tolls'')
|-
|[[Džoana Fonteina]]
|''[[The Constant Nymph]]''
|-
|[[Grīra Gārsone]]
|''[[Madame Curie]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Ingrīda Bergmane]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Gāzes gaisma]]&quot;'''
|-
|[[Klodeta Kolbēra]]
|''[[Since You Went Away]]''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|&quot;[[Misters Skefingtons]]&quot; (''Mr. Skeffington'')
|-
|[[Grīra Gārsone]]
|''[[Mrs. Parkington]]''
|-
|[[Bārbara Stenvika]]
|&quot;[[Dubultā apdrošināšana]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džoana Kroforda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mildreda Pīrsa]]&quot; (''Mildred Pierce'')'''
|-
|[[Ingrīda Bergmane]]
|''[[The Bells of St. Mary's]]''
|-
|[[Grīra Gārsone]]
|''[[The Valley of Decision]]''
|-
|[[Dženifere Džonsa]]
|''[[Love Letters]]''
|-
|[[Džīna Tīrnija]]
|''[[Leave Her to Heaven]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Olīvija de Hevilenda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Katram savs]]&quot; (''To Each His Own'')'''
|-
|[[Selija Džonsone]]
|&quot;[[Īsā tikšanās]]&quot; (''Brief Encounter'')
|-
|[[Dženifere Džonsa]]
|''[[Duel in the Sun]]''
|-
|[[Rozalinda Rasela]]
|''[[Sister Kenny]]''
|-
|[[Džeina Vimane]]
|''[[The Yearling]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Loreta Janga]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Fermera meita]]&quot; (''The Farmer's Daughter'')'''
|-
|[[Džoana Kroforda]]
|[[Possessed (filma)|''Possessed'']]
|-
|[[Sūzana Heivorda]]
|''[[Smash-Up, the Story of a Woman]]''
|-
|[[Dorotija Makgvaira]]
|&quot;[[Džentlmeņu vienošanās]]&quot; (''Gentleman's Agreement'')
|-
|[[Rozalinda Rasela]]
|''[[Mourning Becomes Electra]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džeina Vimane]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Johnny Belinda]]'''''
|-
|[[Ingrīda Bergmane]]
|&quot;[[Žanna d'Arka (filma)|Žanna d'Arka]]&quot; (''Joan of Arc'')
|-
|[[Olīvija de Hevilenda]]
|''[[The Snake Pit]]''
|-
|[[Irēna Danna]]
|''[[I Remember Mama]]''
|-
|[[Bārbara Stenvika]]
|''[[Sorry, Wrong Number]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Olīvija de Hevilenda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mantiniece (filma)|Mantiniece]]&quot; (''The Heiress'')'''
|-
|[[Džīna Kreina]]
|''[[Pinky]]''
|-
|[[Sūzana Heivorda]]
|''[[My Foolish Heart]]''
|-
|[[Debora Kāra]]
|''[[Edward, My Son]]''
|-
|[[Loreta Janga]]
|''[[Come to the Stable]]''
|-
|}

=== 1950. gadi ===
[[Attēls:Shirley_Booth_1950.JPG|thumb|155x155px|[[Šērlija Būta]] balvu saņēma 1952. gadā]]
[[Attēls:Audrey_Hepburn_1956.jpg|thumb|144x144px|[[Odrija Hepbērna]] balvu saņēma 1953. gadā]]
[[Attēls:Grace_Kelly_1956.jpg|thumb|139x139px|[[Greisa Kellija]] balvu saņēma 1954. gadā]]
[[Attēls:Susan_Hayward_-_1940s.jpg|thumb|159x159px|[[Sūzana Heivorda]] balvu saņēma 1958. gadā]]
[[Attēls:Signoret_Harcourt_1947.jpg|thumb|167x167px|[[Simona Sinjorē]] balvu saņēma 1959. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džūdija Holideja]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Dzimusi vakar]]&quot; (''Born Yesterday'')'''
|-
|[[Anna Bakstera]]
| rowspan=&quot;2&quot; |&quot;[[Viss par Ievu]]&quot;
|-
|[[Beta Deivisa]]
|-
|[[Eleanora Pārkere]]
|''[[Caged]]''
|-
|[[Glorija Svansone]]
|&quot;[[Saulrieta bulvāris]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Vivjena Lī]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]&quot;'''
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|&quot;[[Āfrikas karaliene (filma)|Āfrikas karaliene]]&quot; (''The African Queen'')
|-
|[[Eleanora Pārkere]]
|''[[Detective Story]]''
|-
|[[Šellija Vintersa]]
|&quot;[[Vieta zem saules]]&quot; (''A Place in the Sun'')
|-
|[[Džeina Vimane]]
|''[[The Blue Veil]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Šērlija Būta]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Come Back, Little Sheba]]'''''
|-
|[[Džoana Kroforda]]
|''[[Sudden Fear]]''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|[[The Star (filma)|''The Star'']]
|-
|[[Džūlija Herisa]]
|''[[The Member of the Wedding]]''
|-
|[[Sūzana Heivorda]]
|''[[With a Song in My Heart]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Odrija Hepbērna]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Romas brīvdienas]]&quot; (''Roman Holiday'')'''
|-
|[[Leslija Kērona]]
|''[[Lili]]''
|-
|[[Ava Gārdnere]]
|''[[Mogambo]]''
|-
|[[Debora Kāra]]
|&quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot;
|-
|[[Megija Maknamara]]
|''[[The Moon Is Blue]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Greisa Kellija]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Lauku meitene]]&quot; (''The Country Girl'')'''
|-
|[[Dorotija Dandridža]]
|''[[Carmen Jones]]''
|-
|[[Džūdija Gārlenda]]
|&quot;[[Zvaigzne ir dzimusi (1954. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]&quot; (''A Star is Born'')
|-
|[[Odrija Hepbērna]]
|''[[Sabrina]]''
|-
|[[Džeina Vimane]]
|''[[Magnificent Obsession]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Anna Manjāni]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Tetovētā roze (filma)|Tetovētā roze]]&quot; (''The Rose Tattoo'')'''
|-
|[[Sūzana Heivorda]]
|''[[I'll Cry Tomorrow]]''
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|''[[Summertime]]''
|-
|[[Dženifere Džonsa]]
|''[[Love is a Many-Splendored Thing]]''
|-
|[[Eleanora Pārkere]]
|''[[Interrupted Melody]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |[[Ingrīda Bergmane|'''Ingrīda Bergmane''']]
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Anastasija (filma)|Anastasija]]&quot; (''Anastasia'')'''
|-
|[[Kerola Beikere]]
|''[[Baby Doll]]''
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|''[[The Rainmaker]]''
|-
|[[Nensija Kellija]]
|''[[The Bad Seed]]''
|-
|[[Debora Kāra]]
|&quot;[[Karalis un es]]&quot; (''The King and I'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džoana Vūdvorda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Ievas trīs sejas]]&quot; (''The Three Faces of Eve'')'''
|-
|[[Debora Kāra]]
|''[[Heaven Knows, Mr. Allison]]''
|-
|[[Anna Manjāni]]
|''[[Wild Is the Wind]]''
|-
|[[Elizabete Teilore]]
|&quot;[[Reintrī apgabals]]&quot; (''Raintree County'')
|-
|[[Lana Tērnere]]
|''[[Peyton Place]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sūzana Heivorda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Es gribu dzīvot!]]&quot; (''I Want to Live!'')'''
|-
|[[Debora Kāra]]
|''[[Separate Tables]]''
|-
|[[Šērlija Makleina]]
|''[[Some Came Running]]''
|-
|[[Rozalinda Rasela]]
|''[[Auntie Mame]]''
|-
|[[Elizabete Teilore]]
|&quot;[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]&quot; (''Cat on a Hot Tin Roof'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Simona Sinjorē]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Room at the Top]]'''''
|-
|[[Dorisa Deja]]
|''[[Pillow Talk]]''
|-
|[[Odrija Hepbērna]]
|''[[The Nun's Story]]''
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
| rowspan=&quot;2&quot; |&quot;[[Pēkšņi, pagājušajā vasarā]]&quot; (''Suddenly'', ''Last Summer'')
|-
|[[Elizabete Teilore]]
|-
|}

=== 1960. gadi ===
[[Attēls:Elizabeth_Taylor,_late_1950s.jpg|thumb|156x156px|[[Elizabete Teilore]] balvu saņēma gan 1960., gan 1966. gadā]]
[[Attēls:Sophia_Loren_-_1959.jpg|alt=|thumb|149x149px|[[Sofija Lorēna|Sofija Lorena]] balvu saņēma 1961. gadā]]
[[Attēls:Anne_Bancroft_1952.jpg|thumb|150x150px|[[Anna Bankrofta]] balvu saņēma 1962. gadā]]
[[Attēls:Julie_Andrews_Robert_Goulet_Richard_Burton_Camelot_1960_(cropped).JPG|alt=|thumb|170x170px|[[Džūlija Endrūsa]] balvu saņēma 1964. gadā]]
[[Attēls:Dame_Maggie_Smith_(retouched)_(cropped).jpg|thumb|160x160px|[[Megija Smita]] balvu saņēma 1969. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Elizabete Teilore]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[BUtterfield 8]]'''''
|-
|[[Grīra Gārsone]]
|''[[Sunrise at Campobello]]''
|-
|[[Debora Kāra]]
|''[[The Sundowners]]''
|-
|[[Šērlija Makleina]]
|&quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot;
|-
|[[Melina Merkuri]]
|''[[Never on Sunday]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sofija Lorena]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Divas sievietes]]&quot; (''Two Women'')'''
|-
|[[Odrija Hepbērna]]
|&quot;[[Brokastis pie &quot;Tifanija&quot;]]&quot;
|-
|[[Paipera Lorija]]
|&quot;[[Blēdis]]&quot; (''The Hustler'')
|-
|[[Džeraldīna Peidža]]
|''[[Summer and Smoke]]''
|-
|[[Natālija Vuda]]
|''[[Splendor in the Grass]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Anna Bankrofta]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[The Miracle Worker]]'''''
|-
|[[Beta Deivisa]]
|&quot;[[Kas notika ar mazulīti Džeinu?]]&quot; (''What Ever Happened to Baby Jane'')
|-
|[[Ketrina Hepbērna]]
|''[[Long Day's Journey into Night]]''
|-
|[[Džeraldīna Peidža]]
|''[[Sweet Bird of Youth]]''
|-
|[[Lī Remika]]
|''[[Days of Wine and Roses (film)|Days of Wine and Roses]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Patrīcija Nīla]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Hud (1963 film)|Hud]]'''''
|-
|[[Leslija Kārona]]
|''[[The L-Shaped Room]]''
|-
|[[Šērlija Makleina]]
|''[[Irma la Douce]]''
|-
|[[Reičela Robertsa]]
|''[[This Sporting Life]]''
|-
|[[Natālija Vuda]]
|''[[Love with the Proper Stranger]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džūlija Endrūsa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]&quot;'''
|-
|[[Anna Bankrofta]]
|''[[The Pumpkin Eater]]''
|-
|[[Sofija Lorena]]
|&quot;[[Laulības itāļu gaumē]]&quot; (''Matrimonio all'italiana'')
|-
|[[Debija Renoldsa]]
|''[[The Unsinkable Molly Brown]]''
|-
|[[Kima Stenlija]]
|''[[Séance on a Wet Afternoon]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džūlija Kristija]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Dārgā]]&quot; (''Darling'')'''
|-
|[[Džūlija Endrūsa]]
|&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;
|-
|[[Samanta Egara]]
|''[[The Collector]]''
|-
|[[Elizabete Hartmane]]
|''[[A Patch of Blue]]''
|-
|[[Simona Sinjorē]]
|''[[Ship of Fools]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Elizabete Teilore]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;'''
|-
|[[Anuka Emē]]
|&quot;[[Vīrietis un sieviete]]&quot; (''Un homme et une femme'')
|-
|[[Ida Kaminska]]
|''[[The Shop on Main Street]]''
|-
|[[Linna Redgreiva]]
|''[[Georgy Girl]]''
|-
|[[Vanesa Redgreiva]]
|''[[Morgan!]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Ketrina Hepbērna]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]&quot; (''Guess Who's Coming to Dinner'')'''
|-
|[[Anna Bankrofta]]
|&quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;
|-
|[[Feja Danaveja]]
|&quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|-
|[[Edīte Evansa]]
|''[[The Whisperers]]''
|-
|[[Odrija Hepbērna]]
|''[[Wait Until Dark]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Ketrina Hepbērna]]''' (dalīts)
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Lauva ziemā]]&quot; (''The Lion in Winter'')'''
|-
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Bārbra Streisande]]''' (dalīts)
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Smieklīgais skuķis (filma)|Smieklīgais skuķis]]&quot; (''Funny Girl'')'''
|-
|[[Patrīcija Nīla]]
|''[[The Subject Was Roses]]''
|-
|[[Vanesa Redgreiva]]
|''[[Isadora]]''
|-
|[[Džoanna Vudvarda]]
|''[[Rachel, Rachel]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Megija Smita]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[The Prime of Miss Jean Brodie]]'''''
|-
|[[Ženevjēva Bužo]]
|''[[Anne of the Thousand Days]]''
|-
|[[Džeina Fonda]]
|&quot;[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]&quot; (''They Shoot Horses, Don't They?'')
|-
|[[Laiza Minelli]]
|''[[The Sterile Cuckoo]]''
|-
|[[Džīna Simonsa]]
|''[[The Happy Ending]]''
|-
|}

=== 1970. gadi ===
[[Attēls:Glenda_Jackson.JPG|alt=|thumb|161x161px|[[Glenda Džeksone]] balvu saņēma gan 1970., gan 1973. gadā]]
[[Attēls:Jane_Fonda_1963.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Džeina Fonda]] balvu saņēma gan 1971., gan 1978. gadā]]
[[Attēls:Liza_Minnelli_Publicity_1973.jpg|thumb|148x148px|[[Laiza Minelli]] balvu saņēma 1972. gadā]]
[[Attēls:Louise_Fletcher_1959_crop.jpg|thumb|152x152px|[[Luīze Flečere]] balvu saņēma 1975. gadā]]
[[Attēls:Faye_Dunaway_-_1971_-_PBS.JPG|thumb|159x159px|[[Feja Danaveja]] balvu saņēma 1976. gadā]]
[[Attēls:Diane_Keaton_2012-1_(cropped).jpg|thumb|163x163px|[[Daiena Kītone]] balvu saņēma 1977. gadā]]
[[Attēls:Sally_Field_(11205)_(cropped).jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Sallija Fīlda]] balvu saņēma gan 1979., gan 1984. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Glenda Džeksone]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Iemīlējušās sievietes]]&quot; (''Women in Love'')'''
|-
|[[Džeina Aleksandra]]
|''[[The Great White Hope]]''
|-
|[[Ali Makgrova]]
|&quot;[[Mīlas stāsts]]&quot; (''Love Story'')
|-
|[[Sāra Mailsa]]
|''[[Ryan's Daughter]]''
|-
|[[Kerija Snodgresa]]
|''[[Diary of a Mad Housewife]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džeina Fonda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Klute]]'''''
|-
|[[Džūlija Kristija]]
|''[[McCabe &amp; Mrs. Miller]]''
|-
|[[Glenda Džeksone]]
|''[[Sunday Bloody Sunday]]''
|-
|[[Vanesa Redgreiva]]
|''[[Mary, Queen of Scots]]''
|-
|[[Dženeta Sazmena]]
|''[[Nicholas and Alexandra]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Laiza Minelli]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')'''
|-
|[[Daiena Rosa]]
|''[[Lady Sings the Blues]]''
|-
|[[Megija Smita]]
|''[[Travels with My Aunt]]''
|-
|[[Sislija Taisone]]
|''[[Sounder]]''
|-
|[[Līva Ulmane]]
|''[[The Emigrants]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Glenda Džeksone]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[A Touch of Class]]'''''
|-
|[[Elena Bērstina]]
|&quot;[[Sātana izdzinējs]]&quot; (''The Exorcist'')
|-
|[[Mārša Meisone]]
|''[[Cinderella Liberty]]''
|-
|[[Bārbra Streisande]]
|''[[The Way We Were]]''
|-
|[[Džoanna Vudvarda]]
|''[[Summer Wishes, Winter Dreams]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Elena Bērstina]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Alise šeit vairs nedzīvo]]&quot; (''Alice Doesn't Live Here Anymore'')'''
|-
|[[Daiena Kerola]]
|''[[Claudine]]''
|-
|[[Feja Danaveja]]
|&quot;[[Ķīniešu kvartāls]]&quot;
|-
|[[Valērija Perina]]
|&quot;[[Lenijs (filma)|Lenijs]]&quot; (''Lenny'')
|-
|[[Džīna Roulendsa]]
|''[[A Woman Under the Influence]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Luīze Flečere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;'''
|-
|[[Izabella Adžanī]]
|&quot;[[Stāsts par Adeli H.]]&quot; (''L'Histoire d'Adèle H.'')
|-
|[[Anna-Mārgreta]]
|[[Tommy (filma)|''Tommy'']]
|-
|[[Glenda Džeksone]]
|''[[Hedda]]''
|-
|[[Kerola Keina]]
|''[[Hester Street]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Feja Danaveja]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;'''
|-
|[[Mērija Kristīne Baro]]
|''[[Cousin Cousine]]''
|-
|[[Talija Šaira]]
|&quot;[[Rokijs]]&quot;
|-
|[[Sisija Speiseka]]
|&quot;[[Kerija (1976. gada filma)|Kerija]]&quot;
|-
|[[Līva Ulmane]]
|''[[Face to Face]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Daiena Kītone]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Enija Hola]]&quot;'''
|-
|[[Anna Bankrofta]]
|{{sort|Turning|''[[The Turning Point (1977 film)|The Turning Point]]''}}
|-
|[[Džeina Fonda]]
|&quot;[[Džūlija]]&quot;
|-
|[[Šērlija Makleina]]
|''[[The Turning Point]]''
|-
|{{sort|Mason|[[Marsha Mason]]}}
|''[[The Goodbye Girl]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džeina Fonda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Atgriešanās mājās]]&quot; (''Coming Home'')'''
|-
|[[Ingrīda Bergmane]]
|''[[Autumn Sonata]]''
|-
|[[Elena Bērstina]]
|''[[Same Time, Next Year]]''
|-
|[[Džila Kleiburga]]
|''[[An Unmarried Woman]]''
|-
|[[Džeraldīna Peidža]]
|''[[Interiors]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sallija Fīlda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Norma Reja (filma)|Norma Reja]]&quot; (''Norma Rae'')'''
|-
|[[Džila Kleiburga]]
|''[[Starting Over (1979 film)|Starting Over]]''
|-
|[[Džeina Fonda]]
|&quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot; (''The China Syndrome'')
|-
|[[Mārša Meisone]]
|''[[Chapter Two]]''
|-
|[[Beta Midlere]]
|''[[The Rose]]''
|-
|}

=== 1980. gadi ===
[[Attēls:Sissy_Spacek_by_David_Shankbone_(cropped).jpg|alt=|thumb|141x141px|[[Sisija Speiseka]] balvu saņēma 1980. gadā]]
[[Attēls:Meryl_Streep_December_2018.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Merila Strīpa]] balvu saņēma gan 1982., gan 2011. gadā]]
[[Attēls:Geraldine_Page,1953.png|thumb|166x166px|[[Džeraldīna Peidža]] balvu saņēma 1985. gadā]]
[[Attēls:MarleeMatlinMay09crop.JPG|thumb|143x143px|[[Marlija Matlina]] balvu saņēma 1986. gadā, kļūstot par pirmo nedzirdīgo aktrisi, kā arī, 21 gadu vecumā, jaunāko aktrisi, kas ir saņēmusi šo balvu]]
[[Attēls:Jodie_Foster_Césars_2011_2_(cropped).jpg|thumb|157x157px|[[Džodija Fostere]] balvu saņēma gan 1988., gan 1991. gadā]]
[[Attēls:Jessica_Tandy_Publicity_Photo.jpg|thumb|156x156px|[[Džesika Tandija]] balvu saņēma 1989. gadā, 80 gadu vecumā kļūstot par vecāko aktrisi, kas ir saņēmusi šo balvu]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sisija Speiseka]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Ogļrača meita]]&quot; (''Coal Miner's Daughter'')'''
|-
|[[Elena Bērstina]]
|''[[Resurrection]]''
|-
|[[Goldija Hona]]
|''[[Private Benjamin]]''
|-
|[[Mērija Tailere Mūra]]
|&quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary People'')
|-
|[[Džīna Roulendsa]]
|&quot;[[Glorija (filma)|Glorija]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Ketrina Hepbērna]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')'''
|-
|[[Daiena Kītone]]
|&quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot; (''Reds'')
|-
|[[Mārša Meisone]]
|''[[Only When I Laugh]]''
|-
|[[Sūzana Sarandona]]
|[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']]
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Merila Strīpa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Sofijas izvēle]]&quot;'''
|-
|[[Džūlija Endrūsa]]
|''[[Victor/Victoria]]''
|-
|[[Džesika Lenga]]
|''[[Frances]]''
|-
|[[Sisija Speiseka]]
|''[[Missing]]''
|-
|[[Debra Vingere]]
|&quot;[[Virsnieks un džentlmenis]]&quot; (''An Officer and a Gentleman'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Šērlija Makleina]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Maiguma valoda]]&quot;'''
|-
|[[Džeina Aleksandra]]
|''[[Testament]]''
|-
|[[Merila Strīpa]]
|''[[Silkwood]]''
|-
|[[Džūlija Voltersa]]
|''[[Educating Rita]]''
|-
|[[Debra Vingere]]
|&quot;[[Maiguma valoda]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sallija Fīlda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Places in the Heart]]'''''
|-
|[[Džūdija Deivisa]]
|''[[A Passage to India]]''
|-
|[[Džesika Lenga]]
|''[[Country]]''
|-
|[[Vanesa Redgreiva]]
|''[[The Bostonians]]''
|-
|[[Sisija Speiseka]]
|''[[The River]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džeraldīna Peidža]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[The Trip to Bountiful]]'''''
|-
|[[Anna Bankrofta]]
|''[[Agnes of God]]''
|-
|[[Vūpija Goldberga]]
|&quot;[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]&quot; (''The Color Purple'')
|-
|[[Džesika Lenga]]
|[[Sweet Dreams (filma)|''Sweet Dreams'']]
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]&quot; (''Out of Africa'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Marlija Matlina]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[Children of a Lesser God]]'''''
|-
|[[Džeina Fonda]]
|''[[The Morning After]]''
|-
|[[Sisija Speiseka]]
|''[[Crimes of the Heart]]''
|-
|[[Ketlīna Tērnere]]
|&quot;[[Pegija Sjū precas]]&quot;
|-
|[[Sigurnija Vīvere]]
|&quot;[[Svešie (1986. gada filma)|Svešie]]&quot; (''Aliens'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Šēra]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mēnessērdzīgais (filma)|Mēnessērdzīgais]]&quot; (''Moonstruck'')'''
|-
|[[Glenna Klouza]]
|&quot;[[Liktenīgais valdzinājums]]&quot;
|-
|[[Hollija Hantere]]
|&quot;[[Televīzijas ziņas]]&quot; (''Broadcast News'')
|-
|[[Sallija Kērklenda]]
|&quot;[[Anna (1987. gada filma)|Anna]]&quot; (''Anna'')
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Dadzis (filma)|Dadzis]]&quot; (''Ironweed'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džodija Fostere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Apsūdzētie]]&quot; (''The Accused'')'''
|-
|[[Glenna Klouza]]
|&quot;[[Bīstamie sakari]]&quot; (''Dangerous Liaisons'')
|-
|[[Melānija Grifita]]
|''[[Working Girl]]''
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Kliedziens tumsā]]&quot; (''A Cry in the Dark'')
|-
|[[Sigurnija Vīvere]]
|&quot;[[Gorillas miglā]]&quot; (''Gorillas in the Mist'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džesika Tandija]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Deizijas kundzes šoferis]]&quot; (''Driving miss Daisy'')'''
|-
|[[Izabella Adžanī]]
|&quot;[[Kamilla Klodela]]&quot; (''Camille Claudel'')
|-
|[[Paulīna Kolinsa]]
|''[[Shirley Valentine]]''
|-
|[[Džesika Lenga]]
|[[Music Box (filma)|''Music Box'']]
|-
|[[Mišela Feifere]]
|&quot;[[Lieliskie brāļi Beikeri]]&quot; (''The Fabulous Baker Boys'')
|-
|}

=== 1990. gadi ===
[[Attēls:Emma_Thompson_2022.jpg|thumb|156x156px|[[Emma Tompsone]] balvu saņēma 1992. gadā]]
[[Attēls:HollyHunter.jpg|thumb|160x160px|[[Hollija Hantere]] balvu saņēma 1993. gadā]]
[[Attēls:Jessica_Lange_(Cropped).JPG|thumb|172x172px|[[Džesika Lenga]] balvu saņēma 1994. gadā]]
[[Attēls:Susan_Sarandon_3_by_David_Shankbone.jpg|thumb|163x163px|[[Sūzana Sarandona]] balvu saņēma 1995. gadā]]
[[Attēls:Frances_McDormand_2015_(cropped).jpg|thumb|147x147px|[[Frānsisa Makdormanda]] balvu ir saņēmusi trīsreiz, 1996., 2017. un 2021. gadā]]
[[Attēls:Hilary_Swank_at_28th_Tokyo_International_Film_Festival.jpg|alt=|thumb|145x145px|[[Hilarija Svonka]] balvu ir saņēmusi gan 1999., gan 2004. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Ketija Beitsa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mizerija]]&quot; (''Misery'')'''
|-
|[[Andželika Hjūstone]]
|{{sort|Grifters|''[[The Grifters (film)|The Grifters]]''}}
|-
|[[Džūlija Robertsa]]
|&quot;[[Jaukā sieviete]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Pastkartes no kraujas]]&quot; (''Postcards from the Edge'')
|-
|[[Džoanna Vudvarda]]
|''[[Mr. &amp; Mrs. Bridge]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džodija Fostere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;'''
|-
|[[Džīna Deivisa]]
|&quot;[[Telma un Luīze]]&quot;
|-
|[[Lora Derna]]
|''[[Rambling Rose]]''
|-
|[[Beta Midlere]]
|''[[For the Boys]]''
|-
|[[Sūzana Sarandona]]
|&quot;[[Telma un Luīze]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Emma Tompsone]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Hovardsenda]]&quot; (''Howards End'')'''
|-
|[[Katrina Deneva]]
|''[[Indochine]]''
|-
|[[Mērija Makdonela]]
|''[[Passion Fish]]''
|-
|[[Mišela Feifere]]
|''[[Love Field]]''
|-
|[[Sūzana Sarandona]]
|''[[Lorenzo's Oil]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Hollija Hantere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot; (''The Piano'')'''
|-
|[[Andžela Baseta]]
|&quot;[[Kāds mīlai ar to sakars?]]&quot; (''What's Love Got to Do With It'')
|-
|[[Stokarda Čeninga]]
|&quot;[[Sešas atsvešināšanās pakāpes]]&quot; (''Six Degrees of Separation'')
|-
|[[Emma Tompsone]]
|&quot;[[Dienas atlikusī daļa]]&quot; (''The Remains of the Day'')
|-
|[[Debra Vingere]]
|&quot;[[Ēnu zeme]]&quot; (''Shadowlands'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džesika Lenga]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Zilās debesis]]&quot; (''Blue Sky'')'''
|-
|[[Džodija Fostere]]
|&quot;[[Nella (filma)|Nella]]&quot; (''Nell'')
|-
|[[Miranda Ričardsone]]
|''[[Tom &amp; Viv]]''
|-
|[[Vinona Raidere]]
|&quot;[[Mazās sievietes (1994. gada filma)|Mazās sievietes]]&quot;
|-
|[[Sūzana Sarandona]]
|&quot;[[Klients (filma)|Klients]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sūzana Sarandona]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Mironis nāk]]&quot;'''
|-
|[[Elizabete Šū]]
|&quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot;
|-
|[[Šerona Stouna]]
|&quot;[[Kazino (filma)|Kazino]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Medisonas apgabala tilti]]&quot;
|-
|[[Emma Tompsone]]
|&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot; (''Sense and Sensibility'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Frānsisa Makdormanda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;'''
|-
|[[Brenda Bletina]]
|&quot;[[Noslēpumi un meli]]&quot; (''Secrets &amp; Lies'')
|-
|[[Daiena Kītone]]
|&quot;[[Mārvina istaba]]&quot;
|-
|[[Kristīna Skota Tomasa]]
|&quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;
|-
|[[Emilija Votsone]]
|&quot;[[Šķeļot viļņus]]&quot; (''Breaking the Waves'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Helēna Hanta]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Cik labi vien var būt]]&quot;'''
|-
|[[Helēna Bonema Kārtere]]
|''[[The Wings of the Dove]]''
|-
|[[Džūlija Kristija]]
|''[[Afterglow]]''
|-
|[[Džūdija Denča]]
|&quot;[[Misis Brauna]]&quot; (''Mrs Brown'')
|-
|[[Keita Vinsleta]]
|&quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Gvineta Paltrova]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;'''
|-
|[[Keita Blanšeta]]
|&quot;[[Elizabete (filma)|Elizabete]]&quot;
|-
|[[Fernanda Montenegro]]
|''[[Central Station]]''
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Kāda patiesa lieta]]&quot; (''One True Thing'')
|-
|[[Emilija Votsone]]
|''[[Hilary and Jackie]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Hilarija Svonka]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Puiši neraud]]&quot;'''
|-
|[[Anete Beninga]]
|&quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;
|-
|[[Dženeta Maktīra]]
|''[[Tumbleweeds]]''
|-
|[[Džūliana Mora]]
|&quot;[[Mīlestības dienasgrāmata]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Sirds mūzika]]&quot; (''Music of the Heart'')
|-
|}

=== 2000. gadi ===
[[Attēls:Nicole_Kidman_Cannes_2017.jpg|thumb|170x170px|[[Nikola Kidmena]] balvu saņēma 2002. gadā]]
[[Attēls:Charlize-theron-IMG_6045.jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Šarlīze Terona]] balvu saņēma 2003. gadā]]
[[Attēls:Reese Witherspoon at TIFF 2014.jpg|alt=|thumb|157x157px|[[Rīza Viterspūna]] balvu saņēma 2005. gadā]]
[[Attēls:Helen_Mirren-2208_(cropped).jpg|alt=|thumb|176x176px|[[Helēna Mirena]] balvu saņēma 2006. gadā]]
[[Attēls:Kate_Winslet_at_the_2017_Toronto_International_Film_Festival_(cropped).jpg|thumb|180x180px|[[Keita Vinsleta]] balvu saņēma 2008. gadā]]
[[Attēls:Sandra Bullock by Gage Skidmore.jpg|thumb|148x148px|[[Sandra Buloka]] balvu saņēma 2009. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džūlija Robertsa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Ērina Brokoviča]]&quot;'''
|-
|[[Džoana Allena]]
|''[[The Contender]]''
|-
|[[Žiljeta Binoša]]
|&quot;[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]&quot;
|-
|[[Elena Bērstina]]
|&quot;[[Rekviēms sapnim]]&quot;
|-
|[[Lora Linneja]]
|''[[You Can Count on Me]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Halle Berija]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Monstru balle]]&quot;'''
|-
|[[Džūdija Denča]]
|&quot;[[Airisa (filma)|Airisa]]&quot; (''Iris'')
|-
|[[Nikola Kidmena]]
|&quot;[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]&quot;
|-
|[[Sisija Speiseka]]
|&quot;[[Guļamistabā]]&quot; (''In the Bedroom'')
|-
|[[Renē Zelvēgere]]
|&quot;[[Bridžitas Džonsas dienasgrāmata]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Nikola Kidmena]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Stundas (filma)|Stundas]]&quot;'''
|-
|[[Salma Hajeka]]
|&quot;[[Frīda (filma)|Frīda]]&quot; (''Frida'')
|-
|[[Daiena Leina]]
|&quot;[[Neuzticīgā]]&quot;
|-
|[[Džūliana Mora]]
|&quot;[[Tālu no debesīm]]&quot;
|-
|[[Renē Zelvēgere]]
|&quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Šarlīze Terona]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Monstrs (filma)|Monstrs]]&quot;'''
|-
|[[Keiša Kāsla-Hjūza]]
|''[[Whale Rider]]''
|-
|[[Daiena Kītone]]
|&quot;[[Labāk vēlāk nekā par vēlu]]&quot; (''Something's Gotta Give'')
|-
|[[Samanta Mortone]]
|''[[In America]]''
|-
|[[Naomi Votsa]]
|&quot;[[21 grams]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Hilarija Svonka]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot;'''
|-
|[[Anete Beninga]]
|&quot;[[Būt Džūlijai]]&quot; (''Being Julia'')
|-
|[[Katalina Sandino Moreno]]
|&quot;[[Marija, žēlsirdības pilnā]]&quot; (''Maria Full of Grace'')
|-
|[[Imelda Stauntone]]
|&quot;[[Vera Dreika]]&quot; (''Vera Drake'')
|-
|[[Keita Vinsleta]]
|''[[Eternal Sunshine of the Spotless Mind]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Rīza Viterspūna]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Sirds robeža]]&quot;'''
|-
|[[Džūdija Denča]]
|''[[Mrs Henderson Presents]]''
|-
|[[Felisitija Hafmane]]
|''[[Transamerica]]''
|-
|[[Kīra Naitlija]]
|&quot;[[Lepnums un aizspriedumi (filma)|Lepnums un aizspriedumi]]&quot;
|-
|[[Šarlīze Terona]]
|&quot;[[Ziemeļu zeme]]&quot; (''North Country'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Helēna Mirena]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Karaliene (filma)|Karaliene]]&quot; (''The Queen'')'''
|-
|[[Penelope Krusa]]
|&quot;[[Atgriezties]]&quot; (''Volver'')
|-
|[[Džūdija Denča]]
|&quot;[[Piezīmes par kādu skandālu]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Sātans Pradas brunčos]]&quot;
|-
|[[Keita Vinsleta]]
|&quot;[[Bērnu spēlītes]]&quot; (''Little Children'')
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Mariona Kotijāra]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Dzīve rožainā gaismā]]&quot; (''La Vie en Rose'''''
|-
|[[Keita Blanšeta]]
|&quot;[[Elizabete: Zelta laikmets]]&quot;
|-
|[[Džūlija Kristija]]
|''[[Away from Her]]''
|-
|[[Lora Linneja]]
|''[[The Savages]]''
|-
|[[Elena Peidža]]
|&quot;[[Džuno (filma)|Džuno]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Keita Vinsleta]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]&quot;'''
|-
|[[Anna Hetaveja]]
|&quot;[[Reičela precas]]&quot;
|-
|[[Andželīna Džolija]]
|&quot;[[Samainītais]]&quot;
|-
|[[Melisa Leo]]
|''[[Frozen River]]''
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Šaubas (filma)|Šaubas]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Sandra Buloka]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Neredzamā puse]]&quot;'''
|-
|[[Helēna Mirena]]
|&quot;[[Pēdējā stacija]]&quot; (''The Last Station'')
|-
|[[Kerija Maligana]]
|''[[An Education]]''
|-
|[[Gabereja Sidibeja]]
|&quot;[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Džulī un Džūlija]]&quot;
|-
|}

=== 2010. gadi ===
[[Attēls:Natalie_Portman_(48470988352)_(cropped).jpg|alt=|thumb|169x169px|[[Natālija Portmane]] balvu saņēma 2010. gadā]]
[[Attēls:Jennifer Lawrence at 214. Wetten, dass.. ? show in Graz, 8. Nov. 2014 cropped.jpg|alt=|thumb|157x157px|[[Dženifere Lorensa]] balvu saņēma 2012. gadā]]
[[Attēls:Cate_Blanchett_Cannes_2018_2_(cropped).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Keita Blanšeta]] balvu saņēma 2013. gadā]]
[[Attēls:Julianne_Moore_(15011443428)_(2).jpg|thumb|160x160px|[[Džūliana Mora]] balvu saņēma 2014. gadā]]
[[Attēls:Olivia_Colman_at_Moet_BIFA_2014_(cropped).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Olīvija Kolmane]] balvu saņēma 2018. gadā]]
[[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Renē Zelvēgere]] balvu saņēma 2019. gadā]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Natālija Portmane]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]&quot;'''
|-
|[[Anete Beninga]]
|&quot;[[Bērniem viss kārtībā]]&quot;
|-
|[[Nikola Kidmena]]
|&quot;[[Truša ala]]&quot;
|-
|[[Dženifere Lorensa]]
|&quot;[[Ziemas pīšļi]]&quot;
|-
|[[Mišela Viljamsa]]
|''[[Blue Valentine]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Merila Strīpa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]&quot;'''
|-
|[[Glenna Klouza]]
|''[[Albert Nobbs]]''
|-
|[[Vaiola Deivisa]]
|&quot;[[Kalpone]]&quot;
|-
|[[Rūnija Mara]]
|&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot;
|-
|[[Mišela Viljamsa]]
|&quot;[[7 dienas un naktis ar Merilinu Monro]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Dženifere Lorensa]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Optimista stāsts]]&quot;'''
|-
|[[Džesika Česteina]]
|{{sort|Zero|''[[Zero Dark Thirty]]''}}
|-
|[[Emanuela Riva]]
|''[[Amour (2012 film)|Amour]]''
|-
|[[Kvevenžane Volisa]]
|&quot;[[Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem]]&quot;
|-
|[[Naomi Votsa]]
|&quot;[[Neiespējamais]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Keita Blanšeta]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Jasmīnas stāsts]]&quot;'''
|-
|[[Eimija Adamsa]]
|&quot;[[Amerikāņu afēra]]&quot;
|-
|[[Sandra Buloka]]
|&quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot;
|-
|[[Džūdija Denča]]
|&quot;[[FIlomena]]&quot; (''Philomena'')
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Augusts: Osedžas zeme]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džūliana Mora]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Joprojām Alise]]&quot;'''
|-
|[[Mariona Kotijāra]]
|&quot;[[Divas dienas, viena nakts]]&quot;
|-
|[[Felisita Džonsa]]
|&quot;[[Teorija par visu]]&quot;
|-
|[[Rozamunda Paika]]
|&quot;[[Neatrodamā]]&quot;
|-
|[[Rīza Viterspūna]]
|[[Wild (filma)|''Wild'']]
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Bri Lārsone]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Istaba (filma)|Istaba]]&quot;'''
|-
|[[Keita Blanšeta]]
|&quot;[[Kerola]]&quot;
|-
|[[Dženifere Lorensa]]
|&quot;[[Džoja]]&quot;
|-
|[[Šārlota Remplinga]]
|&quot;[[45 gadi]]&quot;
|-
|[[Sērša Runena]]
|&quot;[[Bruklina (filma)|Bruklina]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Emma Stouna]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
|-
|[[Izabella Ipēra]]
|&quot;[[Viņa (2016. gada filma)|Viņa]]&quot;
|-
|[[Rita Nega]]
|''[[Loving]]''
|-
|[[Natālija Portmane]]
|&quot;[[Džekija]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Frānsisa Makdormanda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot;'''
|-
|[[Sallija Hokinsa]]
|&quot;[[Ūdens forma]]&quot;
|-
|[[Margota Robija]]
|&quot;[[Es, Tonija]]&quot;
|-
|[[Sērša Runena]]
|&quot;[[Lady Bird: Laiks lidot]]&quot;
|-
|[[Merila Strīpa]]
|&quot;[[Slepenie dokumenti]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Olīvija Kolmane]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Favorīte (filma)|Favorīte]]&quot;'''
|-
|[[Jalica Aparisio]]
|&quot;[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]&quot;
|-
|[[Glenna Klouza]]
|&quot;[[Neviens nav ideāls]]&quot;
|-
|[[Lady Gaga]]
|&quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;
|-
|[[Melisa Makkārtija]]
|''[[Can You Ever Forgive Me?]]''
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Renē Zelvēgere]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Džūdija (filma)|Džūdija]]&quot; (''Judy'')'''
|-
|''[[Sintija Erivo]]''
|''[[Harriet]]''
|-
|[[Skārleta Johansone]]
|''[[Marriage Story]]''
|-
|[[Sērša Runena]]
|&quot;[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]&quot;
|-
|[[Šarlīze Terona]]
|&quot;[[Skandāls (filma)|Skandāls]]&quot; (''Bombshell'')
|}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:8%;&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:25%;&quot; |Aktrise
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:70%;&quot; |Filma
|-
! rowspan=&quot;5&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}}
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Frānsisa Makdormanda]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;'''
|-
|[[Vaiola Deivisa]]
|&quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot;
|-
|[[Andra Deja]]
|''[[The United States vs. Billie Holiday]]''
|-
|[[Vanesa Kirbija]]
|''[[Pieces of a Woman]]''
|-
|[[Kerija Maligana]]
|&quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}}
|-
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''[[Džesika Česteina]]'''
| style=&quot;background:#FAEB86;&quot; |'''''[[The Eyes of Tammy Faye]]'''''
|-
|[[Olīvija Kolmane]]
|''[[The Lost Daughter]]''
|-
|[[Penelope Krusa]]
|&quot;[[Paralēlās mātes]]&quot; (''Madres paralelas'')
|-
|[[Nikola Kidmena]]
|''[[Being the Ricardos]]''
|-
|[[Kristena Stjuarta]]
|&quot;[[Spensere (filma)|Spensere]]&quot; (''Spencer'')
|}

== Vairākkārtējās balvas ieguvējas ==
Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvušas:
{{div col}}
;4 balvas
* [[Ketrina Hepbērna]] (no 12 nominācijām)

;3 balvas
* [[Frānsisa Makdormanda]] (no 3 nominācijām)

;2 balvas
* [[Merila Strīpa]] (no 17 nominācijām)
* [[Beta Deivisa]] (no 10 nominācijām)
* [[Ingrīda Bergmane]] (no 6 nominācijām)
* [[Džeina Fonda]] (no 6 nominācijām)
* [[Elizabete Teilore]] (no 5 nominācijām)
* [[Olīvija de Hevilenda]] (no 4 nominācijām)
* [[Glenda Džeksone]] (no 4 nominācijām)
* [[Džodija Fostere]] (no 3 nominācijām)
* [[Sallija Fīlda]] (no 2 nominācijām)
* [[Vivjena Lī]] (no 2 nominācijām)
* [[Luīze Rainere]] (no 2 nominācijām)
* [[Hilarija Svonka]] (no 2 nominācijām)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}}

{{Oskara_balva}}
{{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises| ]]</text>
      <sha1>1aynizept0s1jbbvzojfxyx8erspdac</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalētu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59031</id>
    <revision>
      <id>3672742</id>
      <parentid>3555657</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:08:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3437" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kalētu pagasts
| karte             = Kalētu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Kalētu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Kalētu pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dienvidkurzemes novads
| centrs            = Kalēti
| platība           = 79,78
| iedzīvotāji       = 713&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2013
| blīvums           = {{#expr: 713 / 79.78 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = www.kaleti.lv
}}

'''Kalētu pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Virgas pagasts|Virgas]], [[Gramzdas pagasts|Gramzdas]], [[Dunikas pagasts|Dunikas]] un [[Bārtas pagasts|Bārtas]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Skodas rajons|Skodas rajona]] [[Skodas seņūnija|Skodas seņūniju]]. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Attēls:Ruņa.jpg|right|200px|thumb|[[Ruņa]]]]
[[Bārta (upe)|Bārta]], [[Vārtāja]], [[Ruņa]], [[Apše]], [[Āžu upe]], [[Birztala]] un [[Vidvide]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Kalētu kapi.jpg|right|200px|thumb|[[Kalētu kapi]]]]
[[Attēls:Borderstone - panoramio.jpg|thumb|left|1761. gada robežakmens pie Kalētu un Krūtes muižu robežas.]]
Mūsdienu Kalētu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dižkalētu muiža (''Gut Kalleten'', [[Kalēti]]), Mazkrūtes muiža (''Gut Klein-Kruhten'').

1935. gadā [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Kalētu pagasta platība bija 75,9 km² un tajā dzīvoja 1880 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kalētu un [[Ozolu ciems|Ozolu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Kalētu ciems''' ietilpa [[Priekules rajons|Priekules]] (1949—1959) un [[Liepājas rajons|Liepājas]] (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Kalētu ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalētu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Priekules novads|Priekules novadā]]. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
[[Attēls:Meiri.jpg|right|200px|thumb|[[Meiri]]]]
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kalēti]] (pagasta centrs), [[Ozoli (Kalētu pagasts)|Ozoli]], [[Meiri]], [[Upesmuiža (Kalētu pagasts)|Upesmuiža]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
[[Attēls:Kalētu pamatskola.jpg|right|200px|thumb|[[Kalētu pamatskola]]]]
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Priekules novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Liepājas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]]
[[Kategorija:Kalētu pagasts| ]]</text>
      <sha1>g6s51267ihhhwclw0bd4b25qfiq34mh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672743</id>
      <parentid>3672742</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3443" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kalētu pagasts
| karte             = Kalētu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Kalētu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Kalētu pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dienvidkurzemes novads
| centrs            = Kalēti
| platība           = 79,78
| iedzīvotāji       = 713&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2013
| blīvums           = {{#expr: 713 / 79.78 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = www.kaleti.lv
}}

'''Kalētu pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Virgas pagasts|Virgas]], [[Gramzdas pagasts|Gramzdas]], [[Dunikas pagasts|Dunikas]] un [[Bārtas pagasts|Bārtas]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Skodas rajons|Skodas rajona]] [[Skodas seņūnija|Skodas seņūniju]]. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Attēls:Ruņa.jpg|right|200px|thumb|[[Ruņa]]]]
[[Bārta (upe)|Bārta]], [[Vārtāja]], [[Ruņa]], [[Apše]], [[Āžu upe]], [[Birztala]] un [[Vidvide]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Kalētu kapi.jpg|right|200px|thumb|[[Kalētu kapi]]]]
[[Attēls:Borderstone - panoramio.jpg|thumb|left|160px|1761. gada robežakmens pie Kalētu un Krūtes muižu robežas.]]
Mūsdienu Kalētu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dižkalētu muiža (''Gut Kalleten'', [[Kalēti]]), Mazkrūtes muiža (''Gut Klein-Kruhten'').

1935. gadā [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Kalētu pagasta platība bija 75,9 km² un tajā dzīvoja 1880 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kalētu un [[Ozolu ciems|Ozolu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Kalētu ciems''' ietilpa [[Priekules rajons|Priekules]] (1949—1959) un [[Liepājas rajons|Liepājas]] (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Kalētu ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalētu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Priekules novads|Priekules novadā]]. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
[[Attēls:Meiri.jpg|right|200px|thumb|[[Meiri]]]]
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kalēti]] (pagasta centrs), [[Ozoli (Kalētu pagasts)|Ozoli]], [[Meiri]], [[Upesmuiža (Kalētu pagasts)|Upesmuiža]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
[[Attēls:Kalētu pamatskola.jpg|right|200px|thumb|[[Kalētu pamatskola]]]]
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Priekules novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Liepājas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]]
[[Kategorija:Kalētu pagasts| ]]</text>
      <sha1>3uje1gigbn42jeaxg8u22ulqert4jxm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672744</id>
      <parentid>3672743</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:09:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3444" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kalētu pagasts
| karte             = Kalētu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Kalētu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Kalētu pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dienvidkurzemes novads
| centrs            = Kalēti
| platība           = 79,78
| iedzīvotāji       = 713&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2013
| blīvums           = {{#expr: 713 / 79.78 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = www.kaleti.lv
}}

'''Kalētu pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Virgas pagasts|Virgas]], [[Gramzdas pagasts|Gramzdas]], [[Dunikas pagasts|Dunikas]] un [[Bārtas pagasts|Bārtas]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Skodas rajons|Skodas rajona]] [[Skodas seņūnija|Skodas seņūniju]]. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Borderstone - panoramio.jpg|thumb|left|160px|1761. gada robežakmens pie Kalētu un Krūtes muižu robežas.]]
[[Attēls:Kalētu kapi.jpg|right|200px|thumb|[[Kalētu kapi]]]]

Mūsdienu Kalētu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dižkalētu muiža (''Gut Kalleten'', [[Kalēti]]), Mazkrūtes muiža (''Gut Klein-Kruhten'').

1935. gadā [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Kalētu pagasta platība bija 75,9 km² un tajā dzīvoja 1880 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kalētu un [[Ozolu ciems|Ozolu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Kalētu ciems''' ietilpa [[Priekules rajons|Priekules]] (1949—1959) un [[Liepājas rajons|Liepājas]] (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Kalētu ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalētu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Priekules novads|Priekules novadā]]. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Attēls:Ruņa.jpg|right|200px|thumb|[[Ruņa]]]]
[[Bārta (upe)|Bārta]], [[Vārtāja]], [[Ruņa]], [[Apše]], [[Āžu upe]], [[Birztala]] un [[Vidvide]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
[[Attēls:Meiri.jpg|right|200px|thumb|[[Meiri]]]]
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kalēti]] (pagasta centrs), [[Ozoli (Kalētu pagasts)|Ozoli]], [[Meiri]], [[Upesmuiža (Kalētu pagasts)|Upesmuiža]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
[[Attēls:Kalētu pamatskola.jpg|right|200px|thumb|[[Kalētu pamatskola]]]]
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Priekules novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Liepājas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]]
[[Kategorija:Kalētu pagasts| ]]</text>
      <sha1>r4o7zps2mg0fcriw19bua0jp8b9enuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>3672778</id>
      <parentid>3670492</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:26:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2529" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[19. augusts]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. augusts]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; to priekšlaicīgi pārtrauca skafandra problēmu dēļ.
* [[12. augusts]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[TUMnanoSAT]]'', ''[[FUTABA]]'', ''[[HSU-SAT-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''.
* [[9. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''.
* [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''.</text>
      <sha1>rpodsk9d3t0l9rs74r0c4iaem4vzc69</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672851</id>
      <parentid>3672778</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:49:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2763" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[19. augusts]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Yaogan 35-04A]]'', ''[[Yaogan 35-04B]]'', ''[[Yaogan 35-04C]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. augusts]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; to priekšlaicīgi pārtrauca skafandra problēmu dēļ.
* [[12. augusts]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[TUMnanoSAT]]'', ''[[FUTABA]]'', ''[[HSU-SAT-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''.
* [[9. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''.
* [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''.</text>
      <sha1>nqwby0im784t686zr54b13be3r4bord</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>3672858</id>
      <parentid>3669688</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4066" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[27. augusts]] — 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[28. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts.
* [[6. septembris]] — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''.
* [[7. septembris]] — vairāki sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'' un sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''.
* [[11. septembris]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[29. septembris]] — 10 militārie sakaru pavadoņi ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[RAISE-3]]'', 2 × ''[[QPS-SAR]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[KOSEN-2]]'', ''[[MAGNARO]]'', ''[[MISTUBA]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO]]'', nesējraķete ''[[Epsilon (nesējraķete)|Epsilon]]''.
* [[10. oktobris]] — pavadonis ''[[GAzelle]]'' (''Argos-4''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[12. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[AngoSat-2]]'', nesējraķete ''[[Proton-M / DM-03]]''.
&lt;!--

* Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''.
* Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''.
* Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''.
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[25. februāris]] — pavadoņi  ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>1x6yewbie4o5yl5sypakw1ybquqrv23</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas klimats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80631</id>
    <revision>
      <id>3672670</id>
      <parentid>3671575</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:34:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Tropiskās naktis */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39876" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}

'''Rīgas klimata''' veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību, tādēļ bieži ir [[nokrišņi]] un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā [[Rīga|Rīgā]] valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

[[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūlijs|22. jūlijā]], 56,4°, bet zemākais [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. [[Rīga|Rīgā]] visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule [[Rīga|Rīgā]] spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija [[Rīga|Rīgā]] sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (14,6 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

== Temperatūra ==
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width: 260px; background: #FFFFFF; text-align: left; line-height:1.5em; font-size: 95%&quot; cellspacing=&quot;2&quot;
! class=&quot;summary&quot; style=&quot;font-size: 120%; background: #C5E085; line-height:2em; text-align: center;&quot; colspan=&quot;3&quot; | Rīgas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gads.
|-
|- style=&quot;background:#D8E7B4; text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Mēneša vidējā temperatūra un nokrišņi
|-
| '''[[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | −2,1 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 46,5 mm
|-
| '''[[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | −2,0 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 40,1 mm
|-
| '''[[Marta klimats Latvijā|Marts]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +1,5 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 34,1 mm
|-
| '''[[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +7,4 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 35,0 mm
|-
| '''[[Maija klimats Latvijā|Maijs]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +13,0 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 47,5 mm
|-
| '''[[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +16,7 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 65,0 mm
|-
| '''[[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +19.3 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79,5 mm
|-
| '''[[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +18,3 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77,9 mm
|-
| '''[[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +13,4 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67,1 mm
|-
| '''[[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +7,5 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75,6 mm
|-
| '''[[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +3,0 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 56,3 mm
|-
| '''[[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]'''
| style=&quot;text-align:right;&quot; | −0,3 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 50,2 mm
|- style=&quot;background:#D8E7B4; &quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Gadā
| style=&quot;text-align:right;&quot; | +8,0 °C
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 674,8 mm
|}

[[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas [[1939]]/[[1940]], [[1941]]/[[1942]], [[1955]]/[[1956]], [[1978]]/[[1979]], [[1984]]/[[1985]], [[1986]]/[[1987]] gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt no +5, +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra [[Rīga|Rīgā]] pārsniedz +15 grādus, nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējams 7—9 dienas vasarā ([[1936]], [[1939]]. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, [[Rīga|Rīgā]] sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] ([[1927]]. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas [[1906]]. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija [[1974]]. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem —30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas [[Rīga|Rīgā]] valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija [[1972]]. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]].

=== Gaisa temperatūras rekordi Rīgā ===
{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot; colspan=&quot;15&quot; | Visaugstākā jebkad reģistrētā gaisa&lt;br /&gt;temperatūra [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(+32,0 °C un augstāk)&lt;/small&gt;
|-
! style=&quot;width:100px;&quot; | Temp.
! style=&quot;width:175px;&quot; | Datums
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +34,5 °C
| [[1885]]. gada [[15. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1914]]. gada [[15. jūlijs]]&lt;ref&gt;[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus], delfi.lv&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +34,1 °C
| [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +34,0 °C
| [[1896]]. gada [[30. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1923]]. gada [[13. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,9 °C
| [[1936]]. gada [[2. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,7 °C
| [[1936]]. gada [[2. augusts]]&lt;br /&gt;[[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[31. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,6 °C
| [[1959]]. gada [[13. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999]]. gada [[6. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[1. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,5 °C
| [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[28. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,2 °C
| [[1939]]. gada [[18. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,1 °C
| [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gada [[8. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +33,0 °C
| [[1897]]. gada [[22. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1908]]. gada [[20. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1927]]. gada [[2. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gada [[29. augusts]]&lt;br /&gt;[[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. gada [[3. augusts]]&lt;br /&gt;[[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. gada [[4. augusts]]&lt;br /&gt;[[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019]]. gada [[13. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,9 °C
| [[1885]]. gada [[1. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1885]]. gada [[14. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,7 °C
| [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[15. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,6 °C
| [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[19. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[12. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[29. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013]]. gada [[8. augusts]]&lt;br /&gt;[[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017]]. gada [[12. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,5 °C
| [[1885]]. gada [[16. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1963]]. gada [[25. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[16. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[29. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[6. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,4 °C
| [[1917]]. gada [[21. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984]]. gada [[12. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[28. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,3 °C
| [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001]]. gada [[18. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[29. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[21. jūnijs]]&lt;br /&gt; [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[9. jūlijs]]

|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,2 °C
| [[1968]]. gada [[19. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001]]. gada [[15. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[30. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[24. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[16. augusts]]&lt;br /&gt;[[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016]]. gada [[25. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,1 °C
| [[1885]]. gada [[4. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1917]]. gada [[20. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1920]]. gada [[5. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1956]]. gada [[8. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gada [[10. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[13. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[22. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[10. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +32,0 °C
| [[1908]]. gada [[21. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1936]]. gada [[26. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997]]. gada [[30. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999]]. gada [[13. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[17. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[7. jūlijs]]
|}

{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot; colspan=&quot;15&quot; | Viszemākā jebkad reģistrētā gaisa&lt;br /&gt;temperatūra [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(−28,0 °C un zemāka)&lt;/small&gt;
|-
! style=&quot;width:100px;&quot; | Temp.
! style=&quot;width:175px;&quot; | Datums
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −34,9 °C
| [[1956]]. gada [[1. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −34,6 °C
| [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −33,7 °C
| [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −33,0 °C
| [[1956]]. gada [[8. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −31,9 °C
| [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978]]. gada [[31. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −31,7 °C
| [[1956]]. gada [[31. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1987]]. gada [[7. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1987]]. gada [[11. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −31,6 °C
| [[1950]]. gada [[11. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −31,4 °C
| [[1950]]. gada [[18. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1985]]. gada [[11. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −31,3 °C
| [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987]]. gada [[10. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −31,2 °C
| [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978]]. gada [[30. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −30,4 °C
| [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[5. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −29,9 °C
| [[1950]]. gada [[19. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −29,6 °C
| [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987]]. gada [[12. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −29,4 °C
| [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[13. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −29,3 °C
| [[1950]]. gada [[10. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −28,4 °C
| [[1956]]. gada [[30. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1968]]. gada [[17. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −28,3 °C
| [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987]]. gada [[30. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −28,2 °C
| [[1966]]. gada [[9. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −28,1 °C
| [[1967]]. gada [[31. janvāris]]
|}
{{Col-end}}

== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ==
=== Desmit siltākās un aukstākās vasaras ===
Gaisa temperatūru Rīgā raksturo ievērojama mainības amplitūda — mēneša minimālā vidējā temperatūra (−17,1 °C) novērota 1803. gada janvārī, bet maksimālā (+23,1 °C un +22,8 °C) — attiecīgi 2021. un 1914. gada jūlijā. Temperatūras ilgtermiņa mainību raksturo izteiktas gada vidējo temperatūru fluktuācijas (svārstības), tomēr, analizējot līknes, ir acīmredzams, ka temperatūras mainību kopš 20. gadsimta vidus raksturo izteikta tās paaugstināšanās tendence. 2002., 2010., 2011., 2018. un 2021. gadu vasaras sezonas ir bijušas vienas no siltākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijas teritorijā, kad vidējā gaisa temperatūra bija robežās no +19,2 °C līdz +19,9 °C. Desmit aukstākās vasaras ar vidējo gaisa temperatūru no +13,6 °C līdz +15,2 °C pēc Rīga Universitāte novērojumiem raksturīgas 19. gadsimta, kā arī līdz 20. gadsimta vidum. Novērojama arī iezīme, ka vidējās minimālās gaisa temperatūras paaugstinās vairāk nekā vidējās maksimālās gaisa temperatūras, kas ir galvenais temperatūras amplitūdas samazināšanās iemesls.

Desmit siltākās un aukstākās vasaras pēc Rīga—Universitāte novērojumu rindām (1795.—2022. gads).

{{Col-begin|width=350px}}
{{Col-2}}
* +21,1 °C — 1826
* +20,1 °C — [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]
* +20,0 °C — [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]
* +19,8 °C — [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018]]
* +19,8 °C — 1798
* +19,7 °C — [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]
* +19,7 °C — 1939
* +19,6 °C — [[1972. gada laikapstākļi Latvijā|1972]]
* +19,3 °C — 1834
* +19,2 °C — 1868

{{Col-2}}
* +13,6 °C — 1874
* +14,0 °C — 1873
* +14,1 °C — 1928
* +14,1 °C — 1962
* +14,4 °C — 1821
* +14,5 °C — 1902
* +14,5 °C — 1904
* +14,6 °C — 1844
* +14,8 °C — 1830
* +15,2 °C — 1849
{{Col-end}}

=== Tropiskās naktis ===
[[Attēls:Tāls negaiss virs Rīgas jūras līča. 07.2010.jpg|thumb|200px|Tropiskā nakts. Viena no siltākajām naktīm Rīgā. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 23. jūlijs. plkst 00:12 gaisa temperatūra Rīgā bija +25,6 °C. No rīta, ap plkst. 6 no rīta, tā nebija zemāka par +23,2 grādiem. Attēlā tāls un spēcīgs negaiss virs Igaunijas centrālās daļas. Skats no Imantas, Rīgā.]]

Pasaules meteoroloģiskā organizācija ir definējusi, ka par tropiskām naktīm sauc tās naktis, kurās gaisa temperatūra (diennakts minimālā gaisa temperatūra) nepazeminās zem +20,0 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.apollo.lv/6701001/latviju-skarusi-tropiska-nakts Latviju skārusi tropiskā nakts], ciklons.apollo.lv {{dat|2019|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; To skaits galvaspilsētā pēdējos desmit gados ir būtiski palielinājies. Ja skatās pa desmitgadēm, tad 1950. gados Rīgā netika novērota neviena tropiskā nakts:
* 1950. gados — 0
* 1960. gados — 1
* 1970. gados — 3
* 1980. gados — 3
* 1990. gados — 10
* 2000. gados — 12
* 2010. gados — 62
* 2020. gados — 33 (līdz 2022. gadam ieskaitot)

Ja skatās pa gadiem, tad gadi ar visvairāk tropiskajām naktīm Rīgā bija [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. — 20, [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. — 17, [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018]]. — 14, [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. — 10, [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022]]. — 10, [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019]]. — 6, [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. un [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011]]. gads — 5. Ja skatās pa mēnešiem, tad vislielākais tropisko nakšu skaits, laika posmā no 1950. gada līdz 2019. gadam bija jūlijā, 52 naktis, kam sekoja augusts ar 24 naktīm un jūnijs ar 13 naktīm. Tieši jūlija trešā dekāde izceļās ar vislielāko tropisko nakšu skaitu (25 naktis), kam seko augusta pirmā dekāde (17 naktis) un jūlija otrā dekāde (16 naktis).

Lielākais dienu skaits Rīgā ar tropiskajam naktīm pēc kārtas ir '''7 naktis''' un tika novērotas:
* [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 12. līdz 18. jūlijs
* [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] 28. jūlijs līdz 3. augusts
* [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 4. līdz 10. jūlijs.
* [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 12. līdz 17. jūlijs.

Agrākā jebkad novērotā tropiskā nakts tika reģistrēta [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] 6. jūnijā (+20,0 °C), savukārt vēlākā tropiskā nakts galvaspilsētā bija [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gada]] 1. septembrī (+20,9 °C). Augstākā diennakts minimālā gaisa temperatūra, kas ir novērota tropiskajā naktī [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģisko novērojumu stacijā &quot;Rīga—Universitāte&quot; ir +24,2 °C un ir reģistrēta [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 23. jūnijā, kam seko +23,7 °C — [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 10. jūlijā, kā arī +23,6 °C — [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 13. jūlijā un atkārtota tā paša gada 15. augustā.

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot; colspan=&quot;15&quot; | Tropiskās naktis [[Rīga|Rīgā]].&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(+21,0 °C un augstāka) (kopš 1943. gada ieskaitot)&lt;/small&gt;
|-
! style=&quot;width:100px;&quot; | Temp.
! style=&quot;width:175px;&quot; | Datums
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +24,2 °C
| [[2021]]. gada [[23. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,7 °C
| [[2021]]. gada [[10. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[16. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,6 °C
| [[2010]]. gada [[13. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[15. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,5 °C
| [[2021]]. gada [[13. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,4 °C
| [[2012]]. gada [[29. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,3 °C
| [[2021]]. gada [[21. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,2 °C
| [[2010]]. gada [[23. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +23,1 °C
| [[2018]]. gada [[30. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,9 °C
| [[2018]]. gada [[29. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,7 °C
| [[2018]]. gada [[3. augusts]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[8. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[17. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,6 °C
| [[2002]]. gada [[1. augusts]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[18. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2018. gads|2018]]. gada [[28. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,5 °C
| [[1992]]. gada [[11. augusts]]&lt;br /&gt;[[2002]]. gada [[31. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2014. gads|2014]]. gada [[4. augusts]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[22. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,4 °C
| [[2010]]. gada [[12. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,3 °C
| [[2010]]. gada [[25. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[14. augusts]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[29. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[17. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,2 °C
| [[2010]]. gada [[14. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[28. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +22,0 °C
| [[1997]]. gada [[1. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1997]]. gada [[2. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[2. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,9 °C
| [[2010]]. gada [[15. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[9. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,8 °C
| [[2010]]. gada [[16. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2011]]. gada [[2. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[5. augusts]]&lt;br /&gt;[[2018. gads|2018]]. gada [[10. augusts]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[16. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,7 °C
| [[2012]]. gada [[7. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[31. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,6 °C
| [[2003]]. gada [[28. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[1. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[6. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,5 °C
| [[2013]]. gada [[8. augusts]]&lt;br /&gt;[[2016]]. gada [[26. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[18. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[19. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,4 °C
| [[2010]]. gada [[4. augusts]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[8. augusts]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[24. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,3 °C
| [[1998]]. gada [[8. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[22. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[17. jūlijs]]&lt;br /&gt;{{dat|2020|6|27|n}}&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[27. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,2 °C
| [[2015]]. gada [[6. augusts]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[6. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,1 °C
| [[1989]]. gada [[17. augusts]]&lt;br /&gt;[[2003]]. gada [[17. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[7. augusts]]&lt;br /&gt;[[2010]]. gada [[16. augusts]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[2. augusts]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[15. augusts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +21,0 °C
| [[2003]]. gada [[29. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2006]]. gada [[22. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2011]]. gada [[22. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2022]]. gada [[27. jūnijs]]
|}

{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot; colspan=&quot;15&quot; | Tropiskās naktis [[Rīga|Rīgā]].&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(+20,0 °C — +20,9 °C) (kopš 1943. gada ieskaitot)&lt;/small&gt;
|-
! style=&quot;width:100px;&quot; | Temp.
! style=&quot;width:175px;&quot; | Datums
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,9 °C
| [[1992]]. gada [[1. septembris]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[31. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2019]]. gada [[7. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[20. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[2. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[14. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,8 °C
| [[2003]]. gada [[30. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[15. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,7 °C
| [[2010]]. gada [[6. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2019]]. gada [[29. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2020]]. gada [[29. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[5. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,6 °C
| [[2002]]. gada [[20. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2012]]. gada [[30. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,5 °C
| [[1976]]. gada [[22. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2006]]. gada [[9. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2013]]. gada [[24. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[28. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2019]]. gada [[1. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,4 °C
| [[2010]]. gada [[17. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[1. augusts]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[9. augusts]]&lt;br /&gt;[[2019]]. gada [[28. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,3 °C
| [[1989]]. gada [[10. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1999]]. gada [[15. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[6. augusts]]&lt;br /&gt;[[2019]]. gada [[19. augusts]]&lt;br /&gt;{{dat|2020|6|29|n}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,2 °C
| [[2001]]. gada [[9. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2002]]. gada [[11. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2003]]. gada [[1. augusts]]&lt;br /&gt;[[2013]]. gada [[26. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[13. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[3. augusts]]&lt;br /&gt;[[2016]]. gada [[25. jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,1 °C
| [[1971]]. gada [[31. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1973]]. gada [[9. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1981]]. gada [[30. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1997]]. gada [[30. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2011]]. gada [[9. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2013]]. gada [[9. augusts]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[8. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[25. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2014]]. gada [[29. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[19. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2018]]. gada [[21. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[1. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[4. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[12. jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| +20,0 °C
| [[1966]]. gada [[25. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1999]]. gada [[13. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[1999]]. gada [[6. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[1999]]. gada [[14. jūlijs]]&lt;br /&gt;[[2011]]. gada [[11. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2011]]. gada [[28. augusts]]&lt;br /&gt;[[2019]]. gada [[6. jūnijs]]&lt;br /&gt;[[2021]]. gada [[7. jūlijs]]
|}
{{Col-end}}

=== Dienas zemākā gaisa temperatūras ===
{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot; colspan=&quot;15&quot; | Dienas zemākā gaisa temperatūras [[Rīga|Rīgā]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(−17,0 °C un zemāka) (Kopš 1943. gada ieskaitot)&lt;/small&gt;
|-
! style=&quot;width:100px;&quot; | Temp.
! style=&quot;width:175px;&quot; | Datums
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −28,3 °C
| [[1987]]. gada [[11. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −27,0 °C
| [[1956]]. gada [[31. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −25,7 °C
| [[1978]]. gada [[30. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −24,7 °C
| [[1987]]. gada [[10. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −22,7 °C
| [[1978]]. gada [[31. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −22,6 °C
| [[1956]]. gada [[8. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −22,0 °C
| [[2006]]. gada [[20. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −21,3 °C
| [[1950]]. gada [[10. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −21,2 °C
| [[1987]]. gada [[7. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −21,1 °C
| [[1970]]. gada [[30. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −20,9 °C
| [[1950]]. gada [[11. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −20,8 °C
| [[1987]]. gada [[12. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −20,1 °C
| [[1956]]. gada [[10. februāris]]&lt;br /&gt;[[2012]]. gada [[3. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,9 °C
| [[1950]]. gada [[12. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,8 °C
| [[1956]]. gada [[7. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,6 °C
| [[1978]]. gada [[29. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,5 °C
| [[1950]]. gada [[6. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1956]]. gada [[30. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1996]]. gada [[26. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,4 °C
| [[1950]]. gada [[7. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1979]]. gada [[3. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,3 °C
| [[2006]]. gada [[19. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −19,2 °C
| [[1987]]. gada [[6. janvāris]]
|}

{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot; colspan=&quot;15&quot; | Dienas zemākā gaisa temperatūras [[Rīga|Rīgā]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(−17,0 °C un zemāka) (Kopš 1943. gada ieskaitot)&lt;/small&gt;
|-
! style=&quot;width:100px;&quot; | Temp.
! style=&quot;width:175px;&quot; | Datums
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −18,7 °C
| [[1972]]. gada [[16. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −18,3 °C
| [[1956]]. gada [[9. februāris]]&lt;br /&gt;[[1968]]. gada [[8. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −18,2 °C
| [[2006]]. gada [[22. janvāris]]&lt;br /&gt;[[2012]]. gada [[2. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −18,1 °C
| [[1963]]. gada [[17. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,9 °C
| [[1950]]. gada [[18. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,8 °C
| [[1966]]. gada [[3. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,7 °C
| [[2010]]. gada [[27. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,6 °C
| [[1966]]. gada [[4. februāris]]&lt;br /&gt;[[1968]]. gada [[17. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1985]]. gada [[5. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1997]]. gada [[16. decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,5 °C
| [[1972]]. gada [[17. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,3 °C
| [[1963]]. gada [[18. janvāris]]&lt;br /&gt;[[2003]]. gada [[6. janvāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,2 °C
| [[1956]]. gada [[11. februāris]]&lt;br /&gt;[[2012]]. gada [[4. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,1 °C
| [[1967]]. gada [[24. janvāris]]&lt;br /&gt;[[1985]]. gada [[10. februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| −17,0 °C
| [[1987]]. gada [[29. janvāris]]
|}
{{Col-end}}

== Atmosfēras spiediens ==
Atmosfēras spiediena maksimums ir oktobris — marts, bet minimums jūlijs — augusts. [[Rīga|Rīgā]] atmosfēras spiediens mainās ļoti strauji — diennaktī par 7—8 hPa (5,25—6 mm), bet aktīvu [[ciklons|ciklonu]] darbības laikā pat par 25—40 hPa (18,75—30 mm). Visaugstākais atmosfēras spiediens [[Rīga|Rīgā]] bija [[1907]]. gadā — 1066 hPa (799,5 mm), bet viszemākais [[1931]]. gadā — 951 hPa (713,25 mm).

Ar atmosfēras spiediena maiņām saistīti vējapstākļi. Aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir D vēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR) vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji, kas ziemas mēnešos atnes no [[Krievija]]s Eiropas daļas centrālajiem rajoniem aukstās gaisa masas. [[Ziema|Ziemā]] ar R vējiem no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ieplūst silts gaiss, bet vasarā vēsāks un mitrāks nekā kontinentālajos rajonos. Vasarā siltāki ir DA vēji, tiem līdzi ieplūst sasilušais gaiss no kontinentālajiem rajoniem. Vislēnākie ir ZA vēji, bet stiprākie gan ziemā, gan vasarā un rudenī ir ZR vēji. Lielāks vēja ātrums ir aktīvākas cikloniskās darbības periodā rudenī un ziemā. Stipri vēji — 15 m/s un vairāk bieži ir rudenī, sevišķi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, retāk pilsētas centrā. Visstiprākais vējš [[Rīga|Rīgā]], [[Vētra]] 30 m/s, tika novērots [[1969]]. gada [[2. novembris|2. novembrī]]. Vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī [[ziema]]s beigās, februārī un martā.

== Relatīvais gaisa mitrums ==
Relatīvais gaisa mitrums [[Rīga|Rīgā]] visu gadu ir paaugstināts. Vismazākais tas ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās un ziemā (86—87%). Relatīvā mitruma diennakts gaitā maksimums ir no rīta pirms saules lēkta, bet minimums, gaisam arvien vairāk sasilstot, pēcpusdienā. Vasarā relatīvais mitrums var samazināties dienā līdz 30% un mazāk, bet tik sausas dienas caurmērā ir tikai četras gadā. Paaugstināts relatīvais mitrums (virs 80%) var būt 130 dienas gadā. Vissausākais mēnesis [[Rīga|Rīgā]] bija [[1965]]. gada [[aprīlis]], kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.

== Nokrišņi ==
[[Attēls:Imanta lietus.jpg|thumb|200px|[[Lietus|Stiprs lietus]]. [[Rīga]], [[Imanta]]. [[2005. gads|2005]]. gada [[17. jūlijs]].]]

Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, [[Nokrišņi|nokrišņu]] daudzums [[Rīga|Rīgā]], tāpat kā pārējā [[Latvija]]s teritorijā, ir liels — aptuveni 700 mm gadā. 72% no kopējiem gada nokrišņiem ir [[lietus]], 16% gadījumu snieg [[sniegs]], pārējie ir jauktā tipa nokrišņi. Visvairāk norkišņu ir [[vasara]]s mēnešos, no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]] izkrīt 46% no kopējā nokrišņu daudzuma. Maksimums ir novērojams [[jūlijs|jūlijā]] (13%) un [[augusts|augustā]] (12%), mazāk [[Ziema|ziemā]] ([[decembris]] līdz [[februāris]] — 19%) un sevišķi maz [[Pavasaris|pavasara]] sākumā ([[marts]] — 4,8%). [[Vasara|Vasarā]] kopējais nokrišņu ilgums var būt 60—65 stundas, bet ziemā 100—180 stundas. Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī bija [[1978]]. gada [[augusts|augustā]], kad nolija 290 mm (236 mm),&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Statistikas dati atšķiras atkarībā no meteoroloģiskās novērojumu stacijas atrašanās vietas&lt;/ref&gt; bet gadā kopumā 967 mm [[1928]]. gadā (823 mm [[1986]]. gadā).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Vismazākais nokrišņu daudzums tika novērots [[1918]]. gadā, kad tas sastādīja tikai 473 mm (393 mm [[1982]]. gads).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Sausi mēneši, kad [[Rīga|Rīgā]] nav lijis, tika reģistrēti [[1918]]. gada [[maijs|maijā]] un [[1949]]. gada [[septembris|septembrī]] (0,9 mm, ko sastādīja kondensāts). Savukārt iespējams viens no ilgākajiem sausumiem [[Rīga|Rīgā]] valdīja [[2002]]. gadā, kad nokrišņu nebija 42 dienas ([[25. jūlijs]] līdz [[5. septembris]]). Tiesa, [[30. augusts|30. augusta]] rītā (36. sausuma dienā) tika novērotas pāris lietus lāses, bet visticamāk, ka [[Rīga]]s meteoroloģijas novērojumu stacijā tas netika fiksēts, jo nokrišņi bija teju manāmi un lokāli (novērots [[Bolderāja|Bolderājā]]).

=== Sniega sega ===
[[Attēls:Sniegs Riga Zolitude 02.02.2010.jpg|thumb|200px|Pēc sniegputeņa, [[Rīga]], [[Zolitūde]], kad sniega segas biezums diennakts laikā palielinājās par 22 cm un [[2. februāris|2. februāra]] rītā sasniedza 50 cm. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 2. februāris.]]

[[Sniega sega]] [[Rīga|Rīgā]] izveidojas decembra beigās un noturas līdz marta trešajai dekādei. Dažos gados sniega sega izveidojas jau novembra vidū, bet pirmais sniegs var uzkrist pat septembrī ([[1986]]. gads). Pēdējos 15 gados pastāvīga sniega sega galvenokārt parādās tikai janvārī. Siltā ziemā, piemēram [[1951]]./[[1952]]. gada ziemā, sniega sega var izveidoties tikai janvāra beigās. Visagrāk sniegs nokusis [[1910]]. gada [[7. februāris|7. februārī]], bet visvēlāk [[1927]]. gada [[12. maijs|12. maijā]]. Bieži mēdz būt atkušņi, tāpēc [[sniega sega]] nav bieza: 1—20 cm. [[Putenis|Puteņu]] maksimums ir janvāris un februāris, kad tas vidēji tiek novērots 5 dienas mēnesī. Caurmērā tas ilgst 6 stundas.

Skatoties novērojumu datus, visos ziemas mēnešos visbiezākā sniega sega Rīgā ir novērota sekojošos datumos:&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30568.html Sniega segas biezums šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100219055245/http://www.meteo.lv/public/30568.html |date={{dat|2010|02|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* 79 cm: [[1900]]. gada [[20. februāris|20.]] un [[22. februāris]]
* 76 cm: [[1900]]. gada [[3. marts|3.]]—[[6. marts]]
* 65 cm: [[1908]]. gada [[10. janvāris|10.]]—[[11. janvāris]]
* 64 cm: [[1940]]. gada marts
* 63 cm: [[2010. gads|2010]]. gada [[22. februāris]]
* 60 cm: [[2010. gads|2010]]. gada [[17. marts]]
* 60 cm: [[2011. gads|2011]]. gada [[7. janvāris]]
* 58 cm: [[2010. gads|2010]]. gada [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]]

== Augsnes sasalums ==
Augsnes sasalums ir atkarīgs no [[sniega sega]]s biezuma, augsnes īpašībām, mitruma apstākļiem un [[gaisa temperatūra]]s. [[Rīga|Rīgā]] zeme sāk sasalt vidēji decembra trešajā dekādē, bet atkūst aprīļa pirmajās desmit dienās. Izveidojoties normālam [[sniega sega]]s biezumam ap 10—15 cm, zemes sasaluma dziļums [[ziema]]s beigās sasniedz vidēji 48 cm. Ja sniegu patstāvīgi attīra, zeme sasalst intensīvāk un sasaluma dziļums sasniedz 85 cm. Bargā ziemā ar plānu sniega segu augsne var sasalt vairāk nekā 1 metra dziļumā, kā tas notika [[1946]]./[[1947]]. gada ziemā.

== Citas parādības ==
[[Attēls:Pludi Riga 16.07.2009 02.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Rīga|Rīgā]] pēc [[2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā|2009. gada 16. jūlija]] [[Negaiss|negaisa]].]]

Aukstā gadalaikā, kad ir liels gaisa mitrums un temperatūra strauji mainās, bieži veidojas [[atkala]] un [[sarma]]. [[Atkala]] [[Rīga|Rīgā]] vērojama vidēji 10 dienas, kad ir neliels [[sals]] (0 °C līdz 5 °C) un lēns vējš, bet [[sarma]] ir novērojama biežāk — 17 dienas gadā. [[Atkala]]s biezums parasti nepārsniedz 16 mm, bet [[sarma]]s — 35 mm.

[[Pērkona negaiss]] vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Visbiežāk pērkona negaiss ir novērots [[1972]]. gadā, 36 dienas. Negaiss siltā ziemā iespējams visu gadu, bet decembrī aptuveni 1 reizi 10 gados, februārī un martā — 1 reizi 20 gados. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Visbiežāk negaiss vērojams pēcpusdienā vai vakarā, retāk no rīta. Parasti negaisu pavasa spēcīgas lietusgāzes, brāzmains vējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk [[krusa]], īpaši spēcīgas vēja brāzmas — [[vētra]], [[triecienvētra]]s, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].

[[Krusa]] ir samērā reta parādība. Tā veidojas aptuveni 2 dienas gadā, maksimums 7 dienas. Visbiežāk tā aptver nevis visu pilsētu, bet tikai nelielu tās daļu.

[[Migla]] [[Rīga|Rīgā]] ir iespējama visu gadu, vidēji 44 dienas, maksimums 60 dienas. Visvairāk miglainu dienu ir no oktobra līdz martam (59%), mazāk laika posmā no maija līdz jūnijam. [[Rudens|Rudenī]] un [[Ziema|ziemā]] migla ir aptuveni 5 stundas, ar maksimumu 8 stundas, vasarā vidēji 3 stundas. Migla veidojas galvenokārt naktī.

== Rīgas meteoroloģiskie dati ==

=== Gaisa temperatūra pa dekādēm ===
[[Rīga]]s absolūtā minimālā un maksimālā [[gaisa temperatūra]] pa dekādēm.
{{Rīgas temperatūra dekāde}}

=== Temperatūra ===
[[Rīga]]s vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2009|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://pogoda.ru.net/climate/26422.htm Māja lapas pogoda.ru.net]&lt;/ref&gt;
{{RigaMeteoData}}

=== Nokrišņi ===
[[Rīga]]s nokrišņu statistika. Mēneša nokrišņu norma, absolūtais minimums, maksimums, kā arī diennakts absolūtais maksimums. Viens milimetrs nokrišņu ziemā veido aptuveni vienu centimetru [[sniega sega]]s.
{{Riga Nokrisni}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
* {{enc riga|832}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Rīga|Klimats]]
[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:Meteoroloģija]]</text>
      <sha1>dqzn0yciam9pk5zmwipht8cl97wmo4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Zinātņu akadēmija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86079</id>
    <revision>
      <id>3672838</id>
      <parentid>3608072</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:02:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūtiMūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām. */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24864" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva ZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s iespaidā bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievēlēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, [[Ēvalds Valters|Ē. Valters]], M. Staudingere-Volfa, [[Kristaps Juris Keggi|K. Keggi]], M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām..&lt;/ref&gt;)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Vēstures un materiālās kultūras institūts
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)
** Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts (12.06.1991.-1994.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[LU Valodas un literatūras institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / Fizikas institūts (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952.)
** Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>2c41g0eb7qflejy7g0g9fe68q5wpx5f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672839</id>
      <parentid>3672838</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:03:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūtiMūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām. */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24855" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva ZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s iespaidā bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievēlēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, [[Ēvalds Valters|Ē. Valters]], M. Staudingere-Volfa, [[Kristaps Juris Keggi|K. Keggi]], M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām..&lt;/ref&gt;)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Vēstures un materiālās kultūras institūts
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)
** Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts (12.06.1991.-1994.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / Fizikas institūts (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952.)
** Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>tbly5nafo060yoiuwwplxnptpquw6mu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672840</id>
      <parentid>3672839</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:11:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūtiMūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām. */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24954" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva ZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s iespaidā bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievēlēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, [[Ēvalds Valters|Ē. Valters]], M. Staudingere-Volfa, [[Kristaps Juris Keggi|K. Keggi]], M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)
** Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / Fizikas institūts (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952.)
** Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>o2pa971b5vik4qy3w3fcq9iar6tcpau</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672842</id>
      <parentid>3672840</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:14:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūtiMūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām. */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24925" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva ZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s iespaidā bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievēlēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, [[Ēvalds Valters|Ē. Valters]], M. Staudingere-Volfa, [[Kristaps Juris Keggi|K. Keggi]], M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / Fizikas institūts (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952.)
** Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>15a3v6b4xkdqs2chflzxpp0b7w3ejni</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672847</id>
      <parentid>3672842</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūtiMūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām. */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24890" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva ZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s iespaidā bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievēlēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, [[Ēvalds Valters|Ē. Valters]], M. Staudingere-Volfa, [[Kristaps Juris Keggi|K. Keggi]], M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>ejn7skeee1uvgh62bc7l5w4fn6vabb9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672854</id>
      <parentid>3672847</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:53:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25038" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[M. Staudingere-Volfa]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>tle9qcow1mbh2maslwowfo7ppe85v3l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672856</id>
      <parentid>3672854</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:56:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25042" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingere-Volfa]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>n5qck1o6p8eyedmkihwsh8ouzq6evaw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672857</id>
      <parentid>3672856</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:02:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25043" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielpēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingere-Volfa]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>1p07rmz1mcojxafnfz8wgfbjc4v0zjk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672925</id>
      <parentid>3672857</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:57:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* LZA sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25080" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
{{galvenais|LZA īstenais loceklis}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielpēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingere-Volfa]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>l7v76vooeovmw5pmu8ofsufu5uxjepo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672930</id>
      <parentid>3672925</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25080" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
{{galvenais|LZA īstenais loceklis}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielpēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingera-Volfa]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>bdw35hbjajk6r5yemp4madcflyh2ohs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672931</id>
      <parentid>3672930</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:01:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25080" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
{{galvenais|LZA īstenais loceklis}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradinš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielpēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingera-Voita]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>g75f34rmjnmbd8t5r1by2gao7fatbkf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672953</id>
      <parentid>3672931</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:18:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25081" xml:space="preserve">{{Infobox organization
| name                = Latvijas Zinātņu akadēmija
| full_name           = 
| native_name         = &lt;!-- organization's name in its local language --&gt;
| native_name_lang    = &lt;!-- required ISO 639-1 code of the above native language --&gt;
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
| caption             = 
| map                 = &lt;!-- map image --&gt;
| map_size            = &lt;!-- defaults to 250px --&gt;
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| nickname            = 
| pronounce           = 
| pronounce ref       = 
| pronounce comment   = 
| pronounce 2         = 
| named_after         = 
| motto               = 
| predecessor         = 
| merged              = &lt;!-- any other organization(s) which it was merged into --&gt;
| successor           = 
| formation           = {{dat|1946|2|14}}
| founder             = &lt;!-- or |founders = --&gt;
| founding_location   = 
| dissolved           = &lt;!-- or |defunct = --&gt;&lt;!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| merger              = &lt;!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --&gt;
| type                = &lt;!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --&gt;
| tax_id              = &lt;!-- or |vat_id = (for European organizations) --&gt;
| registration_id     = &lt;!-- for non-profits --&gt;
| status              = &lt;!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --&gt;
| purpose             = &lt;!-- or |focus = --&gt;&lt;!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --&gt;
| professional_title  = &lt;!-- for professional associations --&gt;
| headquarters        = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
| location_city       = 
| location_country    = 
| location_city2      = 
| location_country2   = 
| addnl_location_city = 
| addnl_location_country = 
| addnl_location_city2 = 
| addnl_location_country2 = 
| coordinates         = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}}
| origins             = 
| region_served       = &lt;!-- or |area_served = or |region = --&gt;
| products            = &lt;!-- or |product = --&gt;
| services            = 
| methods             = &lt;!-- or |method = --&gt;
| fields              = &lt;!-- or |field = --&gt;
| membership          = &lt;!-- number of members --&gt;
| membership_year     = &lt;!-- year to which membership numbers/data apply --&gt;
| language            = &lt;!-- or |languages = --&gt;&lt;!-- any official language or languages used --&gt;
| owner               = &lt;!-- or |owners = --&gt;
| sec_gen             = &lt;!-- or |gen_sec for General Secretary --&gt;
| leader_title        = Prezidents
| leader_name         = [[Ivars Kalviņš]]
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = &lt;!-- or |publication = --&gt;&lt;!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --&gt;
| parent_organization = &lt;!-- or |parent_organisation = --&gt;
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = &lt;!-- source of funding e.g. for &quot;think tanks&quot; --&gt;
| staff               = 
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = {{URL|https://www.lza.lv/}}
| remarks             = 
| formerly            = &lt;!-- or |former_name = --&gt;
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]]
'''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

== LZA sastāvs ==
{{galvenais|LZA īstenais loceklis}}
[[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]]
LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

'''Pārvalde:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]]
** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]]
*** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]]
**** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]]

'''Nodaļas:'''
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]]
* Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija

== LZA darbība ==

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma.

Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

=== LZA izdevumi ===

* Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls &quot;Zinātņu akadēmijas vēstis&quot; (no 1961. gada līdz 1990. gadam &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot;).
* Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; (ISSN 1407-1479)

=== LZA balvas un stipendijas ===
Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]]
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]]
* [[Eižena Āriņa balva]]
* [[Valtera Capa balva]]

== Vēsture ==

1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradiņš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].&lt;ref&gt;No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.&lt;/ref&gt;  
Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]].

1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar &quot;buržuāziskiem speciālistiem&quot;. Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts&quot;. Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā &quot;tīrīšana&quot; 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saprotams, šādas politiskās &quot;ģenerāltīrīšanas&quot; ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielpēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]],  [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingera-Voita]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli.

=== LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti&lt;ref&gt;Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.&lt;/ref&gt; ===

* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.&lt;ref&gt;Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.&lt;/ref&gt;)
* [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.)
* [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.)
* [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963)
*[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)&lt;ref name=&quot;fi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]]
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]]
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.)
* [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]]

'''Citas zinātniskās iestādes:'''
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'')
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]'').
* LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija

'''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:'''
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis&quot; (1961—1990)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls &quot;Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija.&quot; (1961.-1990. — pēc tam &quot;[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]&quot;)
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')&lt;ref name=&quot;fi&quot; /&gt;
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
* Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks”
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; (pirmais numurs iznācis 1958. gadā)
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
* Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība &quot;Zinātne&quot;

=== LPSR ZA balvas un stipendijas ===
* Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija

== Literatūra ==
* Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp.
* Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}}

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa]
* [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&amp;type=doc&amp;id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA]
* [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=475&amp;Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]</text>
      <sha1>ch3unqw7f8c26jq8566xx2b8myoull6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Burundi upes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>88473</id>
    <revision>
      <id>3672773</id>
      <parentid>2786927</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:01:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Burundi ģeogrāfija&quot; → &quot;Burundijas ģeogrāfija&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133" xml:space="preserve">{{Commonscat|Rivers of Burundi}}

[[Kategorija:Burundijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Āfrikas upes]]
[[Kategorija:Upes pēc valsts]]</text>
      <sha1>sm1d8xl01ok6pda1jewb43lka6iudfd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elza Radziņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92556</id>
    <revision>
      <id>3672668</id>
      <parentid>3661704</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:00:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>latviešu personvārds</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12769" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Elza Radziņa
 | attēls                  = Elza Radziņa 2017 envelope of Latvia cr2.jpg
 | attēla izmērs           = 180px
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = Elza Katrīna Podniece 
 | dz. datums              = {{dat|1917|02|10}}
 | dz. vieta               = {{flaga|Krievija}} [[Harkiva]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{UKR}})
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2005|8|18|1917|2|10}}
 | miršanas vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
 | citi vārdi              = Elza Šalkone-Radziņa
 | nodarbošanās            = [[aktieris|aktrise]]
 | darbības gadi           = 1936—2004
 | dzīvesbiedrs            = Kārlis Radziņš &lt;small&gt;(1941-1958)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Oļģerts Šalkonis]] &lt;small&gt;(no 1958)&lt;/small&gt;
 | apbalvojumi             = 
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1956)
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1967)
* [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves māksliniece]] (1976)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* [[Spīdolas balva]] (1997)
* [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] (2003)
 | dzimums                 = S
}}
'''Elza Radziņa''' (īstajā vārdā '''Elza Šalkone-Radziņa''', dzimusi {{dat|1917|02|10}} [[Harkiva|Harkivā]], mirusi {{dat|2005|08|18}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[aktieris|aktrise]], viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par &quot;skatuves karalieni&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1917. gada 10. februārī Harkivā Jāņa Podnieka (1876-1921) un viņa sievas Lības (1885-1971) ģimenē. Pirms kara ģimene, kurā jau bija meita Anna un divi puikas, dzīvoja Rīgā. Tēvs bija metālgriezējs elektrotehniskajā fabrikā &quot;[[Unions]]&quot;, bet māte šuvēja. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene līdz ar fabriku evakuējās uz Krieviju, ceļā uz Petrogradu abi puikas nomira. No 1916. gada dzīvoja Harkivā, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Latvijā.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā tēvu mobilizēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], ar sarkanajiem [[latviešu strēlnieki]]em viņš piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] cīņās, 1921. gadā miris Harkivā.
1921. gadā Elza kopā ar māti un māsu pārcēlās uz [[Jelgava|Jelgavu]], kur māte strādāja [[Hercoga Pētera ģimnāzija|Hercoga Pētera ģimnāzijā]] par apkopēju. Elza mācījās [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Skolotāju institūta]] paraugpamatskolā (1925-1929) un Hercoga Pētera ģimnāzijā (1929-1936). 1936. gadā viņa pabeidza ģimnāziju un piedalījās Jelgavas latviešu teātra izrādē “Skroderdienas Silmačos”. Līdztekus darbam grāmatnīcā un Jelgavas pilsētas bibliotēkā (1936–1941)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?1&amp;152&amp;command=detail&amp;recid=530&amp;print=1 |title=Ievērojami cilvēki Jelgavā |access-date={{dat|2012|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213913/http://www.jzb.lv/index.php?1&amp;152&amp;command=detail&amp;recid=530&amp;print=1 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; viņa bija Jelgavas teātra koriste, dejotāja, tēloja Gusti [[Blaumanis|Blaumaņa]] lugā “Indrāni”.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā apprecējās ar Jelgavas teātra skatuves meistaru Kārli Radziņu, 1942. gadā piedzima meita Ināra Aina (prec. Jansone). 1942. gadā viņa sāka mācīties Jelgavas teātra studijā. 1944. gadā, frontei tuvojoties, ar ģimeni bēga uz Kurzemi. Strādāja [[Vērmahts|Vērmahta]] lazaretes virtuvē Ventspilī un piedalījās Ventspils aktieru ansamblī. Pēc kara beigām E. Radziņa strādāja Jelgavas Drāmas teātrī (1945-1953) un 1949. gadā debitēja kino ar [[Rainis|Raiņa]] māsas Doras Stučkas lomu [[Rīgas Kinostudija]]s filmā &quot;[[Rainis (filma)|Rainis]]&quot;.

1953. gadā viņa īslaicīgi bija aktrise [[Valmieras drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], bet no 1954. gada pastāvīgi strādāja [[Latvijas Nacionālais teātris|LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī]]. 1958. gadā otrreiz apprecējās ar aktieri un režisoru [[Oļģerts Šalkonis|Oļģertu Šalkoni]].

Par Elzas Radziņas izcilākajām lomām teātrī kļuva titulloma Eduardo de Filipo &quot;Filumēna Marturāno&quot; (1958, Alfreda Jaunušāna režija), bet īpaši Stellas Kempbelas loma Džeroma Kiltija &quot;Mīļais melis&quot; (1962, Žaņa Katlapa režija). Sākot no šīs lomas viņas ilggadīgais partneris bija [[Kārlis Sebris]] - Viljama Šekspīra &quot;Divpadsmitā nakts&quot; (1964), Juhana Smūla &quot;Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens&quot; (1967) un citās.
Pasaules slavu viņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu [[Grigorijs Kozincevs|Grigorija Kozinceva]] filmā &quot;Hamlets&quot; (1964), kas bija nominēta [[Zelta globusa balva]]i kā 1966. gada labākā ārzemju filma.&lt;ref&gt;http://www.goldenglobes.org/browse/year/1966 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101124174343/http://www.goldenglobes.org/browse/year/1966 |date={{dat|2010|11|24||bez}} }} 24th Annual Golden Globe Awards (1967)&lt;/ref&gt; Daudzi kinorežisori Elzas Radziņas sejā saskatījuši aristokrātiskus vaibstus, bet dvēselē - vērienīgas, taču it kā uz iekšu vērstas kaislības.

Pirmā lielā kino loma Rīgas Kinostudijā bija Horsta madāma Leonīda Leimaņa filmā &quot;Purva bridējs&quot; (1966). Varenāku latvisku raksturu - Oļiņieti - Elzai Radziņai nospēlēja režisora [[Voldemārs Pūce|Voldemāra Pūces]] &quot;[[Mērnieku laiki|Mērnieku laikos]]&quot; (1968).
1970. gads iezīmējās ar divām kino veiksmēm - Ance [[Oļģerts Dunkers|Oļgerta Dunkera]] &quot;Klāvā - Mārtiņa dēlā&quot; un [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandra Leimaņa]] &quot;[[Vella kalpi|Vella kalpu]]&quot; spriganā Ģertrūde. Sekoja valdonīgā māte [[Gunārs Piesis|Gunāra Pieša]] filmā &quot;Pūt, vējiņi!&quot;  kino versijā (1973) un Dollija [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] &quot;Teātrī&quot; (1978).&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/no-aktrises-elzas-radzinas-atvadas-simtiem-cilveku.d?id=12053579 No aktrises Elzas Radziņas atvadās simtiem cilvēku.] [[LETA]], 2005. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
Vairākkārt uzstājās ar [[Rabindranats Tagore|Rabindranata Tagores]], Omāra Haijama un Ārijas Elksnes dzejas lasījumiem. 
2003. gadā Elza Radziņa uzdāvināja savai skolai - Jelgavas 1. ģimnāzijai - apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas.
Kā pēdējo lomu nospēlējusi [[Žorža Sanda|Žoržu Sandu]] Pītera Ēra vēstuļlugā &quot;Mīļo skolotāj!&quot; duetā ar Oļģertu Šalkoni Gustava Flobēra lomā.
 
Mirusi 88 gadu vecumā 2005. gada 18. augustā. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapu Mākslinieku kalniņā, kur 2007. gadā izveidots kapa piemineklis (tēlniece Ligita Franckeviča, akmeņkalis Ivars Feldbergs un tēlnieks Ojārs Breģis).&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/193137-svinigi_atklaj_elzas_radzinas_kapa_pieminekli Svinīgi atklāj Elzas Radziņas kapa pieminekli.], [[LETA]] 2007. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās teātra lomas  ==
* Natalija Petrovna - [[Ivans Turgeņevs|Ivana Turgeņeva]] ''Mēnesis uz laukiem'' (1952)
* Filumēna Marturāno - [[Eduardo de Filipo]] ''Filumēna Marturāno'' (1958) 
* Elīna, Antonija, Tomuļu māte - [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] ''[[Skroderdienas Silmačos]]'' (1955, 1965, 1975)
* Stella Kempbela - [[Džeroms Kiltijs|Džeroma Kiltija]] ''[[Mīļais melis (luga)|Mīļais melis]]'' (1962)
* Žorža Sanda - [[Jaroslavs Ivaškevičs|Jaroslava Ivaškeviča]] - ''[[Vasara Noānā]]'' (1969)
* Auguste Biezais - [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] ''[[Paši pūta, paši dega]]'' (1972)
* Elinora - [[Džeimss Goldmens|Džeimsa Goldmena]] ''[[Lauva ziemā]]'' (1972)
* Zuzanna - [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] ''[[Bezkaunīgie veči]]'' (1989)
* Diāna Vrīlande - Marka Hemptona un Mērijas Luīzes Vilsones ''Pilnos auļos'' (1998)
* Žorža Sanda - Pītera Ēra ''Mīļo skolotāj!'' (2002)

== Filmogrāfija ==
* [[Rainis (filma)|Rainis]], [[1949]] - ''Dora''
* [[Ilze (filma)|Ilze]], [[1959]] - ''epizodē''
* [[Kārkli pelēkie zied]], [[1961]] - ''epizodē''
*[[Hamlets (1964. gada filma)|Hamlets]] (&quot;Ļenfiļm&quot;), [[1964]] - ''Ģertrūde''
* [[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]], [[1965]] - ''Māte''
* [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]], [[1966]] - ''Horsta madāma''
* Cerību krasts (Dovženko kinostudija), [[1967]] - ''Mērija Džonsone''
* Ģenerālis Rahimovs (&quot;Uzbekfiļm&quot;), 1967 - ''kara ārste Olga Petrovna''
* [[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]], [[1968]] - ''Oļiņiete''
* Pēdējā relikvija (&quot;Tallinfilm&quot;), [[1969]] - ''abate''
* [[Vella kalpi]], [[1970]] - ''Ģertrūde''
* [[Vārnu ielas republika]], 1970 - ''Elzas māte''
* [[Klāvs - Mārtiņa dēls]], 1970 - ''Ance''
* Karalis Līrs (&quot;Ļenfiļm&quot;), 1970 - ''Gonerila''
* [[Tauriņdeja]], [[1971]] - ''Annas kundze''
* [[Vella kalpi Vella dzirnavās]], [[1972]] - ''Ģertrūde''
* [[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]], [[1973]] - ''Māte''
* [[Oļegs un Aina]], 1973 - ''Ainas māte''
* Kā rūdījās tērauds (Dovženko kinostudija), 1973 - ''avīzes redaktore''
* [[Uzbrukums slepenpolicijai]], [[1974]] - ''Lejiņa kundze''
* [[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]], 1974 - ''Jautrīte Pūce''
* [[Liktenim spītējot]], [[1975]] - ''saimniece''
* [[Melnā vēža spīlēs]], 1975 - ''epizodē''
* [[Nāve zem buras]], [[1976]] - ''misis Tafta''
* Favorīts (&quot;Moldova-film&quot;), 1976 - ''Deba Penna''
* [[Teātris (filma)|Teātris]], [[1978]] - ''Dollija de Frīsa''
* [[Aiz stikla durvīm]], 1978 - ''vecākā medmāsa''
* [[Ģimenes albums]], 1978 - ''Irma Rande''
* Slepenā dienesta aģents (&quot;Moldova-film&quot;), 1978 - ''Njaga''
* Inspektors Gulls (&quot;Ekran&quot;), [[1979]] - ''Sibila Berlinga''
* Sergejs Ivanovičs dodas pensijā (&quot;Ļenfiļm&quot;), [[1980]] - ''Irina Arkadjevna''
* [[Lietus blūzs]], [[1982]] - ''Freiberga sieva''
* Melno strazdu noslēpums (&quot;Mosfiļm&quot;), [[1983]] - ''Efija Ramsbotoma''
* [[Pēdējā vizīte]], [[1984]] - ''Etele Čīvere''
* [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]], [[1985]] - ''Pirmā galma dāma''
* Mēs apsūdzam (Dovženko kinostudija), 1985 - ''Pauvera māte''
* [[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]], [[1987]] - ''Paula''
* [[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]], [[1990]] - ''Laima''
* Žēlsirdības krusts (&quot;Belarusfiļm&quot;), [[1991]] - ''Eliza Ožeško''
* [[Drosme nogalināt]], [[1993]] - ''epizodē''
* [[Baiga vasara]], 2000 - ''epizodē''
* [[Paslēpes (filma)|Paslēpes]], 2001 - ''Timmere''

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1956)
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1967)
* [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves māksliniece]] (1976)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* [[Spīdolas balva]] (1997)
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle (1997)
* [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] par mūža ieguldījumu (2003)
* Jelgavas Goda pilsone

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Lilija Dzene. Elza Radziņa. Rīga, 1973.
* Lilija Dzene. Draiskā peonija: Elzas Radziņas gadskārtu hronika. Rīga, 1997.
* Helga Ingeborga Melnbārde, Oļģerts Šalkonis. Elza no Elku ielas. Rīga, 2007.

== Ārējās saites ==
* {{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227473-vienkarsas_daudzveidigas_un_dzilas_makslas_karaliene Malda Ilgaža. Vienkāršas, daudzveidīgas un dziļas mākslas Karaliene.] www.tvnet.lv 2002. gada 23. decembrī

{{Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Radziņa Elza}}
[[Kategorija:1917. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Harkivā dzimušie]]</text>
      <sha1>lg7c2xcuwj0tl3oj7t5wmr2k7w2z5ko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Boeing 747</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105638</id>
    <revision>
      <id>3672732</id>
      <parentid>3672284</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:44:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas vikisaites,mazliet uzlabots teksts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26258" xml:space="preserve">{{pareizrakstība+}}
{{jāuzlabo|jāsalabo modeļu nosaukumi (no &quot;-200&quot; uz &quot;747-200&quot; utt.)}}
{{Lidmašīnas infokaste
|apakšveidne          = {{Boeing apakšveidne}}
|nosaukums            = Boeing 747
|attēls               = Attēls:ba b747-400 g-bnle arp.jpg
|paraksts             = [[British Airways]] Boeing 747-400
|tips                 = Pasažieru lidmašīna
|valsts               = {{flag|ASV}}
|ražotājs             = [[Boeing|Boeing Airplane Company]]
|pirmais lidojums     = {{Dat|1969|2|9}}
|komerciālie lidojumi = kopš {{Dat|1970|1|22|SK}}([[Pan Am]])
|Status  = Aktīvs 
|ražošanā             = kopš [[1969]]. gada
|izgatavoti = 1,418 (2009. gada decembris)
|izmaksas = 747-100 $24 miljoni(1967) &lt;br /&gt; 747-200 $39 mil. (1976) &lt;br /&gt; 747-300 $83 mil (1982) &lt;br /&gt; 747-400 $228-260mil (2007) &lt;br /&gt; 747-8 $285.5-300mil (2007)
}}

'''''Boeing 747''''' ir komerciāla [[lidmašīna]], un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu &quot;'''''Jumbo Jet'''''&quot;. Tas ir viens no pasaulē visatpazīstamākajiem modeļiem, un tā bija pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna, kas tika izgatavota tik liela. Sākotnēji ''747'' bija gandrīz divas ar pusi reizes lielāka nekā [[Boeing 707]], kas bija lielākā [[1960. gadi|1960. gados]]. Pirmo lidojumu ''747'' veica [[1970. gads|1970. gadā,]] un turēja rekordu pasažieru skaita pārvadājumos veselus 37 [[Gads|gadus]]. Pašreiz lielākās pasažieru lidmašīnas statusu modelis ''Boeing 747'' ir zaudējis [[Airbus A380]].

''747'' ir četru [[Dzinējs|dzinēju]] aviolaineris ar diviem stāviem. Tas ir pieejams pasažieru, [[Krava|kravas]] un citu veidu variantos. Otrais stāvs tika izveidots, lai tiktu nodalītas pirmās klases sēdvietas. ''[[Boeing]]'' no sākuma domāja, ka šai lidmašīnai nebūs pieprasījuma, jo sākotnēji bija tikai 400 šāda tipa lidmašīnas, bet [[1993. gads|1993. gadā]] tā pārsniedza 1000 lidmašīnu atzīmi. Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Jūnijs|jūnijam]] ir uzbūvēti 1416 laineri, un vēl joprojām 107 ir pasūtījumos.

Pēdējais modelis, kas ir palicis lietošanā ir '''''747-400''''' un tas ir viens no ātrākajiem laineriem ar spēju sasniegt 913 [[Kilometri stundā|km/h]]. Un tas spēj pārvarēt 13 450 [[Kilometrs|km]] lielu attālumu. ''747-400'' ir spējīgs pārvadāt 416 pasažierus trīs klasēs, un 524 divās klasēs. Nākamās paaudzes '''''747-8''''' (jaunākā ''Boeing 747'' lidmašīna) darbību uzsāka [[2010. gads|2010. gadā]]. Šīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada [[8. februāris|8. februārī]]. Ir doma aizvietot ''747'' ar '''''Boeing Y3''''' (viens no ''Boeing'' projektiem) nākotnē.

[[Attēls:Japan Airlines 747-400 Economy cabin.jpg|thumb|Boeing 747 pirmā klāja 3-4-3 sēdvietu izkārtojums]]

== Dizains ==
Boeing 747 ir liels, plašas fizelāžas laineris ar četriem pie spārniem piestiprinātiem dzinējiem. Spārni ir 37,5 grādu slīpumā, kas ļauj ātri lidot. Sēdvietu skaits ir vairāk par 366 sēdvietām 3-4-3 sēdvietu izkārtojumos ekonomiskajās klasēs un 2-3-2 izkārtojums pirmajā klasē. Otrajā klājā ir 3—3 izkārtojums ekonomiskajā klasē un 2—2 pirmajā klasē.

[[Attēls:Cargolux B747-400F.jpg|thumb|left|[[Cargolux]] 747-400F ar atvērtu priekšgalu]]

Tā kā 2. klājs un pilota kabīne atrodas virs pirmā klāja, tas rada pauguru. Paaugstināta pilota kabīne vairāk ir domāta kravas lidmašīnām, lai spētu pacelt priekšgalu. 2. klājs ļauj palielināt maksimālo sēdvietu skaitu. Pagarināts otrais klājs bija pieejam vēlākiem 747-100B variantiem, bet vēlāk kā standarts 747-300 variantiem.

747 maksimālais pacelšanās svars svārstās no 333 400 kg -100 variantiem līdz 439 985 kg 747-8 variantiem. Attālums ko spēj pārvarēt 747 svārstās no 9800 km — 100 variantiem, līdz 14815 km 747-8I variantiem.

[[Attēls:jalcargo b747-400 ja401j arp.jpg|thumb|[[Japan Airlines|JAL Cargo]] Boeing 747-400 no apakšas]]

== Varianti ==
Pirmais oriģinālais Boeing modelis tika izlaists 1966. gadā, un to sauca '''747-100'''. Drīz pēc tam sekoja '''747-200''', kuru pasūtīja 1968. gadā. 1980. gadā tika izveidots '''747-300''', un drīz pēc tam 1985. gadā tika izveidots '''747-400'''. 2005. gadā tika paziņots par '''747-8'''. No katras versijas ir saražoti vairāki modeļi. Daudzi sākotnēji modeļi ražošanā atradās vienlaikus.

=== 747-100 ===
Sākotnēji 747-100 modeļa otrais stāvs tika izbūvēts ar sešiem logiem (trīs katrā pusē). Vēlāk tika ražoti ar 10 logiem. Daži no -100 bija ar jaunām konfigurācijām. Šim modelim netika ražota kravas tipa lidmašīna. Tomēr 747-100 ir pārveidots par kravas lidmašīnu. Kopā tika uzbūvēti 167 747-100.

Vēlāk tika izveidots 747-100B ar izturīgāku lidmašīnas korpusu, un palielināts maksimālais pacelšanās svars līdz 340 000 kg. Šis modelis tika piegādāts tikai [[Iran Air]], un Saudi (tagad [[Saudi Arabian Airlines]]). Dzinēji tika piedāvāti gan no [[Rolls-Royce]] (RB211), gan no [[GE]] (CF6), bet tikai Saudi pasūtīja Rolls-Royce variantu. Kopumā tika uzbūvēti 9 747-100B modeļi.

=== 747-100SR ===
Atbildot [[Japanese Airlines]] pieprasījumam, Boeing izveidoja 747-100SR, kas bija nelielu attālumu aviolaineris. Degvielas daudzums, ko varēja iepildīt bija samazināts, bet tas varēja pārvadāt vairāk pasažieru, līdz pat 498 pirmajās versijās, un līdz pat 550 vēlākajās versijā, tāpēc ka tika palielināts ekonomiskās klases sēdvietu skaits. To sāka lietot Japan Airlines 1973. gada 7. oktobrī.

[[Attēls:STS-126 Endeavour atop carrier aircraft.jpg|thumb|left|Kosmosa kuģu pārvadātājs, pārbūvēts 747-100SR]]

SR modeļi tiek lietoti galvenokārt [[Japāna|Japānā]].

Japan Airlines tika piegādāti divi 747-100SR modeļi ar nedaudz vairāk izstieptu otro stāvu, lai tur varētu ietilpt vairāk pasažieru. Kopā tika uzbūvēti 29 747-100SR modeļi.

Pēdējo šādu lidmašīnu pasažieru pārvadājumiem lietoja [[All Nippon Airways]] 2006. gada 10. martā. Japan Airlines izmantoja 747-100B/SR variantus un 2006. gada 3. ceturksnī to izbeidza.

=== 747-200 ===
747-200 ir daudz jaudīgāki dzinēji nekā -100. Dažiem -200 palika 6 logi otrajā stāvā, bet tomēr lielākajā daļā gadījumu otro stāvu būvēja ar 10 logiem.

[[Attēls:Transaero Boeing 747-200 Sharm el Sheikh.jpg|thumb|left|[[Transaero]] 747-200B gatavojas nosēsties]]

-200 modelim tika izveodotas vairākas versijas. '''747-200B''' ir uzlabotāks 747-200 variants ar palielinātu degvielas ietilpību, un vēl jaudīgākiem dzinējiem; pirmo reizi to sāka lietot 1971. gada februārī. -200B spēja mērot 12700 km. '''747-200F''' ir -200 modeļa kravas tips. Tā pilnais pacelšanās svars ir 378000 kg. Pirmo reizi to sāka lietot [[Lufthansa]] 1972. gadā. '''747-200C''' pārveidojamā versija, kuru varēja izmantot, kā pasažieru, un kravas lidmašīnu, vai arī abējādi. Sēdvietas ir pārvietojamas, un tam ir paceļams priekšgals, kas bija lielas kravas durvis.

[[Attēls:Air France B747-200M F-GCBB.jpg|thumb|[[Air France]] 747-200M nolaižas]]

'''737-400M''' modelis spēja pārvadāt 238 pasažierus, un uz galvenā klāja pārvadāja kravu. Kopumā šāda tipa lidmašīnas bija 10, kuras izmantoja [[KLM]] aviokompānija.

Kopumā tika uzbūvēti 393 747-200 modeļi līdz buvnicības pārtraukšanai 1991. gadā. No tiem 225 bija 747-200, 73 bija 747-200F, 13 bija 747-200C, 78 bija 747-200M un 4 kalpoja militārām vajadzībām. Daudzi 747-200 vēl joprojām tiek lietoti, lai gan lielākās kompānijas no tiem ir atteikušās, un tos pārdevuši mazākām aviokompānijām.

=== 747-300 ===
Vislabāk pamanāmā atšķirība -300 ir tā ka otrais stāvs ir daudz izstieptāks un tam ir divas avārijas izejas durvis.

[[Attēls:JALways Boeing 747-346 (JA8187).jpg|thumb|left|[[JALways]] 747-300 paceļas no [[Tokyo International Airport]]]]

Salīdzinājumā ar -200 otrais stāvs ir par 7,11m garāks. Taisnas kāpnes uz otro stāvu nevis spirālveida kāpnes arī ir atšķirība starp -300 un vecākajiem variantiem. Taisnās kāpnes ļauj izbūvēt vairāk pasažieru sēdvietu. Ar minimālām aerodinamikas izmaiņām -300 variantam lidošanas ātrums ir nedaudz palielināts. -300 ir tikpat liels pacelšanās svars. Divas no trīs dzinēju izvēlēm no -200 varianta palika nemainīgas, bet labāk tika piedāvāts '''General Electric CF6-80C2B1''' dzinējs nekā '''CF6-50E2''', kas bija -200 modeļiem.

747-300 variants visiem tika iepazīstināts 1980. gadā. Pirmo 747-300 pasūtija [[Swissair]] 1980. gada 11. jūnijā. Pirmo reizi -300 lidoja 1982. gada 5. oktobrī. Swissair bija pirmais, kas pieņēma pasūtijumu 1983. gada 23. martā.

Bija pieejamas arī citas versijas ne tikai pasažieru versija. 747-300 bija kravas nodalījums galvenā klāja aizmugurē, līdzīgi -200M variantam, bet ar pagarinātu otro stāvu tas spēja pārvadāt vairāk pasažieru. Tika izstrādāts 747-300SR īsām distancēm. Tos izmantoja Japan Airlines ar 600 pasažieru vietām galvenokārt maršrutos no [[Okinava]]s uz [[Tokija|Tokiju]] un citur. Boeing neiztrādāj kravas tipa lidmašīnas, bet kopš 2000. gada vecie modeļi tiek par tādiem pārveidoti.

[[Attēls:PIA B747-300.AP-BFX landing.jpg|thumb|[[Pakistan International Airlines]] (PIA) 747-300 nosēšanās laika Londonas Heathrova Lidostā]]

Kopumā tika piegādātas 81 lidmašīna, 56 pasažieru, 21 -300M un 4 -300SR versijas. Drīz 747-300 nomainīja daudz uzlabotāks 747-400, ko sāka lietot 1985. gadā, tikai divus gadus vēlāk nekā -300. Pēdējais 747-300 tika piegādāts Sabena 1990. gada septembrī.

Šobrīd tiek lietoti vairāki 747-300, lai gan tie zaudēj interesi lielajās aviokompānijās, kuras tos nomainija pret 747-400. Pēdējie lielākie lietotāji bija [[Air France]], [[Air India]], [[Pakistan International Airlines]] un [[Qantas]]. 2008. gada 29. decembrī [[Qantas]] veica savu pēdējo 747-300 lidojumu no [[Melborna]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] car [[Auklanda|Auklandu]]. 2009. gada 20. janvārī Qantas pēdējais 747-300 tika aizvests uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]] glabāšanai. Lai gan netika izstrādāti, kravas tipi, vairāki tagad lietotie -300 ir pārveidoti par kravas lidmašīnām.

=== 747-400 ===
747-400 ir uzlabotāks modelis. Tam ir pagarināti spārni par 1,8 m un ir spārnu izliekumi galos, kas ļāva ietaupīt 4% degvielas salīdzinājumā ar iepriekšējiem variantiem. Tam ir izstrādāta pilota kabīne diviem pilotiem nekā kādreiz trijiem pilotiem. Vairāk elektronikas ieviešana ļāva samazināt instrumentu skaitu no 971 uz 365. Tam aizmugurē ir papildus degvielas tvertne, uzlabotāki dzinēji un jauns interjers.

[[Attēls:BA B747-436 G-CIVF LHR.jpg|thumb|left|[[British Airways]] pieder vislielākais 747-400 skaits (50)]]

-400 tika piedāvāts, kā pasažieru laineris (400), kravas (400F), kombi (400C), (400ER),(400ERF) versijas. Kravas lidmašīnai nav izstiepts augšējais klājs. 747-400D tika būvēts nelielu distanču lidojumiem un tam nav iekļauti spārnu izliekumi, bet to visu ir iespējams mainīt.

Pirmo pasažieru tipa laineri sāka lieto Northwest Airlines 1989. gada februāri maršrutā no [[Mineapolise]]s uz [[Fēniksa|Fēniksu]]. Kombi versiju sāka lieto KLM 1989. gada septembrī. Cargolux sāka lietot kravas tipa lidmašīnu 1993. gada novembrī. 747-400ERF un 747-400ER sāka lietot Qantas 2002. gada oktobrī.

2004. gada janvārī Boeing un Cathay Pacific izveidoja 747-400 Speciālo Kravas programmu, vēlāk dēvēts arī par Boeing Converted Freighter (BCF). Pirmo 747-400BCF izlaida 2005. gada decembrī.

Pēdējais pasažiera tipa 747-400 tika piegādāts China Airlines 2005. gada aprīlī. 2007. gada martā Boeing paziņoja, ka viņi vairs nav ieplānojuši ražot -400. Lai gan paziņojuma laikā vēl joprojām bija 36 -400F un -400ERF pasūtijumi. Līdz 2009. gada jūnijan kopumā ir piegādāti 692 747-400 tipa laineru un vēl divus (-400ERF) nepieciešams piegādāt. Pašlaik lielākie 747-400 lietotāji ir [[Singapore Airlines]], [[Japan Airlines]] un [[British Airways]].

=== 747 LCF Dreamlifter ===
[[Attēls:B747LCF Dreamlifter takeoff1.jpg|thumb|'''Boeing 747 Large Cargo Freighter''', dēvēts arī par Dreamlifter, ir pārbūvēts no iepriekšējiem 747-400 modeļiem]]

747-400 Dreamlifter (oriģināli saucas 747 Large Cargo Freighter vai arī LCF) ir pārveidots un modificēts 747-400 un tas ir spējīgs pārvadāt lielākus kravas daudzumus. Pirmo reizi šāda tipa laineris lidoja 2006. gada 9. septembrī. Vienīgais mērķis 747 Dreamlifter ir pārvadāt [[Boeing 787]] detaļas uz Boeing ražotnēm. Tas var pārvadāt tikai apkalpi un nevar pārvadāt pasažierus. Kopumā ir izgatavoti trīs šādi laineri, un viens vēl ir pasūtijumā.

=== 747-8 ===
Boeing paziņoja par 747 varianta, 747-8 iztrādi 2005. gada 14. novembrī. Šis variants izmantos tos pašus dzinēju un tam būs tādi pati pilota kabīne kā Boeing 787, tāpēc arī ir aizgūts &quot;8&quot; nosaukumā. Šim dizainam būtu jābut vēl ekonomiskākam. 747-8 fizelāža ir izstiepta no 70,8 m līdz 76,4 m. Kad 747-8 nonāks darbībā tas konkurēs air Airbus A340-600 kā pasaulē garākais aviolaineris.

[[Attēls:Boeing 747-8 N747EX First Flight.jpg|thumb|left|Pirmais [[Boeing 747-8]] kravas tipa lidojums]]

Pasažieru versija sauksies 747-8I(Intercontinental), un spēs pārvadāt 467 pasažierus 3 klasēs, un spēs mērot 15000 km. Ir plānots, ka 747-8I savu darbību sāks 2010. gadā.

Tiek piedāvāts arī 747-8F(Kravas), kas līdzinās 747-400ERF. 747-8F spēs pārvadāt 140 tonnas kravas. Lai uzlabotu iekraušanu, tam būs paceļams priekšgals. Tam būs par 16% lielāka kravas ietilpība nekā 747-400F. Bija plānots, ka 747-8F savu darbu sāks 2009. gadā, bet tas tā nenotika, sīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada 8. februārī, un tagad ir doma sērijveida ražošanu uzsākt 2010. gadā.

Vairāki modeļi, jau tiek ražoti. Kopumā ir jau pasūtīti 108 747-8F modeļi un 32 -8I modeļi (2009. gada decembris).

=== Valdības, militārie un citi varianti ===
[[Attēls:Air Force One on the ground.jpg|thumb|[[Boeing VC-25|VC-25A ''29000'']], viens no diviem pārveidotajiem 747-200B, kas kalpo VIP personu pārvadājumiem, kopš 1990. gada]]
[[Attēls:Government aircraft of Japan at Hunter Army Airfield.jpg|thumb|20-1101 Viens no diviem pārveidotajiem 747-400, ko lieto japānas valdība, kopš 1993. gada]]

* '''C-19''' — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēki
* [[VC-25]] — Šis ASV gaisa spēku laineris ir domāts VIP personām un tas ir 747-200B versija. ASV gaisa spēki izmanto divas šādas lidmašīnas. Visbiežāk ar tām tiek pārvadāts ASV prezidents. Lai gan tas ir balstīts uz 747-200B dizaina, tam ir aizgūti daži uzlabojumi no 747-400.
* [[E-4B]] — šo lidmašīnu parasti izmanto glābšanas misijām
* [[YAL-1]] — Šī ir eksperimantāla ar lāzeru aprīkota lidmašīna, raķešu aizsardzības projektam
* Kosmosa kuģu pārvadātājs — Tika pārveidoti tikai divi 747 laineri, lai tie spētu pārvadāt kosmosa kuģus.

== Lietotāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Lietotājs
! Lidmašīnu skaits
|-
|{{flagicon|India}} [[Air India]] || 14
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Air Pullmantur]] || 3
|-
|{{flagicon|Argentina}} [[Aerolíneas Argentinas]] || 3
|-
|{{flagicon|Bolivia}} [[Aerosur]] || 1
|-
|{{flagicon|Iceland}} [[Air Atlanta Icelandic]] || 19
|-
|{{flagicon|Russia}} [[AirBridgeCargo Airlines]] || 4
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Air Cargo Germany]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Air China]]
! 22
|-
|{{flagicon|France}} [[Air France]] || 28
|-
|{{flagicon|New Zealand}} [[Air New Zealand]] || 8
|-
|{{flagicon|Fiji}} [[Air Pacific]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Al Wafeer Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[All Nippon Airways]] || 23
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Asiana Airlines]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[Atlas Air]] || 21
|-
|{{flagicon|Armenia}} [[Blue Sky]] || 8
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[British Airways]] || 57
|-
| {{flagicon|United States}} [[Boeing]] || 3 — [[Boeing 747 Large Cargo Freighter]]
|-
|{{flagicon|Israel}} [[CAL Cargo Air Lines]] || 2
|-
|{{flagicon|Luxembourg}} [[Cargolux]] || 28
|-
|{{flagicon|Hong Kong}} [[Cathay Pacific]] || 48
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[China Airlines]] || 33
|-
|{{flagicon|China}} [[China Cargo Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[China Southern Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|France}} [[Corsairfly]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Delta Air Lines]] || 16
|-
|{{flagicon|Israel}} [[El Al]] || 8
|-
|{{flagicon|UAE}} [[Emirates SkyCargo]] || 17
|-
|{{flagicon|Ethiopia}} [[Ethiopian Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[EVA Airways]] || 18
|-
| {{flagicon|USA}} [[Evergreen International Aviation]]||1
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Garuda Indonesia]] || 3
|-
| {{flagicon|United States}} [[General Electric]] || 1 — tikai testēšanai
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Global Supply Systems]] || 3
|-
| {{flagicon|Bahrain}} [[Government of Bahrain]] || 2
|-
| {{flagicon|Japan}} [[Government of Japan]] || 2
|-
| {{flagicon|Oman}} [[Government of Oman]] || 2
|-
| {{flagicon|UAE}} [[Government of United Arab Emirates]] || 3
|-
|{{flagicon|China}} [[Grandstar Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|China}} [[Great Wall Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Greece}} [[Hellenic Imperial Airways]] || 6
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Iran Air]] || 9
|-
|-
| {{flagicon|Iran}} [[Islamic Republic of Iran Air Force]] || 6
|-
|{{flagicon|China}} [[Jade Cargo International]] || 7
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Japan Airlines]] || 57
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Jett8 Airlines Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Kabo Air]] || 5
|-
|{{flagicon|USA}} [[Kalitta Air]] || 19
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Kingdom Holding Company]] || 1
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[KLM]] || 26
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Korean Air]] || 44
|-
| {{flagicon|Kuwait}} [[Kuwait Airways]] || 1 — Izmanto valdība
|-
|{{flagicon|USA}} [[Las Vegas Sands|Las Vegas Sands Group]] || 2
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Lion Air]] || 2
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Lufthansa]] || 30
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Mahan Air]] || 6
|-
|{{flagicon|Ghana}} [[MK Airlines]] || (5)
|-
|{{flagicon|Malaysia}} [[Malaysia Airlines]] || 17
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[Martinair]] || 4
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Max Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Nippon Cargo Airlines]] || 10
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[One-Two-GO Airlines]] || 7
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Orient Thai Airlines]] || 6
|-
| {{flagicon|Pakistan}} [[Pakistan International Airlines]] ||5
|-
|{{flagicon|Philippines}} [[Philippine Airlines]] || 5
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Phuket Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Polar Air Cargo]] || 6
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Pronair]] || 1
|-
|{{flagicon|Australia}} [[Qantas]]|| 34
|-
|-
| {{flagicon|Morocco}} [[Royal Air Maroc]] || 1
|-
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Saha Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saudi Arabian Airlines]] || 22 — 5 no tiem izmanto valdība
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Singapore Airlines]] || 9
|-
| {{flagicon|Greece}} [[Sky Express (Greece)|Sky Express]] || 1
|-
|{{flagicon|South Africa}} [[South African Airways]] || 1
|-
|{{flagicon|USA}} [[Southern Air]] || 13
|-
|{{flagicon|Macedonia}} [[Star Airlines]] || 2
|-
| {{flagicon|Brunei}} [[Sultan of Brunei]] || 1
|-
|{{flagicon|Angola}} [[TAAG Angola Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Thai Airways International]] || 20
|-
|{{flagicon|Belgium}} [[TNT Airways]] || 3
|-
|{{flagicon|Russia}} [[Transaero Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Airlines]] || 24
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Parcel Service]] ||
|-
| {{flagicon|United States}} [[United States Air Force|U.S. Government (U.S. Air Force)]] || 7
|-
|{{flagicon|USA}} [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|U.S. Government (NASA)]] || 3
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Virgin Atlantic]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[World Airways]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Yangtze River Express]] || 3
|-
|Air Baltic
|8
|-
| {{flagicon|Yemen}} [[Yemenia]] || 1 — izmanto valdība
|}

== Negadījumi ==
Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Decembris|decembrim]] ''747'' ir iesaistīts 123 negadījumos, no kuriem 48 ir smagi, kopā 2850 bojāgājušo. ''747'' ir bijis nolaupīts 35 reizes un tādēļ ir 882 bojāgājušo.

== Specifikācijas ==
{| style=&quot;text-align: center; font-size:95%;&quot; class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Specifikācijas || 747-100 || 747-200B || 747-300 || 747-400&lt;br /&gt;747-400ER || 747-8I
|-
|Pilotu skaits || colspan=&quot;3&quot;| Trīs || colspan=&quot;2&quot;| Divi
|-
|Sēdvietu skaits || colspan=&quot;2&quot; |452 (2 klasēs)&lt;br /&gt; 366 (3 klasēs) || 496 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 412 (3-klasēs) || 524 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 416 (3-klasēs) || 467 (3-klasēs)
|-
|Garums || colspan=&quot;4&quot; | 70.6m || 76.4m
|-
|Spārnu pletums || colspan=&quot;3&quot; | 59.6m || 64.4m || 68.5m
|-
|Astes augstums || colspan=&quot;3&quot; | 19.3m || 19.4m || 19.4m
|-
|Pašmasa || 162,400 kg || 174,000 kg || 178,100 kg || 178,756 kg || 214,503 kg
|-
|Maksimālais pacelšanās svars || 333,390 kg || colspan=&quot;2&quot; | 377,842 kg || 396,890 kg || 442,253 kg
|-
|Lidošanas ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 893 km/h, || 913 km/h || 918 km/h
|-
|Maksimālais ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 955 km/h || 988 km/h ||
|-
|Nepieciešamais ieskrējiens(ar pilnu masu) || colspan=&quot;2&quot; | 3,190 m || 3,320 m) || 3,018 m || 3,090 m
|-
|Maksimālais attālums|| 9,800 km || 12,700 km || 12,400 km || 13,450 km || 14,815 km
|-
|Degvielas ietilpība || 183,380 L || colspan=&quot;2&quot; | 199,158 L || 216,840 L || 243,120 L
|-
|Dzinēji (x 4) || [[Pratt &amp; Whitney JT9D|PW JT9D-7A]] &lt;br /&gt; [[Rolls-Royce RB211#RB211-524 series|RR RB211-524B2]] || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; [[General Electric CF6|GE CF6-50E2]] &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B1 &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || [[Pratt &amp; Whitney PW4000|PW 4062]] &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B5F &lt;br /&gt; RR RB211-524G/H &lt;br /&gt;'''ER:''' GE CF6-80C2B5F || [[General Electric GEnx|GEnx-2B67]]
|-
|Dzinēju jauda || | 207 kN|| 244 kN || 244 kN || 282 kN || 296 kN
|}

== Piegādes ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2013
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2012
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2011
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2010
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2009
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2008
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2007
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2006
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2005
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2004
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2003
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2002
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2001
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2000
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1999
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1998
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1997
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1996
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1995
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1994
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1993
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1992
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1991
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1990
|-
|24
|31
|9
|0
|8
|14
|16
|14
|13
|15
|19
|27
|31
|25
|47
|53
|39
|26
|25
|40
|56
|61
|64
|70
|-
|-----
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1989
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1988
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1987
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1986
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1985
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1984
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1983
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1982
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1981
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1980
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1979
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1978
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1977
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1976
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1975
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1974
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1973
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1972
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1971
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1970
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1969
|-
|45
|24
|23
|35
|24
|16
|22
|26
|53
|73
|67
|32
|20
|27
|21
|22
|30
|30
|69
|92
|4
|-
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{boeing}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Boeing|747]]</text>
      <sha1>fvvlze8lserwhdg37zoqc3gyrbgyrnb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672739</id>
      <parentid>3672732</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:55:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26356" xml:space="preserve">{{pareizrakstība+}}
{{jāuzlabo|jāsalabo modeļu nosaukumi (no &quot;-200&quot; uz &quot;747-200&quot; utt.)}}
{{Lidmašīnas infokaste
|apakšveidne          = {{Boeing apakšveidne}}
|nosaukums            = Boeing 747
|attēls               = Attēls:ba b747-400 g-bnle arp.jpg
|paraksts             = [[British Airways]] Boeing 747-400
|tips                 = Pasažieru lidmašīna
|valsts               = {{flag|ASV}}
|ražotājs             = [[Boeing|Boeing Airplane Company]]
|pirmais lidojums     = {{Dat|1969|2|9}}
|komerciālie lidojumi = kopš {{Dat|1970|1|22|SK}}([[Pan Am]])
|Status  = Aktīvs 
|ražošanā             = kopš [[1969]]. gada
|izgatavoti = 1,418 (2009. gada decembris)
|izmaksas = 747-100 $24 miljoni(1967) &lt;br /&gt; 747-200 $39 mil. (1976) &lt;br /&gt; 747-300 $83 mil (1982) &lt;br /&gt; 747-400 $228-260mil (2007) &lt;br /&gt; 747-8 $285.5-300mil (2007)
}}

'''''Boeing 747''''' ir komerciāla [[lidmašīna]], un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu &quot;'''''Jumbo Jet'''''&quot;. Tas ir viens no pasaulē visatpazīstamākajiem modeļiem, un tā bija pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna, kas tika izgatavota tik liela. Sākotnēji ''747'' bija gandrīz divas ar pusi reizes lielāka nekā [[Boeing 707]], kas bija lielākā [[1960. gadi|1960. gados]]. Pirmo lidojumu ''747'' veica [[1970. gads|1970. gadā,]] un turēja rekordu pasažieru skaita pārvadājumos veselus 37 [[Gads|gadus]]. Pašreiz lielākās pasažieru lidmašīnas statusu modelis ''Boeing 747'' ir zaudējis [[Airbus A380]].

''747'' ir četru [[Dzinējs|dzinēju]] aviolaineris ar diviem stāviem. Tas ir pieejams pasažieru, [[Krava|kravas]] un citu veidu variantos. Otrais stāvs tika izveidots, lai tiktu nodalītas pirmās klases sēdvietas. ''[[Boeing]]'' no sākuma domāja, ka šai lidmašīnai nebūs pieprasījuma, jo sākotnēji bija tikai 400 šāda tipa lidmašīnas, bet [[1993. gads|1993. gadā]] tā pārsniedza 1000 lidmašīnu atzīmi. Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Jūnijs|jūnijam]] ir uzbūvēti 1416 laineri, un vēl joprojām 107 ir pasūtījumos.

Pēdējais modelis, kas ir palicis lietošanā ir '''''747-400''''' un tas ir viens no ātrākajiem laineriem ar spēju sasniegt 913 [[Kilometri stundā|km/h]]. Un tas spēj pārvarēt 13 450 [[Kilometrs|km]] lielu attālumu. ''747-400'' ir spējīgs pārvadāt 416 pasažierus trīs klasēs, un 524 divās klasēs. Nākamās paaudzes '''''747-8''''' (jaunākā ''Boeing 747'' lidmašīna) darbību uzsāka [[2010. gads|2010. gadā]]. Šīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada [[8. februāris|8. februārī]]. Ir doma aizvietot ''747'' ar '''''Boeing Y3''''' (viens no ''Boeing'' projektiem) nākotnē.

[[Attēls:Japan Airlines 747-400 Economy cabin.jpg|thumb|Boeing 747 pirmā klāja 3-4-3 sēdvietu izkārtojums]]

== Dizains ==
''Boeing 747'' ir liels, plašas fizelāžas laineris ar četriem pie [[Spārns|spārniem]] piestiprinātiem dzinējiem. Spārni ir 37,5 [[Grāds (leņķis)|grādu]] slīpumā, kas ļauj ātri lidot. Sēdvietu skaits ir vairāk par 366 sēdvietām 3-4-3 sēdvietu izkārtojumos ekonomiskajās klasēs un 2-3-2 izkārtojums pirmajā klasē. Otrajā klājā ir 3—3 izkārtojums ekonomiskajā klasē un 2—2 pirmajā klasē.

[[Attēls:Cargolux B747-400F.jpg|thumb|left|[[Cargolux]] 747-400F ar atvērtu priekšgalu]]

Tā kā 2. klājs un pilota kabīne atrodas virs pirmā klāja, tas rada [[Paugurs|pauguru]]. Paaugstināta pilota kabīne vairāk ir domāta kravas lidmašīnām, lai spētu pacelt priekšgalu. 2. klājs ļauj palielināt maksimālo sēdvietu skaitu. Pagarināts otrais klājs bija pieejams vēlākiem ''747-100B'' variantiem, bet vēlāk kā standarts ''747-300'' variantiem.

''747'' maksimālais pacelšanās svars svārstās no 333 400 [[Kilograms|kg]] ''747-100'' variantiem līdz 439 985 kg ''747-8'' variantiem. Attālums ko spēj pārvarēt ''747'' svārstās no 9800 km ''747-100'' variantiem, līdz 14815 km ''747-8'' variantiem.

[[Attēls:jalcargo b747-400 ja401j arp.jpg|thumb|[[Japan Airlines|JAL Cargo]] Boeing 747-400 no apakšas]]

== Varianti ==
Pirmais oriģinālais Boeing modelis tika izlaists 1966. gadā, un to sauca '''747-100'''. Drīz pēc tam sekoja '''747-200''', kuru pasūtīja 1968. gadā. 1980. gadā tika izveidots '''747-300''', un drīz pēc tam 1985. gadā tika izveidots '''747-400'''. 2005. gadā tika paziņots par '''747-8'''. No katras versijas ir saražoti vairāki modeļi. Daudzi sākotnēji modeļi ražošanā atradās vienlaikus.

=== 747-100 ===
Sākotnēji 747-100 modeļa otrais stāvs tika izbūvēts ar sešiem logiem (trīs katrā pusē). Vēlāk tika ražoti ar 10 logiem. Daži no -100 bija ar jaunām konfigurācijām. Šim modelim netika ražota kravas tipa lidmašīna. Tomēr 747-100 ir pārveidots par kravas lidmašīnu. Kopā tika uzbūvēti 167 747-100.

Vēlāk tika izveidots 747-100B ar izturīgāku lidmašīnas korpusu, un palielināts maksimālais pacelšanās svars līdz 340 000 kg. Šis modelis tika piegādāts tikai [[Iran Air]], un Saudi (tagad [[Saudi Arabian Airlines]]). Dzinēji tika piedāvāti gan no [[Rolls-Royce]] (RB211), gan no [[GE]] (CF6), bet tikai Saudi pasūtīja Rolls-Royce variantu. Kopumā tika uzbūvēti 9 747-100B modeļi.

=== 747-100SR ===
Atbildot [[Japanese Airlines]] pieprasījumam, Boeing izveidoja 747-100SR, kas bija nelielu attālumu aviolaineris. Degvielas daudzums, ko varēja iepildīt bija samazināts, bet tas varēja pārvadāt vairāk pasažieru, līdz pat 498 pirmajās versijās, un līdz pat 550 vēlākajās versijā, tāpēc ka tika palielināts ekonomiskās klases sēdvietu skaits. To sāka lietot Japan Airlines 1973. gada 7. oktobrī.

[[Attēls:STS-126 Endeavour atop carrier aircraft.jpg|thumb|left|Kosmosa kuģu pārvadātājs, pārbūvēts 747-100SR]]

SR modeļi tiek lietoti galvenokārt [[Japāna|Japānā]].

Japan Airlines tika piegādāti divi 747-100SR modeļi ar nedaudz vairāk izstieptu otro stāvu, lai tur varētu ietilpt vairāk pasažieru. Kopā tika uzbūvēti 29 747-100SR modeļi.

Pēdējo šādu lidmašīnu pasažieru pārvadājumiem lietoja [[All Nippon Airways]] 2006. gada 10. martā. Japan Airlines izmantoja 747-100B/SR variantus un 2006. gada 3. ceturksnī to izbeidza.

=== 747-200 ===
747-200 ir daudz jaudīgāki dzinēji nekā -100. Dažiem -200 palika 6 logi otrajā stāvā, bet tomēr lielākajā daļā gadījumu otro stāvu būvēja ar 10 logiem.

[[Attēls:Transaero Boeing 747-200 Sharm el Sheikh.jpg|thumb|left|[[Transaero]] 747-200B gatavojas nosēsties]]

-200 modelim tika izveodotas vairākas versijas. '''747-200B''' ir uzlabotāks 747-200 variants ar palielinātu degvielas ietilpību, un vēl jaudīgākiem dzinējiem; pirmo reizi to sāka lietot 1971. gada februārī. -200B spēja mērot 12700 km. '''747-200F''' ir -200 modeļa kravas tips. Tā pilnais pacelšanās svars ir 378000 kg. Pirmo reizi to sāka lietot [[Lufthansa]] 1972. gadā. '''747-200C''' pārveidojamā versija, kuru varēja izmantot, kā pasažieru, un kravas lidmašīnu, vai arī abējādi. Sēdvietas ir pārvietojamas, un tam ir paceļams priekšgals, kas bija lielas kravas durvis.

[[Attēls:Air France B747-200M F-GCBB.jpg|thumb|[[Air France]] 747-200M nolaižas]]

'''737-400M''' modelis spēja pārvadāt 238 pasažierus, un uz galvenā klāja pārvadāja kravu. Kopumā šāda tipa lidmašīnas bija 10, kuras izmantoja [[KLM]] aviokompānija.

Kopumā tika uzbūvēti 393 747-200 modeļi līdz buvnicības pārtraukšanai 1991. gadā. No tiem 225 bija 747-200, 73 bija 747-200F, 13 bija 747-200C, 78 bija 747-200M un 4 kalpoja militārām vajadzībām. Daudzi 747-200 vēl joprojām tiek lietoti, lai gan lielākās kompānijas no tiem ir atteikušās, un tos pārdevuši mazākām aviokompānijām.

=== 747-300 ===
Vislabāk pamanāmā atšķirība -300 ir tā ka otrais stāvs ir daudz izstieptāks un tam ir divas avārijas izejas durvis.

[[Attēls:JALways Boeing 747-346 (JA8187).jpg|thumb|left|[[JALways]] 747-300 paceļas no [[Tokyo International Airport]]]]

Salīdzinājumā ar -200 otrais stāvs ir par 7,11m garāks. Taisnas kāpnes uz otro stāvu nevis spirālveida kāpnes arī ir atšķirība starp -300 un vecākajiem variantiem. Taisnās kāpnes ļauj izbūvēt vairāk pasažieru sēdvietu. Ar minimālām aerodinamikas izmaiņām -300 variantam lidošanas ātrums ir nedaudz palielināts. -300 ir tikpat liels pacelšanās svars. Divas no trīs dzinēju izvēlēm no -200 varianta palika nemainīgas, bet labāk tika piedāvāts '''General Electric CF6-80C2B1''' dzinējs nekā '''CF6-50E2''', kas bija -200 modeļiem.

747-300 variants visiem tika iepazīstināts 1980. gadā. Pirmo 747-300 pasūtija [[Swissair]] 1980. gada 11. jūnijā. Pirmo reizi -300 lidoja 1982. gada 5. oktobrī. Swissair bija pirmais, kas pieņēma pasūtijumu 1983. gada 23. martā.

Bija pieejamas arī citas versijas ne tikai pasažieru versija. 747-300 bija kravas nodalījums galvenā klāja aizmugurē, līdzīgi -200M variantam, bet ar pagarinātu otro stāvu tas spēja pārvadāt vairāk pasažieru. Tika izstrādāts 747-300SR īsām distancēm. Tos izmantoja Japan Airlines ar 600 pasažieru vietām galvenokārt maršrutos no [[Okinava]]s uz [[Tokija|Tokiju]] un citur. Boeing neiztrādāj kravas tipa lidmašīnas, bet kopš 2000. gada vecie modeļi tiek par tādiem pārveidoti.

[[Attēls:PIA B747-300.AP-BFX landing.jpg|thumb|[[Pakistan International Airlines]] (PIA) 747-300 nosēšanās laika Londonas Heathrova Lidostā]]

Kopumā tika piegādātas 81 lidmašīna, 56 pasažieru, 21 -300M un 4 -300SR versijas. Drīz 747-300 nomainīja daudz uzlabotāks 747-400, ko sāka lietot 1985. gadā, tikai divus gadus vēlāk nekā -300. Pēdējais 747-300 tika piegādāts Sabena 1990. gada septembrī.

Šobrīd tiek lietoti vairāki 747-300, lai gan tie zaudēj interesi lielajās aviokompānijās, kuras tos nomainija pret 747-400. Pēdējie lielākie lietotāji bija [[Air France]], [[Air India]], [[Pakistan International Airlines]] un [[Qantas]]. 2008. gada 29. decembrī [[Qantas]] veica savu pēdējo 747-300 lidojumu no [[Melborna]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] car [[Auklanda|Auklandu]]. 2009. gada 20. janvārī Qantas pēdējais 747-300 tika aizvests uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]] glabāšanai. Lai gan netika izstrādāti, kravas tipi, vairāki tagad lietotie -300 ir pārveidoti par kravas lidmašīnām.

=== 747-400 ===
747-400 ir uzlabotāks modelis. Tam ir pagarināti spārni par 1,8 m un ir spārnu izliekumi galos, kas ļāva ietaupīt 4% degvielas salīdzinājumā ar iepriekšējiem variantiem. Tam ir izstrādāta pilota kabīne diviem pilotiem nekā kādreiz trijiem pilotiem. Vairāk elektronikas ieviešana ļāva samazināt instrumentu skaitu no 971 uz 365. Tam aizmugurē ir papildus degvielas tvertne, uzlabotāki dzinēji un jauns interjers.

[[Attēls:BA B747-436 G-CIVF LHR.jpg|thumb|left|[[British Airways]] pieder vislielākais 747-400 skaits (50)]]

-400 tika piedāvāts, kā pasažieru laineris (400), kravas (400F), kombi (400C), (400ER),(400ERF) versijas. Kravas lidmašīnai nav izstiepts augšējais klājs. 747-400D tika būvēts nelielu distanču lidojumiem un tam nav iekļauti spārnu izliekumi, bet to visu ir iespējams mainīt.

Pirmo pasažieru tipa laineri sāka lieto Northwest Airlines 1989. gada februāri maršrutā no [[Mineapolise]]s uz [[Fēniksa|Fēniksu]]. Kombi versiju sāka lieto KLM 1989. gada septembrī. Cargolux sāka lietot kravas tipa lidmašīnu 1993. gada novembrī. 747-400ERF un 747-400ER sāka lietot Qantas 2002. gada oktobrī.

2004. gada janvārī Boeing un Cathay Pacific izveidoja 747-400 Speciālo Kravas programmu, vēlāk dēvēts arī par Boeing Converted Freighter (BCF). Pirmo 747-400BCF izlaida 2005. gada decembrī.

Pēdējais pasažiera tipa 747-400 tika piegādāts China Airlines 2005. gada aprīlī. 2007. gada martā Boeing paziņoja, ka viņi vairs nav ieplānojuši ražot -400. Lai gan paziņojuma laikā vēl joprojām bija 36 -400F un -400ERF pasūtijumi. Līdz 2009. gada jūnijan kopumā ir piegādāti 692 747-400 tipa laineru un vēl divus (-400ERF) nepieciešams piegādāt. Pašlaik lielākie 747-400 lietotāji ir [[Singapore Airlines]], [[Japan Airlines]] un [[British Airways]].

=== 747 LCF Dreamlifter ===
[[Attēls:B747LCF Dreamlifter takeoff1.jpg|thumb|'''Boeing 747 Large Cargo Freighter''', dēvēts arī par Dreamlifter, ir pārbūvēts no iepriekšējiem 747-400 modeļiem]]

747-400 Dreamlifter (oriģināli saucas 747 Large Cargo Freighter vai arī LCF) ir pārveidots un modificēts 747-400 un tas ir spējīgs pārvadāt lielākus kravas daudzumus. Pirmo reizi šāda tipa laineris lidoja 2006. gada 9. septembrī. Vienīgais mērķis 747 Dreamlifter ir pārvadāt [[Boeing 787]] detaļas uz Boeing ražotnēm. Tas var pārvadāt tikai apkalpi un nevar pārvadāt pasažierus. Kopumā ir izgatavoti trīs šādi laineri, un viens vēl ir pasūtijumā.

=== 747-8 ===
Boeing paziņoja par 747 varianta, 747-8 iztrādi 2005. gada 14. novembrī. Šis variants izmantos tos pašus dzinēju un tam būs tādi pati pilota kabīne kā Boeing 787, tāpēc arī ir aizgūts &quot;8&quot; nosaukumā. Šim dizainam būtu jābut vēl ekonomiskākam. 747-8 fizelāža ir izstiepta no 70,8 m līdz 76,4 m. Kad 747-8 nonāks darbībā tas konkurēs air Airbus A340-600 kā pasaulē garākais aviolaineris.

[[Attēls:Boeing 747-8 N747EX First Flight.jpg|thumb|left|Pirmais [[Boeing 747-8]] kravas tipa lidojums]]

Pasažieru versija sauksies 747-8I(Intercontinental), un spēs pārvadāt 467 pasažierus 3 klasēs, un spēs mērot 15000 km. Ir plānots, ka 747-8I savu darbību sāks 2010. gadā.

Tiek piedāvāts arī 747-8F(Kravas), kas līdzinās 747-400ERF. 747-8F spēs pārvadāt 140 tonnas kravas. Lai uzlabotu iekraušanu, tam būs paceļams priekšgals. Tam būs par 16% lielāka kravas ietilpība nekā 747-400F. Bija plānots, ka 747-8F savu darbu sāks 2009. gadā, bet tas tā nenotika, sīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada 8. februārī, un tagad ir doma sērijveida ražošanu uzsākt 2010. gadā.

Vairāki modeļi, jau tiek ražoti. Kopumā ir jau pasūtīti 108 747-8F modeļi un 32 -8I modeļi (2009. gada decembris).

=== Valdības, militārie un citi varianti ===
[[Attēls:Air Force One on the ground.jpg|thumb|[[Boeing VC-25|VC-25A ''29000'']], viens no diviem pārveidotajiem 747-200B, kas kalpo VIP personu pārvadājumiem, kopš 1990. gada]]
[[Attēls:Government aircraft of Japan at Hunter Army Airfield.jpg|thumb|20-1101 Viens no diviem pārveidotajiem 747-400, ko lieto japānas valdība, kopš 1993. gada]]

* '''C-19''' — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēki
* [[VC-25]] — Šis ASV gaisa spēku laineris ir domāts VIP personām un tas ir 747-200B versija. ASV gaisa spēki izmanto divas šādas lidmašīnas. Visbiežāk ar tām tiek pārvadāts ASV prezidents. Lai gan tas ir balstīts uz 747-200B dizaina, tam ir aizgūti daži uzlabojumi no 747-400.
* [[E-4B]] — šo lidmašīnu parasti izmanto glābšanas misijām
* [[YAL-1]] — Šī ir eksperimantāla ar lāzeru aprīkota lidmašīna, raķešu aizsardzības projektam
* Kosmosa kuģu pārvadātājs — Tika pārveidoti tikai divi 747 laineri, lai tie spētu pārvadāt kosmosa kuģus.

== Lietotāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Lietotājs
! Lidmašīnu skaits
|-
|{{flagicon|India}} [[Air India]] || 14
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Air Pullmantur]] || 3
|-
|{{flagicon|Argentina}} [[Aerolíneas Argentinas]] || 3
|-
|{{flagicon|Bolivia}} [[Aerosur]] || 1
|-
|{{flagicon|Iceland}} [[Air Atlanta Icelandic]] || 19
|-
|{{flagicon|Russia}} [[AirBridgeCargo Airlines]] || 4
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Air Cargo Germany]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Air China]]
! 22
|-
|{{flagicon|France}} [[Air France]] || 28
|-
|{{flagicon|New Zealand}} [[Air New Zealand]] || 8
|-
|{{flagicon|Fiji}} [[Air Pacific]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Al Wafeer Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[All Nippon Airways]] || 23
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Asiana Airlines]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[Atlas Air]] || 21
|-
|{{flagicon|Armenia}} [[Blue Sky]] || 8
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[British Airways]] || 57
|-
| {{flagicon|United States}} [[Boeing]] || 3 — [[Boeing 747 Large Cargo Freighter]]
|-
|{{flagicon|Israel}} [[CAL Cargo Air Lines]] || 2
|-
|{{flagicon|Luxembourg}} [[Cargolux]] || 28
|-
|{{flagicon|Hong Kong}} [[Cathay Pacific]] || 48
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[China Airlines]] || 33
|-
|{{flagicon|China}} [[China Cargo Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[China Southern Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|France}} [[Corsairfly]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Delta Air Lines]] || 16
|-
|{{flagicon|Israel}} [[El Al]] || 8
|-
|{{flagicon|UAE}} [[Emirates SkyCargo]] || 17
|-
|{{flagicon|Ethiopia}} [[Ethiopian Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[EVA Airways]] || 18
|-
| {{flagicon|USA}} [[Evergreen International Aviation]]||1
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Garuda Indonesia]] || 3
|-
| {{flagicon|United States}} [[General Electric]] || 1 — tikai testēšanai
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Global Supply Systems]] || 3
|-
| {{flagicon|Bahrain}} [[Government of Bahrain]] || 2
|-
| {{flagicon|Japan}} [[Government of Japan]] || 2
|-
| {{flagicon|Oman}} [[Government of Oman]] || 2
|-
| {{flagicon|UAE}} [[Government of United Arab Emirates]] || 3
|-
|{{flagicon|China}} [[Grandstar Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|China}} [[Great Wall Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Greece}} [[Hellenic Imperial Airways]] || 6
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Iran Air]] || 9
|-
|-
| {{flagicon|Iran}} [[Islamic Republic of Iran Air Force]] || 6
|-
|{{flagicon|China}} [[Jade Cargo International]] || 7
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Japan Airlines]] || 57
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Jett8 Airlines Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Kabo Air]] || 5
|-
|{{flagicon|USA}} [[Kalitta Air]] || 19
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Kingdom Holding Company]] || 1
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[KLM]] || 26
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Korean Air]] || 44
|-
| {{flagicon|Kuwait}} [[Kuwait Airways]] || 1 — Izmanto valdība
|-
|{{flagicon|USA}} [[Las Vegas Sands|Las Vegas Sands Group]] || 2
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Lion Air]] || 2
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Lufthansa]] || 30
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Mahan Air]] || 6
|-
|{{flagicon|Ghana}} [[MK Airlines]] || (5)
|-
|{{flagicon|Malaysia}} [[Malaysia Airlines]] || 17
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[Martinair]] || 4
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Max Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Nippon Cargo Airlines]] || 10
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[One-Two-GO Airlines]] || 7
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Orient Thai Airlines]] || 6
|-
| {{flagicon|Pakistan}} [[Pakistan International Airlines]] ||5
|-
|{{flagicon|Philippines}} [[Philippine Airlines]] || 5
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Phuket Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Polar Air Cargo]] || 6
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Pronair]] || 1
|-
|{{flagicon|Australia}} [[Qantas]]|| 34
|-
|-
| {{flagicon|Morocco}} [[Royal Air Maroc]] || 1
|-
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Saha Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saudi Arabian Airlines]] || 22 — 5 no tiem izmanto valdība
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Singapore Airlines]] || 9
|-
| {{flagicon|Greece}} [[Sky Express (Greece)|Sky Express]] || 1
|-
|{{flagicon|South Africa}} [[South African Airways]] || 1
|-
|{{flagicon|USA}} [[Southern Air]] || 13
|-
|{{flagicon|Macedonia}} [[Star Airlines]] || 2
|-
| {{flagicon|Brunei}} [[Sultan of Brunei]] || 1
|-
|{{flagicon|Angola}} [[TAAG Angola Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Thai Airways International]] || 20
|-
|{{flagicon|Belgium}} [[TNT Airways]] || 3
|-
|{{flagicon|Russia}} [[Transaero Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Airlines]] || 24
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Parcel Service]] ||
|-
| {{flagicon|United States}} [[United States Air Force|U.S. Government (U.S. Air Force)]] || 7
|-
|{{flagicon|USA}} [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|U.S. Government (NASA)]] || 3
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Virgin Atlantic]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[World Airways]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Yangtze River Express]] || 3
|-
|Air Baltic
|8
|-
| {{flagicon|Yemen}} [[Yemenia]] || 1 — izmanto valdība
|}

== Negadījumi ==
Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Decembris|decembrim]] ''747'' ir iesaistīts 123 negadījumos, no kuriem 48 ir smagi, kopā 2850 bojāgājušo. ''747'' ir bijis nolaupīts 35 reizes un tādēļ ir 882 bojāgājušo.

== Specifikācijas ==
{| style=&quot;text-align: center; font-size:95%;&quot; class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Specifikācijas || 747-100 || 747-200B || 747-300 || 747-400&lt;br /&gt;747-400ER || 747-8I
|-
|Pilotu skaits || colspan=&quot;3&quot;| Trīs || colspan=&quot;2&quot;| Divi
|-
|Sēdvietu skaits || colspan=&quot;2&quot; |452 (2 klasēs)&lt;br /&gt; 366 (3 klasēs) || 496 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 412 (3-klasēs) || 524 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 416 (3-klasēs) || 467 (3-klasēs)
|-
|Garums || colspan=&quot;4&quot; | 70.6m || 76.4m
|-
|Spārnu pletums || colspan=&quot;3&quot; | 59.6m || 64.4m || 68.5m
|-
|Astes augstums || colspan=&quot;3&quot; | 19.3m || 19.4m || 19.4m
|-
|Pašmasa || 162,400 kg || 174,000 kg || 178,100 kg || 178,756 kg || 214,503 kg
|-
|Maksimālais pacelšanās svars || 333,390 kg || colspan=&quot;2&quot; | 377,842 kg || 396,890 kg || 442,253 kg
|-
|Lidošanas ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 893 km/h, || 913 km/h || 918 km/h
|-
|Maksimālais ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 955 km/h || 988 km/h ||
|-
|Nepieciešamais ieskrējiens(ar pilnu masu) || colspan=&quot;2&quot; | 3,190 m || 3,320 m) || 3,018 m || 3,090 m
|-
|Maksimālais attālums|| 9,800 km || 12,700 km || 12,400 km || 13,450 km || 14,815 km
|-
|Degvielas ietilpība || 183,380 L || colspan=&quot;2&quot; | 199,158 L || 216,840 L || 243,120 L
|-
|Dzinēji (x 4) || [[Pratt &amp; Whitney JT9D|PW JT9D-7A]] &lt;br /&gt; [[Rolls-Royce RB211#RB211-524 series|RR RB211-524B2]] || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; [[General Electric CF6|GE CF6-50E2]] &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B1 &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || [[Pratt &amp; Whitney PW4000|PW 4062]] &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B5F &lt;br /&gt; RR RB211-524G/H &lt;br /&gt;'''ER:''' GE CF6-80C2B5F || [[General Electric GEnx|GEnx-2B67]]
|-
|Dzinēju jauda || | 207 kN|| 244 kN || 244 kN || 282 kN || 296 kN
|}

== Piegādes ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2013
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2012
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2011
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2010
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2009
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2008
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2007
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2006
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2005
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2004
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2003
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2002
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2001
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2000
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1999
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1998
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1997
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1996
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1995
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1994
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1993
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1992
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1991
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1990
|-
|24
|31
|9
|0
|8
|14
|16
|14
|13
|15
|19
|27
|31
|25
|47
|53
|39
|26
|25
|40
|56
|61
|64
|70
|-
|-----
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1989
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1988
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1987
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1986
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1985
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1984
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1983
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1982
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1981
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1980
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1979
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1978
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1977
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1976
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1975
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1974
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1973
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1972
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1971
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1970
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1969
|-
|45
|24
|23
|35
|24
|16
|22
|26
|53
|73
|67
|32
|20
|27
|21
|22
|30
|30
|69
|92
|4
|-
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{boeing}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Boeing|747]]</text>
      <sha1>p8qdnux7zkc26rfhk887uldgp71vgjj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672741</id>
      <parentid>3672739</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:04:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26491" xml:space="preserve">{{pareizrakstība+}}
{{jāuzlabo|jāsalabo modeļu nosaukumi (no &quot;-200&quot; uz &quot;747-200&quot; utt.)}}
{{Lidmašīnas infokaste
|apakšveidne          = {{Boeing apakšveidne}}
|nosaukums            = Boeing 747
|attēls               = Attēls:ba b747-400 g-bnle arp.jpg
|paraksts             = [[British Airways]] Boeing 747-400
|tips                 = Pasažieru lidmašīna
|valsts               = {{flag|ASV}}
|ražotājs             = [[Boeing|Boeing Airplane Company]]
|pirmais lidojums     = {{Dat|1969|2|9}}
|komerciālie lidojumi = kopš {{Dat|1970|1|22|SK}}([[Pan Am]])
|Status  = Aktīvs 
|ražošanā             = kopš [[1969]]. gada
|izgatavoti = 1,418 (2009. gada decembris)
|izmaksas = 747-100 $24 miljoni(1967) &lt;br /&gt; 747-200 $39 mil. (1976) &lt;br /&gt; 747-300 $83 mil (1982) &lt;br /&gt; 747-400 $228-260mil (2007) &lt;br /&gt; 747-8 $285.5-300mil (2007)
}}

'''''Boeing 747''''' ir komerciāla [[lidmašīna]], un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu &quot;'''''Jumbo Jet'''''&quot;. Tas ir viens no pasaulē visatpazīstamākajiem modeļiem, un tā bija pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna, kas tika izgatavota tik liela. Sākotnēji ''747'' bija gandrīz divas ar pusi reizes lielāka nekā [[Boeing 707]], kas bija lielākā [[1960. gadi|1960. gados]]. Pirmo lidojumu ''747'' veica [[1970. gads|1970. gadā,]] un turēja rekordu pasažieru skaita pārvadājumos veselus 37 [[Gads|gadus]]. Pašreiz lielākās pasažieru lidmašīnas statusu modelis ''Boeing 747'' ir zaudējis [[Airbus A380]].

''747'' ir četru [[Dzinējs|dzinēju]] aviolaineris ar diviem stāviem. Tas ir pieejams pasažieru, [[Krava|kravas]] un citu veidu variantos. Otrais stāvs tika izveidots, lai tiktu nodalītas pirmās klases sēdvietas. ''[[Boeing]]'' no sākuma domāja, ka šai lidmašīnai nebūs pieprasījuma, jo sākotnēji bija tikai 400 šāda tipa lidmašīnas, bet [[1993. gads|1993. gadā]] tā pārsniedza 1000 lidmašīnu atzīmi. Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Jūnijs|jūnijam]] ir uzbūvēti 1416 laineri, un vēl joprojām 107 ir pasūtījumos.

Pēdējais modelis, kas ir palicis lietošanā ir '''''747-400''''' un tas ir viens no ātrākajiem laineriem ar spēju sasniegt 913 [[Kilometri stundā|km/h]]. Un tas spēj pārvarēt 13 450 [[Kilometrs|km]] lielu attālumu. ''747-400'' ir spējīgs pārvadāt 416 pasažierus trīs klasēs, un 524 divās klasēs. Nākamās paaudzes '''''747-8''''' (jaunākā ''Boeing 747'' lidmašīna) darbību uzsāka [[2010. gads|2010. gadā]]. Šīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada [[8. februāris|8. februārī]]. Ir doma aizvietot ''747'' ar '''''Boeing Y3''''' (viens no ''Boeing'' projektiem) nākotnē.

[[Attēls:Japan Airlines 747-400 Economy cabin.jpg|thumb|Boeing 747 pirmā klāja 3-4-3 sēdvietu izkārtojums]]

== Dizains ==
''Boeing 747'' ir liels, plašas fizelāžas laineris ar četriem pie [[Spārns|spārniem]] piestiprinātiem dzinējiem. Spārni ir 37,5 [[Grāds (leņķis)|grādu]] slīpumā, kas ļauj ātri lidot. Sēdvietu skaits ir vairāk par 366 sēdvietām 3-4-3 sēdvietu izkārtojumos ekonomiskajās klasēs un 2-3-2 izkārtojums pirmajā klasē. Otrajā klājā ir 3—3 izkārtojums ekonomiskajā klasē un 2—2 pirmajā klasē.

[[Attēls:Cargolux B747-400F.jpg|thumb|left|[[Cargolux]] 747-400F ar atvērtu priekšgalu]]

Tā kā 2. klājs un pilota kabīne atrodas virs pirmā klāja, tas rada [[Paugurs|pauguru]]. Paaugstināta pilota kabīne vairāk ir domāta kravas lidmašīnām, lai spētu pacelt priekšgalu. 2. klājs ļauj palielināt maksimālo sēdvietu skaitu. Pagarināts otrais klājs bija pieejams vēlākiem ''747-100B'' variantiem, bet vēlāk kā standarts ''747-300'' variantiem.

''747'' maksimālais pacelšanās svars svārstās no 333 400 [[Kilograms|kg]] ''747-100'' variantiem līdz 439 985 kg ''747-8'' variantiem. Attālums ko spēj pārvarēt ''747'' svārstās no 9800 km ''747-100'' variantiem, līdz 14815 km ''747-8'' variantiem.

[[Attēls:jalcargo b747-400 ja401j arp.jpg|thumb|[[Japan Airlines|JAL Cargo]] Boeing 747-400 no apakšas]]

== Varianti ==
Pirmais oriģinālais ''Boeing'' modelis tika izlaists [[1966. gads|1966. gadā]], un to sauca '''''747-100'''''. Drīz pēc tam sekoja '''''747-200''''', kuru pasūtīja [[1968. gads|1968. gadā]]. [[1980. gads|1980. gadā]] tika izveidots '''''747-300''''', un drīz pēc tam [[1985. gads|1985. gadā]] tika izveidots '''''747-400'''''. [[2005. gads|2005. gadā]] tika paziņots par '''''747-8'''''. No katras versijas ir saražoti vairāki modeļi. Daudzi sākotnēji modeļi ražošanā atradās vienlaikus.

=== ''747-100'' ===
Sākotnēji ''747-100'' modeļa otrais stāvs tika izbūvēts ar sešiem [[Logs|logiem]] (trīs katrā pusē). Vēlāk tika ražoti ar 10 logiem. Daži no ''747-100'' bija ar jaunām konfigurācijām. Šim modelim netika ražota kravas tipa lidmašīna. Tomēr ''747-100'' ir pārveidots par kravas lidmašīnu. Kopā tika uzbūvēti 167 ''747-100''.

Vēlāk tika izveidots ''747-100B'' ar izturīgāku lidmašīnas korpusu, un palielināts maksimālais pacelšanās svars līdz 340 000 kg. Šis modelis tika piegādāts tikai [[Iran Air]], un Saudi (tagad [[Saudi Arabian Airlines]]). Dzinēji tika piedāvāti gan no [[Rolls-Royce]] (RB211), gan no [[GE]] (CF6), bet tikai Saudi pasūtīja Rolls-Royce variantu. Kopumā tika uzbūvēti 9 747-100B modeļi.

=== 747-100SR ===
Atbildot [[Japanese Airlines]] pieprasījumam, Boeing izveidoja 747-100SR, kas bija nelielu attālumu aviolaineris. Degvielas daudzums, ko varēja iepildīt bija samazināts, bet tas varēja pārvadāt vairāk pasažieru, līdz pat 498 pirmajās versijās, un līdz pat 550 vēlākajās versijā, tāpēc ka tika palielināts ekonomiskās klases sēdvietu skaits. To sāka lietot Japan Airlines 1973. gada 7. oktobrī.

[[Attēls:STS-126 Endeavour atop carrier aircraft.jpg|thumb|left|Kosmosa kuģu pārvadātājs, pārbūvēts 747-100SR]]

SR modeļi tiek lietoti galvenokārt [[Japāna|Japānā]].

Japan Airlines tika piegādāti divi 747-100SR modeļi ar nedaudz vairāk izstieptu otro stāvu, lai tur varētu ietilpt vairāk pasažieru. Kopā tika uzbūvēti 29 747-100SR modeļi.

Pēdējo šādu lidmašīnu pasažieru pārvadājumiem lietoja [[All Nippon Airways]] 2006. gada 10. martā. Japan Airlines izmantoja 747-100B/SR variantus un 2006. gada 3. ceturksnī to izbeidza.

=== 747-200 ===
747-200 ir daudz jaudīgāki dzinēji nekā -100. Dažiem -200 palika 6 logi otrajā stāvā, bet tomēr lielākajā daļā gadījumu otro stāvu būvēja ar 10 logiem.

[[Attēls:Transaero Boeing 747-200 Sharm el Sheikh.jpg|thumb|left|[[Transaero]] 747-200B gatavojas nosēsties]]

-200 modelim tika izveodotas vairākas versijas. '''747-200B''' ir uzlabotāks 747-200 variants ar palielinātu degvielas ietilpību, un vēl jaudīgākiem dzinējiem; pirmo reizi to sāka lietot 1971. gada februārī. -200B spēja mērot 12700 km. '''747-200F''' ir -200 modeļa kravas tips. Tā pilnais pacelšanās svars ir 378000 kg. Pirmo reizi to sāka lietot [[Lufthansa]] 1972. gadā. '''747-200C''' pārveidojamā versija, kuru varēja izmantot, kā pasažieru, un kravas lidmašīnu, vai arī abējādi. Sēdvietas ir pārvietojamas, un tam ir paceļams priekšgals, kas bija lielas kravas durvis.

[[Attēls:Air France B747-200M F-GCBB.jpg|thumb|[[Air France]] 747-200M nolaižas]]

'''737-400M''' modelis spēja pārvadāt 238 pasažierus, un uz galvenā klāja pārvadāja kravu. Kopumā šāda tipa lidmašīnas bija 10, kuras izmantoja [[KLM]] aviokompānija.

Kopumā tika uzbūvēti 393 747-200 modeļi līdz buvnicības pārtraukšanai 1991. gadā. No tiem 225 bija 747-200, 73 bija 747-200F, 13 bija 747-200C, 78 bija 747-200M un 4 kalpoja militārām vajadzībām. Daudzi 747-200 vēl joprojām tiek lietoti, lai gan lielākās kompānijas no tiem ir atteikušās, un tos pārdevuši mazākām aviokompānijām.

=== 747-300 ===
Vislabāk pamanāmā atšķirība -300 ir tā ka otrais stāvs ir daudz izstieptāks un tam ir divas avārijas izejas durvis.

[[Attēls:JALways Boeing 747-346 (JA8187).jpg|thumb|left|[[JALways]] 747-300 paceļas no [[Tokyo International Airport]]]]

Salīdzinājumā ar -200 otrais stāvs ir par 7,11m garāks. Taisnas kāpnes uz otro stāvu nevis spirālveida kāpnes arī ir atšķirība starp -300 un vecākajiem variantiem. Taisnās kāpnes ļauj izbūvēt vairāk pasažieru sēdvietu. Ar minimālām aerodinamikas izmaiņām -300 variantam lidošanas ātrums ir nedaudz palielināts. -300 ir tikpat liels pacelšanās svars. Divas no trīs dzinēju izvēlēm no -200 varianta palika nemainīgas, bet labāk tika piedāvāts '''General Electric CF6-80C2B1''' dzinējs nekā '''CF6-50E2''', kas bija -200 modeļiem.

747-300 variants visiem tika iepazīstināts 1980. gadā. Pirmo 747-300 pasūtija [[Swissair]] 1980. gada 11. jūnijā. Pirmo reizi -300 lidoja 1982. gada 5. oktobrī. Swissair bija pirmais, kas pieņēma pasūtijumu 1983. gada 23. martā.

Bija pieejamas arī citas versijas ne tikai pasažieru versija. 747-300 bija kravas nodalījums galvenā klāja aizmugurē, līdzīgi -200M variantam, bet ar pagarinātu otro stāvu tas spēja pārvadāt vairāk pasažieru. Tika izstrādāts 747-300SR īsām distancēm. Tos izmantoja Japan Airlines ar 600 pasažieru vietām galvenokārt maršrutos no [[Okinava]]s uz [[Tokija|Tokiju]] un citur. Boeing neiztrādāj kravas tipa lidmašīnas, bet kopš 2000. gada vecie modeļi tiek par tādiem pārveidoti.

[[Attēls:PIA B747-300.AP-BFX landing.jpg|thumb|[[Pakistan International Airlines]] (PIA) 747-300 nosēšanās laika Londonas Heathrova Lidostā]]

Kopumā tika piegādātas 81 lidmašīna, 56 pasažieru, 21 -300M un 4 -300SR versijas. Drīz 747-300 nomainīja daudz uzlabotāks 747-400, ko sāka lietot 1985. gadā, tikai divus gadus vēlāk nekā -300. Pēdējais 747-300 tika piegādāts Sabena 1990. gada septembrī.

Šobrīd tiek lietoti vairāki 747-300, lai gan tie zaudēj interesi lielajās aviokompānijās, kuras tos nomainija pret 747-400. Pēdējie lielākie lietotāji bija [[Air France]], [[Air India]], [[Pakistan International Airlines]] un [[Qantas]]. 2008. gada 29. decembrī [[Qantas]] veica savu pēdējo 747-300 lidojumu no [[Melborna]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] car [[Auklanda|Auklandu]]. 2009. gada 20. janvārī Qantas pēdējais 747-300 tika aizvests uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]] glabāšanai. Lai gan netika izstrādāti, kravas tipi, vairāki tagad lietotie -300 ir pārveidoti par kravas lidmašīnām.

=== 747-400 ===
747-400 ir uzlabotāks modelis. Tam ir pagarināti spārni par 1,8 m un ir spārnu izliekumi galos, kas ļāva ietaupīt 4% degvielas salīdzinājumā ar iepriekšējiem variantiem. Tam ir izstrādāta pilota kabīne diviem pilotiem nekā kādreiz trijiem pilotiem. Vairāk elektronikas ieviešana ļāva samazināt instrumentu skaitu no 971 uz 365. Tam aizmugurē ir papildus degvielas tvertne, uzlabotāki dzinēji un jauns interjers.

[[Attēls:BA B747-436 G-CIVF LHR.jpg|thumb|left|[[British Airways]] pieder vislielākais 747-400 skaits (50)]]

-400 tika piedāvāts, kā pasažieru laineris (400), kravas (400F), kombi (400C), (400ER),(400ERF) versijas. Kravas lidmašīnai nav izstiepts augšējais klājs. 747-400D tika būvēts nelielu distanču lidojumiem un tam nav iekļauti spārnu izliekumi, bet to visu ir iespējams mainīt.

Pirmo pasažieru tipa laineri sāka lieto Northwest Airlines 1989. gada februāri maršrutā no [[Mineapolise]]s uz [[Fēniksa|Fēniksu]]. Kombi versiju sāka lieto KLM 1989. gada septembrī. Cargolux sāka lietot kravas tipa lidmašīnu 1993. gada novembrī. 747-400ERF un 747-400ER sāka lietot Qantas 2002. gada oktobrī.

2004. gada janvārī Boeing un Cathay Pacific izveidoja 747-400 Speciālo Kravas programmu, vēlāk dēvēts arī par Boeing Converted Freighter (BCF). Pirmo 747-400BCF izlaida 2005. gada decembrī.

Pēdējais pasažiera tipa 747-400 tika piegādāts China Airlines 2005. gada aprīlī. 2007. gada martā Boeing paziņoja, ka viņi vairs nav ieplānojuši ražot -400. Lai gan paziņojuma laikā vēl joprojām bija 36 -400F un -400ERF pasūtijumi. Līdz 2009. gada jūnijan kopumā ir piegādāti 692 747-400 tipa laineru un vēl divus (-400ERF) nepieciešams piegādāt. Pašlaik lielākie 747-400 lietotāji ir [[Singapore Airlines]], [[Japan Airlines]] un [[British Airways]].

=== 747 LCF Dreamlifter ===
[[Attēls:B747LCF Dreamlifter takeoff1.jpg|thumb|'''Boeing 747 Large Cargo Freighter''', dēvēts arī par Dreamlifter, ir pārbūvēts no iepriekšējiem 747-400 modeļiem]]

747-400 Dreamlifter (oriģināli saucas 747 Large Cargo Freighter vai arī LCF) ir pārveidots un modificēts 747-400 un tas ir spējīgs pārvadāt lielākus kravas daudzumus. Pirmo reizi šāda tipa laineris lidoja 2006. gada 9. septembrī. Vienīgais mērķis 747 Dreamlifter ir pārvadāt [[Boeing 787]] detaļas uz Boeing ražotnēm. Tas var pārvadāt tikai apkalpi un nevar pārvadāt pasažierus. Kopumā ir izgatavoti trīs šādi laineri, un viens vēl ir pasūtijumā.

=== 747-8 ===
Boeing paziņoja par 747 varianta, 747-8 iztrādi 2005. gada 14. novembrī. Šis variants izmantos tos pašus dzinēju un tam būs tādi pati pilota kabīne kā Boeing 787, tāpēc arī ir aizgūts &quot;8&quot; nosaukumā. Šim dizainam būtu jābut vēl ekonomiskākam. 747-8 fizelāža ir izstiepta no 70,8 m līdz 76,4 m. Kad 747-8 nonāks darbībā tas konkurēs air Airbus A340-600 kā pasaulē garākais aviolaineris.

[[Attēls:Boeing 747-8 N747EX First Flight.jpg|thumb|left|Pirmais [[Boeing 747-8]] kravas tipa lidojums]]

Pasažieru versija sauksies 747-8I(Intercontinental), un spēs pārvadāt 467 pasažierus 3 klasēs, un spēs mērot 15000 km. Ir plānots, ka 747-8I savu darbību sāks 2010. gadā.

Tiek piedāvāts arī 747-8F(Kravas), kas līdzinās 747-400ERF. 747-8F spēs pārvadāt 140 tonnas kravas. Lai uzlabotu iekraušanu, tam būs paceļams priekšgals. Tam būs par 16% lielāka kravas ietilpība nekā 747-400F. Bija plānots, ka 747-8F savu darbu sāks 2009. gadā, bet tas tā nenotika, sīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada 8. februārī, un tagad ir doma sērijveida ražošanu uzsākt 2010. gadā.

Vairāki modeļi, jau tiek ražoti. Kopumā ir jau pasūtīti 108 747-8F modeļi un 32 -8I modeļi (2009. gada decembris).

=== Valdības, militārie un citi varianti ===
[[Attēls:Air Force One on the ground.jpg|thumb|[[Boeing VC-25|VC-25A ''29000'']], viens no diviem pārveidotajiem 747-200B, kas kalpo VIP personu pārvadājumiem, kopš 1990. gada]]
[[Attēls:Government aircraft of Japan at Hunter Army Airfield.jpg|thumb|20-1101 Viens no diviem pārveidotajiem 747-400, ko lieto japānas valdība, kopš 1993. gada]]

* '''C-19''' — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēki
* [[VC-25]] — Šis ASV gaisa spēku laineris ir domāts VIP personām un tas ir 747-200B versija. ASV gaisa spēki izmanto divas šādas lidmašīnas. Visbiežāk ar tām tiek pārvadāts ASV prezidents. Lai gan tas ir balstīts uz 747-200B dizaina, tam ir aizgūti daži uzlabojumi no 747-400.
* [[E-4B]] — šo lidmašīnu parasti izmanto glābšanas misijām
* [[YAL-1]] — Šī ir eksperimantāla ar lāzeru aprīkota lidmašīna, raķešu aizsardzības projektam
* Kosmosa kuģu pārvadātājs — Tika pārveidoti tikai divi 747 laineri, lai tie spētu pārvadāt kosmosa kuģus.

== Lietotāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Lietotājs
! Lidmašīnu skaits
|-
|{{flagicon|India}} [[Air India]] || 14
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Air Pullmantur]] || 3
|-
|{{flagicon|Argentina}} [[Aerolíneas Argentinas]] || 3
|-
|{{flagicon|Bolivia}} [[Aerosur]] || 1
|-
|{{flagicon|Iceland}} [[Air Atlanta Icelandic]] || 19
|-
|{{flagicon|Russia}} [[AirBridgeCargo Airlines]] || 4
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Air Cargo Germany]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Air China]]
! 22
|-
|{{flagicon|France}} [[Air France]] || 28
|-
|{{flagicon|New Zealand}} [[Air New Zealand]] || 8
|-
|{{flagicon|Fiji}} [[Air Pacific]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Al Wafeer Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[All Nippon Airways]] || 23
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Asiana Airlines]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[Atlas Air]] || 21
|-
|{{flagicon|Armenia}} [[Blue Sky]] || 8
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[British Airways]] || 57
|-
| {{flagicon|United States}} [[Boeing]] || 3 — [[Boeing 747 Large Cargo Freighter]]
|-
|{{flagicon|Israel}} [[CAL Cargo Air Lines]] || 2
|-
|{{flagicon|Luxembourg}} [[Cargolux]] || 28
|-
|{{flagicon|Hong Kong}} [[Cathay Pacific]] || 48
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[China Airlines]] || 33
|-
|{{flagicon|China}} [[China Cargo Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[China Southern Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|France}} [[Corsairfly]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Delta Air Lines]] || 16
|-
|{{flagicon|Israel}} [[El Al]] || 8
|-
|{{flagicon|UAE}} [[Emirates SkyCargo]] || 17
|-
|{{flagicon|Ethiopia}} [[Ethiopian Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[EVA Airways]] || 18
|-
| {{flagicon|USA}} [[Evergreen International Aviation]]||1
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Garuda Indonesia]] || 3
|-
| {{flagicon|United States}} [[General Electric]] || 1 — tikai testēšanai
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Global Supply Systems]] || 3
|-
| {{flagicon|Bahrain}} [[Government of Bahrain]] || 2
|-
| {{flagicon|Japan}} [[Government of Japan]] || 2
|-
| {{flagicon|Oman}} [[Government of Oman]] || 2
|-
| {{flagicon|UAE}} [[Government of United Arab Emirates]] || 3
|-
|{{flagicon|China}} [[Grandstar Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|China}} [[Great Wall Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Greece}} [[Hellenic Imperial Airways]] || 6
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Iran Air]] || 9
|-
|-
| {{flagicon|Iran}} [[Islamic Republic of Iran Air Force]] || 6
|-
|{{flagicon|China}} [[Jade Cargo International]] || 7
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Japan Airlines]] || 57
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Jett8 Airlines Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Kabo Air]] || 5
|-
|{{flagicon|USA}} [[Kalitta Air]] || 19
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Kingdom Holding Company]] || 1
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[KLM]] || 26
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Korean Air]] || 44
|-
| {{flagicon|Kuwait}} [[Kuwait Airways]] || 1 — Izmanto valdība
|-
|{{flagicon|USA}} [[Las Vegas Sands|Las Vegas Sands Group]] || 2
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Lion Air]] || 2
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Lufthansa]] || 30
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Mahan Air]] || 6
|-
|{{flagicon|Ghana}} [[MK Airlines]] || (5)
|-
|{{flagicon|Malaysia}} [[Malaysia Airlines]] || 17
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[Martinair]] || 4
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Max Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Nippon Cargo Airlines]] || 10
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[One-Two-GO Airlines]] || 7
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Orient Thai Airlines]] || 6
|-
| {{flagicon|Pakistan}} [[Pakistan International Airlines]] ||5
|-
|{{flagicon|Philippines}} [[Philippine Airlines]] || 5
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Phuket Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Polar Air Cargo]] || 6
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Pronair]] || 1
|-
|{{flagicon|Australia}} [[Qantas]]|| 34
|-
|-
| {{flagicon|Morocco}} [[Royal Air Maroc]] || 1
|-
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Saha Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saudi Arabian Airlines]] || 22 — 5 no tiem izmanto valdība
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Singapore Airlines]] || 9
|-
| {{flagicon|Greece}} [[Sky Express (Greece)|Sky Express]] || 1
|-
|{{flagicon|South Africa}} [[South African Airways]] || 1
|-
|{{flagicon|USA}} [[Southern Air]] || 13
|-
|{{flagicon|Macedonia}} [[Star Airlines]] || 2
|-
| {{flagicon|Brunei}} [[Sultan of Brunei]] || 1
|-
|{{flagicon|Angola}} [[TAAG Angola Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Thai Airways International]] || 20
|-
|{{flagicon|Belgium}} [[TNT Airways]] || 3
|-
|{{flagicon|Russia}} [[Transaero Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Airlines]] || 24
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Parcel Service]] ||
|-
| {{flagicon|United States}} [[United States Air Force|U.S. Government (U.S. Air Force)]] || 7
|-
|{{flagicon|USA}} [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|U.S. Government (NASA)]] || 3
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Virgin Atlantic]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[World Airways]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Yangtze River Express]] || 3
|-
|Air Baltic
|8
|-
| {{flagicon|Yemen}} [[Yemenia]] || 1 — izmanto valdība
|}

== Negadījumi ==
Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Decembris|decembrim]] ''747'' ir iesaistīts 123 negadījumos, no kuriem 48 ir smagi, kopā 2850 bojāgājušo. ''747'' ir bijis nolaupīts 35 reizes un tādēļ ir 882 bojāgājušo.

== Specifikācijas ==
{| style=&quot;text-align: center; font-size:95%;&quot; class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Specifikācijas || 747-100 || 747-200B || 747-300 || 747-400&lt;br /&gt;747-400ER || 747-8I
|-
|Pilotu skaits || colspan=&quot;3&quot;| Trīs || colspan=&quot;2&quot;| Divi
|-
|Sēdvietu skaits || colspan=&quot;2&quot; |452 (2 klasēs)&lt;br /&gt; 366 (3 klasēs) || 496 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 412 (3-klasēs) || 524 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 416 (3-klasēs) || 467 (3-klasēs)
|-
|Garums || colspan=&quot;4&quot; | 70.6m || 76.4m
|-
|Spārnu pletums || colspan=&quot;3&quot; | 59.6m || 64.4m || 68.5m
|-
|Astes augstums || colspan=&quot;3&quot; | 19.3m || 19.4m || 19.4m
|-
|Pašmasa || 162,400 kg || 174,000 kg || 178,100 kg || 178,756 kg || 214,503 kg
|-
|Maksimālais pacelšanās svars || 333,390 kg || colspan=&quot;2&quot; | 377,842 kg || 396,890 kg || 442,253 kg
|-
|Lidošanas ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 893 km/h, || 913 km/h || 918 km/h
|-
|Maksimālais ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 955 km/h || 988 km/h ||
|-
|Nepieciešamais ieskrējiens(ar pilnu masu) || colspan=&quot;2&quot; | 3,190 m || 3,320 m) || 3,018 m || 3,090 m
|-
|Maksimālais attālums|| 9,800 km || 12,700 km || 12,400 km || 13,450 km || 14,815 km
|-
|Degvielas ietilpība || 183,380 L || colspan=&quot;2&quot; | 199,158 L || 216,840 L || 243,120 L
|-
|Dzinēji (x 4) || [[Pratt &amp; Whitney JT9D|PW JT9D-7A]] &lt;br /&gt; [[Rolls-Royce RB211#RB211-524 series|RR RB211-524B2]] || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; [[General Electric CF6|GE CF6-50E2]] &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B1 &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || [[Pratt &amp; Whitney PW4000|PW 4062]] &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B5F &lt;br /&gt; RR RB211-524G/H &lt;br /&gt;'''ER:''' GE CF6-80C2B5F || [[General Electric GEnx|GEnx-2B67]]
|-
|Dzinēju jauda || | 207 kN|| 244 kN || 244 kN || 282 kN || 296 kN
|}

== Piegādes ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2013
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2012
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2011
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2010
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2009
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2008
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2007
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2006
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2005
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2004
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2003
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2002
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2001
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2000
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1999
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1998
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1997
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1996
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1995
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1994
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1993
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1992
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1991
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1990
|-
|24
|31
|9
|0
|8
|14
|16
|14
|13
|15
|19
|27
|31
|25
|47
|53
|39
|26
|25
|40
|56
|61
|64
|70
|-
|-----
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1989
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1988
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1987
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1986
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1985
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1984
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1983
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1982
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1981
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1980
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1979
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1978
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1977
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1976
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1975
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1974
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1973
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1972
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1971
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1970
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1969
|-
|45
|24
|23
|35
|24
|16
|22
|26
|53
|73
|67
|32
|20
|27
|21
|22
|30
|30
|69
|92
|4
|-
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{boeing}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Boeing|747]]</text>
      <sha1>dne1e0qd1f242df6nr17rbu0ym3n2la</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672774</id>
      <parentid>3672741</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:05:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28032" xml:space="preserve">{{pareizrakstība+}}
{{jāuzlabo|jāsalabo modeļu nosaukumi (no &quot;-200&quot; uz &quot;747-200&quot; utt.)}}
{{Lidmašīnas infokaste
|apakšveidne          = {{Boeing apakšveidne}}
|nosaukums            = Boeing 747
|attēls               = Attēls:ba b747-400 g-bnle arp.jpg
|paraksts             = [[British Airways]] Boeing 747-400
|tips                 = Pasažieru lidmašīna
|valsts               = {{flag|ASV}}
|ražotājs             = [[Boeing|Boeing Airplane Company]]
|pirmais lidojums     = {{Dat|1969|2|9}}
|komerciālie lidojumi = kopš {{Dat|1970|1|22|SK}}([[Pan Am]])
|Status  = Aktīvs 
|ražošanā             = kopš [[1969]]. gada
|izgatavoti = 1,418 (2009. gada decembris)
|izmaksas = 747-100 $24 miljoni(1967) &lt;br /&gt; 747-200 $39 mil. (1976) &lt;br /&gt; 747-300 $83 mil (1982) &lt;br /&gt; 747-400 $228-260mil (2007) &lt;br /&gt; 747-8 $285.5-300mil (2007)
}}

'''''Boeing 747''''' ir komerciāla [[lidmašīna]], un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu &quot;'''''Jumbo Jet'''''&quot;. Tas ir viens no pasaulē visatpazīstamākajiem modeļiem, un tā bija pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna, kas tika izgatavota tik liela. Sākotnēji ''747'' bija gandrīz divas ar pusi reizes lielāka nekā [[Boeing 707]], kas bija lielākā [[1960. gadi|1960. gados]]. Pirmo lidojumu ''747'' veica [[1970. gads|1970. gadā,]] un turēja rekordu pasažieru skaita pārvadājumos veselus 37 [[Gads|gadus]]. Pašreiz lielākās pasažieru lidmašīnas statusu modelis ''Boeing 747'' ir zaudējis [[Airbus A380]].

''747'' ir četru [[Dzinējs|dzinēju]] aviolaineris ar diviem stāviem. Tas ir pieejams pasažieru, [[Krava|kravas]] un citu veidu variantos. Otrais stāvs tika izveidots, lai tiktu nodalītas pirmās klases sēdvietas. ''[[Boeing]]'' no sākuma domāja, ka šai lidmašīnai nebūs pieprasījuma, jo sākotnēji bija tikai 400 šāda tipa lidmašīnas, bet [[1993. gads|1993. gadā]] tā pārsniedza 1000 lidmašīnu atzīmi. Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Jūnijs|jūnijam]] ir uzbūvēti 1416 laineri, un vēl joprojām 107 ir pasūtījumos.

Pēdējais modelis, kas ir palicis lietošanā ir '''''747-400''''' un tas ir viens no ātrākajiem laineriem ar spēju sasniegt 913 [[Kilometri stundā|km/h]]. Un tas spēj pārvarēt 13 450 [[Kilometrs|km]] lielu attālumu. ''747-400'' ir spējīgs pārvadāt 416 pasažierus trīs klasēs, un 524 divās klasēs. Nākamās paaudzes '''''747-8''''' (jaunākā ''Boeing 747'' lidmašīna) darbību uzsāka [[2010. gads|2010. gadā]]. Šīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada [[8. februāris|8. februārī]]. Ir doma aizvietot ''747'' ar '''''Boeing Y3''''' (viens no ''Boeing'' projektiem) nākotnē.

[[Attēls:Japan Airlines 747-400 Economy cabin.jpg|thumb|Boeing 747 pirmā klāja 3-4-3 sēdvietu izkārtojums]]

== Dizains ==
''Boeing 747'' ir liels, plašas fizelāžas laineris ar četriem pie [[Spārns|spārniem]] piestiprinātiem dzinējiem. Spārni ir 37,5 [[Grāds (leņķis)|grādu]] slīpumā, kas ļauj ātri lidot. Sēdvietu skaits ir vairāk par 366 sēdvietām 3-4-3 sēdvietu izkārtojumos ekonomiskajās klasēs un 2-3-2 izkārtojums pirmajā klasē. Otrajā klājā ir 3—3 izkārtojums ekonomiskajā klasē un 2—2 pirmajā klasē.

[[Attēls:Cargolux B747-400F.jpg|thumb|left|[[Cargolux]] 747-400F ar atvērtu priekšgalu]]

Tā kā 2. klājs un pilota kabīne atrodas virs pirmā klāja, tas rada [[Paugurs|pauguru]]. Paaugstināta pilota kabīne vairāk ir domāta kravas lidmašīnām, lai spētu pacelt priekšgalu. 2. klājs ļauj palielināt maksimālo sēdvietu skaitu. Pagarināts otrais klājs bija pieejams vēlākiem ''747-100B'' variantiem, bet vēlāk kā standarts ''747-300'' variantiem.

''747'' maksimālais pacelšanās svars svārstās no 333 400 [[Kilograms|kg]] ''747-100'' variantiem līdz 439 985 kg ''747-8'' variantiem. Attālums ko spēj pārvarēt ''747'' svārstās no 9800 km ''747-100'' variantiem, līdz 14815 km ''747-8'' variantiem.

[[Attēls:jalcargo b747-400 ja401j arp.jpg|thumb|[[Japan Airlines|JAL Cargo]] Boeing 747-400 no apakšas]]

== Varianti ==
Pirmais oriģinālais ''Boeing'' modelis tika izlaists [[1966. gads|1966. gadā]], un to sauca '''''747-100'''''. Drīz pēc tam sekoja '''''747-200''''', kuru pasūtīja [[1968. gads|1968. gadā]]. [[1980. gads|1980. gadā]] tika izveidots '''''747-300''''', un drīz pēc tam [[1985. gads|1985. gadā]] tika izveidots '''''747-400'''''. [[2005. gads|2005. gadā]] tika paziņots par '''''747-8'''''. No katras versijas ir saražoti vairāki modeļi. Daudzi sākotnēji modeļi ražošanā atradās vienlaikus.

=== ''747-100'' ===
Sākotnēji ''747-100'' modeļa otrais stāvs tika izbūvēts ar sešiem [[Logs|logiem]] (trīs katrā pusē). Vēlāk tika ražoti ar 10 logiem. Daži no ''747-100'' bija ar jaunām konfigurācijām. Šim modelim netika ražota kravas tipa lidmašīna. Tomēr ''747-100'' ir pārveidots par kravas lidmašīnu. Kopā tika uzbūvēti 167 ''747-100''.

Vēlāk tika izveidots ''747-100B'' ar izturīgāku lidmašīnas korpusu, un palielināts maksimālais pacelšanās [[svars]] līdz 340 000 kg. Šis modelis tika piegādāts tikai [[Iran Air|''Iran Air'']], un ''Saudi'' (tagad [[Saudi Arabian Airlines|''Saudi Arabian Airlines'']]). Dzinēji tika piedāvāti gan no [[Rolls-Royce]] (RB211), gan no [[GE]] (CF6), bet tikai ''Saudi'' pasūtīja Rolls-Royce variantu. Kopumā tika uzbūvēti 9 ''747-100B'' modeļi.

=== 747-100SR ===
Atbildot [[Japanese Airlines|''Japanese Airlines'']] pieprasījumam, ''Boeing'' izveidoja ''747-100SR'', kas bija nelielu attālumu aviolaineris. [[Kurināmais|Degvielas]] daudzums, ko varēja iepildīt bija samazināts, bet tas varēja pārvadāt vairāk pasažieru, līdz pat 498 pirmajās versijās, un līdz pat 550 vēlākajās versijās, tāpēc, ka tika palielināts ekonomiskās klases sēdvietu skaits. To sāka lietot ''Japan Airlines'' [[1973. gads|1973. gada]] [[7. oktobris|7. oktobrī]].

[[Attēls:STS-126 Endeavour atop carrier aircraft.jpg|thumb|left|Kosmosa kuģu pārvadātājs, pārbūvēts 747-100SR]]

SR modeļi galvenokārt tiek izmantoti [[Japāna|Japānā]].

''Japan Airlines'' tika piegādāti divi ''747-100SR'' modeļi ar nedaudz vairāk izstieptu otro stāvu, lai tur spētu ietilpt vairāk pasažieru. Kopā tika uzbūvēti 29 ''747-100SR'' modeļi.

Pēdējo šādu lidmašīnu pasažieru pārvadājumiem lietoja [[All Nippon Airways|''All Nippon Airways'']] [[2006. gads|2006. gada]] [[10. marts|10. martā]]. ''Japan Airlines'' izmantoja ''747-100B/SR'' variantus un 2006. gada [[Vasara|vasarā]] to beidza.

=== 747-200 ===
''747-200'' ir daudz jaudīgāki dzinēji nekā ''747-100''. Dažiem ''747-200'' palika 6 logi otrajā stāvā, bet tomēr lielākajā daļā gadījumu otro stāvu būvēja ar 10 logiem.

[[Attēls:Transaero Boeing 747-200 Sharm el Sheikh.jpg|thumb|left|[[Transaero]] 747-200B gatavojas nosēsties]]

''747-200'' modelim tika izveidotas vairākas versijas. '''''747-200B''''' ir uzlabots ''747-200'' variants ar palielinātu degvielas ietilpību, un jaudīgākiem dzinējiem; pirmo reizi to sāka lietot [[1971. gads|1971. gada]] [[Februāris|februārī]]. ''747-200B'' spēja mērot 12700 km. '''''747-200F''''' ir ''747-200'' modeļa kravas tips. Tā pilnais pacelšanās svars ir 378000 kg. Pirmo reizi to sāka lietot [[Lufthansa]] [[1972. gads|1972. gadā]]. '''''747-200C''''' pārveidojamā versija, kuru varēja izmantot kā pasažieru un kravas lidmašīnu, vai arī abējādi. Sēdvietas ir pārvietojamas, un tam ir paceļams priekšgals, kas bija lielas kravas [[durvis]].

[[Attēls:Air France B747-200M F-GCBB.jpg|thumb|[[Air France]] 747-200M nolaižas]]

'''''747-200M''''' modelis spēja pārvadāt 238 pasažierus, un uz galvenā klāja pārvadāja kravu. Kopumā šāda tipa lidmašīnas bija 10, kuras izmantoja [[KLM]] [[Lidsabiedrība|aviokompānija]].

Kopumā tika uzbūvēti 393 ''747-200'' modeļi līdz būvniecības pārtraukšanai [[1991. gads|1991. gadā]]. No tiem 225 bija ''747-200'', 73 bija ''747-200F'', 13 bija ''747-200C'', 78 bija ''747-200M'' un 4 kalpoja militārām vajadzībām. Daudzi ''747-200'' vēl joprojām tiek lietoti, lai gan lielākās kompānijas no tiem ir atteikušās, un tos pārdevuši mazākām aviokompānijām.

=== 747-300 ===
Vislabāk pamanāmā atšķirība ''747-300'' ir tā, ka otrais stāvs ir daudz izstieptāks un tam ir divas avārijas izejas.

[[Attēls:JALways Boeing 747-346 (JA8187).jpg|thumb|left|[[JALways|Japan Airways]] 747-300 paceļas no [[Tokyo International Airport]]]]

Salīdzinājumā ar ''747-200'' otrais stāvs ir par 7,11[[Metrs|m]] garāks. Taisnas [[kāpnes]] uz otro stāvu nevis spirālveida kāpnes arī ir atšķirība starp ''747-300'' un vecākajiem variantiem. Taisnās kāpnes ļauj izbūvēt vairāk pasažieru sēdvietu. Ar minimālām aerodinamikas izmaiņām ''747-300'' variantam lidošanas ātrums ir nedaudz palielināts. ''747-300'' ir tikpat liels pacelšanās svars. Divas no trīs dzinēju izvēlēm no ''747-200'' varianta palika nemainīgas, bet labāk tika piedāvāts '''General Electric CF6-80C2B1''' dzinējs nekā '''CF6-50E2''', kas bija ''747-200'' modeļiem.

''747-300'' variants visiem tika iepazīstināts [[1980. gads|1980. gadā]]. Pirmo ''747-300'' pasūtija ''[[Swissair]]'' 1980. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]]. Pirmo reizi ''747-300'' lidoja [[1982. gads|1982. gada]] [[5. oktobris|5. oktobrī]]. ''Swissair'' bija pirmā lidsabiedrība, kas pieņēma pasūtījumu [[1983. gads|1983. gada]] [[23. marts|23. martā]].

Bija pieejamas arī citas versijas, ne tikai pasažieru versija. ''747-300'' bija kravas nodalījums galvenā klāja aizmugurē, līdzīgi ''747-200M'' variantam, bet ar pagarinātu otro stāvu tas spēja pārvadāt vairāk pasažieru. Tika izstrādāts arī ''747-300SR'' īsām distancēm. Tos izmantoja ''Japan Airlines'' ar 600 pasažieru vietām galvenokārt maršrutos no [[Okinava]]s uz [[Tokija|Tokiju]] un citur. ''Boeing'' neiztrādāja kravas tipa lidmašīnas, bet kopš [[2000. gads|2000. gada]] vecie modeļi tiek par tādiem pārveidoti.

[[Attēls:PIA B747-300.AP-BFX landing.jpg|thumb|[[Pakistan International Airlines]] (PIA) 747-300 nosēšanās laika Londonas [[Hītrovas lidosta|Hītrovas Lidostā]]]]

Kopumā tika piegādātas 81 lidmašīnas, 56 pasažieru, 21 ''747-300M'' un 4 ''747-300SR'' versijas. Drīz ''747-300'' nomainīja daudz uzlabots '''''747-400''''', ko sāka lietot [[1985. gads|1985. gadā]], tikai divus gadus vēlāk nekā ''747-300''. Pēdējais ''747-300'' tika piegādāts ''Sabena'' [[1990. gads|1990. gada]] [[Septembris|septembrī]].

Šobrīd tiek lietoti vairāki ''747-300'', lai gan tie zaudēja interesi lielajās aviokompānijās, kuras tos nomainija pret ''747-400''. Pēdējie lielākie lietotāji bija [[Air France|''Air France'']], [[Air India|''Air India'']], [[Pakistan International Airlines|''Pakistan International Airlines'']] un ''[[Qantas]]''. [[2008. gads|2008. gada]] [[29. decembris|29. decembrī]] ''[[Qantas]]'' veica savu pēdējo ''747-300'' lidojumu no [[Melburna|Melburnas]] uz [[Losandželosa|Losandželosu]] caur [[Oklenda|Oklendu]]. [[2009. gads|2009. gada]] [[20. janvāris|20. janvārī]] ''Qantas'' pēdējais ''747-300'' tika aizvests uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]] glabāšanai. Lai gan kravas tipi netika izstrādāti, vairāki tagad lietotie ''747-300'' ir pārveidoti par kravas lidmašīnām.

=== 747-400 ===
''747-400'' ir uzlabots modelis. Tam ir pagarināti spārni par 1,8 m un ir spārnu izliekumi galos, kas ļāva ietaupīt 4% degvielas salīdzinājumā ar iepriekšējiem variantiem. Tam ir izstrādāta pilota kabīne diviem pilotiem, ne trijiem pilotiem kā agrāk. Vairāk elektronikas ieviešana ļāva samazināt instrumentu skaitu no 971 uz 365. Tam aizmugurē ir papildus degvielas tvertne, uzlaboti dzinēji un jauns [[interjers]].

[[Attēls:BA B747-436 G-CIVF LHR.jpg|thumb|left|[[British Airways]] pieder vislielākais 747-400 skaits (50)]]

''747-400'' tika piedāvāts, kā pasažieru laineris (''400''), kravas (''400F''), kombinētas (''400C''), (''400ER''),(''400ERF'') versijas. Kravas lidmašīnai nav izstiepts augšējais klājs. ''747-400D'' tika būvēts nelielu distanču lidojumiem un tam nav iekļauti spārnu izliekumi, bet to ir iespējams mainīt.

Pirmo pasažieru tipa laineri sāka lietot ''Northwest Airlines'' [[1989. gads|1989. gada]] februārī maršrutā no [[Mineapolisa|Mineapolisas]] uz [[Fīniksa|Fīniksu]]. Kombinēto versiju sāka lietot ''[[KLM]]'' 1989. gada septembrī. ''Cargolux'' sāka lietot kravas tipa lidmašīnu [[1993. gads|1993. gada]] [[Novembris|novembrī]]. ''747-400ERF'' un ''747-400ER'' sāka lietot ''Qantas'' [[2002. gads|2002. gada]] [[Oktobris|oktobrī]].

[[2004. gads|2004. gada]] janvārī ''Boeing'' un ''Cathay Pacific'' izveidoja ''747-400'' Speciālo Kravas programmu, vēlāk dēvētu arī par ''Boeing Converted Freighter'' (''BCF''). Pirmo ''747-400BCF'' izlaida [[2005. gads|2005. gada]] decembrī.

Pēdējais pasažiera tipa ''747-400'' tika piegādāts ''China Airlines'' 2005. gada [[Aprīlis|aprīlī]]. [[2007. gads|2007. gada]] martā ''Boeing'' paziņoja, ka viņi vairs nav ieplānojuši ražot ''747-400''. Lai gan paziņojuma laikā vēl joprojām bija 36 ''747-400F'' un ''747-400ERF'' pasūtījumi. Līdz 2009. gada jūnijam kopumā ir piegādāti 692 ''747-400'' tipa laineru un vēl divus (''747-400ERF'') nepieciešams piegādāt. Pašlaik lielākie ''747-400'' lietotāji ir [[Singapore Airlines|''Singapore Airlines'']], [[Japan Airlines|''Japan Airlines'']] un [[British Airways|''British Airways'']].

=== 747 LCF Dreamlifter ===
[[Attēls:B747LCF Dreamlifter takeoff1.jpg|thumb|'''Boeing 747 Large Cargo Freighter''', dēvēts arī par Dreamlifter, ir pārbūvēts no iepriekšējiem 747-400 modeļiem]]

''747-400 Dreamlifter'' (oriģināli saucas ''747 Large Cargo Freighter'' vai arī ''LCF'') ir pārveidots un modificēts ''747-400'' un tas ir spējīgs pārvadāt lielākus kravas daudzumus. Pirmo reizi šāda tipa laineris lidoja 2006. gada [[9. septembris|9. septembrī]]. Vienīgais mērķis ''747 Dreamlifter'' ir pārvadāt [[Boeing 787|''Boeing 787'']] detaļas uz ''Boeing'' ražotnēm. Tas var pārvadāt tikai apkalpi un nevar pārvadāt pasažierus. Kopumā ir izgatavoti trīs šādi laineri, un viens vēl ir pasūtījumā.

=== 747-8 ===
''Boeing'' paziņoja par ''747'' varianta, ''747-8'' izstrādi 2005. gada [[14. novembris|14. novembrī]]. Šis variants izmantos tos pašus dzinējus, un tam būs tāda pati pilota kabīne, kā ''Boeing 787'', tāpēc arī ir aizgūts &quot;8&quot; nosaukumā. Šis dizains ir vēl ekonomiskāks. ''747-8'' fizelāža ir izstiepta no 70,8 m līdz 76,4 m. Kad ''747-8'' nonāks darbībā, tas konkurēs ar ''[[Airbus A340|Airbus A340-600]],'' kā pasaulē garākais aviolaineris.

[[Attēls:Boeing 747-8 N747EX First Flight.jpg|thumb|left|Pirmais [[Boeing 747-8]] kravas tipa lidojums]]

Pasažieru versija sauksies ''747-8I'' (Intercontinental), un spēs pārvadāt 467 pasažierus 3 klasēs, kā arī mērot 15000 km. Ir plānots, ka ''747-8I'' savu darbību sāks [[2010. gads|2010. gadā]].

Tiek piedāvāts arī ''747-8F'' (kravas), kas līdzinās ''747-400ERF''. ''747-8F'' spēs pārvadāt 140 [[Tonna|tonnas]] kravas. Lai uzlabotu iekraušanu, tam būs paceļams priekšgals. Tam būs par 16% lielāka kravas ietilpība nekā ''747-400F''. Bija plānots, ka ''747-8F'' savu darbu sāks 2009. gadā, bet tas nenotika, šīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada [[8. februāris|8. februārī]], un ir doma sērijveida ražošanu uzsākt 2010. gadā.

Vairāki modeļi jau tiek ražoti. Kopumā ir jau pasūtīti 108 ''747-8F'' modeļi un 32 ''747-8I'' modeļi (2009. gada decembris).

=== Valdības, militārie un citi varianti ===
[[Attēls:Air Force One on the ground.jpg|thumb|[[Boeing VC-25|VC-25A ''29000'']], viens no diviem pārveidotajiem 747-200B, kas kalpo VIP personu pārvadājumiem, kopš 1990. gada]]
[[Attēls:Government aircraft of Japan at Hunter Army Airfield.jpg|thumb|20-1101 Viens no diviem pārveidotajiem 747-400, ko lieto japānas valdība, kopš 1993. gada]]

* '''''C-19''''' — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēkiem domāts [[lidaparāts]].
* ''[[VC-25]]'' — Šis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēku laineris ir domāts VIP personām un tas ir ''747-200B'' versija. ASV gaisa spēki izmanto divas šādas lidmašīnas. Visbiežāk ar tām tiek pārvadāts ASV [[prezidents]]. Lai gan tas ir balstīts uz ''747-200B'' dizaina, tam ir aizgūti daži uzlabojumi no ''747-400''.
* ''[[E-4B]]'' — šo lidmašīnu parasti izmanto glābšanas misijām.
* ''[[YAL-1]]'' — Šī ir eksperimentāla, ar lāzeru aprīkota lidmašīna, domāta raķešu aizsardzības projektam.
* Kosmosa kuģu pārvadātājs — Tika pārveidoti tikai divi ''747'' laineri, lai tie spētu pārvadāt kosmosa kuģus.

== Lietotāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Lietotājs
! Lidmašīnu skaits
|-
|{{flagicon|India}} [[Air India]] || 14
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Air Pullmantur]] || 3
|-
|{{flagicon|Argentina}} [[Aerolíneas Argentinas]] || 3
|-
|{{flagicon|Bolivia}} [[Aerosur]] || 1
|-
|{{flagicon|Iceland}} [[Air Atlanta Icelandic]] || 19
|-
|{{flagicon|Russia}} [[AirBridgeCargo Airlines]] || 4
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Air Cargo Germany]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Air China]]
! 22
|-
|{{flagicon|France}} [[Air France]] || 28
|-
|{{flagicon|New Zealand}} [[Air New Zealand]] || 8
|-
|{{flagicon|Fiji}} [[Air Pacific]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Al Wafeer Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[All Nippon Airways]] || 23
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Asiana Airlines]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[Atlas Air]] || 21
|-
|{{flagicon|Armenia}} [[Blue Sky]] || 8
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[British Airways]] || 57
|-
| {{flagicon|United States}} [[Boeing]] || 3 — [[Boeing 747 Large Cargo Freighter]]
|-
|{{flagicon|Israel}} [[CAL Cargo Air Lines]] || 2
|-
|{{flagicon|Luxembourg}} [[Cargolux]] || 28
|-
|{{flagicon|Hong Kong}} [[Cathay Pacific]] || 48
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[China Airlines]] || 33
|-
|{{flagicon|China}} [[China Cargo Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[China Southern Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|France}} [[Corsairfly]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Delta Air Lines]] || 16
|-
|{{flagicon|Israel}} [[El Al]] || 8
|-
|{{flagicon|UAE}} [[Emirates SkyCargo]] || 17
|-
|{{flagicon|Ethiopia}} [[Ethiopian Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Taiwan}} [[EVA Airways]] || 18
|-
| {{flagicon|USA}} [[Evergreen International Aviation]]||1
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Garuda Indonesia]] || 3
|-
| {{flagicon|United States}} [[General Electric]] || 1 — tikai testēšanai
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Global Supply Systems]] || 3
|-
| {{flagicon|Bahrain}} [[Government of Bahrain]] || 2
|-
| {{flagicon|Japan}} [[Government of Japan]] || 2
|-
| {{flagicon|Oman}} [[Government of Oman]] || 2
|-
| {{flagicon|UAE}} [[Government of United Arab Emirates]] || 3
|-
|{{flagicon|China}} [[Grandstar Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|China}} [[Great Wall Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Greece}} [[Hellenic Imperial Airways]] || 6
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Iran Air]] || 9
|-
|-
| {{flagicon|Iran}} [[Islamic Republic of Iran Air Force]] || 6
|-
|{{flagicon|China}} [[Jade Cargo International]] || 7
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Japan Airlines]] || 57
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Jett8 Airlines Cargo]] || 1
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Kabo Air]] || 5
|-
|{{flagicon|USA}} [[Kalitta Air]] || 19
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Kingdom Holding Company]] || 1
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[KLM]] || 26
|-
|{{flagicon|South Korea}} [[Korean Air]] || 44
|-
| {{flagicon|Kuwait}} [[Kuwait Airways]] || 1 — Izmanto valdība
|-
|{{flagicon|USA}} [[Las Vegas Sands|Las Vegas Sands Group]] || 2
|-
|{{flagicon|Indonesia}} [[Lion Air]] || 2
|-
|{{flagicon|Germany}} [[Lufthansa]] || 30
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Mahan Air]] || 6
|-
|{{flagicon|Ghana}} [[MK Airlines]] || (5)
|-
|{{flagicon|Malaysia}} [[Malaysia Airlines]] || 17
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[Martinair]] || 4
|-
|{{flagicon|Nigeria}} [[Max Air]] || 1
|-
|{{flagicon|Japan}} [[Nippon Cargo Airlines]] || 10
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[One-Two-GO Airlines]] || 7
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Orient Thai Airlines]] || 6
|-
| {{flagicon|Pakistan}} [[Pakistan International Airlines]] ||5
|-
|{{flagicon|Philippines}} [[Philippine Airlines]] || 5
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Phuket Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[Polar Air Cargo]] || 6
|-
|{{flagicon|Spain}} [[Pronair]] || 1
|-
|{{flagicon|Australia}} [[Qantas]]|| 34
|-
|-
| {{flagicon|Morocco}} [[Royal Air Maroc]] || 1
|-
|-
|{{flagicon|Iran}} [[Saha Airlines]] || 2
|-
|{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saudi Arabian Airlines]] || 22 — 5 no tiem izmanto valdība
|-
|{{flagicon|Singapore}} [[Singapore Airlines]] || 9
|-
| {{flagicon|Greece}} [[Sky Express (Greece)|Sky Express]] || 1
|-
|{{flagicon|South Africa}} [[South African Airways]] || 1
|-
|{{flagicon|USA}} [[Southern Air]] || 13
|-
|{{flagicon|Macedonia}} [[Star Airlines]] || 2
|-
| {{flagicon|Brunei}} [[Sultan of Brunei]] || 1
|-
|{{flagicon|Angola}} [[TAAG Angola Airlines]] || 3
|-
|{{flagicon|Thailand}} [[Thai Airways International]] || 20
|-
|{{flagicon|Belgium}} [[TNT Airways]] || 3
|-
|{{flagicon|Russia}} [[Transaero Airlines]] || 8
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Airlines]] || 24
|-
|{{flagicon|USA}} [[United Parcel Service]] ||
|-
| {{flagicon|United States}} [[United States Air Force|U.S. Government (U.S. Air Force)]] || 7
|-
|{{flagicon|USA}} [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|U.S. Government (NASA)]] || 3
|-
|{{flagicon|United Kingdom}} [[Virgin Atlantic]] || 13
|-
|{{flagicon|USA}} [[World Airways]] || 2
|-
|{{flagicon|China}} [[Yangtze River Express]] || 3
|-
|Air Baltic
|8
|-
| {{flagicon|Yemen}} [[Yemenia]] || 1 — izmanto valdība
|}

== Negadījumi ==
Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Decembris|decembrim]] ''747'' ir iesaistīts 123 negadījumos, no kuriem 48 ir smagi, kopā 2850 bojāgājušo. ''747'' ir bijis nolaupīts 35 reizes un tādēļ ir 882 bojāgājušo.

== Specifikācijas ==
{| style=&quot;text-align: center; font-size:95%;&quot; class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Specifikācijas || 747-100 || 747-200B || 747-300 || 747-400&lt;br /&gt;747-400ER || 747-8I
|-
|Pilotu skaits || colspan=&quot;3&quot;| Trīs || colspan=&quot;2&quot;| Divi
|-
|Sēdvietu skaits || colspan=&quot;2&quot; |452 (2 klasēs)&lt;br /&gt; 366 (3 klasēs) || 496 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 412 (3-klasēs) || 524 (2-klasēs)&lt;br /&gt; 416 (3-klasēs) || 467 (3-klasēs)
|-
|Garums || colspan=&quot;4&quot; | 70.6m || 76.4m
|-
|Spārnu pletums || colspan=&quot;3&quot; | 59.6m || 64.4m || 68.5m
|-
|Astes augstums || colspan=&quot;3&quot; | 19.3m || 19.4m || 19.4m
|-
|Pašmasa || 162,400 kg || 174,000 kg || 178,100 kg || 178,756 kg || 214,503 kg
|-
|Maksimālais pacelšanās svars || 333,390 kg || colspan=&quot;2&quot; | 377,842 kg || 396,890 kg || 442,253 kg
|-
|Lidošanas ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 893 km/h, || 913 km/h || 918 km/h
|-
|Maksimālais ātrums || colspan=&quot;3&quot; | 955 km/h || 988 km/h ||
|-
|Nepieciešamais ieskrējiens(ar pilnu masu) || colspan=&quot;2&quot; | 3,190 m || 3,320 m) || 3,018 m || 3,090 m
|-
|Maksimālais attālums|| 9,800 km || 12,700 km || 12,400 km || 13,450 km || 14,815 km
|-
|Degvielas ietilpība || 183,380 L || colspan=&quot;2&quot; | 199,158 L || 216,840 L || 243,120 L
|-
|Dzinēji (x 4) || [[Pratt &amp; Whitney JT9D|PW JT9D-7A]] &lt;br /&gt; [[Rolls-Royce RB211#RB211-524 series|RR RB211-524B2]] || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; [[General Electric CF6|GE CF6-50E2]] &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || PW JT9D-7R4G2 &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B1 &lt;br /&gt; RR RB211-524D4 || [[Pratt &amp; Whitney PW4000|PW 4062]] &lt;br /&gt; GE CF6-80C2B5F &lt;br /&gt; RR RB211-524G/H &lt;br /&gt;'''ER:''' GE CF6-80C2B5F || [[General Electric GEnx|GEnx-2B67]]
|-
|Dzinēju jauda || | 207 kN|| 244 kN || 244 kN || 282 kN || 296 kN
|}

== Piegādes ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2013
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2012
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2011
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2010
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2009
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2008
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2007
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2006
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2005
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2004
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2003
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2002
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2001
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;2000
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1999
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1998
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1997
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1996
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1995
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1994
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1993
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1992
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1991
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1990
|-
|24
|31
|9
|0
|8
|14
|16
|14
|13
|15
|19
|27
|31
|25
|47
|53
|39
|26
|25
|40
|56
|61
|64
|70
|-
|-----
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1989
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1988
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1987
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1986
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1985
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1984
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1983
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1982
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1981
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1980
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1979
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1978
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1977
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1976
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1975
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1974
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1973
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1972
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1971
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1970
&lt;th style=&quot;color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em&quot;&gt;1969
|-
|45
|24
|23
|35
|24
|16
|22
|26
|53
|73
|67
|32
|20
|27
|21
|22
|30
|30
|69
|92
|4
|-
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{boeing}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Boeing|747]]</text>
      <sha1>tksvwjq2ygqi218mj9e2l98y7atm6q9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārļa Ulmaņa gatve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113637</id>
    <revision>
      <id>3672699</id>
      <parentid>3597761</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3687" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Kārļa Ulmaņa gatve
| attēls = Riga Karla Ulmana gatve 01.2009.jpg
| attēla paraksts = Kārļa Ulmaņa gatve.&lt;br /&gt;Skats no [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielas]] viadukta.
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = Riga Karla Ulmana gatve karte.png
| pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
[[Attēls:Mārupes_novads_Flag.png|24px|border]] [[Mārupe]]
| priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Torņakalns]], [[Ziepniekkalns]], [[Atgāzene]], [[Bieriņi]], [[Pleskodāle]], [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]], [[Beberbeķi]]
| ielas garums = 10 530 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = Ernsta Tēlmaņa iela
| joslu skaits = 4—6
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]] [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]] [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]] [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40.]] [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]]
| trolejbuss = [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|233.]] [[241. mikroautobusu maršruts (Rīga)|241.]] [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322.]]
| cits = 
}}

'''Kārļa Ulmaņa gatve''' ir maģistrālas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]] un [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Tā ir viena no svarīgākajām un garākajām ielām [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Tā atrodas [[Salas (Rīga)|Salu]], [[Torņakalns|Torņakalna]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]], [[Atgāzene]]s, [[Bieriņi|Bieriņu]], [[Pleskodāle]]s, [[Zolitūde]]s, [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] un [[Beberbeķi|Beberbeķu]] apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 10 530 metri un tā sastāv divām atdalītām brauktuvēm un no 4—6 braukšanas joslām. Visā garumā iela ir daļa no valsts galvenajiem autoceļiem [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] un [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]], savukārt līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvei]] — arī daļa no [[Autoceļš A8 (Latvija)|autoceļa A8]].

== Vēsture ==
Šī transporta maģistrāle tika noteikta un iezīmēta [[1965]]. gada ģenerālajā pilsētas plānā, galvenokārt starp dzīvojamām un ražošanas teritorijām pa jaunu trasi. Tikai nelielā posmā pie [[Salu tilts|Salu tilta]] tā ietver agrāko Lucavas ielu.&lt;ref&gt;{{enc riga|276. un 277}}&lt;/ref&gt; Kārļa Ulmaņa gatve pilnībā tika pabeigta [[1981]]. gadā un ieguva '''Ernsta Tēlmaņa ielas''' nosaukumu. 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt; 

&lt;!-- gāgēju tiltiņš K. Ulmaņa gatvē 122, pie krustojuma ar Gramzdas ielu
[[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (2).jpg|thumbnail|Kārļa Ulmaņa gatve virzienā uz Jūrmalu pie krustojuma ar Gramzdas ielu (skats no gājēju tiltiņa)]]
[[Attēls:Rīga - Gājēju pāreja - Kārļa Ulmaņa gatve 122, 2016 (1).jpg|thumbnail|Gājēju tiltiņš pār K. Ulmaņa gatvi pie krustojuma ar Gramzdas ielu]]
--&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Pārdaugava]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Torņakalnā]]
[[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]]
[[Kategorija:Ielas Atgāzenē]]
[[Kategorija:Ielas Bieriņos]]
[[Kategorija:Ielas Pleskodālē]]
[[Kategorija:Ielas Zolitūdē]]
[[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]]
[[Kategorija:Ielas Beberbeķos]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Ielas Salu apkaimē]]
[[Kategorija:Ielas Mārupē]]</text>
      <sha1>dmx1fczeglrhnv36ql7rxaj7hjdp7mw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valguma iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114337</id>
    <revision>
      <id>3672904</id>
      <parentid>3277467</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sabiedriskais transports */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4250" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Valguma iela|Valguma iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Valguma iela
|attēls           = Riga Valguma iela 06.2010.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Valguma iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]&lt;br&gt;[[Kurzemes rajons]]
|apkaime          = [[Torņakalns]], [[Āgenskalns]]
|ielas garums     = 595 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 3.Spīķeru iela &lt;br&gt; Lielā Grāvju iela &lt;br&gt; Grāvju iela
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[Bruģis|betona bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = Trolejbusi, kas kursē uz 2. trolejbusu parku
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Valguma iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] un [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē  (tās daļā [[Klīversala|Klīversalā]]). Valguma iela sākas krustojumā ar [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības ielu]]. Ielas kopējais garums sasniedz 595 metrus.

== Vēsture ==
Iela pirmoreiz minēta [[1868]]. gada Rīgas kartē ar nosaukumu '''3. Spīķeru iela'''. Vēlāk iela ieguvusi '''Lielās Grāvju ielas''' nosaukumu, ko [[1924]]. gadā nomainīja nosaukums '''Valguma iela'''. [[1968]]. gadā tā atkal tika pārsaukta par '''Grāvju ielu''', savukārt [[1990. gadi|1990. gadu]] beigās atguva nosaukumu Valguma iela (īsti nav noskaidrots, kad iela atguva savu iepriekšējo nosaukumu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.citariga.lv/?page=8&amp;id=19&amp;part=89&amp;lng=1|title= Āgenskalna ielas: Valguma iela|accessdate= |last= |first= |date= |publisher= citariga.lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
[[Attēls:Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojums.JPG|thumb|250px|Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojums]]
Valguma iela ir 595 metrus gara iela [[Torņakalns|Torņakalna]] un [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielu]] un virzās ziemeļrietumu virzienā. Posmā no Akmeņu ielas līdz [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārim]] ielas labajā pusē atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēka]]. Aiz krustojuma ar Uzvaras bulvāri iela veido savienojumu ar [[Klīveru iela|Klīveru ielu]]. Valguma iela beidzas krustojumā ar [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības ielu]].

Kopš 2018. gada 5. novembra posmā no Klīveru ielas līdz Uzvaras bulvārim ielā atļauta tikai vienvirziena satiksme [[Zaķusala|Zaķusalas]] virzienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rdsd.lv/jaunumi/2018/11/valguma-iela-ieviesta-vienvirziena-kustiba|title=RDSD|website=www.rdsd.lv|access-date=2019-12-13}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Valguma iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
* [[Klīveru iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

== Sabiedriskais transports ==
Valguma ielā nekursē neviens Rīgas sabiedriskā transporta maršruts. Vienīgi trolejbusi, kas brauc no/uz 2. trolejbusu parku [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]], kursē ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim (tiem arī ierīkota pietura &quot;Valguma iela&quot;).

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Torņakalns]]
* [[Kurzemes rajons]]
* [[Āgenskalns]]
* [[Klīversala]]
* [[Valguma iela|Valguma iela citās Latvijas pilsētās]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305120551/http://www.citariga.lv/?page=4&amp;id=19&amp;part=2&amp;lng=1 Torņakalna ielas portālā Cita Rīga]
* [http://www.citariga.lv/?page=8&amp;id=19&amp;lng=1 Āgenskalna ielas portālā Cita Rīga]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Torņakalnā]]
[[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]
[[Kategorija:Klīversala]]</text>
      <sha1>1udusd7rsb70hbul24xcvp46mwmd71y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielvārdes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116520</id>
    <revision>
      <id>3672909</id>
      <parentid>3220649</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:46:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3425" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Lielvārdes iela|Lielvārdes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Lielvārdes iela
|attēls           = Lielvārdes iela pie Aizkraukles ielas.JPG
|attēla paraksts  = Lielvārdes iela pie Aizkraukles ielas
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Lielvardes iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Teika (Rīga)|Teika]]
|ielas garums     = 3574 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1929. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2-4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]]
|trolejbuss       = [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Lielvārdes iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Teika (Rīga)|Teikas]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimēs. Lielvārdes iela sākas pie [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatves]] krustojuma un beidzas strupceļā.

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstā Lielvārdes iela minēta 1929. gadā ar savu tagadējo nosaukumu [[Lielvārde]]s pilsētas vārdā, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Lielvārdes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brīvības gatve]]
* [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
* [[Kuršu iela (Rīga)|Kuršu iela]]
* [[Zemgaļu iela (Rīga)|Zemgaļu iela]]
* [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]]
* [[Ausmas iela (Rīga)|Ausmas iela]]
* [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša iela]]
* [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
* [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
* [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
* [[Aizsila iela (Rīga)|Aizsila iela]]
* [[Biķernieku iela]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]]
* [[Gunāra Astras iela]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
* [[Zvaigznāja gatve]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Lielvārdes iela.jpg|Lielvārdes iela
Attēls:Lielvārdes iela 2.JPG|Lielvārdes iela pie Brīvības gatves
Attēls:Lielvārdes iela 3.JPG|Lielvārdes iela pie Zemitāna laukuma (Skats uz Deglava ielas pusi)
Attēls:Lielvārdes iela 4.JPG|Lielvārdes iela netālu pirms krustojuma ar Aizkraukles ielu
Attēls:Lielvārdes iela 5.JPG|Lielvārdes iela pirms krustojuma ar Ausmas, Stūrīša un Ķeguma ielām
Attēls:Lielvārdes iela 6.JPG|Lielvārdes iela netālu pēc krustojuma ar Ieriķu ielu
Attēls:Lielvārdes iela 7.JPG|Lielvārdes iela pēc krustojuma ar Dzelzavas ielu
Attēls:Lielvārdes iela 8.JPG|
Attēls:Lielvārdes iela 9.JPG|
Attēls:Lielvārdes iela 10.JPG|
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Teika (Rīga)|Teika]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{coord|56.9649|24.1991|display=title}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Teikā]]
[[Kategorija:Ielas Mežciemā]]
[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>k30m4ars36tp1zuc951fv7o8g0raemi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:SKS konfigurācija</title>
    <ns>10</ns>
    <id>118356</id>
    <revision>
      <id>3672781</id>
      <parentid>3655570</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2656" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = SKS konfigurācija
|title = [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pašreizējā konfigurācija
|state = {{{state|&lt;includeonly&gt;collapsed&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;uncollapsed&lt;/noinclude&gt;}}}
|list1  = &lt;div style=&quot;text-align:left; font-size:170%&quot;&gt;
                                           [[Integrētā kopnes struktūra|S6]]
                                           /
                                         [[Integrētā kopnes struktūra|S5]]
                                         /
                                      [[Integrētā kopnes struktūra|S3/S4]]
                       [[SpaceX Crew-4|Crew-4]]          /                        [[Progress MS-19]]
                         &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt; [[Columbus (SKS)|Columbus]]  [[Integrētā kopnes struktūra|S1]]       [[Quest (SKS)|Quest]]                 &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
                       [[Pressurized Mating Adapter|PMA3]]/         /      [[Integrētā kopnes struktūra|Z1]] /                  [[Poisk (SKS)|Poisk]]
                         &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;/         [[Integrētā kopnes struktūra|S0]]       &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;/                     &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
             &lt;!--[[SpaceX CRS-25|CRS-25]]--&gt; — [[Pressurized Mating Adapter|PMA2]] — [[Harmony (SKS)|Harmony]] — [[Destiny (SKS)|Des/tiny]] — [[Unity (SKS)|Unity]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA1]] — [[Zarja (SKS)|Zarja]] — [[Zvezda (SKS)|Zvezda]] — [[Progress MS-20]]
                        /&lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;        [[Integrētā kopnes struktūra|P1]]        /&lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;             &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;        &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
                       / &lt;!--[[Boeing OFT-2|OFT-2]]--&gt;        /         / &lt;!--[[NG-17|Cygnus]]--&gt;            [[Rassvet (SKS)|Rassvet]]   [[Nauka (SKS)|Nauka]]
                    [[Kibo (SKS)|Kibo]]      [[Integrētā kopnes struktūra|P3/P4]] [[Permanent Multipurpose Module|PMM]]—[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]—[[Bigelow Expandable Activity Module|BEAM]]   &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;        &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
                               /         /&lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;          &lt;!--[[Sojuz MS-19]]--&gt;              [[Pričal (SKS)|Pričal]]
                              [[Integrētā kopnes struktūra|P5]]        / [[Cupola (SKS)|Cupola]]                    &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
                             /      [[Bishop Airlock|Bishop]]                       [[Sojuz MS-21]]
                            [[Integrētā kopnes struktūra|P6]]
&lt;/div&gt;
&lt;small&gt;Informācija atjaunota: 2022-08-19&lt;/small&gt;
}}&lt;noinclude
{{documentation}}

[[Kategorija:Kosmonautikas veidnes|{{PAGENAME}}]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5bfr6t0w42kezu0ooc9v61cgi4fe0ge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staļingradas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122970</id>
    <revision>
      <id>3672769</id>
      <parentid>3657927</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:00:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsturiskā nozīme */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54408" xml:space="preserve">{{Coord|48|42|N|44|31|E|source:nowiki_region:RU|display=title}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Staļingradas kauja
|partof      = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontes]]
|image       = Bundesarchiv Bild 183-P0613-308, Russland, Kesselschlacht Stalingrad.jpg
|caption     = Vācu karavīri Staļingradas kaujas laikā, 1943. gada janvāris.
|date        = {{dat|1942|8|23|N}} — {{dat|1943|2|2|N}}
|place       = [[Staļingrada]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
|casus       = 
|result      = [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzvara
* Tiek iznīcināta vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armija]]
* [[Ass valstis|Ass valstu]] spēki ir spiesti atkāpties no [[Krievija]]s dienvidrietumu un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģiona
|combatant2  = {{karogs|PSRS}}
|combatant1  = {{karogs|Trešais reihs}}&lt;br /&gt; {{karogs|Rumānija}}&lt;br /&gt; {{karogs|Itālija}}&lt;br /&gt; {{karogs|Ungārija}} &lt;br /&gt;{{karogs|Horvātija}}
|commander2 = {{Flaga|PSRS}} '''[[Josifs Staļins]]'''&lt;br /&gt; {{Flaga|PSRS}} [[Semjons Timošenko]]&lt;br /&gt; {{Flaga|PSRS}} [[Vasilijs Čuikovs]]&lt;br /&gt; {{Flaga|PSRS}} [[Aleksandrs Vasiļevskis]]
|commander1 =  {{Flaga|Trešais reihs}} '''[[Ādolfs Hitlers]]'''&lt;br /&gt; {{Flaga|Trešais reihs}} [[Frīdrihs Pauluss]]&lt;br /&gt; {{Flaga|Trešais reihs}} [[Erihs fon Manšteins]]&lt;br /&gt; {{Flaga|Trešais reihs}} [[Volframs fon Rihthofens]]
| units1 = '''Ass valstu spēki'''
{{Flaga|Trešais reihs}} '''[[Armiju grupa &quot;B&quot;]]''':
* {{Flaga|Trešais reihs}} [[6. armija (Vērmahts)|6. armija]]
* {{Flaga|Trešais reihs}} [[4. tanku armija (Vērmahts)|4. tanku armija]]
* {{Flaga|Rumānija}} [[3. armija (Rumānijas karaliste)|3. armija]]
* {{Flaga|Rumānija}} [[4. armija (Rumānijas karaliste)|4. armija]]
* {{Flaga|Itālija}} [[8. armija (Itālijas Karaliste)|8. armija]]
* {{Flaga|Ungārija}} [[2. armija (Ungārijas Karaliste)|2. armija]]
{{Flaga|Trešais reihs}} '''[[Armiju grupa &quot;Dona&quot;]]'''&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Pēc vācu 6. armijas ielenkuma Staļingradā starp armiju grupu &quot;B&quot; un Kaukāzā esošo armiju grupu &quot;A&quot; tika izveidota atsevišķa militāra formācija — armiju grupa &quot;Dona&quot; — kuras uzdevums bija noturēt fronte līniju starp abām vācu armiju grupām. Tā galvenokārt pastāvēja no 1942. gada novembra līdz 1943 gada februārim un tajā ietilpa elementi no Staļingradā aplenktās vācu 6. armijas, 4. tanku armijas un rumāņu 3. armijas.&lt;/ref&gt;
| units2 = '''Sarkanās armijas spēki'''&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Pēc sekmīgās operācijas &quot;Urāns&quot; Sarkanās armijas vienības tika izkaisītas pa citiem frontes sektoriem, kā arī esošie fronšu sektori tika papildināti ar papildus izveidotām armijām, līdz ar to sarakstā ir ietvertas tās vienības, kas attiecīgajās frontēs atradās līdz 1942. gada 19. novembrim.&lt;/ref&gt; 
{{Flaga|PSRS}} '''[[Staļingradas fronte (Sarkanā armija)|Staļingradas fronte]]''':
* {{flaga|PSRS}} [[28. armija (PSRS)|28. armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[51. armija (PSRS)|51. armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[57. armija (PSRS)|57. armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[62. armija (PSRS)|62. armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[64. armija (PSRS)|64. armija]]
{{flaga|PSRS}} '''[[Donas fronte (Sarkanā armija)|Donas fronte]]''':&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Kaujas laikā padomju frontēm pastāvīgi mainījās nosaukumi. Kauja sākās ar Dienvidrietumu fronti, kura vēlāk tika pārdēvēta par Staļingradas fronti, no kuras visbeidzot pēcāk tika atdalīta un izveidota Donas fronte.&lt;/ref&gt;
* {{flaga|PSRS}} [[24. armija (PSRS)|24. armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[65. armija (PSRS)|65. armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[66. armija (PSRS)|66. armija]]
{{flaga|PSRS}} '''[[Dienvidrietumu fronte (Sarkanā armija)|Dienvidrietumu fronte]]''':&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Dienvidrietumu fronte tika atjaunota un papildināta 1942. gada 22. oktobrī, ko lielā mērā veidoja rezervju armijas.&lt;/ref&gt;
* {{flaga|PSRS}} [[1. gvardes armija (PSRS)|1. gvardes armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[5. tanku armija (PSRS)|5. tanku armija]]
* {{flaga|PSRS}} [[21. armija (PSRS)|21. armija]]
|casualties2 = '''Kopējie zaudējumi:'''&lt;br /&gt;1 129 619&lt;ref&gt;[http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html#5_10_16 Россия и СССР в войнах ХХ века – Потери вооружённых сил] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714164309/http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html#5_10_16 |date={{dat|2007|07|14||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
|casualties1 = '''Kopējie zaudējumi:'''&lt;br /&gt;841 000&lt;ref&gt;Bergström, Christer, (2007), Stalingrad – The Air Battle: 1942 through January 1943, Chevron Publishing Limited {{ISBN|978-1-85780-276-4}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
}}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''Staļingradas kauja''' ({{val|ru| Сталинградская битва}}) bija lielākā no  [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[kauja|militārajām kaujām]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]], kurā [[Padomju Savienība|PSRS]] cīnījās pret [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] un tās [[Ass valstis|sabiedrotajiem]] par Staļingradas (mūsdienās [[Volgograda]]) pilsētu [[Krievija]]s dienvidrietumos. Tā norisinājās no 1942. gada 23. augusta līdz 1943. gada 2. februārim, un bija daļa no [[Operācija &quot;Blau&quot;|operācijas &quot;Blau&quot;]] — 1942. gada Vācijas vasaras stratēģiskās ofensīvas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=114. un 341}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Slaughterhouse 27&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = [https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan/page/27 27] |isbn = 0-9717650-9-X}}&lt;/ref&gt;

Abu pušu kopējiem zaudējumiem sasniedzot apmēram divus miljonus cilvēku, šī kauja kļuva par vienu no lielākajām un asiņainākajām Otrajā pasaules karā, kur gala rezultātā pēc vairāku mēnešu intensīvām cīņām [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] izdevās ielenkt un pilnībā iznīcināt vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armiju]], kā arī nodarīt ievērojamus zaudējumus rumāņu, itāļu un ungāru militārajām formācijām [[Dona]]s un [[Volga]]s upes flangos, kas tādējādi beidzās ar Vācijas un pārējo Ass valstu spēku neizbēgamu atkāpšanos no Krievijas dienvidrietumu un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģiona.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front|place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = 34.-36 |isbn = 0-9717650-9-X}}&lt;/ref&gt;

Pēc nesekmīgās Staļingradas kaujas kļuva skaidri redzams, ka Vācija vairs nekādi nespēs uzvarēt karā pret Padomju Savienību.&lt;ref name=&quot;Slaughterhouse p.36&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ Staļingradas kauja tiek uzskatīta arī par nozīmīgāko Otrā pasaules kara pagrieziena punktu [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;Slaughterhouse p.36&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = [https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan/page/36 36] |isbn = 0-9717650-9-X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;EBdates&quot;&gt;[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/562720/Battle-of-Stalingrad &quot;Battle of Stalingrad.&quot;] ''Encyclopædia Britannica.'' 2009. Encyclopædia Britannica Online. 6 May. 2009. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Operācija &quot;Barbarosa&quot;|Operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] rezultātā vāciešiem 1941. gada otrajā pusē bija izdevies iekarot samērā plašas teritorijas [[Padomju Savienība]]s rietumu daļā — [[Baltijas valstis]], [[Baltkrievijas PSR|Baltkrieviju]], kā arī praktiski visu [[Ukrainas PSR|Ukrainas]] teritoriju līdz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Donbasa]] reģionam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David M. |last = Glantz |title = Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941|place = Charlestone, SC|publisher = Tempus Publishing |year = 2001|page = 9.-10|isbn = 0-7524-1979-X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=68}}&lt;/ref&gt; Turpretim decembrī [[kauja par Maskavu|kaujā par Maskavu]] [[Vērmahts|vācu karaspēks]] tika neatgriezeniski sakauts un bija spiests atkāpties par 160 kilometriem, kas līdz ar to ļāva [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] pārņemt stratēģisko iniciatīvu karā uz turpmākajiem pieciem mēnešiem.&lt;ref name=&quot;Bīvors 51&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=51}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David M. |last = Glantz |title = Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941| url = https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan |place = Charlestone, SC|publisher = Tempus Publishing |year = 2001|page = [https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan/page/n208 208]|isbn = 0-7524-1979-X}}&lt;/ref&gt; Lai gan 1942. gada pirmajā pusē [[armiju grupa &quot;Centrs&quot;|vācu armijām]] izdevās nostiprināt frontes līniju uz austrumiem no [[Smoļenska]]s, kļuva skaidri redzams, ka [[Trešais reihs|Vācijai]] gluži vienkārši vairs nepietika karaspēka un resursu, lai virzītos uz priekšu visā [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=56., 100}}&lt;/ref&gt;

Par spīti tam [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] jutās pārliecināts, &quot;ja vācu armija izturēs ziemu, tad būs novērsts vēsturiskais lāsts, kas gulst pār tiem, kuri uzbrūk [[Krievija]]i&quot;.&lt;ref name=&quot;Bīvors 51&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ Hitlers uzskatīja, ka pēc ziemas kaujām arī pati Sarkanā armija bija izsmēlusi savus pēdējos spēkus, kas tādējādi lika noprast, ka vēl viens tikpat spēcīgs vācu uzbrukums 1942. gadā noteikti arī pieliks punktu visai karadarbībai Austrumos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=69., 75}}&lt;/ref&gt;

Taču pirmajos sešos karadarbības mēnešos Vācija karā pret PSRS bija paspējusi zaudēt jau vairāk kā 1 miljonu karavīru, kas nozīmēja to, ka 1942. gada pavasarī no kopējām [[Ass valstis|Ass valstu]] 162 [[divīzija|divīzijām]], kas tobrīd atradās Austrumu frontē, tikai 58 no tām bija iespējams sagatavot kaut cik optimālām uzbrukuma pozīcijām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David M. |last = Glantz |title = Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941| url = https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan |place = Charlestone, SC|publisher = Tempus Publishing |year = 2001|page = [https://archive.org/details/barbarossahitler1941glan/page/n211 211]|isbn = 0-7524-1979-X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hayward 18&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw/page/18 18] | isbn = 0-7006-0876-1}}&lt;/ref&gt; Respektīvi, tas parādīja to, ka 1942. gadā Vācijas militārie resursi vairs neatļāva tās karaspēkam uzbrukt visā frontes garumā, kurā piedalītos visas trīs vācu [[armiju grupa]]s.&lt;ref name=&quot;Hayward&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw/page/1 1] | isbn = 0-7006-0876-1}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Hitleram un [[Vērmahts|Vērmahta]] vadībai bija jāizlemj, kurai no vācu karaspēka grupām — [[armiju grupa &quot;Ziemeļi&quot;|armiju grupai &quot;Ziemeļi&quot;]], [[armiju grupa &quot;Centrs&quot;|armiju grupai &quot;Centrs&quot;]] vai [[armiju grupa &quot;Dienvidi&quot;|armiju grupai &quot;Dienvidi&quot;]] — dot priekšrocību gaidāmajā vasaras stratēģiskajā ofensīvā.&lt;ref name=&quot;Hayward 18&quot;/&gt;

Attiecīgi 1942. gada pirmajā pusē Hitlers apspriedē ar saviem [[ģenerālis|ģenerāļiem]] norādīja, ka, &quot;ja mēs neieņemsim [[Maikopa|Maikopu]] un [[Groznija|Grozniju]], tad es būšu spiests beigt karu&quot;, kas atgādināja par to, ka arī Vācijas naftas resursi bija praktiski kā izsmelti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=74}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, lai Vācijai būtu izredzes turpināt karu, tai kā minimums bija jāieņem [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[nafta]]s atradnes Maikopā un Groznijā, kas kopā ar [[Baku]] naftas atradnēm [[Azerbaidžānas PSR|Azerbaidžānas]] teritorijā tajā laikā ražoja aptuveni 90% no visas PSRS naftas.&lt;ref name=&quot;Hayward 2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = [https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw/page/2 2] | isbn = 0-7006-0876-1}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ vācu uzbrukums PSRS dienvidu sektorā bija visoptimālākais, ja Hitlers savā rīcībā vēlējās iegūt Kaukāza naftas atradnes un turpināt karu [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].&lt;ref name=&quot;Hayward 18&quot;/&gt;

Visbeidzot 1942. gada 5. aprīlī Hitlera štābs izdeva rīkojumu sākt gatavoties militārajai kampaņai, lai gūtu galīgo uzvaru Austrumos, kurā vācu vasaras stratēģiskā ofensīva — nosaukta par [[operācija &quot;Blau&quot;|operāciju &quot;Blau&quot;]] — galvenokārt tika vērsta PSRS dienvidrietumos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=69}}&lt;/ref&gt; Attiecīgi stratēģiskā ofensīva tika uzticēta armiju grupai &quot;Dienvidi&quot;, kuras mērķos ietilpa divdaļīgs uzbrukums — ieņemt Krievijas dienvidu daļu līdz [[Volgograda|Staļingradai]] un nodrošināt pozīcijas gar [[Volga]]s upi, lai tādējādi otra karaspēka daļa varētu iebrukt Kaukāza reģionā un ieņemt tās bagātīgos naftas laukus, kur uzbrukums Volgas virzienā lielākoties tiktu uzticēts vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armijai]], iekams par Kaukāza iekarošanu galvenokārt būtu atbildīga vācu [[17. armija (Vērmahts)|17. armija]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=75}}&lt;/ref&gt;

Lai gan sākotnējā plānojumā Staļingradai kā militāri rūpnieciskam centram netika atvēlēta īpaši liela nozīme, operācijas gaitā Hitlers vairs neaprobežojās ar sākotnējo ideju — tikt līdz Volgai un iznīcināt ieroču rūpnīcas, bet gan pavēlēja vācu spēkiem pilnībā ieņemt pilsētu, kas nesa [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=74., 83}}&lt;/ref&gt;

== Kaujas priekšvakarā ==
=== No Doņecas līdz Donai ===
{{Pamatraksts | Operācija &quot;Blau&quot;}}
[[Attēls:German Summer Offensive, 7 May-23 July 1942.PNG|thumb|Vācu [[armiju grupa &quot;Dienvidi&quot;|armiju grupas &quot;Dienvidi&quot;]] virzība [[Dona]]s upes virzienā starp 1942. gada 7. maiju un 23. jūliju]]
[[Attēls:Stalin's Bunker 0009.JPG|thumb|1942. gadā, gatavojoties atkāpties no Maskavas, uzbūvētais slepenais Staļina bunkurs [[Kuibiševa]]s pazemē.]]  
Pirms gaidāmās [[operācija &quot;Blau&quot;|vācu vasaras stratēģiskās ofensīvas]] [[Padomju Savienība|PSRS]] dienvidrietumos [[armiju grupa &quot;Dienvidi&quot;|armiju grupai &quot;Dienvidi&quot;]] 1942. gada pavasarī bija jāiztur [[maršals|maršala]] [[Semjons Timošenko|Semjona Timošenko]] raidītais padomju pretuzbrukums, kas tika vērsts [[Harkova]]s virzienā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=67.-68}}&lt;/ref&gt; Lai gan [[Otrā Harkovas kauja|cīņas Harkovas, Volčanskas un Izjumas apkārtnē]] bija sīvas, tieši šeit maija izskaņā vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armijai]], sadarbojoties ar [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Evalds fon Kleists|Evalda fon Kleista]] [[1. tanku armija (Vērmahts)|1. tanku armiju]], izdevās ielenkt veselas divas padomju armijas un gūstā saņemt gandrīz 240 000 padomju karavīru, 2600 artilērijas iekārtu un 1200 tanku, kas tādējādi ļāva vāciešiem nostiprināt savas pozīcijas gar [[Doņeca]]s upi un gatavoties lielajai vasaras ofensīvai Krievijas dienvidos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=72}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Robert | last = Kirchubel | title = Hitler's Panzer Armies on the Eastern Front | url = https://archive.org/details/hitlerspanzerarm0000kirc | place = Barnsley | publisher = Pen &amp; Sword Military | year = 2009 |page = 36.-37|isbn = 978-1-84415-928-4}}&lt;/ref&gt;

Oficiāli vācu vasaras stratēģiskās ofensīvas — [[Operācija &quot;Blau&quot;|Operācijas &quot;Blau&quot;]] — pirmā fāze sākās 28. jūnijā, kad vācu [[2. armija (Vērmahts)|2. armija]] un [[4. tanku armija (Vērmahts)|4. tanku armija]] no [[Kurska]]s apkārtnes devās triecienā austrumu virzienā uz [[Voroņeža|Voroņežu]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=76}}&lt;/ref&gt; Tas tika darīts tāpēc, lai sākotnēji maldinātu padomju virspavēlniecību par to, kurā ģeogrāfiskajā reģionā patiesībā norisināsies vācu lielā vasaras ofensīva, jo [[Voroņežas kauja (1942)|uzbrukums Voroņežai]], kas atradās aptuveni pa vidu starp [[Maskava|Maskavu]] un [[Volgograda|Staļingradu]], tikpat labi varēja arī nozīmēt uzbrukumu PSRS galvaspilsētai, kas tādējādi liktu noprast, ka vācu gaidāmais uzbrukums tiktu koncentrēts vairāk uz ziemeļiem, nevis uz dienvidiem, kā to bija paredzējis [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]].&lt;ref name=&quot;Hayward23-24&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = 23.-24 | isbn = 0-7006-0876-1}}&lt;/ref&gt; Tikai nedēļu pēc tam, kad vācu militārā ofensīva bija jau pilnā sparā norisinājusies, [[Josifs Staļins|Staļins]] beidzot atzinās piekrist, ka plānotais uzbrukums galvenokārt tiks izvērsts PSRS dienvidrietumos, nevis Maskavas virzienā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=76.-77}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front| url = https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan |place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = [https://archive.org/details/slaughterhouseha00glan/page/29 29] |isbn = 0-9717650-9-X}}&lt;/ref&gt;

Tikmēr ģenerāļa [[Frīdrihs Pauluss|Frīdriha Paulusa]] vadītā vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armija]], kuras uzdevumos ietilpa sasniegt Staļingradu un nodrošināt vācu [[Kaukāzs|Kaukāza]] karaspēkam ziemeļaustrumu flangu gar [[Volga]]s upi, savas starta pozīcijas gar [[Doņeca]]s austrumu krastu atstāja 30. jūnijā un kopā ar [[2. armija (Ungārijas Karaliste)|2. ungāru armiju]], kas attiecīgi atradās tās ziemeļu flangā, sāka pamazām kustēties [[Dona]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;Bīvors 77&quot; /&gt; Savukārt atlikušais [[armiju grupa &quot;Dienvidi&quot;|armiju grupas &quot;Dienvidi&quot;]] karaspēks (vācu [[17. armija (Vērmahts)|17. armija]] un [[1. tanku armija (Vērmahts)|1 tanku armija]], kā arī [[3. armija (Rumānijas karaliste)|3.]] un [[4. armija (Rumānijas karaliste)|4. rumāņu armija]]), kas lielākoties bija izvietotas gar [[Miusa]]s upi uz dienvidiem no [[Harkova]]s, savas starta pozīcijas [[Rostova]]s un Donas virzienā atstāja tikai 7. jūlijā — pēc tam, kad jau bija noslēgusies operācijas &quot;Blau&quot; pirmā fāze.&lt;ref name=&quot;Slaughterhouse 27&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Bīvors 90&quot; /&gt;

Jūlija sākumā [[Vērmahts]] piedzīvoja savus pirmos militāri stratēģiskos panākumus [[Padomju Savienība|PSRS]] dienvidos, kad ģenerāļa [[Erihs fon Manšteins|Eriha fon Manšteina]] pārstāvētā vācu [[11. armija (Vērmahts)|11. armija]], kas nepiedalījās vācu uzbrukumā Volgas un Kaukāza reģionam, bet bija izvietota [[Krima|Krimā]], beidzot ieņēma [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = C. G.|last = Sweeting |title = Blood and Iron: The German Conquest of Sevastopol |place = Dulles, VA|publisher = Potomac Books |year = 2004|page = xv|isbn = 1-57488-797-1}}&lt;/ref&gt; Tāpat 6. jūlijā vācu 2. armija sekmīgi pabeidza Voroņežas ieņemšanu, kas tādējādi ļāva vācu 6. armijai kopā ar 4. tanku armiju pagriezties uz dienvidrietumiem un traukties [[Kalača]]s pilsētiņas virzienā, kas pati par sevi atradās Donas lielajā ielokā, kādus nepilnus 75 kilometrus uz rietumiem no Staļingradas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

[[Attēls:The German Advance on Stalingrad September 1942 HU5163.jpg|thumb|Vācu tanki [[Dona]]s stepē, 1942. gada vasara]]
[[Stepe|Stepē]] starp [[Doņeca|Doņecu]] un [[Dona|Donu]] vācu karavīri virzījās uz priekšu pa teju vai bezgalīgiem saulespuķu un labības laukiem, kur ik pa laikam nācās sastapties ar salīdzinoši intensīvu [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pretestību.&lt;ref name=&quot;Bīvors 77&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=77}}&lt;/ref&gt; Tomēr jaunais bruņojums un lielie panākumi [[Otrā Harkovas kauja|kaujā pie Harkovas]] pavasarī bija nostiprinājusi vācu armijas garu, kur iepriekšējās ziemas neveiksmes bija praktiski kā aizmirstas.&lt;ref name=&quot;Bīvors 77&quot;/&gt; Šķērsojot Donas stepi, lielāko problēmu vācu karavīriem sagādāja dzeramā ūdens trūkums, jo, padomju armijām atkāpjoties, tika piegānītas akas un nopostīti [[kolhozs|kolhozi]].&lt;ref name=&quot;Bīvors 89-90&quot;/&gt; Turklāt lielā vasaras tveice Donas stepē lika atsevišķiem vācu armijas komandieriem atzīmēt, ka &quot;tur ir tikpat karsts kā Āfrikā&quot;, kas vēl jo vairāk apgrūtināja aprūpi pār slimajiem un ievainotajiem.&lt;ref name=&quot;Bīvors 89-90&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=89.-90}}&lt;/ref&gt; Viens no 6. armijas korpusa komandieriem, ģenerālis [[Karls Štrekers]], par teju vai bezgalīgo Donas stepi izteicās nedaudz alegoriskāk, nosaucot to par &quot;okeānu, kas var noslīcināt ikvienu iebrucēju&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=80}}&lt;/ref&gt;

Par spīti tam vairums no civiliedzīvotājiem Donas stepē, kas bija izvēlējušies palikt uz vietas, pret esošajiem vāciešiem izturējās samērā draudzīgi.&lt;ref name=&quot;Bīvors 90&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=70}}&lt;/ref&gt; Donas [[kazaki]] regulāri bija gatavi atdot pārtiku, kā arī dalīties ar citām piedevām.&lt;ref name=&quot;Bīvors 90&quot;/&gt; Turklāt Donas kazaku baltās kleķa mājiņas ar salmu jumtiem, ķiršu dārziņi, vītoli un zirgi ganībās patīkami kontrastēja ar apkārtējo teritoriju.&lt;ref name=&quot;Bīvors 90&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ vairāki vācu 6. armijas karavīri gluži vai iemīlējās šajā Donas kazaku zemes nostūrī, kur daži pat sapņoja pēc kara apmesties šeit uz dzīvi un ierīkot sev lauku saimniecību.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=101}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-218-0510-22, Russland-Süd, Panzersoldat.jpg|thumb|left|Vācu bruņutehnika Donas stepē ceļā uz Staļingradu, 1942. gada vasara]]
Lai gan vācu karaspēks lēnām tuvojās Donas upes ielokam, Hitleru kaitināja tās kavēšanās Donas stepē, kur [[fīrers]] nemitīgi alka iespējas kā paātrināt esošo ofensīvu [[Kaukāzs|Kaukāza]] naftas lauku virzienā.&lt;ref name=&quot;Bīvors 81&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=81}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ Hitlers jūlijā izlēma atstādināt esošo armiju grupas &quot;Dienvidi&quot; virspavēlnieku, [[ģenerālfeldmaršals|feldmaršalu]] [[Fedors fon Boks|Fedoru fon Boku]], un pavēlēja sadalīt [[armiju grupa &quot;Dienvidi&quot;|armiju grupu &quot;Dienvidi&quot;]] divās daļās — [[armiju grupa &quot;A&quot;|armiju grupā &quot;A&quot;]] (vācu 17. armija un 1. tanku armija) un [[armiju grupa &quot;B&quot;|armiju grupā &quot;B&quot;]] (vācu 2. armija, 6. armija, 4. tanku armija, kā arī vēl četras [[Ass valstis|sabiedroto valstu]] armijas, kuras galvenokārt veidoja itāļu, rumāņu un ungāru vienības).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = David |last = Glantz (etc.)|title = Slaughterhouse: The Handbook of the Eastern front|place = Bedford, PA|publisher = The Aberjona Press |year = 2005 |page = 29.-30 |isbn = 0-9717650-9-X}}&lt;/ref&gt; Pēc karaspēka pārdalījuma armiju grupai &quot;A&quot; ar tās jauno virspavēlnieku, feldmaršalu [[Vilhelms Lists|Vilhelmu Listu]], bija jāturpina virzība Kaukāza reģionā, iekams armiju grupai &quot;B&quot; ar tās jauno vadošo komandieri, feldmaršalu [[Maksimiliāns fon Veikss|Maksimiliānu fon Veiksu]], bija jānostiprina pozīcijas gar [[Dona]]s un [[Volga]]s flangu.&lt;ref name=&quot;Bīvors 81&quot;/&gt; Vācu 6. armijai, kas šajā gadījumā bija armiju grupas &quot;B&quot; lielākā formācija, tagad bija pilnībā jāieņem [[Volgograda|Staļingrada]] un pēc tam jāsūta motorizētās vienības lejup pa Volgu uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]] pie [[Kaspijas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;Bīvors 81&quot;/&gt;

24. jūlijā pēc divu dienu ilgām ielu cīņām vācu armiju grupa &quot;A&quot; beidzot ieņēma arī [[Rostova|Rostovu]] un sāka šķērsot Donas lejteci Kaukāza virzienā.&lt;ref name=&quot;Bīvors 82&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=82}}&lt;/ref&gt; Turpretim armiju grupa &quot;B&quot; jūlija beigās sasniedza Donas ieloku, kur līdz pat augusta sākumam aizvadīja sīvas cīņas pret vairākām padomju armijām, kas centās nepieļaut vācu 6. armijas nokļūšanu Donas austrumu krastā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=93.-97}}&lt;/ref&gt; Tomēr sadarbība un koordinācija ar vācu tanku vienībām ļāva vāciešiem ielenkt veselas astoņas padomju [[divīzija]]s pie [[Kalača]]s pilsētiņas uz rietumiem no Donas, aiz kuras esošā stepe tālāk stiepās līdz pat pašai Staļingradai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=96}}&lt;/ref&gt; Ne velti pēc sīvajām kaujām Donas ielokā vācu karavīri atzīmēja, ka &quot;pēc [[Dona]]s mēs iesim tālāk uz [[Volga|Volgu]]&quot;.&lt;ref name=&quot;Bīvors 100&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ [[Josifs Staļins|Staļins]] jau jūlija otrajā pusē bija izdevis rīkojumu nekavējoties gatavot Staļingradu aizsardzības kaujām pret uzbrūkošo vācu karaspēku.&lt;ref name=&quot;Bīvors 82&quot;/&gt;

=== Staļingradas nozīme ===
{{Pamatraksts | Volgograda}}
[[Volgograda|Staļingrada]] bija [[rūpniecība|rūpnieciska]] pilsēta, kas atradās [[Krievijas PFSR]] dienvidrietumos Lejasvolgas reģionā, kur [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tā stiepās aptuveni 30&amp;nbsp;km garumā gar [[Volga]]s rietumu krastu, kalpojot gan par vienu no [[Padomju Savienība]]s paraugpilsētam, gan arī par pilsētu, kas nesa toreizējā PSRS vadītāja [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=98., 102}}&lt;/ref&gt;

Lai gan vēlāk vācu [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] štābs [[propaganda]]s nolūkos Staļingradu devēja par &quot;Staļina pilsētu&quot; vai &quot;sarkanās revolūcijas šūpuli&quot;, pati pilsēta bija vairāk pazīstama ar saviem skaistajiem dārziem Volgas stāvajā rietumu krastā, kā arī augstajiem un baltajiem daudzdzīvokļu namiem, kas tai piešķīra salīdzinoši modernu un kubistisku izskatu.&lt;ref name=&quot;Bīvors 102&quot; /&gt; Šī iemesla dēļ liela daļa no vācu karavīriem, kas 1941. gada pavasarī pirms [[Operācija &quot;Barbarosa&quot;|iebrukuma Padomju Savienībā]] bija piedalījušies [[Balkānu kampaņa|Balkānu kampaņā]], secināja, ka baltie nami augstajā rietumu krastā visvairāk vilka paralēles ar [[Atēnas|Atēnām]], līdz ar to tas vēlāk pamudināja vienu otru karavīru dēvēt Staļingradu arī par &quot;[[Akropole|Akropoli]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=109}}&lt;/ref&gt;

Laikā, kad [[Vērmahts|vācu karaspēks]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] grasījās uzbrukt Staļingradai, pilsēta bija kļuvusi ne tikai par nozīmīgu rūpniecības, bet arī par būtisku militārā bruņojuma centru, kur pilsētas [[traktors|traktoru]] rūpnīcā ikdienu tika ražoti jauni padomju ''[[T-34]]'' [[tanks|tanki]], kā arī tā kalpoja par vietu, kur vienkāršie pilsētas strādnieki varēja apgūt militārās apmācības pamatus.&lt;ref name=&quot;Bīvors 98&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=98}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to tas viss kalpoja par pamatu tam, lai vietējais apgabala komisariāts pārvērstu visu pilsētu vienā lielā cietoksnī.&lt;ref name=&quot;Bīvors 98&quot;/&gt;

Tiek lēsts, ka Otrā pasaules kara laikā Staļingradā dzīvoja aptuveni 600 000 iedzīvotāju, kas tādējādi vietējām varas iestādēm pilsētas aizsardzībai &quot;darba kolonnās&quot; ļāva mobilizēt kādus nepilnus 200 000 cilvēku jeb praktiski visus vīriešus un sievietes vecumā no 16 līdz 55 gadiem.&lt;ref name=&quot;Bīvors 98, 104&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=98., 104}}&lt;/ref&gt; Teju visi darbspējīgie vīrieši tika mobilizēti un nosūtīti uz fronti, kamēr nepilngadīgajiem jauniešiem un sievietēm (gluži tāpat kā pērnā gada [[kauja par Maskavu|kaujā par Maskavu]]) pilsētas apkārtnē lika rakt prettanku grāvjus.&lt;ref name=&quot;Bīvors 98, 104&quot;/&gt; Visbeidzot paši mazākie skolēni ap pilsētas [[nafta]]s tvertnēm uzbēra zemes vaļņus, kur skolotāju pavadībā viņi nesa zemi ar koka nestuvēm.&lt;ref name=&quot;Bīvors 98&quot;/&gt;

Tāpat svarīga loma tika pievērsta arī Staļingradas pretgaisa aizsardzībai, kur vairums bateriju apkalpju veidoja jaunas sievietes, galvenokārt [[komjaunatne|komjaunietes]].&lt;ref name=&quot;Bīvors 98&quot;/&gt; Baterijas tika izvietotas abos [[Volga]]s krastos, lai tādējādi pēc iespējas efektīvāk aizstāvētu pilsētas nozīmīgākos objektus, kā, piemēram, Beketovskas spēkstaciju uz dienvidiem no pilsētas un lielās [[rūpnīca]]s pilsētas ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;Bīvors 98&quot;/&gt;

== Norise ==
=== Gaisa uzbrukumi ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-J20510, Russland, Kampf um Stalingrad, Luftangriff crop.jpg|thumb|Vācu gaisa uzlidojumi Staļingradai turpinājās arī rudenī (1942. gada oktobris)]]
1942. gada 23. augustā pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] pavēles praktiski visa [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Volframs fon Rihthofens|Volframa fon Rihthofena]] [[4. gaisa flote (Vērmahts)|4. gaisa flote]] ar tās 1200 kaujas lidmašīnām tika novirzīta uz [[Volgograda|Staļingrada]]s fronti, lai tādējādi dotu postošu triecienu Staļingradas aizstāvjiem un sagatavotu atbalstu gaidāmajām vācu sauszemes karaspēka uzbrukumam pilsētas sektoriem.&lt;ref name=&quot;Bīvors 102&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=102}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ vēsturnieki norāda, ka Staļingradas iedzīvotājiem svētdiena, 23. augusts, kļuva par &quot;dienu, kas netiks aizmirsta nekad&quot;.&lt;ref name=&quot;Bīvors 102&quot;/&gt;

Gaisa uzbrukums Staļingradai tika koncentrēts ar tādu spēku, kāds vēl nebija piedzīvots visā [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].&lt;ref name=&quot;Bīvors 104&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=104}}&lt;/ref&gt; Britu vēsturnieks [[Antonijs Bīvors]] (''Antony Beevor'') atzīmē, ka vācu 4. gaisa flotes [[bumbvedējs|bumbvedēji]] tajā dienā devās kopumā 1600 uzlidojumos, nometot teju vai 1000 tonnas bumbu, kamēr pilsētas aizstāvjiem izdevās notriekt vien tikai trīs pretinieka lidmašīnas.&lt;ref name=&quot;Bīvors 104&quot;/&gt;

Rihthofena lidmašīnas uz maiņām sāka vienlaidus bombardēt ne tikai industriālos mērķus, bet praktiski visu pilsētas teritoriju.&lt;ref name=&quot;Bīvors 103&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=103}}&lt;/ref&gt; Vairāki daudzdzīvokļu nami tika vai nu pilnībā vai daļēji sagrauti, kur liela daļa arī aizdegās, atstājot aiz sevis daudzdzīvokļu namu čaulas un garus ķieģeļu skursteņus.&lt;ref name=&quot;Bīvors 103&quot;/&gt; Degbumbu krusas rezultātā simtiem ģimeņu tika dzīvas apraktas pilsētas drupās, kur no kopējiem 600 000 Staļingradas iedzīvotājiem, kādi 40 000 gāja bojā pirmajā bombardēšanas nedēļā.&lt;ref name=&quot;Bīvors 103&quot;/&gt;

Tāpat bumbas iznīcināja pilsētas [[telefons|telefonu]] centrāli, [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kā arī vairākas Staļingradas centrālās [[slimnīca]]s ēkas.&lt;ref name=&quot;Bīvors 103&quot;/&gt; Sabombardētas tika arī lielās pilsētas [[nafta]]s tvertnes [[Volga]]s krastā, kur pēc uzbrukuma uguns lode uzšāvās aptuveni 500 metru augstumā, un nākamajās dienās bija saredzama vairāk nekā 300&amp;nbsp;km attālumā.&lt;ref name=&quot;Bīvors 103&quot;/&gt;

Līdzīgus vācu uzlidojumus tā paša gada augustā bija saņēmusi arī [[Astrahaņa]], kas no Staļingradas atradās vairākus simtus kilometru uz dienvidaustrumiem pie Volgas ietekas [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]].&lt;ref name=&quot;Bīvors 100&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=100}}&lt;/ref&gt; Arī tur veselu nedēļu dega naftas pārstrādes rūpnīcas, no kurām vēlās biezi, melni dūmu mākoņi.&lt;ref name=&quot;Bīvors 100&quot;/&gt;

=== Karadarbība pilsētā ===
[[Ass valstis|Ass valstu]] karaspēka ofensīva sākās 1942. gada vasaras otrajā pusē. Ar gaisa spēku palīdzību lielākā daļa pilsētas, kas bija viens no lielākajiem PSRS [[mašīnbūve]]s centriem, tika pārvērsta drupās, tomēr ofensīva apstājās pilsētas iekšienē, kur notika kaujas pilsētvidē. Lai arī vācieši spēja iegūt savā kontrolē vairāk kā 90% pilsētas, tomēr viņiem neizdevās iegūt savās rokās nelielu daļu pilsētas, kas tieši piekļāvās [[Volga]]s upei, kā arī forsēt pašu upi. Uzbrukuma apstāšanos veicināja rudens un vēlākā ziemas iestāšanās, kas nesa sev līdzi lietu un sniegu, kā arī aukstu laiku. Vāciešu ofensīvas mērķis bija auglīgie [[Dona]]s, [[Lejasvolga]]s un [[Kubaņa]]s rajoni, kā arī [[Baku]] un [[Groznija]]s [[nafta]]s ieguves vietas.&lt;ref&gt;{{LPE|9}}&lt;/ref&gt;

1942. gada novembrī Sarkanā armija uzsāka [[Operācija Urāns|operāciju &quot;Urāns&quot;]], kuras laikā spēja iznīcināt [[Vērmahts|Vērmahta]] 6. armijas flangos esošās vienības. Operācijas rezultātā 6. armija tika aplenkta Staļingradas iekšienē. Ziemas aukstums, nespēja apgādāt ielenktos vācu karavīrus, kā arī krievu nemitīgie uzbrukumi arvien novājināja vācu karavīrus un padarīja izlaušanos par neiespējamu. Atkāpšanos un mēģinājumus izlauzties no ielenktās pilsētas pilnībā noliedza Trešā reiha bruņoto spēku virspavēlnieks [[Ādolfs Hitlers]], kurš uzskatīja, ka vācieši ar gribas spēku un upurēšanos spēs noturēties pilsētā, līdz citas vienības tās no ārpuses atbrīvos.

1942. gada decembrī visi mēģinājumi pāršķelt [[aplenkums|aplenkumu]] nedeva nekādu rezultātus. Arī mēģinājumi apgādāt ielenktos no gaisa izgāzās. 1943. gada februārī vāciešu pretošanās spēja Staļingradā bija tikpat kā izsmelta, kas noveda pie to iznīcināšanas un atlikušo karaspēka vienību [[kapitulācija]]s.&lt;ref&gt;Shirer, William L. (1960). ''The Rise and Fall of the Third Reich: A History of Nazi Germany'' New York: Simon &amp; Schuster. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vācieši šajā kaujā zaudēja vairāk kā 840 tūkstošus karavīru, bet padomju puses zaudējumi bija lielāki par 1,1 miljonu cilvēku.

== Sekas ==
=== Bojāgājušie un civiliedzīvotāji ===
[[Attēls:RIAN archive 602161 Center of Stalingrad after liberation.jpg|thumb|Staļingrada pēc kaujas noslēguma (1943. gada 2. februāris)]]
Pēc [[Staļingrada]]s kaujas noslēguma aptuveni 99% no visas pilsētas bija pilnībā iznīcināta, kā rezultātā atsevišķi padomju virsnieki vācu karagūstekņiem aiz dusmām norādīja, ka &quot;[[Berlīne]] izskatīsies tieši tāpat kā sagrautā Staļingrada&quot;.&lt;ref name=&quot;Bourke 126&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Joanna |last = Bourke |title = The Second World War: A People's History | url = https://archive.org/details/secondworldwarpe00bour |place = Oxford |publisher = Oxford University Press |year = 2001|page= [https://archive.org/details/secondworldwarpe00bour/page/n135 126]|isbn = 0-19-280224-0}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 | page=349}}&lt;/ref&gt;

Nekavējoties pēc vācu karaspēka padošanās Staļingradā padomju amatpersonas sagrautajās pilsētas ielās sāka rīkot vairākas sanāksmes, kurās tika slavināta uzvara pār sakautajiem &quot;[[fašisms|fašistu]] okupantiem&quot;.&lt;ref name=&quot;Beevor 407&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 407}}&lt;/ref&gt; Padomju amatpersonas bija pārsteigtas atklājot, ka aptuveni vismaz 9796 civiliedzīvotāji, no kuriem 994 bija bērni, kaut kādā veidā bija pamanījušies izdzīvot pilsētas pazemē, kamēr augšpusē, pilsētas ielās, bija norisinājusies intensīva kauja.&lt;ref name=&quot;Beevor 407&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ liela daļa no izdzīvojušajiem bērniem tika nodarbināti pilsētā, lai palīdzētu savākt gruvešus, kamēr vēl aptuveni 3500 civiliedzīvotāji tika nodarbināti, lai palīdzētu Staļingradas teritorijā savākt bojāgājušo karavīru mirstīgās atliekas.&lt;ref name=&quot;Beevor 406&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 406}}&lt;/ref&gt;

Tiem civiliedzīvotājiem, kam Staļingradas kaujas laikā bija izdevies evakuēties uz [[Volga]]s pretējo krastu, sākotnēji bija aizliegts atgriezties pilsētas teritorijā, jo padomju varas iestādes vēlējās maksimāli savu iespēju robežās atbrīvot pilsētu no gruvešos apraktajām mīnām un cita veida sprāgstvielām.&lt;ref name=&quot;Beevor 407&quot;/&gt; Tomēr par spīti aizliegumam ar laiku daļai no civiliedzīvotājiem pār aizsalušo Volgas upi izdevās nokļūt Staļingradas krastā, lai tādējādi uzmeklētu dzīvi palikušos radiniekus.&lt;ref name=&quot;Beevor 407&quot;/&gt; Diemžēl lielākajai daļai Staļingradas iedzīvotāju nācās sagaidīt kara beigas, līdz viņi uzzināja, vai viņu tuvinieki un ģimenes locekļi bija palikuši dzīvi.&lt;ref name=&quot;Beevor 407&quot;/&gt;

Būtībā Staļingradas kauja pēc sevis bija atstājusi tik lielu un neaprakstāmu postu un bojāgājušo skaitu, ka pat vēlākais [[Francija]]s prezidents [[Šarls de Golls]], kurš 1944. gada decembrī ceļā uz [[Maskava|Maskavu]] izvēlējās piestāt pilsētā, bija pilnībā pārsteigts, uzzinot, ka vēl joprojām divus gadus pēc kaujas beigām pilsētas sagrautajās drupās regulāri tika uzietas arvien jaunu civiliedzīvotāju un karavīru mirstīgās atliekas, kas faktiski turpinājās arī vairākas desmitgades pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām.&lt;ref name=&quot;Beevor 406&quot;/&gt;

=== Ass valstu karagūstekņi ===
[[Attēls:German pows stalingrad 1943.jpg|thumb|Vācu karagūstekņi pēc Staļingradas kaujas, 1943. gads]]
Kopumā [[operācija &quot;Urāns&quot;|operācijas &quot;Urāns&quot;]] rezultātā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienībām [[Krievija]]s dienvidrietumos ap Staļingradas pilsētu, kā arī [[Dona]]s un [[Volga]]s upes teritoriju izdevās saņemt gūstā aptuveni 235 000 [[Ass valstis|Ass valstu]] karavīru (to skaitā karavīrus no vācu [[4. tanku armija (Vērmahts)|4. tanku armijas]], rumāņu un citu sabiedroto valstu militārajām formācijām).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 414}}&lt;/ref&gt; Kā vēlāk norādīja viens no [[Vērmahts|vācu armijas]] [[ģenerālis|ģenerāļiem]], [[Zigfrīds Vestfāls]] (''Siegfried Westphal''), tad &quot;nekad vēl iepriekš Vācijas vēsturē tik liels karavīru skaits nebija piedzīvojis tik drausmīgu iznākumu&quot;.&lt;ref name=&quot;Bourke 126&quot;/&gt;

Staļingradas kaujas izskaņā pilsētas apkārtnē padevās un gūstā nonāca aptuveni 91 000 vācu karavīru, no kuriem lielākā daļa bija izdzīvojušie [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] karavīri, to skaitā 22 ģenerāļi, kas [[Josifs Staļins|Staļina]] acīs tika uzlūkota kā vērienīga trofeja.&lt;ref name =&quot;Hayward&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Bourke 126&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 396., 408}}&lt;/ref&gt; Aptuveni puse no gūstā saņemtajiem karavīriem nomira jau līdz 1943. gada pavasarim. Liela daļa no nāves cēloņiem bija kaujās gūtie ievainojumi, bads, apsaldējumi un [[gangrēna]].&lt;ref name=&quot;Bourke 126&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Beevor 408&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 408}}&lt;/ref&gt; Liela daļa gūstā saņemto Ass valstu karavīru vēlāk tika nosūtīti uz karagūstekņu vai piespiedu darba nometnēm Krievijas iekšienē un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], kamēr atlikušie vācu karavīri tika nometināti Staļingradas pilsētas apkārtnē, lai tādējādi kalpotu par darbaspēku sagrautās pilsētas atjaunošanā.&lt;ref name=&quot;Beevor 415-417&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 415.-417}}&lt;/ref&gt; Toreizējais padomju ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]] uzsvēra, ka neviens vācu karavīrs neatgriezīsies mājās, iekams Staļingrada netiks atjaunota.&lt;ref name=&quot;Beevor 415-417&quot;/&gt; Turklāt liela daļa no vācu karagūstekņiem kopā ar citiem [[gulags|gulaga]] ieslodzītajiem vēlāk tika nodarbināti arī citos [[Josifs Staļins|Staļina]] laika būvprojektos, kā, piemēram, Volgas un Donas  [[kanāls|kanālā]] izveidošanā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 422}}&lt;/ref&gt;

Tikai nelielai daļai, kādiem nepilniem 6000 karavīru, izdevās pārciest gūstu PSRS teritorijā un pēc kara atgriezties [[Rietumvācija|Rietumvācijā]].&lt;ref name=&quot;Haywardxv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Joel S. A. |last = Hayward | title = Stopped at Stalingrad: The Luftwaffe and Hitler's Defeat in the East, 1942-1943|url = https://archive.org/details/stoppedatstaling0000hayw |place = Lawrence, KA |publisher = University Press of Kansas |year = 1998 |page = xv | isbn = 0-7006-0876-1}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiskā nozīme ===
[[Attēls:Вечный огонь на Мамаевом кургане.Панорама.jpg|thumb|&quot;Mūžīgā liesma&quot; [[Mamajs|Mamaja]] kurgānā, Volgogradā, Krievijā]]
Liela daļa vēsturnieku uzsver, ka Staļingradas kauja tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pagrieziena punktu [[Eiropa|Eiropā]], jo pēc tās kļuva skaidri redzams, ka [[Trešais reihs|Vācija]] vairs nekādi nespēs uzvarēt karā pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]].&lt;ref name=&quot;Slaughterhouse p.36&quot;/&gt; Līdz ar to [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] Staļingradas kauja tiek atzīmēta kā lielākā militārā katastrofa Vācijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 398}}&lt;/ref&gt;

Staļingradas kaujas rezultātā visā Vācijas teritorijā tika pasludinātas trīs dienas ilgas valsts nacionālās sēras, pēc kurām [[nacisms|nacistu]] [[propaganda]] Staļingradā kritušo vācu armijas varonību centās padarīt par [[mīts|mītu]], kam pēc toreizējā propagandas ministra [[Jozefs Gebelss|Jozefa Gebelsa]] vārdiem bija &quot;jākļūst par vienu no vācu vēstures dārgumiem, kas saviļņotu sirdis nākamajām paaudzēm vēl gadsimtiem ilgi&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=343.—344}}&lt;/ref&gt; Tāpat vācu sabiedrībā pamazām sāka pieaugt bailes par tuvāko un tālāko nākotni, it sevišķi no [[Padomju Savienība]]s apņēmības nežēlīgi atriebties.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=346}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ 1943. gada 18. februārī Gebelss [[Berlīne]]s sporta pilī noorganizēja masu manifestāciju, kurā ar saukli &quot;[[totāls karš]]&quot; aicināja vācu tautu uz masu [[mobilizācija|mobilizāciju]] un uz absolūtu apņemšanos sekot [[fīrers|fīreram]] [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] pretī uzvarai par katru cenu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=345}}&lt;/ref&gt; Pēc sakāves Staļingradā Hitlers bija gatavs likt lietā visus atlikušos Vācijas un tās iekaroto teritoriju resursus, lai tādējādi jau 1943. gadā izbeigtu karadarbību [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. Ne velti Hitlers uzsvēra, ka &quot;karu mēs pabeigsim šogad, jo esmu parūpējies par to, lai notiktu vēl gigantiskāka visu vācu tautas spēku mobilizācija&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=347}}&lt;/ref&gt; Tāpat [[Vērmahts|Vērmahta]] lielie cilvēkresursu zaudējumi Austrumu frontes pirmajos divos karadarbības gados beidzot piespieda arī vāciešus sākt veidot ārzemju karavīru brīvprātīgos [[ārzemnieku leģions (Vācija)|leģionus]], to skaitā arī [[latviešu leģions|latviešu leģionu]], lai tādējādi atvieglotu vācu karavīru pozīcijas Padomju Savienības teritorijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Inesis |last = Feldmanis |title = Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums |place = Rīga |publisher = [[LU akadēmiskais apgāds]] |year = 2012 |page = 66 |isbn = 978-9984-45-540-2}}&lt;/ref&gt;

PSRS un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzvara Staļingradas kaujā kļuva par būtiskāko pacēlumu [[komunisms|komunistu]] izvērstajai propagandai visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;Beevor 419&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998 |page = 419}}&lt;/ref&gt; Uzvara iedvesmoja vairākus komunistiski noskaņotus māksliniekus (skulptorus, gleznotājus, rakstniekus un dzejniekus) paust sajūsmu par to savos darbos, kā piemēram, čīliešu dzejnieks [[Pablo Neruda]] pat sagatavoja veselu [[poēma|poēmu]] par godu Staļingradai kā pilsētai, kas ar savu pretestību [[fašisms|fašisma]] izplatībai esot devusi cerību visai pārejai pasaulei.&lt;ref name=&quot;Beevor 419&quot;/&gt; Bez tam Staļingradas kaujas iznākums izraisīja milzīgu iespaidu uz dažādām pretošanās kustībām [[nacisms|nacistu]] okupētajās teritorijās, kas tādējādi atstāja arī savu ietekmi uz pēckara politiku [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;Bīvors 348&quot;/&gt;

Tikmēr pašā Padomju Savienībā morālais stāvoklis pēc Staļingradas kaujas bija krasi uzlabojies.&lt;ref name=&quot;Bīvors 348&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=348}}&lt;/ref&gt; Civilistu un karavīru morāli sāka stiprināt kaujas noslēgumā uzņemtās kinohronikas, kurās tika cildināta uzvara pār sakauto [[6. armija (Vērmahts)|vācu armiju]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Staļingrada |author=Antonijs Bīvors |year=2005 |publisher=[[Atēna (izdevniecība)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=978-9984-34-141-5 |page=349}}&lt;/ref&gt; Pēc drausmīgajām cīņām Staļingradas pilsētā liela daļa no iedzīvotājiem uzsvēra, ka &quot;armija, kas uzvarējusi Staļingradā, vairs nebūs apturama&quot;.&lt;ref name=&quot;Bīvors 348&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ [[divīzija]]s, kas bija cīnījušās Staļingradas kaujā, tika sadalītas pa dažādām armijām un [[armiju grupa|frontēm]], lai nostiprinātu morāli vēl vairāk.&lt;ref name=&quot;Bīvors 348&quot;/&gt;

Arī [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ģenerāļi tika dāsni atalgoti — pēc sekmīgās Staļingradas kaujas parādījās jauni [[Lielais Tēvijas karš|Lielā Tēvijas kara]] apbalvojumi, kurus bija iespējams nopelnīt par sasniegumiem kaujas laukā — Suvorova ordenis un Kutuzova ordenis — tie attiecīgi tika piešķirti visiem [[operācija &quot;Urāns&quot;|operācijas &quot;Urāns&quot;]] augstākajiem komandieriem.&lt;ref name=&quot;Bīvors 348&quot;/&gt; Tāpat [[PSRS Augstākā Padome]] drīz vien piešķīra pašam [[Josifs Staļins|Staļinam]] Padomju Savienības [[maršals|maršala]] titulu, kam padomju [[propaganda]]s nolūkos vajadzēja simbolizēt viņa &quot;stratēģiskās un taktiskās spējas&quot; vadošā virspavēlnieka amatā, kur pēkšņi 1941. gada Sarkanās armijas militārās katastrofas [[operācija &quot;Barbarosa&quot;|vācu iebrukuma laikā]] tika atspoguļotas kā &quot;Staļina izstrādāts viltīgs plāns&quot;.&lt;ref name=&quot;Bīvors 348&quot;/&gt;

1943. gada novembrī [[Teherānas konference|Teherānas konferencē]], kas bija pirmā lielā sanāksme starp [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] valstu līderiem Otrajā pasaules karā, toreizējais [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] premjerministrs [[Vinstons Čērčils]] pasniedza PSRS vadītājam [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] īpašu dāvanu — [[Staļingradas zobens|Staļingradas zobenu]] — kas no karaļa [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] un [[briti|britu]] nācijas bija domāta kā simboliska un vēsturiska pateicība Staļingradas iedzīvotājiem par viņu dzelžaino izturību un pretestību karā pret [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]].&lt;ref name=&quot;Beevor 418&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |first = Antony |last = Beevor |title = Stalingrad |place = London |publisher = Penguin Books |year = 1998|page = 418}}&lt;/ref&gt; Bez tam vairāki vēsturnieki norāda, ka ievērojamie zaudējumi, kurus Sarkanā armija piedzīvoja Staļingradas kaujā pret uzbrūkošo [[6. armija (Vērmahts)|vācu armiju]], esot devusi Staļinam morālas tiesības Teherānas konferences laikā uzspiest savus nosacījumus Sabiedroto valstu koalīcijas pusei, jo amerikāņu un britu zaudējumi līdz tam brīdim bija nesalīdzināmi mazāki, kas tādējādi pamazām ļāva Padomju Savienībai nobriest par to superlielvalsti, kāda tā bija [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā.&lt;ref name=&quot;Beevor 419&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
{{portāls|Otrais pasaules karš}}
* [[Kauja par Kaukāzu]]
* [[Māte Dzimtene sauc]]
* [[Operācija &quot;Blau&quot;]]

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{militārisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1942. gads]]
[[Kategorija:1943. gads]]</text>
      <sha1>qeadi2lu683vh0vekf4jnafludo2dbl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UgunsGrēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127404</id>
    <revision>
      <id>3672807</id>
      <parentid>3640018</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:45:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48743" xml:space="preserve">{{pareizrakstība}}
{{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #8CC6FC
| show_name = UgunsGrēks
| color text = 
| image = UgunsGrēks logo.jpg
| caption = &quot;UgunsGrēka&quot; logo
| show_name_2 = 
| genre = [[Ziepju opera]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = {{plainlist|
* [[Inta Bernova]]
* [[Gunta Kalniņa]]
}}
| director = 
| creative_director = 
| presenter = [[Inta Gorodecka]]
| starring = {{plainlist|
* [[Ģirts Ķesteris]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Regīna Devīte]]
* [[Ilze Vazdika]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa - Egliena]]
* [[Marija Linarte]]
* [[Leons Krivāns]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Jakovs Rafalsons]]
* [[Zane Daudziņa]]
* [[Ilze Pukinska]]
* [[Aldis Siliņš]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Jūlija Ļaha]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
* [[Jekaterina Frolova]]
* [[Veronika Plotņikova]]
* [[Līga Zeļģe]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Olga Dreģe]]
* [[Anna Šteina]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Dārta Daneviča]]
* [[Gints Andžāns]]
* [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]
* [[Inga Tropa]]
* [[Artūrs Dīcis]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Kristaps Rasims]]
* [[Ieva Pļavniece]]
* [[Jānis Āmanis]]
* [[Ģirts Liuziniks]]
* [[Ieva Aleksandrova - Eklone]]
* [[Normunds Bērzs]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa|Ilze Ķuzule - Skrastiņa]]
* [[Artūrs Skrastiņš]]
* [[Ance Muižniece]]
* [[Āris Matesovičs]]
* [[Emīls Kivlenieks]]
* [[Liene Gāliņa]]
* [[Anita Kvāla]]
* [[Ivars Lūsis]]
* [[Vita Vārpiņa]]
}}
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = {{plainlist|
* [[Mārtiņš Freimanis]]  &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gints Stankēvičs]] &lt;small&gt;(3.—10.sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Arturs Šingirejs]] &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| opentheme = {{plainlist|
* [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — &quot;Mans neatklātais super NLO&quot; &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Kaža (grupa)|Kaža]] — &quot;Tici vai nē&quot; &lt;small&gt;(3.—9. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] — &quot;Divi vēji&quot; &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons]]  — &quot;Tepat&quot; &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 17&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot;&gt;http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;&gt;http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467&lt;/ref&gt;
| num_episodes = 1204

| list_episodes = 
| producer = [[Baiba Saleniece]]&lt;ref&gt;[http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm &quot;UgunsGrēka&quot; producente tiecas pēc veselīgā]&lt;/ref&gt;
| executive_producer = 
| location = 
| camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]])
| runtime = 24-53 minūtes
| editor = Gunta Kalniņa
| cinematography = 
| company = SIA &quot;UgunsGrēks&quot;
| distributor = 
| channel = [[TV3]]
| picture_format = {{plainlist|
* 1.—259. sērija: '''4:3'''
* 260.—1204. sērija '''16:9'''
}}
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}}
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
| followed_by = &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;
| related = {{plainlist|
* &quot;[[Neprāta spogulī]]&quot;
* &quot;[[Ūdensrēgs]]&quot;
* &quot;[[UgunsGrēka draugu klubs]]&quot;
* &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;
}}
| website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/
| production_website = 
}}
'''&quot;UgunsGrēks&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam. &quot;UgunsGrēks&quot; ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam &quot;[[Neprāta cena]]&quot;. &quot;UgunsGrēks&quot; tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā to pārraidīja 4 reizes nedēļā). Seriāls tiek parasti filmēts studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. &quot;UgunsGrēks&quot; tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title=&quot;Ugunsgrēks&quot; vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā seriālam bija arī [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;. 2017. gada 5. janvārī tika paziņots, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 2017. gada 30. janvārī.&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot; /&gt; Jaunākā sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv}}&lt;/ref&gt;
2022. gada 11. aprīlī apstiprināja, ka seriāls &quot;UgunsGrēks&quot; atgriezīsies, kā &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot; To būs iespējams redzēt 2022. gada septembrī servisā [[Go3]], taču [[TV3 Latvija|TV3]] ēterā tas būs 2023. gadā, pavasarī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
! style=&quot;padding: 0px 30px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Skatītāji (vidēji)
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 55
| {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija)
| {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija)
| 210 800&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''2'''
| 83
| {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija)
| {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija)
| 213 700&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''3'''
| 72
| {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija)
| {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija)
| 245 300&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3358 |title=2010.gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''4'''
| 73
| {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija)
| {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija)
| 226 700&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;/&gt;
|-
| '''5'''
| 93
| {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija)
| {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija)
| 236 200&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''6'''
| 82
| {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija)
| {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija)
| 215 600&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;/&gt;
|-
| '''7'''
| 71
| {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija)
| {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija)
| 221 500&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''8'''
| 60
| {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija)
| {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija)
| 213 800&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;/&gt;
|-
| '''9'''
| 68
| {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija)
| {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija)
| 194 700&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4448 |title=2013.gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''10'''
| 60
| {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija)
| {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija)
| 185 500&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;/&gt;
|-
| '''11'''
| 69
| {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija)
| {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija)
| 164 900&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4701 |title=2014.gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''12'''
| 68
| {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija)
| {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija)
| 184 200&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;/&gt;
|-
|'''13'''
| 80
| {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija)
| {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija)
|190 000
|-
|'''14'''
|60
|2015. gada 7. septembrī (935. sērija)
|2015. gada 17. decembrī (994. sērija) 
|190 032
|-
|'''15'''
|64
|2016. gada 1. februārī (995.sērija)
|2016. gada 19. maijā (1058. sērija)
|193 393
|-
|'''16'''
|70
|2016. gada 19. septembrī (1059. sērija)
|2016. gada 30. decembrī (1128. sērija)
|154 500 
|-
|'''17''' &lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv /&quot; /&gt;
|76 
|2017. gada 30. janvārī (1129. sērija)
|2017. gada 19. maijā (1204. sērija)
| 183 200
|}

== Tēli ==
{{enciklopēdisks stils+}}
{{atsauces+}}
* '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — viesnīcas bijušais īpašnieks, regulāri ceļo uz [[Anglija|Angliju]], kur mitinājies ilgus gadus. Viņam ir divi dēli, kas viens otru nav satikuši. Viņa dēls Edgars uzauga kopā ar tēvu Anglijā, atbrauca uz Latviju, bet kāzu dienā tika nogalināts, dažas stundas pirms tam apprecot Martu. Viņa otrs dēls Oto jau no dzimšanas dzīvoja pie mātes un ar tēvu iepazinās tikai pēc Edgara nāves. Aivars bija precējies un šķīries ar Martas cietuma biedreni Solveigu. Ar Viestura palīdzību atguva viesnīcu no Danas. Veidoja attiecības ar Magdu, bet viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. Satikās ar Sibillu. Diezgan piekasīgs, uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgākais.
* '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs, Leona brālēns. Izmeklējis daudzus noziegumus. Seriālā parādās diezgan reti, taču bija svarīgāka loma 7. un 11. sezona. Precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu.
* '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts &lt;nowiki&gt;''Saša''&lt;/nowiki&gt;. Palīdzēja Kitijai ar Ieviņas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu.
* '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva autoavārijā un kļuva paralizēts.
* '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene.
* '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju.
* '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas.
* '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu.
* '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — Mildas bijušais draugs, strādā par bēres izvadītāju. Lidijas klasesbiedrs, jaunībā ir bijis Lidijā iemīlējies. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. Izvadīja Endrjū Āboliņu bēres, kuru Milda noturēja par Ediju.
* '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Tikusi nolaupīta un pamatīgi sazāļota, pēc brīža kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru, Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja un Helēna piekrita par abu attiecībām, Donāts bija kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu.
* '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka.
* '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — Iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama, kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga.
* '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos.
* '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls.
* '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu.
* '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs. Slimo ar mēnessērdzību un tās iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Sadūris kaķi, mēnesserdzības lēkmes iespaidā. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Bijušais riteņbraucējs. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
* '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs, Vandas tēvs. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts. Bijis romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Izmantoja Silviju naudas dēļ, viņa, to uzzinot, viņu pameta un salaba ar Vadimu. Pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni, Vandas māti Sintiju. Astotajā sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Česlavs izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. Devītajā sezonā kopā ar dakteri Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. 8. sezonā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādā veidā nogalinot Ramonas vīru.
* '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; kādreizējā izpilddirektore, bijusī Edija sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Palika stāvoklī no sava mīļākā Daniela, bet veica abortu. Tikusi ar varu ievietota psihiātriskā slimnīcā un tika sazāļota. Nofilmēja video, kur redzams kā Gatis iešauj Baranovskim. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Agrāk bija prostitūta. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk viņa Jurčiku nogalināja. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati.
* '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — Sarmītes brālis, bijušais Markusa draugs. Hakeris. Bija romāns ar Santu, Ramonu, Danu. Patika Vanda. Bija Sabīnes draugs un palīdzēja viņai grūtos brīžos. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, pēc tam strādāja &quot;Mare SPA&quot; viesnīcā par administratoru. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom.
* '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs, ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Izveidoja attiecības ar Kristu. 16. sezonā viņš ar Kristu apprecējās.
* '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — strādāja par [[advokāts|advokātu]] Ziemeļa firmā, Elizabetes bijušais līgavainis, vēlāk arī vīrs. Santas dēla Jāņa &quot;Juniora&quot; īstais tēvs. Nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuvis, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[lats|latu]]. Strādāja par Vadima advokātu.
* '''Dins''' (11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Mare SPA Hotel administrators. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā.
* '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, Pētera Jagudina dēls. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Ir precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā, neļāva satikties ar meitu. Ar Vadimu vada kazino biznesu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī.
* '''Džonatans un Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) —  dvīņi. Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva viesu namu ko Vadims iedeva. Uzdzīvotāji.
* '''Edgars Pētersons †'''   ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls, Oto pusbrālis, dzīvoja pie tēva Anglijā. Bija iemīlējies Martā, noslepkavots un īsi pirms nāves Martu apprecēja.
* '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis. Nošāva Āboliņu šoferi. Danas bijušais vīrs. Bija nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Iemīlējās Ievā un gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot arhitekta darbu.
* '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusī Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Leona meitas Ieviņas bijusī mājskolotāja, advokātu biroja priekšnieka Ziemeļa meita un advokāta Denisa bijusī līgava, vēlāk arī sieva. Gribēja būt kopā ar Leonu, līdz uzzināja, ka Ziemelis simulē savu slimību, un Leons par to zināja. Precējusies un pēc tam izšķīrusies ar Cēzaru. 9. sezonas pēdējā sērijā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc pārvākšanos uz Vāciju, Vācijā bija grūtības atrast darbu.
* '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — bijusī Leona sieva, Oto bērnības draudzene. Uzauga bērnu namā ar Oto. 2. sezonā apprecējās ar Rihardu.
* '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu.
* '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks, sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz ticis nogalināts.
* '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ''Rūķīši'' īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Garīgi nelīdzsvarots un tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Patika Milda. Gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu.
* '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati Āboliņu un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka dvīnes ir dzīvas. Atkal ir attiecības ar Gati, bet viņa izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Viņas vienīgā uzticamā persona ir Mareks. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni.
* '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — bijusī Ivo sieva, kura vienlaicīgi satikās ar Kristapu un Aleksi.
* '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — bija Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls.
* '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis. Bija apprecējies ar Serafimu, bet vēlāk izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju. Gunāra dēla krusttēvs. Bija mīļākā — Sabīne. Tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi.
* '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists, Lidijas mazdēls, Edija brālis. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu izveidoja nopietnas attiecības. Baranovska slepkava. Gadu vecāks par Ediju. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām. Kopš Evas ierašanās ir kopā ar viņu, bet ir pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa ir zaudējusi bērnu, viņi izšķīrās. Vēlāk apprecējies ar Danu.
* '''Georgs Lapsa''' (1.) 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — Pirmajā sērijā, tika redzēts kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. Uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Septītās sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti.
* '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu.
* '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Attiecības bijušas ar Otto, bet vēlāk ar Maksi.
* '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis, ir bijušas četras laulības: pirmā — ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura pēc laika arī tomēr iepatikās.
* '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — Sofijas klasesbiedrs. Nogalināja Sofiju. Izmeklētājs, iepriekš strādāja [[Rīga|Rīgā]].
* '''[[Helēna Jagudina]]''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu, ir meita Anna (Aņa). Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. Ir sava tēva mīlule. 16. sezonā uzzina, ka Donāts viņu krāpj un nolemj šķirties. Kafejnīcā satiek Jāni un izveido attiecības.
* '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā ir bijusi nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Nepatiesi aizturēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par &lt;nowiki&gt;''Dočurku''&lt;/nowiki&gt;.
* '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu.
* '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka dabūs no viņas naudu.
* '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, piegāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā.
* '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts, bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu.
* '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā.
* '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījies Alekša mahinācijās.
* '''Jānis Grīnbergs †'''  (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — zināms arī kā &quot;Vaņa&quot;. Bija attiecības ar Serafimu, abiem ir kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka tas ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, bet tūlīt pēc tam nošāva.
* '''[[Jānis Ziemelis]]''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes un Jāņa &quot;juniora&quot; tēvs. Viņa sieva Santa, viņu daudzreiz krāpa. Septītajā sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Astotajā sezonā Ziemelis un Elizabete uzzina, ka Jānis &quot;juniors&quot; nav viņa bioloģiskais dēls un vēlas Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu, taču 9. sezonā izšķiras no Santas, jo atklāj, ka tā viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam atkal salabst.
* '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls.
* '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Fēliksa sieva, agrāk bija Vadima mīļākā. Neilgi strādāja &quot;Mare SPA&quot; par bārmeni. Sadūra Fēliksu netīšām, taču gribēja pabaidīt Sabīni ar nazi. Šobrīd laimīga dzīvo ar Fēliksu un audzina kopīgu meitu Mariju. Gunāra dēla krustmāte. Sibillas un Nikolaja meita. Seriāla beigās Fēliksam pateica, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par &lt;nowiki&gt;''Rusalačku''&lt;/nowiki&gt;.
* '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Iemīlējās Janā.
* '''Juris &lt;nowiki&gt;''Jurčiks''&lt;/nowiki&gt; Strazdiņš †'''  (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk ir izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, pēc tam Dana viņu nogalināja.
* '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]])  —  Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču viņa izrādījās zagle, apzaga Gunāru. Šobrīd viņu meklē policija. Patiesībā sauc Sanita Cīrule.
* '''Kaspars''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju.
* '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas.
* '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. Piektajā sezonā nolaupīja Ieviņu, bet Aleksandrs un Česlavs viņas plānu izjauca. Pašlaik atrodas cietumā.
* '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, bet dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka ticis divreiz apzagts. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Mēģinājis veikt pašnāvību. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti.
* '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu ribās. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista bija saindēta un paralizēta, bijusi nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās.
* '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi.
* '''Laimonis Blumbergs †'''  (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Rasmas vīrs, aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. Viesu nama &lt;nowiki&gt;''Stabulītes''&lt;/nowiki&gt; saimnieks.
* '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts. Vairākreiz precējies. Pirmo sievu Annu zaudēja autoavārijā kopā ar bērnu. Otrā mīļotā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, vēlāk apprecējies ar Elzu — skolotāju. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar psihoterapeitu Rihardu. Ceturtā sieva bija Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva. Ir iemīlējies meitas bijušajā mājskolotājā Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bijis ar viņu saderinājies. Sācis atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības, taču vēlāk, domājot, ka Leons ir Silvijas mīļākais, Vadims viņu sašāva. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. 9. sezonas pēdējā sērijā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu pa [[Skype]].
* '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — &quot;Mare SPA&quot; īpašniece, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi.
* '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī sieva, Alekša māsa. Savulaik saindēja Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezona Marta apmeklēja Līgu un uzzināja taisnību par Aleksi un viesnīcu.
* '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene. Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kur ievietota 10 gadu vecumā, jo bioloģiskie vecāki lietoja alkoholu. 15. sezonā atgriezās seriālā, kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no Vadima. Precējusies ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās un laulība ir viņai izdevīga.
* '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, bijusī Elizabetes vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli.
* '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Evelīnas māsa. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju.
* '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte, bet to ilgi slēpa no savas audžu meitas un par to pieņēma Lidijas Āboliņas naudu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni. Veidoja attiecības ar Aivaru. Ir problēmas ar alkoholu. Aivars viņu atlaida, un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā.
* '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk.
* '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls, strādāja par kurjeru. Bija iemīlējies Gunā.
* '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas.
* '''Mareks''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits. Denisa bērnības draugs. Pēc ilgāka laika 16. sezonā atkal parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies, un, satiekoties atkal, uzplaukst bijušās jūtas, bet Danai ir citas intereses. Mareks kļūst tuvs ar Evu un ir uzticams. Bijis precējies, taču izšķīrās.
* '''Margots Vilkābele''' (9. sezona)([[Ģirts Rāviņš]]) — Ārsts-šarlatāns kurš kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, pasakot ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs.
* '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis.
* '''[[Marta Timmermane]]'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bija precējusies ar Edgaru. Bija iemīlējusies un precējusies ar Leonu. Bija viesnīcas īpašniece. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira kāzās, Solveigas izraisītā sprādziena dēļ.
* '''&lt;nowiki&gt;''Asiņainā''&lt;/nowiki&gt; Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl.
* '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās.
* '''Miervaldis''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — viesnīcas portjē, Makša vectēvs. Olafa kaimiņš.
* '''[[Milda Upīte]]''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — viesnīcas galvenā pavāre, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Kopā ar Nikolaju. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem.
* '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) —  bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru, bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna.
* '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]])  —  Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā.
* '''Oksana Griščeņko''' (5. -  6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — dejotāja, ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca salaužot Gunāra sirdi.
* '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Vandas, vēlāk Signes draugs. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automašīnas. Sportisks.
* '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls, Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Tāpēc, ka diemžēl aktieris un dziedātājs Mārtiņš Freimanis ir miris, Oto vairs nav seriālā redzams, teikts, ka pašlaik dzīvo Anglijā.
* '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs, iemīlējies Sintijā. Bijušas attiecības ar Mirdzu, ar kuru ir kopīga meita Guna.
* '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova - Eklone]]) — Leona draudzene, viesnīcas izpilddirektore. Viņai ir mīļākais — Daniels, kurš viņu izmanto naudas dēļ. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Palīdzēja Gunāra dēlam kā aknu donore. Strādāja par prostitūtu.
* '''Rasa Dimaitīte †'''  (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Uzsāka attiecības ar Leonu. Septītajā sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē, sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, bet vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību pakaroties.
* '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — Blumberga sieva. Līgas un Alekša māte. Viesunama &lt;nowiki&gt;''Stabulītes''&lt;/nowiki&gt; saimniece.
* '''[[Rihards Baumanis]]''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu.
* '''[[Rita Liepiņa]]''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar bārmeni Gunāru. Iemīlējās Krisā. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene.
* '''Roze''' (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, tomēr uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva [[alkoholisms|alkoholismu]].
* '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert.
* '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — &quot;Mare SPA&quot; istabene, Jezupa paziņa. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Vienkārša un laucinieciska meitene. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par &quot;Fišiņu&quot;.
* '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa. Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar [[Šizofrēnija|šizofrēniju]].
* '''[[Santa Ziemele]]''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa sieva (9. sezonā izšķīrās). Pirmo reizi redzēta Silvijas iepazīšanās salona kur satika Vadimu. Krāpa savu vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva draugi.
* '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa, uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu.
* '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Vēlāk apprecējās ar Fēliksu un pārvācās uz Murmansku. Pēc tam piekrāpa Fēliksu un viņi izšķīrās.
* '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. 16. sezonā ieradās viesnīcā, lai paciemotos, bet palika ilgu laiku. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Nikolaja sieva. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu.
* '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — oficiante, Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Viesnīcā ieradās, lai redzētu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Pametusi gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu.
* '''[[Silvija Felzenbahere]]''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēj pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāk krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par Hotel Mare Spa īpašnieci.
* '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, bijusī Česlava draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu.
* '''Sofija Hartmane †'''  (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura līgava. Ieradās viesnīcā, jo bija greizsirdīga un sašāva Viesturu. Piemīt psihiskas problēmas. Austrijas firmas izpilddirektore. Sazāļoja Fēliksu, centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzēta atskatā, Guntis prasot Sofijai kāpēc nozagusi ieroci, un Sofija atdzinas, ka grib nošaut Ievu. Guntis mēģinot atņemt Sofijai ieroci, iešāva Sofijai netīšām.
* '''Solveiga''' '''Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — Kitijas māte. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bija precējusies ar Aivaru naudas dēļ. Tā kā viņai nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nogalināja Martu un padarīja Leonu aklu. Vēlāk Aivars uzzināja patiesību par viņu, pēc tam viņa atzinās policijai par visu. Šobrīd atrodas cietumā.
* '''Dakteris Sūna''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts, centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu.
*'''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. sezona) ([[Antons Zamišļajevs]]) — izlikās par Fēliksa dēlu. Izkrāpa no viņa naudu un aizbēga.
* '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) ([[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls.
* '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja, ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavības lietu, pamazām apcietinot un tad atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Iesāka rakstīt atlūgumu, jo domāja, ka nav laba izmeklētāja, jo Rasas slepkavības lieta risinājās ļoti ilgi, bet Aldis viņu atrunāja.
* '''Teodors Grīnbergs †'''  (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — Evas vīrs. Miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''. '''
* '''[[Vadims Felzenbahers]]''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafalsons]]) — vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma. Sašāva Leonu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes.
* '''Dakteris Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14.  - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Strādā arī cietumā. Piepalīdzēja Solveigai slēpjot patiesību no Aivara.
* '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās.
* '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, Vanda devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm.
* '''[[Veronika (no seriāliem ''Neprāta Cena'' un ''UgunsGrēks'')|Veronika]]''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā.
* '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Aivara dēla draugs, bija attiecības ar Sofiju un Ievu, devās uz Austriju. Tika autoavārijā un bija jāmācās staigāt. Kreilis.
* '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā par oficianti, piekrita iznēsāt Helenai un Donātam mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu.
* '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa.
* '''Visvaldis''' (14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents, iemīlējies Mildā. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tiek arestēts.
* '''[[Zenta Upīte]]''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) —  istabene, atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo izdarību dēļ reiz arī tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja &quot;Mare SPA&quot; par istabeni, bet arī tur savu izdarību dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ uz Pētersonu viesnīcu. Apprecējās ar Induli. Bijusi iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā, Krisā. 4. sezona tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā.
* '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk.
* '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Blēdis un krāpnieks. Apmāna un apkrāpj. Ir precējies ar Ingeborgu, bet tajā pašā laikā bija kopā ar Zentu. Viņu kārtējo reizi apcietināja un šobrīd viņš atrodas cietumā.
* '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]])– Stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska.

== Tituluzraksti ==
{{Galerija
|width=150 | height=150
|perrow=3|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona
|Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona
|Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona
}}

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Neprāta cena]]&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://skaties.lv/izklaide/sovi-un-seriali/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{UgunsGrēks}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:&quot;UgunsGrēks&quot; un &quot;Neprāta cena&quot;| ]]</text>
      <sha1>719cjeicp8jo2g78yaiyp0xg4s8l2lz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunciema gatve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>129002</id>
    <revision>
      <id>3672680</id>
      <parentid>3658867</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4483" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Jaunciema gatve
|attēls           = Jaunciema gatve.jpg
|attēla paraksts  = Jaunciema gatve [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Jaunciema gatve karte.png
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]&lt;br /&gt;[[Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]],&lt;br /&gt;[[Trīsciems]], [[Vecmīlgrāvis]]
|ielas garums     = 16 177 m&lt;ref name=&quot;garums&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1927. g.
|vēst nosaukumi   = Jaunciema iela (1927—1928) &lt;/br &gt; Jaunciema 1. līniju (1928—1975) &lt;/br &gt; 13. oktobra iela (1975—1990)
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = {{Rīga sab|tips=a|2|11|24|29|58}}
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Jaunciema gatve''' ir maģistrālā Rīgas ielā. Tā atrodas [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]], [[Suži (Rīga)|Sužu]], [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]], [[Trīsciems|Trīsciema]] un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimē. Kopējais ielas garums ir aptuveni 16 177 metri, līdz ar to tā ir Rīgas garākā iela.&lt;ref name=&quot;garums&quot; /&gt; Jaunciema gatve sastāv no 2 braukšanas joslām. Posms no [[Mīlgrāvja iela]]s līdz pagriezienam uz [[Carnikava|Carnikavu]] tā ir daļa no reģionālās nozīmes autoceļa [[Autoceļš P1|P1]].

Pa Jaunciema gatvi kursē [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]] un [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]] maršruta autobusi.

== Vēsture ==
Iela tika izveidota 1927. gadā ar nosaukumu '''Jaunciema iela''', 1928. gadā tā tika pārdēvēta par '''Jaunciema 1. līniju'''. 1975. gadā tika izveidota '''13. oktobra iela''' apvienojot Jaunciema 1. līniju un Jaunciema gatvi. 1990. gadā tā tika pārdēvēta par Jaunciema gatvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/jaunciems/ielas/|title=Jaunciema ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;!--

== Ielas raksturojums ==
 --&gt;

== Ielu savienojumi ==
Jaunciema gatve krustojas ar šādām ielām:
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatve]] (divlīmeņu krustojums)
*[[Aboras iela]] 
* [[Kanāla iela]] (pārvads pār ielu)
*[[Vadžu iela (Rīga)|Vadžu iela]]
*[[Buldurpungas iela]]
* [[Mežāres iela]]
* [[Ozolkalnu iela]]
* [[Jaunciema 10. šķērslīnija]]
* [[Jaunciema 9. šķērslīnija]]
* [[Jaunciema 8. šķērslīnija]]
* [[Jaunciema 7. šķērslīnija]]
* [[Jaunciema 6. šķērslīnija]]
* [[Steķu iela (Rīga)|Steķu iela]]
* [[Jaunciema 5. šķērslīnija]]
* [[Jaunciema 4. šķērslīnija]]
* [[Jaunciema 3. šķērslīnija]]
* [[Gaileņu iela (Rīga)|Gaileņu iela]]
* [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
* [[Šalku iela]]
* [[Autoceļš P1|P1]] (autoceļš uz [[Carnikava|Carnikavu]])
* [[Līču iela (Rīga)|Līču iela]]
* [[Rudzu iela (Rīga)|Rudzu iela]]
* [[Kalmju iela (Rīga)|Kalmju iela]]
* [[Lapsukalna iela]]
* [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
* [[Traktoru iela]]
* [[Draudzības iela (Rīga)|Draudzības iela]]
* [[Āliņģu iela]]
* [[Mīlgrāvja iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Jaunciema gatve 2.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 3.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 4.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 5.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 6.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 7.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 8.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 9.JPG|
Attēls:Jaunciema gatve 10.JPG|
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Ziemeļu rajons (Rīga)]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uzkartes.lv/?lang=1&amp;id=100460008&amp;unid=1266&amp;query1=Jaunciema%20gatve&amp;show=1&amp;obj=street Jaunciema gatve]{{Novecojusi saite}} portālā UzKartes.lv

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}}

[[Kategorija:Ielas Bukultu apkaimē]]
[[Kategorija:Ielas Sužu apkaimē]]
[[Kategorija:Ielas Jaunciema apkaimē‎]]
[[Kategorija:Ielas Trīsciemā]]
[[Kategorija:Ielas Vecmīlgrāvī]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>tngua3icdk7dm91vu10njvklw5cb37l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgava (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143996</id>
    <revision>
      <id>3672717</id>
      <parentid>3672553</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:37:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15233" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jelgava
| tips                = stacija
| attēls              = File:Jelgavas stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| atvērta             = 1868
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = Mitava, Mitava I,&lt;br /&gt; ''Mitau-West'' &lt;small&gt;([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā)&lt;/small&gt;,&lt;br /&gt;
 Jelgava I
| stacijas_tips       = mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa
| arhitekts2           = [[Oto Dīce]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |title=Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190709134633/https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |archivedate={{dat|2019|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| platformas          = 3
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 27 (Jelgava I parkā, neskaitot&lt;br /&gt; strupceļus un atzarus)
| adrese              = Stacijas 1, Jelgava, LV-3001&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&amp;QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&amp;SaktQ_x=0&amp;SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| latd  = 56 | latm  = 38 | lats  = 25 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 43 | longs = 58 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Cena (stacija)|Cena]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Glūda (stacija)|Glūda]] (16 km)&lt;br /&gt;[[Meitene (stacija)|Meitene]] (28 km)&lt;br /&gt;[[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]] (20 km)&lt;br /&gt;[[Jelgava II]] (2 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] (2 km) &lt;br /&gt; [[50. kilometrs]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Dimzas]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] (13 km) 
| attālums_līdz_Rīgai = 43
}}

'''Jelgava''' (arī '''Jelgava I''') ir svarīga [[dzelzceļa stacija|mezgla stacija]], kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz [[Rīga|Rīgu]], [[Tukums|Tukumu]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Krustpils|Krustpili]] un [[Šauļi]]em, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Galvenokārt Jelgavas stacija tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcienu.&lt;ref&gt;[http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem]&lt;/ref&gt;

Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgliem.
Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas.
Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja]] Jelgavas ekspozīcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm |title=Ekspozīcija Jelgavā |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110611085213/http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm }}&lt;/ref&gt; Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Stacijas ēka celta [[1868]]. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts [[Oto Dīce]]) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā).
Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens ''[[Nord-Express]]'' maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. [[1972]]. gadā tika atklāta pasažieru [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |title=Jelgavas stacija |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206024048/http://jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[1970. gadi|1970. gados]] tika atjaunota arī starptautiskā satiksme caur Jelgavas staciju, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni [[Lietuva]]s virzienā (uz Šauļiem, [[Mažeiķi]]em, [[Viļņa|Viļņu]], [[Minska|Minsku]], [[Truskaveca|Truskavecu]], [[Gomeļa|Gomeļu]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradu]] u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. 
[[1990. gadi|1990. gados]] starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta.

2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils vairākas dienas starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju kursēja caur Jelgavu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |title=Izmaiņas sarakstā uz 14.,15.,16.08.2012 |access-date=25.08.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817025334/http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |archivedate=17.08.2012 }}&lt;/ref&gt;
2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/foto-jelgava-piestaj-pirmais-vilciens-marsruta-kijeva-minska-vilna-riga.d?id=50440421 Foto: Jelgavā piestāj pirmais vilciens maršrutā 'Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga']&lt;/ref&gt; Starptautiskais vilciens kursē ik pa 4 dienām, pietur arī Jelgavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}&lt;/ref&gt; No 2019. gada vasaras beigām plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl joprojām šī ideja nav realizēta.&lt;ref&gt;[https://tarbija24.postimees.ee/6540770/tallinna-kiievi-rongiliin-voib-tulla-augustis Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis] {{igauniski}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni atcelti.

=== Seni attēli ===
&lt;gallery widths=&quot;180&quot; heights=&quot;180&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pirms 1914.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914. gada)
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pēc 1920.jpg|Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920. gada)
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija (pēc 1944).jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|sagraušanas 1944. gadā]] 
&lt;/gallery&gt;

== Pasažieru pārvadājumi ==
Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12324/8-decembri-stajies-speka-jauns-vilcienu-kustibas-saraksts-ar-butiskam-izmainam/ Vilcienu saraksta izmaiņas]&lt;/ref&gt; piestāj vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,&lt;ref&gt;[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?selected_from=9491&amp;selected_to=9578&amp;date=1299362400 Vilcienu saraksts]&lt;/ref&gt; 
reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.&lt;ref&gt;Dzelzceļa maršrutā Rīga-Liepāja 2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) norīkots papildus vilciens Rīga-Liepāja, savukārt 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) papildus vilciens Liepāja-Rīga ([http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019.gada 29. martā])&lt;/ref&gt;
No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājas dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele/ |title=Jauns maršruts Rīga—Dobele—Rīga |access-date={{dat|2015|05|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529194415/http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele |archivedate={{dat|2015|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija.

&lt;br /&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Jelgava
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Jelgava—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Liepāja
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,-,7
|-
|Liepāja—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Dobele
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,-,-,-
|-
|Dobele—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,-,-
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Ukraina}} Ukrzaliznytsia
|Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā, atcelts'''&lt;/span&gt;
|Ik pēc 4 dienām&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt;
|-
|Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā, atcelts'''&lt;/span&gt;
|Ik pēc 4 dienām
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Reņģe
|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| -
|-
|Reņģe—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| -
|}

=== Sliežu ceļi ===
Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Dobeles, Liepājas un Rīgas virziena dīzeļvilcieni. No 3. ceļa atiet un pienāk Kijivas starptautiskais vilciens, notiek Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi.
Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš.

{{dat|2015|08|03}} stacijā uzsāka platformu modernizāciju.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā]&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Jelgavas stacijas eka.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas ēka 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Jelgavā 3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrificētais 1. un 2. ceļš, skats Liepājas virzienā, kur drīz beidzas elektrifikācija&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Jelgavā 4.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas ēka no Stacijas ielas puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 3.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas sliežu ceļi ar kravas sastāviem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacijas sliedes Liepājas virzienā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas sliežu ceļu izvērsums Liepājas un Tukuma virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ER2 Jelgavas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens ER2-1300 Jelgavas stacijā.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacija ar preču vilcieniem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas dzelzceļa muzejs.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Ārējās saites ==
* [http://wikimapia.org/202438/lv/Dzelzsce%C4%BCa-stacija-Jelgava Jelgavas stacija (''Wikimapia'')]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&amp;lat=56.64002&amp;lon=23.73716&amp;layers=000B00000000TTT Jelgavas dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē]
* {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|title=Jelgavas stacijas aerofoto|archiveurl=https://archive.today/20130630031755/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|archivedate=2013-06-30|access-date=2012-08-23}}
* {{youtube|r_GTixWHM5A|Jelgavas dzelzceļa stacija - vārti uz Kurzemi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja}}
{{Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Tukums II—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>qhan8imr3urinb0icvl578y7khvi8o6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sidnijs Lūmets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147304</id>
    <revision>
      <id>3672693</id>
      <parentid>3384811</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:45:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4116" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Sidnijs Lūmets
 | vārds_orig              = ''Sidney Lumet''
 | attēls                  = SidneyLumet07TIFF.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1924|6|25}}
 | dz. vieta               = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2011|4|9|1924|6|25}}
 | miršanas vieta          = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Kinorežisors
 | darbības gadi           = 1939–2011
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = [[77. Kinoakadēmijas balva|2004]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]]
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Sidnijs Lūmets''' ({{val|en|Sidney Lumet}}; dzimis {{dat|1924|6|25}}, miris {{dat|2011|4|9}})&lt;ref name=&quot;NYT obit&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2011/04/10/movies/sidney-lumet-director-of-american-classics-dies-at-86.html|title=Sidney Lumet, Director of American Film Classics, Dies at 86|last=Robert|first=Berkvist|date=April 9, 2011|work=The New York Times|accessdate=April 9, 2011}}&lt;/ref&gt; bija amerikāņu kinorežisors. Kopumā režisējis 50 filmas. Slavenākās viņa filmas ir &quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot; (1957), &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot; (1975), &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot; (''Network''; 1976) un &quot;[[Spriedums]]&quot; (1982). Par visām šīm filmām S. Lūmets tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā &quot;labākais režisors&quot;. Vēl vienu nomināciju ieguva kategorijā &quot;Labākais adaptētais scenārijs&quot; kā viens no scenāristiem filmai ''[[Prince of the City]]'' (1981). 1976. gadā Lūmets saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais režisors par filmu &quot;Tīkls&quot;. Uzņēmis arī tādas filmas kā ''[[Fail Safe]]'' (1964), ''[[The Pawnbroker]]'' (1964), ''[[The Hill]]'' (1965), &quot;[[Serpiko]]&quot; (''Serpico'', 1973), &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; (1974), ''[[The Wiz]]'' (1978), ''[[Prince of the City]]'' (1981), ''[[Deathtrap]]'' (1982), ''[[The Morning After]]'' (1986), ''[[Running on Empty]]'' (1988) un &quot;[[Sātana spēles]]&quot; (''Before the Devil Knows You’re Dead'', 2007). Lūmets uzņēma vidēji vienu filmu gadā kopš darbības sākuma 1957. gadā. 2005. gadā Lūmets ieguva [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]].

Režisors miris {{dat|2011|4|9||bez}} savā dzīves vietā [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], no [[limfoma]]s.&lt;ref name=&quot;NYT obit&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/movies/miris-amerikanu-kinorezisors-sidnijs-lumets.d?id=37924215 Miris amerikāņu kinorežisors Sidnijs Lumets], delfi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;death of Sidney Lumet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-13025258 |title=New York film director Sidney Lumet dies at 86 |publisher=BBC News |date=2011-04-09 |accessdate=2011-04-09}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{režisors-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lumets, Sidnijs}}
[[Kategorija:1924. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>q79t7w2gyj408ltubiz6mgyjmwiofd3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672697</id>
      <parentid>3672693</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4157" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Sidnijs Lūmets
 | vārds_orig              = ''Sidney Lumet''
 | attēls                  = SidneyLumet07TIFF.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1924|6|25}}
 | dz. vieta               = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2011|4|9|1924|6|25}}
 | miršanas vieta          = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Kinorežisors
 | darbības gadi           = 1939–2011
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = [[77. Kinoakadēmijas balva|2004]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]]
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Sidnijs Lūmets''' ({{val|en|Sidney Lumet}}; dzimis {{dat|1924|6|25}}, miris {{dat|2011|4|9}})&lt;ref name=&quot;NYT obit&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2011/04/10/movies/sidney-lumet-director-of-american-classics-dies-at-86.html|title=Sidney Lumet, Director of American Film Classics, Dies at 86|last=Robert|first=Berkvist|date=April 9, 2011|work=The New York Times|accessdate=April 9, 2011}}&lt;/ref&gt; bija amerikāņu kinorežisors.

Kopumā režisējis 50 filmas. Slavenākās viņa filmas ir &quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot; (1957), &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot; (1975), &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot; (1976) un ''[[The Verdict]]'' (&quot;Spriedums&quot;, 1982). Par visām šīm filmām S. Lūmets tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā &quot;labākais režisors&quot;. Vēl vienu nomināciju ieguva kategorijā &quot;Labākais adaptētais scenārijs&quot; kā viens no scenāristiem filmai ''[[Prince of the City]]'' (1981). 1976. gadā Lūmets saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais režisors par filmu &quot;Tīkls&quot;. Uzņēmis arī tādas filmas kā ''[[Fail Safe]]'' (1964), ''[[The Pawnbroker]]'' (1964), ''[[The Hill]]'' (1965), &quot;[[Serpiko]]&quot; (''Serpico'', 1973), &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; (1974), ''[[The Wiz]]'' (1978), ''[[Prince of the City]]'' (1981), ''[[Deathtrap]]'' (1982), ''[[The Morning After]]'' (1986), ''[[Running on Empty]]'' (1988) un &quot;[[Sātana spēles]]&quot; (''Before the Devil Knows You’re Dead'', 2007). Lūmets uzņēma vidēji vienu filmu gadā kopš darbības sākuma 1957. gadā. 2005. gadā Lūmets ieguva [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]].

Režisors miris {{dat|2011|4|9||bez}} savā dzīves vietā [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], no [[limfoma]]s.&lt;ref name=&quot;NYT obit&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/movies/miris-amerikanu-kinorezisors-sidnijs-lumets.d?id=37924215 Miris amerikāņu kinorežisors Sidnijs Lumets], delfi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;death of Sidney Lumet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-13025258 |title=New York film director Sidney Lumet dies at 86 |publisher=BBC News |date=2011-04-09 |accessdate=2011-04-09}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{režisors-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lumets, Sidnijs}}
[[Kategorija:1924. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>5t6q2vp9c9v7rnreplt0ebep706tqa4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džo Dasēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148988</id>
    <revision>
      <id>3672836</id>
      <parentid>3588361</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T04:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7304" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Džo Dasēns
|      Vārds_orig = ''Joe Dassin''
|          Attēls = Joe Dassin 1970.jpg
|         Att_izm = 240px
|        Apraksts = 1970. gadā
|        Dz_vārds = Džozefs Aira Dasēns
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{Dat|1938|11|05|N}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1980|8|20|1938|11|05}}
|        Vieta_mr = [[Taiti]], [[Papete]]
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[franču šansons]], [[franču pops]], [[kantri]]
|    Nodarbošanās = [[Dziedātājs]], [[komponists]]
|     Instrumenti = [[ģitāra]], [[bandžo]], [[klavieres]]
|            Gadi = 1966—1980
|Izdevējkompānija = CBS Records, Sony Music Entertainment
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Džo Dasēns''' ({{val|fr|Joe Dassin}}; {{Audio|Fr-Joe-Dassin.ogg|'''Joe-Dassin'''}}; [[1938]]. gada 5. novembris — [[1980]]. gada 20. augusts) bija populārs amerikāņu izcelsmes franču [[dziedātājs]] un [[komponists]].

== Biogrāfija ==
Džo Dasēns dzimis 1938. gada 5. novembrī Ņujorkā pazīstamā amerikāņu kinorežisora un aktiera [[Žils Dasēns|Žila Dasēna]] (''Jules Dassin'') un ungāru vijolnieces [[Beatrise Launera|Beatrises Launeras]] (''Beatrice Launer'') ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rfimusic.com/artist/chanson/joe-dassin/biography|title=Joe Dassin - biography|publisher=rfimusique.com|access-date={{dat|2015|09|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924090840/http://www.rfimusic.com/artist/chanson/joe-dassin/biography|archivedate={{dat|2015|09|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1940. gadam Džo Dasēna ģimene dzīvoja [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Pēc tam Žils Dasēns pieņēma lēmumu pārcelties uz dzīvi [[Losandželosa|Losandželosā]], Kalifornijā, tuvāk [[Holivuda (Losandželosa)|Holivuda]]i. Šajā pilsētā Džo pavadīja gandrīz 10 gadus.

50. gados ASV tika uzsākta antikomunistiskā kampaņa, kuras laikā Žils Dasēns tika apsūdzēts par simpātijām pret komunistisko ideoloģiju. Tā kā ASV kļuva neiespējami uzņemt filmas, Žils Dasēns emigrēja uz Eiropu. Džo bija 12 gadi, kad viņš, neprotot franču valodu, uzsaka mācības Šveices koledžā Le Rozejā (''Le Rosey'').

Pēc koledžas beigšanas Džo nolēma atgriezties ASV. Viņš studēja ASV Annārboras Universitātē (Ann Arbor) vispirms medicīnas fakultātē, pēc tam pārgāja uz etnoloģijas fakultāti. Lai apmaksātu studijas un mācības, Džo Dasēns strādāja par kravas mašīnas vadītāju, trauku mazgātāju, psihologa asistentu, veicot psiholoģisko testēšanu, pavāru un viesmīli studentu ēdnīcā. Studentu ēdnīcā Džo arī uzsāka savu muzikālo karjeru.

Studiju gados viņš uzrakstīja arī noveli ''Wade in Water'', par kuru saņēma otro prēmiju Amerikas nacionālajā konkursā.

Pēc studijām Džo piedāvāja pasniedzēja darbu universitātē, bet viņš nolēma atgriezties Eiropā, Francijā. Tur viņš sāka strādāt par radio programmas vadītāju, kā arī par žurnālistu ''[[Playboy]]''.

1963. gada 13. decembrī Dasēns iepazinās ar savu sievu Marīzi Masjeru (''Maryse Massiera''), ar kuru apprecējās 1966. gada 18. janvārī.

Džo Dasēna debiju singls ''Je change un peu de vent'' (&quot;Es mazliet mainu vēju&quot;), populāras amerikāņu dziesmas ''The Last Thing On My Mind'' adaptācija, iznāca 1965. gada martā. Pirmoreiz hitu parādē dziedātājs nokļuva 1966. gada ar dziesmu ''Bip Bip''.

1969. gadā iznāca dziesma ''Les Champs-Elysees'' (&quot;Elizejas lauki&quot;), kura sasniedza hitu parādes virsotni Francijā un iekļuva hitu parādēs vairākās Eiropas valstīs. 70. gadu sākumā Džo Dasēns izlaida vairākas veiksmīgas dziesmas ''L'Amérique'' (&quot;Amerika&quot;), ''L'Équipe à Jojo'' (&quot;Komanda Žožo&quot;), ''Taka Takata'', ''Salut les amoureux'' un citas.

1973. gadā Džo un Marīzei piedzima dēls Džošua, kurš nodzīvoja tikai piecas dienas. Šo traģēdiju laulātie nespēja pārdzīvot un izšķīrās.

1975. gadā Džo Dasēns sāka sadarboties ar itāļu komponistu [[Toto Kutunjo]] (''Toto Cutugno''), kurš ir mūzikas autors tādām populārām dziesmām kā ''L’été Indien'' (&quot;Indiāņu vasara&quot;), ''Salut'' (&quot;Sveiki&quot;), ''Et si tu n’existais pas'' (&quot;Ja tevis nebūtu&quot;) un ''Il était une fois nous deux'' (&quot;Kādreiz mēs bijam kopā&quot;).

1978. gada 14. janvārī Džo  apprecējās ar Kristīnu Delvo (''Christine Delvaux''), kurai viņš veltīja dziesmu ''A toi'' (&quot;Tev&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=OTLSO7NNT5Y Intervija ar Žiljēnu Dasēnu]&lt;/ref&gt; Viņiem piedzima divi dēli. Pirmais dēls Džonatāns (''Jonathan'') piedzima 1978. gada 14. septembrī, bet otrais – Žiljēns (''Julien'') – 1980. gada 22. martā.

Džo Dasēns mira 1980. gada 20. augustā [[Taiti|Taitī]] no sirds lēkmes. Pēc ģimenes lēmuma viņš tika apglabāts dzimtenē ASV, Losandželosas kapsētā ''Hollywood Forewer''.

== Pazīstamākās dziesmas ==
[[Attēls:Dasin family 1970.jpg|thumb|Džo Dasēns kopā ar tēvu [[Žils Dasēns|Žilu Dasēnu]] un māti Beatrisi Launeri Parīzē 1970. gadā]].
* ''Bip-bip'' (1965)
* ''Excuse me lady'' (1966)
* ''Les Dalton'' (1967)
* ''Siffler sur la colline'' (1968)
* ''Ma bonne étoile'' (1968)
* ''Le P'tit pain au chocolat'' (1968)
* ''Les Champs-Élysées'' (1969)
* ''Mon village du bout du monde'' (1969)
* ''C'est la vie lily'' (1969)
* ''L'Amérique'' (1970)
* ''La Fleur aux dents'' (1970)
* ''L'Équipe à Jojo'' (1970)
* ''Taka Takata (la femme du toréro)'' (1972)
* ''Salut les amoureux (On s'est aimé comme on se quitte)'' (1972)
* ''Je t'aime, je t'aime'' (1973)
* ''Les Plus Belles Années de ma vie'' (1973)
* ''La Dernière page'' (1973)
* ''Si tu t'appelles mélancolie'' (1974)
* ''L'Été indien'' (1975)
* ''Et si tu n'existais pas'' (1975)
* ''Il faut naître à Monaco'' (1975)
* ''Ça va pas changer le monde'' (1975)
* ''Salut'' (1975)
* ''Il était une fois nous deux'' (1976)
* ''À toi'' (1976)
* ''Le Jardin du Luxembourg'' (1976)
* ''Le Café des trois colombes'' (1977)
* ''Et l'amour s'en va'' (1977)
* ''Noisette et Cassidy'' (1977)
* ''Dans les yeux d’Émilie'' (1977)
* ''La Première Femme de ma vie'' (1978)
* ''La vie se chante, la vie se pleure'' (1978)
* ''Côté banjo, côté violon'' (1978)
* ''Happy birthday'' (1978)
* ''Le Dernier Slow'' (1979)
* ''The Guitar don’t lie'' (1979)
* ''Blue country'' (1979)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Joe Dassin|Džo Dasēns}}
* [http://www.joedassin.info/ Džo Dasēna neoficiālā mājaslapa ]
* [http://www.joedassin.info/en/chansons.html/ Džo Dasēna dziesmu saraksts (vārdi, notis, akordi)]
* [http://www.joedassin.info/ru/press.html/ Raksti par Džo Dasēnu, Džo Dasēna intervijas (krievu valodā)]
* [http://fr.lyrsense.com/index.php?q=joe_dassin/ Džo Dasēna dziesmu tulkojumi krievu valodā]

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dasens, Dzzo}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču dziedātāji]]
[[Kategorija:Franču komponisti]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Amerikāņu komponisti]]</text>
      <sha1>kyd9i8z22zme2dmjg0nmrqxxblhb4l0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Tirzas pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>164471</id>
    <revision>
      <id>3672917</id>
      <parentid>2475106</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="925" xml:space="preserve">{{navbox
| bodyclass = hlist
|name = Tirzas pagasta ciemi
|title = [[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]] [[ciems|ciemi]]
| state = {{{state|autocollapse}}}
|list1=
* [[Alsupes]]
* [[Branti (Tirzas pagasts)|Branti]]
* [[Dārtiņa]]
* [[Dzirnavas (Tirzas pagasts)|Dzirnavas]]
* [[Indrāni (Tirzas pagasts)|Indrāni]]
* [[Jaunaduliena]]
* [[Jauntirza]]
* [[Jaunzemi (Tirzas pagasts)|Jaunzemi]]
* [[Kalvīši]]
* [[Liepas (Tirzas pagasts)|Liepas]]
* [[Peļņi (Tirzas pagasts)|Peļņi]]
* [[Roņi (Tirzas pagasts)|Roņi]]
* '''[[Tirza]]'''
* [[Troškas (Tirzas pagasts)|Troškas]]
* [[Vecaduliena]]
* [[Virāne]]
* [[Zosēni (Tirzas pagasts)|Zosēni]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Tirzas pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}}
[[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>m71d6tfys5be7vx9vi9unjxdf080n2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vircburga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183720</id>
    <revision>
      <id>3672738</id>
      <parentid>3526701</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:52:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4490" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Vircburga
 | official_name            = ''Würzburg''
 | settlement_type          = Pilsēta
 | image_skyline            = Dom R1.jpg
 | image_caption            = Vircburga vecpilsēta
 | image_shield             = Wappen von Wuerzburg.svg
 | shield_link              = Vircburgas ģerbonis
 | shield_size              = 125px
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Germany
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{DEU}}
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_name1        = [[Bavārija]]
 | subdivision_type2        = Reģions
 | subdivision_name2        = [[Lejasfrankonija]]
 | established_title        = &lt;!-- Dibināta --&gt;
 | established_date         = &lt;!-- Dibināšanas datums --&gt;
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 87.63
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2019
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 133799
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1 
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 49 | latm = 47 | lats =  | latNS = N
 | longd = 9 | longm = 56 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 97018–97084
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 177
 | website                  = {{URL|http://www.wuerzburg.de/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Vircburga''' ({{val|de|Würzburg}}) ir pilsēta un osta [[Vācija]]s vidusdaļā, [[Maina]]s upes krastos.

Pilsēta iekļaujas [[Bavārija|Bavārijā]] un ir šīs federālās zemes [[Lejasfrankonija]]s reģiona un [[Vircburgas rajons|Vircburgas rajona]] [[pārvaldes centrs]] ar [[brīvpilsēta]]s statusu. Vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. gadā. Kopš 1582. gada šeit pastāv [[Vircburgas Universitāte]], kas ir viena no vecākajām augstākās izglītības iestādēm Vācijā.&lt;ref&gt;Vircburgas mājaslapa — [http://www.wuerzburg.de/en/2930.Wuerzburgs_history.html ''pilsētas vēsture''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120424145321/http://www.wuerzburg.de/en/2930.Wuerzburgs_history.html |date={{dat|2012|04|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Vircburgas lielākais darba devējs ir [[poligrāfija]]s iekārto ražotne ''Koenig &amp; Bauer''. Darbojas arī tiltu konstrukciju, elektroiekārtu, mašīnbūves ražotnes, kā arī citi rūpniecības uzņēmumi. Vircburgā strādā vairākas [[vīns|vīna]] un [[alus]] darītavas. Pilsētas kopējā platība ir 87,63 km², iedzīvotāju skaits — 133 799.&lt;ref&gt;[https://www.statistikdaten.bayern.de/genesis/online?language=de&amp;sequenz=tabelleErgebnis&amp;selectionname=12411-009r&amp;sachmerkmal=QUASTI&amp;sachschluessel=SQUART04&amp;startjahr=2010&amp;endjahr=2010 ''Iedzīvotāju skaita statistika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210428054219/https://www.statistikdaten.bayern.de/genesis/online?language=de&amp;sequenz=tabelleErgebnis&amp;selectionname=12411-009r&amp;sachmerkmal=QUASTI&amp;sachschluessel=SQUART04&amp;startjahr=2010&amp;endjahr=2010 |date={{dat|2021|04|28||bez}} }} {{de ikona}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Wuerzburg-von Festung-28-Alte Bruecke-Neumuenster-Altes Rathaus-Kiliansdom-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Alte Bruecke-04-Statue Johannes Nepomuk-Altes Rathaus-Kiliansdom-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Residenzplatz-08-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Residenz-Westfassade-14-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Residenz-Parkfassade-20-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Stift Haug-04-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Stift Haug-08-Kuppel-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Festung Marienberg-20-vom Kaeppele-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Festung Marienberg-Burghof-04-2007-gje.jpg
Wuerzburg-Festung Marienberg-Fuerstengarten-20-Marienturm-2014-gje.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bavārijas pilsētas]]</text>
      <sha1>90kd9r0kr3092l071mvub6ecoywq0f9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berlīnes olimpiskais stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>185762</id>
    <revision>
      <id>3672727</id>
      <parentid>3582635</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:18:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Vācijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3144" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Berlīnes olimpiskais stadions
|attēls            = Berlin Olympiastadion nach Umbau.jpg
|valsts            = {{flag|Vācija}}
|pilsēta           = Berlīne
|adrese            = 
|celtniecība-no    = 1934. gada
|pabeigts          = 1936. gadam
|atklāts           = 1936. gadā&lt;br /&gt;1974. gadā pārbūvēts&lt;br /&gt;2006. gadā pārbūvēts
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|izmaksas1         = &lt;!-- izmaksas miljonos eiro --&gt;
|izmaksas2         = &lt;!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --&gt;
|izmaksas3         = 43 miljoni [[reihsmarka]]s (1936)&lt;br /&gt;247 miljoni [[eiro|EUR]] (2004)
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 105x68 &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 77 166
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|cits_sports_nos   = 
|cits_sports       = 
|klubu-mājvieta    = [[Hertha BSC]] (1963-pašlaik)&lt;br /&gt;[[1936. gada vasaras olimpiskās spēles]]&lt;br /&gt;[[1974. gada FIFA Pasaules kauss]]&lt;br /&gt;[[2006. gada FIFA Pasaules kauss]]&lt;br /&gt;[[Berlin Thunder]] (2004-2007)&lt;br /&gt;[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]&lt;br /&gt;[[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm]]
|mājas-lapa        = http://www.olympiastadion-berlin.de/
}}

'''Berlīnes olimpiskais stadions''' ({{val-de|Olympiastadion Berlin}}) ir [[olimpiskais stadions]], kas atrodas [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]]. To 1934. gada sāka celt [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpisko spēļu]] vajadzībām. Pārbūvēts [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausa]] vajadzībām un otrreiz renovēts [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausam]]. Kopš 1963. gada šajā stadionā mājas spēles aizvada futbola klubs ''[[Hertha BSC]]''.

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150925215349/http://bilder-hamburg.info/index.php/Berlin/Olympiastadion Berlīnes olimpiskā stadiona attēli]


{{futbols-aizmetnis}}

{{Vasaras olimpisko spēļu stadioni}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}
{{Olimpiskās norises vietas jāšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas polo}}
{{Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Olimpiskie stadioni]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Vācijā]]
[[Kategorija:1936. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Berlīne]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā stadioni]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas jāšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas polo]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Vācijā]]</text>
      <sha1>5pcd0p90p8sw54d9ch6x3xgrrogsf59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A8 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200689</id>
    <revision>
      <id>3672733</id>
      <parentid>3666280</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:45:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5599" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 8
| nosaukums      = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
| karte          = Road A8 Latvia.svg
| leģenda        = 
| garums         = 76,1
| ārpus_pilsētas = 59,9
| ceļš_pilsētā   = 12,1
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = A8 road in Latvia.JPG
| paraksts       = Autoceļš A8 pie [[Platone]]s 2011. gadā
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]]  }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} &lt;big&gt;→&lt;/big&gt; {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E77]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Vēsture ==
No 1830. līdz 1857. gadam cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Uz guberņu robežas atradās divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

1980. gados no Rīgas līdz Dalbei izbūvēja divjoslu šoseju.
[[2014]]. gada oktobrī pabeigta A8 rekonstrukcija 11 kilometru garā posmā no [[Jelgava]]s līdz [[Lielvircava]]i. Rekonstrukcijā pastiprināja ceļa segu, atjaunoja tiltu pār [[Platone|Platoni]] un paplašināja brauktuvi. Kopējās darbu izmaksas bija 6,46 miljoni EUR.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/soseju-no-jelgavas-lidz-lietuvas-robezai-pabeigs-nakamgad-tiek-atradits-pirmais-autocela-posms-187511 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141224211933/http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/soseju-no-jelgavas-lidz-lietuvas-robezai-pabeigs-nakamgad-tiek-atradits-pirmais-autocela-posms-187511 |archivedate={{dat|2014|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940)
Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]]</text>
      <sha1>dq44odmifeprh0ge6apatw5eh7d3d9x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672735</id>
      <parentid>3672733</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:48:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5614" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 8
| nosaukums      = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
| karte          = Road A8 Latvia.svg
| leģenda        = 
| garums         = 76,1
| ārpus_pilsētas = 59,9
| ceļš_pilsētā   = 12,1
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = A8 road in Latvia.JPG
| paraksts       = Autoceļš A8 pie [[Platone]]s pirms atjaunošanas (2011)
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]]  }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} &lt;big&gt;→&lt;/big&gt; {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E77]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Vēsture ==
No 1830. līdz 1857. gadam cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Uz guberņu robežas atradās divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

1980. gados no Rīgas līdz Dalbei izbūvēja divjoslu šoseju.
[[2014]]. gada oktobrī pabeigta A8 rekonstrukcija 11 kilometru garā posmā no [[Jelgava]]s līdz [[Lielvircava]]i. Rekonstrukcijā pastiprināja ceļa segu, atjaunoja tiltu pār [[Platone|Platoni]] un paplašināja brauktuvi. Kopējās darbu izmaksas bija 6,46 miljoni EUR.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/soseju-no-jelgavas-lidz-lietuvas-robezai-pabeigs-nakamgad-tiek-atradits-pirmais-autocela-posms-187511 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141224211933/http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/soseju-no-jelgavas-lidz-lietuvas-robezai-pabeigs-nakamgad-tiek-atradits-pirmais-autocela-posms-187511 |archivedate={{dat|2014|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940)
Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]]</text>
      <sha1>5dik4vp9ot58ero5wdylkc6r5458mn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolka Cool</title>
    <ns>0</ns>
    <id>205836</id>
    <revision>
      <id>3672684</id>
      <parentid>3435091</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3019" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
  | nosaukums latviski=''Kolka Cool''
  | attēls=Attēls:Kolka Cool.png
  | paraksts=Filmas plakāts
  | valsts={{LAT}}
  | režisors=[[Juris Poškus]]
  | žanrs=drāma
  | producents=[[Madara Melberga]]
  | scenārija autors=[[Juris Poškus]]
  | galvenajās lomās=[[Iveta Pole]]&lt;br /&gt;[[Artuss Kaimiņš]]&lt;br /&gt;[[Andris Keišs]]&lt;br /&gt;[[Guna Zariņa]]
  | mūzika=
  | operators=[[Adels Nodehs-Farahani]]
  | montāža= 
  | izdošanas laiks= {{dat|2011|12|12}}
  | ilgums=
  | valoda=[[latviešu valoda|latviešu]]
  | budžets=
  | ienākumi=
  | imdb=1674274
  }}
'''''Kolka Cool''''' ir {{dat|2011}} iznākusi [[Latvija]]s mākslas [[Kinofilma|filma]], kuras [[Kinorežisors|režisors]] ir [[Juris Poškus]]. Filma tapusi no [[2008]]. gada.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/kd/kino/kolka-cool-13921928 Kolka Cool] Dita Rietuma, Kultūras Diena {{dat|2011|12|21|SK|bez}}&lt;/ref&gt; Lomās: [[Iveta Pole]], [[Artuss Kaimiņš]], [[Andris Keišs]], [[Varis Piņķis]], [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Guna Zariņa]], [[Māra Ķimele]], [[Līga Vītiņa]], [[Agnese Čivle]].&lt;ref name=&quot;FA&quot;&gt;[http://www.fafilma.lv/filmas/kolka-cool KOLKA COOL] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030075531/http://www.fafilma.lv/filmas/kolka-cool |date={{dat|2012|10|30||bez}} }} FA filma&lt;/ref&gt; Filma saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp 3 [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|kinofestivāla &quot;Lielais Kristaps&quot;]] balvas.

== Sižets ==
Sižeta centrā ir divi varoņi — Simona (Iveta Pole) un viņas līgavainis Andža (Artuss Kaimiņš), kuru plāni un cerības par gaidāmajām laulībām stipri atšķiras. Neilgi pirms kāzām Simona sāk šaubīties par savām jūtām. Andžas vecākā brāļa Gvido (Andris Keišs) atgriešanās no jūras aizsāk notikumu virkni, kas noved līdz abu jauniešu attiecību krīzei.&lt;ref name=&quot;FA&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* 2012 — [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|&quot;Lielais Kristaps&quot;]] — [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Labākā aktrise]] — [[Iveta Pole]]
* 2012 — &quot;Lielais Kristaps&quot; — [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] — [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]
* 2012 — &quot;Lielais Kristaps&quot; — [[Labākā montāža (Lielais Kristaps)|Labākā montāža]]
* 2012 — Sanktpēterburgas Starptautiskais kino festivāls — galvenā balva&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2012/9/30/filma-kolka-cool-sanktpeterburga-iegust-galveno-balvu Filma “Kolka Cool” Sanktpēterburgā iegūst galveno balvu] ir.lv {{dat|2012|9|30|SK|bez}}&lt;/ref&gt;
* 2012 — Kotbusas Starptautiskais kino festivāls — [[FIPRESCI]] balva

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20121030075531/http://www.fafilma.lv/filmas/kolka-cool FA filma]
{{filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:2011. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Jura Poškus filmas]]</text>
      <sha1>excdrtw53a8c7nd83o2dhu3hb6dlca1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dukts</title>
    <ns>3</ns>
    <id>221075</id>
    <revision>
      <id>3672894</id>
      <parentid>3540461</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:02:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14757" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dukts}}

-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 23:10, 16 aprīlī, 2013 (EEST)

{{pirmskats1}}

== DEFAULTSORT ==

{{Info-defaultsort}} --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 18:43, 15 septembrī, 2013 (EEST)
:Vēlreiz lūgums izlasīt šo paziņojumu. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 21:45, 9 decembrī, 2013 (EET)

== Mikrofona aptauja ==

Es tur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mikrofona_aptauja_1987&amp;diff=2095075&amp;oldid=2094874 pieliku] infokasti (ko gan vēl var papildināt ar datiem — kad notika noslēguma koncerts utt.; paraugu skatīt [[Special:WhatLinksHere/Veidne:Apbalvojuma_infokaste|kādā no šiem rakstiem]]) un kategorijas. Būtu jauki, ja turpmāk tas tiktu izdarīts arī pārējos rakstos, tos papildinot. Veiksmi vikidarbā! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 08:16, 8 novembrī, 2013 (EET)

== [[:Attēls:Selga.jpg]] ==

Foto varētu iet kā ''fair use'', bet vajag vismaz izcelsmes avotu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:43, 12 novembrī, 2013 (EET)
:Ideāli būtu, ja varētu dabūt laikraksta numuru (vai saiti  uz to, ja tas pieejams internetā) un fotogrāfa vārdu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 19:58, 12 novembrī, 2013 (EET)

== [[:Attēls:Tautmilis.jpg]] ==

Korekti būtu attēla lapā ierakstīt grāmatas nosaukumu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:33, 31 decembrī, 2013 (EET)

== DEFAULTSORT ==

{{Info-defaultsort}} --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 09:48, 4 janvārī, 2014 (EET)

== Par atsaucēm ==

Sveiki! Turpmāk lūgums būtu neatstāt rakstu bez {{tl|atsauces}}. Tas, ka atsauces parādās pašās raksta beigās, nenozīmē, ka nav jāliek veidne, jo parasti atsauces būtu &quot;jānoliek&quot; pareizajā nodaļā. Apmēram [[Special:Diff/2265704|šādi]]. Un vēl lūgums, veidojot atsauces, nelikt vienkārši pliku saiti, bet padomāt nedaudz arī par noformējumu, pieliekot arī nosaukumu, piemēram, raksta nosaukumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Izskatīsies daudz profesionālāk un arī skaistāk. Tāpat, ja, piemēram, mājaslapā nomainās linku sistēma, tad pēc plikas saites gandrīz nav iespējams vēlak uzzināt, kas tā bija par lapu, bet, pieliekot nosaukumu, ir daudz vieglāk atrast. Palīdzību skatīt [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites#Atsauces|šeit]]. Paldies un veiksmi vikidarbā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:07, 27 janvārī, 2015 (EET)

== Dukt, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.02 (EEST)

== Maznozīmīgs labojums ==

Jauna satura pievienošana rakstā ([[Dzintars Sodums]]) nav [[Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums|maznozīmīgs labojums]]! Lūdzu izlasi un ievēro. [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2017. gada 3. maijs, plkst. 19.29 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST)
== [[:Attēls:Prieksnojauta.jpg|Prieksnojauta.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Prieksnojauta.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2018&quot;! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.56 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)

== [[:Attēls:Caps.jpg|Caps.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Caps.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 13. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Bille1.jpg|Bille1.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Bille1.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Trīs runči.jpg|Trīs runči.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Trīs runči.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.01 (EET)

== [[:Attēls:Māsa Kerija.jpg|Māsa Kerija.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Māsa Kerija.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.01 (EET)

== [[:Attēls:Šerloks Holmss.jpg|Šerloks Holmss.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Šerloks Holmss.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Sapņu pīpe albums.jpg|Sapņu pīpe albums.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Sapņu pīpe albums.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 16. marts, plkst. 20.00 (EET)
== Iekavas (15.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3204500 šis labojums] lapā [[Gunars Saliņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gunars Saliņš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Miglas krogā pie Melnās saules'' [izlase]. Rīga: Preses nams, 1993, sast. [[Māris Čaklais]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)
== Iekavas (24.06.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242823 šis labojums] lapā [[Edvarts Virza]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edvarts Virza|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Kultūras fonda godalga&amp;#93;&amp;#93;s &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;par darbiem &quot;Poēmas&quot; (1925), &quot;Straumēni&quot; (1934), &quot;Kārlis Ulmanis&quot; (1936) un &quot;Jaunā junda&quot; (1937)
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 24. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== [[:Attēls:Muzikalais kokteilis.jpg|Muzikalais kokteilis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Muzikalais kokteilis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (19.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3540457 šis labojums] lapā [[Straumēni (poēma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Straumēni (poēma)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* 	Straumēni &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;angļu val. Tulk. Andrejs Veisbergs. ''Bear’s ears: an anthology of Latvian literature. 2nd edition.'
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 04.02 (EET)
== Iekavas (20.08.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3672883 šis labojums] lapā [[Artis Ostups]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Artis Ostups|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Einārs Pelšs&amp;#93;&amp;#93; paziņo, ka dibina &quot;T balvu&quot;, kuru piešķir Ostupam par krājumu &quot;Žesti&quot;.,ref&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;&amp;#91;https://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/pirmo-t-balvu-sanemis-dzejnieks-artis-ostups/ Pirmo T&lt;p&gt;05/02/pirmo-t-balvu-sanemis-dzejnieks-artis-ostups/ Pirmo T balvu saņēmis dzejnieks Artis Ostups&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;. Punctum, 2017, 2. maijs.&amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, -1) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 12.02 (EEST)</text>
      <sha1>nz3k1pwahl5ut2xf20vi34oe2t0tilm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marrākeša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224852</id>
    <revision>
      <id>3672675</id>
      <parentid>3672523</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:45:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2544" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marrākeša
 | native_name              = {{ubl|ⴰⵎⵓⵔⴰⴽⵓⵛ|{{ara|مراكش}}}}
 | settlement_type          = lielpilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = 
 | image_seal               =
 | pushpin_map              = Maroka#Āfrika
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 31 | latm  = 37 | lats  = 48 | latNS  = N
 | longd = 8 | longm = 0 | longs = 32 | longEW = W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{MAR}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Marrākešas—Sāfī reģions]]
 | subdivision_type2        = Prefektūra
 | subdivision_name2        = [[Marrākešas prefektūra]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1065. gadā
 | area_total_km2           = 
 | elevation_m              = 466
 | elevation_max_m          = 510
 | elevation_min_m          = 430
 | population_total         = 928850
 | population_as_of         = {{dat|2014|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+1]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[UTC+0]] ([[ramadāns|ramadāna]] laikā)
 | utc_offset_DST           = +0
 | website                  = {{URL|http://www.ville-marrakech.ma}}
 | footnotes                = 
}}

'''Marrākeša''' ({{val|ber|ⴰⵎⵓⵔⴰⴽⵓⵛ}}, ''amurakuš''; {{val|ar|مراكش}}, ''{{transl|ar|murrākuš}}'') ir pilsēta [[Maroka]]s centrālajā daļā, [[Atlass (kalni)|Atlasa]] kalnu rietumu pakājē. Tas ir [[Marrākešas—Sāfī reģions|Marrākešas—Sāfī reģiona]] administratīvais centrs. Ar vairāk nekā 928 tūkstošiem iedzīvotāju Marrākeša ir ceturtā lielākā pilsēta valstī pēc [[Kasablanka]]s, [[Fēsa]]s un [[Rabāta]]s. Pilsētas teritoriju apdzīvoja [[berberi]] jau [[neolīts|neolīta]] laikā, bet pašu Marrākešu [[almoravidi]] dibināja 1065. gadā. Tā bija gan almoravidu, gan vēlāk valdošās [[almohadi|almohadu]] dinastijas galvaspilsēta. Mūsdienās Marrākeša ir nozīmīgs saimnieciskais centrs un tūristu galamērķis. 1985. gadā Marrākešas vecpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Maroka-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Marokas pilsētas]]</text>
      <sha1>mg71ukf5c7t2rc1zzptoq6be7a6wjpa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672896</id>
      <parentid>3672675</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:03:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2754" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marrākeša
 | native_name              = {{ubl|ⴰⵎⵓⵔⴰⴽⵓⵛ|{{ara|مراكش}}}}
 | settlement_type          = lielpilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = 
 | image_seal               =
 | pushpin_map              = Maroka#Āfrika
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 31 | latm  = 37 | lats  = 48 | latNS  = N
 | longd = 8 | longm = 0 | longs = 32 | longEW = W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{MAR}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Marrākešas—Sāfī reģions]]
 | subdivision_type2        = Prefektūra
 | subdivision_name2        = [[Marrākešas prefektūra]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1065. gadā
 | area_total_km2           = 
 | elevation_m              = 466
 | elevation_max_m          = 510
 | elevation_min_m          = 430
 | population_total         = 928850
 | population_as_of         = {{dat|2014|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+1]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[UTC+0]] ([[ramadāns|ramadāna]] laikā)
 | utc_offset_DST           = +0
 | website                  = {{URL|http://www.ville-marrakech.ma}}
 | footnotes                = 
}}

'''Marrākeša''' ({{val|ber|ⴰⵎⵓⵔⴰⴽⵓⵛ}}, ''amurakuš''; {{val|ar|مراكش}}, ''{{transl|ar|murrākuš}}'') ir pilsēta [[Maroka]]s centrālajā daļā, [[Atlass (kalni)|Atlasa]] kalnu rietumu pakājē. Tas ir [[Marrākešas—Sāfī reģions|Marrākešas—Sāfī reģiona]] administratīvais centrs. Ar vairāk nekā 928 tūkstošiem iedzīvotāju Marrākeša ir ceturtā lielākā pilsēta valstī pēc [[Kasablanka]]s, [[Fēsa]]s un [[Rabāta]]s. Pilsētas teritoriju apdzīvoja [[berberi]] jau [[neolīts|neolīta]] laikā, bet pašu Marrākešu [[almoravidi]] dibināja 1065. gadā. Tā bija gan almoravidu, gan vēlāk valdošās [[almohadi|almohadu]] dinastijas galvaspilsēta. Mūsdienās Marrākeša ir nozīmīgs saimnieciskais centrs un tūristu galamērķis. 1985. gadā Marrākešas vecpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Pilsēta tiek saukta par “sarkano pilsētu” vai “okera pilsētu”, jo vecpilsētai apkārt ir sarkanīgi mūri; Marrākeša ir zināma arī ar nosaukumiem “dienvidu pērle” un “dienvidu vārti”.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Maroka-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Marokas pilsētas]]</text>
      <sha1>j0dh6j6kt9clc6wznxivr7fg3rvvplc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darela savvaļas parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225994</id>
    <revision>
      <id>3672775</id>
      <parentid>3672486</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:18:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Tamarīnu mežs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51560" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.  

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>48uw5fhi3gqtq5xatgwpxyg0tsizqvu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672776</id>
      <parentid>3672775</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:19:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ekspozīcijas un darbība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51292" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.  

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>ay79skt5uy5t0zgu2xyhua8y0c4dnfv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672777</id>
      <parentid>3672776</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ekspozīcijas un darbība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51309" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.  

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>kscmrvkeudpyosu1hpbxq88uv7v6574</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672806</id>
      <parentid>3672777</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:34:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tamarīnu mežs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52218" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada.  Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

Džērsijas trestam bija izšķirošā loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem.

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.  

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>43o01oonmbm56ym4gjyiosmg2a2l1f2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tālis Millers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227023</id>
    <revision>
      <id>3672740</id>
      <parentid>3522969</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:58:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>87.200.153.134</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4608" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 17
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Biogrāfija ==
1952. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultāti,&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1962. gadā ieguvis ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1954. gadā sācis strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, vairāk nekā desmit gadus arī vadījis institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Laikā no 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bijis Zinātņu akadēmijas viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bijis žurnāla &quot;Latvijas Ķīmijas Žurnāls&quot; galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Laikā no 1993. līdz 1994. gadam bijis Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Darbojies [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē. Aizsācis un vadījis pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1980. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Valsts prēmija|Latvijas PSR Valsts prēmiju]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1996. gadā kļuvis par [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balvas laureātu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1998. gadā ticis apbalvots ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 2002. gadā Millers saņēmis [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu]] par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balvu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>2zrf9kxlizdiwg7x1vim8uu48b5wgqg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672821</id>
      <parentid>3672740</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/87.200.153.134|87.200.153.134]] ([[User talk:87.200.153.134|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3672740 atsauce?</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4601" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Biogrāfija ==
1952. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultāti,&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1962. gadā ieguvis ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1954. gadā sācis strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, vairāk nekā desmit gadus arī vadījis institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Laikā no 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bijis Zinātņu akadēmijas viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bijis žurnāla &quot;Latvijas Ķīmijas Žurnāls&quot; galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Laikā no 1993. līdz 1994. gadam bijis Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Darbojies [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē. Aizsācis un vadījis pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1980. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Valsts prēmija|Latvijas PSR Valsts prēmiju]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1996. gadā kļuvis par [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balvas laureātu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1998. gadā ticis apbalvots ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 2002. gadā Millers saņēmis [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu]] par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balvu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>ailottw44j1ymqi9jtn6zo35tdem81r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672824</id>
      <parentid>3672821</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:49:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildinājumi un stila uzlabojumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4831" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gadā [[Ungurmaižas pagasts|Ungurmuižas pagastā]]. 1942. gadā sāka mācīties [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9216 No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam] Referāts konferencē &quot;Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai&quot; Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1952. gadā, &lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1962. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Vairāk nekā desmit gadus vadīja LZA Neorganiskās ķīmijas institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bija žurnāla &quot;Latvijas Ķīmijas Žurnāls&quot; galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1993. līdz 1994. gadam bija Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē, vadīja pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balva (1996)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (1998)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (2002) par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
* Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balva.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>psfs5s2fwj3484dki1yenna77alge9b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672825</id>
      <parentid>3672824</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:49:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4831" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gadā [[Ungurmuižas pagasts|Ungurmuižas pagastā]]. 1942. gadā sāka mācīties [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9216 No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam] Referāts konferencē &quot;Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai&quot; Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1952. gadā, &lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1962. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Vairāk nekā desmit gadus vadīja LZA Neorganiskās ķīmijas institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bija žurnāla &quot;Latvijas Ķīmijas Žurnāls&quot; galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1993. līdz 1994. gadam bija Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē, vadīja pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balva (1996)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (1998)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (2002) par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
* Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balva.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>o9w107tfdnqevp2voueyvcj04jfjrso</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672826</id>
      <parentid>3672825</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:52:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5027" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gadā [[Ungurmuižas pagasts|Ungurmuižas pagastā]]. 1942. gadā sāka mācīties [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9216 No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam] Referāts konferencē &quot;Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai&quot; Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1952. gadā, &lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1962. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Vairāk nekā desmit gadus vadīja LZA Neorganiskās ķīmijas institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bija žurnāla &quot;Latvijas Ķīmijas Žurnāls&quot; galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1993. līdz 1994. gadam bija Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē, vadīja pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

* Миллер, Талис Никласович. Неорганические соединения фосфора с азотом. Рига: Зинатне, 1986. - 208 с. (monogrāfija) {{ru}}

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balva (1996)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (1998)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (2002) par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
* Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balva.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>paevu4vhnjhuoak48hxvwwbbs3770i0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672833</id>
      <parentid>3672826</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:10:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6560" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gadā [[Ungurmuižas pagasts|Ungurmuižas pagastā]]. 1942. gadā sāka mācīties [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9216 No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam] Referāts konferencē &quot;Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai&quot; Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1952. gadā, &lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1962. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Vairāk nekā desmit gadus vadīja LZA Neorganiskās ķīmijas institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bija žurnāla &quot;Latvijas Ķīmijas Žurnāls&quot; galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1993. līdz 1994. gadam bija Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē, vadīja pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

* Миллер, Талис Никласович. Неорганические соединения фосфора с азотом. Рига: Зинатне, 1986. - 208 с. (monogrāfija) {{ru}}
* T.N. Millers, A.A. Kuzjukevics. Micromonocrystals of refractory compounds: composition, structure and properties. Progr. Crystal Growth &amp; Charact., 1988, vol. 16, pp. 367-438.
* T. Millers. Materials synthesis on the basis of ultrafine refractory compound powders. Materials Science and Engineering, 1993, A 168.
* A. Kuzjukevics, K. Ishizaki, J. Grabis, T. Millers. Hot pressing of TiN-alumina composites. J. Cer. Soc. Japan, 1994, vol. 102, pp. 225-230.
* L. Cera, T. Millers. Surface acid-base properties of plasma prepared composite oxides in aqueous solution. Latv. J. Chem., 1994, N 2, pp. 160-165.
* J. Ronis, B. Bondars, A. Vitola, T. Millers, J. Schneider, F. Frey. Crystal structure of the phosphorous oxynitride P4ON6. J.Solid State Chem., 1995, vol. 115, n 1, pp. 265-269.
* T. Millers, H. König. Plasmatechnische Herstellung ultradispersen Keramikpulver und deren Anwendung. DECHEMA, Frankfurt, 1995, s. 41-45.
* A. Vitola, J. Ronis, V. Avotins, T. Millers. Structure of inorganic phosphorous-nitrogen tetrahedral compounds. Latv. J. Chem., 1997, N 1, pp. 52-59.
* L. Cera, M. Berzins, T. Millers. Charge development at the interface in Si-C-N composite aqueous suspensions. Latv. J. Chem., 1997, N 2, pp. 64-71.
* T. Millers, J. Ronis, A. Vitola. Synthesis, structure and properties of materials in the system P-N-O. J. Inorg. Phosphorus Chem.,  Phosphorus Research Bull., 1999, vol. 10, pp. 690-695.
* T. Millers. Plasma, chemistry, and advanced materials. Proc. Latv. Acad. Sci, B, 2004,  vol. 58, N 2, pp. 76-80.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balva (1996)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (1998)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (2002) par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
* Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balva.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>d9w1d1rwp7nr6qtpxom9kx54jck6ogv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672834</id>
      <parentid>3672833</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:16:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6641" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tālis Millers
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ungurmuižas pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki =  
|          brāļi = Jānis Meldrājs
|          māsas = Rasma Apsalone 
|   dzīvesbiedrs = Irēna Millere
|          bērni = Andra Ješinska
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tālis Millers''' (dzimis {{dat|1929|1|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|451}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1994-1998).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gadā [[Ungurmuižas pagasts|Ungurmuižas pagastā]]. 1942. gadā sāka mācīties [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9216 No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam] Referāts konferencē &quot;Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai&quot; Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā&lt;/ref&gt;
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1952. gadā, &lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1962. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160428190438/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=33|archivedate={{dat|2016|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Vairāk nekā desmit gadus vadīja LZA Neorganiskās ķīmijas institūtu (1984—1997).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viceprezidents, starpposmā — prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bija Latvijas Ķīmijas žurnāla (''Latvian Journal of Chemistry'') galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1993. līdz 1994. gadam bija Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozarē, vadīja pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439|title=Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031111302/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=364471:akadmiis-tlis-millers-man-dzv-ir-laimjies&amp;catid=95&amp;Itemid=439}}&lt;/ref&gt; Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir 84 [[autorapliecība]]s.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

* Миллер, Талис Никласович. Неорганические соединения фосфора с азотом. Рига: Зинатне, 1986. - 208 с. (monogrāfija) {{ru}}
* T.N. Millers, A.A. Kuzjukevics. Micromonocrystals of refractory compounds: composition, structure and properties. Progr. Crystal Growth &amp; Charact., 1988, vol. 16, pp. 367-438.
* T. Millers. Materials synthesis on the basis of ultrafine refractory compound powders. Materials Science and Engineering, 1993, A 168.
* A. Kuzjukevics, K. Ishizaki, J. Grabis, T. Millers. Hot pressing of TiN-alumina composites. J. Cer. Soc. Japan, 1994, vol. 102, pp. 225-230.
* L. Cera, T. Millers. Surface acid-base properties of plasma prepared composite oxides in aqueous solution. Latv. J. Chem., 1994, N 2, pp. 160-165.
* J. Ronis, B. Bondars, A. Vitola, T. Millers, J. Schneider, F. Frey. Crystal structure of the phosphorous oxynitride P4ON6. J.Solid State Chem., 1995, vol. 115, n 1, pp. 265-269.
* T. Millers, H. König. Plasmatechnische Herstellung ultradispersen Keramikpulver und deren Anwendung. DECHEMA, Frankfurt, 1995, s. 41-45.
* A. Vitola, J. Ronis, V. Avotins, T. Millers. Structure of inorganic phosphorous-nitrogen tetrahedral compounds. Latv. J. Chem., 1997, N 1, pp. 52-59.
* L. Cera, M. Berzins, T. Millers. Charge development at the interface in Si-C-N composite aqueous suspensions. Latv. J. Chem., 1997, N 2, pp. 64-71.
* T. Millers, J. Ronis, A. Vitola. Synthesis, structure and properties of materials in the system P-N-O. J. Inorg. Phosphorus Chem.,  Phosphorus Research Bull., 1999, vol. 10, pp. 690-695.
* T. Millers. Plasma, chemistry, and advanced materials. Proc. Latv. Acad. Sci, B, 2004,  vol. 58, N 2, pp. 76-80.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] balva (1996)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (1998)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (2002) par &quot;izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|title=Tālis MILLERS|publisher=LZA.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124612/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=797&amp;Itemid=78|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
* Latvijas Zinātņu akadēmijas un &quot;[[Grindeks]]&quot; balva.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijaslaudis.lv/users/millers_talis &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Talis}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>i95d7ios4z1wduwskrk8w4tb8s0van0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artis Ostups</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233030</id>
    <revision>
      <id>3672883</id>
      <parentid>3664073</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:14:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6494" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|         attēls =
|          vārds = Artis Ostups
|        dz_gads = 1988
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{LAT}}
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|   nodarbošanās = dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods = kopš 2006
|          žanri = dzeja, kritika
}}
'''Artis Ostups''' (dzimis 1988. gada 8. aprīlī) ir latviešu dzejnieks.

== Biogrāfija ==

Studējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 2013. gadā ieguvis filozofijas maģistra grādu. Papildinājies arī Prāgas Kārļa Univerisitātē. Kopš 2018. gada studē salīdzinošo literatūrzinātni [[Tartu Universitāte]]s doktorantūrā.

Pirmā dzejas publikācija 2006. gadā laikrakstā &quot;Kultūras Forums&quot;. [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē &quot;Latviešu mīlestība&quot; (2006) jauno dzejnieku ainā izmantoti daži Ostupa dzejoļi, tos runā Kaspara Znotiņa tēlotais varonis. 2006. gada rudenī Ostups kļūst par portāla [[Delfi (portāls)|&quot;Delfi.lv&quot;]] sadaļas &quot;Esplanāde&quot; rīkotā dzejas konkursa laureātu.&lt;ref&gt;Karogs, 2006, Nr. 10, 86.-87.lpp.&lt;/ref&gt;

Turpmākajos gados A. Ostupa dzeja un raksti par literatūru publicēti izdevumos &quot;Karogs&quot;, &quot;Kultūras Forums&quot;, &quot;[[Latvju Teksti]]&quot; un portālā „¼ Satori”. Viņš piedalījies [[Volts Vitmens|Volta Vitmena]] dzejas izlases atdzejošanā (2011) un kopā ar [[Arvis Viguls|Arvi Vigulu]] atdzejojis Dmitrija Sumarokova dzejas krājumu (2014).

2010. gada nogalē izdots debijas dzejoļu krājums &quot;Biedrs Sniegs&quot;, tas nominēts [[Literatūras gada balva]]i nominācijā &quot;Labākā debija&quot; un 2011. gadā saņēmis [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmijas speciālbalvu.

Pēc trīs gadiem izdots kritikas atzinīgi vērtētais otrais krājums &quot;Fotogrāfija un šķēres&quot;. Ilva Skulte žurnālā &quot;Latvju Teksti&quot; raksta: &quot;Arta Ostupa jaunais dzejoļu krājums ir pārsteidzoši spēcīgs [..]. Šajā krājumā dzejnieks ir nopietnāks, pieaugušāks un tālredzīgāks nekā iepriekš - gatavs risināt smagas un svarīgas tēmas to nepastarpinātajā būtībā.&quot;&lt;ref&gt;Latvju Teksti, 2013, Nr. 5, 44. lpp.&lt;/ref&gt; Inese Zandere žurnālā &quot;[[Rīgas Laiks]]&quot; raksta: &quot;Neafektēta, skaidra, precīza dzeja. [..] Vienkārša dzeja - tajā brīnišķīgajā nozīmē, ka nav netīrīgas bārstīšanās ar tēliem, nav plosīšanās pa dzīves un valodas pakulām, pavediens ir savērpts, darbs ir izdarīts [..]. Kāda birka jums labāk patiktu - ģeniāli vai profesionāli?&quot;&lt;ref&gt;Rīgas Laiks, 2014, janvāris, 74. lpp.&lt;/ref&gt; Ostupa otrais krājums nominēts Literatūras gada balvai nominācijā &quot;Labākais dzejoļu krājums&quot;.

2014. gada pavasarī Ostups sāk darbu pie literatūrai un filozofijai veltīta interneta žurnāla &quot;Punctum&quot;. 2014. gada septembrī Ostups iegūst galveno balvu žurnāla &quot;Latvju Teksti&quot; poēmu konkursā par dzejprozas poēmu &quot;Trīs fotogrāfijas&quot;.&lt;ref&gt;Latvju Teksti, 2014, Nr. 5 (21), 4. lpp.&lt;/ref&gt; Tā iekļauta viņa trešajā dzejoļu krājumā &quot;Žesti&quot;, kurā iekļauti tikai dzejprozas teksti. Dzejniece [[Anna Auziņa]] par krājumu raksta: &quot;&quot;Žesti&quot; ir izturēti konceptuāls krājums, kurā apkopotās perfekti nostrādātās miniatūras spēj sagādāt baudu un pārdomas dzejas pazinējiem un arī citiem atvērtiem, līdzdalībai gataviem prātiem.&quot;&lt;ref&gt;Anna Auziņa. Un atkal modernisms. Punctum, 2016, 20. jūnijs. http://www.punctummagazine.lv/2016/06/20/un-atkal-modernisms/&lt;/ref&gt; Kad Literatūras gada balvas žūrija neiekļauj krājumu starp nominētajām grāmatām, dzejnieks [[Einārs Pelšs]] paziņo, ka dibina &quot;T balvu&quot;, kuru piešķir Ostupam par krājumu &quot;Žesti&quot;.,ref&gt;[https://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/pirmo-t-balvu-sanemis-dzejnieks-artis-ostups/ Pirmo T balvu saņēmis dzejnieks Artis Ostups]]. Punctum, 2017, 2. maijs.&lt;/ref&gt;

Ostups sastādījis latviešu mūsdienu dzejas antoloģiju &quot;Dzeja&quot; slovēņu valodā (kopā ar Klemenu Pisku, 2016). 2016. gada nogalē viņš par ieguldījumu literatūras kritikā tiek nominēts [[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa]] balvai. Tāpat Ostups sastādījis arī jauno dzejnieku antoloģija &quot;Kā pārvarēt niezi galvaskausā?&quot; (2018) un &quot;Jauno latviešu dzejnieku antoloģiju&quot; grieķu valodā (2019).&lt;ref&gt;[https://www.youngpoets.eu/en/anthology-of-young-latvian-poets/ Anthology of young Latvian poets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191028200737/https://www.youngpoets.eu/en/anthology-of-young-latvian-poets/ |date={{dat|2019|10|28||bez}} }} Youngpoets.eu, 2019.10.28.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.satori.lv/index.php/book/ka-parvaret-niezi-galvaskausa Kā pārvarēt niezi galvaskausā?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191028200736/https://www.satori.lv/index.php/book/ka-parvaret-niezi-galvaskausa |date={{dat|2019|10|28||bez}} }} satori.lv, 2018.09.17.&lt;/ref&gt;

2021. gada maijā nāk klajā Ostupa sastādītais krājums &quot;Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām&quot;, kurā apkopoti 102 mākslas un literatūras manifestu tulkojumi no dažādām valodām, kā arī vairāki latviešu autoru sarakstīti manifesti. 2022. gadā krājums saņem [[Latvijas Literatūras gada balva|Literatūras gada balvas]] specbalvu.

2022. gadā izdots ceturtais Ostupa krājums &quot;Variācijas par mēness tēmu&quot;. Šajā gadā [[Preiļu konceptuālisti]] piedalās vizuālās mākslas izstādē &quot;Es_text&quot; Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, un Ostups ekspozīcijai veido objektu &quot;Mūsdienu dzejas robežas&quot;. Konceptuālistu ekspozīcija izstādē nominēta Purvīša balvai, īpaši izceļot Ostupa objektu.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/2022.-gada-pirmaja-ceturksni-purvisa-balvai-2023-nomineti-alnis-stakle-liga-spunde-un-preilu-konceptualisti-14278847 2022. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Alnis Stakle, Līga Spunde un Preiļu konceptuālisti]. Diena, 2022, 13. apr.&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi ===
* ''Biedrs Sniegs''. Rīga: Mansards, 2010.
* ''Fotogrāfija un šķēres''. Rīga: Mansards, 2013.
* ''Žesti''. Rīga: Neputns, 2016.
* ''Variācijas par mēness tēmu''. Rīga: Neputns, 2022.

=== Dzeja citās valodās ===
* ''Gestures'' [Žesti]. Atdz. [[Džeids Vils]]. New York: Ugly Duckling Presse, 2018.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ostups, Artis}}
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]</text>
      <sha1>c89zfcp6ecc0vcbd45ydedht6es38er</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>(I Can't Get No) Satisfaction</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233254</id>
    <revision>
      <id>3672892</id>
      <parentid>3442958</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:49:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jarash</username>
        <id>7958</id>
      </contributor>
      <comment>+Tops</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4466" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Singla infokaste
|Nosaukums        = (I Can't Get No) Satisfaction
|Attēls           = Satisfaction-us.jpg
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = ''[[The Rolling Stones]]''
|Albums           = [[Out of Our Heads]]
|A-puse           = 
|B-puse           = &quot;The Under Assistant West Coast Promotion Man&quot; (ASV)&lt;br /&gt;&quot;The Spider and the Fly&quot; (Apvienotā Karaliste)
|Izdots           = {{plainlist|
* {{flaga|ASV}} {{dat|1965|6|6|N|bez}}
* {{flaga|Apvienotā Karaliste}} {{dat|1965|8|20|N|bez}}
}}
|Formāts          = 7&quot; ieraksts, 12&quot; ieraksts
|Ierakstīts       = 
|Žanrs            = [[Roks]],&lt;ref&gt;{{cite web| last=Unterberger| first=Richie| url =http://www.allmusic.com/song/i-cant-get-no-satisfaction-mt0004466934|title= (I Can't Get No) Satisfaction|publisher=Allmusic}}&lt;/ref&gt; [[smagais roks]]&lt;ref&gt;Quentin James Schultze, Dancing in the dark: youth, popular culture, and the electronic media, (Wm. B. Eerdmans Publishing, 1991), {{ISBN|0802805302}}, p150&lt;/ref&gt;
|Garums           = 3:44
|Izdevējs         = [[London Records|London]] 45-LON 9766 (ASV, Kanāda)&lt;br /&gt;Decca F12220 (Apvienotā Karaliste)
|Autors           = 
|Komponists       = 
|Vardi            = 
|Producents       = 
|Audio piemērs?   = 
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = ''[[The Last Time]]''&lt;br /&gt;(1965)
|Šis singls            = '''''(I Can't Get No) Satisfaction'''''&lt;br /&gt;(1965)
|Nākamais singls       = ''[[Get Off of My Cloud]]''&lt;br /&gt;(1965)
|Youtube          = qAzqSYQ9X9U
|Citi             = 
{{Mini Audio piemērs
| Fons           = khaki
| virsraksts     = Audio piemērs
| fails          = Satisfactionsample.ogg
}}
}}
'''''(I Can't Get No) Satisfaction''''' ir [[angļi|angļu]] [[roks|rokgrupas]] ''[[The Rolling Stones]]'' 1965. gada dziesma. Dziesmu sarakstījuši [[Miks Džegers]] un [[Kīts Ričardss]].

Dziesma pirmoreiz tika izdota singla veidā 1965. gada jūnijā ASV un tika iekļauta albuma ''[[Out of Our Heads]]'' ASV versijā, kas tika izdota tā paša gada jūlijā. ''Satisfaction'' guva panākumus, šī bija pirmā grupas dziesma, kas ASV singlu topā ierindojās pirmajā vietā. Apvienotajā Karalistē dziesma tika atskaņota vienīgi pirātiskajās radiostacijās, jo dziesmas vārdi tika uzskatīti par pārāk seksuāli ierosinošiem.&lt;ref name=&quot;Nuzum&quot;&gt;{{cite book |last=Nuzum |first=Eric |title=Parental Advisory: Music Censorship in America |publisher=HarperCollins Publishers |year=2009 |isbn=0-06-197673-3}}&lt;/ref&gt; Apvienotajā Karalistē kā singls dziesma tika izdota 1965. gada augustā.

Dziesma tiek uzskatīta par vienu no visu laiku izcilākajām rokdziesmām. 2004. gadā ''[[Rolling Stone]]'' žurnāls to savā 500 izcilāko dziesmu sarakstā ierindoja otrajā vietā pēc [[Bobs Dilans|Boba Dilana]] ''[[Like a Rolling Stone]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/music/lists/the-500-greatest-songs-of-all-time-20110407/the-rolling-stones-i-cant-get-no-satisfaction-20110516|title=The Rolling Stones, '(I Can't Get No) Satisfaction'|publisher=Rollingstone.com|accessdate={{dat|2013|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmas pozīcijas topos ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!align=&quot;left&quot;|Tops (1965)
!align=&quot;left&quot;|Vieta
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}}s tops
|align=&quot;center&quot;|1&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://digitaldreamdoor.nutsie.com/pages/best_billbord2.html|title=Billboard 'Hot 100' #1 Songs (1960 - 1969)|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081014170326/http://digitaldreamdoor.nutsie.com/pages/best_billbord2.html|archivedate={{dat|2008|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Lielbritānija}}s tops
|align=&quot;center&quot;|1&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.theofficialcharts.com/all_singles_song.php?id=202|title=The Official UK Charts Company : ALL THE No.1 SINGLES|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061112172347/http://www.theofficialcharts.com/all_singles_song.php?id=202|archivedate={{dat|2006|11|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Vācija}}s tops
|align=&quot;center&quot;|1&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://tsort.info/music/r3kx6r.htm|title=Song artist 5 - The Rolling Stones}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://genius.com/The-rolling-stones-i-cant-get-no-satisfaction-lyrics Dziesmas vārdi]
* [https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-songs-of-all-time-1224767/the-rolling-stones-i-cant-get-no-satisfaction-2-1225307/]

{{mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:1965. gada singli]]</text>
      <sha1>1bqamzwxxcv55losf7sgtompndezlkq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dagmāras iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234039</id>
    <revision>
      <id>3672843</id>
      <parentid>3672605</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:20:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2796" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Dagmāras iela
|attēls           = Dagmaras street in Riga, Latvia.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Dagmaras iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Kurzemes rajons]]
|apkaime          = [[Iļģuciems]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]]
|ielas garums     = 640 m
|atklāta          = 1917. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]]
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Dagmāras iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciema]] un [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimēs. Dagmāras iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Saldus iela (Rīga)|Saldus ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 640 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu.

== Vēsture ==
Iela izveidota 1917. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/|title=Dzirciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Dagmāras iela ir 640 metrus gara asfaltēta iela [[Iļģuciems|Iļģuciema]] un [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Saldus iela (Rīga)|Saldus ielu]]. Iela krustojas ar [[Lielezeres iela|Lielezeres ielu]] un [[Buļļu iela|Buļļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas ielu]]. Dagmāras ielā atrodas dažāda veida dzīvojamā apbūve, arī pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Madariņa&quot; (Dagmāras ielā 3). Posmā starp Lielezeres un Buļļu ielu Dagmāras iela ir [[Nordeķu parks|Nordeķu parka]] austrumu robeža.

Visā garumā pa Dagmāras ielu ved [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaju maršruta]] sliedes.

== Ielu savienojumi ==
Dagmāras iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
* [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
* [[Lielezeres iela]] (T veida krustojums)
* [[Buļļu iela]]
* [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Iļģuciems]]
* [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}
{{coord|56.9626|24.061|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]]
[[Kategorija:Ielas Dzirciemā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]</text>
      <sha1>jgs0q4y2iazebc13x3g3gehqqlyvxp6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kumāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245855</id>
    <revision>
      <id>3672734</id>
      <parentid>3581152</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2550" xml:space="preserve">[[Attēls:State of Cuman-Kipchak (13.) tr.png|thumb|300px|Kumānu-kipčaku apdzīvotā teritorija 13. gadsimta sākumā.]]
'''Kumāni''' ({{val|tr|kumanlar}}, {{val|hu|kunok}}) jeb '''polovcieši''' ({{val|ru|по́ловцы, половчане}}), saukti arī par '''kipčakiem''' ({{val|tr|kıpçak}}), bija [[tjurku valodas|tjurkvalodīga]] stepju [[klejotāji|klejotāju]] cilšu apvienība 11.—13. gadsimtā, kas no [[Sibīrija]]s iebruka Eiropas [[stepe|stepju]] joslā un izspieda no turienes [[pečeņegi|pečeņegu]] ciltis. Viņi pakļāva zemes tagadējās [[Kazahstāna]]s, [[Krievijas Federācija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā, ko [[slāvi]] dēvēja par [[Polovciešu stepe|Polovciešu stepi]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Baba 010.jpg|thumb|200px|left|Kumānu akmens skulptūra (baba) [[Luhanska|Luhanskā]] (12. gs.).]]
Kumāni iebruka arī tagadējās [[Rumānija]]s teritorijā, kur 1089. gadā tos [[Transilvānija|Transilvānijā]] sakāva [[Ungārijas karalis]] [[Lāslo I Ārpāds|Lāslo I]]. 1203. gadā polovcieši ieņēma [[Kijiva|Kijevu]].

1223. gadā [[Kauja pie Kalkas upes|kaujā pie Kalkas upes]] [[Mongoļu impērija]]s karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un [[Kijevas Krievzeme]]&lt;nowiki/&gt;s karaspēku un kumāni pakāpeniski saplūda ar mongoļiem, piedaloties [[tatāri|tatāru]], [[baškīri|baškīru]], [[kazahi|kazahu]] un Ziemeļkaukāza tautu etnoģenēzē, kas lielā mērā pārņēma viņu kultūru un valodu.&lt;ref&gt;[http://krugosvet.ru/enc/istoriya/KIPCHAKI.html «Кипчаки» в энциклопедии «Кругосвет»] (krieviski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.philology.ru/linguistics4/baskakov-52.htm Баскаков Н. А. К вопросу о классификации тюркских языков. Известия Академии наук СССР. 1952, том XI, стр. 121—134]&lt;/ref&gt;

1235. gadā daļa kumānu pārcēlās pāri [[Karpati]]em,&lt;nowiki/&gt; kur 1239. gadā ungāru karalis [[Bēla IV Ārpāds|Bēla IV]] viņiem ierādīja zemi, un viņi pieņēma [[kristīgā ticība|kristīgo ticību]] un saplūda ar [[ungāri]]em.&lt;nowiki/&gt; Daļa kumānu izklīda pa [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Trāķija|Trāķiju]] un [[Mazāzija|Mazāziju]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 18 891.—18 892. slejas.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>6aaxn1lh5ytqu65rowcc4jfffij595i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pečeņegi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245894</id>
    <revision>
      <id>3672736</id>
      <parentid>3599461</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:48:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2441" xml:space="preserve">[[Attēls:Khazarfall1.png|thumb|300px|Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā.]]
'''Pečeņegi''' ({{val|tr|peçenek}}, {{val|la|Pacinacae, Bisseni}}, {{val|gr|Πατζινάκοι}}) bija [[tjurku valodas|tjurkvalodīga]] stepju [[klejotāji|klejotāju]] cilšu apvienība 9.—11. gadsimtā, kas no [[Vidusāzija]]s iebruka Eiropas stepju joslā un izspieda no turienes [[maģāri|maģāru]] ciltis. Viņi pakļāva zemes tagadējās [[Krievijas Federācija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā. [[Bizantijas impērija|Bizantijas]] hronikās minēts, ka daļa pečeņegu sevi dēvēja par '''kangariem''' ({{val|el|Κάγγαρ}}).&lt;ref&gt;[http://www.vostlit.info/Texts/rus11/Konst_Bagr_2/text37.phtml?id=6396 Константин Багрянородный. Об управлении империей. Гл. 37]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:63-manasses-chronicle.jpg|thumb|200px|left|Pečeņegu un Kijevas lielkņaza [[Svjatoslavs Igorevičs|Svjatoslava]] jātnieku iebrukums [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]] (14. gs. hronikas miniatūra)]]
9. gadsimta vidū pečeņegi no tagadējās [[Uzbekistāna]]s pārcēlās uz [[Volga]]s upes lejteci, no kurienes tos padzina [[hazāri]] un [[oguzi]]. Pečeņegi savukārt padzina maģārus no tagadējās Dienvidkrievijas stepēm starp [[Doņeca]]s un [[Kubaņa]]s upēm. 920. gadā pečeņegi karoja ar [[Kijevas lielkņazi|Kijevas lielkņazu]] [[Igors Rurikovičs|Ingvaru]]. Pēc [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganāta]] sagrāves 965. gadā, pečeņegi ieņēma tagadējās [[Ukraina]]s dienvidu un austrumu daļu. 968. gadā viņi aplenca [[Kijeva|Kijevu]], taču jau pāris gadus vēlāk piedalijās Kijevas lielkņaza karagājienā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (970—971). Kijevas lielkņazs [[Vladimirs I]] (990—995) sakāva pečeņegus. Lielkņazs [[Jaroslavs Gudrais]] pečeņegus atkal sakāva pie Kijevas 1036. gadā.

1091. gadā [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] [[Aleksijs Komnēns]] kopā ar [[kumāni|kumānu]] karaspēku sagrāva pečeņegus kaujā pie Levunionas [[Trāķija|Trāķijā]] (tagadējā [[Turcija|Turcijā]]). 12. gadsimtā pečeņegu atliekas asimilēja [[ungāri]] un [[bulgāri]]. Iespējams, ka pečeņegu tiešie pēcteči ir [[gagauzi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>9qot2hdvvv6v9kfs681zwuwxyllhc1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amazones līdzenums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262865</id>
    <revision>
      <id>3672841</id>
      <parentid>3415055</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" xml:space="preserve">{{Zemienes infokaste
|nosaukums              = Amazones līdzenums
|attēls                 = Puerto narino.jpg
|attēla_platums         = 
|paraksts               = [[Amazone]] un Amazones līdzenums pie Puertonarinjo [[Kolumbija|Kolumbijā]]
|lat_dir =S |lat_deg =2|lat_min =18|lat_sec =
|lon_dir =W |lon_deg =54|lon_min =53|lon_sec = 
|region                = 
|CoordScale            =
|kontinents             = [[Dienvidamerika]]
|novietojums            = 
|valstis                = {{BRA}}, {{COL}}, {{ECU}}, {{PER}}, {{BOL}}
|ģeo_apgabals           = 
|atdala_ko              = 
|atdala_no              = 
|ietilpst               = 
|sastāv                 = 
|garums                 = ap 3000
|platums                = 350—1600
|platība                = &gt;5 000 000
|kalns                  = 
|augstums               = 
|pilsētas               = 
|kategorijas            = nē
}}
'''Amazones līdzenums''' jeb '''Amazones zemiene'''&lt;ref&gt;{{PZT|35|Amazones zemiene}}&lt;/ref&gt; ({{val|pt|bacia do rio Amazonas}}, {{val|es|cuenca del Amazonas}}) ir [[līdzenums]] [[Dienvidamerika]]s ziemeļu daļā, pasaules lielākais līdzenums. Izvietojies [[Amazone]]s upes baseinā [[Brazīlija]]s, [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]] un [[Bolīvija]]s teritorijā. Šeit valda karsts (vidējā mēneša temperatūra 24—28 °C) un mitrs (1500—3000 mm nokrišņu gadā) [[klimats]] un izvietojušies planētas plašākie mitrie [[lietus mežs|lietus meži]] — [[Amazones lietus mežs]].

Stiepjas apmēram 3000 km garumā no [[Andi]]em rietumos līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]] austrumos; no ziemeļiem to norobežo [[Gvajānas plakankalne]], no dienvidiem — [[Brazīlijas plakankalne]]. Izvietojusies [[Dienvidamerikas platforma]]s [[sineklīze|sineklīzē]] un veidota no [[paleozojs|paleozoja]] jūras un [[mezozojs|mezozoja]] kontinentālajiem nogulumiežiem.

Teritorija ir reti apdzīvota, apdzīvotās vietas izvietojušās galvenokārt gar Amazoni un tās pietekām, kas ir faktiski vienīgās transporta artērijas reģionā. Lielākā pilsēta ir [[Manausa]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Brazīlijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Zemienes]]</text>
      <sha1>mi8d9oaimp09povsqz9ya1mkc5aqw9e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672868</id>
      <parentid>3672841</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:33:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ raupjākas koordinātas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2412" xml:space="preserve">{{Zemienes infokaste
|nosaukums              = Amazones līdzenums
|attēls                 = Puerto narino.jpg
|attēla_platums         = 
|paraksts               = [[Amazone]] un Amazones līdzenums pie Puertonarinjo [[Kolumbija|Kolumbijā]]
 | pushpin_map         = Dienvidamerika
 | map_caption         = 
 | map_alt             = 
 | pushpin_image       = 
 | pushpin_relief      = jā
|lat_dir =S |lat_deg =3|lat_min = |lat_sec =
|lon_dir =W |lon_deg =62|lon_min = |lon_sec = 
|region                = 
|CoordScale            =
|kontinents             = [[Dienvidamerika]]
|novietojums            = 
|valstis                = {{BRA}}, {{COL}}, {{ECU}}, {{PER}}, {{BOL}}
|ģeo_apgabals           = 
|atdala_ko              = 
|atdala_no              = 
|ietilpst               = 
|sastāv                 = 
|garums                 = ap 3000
|platums                = 350—1600
|platība                = &gt;5 000 000
|kalns                  = 
|augstums               = 
|pilsētas               = 
|kategorijas            = nē
}}
'''Amazones līdzenums''' jeb '''Amazones zemiene'''&lt;ref&gt;{{PZT|35|Amazones zemiene}}&lt;/ref&gt; ({{val|pt|bacia do rio Amazonas}}, {{val|es|cuenca del Amazonas}}) ir [[līdzenums]] [[Dienvidamerika]]s ziemeļu daļā, pasaules lielākais līdzenums. Izvietojies [[Amazone]]s upes baseinā [[Brazīlija]]s, [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]] un [[Bolīvija]]s teritorijā. Šeit valda karsts (vidējā mēneša temperatūra 24—28 °C) un mitrs (1500—3000 mm nokrišņu gadā) [[klimats]] un izvietojušies planētas plašākie mitrie [[lietus mežs|lietus meži]] — [[Amazones lietus mežs]].

Stiepjas apmēram 3000 km garumā no [[Andi]]em rietumos līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]] austrumos; no ziemeļiem to norobežo [[Gvajānas plakankalne]], no dienvidiem — [[Brazīlijas plakankalne]]. Izvietojusies [[Dienvidamerikas platforma]]s [[sineklīze|sineklīzē]] un veidota no [[paleozojs|paleozoja]] jūras un [[mezozojs|mezozoja]] kontinentālajiem nogulumiežiem.

Teritorija ir reti apdzīvota, apdzīvotās vietas izvietojušās galvenokārt gar Amazoni un tās pietekām, kas ir faktiski vienīgās transporta artērijas reģionā. Lielākā pilsēta ir [[Manausa]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Brazīlijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Zemienes]]</text>
      <sha1>tsibzgkkrkciblb5pq9ub0mdbaanh3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egons Lavendelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264551</id>
    <revision>
      <id>3672929</id>
      <parentid>3664282</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:59:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7452" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Egons Lavendelis
|     vārds_orig = 
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1934
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Egils Lavendelis]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
|        zinātne = 
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[LZA Lielā medaļa]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Egons Lavendelis''' (dzimis {{dat|1934|12|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[inženieris]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis]], Rīgas Politehniskā institūta/Rīgas Tehniskās universitātes rektors (1985—1999).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1934. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas industriālajā politehnikumā, kuru absolvēja 1952. gadā. 
1957. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]s Mehānikas fakultātē, no 1957. līdz 1958. gadam docēja Mehānikas fakultātē,&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|63}}&lt;/ref&gt; no 1958. līdz 2000. gadam [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
No 1964. līdz 1985. gadam vadīja Materiālu pretestības katedru, pēc tam kļuva par Rīgas Politehniskā institūta (pēc 1990. gada — Rīgas Tehniskā universitāte) rektoru, no 1994. līdz 1998. gadam bija Mehānikas institūta direktors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

No 1986. līdz 1995. gadam bija Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, pēc tam līdz 1996. gadam Baltijas valstu Tehnisko universitāšu asociācijas prezidents, no 1996. līdz 2001. gadam — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Senāta loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] tika [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|demokrātiskā partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta.
No 2000. līdz 2003. gadam bija uzņēmuma &quot;Getliņi Eko&quot; ģenerāldirektors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Darbi ==
Nodarbojies ar augstas elastības mehānikas, vibrotehnikas, mašīnu un mehānismu teorijas pētīšanu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir vairāk nekā 500 zinātnisko rakstu autors, 12 monogrāfijas.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
# E. Lavendelis. Synthesis of Optimal Vibro-Machines. 1970, Rīga: Zinātne, 252 pp. {{ru}}
# Лавендел, Э. Э. Расчет резинотехнических изделий. Москва: Машиностроение, 1976, 233 с.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://1lib.domains/?redirectUrl=/book/3714303/edf0d4&amp;id=3714303&amp;secret=edf0d4&amp;id=3714303&amp;secret=edf0d4|title=Расчет резинотехнических изделий|author=Лавендел, Э.Э|website=1lib.domains|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;
# Лавендел, Э. Э. Прикладная теория упругости. Рига: РПИ, 1978. — 95 с.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nbmgu.ru/image/Default.aspx?root=-1&amp;pid=-14602&amp;pos=-1&amp;rang=3&amp;sel=1&amp;zoom=100&amp;icount=0&amp;path=:-14582:-14602&amp;sib=-14582:1:1125|title=Алфавитный каталог НБ МГУ ^ Каталог книг на русском языке|website=nbmgu.ru|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;
# Прикладные методы расчёта изделий из высокоэластичных материалов / авторский коллектив под редакцией проф. Э. Э. Лавендела. Рига: Зинатне, 1980. — 238 с.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|lang=|url=https://dokumen.pub/552ee34c7fe3057d72fead3057b47a1a.html|title=Прикладные методы расчета изделий из высокоэластичных материалов|author=Э.Э. Лавендел (ответственный редактор)|website=dokumen.pub|date=1980|publisher=АН Латвийской ССР|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;
# Lavendelis E. Strength of Materials. 1986, Rīga: Zvaigzne, 341 lpp.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/record/01001340493|title=Лавендел, Эгон Эдгарович - Сопротивление материалов : [Учеб. для техн. вузов] - Search RSL|website=search.rsl.ru|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;
# Ляпунов, В.Т., Лавендел, Э.Э., Шляпочников, С. А. Резиновые виброизоляторы: справочник. Ленинград: Судостроение, 1988. — 211 с.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nlr.ru/e-case3/sc2.php/web_gak/lc/50360/7|title=Лавендел Эгон Эдгарович 1934 Канд. техн. наук ( 7/20 )|website=nlr.ru|access-date=2021-05-26}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1980)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* LZA [[Candera prēmija]] (1978) 
* Latvijas PSR Valsts prēmija (1988)
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (1994)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1768&amp;Itemid=399|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|work=LZA.lv|publisher=Latvijas Zinātņu akadēmija|accessdate={{dat|2014|11|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150512072653/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1768&amp;Itemid=399|archivedate={{dat|2015|05|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 4. šķira (2000)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
* [[Eiropas Zinātņu akadēmija]]s (''European Academy of Sciences'') loceklis inženierzinātnēs (2003)

== Blogs ==
E. Lavendelis par izglītības sistēmu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izglitibassistema.blogspot.com/|title=Resurss izglītība|website=izglitibassistema.blogspot.com|access-date=2021-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=793&amp;Itemid=78 Egons Lavendelis]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Veiss]] | virsraksts = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] rektors | periods = 1985—1999 | pēc = [[Ivars Knēts]]}}
{{kastes beigas}}

{{Rīgas dome 1997}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lavendelis, Egons}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes rektori]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>dqmh3u0ewns4g0fsukzdp3658f9k1zx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Germanwings reiss 9525</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278517</id>
    <revision>
      <id>3672795</id>
      <parentid>3601234</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:02:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7352" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Germanwings}}
{{Lidaparāta negadījuma infokaste
| name = ''Germanwings'' reiss 9525
| image = 320 GERMANWINGS D-AIPX 147 10 05 14 BCN RIP (16730197959).jpg
| alt = 
| caption = D-AIPX 2014. gada maijā
| date = {{dat|2015|3|24|N|bez}}
| summary = 
| site = {{vieta|Francija|Praotbleona}}&lt;ref name=&quot;Indy&quot;&gt;{{cite news |last=Withnall |first=Adam |url=http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html |title=A320 crashes: Germanwings Flight down in southern France |date=24 March 2015 |work=The Independent |accessdate=24 March 2015 |archive-date={{dat|2015|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132314/http://www.independent.co.uk/news/world/europe/airbus-a320-crash-german-wings-flight-down-in-southern-france-10129817.html }}&lt;/ref&gt;
|coordinates      = {{coord|44.280682|6.438823|region:FR-04_type:event|display=inline,title|format=dms}}&lt;ref name=&quot;NYTwhere&quot;&gt;{{cite news|url=http://www.nytimes.com/interactive/2015/03/24/world/europe/germanwings-plane-crash-map.html?_r=0|title=Where the Germanwings Plane Crashed|work=[[The New York Times]]|accessdate=25 March 2015}}&lt;/ref&gt;
| passengers = 144&lt;ref name=&quot;bfmtv&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|title=Un Airbus A320 transportant 148 personnes s'écrase près de Digne-les-Bains|publisher=[[BFMTV]]|accessdate=24 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150324132245/http://www.bfmtv.com//societe/un-avion-a320-s-ecrase-dans-le-sud-de-la-france-871170.html|archivedate={{dat|2015|03|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| crew = 6 (2 piloti)&lt;ref name=&quot;bfmtv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.aljazeera.com/news/2015/03/german-passenger-jet-crashes-french-alps-150324104354907.html 150 feared dead after plane crashes in French Alps]. Al Jazeera. Retrieved 24 March 2015.&lt;/ref&gt;
| fatalities =150&lt;ref name=&quot;news24&quot;&gt;{{cite web|title=Confirmed by Police |url=http://www.news24.com/World/News/LIVE-Passenger-Airbus-crashes-in-France-20150324|work=News 24|accessdate=24 March 2015}}&lt;/ref&gt;
| survivors = 0 
| aircraft_type = ''[[Airbus A320|Airbus A320-211]]''
| aircraft_name = 
| operator = ''[[Germanwings]]''
| tail_number = D-AIPX
| origin = {{vieta|Spānija|Barselona}}
| destination = {{vieta|Vācija|Diseldorfa}}
}}
'''''Germanwings'' reiss 9525''' bija [[Vācija]]s lidsabiedrības ''[[Germanwings]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Barselona]]s [[Spānija|Spānijā]] uz [[Diseldorfa|Diseldorfu]] [[Vācija|Vācijā]] {{dat|2015|3|24||bez}}.

''[[Airbus A320-211]]'' lidmašīna nogāzās netālu no [[Praotbleona]]s komūnas Francijas [[Alpi|Alpos]], ap 100 km uz ziemeļiem no [[Nica]]s. Negadījumā gāja bojā visi lidmašīnā bijušie 144 pasažieri un 6 apkalpes locekļi.&lt;ref&gt;{{cite news|title=France plane crash: No survivors expected, French President says|url=http://www.cnn.com/2015/03/24/europe/france-plane-crash/index.html?sr=tw032415franceplanecrash7aVideo|publisher=CNN|date=24 March 2015|accessdate=24 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BBC&gt;{{cite news|title=Germanwings airliner crashes in French Alps|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-32030270|accessdate=24 March 2015|publisher=BBC News|date=24 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news|title=Germanwings plane crashes in France, up to 150 feared dead|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324|accessdate=24 March 2015|agency=Reuters|date=24 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324132419/http://www.reuters.com/article/2015/03/24/us-france-crash-airbus-lufthansa-idUSKBN0MK0ZP20150324 |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa cilvēku bijuši no Vācijas (70)&lt;ref name=&quot;n-tv&quot;&gt;{{cite news|url=http://www.n-tv.de/newsletter/breakingnews/72-deutsche-Opfer-bei-Germanwings-Absturz-article14773486.html |title=Live: 72 deutsche Opfer bei Germanwings-Absturz |trans-title= |publisher=[[n-tv]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015 |language=de}}&lt;/ref&gt; un Spānijas (51).&lt;ref name=&quot;FAZ.net&quot;&gt;{{cite news|url=http://www.elmundo.es/espana/2015/03/25/55129152e2704ee7018b4580.html |title= 72 Deutsche waren an Bord der Unglücksmaschine|publisher=[[FAZ.net]] |date=25 March 2015 |accessdate=25 March 2015}}&lt;/ref&gt; Šī ir lielākā katastrofa aviokompānijas vēsturē.

Divas dienas pēc negadījuma tika izvirzīta teorija, ka katastrofu apzināti&lt;ref&gt;{{cite news|last1=Hepher|first1=Tim|last2=Rosnoblet|first2=Jean-Francois|5=|title=Co-pilot appears to have crashed Germanwings plane deliberately: French prosecutor|url=http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326|accessdate=26 March 2015|agency=Reuters|date=26 March 2015|archive-date={{dat|2015|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150329002010/http://www.reuters.com/article/2015/03/26/us-france-crash-idUSKBN0MK2U020150326 |date={{dat|2015|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes1&quot;&gt;{{cite news|last1=Clark|first1=Nicola|last2=Bilefsky|first2=Dan|title=Germanwings Co-Pilot Deliberately Crashed Airbus Jet, French Prosecutor Says|url=http://www.nytimes.com/2015/03/27/world/europe/germanwings-crash.html|accessdate=26 March 2015|work=The New York Times|date=26 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;guardianpress&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.theguardian.com/world/live/2015/mar/26/germanwings-plane-crash-investigation-press-conference-live-updates-4u9525|title=Germanwings Plane Crash Investigation|date=26 March 2015|work=The Guardian|accessdate=26 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CBC1&quot;&gt;{{cite news|url=http://www.cbc.ca/news/world/germanwings-flight-4u9525-co-pilot-put-plane-into-descent-prosecutor-says-1.3010045|title=Germanwings Flight 4U9525: Co-pilot put plane into descent, prosecutor says|date=26 March 2015|work=[[CBC News]]|accessdate=26 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CNN1&quot;&gt;{{cite news|last1=Levs|first1=Josh|last2=Smith-Spark|first2=Laura|last3=Yan|first3=Holly|title=Germanwings Flight 9525 co-pilot deliberately crashed plane, officials say|url=http://www.cnn.com/2015/03/26/europe/france-germanwings-plane-crash-main/index.html|accessdate=26 March 2015|work=CNN|date=26 March 2015}}&lt;/ref&gt; izraisījis lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics. Pirmais pilots bija pametis kabīni, tomēr pēc atgriešanās nevarēja iekļūt kabīnē, jo otrais pilots bija nobloķējis durvis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/izmekletajs-germanwings-lidmasinas-katastrofa--pilota-pasnaviba.a123065/|title=Izmeklētājs: «Germanwings» lidmašīnas katastrofa – pilota pašnāvība|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|3|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kabīnē esošais pilots nereaģēja uz pirmā pilota un dispečeru saucieniem. Lidojuma augstums tika samazināts, kas beigās izraisīja ietriekšanos kalnā. Šī teorija izrādījās patiesa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Aviācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Francija]]
[[Kategorija:Aviokatastrofas]]
[[Kategorija:2015. gads]]</text>
      <sha1>shp3xb7kw8vzladk3urfjhzm41vgpvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ieriķu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>285464</id>
    <revision>
      <id>3672801</id>
      <parentid>3669998</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:11:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5811" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Ieriķu iela|Ieriķu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ieriķu iela
|attēls           = Ieriķu iela (6).jpg
|attēla izmērs    = 270
|attēla paraksts  = Ieriķu iela no krustojuma ar [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]]
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 2362 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2—4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]]
|trolejbuss       = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Ieriķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Tā veido robežu starp [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] un [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimēm. Ieriķu iela sākas no [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tilta]] un beidzas krustojumā ar [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]]. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 2282 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos Ieriķu iela sastopama jau 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

Ieriķu iela ierīkota 20. gadsimta 30. gados dzīvokļu kooperatīva &quot;Savs stūrītis&quot; teritorijā no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]] līdz Ūnijas ielas krustojumam. 1939. gadā tā sniedzās līdz Ķeguma ielai. Pēc [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitānu viadukta]] uzbūvēšanas (1985) ielas trase posmā no dzelzceļa līdz Georgija Gailes (Ūnijas) ielas krustojumam tika paplašināta. Ieriķu iela ir daļa no pilsētas nozīmes transporta maģistrāles, kas savieno pilsētas centru ar apvedceļu. Tās apbūvi veido daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kas būvētas 50.—60. gados. Tai piekļaujas [[VEF]] teritorija.&lt;ref name =&quot;Ieriķu iela&quot;&gt;Rīga. Enciklopēdija., 1988, 317. lpp.&lt;/ref&gt;

Saistībā ar Austrumu maģistrāles posma ''Ieriķu iela'' - [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] otrās kārtas izbūvi no 19. februāra līdz 15. decembrim [[Rīga|Rīgā]] tiks ieviestas jaunas satiksmes organizācijas izmaiņas, informēja ''Rīgas domes Komunikācijas pārvalde''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7457584/austrumu-magistrales-izbuves-del-riga-mainis-satiksmes-organizaciju-tas-apkartne|title=Austrumu maģistrāles izbūves dēļ Rīgā mainīs satiksmes organizāciju tās apkārtnē|date=2022. gada 18. februāris 15:30}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Ieriķu iela ir vietējas nozīmes iela [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimes ziemeļos. Tā sākas uz [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitānu pārvada]] pie [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijas]] un virzās austrumu virzienā. Iela krustojas ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielām]]. Pēc tam tā savienojas ar [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]], nākamie krustojumi ielai ir ar [[Kastrānes iela|Kastrānes]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas]] un [[Ūnijas iela|Ūnijas ielām]]. Tad tā krustojas ar [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu]] un [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku ielām]], ar [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas ielu]], ar [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]], ar [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu]] un [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu ielām]]. Īsi pirms beigām tā krustojas ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]].

== Ielu savienojumi ==
Ieriķu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
* [[Gustava Zemgala gatve]]
* [[Kastrānes iela]]
* [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
* [[Ūnijas iela]]
* [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu iela]]
* [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]]
* [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]]
* [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
* [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]]
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]
* [[Biķernieku iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Ieriķu iela.JPG|Ieriķu iela
Attēls:Ieriķu iela 2.JPG|Ieriķu iela netālu pēc krustojuma ar Laimdotas iela (skats Biķernieku ielas virzienā).
Attēls:Ieriķu iela 3.JPG|Ieriķu iela pēc krustojuma ar Burtnieku ielu (skats Biķernieku ielas virzienā).
Attēls:Ieriķu iela 4.JPG|Ieriķu iela pēc krustojuma ar Lielvārdes ielu (skats Biķernieku ielas virzienā).
Attēls:Ieriķu iela (2).jpg|Ieriķu iela pēc krustojuma ar Vaidavas un Kastrānes ielām (skats Zemitānu tilta virzienā).
Attēls:Ieriķu iela (3).jpg
Attēls:Ieriku iela (4).jpg
Attēls:Ieriku iela (5).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Ielas Teikā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>at34vgtwjnpbheue8kdk2axqmy04qat</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3672830</id>
      <parentid>3672532</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6235" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--16. datums
--&gt;|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--17. datums
--&gt;|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--18. datums
--&gt;|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--19. datums
--&gt;|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--20. datums
--&gt;|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--21. datums
--&gt;|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0saxxf6k6vkucgifim9w1yt57zruhuq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnetohidrodinamika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>288500</id>
    <revision>
      <id>3672921</id>
      <parentid>3499871</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:53:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* MHD pētījumi Latvijā */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4559" xml:space="preserve">'''Magnetohidrodinamika''' ('''MHD''') ir [[fizika]]s nozare, kas pētī [[Elektriskā strāva|elektrību]] [[Elektrovadītspēja|vadošu]] [[gāze|gāzu]] vai [[Šķidrums|šķidrumu]] mijiedarbību ar [[elektromagnētiskais lauks|elektromagnētisko lauku]].&lt;ref&gt;B. Rolovs, Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 193. lpp.&lt;/ref&gt; Nosaukums veidojies kā trīs šajā nozarē svarīgāko [[jēdziens|jēdzienu]] apvienojums — &quot;magneto&quot; no [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], &quot;hidro&quot; no [[šķidrums|šķidruma]] un &quot;[[Dinamika (mehānika)|dinamika]]&quot; no [[Mehāniskā kustība|kustības]]. 

Magnetohidrodinamikā tiek veikti [[Nepārtrauktas vides mehānika|nepārtrauktās vides]] pētījumi, kā vidi izmantojot [[plazma|plazmu]], [[Šķidrais metāls|šķidros metālus]], [[Sāls|sāļu]] [[ūdens|ūdeni]] vai [[elektrolīts|elektrolītus]]. Tiek pētīta elektromagnētisko lauku ietekme uz vides kustību, tās [[Fizikāls lielums|fizikālajiem parametriem]]. Saskaņā ar MHD fundamentālo koncepciju, [[magnētiskais lauks]] kustībā esošā, elektrovadošā šķidrumā [[Elektromagnētiskās indukcijas likums|inducē]] [[Elektriskā strāva|strāvu]], kas savukārt polarizē šķidrumu un līdz ar to ietekmē sākotnējo magnētisko lauku. Lai veiktu MHD pētījumu matemātisko aprakstu, izmanto vienādojumu sistēmu, kurā apvienoti [[Navjē-Stoksa vienādojumi]] no [[hidrodinamika]]s un [[Maksvela vienādojumi]] no [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] nozares.

Par magnetohidrodinamikas pētījumu aizsācēju tiek uzskatīts [[Hanness Alfvēns]], kas 1942. gadā publicēja zinātnisku darbu par elektromagnetohidrodinamiskiem viļņiem.&lt;ref&gt;{{cite journal | last1 = Alfvén | first1 = H | year = 1942 | title = Existence of electromagnetic-hydrodynamic waves | bibcode=1942Natur.150..405A | journal = Nature | volume = 150 | issue = | page = 405 | doi=10.1038/150405d0}}&lt;/ref&gt; Par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā 1970. gadā Alfvēns tika apbalvots ar [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].&lt;ref&gt;{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1970 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1970/index.html}}&lt;/ref&gt;

== MHD pētījumi Latvijā ==
Fundamentālie un lietišķie pētījumi MHD jomā vairāk kā 50 gadus tiek veikti [[LU Fizikas institūts|Latvijas Universitātes Fizikas institūtā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā iegūti vairāk par 500 patentiem, kas saistīti ar MHD tehnoloģijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://inventions.lza.lv/proto.php?id=7|title=Magnetohidrodinamiskās tehnoloģijas MAHYD un EMAGO|publisher=inventions.lza.lv|access-date={{dat|2015|07|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151023074336/http://inventions.lza.lv/proto.php?id=7|archivedate={{dat|2015|10|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1965. gada tika izdots [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'', kurā tika publicēti pētījumi MHD jomā. Žurnāls tika izdots [[krievu valoda|krievu valodā]] un bija vadošais MHD nozarē [[PSRS]]. Vēlāk žurnāls sāka iznākt divās valodās — krievu un [[angļu valoda|angļu valodā]] (galvenais redaktors [[Jānis Lielpēteris]]). No 2001. gada žurnāls iznāk tikai angļu valodā ar nosaukumu ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=publishing_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts. Izdevējdarbība|publisher=ipul.lv}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Juris Birzvalks. ''Magnetohidrodinamika''. Rīga : Zinātne, 1984, 144 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Magnetohydrodynamics|Magnetohidrodinamika}}
* Calvert,  James B. (20 October 2002) [https://web.archive.org/web/20070625105802/http://www.du.edu/~jcalvert/phys/mhd.htm &quot;Magnetohydrodynamics: The dynamics of conducting fluids in an electromagnetic field&quot;] (self published by an Associate Professor Emeritus of Engineering, University of Denver, U.S.A.)
* [http://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/fizika/MAGNITNAYA_GIDRODINAMIKA_MGD.html Магнитная гидродинамика] в энциклопедии Кругосвет


{{fizika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Elektrodinamika]]
[[Kategorija:Hidrodinamika]]
[[Kategorija:Plazmas fizika]]</text>
      <sha1>rimkmyi9kfa8tchkfjmca5vncph7z7l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Kiriļenko (politiķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291622</id>
    <revision>
      <id>3672823</id>
      <parentid>3614407</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T02:45:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4625" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|padomju politiķi|Andrejs Kiriļenko|Andrejs Kiriļenko}}
{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Andrejs Kiriļenko
 |    vārds_orig = Андрей Павлович Кириленко
 |        attēls = Kirilenko, Andrey Pavlovich.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1906
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 8
 |      dz_vieta = [[Aleksejevka]], [[Vozoņežas guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;([[Belgorodas apgabals]], {{RUS}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1990
 |     m_mēnesis = 5
 |       m_diena = 12
 |       m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = politiķis
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Andrejs Kiriļenko''' ({{val|ru|Андрей Павлович Кириленко}}, dzimis {{dat|1906|9|8}}, miris {{dat|1990|5|12}}) bija viens no galvenajiem [[PSKP]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājiem [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]] varas laikā. [[PSKP]] biedrs kopš 1931. gada, [[Ukrainas PSR]] Centrālkomitejas biedrs (1952.-56.), [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālkomitejas]] biedrs (1956.-82.), PSKP Centrālkomitejas sekretārs ar atbildību par smago rūpniecību no 1966. gada 8. aprīļa līdz 1982. gada 22. novembrim. [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] biedrs no 1962. gada 22. novembra līdz 1982. gada 22. novembrim. Zaudējis amatus pēc [[Jurijs Andropovs|Jurija Andropova]] nākšanas pie varas.

== Dzīve ==
Dzimis galdnieka ģimenē. 1920. gadā pabedzis skolu, 1925. gadā pabeidzis Aleksejevkas arodskolu. Līdz 1930. gadam strādā par elektroatslēdznieku un [[Donbass|Donbasa]] šahtās. [[Komjaunatne]]s darbā no 1930. gada. 1936. gadā pabeidzis Ribinskas aviotehnoloģisko institūtu. 1936.-38. gados strādā par inženieri. No 1938. gada partijas darbā Zaporožjes apgabala partijas struktūrās. 1942.-43. gadā Dienvidu frontes 18. armijas kara padomes biedrs, vēlāk Valsts aizsardzības komitejas pārstāvis Maskavas aviācijas fabrikā. 1944.-47. gados Zaporožjes partijas otrais sekretārs. Pirmais sekretārs šajā laikā ir [[Leonīds Brežņevs]], šeit sākas viņu pazīšanās. 1947.-50. gadā Nikolajevskas, 1950.-55. Dņipropetrovskas apgabala, 1955.-62. gadam Sverdlovskas apgabala partijas pirmais sekretārs. Bija Hruščova un Brežņeva protežē, jo nāca no Ukrainas austrumiem.&lt;ref&gt;[http://www.nytimes.com/1990/05/15/obituaries/andrei-p-kirilenko-dead-at-84-a-brezhnev-ally-in-the-politburo.html Andrei P. Kirilenko Dead at 84; A Brezhnev Ally in the Politburo]&lt;/ref&gt; No 1962. gada ieņem vadošus amatus [[Krievijas PFSR]] rūpniecības nozarē. 1962. gada [[Novočerkaska]]s nemieru laikā ierodas pilsētā un atbalsta lēmumu par bruņotā spēka pielietošanu pret demonstrantiem.
 
Pēc Brežņeva nākšanas pie varas Kiriļenko tiek paaugstināts amatos un ir viņa galvenais pārstāvis Centrālkomitejā. Sākotnēji ir Brežņeva protežē, bet vēlāk kļūst aizvien pastāvīgāks. Partijas hierarhijā ieņēma trešo vai ceturto vietu. Sapulcēs un mītiņos bieži aizstāja Brežņevu un Suslovu. 70to gadu vidū tiek uzskatīts par ticamāko Brežņeva varas mantinieku.

Kā pārāk bīstamu varas pretendentu viņu ap 1976. gadu sāk atstumt no reālās varas. Vienlaikus Brežņevs palielina cita protežē, [[Konstantīns Čerņenko|Konstantīna Čerņenko]] varu. Šajos gados arī sāk pasliktināties Kiriļenko veselība. 1982. gada 22. novembrī, kā vecuma marasmā iekritušu, viņu atbrīvo no amatiem.

== Apbalvojumi ==
* [[Sociālistiskā Darba varonis]], 1966. un 1976.
* [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņa]] kavalieris, 1948, 1953, 1956, 1958, 1966, 1971, 1976.
* Oktobra revolūcijas ordenis, 1981.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kiriļenko, Andrejs}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas ukraiņi]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Belgorodas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>f05t7d0mqm9300xjj81pe3u26zoe8mt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzavas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293813</id>
    <revision>
      <id>3672797</id>
      <parentid>3669990</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:06:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5266" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Dzelzavas iela
| attēls = Dzelzavas iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = 
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| ielas garums = 5,5 [[kilometrs|km]]
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 3 &lt;small&gt;(līdz Vaidavas ielai)&lt;/small&gt;; 2+2 &lt;small&gt;(līdz Ulbrokas ielai)&lt;/small&gt;; 2 &lt;small&gt;(līdz Juglas ielai)&lt;/small&gt;
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[dzelzsbetons]], [[grants]],
| ievēr celtnes = [[Mēbeļu nams]], LIDL loģistikas centrs
| autobuss = {{Rīga sab|t=a|5|6|48|49|58}}
| trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|13|16|17|18|23}}
| tramvajs = 
| mikroautobuss = [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370.]],
| cits = Nakts autobuss N5
| commons = Dzelzavas iela
}}
'''Dzelzavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] un [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu]] un [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] ielām (pie [[Domina Shopping|tirdzniecības centra &quot;Domina Shopping&quot;]] un netālu no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]]) un beidzas krustojumā ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], uz Rīgas robežas. Iela pakāpeniski izbūvēta virzienā prom no centra. Īsā posmā, pirms krustojuma ar vēl neuzbūvēto ielu Rembates ielu, iela nav vēl uzbūvēta. Ielas kopgarums ir ap 5,5 kilometri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2693600.45-7752295.08-14/f___ls-jqgk+vSns5rv..WR..p6Y*pZ..k4tT..s2Xr0kLv8g*TIo6XCo*Z6c++vo++S++f82V4q*/bl___cl|title=BalticMaps|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-07-26}}&lt;/ref&gt; Līdz krustojumam ar [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]] tā ir maģistrāla iela.

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Iela sākas kā trīsjoslu vienvirziena iela līdz krustojumam ar [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]]. Šajā posmā pāra numuru pusē atrodas mazstāvu apbūve un lielveikals [[Maxima|&quot;Maxima XX&quot;]], bet nepāra numuru pusē — daudzstāvu paneļmāju ēkas.

No Vaidavas ielas līdz Ulbrokas ielai tai ir atdalītas brauktuves. Tās abās pusēs atrodas padomju laiku daudzstāvu paneļmāju apbūve, atsevišķi tirdzniecības centri (&quot;Minska&quot; (pretī krustojumam ar Vaidavas ielu), &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]] Hypermarket&quot; (aiz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielas]]), [[Mēbeļu nams|&quot;Mēbeļu nams&quot;]] (aiz [[Gunāra Astras iela]]s)) un biroju ēkas. Pirms krustojuma ar Lielvārdes ielu atrodas 23. un 17. trolejbusa maršruta galapunkts. Aiz šī krustojuma nepāra numuru pusē ir pārsvarā neapbūvēta teritorija, bet pāra numuru pusē retināta komercapbūve, biroji, to vidū Rīgas Industriālais parks, kur atrodas arī [[TV3 Latvija|TV3 Group]] birojs.

Aiz Ulbrokas ielas Dzelzavas ielas nozīme mazinās. Tā veidota kā piebraucamais ceļš saimnieciska rakstura teritorijām ar betona plākšņu segumu, kas beidzas ar strupceļu autotransportam, bet turpinās kā grantēta gājēju taka līdz apļveida krustojumam ar potenciālo pieslēgumu Rembates ielai. No šīs vietas ielu klāj asfalta segums, tai ir divvirzienu satiksme. Ielas nepāra numuru pusē ir izbūvēts [[Lidl|“Lidl”]] loģistikas centrs (ekspluatācijā nodots 2020. gadā), bet citviet abas puses ir bez apbūves, to klāj zālāji un krūmāji.

== Ielu savienojumi ==
Dzelzavas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Gustava Zemgala gatve]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] (T-veida krustojums);
* [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] (T-veida krustojums);
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (T-veida krustojums);
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]];
* [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]];
* [[Gunāra Astras iela]];
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] (T-veida krustojums);
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] (divi T-veida krustojumi (iela nešķērso Dzelzavas ielu));
* [[Stigu iela]] (T-veida krustojums virzienā uz centru);
* [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]]
* [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]] (apļveida krustojums; Rembates iela līdz tam vēl nav izbūvēta)
* [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]]
* [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] (T-veida krustojums);
* [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]].

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Dzelzavas iela 2.JPG
Attēls:Dzelzavas iela.jpg
Attēls:Dzelzavas iela (3).jpg
Attēls:Dzelzavas iela (4).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>3ficnedpisytbq3vjq54d9mu4id4l2i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672798</id>
      <parentid>3672797</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:07:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5274" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Dzelzavas iela
| attēls = Dzelzavas iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = 
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| ielas garums = 5,5 [[kilometrs|km]]
| atklāta = 1935. g.
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 3 &lt;small&gt;(līdz Vaidavas ielai)&lt;/small&gt;; 2+2 &lt;small&gt;(līdz Ulbrokas ielai)&lt;/small&gt;; 2 &lt;small&gt;(līdz Juglas ielai)&lt;/small&gt;
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[dzelzsbetons]], [[grants]],
| ievēr celtnes = [[Mēbeļu nams]], LIDL loģistikas centrs
| autobuss = {{Rīga sab|t=a|5|6|48|49|58}}
| trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|13|16|17|18|23}}
| tramvajs = 
| mikroautobuss = [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370.]],
| cits = Nakts autobuss N5
| commons = Dzelzavas iela
}}
'''Dzelzavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] un [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu]] un [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] ielām (pie [[Domina Shopping|tirdzniecības centra &quot;Domina Shopping&quot;]] un netālu no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]]) un beidzas krustojumā ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], uz Rīgas robežas. Iela pakāpeniski izbūvēta virzienā prom no centra. Īsā posmā, pirms krustojuma ar vēl neuzbūvēto ielu Rembates ielu, iela nav vēl uzbūvēta. Ielas kopgarums ir ap 5,5 kilometri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2693600.45-7752295.08-14/f___ls-jqgk+vSns5rv..WR..p6Y*pZ..k4tT..s2Xr0kLv8g*TIo6XCo*Z6c++vo++S++f82V4q*/bl___cl|title=BalticMaps|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-07-26}}&lt;/ref&gt; Līdz krustojumam ar [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]] tā ir maģistrāla iela.

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielas raksturojums ==
Iela sākas kā trīsjoslu vienvirziena iela līdz krustojumam ar [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]]. Šajā posmā pāra numuru pusē atrodas mazstāvu apbūve un lielveikals [[Maxima|&quot;Maxima XX&quot;]], bet nepāra numuru pusē — daudzstāvu paneļmāju ēkas.

No Vaidavas ielas līdz Ulbrokas ielai tai ir atdalītas brauktuves. Tās abās pusēs atrodas padomju laiku daudzstāvu paneļmāju apbūve, atsevišķi tirdzniecības centri (&quot;Minska&quot; (pretī krustojumam ar Vaidavas ielu), &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]] Hypermarket&quot; (aiz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielas]]), [[Mēbeļu nams|&quot;Mēbeļu nams&quot;]] (aiz [[Gunāra Astras iela]]s)) un biroju ēkas. Pirms krustojuma ar Lielvārdes ielu atrodas 23. un 17. trolejbusa maršruta galapunkts. Aiz šī krustojuma nepāra numuru pusē ir pārsvarā neapbūvēta teritorija, bet pāra numuru pusē retināta komercapbūve, biroji, to vidū Rīgas Industriālais parks, kur atrodas arī [[TV3 Latvija|TV3 Group]] birojs.

Aiz Ulbrokas ielas Dzelzavas ielas nozīme mazinās. Tā veidota kā piebraucamais ceļš saimnieciska rakstura teritorijām ar betona plākšņu segumu, kas beidzas ar strupceļu autotransportam, bet turpinās kā grantēta gājēju taka līdz apļveida krustojumam ar potenciālo pieslēgumu Rembates ielai. No šīs vietas ielu klāj asfalta segums, tai ir divvirzienu satiksme. Ielas nepāra numuru pusē ir izbūvēts [[Lidl|“Lidl”]] loģistikas centrs (ekspluatācijā nodots 2020. gadā), bet citviet abas puses ir bez apbūves, to klāj zālāji un krūmāji.

== Ielu savienojumi ==
Dzelzavas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Gustava Zemgala gatve]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] (T-veida krustojums);
* [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] (T-veida krustojums);
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (T-veida krustojums);
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]];
* [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]];
* [[Gunāra Astras iela]];
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] (T-veida krustojums);
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] (divi T-veida krustojumi (iela nešķērso Dzelzavas ielu));
* [[Stigu iela]] (T-veida krustojums virzienā uz centru);
* [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]]
* [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]] (apļveida krustojums; Rembates iela līdz tam vēl nav izbūvēta)
* [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]]
* [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] (T-veida krustojums);
* [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]].

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Dzelzavas iela 2.JPG
Attēls:Dzelzavas iela.jpg
Attēls:Dzelzavas iela (3).jpg
Attēls:Dzelzavas iela (4).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>oexocore5mcl4j5pozcl7a0a1z1dy7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaidavas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293897</id>
    <revision>
      <id>3672950</id>
      <parentid>2626420</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:16:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3024" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vaidavas iela
|attēls           = Vaidavas iela.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 551 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]] [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]]
|trolejbuss       = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]] [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]] [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]]
|cits             = 
}}
'''Vaidavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē. Vaidavas iela sākās krustojumā ar [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Vaidavas ielas kopējais garums ir 551 metrs&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;. Tā sastāv no 3 braukšanas joslām; transporta kustība ir vienvirziena (no [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]]).

== Vēsture ==
[[Attēls:Vaidavas iela (2).jpg|thumb|250px|Vaidavas iela]]
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Vaidavas iela sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Vaidavas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
* [[Ūnijas iela]]

== Sabiedriskais transports ==
* [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. trolejbusu maršruti]] kursē visas ielas posmā no [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojuma līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojumam.
* [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] un [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.  maršruta autobusi]] kursē visas ielas posmā no [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojuma līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojumam.

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>7lq94uyy5epdoes1np8uzpel5h9hnsn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stirnu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>294021</id>
    <revision>
      <id>3672946</id>
      <parentid>3670068</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:11:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2821" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Stirnu iela
|attēls           = Stirnu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 2267 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = Purvciema ģimnazija, {{nobr|hipermārkets &quot;Rimi Stirnu&quot;}}
|autobuss         = {{Rīga sab|t=a|15}}
|trolejbuss       = {{Rīga sab|t=tb|11|13|18}}
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]]
|cits             = 
}}
'''Stirnu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 2267 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Stirnu iela sastopama 1925. gadā ar nosaukumu Briežu iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1932. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Stirnu iela krustojas ar:
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]]
* [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju ielu]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]
* [[Pūces iela (Rīga)|Pūces ielu]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]
* [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]]
* [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu ielu]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]

== Sabiedriskais transports ==
* [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojuma līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojumam.
* [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] un [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18. trolejbusu maršruti]] arī kursē posmā no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojuma līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojumam.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Stirnu iela 2.JPG
Attēls:Stirnu iela (2).jpg
Attēls:Stirnu iela (3).jpg
Attēls:Stirnu iela (4).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>4vl5jby0kvmtfym7ee0s60nn4opb5ok</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672947</id>
      <parentid>3672946</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2861" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Stirnu iela
|attēls           = Stirnu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 2267 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1925. g.
|vēst nosaukumi   = Briežu iela (1925—1932)
|joslu skaits     = 4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = Purvciema ģimnazija, {{nobr|hipermārkets &quot;Rimi Stirnu&quot;}}
|autobuss         = {{Rīga sab|t=a|15}}
|trolejbuss       = {{Rīga sab|t=tb|11|13|18}}
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]]
|cits             = 
}}
'''Stirnu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 2267 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Stirnu iela sastopama 1925. gadā ar nosaukumu '''Briežu iela'''. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1932. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Stirnu iela krustojas ar:
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]]
* [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju ielu]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]
* [[Pūces iela (Rīga)|Pūces ielu]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]
* [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]]
* [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu ielu]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]

== Sabiedriskais transports ==
* [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojuma līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojumam.
* [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] un [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18. trolejbusu maršruti]] arī kursē posmā no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojuma līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojumam.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Stirnu iela 2.JPG
Attēls:Stirnu iela (2).jpg
Attēls:Stirnu iela (3).jpg
Attēls:Stirnu iela (4).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>afrrksjjdwhwv3s1x7scb882g457e19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārklu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304115</id>
    <revision>
      <id>3672692</id>
      <parentid>2601793</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:45:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1641" xml:space="preserve">{{coord|56.9365959|23.9862355|display=title|format=dms}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Kārklu iela
|attēls           = Kārklu iela.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Mūkupurvs]]
|ielas garums     = 130 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Kārklu iela''' ir iela [[Zemgales priekšpilsēta]]s [[Mūkupurvs|Mūkupurvā]], [[Rīga|Rīgā]]. Kopējais ielas garums ir 130 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; Sākas krustojumā ar [[Mūkupurva iela (Rīga)|Mūkupurva ielu]] un beidzas pie Rīgas robežas.

== Vēsture ==
Bijusī [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas ielas]] daļa. Iela tika izveidota 2008. gadā. Kārklu ielas nosaukums piešķirts {{dat|2008|5|13||bez}}.&lt;ref name=&quot;ielas&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas ielas|volume=3. sējums|year=2009|publisher=Drukātava|location=Mārupe|isbn=9789984798868|page=315}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Kārklu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Nīkrāces iela (Rīga)|Nīkrāces iela]]
* [[Kazeņu iela (Rīga)|Kazeņu iela]]
* [[Sieksātes iela (Rīga)|Sieksātes iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Zolitūdē]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>7wv1jtg5n15b1144p860y5uii1g0a4g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Jane023/TED speakers</title>
    <ns>2</ns>
    <id>315143</id>
    <revision>
      <id>3672814</id>
      <parentid>3628517</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T23:50:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Yuval_Harari_(cropped).jpg&quot;, jo [[commons:User:Didym|Didym]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:VRT|No permission]] since 12 July 2022).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="689939" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P2611 ?sub1 }
|section=
|sort=label
|columns=P18,label:Title,description,P106,P569,P21,P27,P2611,item
|thumb=128
|min_section=
|freq=30
}}
{| class='wikitable sortable' style='width:100%'
! attēls
! Title
! description
! nodarbošanās
! dzimšanas datums
! dzimums
! pilsonība
! TED runātāja ID
! item
|-
| [[Attēls:Ajjacobs.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q278801|A. J. Jacobs]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1968-03-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/a_j_jacobs a_j_jacobs]
| [[:d:Q278801|Q278801]]
|-
| [[Attēls:AR Rahman At The ‘Marvel Anthem’ Launch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q108560|A. R. Rahman]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1327329|multi-instrumentalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1198887|music director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1966-01-06&lt;br/&gt;1967-01-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ar_rahman ar_rahman]
| [[:d:Q108560|Q108560]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759591|Aakash Odedra]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1984-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aakash_odedra aakash_odedra]
| [[:d:Q23759591|Q23759591]]
|-
| [[Attēls:Aaron OConnell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895013|Aaron D. O'Connell]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1981-03-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_o_connell aaron_o_connell]
| [[:d:Q2895013|Q2895013]]
|-
| [[Attēls:Aaron Koblin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4662151|Aaron Koblin]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1982-01-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_koblin aaron_koblin]
| [[:d:Q4662151|Q4662151]]
|-
| 
| ''[[:d:Q82925462|Aaswath Raman]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21329070|materials scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aaswath_raman aaswath_raman]
| [[:d:Q82925462|Q82925462]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769266|Abe Davis]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/abe_davis abe_davis]
| [[:d:Q23769266|Q23769266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q320497|Abha Dawesar]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/abha_dawesar abha_dawesar]
| [[:d:Q320497|Q320497]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76490837|Abigail Marsh]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_marsh abigail_marsh]
| [[:d:Q76490837|Q76490837]]
|-
| [[Attēls:Abraham verghese 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1446797|Abraham Verghese]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/abraham_verghese abraham_verghese]
| [[:d:Q1446797|Q1446797]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22976267|Achenyo Idachaba]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/achenyo_idachaba achenyo_idachaba]
| [[:d:Q22976267|Q22976267]]
|-
| [[Attēls:Adam Davidson (NPR) May 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4678940|Adam Davidson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_davidson adam_davidson]
| [[:d:Q4678940|Q4678940]]
|-
| [[Attēls:Adam Galinsky.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19873437|Adam Galinsky]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_galinsky adam_galinsky]
| [[:d:Q19873437|Q19873437]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662644|Adam Garone]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_garone adam_garone]
| [[:d:Q23662644|Q23662644]]
|-
| [[Attēls:Adam Grant.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14712273|Adam Grant]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1981-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_grant adam_grant]
| [[:d:Q14712273|Q14712273]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759997|Adam Grosser]]''
| 
| ''[[:d:Q5532381|General partner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/adam_grosser adam_grosser]
| [[:d:Q23759997|Q23759997]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87666320|Adam Kucharski]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_kucharski adam_kucharski]
| [[:d:Q87666320|Q87666320]]
|-
| [[Attēls:Adam Ockelford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712711|Adam Ockelford]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/adam_ockelford adam_ockelford]
| [[:d:Q23712711|Q23712711]]
|-
| [[Attēls:Adam Ostrow at The Future of Social Media in Higher Education - Hosted by McGraw-Hill (4333514730) (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679571|Adam Ostrow]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/adam_ostrow adam_ostrow]
| [[:d:Q4679571|Q4679571]]
|-
| [[Attēls:Adam Sadowsky presenting at the Cusp Conference, Chicago IL September 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679718|Adam Sadowsky]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]
| 1970-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_sadowsky adam_sadowsky]
| [[:d:Q4679718|Q4679718]]
|-
| [[Attēls:Adam Spencer 255.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679827|Adam Spencer]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q628099|futbola treneris]]''
| 1969-01-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_spencer adam_spencer]
| [[:d:Q4679827|Q4679827]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28421819|Aditi Gupta]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/aditi_gupta aditi_gupta]
| [[:d:Q28421819|Q28421819]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4683041|Aditi Shankardass]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aditi_shankardass aditi_shankardass]
| [[:d:Q4683041|Q4683041]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18683810|Adong Judith]]''
| 
| [[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/adong_judith adong_judith]
| [[:d:Q18683810|Q18683810]]
|-
| [[Attēls:AdoraSvitakOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4684605|Adora Svitak]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1997-10-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adora_svitak adora_svitak]
| [[:d:Q4684605|Q4684605]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728757|Adrianne Haslet-Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;[[mecenāts]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adrianne_haslet_davis adrianne_haslet_davis]
| [[:d:Q23728757|Q23728757]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671006|Afra Raymond]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/afra_raymond afra_raymond]
| [[:d:Q23671006|Q23671006]]
|-
| [[Attēls:Ahn Trio (anyjazz65).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q845628|Ahn Trio]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ahn_trio ahn_trio]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/812 812]
| [[:d:Q845628|Q845628]]
|-
| [[Attēls:Ai Jen Poo 2012 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4696468|Ai-jen Poo]]''
| 
| ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ai_jen_poo ai_jen_poo]
| [[:d:Q4696468|Q4696468]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809255|Aicha el-Wafi and Phyllis Rodriguez]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez]
| [[:d:Q23809255|Q23809255]]
|-
| [[Attēls:Aimee Mullins portrait 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q261056|Aimee Mullins]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1975-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aimee_mullins aimee_mullins]
| [[:d:Q261056|Q261056]]
|-
| [[Attēls:Aja Monet 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16157106|Aja Monet]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1987-08-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aja_monet aja_monet]
| [[:d:Q16157106|Q16157106]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16221463|Ajit Narayanan]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ajit_narayanan ajit_narayanan]
| [[:d:Q16221463|Q16221463]]
|-
| [[Attēls:Akash with the President of India.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56249786|Akash Manoj]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 2001-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/akash_manoj akash_manoj]
| [[:d:Q56249786|Q56249786]]
|-
| [[Attēls:Al Seckel in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2023240|Al Seckel]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1958-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_seckel al_seckel]
| [[:d:Q2023240|Q2023240]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657171|Al Vernacchio]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/al_vernacchio al_vernacchio]
| [[:d:Q23657171|Q23657171]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2891977|Al-Mayassa bint Hamad bin Khalifa Al-Thani]]''
| 
| ''[[:d:Q140686|chairperson]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Katara]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheikha_al_mayassa sheikha_al_mayassa]
| [[:d:Q2891977|Q2891977]]
|-
| [[Attēls:Babagana Monguno und Alaa Murabit MSC 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20684900|Alaa Murabit]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1989-10-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/alaa_murabit alaa_murabit]
| [[:d:Q20684900|Q20684900]]
|-
| [[Attēls:Alain de Botton.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123273|Alain de Botton]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1969-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alain_de_botton alain_de_botton]
| [[:d:Q123273|Q123273]]
|-
| [[Attēls:Alan Eustace in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18340990|Alan Eustace]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_eustace alan_eustace]
| [[:d:Q18340990|Q18340990]]
|-
| [[Attēls:Alanlightman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2664403|Alan Lightman]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1948-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_lightman alan_lightman]
| [[:d:Q2664403|Q2664403]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4707679|Alan Russell]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1956-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_russell alan_russell]
| [[:d:Q4707679|Q4707679]]
|-
| [[Attēls:AlanSiegel2010TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4707764|Alan Siegel]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1938-08-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_siegel alan_siegel]
| [[:d:Q4707764|Q4707764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663053|Alanna Shaikh]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alanna_shaikh alanna_shaikh]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1383 1383]
| [[:d:Q23663053|Q23663053]]
|-
| [[Attēls:Alan Kay (3097597186) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Alans Kejs]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1940-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_kay alan_kay]
| [[:d:Q92742|Q92742]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712851|Alastair Parvin]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1983-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alastair_parvin alastair_parvin]
| [[:d:Q23712851|Q23712851]]
|-
| [[Attēls:Alberto Cairo - veDrò 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3608178|Alberto Kairo]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q694748|fizioterapeits]]''
| 1952-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alberto_cairo alberto_cairo]
| [[:d:Q3608178|Q3608178]]
|-
| [[Attēls:Alec Soth Headshot.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q979236|Alec Soth]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alec_soth alec_soth]
| [[:d:Q979236|Q979236]]
|-
| [[Attēls:Premio Abdón Cifuentes 2015 - Alejandro Aravena 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3609433|Alejandro Alavena]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-06-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/alejandro_aravena alejandro_aravena]
| [[:d:Q3609433|Q3609433]]
|-
| [[Attēls:Photo A. Sanchez Alvarado Si'an Kaan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916228|Alejandro Sánchez Alvarado]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1964-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alejandro_sanchez_alvarado alejandro_sanchez_alvarado]
| [[:d:Q27916228|Q27916228]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661662|Aleph Molinari]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/aleph_molinari aleph_molinari]
| [[:d:Q23661662|Q23661662]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759674|Alessandra Orofino]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alessandra_orofino alessandra_orofino]
| [[:d:Q23759674|Q23759674]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712668|Alessandro Acquisti]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alessandro_acquisti alessandro_acquisti]
| [[:d:Q23712668|Q23712668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41804368|Alex Edmans]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_edmans alex_edmans]
| [[:d:Q41804368|Q41804368]]
|-
| [[Attēls:Alex Honnold - Trento Film Festival 2014.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q979249|Alex Honnold Arnold]]''
| 
| ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1985-08-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_honnold alex_honnold]
| [[:d:Q979249|Q979249]]
|-
| [[Attēls:Alex Kipman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18237257|Alex Kipman]]''
| 
| 
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_kipman alex_kipman]
| [[:d:Q18237257|Q18237257]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671474|Alex Laskey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_laskey alex_laskey]
| [[:d:Q23671474|Q23671474]]
|-
| [[Attēls:Alex Steffen, 2008 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4717834|Alex Steffen]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_steffen alex_steffen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/74 74]
| [[:d:Q4717834|Q4717834]]
|-
| [[Attēls:Alex Tabarrok speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4717865|Alex Tabarrok]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_tabarrok alex_tabarrok]
| [[:d:Q4717865|Q4717865]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727955|Alex Wissner-Gross]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alex_wissner_gross alex_wissner_gross]
| [[:d:Q23727955|Q23727955]]
|-
| [[Attēls:Double Take-Alexa Meade.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q621627|Alexa Meade]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1986-09-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexa_meade alexa_meade]
| [[:d:Q621627|Q621627]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16185639|Alexander Tsiaras]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexander_tsiaras alexander_tsiaras]
| [[:d:Q16185639|Q16185639]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107342867|Alexey Karpenkov]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1987-01-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexeykarpenkov alexeykarpenkov]
| [[:d:Q107342867|Q107342867]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2015 - Day 3 (17205541529).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4721504|Alexis Ohanian]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1983-04-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexis_ohanian alexis_ohanian]
| [[:d:Q4721504|Q4721504]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784887|Ali Carr-Chellman]]''
| 
| ''[[:d:Q723682|dean]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ali_carr_chellman ali_carr_chellman]
| [[:d:Q23784887|Q23784887]]
|-
| [[Attēls:Alice Dreger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15430564|Alice Dreger]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTI rights activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_dreger alice_dreger]
| [[:d:Q15430564|Q15430564]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20017747|Alice Goffman]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_goffman alice_goffman]
| [[:d:Q20017747|Q20017747]]
|-
| [[Attēls:Alice Bows-Larkin at Elevate Festival 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760514|Alice Larkin]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alice_bows_larkin alice_bows_larkin]
| [[:d:Q23760514|Q23760514]]
|-
| [[Attēls:Alicia Garza.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609542|Alicia Garza]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1981-01-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_garza alicia_garza]
| [[:d:Q19609542|Q19609542]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759747|Alisa Miller]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/alisa_miller alisa_miller]
| [[:d:Q23759747|Q23759747]]
|-
| [[Attēls:Alison Gopnik Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2647225|Alison Gopnik]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_gopnik alison_gopnik]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/998 998]
| [[:d:Q2647225|Q2647225]]
|-
| [[Attēls:Alison Jackson at Haifa Museum of Art (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q431375|Alison Jackson]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1960-05-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_jackson alison_jackson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/186 186]
| [[:d:Q431375|Q431375]]
|-
| [[Attēls:MJK39380 Alison Killing (See-Conference 2017).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769251|Alison Killing]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_killing alison_killing]
| [[:d:Q23769251|Q23769251]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782666|Alix Generous]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alix_generous alix_generous]
| [[:d:Q23782666|Q23782666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727980|Allan Adams]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/allan_adams allan_adams]
| [[:d:Q23727980|Q23727980]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784267|Allan Jones]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/allan_jones allan_jones]
| [[:d:Q23784267|Q23784267]]
|-
| [[Attēls:Allan Savory (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4730957|Allan Savory]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1935-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/allan_savory allan_savory]
| [[:d:Q4730957|Q4730957]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662577|Allison Hunt]]''
| 
| [[tirgzinība]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/allison_hunt allison_hunt]
| [[:d:Q23662577|Q23662577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4647578|Alwar Balasubramaniam]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''
| 1971-06-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/a_balasubramaniam a_balasubramaniam]
| [[:d:Q4647578|Q4647578]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782900|Alyson McGregor]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alyson_mcgregor alyson_mcgregor]
| [[:d:Q23782900|Q23782900]]
|-
| 
| ''[[:d:Q450477|Alyssa Monks]]''
| 
| ''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''
| 1977-11-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alyssa_monks alyssa_monks]
| [[:d:Q450477|Q450477]]
|-
| [[Attēls:Amanda Bennett.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151611|Amanda Bennett]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1952-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_bennett amanda_bennett]
| [[:d:Q16151611|Q16151611]]
|-
| [[Attēls:Amanda-Burden (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4739580|Amanda Burden]]''
| 
| [[ainavu arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1944-01-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_burden amanda_burden]
| [[:d:Q4739580|Q4739580]]
|-
| [[Attēls:Amanda serious.jpg|center|128px]]
| [[Amanda Pālmere]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''
| 1976-04-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_palmer amanda_palmer]
| [[:d:Q240377|Q240377]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47554100|Amanda Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_williams amanda_williams]
| [[:d:Q47554100|Q47554100]]
|-
| [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48935550272).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797155|Amber Case]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_case amber_case]
| [[:d:Q23797155|Q23797155]]
|-
| [[Attēls:Amber Galloway.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27902885|Amber Galloway Gallego]]''
| 
| ''[[:d:Q10691728|sign language interpreter]]''
| 1977-03-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_galloway_gallego amber_galloway_gallego]
| [[:d:Q27902885|Q27902885]]
|-
| [[Attēls:Ameenah Gurib-Fakim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1959-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maurīcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ameenah_gurib_fakim ameenah_gurib_fakim]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2073 2073]
| [[:d:Q20022984|Q20022984]]
|-
| [[Attēls:AmelKarboul20160204London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15703367|Amel Karboul]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1973-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Tunisija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_amel_karboul dr_amel_karboul]
| [[:d:Q15703367|Q15703367]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4746085|Ami Klin]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ami_klin ami_klin]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1370 1370]
| [[:d:Q4746085|Q4746085]]
|-
| [[Attēls:Amishi Jha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16211585|Amishi Jha]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amishi_jha amishi_jha]
| [[:d:Q16211585|Q16211585]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784357|Amit Sood]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amit_sood amit_sood]
| [[:d:Q23784357|Q23784357]]
|-
| [[Attēls:Amory Lovins, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q474194|Amory Lovins]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11295636|car designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1947-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amory_lovins amory_lovins]
| [[:d:Q474194|Q474194]]
|-
| [[Attēls:Amos Winter - MIT Mobility Lab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21550740|Amos Winter]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amos_winter amos_winter]
| [[:d:Q21550740|Q21550740]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4749093|Amy B. Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1962-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_smith amy_smith]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/3 3]
| [[:d:Q4749093|Q4749093]]
|-
| [[Attēls:Acuddy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749151|Amy Cuddy]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1972-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_cuddy amy_cuddy]
| [[:d:Q4749151|Q4749151]]
|-
| [[Attēls:Photo Credit- Evgenia Eliseeva.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30069746|Amy Edmondson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1959-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_edmondson amy_edmondson]
| [[:d:Q30069746|Q30069746]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656175|Amy Lockwood]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_lockwood amy_lockwood]
| [[:d:Q23656175|Q23656175]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798804|Amy O'Toole]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/amy_o_toole amy_o_toole]
| [[:d:Q23798804|Q23798804]]
|-
| [[Attēls:Amy Purdy - PopTech 2012 - Narrow.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749355|Amy Purdy]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15709642|snowboarder]]''
| 1979-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_purdy amy_purdy]
| [[:d:Q4749355|Q4749355]]
|-
| [[Attēls:Amy Tan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234989|Amy Tan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1952-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_tan amy_tan]
| [[:d:Q234989|Q234989]]
|-
| [[Attēls:AmyWebb.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749439|Amy Webb]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1974-10-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_webb amy_webb]
| [[:d:Q4749439|Q4749439]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661617|Anand Agarawala]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anand_agarawala anand_agarawala]
| [[:d:Q23661617|Q23661617]]
|-
| [[Attēls:Anand Giridharadas - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4751249|Anand Giridharadas]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1981-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anand_giridharadas anand_giridharadas]
| [[:d:Q4751249|Q4751249]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18398176|Anand Varma]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anand_varma anand_varma]
| [[:d:Q18398176|Q18398176]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19898324|Ananda Shankar Jayant]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1961-09-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ananda_shankar_jayant ananda_shankar_jayant]
| [[:d:Q19898324|Q19898324]]
|-
| [[Attēls:Anant Agarwal in 2015 New America panel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92736|Anant Agarwal]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anant_agarwal anant_agarwal]
| [[:d:Q92736|Q92736]]
|-
| [[Attēls:Anas Aremeyaw Anas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4751775|Anas Aremeyaw Anas]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/anas_aremeyaw_anas anas_aremeyaw_anas]
| [[:d:Q4751775|Q4751775]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16199723|Anastasia Taylor-Lind]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anastasia_taylor_lind anastasia_taylor_lind]
| [[:d:Q16199723|Q16199723]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23772818|Anders Fjellberg]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1988-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anders_fjellberg anders_fjellberg]
| [[:d:Q23772818|Q23772818]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784626|Anders Ynnerman]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anders_ynnerman anders_ynnerman]
| [[:d:Q23784626|Q23784626]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2016 - Day 3 (26682587010).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712695|Andras Forgacs]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andras_forgacs andras_forgacs]
| [[:d:Q23712695|Q23712695]]
|-
| 
| ''[[:d:Q493956|Andrea M. Ghez]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrea_ghez andrea_ghez]
| [[:d:Q493956|Q493956]]
|-
| [[Attēls:Andreas Ekström.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5707482|Andreas Ekström]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1975-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_ekstrom andreas_ekstrom]
| [[:d:Q5707482|Q5707482]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670498|Andreas Raptopoulos]]''
| 
| ''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_raptopoulos andreas_raptopoulos]
| [[:d:Q23670498|Q23670498]]
|-
| [[Attēls:Andreas Schleicher 2013 (8721296410).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q71557|Andreas Schleicher]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1964-07-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_schleicker andreas_schleicker]
| [[:d:Q71557|Q71557]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713628|Andres Lozano]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/andres_lozano andres_lozano]
| [[:d:Q23713628|Q23713628]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728849|Andrew Bastawrous]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_bastawrous andrew_bastawrous]
| [[:d:Q23728849|Q23728849]]
|-
| [[Attēls:Andrew-Bird.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q503783|Andrew Bird]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3560496|fiddler]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3746116|whistler]]''
| 1973-07-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_bird andrew_bird]
| [[:d:Q503783|Q503783]]
|-
| [[Attēls:Kiosk Copyright, Design, and Digital Culture (15461376932) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662266|Andrew Blum]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1977-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_blum andrew_blum]
| [[:d:Q23662266|Q23662266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713796|Andrew Fitzgerald]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_fitzgerald andrew_fitzgerald]
| [[:d:Q23713796|Q23713796]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23073107|Andrew J. Connolly]]''
| 
| ''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_connolly andrew_connolly]
| [[:d:Q23073107|Q23073107]]
|-
| [[Attēls:Andrew McAfee FT-McKinsey BBYA 2014(LowerContrast).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15109666|Andrew McAfee]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_mcafee andrew_mcafee]
| [[:d:Q15109666|Q15109666]]
|-
| [[Attēls:Andrew Mwenda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4591759|Andrew Mwenda]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_mwenda andrew_mwenda]
| [[:d:Q4591759|Q4591759]]
|-
| [[Attēls:Andrew Solomon 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q645362|Andrew Solomon]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1963-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_solomon andrew_solomon]
| [[:d:Q645362|Q645362]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20020931|Andrew Youn]]''
| 
| ''[[:d:Q817245|social entrepreneurship]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_youn andrew_youn]
| [[:d:Q20020931|Q20020931]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23840135|Andrés Ruzo]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andres_ruzo andres_ruzo]
| [[:d:Q23840135|Q23840135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4760818|Andy Hobsbawm]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1950
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_hobsbawm andy_hobsbawm]
| [[:d:Q4760818|Q4760818]]
|-
| [[Attēls:Andy Puddicombe (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214139|Andy Puddicombe]]''
| 
| ''[[:d:Q854997|bhikṣu]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1972-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_puddicombe andy_puddicombe]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1519 1519]
| [[:d:Q16214139|Q16214139]]
|-
| [[Attēls:Andy Yen - Is Privacy Supporting Cybercrime.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759707|Andy Yen]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/andy_yen andy_yen]
| [[:d:Q23759707|Q23759707]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59348689|Angel Hsu]]''
| 
| ''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1983-02-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/angel_hsu angel_hsu]
| [[:d:Q59348689|Q59348689]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4762378|Angela Belcher]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angela_belcher angela_belcher]
| [[:d:Q4762378|Q4762378]]
|-
| [[Attēls:Angela Duckworth, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198258|Angela Duckworth]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angela_lee_duckworth angela_lee_duckworth]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1648 1648]
| [[:d:Q16198258|Q16198258]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797730|Angela Patton]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/angela_patton angela_patton]
| [[:d:Q23797730|Q23797730]]
|-
| [[Attēls:Angelo Vermeulen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13429632|Angelo Vermeulen]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[kosmonauts]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelo_vermeulen angelo_vermeulen]
| [[:d:Q13429632|Q13429632]]
|-
| [[Attēls:A. Dass.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51882246|Angélica Dass]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelica_dass angelica_dass]
| [[:d:Q51882246|Q51882246]]
|-
| [[Attēls:Anil Ananthaswamy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783480|Anil Ananthaswamy]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_ananthaswamy anil_ananthaswamy]
| [[:d:Q23783480|Q23783480]]
|-
| [[Attēls:Anil K gupta Erudite Conclave Medical College, Thiruvananthapuram.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4764657|Anil Kumar Gupta]]''
| 
| ''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_gupta anil_gupta]
| [[:d:Q4764657|Q4764657]]
|-
| [[Attēls:Anil Seth portait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22087352|Anil Seth]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1972-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_seth anil_seth]
| [[:d:Q22087352|Q22087352]]
|-
| 
| ''[[:d:Q83274545|Anirudh Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anirudh_sharma anirudh_sharma]
| [[:d:Q83274545|Q83274545]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60195513|Anjali Tripathi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_tripathi anjali_tripathi]
| [[:d:Q60195513|Q60195513]]
|-
| [[Attēls:Anjan Chatterjee-neuroscientist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4765748|Anjan Chatterjee]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1958-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjan_chatterjee anjan_chatterjee]
| [[:d:Q4765748|Q4765748]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16981606|Anjan Sundaram]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjan_sundaram anjan_sundaram]
| [[:d:Q16981606|Q16981606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782708|Ann Cooper]]''
| 
| ''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1495660|food critic]]''
| 1934
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ann_cooper ann_cooper]
| [[:d:Q23782708|Q23782708]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783053|Ann Morgan]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ann_morgan ann_morgan]
| [[:d:Q23783053|Q23783053]]
|-
| [[Attēls:AnnMarie Thomas (17598060293) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22073671|AnnMarie Thomas]]''
| 
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/annmarie_thomas annmarie_thomas]
| [[:d:Q22073671|Q22073671]]
|-
| [[Attēls:Anna Deavere Smith.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q286777|Anna Deavere Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1950-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_deavere_smith anna_deavere_smith]
| [[:d:Q286777|Q286777]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4767076|Anna Heringer]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1977-10-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_heringer anna_heringer]
| [[:d:Q4767076|Q4767076]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656753|Anna Mracek Dietrich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_mracek_dietrichs anna_mracek_dietrichs]
| [[:d:Q23656753|Q23656753]]
|-
| [[Attēls:Anna Rosling Rönnlund on &quot;Factfulness&quot;.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24680868|Anna Rosling Rönnlund]]''
| 
| ''[[:d:Q183888|programmatūras izstrādātājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975-04-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_rosling_ronnlund anna_rosling_ronnlund]
| [[:d:Q24680868|Q24680868]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58754610|Anna Rothschild]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anna_rothschild anna_rothschild]
| [[:d:Q58754610|Q58754610]]
|-
| [[Attēls:Anne Curzan - Anatol Rodgers Lecture.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19364739|Anne Curzan]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anne_curzan anne_curzan]
| [[:d:Q19364739|Q19364739]]
|-
| [[Attēls:Anne-Lamott-2013-San-Francisco (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2838773|Anne Lamott]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1954-04-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_lamott anne_lamott]
| [[:d:Q2838773|Q2838773]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56722014|Anne Madden]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anne_madden anne_madden]
| [[:d:Q56722014|Q56722014]]
|-
| [[Attēls:Anne Milgram official DEA photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4768651|Anne Milgram]]''
| 
| [[advokāts]]
| 190s
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_milgram anne_milgram]
| [[:d:Q4768651|Q4768651]]
|-
| [[Attēls:Special Operations Policy Forum 2018 (45000180525).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465477|Anne-Marie Slaughter]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|business executive]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''
| 1958-09-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_slaughter anne_marie_slaughter]
| [[:d:Q465477|Q465477]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670515|Annette Heuser]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annette_heuser annette_heuser]
| [[:d:Q23670515|Q23670515]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657111|Annie Murphy Paul]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/annie_murphy_paul annie_murphy_paul]
| [[:d:Q23657111|Q23657111]]
|-
| [[Attēls:Anote Tong (1) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57456|Anote Tong]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1952-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kiribati]]
| [https://www.ted.com/speakers/anote_tong anote_tong]
| [[:d:Q57456|Q57456]]
|-
| [[Attēls:Anthony Atala, Printing a Human Kidney on Stage (5507356887).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4772039|Anthony Atala]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1958-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_atala anthony_atala]
| [[:d:Q4772039|Q4772039]]
|-
| [[Attēls:Anthony Goldbloom headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4772605|Anthony Goldbloom]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1983-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_goldbloom anthony_goldbloom]
| [[:d:Q4772605|Q4772605]]
|-
| [[Attēls:ACLU Anthony D Romero.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1568107|Anthony Romero]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1965-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_d_romero anthony_d_romero]
| [[:d:Q1568107|Q1568107]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97585702|Anthony Veneziale]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_veneziale anthony_veneziale]
| [[:d:Q97585702|Q97585702]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759553|Antonio Donato Nobre]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_donato_nobre antonio_donato_nobre]
| [[:d:Q23759553|Q23759553]]
|-
| [[Attēls:António Guterres, 9th Secretary-General of the United Nations.jpg|center|128px]]
| [[Antoniu Guterrešs]]
| 
| [[politiķis]]
| 1949-04-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_guterres antonio_guterres]
| [[:d:Q311440|Q311440]]
|-
| [[Attēls:AntonyGarrettLisi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2600403|Antony Garrett Lisi]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13561328|surfer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1968-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/garrett_lisi garrett_lisi]
| [[:d:Q2600403|Q2600403]]
|-
| [[Attēls:Antony Gormley Встреча с Гормли на выставке crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q360371|Antony Gormley]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1950-08-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/antony_gormley antony_gormley]
| [[:d:Q360371|Q360371]]
|-
| [[Attēls:António Damásio no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2013 cropped.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q380207|António Damásio]]''
| 
| ''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_damasio antonio_damasio]
| [[:d:Q380207|Q380207]]
|-
| [[Attēls:Anupam Mishra.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4777823|Anupam Mishra]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1947-06-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anupam_mishra anupam_mishra]
| [[:d:Q4777823|Q4777823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58813001|Anushka Naiknaware]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 2003
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anushka_naiknaware anushka_naiknaware]
| [[:d:Q58813001|Q58813001]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24051923|Aomawa Shields]]''
| 
| [[astronoms]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aomawa_shields aomawa_shields]
| [[:d:Q24051923|Q24051923]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657177|Aparna Rao]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aparna_rao aparna_rao]
| [[:d:Q23657177|Q23657177]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4780347|Apollo Robbins]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/apollo_robbins apollo_robbins]
| [[:d:Q4780347|Q4780347]]
|-
| [[Attēls:Picture of Ari Wallach.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4790131|Ari Wallach]]''
| 
| ''[[:d:Q846430|futurist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ari_wallach ari_wallach]
| [[:d:Q4790131|Q4790131]]
|-
| 
| ''[[:d:Q93523410|Ariana Curtis]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q47090899|museum professional]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ariana_curtis ariana_curtis]
| [[:d:Q93523410|Q93523410]]
|-
| [[Attēls:Arianna Huffington 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q233397|Arianna Huffington]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1950-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arianna_huffington arianna_huffington]
| [[:d:Q233397|Q233397]]
|-
| [[Attēls:Ariel Garten Playing Quintephone at ICMC2007imgp7900cpq.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4790411|Ariel Garten]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1979-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ariel_garten ariel_garten]
| [[:d:Q4790411|Q4790411]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662627|Aris Venetikidis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aris_venetikidis aris_venetikidis]
| [[:d:Q23662627|Q23662627]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59428262|Armando Azua-Bustos]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/armando_azua_bustos armando_azua_bustos]
| [[:d:Q59428262|Q59428262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q709449|Arthur Ganson]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q713223|artist-in-residence]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_ganson arthur_ganson]
| [[:d:Q709449|Q709449]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4800011|Arthur Potts Dawson]]''
| 
| 
| 1971-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_potts_dawson arthur_potts_dawson]
| [[:d:Q4800011|Q4800011]]
|-
| [[Attēls:Arthur T. Benjamin in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2865351|Arthur T. Benjamin]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1961-03-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_benjamin arthur_benjamin]
| [[:d:Q2865351|Q2865351]]
|-
| [[Attēls:Arunachalam Muruganantham in California.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q235553|Arunachalam Muruganantham]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1962-10-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arunachalam_muruganantham arunachalam_muruganantham]
| [[:d:Q235553|Q235553]]
|-
| [[Attēls:Arvind Gupta Oct 2010 IUCAA.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3633965|Arvind Gupta]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1345-12-05&lt;br/&gt;1953-12-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arvind_gupta arvind_gupta]
| [[:d:Q3633965|Q3633965]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727967|Ash Beckham]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ash_beckham ash_beckham]
| [[:d:Q23727967|Q23727967]]
|-
| [[Attēls:Asha de Vos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768737|Asha de Vos]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šrilanka]]
| [https://www.ted.com/speakers/asha_de_vos asha_de_vos]
| [[:d:Q23768737|Q23768737]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783386|Asher Hasan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/asher_hasan asher_hasan]
| [[:d:Q23783386|Q23783386]]
|-
| [[Attēls:Ashley Judd - 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q228645|Ashley Judd]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1968-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashley_judd ashley_judd]
| [[:d:Q228645|Q228645]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4806016|Ashton Applewhite]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1952-06-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ashton_applewhite ashton_applewhite]
| [[:d:Q4806016|Q4806016]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782514|Aspen Baker]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aspen_baker aspen_baker]
| [[:d:Q23782514|Q23782514]]
|-
| [[Attēls:Astro Teller candid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4811519|Astro Teller]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1970-05-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/astro_teller astro_teller]
| [[:d:Q4811519|Q4811519]]
|-
| [[Attēls:Atul-Gawande (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2751383|Atul Gawande]]''
| 
| ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-11-05&lt;br/&gt;1965-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/atul_gawande_1 atul_gawande_1]
| [[:d:Q2751383|Q2751383]]
|-
| [[Attēls:Aubrey de Grey - How We Will Beat Aging.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q175969|Aubrey de Grey]]''
| 
| ''[[:d:Q20107384|gerontologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1963-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aubrey_de_grey aubrey_de_grey]
| [[:d:Q175969|Q175969]]
|-
| [[Attēls:EPFL 2020 Auke Ijspeert Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24040710|Auke Jan Ijspeert]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/auke_ijspeert auke_ijspeert]
| [[:d:Q24040710|Q24040710]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795350|Auret van Heerden]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/auret_van_heerden auret_van_heerden]
| [[:d:Q23795350|Q23795350]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22279966|Avi Reichental]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1957-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_reichental avi_reichental]
| [[:d:Q22279966|Q22279966]]
|-
| [[Attēls:Avi rubin kimball brace cfp2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4828480|Avi Rubin]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1967-11-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_rubin avi_rubin]
| [[:d:Q4828480|Q4828480]]
|-
| 
| ''[[:d:Q33199187|Axel Reinaud]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1967-10-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/axel_reinaud axel_reinaud]
| [[:d:Q33199187|Q33199187]]
|-
| [[Attēls:Ayah Bdeir.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4830820|Ayah Bdeir]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayah_bdeir ayah_bdeir]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1267 1267]
| [[:d:Q4830820|Q4830820]]
|-
| [[Attēls:Ayana Johnson, profile of a marine biologist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50074170|Ayana Elizabeth Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 20th century&lt;br/&gt;1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayana_elizabeth_johnson ayana_elizabeth_johnson]
| [[:d:Q50074170|Q50074170]]
|-
| [[Attēls:Ayọ Tometi - 2021 (51648565860) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19885291|Ayọ Tometi]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/opal_tometi opal_tometi]
| [[:d:Q19885291|Q19885291]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4832583|Azim Khamisa]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/azim_n_khamisa azim_n_khamisa]
| [[:d:Q4832583|Q4832583]]
|-
| [[Attēls:Aziz Abu Sarah.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65030161|Aziz Abu Sarah]]''
| 
| ''[[:d:Q1039099|tour guide]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/aziz_abu_sarah aziz_abu_sarah]
| [[:d:Q65030161|Q65030161]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728292|Aziza Chaouni]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1977-06-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/aziza_chaouni aziza_chaouni]
| [[:d:Q23728292|Q23728292]]
|-
| [[Attēls:Aschraf Ghani MSC 2017 2 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ašrafs Gani]]
| Afganistānas politiķis, akadēmiķis un ekonomists, no 2014. līdz 2021. gadam bija Afganistānas prezidents
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1949-05-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| ''[[:d:Q30747910|Islamic Republic of Afghanistan]]''&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashraf_ghani ashraf_ghani]
| [[:d:Q172388|Q172388]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4834072|B. Joseph Pine II]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_pine joseph_pine]
| [[:d:Q4834072|Q4834072]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769545|BJ Miller]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1971-10-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bj_miller bj_miller]
| [[:d:Q23769545|Q23769545]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16245994|Baba Shiv]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/baba_shiv baba_shiv]
| [[:d:Q16245994|Q16245994]]
|-
| [[Attēls:Bahia.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662610|Bahia Shehab]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/bahia_shehab bahia_shehab]
| [[:d:Q23662610|Q23662610]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662600|Bandi Mbubi]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bandi_mbubi bandi_mbubi]
| [[:d:Q23662600|Q23662600]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4858477|Barat Ali Batoor]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/barat_ali_batoor barat_ali_batoor]
| [[:d:Q4858477|Q4858477]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4858754|Barbara Block]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_block barbara_block]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/801 801]
| [[:d:Q4858754|Q4858754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23016646|Barbara Natterson-Horowitz]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_natterson_horowitz barbara_natterson_horowitz]
| [[:d:Q23016646|Q23016646]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4864717|Barry Schuler]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1953-09-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barry_schuler barry_schuler]
| [[:d:Q4864717|Q4864717]]
|-
| [[Attēls:Barry Schwartz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3500411|Barry Schwartz]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1946-08-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barry_schwartz barry_schwartz]
| [[:d:Q3500411|Q3500411]]
|-
| [[Attēls:BartKnols2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662325|Bart Knols]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bart_knols bart_knols]
| [[:d:Q23662325|Q23662325]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795783|Bart Weetjens]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bart_weetjens bart_weetjens]
| [[:d:Q23795783|Q23795783]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4865683|Barton Seaver]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1979-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/barton_seaver barton_seaver]
| [[:d:Q4865683|Q4865683]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769533|Bassam Tariq]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1986-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bassam_tariq bassam_tariq]
| [[:d:Q23769533|Q23769533]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671506|Bastian Schaefer]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bastian_schaefer bastian_schaefer]
| [[:d:Q23671506|Q23671506]]
|-
| [[Attēls:Beardyman at Camp Bestival 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2573649|Beardyman]]''
| 
| ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1982-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/beardyman beardyman]
| [[:d:Q2573649|Q2573649]]
|-
| [[Attēls:Beau Lotto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795352|Beau Lotto]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/beau_lotto beau_lotto]
| [[:d:Q23795352|Q23795352]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662243|Becci Manson]]''
| 
| ''[[:d:Q33383789|retoucher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/becci_manson becci_manson]
| [[:d:Q23662243|Q23662243]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795670|Becky Blanton]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/becky_blanton becky_blanton]
| [[:d:Q23795670|Q23795670]]
|-
| [[Attēls:Beeban Kidron Broadband Commission for Sustainable Development Meeting, Dubai, 13 March 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335605|Beeban Kidron]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''
| 1961-05-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/beeban_kidron beeban_kidron]
| [[:d:Q335605|Q335605]]
|-
| [[Attēls:Bel Pesce - Gus Oenning.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769253|Bel Pesce]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1988-02-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bel_pesce bel_pesce]
| [[:d:Q23769253|Q23769253]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760173|Ben Ambridge]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_ambridge ben_ambridge]
| [[:d:Q23760173|Q23760173]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796181|Ben Cameron]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_cameron ben_cameron]
| [[:d:Q23796181|Q23796181]]
|-
| [[Attēls:Ben Goldacre TAM London 2009.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q816499|Ben Goldacre]]''
| 
| ''[[:d:Q17433421|science journalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1974-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_goldacre ben_goldacre]
| [[:d:Q816499|Q816499]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656758|Ben Kacyra]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_kacyra ben_kacyra]
| [[:d:Q23656758|Q23656758]]
|-
| [[Attēls:Loz-katchor.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q464432|Ben Katchor]]''
| 
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8178443|libretists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1951-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_katchor ben_katchor]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/438 438]
| [[:d:Q464432|Q464432]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657093|Ben Roche]]''
| 
| ''[[:d:Q156839|pavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_roche ben_roche]
| [[:d:Q23657093|Q23657093]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4886414|Ben Saunders]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_saunders ben_saunders]
| [[:d:Q4886414|Q4886414]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760188|Ben Wellington]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ben_wellington ben_wellington]
| [[:d:Q23760188|Q23760188]]
|-
| [[Attēls:Benedetta Berti (2019), FORUM 2000, Prague.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769525|Benedetta Berti]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/benedetta_berti benedetta_berti]
| [[:d:Q23769525|Q23769525]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4888224|Benjamin B. Dunlap]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_dunlap ben_dunlap]
| [[:d:Q4888224|Q4888224]]
|-
| [[Attēls:Benjamin R Barber in 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q817665|Benjamin Barber]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_barber benjamin_barber]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1565 1565]
| [[:d:Q817665|Q817665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782723|Benjamin Wallace]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1968-09-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_wallace benjamin_wallace]
| [[:d:Q23782723|Q23782723]]
|-
| [[Attēls:Benjamin Zander 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q817758|Benjamin Zander]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 1939-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_zander benjamin_zander]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/247 247]
| [[:d:Q817758|Q817758]]
|-
| [[Attēls:Benoit Mandelbrot mg 1804-d.jpg|center|128px]]
| [[Benuā Mandelbrots]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1924-11-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benoit_mandelbrot benoit_mandelbrot]
| [[:d:Q101740|Q101740]]
|-
| [[Attēls:Bernie Krause (8734312024).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2899063|Bernie Krause]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19850998|sound artist]]''
| 1938-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bernie_kraus bernie_kraus]
| [[:d:Q2899063|Q2899063]]
|-
| [[Attēls:Bertrand Piccard01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366255|Bertrand Piccard]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q728425|balloonist]]''
| 1958-03-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/bertrand_piccard bertrand_piccard]
| [[:d:Q366255|Q366255]]
|-
| [[Attēls:BethNoveckJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3661885|Beth Simone Noveck]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/beth_noveck beth_noveck]
| [[:d:Q3661885|Q3661885]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661644|Bilal Bomani]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bilal_bomani bilal_bomani]
| [[:d:Q23661644|Q23661644]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784989|Bill Davenhall]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bill_davenhall bill_davenhall]
| [[:d:Q23784989|Q23784989]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662933|Bill Doyle]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bill_doyle bill_doyle]
| [[:d:Q23662933|Q23662933]]
|-
| [[Attēls:Bill Gross.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16192727|Bill Gross]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_gross bill_gross]
| [[:d:Q16192727|Q16192727]]
|-
| [[Attēls:Bill Joy at World Economic Forum (Davos), 2003-01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335047|Bill Joy]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1954-11-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_joy bill_joy]
| [[:d:Q335047|Q335047]]
|-
| [[Attēls:Bill Strickland in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4911032|Bill Strickland]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1947-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_strickland bill_strickland]
| [[:d:Q4911032|Q4911032]]
|-
| [[Attēls:Bill T. Jones.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2903368|Bill T. Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1952-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_t_jones bill_t_jones]
| [[:d:Q2903368|Q2903368]]
|-
| [[Attēls:BJK headshot 2011 5x7 300dpi.jpg|center|128px]]
| [[Billija Džīna Kinga]]
| 
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13219424|tenisa treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2986228|sporta komentētājs]]''
| 1943-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billie_jean_king billie_jean_king]
| [[:d:Q54527|Q54527]]
|-
| [[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|center|128px]]
| [[Billijs Greiems]]
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259532|garīdznieks]]''
| 1918-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billy_graham billy_graham]
| [[:d:Q213550|Q213550]]
|-
| [[Attēls:Bill Gates 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Bills Geitss]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1955-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_gates bill_gates]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/339 339]
| [[:d:Q5284|Q5284]]
|-
| [[Attēls:Bill Clinton.jpg|center|128px]]
| [[Bills Klintons]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12800682|saksofonists]]''
| 1946-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_clinton bill_clinton]
| [[:d:Q1124|Q1124]]
|-
| [[Attēls:Billy Collins.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q863057|Billy Collins]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1941-03-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billy_collins billy_collins]
| [[:d:Q863057|Q863057]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798780|Birke Baehr]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/birke_baehr birke_baehr]
| [[:d:Q23798780|Q23798780]]
|-
| [[Attēls:Bjarke Ingels in Frankfurt.20150617.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q429817|Bjarke Ingels]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1974-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjarke_ingels bjarke_ingels]
| [[:d:Q429817|Q429817]]
|-
| [[Attēls:Bjørn Lomborg 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q318511|Bjørn Lomborg]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1255921|prezidents]]''
| 1965-01-06&lt;br/&gt;1965-01-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjorn_lomborg bjorn_lomborg]
| [[:d:Q318511|Q318511]]
|-
| [[Attēls:Black Yoyo 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17214011|Black]]''
| 
| 
| 1982-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/black black]
| [[:d:Q17214011|Q17214011]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797800|Black Label Movement]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/black_label_movement black_label_movement]
| [[:d:Q23797800|Q23797800]]
|-
| [[Attēls:PhotonQ-Demis Hassabis on Artificial Playful Intelligence (15366514658) (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4924259|Blaise Agüera y Arcas]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1975-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/blaise_aguera_y_arcas blaise_aguera_y_arcas]
| [[:d:Q4924259|Q4924259]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662240|Boaz Almog]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/boaz_almog boaz_almog]
| [[:d:Q23662240|Q23662240]]
|-
| [[Attēls:Bob Inglis congressional portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q888008|Bob Inglis]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1959-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_inglis bob_inglis]
| [[:d:Q888008|Q888008]]
|-
| [[Attēls:DIG13846-168.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312782|Bob Woodward]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1943-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_woodward bob_woodward]
| [[:d:Q312782|Q312782]]
|-
| [[Attēls:Bobby Ghosh - 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4935035|Bobby Ghosh]]''
| 
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bobby_ghosh bobby_ghosh]
| [[:d:Q4935035|Q4935035]]
|-
| [[Attēls:Bobby McFerrin 2011.jpg|center|128px]]
| [[Bobijs Makferins]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1950-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bobby_mcferrin bobby_mcferrin]
| [[:d:Q310894|Q310894]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670967|Boghuma Kabisen Titanji]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/boghuma_kabisen_titanji boghuma_kabisen_titanji]
| [[:d:Q23670967|Q23670967]]
|-
| [[Attēls:Re publica Accra 18 – Day 2 (44534526750) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2411298|Boniface Mwangi]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1983-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/boniface_mwangi boniface_mwangi]
| [[:d:Q2411298|Q2411298]]
|-
| [[Attēls:Bonnie Bassler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60545293|Bonnie L. Bassler]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bonnie_bassler bonnie_bassler]
| [[:d:Q60545293|Q60545293]]
|-
| [[Attēls:Bono singing in Indianapolis on Joshua Tree Tour 2017 9-10-17.jpg|center|128px]]
| [[Bono]]
| īru dziedātājs un grupas U2 solists
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1960-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bono bono]
| [[:d:Q834621|Q834621]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713817|Boyd Varty]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/boyd_varty boyd_varty]
| [[:d:Q23713817|Q23713817]]
|-
| [[Attēls:Etech05 Bran1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4956294|Bran Ferren]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1953-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bran_ferren bran_ferren]
| [[:d:Q4956294|Q4956294]]
|-
| [[Attēls:Brenda-laurel-sxsw.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4960717|Brenda Laurel]]''
| 
| ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1950-11-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brenda_laurel brenda_laurel]
| [[:d:Q4960717|Q4960717]]
|-
| [[Attēls:Brenda Romero at 2015 IGF Awards-GDCA (16102142533) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q521361|Brenda Romero]]''
| 
| ''[[:d:Q58287519|video game developer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
| 1966-10-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brenda_brathwaite brenda_brathwaite]
| [[:d:Q521361|Q521361]]
|-
| [[Attēls:Dr. Brene Brown at Texas Conference for Women (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4961808|Brené Brown]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1965-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brene_brown brene_brown]
| [[:d:Q4961808|Q4961808]]
|-
| [[Attēls:Brewster Kahle 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92945|Brewster Kahle]]''
| 
| ''[[:d:Q20013489|digital librarian]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q635734|arhivārs]]''&lt;br/&gt;[[bibliotekārs]]
| 1960-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brewster_kahle brewster_kahle]
| [[:d:Q92945|Q92945]]
|-
| [[Attēls:Professor Brian Cox OBE FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q463581|Brian Cox]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1968-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_cox brian_cox]
| [[:d:Q463581|Q463581]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4963566|Brian Dettmer]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_dettmer brian_dettmer]
| [[:d:Q4963566|Q4963566]]
|-
| [[Attēls:Brian Goldman - EMWF 2018 - DanH-0278 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4963859|Brian Goldman]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1956-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_goldman brian_goldman]
| [[:d:Q4963859|Q4963859]]
|-
| [[Attēls:Brian Greene, February 28, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60815|Brian Greene]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1963-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_greene brian_greene]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/227 227]
| [[:d:Q60815|Q60815]]
|-
| [[Attēls:Brian Skerry.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4965308|Brian Skerry]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_skerry brian_skerry]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/717 717]
| [[:d:Q4965308|Q4965308]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4970590|British Paraorchestra]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/british_paraorchestra british_paraorchestra]
| [[:d:Q4970590|Q4970590]]
|-
| [[Attēls:Britta Riley (6993163852).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656783|Britta Riley]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/britta_riley britta_riley]
| [[:d:Q23656783|Q23656783]]
|-
| [[Attēls:Brittney Cooper.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52187077|Brittney C. Cooper]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1980-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brittney_cooper brittney_cooper]
| [[:d:Q52187077|Q52187077]]
|-
| 
| ''[[:d:Q75732840|Bronwyn King]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bronwyn_king bronwyn_king]
| [[:d:Q75732840|Q75732840]]
|-
| [[Attēls:Bruce Aylward at NetHope Global Summit (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q87914789|Bruce Aylward]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_aylward bruce_aylward]
| [[:d:Q87914789|Q87914789]]
|-
| [[Attēls:Bruce Bueno de Mesquita.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2926412|Bruce Bueno de Mesquita]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-11-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_bueno_de_mesquita bruce_bueno_de_mesquita]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/344 344]
| [[:d:Q2926412|Q2926412]]
|-
| [[Attēls:Bruce Feiler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4977459|Bruce Feiler]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1964-10-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_feiler bruce_feiler]
| [[:d:Q4977459|Q4977459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4977974|Bruce McCall]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1935
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_mccall bruce_mccall]
| [[:d:Q4977974|Q4977974]]
|-
| [[Attēls:Bruce Schneier 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q368328|Bruce Schneier]]''
| 
| ''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1963-01-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_schneier bruce_schneier]
| [[:d:Q368328|Q368328]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759795|Bruno Bowden]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_bowden bruno_bowden]
| [[:d:Q23759795|Q23759795]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5395568|Bruno Maisonnier]]''
| 
| 
| 1958-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_maisonnier bruno_maisonnier]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1553 1553]
| [[:d:Q5395568|Q5395568]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759670|Bruno Torturra]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_torturra bruno_torturra]
| [[:d:Q23759670|Q23759670]]
|-
| [[Attēls:Bryan Stevenson in 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2698978|Bryan Stevenson]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1959-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bryan_stevenson bryan_stevenson]
| [[:d:Q2698978|Q2698978]]
|-
| [[Attēls:Sanjit Bunker Roy at Time 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2654764|Bunker Roy]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16278103|squash player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q662729|public figure]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2066131|sportists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1945-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bunker_roy bunker_roy]
| [[:d:Q2654764|Q2654764]]
|-
| [[Attēls:Burt Rutan - Cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q453046|Burt Rutan]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[kosmonauts]]
| 1943-06-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/burt_rutan burt_rutan]
| [[:d:Q453046|Q453046]]
|-
| [[Attēls:Dr.BurcinMP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54871429|Burçin Mutlu-Pakdil]]''
| 
| [[astronoms]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/burcin_mutlu_pakdil burcin_mutlu_pakdil]
| [[:d:Q54871429|Q54871429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23691925|Béatrice Coron]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1956-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/beatrice_coron beatrice_coron]
| [[:d:Q23691925|Q23691925]]
|-
| [[Attēls:CKWilliams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2930440|C. K. Williams]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1936-11-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/c_k_williams c_k_williams]
| [[:d:Q2930440|Q2930440]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662175|C. Noel Bairey Merz]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/c_noel_bairey_merz c_noel_bairey_merz]
| [[:d:Q23662175|Q23662175]]
|-
| [[Attēls:Caitlin Doughty in red evergreen background.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18149464|Caitlin Doughty]]''
| 
| ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q316490|funeral director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1984-08-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caitlin_doughty caitlin_doughty]
| [[:d:Q18149464|Q18149464]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662822|Caitria O'Neill]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/caitria_o_neill caitria_o_neill]
| [[:d:Q23662822|Q23662822]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782397|Caleb Chung]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/caleb_chung caleb_chung]
| [[:d:Q23782397|Q23782397]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18921892|Cameron Herold]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_herold cameron_herold]
| [[:d:Q18921892|Q18921892]]
|-
| [[Attēls:Cameron Russell upstate New York 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5026365|Cameron Russell]]''
| 
| [[modele]]
| 1987-06-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_russell cameron_russell]
| [[:d:Q5026365|Q5026365]]
|-
| [[Attēls:Architecture for Humanity - Design like you give a damn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1916995|Cameron Sinclair]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1973-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_sinclair cameron_sinclair]
| [[:d:Q1916995|Q1916995]]
|-
| [[Attēls:Camille A. Brown.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q5026614|Camille A. Brown]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/camille_brown camille_brown]
| [[:d:Q5026614|Q5026614]]
|-
| [[Attēls:Camille Seaman (16574061918).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657188|Camille Seaman]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/camille_seaman camille_seaman]
| [[:d:Q23657188|Q23657188]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662781|Candy Chang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/candy_chang candy_chang]
| [[:d:Q23662781|Q23662781]]
|-
| [[Attēls:Carin Bondar 1 (22826880310).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670521|Carin Bondar]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1975-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/carin_bondar carin_bondar]
| [[:d:Q23670521|Q23670521]]
|-
| [[Attēls:Carl Honoré.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4355090|Carl Honoré]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_honore carl_honore]
| [[:d:Q4355090|Q4355090]]
|-
| [[Attēls:Carl Safina.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5040752|Carl Safina]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_safina carl_safina]
| [[:d:Q5040752|Q5040752]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662330|Carl Schoonover]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carl_schoonover carl_schoonover]
| [[:d:Q23662330|Q23662330]]
|-
| [[Attēls:Carlo Ratti (3330956571).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q552294|Carlo Ratti]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1971-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlo_ratti carlo_ratti]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/887 887]
| [[:d:Q552294|Q552294]]
|-
| [[Attēls:Carlos Orsi IQC 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q9697265|Carlos Orsi]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news]
| [[:d:Q9697265|Q9697265]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5043415|Carmen Agra Deedy]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carmen_agra_deedy carmen_agra_deedy]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/280 280]
| [[:d:Q5043415|Q5043415]]
|-
| [[Attēls:Carne Ross (Independent Diplomat).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2682141|Carne Ross]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carne_ross carne_ross]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/793 793]
| [[:d:Q2682141|Q2682141]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28697869|Carol Fishman Cohen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carol_f_cohen carol_f_cohen]
| [[:d:Q28697869|Q28697869]]
|-
| [[Attēls:Carol Dweck for Innovation documentary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2939829|Carol S. Dweck]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carol_dweck carol_dweck]
| [[:d:Q2939829|Q2939829]]
|-
| [[Attēls:Carole Cadwalladr 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5044664|Carole Cadwalladr]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1969-10-10&lt;br/&gt;1969-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carole_cadwalladr carole_cadwalladr]
| [[:d:Q5044664|Q5044664]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797152|Caroline Casey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_casey caroline_casey]
| [[:d:Q23797152|Q23797152]]
|-
| [[Attēls:Photo - Festival de Cornouaille 2012 - Loreena McKennitt en concert le 26 juillet - 006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450712|Caroline Lavelle]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_lavelle caroline_lavelle]
| [[:d:Q450712|Q450712]]
|-
| [[Attēls:Caroline Paul.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3660607|Caroline Paul]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1963-07-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_paul caroline_paul]
| [[:d:Q3660607|Q3660607]]
|-
| [[Attēls:Caroline Phillips (Baiona) (Portrait mode).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797623|Caroline Phillips]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_phillips caroline_phillips]
| [[:d:Q23797623|Q23797623]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Bertozzi IMG 9384.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7442|Carolyn Bertozzi]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1966-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_bertozzi carolyn_bertozzi]
| [[:d:Q7442|Q7442]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Jones by Jaka Vinsek 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21781554|Carolyn Jones]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_jones carolyn_jones]
| [[:d:Q21781554|Q21781554]]
|-
| [[Attēls:Carolyn-porco-2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q257420|Carolyn Porco]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''
| 1953-03-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_porco carolyn_porco]
| [[:d:Q257420|Q257420]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Steel - Hungry City.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783079|Carolyn Steel]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_steel carolyn_steel]
| [[:d:Q23783079|Q23783079]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64436737|Carrie Nugent]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carrie_nugent carrie_nugent]
| [[:d:Q64436737|Q64436737]]
|-
| [[Attēls:Carrie Poppy at Skepticon 2018 (30766946987).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61719716|Carrie Poppy]]''
| 
| ''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carrie_poppy carrie_poppy]
| [[:d:Q61719716|Q61719716]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797359|Carter Emmart]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carter_emmart carter_emmart]
| [[:d:Q23797359|Q23797359]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662237|Carvens Lissaint]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/carvens_lissaint carvens_lissaint]
| [[:d:Q23662237|Q23662237]]
|-
| [[Attēls:Cary Fowler - Pop!Tech 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2940713|Cary Fowler]]''
| 
| [[zemnieks]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1949-12&lt;br/&gt;1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cary_fowler cary_fowler]
| [[:d:Q2940713|Q2940713]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783406|Cat Laine]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cat_laine cat_laine]
| [[:d:Q23783406|Q23783406]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662763|Catarina Mota]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catarina_mota catarina_mota]
| [[:d:Q23662763|Q23662763]]
|-
| [[Attēls:Catherine Bracy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16727624|Catherine Bracy]]''
| 
| ''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12376667|technologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_bracy catherine_bracy]
| [[:d:Q16727624|Q16727624]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20035599|Catherine Crump]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_crump catherine_crump]
| [[:d:Q20035599|Q20035599]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782401|Catherine Mohr]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1968-11-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_mohr catherine_mohr]
| [[:d:Q23782401|Q23782401]]
|-
| [[Attēls:Cathy O'Neil at Google Cambridge.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16499729|Cathy O'Neil]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cathy_o_neil cathy_o_neil]
| [[:d:Q16499729|Q16499729]]
|-
| [[Attēls:Cecile Richards 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5056393|Cecile Richards]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1958-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cecile_richards cecile_richards]
| [[:d:Q5056393|Q5056393]]
|-
| [[Attēls:Celeste Headlee, co-host of The Takeaway, April, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5057852|Celeste Headlee]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1969-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/celeste_headlee celeste_headlee]
| [[:d:Q5057852|Q5057852]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663116|Cesar Harada]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_harada cesar_harada]
| [[:d:Q23663116|Q23663116]]
|-
| [[Attēls:Cesar Kuriyama Picture.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q22088262|Cesar Kuriyama]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_kuriyama cesar_kuriyama]
| [[:d:Q22088262|Q22088262]]
|-
| [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48934812908).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q81911422|Chad Frischmann]]''
| 
| ''[[:d:Q18121578|research director]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chad_frischmann chad_frischmann]
| [[:d:Q81911422|Q81911422]]
|-
| [[Attēls:TanChadeMeng-20170715-BuddhistFellowship-Singapore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5066429|Chade-Meng Tan]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chade_meng_tan chade_meng_tan]
| [[:d:Q5066429|Q5066429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5074528|Charity Sunshine Tillemann-Dick]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1983-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charity_tilleman_dick charity_tilleman_dick]
| [[:d:Q5074528|Q5074528]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59166742|Charity Wayua]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/charity_wayua charity_wayua]
| [[:d:Q59166742|Q59166742]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783383|Charles Anderson]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/charles_anderson charles_anderson]
| [[:d:Q23783383|Q23783383]]
|-
| [[Attēls:Charles C. Mann.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1749059|Charles C. Mann]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1955-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_c_mann charles_c_mann]
| [[:d:Q1749059|Q1749059]]
|-
| [[Attēls:CharlesElachi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1950678|Charles Elachi]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1947-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_elachi charles_elachi]
| [[:d:Q1950678|Q1950678]]
|-
| [[Attēls:Charles Fleischer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q658690|Charles Fleischer]]''
| 
| ''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1950-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_fleischer charles_fleischer]
| [[:d:Q658690|Q658690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5078872|Charles Hazlewood]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 1966-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_hazlewood charles_hazlewood]
| [[:d:Q5078872|Q5078872]]
|-
| [[Attēls:Charles J. Moore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5079370|Charles J. Moore]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_moore charles_moore]
| [[:d:Q5079370|Q5079370]]
|-
| [[Attēls:Charles Leadbeater author of WeThink 2008-09-17.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q354448|Charles Leadbeater]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1959-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_leadbeater charles_leadbeater]
| [[:d:Q354448|Q354448]]
|-
| [[Attēls:Charles Limb3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783472|Charles Limb]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_limb charles_limb]
| [[:d:Q23783472|Q23783472]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23714138|Charles Robertson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/charles_robertson charles_robertson]
| [[:d:Q23714138|Q23714138]]
|-
| [[Attēls:Charlie Todd (Improw Everywhere) (8704860056) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657205|Charlie Todd]]''
| 
| [[komiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlie_todd charlie_todd]
| [[:d:Q23657205|Q23657205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18057048|Charmian Gooch]]''
| 
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charmian_gooch charmian_gooch]
| [[:d:Q18057048|Q18057048]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657121|Chee Pearlman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chee_pearlman chee_pearlman]
| [[:d:Q23657121|Q23657121]]
|-
| [[Attēls:ChelseaShields2.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21285550|Chelsea Shields]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1981-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chelsea_shields chelsea_shields]
| [[:d:Q21285550|Q21285550]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5092736|Cheryl Y. Hayashi]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17344952|arachnologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cheryl_hayashi cheryl_hayashi]
| [[:d:Q5092736|Q5092736]]
|-
| [[Attēls:India's Role in the World (39195651954).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5094180|Chetna Gala Sinha]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[zemnieks]]
| 1959-03-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chetana_gala_sinha chetana_gala_sinha]
| [[:d:Q5094180|Q5094180]]
|-
| [[Attēls:Field experiment in Nihonbashi, Tokyo (Feb 2017) 1-19 screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q11557098|Chieko Asakawa]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/chieko_asakawa chieko_asakawa]
| [[:d:Q11557098|Q11557098]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99432535|Chika Ezeanya Esiobu]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chika_ezeanya_esiobu chika_ezeanya_esiobu]
| [[:d:Q99432535|Q99432535]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15647582|Chiki Sarkar]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chiki_sarkar chiki_sarkar]
| [[:d:Q15647582|Q15647582]]
|-
| [[Attēls:ChimamandaAdichie.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q230141|Chimamanda frau]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1977-09-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chimamanda_ngozi_adichie chimamanda_ngozi_adichie]
| [[:d:Q230141|Q230141]]
|-
| [[Attēls:Chinaka Hodge 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21593044|Chinaka Hodge]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chinaka_hodge chinaka_hodge]
| [[:d:Q21593044|Q21593044]]
|-
| [[Attēls:ChipConley Google.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15452491|Chip Conley]]''
| 
| ''[[:d:Q1631120|hotel manager]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1960-10-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_conley chip_conley]
| [[:d:Q15452491|Q15452491]]
|-
| [[Attēls:6.28.12ChipKiddByLuigiNovi1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3675120|Chip Kidd]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1964-09-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_kidd chip_kidd]
| [[:d:Q3675120|Q3675120]]
|-
| [[Attēls:Chris Abani (32683010407).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1076935|Chris Abani]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1966-12-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_abani chris_abani]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/137 137]
| [[:d:Q1076935|Q1076935]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5105677|Chris Adami]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1962-08-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_adami christoph_adami]
| [[:d:Q5105677|Q5105677]]
|-
| [[Attēls:Chris Anderson (16209935970).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q706222|Chris Anderson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1961-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_wired chris_anderson_wired]
| [[:d:Q706222|Q706222]]
|-
| [[Attēls:Chris Bangle in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q702921|Chris Bangle]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11295636|car designer]]''
| 1956-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_bangle chris_bangle]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/6 6]
| [[:d:Q702921|Q702921]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5105920|Chris Bliss]]''
| 
| ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q194326|juggling]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_bliss chris_bliss]
| [[:d:Q5105920|Q5105920]]
|-
| [[Attēls:Chris Burkard.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16200974|Chris Burkard]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1986-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_burkard chris_burkard]
| [[:d:Q16200974|Q16200974]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759541|Chris Domas]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_domas chris_domas]
| [[:d:Q23759541|Q23759541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712280|Chris Downey]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_downey chris_downey]
| [[:d:Q23712280|Q23712280]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662509|Chris Gerdes]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_gerdes chris_gerdes]
| [[:d:Q23662509|Q23662509]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2895170|Chris Jordan]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_jordan chris_jordan]
| [[:d:Q2895170|Q2895170]]
|-
| [[Attēls:Chris Kluwe postgame 2010-11-28.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1077409|Chris Kluwe]]''
| 
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1981-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_kluwe chris_kluwe]
| [[:d:Q1077409|Q1077409]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727966|Chris McKnett]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_mcknett chris_mcknett]
| [[:d:Q23727966|Q23727966]]
|-
| [[Attēls:Chris Milk - Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1077562|Chris Milk]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1975&lt;br/&gt;1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_milk chris_milk]
| [[:d:Q1077562|Q1077562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46993874|Chris Sheldrick]]''
| 
| 
| 1981-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_sheldrick chris_sheldrick]
| [[:d:Q46993874|Q46993874]]
|-
| [[Attēls:ChrisUrmson2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760309|Chris Urmson]]''
| 
| ''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/chris_urmson chris_urmson]
| [[:d:Q23760309|Q23760309]]
|-
| [[Attēls:Christian Picciolini.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5110031|Christian Picciolini]]''
| 
| ''[[:d:Q1344174|talent agent]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1320883|talent manager]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1973-11-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christian_picciolini christian_picciolini]
| [[:d:Q5110031|Q5110031]]
|-
| [[Attēls:Christiana Figueres in London - 2018 (39536174340) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q518828|Christiana Figueres]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1956-08-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kostarika]]
| [https://www.ted.com/speakers/christiana_figueres christiana_figueres]
| [[:d:Q518828|Q518828]]
|-
| [[Attēls:Rafael Mariano Grossi &amp; Christiane Amanpour (cop26 0474) (51649883934) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q236939|Christiane Amanpour]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1155838|correspondent]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q94498772|program host]]''
| 1958-01-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christiane_amanpour christiane_amanpour]
| [[:d:Q236939|Q236939]]
|-
| [[Attēls:Christien Meindertsma (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12270277|Christien Meindertsma]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christien_meindertsma christien_meindertsma]
| [[:d:Q12270277|Q12270277]]
|-
| [[Attēls:TNW USA 2015 (23184168653) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64853888|Christina Wallace]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_wallace christina_wallace]
| [[:d:Q64853888|Q64853888]]
|-
| [[Attēls:Warinner-headshot-3.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662209|Christina Warinner]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_warinner christina_warinner]
| [[:d:Q23662209|Q23662209]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56647253|Christine L. Porath]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/christine_porath christine_porath]
| [[:d:Q56647253|Q56647253]]
|-
| [[Attēls:Christine Sun Kim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664324|Christine Sun Kim]]''
| 
| ''[[:d:Q19850998|sound artist]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christine_sun_kim christine_sun_kim]
| [[:d:Q19664324|Q19664324]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61820616|Christoph Keplinger]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_keplinger christoph_keplinger]
| [[:d:Q61820616|Q61820616]]
|-
| [[Attēls:Christoph Niemann (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110841|Christoph Niemann]]''
| 
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2000124|postage stamp designer]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_niemann christoph_niemann]
| [[:d:Q110841|Q110841]]
|-
| [[Attēls:Wiki ategeka.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17411054|Christopher Ategeka]]''
| 
| ''[[:d:Q623279|chief operating officer]]''
| 1984-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_ategeka christopher_ategeka]
| [[:d:Q17411054|Q17411054]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797209|Christopher C. Deam]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_deam christopher_deam]
| [[:d:Q23797209|Q23797209]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16728823|Christopher Emdin]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_emdin chris_emdin]
| [[:d:Q16728823|Q16728823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5112847|Christopher McDougall]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1962-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_mcdougall christopher_mcdougall]
| [[:d:Q5112847|Q5112847]]
|-
| [[Attēls:Chris nowinski.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1140002|Christopher Nowinski]]''
| 
| ''[[:d:Q13474373|profesionāls cīkstonis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1978-09-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_nowinski chris_nowinski]
| [[:d:Q1140002|Q1140002]]
|-
| [[Attēls:Christopher Poole at XOXO Festival September 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3135308|Christopher Poole]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_moot_poole christopher_moot_poole]
| [[:d:Q3135308|Q3135308]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5113183|Christopher Ryan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962-02-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_ryan christopher_ryan]
| [[:d:Q5113183|Q5113183]]
|-
| [[Attēls:2013-12-29 30C3 - Christopher Soghoian 3145.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q652791|Christopher Soghoian]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_soghoian christopher_soghoian]
| [[:d:Q652791|Q652791]]
|-
| [[Attēls:Leweb 2014 - conference - leweb trends - the future of the mind - christopher decharms.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5113488|Christopher deCharms]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_decharms christopher_decharms]
| [[:d:Q5113488|Q5113488]]
|-
| [[Attēls:Chrystia Freeland - 2019 (MUS9897) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4492815|Chrystia Freeland]]''
| 
| ''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1968-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/chrystia_freeland chrystia_freeland]
| [[:d:Q4492815|Q4492815]]
|-
| [[Attēls:Chuck Nice at Caroline's.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5115638|Chuck Nice]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1966-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chuck_nice chuck_nice]
| [[:d:Q5115638|Q5115638]]
|-
| [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 Cindy Gallop Cropped.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5120529|Cindy Gallop]]''
| 
| ''[[:d:Q21507004|sex educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900657|marketer]]''
| 1960-02-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cindy_gallop cindy_gallop]
| [[:d:Q5120529|Q5120529]]
|-
| [[Attēls:Claron Mc Faddon 01 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q454090|Claron McFadden]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/claron_mcfadden claron_mcfadden]
| [[:d:Q454090|Q454090]]
|-
| [[Attēls:Clay Shirky (6723907001).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q930425|Clay Shirky]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clay_shirky clay_shirky]
| [[:d:Q930425|Q930425]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728708|Clayton Cameron]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/clayton_cameron clayton_cameron]
| [[:d:Q23728708|Q23728708]]
|-
| [[Attēls:-rp17 - Tag 3 (33728174294).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61483352|Clemantine Wamariya]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ruanda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clemantine_wamariya clemantine_wamariya]
| [[:d:Q61483352|Q61483352]]
|-
| [[Attēls:2010-05-08 Cleo Wade (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26865869|Cleo Wade]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1989-09-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cleo_wade cleo_wade]
| [[:d:Q26865869|Q26865869]]
|-
| 
| ''[[:d:Q556998|Clifford Stoll]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1950-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clifford_stoll clifford_stoll]
| [[:d:Q556998|Q556998]]
|-
| [[Attēls:Clint Smith - 2019 (48915241016) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759721|Clint Smith]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1988-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/clint_smith clint_smith]
| [[:d:Q23759721|Q23759721]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99439559|Colette Pichon Battle]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colette_pichon_battle colette_pichon_battle]
| [[:d:Q99439559|Q99439559]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1108379|Colin Camerer]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1959-12-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_camerer colin_camerer]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1566 1566]
| [[:d:Q1108379|Q1108379]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5145149|Colin Grant]]''
| 
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-04-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_grant colin_grant]
| [[:d:Q5145149|Q5145149]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662150|Colin Robertson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colin_robertson colin_robertson]
| [[:d:Q23662150|Q23662150]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670969|Colin Stokes]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/colin_stokes colin_stokes]
| [[:d:Q23670969|Q23670969]]
|-
| [[Attēls:Transmediale-2010-Conrad Wolfram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5162640|Conrad Wolfram]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1970-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/conrad_wolfram conrad_wolfram]
| [[:d:Q5162640|Q5162640]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2997459|Corneille Ewango]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/corneille_ewango corneille_ewango]
| [[:d:Q2997459|Q2997459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760253|Cosmin Mihaiu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cosmin_mihaiu cosmin_mihaiu]
| [[:d:Q23760253|Q23760253]]
|-
| [[Attēls:Courtney Martin at PopTech 2014 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21062672|Courtney E. Martin]]''
| 
| [[autors]]
| 1979-12-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/courtney_e_martin courtney_e_martin]
| [[:d:Q21062672|Q21062672]]
|-
| [[Attēls:Craigventer2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q311003|Craig Vente]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/craig_venter craig_venter]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/7 7]
| [[:d:Q311003|Q311003]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769089|Cristina Domenech]]''
| 
| 
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/cristina_domenech cristina_domenech]
| [[:d:Q23769089|Q23769089]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728751|Curtis Wong]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/curtis_wong curtis_wong]
| [[:d:Q23728751|Q23728751]]
|-
| [[Attēls:2010 Cynthia Breazeal 4641804653.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21585|Cynthia Breazeal]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1967-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_breazeal cynthia_breazeal]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/817 817]
| [[:d:Q21585|Q21585]]
|-
| [[Attēls:Cynthia Erivo (82023) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21592474|Cynthia Erivo]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1987-01-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_erivo cynthia_erivo]
| [[:d:Q21592474|Q21592474]]
|-
| [[Attēls:Cyntia Kenyon 01.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q437333|Cynthia Kenyon]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1954-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_kenyon cynthia_kenyon]
| [[:d:Q437333|Q437333]]
|-
| [[Attēls:Cynthia P. Schneider.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5200139|Cynthia P. Schneider]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1953-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_schneider cynthia_schneider]
| [[:d:Q5200139|Q5200139]]
|-
| [[Attēls:Cedric Villani at his office 2015 n3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q334065|Cédric Villani]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28004591|professeur des universités]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1973-10-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cedric_villani cedric_villani]
| [[:d:Q334065|Q334065]]
|-
| [[Attēls:Cesar Hidalgo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22004920|César A. Hidalgo]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1979-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_hidalgo cesar_hidalgo]
| [[:d:Q22004920|Q22004920]]
|-
| [[Attēls:Chairman Alexander Rinnooy Kan, Daan Roosegaarde en Aldith Hunkar at DeLaMar, Amsterdam NL.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5207373|Daan Roosegaarde]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3492227|innovator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106208189|computer artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1979-07-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daan_roosegaarde daan_roosegaarde]
| [[:d:Q5207373|Q5207373]]
|-
| [[Attēls:The Future of Higher Education Daphne Koller (8411917358).jpg|center|128px]]
| [[Dafne Kollere]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daphne_koller daphne_koller]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1309 1309]
| [[:d:Q11755|Q11755]]
|-
| [[Attēls:Dale-Dougherty-2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4819967|Dale Dougherty]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dale_dougherty dale_dougherty]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/940 940]
| [[:d:Q4819967|Q4819967]]
|-
| [[Attēls:Dalia Mogahed.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3012376|Dalia Mogahed]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/dalia_mogahed dalia_mogahed]
| [[:d:Q3012376|Q3012376]]
|-
| [[Attēls:Dambisa Moyo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q466993|Dambisa Moyo]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1969-02-02&lt;br/&gt;1969-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zambija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dambisa_moyo dambisa_moyo]
| [[:d:Q466993|Q466993]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662494|Damian Palin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/damian_palin damian_palin]
| [[:d:Q23662494|Q23662494]]
|-
| [[Attēls:Whose Streets? A Social Cinema Screening (35731793401).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28086150|Damon Davis]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/damon_davis damon_davis]
| [[:d:Q28086150|Q28086150]]
|-
| [[Attēls:DamonH.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656822|Damon Horowitz]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/damon_horowitz damon_horowitz]
| [[:d:Q23656822|Q23656822]]
|-
| [[Attēls:Dan Ariely January 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q731905|Dan Ariely]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-04-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_ariely dan_ariely]
| [[:d:Q731905|Q731905]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759547|Dan Barasch]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_barasch daniel_barasch]
| [[:d:Q23759547|Q23759547]]
|-
| [[Attēls:Dan Barber of Blue Hill.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5213116|Dan Barber]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_barber dan_barber]
| [[:d:Q5213116|Q5213116]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60770645|Dan Bell]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_bell dan_bell]
| [[:d:Q60770645|Q60770645]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727949|Dan Berkenstock]]''
| 
| 
| 1980-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_berkenstock dan_berkenstock]
| [[:d:Q23727949|Q23727949]]
|-
| [[Attēls:Dan Bricklin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92624|Dan Bricklin]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1951-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_bricklin dan_bricklin]
| [[:d:Q92624|Q92624]]
|-
| [[Attēls:DanBuettnerOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5213207|Dan Buettner]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_buettner dan_buettner]
| [[:d:Q5213207|Q5213207]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796178|Dan Cobley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_cobley dan_cobley]
| [[:d:Q23796178|Q23796178]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759538|Dan Ellsey]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_ellsey dan_ellsey]
| [[:d:Q23759538|Q23759538]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16224737|Dan Gross]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_gross dan_gross]
| [[:d:Q16224737|Q16224737]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90630014|Dan Knights]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_knights dan_knights]
| [[:d:Q90630014|Q90630014]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785279|Dan Meyer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_meyer dan_meyer]
| [[:d:Q23785279|Q23785279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759543|Dan Pacholke]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_pacholke dan_pacholke]
| [[:d:Q23759543|Q23759543]]
|-
| [[Attēls:Curing the Charitable Curse.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5214160|Dan Pallotta]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1961-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_pallotta dan_pallotta]
| [[:d:Q5214160|Q5214160]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5214203|Dan Phillips]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_phillips dan_phillips]
| [[:d:Q5214203|Q5214203]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109822743|Daniel Engber]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3745071|science writer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_engber daniel_engber]
| [[:d:Q109822743|Q109822743]]
|-
| [[Attēls:Daniel Todd Gilbert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449564|Daniel Gilbert]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_gilbert dan_gilbert]
| [[:d:Q449564|Q449564]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3701617|Daniel Goldstein]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1969-04-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_goldstein dan_goldstein]
| [[:d:Q3701617|Q3701617]]
|-
| [[Attēls:Daniel Goleman - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q351701|Daniel Goleman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1946-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_goleman daniel_goleman]
| [[:d:Q351701|Q351701]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712794|Daniel H. Cohen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dan_cohen dan_cohen]
| [[:d:Q23712794|Q23712794]]
|-
| [[Attēls:Daniel H. Pink (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q978171|Daniel H. Pink]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_pink daniel_pink]
| [[:d:Q978171|Q978171]]
|-
| [[Attēls:Daniel Kish - PopTech 2011 - Camden Maine USA 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5217808|Daniel Kish]]''
| 
| 
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kish daniel_kish]
| [[:d:Q5217808|Q5217808]]
|-
| [[Attēls:Kraft-PicColor.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5217831|Daniel Kraft]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kraft daniel_kraft]
| [[:d:Q5217831|Q5217831]]
|-
| [[Attēls:Levitin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1981608|Daniel Levitin]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1957-12-27&lt;br/&gt;1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_levitin daniel_levitin]
| [[:d:Q1981608|Q1981608]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27881272|Daniel Lismore]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1984-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_lismore daniel_lismore]
| [[:d:Q27881272|Q27881272]]
|-
| [[Attēls:DanielWolpert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15990373|Daniel M. Wolpert]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''
| 1963-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_wolpert daniel_wolpert]
| [[:d:Q15990373|Q15990373]]
|-
| [[Attēls:Daniel Pauly Pauly Symposium.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q581515|Daniel Pauly]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_pauly daniel_pauly]
| [[:d:Q581515|Q581515]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670526|Daniel Reisel]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_reisel daniel_reisel]
| [[:d:Q23670526|Q23670526]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662187|Daniel Schnitzer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_schnitzer daniel_schnitzer]
| [[:d:Q23662187|Q23662187]]
|-
| [[Attēls:DanielSuarezJI.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1162833|Daniel Suarez]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1964-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_suarez daniel_suarez]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1571 1571]
| [[:d:Q1162833|Q1162833]]
|-
| [[Attēls:Bluemet Tammet.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12857|Daniel Tammet]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q860918|esperantists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1979-01-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_tammet daniel_tammet]
| [[:d:Q12857|Q12857]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768726|Daniele Quercia]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daniele_quercia daniele_quercia]
| [[:d:Q23768726|Q23768726]]
|-
| [[Attēls:Danielle Citron 110748.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19867132|Danielle Citron]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1968-12-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_citron danielle_citron]
| [[:d:Q19867132|Q19867132]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28366283|Danielle Feinberg]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinooperators]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_feinberg danielle_feinberg]
| [[:d:Q28366283|Q28366283]]
|-
| [[Attēls:Danielle Wood (48278825827) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63304349|Danielle Wood]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_wood danielle_wood]
| [[:d:Q63304349|Q63304349]]
|-
| [[Attēls:Danielle de Niese.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q271031|Danielle de Niese]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1979-04-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_de_niese danielle_de_niese]
| [[:d:Q271031|Q271031]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24040721|Danit Peleg]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/danit_peleg danit_peleg]
| [[:d:Q24040721|Q24040721]]
|-
| [[Attēls:Danny Dorling at Bookmarks bookshop, Bloomsbury in 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5220292|Danny Dorling]]''
| 
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''
| 1968-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/danny_dorling danny_dorling]
| [[:d:Q5220292|Q5220292]]
|-
| [[Attēls:Daphné Bavelier.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q19956013|Daphne Bavelier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16328995|professeur universitaire]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daphne_bavelier daphne_bavelier]
| [[:d:Q19956013|Q19956013]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1165874|Daria van den Bercken]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1979-08-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daria_van_den_bercken daria_van_den_bercken]
| [[:d:Q1165874|Q1165874]]
|-
| [[Attēls:Making Education Work (29872410888) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43396457|Darrick Hamilton]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/darrick_hamilton darrick_hamilton]
| [[:d:Q43396457|Q43396457]]
|-
| [[Attēls:Dave Eggers (11483).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q589497|Dave Eggers]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2823717|activist shareholder]]''
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_eggers dave_eggers]
| [[:d:Q589497|Q589497]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16731592|Dave Logan]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-03-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_logan david_logan]
| [[:d:Q16731592|Q16731592]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783490|Dave Meslin]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dave_meslin dave_meslin]
| [[:d:Q23783490|Q23783490]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768720|Dave Troy]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dave_troy dave_troy]
| [[:d:Q23768720|Q23768720]]
|-
| [[Attēls:Dave deBronkart-20091229.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5230186|Dave deBronkart]]''
| 
| 
| 1950-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_debronkart dave_debronkart]
| [[:d:Q5230186|Q5230186]]
|-
| [[Attēls:David B. Agus World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5230638|David Agus]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|oncologist]]''
| 1965-01-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_agus david_agus]
| [[:d:Q5230638|Q5230638]]
|-
| [[Attēls:David Autor - Festival Economia 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609648|David Autor]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_autor david_autor]
| [[:d:Q19609648|Q19609648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5231412|David Binder]]''
| 
| 
| 1967-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_binder david_binder]
| [[:d:Q5231412|Q5231412]]
|-
| [[Attēls:David Birch (6777171896).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23663105|David Birch]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_birch david_birch]
| [[:d:Q23663105|Q23663105]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795339|David Bismark]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bismark david_bismark]
| [[:d:Q23795339|Q23795339]]
|-
| [[Attēls:David Blaine by David Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q353983|David Blaine]]''
| 
| ''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1658894|illusionist]]''&lt;br/&gt;[[kaskadieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q107986049|escape artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q111844534|regurgitation performer]]''
| 1973-04-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_blaine david_blaine]
| [[:d:Q353983|Q353983]]
|-
| [[Attēls:David Bolinsky 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151626|David Bolinsky]]''
| 
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19507792|scientific illustrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q266569|animators]]''
| 1952-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bolinsky david_bolinsky]
| [[:d:Q16151626|Q16151626]]
|-
| [[Attēls:David Brooks - National Book Festival 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q938475|David Brooks]]''
| 
| ''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1961-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_brooks david_brooks]
| [[:d:Q938475|Q938475]]
|-
| [[Attēls:David Byrne San Diego.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336640|David Byrne]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1952-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_byrne david_byrne]
| [[:d:Q336640|Q336640]]
|-
| [[Attēls:David Cage 20080927 Festival du jeu video 05.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q218686|David Cage]]''
| 
| ''[[:d:Q2702296|video game producer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1969-06-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_cage david_cage]
| [[:d:Q218686|Q218686]]
|-
| [[Attēls:TYPO Berlin 2014 – Day Two (14178868916).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562699|David Carson]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1955-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_carson david_carson]
| [[:d:Q562699|Q562699]]
|-
| [[Attēls:David Chalmers TASC2008.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q366123|David Chalmers]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1966-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_chalmers david_chalmers]
| [[:d:Q366123|Q366123]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1909499|David Christian]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1240569|professor emeritus]]''
| 1946-06-30&lt;br/&gt;1946-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_christian david_christian]
| [[:d:Q1909499|Q1909499]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657118|David Damberger]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_damberger david_damberger]
| [[:d:Q23657118|Q23657118]]
|-
| [[Attēls:David Deutsch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q543682|David Deutsch]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1953-05-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_deutsch david_deutsch]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/48 48]
| [[:d:Q543682|Q543682]]
|-
| [[Attēls:David Eagleman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q999577|David Eagleman]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_eagleman david_eagleman]
| [[:d:Q999577|Q999577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5233407|David Epstein]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_epstein david_epstein]
| [[:d:Q5233407|Q5233407]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759665|David Gallo]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_gallo david_gallo]
| [[:d:Q23759665|Q23759665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768708|David Grady]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_grady david_grady]
| [[:d:Q23768708|Q23768708]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769550|David Griffin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_griffin david_griffin]
| [[:d:Q23769550|Q23769550]]
|-
| [[Attēls:Davidgruber.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24054769|David Gruber]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_gruber david_gruber]
| [[:d:Q24054769|Q24054769]]
|-
| [[Attēls:Sophia with her creator David Hanson at Digital World 2017 conference, Dhaka, Bangladesh in December 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5234712|David Hanson]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''
| 1969-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_hanson david_hanson]
| [[:d:Q5234712|Q5234712]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235077|David Hoffman]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1941
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_hoffman david_hoffman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/218 218]
| [[:d:Q5235077|Q5235077]]
|-
| [[Attēls:David Holt.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5235117|David Holt]]''
| 
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q101084010|folk musician]]''
| 1946-10-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_holt david_holt]
| [[:d:Q5235117|Q5235117]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15437070|David Isay]]''
| 
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1966-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_isay dave_isay]
| [[:d:Q15437070|Q15437070]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235389|David J. Anderson]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_anderson david_anderson]
| [[:d:Q5235389|Q5235389]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235397|David J. Brenner]]''
| 
| ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_brenner david_brenner]
| [[:d:Q5235397|Q5235397]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61657085|David J. Wright]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5583669|Labas gribas vēstnieks]]''&lt;br/&gt;[[Vietņvedis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7621877|strategist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/2004326 2004326]
| [[:d:Q61657085|Q61657085]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5235901|David Keith]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_keith david_keith]
| [[:d:Q5235901|Q5235901]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24570636|David Korins]]''
| 
| ''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''
| 1976-08-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_korins david_korins]
| [[:d:Q24570636|Q24570636]]
|-
| [[Attēls:David Kwong at NYSM.gif|center|128px]]
| ''[[:d:Q16204183|David Kwong]]''
| 
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q25493168|crossword compiler]]''
| 1980-08-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_kwong david_kwong]
| [[:d:Q16204183|Q16204183]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727546|David Lang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_lang david_lang]
| [[:d:Q23727546|Q23727546]]
|-
| [[Attēls:David M Kelley (9375796736) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1174951|David M. Kelley]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
| 1951-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_kelley david_kelley]
| [[:d:Q1174951|Q1174951]]
|-
| [[Attēls:David John Cameron MacKay by David Stern.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q446862|David MacKay]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1967-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mackay david_mackay]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1360 1360]
| [[:d:Q446862|Q446862]]
|-
| [[Attēls:David Macaulay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1134356|David Macaulay]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1946-12-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_macaulay david_macaulay]
| [[:d:Q1134356|Q1134356]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5237283|David McCandless]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_mccandless david_mccandless]
| [[:d:Q5237283|Q5237283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782406|David Merrill]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_merrill david_merrill]
| [[:d:Q23782406|Q23782406]]
|-
| [[Attēls:David Perry.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1643588|David Perry]]''
| 
| [[komersants]]
| 1967-04-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_perry david_perry]
| [[:d:Q1643588|Q1643588]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662636|David Pizarro]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_pizarro david_pizarro]
| [[:d:Q23662636|Q23662636]]
|-
| [[Attēls:DavidPogueOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3018632|David Pogue]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1963-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_pogue david_pogue]
| [[:d:Q3018632|Q3018632]]
|-
| [[Attēls:DavidPuttnamBAFTA07b.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q335507|David Puttnam]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1941-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_puttnam david_puttnam]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1798 1798]
| [[:d:Q335507|Q335507]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663083|David R. Dow]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_r_dow david_r_dow]
| [[:d:Q23663083|Q23663083]]
|-
| 
| ''[[:d:Q25189761|David R. Williams]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1954-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_r_williams david_r_williams]
| [[:d:Q25189761|Q25189761]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3018716|David Rockwell]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_rockwell david_rockwell]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/9 9]
| [[:d:Q3018716|Q3018716]]
|-
| [[Attēls:David Rothkopf Bio Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1176391|David Rothkopf]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1955-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_rothkopf david_rothkopf]
| [[:d:Q1176391|Q1176391]]
|-
| [[Attēls:David S. Rose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5239392|David S. Rose]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1957-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_s_rose david_s_rose]
| [[:d:Q5239392|Q5239392]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054786|David Sedlak]]''
| 
| ''[[:d:Q19377727|environmental engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_sedlak david_sedlak]
| [[:d:Q24054786|Q24054786]]
|-
| [[Attēls:David Moinina Sengeh in Boston in 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728768|David Sengeh]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/david_sengeh david_sengeh]
| [[:d:Q23728768|Q23728768]]
|-
| [[Attēls:Br.David St.Gerold.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q324330|David Steindl-Rast]]''
| 
| [[mūks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1926-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/br_david_steindl_rast br_david_steindl_rast]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1617 1617]
| [[:d:Q324330|Q324330]]
|-
| [[Attēls:David W. Titley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17385810|David Titley]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1958-10-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_titley david_titley]
| [[:d:Q17385810|Q17385810]]
|-
| [[Attēls:David Whyte 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4352814|David Whyte]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 1955-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_whyte david_whyte]
| [[:d:Q4352814|Q4352814]]
|-
| [[Attēls:Dawn Landes at the Chicago Winery 2015-02-03 21.39.45 (16255005127).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2803858|Dawn Landes]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q128124|audio inženieris]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''
| 1980-12-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dawn_landes dawn_landes]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2448 2448]
| [[:d:Q2803858|Q2803858]]
|-
| [[Attēls:Swami Dayananda Saraswati.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5243052|Dayananda Saraswati]]''
| 
| [[filozofs]]
| 1930-08-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/swami_dayananda_saraswati swami_dayananda_saraswati]
| [[:d:Q5243052|Q5243052]]
|-
| [[Attēls:Sen. DeAndrea Salvador.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55759657|DeAndrea Salvador]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deandrea_salvador deandrea_salvador]
| [[:d:Q55759657|Q55759657]]
|-
| [[Attēls:Dean Kamen visits Team Whiteman 160426-F-TQ704-039 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q720457|Dean Kamen]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1951-04-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dean_kamen dean_kamen]
| [[:d:Q720457|Q720457]]
|-
| [[Attēls:DeanOrnishJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1181109|Dean Ornish]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1953-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_dean_ornish dr_dean_ornish]
| [[:d:Q1181109|Q1181109]]
|-
| [[Attēls:Deb Roy (11881280833).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16875165|Deb Roy]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/deb_roy deb_roy]
| [[:d:Q16875165|Q16875165]]
|-
| [[Attēls:Deborah Lipstadt, U.S. Special Envoy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q254798|Deborah Lipstadt]]''
| 
| ''[[:d:Q17489339|historian of the modern age]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_lipstadt deborah_lipstadt]
| [[:d:Q254798|Q254798]]
|-
| [[Attēls:Deborah Gordon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2310251|Deborah M. Gordon]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_gordon deborah_gordon]
| [[:d:Q2310251|Q2310251]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797192|Deborah Rhodes]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_rhodes deborah_rhodes]
| [[:d:Q23797192|Q23797192]]
|-
| [[Attēls:Deborah Scranton 2010 Tribeca Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5248376|Deborah Scranton]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_scranton deborah_scranton]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/150 150]
| [[:d:Q5248376|Q5248376]]
|-
| [[Attēls:Deborah Willis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5248410|Deborah Willis]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1948-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_willis deborah_willis]
| [[:d:Q5248410|Q5248410]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759731|Debra Jarvis]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/debra_jarvis debra_jarvis]
| [[:d:Q23759731|Q23759731]]
|-
| [[Attēls:Deepika Kurup White House Science Fair.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q17466359|Deepika Kurup]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[students]]
| 1998-04-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deepika_kurup deepika_kurup]
| [[:d:Q17466359|Q17466359]]
|-
| [[Attēls:Deeyah Khan 2017 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2741760|Deeyah Khan]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1977-08-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/deeyah_khan deeyah_khan]
| [[:d:Q2741760|Q2741760]]
|-
| [[Attēls:David Cameron official.jpg|center|128px]]
| [[Deivids Kemerons]]
| 
| [[politiķis]]
| 1966-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_cameron david_cameron]
| [[:d:Q192|Q192]]
|-
| [[Attēls:David Miliband 2.jpg|center|128px]]
| [[Deivids Milibends]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1965-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_miliband david_miliband]
| [[:d:Q272670|Q272670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727975|Del Harvey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/del_harvey del_harvey]
| [[:d:Q23727975|Q23727975]]
|-
| [[Attēls:Dutton HandAxe Steve Jurvetson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1187362|Denis Dutton]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/denis_dutton denis_dutton]
| [[:d:Q1187362|Q1187362]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20090899|Denise L. Herzing]]''
| 
| ''[[:d:Q15450044|cetologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/denise_herzing denise_herzing]
| [[:d:Q20090899|Q20090899]]
|-
| [[Attēls:Daniel Dennett.jpg|center|128px]]
| [[Denjels Denets]]
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''
| 1942-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_dennett dan_dennett]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/92 92]
| [[:d:Q215263|Q215263]]
|-
| [[Attēls:Daniel Kahneman (3283955327) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Denjels Kanemans]]
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1934-03-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kahneman daniel_kahneman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/607 607]
| [[:d:Q233950|Q233950]]
|-
| [[Attēls:Daniel Libeskind.jpg|center|128px]]
| [[Denjels Libeskinds]]
| 
| [[arhitekts]]
| 1946-05-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_libeskind daniel_libeskind]
| [[:d:Q154538|Q154538]]
|-
| [[Attēls:2017 02월 22일 MBN Y Forum 2017 (22).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795342|Dennis Hong]]''
| 
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dennis_hong dennis_hong]
| [[:d:Q23795342|Q23795342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782382|Dennis vanEngelsdorp]]''
| 
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''&lt;br/&gt;[[biškopis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dennis_vanengelsdorp dennis_vanengelsdorp]
| [[:d:Q23782382|Q23782382]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3023696|Dereck and Beverly Joubert]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/beverly_dereck_joubert beverly_dereck_joubert]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/856 856]
| [[:d:Q3023696|Q3023696]]
|-
| [[Attēls:Derek Paravicini 20apr08 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3023778|Derek Paravicini]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1979-07-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/derek_paravicini derek_paravicini]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1674 1674]
| [[:d:Q3023778|Q3023778]]
|-
| [[Attēls:Derek Sivers, November 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5262357|Derek Sivers]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1969-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/derek_sivers derek_sivers]
| [[:d:Q5262357|Q5262357]]
|-
| [[Attēls:Devdutt Pattanaik 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5266636|Devdutt Pattanaik]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q24387326|mītu pierakstītājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1970-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/devdutt_pattanaik devdutt_pattanaik]
| [[:d:Q5266636|Q5266636]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796030|Diana Laufenberg]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_laufenberg diana_laufenberg]
| [[:d:Q23796030|Q23796030]]
|-
| [[Attēls:Diana Nyad by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5271254|Diana Nyad]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11313148|sportswriter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16278103|squash player]]''
| 1949-08-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_nyad diana_nyad]
| [[:d:Q5271254|Q5271254]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5271279|Diana Reiss]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_reiss diana_reiss]
| [[:d:Q5271279|Q5271279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797204|Diane Benscoter]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/diane_benscoter diane_benscoter]
| [[:d:Q23797204|Q23797204]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662554|Diane Kelly]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/diane_kelly diane_kelly]
| [[:d:Q23662554|Q23662554]]
|-
| [[Attēls:NLN Diane Savino.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5271567|Diane Savino]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1963-09-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diane_j_savino diane_j_savino]
| [[:d:Q5271567|Q5271567]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796688|Dianna Cohen]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dianna_cohen dianna_cohen]
| [[:d:Q23796688|Q23796688]]
|-
| [[Attēls:Didier Sornette.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1210578|Didier Sornette]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1957-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/didier_sornette didier_sornette]
| [[:d:Q1210578|Q1210578]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17155900|Dilip Ratha]]''
| 
| [[filozofs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dilip_ratha dilip_ratha]
| [[:d:Q17155900|Q17155900]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5277447|Dimitar Sasselov]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dimitar_sasselov dimitar_sasselov]
| [[:d:Q5277447|Q5277447]]
|-
| [[Attēls:Dina Katabi.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q15995234|Dina Katabi]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dina_katabi dina_katabi]
| [[:d:Q15995234|Q15995234]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28976249|Dina Zielinski]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dina_zielinski dina_zielinski]
| [[:d:Q28976249|Q28976249]]
|-
| 
| ''[[:d:Q80843138|Dixon Chibanda]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dixon_chibanda dixon_chibanda]
| [[:d:Q80843138|Q80843138]]
|-
| [[Attēls:Francis Kere, 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99416|Diébédo Francis Kéré]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Burkinafaso]]
| [https://www.ted.com/speakers/diebedo_francis_kere diebedo_francis_kere]
| [[:d:Q99416|Q99416]]
|-
| [[Attēls:Dolores Huerta by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q468843|Dolores Huerta]]''
| 
| ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1930-04-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dolores_huerta dolores_huerta]
| [[:d:Q468843|Q468843]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5293005|Don Levy]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1932
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_levy don_levy]
| [[:d:Q5293005|Q5293005]]
|-
| [[Attēls:Don Tapscott BW.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984369|Don Tapscott]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1947-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_tapscott don_tapscott]
| [[:d:Q984369|Q984369]]
|-
| [[Attēls:DonaldHoffman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769269|Donald Hoffman]]''
| 
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''
| 1955-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/donald_hoffman donald_hoffman]
| [[:d:Q23769269|Q23769269]]
|-
| [[Attēls:Donald Norman at AWF05.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92804|Donald Norman]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1935-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_norman don_norman]
| [[:d:Q92804|Q92804]]
|-
| [[Attēls:Donald Sadoway at NTNU (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5295111|Donald Sadoway]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1950-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/donald_sadoway donald_sadoway]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1143 1143]
| [[:d:Q5295111|Q5295111]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712628|Dong Woo Jang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/dong_woo_jang dong_woo_jang]
| [[:d:Q23712628|Q23712628]]
|-
| [[Attēls:Doris Kearns Goodwin (11127)b.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q442008|Doris Kearns Goodwin]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1943-01-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/doris_kearns_goodwin doris_kearns_goodwin]
| [[:d:Q442008|Q442008]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662639|Doris Kim Sung]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/doris_kim_sung doris_kim_sung]
| [[:d:Q23662639|Q23662639]]
|-
| [[Attēls:Dorothy Roberts.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5298611|Dorothy Roberts]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1956-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dorothy_roberts dorothy_roberts]
| [[:d:Q5298611|Q5298611]]
|-
| [[Attēls:Douglas Rushkoff, 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q717884|Douglas Rushkoff]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/douglas_rushkoff douglas_rushkoff]
| [[:d:Q717884|Q717884]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809276|Dr. Hawa Abdi and Dr. Deqo Mohamed]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed]
| [[:d:Q23809276|Q23809276]]
|-
| [[Attēls:Dr. Srikumar Rao.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5304404|Dr. Srikumar Rao]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1951-04-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/srikumar_rao srikumar_rao]
| [[:d:Q5304404|Q5304404]]
|-
| [[Attēls:Dread Scott.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26899216|Dread Scott]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dread_scott dread_scott]
| [[:d:Q26899216|Q26899216]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5307132|Drew Berry]]''
| 
| ''[[:d:Q266569|animators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4915128|biomedical scientist]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/drew_berry drew_berry]
| [[:d:Q5307132|Q5307132]]
|-
| [[Attēls:Drew Curtis 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5307157|Drew Curtis]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1973-02-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/drew_curtis drew_curtis]
| [[:d:Q5307157|Q5307157]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661672|Drew Dudley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/drew_dudley drew_dudley]
| [[:d:Q23661672|Q23661672]]
|-
| [[Attēls:Douglas adams portrait cropped.jpg|center|128px]]
| [[Duglass Adamss]]
| angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks un humorists
| [[dramaturgs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1952-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/douglas_adams douglas_adams]
| [[:d:Q42|Q42]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56964152|Dustin M Schroeder]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dustin_schroeder dustin_schroeder]
| [[:d:Q56964152|Q56964152]]
|-
| [[Attēls:DY portrait edit.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5317151|Dustin Yellin]]''
| 
| ''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''
| 1975-07-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dustin_yellin_1 dustin_yellin_1]
| [[:d:Q5317151|Q5317151]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656142|Dyan deNapoli]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dyan_denapoli dyan_denapoli]
| [[:d:Q23656142|Q23656142]]
|-
| [[Attēls:Welcome to Night Vale in Atlanta (17860741530) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50874748|Dylan Marron]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1988-05-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dylan_marron dylan_marron]
| [[:d:Q50874748|Q50874748]]
|-
| [[Attēls:J. K. Rowling 2010.jpg|center|128px]]
| [[Dž. K. Roulinga]]
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|executive producer]]''
| 1965-07-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jk_rowling jk_rowling]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/661 661]
| [[:d:Q34660|Q34660]]
|-
| [[Attēls:Jaron Lanier 1.jpg|center|128px]]
| [[Džarons Laniērs]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1960-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jaron_lanier jaron_lanier]
| [[:d:Q92862|Q92862]]
|-
| [[Attēls:J. J. Abrams (23175170706) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]
| amerikāņu producents un režisors
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|executive producer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''
| 1966-06-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/j_j_abrams j_j_abrams]
| [[:d:Q188137|Q188137]]
|-
| [[Attēls:Jeff Bezos at Amazon Spheres Grand Opening in Seattle - 2018 (39074799225) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džefs Beizoss]]
| amerikāņu uzņēmējs un investors
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2868586|commercial astronaut]]''
| 1964-01-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_bezos jeff_bezos]
| [[:d:Q312556|Q312556]]
|-
| [[Attēls:Jim Simons at MSRI.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Heriss Simonss]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''
| 1938-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_simons jim_simons]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2417 2417]
| [[:d:Q560847|Q560847]]
|-
| [[Attēls:James Cameron October 2012.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Kemerons]]
| kanādiešu kinorežisors un producents
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1954-08-16&lt;br/&gt;1954-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_cameron james_cameron]
| [[:d:Q42574|Q42574]]
|-
| [[Attēls:Preferred official head-shot from James Randi Educational Foundation.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Randi]]
| Kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionists un zinātniskais skeptiķis
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1658894|illusionist]]''
| 1928-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_randi james_randi]
| [[:d:Q294918|Q294918]]
|-
| [[Attēls:James D Watson.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Votsons]]
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 1928-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_watson james_watson]
| [[:d:Q83333|Q83333]]
|-
| [[Attēls:Jane Fonda Cannes 2014.jpg|center|128px]]
| [[Džeina Fonda]]
| 
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1937-12-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_fonda jane_fonda]
| [[:d:Q41142|Q41142]]
|-
| [[Attēls:JaneGoodallOct10.jpg|center|128px]]
| [[Džeina Gudola]]
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''
| 1934-04-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_goodall jane_goodall]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/12 12]
| [[:d:Q184746|Q184746]]
|-
| [[Attēls:JimmyCarterPortrait2.jpg|center|128px]]
| [[Džimijs Kārters]]
| 
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[zemnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3492027|submariner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1924-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_carter jimmy_carter]
| [[:d:Q23685|Q23685]]
|-
| [[Attēls:Jimmy Wales - August 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džimijs Veilss]]
| Vikipēdijas dibinātājs
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1966-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_wales jimmy_wales]
| [[:d:Q181|Q181]]
|-
| [[Attēls:JodyWilliamsMay2010 headcrop.jpg|center|128px]]
| [[Džodija Viljamsa]]
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''
| 1950-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jody_williams jody_williams]
| [[:d:Q211239|Q211239]]
|-
| [[Attēls:John Green 2020 (C6txQ5yn5S8).jpg|center|128px]]
| [[Džons Grīns]]
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6430706|kritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q58209937|history teacher]]''
| 1977-08-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_green john_green]
| [[:d:Q630446|Q630446]]
|-
| [[Attēls:Julie Taymor 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q240490|Džūlija Teimore]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''
| 1952-12-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_taymor julie_taymor]
| [[:d:Q240490|Q240490]]
|-
| [[Attēls:RUEDA DE PRENSA CONJUNTA ENTRE CANCILLER RICARDO PATIÑO Y JULIAN ASSANGE (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džūljans Asānžs]]
| austrāliešu žurnālists, izdevējs un interneta aktīvists
| ''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''&lt;br/&gt;[[urķis]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1971-07-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_assange julian_assange]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/779 779]
| [[:d:Q360|Q360]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5403061|ETHEL]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ethel ethel]
| [[:d:Q5403061|Q5403061]]
|-
| [[Attēls:Eames Demetrios Keynote - Industrial Designers Society of America Western Conference Keynote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795632|Eames Demetrios]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eames_demetrios eames_demetrios]
| [[:d:Q23795632|Q23795632]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795453|Eben Bayer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eben_bayer eben_bayer]
| [[:d:Q23795453|Q23795453]]
|-
| [[Attēls:Abigail Washburn (6001364251).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3603703|Ebigeila Vašbērna]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''
| 1977-11-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_washburn abigail_washburn]
| [[:d:Q3603703|Q3603703]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662606|Ed Gavagan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ed_gavagan ed_gavagan]
| [[:d:Q23662606|Q23662606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797198|Ed Ulbrich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ed_ulbrich ed_ulbrich]
| [[:d:Q23797198|Q23797198]]
|-
| [[Attēls:Ed Yong (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3047215|Ed Yong]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1981-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ed_yong ed_yong]
| [[:d:Q3047215|Q3047215]]
|-
| [[Attēls:Eddi Reader2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443837|Eddi Reader]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Skotija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eddi_reader eddi_reader]
| [[:d:Q443837|Q443837]]
|-
| [[Attēls:Eddie Obeng on ball.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5336369|Eddie Obeng]]''
| 
| ''[[:d:Q48072011|uzņēmējdarbības teorētiķis]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/eddie_obeng eddie_obeng]
| [[:d:Q5336369|Q5336369]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727579|Eddy Cartaya]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eddy_cartaya eddy_cartaya]
| [[:d:Q23727579|Q23727579]]
|-
| [[Attēls:Edi Rama (portret).jpg|center|128px]]
| [[Edi Rama]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1964-07-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Albānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/edi_rama edi_rama]
| [[:d:Q316901|Q316901]]
|-
| [[Attēls:Edie thumb 33 ft.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5338692|Edith Widder]]''
| 
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''
| 1951-06-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/edith_widder edith_widder]
| [[:d:Q5338692|Q5338692]]
|-
| [[Attēls:Foto oficial de Eduardo Paes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q972007|Eduardo Paes]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1969-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mayor_eduardo_paes mayor_eduardo_paes]
| [[:d:Q972007|Q972007]]
|-
| [[Attēls:EduardoSaenzdeCabezon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769256|Eduardo Sáenz de Cabezón]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eduardo_saenz_de_cabezon eduardo_saenz_de_cabezon]
| [[:d:Q23769256|Q23769256]]
|-
| [[Attēls:Edward Snowden-2.jpg|center|128px]]
| [[Edvards Snoudens]]
| 
| ''[[:d:Q327353|system administrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5121444|intelligence officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q856887|security guard]]''&lt;br/&gt;[[trauksmes cēlējs]]&lt;br/&gt;[[disidents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q56027752|intelligence analyst]]''
| 1983-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/edward_snowden edward_snowden]
| [[:d:Q13424289|Q13424289]]
|-
| [[Attēls:Edward Boyden World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5341974|Edward Boyden]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1979-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ed_boyden ed_boyden]
| [[:d:Q5341974|Q5341974]]
|-
| [[Attēls:Ed Burtynsky (38148537).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q967163|Edward Burtynsky]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1955-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/edward_burtynsky edward_burtynsky]
| [[:d:Q967163|Q967163]]
|-
| [[Attēls:Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Edvards Osborns Vilsons|Edward O. Wilson]]
| 
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18805|naturālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3745071|science writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''
| 1929-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/e_o_wilson e_o_wilson]
| [[:d:Q211029|Q211029]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795681|Edward Tenner]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1944
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/edward_tenner edward_tenner]
| [[:d:Q23795681|Q23795681]]
|-
| [[Attēls:Edwidge Danticat by David Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450346|Edwidge Danticat]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1969-01-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Haiti]]
| [https://www.ted.com/speakers/edwidge_danticat edwidge_danticat]
| [[:d:Q450346|Q450346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23691666|Einstein]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/einstein_the_parrot einstein_the_parrot]
| [[:d:Q23691666|Q23691666]]
|-
| [[Attēls:Elaine Morgan in 1998.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449734|Elaine Morgan]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1920-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Velsa]]&lt;br/&gt;[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/elaine_morgan elaine_morgan]
| [[:d:Q449734|Q449734]]
|-
| [[Attēls:Dr Eleanor Longden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712765|Eleanor Longden]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eleanor_longden eleanor_longden]
| [[:d:Q23712765|Q23712765]]
|-
| [[Attēls:Ellen McArthur, 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Elena Makartūra]]
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q254651|jūrasbraucējs]]''
| 1976-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_macarthur ellen_macarthur]
| [[:d:Q262259|Q262259]]
|-
| [[Attēls:Dr Eleni Gabre-Madhin.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q3050741|Eleni Zaude Gabre-Madhin]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleni_gabre_madhin eleni_gabre_madhin]
| [[:d:Q3050741|Q3050741]]
|-
| [[Attēls:אלי ביר איחוד הצלה.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214344|Eli Beer]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1973-09-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/eli_beer eli_beer]
| [[:d:Q16214344|Q16214344]]
|-
| [[Attēls:Eli Pariser - Flickr - Knight Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1328841|Eli Pariser]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1980-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eli_pariser eli_pariser]
| [[:d:Q1328841|Q1328841]]
|-
| [[Attēls:ElifShafak creditZeynelAbidin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270739|Elif Şafak]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1971-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/elif_shafak elif_shafak]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/752 752]
| [[:d:Q270739|Q270739]]
|-
| [[Attēls:Elise LeGrow at Roy Thomson Hall - 2017 (36530356835).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5361673|Elise LeGrow]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1987-06-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/elise_legrow elise_legrow]
| [[:d:Q5361673|Q5361673]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Blackburn 2009-01.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q26321|Elizabeth Blackburn]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1948-11-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_blackburn elizabeth_blackburn]
| [[:d:Q26321|Q26321]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Wayne at Sci Foo camp, 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48720234|Elizabeth C. Wayne]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_wayne elizabeth_wayne]
| [[:d:Q48720234|Q48720234]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5362609|Elizabeth Coleman]]''
| 
| ''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_coleman liz_coleman]
| [[:d:Q5362609|Q5362609]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Diller.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1225543|Elizabeth Diller]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_diller liz_diller]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/290 290]
| [[:d:Q1225543|Q1225543]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Gilbert at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231424|Elizabeth Gilbert]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''
| 1969-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_gilbert elizabeth_gilbert]
| [[:d:Q231424|Q231424]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5363053|Elizabeth Kapu'uwailani Lindsey]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1956-04-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lindsey elizabeth_lindsey]
| [[:d:Q5363053|Q5363053]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18155703|Elizabeth Lesser]]''
| 
| [[Vecmāte|akušiere]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lesser elizabeth_lesser]
| [[:d:Q18155703|Q18155703]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24040890|Elizabeth Lev]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lev elizabeth_lev]
| [[:d:Q24040890|Q24040890]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Loftus-TAM 9-July 2011.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q262154|Elizabeth Loftus]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q93068487|forensic psychologist]]''
| 1944-10-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_loftus elizabeth_loftus]
| [[:d:Q262154|Q262154]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18913035|Elizabeth Murchison]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|oncologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_murchison elizabeth_murchison]
| [[:d:Q18913035|Q18913035]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Nyamayaro (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782690|Elizabeth Nyamayaro]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_nyamayaro elizabeth_nyamayaro]
| [[:d:Q23782690|Q23782690]]
|-
| [[Attēls:ElizabethPisaniAtQEDcon2014-2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5363352|Elizabeth Pisani]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_pisani elizabeth_pisani]
| [[:d:Q5363352|Q5363352]]
|-
| [[Attēls:Ellen 't Hoen, at UNITAID Market Forum, April 7, 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5364710|Ellen 't Hoen]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_t_hoen ellen_t_hoen]
| [[:d:Q5364710|Q5364710]]
|-
| [[Attēls:Ellen Dunham-Jones (6931479086) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23796172|Ellen Dunham-Jones]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1959-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_dunham_jones ellen_dunham_jones]
| [[:d:Q23796172|Q23796172]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5364858|Ellen Gustafson]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_gustafson ellen_gustafson]
| [[:d:Q5364858|Q5364858]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662797|Ellen Jorgensen]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1955-06-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_jorgensen ellen_jorgensen]
| [[:d:Q23662797|Q23662797]]
|-
| 
| ''[[:d:Q78906351|Ellen Støkken Dahl]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1991
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_stokken_dahl ellen_stokken_dahl]
| [[:d:Q78906351|Q78906351]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784323|Elliot Krane]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/elliot_krane elliot_krane]
| [[:d:Q23784323|Q23784323]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760249|Elora Hardy]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/elora_hardy elora_hardy]
| [[:d:Q23760249|Q23760249]]
|-
| [[Attēls:Al Gore, Vice President of the United States, official portrait 1994.jpg|center|128px]]
| [[Els Gors]]
| amerikāņu politiķis
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1948-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_gore al_gore]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2 2]
| [[:d:Q19673|Q19673]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5368497|Elyn Saks]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1955-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elyn_saks elyn_saks]
| [[:d:Q5368497|Q5368497]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759555|Eman Mohammed]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Palestīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/eman_mohammed eman_mohammed]
| [[:d:Q23759555|Q23759555]]
|-
| [[Attēls:Emeli Sandé September 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q470429|Emeli Sandé]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''
| 1987-03-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/emeli_sande emeli_sande]
| [[:d:Q470429|Q470429]]
|-
| [[Attēls:Emiliano Salinas.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q8263870|Emiliano Salinas]]''
| 
| ''[[:d:Q1416279|financial analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1976-02-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/emiliano_salinas emiliano_salinas]
| [[:d:Q8263870|Q8263870]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782719|Emilie Wapnick]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emilie_wapnick emilie_wapnick]
| [[:d:Q23782719|Q23782719]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768714|Emily Balcetis]]''
| 
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_balcetis emily_balcetis]
| [[:d:Q23768714|Q23768714]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106452648|Emily Esfahani Smith]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_esfahani_smith emily_esfahani_smith]
| [[:d:Q106452648|Q106452648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4260929|Emily Levine]]''
| 
| ''[[:d:Q12406482|humorists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1944-10-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_levine emily_levine]
| [[:d:Q4260929|Q4260929]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106860592|Emily Nagoski]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_nagoski emily_nagoski]
| [[:d:Q106860592|Q106860592]]
|-
| [[Attēls:ECB COVID-19 Webinar Series Emily Oster 54m40s.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5372306|Emily Oster]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1980-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_oster emily_oster]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/126 126]
| [[:d:Q5372306|Q5372306]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795673|Emily Pilloton]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/emily_pilloton emily_pilloton]
| [[:d:Q23795673|Q23795673]]
|-
| [[Attēls:Emma Teeling for The Story of Your Stuff.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21392291|Emma C. Teeling]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_teeling emma_teeling]
| [[:d:Q21392291|Q21392291]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19662329|Emma Marris]]''
| 
| ''[[:d:Q3745071|science writer]]''
| 1979-01-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_marris emma_marris]
| [[:d:Q19662329|Q19662329]]
|-
| [[Attēls:Emmanuel Jal (152417).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1338331|Emmanuel Jal]]''
| 
| ''[[:d:Q2252262|reperis]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1980-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_jal emmanuel_jal]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/492 492]
| [[:d:Q1338331|Q1338331]]
|-
| [[Attēls:Emi Mahmoud Islamic Poet.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26702742|Emtithal Mahmoud]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/emtithal_mahmoud emtithal_mahmoud]
| [[:d:Q26702742|Q26702742]]
|-
| [[Attēls:Andrew Stanton cropped 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q328723|Endrū Stentons]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q266569|animators]]''
| 1965-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_stanton andrew_stanton]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1134 1134]
| [[:d:Q328723|Q328723]]
|-
| [[Attēls:Annie Lennox SING campaign, Vienna 2010 b.jpg|center|128px]]
| [[Enija Lenoksa]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2340668|music video director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q96034777|HIV activist]]''
| 1954-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Skotijas karaliste|Skotijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_lennox annie_lennox]
| [[:d:Q151231|Q151231]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5379508|Enric Sala]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1968-11-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/enric_sala enric_sala]
| [[:d:Q5379508|Q5379508]]
|-
| [[Attēls:Enrique Peñalosa no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre (7417396154).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q989831|Enrique Peñalosa]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1954-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kolumbija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/enrique_penalosa enrique_penalosa]
| [[:d:Q989831|Q989831]]
|-
| [[Attēls:Erez Lieberman Aiden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5385746|Erez Lieberman Aiden]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erez_lieberman_aiden erez_lieberman_aiden]
| [[:d:Q5385746|Q5385746]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795686|Eric Berlow]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_berlow eric_berlow]
| [[:d:Q23795686|Q23795686]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797191|Eric Dishman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_dishman eric_dishman]
| [[:d:Q23797191|Q23797191]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783074|Eric Giler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_giler eric_giler]
| [[:d:Q23783074|Q23783074]]
|-
| 
| ''[[:d:Q976346|Eric Haseltine]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q56027752|intelligence analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1951-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_haseltine eric_haseltine]
| [[:d:Q976346|Q976346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q107663251|Eric Hirshberg]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_hirshberg eric_hirshberg]
| [[:d:Q107663251|Q107663251]]
|-
| [[Attēls:Eric Lewis-33.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386963|Eric Lewis]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1973-05-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_lewis eric_lewis]
| [[:d:Q5386963|Q5386963]]
|-
| [[Attēls:Eric Liu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386981|Eric Liu]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_liu eric_liu]
| [[:d:Q5386981|Q5386981]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785222|Eric Mead]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_mead eric_mead]
| [[:d:Q23785222|Q23785222]]
|-
| [[Attēls:Eric J Topol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5387640|Eric Topol]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1954-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_topol eric_topol]
| [[:d:Q5387640|Q5387640]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5387689|Eric W. Sanderson]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_sanderson eric_sanderson]
| [[:d:Q5387689|Q5387689]]
|-
| [[Attēls:Ewcolor.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q726206|Eric Whitacre]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1076502|kordiriģents]]''
| 1970-01-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_whitacre eric_whitacre]
| [[:d:Q726206|Q726206]]
|-
| [[Attēls:EricXunLi2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18653772|Eric X. Li]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eric_x_li eric_x_li]
| [[:d:Q18653772|Q18653772]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662179|Erica Frenkel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erica_frenkel erica_frenkel]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1216 1216]
| [[:d:Q23662179|Q23662179]]
|-
| [[Attēls:Erik Brynjolfsson at MIT Sloan CIO Symposium 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5388515|Erik Brynjolfsson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erik_brynjolfsson erik_brynjolfsson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1486 1486]
| [[:d:Q5388515|Q5388515]]
|-
| [[Attēls:Erik Hersman PopTech 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5388622|Erik Hersman]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erik_hersman erik_hersman]
| [[:d:Q5388622|Q5388622]]
|-
| [[Attēls:Erik Johansson portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18353878|Erik Johansson]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/erik_johannson erik_johannson]
| [[:d:Q18353878|Q18353878]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671001|Erik Schlangen]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/erik_schlangen erik_schlangen]
| [[:d:Q23671001|Q23671001]]
|-
| [[Attēls:Erin McKean.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2559665|Erin McKean]]''
| 
| ''[[:d:Q14972848|lexicographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erin_mckean erin_mckean]
| [[:d:Q2559665|Q2559665]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760623|Ernest Madu]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ernest_madu ernest_madu]
| [[:d:Q23760623|Q23760623]]
|-
| [[Attēls:Ernesto Sirolli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662694|Ernesto Sirolli]]''
| 
| 
| 1950-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ernesto_sirolli ernesto_sirolli]
| [[:d:Q23662694|Q23662694]]
|-
| [[Attēls:Erricka Bridgeford 03.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47003561|Erricka Bridgeford]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erricka_bridgeford erricka_bridgeford]
| [[:d:Q47003561|Q47003561]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22703937|Esta Soler]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esta_soler esta_soler]
| [[:d:Q22703937|Q22703937]]
|-
| [[Attēls:Esther Duflo - Pop!Tech 2009 - 001 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q434509|Esther Duflo]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1972-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_duflo esther_duflo]
| [[:d:Q434509|Q434509]]
|-
| [[Attēls:Esther Perel 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17388335|Esther Perel]]''
| 
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_perel esther_perel]
| [[:d:Q17388335|Q17388335]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61980065|Ethan Lindenberger]]''
| 
| 
| 2001
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_lindenberger ethan_lindenberger]
| [[:d:Q61980065|Q61980065]]
|-
| [[Attēls:Ethan A. Nadelmann - World Economic Forum on Latin America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5402967|Ethan Nadelmann]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1957-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_nadelmann ethan_nadelmann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2032 2032]
| [[:d:Q5402967|Q5402967]]
|-
| [[Attēls:Ethan Zuckerman (48278826342) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4451591|Ethan Zuckerman]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_zuckerman ethan_zuckerman]
| [[:d:Q4451591|Q4451591]]
|-
| [[Attēls:EugeniaCheng PhiBetaKappa EnLightningTalksChicago2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20831455|Eugenia Cheng]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| No/unknown value
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eugenia_cheng eugenia_cheng]
| [[:d:Q20831455|Q20831455]]
|-
| 
| ''[[:d:Q433087|Euna Lee]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/euna_lee euna_lee]
| [[:d:Q433087|Q433087]]
|-
| [[Attēls:Euvin Naidoo - World Economic Forum on Africa 2012 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5414626|Euvin Naidoo]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/euvin_naidoo euvin_naidoo]
| [[:d:Q5414626|Q5414626]]
|-
| [[Attēls:Eva Galperin 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q35746033|Eva Galperin]]''
| 
| ''[[:d:Q327353|system administrator]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eva_galperin eva_galperin]
| [[:d:Q35746033|Q35746033]]
|-
| [[Attēls:Eva Vertes in 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5415201|Eva Vertes George]]''
| 
| 
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eva_vertes eva_vertes]
| [[:d:Q5415201|Q5415201]]
|-
| [[Attēls:Eva Zeisel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q216141|Eva Zeisel]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1906-11-13&lt;br/&gt;1906
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eva_zeisel eva_zeisel]
| [[:d:Q216141|Q216141]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783431|Evan Grant]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/evan_grant evan_grant]
| [[:d:Q23783431|Q23783431]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch50 Day Two Afternoon - Evan Williams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q561960|Evan Williams]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1972-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/evan_williams evan_williams]
| [[:d:Q561960|Q561960]]
|-
| [[Attēls:Eve Ensler at a Hudson Union Society event in March 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2086841|Eve Ensler]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1953-05-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eve_ensler eve_ensler]
| [[:d:Q2086841|Q2086841]]
|-
| [[Attēls:Evelyn-glennie.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q239275|Evelyn Glennie]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12795793|marimba player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q66370835|xylophonist]]''
| 1965-07-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/evelyn_glennie evelyn_glennie]
| [[:d:Q239275|Q239275]]
|-
| [[Attēls:Wer kann die neue Zukunft machen? (17333061348).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93054|Evgeny Morozov]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/evgeny_morozov evgeny_morozov]
| [[:d:Q93054|Q93054]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784493|Eythor Bender]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/eythor_bender eythor_bender]
| [[:d:Q23784493|Q23784493]]
|-
| [[Attēls:NEXT14 Day 2 - Image by Dan Taylor - dan@heisenbergmedia.com-140 (13935053809).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23796639|Fabian Hemmert]]''
| 
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fabian_hemmert fabian_hemmert]
| [[:d:Q23796639|Q23796639]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16223327|Fabian Oefner]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/fabian_oefner fabian_oefner]
| [[:d:Q16223327|Q16223327]]
|-
| [[Attēls:TEDxBrooklyn - Fabien Cousteau (5173719132).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5427748|Fabien Cousteau]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1967-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fabien_cousteau fabien_cousteau]
| [[:d:Q5427748|Q5427748]]
|-
| [[Attēls:Fadi-chehade-toronto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q536854|Fadi Chehadé]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Libāna]]&lt;br/&gt;[[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/fadi_chehade fadi_chehade]
| [[:d:Q536854|Q536854]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670985|Fahad Al-Attiya]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Katara]]
| [https://www.ted.com/speakers/fahad_al_attiya fahad_al_attiya]
| [[:d:Q23670985|Q23670985]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662658|Faith Jegede]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/faith_jegede faith_jegede]
| [[:d:Q23662658|Q23662658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21259711|Faith Osier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/faith_osier faith_osier]
| [[:d:Q21259711|Q21259711]]
|-
| [[Attēls:Farida Nabourema (103909).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54362908|Farida Nabourema]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1990-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Togo]]
| [https://www.ted.com/speakers/farida_nabourema farida_nabourema]
| [[:d:Q54362908|Q54362908]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106300226|Fatema Dewji]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1988-03-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Tanzānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/https://www.ted.com/talks/fatema_dewji_turning_your_pain_into_purpose https://www.ted.com/talks/fatema_dewji_turning_your_pain_into_purpose]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/Fatema Dewji Fatema Dewji]
| [[:d:Q106300226|Q106300226]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42791593|Fatima AlZahra'a Alatraktchi]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1989-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fatima_alzahra_a_alatraktchi fatima_alzahra_a_alatraktchi]
| [[:d:Q42791593|Q42791593]]
|-
| [[Attēls:Haas&amp;Hahn Dutch Artists.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17097956|Favela Painting]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/haas_hahn haas_hahn]
| [[:d:Q17097956|Q17097956]]
|-
| [[Attēls:Fei-Fei Li at AI for Good 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18686107|Fei-Fei Li]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fei_fei_li fei_fei_li]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2454 2454]
| [[:d:Q18686107|Q18686107]]
|-
| [[Attēls:Imam Feisal Abdul Rauf (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5441577|Feisal Abdul Rauf]]''
| 
| [[Imāms]]
| 1948-10-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/imam_feisal_abdul_rauf imam_feisal_abdul_rauf]
| [[:d:Q5441577|Q5441577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5442186|Felix Dennis]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1947-05-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/felix_dennis felix_dennis]
| [[:d:Q5442186|Q5442186]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783216|Fields Wicker-Miurin]]''
| 
| 
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fields_wicker_miurin fields_wicker_miurin]
| [[:d:Q23783216|Q23783216]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784380|Fiorenzo Omenetto]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fiorenzo_omenetto fiorenzo_omenetto]
| [[:d:Q23784380|Q23784380]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42562201|Floyd E Romesberg]]''
| 
| ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/floyd_romesberg floyd_romesberg]
| [[:d:Q42562201|Q42562201]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782707|Frances Larson]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15985128|medical historian]]''
| 1976-08-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frances_larson frances_larson]
| [[:d:Q23782707|Q23782707]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783036|Francesco Sauro]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/francesco_sauro francesco_sauro]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2667 2667]
| [[:d:Q23783036|Q23783036]]
|-
| [[Attēls:Francis Collins official portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336658|Francis Collins]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1950-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/francis_collins francis_collins]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1556 1556]
| [[:d:Q336658|Q336658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759562|Francis de los Reyes]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/francis_de_los_reyes francis_de_los_reyes]
| [[:d:Q23759562|Q23759562]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Pope Francis (2021).jpg|center|128px]]
| [[Francisks]]
| Katoļu baznīcas 266. pāvests
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;[[ksendzs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2138822|regular clergyman]]''
| 1936-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pope_francis pope_francis]
| [[:d:Q450675|Q450675]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769571|Franco Sacchi]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/franco_sacchi franco_sacchi]
| [[:d:Q23769571|Q23769571]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657144|Frank Warren]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frank_warren frank_warren]
| [[:d:Q23657144|Q23657144]]
|-
| [[Attēls:Franklin Leonard for Mercer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16499779|Franklin Leonard]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/franklin_leonard franklin_leonard]
| [[:d:Q16499779|Q16499779]]
|-
| [[Attēls:Frans Lanting; September 13, 2006; Ittoqqortoormiit, Greenland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q722227|Frans Lanting]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1951-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/frans_lanting frans_lanting]
| [[:d:Q722227|Q722227]]
|-
| [[Attēls:Frans de Waal.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q303350|Frans de Waal]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''
| 1948-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/frans_de_waal frans_de_waal]
| [[:d:Q303350|Q303350]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19787217|Franz Freudenthal]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bolīvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/franz_freudenthal franz_freudenthal]
| [[:d:Q19787217|Q19787217]]
|-
| [[Attēls:Françoise Mouly.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q941550|Françoise Mouly]]''
| 
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1111648|colorist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q706364|art director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1955-10-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/francoise_mouly francoise_mouly]
| [[:d:Q941550|Q941550]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769264|Fred Jansen]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/fred_jansen fred_jansen]
| [[:d:Q23769264|Q23769264]]
|-
| [[Attēls:The Global Energy Context Fred Krupp talks (8417459670).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5495700|Fred Krupp]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fred_krupp fred_krupp]
| [[:d:Q5495700|Q5495700]]
|-
| [[Attēls:Fred Swaniker - PopTech 2015 - Camden, Maine.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16216114|Fred Swaniker]]''
| 
| [[komersants]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/fred_swaniker fred_swaniker]
| [[:d:Q16216114|Q16216114]]
|-
| [[Attēls:Frédéric Kaplan (3330993703).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23714153|Frederic Kaplan]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1974-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frederic_kaplan frederic_kaplan]
| [[:d:Q23714153|Q23714153]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785270|Frederick Balagadde]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/frederick_balagadde frederick_balagadde]
| [[:d:Q23785270|Q23785270]]
|-
| [[Attēls:Fredros Okumu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49675220|Fredros O Okumu]]''
| 
| ''[[:d:Q12773412|parasitologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fredros_okumu fredros_okumu]
| [[:d:Q49675220|Q49675220]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5499597|Fredy Peccerelli]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]
| [https://www.ted.com/speakers/fredy_peccerelli fredy_peccerelli]
| [[:d:Q5499597|Q5499597]]
|-
| [[Attēls:Freeman Hrabowski 2012 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5500990|Freeman A. Hrabowski III]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4376769|university president]]''
| 1950-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_hrabowski freeman_hrabowski]
| [[:d:Q5500990|Q5500990]]
|-
| [[Attēls:Frank O. Gehry - Parc des Ateliers (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Frenks Gērijs]]
| amerikāņu arhitekts, Prickera balvas ieguvējs
| [[arhitekts]]
| 1929-02-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/frank_gehry frank_gehry]
| [[:d:Q180374|Q180374]]
|-
| [[Attēls:Freeman Dyson.jpg|center|128px]]
| [[Frīmens Daisons]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1923-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_dyson freeman_dyson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/259 259]
| [[:d:Q153717|Q153717]]
|-
| [[Attēls:GT Bynum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25040837|G. T. Bynum]]''
| 
| ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''
| 1977-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/g_t_bynum g_t_bynum]
| [[:d:Q25040837|Q25040837]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797774|Gabby Giffords and Mark Kelly]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_kelly_and_gabby_giffords mark_kelly_and_gabby_giffords]
| [[:d:Q23797774|Q23797774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52106895|Gabby Rivera]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gabby_rivera gabby_rivera]
| [[:d:Q52106895|Q52106895]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16727388|Gabe Barcia-Colombo]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabriel_barcia_colombo gabriel_barcia_colombo]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1388 1388]
| [[:d:Q16727388|Q16727388]]
|-
| [[Attēls:TNW Con EU15- Gabe Zichermann -1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214845|Gabe Zichermann]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1974-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gabe_zichermann gabe_zichermann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1107 1107]
| [[:d:Q16214845|Q16214845]]
|-
| [[Attēls:“Astronomía con ondas Gravitacionales” (43603989761).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16843449|Gabriela González]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1965-02-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabriela_gonzalez gabriela_gonzalez]
| [[:d:Q16843449|Q16843449]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759565|Gail Reed]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gail_reed gail_reed]
| [[:d:Q23759565|Q23759565]]
|-
| [[Attēls:Garry Kasparov (37097592314).jpg|center|128px]]
| [[Garijs Kasparovs]]
| 
| ''[[:d:Q10873124|šahists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6430706|kritiķis]]''
| 1963-04-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [https://www.ted.com/speakers/garry_kasparov garry_kasparov]
| [[:d:Q28614|Q28614]]
|-
| [[Attēls:Garik Israelian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5523322|Garik Israelyan]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/garik_israelian garik_israelian]
| [[:d:Q5523322|Q5523322]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661679|Garth Lenz]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/garth_lenz garth_lenz]
| [[:d:Q23661679|Q23661679]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662677|Gary  Greenberg]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gary_greenberg gary_greenberg]
| [[:d:Q23662677|Q23662677]]
|-
| [[Attēls:The hidden root of global poverty, according to Gary Haugen? It's broken law enforcement.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5525220|Gary Haugen]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1963&lt;br/&gt;1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_haugen gary_haugen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2420 2420]
| [[:d:Q5525220|Q5525220]]
|-
| [[Attēls:Gary Kovacs at the World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions in Tianjin, China, 2012..jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3916015|Gary Kovacs]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1963&lt;br/&gt;1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_kovacs gary_kovacs]
| [[:d:Q3916015|Q3916015]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785051|Gary Lauder]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gary_lauder gary_lauder]
| [[:d:Q23785051|Q23785051]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712673|Gary Slutkin]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_slutkin gary_slutkin]
| [[:d:Q23712673|Q23712673]]
|-
| [[Attēls:Gary Vaynerchuk public domain.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3098629|Gary Vaynerchuk]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q897317|winegrower]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1975-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_vaynerchuk gary_vaynerchuk]
| [[:d:Q3098629|Q3098629]]
|-
| [[Attēls:Gary William Flake FLoC 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5526162|Gary William Flake]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_flake gary_flake]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/672 672]
| [[:d:Q5526162|Q5526162]]
|-
| [[Attēls:Gary Wolf (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17090269|Gary Wolf]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_wolf gary_wolf]
| [[:d:Q17090269|Q17090269]]
|-
| [[Attēls:Gastón Acurio realizó conversatorio en la ADP sobre la proyección externa de la gastronomía peruana.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q142216|Gastón Acurio]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q156839|pavārs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1967-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Peru]]
| [https://www.ted.com/speakers/gaston_acurio gaston_acurio]
| [[:d:Q142216|Q142216]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27663103|Gautam Bhan]]''
| 
| ''[[:d:Q19509201|LGBTI rights activist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gautam_bhan gautam_bhan]
| [[:d:Q27663103|Q27663103]]
|-
| [[Attēls:Gavin Schmidt - climate scientist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1496443|Gavin A. Schmidt]]''
| 
| ''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gavin_schmidt gavin_schmidt]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1782 1782]
| [[:d:Q1496443|Q1496443]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5528244|Gavin Pretor-Pinney]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gavin_pretor_pinney gavin_pretor_pinney]
| [[:d:Q5528244|Q5528244]]
|-
| [[Attēls:Gayle King of CBS 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5528805|Gayle King]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106568011|magazine editor]]''
| 1954-12-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gayle_king gayle_king]
| [[:d:Q5528805|Q5528805]]
|-
| [[Attēls:2015-10-06 WDC 0045 Gayle Tzemach Lemmon (22009448265).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5528818|Gayle Tzemach Lemmon]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gayle_tzemach_lemmon gayle_tzemach_lemmon]
| [[:d:Q5528818|Q5528818]]
|-
| [[Attēls:GeWang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5529428|Ge Wang]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1977-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ge_wang ge_wang]
| [[:d:Q5529428|Q5529428]]
|-
| [[Attēls:Model Geena Rocero Coming out Transgender (13563189244).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205705|Geena Rocero]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTI rights activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q728711|Playmate]]''
| 1983-10-24
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Filipīnas]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/geena_rocero geena_rocero]
| [[:d:Q16205705|Q16205705]]
|-
| [[Attēls:Geert Chatrou 2005.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3759206|Geert Chatrou]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q713200|performing artist]]''
| 1969-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geert_chatrou geert_chatrou]
| [[:d:Q3759206|Q3759206]]
|-
| [[Attēls:Gene luen yang 3341.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5531537|Gene Luen Yang]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107436166|graphic novelist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1973-08-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gene_yang gene_yang]
| [[:d:Q5531537|Q5531537]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760544|Genevieve von Petzinger]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/genevieve_von_petzinger genevieve_von_petzinger]
| [[:d:Q23760544|Q23760544]]
|-
| [[Attēls:Geoff Mulgan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4993665|Geoff Mulgan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoff_mulgan geoff_mulgan]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/517 517]
| [[:d:Q4993665|Q4993665]]
|-
| [[Attēls:GeoffreyCanada.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5534498|Geoffrey Canada]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1952-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_canada geoffrey_canada]
| [[:d:Q5534498|Q5534498]]
|-
| [[Attēls:Geoffrey West.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q964122|Geoffrey West]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1940-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_west geoffrey_west]
| [[:d:Q964122|Q964122]]
|-
| [[Attēls:George Ayittey detail.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3101406|George Ayittey]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1945-10-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_ayittey george_ayittey]
| [[:d:Q3101406|Q3101406]]
|-
| [[Attēls:George Dyson, portrait 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q447285|George Dyson]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17486338|historian of technology]]''
| 1953-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_dyson george_dyson]
| [[:d:Q447285|Q447285]]
|-
| [[Attēls:George smoot 06N7133a.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q179572|George F. Smoot]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_smoot george_smoot]
| [[:d:Q179572|Q179572]]
|-
| [[Attēls:George M. Whitesides HD2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q701501|George M. Whitesides]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_whitesides george_whitesides]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/609 609]
| [[:d:Q701501|Q701501]]
|-
| [[Attēls:George beach crop4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q390147|George Monbiot]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1963-01-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_monbiot george_monbiot]
| [[:d:Q390147|Q390147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1508284|George Steinmetz]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_steinmetz george_steinmetz]
| [[:d:Q1508284|Q1508284]]
|-
| [[Attēls:George Takei 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110154|George Takei]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1937-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_takei george_takei]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2018 2018]
| [[:d:Q110154|Q110154]]
|-
| 
| ''[[:d:Q70058501|George Tulevski]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/george_tulevski george_tulevski]
| [[:d:Q70058501|Q70058501]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21600083|Georgette Mulheir]]''
| 
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/georgette_mulheir georgette_mulheir]
| [[:d:Q21600083|Q21600083]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727544|Geraldine Hamilton]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/geraldine_hamilton geraldine_hamilton]
| [[:d:Q23727544|Q23727544]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15442598|Gerard Ryle]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gerard_ryle gerard_ryle]
| [[:d:Q15442598|Q15442598]]
|-
| [[Attēls:Gero Miesenböck FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5552368|Gero Miesenböck]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gero_miesenboeck gero_miesenboeck]
| [[:d:Q5552368|Q5552368]]
|-
| [[Attēls:Gever Tulley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5554907|Gever Tulley]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gever_tulley gever_tulley]
| [[:d:Q5554907|Q5554907]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88420518|Giada Gerboni]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/giada_gerboni giada_gerboni]
| [[:d:Q88420518|Q88420518]]
|-
| [[Attēls:Gian Francesco Giudice.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3762636|Gian Francesco Giudice]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1961-01-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gian_giudice gian_giudice]
| [[:d:Q3762636|Q3762636]]
|-
| [[Attēls:Giles Duley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5561638|Giles Duley]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1971-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/giles_duley giles_duley]
| [[:d:Q5561638|Q5561638]]
|-
| [[Attēls:Gill Hicks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5561888|Gill Hicks]]''
| 
| 
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gill_hicks gill_hicks]
| [[:d:Q5561888|Q5561888]]
|-
| [[Attēls:Giorgia Lupi, 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50345179|Giorgia Lupi]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/giorgia_lupi giorgia_lupi]
| [[:d:Q50345179|Q50345179]]
|-
| [[Attēls:George Papandreou (junior).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q151917|Giorgos Papandreou]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1952-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_papandreou george_papandreou]
| [[:d:Q151917|Q151917]]
|-
| [[Attēls:Giulia Enders 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16937497|Giulia Enders]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/giulia_enders giulia_enders]
| [[:d:Q16937497|Q16937497]]
|-
| [[Attēls:Glenn Greenwald 2014-01-20 001.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5568842|Glenn Greenwald]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1967-03-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/2081 2081]
| [[:d:Q5568842|Q5568842]]
|-
| [[Attēls:Golan levin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5578394|Golan Levin]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/golan_levin golan_levin]
| [[:d:Q5578394|Q5578394]]
|-
| [[Attēls:Gordon Brown (2008).jpg|center|128px]]
| [[Gordons Brauns]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1951-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gordon_brown gordon_brown]
| [[:d:Q10648|Q10648]]
|-
| [[Attēls:Grady Booch, CHM 2011 2 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92803|Grady Booch]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1955-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/grady_booch grady_booch]
| [[:d:Q92803|Q92803]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5592891|Graham Hawkes]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1947-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/graham_hawkes graham_hawkes]
| [[:d:Q5592891|Q5592891]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795659|Graham Hill]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/graham_hill graham_hill]
| [[:d:Q23795659|Q23795659]]
|-
| [[Attēls:Graham T. Allison, Jr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2663882|Graham T. Allison]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1940-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/graham_allison graham_allison]
| [[:d:Q2663882|Q2663882]]
|-
| [[Attēls:Greg Asner.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670497|Greg Asner]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/greg_asner greg_asner]
| [[:d:Q23670497|Q23670497]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663036|Greg Gage]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/greg_gage greg_gage]
| [[:d:Q23663036|Q23663036]]
|-
| [[Attēls:Greg Lynn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q513374|Greg Lynn]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/greg_lynn greg_lynn]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/387 387]
| [[:d:Q513374|Q513374]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796887|Greg Stone]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/greg_stone greg_stone]
| [[:d:Q23796887|Q23796887]]
|-
| [[Attēls:Image copy.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q5607114|Gregory Petsko]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1948-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gregory_petsko gregory_petsko]
| [[:d:Q5607114|Q5607114]]
|-
| 
| ''[[:d:Q372400|Gregory Stock]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gregory_stock gregory_stock]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/432 432]
| [[:d:Q372400|Q372400]]
|-
| [[Attēls:Gretchen carlson cropped retouched.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465597|Gretchen Carlson]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1966-06-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gretchen_carlson gretchen_carlson]
| [[:d:Q465597|Q465597]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670337|Grégoire Courtine]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/gregoire_courtine gregoire_courtine]
| [[:d:Q23670337|Q23670337]]
|-
| [[Attēls:Greta Thunberg urges MEPs to show climate leadership (49618310531) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Grēta Tūnberja]]
| zviedru vides aktīviste
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 2003-01-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/greta_thunberg greta_thunberg]
| [[:d:Q56434717|Q56434717]]
|-
| [[Attēls:Guillaume Nery.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3120107|Guillaume Néry]]''
| 
| ''[[:d:Q17318006|freediver]]''
| 1982-07-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/guillaume_nery guillaume_nery]
| [[:d:Q3120107|Q3120107]]
|-
| [[Attēls:Casely-Hayford2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5620629|Gus Casely-Hayford]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gus_casely_hayford gus_casely_hayford]
| [[:d:Q5620629|Q5620629]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809293|Gustavo Dudamel and the Teresa Carreño Youth Orchestra]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/the_teresa_carreno_youth_orchestra the_teresa_carreno_youth_orchestra]
| [[:d:Q23809293|Q23809293]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728362|Guy Hoffman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/guy_hoffman guy_hoffman]
| [[:d:Q23728362|Q23728362]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769541|Guy Winch]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/guy_winch guy_winch]
| [[:d:Q23769541|Q23769541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657222|Guy-Philippe Goldstein]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/guy_philippe_goldstein guy_philippe_goldstein]
| [[:d:Q23657222|Q23657222]]
|-
| [[Attēls:Gwynne Shotwell at pre-launch briefing for CRS-2 mission (KSC-2013-1704).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1557944|Gwynne Shotwell]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1255921|prezidents]]''
| 1963-11-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gwynne_shotwell gwynne_shotwell]
| [[:d:Q1557944|Q1557944]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662747|Hadyn Parry]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hadyn_parry hadyn_parry]
| [[:d:Q23662747|Q23662747]]
|-
| [[Attēls:Halima Aden Paris Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28859847|Halima Aden]]''
| 
| [[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q22336956|humanitarian]]''
| 1997-09-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/halima_aden halima_aden]
| [[:d:Q28859847|Q28859847]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24494577|Halla Tómasdóttir]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1968-10-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/halla_tomasdottir halla_tomasdottir]
| [[:d:Q24494577|Q24494577]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23748667|Hamish Jolly]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hamish_jolly hamish_jolly]
| [[:d:Q23748667|Q23748667]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5647664|Handspring Puppet Company]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/handspring_puppet_company handspring_puppet_company]
| [[:d:Q5647664|Q5647664]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5648502|Hank Willis Thomas]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q21550489|conceptual artist]]''
| 1976-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hank_willis_thomas hank_willis_thomas]
| [[:d:Q5648502|Q5648502]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3126824|Hanna Rosin]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/hanna_rosin hanna_rosin]
| [[:d:Q3126824|Q3126824]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662784|Hannah Brencher]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_brencher hannah_brencher]
| [[:d:Q23662784|Q23662784]]
|-
| [[Attēls:Hannah Fry at the Data of Tomorrow Conference 2017 (36638999274) (cropped 2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657278|Hannah Fry]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q20856740|audiobook narrator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1984-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_fry hannah_fry]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1404 1404]
| [[:d:Q23657278|Q23657278]]
|-
| [[Attēls:Hannah Gadsby and Jason Wing - Jam Project - crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5648835|Hannah Gadsby]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1978-01-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_gadsby hannah_gadsby]
| [[:d:Q5648835|Q5648835]]
|-
| [[Attēls:Hans Rosling, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q588259|Hans Rosling]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hans_rosling hans_rosling]
| [[:d:Q588259|Q588259]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5653782|Harald Haas]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harald_haas harald_haas]
| [[:d:Q5653782|Q5653782]]
|-
| [[Attēls:Flickr - World Economic Forum - Harish Manwani - Annual Meeting of the New Champions Tianjin 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5657894|Harish Manwani]]''
| 
| 
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harish_manwani harish_manwani]
| [[:d:Q5657894|Q5657894]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769245|Harry Baker]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/harry_baker harry_baker]
| [[:d:Q23769245|Q23769245]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23840678|Harry Cliff]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/harry_cliff harry_cliff]
| [[:d:Q23840678|Q23840678]]
|-
| [[Attēls:Harsha Bhogle walks for Manish Malhotra &amp; Shaina NC's show for CPAA 21.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12053146|Harsha Bhogle]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''
| 1961-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harsha_bhogle harsha_bhogle]
| [[:d:Q12053146|Q12053146]]
|-
| [[Attēls:Harvey Fineberg.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q5677639|Harvey V. Fineberg]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''
| 1945-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/harvey_fineberg harvey_fineberg]
| [[:d:Q5677639|Q5677639]]
|-
| [[Attēls:Hasan Elahi 20110204.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5678224|Hasan M. Elahi]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hasan_elahi hasan_elahi]
| [[:d:Q5678224|Q5678224]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20740945|Heather Barnett]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_barnett_1 heather_barnett_1]
| [[:d:Q20740945|Q20740945]]
|-
| [[Attēls:Heather Brooke, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2367689|Heather Brooke]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_brooke heather_brooke]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1317 1317]
| [[:d:Q2367689|Q2367689]]
|-
| [[Attēls:Heather Knight, College of Engineering (41832666920).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797061|Heather Knight]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heather_knight heather_knight]
| [[:d:Q23797061|Q23797061]]
|-
| [[Attēls:HectorRuiz.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q563211|Hector Ruiz]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1945-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/hector_ruiz hector_ruiz]
| [[:d:Q563211|Q563211]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56697413|Heidi M Sosik]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_m_sosik heidi_m_sosik]
| [[:d:Q56697413|Q56697413]]
|-
| [[Attēls:Helen Czerski 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4509588|Helen Czerski]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1978-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_czerski helen_czerski]
| [[:d:Q4509588|Q4509588]]
|-
| [[Attēls:Helen Fisher at LaWeb 2008 in Paris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q457262|Helen E. Fisher]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1947-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_fisher helen_fisher]
| [[:d:Q457262|Q457262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1605088|Hendrik N. Poinar]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-05-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hendrik hendrik]
| [[:d:Q1605088|Q1605088]]
|-
| 
| ''[[:d:Q78849966|Henna-Maria Uusitupa]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/henna_maria_uusitupa henna_maria_uusitupa]
| [[:d:Q78849966|Q78849966]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712262|Henry Evans]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/henry_evans henry_evans]
| [[:d:Q23712262|Q23712262]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18044616|Henry Lin]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1995
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/henry_lin henry_lin]
| [[:d:Q18044616|Q18044616]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Henry Markram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000022|Henry Markram]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1962-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/henry_markram henry_markram]
| [[:d:Q2000022|Q2000022]]
|-
| [[Attēls:Herbie Hancock.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105875|Herbie Hancock]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q806349|bandleader]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1075651|keyboardist]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''
| 1940-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/herbie_hancock herbie_hancock]
| [[:d:Q105875|Q105875]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795333|Heribert Watzke]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/heribert_watzke heribert_watzke]
| [[:d:Q23795333|Q23795333]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712659|Hetain Patel]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hetain_patel hetain_patel]
| [[:d:Q23712659|Q23712659]]
|-
| [[Attēls:Radically Reinventing Social Systems (45933060145) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5760932|Hilary Cottam]]''
| 
| ''[[:d:Q978044|executive]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hilary_cottam hilary_cottam]
| [[:d:Q5760932|Q5760932]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796161|Hillel Cooperman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/hillel_cooperman hillel_cooperman]
| [[:d:Q23796161|Q23796161]]
|-
| [[Attēls:Ogyen Trinley Dorje in Washington.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465033|His Holiness the 17th Gyalwang Karmapa Orgyen Trinley Dorje]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q29514511|compiler]]''
| 1985-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]&lt;br/&gt;[[Dominika]]
| [https://www.ted.com/speakers/his_holiness_the_17th_karmapa his_holiness_the_17th_karmapa]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/539 539]
| [[:d:Q465033|Q465033]]
|-
| [[Attēls:Waiter- The New World of 3D Printing and Computation (9972110315).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12406466|Hod Lipson]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hod_lipson hod_lipson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/151 151]
| [[:d:Q12406466|Q12406466]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5882187|Holly Morris]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-09-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/holly_morris holly_morris]
| [[:d:Q5882187|Q5882187]]
|-
| [[Attēls:Homaro Cantu Cusp Conference 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5887763|Homaro Cantu]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1976-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/homaro_cantu homaro_cantu]
| [[:d:Q5887763|Q5887763]]
|-
| [[Attēls:Honor Harger (5417653795).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5896804|Honor Harger]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/honor_harger honor_harger]
| [[:d:Q5896804|Q5896804]]
|-
| [[Attēls:HowardRheingoldJI4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q962698|Howard Rheingold]]''
| 
| ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1947-07-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/howard_rheingold howard_rheingold]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/192 192]
| [[:d:Q962698|Q962698]]
|-
| [[Attēls:Hubertus Knabe auf dem Blauen Sofa (6318869369) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q74348|Hubertus Knabe]]''
| 
| ''[[:d:Q17489339|historian of the modern age]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1959-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hubertus_knabe hubertus_knabe]
| [[:d:Q74348|Q74348]]
|-
| [[Attēls:Hugh Herr, 2013-crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3738041|Hugh Herr]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3951423|rock climber]]''
| 1966-10-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hugh_herr hugh_herr]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1779 1779]
| [[:d:Q3738041|Q3738041]]
|-
| [[Attēls:HELDER (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17280334|Hélder Guimarães]]''
| 
| 
| 1982-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/helder_guimaraes helder_guimaraes]
| [[:d:Q17280334|Q17280334]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797233|Iain Hutchison]]''
| 
| ''[[:d:Q7646155|Surg]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/iain_hutchison iain_hutchison]
| [[:d:Q23797233|Q23797233]]
|-
| [[Attēls:Iain McGilchrist.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16732304|Iain McGilchrist]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/iain_mcgilchrist iain_mcgilchrist]
| [[:d:Q16732304|Q16732304]]
|-
| [[Attēls:Ian Bremmer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5980992|Ian Bremmer]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1969-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_bremmer ian_bremmer]
| [[:d:Q5980992|Q5980992]]
|-
| 
| ''[[:d:Q39202|Ian Dunbar]]''
| 
| ''[[:d:Q202883|veterinārārsts]]''
| 1947-04-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ian_dunbar ian_dunbar]
| [[:d:Q39202|Q39202]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55314755|Ian Firth]]''
| 
| ''[[:d:Q2305987|structural engineer]]''
| 1956-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_firth ian_firth]
| [[:d:Q55314755|Q55314755]]
|-
| [[Attēls:Professor Ian Goldin, Oxford Martin School.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5981666|Ian Goldin]]''
| 
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_goldin ian_goldin]
| [[:d:Q5981666|Q5981666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5982726|Ian Ritchie]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_ritchie ian_ritchie]
| [[:d:Q5982726|Q5982726]]
|-
| [[Attēls:Ibeyi by Maya Dagnino 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16800947|Ibeyi]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ibeyi ibeyi]
| [[:d:Q16800947|Q16800947]]
|-
| [[Attēls:Ibram Kendi 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q31213305|Ibram X. Kendi]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1982-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ibram_kendi ibram_kendi]
| [[:d:Q31213305|Q31213305]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18217444|Iké Udé]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ike_ude ike_ude]
| [[:d:Q18217444|Q18217444]]
|-
| [[Attēls:Ilona Szabó.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759716|Ilona Szabó de Carvalho]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1978-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ilona_szabo_de_carvalho ilona_szabo_de_carvalho]
| [[:d:Q23759716|Q23759716]]
|-
| [[Attēls:Web Summit 2018 - Centre Stage - Day 2, November 7 DSC 5287 (44853624505) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q230484|Imogen Heap]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1294626|mūzikas mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''
| 1977-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/imogen_heap imogen_heap]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/487 487]
| [[:d:Q230484|Q230484]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1139870|Improv Everywhere]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/improv_everywhere improv_everywhere]
| [[:d:Q1139870|Q1139870]]
|-
| [[Attēls:InaraGeorge2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q274117|Inara George]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1974-07-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/inara_george inara_george]
| [[:d:Q274117|Q274117]]
|-
| [[Attēls:Ines Pedras Architekten und Planer Albretch Exposition.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104034316|Ines J. Pedras]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2519376|jewelry designer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/imported imported]
| [[:d:Q104034316|Q104034316]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795297|Inge Missmahl]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/inge_missmahl inge_missmahl]
| [[:d:Q23795297|Q23795297]]
|-
| [[Attēls:Íngrid Betancourt.jpg|center|128px]]
| [[Ingrīda Betankūra]]
| 
| [[politiķis]]
| 1961-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Kolumbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ingrid_betancourt ingrid_betancourt]
| [[:d:Q152472|Q152472]]
|-
| [[Attēls:Iqbal Quadir.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3347269|Iqbal Quadir]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1958-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/iqbal_quadir iqbal_quadir]
| [[:d:Q3347269|Q3347269]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89307223|Irina Kareva]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/irina_kareva irina_kareva]
| [[:d:Q89307223|Q89307223]]
|-
| [[Attēls:Iredlener-photo small.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6075109|Irwin Redlener]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1944-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/irwin_redlener irwin_redlener]
| [[:d:Q6075109|Q6075109]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4578334|Isaac Lidsky]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1979-07-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isaac_lidsky isaac_lidsky]
| [[:d:Q4578334|Q4578334]]
|-
| [[Attēls:Isaac Mizrahi (12852).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1673431|Isaac Mizrahi]]''
| 
| ''[[:d:Q667982|creative director]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1961-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isaac_mizrahi isaac_mizrahi]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/312 312]
| [[:d:Q1673431|Q1673431]]
|-
| [[Attēls:Isabel Behncke and her wolf dog Akila.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18684694|Isabel Behncke]]''
| 
| ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''
| 1976-11-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_behncke_izquierdo isabel_behncke_izquierdo]
| [[:d:Q18684694|Q18684694]]
|-
| [[Attēls:Isabel wilkerson 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6077806|Isabel Wilkerson]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_wilkerson isabel_wilkerson]
| [[:d:Q6077806|Q6077806]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760196|Ismael Nazario]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ismael_nazario ismael_nazario]
| [[:d:Q23760196|Q23760196]]
|-
| [[Attēls:Itay Talgam02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6094174|Itay Talgam]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/itay_talgam itay_talgam]
| [[:d:Q6094174|Q6094174]]
|-
| [[Attēls:Ivan Coyote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6096094|Ivan Coyote]]''
| 
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1969-08-11
| [[Nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_coyote ivan_coyote]
| [[:d:Q6096094|Q6096094]]
|-
| [[Attēls:Ivan Krastev (48049273052) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2340462|Ivan Krastev]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_krastev ivan_krastev]
| [[:d:Q2340462|Q2340462]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662491|Ivan Oransky]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_oransky ivan_oransky]
| [[:d:Q23662491|Q23662491]]
|-
| [[Attēls:Iwan at Rock Garden.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3156399|Iwan Baan]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3381574|architectural photographer]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]
| 1975-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/iwan_baan iwan_baan]
| [[:d:Q3156399|Q3156399]]
|-
| [[Attēls:Iyad Rahwan (24346536449).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29453267|Iyad Rahwan]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sīrija]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/iyad_rahwan iyad_rahwan]
| [[:d:Q29453267|Q29453267]]
|-
| [[Attēls:Isabel Allende 2017-09-08.jpg|center|128px]]
| [[Izabella Aljende]]
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1942-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_allende isabel_allende]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/181 181]
| [[:d:Q83566|Q83566]]
|-
| [[Attēls:J. D. Vance 2017 05 18.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28935729|J. D. Vance]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''
| 1984-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jd_vance jd_vance]
| [[:d:Q28935729|Q28935729]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16205502|J. Marshall Shepherd]]''
| 
| ''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/j_marshall_shepherd j_marshall_shepherd]
| [[:d:Q16205502|Q16205502]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26171481963).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12318774|J.P. Rangaswami]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1957-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jp_rangaswami jp_rangaswami]
| [[:d:Q12318774|Q12318774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657167|JD Schramm]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jd_schramm jd_schramm]
| [[:d:Q23657167|Q23657167]]
|-
| [[Attēls:JR (artist).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1312565|JR]]''
| 
| ''[[:d:Q19890761|artivist]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15095148|graffiti artist]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''
| 1985-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jr jr]
| [[:d:Q1312565|Q1312565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769228|Jaap de Roode]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jaap_de_roode jaap_de_roode]
| [[:d:Q23769228|Q23769228]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782383|Jacek Utko]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jacek_utko jacek_utko]
| [[:d:Q23782383|Q23782383]]
|-
| [[Attēls:Jack Andraka 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2626989|Jack Andraka]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q30086937|cancer researcher]]''
| 1997-01-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_andraka jack_andraka]
| [[:d:Q2626989|Q2626989]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657134|Jack Choi]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jack_choi jack_choi]
| [[:d:Q23657134|Q23657134]]
|-
| [[Attēls:Jack Conte 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14648645|Jack Conte]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1984-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_conte jack_conte]
| [[:d:Q14648645|Q14648645]]
|-
| [[Attēls:Remarks by Mr. Jack Dangermond at the Geographic Information Systems Conference (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3157158|Jack Dangermond]]''
| 
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1945
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jack_dangermond jack_dangermond]
| [[:d:Q3157158|Q3157158]]
|-
| [[Attēls:Jack Horner.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q247264|Jack Horner]]''
| 
| [[ģeologs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16271064|herpetologist]]''
| 1946-06-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_horner jack_horner]
| [[:d:Q247264|Q247264]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729170|Jackie Savitz]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jackie_savitz jackie_savitz]
| [[:d:Q23729170|Q23729170]]
|-
| [[Attēls:RabbiJackieTabick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6116680|Jackie Tabick]]''
| 
| [[rabīns]]
| 1948
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackie_tabick jackie_tabick]
| [[:d:Q6116680|Q6116680]]
|-
| [[Attēls:JacksonBrowne3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q355009|Jackson Browne]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1075651|keyboardist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13235160|producents]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1948-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackson_brown jackson_brown]
| [[:d:Q355009|Q355009]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6117187|Jackson Katz]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1960-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackson_katz jackson_katz]
| [[:d:Q6117187|Q6117187]]
|-
| [[Attēls:Jake Barton in Local Projects, Aug 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17386582|Jacob Barton]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1972-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jake_barton jake_barton]
| [[:d:Q17386582|Q17386582]]
|-
| [[Attēls:Jacob Collier -1180307.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24900882|Jacob Collier]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''
| 1994-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacob_collier jacob_collier]
| [[:d:Q24900882|Q24900882]]
|-
| [[Attēls:Jacqueline Novogratz-CEO-Acumen.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q924979|Jacqueline Novogratz]]''
| 
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1416279|financial analyst]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1961-03-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_novogratz jacqueline_novogratz]
| [[:d:Q924979|Q924979]]
|-
| [[Attēls:Jad Abumrad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2856132|Jad Abumrad]]''
| 
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jad_abumrad jad_abumrad]
| [[:d:Q2856132|Q2856132]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19663314|Jae Rhim Lee]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jae_rhim_lee jae_rhim_lee]
| [[:d:Q19663314|Q19663314]]
|-
| [[Attēls:Jaime Lerner May 2004.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q923927|Jaime Lerner]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1937-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jaime_lerner jaime_lerner]
| [[:d:Q923927|Q923927]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662959|Jake Wood]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jake_wood jake_wood]
| [[:d:Q23662959|Q23662959]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89526310|Jakob Magolan]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jakob_magolan jakob_magolan]
| [[:d:Q89526310|Q89526310]]
|-
| [[Attēls:Jakob Trollbäck.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6215569|Jakob Trollbäck]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1959-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jakob_trollback jakob_trollback]
| [[:d:Q6215569|Q6215569]]
|-
| [[Attēls:Jamais Cascio 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22277279|Jamais Cascio]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamais_cascio jamais_cascio]
| [[:d:Q22277279|Q22277279]]
|-
| [[Attēls:Rev James A Forbes speaking 2006.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6128099|James A. Forbes]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''
| 1935-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_forbes james_forbes]
| [[:d:Q6128099|Q6128099]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760213|James A. White Sr.]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_a_white_sr james_a_white_sr]
| [[:d:Q23760213|Q23760213]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671470|James B. Glattfelder]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_b_glattfelder james_b_glattfelder]
| [[:d:Q23671470|Q23671470]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6129316|James Balog]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1952-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_balog james_balog]
| [[:d:Q6129316|Q6129316]]
|-
| [[Attēls:NEXT19 (48760600621) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67466997|James Beacham]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_beacham james_beacham]
| [[:d:Q67466997|Q67466997]]
|-
| [[Attēls:Re publica 2015 - Tag 1 (17379378221).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20683898|James Bridle]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_bridle james_bridle]
| [[:d:Q20683898|Q20683898]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769563|James Burchfield]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_burchfield james_burchfield]
| [[:d:Q23769563|Q23769563]]
|-
| [[Attēls:James Hansen profile (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q724095|James Edward Hansen]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1941-03-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_hansen james_hansen]
| [[:d:Q724095|Q724095]]
|-
| [[Attēls:Jim Flynn Political Studies University of Otago.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1383120|James Flynn]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1934-04-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_flynn jim_flynn]
| [[:d:Q1383120|Q1383120]]
|-
| [[Attēls:James Geary 1051144.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6134546|James Geary]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_geary james_geary]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/478 478]
| [[:d:Q6134546|Q6134546]]
|-
| 
| ''[[:d:Q9010694|James H. Fallon]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1947-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_fallon jim_fallon]
| [[:d:Q9010694|Q9010694]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6136003|James Heywood]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1966-10-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_heywood jamie_heywood]
| [[:d:Q6136003|Q6136003]]
|-
| [[Attēls:Jim w mustache.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q962004|James Howard Kunstler]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1948-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_howard_kunstler james_howard_kunstler]
| [[:d:Q962004|Q962004]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712699|James Lyne]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_lyne james_lyne]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1472 1472]
| [[:d:Q23712699|Q23712699]]
|-
| [[Attēls:Nachtwey MSK2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q437013|James Nachtwey]]''
| 
| ''[[:d:Q11496048|war photographer]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1948-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_nachtwey james_nachtwey]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/84 84]
| [[:d:Q437013|Q437013]]
|-
| [[Attēls:James Patten (24375372394).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23748686|James Patten]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/james_patten james_patten]
| [[:d:Q23748686|Q23748686]]
|-
| [[Attēls:Admiral Stavridis in the remote studio at The Fletcher School.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116464|James Stavridis]]''
| 
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_stavridis james_stavridis]
| [[:d:Q116464|Q116464]]
|-
| [[Attēls:JamesSurowieckiMUleft.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1496028|James Surowiecki]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-04-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_surowiecki james_surowiecki]
| [[:d:Q1496028|Q1496028]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6144629|James Veitch]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]
| 1980-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_veitch james_veitch]
| [[:d:Q6144629|Q6144629]]
|-
| [[Attēls:Jamie Bartlett in conversation with Inotai Edit at CASM 14.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20675953|Jamie Bartlett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_bartlett jamie_bartlett]
| [[:d:Q20675953|Q20675953]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662542|Jamie Drummond]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_drummond jamie_drummond]
| [[:d:Q23662542|Q23662542]]
|-
| [[Attēls:Jamie Oliver (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q190051|Jamie Oliver]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q27431213|cookbook author]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1975-05-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_oliver jamie_oliver]
| [[:d:Q190051|Q190051]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795294|Jamil Abu-Wardeh]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamil_abu_wardeh jamil_abu_wardeh]
| [[:d:Q23795294|Q23795294]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759680|Jamila Lyiscott]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_lyiscott jamila_lyiscott]
| [[:d:Q23759680|Q23759680]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6148692|Jan Chipchase]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jan_chipchase jan_chipchase]
| [[:d:Q6148692|Q6148692]]
|-
| [[Attēls:Jane Marie Chen, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6151247|Jane Chen]]''
| 
| [[komersants]]
| 1978-12-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_chen jane_chen]
| [[:d:Q6151247|Q6151247]]
|-
| [[Attēls:Jane McGonigal Meet the Media Guru 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2699296|Jane McGonigal]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3630699|game designer]]''
| 1977-10-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_mcgonigal jane_mcgonigal]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/600 600]
| [[:d:Q2699296|Q2699296]]
|-
| [[Attēls:Champions for Change photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6152636|Jane Poynter]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_poynter jane_poynter]
| [[:d:Q6152636|Q6152636]]
|-
| [[Attēls:Janet Echelman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2346435|Janet Echelman]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1966-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janet_echelman janet_echelman]
| [[:d:Q2346435|Q2346435]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729136|Janet Iwasa]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q266569|animators]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/janet_iwasa janet_iwasa]
| [[:d:Q23729136|Q23729136]]
|-
| [[Attēls:Janette Sadik-Khan in 2009.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6153709|Janette Sadik-Khan]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1960-04-28&lt;br/&gt;1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janette_sadik_khan janette_sadik_khan]
| [[:d:Q6153709|Q6153709]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3161983|Janine Benyus]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_benyus janine_benyus]
| [[:d:Q3161983|Q3161983]]
|-
| [[Attēls:Janine Shepherd.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6154579|Janine Shepherd]]''
| 
| ''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1962-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_shepherd janine_shepherd]
| [[:d:Q6154579|Q6154579]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1304314|Janine di Giovanni]]''
| 
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_di_giovanni janine_di_giovanni]
| [[:d:Q1304314|Q1304314]]
|-
| [[Attēls:2019-04-13 Yanis Varoufakis by Olaf Kosinsky-0658.jpg|center|128px]]
| [[Janis Varufakis]]
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1961-03-24&lt;br/&gt;1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yanis_varoufakis yanis_varoufakis]
| [[:d:Q40688|Q40688]]
|-
| [[Attēls:Beyond the Cradle 2019 Janna Levin (47422163091).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6155075|Janna Levin]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janna_levin janna_levin]
| [[:d:Q6155075|Q6155075]]
|-
| [[Attēls:Jared diamond.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q205772|Jared Diamond]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1937-09-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jared_diamond jared_diamond]
| [[:d:Q205772|Q205772]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657161|Jared Ficklin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jared_ficklin jared_ficklin]
| [[:d:Q23657161|Q23657161]]
|-
| [[Attēls:Jarreth Merz 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1683706|Jarreth Merz]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1970-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/jarreth_merz jarreth_merz]
| [[:d:Q1683706|Q1683706]]
|-
| [[Attēls:Jarrett Krosoczka (10747).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6161021|Jarrett J. Krosoczka]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1977-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jarrett_j_krosoczka jarrett_j_krosoczka]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1511 1511]
| [[:d:Q6161021|Q6161021]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795288|Jason Clay]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jason_clay jason_clay]
| [[:d:Q23795288|Q23795288]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795888|Jason Fried]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jason_fried jason_fried]
| [[:d:Q23795888|Q23795888]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662557|Jason McCue]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jason_mccue jason_mccue]
| [[:d:Q23662557|Q23662557]]
|-
| [[Attēls:Jason Pontin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6163277|Jason Pontin]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
| 1967-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_pontin jason_pontin]
| [[:d:Q6163277|Q6163277]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1684006|Jason deCaires Taylor]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''
| 1974-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_decaires_taylor jason_decaires_taylor]
| [[:d:Q1684006|Q1684006]]
|-
| [[Attēls:Javed Aktar 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2319562|Javed Akhtar]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q822146|liriķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1945-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/javed_akhtar javed_akhtar]
| [[:d:Q2319562|Q2319562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656752|Jay Bradner]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jay_bradner jay_bradner]
| [[:d:Q23656752|Q23656752]]
|-
| [[Attēls:Jay Walker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6167147|Jay S. Walker]]''
| 
| [[komersants]]
| 1955-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jay_walker jay_walker]
| [[:d:Q6167147|Q6167147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19667282|Jay Silver]]''
| 
| 
| 1979-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jay_silver jay_silver]
| [[:d:Q19667282|Q19667282]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657155|Jean-Baptiste Michel]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jean_baptiste_michel jean_baptiste_michel]
| [[:d:Q23657155|Q23657155]]
|-
| [[Attēls:Jean-Paul Mari-3 (22e Maghreb des Livres, Paris, 13 et 14 février 2016).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3168596|Jean-Paul Mari]]''
| 
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1950-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jean_paul_mari jean_paul_mari]
| [[:d:Q3168596|Q3168596]]
|-
| [[Attēls:Jeanne Gang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q444257|Jeanne Gang]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1964-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeanne_gang jeanne_gang]
| [[:d:Q444257|Q444257]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760219|Jedidah Isler]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jedidah_isler jedidah_isler]
| [[:d:Q23760219|Q23760219]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662685|Jeff Hancock]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26759595|communication scholar]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_hancock jeff_hancock]
| [[:d:Q23662685|Q23662685]]
|-
| [[Attēls:Jeff Hawkins by Jeff Kubina.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92993|Jeff Hawkins]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1957-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_hawkins jeff_hawkins]
| [[:d:Q92993|Q92993]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768700|Jeff Iliff]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_iliff jeff_iliff]
| [[:d:Q23768700|Q23768700]]
|-
| [[Attēls:Jeff Skoll 2013 (5576999744).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q710924|Jeff Skoll]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2462658|treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1965-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_skoll jeff_skoll]
| [[:d:Q710924|Q710924]]
|-
| [[Attēls:Jeffsmithedited-400x600.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15498191|Jeff Smith]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1973-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_smith jeff_smith]
| [[:d:Q15498191|Q15498191]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713807|Jeff Speck]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_speck jeff_speck]
| [[:d:Q23713807|Q23713807]]
|-
| [[Attēls:Table-cum-touch display.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6175484|Jefferson Han]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_han jeff_han]
| [[:d:Q6175484|Q6175484]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760258|Jeffrey Brown]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rev_jeffrey_brown rev_jeffrey_brown]
| [[:d:Q23760258|Q23760258]]
|-
| [[Attēls:Jeffrey Kluger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1686458|Jeffrey Kluger]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|contributing editor]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1954-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeffrey_kluger jeffrey_kluger]
| [[:d:Q1686458|Q1686458]]
|-
| [[Attēls:Jehane Noujaim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2264148|Jehane Noujaim]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1974-05-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jehane_noujaim jehane_noujaim]
| [[:d:Q2264148|Q2264148]]
|-
| [[Attēls:Jenna McCarthy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6177767|Jenna McCarthy]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jenna_mccarthy jenna_mccarthy]
| [[:d:Q6177767|Q6177767]]
|-
| [[Attēls:WorldPride 2017 - Madrid Summit - 170626 182102.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23809207|Jenni Chang and Lisa Dazols]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jenni_chang_and_lisa_dazols jenni_chang_and_lisa_dazols]
| [[:d:Q23809207|Q23809207]]
|-
| [[Attēls:Wikiconference NA DSC 6441.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q702510|Jennifer 8. Lee]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1976-03-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_8_lee jennifer_8_lee]
| [[:d:Q702510|Q702510]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15429153|Jennifer A. Golbeck]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1976-12-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_golbeck jennifer_golbeck]
| [[:d:Q15429153|Q15429153]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24578998|Jennifer Brea]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jen_brea jen_brea]
| [[:d:Q24578998|Q24578998]]
|-
| [[Attēls:Professor Jennifer Doudna ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56068|Jennifer Doudna]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15142825|kristalogrāfs]]''
| 1964-02-19&lt;br/&gt;000s
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_doudna jennifer_doudna]
| [[:d:Q56068|Q56068]]
|-
| [[Attēls:Secretary Jennifer Granholm (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234994|Jennifer Granholm]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''&lt;br/&gt;[[tiesnesis]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1959-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granholm jennifer_granholm]
| [[:d:Q234994|Q234994]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Granick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178367|Jennifer Granick]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1969-06-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granick jennifer_granick]
| [[:d:Q6178367|Q6178367]]
|-
| [[Attēls:TNW Conference 2014 - Jennifer Healey (14014859332) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713350|Jennifer Healey]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_healey jennifer_healey]
| [[:d:Q23713350|Q23713350]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61138464|Jennifer Kahn]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_kahn jennifer_kahn]
| [[:d:Q61138464|Q61138464]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6178542|Jennifer Lin]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_lin jennifer_lin]
| [[:d:Q6178542|Q6178542]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Pahlka of Code for America, speaking at the opening of Open Up!.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178697|Jennifer Pahlka]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1969-12-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_pahlka jen_pahlka]
| [[:d:Q6178697|Q6178697]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728486|Jennifer Senior]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;[[autors]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_senior jennifer_senior]
| [[:d:Q23728486|Q23728486]]
|-
| [[Attēls:Jer Thorp - PopTech 2012 - Camden Maine USA (8102975934) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662183|Jer Thorp]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jer_thorp jer_thorp]
| [[:d:Q23662183|Q23662183]]
|-
| [[Attēls:JeremyJackson1243.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15485171|Jeremy B. C. Jackson]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1942-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_jackson jeremy_jackson]
| [[:d:Q15485171|Q15485171]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Gilley (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1653797|Jeremy Gilley]]''
| 
| [[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_gilley jeremy_gilley]
| [[:d:Q1653797|Q1653797]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Heimans Purpose Co-founder CEO.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16729741|Jeremy Heimans]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_heimans jeremy_heimans]
| [[:d:Q16729741|Q16729741]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Howard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6181501|Jeremy Howard]]''
| 
| ''[[:d:Q29169143|data scientist]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1973-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_howard jeremy_howard]
| [[:d:Q6181501|Q6181501]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Rifkin, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q505154|Jeremy Rifkin]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_rifkin jeremy_rifkin]
| [[:d:Q505154|Q505154]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6186043|Jessa Gamble]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1979-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessa_gamble jessa_gamble]
| [[:d:Q6186043|Q6186043]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20966512|Jesse J. Perez]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesse_j_perez jesse_j_perez]
| [[:d:Q20966512|Q20966512]]
|-
| [[Attēls:Jesse Schell (4670646737).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6186836|Jesse Schell]]''
| 
| ''[[:d:Q183888|programmatūras izstrādātājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970-06-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesse_schell jesse_schell]
| [[:d:Q6186836|Q6186836]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656726|Jessi Arrington]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jessi_arrington jessi_arrington]
| [[:d:Q23656726|Q23656726]]
|-
| [[Attēls:Jessica Green visits the Center for Total Health 39089 (13428328504).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21062122|Jessica Green]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_green jessica_green]
| [[:d:Q21062122|Q21062122]]
|-
| [[Attēls:Jessica Jackley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6187288|Jessica Jackley]]''
| 
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1977-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_jackley jessica_jackley]
| [[:d:Q6187288|Q6187288]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783057|Jessica Shortall]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1900
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_shortall jessica_shortall]
| [[:d:Q23783057|Q23783057]]
|-
| [[Attēls:Jherek Bischoff Roxy Theater 18 July 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16199394|Jherek Bischoff]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 1979-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jherek_bischoff jherek_bischoff]
| [[:d:Q16199394|Q16199394]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16887739|Ji-hae Park]]''
| 
| [[vijolnieks]]
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/ji_hae_park ji_hae_park]
| [[:d:Q16887739|Q16887739]]
|-
| [[Attēls:Jill Bolte Taylor - observing a stroke from within.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2550602|Jill Bolte Taylor]]''
| 
| ''[[:d:Q10872101|anatomist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1959-05-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_bolte_taylor jill_bolte_taylor]
| [[:d:Q2550602|Q2550602]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15839341|Jill Farrant]]''
| 
| ''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_farrant jill_farrant]
| [[:d:Q15839341|Q15839341]]
|-
| [[Attēls:JillHeinerth.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17484182|Jill Heinerth]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_heinerth jill_heinerth]
| [[:d:Q17484182|Q17484182]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759545|Jill Shargaa]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jill_shargaa jill_shargaa]
| [[:d:Q23759545|Q23759545]]
|-
| [[Attēls:Jill Sobule in 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q520324|Jill Sobule]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1965-01-16&lt;br/&gt;1959-01-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_sobule jill_sobule]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/105 105]
| [[:d:Q520324|Q520324]]
|-
| [[Attēls:Jill Tarter at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445596|Jill Tarter]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1944-01-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_cornell_tarter jill_cornell_tarter]
| [[:d:Q445596|Q445596]]
|-
| [[Attēls:Jim Al-Khalili (cropped and shadow enhanced).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q259054|Jim Al-Khalili]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1962-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_al_khalili jim_al_khalili]
| [[:d:Q259054|Q259054]]
|-
| 
| ''[[:d:Q13566451|Jim Holt]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1954-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_holt jim_holt]
| [[:d:Q13566451|Q13566451]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6198539|Jim Toomey]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1960-12-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_toomey jim_toomey]
| [[:d:Q6198539|Q6198539]]
|-
| [[Attēls:Jim Yong Kim (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q313297|Jim Yong Kim]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_yong_kim jim_yong_kim]
| [[:d:Q313297|Q313297]]
|-
| [[Attēls:Jimmy Nelson (photographer) - TEDxAMS 2014-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17198658|Jimmy Nelson]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_nelson jimmy_nelson]
| [[:d:Q17198658|Q17198658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670510|Jinsop Lee]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jinsop_lee jinsop_lee]
| [[:d:Q23670510|Q23670510]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18208314|JoAnn Kuchera-Morin]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joann_kuchera_morin joann_kuchera_morin]
| [[:d:Q18208314|Q18208314]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6204680|Joachim de Posada]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joachim_de_posada joachim_de_posada]
| [[:d:Q6204680|Q6204680]]
|-
| [[Attēls:Joan Blades (2011).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6204866|Joan Blades]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1956-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joan_blades joan_blades]
| [[:d:Q6204866|Q6204866]]
|-
| [[Attēls:Joan Halifax and the Dalai Lama.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3179589|Joan Halifax]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q24262594|religious writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1942-07-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joan_halifax joan_halifax]
| [[:d:Q3179589|Q3179589]]
|-
| [[Attēls:Joanne Chory 2017 - MG 6209-720x480-b674fcff-9369-4c3f-bae4-456b98b16ca8.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15994359|Joanne Chory]]''
| 
| ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1955-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joanne_chory joanne_chory]
| [[:d:Q15994359|Q15994359]]
|-
| [[Attēls:EPFL Jocelyne Bloch Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q38548794|Jocelyne Bloch]]''
| 
| ''[[:d:Q9385011|neurosurgeon]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jocelyne_bloch jocelyne_bloch]
| [[:d:Q38548794|Q38548794]]
|-
| [[Attēls:Joe Gebbia, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19560551|Joe Gebbia]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q63327|Airbnb]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_gebbia joe_gebbia]
| [[:d:Q19560551|Q19560551]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727954|Joe Kowan]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_kowan joe_kowan]
| [[:d:Q23727954|Q23727954]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18714137|Joe Landolina]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''
| 1993-01-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_landolina joe_landolina]
| [[:d:Q18714137|Q18714137]]
|-
| [[Attēls:Joe Madiath, Skoll Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6211071|Joe Madiath]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1950-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_madiath joe_madiath]
| [[:d:Q6211071|Q6211071]]
|-
| [[Attēls:Joe Sabia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6212143|Joe Sabia]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1924
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_sabia joe_sabia]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1110 1110]
| [[:d:Q6212143|Q6212143]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662319|Joe Smith]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joe_smith joe_smith]
| [[:d:Q23662319|Q23662319]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6213282|Joel Burns]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1969-02-04&lt;br/&gt;1965-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_burns joel_burns]
| [[:d:Q6213282|Q6213282]]
|-
| 
| ''[[:d:Q47784150|Joel Jackson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joel_jackson joel_jackson]
| [[:d:Q47784150|Q47784150]]
|-
| [[Attēls:Joel S. Levine NASA headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23785260|Joel Levine]]''
| 
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17276189|atmosfēras zinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q27177003|research professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_levine joel_levine]
| [[:d:Q23785260|Q23785260]]
|-
| [[Attēls:Joel Selanikio at TEDxAustin in 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23671459|Joel Selanikio]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_selanikio joel_selanikio]
| [[:d:Q23671459|Q23671459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19922013|Joey Alexander]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 2003-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joey_alexander joey_alexander]
| [[:d:Q19922013|Q19922013]]
|-
| [[Attēls:Johan Rockström (2020).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6075610|Johan Rockström]]''
| 
| ''[[:d:Q3644587|hydrologist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1781198|agronoms]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/johan_rockstrom johan_rockstrom]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/792 792]
| [[:d:Q6075610|Q6075610]]
|-
| [[Attēls:Johannhari.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q437536|Johann Hari]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1979-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/johann_hari johann_hari]
| [[:d:Q437536|Q437536]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795344|Johanna Blakley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/johanna_blakley johanna_blakley]
| [[:d:Q23795344|Q23795344]]
|-
| [[Attēls:2012-04-21 USA Trip 1574 - NECSS (New York) (7980184439).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6222357|John Bohannon]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_bohannon john_bohannon]
| [[:d:Q6222357|Q6222357]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796177|John Delaney]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_delaney john_delaney]
| [[:d:Q23796177|Q23796177]]
|-
| [[Attēls:John Doerr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1380459|John Doerr]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1951-06-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_doerr john_doerr]
| [[:d:Q1380459|Q1380459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6233855|John Francis]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1946
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_francis john_francis]
| [[:d:Q6233855|Q6233855]]
|-
| [[Attēls:John Gerzema (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6235206|John Gerzema]]''
| 
| ''[[:d:Q16849727|business consultant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gerzema john_gerzema]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/568 568]
| [[:d:Q6235206|Q6235206]]
|-
| [[Attēls:Image of John Graham-Cumming.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3181625|John Graham-Cumming]]''
| 
| [[inženieris]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_graham_cumming john_graham_cumming]
| [[:d:Q3181625|Q3181625]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23688353|John Hardy]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hardy john_hardy]
| [[:d:Q23688353|Q23688353]]
|-
| [[Attēls:John Hockenberry at New America NYC (Dis)Honesty - The Truth About Lies (19962005979) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6239461|John Hockenberry]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1956-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hockenberry john_hockenberry]
| [[:d:Q6239461|Q6239461]]
|-
| [[Attēls:John Hodgman at BookExpo (05165).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q329372|John Hodgman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1971-06-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hodgman john_hodgman]
| [[:d:Q329372|Q329372]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784955|John Hunter]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_hunter john_hunter]
| [[:d:Q23784955|Q23784955]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783403|John Kasaona]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_kasaona john_kasaona]
| [[:d:Q23783403|Q23783403]]
|-
| [[Attēls:John La Grou at TED 2014 Vancouver.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783066|John La Grou]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_la_grou john_la_grou]
| [[:d:Q23783066|Q23783066]]
|-
| [[Attēls:John Legend 2019 by Glenn Francis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44857|John Legend]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1075651|keyboardist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''
| 1978-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_legend john_legend]
| [[:d:Q44857|Q44857]]
|-
| [[Attēls:John lloyd secret comedy podcast.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366162|John Lloyd]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1951-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_lloyd john_lloyd]
| [[:d:Q366162|Q366162]]
|-
| [[Attēls:John Maeda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93024|John Maeda]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_maeda john_maeda]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/155 155]
| [[:d:Q93024|Q93024]]
|-
| [[Attēls:JohnMcWhorter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2468338|John McWhorter]]''
| 
| ''[[:d:Q89675028|creolist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_mcwhorter john_mcwhorter]
| [[:d:Q2468338|Q2468338]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782393|John Q. Walker]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_walker john_walker]
| [[:d:Q23782393|Q23782393]]
|-
| [[Attēls:John Searle speaking at Google 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q295012|John Searle]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1932-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_searle john_searle]
| [[:d:Q295012|Q295012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783401|John Underkoffler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/john_underkoffler john_underkoffler]
| [[:d:Q23783401|Q23783401]]
|-
| [[Attēls:John Wilbanks Portrait by Nick Vedros.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000014|John Wilbanks]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_wilbanks john_wilbanks]
| [[:d:Q2000014|Q2000014]]
|-
| [[Attēls:Johnwooden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q551032|John Wooden]]''
| 
| ''[[:d:Q189290|virsnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5137571|basketbola treneris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''
| 1910-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_wooden john_wooden]
| [[:d:Q551032|Q551032]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6267100|Johnny Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/johnny_lee johnny_lee]
| [[:d:Q6267100|Q6267100]]
|-
| [[Attēls:Joichi Ito Headshot 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q934616|Joi Ito]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1966-06-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/joi_ito joi_ito]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1776 1776]
| [[:d:Q934616|Q934616]]
|-
| [[Attēls:Jok Church.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6269643|Jok Church]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1949-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jok_church jok_church]
| [[:d:Q6269643|Q6269643]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16729389|Jon Gosier]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1981-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_gosier jon_gosier]
| [[:d:Q16729389|Q16729389]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19880666|Jon Mooallem]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_mooallem jon_mooallem]
| [[:d:Q19880666|Q19880666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662502|Jon Nguyen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jon_nguyen jon_nguyen]
| [[:d:Q23662502|Q23662502]]
|-
| [[Attēls:Jon Ronson (27846097432) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3400803|Jon Ronson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1967-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_ronson jon_ronson]
| [[:d:Q3400803|Q3400803]]
|-
| [[Attēls:Jonas Eliasson at TEDxKTH 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5708819|Jonas Eliasson]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1969-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonas_eliasson jonas_eliasson]
| [[:d:Q5708819|Q5708819]]
|-
| [[Attēls:Jonas Gahr Støre - 25061469895 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q467948|Jonas Gahr Støre]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1960-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonas_gahr_store jonas_gahr_store]
| [[:d:Q467948|Q467948]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Eisen - PLOS Biology Tenth Anniversary (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000017|Jonathan A. Eisen]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967&lt;br/&gt;1968-08-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_eisen jonathan_eisen]
| [[:d:Q2000017|Q2000017]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662200|Jonathan A. Foley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_foley jonathan_foley]
| [[:d:Q23662200|Q23662200]]
|-
| [[Attēls:8oCongresoInnovacion08.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q15710897|Jonathan Bergmann]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_bergmann jon_bergmann]
| [[:d:Q15710897|Q15710897]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782385|Jonathan Drori]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_drori jonathan_drori]
| [[:d:Q23782385|Q23782385]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Haidt 2012 03.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q845573|Jonathan Haidt]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1963-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_haidt jonathan_haidt]
| [[:d:Q845573|Q845573]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Harris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6273354|Jonathan Harris]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1979-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_harris jonathan_harris]
| [[:d:Q6273354|Q6273354]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6273583|Jonathan Klein]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_klein jonathan_klein]
| [[:d:Q6273583|Q6273583]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46999694|Jonathan Rossiter]]''
| 
| [[profesors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_rossiter jonathan_rossiter]
| [[:d:Q46999694|Q46999694]]
|-
| [[Attēls:Sirjonathansacks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336766|Jonathan Sacks]]''
| 
| [[rabīns]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948-03-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rabbi_lord_jonathan_sacks rabbi_lord_jonathan_sacks]
| [[:d:Q336766|Q336766]]
|-
| [[Attēls:John Tepperman (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17145793|Jonathan Tepperman]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_tepperman jonathan_tepperman]
| [[:d:Q17145793|Q17145793]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662788|Jonathan Trent]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_trent jonathan_trent]
| [[:d:Q23662788|Q23662788]]
|-
| [[Attēls:Wilker poptech.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18385701|Jonathan Wilker]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_wilker jonathan_wilker]
| [[:d:Q18385701|Q18385701]]
|-
| [[Attēls:Zittrain-20080308-crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6274894|Jonathan Zittrain]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1969-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_zittrain jonathan_zittrain]
| [[:d:Q6274894|Q6274894]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2068759|Jor-El]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jor_el jor_el]
| [[:d:Q2068759|Q2068759]]
|-
| [[Attēls:Premios Goya 2018 - Jorge Drexler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q543506|Jorge Drexler]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1964-09-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Urugvaja]]
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_drexler jorge_drexler]
| [[:d:Q543506|Q543506]]
|-
| [[Attēls:Assistant Secretary Fernandez Chats With Univision's Jorge Ramos derivative work.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1981462|Jorge Ramos]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8209871|Autor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1958-03-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_ramos jorge_ramos]
| [[:d:Q1981462|Q1981462]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759657|Jorge Soto]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_soto jorge_soto]
| [[:d:Q23759657|Q23759657]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670640|Jose Miguel Sokoloff]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jose_miguel_sokoloff jose_miguel_sokoloff]
| [[:d:Q23670640|Q23670640]]
|-
| [[Attēls:Joseph DeRisi 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6282538|Joseph DeRisi]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15634281|virusologs]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_derisi joe_derisi]
| [[:d:Q6282538|Q6282538]]
|-
| [[Attēls:Joseph DeSimone 2010 11 22 History Live.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6282541|Joseph DeSimone]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1964-05-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_desimone joseph_desimone]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2457 2457]
| [[:d:Q6282541|Q6282541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97553147|Joseph E. Ravenell]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_ravenell joseph_ravenell]
| [[:d:Q97553147|Q97553147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671269|Joseph Kim]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ziemeļkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_kim joseph_kim]
| [[:d:Q23671269|Q23671269]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16499778|Joseph Lekuton]]''
| 
| [[politiķis]]
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_lekuton joseph_lekuton]
| [[:d:Q16499778|Q16499778]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Dr. Joseph S. Nye, Jr., Assistant Secretary of Defense, International Security Affairs.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q210362|Joseph Nye]]''
| 
| ''[[:d:Q16947320|geopolitician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_nye joseph_nye]
| [[:d:Q210362|Q210362]]
|-
| [[Attēls:Josette Sheeran Shiner May 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q433934|Josette Sheeran]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1954-06-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/josette_sheeran josette_sheeran]
| [[:d:Q433934|Q433934]]
|-
| [[Attēls:Josh Luber.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783050|Josh Luber]]''
| 
| 
| 1978-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/josh_luber josh_luber]
| [[:d:Q23783050|Q23783050]]
|-
| [[Attēls:Joshua-foer-2007.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16729033|Joshua Foer]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1982-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_foer joshua_foer]
| [[:d:Q16729033|Q16729033]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6289972|Joshua Klein]]''
| 
| 
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_klein joshua_klein]
| [[:d:Q6289972|Q6289972]]
|-
| [[Attēls:Joshua prager 5212937.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6290132|Joshua Prager]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_prager joshua_prager]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1469 1469]
| [[:d:Q6290132|Q6290132]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6290134|Joshua Ramus]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1969-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_prince_ramus joshua_prince_ramus]
| [[:d:Q6290134|Q6290134]]
|-
| [[Attēls:Joshua Roman (TED 2011).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6290164|Joshua Roman]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1983-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_roman joshua_roman]
| [[:d:Q6290164|Q6290164]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6290197|Joshua Silver]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_silver joshua_silver]
| [[:d:Q6290197|Q6290197]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656020|Joshua Walters]]''
| 
| [[komiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_walters joshua_walters]
| [[:d:Q23656020|Q23656020]]
|-
| [[Attēls:Jose Andres.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3751091|José Andrés]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1969-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_andres jose_andres]
| [[:d:Q3751091|Q3751091]]
|-
| [[Attēls:Antonio ABREU.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q671147|José Antonio Abreu Anselmi ( La estrella de la música)]]''
| 
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_abreu jose_antonio_abreu]
| [[:d:Q671147|Q671147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662467|José Bowen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jose_bowen jose_bowen]
| [[:d:Q23662467|Q23662467]]
|-
| [[Attēls:Joy Buolamwini - Wikimania 2018 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q31359093|Joy Buolamwini]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joy_buolamwini joy_buolamwini]
| [[:d:Q31359093|Q31359093]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729164|Joy Sun]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/joy_sun joy_sun]
| [[:d:Q23729164|Q23729164]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57017996|Joy Wolfram]]''
| 
| ''[[:d:Q107194722|nanoscientist]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joy_wolfram joy_wolfram]
| [[:d:Q57017996|Q57017996]]
|-
| [[Attēls:Juan Enríquez - PopTech 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15454884|Juan Enríquez]]''
| 
| ''[[:d:Q3745071|science writer]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/juan_enriquez juan_enriquez]
| [[:d:Q15454884|Q15454884]]
|-
| [[Attēls:Jude Kelly @ Edge Hill Station, Liverpool - 2460482450.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6302366|Jude Kelly]]''
| 
| [[Režisors|teātra režisors]]
| 1954-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jude_kelly jude_kelly]
| [[:d:Q6302366|Q6302366]]
|-
| [[Attēls:Heumann.gif|center|128px]]
| ''[[:d:Q6303462|Judith Heumann]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''
| 1947-12-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judith_heumann judith_heumann]
| [[:d:Q6303462|Q6303462]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24053213|Judson Brewer]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judson_brewer judson_brewer]
| [[:d:Q24053213|Q24053213]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671268|Judy MacDonald Johnston]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/judy_macdonald_johnston judy_macdonald_johnston]
| [[:d:Q23671268|Q23671268]]
|-
| [[Attēls:Julia Bacha Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q519340|Julia Bacha]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_bacha julia_bacha]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1039 1039]
| [[:d:Q519340|Q519340]]
|-
| [[Attēls:20150126 Julia Galef 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19873435|Julia Galef]]''
| 
| ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1983-07-04&lt;br/&gt;1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_galef julia_galef]
| [[:d:Q19873435|Q19873435]]
|-
| [[Attēls:Julia Shaw 2018-03-10 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26996789|Julia Shaw]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_shaw julia_shaw]
| [[:d:Q26996789|Q26996789]]
|-
| [[Attēls:Sweeney julia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270774|Julia Sweeney]]''
| 
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1959-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_sweeney julia_sweeney]
| [[:d:Q270774|Q270774]]
|-
| [[Attēls:Julian Baggini-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q737519|Julian Baggini]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1968-09-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_baggini julian_baggini]
| [[:d:Q737519|Q737519]]
|-
| [[Attēls:The Power of Sound - Thursday (Dovregubben) - NMD 2013 (8723048924) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795650|Julian Treasure]]''
| 
| 
| 1958-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_treasure julian_treasure]
| [[:d:Q23795650|Q23795650]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785249|Juliana Machado Ferreira]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliana_machado_ferreira juliana_machado_ferreira]
| [[:d:Q23785249|Q23785249]]
|-
| [[Attēls:Juliana Rotich - World Economic Forum on Africa 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51700|Juliana Rotich]]''
| 
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliana_rotich juliana_rotich]
| [[:d:Q51700|Q51700]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657214|Julie Burstein]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3406651|radio producer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/julie_burstein julie_burstein]
| [[:d:Q23657214|Q23657214]]
|-
| 
| ''[[:d:Q104130163|Juliet K Brophy]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/juliet_brophy juliet_brophy]
| [[:d:Q104130163|Q104130163]]
|-
| [[Attēls:Jun Wang at the HGM 2015 meeting.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16027697|Jun Wang]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1976-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/jun_wang jun_wang]
| [[:d:Q16027697|Q16027697]]
|-
| [[Attēls:Justin Baldoni at 2015 PaleyFest.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1303706|Justin Baldoni]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q937857|futbolists]]''&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|executive producer]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1984-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_baldoni justin_baldoni]
| [[:d:Q1303706|Q1303706]]
|-
| [[Attēls:Justin Davidson introduces his book Magnetic City at Columbia GSAPP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6317508|Justin Davidson]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1350157|mūzikas kritiķis]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_davidson justin_davidson]
| [[:d:Q6317508|Q6317508]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657166|Justin Hall-Tipping]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/justin_hall_tipping justin_hall_tipping]
| [[:d:Q23657166|Q23657166]]
|-
| 
| ''[[:d:Q10313432|Júlio Gil]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1924-04-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/julio_gil julio_gil]
| [[:d:Q10313432|Q10313432]]
|-
| [[Attēls:2007GoogleTaiwanPressConference KaifuLee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q699605|Kai-Fu Lee]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1961-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīnas Republika]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kai_fu_lee kai_fu_lee]
| [[:d:Q699605|Q699605]]
|-
| [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|center|128px]]
| [[Kailašs Satjarti]]
| Indijas bērnu un jauniešu tiesību aktīvists
| ''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektrotehniķis]]''
| 1954-01-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kailash_satyarthi kailash_satyarthi]
| [[:d:Q3442375|Q3442375]]
|-
| [[Attēls:Kaitlyn Sadtler headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q88258658|Kaitlyn Sadtler]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12119633|immunologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kaitlyn_sadtler kaitlyn_sadtler]
| [[:d:Q88258658|Q88258658]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18386676|Kakenya Ntaiya]]''
| 
| ''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kakenya_ntaiya kakenya_ntaiya]
| [[:d:Q18386676|Q18386676]]
|-
| [[Attēls:WebsterHall2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445648|Kaki King]]''
| 
| [[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1979-08-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kaki_king kaki_king]
| [[:d:Q445648|Q445648]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6355487|Kamal Meattle]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kamal_meattle kamal_meattle]
| [[:d:Q6355487|Q6355487]]
|-
| 
| ''[[:d:Q70058569|Kamau Gachigi]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kamau_gachigi kamau_gachigi]
| [[:d:Q70058569|Q70058569]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759742|Kare Anderson]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kare_anderson kare_anderson]
| [[:d:Q23759742|Q23759742]]
|-
| [[Attēls:Karen Armstrong.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q256548|Karen Armstrong]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3155377|Islamicist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488357|historian of religion]]''
| 1944-11-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_armstrong karen_armstrong]
| [[:d:Q256548|Q256548]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662231|Karen Bass]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/karen_bass karen_bass]
| [[:d:Q23662231|Q23662231]]
|-
| 
| ''[[:d:Q43199273|Karen G. Lloyd]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/karen_lloyd karen_lloyd]
| [[:d:Q43199273|Q43199273]]
|-
| [[Attēls:Karen Tse (2008).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6369726|Karen I. Tse]]''
| 
| 
| 1964-10-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_tse karen_tse]
| [[:d:Q6369726|Q6369726]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6369738|Karen Jean Meech]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_j_meech karen_j_meech]
| [[:d:Q6369738|Q6369738]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6370083|Karen Thompson Walker]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_t_walker karen_t_walker]
| [[:d:Q6370083|Q6370083]]
|-
| [[Attēls:I Am Because You Are (17715083350) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609479|Karim Abouelnaga]]''
| 
| [[komersants]]
| 1991-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karim_abouelnaga karim_abouelnaga]
| [[:d:Q19609479|Q19609479]]
|-
| [[Attēls:Karima Bennoune.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759696|Karima Bennoune]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1967-06-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Alžīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karima_bennoune karima_bennoune]
| [[:d:Q23759696|Q23759696]]
|-
| [[Attēls:Karissa wikipedia2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63190411|Karissa Sanbonmatsu]]''
| 
| ''[[:d:Q84505215|structural biologist]]''
| 
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karissa_sanbonmatsu karissa_sanbonmatsu]
| [[:d:Q63190411|Q63190411]]
|-
| [[Attēls:GDC Europe 2015 Session- Cities- Skylines, a Case Study (Tuesday (20660971258).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28828004|Karoliina Korppoo]]''
| 
| ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karoliina_korppoo karoliina_korppoo]
| [[:d:Q28828004|Q28828004]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783421|Kartick Satyanarayan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kartick_satyanarayan kartick_satyanarayan]
| [[:d:Q23783421|Q23783421]]
|-
| [[Attēls:Kary Mullis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q157224|Kary Mullis]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1944-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kary_mullis kary_mullis]
| [[:d:Q157224|Q157224]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54892135|Kasiva Mutua]]''
| 
| ''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kasiva_mutua kasiva_mutua]
| [[:d:Q54892135|Q54892135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q46805725|Kate A Stafford]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_stafford kate_stafford]
| [[:d:Q46805725|Q46805725]]
|-
| [[Attēls:Kate Darling Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67188911|Kate Darling]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_darling kate_darling]
| [[:d:Q67188911|Q67188911]]
|-
| [[Attēls:Decoded speaker 2011 (6308556603).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23784307|Kate Hartman]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_hartman kate_hartman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/898 898]
| [[:d:Q23784307|Q23784307]]
|-
| [[Attēls:Kate Marvel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55640226|Kate Marvel]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_marvel kate_marvel]
| [[:d:Q55640226|Q55640226]]
|-
| [[Attēls:Kate Orff - Climate Change and the Scales of Environment (24705846441) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6375703|Kate Orff]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[ainavu arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_orff kate_orff]
| [[:d:Q6375703|Q6375703]]
|-
| [[Attēls:Kate Raworth, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q37424557|Kate Raworth]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_raworth kate_raworth]
| [[:d:Q37424557|Q37424557]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26750367556).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670574|Kate Stone]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kate_stone kate_stone]
| [[:d:Q23670574|Q23670574]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795674|Katherine Fulton]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_fulton katherine_fulton]
| [[:d:Q23795674|Q23795674]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301824|Katherine Kuchenbecker]]''
| 
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_kuchenbecker katherine_kuchenbecker]
| [[:d:Q23301824|Q23301824]]
|-
| [[Attēls:Kathryn Schulz - official author photo.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3194102|Kathryn Schulz]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_schulz kathryn_schulz]
| [[:d:Q3194102|Q3194102]]
|-
| [[Attēls:Katie Bouman answers questions about the Event Horizon Telescope project.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63080922|Katie Bouman]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektrotehniķis]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_bouman katie_bouman]
| [[:d:Q63080922|Q63080922]]
|-
| [[Attēls:Katie Hinde speaks at NIH in 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41201157|Katie Hinde]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 2000
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_hinde katie_hinde]
| [[:d:Q41201157|Q41201157]]
|-
| [[Attēls:Performance artist Kat Kai Koi-Kes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54921856|Katlego Kai Kolanyane-Kesupile]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''
| 1988-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''&lt;br/&gt;[[transdzimums]]
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/katlego_kolanyane_kesupile katlego_kolanyane_kesupile]
| [[:d:Q54921856|Q54921856]]
|-
| [[Attēls:Katrina Spade Headshot 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55081332|Katrina Spade]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1977-09-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/katrina_spade katrina_spade]
| [[:d:Q55081332|Q55081332]]
|-
| [[Attēls:Kavita N. Ramdas World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6379296|Kavita Ramdas]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1963&lt;br/&gt;1962-09-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kavita_ramdas kavita_ramdas]
| [[:d:Q6379296|Q6379296]]
|-
| [[Attēls:KeesMoeliker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4493781|Kees Moeliker]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''
| 1960-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kees_moeliker kees_moeliker]
| [[:d:Q4493781|Q4493781]]
|-
| [[Attēls:TED Magic Show.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5566371|Keith Barry]]''
| 
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1976-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_barry keith_barry]
| [[:d:Q5566371|Q5566371]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782683|Keith Bellows]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keith_bellows keith_bellows]
| [[:d:Q23782683|Q23782683]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22095432|Keith Chen]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keith_chen keith_chen]
| [[:d:Q22095432|Q22095432]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661670|Keith Nolan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keith_nolan keith_nolan]
| [[:d:Q23661670|Q23661670]]
|-
| [[Attēls:Keith Schacht.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6384989|Keith Schacht]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1979-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_schacht keith_schacht]
| [[:d:Q6384989|Q6384989]]
|-
| [[Attēls:Keller Rinaudo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713542|Keller Rinaudo]]''
| 
| ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1987
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keller_rinaudo keller_rinaudo]
| [[:d:Q23713542|Q23713542]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662160|Kelli Anderson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelli_anderson kelli_anderson]
| [[:d:Q23662160|Q23662160]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712681|Kelli Swazey]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelli_swazey kelli_swazey]
| [[:d:Q23712681|Q23712681]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16216668|Kelly McGonigal]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1977-10-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_mcgonigal kelly_mcgonigal]
| [[:d:Q16216668|Q16216668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59828743|Kelly Richmond Pope]]''
| 
| ''[[:d:Q8142883|criminologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_richmond_pope kelly_richmond_pope]
| [[:d:Q59828743|Q59828743]]
|-
| [[Attēls:Ken-goldberg.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6387683|Ken Goldberg]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1961-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_goldberg ken_goldberg]
| [[:d:Q6387683|Q6387683]]
|-
| [[Attēls:KenJenningsByPhilKonstantin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q186|Ken Jennings]]''
| 
| ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q47454185|game show contestant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61747890|prāta spēļu spēlētājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22662561|game show host]]''
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_jennings ken_jennings]
| [[:d:Q186|Q186]]
|-
| [[Attēls:Sir Ken Robinson (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q718012|Ken Robinson]]''
| 
| ''[[:d:Q13423598|education expert]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1758037|speaker]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q736415|conferencier]]''
| 1950-03-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sir_ken_robinson sir_ken_robinson]
| [[:d:Q718012|Q718012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6389224|Kenichi Ebina]]''
| 
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenichi_ebina kenichi_ebina]
| [[:d:Q6389224|Q6389224]]
|-
| [[Attēls:Kenneth Cukier.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23729173|Kenneth Cukier]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_cukier kenneth_cukier]
| [[:d:Q23729173|Q23729173]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6390295|Kenneth Kamler]]''
| 
| ''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_kamler ken_kamler]
| [[:d:Q6390295|Q6390295]]
|-
| [[Attēls:Kenneth J. Lacovara with Dreadnoughtus femur.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17517145|Kenneth Lacovara]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1961-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_lacovara kenneth_lacovara]
| [[:d:Q17517145|Q17517145]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769238|Kenneth Shinozuka]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_shinozuka kenneth_shinozuka]
| [[:d:Q23769238|Q23769238]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6391818|Kent Larson]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kent_larson kent_larson]
| [[:d:Q6391818|Q6391818]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92662381|Keolu Fox]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/keolu_fox keolu_fox]
| [[:d:Q92662381|Q92662381]]
|-
| [[Attēls:Keren Elazari at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29027689414) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728252|Keren Elazari]]''
| 
| ''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18922761|white hat]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/keren_elezari keren_elezari]
| [[:d:Q23728252|Q23728252]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662144|Kevin Allocca]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_allocca kevin_allocca]
| [[:d:Q23662144|Q23662144]]
|-
| [[Attēls:Kevin Bales at Chatham House 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1740079|Kevin Bales]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_bales kevin_bales]
| [[:d:Q1740079|Q1740079]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712692|Kevin Breel]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_breel kevin_breel]
| [[:d:Q23712692|Q23712692]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16159323|Kevin Briggs]]''
| 
| ''[[:d:Q384593|policists]]''
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_briggs kevin_briggs]
| [[:d:Q16159323|Q16159323]]
|-
| [[Attēls:Kevin Kelly, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2707355|Kevin Kelly]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q876864|contributing editor]]''
| 1952-04-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_kelly kevin_kelly]
| [[:d:Q2707355|Q2707355]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6397296|Kevin R. Stone]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 1955-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_stone kevin_stone]
| [[:d:Q6397296|Q6397296]]
|-
| [[Attēls:Kevin Slavin (5417557447).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656201|Kevin Slavin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_slavin kevin_slavin]
| [[:d:Q23656201|Q23656201]]
|-
| [[Attēls:At the WEF in Davos- Kevin Surace (5851680253).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6397572|Kevin Surace]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1962-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_surace kevin_surace]
| [[:d:Q6397572|Q6397572]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90746452|Kevin Y Njabo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_njabo kevin_njabo]
| [[:d:Q90746452|Q90746452]]
|-
| [[Attēls:Kevin Rudd official portrait.jpg|center|128px]]
| [[Kevins Rads]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1957-09-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_rudd kevin_rudd]
| [[:d:Q43135|Q43135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769225|Khadija Gbla]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/khadija_gbla khadija_gbla]
| [[:d:Q23769225|Q23769225]]
|-
| [[Attēls:Khalida Brohi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20987867|Khalida Brohi]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/khalida_brohi khalida_brohi]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2043 2043]
| [[:d:Q20987867|Q20987867]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795688|Kim Gorgens]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kim_gorgens kim_gorgens]
| [[:d:Q23795688|Q23795688]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19893432|Kim Katrin Milan]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|educator]]''
| 1984-03-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kim_katrin_milan kim_katrin_milan]
| [[:d:Q19893432|Q19893432]]
|-
| [[Attēls:Kimyoungha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q140135|Kim Young-ha]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-11-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/young_ha_kim young_ha_kim]
| [[:d:Q140135|Q140135]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20684882|Kimberley Motley]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberley_motley kimberley_motley]
| [[:d:Q20684882|Q20684882]]
|-
| [[Attēls:Kimberlé Crenshaw (40901215153).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6409990|Kimberlé Crenshaw]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-05-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberle_crenshaw kimberle_crenshaw]
| [[:d:Q6409990|Q6409990]]
|-
| [[Attēls:Kiran Bedi at the SWIM Conference.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q2722085|Kiran Bedi]]''
| 
| ''[[:d:Q384593|policists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10833314|tenisists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1949-06-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_bedhi kiran_bedhi]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/816 816]
| [[:d:Q2722085|Q2722085]]
|-
| [[Attēls:Kiran Bir Sethi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17089348|Kiran Bir Sethi]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1966-04-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_sethi kiran_sethi]
| [[:d:Q17089348|Q17089348]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28545688|Kiran Gandhi]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/madame_gandhi madame_gandhi]
| [[:d:Q28545688|Q28545688]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662751|Kirby Ferguson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kirby_ferguson kirby_ferguson]
| [[:d:Q23662751|Q23662751]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785264|Kirk Citron]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kirk_citron kirk_citron]
| [[:d:Q23785264|Q23785264]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661631|Kirk Sorensen]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kirk_sorensen kirk_sorensen]
| [[:d:Q23661631|Q23661631]]
|-
| [[Attēls:Kirsty Duncan in 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3197422|Kirsty Duncan]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''
| 1966-10-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kirsty_duncan kirsty_duncan]
| [[:d:Q3197422|Q3197422]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23748704|Kitra Cahana]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kitra_cahana kitra_cahana]
| [[:d:Q23748704|Q23748704]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657081|Klaus Stadlmann]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/klaus_stadlmann klaus_stadlmann]
| [[:d:Q23657081|Q23657081]]
|-
| [[Attēls:Colin Powell (15570753996) cropped.jpg|center|128px]]
| [[Kolins Pauels]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q38239859|army officer]]''
| 1937-04-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_powell colin_powell]
| [[:d:Q150851|Q150851]]
|-
| [[Attēls:Kotchakorn Voraakhom.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59160125|Kotchakorn Voraakhom]]''
| 
| [[ainavu arhitekts]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kotchakorn_voraakhom kotchakorn_voraakhom]
| [[:d:Q59160125|Q59160125]]
|-
| [[Attēls:TED Curator Chris Anderson.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]]
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_ted chris_anderson_ted]
| [[:d:Q2536856|Q2536856]]
|-
| [[Attēls:Chris Hadfield 2011.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Hedfīlds]]
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|executive producer]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1208175|camera operator]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_hadfield chris_hadfield]
| [[:d:Q1076962|Q1076962]]
|-
| [[Attēls:Krista Donaldson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713567|Krista Donaldson]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/krista_donaldson krista_donaldson]
| [[:d:Q23713567|Q23713567]]
|-
| [[Attēls:Krista tippett 1050.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6437693|Krista Tippett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1960-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/krista_tippett krista_tippett]
| [[:d:Q6437693|Q6437693]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6437748|Kristen Ashburn]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_ashburn kristen_ashburn]
| [[:d:Q6437748|Q6437748]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760564|Kristen Marhaver]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_marhaver kristen_marhaver]
| [[:d:Q23760564|Q23760564]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57891612|Kristin Poinar]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristin_poinar kristin_poinar]
| [[:d:Q57891612|Q57891612]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795680|Kristina Gjerde]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kristina_gjerde kristina_gjerde]
| [[:d:Q23795680|Q23795680]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27576279|Kriti Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kriti_sharma kriti_sharma]
| [[:d:Q27576279|Q27576279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6449926|Kwabena Boahen]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1326886|elektrotehniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 1964-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/kwabena_boahen kwabena_boahen]
| [[:d:Q6449926|Q6449926]]
|-
| [[Attēls:Kwame Anthony Appiah.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q572741|Kwame Anthony Appiah]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1954-05-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_appiah anthony_appiah]
| [[:d:Q572741|Q572741]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6451751|Kym Worthy]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kym_worthy kym_worthy]
| [[:d:Q6451751|Q6451751]]
|-
| 
| ''[[:d:Q63699019|Kyra Gaunt]]''
| 
| ''[[:d:Q17484288|ethnomusicologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kyra_gaunt kyra_gaunt]
| [[:d:Q63699019|Q63699019]]
|-
| [[Attēls:LZ Granderson on New America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6460513|LZ Granderson]]''
| 
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1972-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lz_granderson lz_granderson]
| [[:d:Q6460513|Q6460513]]
|-
| [[Attēls:LaToye Ruby Frazier Look 3 2011 Ramspott.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667999|LaToya Ruby Frazier]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q56884373|book artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/latoya_ruby_frazier latoya_ruby_frazier]
| [[:d:Q19667999|Q19667999]]
|-
| [[Attēls:Lakshmi Pratury.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6479908|Lakshmi Pratury]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lakshmi_pratury lakshmi_pratury]
| [[:d:Q6479908|Q6479908]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301825|Lalitesh Katragadda]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lalitesh_katragadda lalitesh_katragadda]
| [[:d:Q23301825|Q23301825]]
|-
| 
| ''[[:d:Q30323325|Laolu Senbanjo]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1980-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/laolu_senbanjo laolu_senbanjo]
| [[:d:Q30323325|Q30323325]]
|-
| [[Attēls:Lara Setrakian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6488591|Lara Setrakian]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1982-02-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lara_setrakian lara_setrakian]
| [[:d:Q6488591|Q6488591]]
|-
| [[Attēls:Larry Brilliant.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2301314|Larry Brilliant]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1944-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_brilliant larry_brilliant]
| [[:d:Q2301314|Q2301314]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6490024|Larry Burns]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_burns larry_burns]
| [[:d:Q6490024|Q6490024]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662777|Larry Smith]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_smith larry_smith]
| [[:d:Q23662777|Q23662777]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760296|Latif Nasser]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/latif_nasser latif_nasser]
| [[:d:Q23760296|Q23760296]]
|-
| [[Attēls:Laura Boushnak.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23767452|Laura Boushnak]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_boushnak laura_boushnak]
| [[:d:Q23767452|Q23767452]]
|-
| 
| ''[[:d:Q90497004|Laura Galante]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_galante laura_galante]
| [[:d:Q90497004|Q90497004]]
|-
| [[Attēls:LauraJSnyder.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18207085|Laura J. Snyder]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_snyder laura_snyder]
| [[:d:Q18207085|Q18207085]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498217|Laura L. Carstensen]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_carstensen laura_carstensen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1277 1277]
| [[:d:Q23498217|Q23498217]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28114721|Laura Robinson]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_robinson laura_robinson]
| [[:d:Q28114721|Q28114721]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20675690|Laura Schulz]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_schulz laura_schulz]
| [[:d:Q20675690|Q20675690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769557|Laura Trice]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/laura_trice laura_trice]
| [[:d:Q23769557|Q23769557]]
|-
| [[Attēls:Laurel Braitman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16738992|Laurel Braitman]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1978-02-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurel_braitman laurel_braitman]
| [[:d:Q16738992|Q16738992]]
|-
| [[Attēls:SallanCommencement.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54704043|Lauren Cole Sallan]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_sallan lauren_sallan]
| [[:d:Q54704043|Q54704043]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798375|Lauren Hodge]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_hodge lauren_hodge]
| [[:d:Q23798375|Q23798375]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797175|Lauren Zalaznick]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_zalaznick lauren_zalaznick]
| [[:d:Q23797175|Q23797175]]
|-
| [[Attēls:Laurie Garrett at Poptech shot by Kris Krug.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11351111|Laurie Garrett]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurie_garrett laurie_garrett]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/302 302]
| [[:d:Q11351111|Q11351111]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16215537|Laurie R. Santos]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurie_santos laurie_santos]
| [[:d:Q16215537|Q16215537]]
|-
| [[Attēls:Lawrence Lessig May 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q217790|Lawrence Lessig]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1961-06-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_lessig larry_lessig]
| [[:d:Q217790|Q217790]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6509162|Leah Buechley]]''
| 
| [[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leah_buechley leah_buechley]
| [[:d:Q6509162|Q6509162]]
|-
| [[Attēls:LeahChaseAp08Crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6509170|Leah Chase]]''
| 
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1923-01-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leah_chase leah_chase]
| [[:d:Q6509170|Q6509170]]
|-
| [[Attēls:Leana Wen 2017 04 14.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6509479|Leana Wen]]''
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1983-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leana_wen leana_wen]
| [[:d:Q6509479|Q6509479]]
|-
| [[Attēls:Escape from North Korea.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17306046|Lee Hyeon-seo]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ziemeļkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/hyeonseo_lee hyeonseo_lee]
| [[:d:Q17306046|Q17306046]]
|-
| [[Attēls:삼성전자 연구원 이진하 트위터 프로필 사진.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21059962|Lee Jin-ha]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/jinha_lee jinha_lee]
| [[:d:Q21059962|Q21059962]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760283|Lee Mokobe]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lerato_mokobe lerato_mokobe]
| [[:d:Q23760283|Q23760283]]
|-
| [[Attēls:LeeSmolinAtHarvard.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q437263|Lee Smolin]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lee_smolin lee_smolin]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/310 310]
| [[:d:Q437263|Q437263]]
|-
| [[Attēls:Leymah Gbowee (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Leimaha Gbovī]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''
| 1972-02-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leymah_gbowee leymah_gbowee]
| [[:d:Q107037|Q107037]]
|-
| [[Attēls:Lemn Sissay hopemas xmas partyeventful-org-uk low 18 (5273390039).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6521230|Lemn Sissay]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15958754|broadcaster]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1967-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lemn_sissay lemn_sissay]
| [[:d:Q6521230|Q6521230]]
|-
| [[Attēls:Lemon Andersen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6521290|Lemon Andersen]]''
| 
| [[aktieris]]
| 1975-04-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lemon_andersen lemon_andersen]
| [[:d:Q6521290|Q6521290]]
|-
| [[Attēls:Lennart Green 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5769932|Lennart Green]]''
| 
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1941-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lennart_green lennart_green]
| [[:d:Q5769932|Q5769932]]
|-
| [[Attēls:Leo Igwe at TAM 7-12-2012.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6523857|Leo Igwe]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1970-07-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leo_igwe leo_igwe]
| [[:d:Q6523857|Q6523857]]
|-
| [[Attēls:LeonardSusskindStanford2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q203243|Leonard Susskind]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1940-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leonard_susskind leonard_susskind]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/992 992]
| [[:d:Q203243|Q203243]]
|-
| [[Attēls:Xandra Ibarra, Adrian Van Allen, Lera Boroditsky (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6528728|Lera Boroditsky]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 1976-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lera_boroditsky lera_boroditsky]
| [[:d:Q6528728|Q6528728]]
|-
| [[Attēls:Larry Page in the European Parliament, 17.06.2009 (cropped1).jpg|center|128px]]
| [[Lerijs Peidžs]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1973-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin_and_larry_page sergey_brin_and_larry_page]
| [[:d:Q4934|Q4934]]
|-
| [[Attēls:LeeCronin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6528921|Leroy Cronin]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1973-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lee_cronin lee_cronin]
| [[:d:Q6528921|Q6528921]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4116838|Lesley Hazleton]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q24262594|religious writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1945-09-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lesley_hazleton lesley_hazleton]
| [[:d:Q4116838|Q4116838]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656887|Leslie Dodson]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_dodson leslie_dodson]
| [[:d:Q23656887|Q23656887]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6531033|Leslie Morgan Steiner]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1965-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_morgan_steiner leslie_morgan_steiner]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1527 1527]
| [[:d:Q6531033|Q6531033]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6531172|Leslie T. Chang]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_chang leslie_chang]
| [[:d:Q6531172|Q6531172]]
|-
| [[Attēls:Headshot Lewis Pugh.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q715979|Lewis Pugh]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1969-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lewis_pugh lewis_pugh]
| [[:d:Q715979|Q715979]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670651|Leyla Acaroglu]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/leyla_acaroglu leyla_acaroglu]
| [[:d:Q23670651|Q23670651]]
|-
| [[Attēls:Lian Pin Koh, Founding Director, ConservationDrones.org; and Professor of Applied Ecology and Conservation, University of Adelaide (34299001125) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670480|Lian Pin Koh]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1976-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lian_pin_koh lian_pin_koh]
| [[:d:Q23670480|Q23670480]]
|-
| [[Attēls:Lidia Yuknavitch at Powell's, Best Sex Writing 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21067165|Lidia Yuknavitch]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1963-06-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lidia_yuknavitch lidia_yuknavitch]
| [[:d:Q21067165|Q21067165]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6547401|Lil Buck]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17307272|circus performer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1988-05-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lil_buck lil_buck]
| [[:d:Q6547401|Q6547401]]
|-
| [[Attēls:Lili Haydn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51603|Lili Haydn]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1969-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lili_haydn lili_haydn]
| [[:d:Q51603|Q51603]]
|-
| [[Attēls:Lily Tomlin in 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q229271|Lilija Tomlina]]''
| 
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1939-09-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lily_tomlin lily_tomlin]
| [[:d:Q229271|Q229271]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21552205|Linda A. Hill]]''
| 
| ''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1956-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/linda_hill linda_hill]
| [[:d:Q21552205|Q21552205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760269|Linda Cliatt-Wayman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/linda_cliatt_wayman linda_cliatt_wayman]
| [[:d:Q23760269|Q23760269]]
|-
| [[Attēls:Linda Liukas at the Data of Tomorrow Conference 2017 (23496747288).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20252140|Linda Liukas]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/linda_liukas linda_liukas]
| [[:d:Q20252140|Q20252140]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712829|Lisa Bu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_bu lisa_bu]
| [[:d:Q23712829|Q23712829]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52394619|Lisa Dyson]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_dyson lisa_dyson]
| [[:d:Q52394619|Q52394619]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6557970|Lisa Feldman Barrett]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_feldman_barrett lisa_feldman_barrett]
| [[:d:Q6557970|Q6557970]]
|-
| [[Attēls:Lisa Gansky, entrepreneur, investor and author of The Mesh (15851050897).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6558012|Lisa Gansky]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1958-05-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_gansky lisa_gansky]
| [[:d:Q6558012|Q6558012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q13563157|Lisa Genova]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1970-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_genova lisa_genova]
| [[:d:Q13563157|Q13563157]]
|-
| [[Attēls:Lisa Harouni (6783963974).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23661649|Lisa Harouni]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_harouni lisa_harouni]
| [[:d:Q23661649|Q23661649]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6558163|Lisa Kristine]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1965-09-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_kristine lisa_kristine]
| [[:d:Q6558163|Q6558163]]
|-
| [[Attēls:Lisa Margonelli 2011 (6263290261).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797751|Lisa Margonelli]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_margonelli lisa_margonelli]
| [[:d:Q23797751|Q23797751]]
|-
| [[Attēls:Liu Bolin 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q710377|Liu Bolin]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''
| 1973-01-07&lt;br/&gt;1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/liu_bolin liu_bolin]
| [[:d:Q710377|Q710377]]
|-
| [[Attēls:Liv Boeree 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q272529|Liv Boeree]]''
| 
| ''[[:d:Q15295720|poker player]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[modele]]
| 1984-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Anglija]]
| [https://www.ted.com/speakers/liv_boeree liv_boeree]
| [[:d:Q272529|Q272529]]
|-
| 
| ''[[:d:Q109566748|Liz Ogbu]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_ogbu liz_ogbu]
| [[:d:Q109566748|Q109566748]]
|-
| [[Attēls:Portrait-liza-donnelly.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6660387|Liza Donnelly]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1955-01-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liza_donnelly liza_donnelly]
| [[:d:Q6660387|Q6660387]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6681071|Lori Gottlieb]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''
| 1966-12-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lori_gottlieb lori_gottlieb]
| [[:d:Q6681071|Q6681071]]
|-
| [[Attēls:Privacy and security in a connected age.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6681722|Lorrie Cranor]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1971-02-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lorrie_faith_cranor lorrie_faith_cranor]
| [[:d:Q6681722|Q6681722]]
|-
| [[Attēls:Louie Schwartzberg (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3260256|Louis Schwartzberg]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinooperators]]
| 1950-02-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/louie_schwartzberg louie_schwartzberg]
| [[:d:Q3260256|Q3260256]]
|-
| [[Attēls:Fresco Louise Foto Henk Thomas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3490296|Louise Fresco]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1952-02-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/louise_fresco louise_fresco]
| [[:d:Q3490296|Q3490296]]
|-
| 
| ''[[:d:Q454074|Louise Leakey]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 1972-03-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/louise_leakey louise_leakey]
| [[:d:Q454074|Q454074]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11763228|Luca Turin]]''
| 
| ''[[:d:Q5287861|chief technology officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1953-11-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/luca_turin luca_turin]
| [[:d:Q11763228|Q11763228]]
|-
| [[Attēls:Lucianne Walkowicz (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656158|Lucianne M. Walkowicz]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1979
| [[Nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucianne_walkowicz lucianne_walkowicz]
| [[:d:Q23656158|Q23656158]]
|-
| [[Attēls:TEDxAmsterdam Live 0511 (5933038975).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16194527|Lucien Engelen]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1962-07-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lucien_engelen lucien_engelen]
| [[:d:Q16194527|Q16194527]]
|-
| [[Attēls:Body Architect.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662194|Lucy McRae]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcrae lucy_mcrae]
| [[:d:Q23662194|Q23662194]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662726|Ludwick Marishane]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ludwick_marishane ludwick_marishane]
| [[:d:Q23662726|Q23662726]]
|-
| 
| ''[[:d:Q68704888|Luhan Yang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/luhan_yang luhan_yang]
| [[:d:Q68704888|Q68704888]]
|-
| [[Attēls:Luis von Ahn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92984|Luis von Ahn]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]
| [https://www.ted.com/speakers/luis_von_ahn luis_von_ahn]
| [[:d:Q92984|Q92984]]
|-
| [[Attēls:&quot;1JahrNurBlockiert&quot;, Demonstration von Fridays For Future, Berlin, 13.12.2019 (49214062363).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61625543|Luisa Neubauer]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1996-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/luisa_neubauer luisa_neubauer]
| [[:d:Q61625543|Q61625543]]
|-
| [[Attēls:Luke Sital-Singh (Haldern Pop Festival 2014) IMGP1705 smial wp.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16232430|Luke Sital-Singh]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1988-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/luke_sital_singh luke_sital_singh]
| [[:d:Q16232430|Q16232430]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727939|Luke Syson]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1162163|direktors]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/luke_syson luke_syson]
| [[:d:Q23727939|Q23727939]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6702999|Luma Mufleh]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1975-03-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/luma_mufleh luma_mufleh]
| [[:d:Q6702999|Q6702999]]
|-
| 
| ''[[:d:Q27494203|Luvvie Ajayi]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 1985-01-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/luvvie_ajayi luvvie_ajayi]
| [[:d:Q27494203|Q27494203]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91830904|Lýdia Machová]]''
| 
| ''[[:d:Q323081|polyglot]]''
| 1989-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lydia_machova lydia_machova]
| [[:d:Q91830904|Q91830904]]
|-
| [[Attēls:Leland Melvin.jpg|center|128px]]
| [[Līlends Melvins]]
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1964-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leland_melvin leland_melvin]
| [[:d:Q632907|Q632907]]
|-
| [[Attēls:LinuxCon Europe Linus Torvalds 03 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Līnuss Tūrvaldss]]
| Somijas zviedru-amerikāņu programmētājs
| [[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q183888|programmatūras izstrādātājs]]''
| 1969-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/linus_torvalds linus_torvalds]
| [[:d:Q34253|Q34253]]
|-
| [[Attēls:Maajid Nawaz speaking at LibDem campaign event.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6721039|Maajid Nawaz]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1977-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/maajid_nawaz maajid_nawaz]
| [[:d:Q6721039|Q6721039]]
|-
| [[Attēls:Mac Barnett 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6722199|Mac Barnett]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1982-08-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mac_barnett mac_barnett]
| [[:d:Q6722199|Q6722199]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782713|Mac Stone]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mac_stone mac_stone]
| [[:d:Q23782713|Q23782713]]
|-
| [[Attēls:Albrightmadeleine.jpg|center|128px]]
| [[Medlina Olbraita|Madlēna Olbraita]]
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1937-05-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čehoslovākija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/madeleine_albright madeleine_albright]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/814 814]
| [[:d:Q174438|Q174438]]
|-
| [[Attēls:Mae Carol Jemison.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q34091|Mae Jemison]]''
| 
| [[kosmonauts]]&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1956-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mae_jemison mae_jemison]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/444 444]
| [[:d:Q34091|Q34091]]
|-
| [[Attēls:Magatte Wade 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30547266|Magatte Wade]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Senegāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/magatte_wade magatte_wade]
| [[:d:Q30547266|Q30547266]]
|-
| 
| ''[[:d:Q84076056|Magda Sayeg]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/magda_sayeg magda_sayeg]
| [[:d:Q84076056|Q84076056]]
|-
| 
| ''[[:d:Q600738|Magnus Larsson]]''
| 
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''
| 1970-03-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/magnus_larsson magnus_larsson]
| [[:d:Q600738|Q600738]]
|-
| [[Attēls:Mai Lan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15211605|Mai Lan]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mai_lan mai_lan]
| [[:d:Q15211605|Q15211605]]
|-
| [[Attēls:Maira kalman 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6736888|Maira Kalman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maira_kalman maira_kalman]
| [[:d:Q6736888|Q6736888]]
|-
| [[Attēls:Majora-Carter-headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6738379|Majora Carter]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q104541864|urban activist]]''
| 1966-10-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/majora_carter majora_carter]
| [[:d:Q6738379|Q6738379]]
|-
| [[Attēls:Malcolm Gladwell 2014 (cropped) -2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q318429|Malcolm Gladwell]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1963-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_gladwell malcolm_gladwell]
| [[:d:Q318429|Q318429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713725|Malcolm London]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_london malcolm_london]
| [[:d:Q23713725|Q23713725]]
|-
| [[Attēls:MalcomMcLarenspeaking.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q325377|Malcolm McLaren]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1344174|talent agent]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1320883|talent manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21550489|conceptual artist]]''
| 1946-01-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_mclaren malcolm_mclaren]
| [[:d:Q325377|Q325377]]
|-
| [[Attēls:Mallika-sarabhai-before-performance-saarang-2011-iit-madras.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3518417|Mallika Sarabhai]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1954-05-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mallika_sarabhai mallika_sarabhai]
| [[:d:Q3518417|Q3518417]]
|-
| [[Attēls:Malte Spitz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1525015|Malte Spitz]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1984-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/malte_spitz malte_spitz]
| [[:d:Q1525015|Q1525015]]
|-
| [[Attēls:Manal al-Shraif face (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445754|Manal al-Sharif]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1979-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Saūda Arābija]]
| [https://www.ted.com/speakers/manal_al_sharif manal_al_sharif]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1587 1587]
| [[:d:Q445754|Q445754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782698|Mandy Len Catron]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mandy_len_catron mandy_len_catron]
| [[:d:Q23782698|Q23782698]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41571330|Manoush Zomorodi]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1973-06-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/manoush_zomorodi manoush_zomorodi]
| [[:d:Q41571330|Q41571330]]
|-
| [[Attēls:Manu Prakash at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22063727|Manu Prakash]]''
| 
| ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/manu_prakash manu_prakash]
| [[:d:Q22063727|Q22063727]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6752682|Manuel Lima]]''
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1978-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/manuel_lima manuel_lima]
| [[:d:Q6752682|Q6752682]]
|-
| [[Attēls:Marc Abraham in Chile with AECH 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755336|Marc Abrahams]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[Ig Nobela prēmija]]
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_abrahams marc_abrahams]
| [[:d:Q6755336|Q6755336]]
|-
| [[Attēls:Marc Bamuthi Joseph, interview with YBCA (July 2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755368|Marc Bamuthi Joseph]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_bamuthi_joseph marc_bamuthi_joseph]
| [[:d:Q6755368|Q6755368]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662529|Marc Goodman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marc_goodman marc_goodman]
| [[:d:Q23662529|Q23662529]]
|-
| [[Attēls:Marc koska.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755670|Marc Koska]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1961-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_koska marc_koska]
| [[:d:Q6755670|Q6755670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19881192|Marc Kushner]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1977-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_kushner marc_kushner]
| [[:d:Q19881192|Q19881192]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15917299|Marc Pachter]]''
| 
| ''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marc_pachter marc_pachter]
| [[:d:Q15917299|Q15917299]]
|-
| [[Attēls:Marc raibert cebit hannover 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755817|Marc Raibert]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1949-10-22&lt;br/&gt;1949-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_raibert marc_raibert]
| [[:d:Q6755817|Q6755817]]
|-
| [[Attēls:MarcelDicke2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18521479|Marcel Dicke]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1957-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcel_dicke marcel_dicke]
| [[:d:Q18521479|Q18521479]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23303134|Marcin Jakubowski]]''
| 
| 
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marcin_jakubowski marcin_jakubowski]
| [[:d:Q23303134|Q23303134]]
|-
| [[Attēls:MarcoAlverà.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43191861|Marco Alverà]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1975-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marco_alvera marco_alvera]
| [[:d:Q43191861|Q43191861]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728391|Marco Annunziata]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marco_annunziata marco_annunziata]
| [[:d:Q23728391|Q23728391]]
|-
| [[Attēls:Marco Tempest.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q124966|Marco Tempest]]''
| 
| [[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1964-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/marco_tempest marco_tempest]
| [[:d:Q124966|Q124966]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18352586|Marcus Byrne]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcus_byrne marcus_byrne]
| [[:d:Q18352586|Q18352586]]
|-
| [[Attēls:Sautoy2 cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q536457|Marcus du Sautoy]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1965-08-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcus_du_sautoy marcus_du_sautoy]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/420 420]
| [[:d:Q536457|Q536457]]
|-
| 
| ''[[:d:Q101242984|Margaret Bourdeaux]]''
| 
| ''[[:d:Q18121578|research director]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_bourdeaux margaret_bourdeaux]
| [[:d:Q101242984|Q101242984]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23765418|Margaret Gould Stewart]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_stewart margaret_stewart]
| [[:d:Q23765418|Q23765418]]
|-
| [[Attēls:Margaret Heffernan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6759505|Margaret Heffernan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1955-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_heffernan margaret_heffernan]
| [[:d:Q6759505|Q6759505]]
|-
| 
| ''[[:d:Q50346871|Margaret Mitchell]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_mitchell margaret_mitchell]
| [[:d:Q50346871|Q50346871]]
|-
| [[Attēls:Margaret Wertheim speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4990332|Margaret Wertheim]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1958-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_wertheim margaret_wertheim]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/334 334]
| [[:d:Q4990332|Q4990332]]
|-
| [[Attēls:(Margrethe Vestager) Hearings of Margrethe Vestager DK, vice president-designate for a Europe fit for the digital age (48865071413) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270820|Margrethe Vestager]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1968-04-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/margrethe_vestager margrethe_vestager]
| [[:d:Q270820|Q270820]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671015|Maria Bezaitis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/maria_bezaitis maria_bezaitis]
| [[:d:Q23671015|Q23671015]]
|-
| [[Attēls:Maria Damanaki (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q261709|Maria Damanaki]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1952-10-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_damanaki maria_damanaki]
| [[:d:Q261709|Q261709]]
|-
| [[Attēls:Marian Bantjes Pop!Tech.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3847649|Marian Bantjes]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''
| 1963-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/marian_bantjes marian_bantjes]
| [[:d:Q3847649|Q3847649]]
|-
| [[Attēls:Marian Wright Edelman, 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1896700|Marian Wright Edelman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''
| 1939-06-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marian_wright_edelman marian_wright_edelman]
| [[:d:Q1896700|Q1896700]]
|-
| [[Attēls:Mariana Mazzucato.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15127513|Mariana Mazzucato]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mariana_mazzucato mariana_mazzucato]
| [[:d:Q15127513|Q15127513]]
|-
| [[Attēls:Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|center|128px]]
| [[Marijs Gells-Manns]]
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1929-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/murray_gell_mann murray_gell_mann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/173 173]
| [[:d:Q172840|Q172840]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88976878|Marily Oppezzo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marily_oppezzo marily_oppezzo]
| [[:d:Q88976878|Q88976878]]
|-
| [[Attēls:Marina Abramović. The Cleaner (45524492341).jpg|center|128px]]
| [[Marina Abramoviča]]
| 
| ''[[:d:Q10774753|performance artist]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19850998|sound artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1946-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| ''[[:d:Q1290149|Federal People's Republic of Yugoslavia]]''&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q838261|Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]''&lt;br/&gt;[[Serbija un Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marina_abramovic marina_abramovic]
| [[:d:Q47496|Q47496]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760166|Marisa Fick-Jordan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/marisa_fick_jordan marisa_fick_jordan]
| [[:d:Q23760166|Q23760166]]
|-
| [[Attēls:Nacht van de Radicale Vernieuwing (44737558181) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33044550|Marjan van Aubel]]''
| 
| ''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marjan_van_aubel marjan_van_aubel]
| [[:d:Q33044550|Q33044550]]
|-
| [[Attēls:Mark Applebaum at TEDx Stanford (7231657568).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6766581|Mark Applebaum]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_applebaum mark_applebaum]
| [[:d:Q6766581|Q6766581]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784752|Mark Bezos]]''
| 
| [[kosmonauts]]
| 1969-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_bezos mark_bezos]
| [[:d:Q23784752|Q23784752]]
|-
| [[Attēls:Mark Bittman 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3294002|Mark Bittman]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1950-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_bittman mark_bittman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/234 234]
| [[:d:Q3294002|Q3294002]]
|-
| [[Attēls:Mark Forsyth portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16216552|Mark Forsyth]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16312408|etymologist]]''
| 1977-04-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_forsyth mark_forsyth]
| [[:d:Q16216552|Q16216552]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670507|Mark Kendall]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''
| 1972-04-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_kendall mark_kendall]
| [[:d:Q23670507|Q23670507]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15994669|Mark Pagel]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1954-06-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_pagel mark_pagel]
| [[:d:Q15994669|Q15994669]]
|-
| [[Attēls:D07cd11-Guarup-Xingu-2007-Sue photos (22).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6769279|Mark Plotkin]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''
| 1955-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_plotkin mark_plotkin]
| [[:d:Q6769279|Q6769279]]
|-
| [[Attēls:Mark Pollock.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6769287|Mark Pollock]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13382576|airētājs]]''
| 1976-02-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_pollock mark_pollock]
| [[:d:Q6769287|Q6769287]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662165|Mark Raymond]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_raymond mark_raymond]
| [[:d:Q23662165|Q23662165]]
|-
| [[Attēls:Mark Ronson and Jennifer Su, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q425821|Mark Ronson]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[diskžokejs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]
| 1975-09-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_ronson mark_ronson]
| [[:d:Q425821|Q425821]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6769512|Mark Roth]]''
| 
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_roth mark_roth]
| [[:d:Q6769512|Q6769512]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713549|Mark Shaw]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mark_shaw mark_shaw]
| [[:d:Q23713549|Q23713549]]
|-
| [[Attēls:Mark Z. Jacobson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6770480|Mark Z. Jacobson]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19377727|environmental engineer]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_z_jacobson mark_z_jacobson]
| [[:d:Q6770480|Q6770480]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662733|Markham Nolan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/markham_nolan markham_nolan]
| [[:d:Q23662733|Q23662733]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656649|Markus Fischer]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/markus_fischer markus_fischer]
| [[:d:Q23656649|Q23656649]]
|-
| [[Attēls:Markus giesler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1789020|Markus Giesler]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q104629540|editor]]''
| 1976-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/markus_giesler markus_giesler]
| [[:d:Q1789020|Q1789020]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16751209|Marla Spivak]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marla_spivak marla_spivak]
| [[:d:Q16751209|Q16751209]]
|-
| [[Attēls:Marlene Zuk, Palmerston North City Library.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7472231|Marlene Zuk]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1956-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marlene_zuk marlene_zuk]
| [[:d:Q7472231|Q7472231]]
|-
| [[Attēls:Martin Ford Speaking July 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19971558|Martin Ford]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q846430|futurist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_ford martin_ford]
| [[:d:Q19971558|Q19971558]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656755|Martin Hanczyc]]''
| 
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/martin_hanczyc martin_hanczyc]
| [[:d:Q23656755|Q23656755]]
|-
| [[Attēls:Martin Jacques (2012).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6775790|Martin Jacques]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15958754|broadcaster]]''
| 1945-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_jacques martin_jacques]
| [[:d:Q6775790|Q6775790]]
|-
| [[Attēls:Martin Pistorius.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20011313|Martin Pistorius]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6859454|web developer]]''
| 1975-12-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_pistorius martin_pistorius]
| [[:d:Q20011313|Q20011313]]
|-
| [[Attēls:Martin Rees at Jodrell Bank in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335213|Martin Rees]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''
| 1942-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sir_martin_rees sir_martin_rees]
| [[:d:Q335213|Q335213]]
|-
| [[Attēls:Flickr - The U.S. Army - Comprehensive Soldiers Fitness (1)cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q320927|Martin Seligman]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18437198|bridža spēlētājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1942-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_seligman martin_seligman]
| [[:d:Q320927|Q320927]]
|-
| [[Attēls:Photo of filmmaker Martin Villeneuve, April 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3295670|Martin Villeneuve]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1978-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_villeneuve martin_villeneuve]
| [[:d:Q3295670|Q3295670]]
|-
| 
| ''[[:d:Q30754553|Martina Flor]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/martina_flor martina_flor]
| [[:d:Q30754553|Q30754553]]
|-
| [[Attēls:Martine-Rothblatt2-5773.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6777103|Martine Rothblatt]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTI rights activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1954-10-10
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martine_rothblatt martine_rothblatt]
| [[:d:Q6777103|Q6777103]]
|-
| 
| ''[[:d:Q71169687|Marwa Al-Sabouni]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1981-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marwa_al_sabouni marwa_al_sabouni]
| [[:d:Q71169687|Q71169687]]
|-
| [[Attēls:Mary-lou-jepsen-google-io-2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41638|Mary Lou Jepsen]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1965-04-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_lou_jepsen mary_lou_jepsen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1465 1465]
| [[:d:Q41638|Q41638]]
|-
| [[Attēls:Mary Norris 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20979342|Mary Norris]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1952-02-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_norris mary_norris]
| [[:d:Q20979342|Q20979342]]
|-
| [[Attēls:Mary Roach at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q444136|Mary Roach]]''
| 
| ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1959-03-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_roach mary_roach]
| [[:d:Q444136|Q444136]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23767444|Mary Travis Bassett]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_bassett mary_bassett]
| [[:d:Q23767444|Q23767444]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498467|Maryn McKenna]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1959-01-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/maryn_mckenna maryn_mckenna]
| [[:d:Q23498467|Q23498467]]
|-
| [[Attēls:Massimo banzi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16174456|Massimo Banzi]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1968-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/massimo_banzi massimo_banzi]
| [[:d:Q16174456|Q16174456]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91168750|Mathias Basner]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mathias_basner mathias_basner]
| [[:d:Q91168750|Q91168750]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783045|Mathias Jud]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mathias_jud mathias_jud]
| [[:d:Q23783045|Q23783045]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3298792|Mathieu Lehanneur]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1974-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mathieu_lehanneur mathieu_lehanneur]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/501 501]
| [[:d:Q3298792|Q3298792]]
|-
| [[Attēls:Matt Cutts Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q890702|Matt Cutts]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_cutts matt_cutts]
| [[:d:Q890702|Q890702]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16194081|Matt Goldman]]''
| 
| ''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1969-12-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_goldman matt_goldman]
| [[:d:Q16194081|Q16194081]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3299487|Matt Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1970-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_johnson matt_johnson]
| [[:d:Q3299487|Q3299487]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769530|Matt Kenyon]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matt_kenyon matt_kenyon]
| [[:d:Q23769530|Q23769530]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662668|Matt Killingsworth]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matt_killingsworth matt_killingsworth]
| [[:d:Q23662668|Q23662668]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662543|Matt Mills]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_mills_and_tamara_roukaerts matthew_mills_and_tamara_roukaerts]
| [[:d:Q23662543|Q23662543]]
|-
| [[Attēls:Matt Mullenweg (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92877|Matt Mullenweg]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1984-01-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_mullenweg matt_mullenweg]
| [[:d:Q92877|Q92877]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Viscount Ridley crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q961972|Matt Ridley]]''
| 
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1483709|zemes īpašnieks]]''
| 1958-02-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_ridley matt_ridley]
| [[:d:Q961972|Q961972]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301826|Matt Weinstein]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matt_weinstein matt_weinstein]
| [[:d:Q23301826|Q23301826]]
|-
| [[Attēls:Matthew Carter, 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q383244|Matthew Carter]]''
| 
| ''[[:d:Q354034|Type Designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q635734|arhivārs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1937-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_carter matthew_carter]
| [[:d:Q383244|Q383244]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783062|Matthew Childs]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_childs matthew_childs]
| [[:d:Q23783062|Q23783062]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759559|Matthew O'Reilly]]''
| 
| ''[[:d:Q1497094|emergency medical technician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_o_reilly matthew_o_reilly]
| [[:d:Q23759559|Q23759559]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783080|Matthew White]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_white matthew_white]
| [[:d:Q23783080|Q23783080]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24041573|Matthew Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q2066131|sportists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_williams matthew_williams]
| [[:d:Q24041573|Q24041573]]
|-
| [[Attēls:Portrait de Matthieu Ricard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q732418|Matthieu Ricard]]''
| 
| ''[[:d:Q854997|bhikṣu]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''
| 1946-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthieu_ricard matthieu_ricard]
| [[:d:Q732418|Q732418]]
|-
| [[Attēls:Seracini.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q283470|Maurizio Seracini]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[Speciālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maurizio_seracini maurizio_seracini]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1296 1296]
| [[:d:Q283470|Q283470]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662756|Max Little]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/max_little max_little]
| [[:d:Q23662756|Q23662756]]
|-
| [[Attēls:Max Tegmark.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2076321|Max Tegmark]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1967-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/max_tegmark max_tegmark]
| [[:d:Q2076321|Q2076321]]
|-
| [[Attēls:20101227 May El-Khalil cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1489143|May El-Khalil]]''
| 
| 
| 1955-12-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/may_el_khalil may_el_khalil]
| [[:d:Q1489143|Q1489143]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4081184|Maya Beiser]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1963-12-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maya_beiser maya_beiser]
| [[:d:Q4081184|Q4081184]]
|-
| [[Attēls:Maya Penn headshot.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664921|Maya Penn]]''
| 
| ''[[:d:Q266569|animators]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 2000-02-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maya_penn_1 maya_penn_1]
| [[:d:Q19664921|Q19664921]]
|-
| [[Attēls:General Session with Maysoon Zayid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6797978|Maysoon Zayid]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maysoon_zayid maysoon_zayid]
| [[:d:Q6797978|Q6797978]]
|-
| [[Attēls:Maz Jobrani VOA 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1142510|Maz Jobrani]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1972-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/maz_jobrani maz_jobrani]
| [[:d:Q1142510|Q1142510]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798616|McKenna Pope]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mckenna_pope mckenna_pope]
| [[:d:Q23798616|Q23798616]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759676|Meaghan Ramsey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/meaghan_ramsey meaghan_ramsey]
| [[:d:Q23759676|Q23759676]]
|-
| [[Attēls:Mechai Viravaidya 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6584188|Mechai Viravaidya]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1941-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Taizeme]]
| [https://www.ted.com/speakers/mechai_viravaidya mechai_viravaidya]
| [[:d:Q6584188|Q6584188]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759544|Meera Vijayann]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/meera_vijayann meera_vijayann]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2071 2071]
| [[:d:Q23759544|Q23759544]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670504|Meg Jay]]''
| 
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1969-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/meg_jay meg_jay]
| [[:d:Q23670504|Q23670504]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662848|Megan Kamerick]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/megan_kamerick megan_kamerick]
| [[:d:Q23662848|Q23662848]]
|-
| [[Attēls:Megan Phelps-Roper 266660.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22279168|Megan Phelps-Roper]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1986-01-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/megan_phelps_roper megan_phelps_roper]
| [[:d:Q22279168|Q22279168]]
|-
| [[Attēls:Megan Washington.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6808754|Megan Washington]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''
| 1986-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_washington megan_washington]
| [[:d:Q6808754|Q6808754]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59706643|Mei Lin Neo]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mei_lin_neo mei_lin_neo]
| [[:d:Q59706643|Q59706643]]
|-
| [[Attēls:Meklit Hadero and Susie Ibarra (15276289548) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6810590|Meklit Hadero Meklit]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/meklit_hadero meklit_hadero]
| [[:d:Q6810590|Q6810590]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23688634|Melati and Isabel Wijsen]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melati_and_isabel_wijsen melati_and_isabel_wijsen]
| [[:d:Q23688634|Q23688634]]
|-
| [[Attēls:Melinda Gates - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| [[Melinda Geitsa]]
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[mecenāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12362622|filantrops]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4479442|organizational founder]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējdarbība]]
| 1964-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melinda_french_gates melinda_french_gates]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/803 803]
| [[:d:Q463877|Q463877]]
|-
| [[Attēls:Melissa Fleming (2021).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759770|Melissa Fleming]]''
| 
| ''[[:d:Q17221|spokesperson]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_fleming melissa_fleming]
| [[:d:Q23759770|Q23759770]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662348|Melissa Garren]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_garren melissa_garren]
| [[:d:Q23662348|Q23662348]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662916|Melissa Marshall]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_marshall melissa_marshall]
| [[:d:Q23662916|Q23662916]]
|-
| [[Attēls:Mellody Hobson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6813152|Mellody Hobson]]''
| 
| [[komersants]]
| 1969-04-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mellody_hobson mellody_hobson]
| [[:d:Q6813152|Q6813152]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054818|Melvin Russell]]''
| 
| ''[[:d:Q384593|policists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melvin_russell melvin_russell]
| [[:d:Q24054818|Q24054818]]
|-
| [[Attēls:Memory Banda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760334|Memory Banda]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1996-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Malāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/memory_banda memory_banda]
| [[:d:Q23760334|Q23760334]]
|-
| [[Attēls:Mena Trott from The Sew Weekly.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52826|Mena Grabowski Trott]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mena_trott mena_trott]
| [[:d:Q52826|Q52826]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54956679|Mennat El Ghalid]]''
| 
| ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mennat_el_ghalid mennat_el_ghalid]
| [[:d:Q54956679|Q54956679]]
|-
| [[Attēls:Meta - Meron Gribetz - Founder-CEO - A.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25095565|Meron Gribetz]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/meron_gribetz meron_gribetz]
| [[:d:Q25095565|Q25095565]]
|-
| [[Attēls:Mia Birdsong.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782693|Mia Birdsong]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mia_birdsong mia_birdsong]
| [[:d:Q23782693|Q23782693]]
|-
| [[Attēls:Michael Nielsen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6833069|Michael A. Nielsen]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1974-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_nielsen michael_nielsen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1094 1094]
| [[:d:Q6833069|Q6833069]]
|-
| [[Attēls:Michael Anti.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q536668|Michael Anti]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_anti michael_anti]
| [[:d:Q536668|Q536668]]
|-
| [[Attēls:Michael Bierut.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3856114|Michael Bierut]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_bierut michael_bierut]
| [[:d:Q3856114|Q3856114]]
|-
| [[Attēls:Michael Botticelli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6828740|Michael Botticelli]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1958-01-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_botticelli michael_botticelli]
| [[:d:Q6828740|Q6828740]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6829848|Michael Dickinson]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_dickinson michael_dickinson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1551 1551]
| [[:d:Q6829848|Q6829848]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670632|Michael Green]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_green michael_green]
| [[:d:Q23670632|Q23670632]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759758|Michael Green]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_green_spi michael_green_spi]
| [[:d:Q23759758|Q23759758]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6830936|Michael Hansmeyer]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_hansmeyer michael_hansmeyer]
| [[:d:Q6830936|Q6830936]]
|-
| 
| ''[[:d:Q40001545|Michael Hendryx]]''
| 
| [[profesors]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_hendryx michael_hendryx]
| [[:d:Q40001545|Q40001545]]
|-
| [[Attēls:Sociologist Michael Kimmel in 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1498283|Michael Kimmel]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_kimmel michael_kimmel]
| [[:d:Q1498283|Q1498283]]
|-
| [[Attēls:Michael Patrick Lynch at Senate House.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6832368|Michael Lynch]]''
| 
| [[filozofs]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_lynch michael_lynch]
| [[:d:Q6832368|Q6832368]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662341|Michael McDaniel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_mcdaniel michael_mcdaniel]
| [[:d:Q23662341|Q23662341]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6832811|Michael Merzenich]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1942-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_merzenich michael_merzenich]
| [[:d:Q6832811|Q6832811]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727972|Michael Metcalfe]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_metcalfe michael_metcalfe]
| [[:d:Q23727972|Q23727972]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3308398|Michael Moschen]]''
| 
| ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_moschen michael_moschen]
| [[:d:Q3308398|Q3308398]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662981|Michael Norton]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_norton michael_norton]
| [[:d:Q23662981|Q23662981]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784724|Michael Pawlyn]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1967-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pawlyn michael_pawlyn]
| [[:d:Q23784724|Q23784724]]
|-
| [[Attēls:Michael Pollan at Yale 1 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1138996|Michael Pollan]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1955-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pollan michael_pollan]
| [[:d:Q1138996|Q1138996]]
|-
| [[Attēls:Michael Porter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q272146|Michael Porter]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_porter michael_porter]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1622 1622]
| [[:d:Q272146|Q272146]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783071|Michael Pritchard]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pritchard michael_pritchard]
| [[:d:Q23783071|Q23783071]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768729|Michael Rubinstein]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_rubinstein michael_rubinstein]
| [[:d:Q23768729|Q23768729]]
|-
| [[Attēls:Michael Sandel Me Judice.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q381044|Michael Sandel]]''
| 
| ''[[:d:Q18930007|politikas filozofs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953-03-05&lt;br/&gt;1953-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_sandel michael_sandel]
| [[:d:Q381044|Q381044]]
|-
| [[Attēls:Michael Shellenberger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6834344|Michael Shellenberger]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1971-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_shellenberger michael_shellenberger]
| [[:d:Q6834344|Q6834344]]
|-
| [[Attēls:Michael Shermer wiki portrait4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q126225|Michael Shermer]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2309784|riteņbraucējs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1954-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_shermer michael_shermer]
| [[:d:Q126225|Q126225]]
|-
| [[Attēls:Michael Specter Headshot new.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2356503|Michael Specter]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_specter michael_specter]
| [[:d:Q2356503|Q2356503]]
|-
| [[Attēls:Michael Stevens VidCon 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14436762|Michael Stevens]]''
| 
| ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q138858|entertainer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1986-01-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_stevens michael_stevens]
| [[:d:Q14436762|Q14436762]]
|-
| [[Attēls:MTTKeepingScore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q520493|Michael Tilson Thomas]]''
| 
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''
| 1944-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_tilson_thomas michael_tilson_thomas]
| [[:d:Q520493|Q520493]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727986|Michel Laberge]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michel_laberge michel_laberge]
| [[:d:Q23727986|Q23727986]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60754633|Michel M Dugon]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michel_dugon michel_dugon]
| [[:d:Q60754633|Q60754633]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661627|Michelle  Borkin]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_borkin michelle_borkin]
| [[:d:Q23661627|Q23661627]]
|-
| [[Attēls:Mick Cornett (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12003032|Mick Cornett]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1958-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_cornett mick_cornett]
| [[:d:Q12003032|Q12003032]]
|-
| [[Attēls:Mick Ebeling (2015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6838160|Mick Ebeling]]''
| 
| [[kinoproducents]]
| 1970-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_ebeling mick_ebeling]
| [[:d:Q6838160|Q6838160]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16732921|Mick Mountz]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_mountz mick_mountz]
| [[:d:Q16732921|Q16732921]]
|-
| [[Attēls:Miguel Nicolelis (16397324065).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q976399|Miguel Nicolelis]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1961-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/miguel_nicolelis miguel_nicolelis]
| [[:d:Q976399|Q976399]]
|-
| 
| ''[[:d:Q89906394|Miho Janvier]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6643326|space physics]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/miho_janvier miho_janvier]
| [[:d:Q89906394|Q89906394]]
|-
| [[Attēls:Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|center|128px]]
| [[Mihājs Čīksentmihāji]]
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1934-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1423581|Italian Regency of Carnaro]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q548114|Free State of Fiume]]''&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāvijas Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1277557|Democratic Federal Yugoslavia]]''&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mihaly_csikszentmihalyi mihaly_csikszentmihalyi]
| [[:d:Q316147|Q316147]]
|-
| 
| ''[[:d:Q957612|Mike Archer]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1945-03-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_archer michael_archer]
| [[:d:Q957612|Q957612]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657163|Mike Biddle]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/michael_biddle michael_biddle]
| [[:d:Q23657163|Q23657163]]
|-
| [[Attēls:Mikematas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21463338|Mike Matas]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107573818|icon designer]]''
| 1986-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_matas mike_matas]
| [[:d:Q21463338|Q21463338]]
|-
| [[Attēls:Mike Rowe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q455808|Mike Rowe]]''
| 
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1962-03-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_rowe mike_rowe]
| [[:d:Q455808|Q455808]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24053199|Mike Velings]]''
| 
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q56249301|pisciculturist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mike_velings mike_velings]
| [[:d:Q24053199|Q24053199]]
|-
| [[Attēls:Mike deGruy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6849378|Mike deGruy]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;[[kinooperators]]
| 1951-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_degruy mike_degruy]
| [[:d:Q6849378|Q6849378]]
|-
| [[Attēls:Michail Zygar 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4194814|Mikhail Zygar]]''
| 
| ''[[:d:Q15973695|political journalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3455803|režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q589298|editor-in-chief]]''
| 1981-01-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mikhail_zygar mikhail_zygar]
| [[:d:Q4194814|Q4194814]]
|-
| [[Attēls:Mikko Hypponen (12340560924).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2489610|Mikko Hyppönen]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''
| 1969-10-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mikko_hypponen mikko_hypponen]
| [[:d:Q2489610|Q2489610]]
|-
| [[Attēls:Milton glaser.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1351481|Milton Glaser]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''
| 1929-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/milton_glaser milton_glaser]
| [[:d:Q1351481|Q1351481]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4794835|Mina Bissell]]''
| 
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1940
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mina_bissell mina_bissell]
| [[:d:Q4794835|Q4794835]]
|-
| 
| ''[[:d:Q73482980|Mindy Scheier]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mindy_scheier mindy_scheier]
| [[:d:Q73482980|Q73482980]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809265|Miranda Wang and Jeanny Yao]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/miranda_wang_and_jenny_yao miranda_wang_and_jenny_yao]
| [[:d:Q23809265|Q23809265]]
|-
| [[Attēls:Miru Kim in paris catacombs.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6874759|Miru Kim]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/miru_kim miru_kim]
| [[:d:Q6874759|Q6874759]]
|-
| [[Attēls:MishaGlenny.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3859025|Misha Glenny]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]
| 1958-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/misha_glenny misha_glenny]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/486 486]
| [[:d:Q3859025|Q3859025]]
|-
| [[Attēls:Mitchel Resnick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q650983|Mitchel Resnick]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1956-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitch_resnick mitch_resnick]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1529 1529]
| [[:d:Q650983|Q650983]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795567|Mitchell Bessel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_besser mitchell_besser]
| [[:d:Q23795567|Q23795567]]
|-
| [[Attēls:Mitchell joachim 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984089|Mitchell Joachim]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1972-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_joachim mitchell_joachim]
| [[:d:Q984089|Q984089]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795336|Miwa Matreyek]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/miwa_matreyek miwa_matreyek]
| [[:d:Q23795336|Q23795336]]
|-
| [[Attēls:Michelle Obama official portrait headshot.jpg|center|128px]]
| [[Mišela Obama]]
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1964-01-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_obama michelle_obama]
| [[:d:Q13133|Q13133]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712268|Mohamed Ali]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mohamed_ali mohamed_ali]
| [[:d:Q23712268|Q23712268]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712650|Mohamed Hijri]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mohamed_hijri mohamed_hijri]
| [[:d:Q23712650|Q23712650]]
|-
| 
| ''[[:d:Q15989936|Molly J. Crockett]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/molly_crockett molly_crockett]
| [[:d:Q15989936|Q15989936]]
|-
| [[Attēls:Molly Stevens - 29314178254 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15896847|Molly Stevens]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/molly_stevens molly_stevens]
| [[:d:Q15896847|Q15896847]]
|-
| [[Attēls:Mona Chalabi, 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21793960|Mona Chalabi]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mona_chalabi mona_chalabi]
| [[:d:Q21793960|Q21793960]]
|-
| [[Attēls:Monica Byrne Author.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21642356|Monica Byrne]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1981-07-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_byrne monica_byrne]
| [[:d:Q21642356|Q21642356]]
|-
| [[Attēls:MONIKA BULAJ 2015.1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3860861|Monika Bulaj]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1966-05-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Polija]]
| [https://www.ted.com/speakers/monika_bulaj monika_bulaj]
| [[:d:Q3860861|Q3860861]]
|-
| [[Attēls:Monica Lewinsky 2014 IDA Awards (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Monika Levinska]]
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1973-07-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_lewinsky monica_lewinsky]
| [[:d:Q212659|Q212659]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662833|Morgan O'Neill]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/morgan_o_neill morgan_o_neill]
| [[:d:Q23662833|Q23662833]]
|-
| [[Attēls:Morgan Spurlock 2012 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q364421|Morgan Spurlock]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1970-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/morgan_spurlock morgan_spurlock]
| [[:d:Q364421|Q364421]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769521|Morgana Bailey]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/morgana_bailey morgana_bailey]
| [[:d:Q23769521|Q23769521]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6912508|Morley]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/morley morley]
| [[:d:Q6912508|Q6912508]]
|-
| [[Attēls:Moshe Safdie.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q220944|Moshe Safdie]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1938-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/moshe_safdie moshe_safdie]
| [[:d:Q220944|Q220944]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 26.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429344|Moshe Szyf]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/moshe_szyf moshe_szyf]
| [[:d:Q15429344|Q15429344]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768724|Mundano]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/mundano mundano]
| [[:d:Q23768724|Q23768724]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662706|Munir Virani]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/munir_virani munir_virani]
| [[:d:Q23662706|Q23662706]]
|-
| [[Attēls:Musimbi Kanyoro, CEO and President, Global Fund for Women, speaking at the Girl Summit 2014 (14701908346).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16185411|Musimbi Kanyoro]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1953-11-30&lt;br/&gt;1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/musimbi_kanyoro musimbi_kanyoro]
| [[:d:Q16185411|Q16185411]]
|-
| [[Attēls:Mustafa Akyol.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6943223|Mustafa Akyol]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mustafa_akyol mustafa_akyol]
| [[:d:Q6943223|Q6943223]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759569|Myriam Sidibe]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/myriam_sidibe myriam_sidibe]
| [[:d:Q23759569|Q23759569]]
|-
| [[Attēls:Monica Araya donated by Dave Malkoff (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q109969488|Mónica Araya]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kostarika]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_araya monica_araya]
| [[:d:Q109969488|Q109969488]]
|-
| [[Attēls:Marvin Minsky at OLPC.jpg|center|128px]]
| [[Mārvins Minskis]]
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1927-08-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marvin_minsky marvin_minsky]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/285 285]
| [[:d:Q204815|Q204815]]
|-
| [[Attēls:Mary Robinson (2014).jpg|center|128px]]
| [[Mērija Robinsone]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q808967|barrister]]''
| 1944-05-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_robinson mary_robinson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2526 2526]
| [[:d:Q188214|Q188214]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22095670|N. Jeremy Kasdin]]''
| 
| [[astronoms]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_kasdin jeremy_kasdin]
| [[:d:Q22095670|Q22095670]]
|-
| [[Attēls:Nadia Al-Sakkaf, AlJazeera Channel - May 11, 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20423647|Nadia Al-Sakkaf]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1977-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jemena]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadia_al_sakkaf nadia_al_sakkaf]
| [[:d:Q20423647|Q20423647]]
|-
| [[Attēls:Nadine Burke Harris (38590996961).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19878640|Nadine Burke Harris]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nadine_burke_harris_1 nadine_burke_harris_1]
| [[:d:Q19878640|Q19878640]]
|-
| [[Attēls:Nagin Cox with JPL icon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28678622|Nagin Cox]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nagin_cox nagin_cox]
| [[:d:Q28678622|Q28678622]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795283|Naif Al-Mutawa]]''
| 
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naif_al_mutawa naif_al_mutawa]
| [[:d:Q23795283|Q23795283]]
|-
| [[Attēls:Nalini Nadkarni speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1275902|Nalini M. Nadkarni]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839134|ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''
| 1954-10-13&lt;br/&gt;1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nalini_nadkarni nalini_nadkarni]
| [[:d:Q1275902|Q1275902]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6962654|Nancy Duarte]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1758037|speaker]]''
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_duarte nancy_duarte]
| [[:d:Q6962654|Q6962654]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11789453|Nancy Etcoff]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_etcoff nancy_etcoff]
| [[:d:Q11789453|Q11789453]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768711|Nancy Frates]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_frates nancy_frates]
| [[:d:Q23768711|Q23768711]]
|-
| [[Attēls:Introduction to the Simons Center, Nancy Kanwisher, 2m33s.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6962770|Nancy Kanwisher]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_kanwisher nancy_kanwisher]
| [[:d:Q6962770|Q6962770]]
|-
| [[Attēls:Nancy Lublin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6962820|Nancy Lublin]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3492227|innovator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1971-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_lublin nancy_lublin]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1307 1307]
| [[:d:Q6962820|Q6962820]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18156724|Nancy N. Rabalais]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_n_rabalais nancy_n_rabalais]
| [[:d:Q18156724|Q18156724]]
|-
| [[Attēls:Nandan M. Nilekani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1391255|Nandan Nilekani]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1955-06-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nandan_nilekani nandan_nilekani]
| [[:d:Q1391255|Q1391255]]
|-
| [[Attēls:Nanfu Wang 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24609090|Nanfu Wang]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/nanfu_wang nanfu_wang]
| [[:d:Q24609090|Q24609090]]
|-
| [[Attēls:Naná Vasconcelos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q707607|Naná Vasconcelos]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1944-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nana_vasconcelos nana_vasconcelos]
| [[:d:Q707607|Q707607]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11584846|Naoko Ishii]]''
| 
| ''[[:d:Q622807|seiyū]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/naoko_ishii naoko_ishii]
| [[:d:Q11584846|Q11584846]]
|-
| [[Attēls:Naomi Klein at Berkeley, California, in 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q236606|Naomi Klein]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1970-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_klein naomi_klein]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/845 845]
| [[:d:Q236606|Q236606]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59631607|Naomi McDougall Jones]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_mcdougall_jones naomi_mcdougall_jones]
| [[:d:Q59631607|Q59631607]]
|-
| [[Attēls:Naomi Oreskes 2nd European TA conference in Berlin 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q205618|Naomi Oreskes]]''
| 
| ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''
| 1958-11-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_oreskes naomi_oreskes]
| [[:d:Q205618|Q205618]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798128|Naomi Shah]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_shah naomi_shah]
| [[:d:Q23798128|Q23798128]]
|-
| [[Attēls:Natalie Jeremijenko.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6968182|Natalie Jeremijenko]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_jeremijenko natalie_jeremijenko]
| [[:d:Q6968182|Q6968182]]
|-
| [[Attēls:Natalie MacMaster - Seattle - 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6968206|Natalie MacMaster]]''
| 
| ''[[:d:Q3560496|fiddler]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1972-06-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_macmaster natalie_macmaster]
| [[:d:Q6968206|Q6968206]]
|-
| [[Attēls:Natalie Merchant 07 15 2017 -13 (36837904352).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q238215|Natalie Merchant]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''
| 1963-10-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_merchant natalie_merchant]
| [[:d:Q238215|Q238215]]
|-
| [[Attēls:Natalie Panek, NASA internship with Henning Leidecker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50379483|Natalie Panek]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_panek natalie_panek]
| [[:d:Q50379483|Q50379483]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656760|Natalie Warne]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_warne natalie_warne]
| [[:d:Q23656760|Q23656760]]
|-
| 
| ''[[:d:Q57201099|Natasha Hurley-Walker]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natasha_hurley_walker natasha_hurley_walker]
| [[:d:Q57201099|Q57201099]]
|-
| [[Attēls:Natasha tsakos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16982366|Natasha Tsakos]]''
| 
| [[aktieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natasha_tsakos natasha_tsakos]
| [[:d:Q16982366|Q16982366]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661623|Nate Garvis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nate_garvis nate_garvis]
| [[:d:Q23661623|Q23661623]]
|-
| [[Attēls:NateSilverScreenshot2020.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q562521|Nate Silver]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15295720|poker player]]''
| 1978-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nate_silver nate_silver]
| [[:d:Q562521|Q562521]]
|-
| [[Attēls:NASA Nathalie Cabrol2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21005247|Nathalie A. Cabrol]]''
| 
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17318006|freediver]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''
| 1963-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathalie_cabrol nathalie_cabrol]
| [[:d:Q21005247|Q21005247]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656749|Nathalie Miebach]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nathalie_miebach nathalie_miebach]
| [[:d:Q23656749|Q23656749]]
|-
| [[Attēls:Nathan Myhrvold.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q365578|Nathan Myhrvold]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1959-08-03&lt;br/&gt;1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathan_myhrvold nathan_myhrvold]
| [[:d:Q365578|Q365578]]
|-
| [[Attēls:Nathan Wolfe 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q15438588|Nathan Wolfe]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15634281|virusologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1970-08-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathan_wolfe nathan_wolfe]
| [[:d:Q15438588|Q15438588]]
|-
| [[Attēls:Nathaniel Kahn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3329419|Nathaniel Kahn]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1962-11-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathaniel_kahn nathaniel_kahn]
| [[:d:Q3329419|Q3329419]]
|-
| 
| ''[[:d:Q54954376|Natsai Audrey Chieza]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/natsai_audrey_chieza natsai_audrey_chieza]
| [[:d:Q54954376|Q54954376]]
|-
| [[Attēls:2018-07-01 ZDF Fernsehgarten Naturally 7-0347.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1970037|Naturally 7]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/naturally_7 naturally_7]
| [[:d:Q1970037|Q1970037]]
|-
| 
| ''[[:d:Q6982299|Navi Radjou]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/navi_radjou navi_radjou]
| [[:d:Q6982299|Q6982299]]
|-
| [[Attēls:Ndidi Nwuneli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19564385|Ndidi Okonkwo Nwuneli]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1975-03-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ndidi_nwuneli ndidi_nwuneli]
| [[:d:Q19564385|Q19564385]]
|-
| [[Attēls:Negin Farsad.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6987345|Negin Farsad]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/negin_farsad negin_farsad]
| [[:d:Q6987345|Q6987345]]
|-
| 
| ''[[:d:Q102962826|Neha Narula]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/neha_narula neha_narula]
| [[:d:Q102962826|Q102962826]]
|-
| [[Attēls:Neil Burgess Royal Society.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657268|Neil Burgess]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_burgess neil_burgess]
| [[:d:Q23657268|Q23657268]]
|-
| [[Attēls:Neil Gershenfeld 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1030183|Neil Gershenfeld]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1959-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_gershenfeld neil_gershenfeld]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/88 88]
| [[:d:Q1030183|Q1030183]]
|-
| [[Attēls:World's First Cyborg.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1355729|Neil Harbisson]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1982-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_harbisson neil_harbisson]
| [[:d:Q1355729|Q1355729]]
|-
| [[Attēls:Neil MacGregor Frankfurter Buchmesse 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q1226759|Neil MacGregor]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1946-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_macgregor neil_macgregor]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1018 1018]
| [[:d:Q1226759|Q1226759]]
|-
| [[Attēls:Neil Pasricha San Diego.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16733247|Neil Pasricha]]''
| 
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1979-09-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_pasricha neil_pasricha]
| [[:d:Q16733247|Q16733247]]
|-
| [[Attēls:NeilTurok1990.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1386754|Neil Turok]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1958-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_turok neil_turok]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/207 207]
| [[:d:Q1386754|Q1386754]]
|-
| [[Attēls:Nellie McKay.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q454975|Nellie McKay]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1982-04-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nellie_mckay nellie_mckay]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/248 248]
| [[:d:Q454975|Q454975]]
|-
| [[Attēls:Neri Oxman - Pop!Tech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4981374|Neri Oxman]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neri_oxman neri_oxman]
| [[:d:Q4981374|Q4981374]]
|-
| [[Attēls:Newton Aduaka.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2422311|Newton Aduaka]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/newton_aduaka newton_aduaka]
| [[:d:Q2422311|Q2422311]]
|-
| [[Attēls:Okonjo-Iweala, Ngozi (2008 portrait).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q289350|Ngozi Okonjo-Iweala]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1954-06-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ngozi_okonjo_iweala ngozi_okonjo_iweala]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/115 115]
| [[:d:Q289350|Q289350]]
|-
| [[Attēls:World Debate - Niall Ferguson crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q377638|Niall Ferguson]]''
| 
| ''[[:d:Q17488363|economic historian]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/niall_ferguson niall_ferguson]
| [[:d:Q377638|Q377638]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22279054|Nic Marks]]''
| 
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nic_marks nic_marks]
| [[:d:Q22279054|Q22279054]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Christakis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1094336|Nicholas A. Christakis]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1962-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_christakis nicholas_christakis]
| [[:d:Q1094336|Q1094336]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Negroponte USNA 20090415 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92601|Nicholas Negroponte]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1943-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_negroponte nicholas_negroponte]
| [[:d:Q92601|Q92601]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Herbert Stern, Baron Stern of Brentford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335441|Nicholas Stern, Baron Stern of Brentford]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lord_nicholas_stern lord_nicholas_stern]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2127 2127]
| [[:d:Q335441|Q335441]]
|-
| [[Attēls:Prof Nick Bostrom 324-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460475|Nick Bostrom]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973-03-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_bostrom nick_bostrom]
| [[:d:Q460475|Q460475]]
|-
| [[Attēls:Nick Hanauer Laura Flanders 2016.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q14633126|Nick Hanauer]]''
| 
| [[komersants]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_hanauer nick_hanauer]
| [[:d:Q14633126|Q14633126]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769567|Nick Sears]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nick_sears_1 nick_sears_1]
| [[:d:Q23769567|Q23769567]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7028078|Nick Veasey]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_veasey nick_veasey]
| [[:d:Q7028078|Q7028078]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727944|Nicolas Perony]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_perony nicholas_perony]
| [[:d:Q23727944|Q23727944]]
|-
| [[Attēls:Nicole-maines-2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33124715|Nicole Maines]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTI rights activist]]''
| 1997-10-07
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicole_maines nicole_maines]
| [[:d:Q33124715|Q33124715]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054775|Nicole Paris and Ed Cage]]''
| 
| [[Bītbokss]]
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nicole_paris nicole_paris]
| [[:d:Q24054775|Q24054775]]
|-
| [[Attēls:NielsDiffrient.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3277342|Niels Diffrient]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1928-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/niels_diffrient niels_diffrient]
| [[:d:Q3277342|Q3277342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783481|Nigel Marsh]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nigel_marsh nigel_marsh]
| [[:d:Q23783481|Q23783481]]
|-
| [[Attēls:Nighat Dad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20050928|Nighat Dad]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/nighat_dad nighat_dad]
| [[:d:Q20050928|Q20050928]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729145|Nikolai Begg]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nikolai_begg nikolai_begg]
| [[:d:Q23729145|Q23729145]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670940|Nilofer Merchant]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nilofer_merchant nilofer_merchant]
| [[:d:Q23670940|Q23670940]]
|-
| [[Attēls:Nina Fedoroff at the New America Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4494049|Nina Fedoroff]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1942
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_fedoroff nina_fedoroff]
| [[:d:Q4494049|Q4494049]]
|-
| [[Attēls:Nina Jablonski.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16730096|Nina G. Jablonski]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1953-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_jablonski nina_jablonski]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/340 340]
| [[:d:Q16730096|Q16730096]]
|-
| [[Attēls:Nina Tandon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657225|Nina Tandon]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_tandon nina_tandon]
| [[:d:Q23657225|Q23657225]]
|-
| [[Attēls:Nirmalya Kumar.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7040060|Nirmalya Kumar]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 1960-03-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nirmalya_kumar nirmalya_kumar]
| [[:d:Q7040060|Q7040060]]
|-
| [[Attēls:Nita A Farahany at the World Economic Forum in 2016.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q64746293|Nita A. Farahany]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1978-04-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nita_farahany nita_farahany]
| [[:d:Q64746293|Q64746293]]
|-
| [[Attēls:Re publica 19 - Day 2 (32852536387).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63790029|Niti Bhan]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/niti_bhan niti_bhan]
| [[:d:Q63790029|Q63790029]]
|-
| [[Attēls:Nizar Ibrahim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769268|Nizar Ibrahim]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/nizar_ibrahim nizar_ibrahim]
| [[:d:Q23769268|Q23769268]]
|-
| [[Attēls:Nnedi Okorafor (37108184821).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3877423|Nnedi Okorafor]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1974-04-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nnedi_okorafor nnedi_okorafor]
| [[:d:Q3877423|Q3877423]]
|-
| [[Attēls:Noah Feldman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1959850|Noah Feldman]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1970-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/noah_feldman noah_feldman]
| [[:d:Q1959850|Q1959850]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663073|Noah Wilson-Rich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/noah_wilson_rich noah_wilson_rich]
| [[:d:Q23663073|Q23663073]]
|-
| [[Attēls:Nonny de la Peña at GDC 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18354191|Nonny de la Peña]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nonny_de_la_pena nonny_de_la_pena]
| [[:d:Q18354191|Q18354191]]
|-
| 
| ''[[:d:Q92203204|Nora E. Atkinson]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nora_atkinson nora_atkinson]
| [[:d:Q92203204|Q92203204]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797707|Nora York]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/nora_york nora_york]
| [[:d:Q23797707|Q23797707]]
|-
| [[Attēls:Noreena Hertz - Trento - 1.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q94555|Noreena Hertz]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18190897|foreign correspondent]]''
| 1967-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/noreena_hertz noreena_hertz]
| [[:d:Q94555|Q94555]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18817338|Noriko Arai]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/noriko_arai noriko_arai]
| [[:d:Q18817338|Q18817338]]
|-
| [[Attēls:Norman Lear.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1270283|Norman Lear]]''
| 
| ''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1922-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/norman_lear norman_lear]
| [[:d:Q1270283|Q1270283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7052808|Norman Spack]]''
| 
| ''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/norman_spack norman_spack]
| [[:d:Q7052808|Q7052808]]
|-
| [[Attēls:Un edificio sostenible de acero y cristal, nuevo proyecto de Foster para Madrid 04 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Normans Fosters]]
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1935-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/norman_foster norman_foster]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/157 157]
| [[:d:Q104898|Q104898]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769298|Noy Thrupkaew]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/noy_thrupkaew noy_thrupkaew]
| [[:d:Q23769298|Q23769298]]
|-
| [[Attēls:OK Go at Lotusphere 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q736107|OK Go]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ok_go ok_go]
| [[:d:Q736107|Q736107]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87990786|Oded Shoseyov]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/oded_shoseyov oded_shoseyov]
| [[:d:Q87990786|Q87990786]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61994730|Ofer Levy]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ofer_levy ofer_levy]
| [[:d:Q61994730|Q61994730]]
|-
| [[Attēls:Ola Rosling on Factfulness.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22280133|Ola Rosling]]''
| 
| ''[[:d:Q183888|programmatūras izstrādātājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1975-11-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ola_rosling ola_rosling]
| [[:d:Q22280133|Q22280133]]
|-
| [[Attēls:Ole Scheeren in Frankfurt.20130525.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67031|Ole Scheeren]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ole_scheeren ole_scheeren]
| [[:d:Q67031|Q67031]]
|-
| [[Attēls:Oliversacks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q258662|Oliver Sacks]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q551835|physician writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 1933-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/oliver_sacks oliver_sacks]
| [[:d:Q258662|Q258662]]
|-
| [[Attēls:OluTimehin Adegbeye Norwegian Council for Africa 2018 (174840).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32537994|OluTimehin Kukoyi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1991-10-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olutimehin_adegbeye olutimehin_adegbeye]
| [[:d:Q32537994|Q32537994]]
|-
| 
| ''[[:d:Q99501373|Olúfẹ́mi Táíwò]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olu_fe_mi_ta_i_wo olu_fe_mi_ta_i_wo]
| [[:d:Q99501373|Q99501373]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7089622|Omar Ahmad]]''
| 
| ''[[:d:Q5287861|chief technology officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1964-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/omar_ahmad omar_ahmad]
| [[:d:Q7089622|Q7089622]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Baroness O'Neill of Bengarve crop 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336089|Onora O'Neill]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1941-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/onora_o_neill onora_o_neill]
| [[:d:Q336089|Q336089]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656126|Onyx Ashanti]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/onyx_ashanti onyx_ashanti]
| [[:d:Q23656126|Q23656126]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759585|Oren Yakobovich]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/oren_yakobovich oren_yakobovich]
| [[:d:Q23759585|Q23759585]]
|-
| [[Attēls:Okolloh.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49275|Ory Okolloh]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ory_okolloh ory_okolloh]
| [[:d:Q49275|Q49275]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7106910|Oskar Eustis]]''
| 
| ''[[:d:Q1797162|artistic director]]''&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]
| 1958-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/oskar_eustis oskar_eustis]
| [[:d:Q7106910|Q7106910]]
|-
| [[Attēls:P. Dee Boersma portrait at International Penguin Conference 10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16971310|P. Dee Boersma]]''
| 
| ''[[:d:Q76928813|conservation biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q104828277|biology teacher]]''
| 1946-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/dee_boersma dee_boersma]
| [[:d:Q16971310|Q16971310]]
|-
| [[Attēls:P W Singer Political Scientist and International Relations Expert (26294536015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q320696|P. W. Singer]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/p_w_singer p_w_singer]
| [[:d:Q320696|Q320696]]
|-
| [[Attēls:PamelaMeyerSeptember2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21063835|Pamela Meyer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pamela_meyer pamela_meyer]
| [[:d:Q21063835|Q21063835]]
|-
| [[Attēls:March for Science San Francisco 20170422-4376.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7129246|Pamela Ronald]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pamela_ronald pamela_ronald]
| [[:d:Q7129246|Q7129246]]
|-
| [[Attēls:Pam Warhurst at TDC12.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7129276|Pamela Warhurst]]''
| 
| ''[[:d:Q4479442|organizational founder]]''
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/pam_warhurst pam_warhurst]
| [[:d:Q7129276|Q7129276]]
|-
| [[Attēls:Vienna 2013-07-12 'central garden' - Blublut feat. Colin Webster 078 Pamelia Kurstin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q275179|Pamelia Kurstin]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 1976-05-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pamelia_kurstin pamelia_kurstin]
| [[:d:Q275179|Q275179]]
|-
| [[Attēls:Pankaj Ghemawat - 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7131284|Pankaj Ghemawat]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;No/unknown value
| [https://www.ted.com/speakers/pankaj_ghemawat pankaj_ghemawat]
| [[:d:Q7131284|Q7131284]]
|-
| [[Attēls:Paola Antonelli in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q440493|Paola Antonelli]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[arhitekts]]
| 1963-05-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paola_antonelli paola_antonelli]
| [[:d:Q440493|Q440493]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662717|Paolo Cardini]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paolo_cardini paolo_cardini]
| [[:d:Q23662717|Q23662717]]
|-
| [[Attēls:Parag Khanna (6856923986).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2051465|Parag Khanna]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1977-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/parag_khanna parag_khanna]
| [[:d:Q2051465|Q2051465]]
|-
| 
| ''[[:d:Q97655984|Paramjit Parmar]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pj_parmar pj_parmar]
| [[:d:Q97655984|Q97655984]]
|-
| [[Attēls:Pardis Sabeti - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3063122|Pardis C. Sabeti]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1975-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pardis_sabeti pardis_sabeti]
| [[:d:Q3063122|Q3063122]]
|-
| [[Attēls:Parul Sehgal NBCC 2011 Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7141204|Parul Sehgal]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/parul_sehgal_1 parul_sehgal_1]
| [[:d:Q7141204|Q7141204]]
|-
| [[Attēls:Pat Mitchell (8157972890) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7143792|Pat Mitchell]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1943-01-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pat_mitchell pat_mitchell]
| [[:d:Q7143792|Q7143792]]
|-
| [[Attēls:2011 portrait - Patience Mthunzi (6197342763) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782661|Patience Mthunzi]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1976-05-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/patience_mthunzi patience_mthunzi]
| [[:d:Q23782661|Q23782661]]
|-
| [[Attēls:Stanford2010PatriciaBurchat.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782676|Patricia Burchat]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_burchat patricia_burchat]
| [[:d:Q23782676|Q23782676]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7145662|Patricia K. Kuhl]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1946-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_kuhl patricia_kuhl]
| [[:d:Q7145662|Q7145662]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784397|Patricia Ryan]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_ryan patricia_ryan]
| [[:d:Q23784397|Q23784397]]
|-
| [[Attēls:Patrick Awuah (Ashesi).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7146064|Patrick Awuah, Jr.]]''
| 
| ''[[:d:Q6017510|Independent inventor]]''&lt;br/&gt;[[Biznesa inkubators]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_awuah patrick_awuah]
| [[:d:Q7146064|Q7146064]]
|-
| [[Attēls:Patrick Chappatte-IMG 8680-square.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116361|Patrick Chappatte]]''
| 
| ''[[:d:Q3658608|karikatūrists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_chappatte patrick_chappatte]
| [[:d:Q116361|Q116361]]
|-
| [[Attēls:Patrisse Cullors.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20090524|Patrisse Khan-Cullors]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrisse_cullors patrisse_cullors]
| [[:d:Q20090524|Q20090524]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769549|Patrícia Medici]]''
| 
| ''[[:d:Q641498|conservation biology]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_medici patricia_medici]
| [[:d:Q23769549|Q23769549]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7148280|Patsy Rodenburg]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q20971450|voice coach]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[Režisors|teātra režisors]]
| 1953-09-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/patsy_rodenburg patsy_rodenburg]
| [[:d:Q7148280|Q7148280]]
|-
| [[Attēls:Pattie Maes and Hiroshi Ishii (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7552|Pattie Maes]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pattie_maes pattie_maes]
| [[:d:Q7552|Q7552]]
|-
| 
| ''[[:d:Q60539319|Patty McCord]]''
| 
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q978044|executive]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patty_mccord patty_mccord]
| [[:d:Q60539319|Q60539319]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782390|Paul Bennett]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_bennett paul_bennett]
| [[:d:Q23782390|Q23782390]]
|-
| [[Attēls:Paul Bloom no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2014 (14929910380).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1590549|Paul Bloom]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1963-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_bloom paul_bloom]
| [[:d:Q1590549|Q1590549]]
|-
| [[Attēls:Paul Collier World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2059187|Paul Collier]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1949-04-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_collier paul_collier]
| [[:d:Q2059187|Q2059187]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661675|Paul Conneally]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_conneally paul_conneally]
| [[:d:Q23661675|Q23661675]]
|-
| 
| ''[[:d:Q93006|Paul Debevec]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_debevec paul_debevec]
| [[:d:Q93006|Q93006]]
|-
| [[Attēls:PaulGilding.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2754187|Paul Gilding]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_gilding paul_gilding]
| [[:d:Q2754187|Q2754187]]
|-
| [[Attēls:OmegaAuthPhoto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16196964|Paul Greenberg]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_greenberg paul_greenberg]
| [[:d:Q16196964|Q16196964]]
|-
| [[Attēls:Paul J. Zak.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1967906|Paul J. Zak]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1962-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_zak paul_zak]
| [[:d:Q1967906|Q1967906]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712890|Paul Kemp-Robertson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_kemp_robertson paul_kemp_robertson]
| [[:d:Q23712890|Q23712890]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16274683|Paul Knoepfler]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1967-04-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_knoepfler paul_knoepfler]
| [[:d:Q16274683|Q16274683]]
|-
| [[Attēls:NMD 2019 Høyrepopulismens fremvekst 6 (32873985077) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7152025|Paul Lewis]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_lewis paul_lewis]
| [[:d:Q7152025|Q7152025]]
|-
| [[Attēls:Paul Romer, 2005 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q509262|Paul M. Romer]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1955-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_romer paul_romer]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/471 471]
| [[:d:Q509262|Q509262]]
|-
| [[Attēls:Paul maccready.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1374080|Paul MacCready]]''
| 
| ''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q27732138|glider pilot]]''
| 1925-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_maccready paul_maccready]
| [[:d:Q1374080|Q1374080]]
|-
| 
| ''[[:d:Q705347|Paul Moller]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1936-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_moller paul_moller]
| [[:d:Q705347|Q705347]]
|-
| [[Attēls:Paul Nicklen’s Polar Wonderland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7152732|Paul Nicklen]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''
| 1968-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_nicklen paul_nicklen]
| [[:d:Q7152732|Q7152732]]
|-
| [[Attēls:Paul Pholeros, SUST cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15430944|Paul Pholeros]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_pholeros paul_pholeros]
| [[:d:Q15430944|Q15430944]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728301|Paul Piff]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_piff paul_piff]
| [[:d:Q23728301|Q23728301]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7153314|Paul Root Wolpe]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1957-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_root_wolpe paul_root_wolpe]
| [[:d:Q7153314|Q7153314]]
|-
| [[Attēls:Paul Sereno Lab Photo (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562813|Paul Sereno]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''
| 1957-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_sereno paul_sereno]
| [[:d:Q562813|Q562813]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657114|Paul Snelgrove]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/paul_snelgrove paul_snelgrove]
| [[:d:Q23657114|Q23657114]]
|-
| [[Attēls:Paul Stamets with Agarikon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q783942|Paul Stamets]]''
| 
| ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1955-07-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_stamets paul_stamets]
| [[:d:Q783942|Q783942]]
|-
| [[Attēls:Paul Tudor Jones, Tudor Investments.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7154092|Paul Tudor Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q4182927|stockbroker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3704253|tirgotājs]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1954-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_tudor_jones_ii paul_tudor_jones_ii]
| [[:d:Q7154092|Q7154092]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2663689|Paul W. Ewald]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 190s&lt;br/&gt;1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_ewald paul_ewald]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/230 230]
| [[:d:Q2663689|Q2663689]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7154189|Paul W. K. Rothemund]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_rothemund paul_rothemund]
| [[:d:Q7154189|Q7154189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498304|Paula Johnson]]''
| 
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_johnson paula_johnson]
| [[:d:Q23498304|Q23498304]]
|-
| [[Attēls:Paula Scher interview OnCreativity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7154764|Paula Scher]]''
| 
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1948-10-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_scher paula_scher]
| [[:d:Q7154764|Q7154764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q64748198|Paula Stone Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q7143049|pastorālā padomdošana]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_stone_williams paula_stone_williams]
| [[:d:Q64748198|Q64748198]]
|-
| [[Attēls:Pavan Sukhdev (10186874696) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16254734|Pavan Sukhdev]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1960-03-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pavan_sukhdev pavan_sukhdev]
| [[:d:Q16254734|Q16254734]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7156113|Pawan Sinha]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pawan_sinha pawan_sinha]
| [[:d:Q7156113|Q7156113]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671263|Pearl Arredondo]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pearl_arredondo pearl_arredondo]
| [[:d:Q23671263|Q23671263]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Ashdown of Norton-sub-Hamdon crop 2.jpg|center|128px]]
| [[Pedijs Ešdauns]]
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1941-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paddy_ashdown paddy_ashdown]
| [[:d:Q333066|Q333066]]
|-
| [[Attēls:Peggy Orenstein on Boys and Sex.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7160710|Peggy Orenstein]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1961-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peggy_orenstein peggy_orenstein]
| [[:d:Q7160710|Q7160710]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7162562|Penelope Boston]]''
| 
| ''[[:d:Q16742175|speleologist]]''&lt;br/&gt;[[ģeologs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/penelope_boston penelope_boston]
| [[:d:Q7162562|Q7162562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662947|Penelope Jagessar Chaffer]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/penelope_jagessar_chaffer penelope_jagessar_chaffer]
| [[:d:Q23662947|Q23662947]]
|-
| [[Attēls:Per Espen Stoknes (2017) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11995189|Per Espen Stoknes]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1967-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/per_espen_stoknes per_espen_stoknes]
| [[:d:Q11995189|Q11995189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783063|Pete Alcorn]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pete_alcorn pete_alcorn]
| [[:d:Q23783063|Q23783063]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712954|Peter Attia]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_attia peter_attia]
| [[:d:Q23712954|Q23712954]]
|-
| [[Attēls:Peter Calthorpe on book tour (6545182197) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7173152|Peter Calthorpe]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_calthorpe peter_calthorpe]
| [[:d:Q7173152|Q7173152]]
|-
| [[Attēls:PeterZG-small.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562799|Peter Diamandis]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1961-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_diamandis peter_diamandis]
| [[:d:Q562799|Q562799]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7173699|Peter Donnelly]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1959-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_donnelly peter_donnelly]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/63 63]
| [[:d:Q7173699|Q7173699]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712235|Peter Doolittle]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_doolittle peter_doolittle]
| [[:d:Q23712235|Q23712235]]
|-
| [[Attēls:Petereigenfeature.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q95830|Peter Eigen]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1938-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_eigen peter_eigen]
| [[:d:Q95830|Q95830]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759857|Peter Haas]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_haas peter_haas]
| [[:d:Q23759857|Q23759857]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769555|Peter Hirshberg]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_hirshberg peter_hirshberg]
| [[:d:Q23769555|Q23769555]]
|-
| [[Attēls:Peter Molyneux 20080927 Festival du jeu video 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q164565|Peter Molyneux]]''
| 
| ''[[:d:Q863368|game programmer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3630699|game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18882335|video game designer]]''
| 1959-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_molyneux peter_molyneux]
| [[:d:Q164565|Q164565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q58812993|Peter Ouko]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_ouko peter_ouko]
| [[:d:Q58812993|Q58812993]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20853515|Peter Reinhart]]''
| 
| ''[[:d:Q160131|maiznieks]]''
| 19th century&lt;br/&gt;1950
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_reinhart peter_reinhart]
| [[:d:Q20853515|Q20853515]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662569|Peter Saul]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_saul peter_saul]
| [[:d:Q23662569|Q23662569]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796156|Peter Tyack]]''
| 
| ''[[:d:Q107267362|behavioral ecologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q107267423|marine mammalogist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_tyack peter_tyack]
| [[:d:Q23796156|Q23796156]]
|-
| 
| ''[[:d:Q950763|Peter Ward]]''
| 
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_ward peter_ward]
| [[:d:Q950763|Q950763]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712817|Peter van Manen]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_van_manen peter_van_manen]
| [[:d:Q23712817|Q23712817]]
|-
| [[Attēls:Peter van Uhm.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2079298|Peter van Uhm]]''
| 
| ''[[:d:Q47064|militārpersona]]''
| 1955-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_van_uhm peter_van_uhm]
| [[:d:Q2079298|Q2079298]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7181721|Phil Borges]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_borges phil_borges]
| [[:d:Q7181721|Q7181721]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3378790|Phil Hansen]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_hansen phil_hansen]
| [[:d:Q3378790|Q3378790]]
|-
| [[Attēls:Philip Plait 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2701388|Phil Plait]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1412961|Trekkie]]''
| 1964-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_plait phil_plait]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1109 1109]
| [[:d:Q2701388|Q2701388]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728383|Philip Evans]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/philip_evans philip_evans]
| [[:d:Q23728383|Q23728383]]
|-
| [[Attēls:Philip K. Howard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7183880|Philip K. Howard]]''
| 
| [[advokāts]]
| 1948
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_k_howard philip_k_howard]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/621 621]
| [[:d:Q7183880|Q7183880]]
|-
| [[Attēls:Philip Rosedale, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1978446|Philip Rosedale]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1968-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_rosedale philip_rosedale]
| [[:d:Q1978446|Q1978446]]
|-
| [[Attēls:Philip Zimbardo (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q296042|Philip Zimbardo]]''
| 
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1933-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_zimbardo philip_zimbardo]
| [[:d:Q296042|Q296042]]
|-
| [[Attēls:PhilippePetitAAFeb09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q705289|Philippe Petit]]''
| 
| ''[[:d:Q11957145|akrobāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17307272|circus performer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15855449|magician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3090865|tightrope walker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''
| 1949-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/philippe_petit philippe_petit]
| [[:d:Q705289|Q705289]]
|-
| [[Attēls:Phillippe Starck 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q316906|Philippe Starck]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1949-01-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/philippe_starck philippe_starck]
| [[:d:Q316906|Q316906]]
|-
| [[Attēls:Pia Mancini.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18326639|Pia Mancini]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pia_mancini pia_mancini]
| [[:d:Q18326639|Q18326639]]
|-
| [[Attēls:Pico Iyer 2.08.12 (6847745503).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2955951|Pico Iyer]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''
| 1957-02-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/pico_iyer pico_iyer]
| [[:d:Q2955951|Q2955951]]
|-
| 
| ''[[:d:Q766390|Pilobolus]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pilobolus pilobolus]
| [[:d:Q766390|Q766390]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662189|Plankton Chronicles Project]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/plankton_chronicles_project plankton_chronicles_project]
| [[:d:Q23662189|Q23662189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56882240|Poppy Crum]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/poppy_crum poppy_crum]
| [[:d:Q56882240|Q56882240]]
|-
| [[Attēls:Pranavmistry.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2722796|Pranav Mistry]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pranav_mistry pranav_mistry]
| [[:d:Q2722796|Q2722796]]
|-
| 
| ''[[:d:Q59696234|Pratik Shah]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/pratik_shah pratik_shah]
| [[:d:Q59696234|Q59696234]]
|-
| [[Attēls:Preston Reed June 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q357378|Preston Reed]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1955-04-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/preston_reed preston_reed]
| [[:d:Q357378|Q357378]]
|-
| [[Attēls:Priyanka-chopra-gesf-2018-7565.jpg|center|128px]]
| [[Prijanka Čopra]]
| indiešu aktrise
| ''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3357567|fotomodele]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[modele]]
| 1982-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/priyanka_chopra priyanka_chopra]
| [[:d:Q158957|Q158957]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106904404|Priya Parker]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| ''[[:d:Q1169243|American]]''
| [https://www.ted.com/speakers/priya_parker priya_parker]
| [[:d:Q106904404|Q106904404]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662531|Prof. Todd Humphreys]]''
| 
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1551855|Founder]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/todd_humphreys todd_humphreys]
| [[:d:Q23662531|Q23662531]]
|-
| [[Attēls:LSU Museum of Natural Science - Prosanta Chakrabarty with zoological specimen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21338838|Prosanta Chakrabarty]]''
| 
| ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
| 1978-11-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/prosanta_chakrabarty prosanta_chakrabarty]
| [[:d:Q21338838|Q21338838]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656762|Péter Fankhauser]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/peter_fankhauser peter_fankhauser]
| [[:d:Q23656762|Q23656762]]
|-
| [[Attēls:Peter Gabriel Allan Warren.jpg|center|128px]]
| [[Pīters Geibriels]]
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2643890|vokālists]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1950-02-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_gabriel peter_gabriel]
| [[:d:Q175195|Q175195]]
|-
| [[Attēls:Peter Norvig in 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92832|Pīters Norvigs]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1956-12-05&lt;br/&gt;1956-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_norvig peter_norvig]
| [[:d:Q92832|Q92832]]
|-
| [[Attēls:Peter Singer 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Pīters Singers]]
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1946-07-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_singer peter_singer]
| [[:d:Q211539|Q211539]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783069|Qi Zhang]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/qi_zhang qi_zhang]
| [[:d:Q23783069|Q23783069]]
|-
| 
| ''[[:d:Q45175182|Qudus Onikeku]]''
| 
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/qudus_onikeku qudus_onikeku]
| [[:d:Q45175182|Q45175182]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657158|Quixotic Fusion]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/quixotic quixotic]
| [[:d:Q23657158|Q23657158]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657089|Quyen Nguyen]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/quyen_nguyen quyen_nguyen]
| [[:d:Q23657089|Q23657089]]
|-
| [[Attēls:Lukedubois.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7273818|R. Luke DuBois]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''
| 1975-09-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/r_luke_dubois r_luke_dubois]
| [[:d:Q7273818|Q7273818]]
|-
| [[Attēls:Rachel Armstrong (8460277065).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795664|Rachel Armstrong]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_armstrong rachel_armstrong]
| [[:d:Q23795664|Q23795664]]
|-
| [[Attēls:Explaining the Sharing Economy - Rachel Botsman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20995290|Rachel Botsman]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_botsman rachel_botsman]
| [[:d:Q20995290|Q20995290]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783093|Rachel Pike]]''
| 
| ''[[:d:Q105839787|atmospheric chemist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_pike rachel_pike]
| [[:d:Q23783093|Q23783093]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7279417|Rachel Sussman]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_sussman rachel_sussman]
| [[:d:Q7279417|Q7279417]]
|-
| [[Attēls:Horizonte 2014 Fr 1464.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q18397247|Rachelle Garniez]]''
| 
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1965-03-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachelle_garniez rachelle_garniez]
| [[:d:Q18397247|Q18397247]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17517256|Radhika Nagpal]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/radhika_nagpal radhika_nagpal]
| [[:d:Q17517256|Q17517256]]
|-
| [[Attēls:Raffaello D’Andrea, Professor and artist (48088758103).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16864843|Raffaello D'Andrea]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1967-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/raffaello_d_andrea raffaello_d_andrea]
| [[:d:Q16864843|Q16864843]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795356|Raghava KK]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/kk_raghava kk_raghava]
| [[:d:Q23795356|Q23795356]]
|-
| [[Attēls:Ramesh Mashelkar Apr09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7283012|Raghunath Anant Mashelkar]]''
| 
| ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1943-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/r_a_mashelkar r_a_mashelkar]
| [[:d:Q7283012|Q7283012]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23768717|Rainer Strack]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rainer_strack rainer_strack]
| [[:d:Q23768717|Q23768717]]
|-
| [[Attēls:Rainn Wilson 2009 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q349548|Rainn Wilson]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q948329|character actor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1966-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rainn_wilson rainn_wilson]
| [[:d:Q349548|Q349548]]
|-
| [[Attēls:Raj Panjabi, NSC Senior Director.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28101938|Raj Panjabi]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1981-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/raj_panjabi raj_panjabi]
| [[:d:Q28101938|Q28101938]]
|-
| [[Attēls:Rajesh Rao 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14751924|Rajesh P.N. Rao]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1970-07-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rajesh_rao rajesh_rao]
| [[:d:Q14751924|Q14751924]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760316|Rajiv Maheswaran]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rajiv_maheswaran rajiv_maheswaran]
| [[:d:Q23760316|Q23760316]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784293|Ralph Langner]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_langner ralph_langner]
| [[:d:Q23784293|Q23784293]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759575|Ramanan Laxminarayan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ramanan_laxminarayan ramanan_laxminarayan]
| [[:d:Q23759575|Q23759575]]
|-
| [[Attēls:Ramesh Raskar (11539797465).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16735003|Ramesh Raskar]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970-06-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ramesh_raskar ramesh_raskar]
| [[:d:Q16735003|Q16735003]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657180|Ramona Pierson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ramona_pierson ramona_pierson]
| [[:d:Q23657180|Q23657180]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712989|Ramsey Musallam]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ramsey_musallam ramsey_musallam]
| [[:d:Q23712989|Q23712989]]
|-
| [[Attēls:Rana el Kaliouby.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17465952|Rana el Kaliouby]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/rana_el_kaliouby rana_el_kaliouby]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2533 2533]
| [[:d:Q17465952|Q17465952]]
|-
| [[Attēls:Randall Munroe 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q285048|Randall Munroe]]''
| 
| [[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q98668847|geohasher]]''
| 1984-10-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/randall_munroe randall_munroe]
| [[:d:Q285048|Q285048]]
|-
| [[Attēls:RandyPausch Wiki 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49828|Randy Pausch]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960-10-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/randy_pausch randy_pausch]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/643 643]
| [[:d:Q49828|Q49828]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23751633|Raspyni Brothers]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/raspyni_brothers raspyni_brothers]
| [[:d:Q23751633|Q23751633]]
|-
| [[Attēls:The Raul Midón Trio - Leverkusener Jazztage 2017-1537.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1375278|Raul Midón]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1966-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/raul_midon raul_midon]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/168 168]
| [[:d:Q1375278|Q1375278]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23784984|Ravin Agrawal]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ravin_agrawal ravin_agrawal]
| [[:d:Q23784984|Q23784984]]
|-
| 
| ''[[:d:Q5555893|Ray Anderson]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1934-07-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_anderson ray_anderson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/351 351]
| [[:d:Q5555893|Q5555893]]
|-
| [[Attēls:Web Summit 2018 - Forum - Day 2, November 7 HM1 7481 (44858045925).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7297378|Ray Dalio]]''
| 
| ''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1949-08-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_dalio ray_dalio]
| [[:d:Q7297378|Q7297378]]
|-
| [[Attēls:Ray Zahab speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7298329|Ray Zahab]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''
| 1968&lt;br/&gt;1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_zahab ray_zahab]
| [[:d:Q7298329|Q7298329]]
|-
| [[Attēls:Raymond Kurzweil Fantastic Voyage.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q298341|Raymond Kurzweil]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q846430|futurist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1940-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_kurzweil ray_kurzweil]
| [[:d:Q298341|Q298341]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054740|Raymond Wang]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/raymond_wang raymond_wang]
| [[:d:Q24054740|Q24054740]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7300377|Read Montague]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/read_montague read_montague]
| [[:d:Q7300377|Q7300377]]
|-
| 
| ''[[:d:Q86113114|Rebecca A Brachman]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_brachman rebecca_brachman]
| [[:d:Q86113114|Q86113114]]
|-
| [[Attēls:Rebecca Goldstein.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q766723|Rebecca Goldstein]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2468727|classical scholar]]''
| 1950-02-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_newberger_goldstein rebecca_newberger_goldstein]
| [[:d:Q766723|Q766723]]
|-
| [[Attēls:Rebeccamackinnon wenxin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2915379|Rebecca MacKinnon]]''
| 
| ''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1969-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_mackinnon rebecca_mackinnon]
| [[:d:Q2915379|Q2915379]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7301850|Rebecca Onie]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_onie rebecca_onie]
| [[:d:Q7301850|Q7301850]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7301901|Rebecca Saxe]]''
| 
| ''[[:d:Q9344260|associate professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_saxe rebecca_saxe]
| [[:d:Q7301901|Q7301901]]
|-
| [[Attēls:Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg|center|128px]]
| [[Redžijs Votss]]
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1198887|music director]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1972-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reggie_watts reggie_watts]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1160 1160]
| [[:d:Q3423441|Q3423441]]
|-
| [[Attēls:Reed Hastings, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7306657|Reed Hastings]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''
| 1960-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reed_hastings reed_hastings]
| [[:d:Q7306657|Q7306657]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759787|Reed Kroloff]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/reed_kroloff reed_kroloff]
| [[:d:Q23759787|Q23759787]]
|-
| [[Attēls:DARPA Director Dr regina dugan.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1709949|Regina E. Dugan]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1963-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/regina_dugan regina_dugan]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1161 1161]
| [[:d:Q1709949|Q1709949]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783055|Regina Hartley]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/regina_hartley regina_hartley]
| [[:d:Q23783055|Q23783055]]
|-
| [[Attēls:Renata Salecl.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6118610|Renata Salecl]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-01-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/renata_salecl renata_salecl]
| [[:d:Q6118610|Q6118610]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795629|Renny Gleeson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/renny_gleeson renny_gleeson]
| [[:d:Q23795629|Q23795629]]
|-
| [[Attēls:Renzo Piano, portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q190148|Renzo Piano]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1937-09-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/renzo_piano renzo_piano]
| [[:d:Q190148|Q190148]]
|-
| [[Attēls:Renee Hlozek.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q54318944|Renée Hložek]]''
| 
| ''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;[[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1983-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/1388817 1388817]
| [[:d:Q54318944|Q54318944]]
|-
| [[Attēls:2018-prathamusa-reshma-saujani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7315375|Reshma Saujani]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1975-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reshma_saujani reshma_saujani]
| [[:d:Q7315375|Q7315375]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11140288|Reuben Heyday Margolin]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reuben_margolin reuben_margolin]
| [[:d:Q11140288|Q11140288]]
|-
| [[Attēls:Rhiannon Giddens of Carolina Chocolate Drops North Carolina USA July 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7320514|Rhiannon Giddens]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''
| 1977-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rhiannon_giddens rhiannon_giddens]
| [[:d:Q7320514|Q7320514]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17486500|Ric Elias]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1967-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Puertoriko]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ric_elias ric_elias]
| [[:d:Q17486500|Q17486500]]
|-
| 
| ''[[:d:Q706665|Ricardo Semler]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ricardo_semler ricardo_semler]
| [[:d:Q706665|Q706665]]
|-
| [[Attēls:Author Rich Benjamin.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7323191|Rich Benjamin]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rich_benjamin rich_benjamin]
| [[:d:Q7323191|Q7323191]]
|-
| [[Attēls:Richard Baraniuk at the SPARC 2014 OA Meeting - DSC00777 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7323946|Richard Baraniuk]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_baraniuk richard_baraniuk]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/26 26]
| [[:d:Q7323946|Q7323946]]
|-
| [[Attēls:Richard G Wilkinson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2096593|Richard G. Wilkinson]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''
| 1943-07-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_wilkinson richard_wilkinson]
| [[:d:Q2096593|Q2096593]]
|-
| [[Attēls:Mayor Richard J. Berry first photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7326701|Richard J. Berry]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1962-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_j_berry richard_j_berry]
| [[:d:Q7326701|Q7326701]]
|-
| [[Attēls:Richard L. Pyle On Boat in Philippines, with Poseidon SE7EN Rebreather.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21340682|Richard L. Pyle]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
| 1967-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_pyle richard_pyle]
| [[:d:Q21340682|Q21340682]]
|-
| [[Attēls:Richard H. Ledgett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17079639|Richard Ledgett]]''
| 
| 
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rick_ledgett rick_ledgett]
| [[:d:Q17079639|Q17079639]]
|-
| 
| ''[[:d:Q320884|Richard Preston]]''
| 
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17433421|science journalist]]''
| 1954-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_preston richard_preston]
| [[:d:Q320884|Q320884]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656666|Richard Resnick]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_resnick richard_resnick]
| [[:d:Q23656666|Q23656666]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23785283|Richard Sears]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_sears richard_sears]
| [[:d:Q23785283|Q23785283]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657219|Richard Seymour]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_seymour richard_seymour]
| [[:d:Q23657219|Q23657219]]
|-
| [[Attēls:Richard St. John, The 8 Traits Successful People Have in Common - Gulltaggen 2010 (4561385080).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795641|Richard St. John]]''
| 
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_st_john richard_st_john]
| [[:d:Q23795641|Q23795641]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797900|Richard Turere]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/richard_turere richard_turere]
| [[:d:Q23797900|Q23797900]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670529|Richard Weller]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_weller richard_weller]
| [[:d:Q23670529|Q23670529]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662323|Rick Guidotti]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rick_guidotti_s rick_guidotti_s]
| [[:d:Q23662323|Q23662323]]
|-
| [[Attēls:Rick.Smolan.headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7331756|Rick Smolan]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1949-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_smolan rick_smolan]
| [[:d:Q7331756|Q7331756]]
|-
| [[Attēls:Rick Warren (2016).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q380107|Rick Warren]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1954-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_warren rick_warren]
| [[:d:Q380107|Q380107]]
|-
| [[Attēls:Rickard Falkvinge - 2006-06-03 (Jon Åslund).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443624|Rickard Falkvinge]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1972-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_falkvinge rick_falkvinge]
| [[:d:Q443624|Q443624]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759728|Rishi Manchanda]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rishi_manchanda rishi_manchanda]
| [[:d:Q23759728|Q23759728]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23671271|Rita F. Pierson]]''
| 
| 
| 1951-10-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rita_f_pierson rita_f_pierson]
| [[:d:Q23671271|Q23671271]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3433529|Rives]]''
| 
| [[dzejnieks]]
| 1968-10-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rives rives]
| [[:d:Q3433529|Q3433529]]
|-
| [[Attēls:Richard Branson March 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ričards Brensons]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1950-07-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_branson richard_branson]
| [[:d:Q194419|Q194419]]
|-
| [[Attēls:Richard Dawkins Cooper Union Shankbone.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Dokinss]]
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831721|etologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3745071|science writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16270720|theoretical biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15632482|epistemologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1941-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_dawkins richard_dawkins]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/93 93]
| [[:d:Q44461|Q44461]]
|-
| [[Attēls:RichardFeynman-PaineMansionWoods1984 copyrightTamikoThiel bw.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Fainmens]]
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16745601|quantum physicist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4351403|percussionist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1918-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_feynman richard_feynman]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/673 673]
| [[:d:Q39246|Q39246]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796184|Rob Dunbar]]''
| 
| ''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rob_dunbar rob_dunbar]
| [[:d:Q23796184|Q23796184]]
|-
| 
| ''[[:d:Q22087979|Rob Forbes]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rob_forbes rob_forbes]
| [[:d:Q22087979|Q22087979]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783483|Rob Harmon]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rob_harmon rob_harmon]
| [[:d:Q23783483|Q23783483]]
|-
| [[Attēls:Rob Hopkins (14378732379).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1594109|Rob Hopkins]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_hopkins rob_hopkins]
| [[:d:Q1594109|Q1594109]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro 2020 - Rob Knight 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20657126|Rob Knight]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_knight rob_knight]
| [[:d:Q20657126|Q20657126]]
|-
| [[Attēls:Robb Willer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41634525|Robb Willer]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robb_willer robb_willer]
| [[:d:Q41634525|Q41634525]]
|-
| [[Attēls:Kid President in White House 2013 Easter Egg Roll Promo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18196390|Robby Novak]]''
| 
| [[aktieris]]
| 2003-10-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kid_president kid_president]
| [[:d:Q18196390|Q18196390]]
|-
| [[Attēls:Robert Ballard at TED 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312867|Robert Ballard]]''
| 
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[ģeologs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1942-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_ballard robert_ballard]
| [[:d:Q312867|Q312867]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2357840|Robert Fischell]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1930
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_fischell robert_fischell]
| [[:d:Q2357840|Q2357840]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728142|Robert Full]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_full robert_full]
| [[:d:Q23728142|Q23728142]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797194|Robert Gupta]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_gupta robert_gupta]
| [[:d:Q23797194|Q23797194]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17299886|Robert Hammond]]''
| 
| 
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_hammond robert_hammond]
| [[:d:Q17299886|Q17299886]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7345891|Robert J. Gordon]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1940-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_j_gordon robert_j_gordon]
| [[:d:Q7345891|Q7345891]]
|-
| [[Attēls:Robert J. Lang, origami expert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q642995|Robert J. Lang]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]
| 1961-05-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_lang robert_lang]
| [[:d:Q642995|Q642995]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16150166|Robert J. Waldinger]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1951
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_waldinger robert_waldinger]
| [[:d:Q16150166|Q16150166]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797695|Robert Lee Hotz]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robert_lee_hotz robert_lee_hotz]
| [[:d:Q23797695|Q23797695]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8342|Robert Legato]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[kinooperators]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1956-05-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_legato robert_legato]
| [[:d:Q8342|Q8342]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7347308|Robert Mankoff]]''
| 
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1944-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_mankoff bob_mankoff]
| [[:d:Q7347308|Q7347308]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759693|Robert Muggah]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1974-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_muggah robert_muggah]
| [[:d:Q23759693|Q23759693]]
|-
| [[Attēls:Robert Neuwirth in 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7348003|Robert Neuwirth]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_neuwirth robert_neuwirth]
| [[:d:Q7348003|Q7348003]]
|-
| [[Attēls:RobReid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2798390|Robert Reid]]''
| 
| ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1966-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_reid rob_reid]
| [[:d:Q2798390|Q2798390]]
|-
| [[Attēls:Robert Sapolsky-edited.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3118802|Robert Sapolsky]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1957-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_sapolsky robert_sapolsky]
| [[:d:Q3118802|Q3118802]]
|-
| [[Attēls:Robert Swan in 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2582394|Robert Swan]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1956-07-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_swan robert_swan]
| [[:d:Q2582394|Q2582394]]
|-
| [[Attēls:Robert Thurman 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1377791|Robert Thurman]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1941-08-03&lt;br/&gt;1941-08-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_thurman bob_thurman]
| [[:d:Q1377791|Q1377791]]
|-
| [[Attēls:Robert Wright journalist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3123126|Robert Wright]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''
| 1957-01-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_wright robert_wright]
| [[:d:Q3123126|Q3123126]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809243|Roberto D'Angelo and Francesca Fedeli]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roberto_and_francesca_d_angelo roberto_and_francesca_d_angelo]
| [[:d:Q23809243|Q23809243]]
|-
| [[Attēls:Robinchase2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7352317|Robin Chase]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_chase robin_chase]
| [[:d:Q7352317|Q7352317]]
|-
| [[Attēls:Robin Hanson in a field 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2159779|Robin Hanson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15319501|social scientist]]''
| 1959-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_hanson robin_hanson]
| [[:d:Q2159779|Q2159779]]
|-
| [[Attēls:Robin Ince - EdSciFest 2014.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7352559|Robin Ince]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1969-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_ince robin_ince]
| [[:d:Q7352559|Q7352559]]
|-
| [[Attēls:RobinMorgan profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450796|Robin Morgan]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1941-01-29&lt;br/&gt;1942-01-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_morgan robin_morgan]
| [[:d:Q450796|Q450796]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782688|Robin Murphy]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1957-08-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_murphy robin_murphy]
| [[:d:Q23782688|Q23782688]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713828|Robin Nagle]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robin_nagle robin_nagle]
| [[:d:Q23713828|Q23713828]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55583699|Robin Steinberg]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robin_steinberg robin_steinberg]
| [[:d:Q55583699|Q55583699]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760207|Robyn Stein DeLuca]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/robyn_stein_deluca robyn_stein_deluca]
| [[:d:Q23760207|Q23760207]]
|-
| [[Attēls:Rodney Brooks ML40.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92809|Rodney Brooks]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1954-12-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rodney_brooks rodney_brooks]
| [[:d:Q92809|Q92809]]
|-
| [[Attēls:Rodney Mullen PopTech 2013 01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q313447|Rodney Mullen]]''
| 
| ''[[:d:Q17502714|skateboarder]]''
| 1966-08-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rodney_mullen rodney_mullen]
| [[:d:Q313447|Q313447]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24052043|Rodrigo Bijou]]''
| 
| ''[[:d:Q65952601|security engineer]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_bijou rodrigo_bijou]
| [[:d:Q24052043|Q24052043]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712290|Rodrigo Canales]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_canales rodrigo_canales]
| [[:d:Q23712290|Q23712290]]
|-
| [[Attēls:Rodrigo y Gabriela.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1469093|Rodrigo y Gabriela]]''
| 
| [[mūzikas grupa]]
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_y_gabriela rodrigo_y_gabriela]
| [[:d:Q1469093|Q1469093]]
|-
| [[Attēls:Roger Ebert cropped.jpg|center|128px]]
| [[Rodžers Īberts]]
| Amerikāņu kinokritiķis, autors, žurnālists un scenārists
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4220892|kinokritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q42909|reportieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1942-06-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_ebert roger_ebert]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/904 904]
| [[:d:Q212173|Q212173]]
|-
| 
| ''[[:d:Q106736121|Roger Antonsen]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1569495|lektors]]''&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_antonsen roger_antonsen]
| [[:d:Q106736121|Q106736121]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657103|Roger Doiron]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roger_doiron roger_doiron]
| [[:d:Q23657103|Q23657103]]
|-
| [[Attēls:2021 - Centre Stage SM5 1003 (51652425540) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7358633|Roger McNamee]]''
| 
| ''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1956-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_mcnamee roger_mcnamee]
| [[:d:Q7358633|Q7358633]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728309|Roger Stein]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roger_stein roger_stein]
| [[:d:Q23728309|Q23728309]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7359408|Rogier van der Heide]]''
| 
| ''[[:d:Q1823479|lighting designer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rogier_van_der_heide rogier_van_der_heide]
| [[:d:Q7359408|Q7359408]]
|-
| [[Attēls:Rokia Traoré - Festival du Bout du Monde 2013 - 003.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q256065|Rokia Traoré]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| 1974-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Mali]]
| [https://www.ted.com/speakers/rokia_traore rokia_traore]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/166 166]
| [[:d:Q256065|Q256065]]
|-
| 
| ''[[:d:Q52151628|Rola Hallam]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rola_hallam rola_hallam]
| [[:d:Q52151628|Q52151628]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17388690|Roman Mars]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1974-10-16&lt;br/&gt;1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roman_mars roman_mars]
| [[:d:Q17388690|Q17388690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769241|Romina Libster]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/romina_libster romina_libster]
| [[:d:Q23769241|Q23769241]]
|-
| [[Attēls:Mr. Romulus Whitaker.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3532796|Romulus Whitaker]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16271064|herpetologist]]''
| 1943-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]&lt;br/&gt;[[Britu Indija]]&lt;br/&gt;[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/romulus_whitaker romulus_whitaker]
| [[:d:Q3532796|Q3532796]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11099812|Ron Eglash]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 1958-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_eglash ron_eglash]
| [[:d:Q11099812|Q11099812]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7363766|Ron Finley]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q758780|gardener]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ron_finley ron_finley]
| [[:d:Q7363766|Q7363766]]
|-
| [[Attēls:Photo of Ron Gutman.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7363861|Ron Gutman]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_gutman ron_gutman]
| [[:d:Q7363861|Q7363861]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7364137|Ron McCallum]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1948-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_mccallum ron_mccallum]
| [[:d:Q7364137|Q7364137]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7365256|Ronald S. Sullivan Jr.]]''
| 
| [[profesors]]
| 1966-12-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ronald_sullivan ronald_sullivan]
| [[:d:Q7365256|Q7365256]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662811|Ronny Edry]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ronny_edry ronny_edry]
| [[:d:Q23662811|Q23662811]]
|-
| [[Attēls:Rory Bremner at the Savoy 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3400702|Rory Bremner]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3149505|improviser]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1961-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_bremner rory_bremner]
| [[:d:Q3400702|Q3400702]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Rory Stewart crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q328892|Rory Stewart]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3579035|travel writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q189290|virsnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2066131|sportists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1973-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_stewart rory_stewart]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1045 1045]
| [[:d:Q328892|Q328892]]
|-
| [[Attēls:Business of Software - Rory Sutherland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19666293|Rory Sutherland]]''
| 
| [[reklāma]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Velsa]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_sutherland rory_sutherland]
| [[:d:Q19666293|Q19666293]]
|-
| [[Attēls:Rose George on The Big Necessity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4949823|Rose George]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rose_george rose_george]
| [[:d:Q4949823|Q4949823]]
|-
| [[Attēls:Rose Goslinga - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6264061943).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759550|Rose Goslinga]]''
| 
| ''[[:d:Q285759|insurance broker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rose_goslinga rose_goslinga]
| [[:d:Q23759550|Q23759550]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76469472|Rose Mutiso]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rose_m_mutiso rose_m_mutiso]
| [[:d:Q76469472|Q76469472]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728320|Roselinde Torres]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roselinde_torres roselinde_torres]
| [[:d:Q23728320|Q23728320]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759581|Rosie King]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1998
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosie_king rosie_king]
| [[:d:Q23759581|Q23759581]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Ross Lovegrove.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q573143|Ross Lovegrove]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1958-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ross_lovegrove ross_lovegrove]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/28 28]
| [[:d:Q573143|Q573143]]
|-
| [[Attēls:Roxane gay 9134940.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16202911|Roxane Gay]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20708269|Scrabble player]]''
| 1974-10-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roxane_gay roxane_gay]
| [[:d:Q16202911|Q16202911]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728739|Roy R. Gould]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;[[astronoms]]
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/roy_gould roy_gould]
| [[:d:Q23728739|Q23728739]]
|-
| [[Attēls:Roz Savage.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7375304|Roz Savage]]''
| 
| ''[[:d:Q21081635|ocean rower]]''
| 1967-12-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/roz_savage roz_savage]
| [[:d:Q7375304|Q7375304]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7376380|Ruby Sales]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1948-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruby_sales ruby_sales]
| [[:d:Q7376380|Q7376380]]
|-
| [[Attēls:Ruby-Wax-2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460549|Ruby Wax]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1953-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruby_wax ruby_wax]
| [[:d:Q460549|Q460549]]
|-
| [[Attēls:Rufus Cappadocia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7378014|Rufus Cappadocia]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_cappadocia rufus_cappadocia]
| [[:d:Q7378014|Q7378014]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23809230|Rufus Griscom and Alisa Volkman]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_griscom_alisa_volkam rufus_griscom_alisa_volkam]
| [[:d:Q23809230|Q23809230]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713556|Rupal Patel]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/rupal_patel rupal_patel]
| [[:d:Q23713556|Q23713556]]
|-
| [[Attēls:Russ B. Altman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7381092|Russ Altman]]''
| 
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 1961-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/russ_altman russ_altman]
| [[:d:Q7381092|Q7381092]]
|-
| [[Attēls:Russell G Foster - EdSciFest 2014 (20).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7381511|Russell G. Foster]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1959-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/russell_foster russell_foster]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1623 1623]
| [[:d:Q7381511|Q7381511]]
|-
| [[Attēls:Rutger Bregman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19747970|Rutger Bregman]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]
| 1988-04-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rutger_bregman rutger_bregman]
| [[:d:Q19747970|Q19747970]]
|-
| [[Attēls:Ruth Chang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7382918|Ruth Chang]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q63677188|law professor]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruth_chang ruth_chang]
| [[:d:Q7382918|Q7382918]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727935|Ryan Holladay]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_holladay ryan_holladay]
| [[:d:Q23727935|Q23727935]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783358|Ryan Lobo]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_lobo ryan_lobo]
| [[:d:Q23783358|Q23783358]]
|-
| [[Attēls:TerBurgDSCF0820 (34367491515).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16876158|Ryan Merkley]]''
| 
| ''[[:d:Q707492|military chief of staff]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_merkley ryan_merkley]
| [[:d:Q16876158|Q16876158]]
|-
| [[Attēls:Sakena Yacoobi Profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7402892|Sakena Yacoobi]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sakena_yacoobi sakena_yacoobi]
| [[:d:Q7402892|Q7402892]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670961|Saki Mafundikwa]]''
| 
| 
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/saki_mafundikwa saki_mafundikwa]
| [[:d:Q23670961|Q23670961]]
|-
| [[Attēls:Salman Khan TED 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q471472|Sal Khan]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[matemātiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1976-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/salman_khan salman_khan]
| [[:d:Q471472|Q471472]]
|-
| [[Attēls:Sally Kohn by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7405192|Sally Kohn]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1977-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sally_kohn sally_kohn]
| [[:d:Q7405192|Q7405192]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670952|Salvatore Iaconesi]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[urķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/salvatore_iaconesi salvatore_iaconesi]
| [[:d:Q23670952|Q23670952]]
|-
| [[Attēls:SamKass2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16220987|Sam Kass]]''
| 
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sam_kass sam_kass]
| [[:d:Q16220987|Q16220987]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795645|Sam Martin]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sam_martin sam_martin]
| [[:d:Q23795645|Q23795645]]
|-
| 
| ''[[:d:Q4844862|Sam Richards]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1960-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_richards sam_richards]
| [[:d:Q4844862|Q4844862]]
|-
| [[Attēls:Samantha Power official portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q454970|Samantha J. Power]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 1970-09-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/samantha_power samantha_power]
| [[:d:Q454970|Q454970]]
|-
| [[Attēls:Samantha Nutt New Image - -14.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7408709|Samantha Nutt]]''
| 
| [[ārsts]]
| 1969-10-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/samantha_nutt samantha_nutt]
| [[:d:Q7408709|Q7408709]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782711|Samuel Cohen]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/samuel_cohen samuel_cohen]
| [[:d:Q23782711|Q23782711]]
|-
| [[Attēls:Sandi Toksvig - Secret Comedy Podcast - 2013 (9468814916) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q293020|Sandi Toksvig]]''
| 
| [[komiķis]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3149505|improviser]]''
| 1958-05-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandi_toksvig sandi_toksvig]
| [[:d:Q293020|Q293020]]
|-
| 
| ''[[:d:Q111649594|Sandor Markon]]''
| 
| ''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1948-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/speaker0046 speaker0046]
| [[:d:Q111649594|Q111649594]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670660|Sandra Aamodt]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandra_aamodt sandra_aamodt]
| [[:d:Q23670660|Q23670660]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657109|Sandra Fisher-Martins]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandra_fisher_martins sandra_fisher_martins]
| [[:d:Q23657109|Q23657109]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782729|Sandrine Thuret]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sandrine_thuret sandrine_thuret]
| [[:d:Q23782729|Q23782729]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7417607|Sanford Biggers]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11569986|printmaker]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sanford_biggers sanford_biggers]
| [[:d:Q7417607|Q7417607]]
|-
| [[Attēls:Sangeeta N. Bhatia-Heritage-Day-2019-115.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7417919|Sangeeta N. Bhatia]]''
| 
| [[inženieris]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sangeeta_bhatia sangeeta_bhatia]
| [[:d:Q7417919|Q7417919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769249|Sangu Delle]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sangu_delle sangu_delle]
| [[:d:Q23769249|Q23769249]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713544|Sanjay Dastoor]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sanjay_dastoor sanjay_dastoor]
| [[:d:Q23713544|Q23713544]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662565|Sanjay Pradhan]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sanjay_pradhan sanjay_pradhan]
| [[:d:Q23662565|Q23662565]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728286|Sara Lewis]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sara_lewis sara_lewis]
| [[:d:Q23728286|Q23728286]]
|-
| [[Attēls:Sara Menker 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54908063|Sara Menker]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_menker sara_menker]
| [[:d:Q54908063|Q54908063]]
|-
| [[Attēls:Sara Ramírez3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40069|Sara Ramirez]]''
| 
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1975-08-31
| [[Nebināra dzimtes identitāte]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_ramirez sara_ramirez]
| [[:d:Q40069|Q40069]]
|-
| [[Attēls:Sara Seager.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7421764|Sara Seager]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1971-07-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_seager sara_seager]
| [[:d:Q7421764|Q7421764]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760629|Sarah Bergbreiter]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_bergbreiter sarah_bergbreiter]
| [[:d:Q23760629|Q23760629]]
|-
| [[Attēls:Sarah Corbett (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205571|Sarah Corbett]]''
| 
| ''[[:d:Q10694573|tekstilmākslinieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_corbett sarah_corbett]
| [[:d:Q16205571|Q16205571]]
|-
| [[Attēls:SarahJones.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422463|Sarah Jones]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-11-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_jones sarah_jones]
| [[:d:Q7422463|Q7422463]]
|-
| [[Attēls:Sarah Kaminsky - TEDxTalk 2010 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797164|Sarah Kaminsky]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1979-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kaminsky sarah_kaminsky]
| [[:d:Q23797164|Q23797164]]
|-
| [[Attēls:Sarah Kay 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32931|Sarah Kay]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1988-06-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kay sarah_kay]
| [[:d:Q32931|Q32931]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7422530|Sarah Lewis]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1979-08-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_lewis sarah_lewis]
| [[:d:Q7422530|Q7422530]]
|-
| [[Attēls:Sarah Parcak, 2014 (crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422673|Sarah Parcak]]''
| 
| ''[[:d:Q1350189|ēģiptologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_parcak sarah_parcak]
| [[:d:Q7422673|Q7422673]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24890253|Sarah T. Stewart-Mukhopadhyay]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_t_stewart sarah_t_stewart]
| [[:d:Q24890253|Q24890253]]
|-
| [[Attēls:Sarah-Jayne Blakemore, University College London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15739591|Sarah-Jayne Blakemore]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_jayne_blakemore sarah_jayne_blakemore]
| [[:d:Q15739591|Q15739591]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656709|Sasha Dichter]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sasha_dichter sasha_dichter]
| [[:d:Q23656709|Q23656709]]
|-
| [[Attēls:Saul Griffith shot at Pop!Tech by Kris Krug.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7427302|Saul Griffith]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/saul_griffith saul_griffith]
| [[:d:Q7427302|Q7427302]]
|-
| [[Attēls:Sauti-Sol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7427621|Sauti Sol]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sauti_sol sauti_sol]
| [[:d:Q7427621|Q7427621]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17017620|Saša Vučinić]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Serbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sasa_vucinic sasa_vucinic]
| [[:d:Q17017620|Q17017620]]
|-
| 
| ''[[:d:Q539960|Scilla Elworthy]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''
| 1943-06-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/scilla_elworthy scilla_elworthy]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1403 1403]
| [[:d:Q539960|Q539960]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782703|Scott Dinsmore]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/scott_dinsmore scott_dinsmore]
| [[:d:Q23782703|Q23782703]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662590|Scott Fraser]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/scott_fraser scott_fraser]
| [[:d:Q23662590|Q23662590]]
|-
| [[Attēls:Scott Galloway (51933097365) (cropped) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29017701|Scott Galloway]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1964-11-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_galloway scott_galloway]
| [[:d:Q29017701|Q29017701]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3476245|Scott Kim]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_kim scott_kim]
| [[:d:Q3476245|Q3476245]]
|-
| [[Attēls:Scott McCloud.Making Comics Tour.RISD.gk.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q454833|Scott McCloud]]''
| 
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''
| 1960-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_mccloud scott_mccloud]
| [[:d:Q454833|Q454833]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661641|Scott Rickard]]''
| 
| [[matemātiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/scott_rickard scott_rickard]
| [[:d:Q23661641|Q23661641]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21551156|Scott Summit]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_summit scott_summit]
| [[:d:Q21551156|Q21551156]]
|-
| 
| ''[[:d:Q37390205|Sean Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sean_davis sean_davis]
| [[:d:Q37390205|Q37390205]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24054846|Sean Follmer]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_follmer sean_follmer]
| [[:d:Q24054846|Q24054846]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23817870|Sean Gourley]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sean_gourley sean_gourley]
| [[:d:Q23817870|Q23817870]]
|-
| [[Attēls:Seanmcarroll2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3129354|Sean M. Carroll]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1966-10-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_carroll sean_carroll]
| [[:d:Q3129354|Q3129354]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Deterding (6777479684).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662471|Sebastian Deterding]]''
| 
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_deterding sebastian_deterding]
| [[:d:Q23662471|Q23662471]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Junger, April 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q969298|Sebastian Junger]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[kinooperators]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1962-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_junger sebastian_junger]
| [[:d:Q969298|Q969298]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7442523|Sebastian Seung]]''
| 
| [[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_seung sebastian_seung]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/751 751]
| [[:d:Q7442523|Q7442523]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Thrun at IAA 2019 IMG 0893.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62901|Sebastian Thrun]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1967-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_thrun sebastian_thrun]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/972 972]
| [[:d:Q62901|Q62901]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795349|Sebastian Wernicke]]''
| 
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_wernicke sebastian_wernicke]
| [[:d:Q23795349|Q23795349]]
|-
| [[Attēls:Sebastião Salgado 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q358158|Sebastião Salgado]]''
| 
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1944-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastiao_salgado sebastiao_salgado]
| [[:d:Q358158|Q358158]]
|-
| [[Attēls:Sam Harris 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Sems Heriss]]
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1967-04-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_harris sam_harris]
| [[:d:Q296047|Q296047]]
|-
| [[Attēls:Sendhil Mullainathan - Behavioral Economics of Extreme Poverty - 2014 (13927918920) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q655590|Sendhil Mullainathan]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sendhil_mullainathan sendhil_mullainathan]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/546 546]
| [[:d:Q655590|Q655590]]
|-
| [[Attēls:Serena Williams at 2013 US Open.jpg|center|128px]]
| [[Serīna Viljamsa|Serena Viljamsa]]
| amerikāņu tenisiste
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1981-09-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/serena_williams serena_williams]
| [[:d:Q11459|Q11459]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729052|Sergei Lupashin]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sergei_lupashin sergei_lupashin]
| [[:d:Q23729052|Q23729052]]
|-
| [[Attēls:Sergey Brin Ted 2010.jpg|center|128px]]
| [[Sergejs Brins]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1973-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin sergey_brin]
| [[:d:Q92764|Q92764]]
|-
| [[Attēls:Seth F. Berkley - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7456439|Seth Berkley]]''
| 
| ''[[:d:Q13416803|epidemiologist]]''
| 1956-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_berkley seth_berkley]
| [[:d:Q7456439|Q7456439]]
|-
| [[Attēls:Seth Godin in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q439396|Seth Godin]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1960-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_godin seth_godin]
| [[:d:Q439396|Q439396]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7456582|Seth Priebatsch]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_priebatsch seth_priebatsch]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/784 784]
| [[:d:Q7456582|Q7456582]]
|-
| [[Attēls:CSICON 2011-Seth Shostak.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5762284|Seth Shostak]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1943-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_shostak seth_shostak]
| [[:d:Q5762284|Q5762284]]
|-
| [[Attēls:Sethembile Msezane- Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54915207|Sethembile Msezane]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1991
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sethembile_msezane sethembile_msezane]
| [[:d:Q54915207|Q54915207]]
|-
| [[Attēls:Seyi Oyesola.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7459066|Seyi Oyesola]]''
| 
| [[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/seyi_oyesola seyi_oyesola]
| [[:d:Q7459066|Q7459066]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498237|Shabana Basij-Rasikh]]''
| 
| ''[[:d:Q974144|educator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q22336956|humanitarian]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shabana_basij_rasikh shabana_basij_rasikh]
| [[:d:Q23498237|Q23498237]]
|-
| [[Attēls:Shad Begum at 2012 IWOC Award (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7460202|Shad Begum]]''
| 
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1979-01-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shad_begum shad_begum]
| [[:d:Q7460202|Q7460202]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16212117|Shaffi Mather]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1970-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaffi_mather shaffi_mather]
| [[:d:Q16212117|Q16212117]]
|-
| [[Attēls:Shai Agassi2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1235658|Shai Agassi]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 1968-04-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shai_agassi shai_agassi]
| [[:d:Q1235658|Q1235658]]
|-
| [[Attēls:Shai Reshef.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7462389|Shai Reshef]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1955-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shai_reshef shai_reshef]
| [[:d:Q7462389|Q7462389]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23498341|Shaka Senghor]]''
| 
| ''[[:d:Q1569495|lektors]]''&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaka_senghor shaka_senghor]
| [[:d:Q23498341|Q23498341]]
|-
| [[Attēls:Shane Koyczan and the Short Story Long.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6483777|Shane Koyczan]]''
| 
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1976-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/shane_koyczan shane_koyczan]
| [[:d:Q6483777|Q6483777]]
|-
| [[Attēls:ShaoLan speaks at TED 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19058856|Shaolan Hsueh]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīnas Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaolan_hsueh shaolan_hsueh]
| [[:d:Q19058856|Q19058856]]
|-
| [[Attēls:Sharmeen Obaid Chinoy World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3563826|Sharmeen Obaid-Chinoy]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1978-11-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharmeen_obaid_chinoy sharmeen_obaid_chinoy]
| [[:d:Q3563826|Q3563826]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7489999|Sharon Brous]]''
| 
| [[rabīns]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_brous sharon_brous]
| [[:d:Q7489999|Q7489999]]
|-
| [[Attēls:Sharon F Terry headshot 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7490049|Sharon F. Terry]]''
| 
| 
| 1956-11-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_terry sharon_terry]
| [[:d:Q7490049|Q7490049]]
|-
| [[Attēls:Shashi Tharoor WEF.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q195616|Shashi Tharoor]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q193391|diplomāts]]''
| 1956-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shashi_tharoor shashi_tharoor]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/560 560]
| [[:d:Q195616|Q195616]]
|-
| [[Attēls:Shawn Achor by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16156426|Shawn Achor]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1978-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shawn_achor shawn_achor]
| [[:d:Q16156426|Q16156426]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7492127|Shea Hembrey]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shea_hembrey shea_hembrey]
| [[:d:Q7492127|Q7492127]]
|-
| [[Attēls:Sheena Iyengar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29752|Sheena Iyengar]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1969-11-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheena_iyengar sheena_iyengar]
| [[:d:Q29752|Q29752]]
|-
| 
| ''[[:d:Q17118618|Sheila Nirenberg]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheila_nirenberg sheila_nirenberg]
| [[:d:Q17118618|Q17118618]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797211|Sheila Patek]]''
| 
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sheila_patek sheila_patek]
| [[:d:Q23797211|Q23797211]]
|-
| [[Attēls:Shekhar kapur 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q522232|Shekhar Kapur]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q326653|accountant]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1945-12-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shekhar_kapur shekhar_kapur]
| [[:d:Q522232|Q522232]]
|-
| 
| ''[[:d:Q14159717|Shereen El Feki]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/shereen_el_feki shereen_el_feki]
| [[:d:Q14159717|Q14159717]]
|-
| [[Attēls:Sherry Turkle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52919|Sherry Turkle]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1948-06-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sherry_turkle sherry_turkle]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1166 1166]
| [[:d:Q52919|Q52919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2278468|Sherwin B. Nuland]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1930-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sherwin_nuland sherwin_nuland]
| [[:d:Q2278468|Q2278468]]
|-
| [[Attēls:Sheryl Sandberg.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234653|Sheryl Sandberg]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1969-08-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_sandberg sheryl_sandberg]
| [[:d:Q234653|Q234653]]
|-
| [[Attēls:WuDunn, Sheryl.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7126275|Sheryl WuDunn]]''
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2883465|investment banker]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1959-11-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_wudunn sheryl_wudunn]
| [[:d:Q7126275|Q7126275]]
|-
| [[Attēls:Shigeru Ban.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q526725|Shigeru Ban]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2145981|restorer]]''
| 1957-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shigeru_ban shigeru_ban]
| [[:d:Q526725|Q526725]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729147|Shih Chieh Huang]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shih_chieh_huang shih_chieh_huang]
| [[:d:Q23729147|Q23729147]]
|-
| [[Attēls:Shilo Shiv Suleman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685693|Shilo Shiv Suleman]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shilo_shiv_suleman shilo_shiv_suleman]
| [[:d:Q20685693|Q20685693]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795685|Shimon Schocken]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shimon_schocken shimon_schocken]
| [[:d:Q23795685|Q23795685]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796822|Shimon Steinberg]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shimon_steinberg shimon_steinberg]
| [[:d:Q23796822|Q23796822]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18233521|Shinpei Takahashi]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shimpei_takahashi shimpei_takahashi]
| [[:d:Q18233521|Q18233521]]
|-
| [[Attēls:Viennale talk (2), Shirin Neshat.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q262413|Shirin Neshat]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q106227216|video installation artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''
| 1957-03-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shirin_neshat shirin_neshat]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/830 830]
| [[:d:Q262413|Q262413]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61446521|Shivani Siroya]]''
| 
| ''[[:d:Q2961975|business executive]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shivani_siroya shivani_siroya]
| [[:d:Q61446521|Q61446521]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662139|Shlomo Benartzi]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shlomo_benartzi shlomo_benartzi]
| [[:d:Q23662139|Q23662139]]
|-
| [[Attēls:Shohini brch 2018-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52707485|Shohini Ghose]]''
| 
| [[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shohini_ghose shohini_ghose]
| [[:d:Q52707485|Q52707485]]
|-
| [[Attēls:Ms. magazine Cover - Spring 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q242329|Shonda Rhimes]]''
| 
| [[scenārists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1440873|showrunner]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 1970-01-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shonda_rhimes shonda_rhimes]
| [[:d:Q242329|Q242329]]
|-
| [[Attēls:Shree Bose (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797949|Shree Bose]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1994-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shree_bose shree_bose]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1190 1190]
| [[:d:Q23797949|Q23797949]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728304|Shubhendu Sharma]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shubhendu_sharma shubhendu_sharma]
| [[:d:Q23728304|Q23728304]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7504834|Shukla Bose]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shukla_bose shukla_bose]
| [[:d:Q7504834|Q7504834]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662246|Shyam Sankar]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/shyam_sankar shyam_sankar]
| [[:d:Q23662246|Q23662246]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16192736|Siamak Hariri]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/siamak_hariri siamak_hariri]
| [[:d:Q16192736|Q16192736]]
|-
| [[Attēls:Siddhartha Mukherjee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q983450|Siddhartha Mukherjee]]''
| 
| ''[[:d:Q551835|physician writer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16062369|oncologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_mukherjee siddhartha_mukherjee]
| [[:d:Q983450|Q983450]]
|-
| [[Attēls:Siddhartha Roy - Kolkata 2011-05-21 3594.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q27663696|Siddhartha Roy]]''
| 
| ''[[:d:Q16529590|environmental scientist]]''
| 1954-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_roy siddhartha_roy]
| [[:d:Q27663696|Q27663696]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670511|Siddharthan Chandran]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/siddharthan_chandran siddharthan_chandran]
| [[:d:Q23670511|Q23670511]]
|-
| [[Attēls:Siegfried Woldhek (2017).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7510710|Siegfried Woldhek]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1951-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/siegfried_woldhek siegfried_woldhek]
| [[:d:Q7510710|Q7510710]]
|-
| [[Attēls:Simon Anholt.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7518172|Simon Anholt]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simon_anholt simon_anholt]
| [[:d:Q7518172|Q7518172]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657275|Simon Berrow]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/simon_berrow simon_berrow]
| [[:d:Q23657275|Q23657275]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657193|Simon Lewis]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/simon_lewis simon_lewis]
| [[:d:Q23657193|Q23657193]]
|-
| [[Attēls:Simon sinek.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7519777|Simon Sinek]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simon_sinek simon_sinek]
| [[:d:Q7519777|Q7519777]]
|-
| [[Attēls:Simone Giertz 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23304510|Simone Giertz]]''
| 
| ''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3437279|roboticist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1990-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/simone_giertz simone_giertz]
| [[:d:Q23304510|Q23304510]]
|-
| [[Attēls:Sinan Aral - 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88200399|Sinan Aral]]''
| 
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q29169143|data scientist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sinan_aral sinan_aral]
| [[:d:Q88200399|Q88200399]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7530129|Sirena Huang]]''
| 
| [[vijolnieks]]
| 1994-05-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sirena_huang sirena_huang]
| [[:d:Q7530129|Q7530129]]
|-
| 
| ''[[:d:Q72181398|Sisonke Msimang]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sisonke_msimang sisonke_msimang]
| [[:d:Q72181398|Q72181398]]
|-
| [[Attēls:Sivamani 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3595145|Sivamani]]''
| 
| ''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 1959-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sivamani sivamani]
| [[:d:Q3595145|Q3595145]]
|-
| [[Attēls:Siyanda Mohutsiwa (26683928862) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27987700|Siyanda Mohutsiwa]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1993-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/siyanda_mohutsiwa siyanda_mohutsiwa]
| [[:d:Q27987700|Q27987700]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19564457|Skylar Tibbits]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/skylar_tibbits skylar_tibbits]
| [[:d:Q19564457|Q19564457]]
|-
| 
| ''[[:d:Q1493085|Sleepy Man]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sleepy_man_banjo_boys sleepy_man_banjo_boys]
| [[:d:Q1493085|Q1493085]]
|-
| [[Attēls:Caroline Shaw with Attacca Quartet and So Percussion at Miller Theater - 49517620871.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3487248|So Percussion]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/so_percussion so_percussion]
| [[:d:Q3487248|Q3487248]]
|-
| [[Attēls:Sophie Hawley-Weld Sofi Tukker 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22044898|Sofi Tukker]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sofi_tukker sofi_tukker]
| [[:d:Q22044898|Q22044898]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108514270|Sofia Jawed-Wessel]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_jawed_wessel sofia_jawed_wessel]
| [[:d:Q108514270|Q108514270]]
|-
| [[Attēls:SOMI, концерт в рамках фестиваля &quot;Акваджаз&quot; в &quot;Зимнем театре&quot;.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7560413|Somi]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1979-06-06&lt;br/&gt;1981-06-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/somi_kakoma somi_kakoma]
| [[:d:Q7560413|Q7560413]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661638|Sonaar Luthra]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/sonaar_luthra sonaar_luthra]
| [[:d:Q23661638|Q23661638]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3964777|Sonia Shah]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sonia_shah sonia_shah]
| [[:d:Q3964777|Q3964777]]
|-
| [[Attēls:Sophal Ear (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685614|Sophal Ear]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kambodža]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophal_ear sophal_ear]
| [[:d:Q20685614|Q20685614]]
|-
| [[Attēls:Sophie Hunger 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q260336|Sophie Hunger]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1415090|film score composer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]
| 1983-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_hunger sophie_hunger]
| [[:d:Q260336|Q260336]]
|-
| [[Attēls:Sophie scott photo.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17278767|Sophie Scott]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_scott sophie_scott]
| [[:d:Q17278767|Q17278767]]
|-
| [[Attēls:Annual Membership Meeting 2017 9832 3 - Soraya Chemaly.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60695598|Soraya Chemaly]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/soraya_chemaly soraya_chemaly]
| [[:d:Q60695598|Q60695598]]
|-
| 
| ''[[:d:Q91346129|Soyapi L Mumba]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/soyapi_mumba soyapi_mumba]
| [[:d:Q91346129|Q91346129]]
|-
| [[Attēls:Spencer Wells.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3595861|Spencer Wells]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/spencer_wells spencer_wells]
| [[:d:Q3595861|Q3595861]]
|-
| [[Attēls:Srđa Popović, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2315360|Srđa Popović]]''
| 
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1973-02-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Serbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/srdja_popovic srdja_popovic]
| [[:d:Q2315360|Q2315360]]
|-
| [[Attēls:Stacey Abrams 2021 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7595813|Stacey Abrams]]''
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q106758751|voting rights activist]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1973-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_abrams stacey_abrams]
| [[:d:Q7595813|Q7595813]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769382|Stacey Baker]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_baker stacey_baker]
| [[:d:Q23769382|Q23769382]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23796642|Stacey Kramer]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_kramer stacey_kramer]
| [[:d:Q23796642|Q23796642]]
|-
| [[Attēls:Stanley McChrystal BG 1999.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q374338|Stanley A. McChrystal]]''
| 
| ''[[:d:Q38239859|army officer]]''
| 1954-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stanley_mcchrystal stanley_mcchrystal]
| [[:d:Q374338|Q374338]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713770|Stefan Larsson]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_larsson stefan_larsson]
| [[:d:Q23713770|Q23713770]]
|-
| [[Attēls:MJK61338 Stefan Sagmeister (Beyond Tellerrand München 2018).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q89568|Stefan Sagmeister]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''&lt;br/&gt;[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1962-08-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_sagmeister stefan_sagmeister]
| [[:d:Q89568|Q89568]]
|-
| [[Attēls:Stefan Wolff.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7606332|Stefan Wolff]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1969-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_wolff stefan_wolff]
| [[:d:Q7606332|Q7606332]]
|-
| [[Attēls:Stefana Broadbent (6920625333).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795676|Stefana Broadbent]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stefana_broadbent stefana_broadbent]
| [[:d:Q23795676|Q23795676]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23795300|Stefano Mancuso]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1965-05-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefano_mancuso stefano_mancuso]
| [[:d:Q23795300|Q23795300]]
|-
| [[Attēls:Stefon Harris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q720524|Stefon Harris]]''
| 
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1973-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefon_harris stefon_harris]
| [[:d:Q720524|Q720524]]
|-
| [[Attēls:Stella Young.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16222140|Stella Young]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''
| 1982-02-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stella_young stella_young]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1937 1937]
| [[:d:Q16222140|Q16222140]]
|-
| [[Attēls:Stephanie Burt.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7608816|Stephanie Burt]]''
| 
| ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1971
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_burt stephen_burt]
| [[:d:Q7608816|Q7608816]]
|-
| 
| ''[[:d:Q76832840|Stephanie Busari]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1977-08-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_busari stephanie_busari]
| [[:d:Q76832840|Q76832840]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727585|Stephen Cave]]''
| 
| [[filozofs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_cave stephen_cave]
| [[:d:Q23727585|Q23727585]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661665|Stephen Coleman]]''
| 
| 
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_coleman stephen_coleman]
| [[:d:Q23661665|Q23661665]]
|-
| [[Attēls:Stephen Friend at NightScience 2013 in Paris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q891710|Stephen Friend]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 1953-12-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_friend stephen_friend]
| [[:d:Q891710|Q891710]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23661621|Stephen Lawler]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_lawler stephen_lawler]
| [[:d:Q23661621|Q23661621]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797692|Stephen Palumbi]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_palumbi stephen_palumbi]
| [[:d:Q23797692|Q23797692]]
|-
| [[Attēls:Stephen Petranek 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23301821|Stephen Petranek]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_petranek stephen_petranek]
| [[:d:Q23301821|Q23301821]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662878|Stephen Ritz]]''
| 
| [[skolotājs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_ritz stephen_ritz]
| [[:d:Q23662878|Q23662878]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3498677|Stephen Webb]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1963-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_webb stephen_webb]
| [[:d:Q3498677|Q3498677]]
|-
| [[Attēls:Stephen Wilkes Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7610852|Stephen Wilkes]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_wilkes stephen_wilkes]
| [[:d:Q7610852|Q7610852]]
|-
| [[Attēls:Stephen Wolfram PR.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q310798|Stephen Wolfram]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q715679|patent inventor]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;[[tirgotājs]]
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_wolfram stephen_wolfram]
| [[:d:Q310798|Q310798]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670647|Steve Howard]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_howard steve_howard]
| [[:d:Q23670647|Q23670647]]
|-
| [[Attēls:Steve Jurvetson Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q9079904|Steve Jurvetson]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1967-03-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_jurvetson steve_jurvetson]
| [[:d:Q9079904|Q9079904]]
|-
| [[Attēls:TNW Conference 2012 - Day 2 (6970534756).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656010|Steve Keil]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_keil steve_keil]
| [[:d:Q23656010|Q23656010]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712705|Steve Ramirez]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steve_ramirez steve_ramirez]
| [[:d:Q23712705|Q23712705]]
|-
| [[Attēls:Dame Stephanie Shirley - 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q214661|Steve Shirley]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1933-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/dame_stephanie_steve_shirley dame_stephanie_steve_shirley]
| [[:d:Q214661|Q214661]]
|-
| [[Attēls:Steve Silberman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7613926|Steve Silberman]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1957-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_silberman steve_silberman]
| [[:d:Q7613926|Q7613926]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7614168|Steve Truglia]]''
| 
| ''[[:d:Q2833480|stunt coordinator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17318006|freediver]]''&lt;br/&gt;[[kaskadieris]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_truglia steve_truglia]
| [[:d:Q7614168|Q7614168]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662571|Steven Addis]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steven_addis steven_addis]
| [[:d:Q23662571|Q23662571]]
|-
| [[Attēls:Professor Steven Cowley FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2347488|Steven Cowley]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_cowley steven_cowley]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/463 463]
| [[:d:Q2347488|Q2347488]]
|-
| [[Attēls:Steven Levitt, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q730969|Steven D. Levitt]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1967-05-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_levitt steven_levitt]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/30 30]
| [[:d:Q730969|Q730969]]
|-
| [[Attēls:Steven Strogatz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1384920|Steven H. Strogatz]]''
| 
| [[matemātiķis]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_strogatz steven_strogatz]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/382 382]
| [[:d:Q1384920|Q1384920]]
|-
| [[Attēls:Steven Berlin Johnson - South by Southwest 2008 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q980046|Steven Johnson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1968-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_johnson steven_johnson]
| [[:d:Q980046|Q980046]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7615012|Steven M. Wise]]''
| 
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1952
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_wise steven_wise]
| [[:d:Q7615012|Q7615012]]
|-
| [[Attēls:StevenPetrow02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7615140|Steven Petrow]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1957-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_petrow steven_petrow]
| [[:d:Q7615140|Q7615140]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670976|Steven Schwaitzberg]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/steven_schwaitzberg steven_schwaitzberg]
| [[:d:Q23670976|Q23670976]]
|-
| [[Attēls:Stevesoundcheck.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4442562|Steven Sharp Nelson]]''
| 
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''&lt;br/&gt;[[komponists]]
| 1977-07-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_sharp_nelson steven_sharp_nelson]
| [[:d:Q4442562|Q4442562]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7615646|Stew]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1961-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stew stew]
| [[:d:Q7615646|Q7615646]]
|-
| [[Attēls:Stewart Brand -Sausalito, California, USA -at home-14Dec2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q971994|Stewart Brand]]''
| 
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1938-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stewart_brand stewart_brand]
| [[:d:Q971994|Q971994]]
|-
| [[Attēls:Sting in April 2018.jpg|center|128px]]
| [[Sting]]
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q584301|basists]]''&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q21166956|lautists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;[[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q183945|mūzikas producents]]''
| 1951-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sting sting]
| [[:d:Q483203|Q483203]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783413|Stuart Brown]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_brown stuart_brown]
| [[:d:Q23783413|Q23783413]]
|-
| [[Attēls:Stuart Firestein 2012.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7626530|Stuart Firestein]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_firestein stuart_firestein]
| [[:d:Q7626530|Q7626530]]
|-
| [[Attēls:Stuart Russell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3656334|Stuart J. Russell]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_russell stuart_russell]
| [[:d:Q3656334|Q3656334]]
|-
| [[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|center|128px]]
| [[Stīvens Hokings]]
| Britu teorētiskais fiziķis un kosmologs
| ''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1942-01-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_hawking stephen_hawking]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/209 209]
| [[:d:Q17714|Q17714]]
|-
| [[Attēls:Steven Pinker 2005.jpg|center|128px]]
| [[Stīvens Pinkers]]
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1954-09-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_pinker steven_pinker]
| [[:d:Q212730|Q212730]]
|-
| [[Attēls:Steve Jobs Headshot 2010-CROP.jpg|center|128px]]
| [[Stīvs Džobss]]
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1053574|executive producer]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''
| 1955-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_jobs steve_jobs]
| [[:d:Q19837|Q19837]]
|-
| [[Attēls:Sue Austin at TedX Monterrey (crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23308975|Sue Austin]]''
| 
| [[mākslinieks]]
| 1965-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_austin sue_austin]
| [[:d:Q23308975|Q23308975]]
|-
| 
| ''[[:d:Q61457270|Sue Klebold]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1949-03-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_klebold sue_klebold]
| [[:d:Q61457270|Q61457270]]
|-
| [[Attēls:Sue Savage Rumbaugh 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3088125|Sue Savage-Rumbaugh]]''
| 
| ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''
| 1946-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_savage_rumbaugh susan_savage_rumbaugh]
| [[:d:Q3088125|Q3088125]]
|-
| [[Attēls:Sugra mitra.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4352958|Sugata Mitra]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1952-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sugata_mitra sugata_mitra]
| [[:d:Q4352958|Q4352958]]
|-
| [[Attēls:SuheirHammad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895141|Suheir Hammad]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1973-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/suheir_hammad suheir_hammad]
| [[:d:Q2895141|Q2895141]]
|-
| [[Attēls:Suki Kim, Miami Book Fair 2015 - 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7635852|Suki Kim]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| 1970-09-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/suki_kim suki_kim]
| [[:d:Q7635852|Q7635852]]
|-
| 
| ''[[:d:Q20858396|Suleika Jaouad]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1988-07-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/suleika_jaouad suleika_jaouad]
| [[:d:Q20858396|Q20858396]]
|-
| [[Attēls:SunithaKrishnanJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3530114|Sunitha Krishnan]]''
| 
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sunitha_krishnan sunitha_krishnan]
| [[:d:Q3530114|Q3530114]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7640561|Sunni Brown]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1977-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sunni_brown sunni_brown]
| [[:d:Q7640561|Q7640561]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56709133|Surya Mattu]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/surya_mattu surya_mattu]
| [[:d:Q56709133|Q56709133]]
|-
| [[Attēls:Susan Blackmore (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q155199|Susan Blackmore]]''
| 
| ''[[:d:Q215279|freelancer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1569495|lektors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5428874|faculty member]]''
| 1951-07-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_blackmore susan_blackmore]
| [[:d:Q155199|Q155199]]
|-
| [[Attēls:SusanCainPortrait 250px 20120305.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2036370|Susan Cain]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1968-03-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_cain susan_cain]
| [[:d:Q2036370|Q2036370]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769279|Susan Colantuono]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_colantuono susan_colantuono]
| [[:d:Q23769279|Q23769279]]
|-
| [[Attēls:Susan Shaw with Seal Pup 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429604|Susan D. Shaw]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16060693|conservationist]]''
| 1943-10-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_shaw susan_shaw]
| [[:d:Q15429604|Q15429604]]
|-
| [[Attēls:SDH-3249.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7647750|Susan Desmond-Hellmann]]''
| 
| ''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_desmond_hellman sue_desmond_hellman]
| [[:d:Q7647750|Q7647750]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759572|Susan Etlinger]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_etlinger susan_etlinger]
| [[:d:Q23759572|Q23759572]]
|-
| [[Attēls:Susan L. Solomon Philanthropy Summit 2016 00.47.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151526|Susan L. Solomon]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_solomon susan_solomon]
| [[:d:Q16151526|Q16151526]]
|-
| [[Attēls:Dr Susan Lim Mey Lee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7648117|Susan Lim]]''
| 
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/susan_lim susan_lim]
| [[:d:Q7648117|Q7648117]]
|-
| [[Attēls:Susan Pinker no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (38182000214).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q542461|Susan Pinker]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1957-06-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_pinker susan_pinker]
| [[:d:Q542461|Q542461]]
|-
| [[Attēls:As Conexões e Desconexões do Amor - Suzana Herculano-Houzel em Sorocaba.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q10375239|Suzana Herculano-Houzel]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzana_herculano_houzel suzana_herculano_houzel]
| [[:d:Q10375239|Q10375239]]
|-
| 
| ''[[:d:Q70058784|Suzanne Barakat]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_barakat suzanne_barakat]
| [[:d:Q70058784|Q70058784]]
|-
| [[Attēls:Christine Butler-426.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7650902|Suzanne Lee]]''
| 
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_lee suzanne_lee]
| [[:d:Q7650902|Q7650902]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727927|Suzanne Talhouk]]''
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_talhouk suzanne_talhouk]
| [[:d:Q23727927|Q23727927]]
|-
| [[Attēls:Ambigram tessellation Wow Mom.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q26702907|Suzanne W. Simard]]''
| 
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_simard suzanne_simard]
| [[:d:Q26702907|Q26702907]]
|-
| [[Attēls:Eat Play Collide Sheehy (33259941573).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55230019|Suzie Sheehy]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/suzie_sheehy suzie_sheehy]
| [[:d:Q55230019|Q55230019]]
|-
| [[Attēls:Professor Svante Paabo ForMemRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q170342|Svante Pääbo]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1955-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]
| [https://www.ted.com/speakers/svante_paabo svante_paabo]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1026 1026]
| [[:d:Q170342|Q170342]]
|-
| [[Attēls:Svjatlana Cichanouská, Praha, 7.6.2021.jpg|center|128px]]
| [[Svjatlana Cihanouska]]
| 
| [[politiķis]]
| 1982-09-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sviatlana_tsikhanouskaya sviatlana_tsikhanouskaya]
| [[:d:Q97010473|Q97010473]]
|-
| [[Attēls:Sxip Shirey performing in 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7659404|Sxip Shirey]]''
| 
| [[komponists]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sxip_shirey sxip_shirey]
| [[:d:Q7659404|Q7659404]]
|-
| [[Attēls:SylviaEarle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q439046|Sylvia Earle]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1935-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sylvia_earle sylvia_earle]
| [[:d:Q439046|Q439046]]
|-
| 
| ''[[:d:Q3510362|Sébastien de Halleux]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1977-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastien_de_halleux sebastien_de_halleux]
| [[:d:Q3510362|Q3510362]]
|-
| [[Attēls:Autessereheadshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759752|Séverine Autesserre]]''
| 
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1976-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/severine_autesserre severine_autesserre]
| [[:d:Q23759752|Q23759752]]
|-
| [[Attēls:T Boone Pickens 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q370092|T. Boone Pickens]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1979607|finansists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1524582|rančo īpašnieks]]''
| 1928-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/t_boone_pickens t_boone_pickens]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1170 1170]
| [[:d:Q370092|Q370092]]
|-
| [[Attēls:TabethaSuzanneBoyajian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22080714|Tabetha S. Boyajian]]''
| 
| [[astronoms]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tabetha_boyajian tabetha_boyajian]
| [[:d:Q22080714|Q22080714]]
|-
| [[Attēls:TaiyeSelasi P1030135.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7484811|Taiye Selasi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/taiye_selasi taiye_selasi]
| [[:d:Q7484811|Q7484811]]
|-
| 
| ''[[:d:Q11496991|Takaharu Tezuka]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1964-02-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/takaharu_tezuka takaharu_tezuka]
| [[:d:Q11496991|Q11496991]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23760236|Tal Danino]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tal_danino tal_danino]
| [[:d:Q23760236|Q23760236]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662204|Tal Golesworthy]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tal_golesworthy tal_golesworthy]
| [[:d:Q23662204|Q23662204]]
|-
| [[Attēls:Tali Sharot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667092|Tali Sharot]]''
| 
| ''[[:d:Q9344260|associate professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/tali_sharot tali_sharot]
| [[:d:Q19667092|Q19667092]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729163|Talithia Williams]]''
| 
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/talithia_williams talithia_williams]
| [[:d:Q23729163|Q23729163]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662544|Tamara Roukaerts]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tamara_roukaerts tamara_roukaerts]
| [[:d:Q23662544|Q23662544]]
|-
| [[Attēls:TanTTLe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q10823919|Tan Le]]''
| 
| [[komersants]]
| 1977-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tan_le tan_le]
| [[:d:Q10823919|Q10823919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23714031|Tania Luna]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tania_luna tania_luna]
| [[:d:Q23714031|Q23714031]]
|-
| 
| ''[[:d:Q39754563|Tania S. Douglas]]''
| 
| [[profesors]]
| 1969-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tania_douglas tania_douglas]
| [[:d:Q39754563|Q39754563]]
|-
| [[Attēls:Tania Simoncelli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7683264|Tania Simoncelli]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tania_simoncelli tania_simoncelli]
| [[:d:Q7683264|Q7683264]]
|-
| [[Attēls:Tara Houska .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104094025|Tara Houska]]''
| 
| [[advokāts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tara_houska tara_houska]
| [[:d:Q104094025|Q104094025]]
|-
| [[Attēls:Tarana Burke from She's Revolutionary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43177774|Tarana Burke]]''
| 
| ''[[:d:Q17010072|militant]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q211236|celebrity]]''
| 1973-09-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tarana_burke tarana_burke]
| [[:d:Q43177774|Q43177774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q534385|Taryn Simon]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1975-02-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taryn_simon taryn_simon]
| [[:d:Q534385|Q534385]]
|-
| 
| ''[[:d:Q108168053|Tasos Frantzolas]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tasos_frantzolas tasos_frantzolas]
| [[:d:Q108168053|Q108168053]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759688|Tasso Azevedo]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tasso_azevedo tasso_azevedo]
| [[:d:Q23759688|Q23759688]]
|-
| [[Attēls:MAKERS event New York Feb 7, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443207|Tavi Gevinson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1996-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tavi_gevinson tavi_gevinson]
| [[:d:Q443207|Q443207]]
|-
| [[Attēls:Taylor Mali.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5973239|Taylor Mali]]''
| 
| [[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;[[dzejnieks]]
| 1965-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_mali taylor_mali]
| [[:d:Q5973239|Q5973239]]
|-
| [[Attēls:Taylor Wilson - 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1421302|Taylor Wilson]]''
| 
| [[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''
| 1994-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_wilson taylor_wilson]
| [[:d:Q1421302|Q1421302]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7693254|Ted Halstead]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1968-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ted_halstead ted_halstead]
| [[:d:Q7693254|Q7693254]]
|-
| [[Attēls:MK34966 Teddy Cruz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17350521|Teddy Cruz]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/teddy_cruz teddy_cruz]
| [[:d:Q17350521|Q17350521]]
|-
| [[Attēls:Teitur Lassen 20090502-DSCF1829.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q737181|Teitur Lassen]]''
| 
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[komponists]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]
| 1977-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Fēru Salas]]
| [https://www.ted.com/speakers/teitur teitur]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2396 2396]
| [[:d:Q737181|Q737181]]
|-
| [[Attēls:Temple Grandin at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q232810|Temple Grandin]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1947-08-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/temple_grandin temple_grandin]
| [[:d:Q232810|Q232810]]
|-
| [[Attēls:Thandiwe Newton Peabody Awards, June 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q229029|Tendija Ņūtona]]''
| 
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1972-11-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thandie_newton thandie_newton]
| [[:d:Q229029|Q229029]]
|-
| 
| ''[[:d:Q30674189|Teresa Bejan]]''
| 
| ''[[:d:Q15994177|politikas teorētiķis]]''
| 1984-03-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/teresa_bejan teresa_bejan]
| [[:d:Q30674189|Q30674189]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783488|Terry Moore]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/terry_moore terry_moore]
| [[:d:Q23783488|Q23783488]]
|-
| [[Attēls:Thandiswa Mazwai1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4348940|Thandiswa Mazwai]]''
| 
| [[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1976-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/thandiswa_mazwai thandiswa_mazwai]
| [[:d:Q4348940|Q4348940]]
|-
| [[Attēls:A Tribe Called Red, Hideaway Records and Bar, February 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4660300|The Halluci Nation]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/a_tribe_called_red a_tribe_called_red]
| [[:d:Q4660300|Q4660300]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797818|The LXD]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/lxd lxd]
| [[:d:Q23797818|Q23797818]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23797880|The Lady Lifers]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/the_lady_lifers the_lady_lifers]
| [[:d:Q23797880|Q23797880]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23798957|The TED Staff]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/daffodil_hudson daffodil_hudson]
| [[:d:Q23798957|Q23798957]]
|-
| [[Attēls:Unleashing Entrepreneurial Innovation with Stanford University Theaster Gates.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7777257|Theaster Gates]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''
| 1973-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/theaster_gates theaster_gates]
| [[:d:Q7777257|Q7777257]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7781067|Thelma Golden]]''
| 
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thelma_golden thelma_golden]
| [[:d:Q7781067|Q7781067]]
|-
| [[Attēls:Jansen Theo Hannover.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q540764|Theo Jansen]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21000481|kinetic artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1779650|design engineer]]''
| 1948-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/theo_jansen theo_jansen]
| [[:d:Q540764|Q540764]]
|-
| [[Attēls:2015LinnellFlansburghTMBG.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q420880|They Might Be Giants]]''
| 
| 
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/they_might_be_giants they_might_be_giants]
| [[:d:Q420880|Q420880]]
|-
| 
| ''[[:d:Q312847|Thom Mayne]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thom_mayne thom_mayne]
| [[:d:Q312847|Q312847]]
|-
| [[Attēls:Thomas Dolby, 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q553790|Thomas Dolby]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q55960555|recording artist]]''
| 1958-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_dolby thomas_dolby]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/107 107]
| [[:d:Q553790|Q553790]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783479|Thomas Goetz]]''
| 
| ''[[:d:Q5780518|communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1607826|redaktors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_goetz thomas_goetz]
| [[:d:Q23783479|Q23783479]]
|-
| [[Attēls:Thomas Heatherwick at Strelka Institute.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3051023|Thomas Heatherwick]]''
| 
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1970-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_heatherwick thomas_heatherwick]
| [[:d:Q3051023|Q3051023]]
|-
| [[Attēls:Tidenes TV-seilas - NMD 2012 (7176547966) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768719|Thomas Hellum]]''
| 
| ''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_hellum thomas_hellum]
| [[:d:Q23768719|Q23768719]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7792920|Thomas P. Campbell]]''
| 
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_p_campbell thomas_p_campbell]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1217 1217]
| [[:d:Q7792920|Q7792920]]
|-
| [[Attēls:Thomas Barnett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q381984|Thomas P. M. Barnett]]''
| 
| ''[[:d:Q16947320|geopolitician]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_barnett thomas_barnett]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/33 33]
| [[:d:Q381984|Q381984]]
|-
| [[Attēls:Thomas Piketty, 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984448|Thomas Piketty]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1971-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_piketty thomas_piketty]
| [[:d:Q984448|Q984448]]
|-
| [[Attēls:2014-01-08 Thomas Pogge 4737-cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q66820|Thomas Pogge]]''
| 
| [[filozofs]]
| 1953-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_pogge thomas_pogge]
| [[:d:Q66820|Q66820]]
|-
| [[Attēls:Thomas Insel NIMH 2011.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q891667|Thomas R. Insel]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1951-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_insel thomas_insel]
| [[:d:Q891667|Q891667]]
|-
| [[Attēls:Tom Shannon, The Highline.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7817541|Thomas Shannon]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1947-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_shannon tom_shannon]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/445 445]
| [[:d:Q7817541|Q7817541]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23657200|Thomas Suarez]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_suarez thomas_suarez]
| [[:d:Q23657200|Q23657200]]
|-
| [[Attēls:Thomas Thwaites - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6267267862).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23784804|Thomas Thwaites]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_thwaites thomas_thwaites]
| [[:d:Q23784804|Q23784804]]
|-
| [[Attēls:Thordis Elva December 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28962547|Thordis Elva]]''
| 
| ''[[:d:Q709113|write]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/thordis_elva thordis_elva]
| [[:d:Q28962547|Q28962547]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7798747|Thulasiraj Ravilla]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ravilla_thulasiraj ravilla_thulasiraj]
| [[:d:Q7798747|Q7798747]]
|-
| [[Attēls:Tierney Thys5 (14807437303) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20090055|Tierney Thys]]''
| 
| ''[[:d:Q3640160|marine biologist]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tierney_thys tierney_thys]
| [[:d:Q20090055|Q20090055]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7803180|Tim Birkhead]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''
| 1950-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_birkhead tim_birkhead]
| [[:d:Q7803180|Q7803180]]
|-
| [[Attēls:Interview with IDEO CEO Tim Brown about innovating together (Drucker Forum 2018) 3-5 screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1735158|Tim Brown]]''
| 
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 1962-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_brown tim_brown]
| [[:d:Q1735158|Q1735158]]
|-
| [[Attēls:Tim Harford in 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1141956|Tim Harford]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1973-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_harford tim_harford]
| [[:d:Q1141956|Q1141956]]
|-
| [[Attēls:Tim Jackson, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q509730|Tim Jackson]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1957-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_jackson tim_jackson]
| [[:d:Q509730|Q509730]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663091|Tim Leberecht]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15978655|konsultants]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_leberecht tim_leberecht]
| [[:d:Q23663091|Q23663091]]
|-
| [[Attēls:Timothy Ferriss (2315822162).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q563672|Timothy Ferriss]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15077007|podcaster]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1977-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_ferriss tim_ferriss]
| [[:d:Q563672|Q563672]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7807273|Timothy J. Bartik]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_bartik timothy_bartik]
| [[:d:Q7807273|Q7807273]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662586|Timothy Prestero]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_prestero timothy_prestero]
| [[:d:Q23662586|Q23662586]]
|-
| [[Attēls:Sir Tim Berners-Lee (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Tims Bērnerss-Lī]]
| Britu zinātnieks, Vispasaules tīmekļa izgudrotājs
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[fiziķis]]&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6859454|web developer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1955-06-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_berners_lee tim_berners_lee]
| [[:d:Q80|Q80]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2435551|Tina Seelig]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20158113|management engineer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tina_seelig tina_seelig]
| [[:d:Q2435551|Q2435551]]
|-
| 
| ''[[:d:Q19893434|Tiq Milan]]''
| 
| ''[[:d:Q12859263|orators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509201|LGBTI rights activist]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tiq_milan tiq_milan]
| [[:d:Q19893434|Q19893434]]
|-
| [[Attēls:Titus Kaphar at CitizenUCon17 - Reckoning With History - Panel Discussion.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q28839817|Titus Kaphar]]''
| 
| ''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/titus_kaphar titus_kaphar]
| [[:d:Q28839817|Q28839817]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670500|Toby Eccles]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/toby_eccles toby_eccles]
| [[:d:Q23670500|Q23670500]]
|-
| [[Attēls:Toby Shapshak - In Africa, necessity is the mother of innovation - Screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664221|Toby Shapshak]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/toby_shapshak toby_shapshak]
| [[:d:Q19664221|Q19664221]]
|-
| [[Attēls:Tod Machover JI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3738050|Tod Machover]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1953-11-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tod_machover tod_machover]
| [[:d:Q3738050|Q3738050]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656743|Todd Kuiken]]''
| 
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/todd_kuiken todd_kuiken]
| [[:d:Q23656743|Q23656743]]
|-
| [[Attēls:Tom Chatfield - Debating Europe.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7815261|Tom Chatfield]]''
| 
| [[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_chatfield tom_chatfield]
| [[:d:Q7815261|Q7815261]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7816025|Tom Gruber]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_gruber tom_gruber]
| [[:d:Q7816025|Q7816025]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23765117|Tom Honey]]''
| 
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''&lt;br/&gt;[[vikārs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rev_tom_honey rev_tom_honey]
| [[:d:Q23765117|Q23765117]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23655997|Tom Rielly]]''
| 
| [[komiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_rielly tom_rielly]
| [[:d:Q23655997|Q23655997]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712919|Tom Thum]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_thum tom_thum]
| [[:d:Q23712919|Q23712919]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783043|Tom Uglow]]''
| 
| ''[[:d:Q667982|creative director]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tom_uglow tom_uglow]
| [[:d:Q23783043|Q23783043]]
|-
| [[Attēls:Tom Wujec Speaking Photo.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7818114|Tom Wujec]]''
| 
| [[autors]]
| 1959-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_wujec tom_wujec]
| [[:d:Q7818114|Q7818114]]
|-
| [[Attēls:Tomás Saraceno a Firenze, 21 febbraio 2020, 04.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2441279|Tomás Saraceno]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;[[arhitekts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10774753|performance artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/toma_s_saraceno toma_s_saraceno]
| [[:d:Q2441279|Q2441279]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727824|Toni Griffin]]''
| 
| ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/toni_griffin toni_griffin]
| [[:d:Q23727824|Q23727824]]
|-
| [[Attēls:Tony Fadell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92879|Tony Fadell]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1969-03-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tony_fadell tony_fadell]
| [[:d:Q92879|Q92879]]
|-
| 
| ''[[:d:Q9360020|Tony Porter]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tony_porter tony_porter]
| [[:d:Q9360020|Q9360020]]
|-
| [[Attēls:Tony Robbins.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q380429|Tony Robbins]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1960-02-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tony_robbins tony_robbins]
| [[:d:Q380429|Q380429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23782672|Tony Wyss-Coray]]''
| 
| [[zinātnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tony_wyss_coray tony_wyss_coray]
| [[:d:Q23782672|Q23782672]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769244|Topher White]]''
| 
| ''[[:d:Q7692544|Technologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1551855|Founder]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/topher_white topher_white]
| [[:d:Q23769244|Q23769244]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23759778|Torsten Reil]]''
| 
| ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/torsten_reil torsten_reil]
| [[:d:Q23759778|Q23759778]]
|-
| [[Attēls:Touria El Glaoui.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27999600|Touria El Glaoui]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q173950|art dealer]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/touria_el_glaoui touria_el_glaoui]
| [[:d:Q27999600|Q27999600]]
|-
| [[Attēls:Tracee Ellis Ross.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q534371|Tracee Ellis Ross]]''
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;[[modele]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[komiķis]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracee_ellis_ross tracee_ellis_ross]
| [[:d:Q534371|Q534371]]
|-
| [[Attēls:Tracy Chevalier tree.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q232212|Tracy Chevalier]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1962-10-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracy_chevalier tracy_chevalier]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1393 1393]
| [[:d:Q232212|Q232212]]
|-
| [[Attēls:Travis Kalanick at DLD Munich 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7836291|Travis Kalanick]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1976-08-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/travis_kalanick travis_kalanick]
| [[:d:Q7836291|Q7836291]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88971005|Travis N Rieder]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/travis_rieder travis_rieder]
| [[:d:Q88971005|Q88971005]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18763756|Trevor Aaronson]]''
| 
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/trevor_aaronson trevor_aaronson]
| [[:d:Q18763756|Q18763756]]
|-
| [[Attēls:Tristan Harris at Collision Conf 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59781806|Tristan Harris]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristan_harris tristan_harris]
| [[:d:Q59781806|Q59781806]]
|-
| [[Attēls:Tristram Stuart 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2451241|Tristram Stuart]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1977-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristram_stuart tristram_stuart]
| [[:d:Q2451241|Q2451241]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23729168|Tristram Wyatt]]''
| 
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q864503|biologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristram_wyatt tristram_wyatt]
| [[:d:Q23729168|Q23729168]]
|-
| [[Attēls:Attitudes from Tehran - New America Foundation - Trita Parsi.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4674518|Trita Parsi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1974-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/trita_parsi trita_parsi]
| [[:d:Q4674518|Q4674518]]
|-
| [[Attēls:Tshering Tobgay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| 
| [[politiķis]]
| 1965-09-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Butāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/tshering_tobgay tshering_tobgay]
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670993|Tyler &quot;The Hand&quot; DeWitt]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/tyler_dewitt tyler_dewitt]
| [[:d:Q23670993|Q23670993]]
|-
| [[Attēls:Tyler Cowen 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q602278|Tyler Cowen]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q8246794|blogeris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tyler_cowen tyler_cowen]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1186 1186]
| [[:d:Q602278|Q602278]]
|-
| [[Attēls:Tyrone Hayes at King University in 2013 (10680719164).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7861609|Tyrone Hayes]]''
| 
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1967-07-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tyrone_hayes tyrone_hayes]
| [[:d:Q7861609|Q7861609]]
|-
| [[Attēls:Gegenschatz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q666346|Ueli Gegenschatz]]''
| 
| ''[[:d:Q6060450|skydiver]]''
| 1971-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/ueli_gegenschatz ueli_gegenschatz]
| [[:d:Q666346|Q666346]]
|-
| 
| ''[[:d:Q21635200|Uldus Bakhtiozina]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1986-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/uldus_bakhtiozina uldus_bakhtiozina]
| [[:d:Q21635200|Q21635200]]
|-
| [[Attēls:Alon Uri.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7900508|Uri Alon]]''
| 
| ''[[:d:Q11827483|Оrdinary professor]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''
| 1969-03-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/uri_alon uri_alon]
| [[:d:Q7900508|Q7900508]]
|-
| 
| ''[[:d:Q42791358|Uri Hasson]]''
| 
| ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/uri_hasson uri_hasson]
| [[:d:Q42791358|Q42791358]]
|-
| [[Attēls:Frankfurter Buchmesse 2011 - Ursus Wehrli 1.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q1672786|Ursus Wehrli]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1969-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/ursus_wehrli ursus_wehrli]
| [[:d:Q1672786|Q1672786]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662548|Usman Riaz]]''
| 
| [[mūziķis]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/usman_riaz usman_riaz]
| [[:d:Q23662548|Q23662548]]
|-
| [[Attēls:Valarie Kaur Aug 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25197171|Valarie Kaur]]''
| 
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1981-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/valarie_kaur valarie_kaur]
| [[:d:Q25197171|Q25197171]]
|-
| [[Attēls:Van Jones (27958227305) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3742492|Van Jones]]''
| 
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1642960|pundit]]''
| 1968-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/van_jones van_jones]
| [[:d:Q3742492|Q3742492]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23769282|Vernā Myers]]''
| 
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/verna_myers verna_myers]
| [[:d:Q23769282|Q23769282]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23663066|Vicki Arroyo]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vicki_arroyo vicki_arroyo]
| [[:d:Q23663066|Q23663066]]
|-
| 
| ''[[:d:Q28823210|Victor Rios]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/victor_rios victor_rios]
| [[:d:Q28823210|Q28823210]]
|-
| [[Attēls:Victor Lance Vescovo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60050774|Victor Vescovo]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;[[kosmonauts]]
| 1966-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/victor_vescovo victor_vescovo]
| [[:d:Q60050774|Q60050774]]
|-
| 
| ''[[:d:Q7929163|Vijay Kumar]]''
| 
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1962-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vijay_kumar vijay_kumar]
| [[:d:Q7929163|Q7929163]]
|-
| [[Attēls:Vic Muniz World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1288454|Vik Muniz]]''
| 
| [[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3391743|visual artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q33123562|land artist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q14623005|draftsperson]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1961-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vik_muniz vik_muniz]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/32 32]
| [[:d:Q1288454|Q1288454]]
|-
| [[Attēls:Vikram Patel at The Asian Awards.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21712261|Vikram Patel]]''
| 
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1964-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vikram_patel vikram_patel]
| [[:d:Q21712261|Q21712261]]
|-
| 
| ''[[:d:Q87839253|Vikram Sharma]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vikram_sharma vikram_sharma]
| [[:d:Q87839253|Q87839253]]
|-
| [[Attēls:Viktor Frankl2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q154723|Viktor Frankl]]''
| 
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''&lt;br/&gt;[[profesors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q64485042|existential therapist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''&lt;br/&gt;[[Lidotājs|aviators]]
| 1905-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/viktor_e_frankl viktor_e_frankl]
| [[:d:Q154723|Q154723]]
|-
| [[Attēls:Vilayanur S Ramachandran 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q380221|Vilayanur S. Ramachandran]]''
| 
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q783906|neirologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1951-08-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vilayanur_ramachandran vilayanur_ramachandran]
| [[:d:Q380221|Q380221]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662545|Vinay Venkatraman]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vinay_venkatraman vinay_venkatraman]
| [[:d:Q23662545|Q23662545]]
|-
| 
| ''[[:d:Q16682693|Vincent Cochetel]]''
| 
| 
| 0001
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vincent_cochetel vincent_cochetel]
| [[:d:Q16682693|Q16682693]]
|-
| [[Attēls:Vincent Moon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q977743|Vincent Moon]]''
| 
| [[kinorežisors]]
| 1979-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vincent_moon vincent_moon]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/2104 2104]
| [[:d:Q977743|Q977743]]
|-
| [[Attēls:Dr Vint Cerf ForMemRS.jpg|center|128px]]
| [[Vints Serfs]]
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''
| 1943-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vint_cerf vint_cerf]
| [[:d:Q92743|Q92743]]
|-
| [[Attēls:Virginia Postrel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7934461|Virginia Postrel]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1960-01-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/virginia_postrel virginia_postrel]
| [[:d:Q7934461|Q7934461]]
|-
| 
| ''[[:d:Q85678964|Vishaan Chakrabarti]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vishaan_chakrabarti vishaan_chakrabarti]
| [[:d:Q85678964|Q85678964]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783076|Vishal Vaid]]''
| 
| [[mūziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vishal_vaid vishal_vaid]
| [[:d:Q23783076|Q23783076]]
|-
| 
| ''[[:d:Q88839071|Vittorio Loreto]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| 
| 
| [https://www.ted.com/speakers/vittorio_loreto vittorio_loreto]
| [[:d:Q88839071|Q88839071]]
|-
| [[Attēls:Vivek Maru.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24248305|Vivek Maru]]''
| 
| ''[[:d:Q380075|advokāts]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vivek_maru vivek_maru]
| [[:d:Q24248305|Q24248305]]
|-
| [[Attēls:Vusi Mahlasela 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q909069|Vusi Mahlasela]]''
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[ģitārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/vusi_mahlasela vusi_mahlasela]
| [[:d:Q909069|Q909069]]
|-
| [[Attēls:Wadah Khanfar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2918071|Wadah Khanfar]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1968-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/wadah_khanfar wadah_khanfar]
| [[:d:Q2918071|Q2918071]]
|-
| [[Attēls:Wade-Davis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7959036|Wade Davis]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''
| 1953-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/wade_davis wade_davis]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/62 62]
| [[:d:Q7959036|Q7959036]]
|-
| [[Attēls:Wael ghonim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312823|Wael Ghonim]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1980-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/wael_ghonim wael_ghonim]
| [[:d:Q312823|Q312823]]
|-
| 
| ''[[:d:Q65493690|Wajahat Ali]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[dramaturgs]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wajahat_ali wajahat_ali]
| [[:d:Q65493690|Q65493690]]
|-
| 
| ''[[:d:Q55080924|Wale Oyejide]]''
| 
| [[advokāts]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wale_oyejide wale_oyejide]
| [[:d:Q55080924|Q55080924]]
|-
| 
| ''[[:d:Q41570105|Wanda Diaz Merced]]''
| 
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanda_diaz_merced wanda_diaz_merced]
| [[:d:Q41570105|Q41570105]]
|-
| [[Attēls:Wanjira Mathai at Global Scholars Symposium 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q79996197|Wanjira Mathai]]''
| 
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1971-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanjira_mathai wanjira_mathai]
| [[:d:Q79996197|Q79996197]]
|-
| [[Attēls:Wanuri Kahiu.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q3566180|Wanuri Kahiu]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanuri_kahiu wanuri_kahiu]
| [[:d:Q3566180|Q3566180]]
|-
| [[Attēls:Wayne McGregor (Random Dance Company) (2545447164).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2553119|Wayne McGregor]]''
| 
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/wayne_mcgregor wayne_mcgregor]
| [[:d:Q2553119|Q2553119]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23727987|Wendy Chung]]''
| 
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''&lt;br/&gt;[[ārsts]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_chung wendy_chung]
| [[:d:Q23727987|Q23727987]]
|-
| [[Attēls:Wendy Freedman (4617812603).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5384049|Wendy Freedman]]''
| 
| [[astronoms]]&lt;br/&gt;[[fiziķis]]
| 1957-07-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_freedman wendy_freedman]
| [[:d:Q5384049|Q5384049]]
|-
| [[Attēls:Wendy Luers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7982704|Wendy Luers]]''
| 
| [[politiķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_woods wendy_woods]
| [[:d:Q7982704|Q7982704]]
|-
| [[Attēls:Wendy Suzuki at National Institutes of Health Director’s Lecture (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56065068|Wendy Suzuki]]''
| 
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_suzuki wendy_suzuki]
| [[:d:Q56065068|Q56065068]]
|-
| 
| ''[[:d:Q56026002|Wendy Troxel]]''
| 
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_troxel wendy_troxel]
| [[:d:Q56026002|Q56026002]]
|-
| [[Attēls:Wes Moore credit Amunankhra House Ltd.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7983732|Wes Moore]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;[[kareivis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1978-10-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wes_moore wes_moore]
| [[:d:Q7983732|Q7983732]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt San Francisco 2018 - day 1 (43784198524).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23688148|Will Marshall]]''
| 
| ''[[:d:Q484876|iestādes vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_marshall will_marshall]
| [[:d:Q23688148|Q23688148]]
|-
| [[Attēls:Will Potter 0959.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q8003021|Will Potter]]''
| 
| [[žurnālists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_potter will_potter]
| [[:d:Q8003021|Q8003021]]
|-
| [[Attēls:Will Wright - Game Developers Conference 2010 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q309493|Will Wright]]''
| 
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3630699|game designer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q58287519|video game developer]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1960-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_wright will_wright]
| [[:d:Q309493|Q309493]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8003505|Willard Wigan]]''
| 
| ''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1957-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/willard_wigan willard_wigan]
| [[:d:Q8003505|Q8003505]]
|-
| [[Attēls:Bill Ford 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q321698|William Clay Ford]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13382533|tekvondists]]''
| 1957-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_ford bill_ford]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/912 912]
| [[:d:Q321698|Q321698]]
|-
| [[Attēls:Danny Hillis2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92942|William Daniel Hillis]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1956-09-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danny_hillis danny_hillis]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/961 961]
| [[:d:Q92942|Q92942]]
|-
| [[Attēls:William K. Black.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3568755|William K. Black]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]
| 1951-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_black william_black]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/1888 1888]
| [[:d:Q3568755|Q3568755]]
|-
| [[Attēls:William Kamkwamba at TED in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q448964|William Kamkwamba]]''
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 1987-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Malāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_kamkwamba william_kamkwamba]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/245287 245287]
| [[:d:Q448964|Q448964]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23783392|William Li]]''
| 
| [[zinātnieks]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/william_li william_li]
| [[:d:Q23783392|Q23783392]]
|-
| [[Attēls:William McDonough (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1662745|William McDonough]]''
| 
| [[arhitekts]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_mcdonough william_mcdonough]
| [[:d:Q1662745|Q1662745]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662458|William Noel]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/will_noel will_noel]
| [[:d:Q23662458|Q23662458]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8018871|William Stone]]''
| 
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10497074|aerospace engineer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1952-12-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_stone bill_stone]
| [[:d:Q8018871|Q8018871]]
|-
| 
| ''[[:d:Q18749288|William Ury]]''
| 
| [[autors]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_ury william_ury]
| [[:d:Q18749288|Q18749288]]
|-
| [[Attēls:Willie Smits.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q939502|Willie Smits]]''
| 
| ''[[:d:Q21244999|forestry scientist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q19509237|animal rights advocate]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1957-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/willie_smits willie_smits]
| [[:d:Q939502|Q939502]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23301429|Wingham Rowan]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wingham_rowan wingham_rowan]
| [[:d:Q23301429|Q23301429]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23662498|Wolfgang Kessling]]''
| 
| [[fiziķis]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/wolfgang_kessling wolfgang_kessling]
| [[:d:Q23662498|Q23662498]]
|-
| 
| ''[[:d:Q8033686|Woody Norris]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1938
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/woody_norris woody_norris]
| [[:d:Q8033686|Q8033686]]
|-
| [[Attēls:Xaviervilalta2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8043321|Xavier Vilalta]]''
| 
| [[arhitekts]]
| 1980-05-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/xavier_vilalta xavier_vilalta]
| [[:d:Q8043321|Q8043321]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23713831|Xu Liu]]''
| 
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/xu_liu xu_liu]
| [[:d:Q23713831|Q23713831]]
|-
| [[Attēls:Yang Lan - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8048424|Yang Lan]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1420621|media proprietor]]''
| 1968-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/yang_lan yang_lan]
| [[:d:Q8048424|Q8048424]]
|-
| [[Attēls:Yann Arthus-Bertrand.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q314223|Yann Arthus-Bertrand]]''
| 
| ''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q728425|balloonist]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1946-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yann_arthus_bertrand yann_arthus_bertrand]
| [[:d:Q314223|Q314223]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728380|Yann Dall'Aglio]]''
| 
| [[filozofs]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yann_dall_aglio yann_dall_aglio]
| [[:d:Q23728380|Q23728380]]
|-
| [[Attēls:Huang Yasheng.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14948726|Yasheng Huang]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1900
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yasheng_huang yasheng_huang]
| [[:d:Q14948726|Q14948726]]
|-
| [[Attēls:-5 - Yassmin Abdel-Magied.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760263|Yassmin Abdel-Magied]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''&lt;br/&gt;[[inženieris]]
| 1991-03-03&lt;br/&gt;1991-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yassmin_abdel_magied yassmin_abdel_magied]
| [[:d:Q23760263|Q23760263]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23656971|Yoav Medan]]''
| 
| [[komersants]]
| 
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yoav_medan yoav_medan]
| [[:d:Q23656971|Q23656971]]
|-
| [[Attēls:YochaiBenklerJI6.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q982240|Yochai Benkler]]''
| 
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[advokāts]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br/&gt;[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yochai_benkler yochai_benkler]
| [[:d:Q982240|Q982240]]
|-
| [[Attēls:Yoruba Richen (7311549170).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16738382|Yoruba Richen]]''
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yoruba_richen yoruba_richen]
| [[:d:Q16738382|Q16738382]]
|-
| [[Attēls:Yossi Vardi, 2005.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4027187|Yossi Vardi]]''
| 
| [[komersants]]&lt;br/&gt;[[uzņēmējs]]
| 1942-09-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yossi_vardi yossi_vardi]
| [[:d:Q4027187|Q4027187]]
|-
| 
| ''[[:d:Q2484404|Yuval Harari]]''
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q3332711|medievalist]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1493121|military historian]]''&lt;br/&gt;[[filozofs]]
| 1976-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yuval_noah_harari yuval_noah_harari]
| [[:d:Q2484404|Q2484404]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23712653|Yuyu Rau]]''
| 
| 
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yuyu_rau yuyu_rau]
| [[:d:Q23712653|Q23712653]]
|-
| [[Attēls:Yves Behar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123419|Yves Béhar]]''
| 
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_behar yves_behar]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/236 236]
| [[:d:Q123419|Q123419]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728732|Yves Morieux]]''
| 
| 
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/yves_morieux yves_morieux]
| [[:d:Q23728732|Q23728732]]
|-
| [[Attēls:Yves Rossi mg 4625.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460670|Yves Rossy]]''
| 
| [[Lidotājs|aviators]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1959-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_rossy yves_rossy]
| [[:d:Q460670|Q460670]]
|-
| [[Attēls:Zach Kaplan and Brian Fitzpatrick at ORD Camp 2014 (13907776842) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8063810|Zach Kaplan]]''
| 
| [[komersants]]
| 190s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zach_kaplan zach_kaplan]
| [[:d:Q8063810|Q8063810]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23670988|Zahra' Langhi]]''
| 
| ''[[:d:Q1476215|cilvēktiesību aktīvists]]''&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| 1975-01-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Lībija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zahra_langhi zahra_langhi]
| [[:d:Q23670988|Q23670988]]
|-
| [[Attēls:Zainab Salbi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12214935|Zainab Salbi]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1969-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāka]]
| [https://www.ted.com/speakers/zainab_salbi zainab_salbi]
| [[:d:Q12214935|Q12214935]]
|-
| [[Attēls:Zak Ebrahim (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728371|Zak Ebrahim]]''
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q16323111|peace activist]]''
| 1983-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/zak_ebrahim zak_ebrahim]
| [[:d:Q23728371|Q23728371]]
|-
| [[Attēls:Ze Frank at the 2010 Streamy Awards (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q169286|Ze Frank]]''
| 
| [[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ze_frank ze_frank]
| [[:d:Q169286|Q169286]]
|-
| [[Attēls:Zeresenay Alemseged (2013-01).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q163169|Zeresenay Alemseged]]''
| 
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3621491|arheologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 1969-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zeresenay_alemseged zeresenay_alemseged]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/141 141]
| [[:d:Q163169|Q163169]]
|-
| [[Attēls:Zeynep Tufekci crop.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759736|Zeynep Tüfekçi]]''
| 
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q6051619|publicists]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| 19th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zeynep_tufekci zeynep_tufekci]
| [[:d:Q23759736|Q23759736]]
|-
| [[Attēls:Remise du Prix Sakharov à Malala Yousafzai Strasbourg 20 novembre 2013 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8071389|Ziauddin Yousafzai]]''
| 
| ''[[:d:Q193391|diplomāts]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1969-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ziauddin_yousafzai ziauddin_yousafzai]
| [[:d:Q8071389|Q8071389]]
|-
| 
| ''[[:d:Q23728728|Ziyah Gafić]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bosnija un Hercegovina]]
| [https://www.ted.com/speakers/ziyah_gafic ziyah_gafic]
| [[:d:Q23728728|Q23728728]]
|-
| 
| ''[[:d:Q24572427|Zubaida Bai]]''
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| 
| [https://www.ted.com/speakers/zubaida_bai zubaida_bai]
| [[:d:Q24572427|Q24572427]]
|-
| [[Attēls:EL Seed.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12955922|eL Seed]]''
| 
| ''[[:d:Q1028181|gleznotājs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Tunisija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/el_seed el_seed]
| [[:d:Q12955922|Q12955922]]
|-
| [[Attēls:IO Tillett Wright.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5972933|iO Tillett Wright]]''
| 
| [[fotogrāfs]]
| 1985-09-02
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/io_tillett_wright io_tillett_wright]
| [[:d:Q5972933|Q5972933]]
|-
| [[Attēls:Ólafur Elíasson Berlinale 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q365691|Ólafur Elíasson]]''
| 
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1967-02-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olafur_eliasson olafur_eliasson]&lt;br/&gt;[https://www.ted.com/speakers/336 336]
| [[:d:Q365691|Q365691]]
|-
| [[Attēls:Star Wars- The Last Jedi Japan Premiere Red Carpet- Adam Driver (27163437599) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ādams Draivers]]
| ASV aktieris
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''&lt;br/&gt;[[aktieris]]
| 1983-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_driver adam_driver]
| [[:d:Q4678990|Q4678990]]
|-
| [[Attēls:AdamSavageJul2011 cropped.jpg|center|128px]]
| [[Ādams Sevidžs]]
| 
| [[aktieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q1281618|skulptors]]''&lt;br/&gt;[[skolotājs]]&lt;br/&gt;[[mākslinieks]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1967-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_savage adam_savage]
| [[:d:Q297618|Q297618]]
|-
| [[Attēls:Aaron Huey.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q302103|Ārons Hjuijs]]''
| 
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''&lt;br/&gt;[[fotogrāfs]]&lt;br/&gt;[[žurnālists]]
| 1975-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_huey aaron_huey]
| [[:d:Q302103|Q302103]]
|-
| [[Attēls:Elon Musk Royal Society (crop2).jpg|center|128px]]
| [[Īlons Masks]]
| 
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''&lt;br/&gt;[[programmētājs]]&lt;br/&gt;[[inženieris]]&lt;br/&gt;[[komersants]]
| 1971-06-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]&lt;br/&gt;[[Kanāda]]&lt;br/&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elon_musk elon_musk]
| [[:d:Q317521|Q317521]]
|-
| [[Attēls:Shahrukh interacts with media after KKR's maiden IPL title.jpg|center|128px]]
| [[Šāhruhs Hāns]]
| indiešu aktieris
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''&lt;br/&gt;[[dziedātājs]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[scenārists]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1965-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shah_rukh_khan shah_rukh_khan]
| [[:d:Q9535|Q9535]]
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>qqfbfjxj184i8r26lttbgbl1yhr14g3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3672832</id>
      <parentid>3672534</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukraina]]''|
''[[Krievija]]''|
''[[Raimonds Vilde]]''|
''[[Zaporižja]]''|
''[[Raimonds Pauls]]''|
''[[Radio Brīvā Eiropa]]''|
''[[Krima]]''|
''[[Daugava]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/19 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>t64nqp6eb73rirhqthhsiw3s5h5o79z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilūkstes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338039</id>
    <revision>
      <id>3672802</id>
      <parentid>3669999</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:11:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3770" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ilūkstes iela
|attēls           = Ilūkstes iela 2.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]], {{nobr|[[Vidzemes priekšpilsēta]]}}
|apkaime          = [[Dārzciems]], [[Pļavnieki]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 2612 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2 — 4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = {{Rīga sab|t=a|3|15|31|34|47|48|49}}
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = {{Rīga sab|t=m|204|209|214|246|263|270}}
|cits             = 
|commons          = 
}}
'''Ilūkstes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems|Dārzciema]] un [[Pļavnieki|Pļavnieku]] apkaimēs, kā arī [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 2612 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

Ielas posmā no [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas]] līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielai]] kursē sabriedriskais transports — autobuss un mikroautobuss.

== Vēsture ==
Ilūkstes iela pirmoreiz tika minēta pilsētas ielu sarakstos 1935. gadā&lt;ref name=&quot;citariga&quot;&gt;[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ Purvciema ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |date={{dat|2017|01|09||bez}} }} portālā &quot;Cita Rīga&quot;&lt;/ref&gt; ar savu tagadējo nosaukumu, [[Ilūkste]]s pilsētas vārdā.

Vecā (dienvidu) ielas daļa pieder [[Latgales priekšpilsēta]]i un veido robežu starp [[Dārzciems|Dārzciemu]] un [[Pļavnieki]]em. Jaunā ielas daļa pieder [[Vidzemes priekšpilsēta]]i ([[Purvciems (Rīga)|Purvciemam]]) un no 1980. līdz 1991. gadam bija pārdēvēta par '''Mihaila Kazakova ielu''' padomju ģenerāļa&lt;sup&gt;[[d:Q4207562|[d]]]&lt;/sup&gt; vārdā.&lt;ref name=&quot;citariga&quot; /&gt;

== Ielu savienojumi ==
Ilūkstes iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
* [[Kupravas iela]]
* [[Sitas iela]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]]
* [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
* [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]]
* [[Raicenes iela]]
* [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
* [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]]
* [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]]
* [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]]
* [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]]
* [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
* [[Pildas iela]]
* [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Zebiekstes iela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]
* [[Detlava Brantkalna iela]]
* [[Marsa gatve]]
* [[Varavīksnes gatve]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Ilūkstes iela 3.JPG
Attēls:Ilūkstes iela.jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems]]
* [[Pļavnieki]]
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Ielas Pļavniekos]]
[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>egzuczeo16lg063l4h2h6cchkj6aiu6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varavīksnes gatve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338091</id>
    <revision>
      <id>3672951</id>
      <parentid>3670077</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1957" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Varavīksnes gatve
|attēls           = Varavīksnes gatve.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 689 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1978. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1-2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Varavīksnes gatve''' ir lokveida iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar bezvārda šķērsielu, kura ir arī savienota ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 689 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

Visā garumā Varavīksnes gatve ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu ēkas. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.

== Vēsture ==
Pilsētas ielu sarakstos tā pirmo reizi sastopama 1978. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ Purvciema ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |date={{dat|2017|01|09||bez}} }} portālā &quot;Cita Rīga&quot;&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Varavīksnes gatve krustojas ar šādām ielām:
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
* [[Zvaigznāja gatve]]
* [[Marsa gatve]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>qc34xhulxb1fpsjd7j6pmy4h5iyfwdn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Braslas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338102</id>
    <revision>
      <id>3672796</id>
      <parentid>3669984</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:05:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2421" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Braslas iela
|attēls           = Braslas iela 2.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 1427 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Braslas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] un beidzas pie [[Augusta Deglava tilts|Augusta Deglava tilta]], krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema]] un [[Kroņu iela (Rīga)|Kroņu]] ielu, kur tā pārtop par [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]]. Ielas garums ir 1427 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Iela izveidota 1935. gadā un kopš tiem laikiem tas nosaukums netika mainīts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Purvciema ielas |url=http://citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/ |website=citariga.lv |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200624174138/http://citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/ |archivedate={{dat|2020|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Braslas iela krustojas ar:
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]
* [[Madonas iela (Rīga)|Madonas ielu]]
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles ielu]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]
* [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]]
* [[Mārcienas iela|Mārcienas ielu]]
* [[Kroņu iela (Rīga)|Kroņu ielu]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]

Braslas iela pārtop [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielā]].

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Braslas iela 3.JPG
Attēls:Braslas iela (2).jpg
Attēls:Braslas iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>4it9b6rlb6pstvx1yymfkjt8mqg8yos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sveķu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338162</id>
    <revision>
      <id>3672681</id>
      <parentid>3670069</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1719" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Sveķu iela
|attēls           = Sveķu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 318 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1928. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Sveķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 318 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Iela ir izveidota 1928. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/jaunciems/ielas/|title=Jaunciema ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Sveķu iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>32bvhfa3jb9ah2lu1kiyxxvh636636j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672949</id>
      <parentid>3672681</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:14:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1726" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Sveķu iela
|attēls           = Sveķu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 318 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1957. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Sveķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 318 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi pilsētas ielu sarakstos sastopama tikai 1957. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Sveķu iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>bgt08r3zvnt5e0oq1tx33tq75ewbud8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurmju iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338167</id>
    <revision>
      <id>3672903</id>
      <parentid>3670007</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:20:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1971" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Kurmju iela
|attēls           = Kurmju iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 304 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1925. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Kurmju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras ielu]]. Kopējais ielas garums ir 304 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Kurmju iela sastopama 1925. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Kurmju iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
* [[Ežu iela (Rīga)|Ežu iela]]
* [[Pūces iela (Rīga)|Pūces iela]]
* [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Kurmju iela (2).jpg
Attēls:Kurmju iela (3).jpg
Attēls:Kurmju iela (4).jpg
Attēls:Kurmju iela (5).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>79tdo0j6w1knk4huwbikooa45j1js84</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pūces iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338170</id>
    <revision>
      <id>3672937</id>
      <parentid>3670051</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:06:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1885" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Pūces iela
|attēls           = Pūces iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 706 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1929. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Pūces iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] un beidzas bez krustojuma. Kopējais ielas garums ir 706 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1929. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk arī nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Pūces iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
* [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
* [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]]
* [[Gunāra Astras iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Pūces iela (2).jpg
Attēls:Pūces iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>o9fwod0kdc2yrg77zmxyzpzyj3adxtw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ežu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338171</id>
    <revision>
      <id>3672799</id>
      <parentid>3669993</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:08:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1890" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ežu iela|Ežu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ežu iela
|attēls           = Ežu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 193 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1930. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Ežu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju ielu]]. Kopējais ielas garums ir 193 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Ežu iela minēta 1930. gadā, līdzīgi kā lielākā daļa Purvciema ielu savu nosaukumu tā laika gaitā nav mainījusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Ežu iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
* [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Ežu iela (2).jpg
Attēls:Ežu iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>ezumhjlqivrpr0lny4pkkwhma7fgj5q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Purvciema iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338208</id>
    <revision>
      <id>3672936</id>
      <parentid>3670047</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2440" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Purvciema iela|Purvciema iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Purvciema iela
|attēls           = Purvciema iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 1635 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Purvciema iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Ielas garums ir 1635 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā sastopama 1898/1899. gadā ar nosaukumu '''Paraciema iela''' ({{val|ru|Мордорфская улица}}), kas laika gaitā transformējies uz Purvciema ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Purvciema iela krustojas ar:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]]
* [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]]
* [[Mārcienas iela|Mārcienas ielu]]
* [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]]
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]]
* [[Viršu iela (Rīga)|Viršu ielu]]
* [[Zileņu iela (Rīga)|Zileņu ielu]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]]
* [[Ežu iela (Rīga)|Ežu ielu]]
* [[Pūces iela (Rīga)|Pūces ielu]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Purvciema iela (2).jpg
Attēls:Purvciema iela (3).jpg
Attēls:Purvciema iela (4).jpg
Attēls:Purvciema iela (5).jpg
Attēls:Purvciema iela (6).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>mbu356j1dz3img13eo5gdd31umgvjfv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Induļa iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338209</id>
    <revision>
      <id>3672803</id>
      <parentid>3670000</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2079" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Induļa iela|Induļa iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Induļa iela
|attēls           = Induļa iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 374 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1925. g.
|vēst nosaukumi   = Irbju iela (1925—1930)
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Induļa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 374 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi adrešu grāmatās Induļa iela minēta 1925. gadā ar nosaukumu '''Irbju iela''', bet jau 1930. gada adrešu grāmatās tā minēta ar savu tagadējo nosaukumu Induļa iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Induļa iela krustojas ar:
* [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]]
* [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]]
* [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]]
* [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu ielu]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Induļa iela (2).jpg
Attēls:Induļa iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>dc80qo1zc2jfz2f89xt5hnzdi9ks1pa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalsnavas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338210</id>
    <revision>
      <id>3672804</id>
      <parentid>3670004</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:14:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2029" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Kalsnavas iela|Kalsnavas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Kalsnavas iela
|attēls           = Kalsnavas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 425 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Kalsnavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 425 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta jau 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, iela savu nosaukumu laiku gaitā nav mainījusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Kalsnavas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]]
*[[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]]
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Kalsnavas iela (2).jpg
Attēls:Kalsnavas iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>k0agobixxcj93rli1gvmibghgq0rd0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vējavas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338211</id>
    <revision>
      <id>3672954</id>
      <parentid>3670083</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2091" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Vējavas iela|Vējavas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vējavas iela
|attēls           = Vējavas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 760 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Vējavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 760 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Vējavas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas iela]]
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles iela]]
* [[Madonas iela (Rīga)|Madonas iela]]
* [[Varžu iela (Rīga)|Varžu iela]]
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Vējavas iela (2).jpg
Attēls:Vējavas iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>8e5u7n7exqgadh5eknu2q85jsmh7vto</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staiceles iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338214</id>
    <revision>
      <id>3672943</id>
      <parentid>3670067</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2052" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Staiceles iela|Staiceles iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Staiceles iela
|attēls           = Staiceles iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 189 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Staiceles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 189 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. [[Staicele]] ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], 140 km no Rīgas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Staiceles iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Staiceles iela (2).jpg
Attēls:Staiceles iela (3).jpg
Attēls:Staiceles iela (4).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>k9j1o0ql81ucq96xsdjxfe1wzfaeb9k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672944</id>
      <parentid>3672943</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2060" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Staiceles iela|Staiceles iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Staiceles iela
|attēls           = Staiceles iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 189 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Staiceles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 189 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. [[Staicele]] ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], 140 km no Rīgas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Staiceles iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Staiceles iela (2).jpg
Attēls:Staiceles iela (3).jpg
Attēls:Staiceles iela (4).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>snmm12feh3gdtv4en67wz9jdjt03a30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saktas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338215</id>
    <revision>
      <id>3672940</id>
      <parentid>3670065</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1892" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Saktas iela|Saktas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Saktas iela
|attēls           = Saktas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 340 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1963. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Saktas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]] un beidzas pēc krustojuma ar [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles ielu]]. Kopējais ielas garums ir 340 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Saktas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas iela]]
* [[Vēsmas iela (Rīga)|Vēsmas iela]]
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Saktas iela (2).jpg
Attēls:Saktas iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>6gucy6ep5y3fuawmtunewb01l3hazbo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madonas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338216</id>
    <revision>
      <id>3672910</id>
      <parentid>3670040</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1834" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Madonas iela
|attēls           = Madonas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 459 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Madonas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 459 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Iela tikai izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu [[Vidzeme]]s [[Madona]]s pilsētas vārdā, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Madonas iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Madonas iela (2).jpg
Attēls:Madonas iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>7j03dwvau56dmvq8168q1rg1b0d1vow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fazānu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338287</id>
    <revision>
      <id>3672800</id>
      <parentid>3669994</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:09:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1718" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Fazānu iela|Fazānu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Fazānu iela
|attēls           = Fazānu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 171 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1963. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Fazānu iela''' ir L-veida iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]]. Ielas garums ir 171 metrs.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā Fazānu iela minēta tikai 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Fazānu iela krustojas ar:
* [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]]
* [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>jv4retcj8xkc27sdzrty4d9ox2v0kw5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kriķu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338288</id>
    <revision>
      <id>3672805</id>
      <parentid>3670005</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:15:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1732" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Kriķu iela|Kriķu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Kriķu iela
|attēls           = Kriķu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 268 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1954. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Kriķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 268 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Kriķu iela Rīgas ielu sarakstā pastāv kopš 1954. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/|title=Purvciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Kriķu iela krustojas ar:
* [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]]
* [[Teteru iela (Rīga)|Teteru ielu]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>gtikvowmanzpfu2le8yslxdn13x9zhz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārcienas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338289</id>
    <revision>
      <id>3672920</id>
      <parentid>3670043</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:53:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1810" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Mārcienas iela
|attēls           = Mārcienas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 273 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Mārcienas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]. Ielas garums ir 273 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Ielas abas puses nav savienotas (pa vidu uzcelta dzīvojamā ēka). Ielā ir padomju perioda daudzstāvu un mazstāvu apbūve.

== Vēsture ==
Iela tika izveidota 20.gs. 70.-tajos gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Mārcienas iela krustojas ar:
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] (T-veida krustojums);
*[[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] (T-veida krustojums).

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>55g6lt7lbwda0qxkhw5ctiiyqz2xbng</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marsa gatve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338290</id>
    <revision>
      <id>3672911</id>
      <parentid>3670041</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:49:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1649" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Marsa gatve
|attēls           = Marsa gatve.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 305 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Marsa gatve''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Varavīksnes gatve|Varavīksnes gatvi]]. Ielas garums ir 305 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Marsa gatve kā viena no Rīgas pilsētas ielām pastāv no 20.gs. 70.-tajiem gadiem ar savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Marsa gatve krustojas ar:
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]]
* [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatvi]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>1ke4cz98icjjw9udxjuc51x8ovfqlnn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Medņu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338291</id>
    <revision>
      <id>3672922</id>
      <parentid>3670042</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:53:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1683" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Medņu iela
|attēls           = Medņu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 134 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Medņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 134 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Medņu iela minēta 1926. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Medņu iela krustojas ar:
* [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]]
* [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu ielu]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>1jsefz68n64hfwd9v7hy02n9wb9vg2l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672923</id>
      <parentid>3672922</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1691" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Medņu iela
|attēls           = Medņu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 134 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1926. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Medņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 134 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Medņu iela minēta 1926. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Medņu iela krustojas ar:
* [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]]
* [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu ielu]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>l7tzjr0hlacfjrr57wxwxwhot5b4glh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīļu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338293</id>
    <revision>
      <id>3672934</id>
      <parentid>3670049</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:03:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1519" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Pīļu iela|Pīļu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Pīļu iela
|attēls           = Pīļu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 232 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Pīļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]]. Ielas garums ir 232 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.

== Ielu savienojumi ==
Pīļu iela krustojas ar:
* [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>l8kgwdxecyl5qdcz276bfob1oawjmh0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672935</id>
      <parentid>3672934</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1690" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Pīļu iela|Pīļu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Pīļu iela
|attēls           = Pīļu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 232 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1935. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Pīļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]]. Ielas garums ir 232 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Pīļu iela krustojas ar:
* [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>gx6spnhjv7po5baavu3fxyxqjeahkbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rubeņu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338295</id>
    <revision>
      <id>3672938</id>
      <parentid>3670053</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:06:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1568" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Rubeņu iela|Rubeņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Rubeņu iela
|attēls           = Rubeņu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 241 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Rubeņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 241 metrs.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos tā minēta tikai 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.

== Ielu savienojumi ==
Rubeņu iela krustojas ar:
* [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>m2ogwb3rvt07exscyztjgzmx2d21vdp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672939</id>
      <parentid>3672938</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1741" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Rubeņu iela|Rubeņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Rubeņu iela
|attēls           = Rubeņu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 241 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1954. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Rubeņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 241 metrs.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos tā minēta 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Rubeņu iela krustojas ar:
* [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>0vpoey19thkrzim847g6p270jaq43b9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paipalu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338381</id>
    <revision>
      <id>3672932</id>
      <parentid>3670046</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1979" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Paipalu iela|Paipalu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Paipalu iela
|attēls           = Paipalu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 401 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Paipalu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas strupceļā. Ielas garums ir 401 metrs.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi pilsētas ielu sarakstā minēta 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. [[Paipala]] ir neliels [[fazānu dzimta]]s [[Putni|putns]], kas tiek audzētas arī kā [[mājputni]], lai iegūtu [[ola]]s un [[Gaļa|gaļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Paipalu iela krustojas ar:
* [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]]
* [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu ielu]]
* [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu ielu]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Paipalu iela (2).jpg
Attēls:Paipalu iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>g93mii6b8r20t92ql91lmfse5ad0stf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672933</id>
      <parentid>3672932</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:02:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1987" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Paipalu iela|Paipalu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Paipalu iela
|attēls           = Paipalu iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 401 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1954. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Paipalu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas strupceļā. Ielas garums ir 401 metrs.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi pilsētas ielu sarakstā minēta 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. [[Paipala]] ir neliels [[fazānu dzimta]]s [[Putni|putns]], kas tiek audzētas arī kā [[mājputni]], lai iegūtu [[ola]]s un [[Gaļa|gaļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Paipalu iela krustojas ar:
* [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]]
* [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu ielu]]
* [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu ielu]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Paipalu iela (2).jpg
Attēls:Paipalu iela (3).jpg
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>0uiw4yer0mf820725nbmachfursvp6g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varžu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338936</id>
    <revision>
      <id>3672952</id>
      <parentid>3670078</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:17:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1830" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Varžu iela
|attēls           = Varžu iela 2.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 532 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1925. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1-2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], daļēji [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Varžu iela''' ir neliela iekškvartāla iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas strupceļā pie [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales]] un [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema]] ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Varžu ielas garums ir 532 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.

== Vēsture ==
Pilsētas adrešu grāmatās Varžu iela pirmo reizi minēta 1925. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ Purvciema ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/|date={{dat|2017|01|09||bez}}}} portālā &quot;Cita Rīga&quot;&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Varžu iela krustojas ar:
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>519brufsge0gkukmh7qz2zxi3v9epo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nīcgales iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341252</id>
    <revision>
      <id>3672927</id>
      <parentid>3670045</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:58:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3955" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Nīcgales iela
|attēls           = Nīcgales iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]], [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 2183 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1932. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2-4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]]
|trolejbuss       = [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|263.]]
|cits             = 
}}
'''Nīcgales iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pildas iela (Rīga)|Pildas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 2183 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Nīcgales iela Rīgas ielu sarakstā minēta 1932. gadā ar nosaukumu '''Jersikas iela'''. 1936. gadā iela jau sastopama ar savu tagadējo nosaukumu – Nīcgales iela. 1938. gadā Nīcgales ielai tiek pievienota [[Lāčmuižas iela]]. 1974. gadā tā tiek pārsaukta par '''Andreja Jerjomenko ielu''', par godu militārajam darbiniekam [[Andrejs Jerjomenko|Andrejam Jerjomenko]] ({{val|ru|Андрей Ерёменко}}). 1991. gadā tā atguva vēsturisko Nīcgales ielas nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

Dārzciema apkaimē ielai piederēja divas atsevišķas daļas, viena no kurām 2019. gadā pārdēvēta par [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna ielu]].&lt;ref&gt;[https://abc.lv/raksts/franca-trasuna-un-jezupa-rancana-varda-planots-nosaukt-divas-ielas-riga Franča Trasuna un Jezupa Rancāna vārdā plānots nosaukt divas ielas Rīgā]&lt;/ref&gt;

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma pārbūves rezultātā iela tika pagriezta un pagarināta līdz jaunizveidotajai [[Dzelzavas iela]]i. Nīcgales ielas vēsturiskais sākums atradās krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]], kas atšķiras no tagadējā, taču tas vēl joprojām ir saglabājies kā Nīcgales ielas posms ar tur esošu strupceļu tieši pie [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielas]], tajā atrodošās ēkas joprojām saglabā Nīcgales ielas adreses. Iespējams, nākotnē šis vecais Nīcgales ielas sākuma posms varētu iegūt citu nosaukumu, atbrīvojot Nīcgales ielu no tās atsevišķām daļām.

== Ielu savienojumi ==
Nīcgales iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
* [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]]
* [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]]
* [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]]
* [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>ecwpow1fmn59x046miq2kdbwminvxvj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672928</id>
      <parentid>3672927</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:59:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4027" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Nīcgales iela
|attēls           = Nīcgales iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]], [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 2183 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 1932. g.
|vēst nosaukumi   = Jersikas iela (1932—1936) &lt;/br &gt; Andreja Jerjomenko iela (1974—1991)
|joslu skaits     = 2-4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]]
|trolejbuss       = [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|263.]]
|cits             = 
}}
'''Nīcgales iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pildas iela (Rīga)|Pildas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 2183 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Pirmo reizi Nīcgales iela Rīgas ielu sarakstā minēta 1932. gadā ar nosaukumu '''Jersikas iela'''. 1936. gadā iela jau sastopama ar savu tagadējo nosaukumu – Nīcgales iela. 1938. gadā Nīcgales ielai tiek pievienota [[Lāčmuižas iela]]. 1974. gadā tā tiek pārsaukta par '''Andreja Jerjomenko ielu''', par godu militārajam darbiniekam [[Andrejs Jerjomenko|Andrejam Jerjomenko]] ({{val|ru|Андрей Ерёменко}}). 1991. gadā tā atguva vēsturisko Nīcgales ielas nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}&lt;/ref&gt;

Dārzciema apkaimē ielai piederēja divas atsevišķas daļas, viena no kurām 2019. gadā pārdēvēta par [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna ielu]].&lt;ref&gt;[https://abc.lv/raksts/franca-trasuna-un-jezupa-rancana-varda-planots-nosaukt-divas-ielas-riga Franča Trasuna un Jezupa Rancāna vārdā plānots nosaukt divas ielas Rīgā]&lt;/ref&gt;

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma pārbūves rezultātā iela tika pagriezta un pagarināta līdz jaunizveidotajai [[Dzelzavas iela]]i. Nīcgales ielas vēsturiskais sākums atradās krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]], kas atšķiras no tagadējā, taču tas vēl joprojām ir saglabājies kā Nīcgales ielas posms ar tur esošu strupceļu tieši pie [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielas]], tajā atrodošās ēkas joprojām saglabā Nīcgales ielas adreses. Iespējams, nākotnē šis vecais Nīcgales ielas sākuma posms varētu iegūt citu nosaukumu, atbrīvojot Nīcgales ielu no tās atsevišķām daļām.

== Ielu savienojumi ==
Nīcgales iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
* [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]]
* [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]]
* [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]]
* [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>e76ootc89zgsx6rbskjs49xyv52snns</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Lotons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341759</id>
    <revision>
      <id>3672745</id>
      <parentid>3639459</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3658" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Čārlzs Lotons
 | vārds_orig              = ''Charles Laughton''
 | attēls                  = Charles Laughton-publicity2.JPG
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1899|7|1}}
 | dz. vieta               = [[Skārboro]], [[Ziemeļjorkšīra]], [[Anglija]], {{GBR}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1962|12|15|1899|7|1}}
 | miršanas vieta          = [[Holivuda (Losandželosa)|Holivuda]], [[Losandželosa]], [[Kalifornija]], {{USA}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 1926–1961
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
* [[6. Kinoakadēmijas balva|1932./33.]]: [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] (&quot;[[Henrija VIII privātā dzīve]]&quot;)
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Čārlzs Lotons''' ({{val|en|Charles Laughton}}; dzimis {{dat|1899|7|1}}, miris {{dat|1962|12|15}}) bija angļu teātra un kino aktieris, kinorežisors, producents un scenāriju autors. Darbojies gan Lielbritānijā, gan [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. 1933. gadā ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] par titullomu [[Aleksandrs Korda|Aleksandra Kordas]] 1933. gada filmā &quot;[[Henrija VIII privātā dzīve]]&quot; (''The Private Life of Henry VIII''). Tēlojis arī 1939. gada [[Viljams Dīterle|Viljama Dīterles]] filmā &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāles zvaniķis]]&quot; (''The Hunchback of Notre Dame'') [[Kvazimodo]] lomā, 1957. gada [[Billijs Vailders|Billija Vaildera]] filmā &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot; un 1960. gada [[Stenlijs Kubriks|Stenlija Kubrika]] filmā &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot;. Lotona vienīgā režisētā filma ir 1955. gadā iznākusī [[Film noir|''film noir'']] &quot;[[Mednieka nakts]]&quot; ar [[Roberts Mičums|Robertu Mičumu]] galvenajā lomā. Tā sākotnēji saņēma negatīvu reakciju, kā rezultātā tā palika viņa vienīgā režisētā filma. Mūsdienās &quot;Mednieka nakts&quot; tiek uzskatīta par klasiku un vienu no visu laiku labākajām filmām.

No 1929. gada līdz savai nāvei bija precējies ar kinoaktrisi [[Elza Lančestera|Elzu Lančesteru]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lotons, Čārlzs}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ziemeļjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>fykzrawwrxuy5nt8i8w2ppbxy3t68q3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>3672895</id>
      <parentid>3672063</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:02:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kreisera pakaļgals */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24396" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]:
{{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}}
Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu &quot;šaurā laiva&quot;.

Viena vārda terminu &quot;šaurlaiva&quot; ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal &amp; River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā.

Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m.

Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir &quot;garā laiva&quot;, kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu.

Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz:
# laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem;
# laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos.

Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] &quot;NB&quot; - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.).

== Izmērs ==
Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai.

Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&amp;H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&amp;H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās &quot;tīklā visur ejošās&quot; šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var &quot;ielocīties&quot; slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.&lt;ref&gt;[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām.

== Attīstība - tradicionālās darba laivas ==
[[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]]
Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas.

Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos.

Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.).
[[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, &quot;biedru&quot;, ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]]
Aizmugurējā laivas daļa kļuva par &quot;laivinieka kajīti&quot;, kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem.

20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par &quot;biedru&quot;, &quot;biedrlaivu&quot; vai &quot;biedra laivu&quot; (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet &quot;biedru&quot; vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai &quot;biedra&quot; laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri &quot;biedrlaivai&quot; caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību.

Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee &amp; Stort Navigation'' - angļu val.).

Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir &quot;Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba&quot; (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton &amp; Clayton|''Fellows Morton &amp; Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].&lt;ref&gt;[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

=== Gleznotas dekorācijas ===
[[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]]
Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja.

Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas &quot;Uz kanāla&quot; (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s&lt;ref&gt;Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.&lt;/ref&gt; (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]].

18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.).

Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā.

== Modernās šaurlaivas ==
[[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]]
2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']] (CRT), bijušie &quot;Britu ūdensceļi&quot; (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt; 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām.

Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur &quot;interpretācijām&quot; (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai.

Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)).

Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;

=== Tipi ===
Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.&lt;ref&gt;Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.&lt;/ref&gt; Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas.

==== Vēsturiskais pakaļgals ====
[[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]]
Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās &quot;laivinieka kajītes&quot;, var būt izvietota mašīntelpa.&lt;ref&gt;[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu.

==== Kreisera pakaļgals ====
Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>6box3fjnp8glipwtmc9rl7woqr9bxp1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672897</id>
      <parentid>3672895</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kreisera pakaļgals */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24397" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]:
{{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}}
Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu &quot;šaurā laiva&quot;.

Viena vārda terminu &quot;šaurlaiva&quot; ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal &amp; River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā.

Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m.

Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir &quot;garā laiva&quot;, kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu.

Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz:
# laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem;
# laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos.

Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] &quot;NB&quot; - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.).

== Izmērs ==
Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai.

Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&amp;H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&amp;H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās &quot;tīklā visur ejošās&quot; šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var &quot;ielocīties&quot; slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.&lt;ref&gt;[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām.

== Attīstība - tradicionālās darba laivas ==
[[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]]
Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas.

Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos.

Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.).
[[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, &quot;biedru&quot;, ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]]
Aizmugurējā laivas daļa kļuva par &quot;laivinieka kajīti&quot;, kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem.

20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par &quot;biedru&quot;, &quot;biedrlaivu&quot; vai &quot;biedra laivu&quot; (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet &quot;biedru&quot; vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai &quot;biedra&quot; laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri &quot;biedrlaivai&quot; caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību.

Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee &amp; Stort Navigation'' - angļu val.).

Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir &quot;Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba&quot; (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton &amp; Clayton|''Fellows Morton &amp; Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].&lt;ref&gt;[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

=== Gleznotas dekorācijas ===
[[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]]
Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja.

Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas &quot;Uz kanāla&quot; (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s&lt;ref&gt;Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.&lt;/ref&gt; (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]].

18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.).

Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā.

== Modernās šaurlaivas ==
[[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]]
2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']] (CRT), bijušie &quot;Britu ūdensceļi&quot; (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt; 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām.

Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur &quot;interpretācijām&quot; (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai.

Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)).

Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;

=== Tipi ===
Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.&lt;ref&gt;Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.&lt;/ref&gt; Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas.

==== Vēsturiskais pakaļgals ====
[[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]]
Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās &quot;laivinieka kajītes&quot;, var būt izvietota mašīntelpa.&lt;ref&gt;[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu.

==== Kreisera pakaļgals ====
Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>gwq3r8y00o0vymx04f78baey6ylqq1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Regnārs Vaivars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362557</id>
    <revision>
      <id>3672685</id>
      <parentid>3672539</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:28:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2780" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Regnārs Vaivars-Vāgentrocs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{ddv|1973|12|22}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[režisors]]
 | darbības gadi           = 1997 - pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
Daiga Kažociņa&lt;br&gt;Zane Aļļēna&lt;br&gt;Lāsma Pintere&lt;br&gt;Anita Sproģe&lt;br&gt;Kristīne Krūze&lt;br&gt;[[Madara Botmane]] (2010 - pašlaik)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Regnārs Vaivars-Vāgentrocs''' (dzimis Regnārs Vaivars{{dat|1973|12|22}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]].

Mācījies [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kuru beidzis 1997. gadā un ieguvis diplomu aktiera un režisora specialitātē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/regnars-vaivars|title=Regnārs Vaivars|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

Iestudējis izrādes vairākos Latvijas teātros — [[Nacionālais teātris|Nacionālajā]], [[Dailes teātris|Dailes]], [[Liepājas teātris|Liepājas]], [[Valmieras teātris|Valmieras]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://liepajasteatris.lv/makslinieks/regnars-vaivars/|title=Regnārs Vaivars|publisher=Liepājas teātris}}&lt;/ref&gt;

Tēlojis lomas filmās:
* &quot;[[Tristans un Izolde. Trīs stāsti par...]]&quot; (īsfilma, 1999)
* &quot;[[Slikta vieta]]&quot; (īsfilma, 2001)
* &quot;[[Labās rokas]]&quot; (2001)
* &quot;[[Čižiks. 7 lidojumi]]&quot; (īsfilma, 2002)
* &quot;[[Es mīlu jūsu meitu!]]&quot; (2004)
* &quot;[[Golfa straume zem ledus kalna]]&quot; (2012)
* &quot;[[TUR (filma)|TUR]]&quot; (2019)
Par lomu filmā &quot;Golfa straume zem ledus kalna&quot; nominēts [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvai]] &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/911/ Regnārs Vaivars] filmas.lv
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaivars, Regnārs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]</text>
      <sha1>972q8lwno3kdyy9f3epww1y23iajimk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672688</id>
      <parentid>3672685</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2768" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Regnārs Vaivars-Vāgentrocs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{ddv|1973|12|22}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[režisors]]
 | darbības gadi           = 1997 - pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
Daiga Kažociņa&lt;br&gt;Zane Aļļēna&lt;br&gt;Lāsma Pintere&lt;br&gt;Anita Sproģe&lt;br&gt;Kristīne Krūze&lt;br&gt;[[Madara Botmane]] (2010 - pašlaik)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Regnārs Vaivars-Vāgentrocs''' (dzimis Regnārs Vaivars{{dat|1973|12|22}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]].

Mācījies [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kuru beidzis 1997. gadā un ieguvis diplomu aktiera un režisora specialitātē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/regnars-vaivars|title=Regnārs Vaivars|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

Iestudējis izrādes vairākos Latvijas teātros — [[Nacionālais teātris|Nacionālajā]], [[Dailes teātris|Dailes]], [[Liepājas teātris|Liepājas]], [[Valmieras teātris|Valmieras]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://liepajasteatris.lv/makslinieks/regnars-vaivars/|title=Regnārs Vaivars|publisher=Liepājas teātris}}&lt;/ref&gt;

Tēlojis lomas filmās:
* &quot;[[Tristans un Izolde. Trīs stāsti par...]]&quot; (īsfilma, 1999)
* &quot;[[Slikta vieta]]&quot; (īsfilma, 2001)
* &quot;[[Labās rokas]]&quot; (2001)
* &quot;[[Čižiks. 7 lidojumi]]&quot; (īsfilma, 2002)
* &quot;[[Es mīlu jūsu meitu!]]&quot; (2004)
* &quot;[[Golfa straume zem ledus kalna]]&quot; (2012)
* &quot;[[TUR (filma)|TUR]]&quot; (2019)
Par lomu filmā &quot;Golfa straume zem ledus kalna&quot; nominēts [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvai]] &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/911/ Regnārs Vaivars] filmas.lv
{{IMDB|0883321}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaivars, Regnārs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]</text>
      <sha1>iuo4owdnxz8jsgs35sgfpxn3yt28k3u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672689</id>
      <parentid>3672688</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:36:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2754" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Regnārs Vaivars-Vāgentrocs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{ddv|1973|12|22}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[režisors]]
 | darbības gadi           = 1997—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
Daiga Kažociņa&lt;br&gt;Zane Aļļēna&lt;br&gt;Lāsma Pintere&lt;br&gt;Anita Sproģe&lt;br&gt;Kristīne Krūze&lt;br&gt;[[Madara Botmane]] (2010 - pašlaik)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Regnārs Vaivars-Vāgentrocs''' (dzimis {{dat|1973|12|22}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]].

Mācījies [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kuru beidzis 1997. gadā un ieguvis diplomu aktiera un režisora specialitātē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/regnars-vaivars|title=Regnārs Vaivars|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

Iestudējis izrādes vairākos Latvijas teātros — [[Nacionālais teātris|Nacionālajā]], [[Dailes teātris|Dailes]], [[Liepājas teātris|Liepājas]], [[Valmieras teātris|Valmieras]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://liepajasteatris.lv/makslinieks/regnars-vaivars/|title=Regnārs Vaivars|publisher=Liepājas teātris}}&lt;/ref&gt;

Tēlojis lomas filmās:
* &quot;[[Tristans un Izolde. Trīs stāsti par...]]&quot; (īsfilma, 1999)
* &quot;[[Slikta vieta]]&quot; (īsfilma, 2001)
* &quot;[[Labās rokas]]&quot; (2001)
* &quot;[[Čižiks. 7 lidojumi]]&quot; (īsfilma, 2002)
* &quot;[[Es mīlu jūsu meitu!]]&quot; (2004)
* &quot;[[Golfa straume zem ledus kalna]]&quot; (2012)
* &quot;[[TUR (filma)|TUR]]&quot; (2019)
Par lomu filmā &quot;Golfa straume zem ledus kalna&quot; nominēts [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvai]] &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/911/ Regnārs Vaivars] filmas.lv
* {{IMDB|0883321}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaivars, Regnārs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]</text>
      <sha1>7utciigcmc91qs57f90u0d1wcogqy8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nazems Kadri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362808</id>
    <revision>
      <id>3672706</id>
      <parentid>3640314</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:28:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3704" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Nazems Kadri
 |      vārds_orig = ''Nazem Kadri''
 |          attēls = Kadri_2017.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|6}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Landona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 88 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2010
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 7., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2009. gada NHL drafts|2009]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2014—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2022
* [[Stenlija kauss]] — 2022&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu.d?id=54488852&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|6|28||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Nazems Kadri''' ({{Val-en|Nazem Kadri}}; dzimis {{dat|1990|10|6}}) ir [[Libāna]]s [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Kanāda]]s [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Kadri spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
Juniora vecumā Kadri spēlēja [[Ontario hokeja līga]]s klubu [[Kičeneras &quot;Rangers&quot;]] un [[Landonas &quot;Knights&quot;]] sastāvā. 2008. gadā &quot;Rangers&quot; sastāvā kļuva par līgas čempionu, taču divus gadus vēlāk &quot;Knights&quot; rindās spēlēja arī līgas Zvaigžņu spēlē. Lai gan jau [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] uzbrucēju izvēlējās [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], pēc dalības tās pirmssezonas nometnē Kadri atgriezās &quot;Knights&quot; sastāvā. 2010. gada februārī Kadri tika izsaukts uz [[NHL]], &quot;Maple Leafs&quot; rindās aizvadot debijas spēli NHL.

Arī 2010.—11. gada sezonas pirmssezonas nometnē Kadri neizcīnīja vietu &quot;Maple Leafs&quot; sastāvā, tiekot nosūtīts uz [[Amerikas hokeja līga]]s vienību [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]. Sezonas turpinājumā uzbrucējs NHL gan aizvadīja 21 spēli. [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] sastāvā uzbrucējam izdevās nostiprināties vien 2012.—13. gada sezonā. 2013.—14. gada sezonu Kadri noslēdza ar 50 rezultativitātes punktiem, tādējādi kļūdams par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2017. gada janvārī guva savas NHL karjeras 100. vārtus.

[[2019]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Kadri 2022. gadā izcīnīja Stenlija kausu ar [[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]], kļūstot par pirmo musulmaņu spēlētāju, kurš izcīnījis kausu.&lt;ref&gt;https://www.sportsnet.ca/nhl/article/back-home-muslim-hockey-community-beaming-after-kadris-historic-moment/&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Naidžems Kadri}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>echs5ed1qvxkmvhlvooup413lx5dbuv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672708</id>
      <parentid>3672706</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:30:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3698" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Nazems Kadri
 |      vārds_orig = ''Nazem Kadri''
 |          attēls = Kadri_2017.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|6}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Landona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 88 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2010
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 7., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2009. gada NHL drafts|2009]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2014—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2022
* [[Stenlija kauss]] — 2022&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu.d?id=54488852&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|19||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Nazems Kadri''' ({{Val-en|Nazem Kadri}}; dzimis {{dat|1990|10|6}}) ir [[Libāna]]s [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Kanāda]]s [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Kadri spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
Juniora vecumā Kadri spēlēja [[Ontario hokeja līga]]s klubu [[Kičeneras &quot;Rangers&quot;]] un [[Landonas &quot;Knights&quot;]] sastāvā. 2008. gadā &quot;Rangers&quot; sastāvā kļuva par līgas čempionu, taču divus gadus vēlāk &quot;Knights&quot; rindās spēlēja arī līgas Zvaigžņu spēlē. Lai gan jau [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] uzbrucēju izvēlējās [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], pēc dalības tās pirmssezonas nometnē Kadri atgriezās &quot;Knights&quot; sastāvā. 2010. gada februārī Kadri tika izsaukts uz [[NHL]], &quot;Maple Leafs&quot; rindās aizvadot debijas spēli NHL.

Arī 2010.—11. gada sezonas pirmssezonas nometnē Kadri neizcīnīja vietu &quot;Maple Leafs&quot; sastāvā, tiekot nosūtīts uz [[Amerikas hokeja līga]]s vienību [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]. Sezonas turpinājumā uzbrucējs NHL gan aizvadīja 21 spēli. [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] sastāvā uzbrucējam izdevās nostiprināties vien 2012.—13. gada sezonā. 2013.—14. gada sezonu Kadri noslēdza ar 50 rezultativitātes punktiem, tādējādi kļūdams par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2017. gada janvārī guva savas NHL karjeras 100. vārtus.

[[2019]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Kadri 2022. gadā izcīnīja Stenlija kausu ar [[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]], kļūstot par pirmo musulmaņu spēlētāju, kurš izcīnījis kausu.&lt;ref&gt;https://www.sportsnet.ca/nhl/article/back-home-muslim-hockey-community-beaming-after-kadris-historic-moment/&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Naidžems Kadri}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>pm3jn1lgpgym309qvgphdjgsvk2ji8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672711</id>
      <parentid>3672708</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3743" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Nazems Kadri
 |      vārds_orig = ''Nazem Kadri''
 |          attēls = Kadri_2017.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|6}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Landona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 88 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2010
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 7., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2009. gada NHL drafts|2009]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2014—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2022
* [[Stenlija kauss]] — 2022&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu.d?id=54488852&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|19||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Nazems Kadri''' ({{Val-en|Nazem Kadri}}; dzimis {{dat|1990|10|6}}) ir [[Libāna]]s [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Kanāda]]s [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Kadri spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
Juniora vecumā Kadri spēlēja [[Ontario hokeja līga]]s klubu [[Kičeneras &quot;Rangers&quot;]] un [[Landonas &quot;Knights&quot;]] sastāvā. 2008. gadā &quot;Rangers&quot; sastāvā kļuva par līgas čempionu, taču divus gadus vēlāk &quot;Knights&quot; rindās spēlēja arī līgas Zvaigžņu spēlē. Lai gan jau [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] uzbrucēju izvēlējās [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], pēc dalības tās pirmssezonas nometnē Kadri atgriezās &quot;Knights&quot; sastāvā. 2010. gada februārī Kadri tika izsaukts uz [[NHL]], &quot;Maple Leafs&quot; rindās aizvadot debijas spēli NHL.

Arī 2010.—11. gada sezonas pirmssezonas nometnē Kadri neizcīnīja vietu &quot;Maple Leafs&quot; sastāvā, tiekot nosūtīts uz [[Amerikas hokeja līga]]s vienību [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]. Sezonas turpinājumā uzbrucējs NHL gan aizvadīja 21 spēli. [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] sastāvā uzbrucējam izdevās nostiprināties vien 2012.—13. gada sezonā. 2013.—14. gada sezonu Kadri noslēdza ar 50 rezultativitātes punktiem, tādējādi kļūdams par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2017. gada janvārī guva savas NHL karjeras 100. vārtus.

[[2019]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Kadri 2022. gadā izcīnīja Stenlija kausu ar [[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]], kļūstot par pirmo musulmaņu spēlētāju, kurš izcīnījis kausu.&lt;ref&gt;https://www.sportsnet.ca/nhl/article/back-home-muslim-hockey-community-beaming-after-kadris-historic-moment/&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Naidžems Kadri}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>b433gxkwxebux2kjsaeimpzczv312ve</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672714</id>
      <parentid>3672711</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:34:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3869" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Nazems Kadri
 |      vārds_orig = ''Nazem Kadri''
 |          attēls = Kadri_2017.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|6}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Landona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 88 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2010
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 7., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2009. gada NHL drafts|2009]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2014—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2022
* [[Stenlija kauss]] — 2022&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu.d?id=54488852&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|19||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Nazems Kadri''' ({{Val-en|Nazem Kadri}}; dzimis {{dat|1990|10|6}}) ir [[Libāna]]s [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Kanāda]]s [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Kadri spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā.

== Spēlētāja karjera ==
Juniora vecumā Kadri spēlēja [[Ontario hokeja līga]]s klubu [[Kičeneras &quot;Rangers&quot;]] un [[Landonas &quot;Knights&quot;]] sastāvā. 2008. gadā &quot;Rangers&quot; sastāvā kļuva par līgas čempionu, taču divus gadus vēlāk &quot;Knights&quot; rindās spēlēja arī līgas Zvaigžņu spēlē. Lai gan jau [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] uzbrucēju izvēlējās [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], pēc dalības tās pirmssezonas nometnē Kadri atgriezās &quot;Knights&quot; sastāvā. 2010. gada februārī Kadri tika izsaukts uz [[NHL]], &quot;Maple Leafs&quot; rindās aizvadot debijas spēli NHL.

Arī 2010.—11. gada sezonas pirmssezonas nometnē Kadri neizcīnīja vietu &quot;Maple Leafs&quot; sastāvā, tiekot nosūtīts uz [[Amerikas hokeja līga]]s vienību [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]. Sezonas turpinājumā uzbrucējs NHL gan aizvadīja 21 spēli. [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] sastāvā uzbrucējam izdevās nostiprināties vien 2012.—13. gada sezonā. 2013.—14. gada sezonu Kadri noslēdza ar 50 rezultativitātes punktiem, tādējādi kļūdams par vienu no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2017. gada janvārī guva savas NHL karjeras 100. vārtus.

[[2019]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Kadri 2022. gadā izcīnīja Stenlija kausu ar [[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]], kļūstot par pirmo musulmaņu spēlētāju, kurš izcīnījis kausu.&lt;ref&gt;https://www.sportsnet.ca/nhl/article/back-home-muslim-hockey-community-beaming-after-kadris-historic-moment/&lt;/ref&gt;

2022. gada 18. augustā Kadri ar [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] parakstīja līgumu uz septiņiem gadiem par 49 miljoniem ASV dolāru.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Naidžems Kadri}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>5mwxo94xt9acqlmvi9bygawf7js5z5s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Visvalža iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369795</id>
    <revision>
      <id>3672698</id>
      <parentid>3417198</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <comment>vēsturiskie nosaukumi boldā + wikisaite</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2447" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Visvalža iela
| attēls = Visvalža iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = 
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
| ielas garums = 258 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = {{ubl|Otrais Kurmanovu dambis|Popova dambis|Popova iela}}
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Visvalža iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Visvalža iela sākas pie [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Satekles iela|Satekles ielu]]. Ielas kopējais garums ir 258 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

Vēsturiskais nosaukums — '''Otrais Kurmanovu dambis''', pēc apkaimes dārznieku dzimtas uzvārda. Kad 18. gadsimta beigās tirgotāji Popovi šeit atvēra fabriku, iegājās nosaukums &quot;'''Popova dambis'''&quot;. 1876. gada kartē redzama '''Popova iela'''. 1936. gadā iela pārsaukta 13. gadsimta latgaļu feodāļa [[Visvaldis|Visvalža]] vārdā.&lt;ref&gt;''Энциклопедия &quot;Рига&quot;'', 1989., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 232. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/jazi1936n096{{!}}article:DIVL97 |title=Ielu &quot;kristības&quot; galvaspilsētā. Jaunākās Ziņas 29.04.1936, {{dat|2020|06|21|SK}} |access-date=21.06.2020 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/jazi1936n096{{!}}article:DIVL97 }}&lt;/ref&gt;

Visvalža ielā atrodas [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte]], [[Rīgas Ukraiņu vidusskola]] un [[Rīgas 15. vidusskola]].

== Ielu savienojumi ==
Visvalža iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]];
* [[Satekles iela]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]]</text>
      <sha1>43ttiojo4isrcek4zebcg8gjbi7s786</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672700</id>
      <parentid>3672698</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T14:00:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2462" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Visvalža iela
| attēls = Visvalža iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = 
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
| ielas garums = 258 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = {{ubl|Otrais Kurmanovu dambis|Popova dambis|Popova iela}}
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Visvalža iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Visvalža iela sākas pie [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Satekles iela|Satekles ielu]]. Ielas kopējais garums ir 258 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

Visvalža ielā atrodas [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte]], [[Rīgas Ukraiņu vidusskola]] un [[Rīgas 15. vidusskola]].

== Vēsture ==
Vēsturiskais nosaukums — '''Otrais Kurmanovu dambis''', pēc apkaimes dārznieku dzimtas uzvārda. Kad 18. gadsimta beigās tirgotāji Popovi šeit atvēra fabriku, iegājās nosaukums &quot;'''Popova dambis'''&quot;. 1876. gada kartē redzama '''Popova iela'''. 1936. gadā iela pārsaukta 13. gadsimta latgaļu feodāļa [[Visvaldis|Visvalža]] vārdā.&lt;ref&gt;''Энциклопедия &quot;Рига&quot;'', 1989., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 232. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/jazi1936n096{{!}}article:DIVL97 |title=Ielu &quot;kristības&quot; galvaspilsētā. Jaunākās Ziņas 29.04.1936, {{dat|2020|06|21|SK}} |access-date=21.06.2020 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/jazi1936n096{{!}}article:DIVL97 }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Visvalža iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]];
* [[Satekles iela]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]]</text>
      <sha1>edfdufjogdwp8vnjrehloi6rgar0uwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizstājamība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371437</id>
    <revision>
      <id>3672846</id>
      <parentid>3372062</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:36:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="590" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada janvāris}}
[[Ekonomika|Ekonomikā]] '''aizstājamība''' ({{val-en|fungibility}}, {{val-de|Fungibilität}})&lt;ref&gt;{{AkadTerm|term=aizstājamība|lang=LV}}&lt;/ref&gt; ir [[prece]]s īpašība, ka tās individuālās vienības ir savstarpēji aizstājamas. Piemēram, viens [[kilograms]] tīra [[zelts|zelta]] ir tikpat vērtīgs kā jebkurš cits kilograms tīra zelta. Kā citus piemērus var minēt uzņēmumu akcijas, parādzīmes, citus [[cēlmetāls|cēlmetālus]] un [[valūta]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Preces]]</text>
      <sha1>c5m1wmase7zznoyhxuybcmxurok0j9y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dragon kosmosa kuģi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>372429</id>
    <revision>
      <id>3672782</id>
      <parentid>3609800</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:33:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1431" xml:space="preserve">{{navbox
|title = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' kosmosa kuģi
|name = Dragon kosmosa kuģi
| state = {{{state|autocollapse}}}
| bodyclass = hlist

|group1 = ''Dragon'' makets
|list1 = 
* [[Dragon Spacecraft Qualification Unit]]

|group2 = ''Dragon'' kravas kuģi
|list2 = 
* [[Dragon C1|Demo Flight 1]]
* [[Dragon C2|Demo Flight 2]]
* [[SpaceX CRS-1|CRS-1]]
* [[SpaceX CRS-2|CRS-2]]
* [[SpaceX CRS-3|CRS-3]]
* [[SpaceX CRS-4|CRS-4]]
* [[SpaceX CRS-5|CRS-5]]
* [[SpaceX CRS-6|CRS-6]]
* &lt;s&gt;[[SpaceX CRS-7|CRS-7]]&lt;/s&gt;
* [[SpaceX CRS-8|CRS-8]]
* [[SpaceX CRS-9|CRS-9]]
* [[SpaceX CRS-10|CRS-10]]
* [[SpaceX CRS-11|CRS-11]]
* [[SpaceX CRS-12|CRS-12]]
* [[SpaceX CRS-13|CRS-13]]
* [[SpaceX CRS-14|CRS-14]]
* [[SpaceX CRS-15|CRS-15]]
* [[SpaceX CRS-16|CRS-16]]
* [[SpaceX CRS-17|CRS-17]]
* [[SpaceX CRS-18|CRS-18]]
* [[SpaceX CRS-19|CRS-19]]
* [[SpaceX CRS-20|CRS-20]]

|group3 = ''Cargo Dragon''
|list3 = 
* [[SpaceX CRS-21|CRS-21]]
* [[SpaceX CRS-22|CRS-22]]
* [[SpaceX CRS-23|CRS-23]]
* [[SpaceX CRS-24|CRS-24]]
* [[SpaceX CRS-25|CRS-25]]

|group4 = ''Crew Dragon''
|list4 = 
* [[Crew Dragon Demo-1|Demo-1]]
* [[Crew Dragon In-Flight Abort Test|In-Flight Abort Test]]
* [[Crew Dragon Demo-2|Demo-2]]
* [[SpaceX Crew-1|Crew-1]]
* [[SpaceX Crew-2|Crew-2]]
* [[Inspiration4]]
* [[SpaceX Crew-3|Crew-3]]
* [[Ax-1]]
* [[SpaceX Crew-4|Crew-4]]

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gllitk2wbevfzr4bs9m8wi23qo9bqt9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frederiks Šrams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396333</id>
    <revision>
      <id>3672747</id>
      <parentid>3432979</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:30:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2163" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Frederiks Šrams
| image = [[Attēls:ISL-HRV (15) (cropped).jpg|220px]]
| caption = Šrams 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|19}}
| birth_place = {{vieta|Dānija}}
| height = 198
| currentclub = {{flaga|Dānija}} [[Lyngby Boldklub|Lyngby]]
| clubnumber = 28
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2014-2015
| clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Vestsjælland]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2016-2019
| clubs2 = {{flaga|Dānija}} [[FC Roskilde]]
| caps2 = 84
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012-2013
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2014-2015
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2017–
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 0
| pcupdate = 08.03.2021.
| ntupdate = 08.03.2021.
| goals3 = 0
| years5 = 2020-
| years4 = 2019
| years3 = 2019
| goals4 = 0
| caps3 = 1
| clubs5 = {{flaga|Dānija}} [[Lyngby Boldklub|Lyngby]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Lyngby Boldklub|Lyngby]]
| clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]]
| caps5 = 1
| caps4 = 0
| goals5 = 0
}}

'''Frederiks Augusts Albrehts Šrams''' ({{val|is|Frederik August Albrecht Schram}}; dzimis {{dat|1995|1|19}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] kluba ''[[Lyngby Boldklub]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Šrams, Frederiks}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]]</text>
      <sha1>oowimd0bwe2cdw4cdnqc0gvm1jkih6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Universitātes Rakstu māja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404540</id>
    <revision>
      <id>3672844</id>
      <parentid>3565275</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:23:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4764" xml:space="preserve">{{coord|56|56|14.0|N|24|5|46.3|E|display=title}}
'''Latvijas Universitātes Rakstu māja'''&lt;ref&gt;[https://www.tornakalns.lu.lv/ tornakalns.lu.lv]&lt;/ref&gt; būs [[Latvijas Universitātes Bibliotēka]]s, sešu fakultāšu ([[Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte|Biznesa vadības un ekonomikas]], [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte|Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas]], [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu]], [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas]] un [[LU Teoloģijas fakultāte]]s), kā arī [[LU Filozofijas un socioloģijas institūts|Filozofijas un socioloģijas]], [[LU Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas]] un [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latviešu Vēstures institūtu]]  kopīgs akadēmiskais centrs [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]] 1, [[Torņakalns|Torņakalnā]] [[Rīga|Rīgā]].
 
LU Rakstu māja būs trešā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur līdz 2023. gadam paredzēts izveidot LU studentu pilsētiņu, kurā ietilps arī [[Latvijas Universitātes Dabas māja|Dabas māja]], [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu māja]], [[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja|Tehnoloģiju māja]], [[Latvijas Universitātes Veselības māja|Veselības māja]], [[Latvijas Universitātes Sporta māja|Sporta māja]], kā arī [[Latvijas Universitātes Studentu un viesu māja|Studentu un viesu māja]].

== Celtniecība ==
Rakstu mājas būvniecībai 2017. gada 20. jūlijā Latvijas Universitāte noslēdza līgumu ar [[Eiropas investīciju banka|Eiropas investīciju banku]] par aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/visu-lu-kompleksu-grib-pabeigt-paris-gados-14165687 Visu LU kompleksu grib pabeigt pāris gados] [[Diena]], 2017. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;
Rakstu mājas būvniecības iepirkums sākotnēji tika izsludināts 2018. gada pavasarī, prognozētā līgumcena bija 33 miljoni eiro. Pieteicās septiņi būvuzņēmumi, tomēr septembrī LU rektora pienākumu izpildītājs [[Gvido Straube]] paziņoja, ka iepirkums ir apturēts un tiek veidota arī jauna iepirkuma komisija.
2019. gada novembrī LU izsludināja jaunu iepirkumu par Rakstu mājas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.
Paredzamā līgumcena bija norādīta 35 miljoni eiro.
LU plānoja līdz 2020. gada pavasarim noslēgt līgumu par projektēšanu un būvēšanu, bet ēku nodot ekspluatācijā 2023. gada maijā,&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/izsludina-jaunu-iepirkumu-lu-rakstu-majas-buvniecibai-par-35-miljoniem Kurš būvēs LU Rakstu māju par 35 miljoniem?] [[LETA]] 2019. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt; taču 2020. gada martā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza slēgt līgumu par Rakstu mājas būvniecības iepirkumu, jo janvārī būvfirma SIA “Merks” bija iesniegusi sūdzību par būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/iub-aizliedz-slegt-ligumu-par-lu-rakstu-majas-buvniecibas-iepirkumu IUB aizliedz slēgt līgumu par LU Rakstu mājas būvniecības iepirkumu] LETA 2020. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

2021. gada 18. jūnijā kļuva zināms, ka Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai, kas atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei.
Pēc tās atklāšanas uz šo LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes, kā arī trīs institūti, LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, Studentu pašpārvalde un [[Radio Naba]] studija.

== Ēka ==
Rakstu mājas kopējā virszemes stāvu platība plānota 32 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, kas sadalīta astoņos virszemes stāvos. Tā nodrošinās studiju vietas 4500 studentiem un 400 darbavietas personālam. Rakstu mājā būs transformējama 500 sēdvietu liela auditorija, meditācijas telpa, izstāžu zāle, kā arī divi ātriji.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rudeni-saks-lu-akademiska-centra-rakstu-majas-buvniecibu.d?id=53313493 Rudenī sāks LU Akadēmiskā centra 'Rakstu mājas' būvniecību] delfi.lv 18.06.2021 &lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&amp;page=4 2015. gadā uzcelts Universitātes centrs Torņkalnā]


{{LU akadēmiskais centrs}}

[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Torņakalns]]</text>
      <sha1>6fkso0hgi0ais14p44ccawib0s5ovpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3672770</id>
      <parentid>3672308</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:01:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6793" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-08-19 18:01:05{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 32 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 18 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Nav pamatota nozīmība || 
|-
| {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 16 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}&lt;/nowiki&gt; || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022)
|-
| {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 11 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst, ja kāds &quot;zaļais&quot; neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.&lt;/nowiki&gt; || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>dz00kis81aynza4o2x1ym7k46b48n9o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kauja par Jelgavu (1944)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424609</id>
    <revision>
      <id>3672758</id>
      <parentid>3559681</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:41:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sagrautā Jelgava */ +bilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7171" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1944. gada kaujai par Jelgavai|Jelgavas atbrīvošana (1919)|kauja par Jelgavu}}
{{Kauja infobox
|kauja=Kauja par Jelgavu (1944)
|attēls=19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg
|paraksts=
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]|laiks=1944. gada 30. jūlijs-7. augusts|vieta= Jelgava|iznāk=Sarkanās armijas uzvara
|puse1=[[Padomju Savienība|PSRS]]|puse2=[[Trešais reihs]]|karavad1=ģenerālleitnants Viktors Obuhovs
|karavad2= pulkvežleitnants [[Indriķis Jurko]], ģenerālmajors Debesī
|spēki1= 1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija
|spēki2= [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]]
|zaud1= |zaud2= }}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''1944. gada kauja par Jelgavu''' bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] kaujas [[Jelgava]]s pilsētā no [[1944]]. gada 30. jūlija līdz 7. augustam,  [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma]] ietvaros. 
Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par &quot;cietoksni&quot;, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]].

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā &quot;Bagrations&quot; Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta [[Armiju grupa &quot;Centrs&quot;|armiju grupu &quot;Centrs&quot;]].  
24. jūlijā notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma [[Šauļi|Šauļus]] un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] deva uzdevumu  virzīties uz ziemeļiem un iziet pie [[Baltijas jūra]]s, lai ielenktu vācu armijas grupu &quot;Ziemeļi&quot;.

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|thumb|right|300px|[[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]] Jelgavas pilī aizsardzības kauju laikā 1944. gada jūlija beigās.]]
[[Attēls:Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām. 2000-09-02 - panoramio.jpg|thumb|300px|Piemineklis 1944. gada Jelgavas kaujām.]]
27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (''3-я воздушная армия'') veica trīs uzlidojumus [[Jelgavas dzelzceļa stacija]]i. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja [[Jelgavas aerodroms|Jelgavas aerodromu]]. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus.
28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (''3-й гвардейский механизированный корпус'') ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]] un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.
29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

=== Sarkanās armijas uzbrukums ===
30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā “Nakts kaujas grupa 12” (''Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]'') veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma [[Jelgavas cukurfabrika]]s teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili. 
Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]].

=== Vērmahta pretuzbrukums ===
Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta. 
7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[http://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/vesture-1/vesture/ Vēsture]&lt;/ref&gt;

== Sagrautā Jelgava ==
[[Attēls:1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|thumb]]
&lt;gallery&gt;
Jelgavas Latviešu biedrības ēka pēc 1944. gada.jpg|[[Jelgavas Latviešu biedrība]]s ēka [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] 
Sagrautā Jelgavas pils pēc 1944.jpg.jpg|Sagrautā [[Jelgavas pils]] 
Sagrautā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca pēc 1944.jpg|Sagrautā [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
Sagrautā Jelgava pēc 1944.webp|Skats uz sagrauto pilsētu no [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Annas baznīcas]] torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi) 
Sarkanās armijas sagrautā Jelgava 1944.jpg|Sagrautā Jelgava
1944. gada augustā sagrautā Jelgava.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar Pilssalas celtnēm.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* J. Blīvis. Jelgavas aizstāvēšana 1944. gada vasarā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jelgavas vēsture]]</text>
      <sha1>qnawkpo1g90kxtf00ydtmhhpyan1uzf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672761</id>
      <parentid>3672758</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sagrautā Jelgava */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7171" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1944. gada kaujai par Jelgavai|Jelgavas atbrīvošana (1919)|kauja par Jelgavu}}
{{Kauja infobox
|kauja=Kauja par Jelgavu (1944)
|attēls=19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg
|paraksts=
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]|laiks=1944. gada 30. jūlijs-7. augusts|vieta= Jelgava|iznāk=Sarkanās armijas uzvara
|puse1=[[Padomju Savienība|PSRS]]|puse2=[[Trešais reihs]]|karavad1=ģenerālleitnants Viktors Obuhovs
|karavad2= pulkvežleitnants [[Indriķis Jurko]], ģenerālmajors Debesī
|spēki1= 1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija
|spēki2= [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]]
|zaud1= |zaud2= }}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''1944. gada kauja par Jelgavu''' bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] kaujas [[Jelgava]]s pilsētā no [[1944]]. gada 30. jūlija līdz 7. augustam,  [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma]] ietvaros. 
Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par &quot;cietoksni&quot;, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]].

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā &quot;Bagrations&quot; Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta [[Armiju grupa &quot;Centrs&quot;|armiju grupu &quot;Centrs&quot;]].  
24. jūlijā notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma [[Šauļi|Šauļus]] un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] deva uzdevumu  virzīties uz ziemeļiem un iziet pie [[Baltijas jūra]]s, lai ielenktu vācu armijas grupu &quot;Ziemeļi&quot;.

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|thumb|right|300px|[[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]] Jelgavas pilī aizsardzības kauju laikā 1944. gada jūlija beigās.]]
[[Attēls:Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām. 2000-09-02 - panoramio.jpg|thumb|300px|Piemineklis 1944. gada Jelgavas kaujām.]]
27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (''3-я воздушная армия'') veica trīs uzlidojumus [[Jelgavas dzelzceļa stacija]]i. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja [[Jelgavas aerodroms|Jelgavas aerodromu]]. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus.
28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (''3-й гвардейский механизированный корпус'') ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]] un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.
29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

=== Sarkanās armijas uzbrukums ===
30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā “Nakts kaujas grupa 12” (''Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]'') veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma [[Jelgavas cukurfabrika]]s teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili. 
Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]].

=== Vērmahta pretuzbrukums ===
Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta. 
7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[http://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/vesture-1/vesture/ Vēsture]&lt;/ref&gt;

== Sagrautā Jelgava ==
[[Attēls:1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|thumb]]
&lt;gallery&gt;
Jelgavas Latviešu biedrības ēka pēc 1944. gada.jpg|[[Jelgavas Latviešu biedrība]]s ēka [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] 
Sagrautā Jelgavas pils pēc 1944.jpg.jpg|Sagrautā [[Jelgavas pils]] 
Sagrautā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca pēc 1944.jpg|Sagrautā [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
Sagrautā Jelgava pēc 1944.webp|Skats uz sagrauto pilsētu no [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Annas baznīcas]] torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi) 
Sarkanās armijas sagrautā Jelgava 1944.jpg|Sagrautā Jelgava
1944. gada augustā sagrautā Jelgava.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* J. Blīvis. Jelgavas aizstāvēšana 1944. gada vasarā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jelgavas vēsture]]</text>
      <sha1>mq3t5feht6eajzopy9swloivotj8l7z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672763</id>
      <parentid>3672761</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:47:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sagrautā Jelgava */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7273" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1944. gada kaujai par Jelgavai|Jelgavas atbrīvošana (1919)|kauja par Jelgavu}}
{{Kauja infobox
|kauja=Kauja par Jelgavu (1944)
|attēls=19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg
|paraksts=
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]|laiks=1944. gada 30. jūlijs-7. augusts|vieta= Jelgava|iznāk=Sarkanās armijas uzvara
|puse1=[[Padomju Savienība|PSRS]]|puse2=[[Trešais reihs]]|karavad1=ģenerālleitnants Viktors Obuhovs
|karavad2= pulkvežleitnants [[Indriķis Jurko]], ģenerālmajors Debesī
|spēki1= 1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija
|spēki2= [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]]
|zaud1= |zaud2= }}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''1944. gada kauja par Jelgavu''' bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] kaujas [[Jelgava]]s pilsētā no [[1944]]. gada 30. jūlija līdz 7. augustam,  [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma]] ietvaros. 
Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par &quot;cietoksni&quot;, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]].

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā &quot;Bagrations&quot; Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta [[Armiju grupa &quot;Centrs&quot;|armiju grupu &quot;Centrs&quot;]].  
24. jūlijā notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma [[Šauļi|Šauļus]] un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] deva uzdevumu  virzīties uz ziemeļiem un iziet pie [[Baltijas jūra]]s, lai ielenktu vācu armijas grupu &quot;Ziemeļi&quot;.

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|thumb|right|300px|[[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]] Jelgavas pilī aizsardzības kauju laikā 1944. gada jūlija beigās.]]
[[Attēls:Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām. 2000-09-02 - panoramio.jpg|thumb|300px|Piemineklis 1944. gada Jelgavas kaujām.]]
27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (''3-я воздушная армия'') veica trīs uzlidojumus [[Jelgavas dzelzceļa stacija]]i. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja [[Jelgavas aerodroms|Jelgavas aerodromu]]. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus.
28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (''3-й гвардейский механизированный корпус'') ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]] un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.
29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

=== Sarkanās armijas uzbrukums ===
30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā “Nakts kaujas grupa 12” (''Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]'') veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma [[Jelgavas cukurfabrika]]s teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili. 
Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]].

=== Vērmahta pretuzbrukums ===
Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta. 
7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[http://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/vesture-1/vesture/ Vēsture]&lt;/ref&gt;

== Sagrautā Jelgava ==
[[Attēls:1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar dzelzceļu.jpg|thumb]]
&lt;gallery&gt;
Jelgavas Latviešu biedrības ēka pēc 1944. gada.jpg|[[Jelgavas Latviešu biedrība]]s ēka [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] 
Sagrautā Jelgavas pils pēc 1944.jpg.jpg|Sagrautā [[Jelgavas pils]] 
Sagrautā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca pēc 1944.jpg|Sagrautā [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
Sagrautā Jelgava pēc 1944.webp|Skats uz sagrauto pilsētu no [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Annas baznīcas]] torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi) 
Sarkanās armijas sagrautā Jelgava 1944.jpg|Sagrautā Jelgava
1944. gada augustā sagrautā Jelgava.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar dzelzceļu.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (skats uz dzelzceļa tiltu)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* J. Blīvis. Jelgavas aizstāvēšana 1944. gada vasarā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jelgavas vēsture]]</text>
      <sha1>p8m4bkpgymzditkkgormalv40bar8li</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672765</id>
      <parentid>3672763</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sagrautā Jelgava */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7452" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1944. gada kaujai par Jelgavai|Jelgavas atbrīvošana (1919)|kauja par Jelgavu}}
{{Kauja infobox
|kauja=Kauja par Jelgavu (1944)
|attēls=19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg
|paraksts=
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]|laiks=1944. gada 30. jūlijs-7. augusts|vieta= Jelgava|iznāk=Sarkanās armijas uzvara
|puse1=[[Padomju Savienība|PSRS]]|puse2=[[Trešais reihs]]|karavad1=ģenerālleitnants Viktors Obuhovs
|karavad2= pulkvežleitnants [[Indriķis Jurko]], ģenerālmajors Debesī
|spēki1= 1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija
|spēki2= [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]]
|zaud1= |zaud2= }}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''1944. gada kauja par Jelgavu''' bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] kaujas [[Jelgava]]s pilsētā no [[1944]]. gada 30. jūlija līdz 7. augustam,  [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma]] ietvaros. 
Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par &quot;cietoksni&quot;, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]].

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā &quot;Bagrations&quot; Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta [[Armiju grupa &quot;Centrs&quot;|armiju grupu &quot;Centrs&quot;]].  
24. jūlijā notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma [[Šauļi|Šauļus]] un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] deva uzdevumu  virzīties uz ziemeļiem un iziet pie [[Baltijas jūra]]s, lai ielenktu vācu armijas grupu &quot;Ziemeļi&quot;.

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|thumb|right|300px|[[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]] Jelgavas pilī aizsardzības kauju laikā 1944. gada jūlija beigās.]]
[[Attēls:Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām. 2000-09-02 - panoramio.jpg|thumb|300px|Piemineklis 1944. gada Jelgavas kaujām.]]
27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (''3-я воздушная армия'') veica trīs uzlidojumus [[Jelgavas dzelzceļa stacija]]i. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja [[Jelgavas aerodroms|Jelgavas aerodromu]]. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus.
28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (''3-й гвардейский механизированный корпус'') ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]] un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.
29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

=== Sarkanās armijas uzbrukums ===
30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā “Nakts kaujas grupa 12” (''Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]'') veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma [[Jelgavas cukurfabrika]]s teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili. 
Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]].

=== Vērmahta pretuzbrukums ===
Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta. 
7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[http://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/vesture-1/vesture/ Vēsture]&lt;/ref&gt;

== Sagrautā Jelgava ==
Pāris gadus pēc Jelgavas nobombardēšanas [[PSRS]] kinematogrāfisti pilsētas drupās uzņēma filmu „Staļingradas kauja”. Filmēšanas laikā 1947. gada vasarā galīgi tika nopostītas vēl saglabājušies seno ēku mūri pilsētas centrā. 
&lt;gallery&gt;
Jelgavas Latviešu biedrības ēka pēc 1944. gada.jpg|[[Jelgavas Latviešu biedrība]]s ēka [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] 
Sagrautā Jelgavas pils pēc 1944.jpg.jpg|Sagrautā [[Jelgavas pils]] 
Sagrautā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca pēc 1944.jpg|Sagrautā [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
Sagrautā Jelgava pēc 1944.webp|Skats uz sagrauto pilsētu no [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Annas baznīcas]] torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi) 
Sarkanās armijas sagrautā Jelgava 1944.jpg|Sagrautā Jelgava
1944. gada augustā sagrautā Jelgava.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar dzelzceļu.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (skats uz dzelzceļa tiltu)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* J. Blīvis. Jelgavas aizstāvēšana 1944. gada vasarā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jelgavas vēsture]]</text>
      <sha1>r3g235yhchzpj8l7sk091vwqe031xi6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672766</id>
      <parentid>3672765</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:57:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sagrautā Jelgava */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7456" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1944. gada kaujai par Jelgavai|Jelgavas atbrīvošana (1919)|kauja par Jelgavu}}
{{Kauja infobox
|kauja=Kauja par Jelgavu (1944)
|attēls=19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg
|paraksts=
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]|laiks=1944. gada 30. jūlijs-7. augusts|vieta= Jelgava|iznāk=Sarkanās armijas uzvara
|puse1=[[Padomju Savienība|PSRS]]|puse2=[[Trešais reihs]]|karavad1=ģenerālleitnants Viktors Obuhovs
|karavad2= pulkvežleitnants [[Indriķis Jurko]], ģenerālmajors Debesī
|spēki1= 1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija
|spēki2= [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]]
|zaud1= |zaud2= }}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''1944. gada kauja par Jelgavu''' bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] kaujas [[Jelgava]]s pilsētā no [[1944]]. gada 30. jūlija līdz 7. augustam,  [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma]] ietvaros. 
Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par &quot;cietoksni&quot;, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]].

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā &quot;Bagrations&quot; Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta [[Armiju grupa &quot;Centrs&quot;|armiju grupu &quot;Centrs&quot;]].  
24. jūlijā notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma [[Šauļi|Šauļus]] un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] deva uzdevumu  virzīties uz ziemeļiem un iziet pie [[Baltijas jūra]]s, lai ielenktu vācu armijas grupu &quot;Ziemeļi&quot;.

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|thumb|right|300px|[[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]] Jelgavas pilī aizsardzības kauju laikā 1944. gada jūlija beigās.]]
[[Attēls:Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām. 2000-09-02 - panoramio.jpg|thumb|300px|Piemineklis 1944. gada Jelgavas kaujām.]]
27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (''3-я воздушная армия'') veica trīs uzlidojumus [[Jelgavas dzelzceļa stacija]]i. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja [[Jelgavas aerodroms|Jelgavas aerodromu]]. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus.
28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (''3-й гвардейский механизированный корпус'') ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]] un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.
29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

=== Sarkanās armijas uzbrukums ===
30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas “ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā “Nakts kaujas grupa 12” (''Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]'') veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma [[Jelgavas cukurfabrika]]s teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili. 
Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]].

=== Vērmahta pretuzbrukums ===
Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta. 
7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[http://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/vesture-1/vesture/ Vēsture]&lt;/ref&gt;

== Sagrautā Jelgava ==
Pāris gadus pēc Jelgavas nobombardēšanas [[PSRS]] kinematogrāfisti pilsētas drupās uzņēma filmu „[[Staļingradas kauja]]”. Filmēšanas laikā 1947. gada vasarā galīgi tika nopostītas vēl saglabājušies seno ēku mūri pilsētas centrā. 
&lt;gallery&gt;
Jelgavas Latviešu biedrības ēka pēc 1944. gada.jpg|[[Jelgavas Latviešu biedrība]]s ēka [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] 
Sagrautā Jelgavas pils pēc 1944.jpg.jpg|Sagrautā [[Jelgavas pils]] 
Sagrautā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca pēc 1944.jpg|Sagrautā [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
Sagrautā Jelgava pēc 1944.webp|Skats uz sagrauto pilsētu no [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Annas baznīcas]] torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi) 
Sarkanās armijas sagrautā Jelgava 1944.jpg|Sagrautā Jelgava
1944. gada augustā sagrautā Jelgava.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar dzelzceļu.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (skats uz dzelzceļa tiltu)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* J. Blīvis. Jelgavas aizstāvēšana 1944. gada vasarā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jelgavas vēsture]]</text>
      <sha1>ehwujuf12ld6lka4nqlyne19hgecx0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426685</id>
    <revision>
      <id>3672707</id>
      <parentid>3662875</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5295" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = RU1
| NOCname           = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 4 (visi vīrieši)
| sports            = 2
| flagbearer        = 
| rank              = 
| gold              = 0
| silver            = 0
| bronze            = 0
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Krievijas Impērija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] 
| align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>pm4h7zxqguvsxxqi38ulhd7hwhjwex3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427065</id>
    <revision>
      <id>3672710</id>
      <parentid>3672585</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:31:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17069" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = AUT
| NOCname           = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 16 (visi vīrieši)
| sports            = 4
| flagbearer        = 
| rank              = 16
| gold              = 0
| silver            = 3
| bronze            = 3
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

{{col-begin}} {{col-2}}
=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left|[[Karls Ruberls]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|[[Oto Vāle]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || ― || '''2'''
|}
{{col-2}}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}
{{col-end}}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| [[Milans Neraličs]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 &lt;small&gt;(5. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 &lt;small&gt;(4. kvalifikācija)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Oto Vāle]] || align=center|15:27.0 || align=center|2 &lt;small&gt;(3. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|2:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(3. kvalifikācija)&lt;/small&gt;  ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0 || align=center|2 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:56.1 || align=center|1 &lt;small&gt;(2. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>lenqvfemrhkhp1i1x3m3hs3ptribque</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429505</id>
    <revision>
      <id>3672709</id>
      <parentid>3672169</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:30:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11626" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = BOH
| NOCname           = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 4
| flagbearer        = 
| rank              = 19
| gold              = 0
| silver            = 1
| bronze            = 1
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

{{col-begin}} {{col-2}}
=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― ||  1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Jauktā komanda&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaukto komandu]].&lt;/ref&gt; || '''2'''
|}
{{col-2}}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}
{{col-end}}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;/small&gt;|| colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

; Skrejceļa un šosejas disciplīnas
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(3. grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

; Laukuma disciplīnas
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>n43xen2x1ehu5ycp207y02r8ujgvsci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672716</id>
      <parentid>3672709</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Teniss */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12363" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = BOH
| NOCname           = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 4
| flagbearer        = 
| rank              = 19
| gold              = 0
| silver            = 1
| bronze            = 1
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

{{col-begin}} {{col-2}}
=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― ||  1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Jauktā komanda&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaukto komandu]].&lt;/ref&gt; || '''2'''
|}
{{col-2}}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}
{{col-end}}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;/small&gt;|| colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|-
| ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]]'' || ''[[Hedviga Rozenbaumova]] un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Startēja kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.&lt;/ref&gt; || align=center|''{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un &lt;br/&gt; [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—3; 3―6; 6—2)'' || align=center|''{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (3—6; 0―6)'' || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

; Skrejceļa un šosejas disciplīnas
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(3. grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

; Laukuma disciplīnas
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>czzduqrzgm3ecvms4uihnv1mdbynkpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fiļipovci</title>
    <ns>0</ns>
    <id>432044</id>
    <revision>
      <id>3672676</id>
      <parentid>3072625</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:45:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sjilotana</username>
        <id>108405</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1367" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Fiļipovci
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija
| pushpin_label_position  = 
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Indras pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3721 |title=Informācija par objektu: Fiļipovci |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 6
| population_density_km2  = 
| latd = 55.8471 | latNS = N
| longd = 27.4411 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Fiļipovci''' ir ciems [[Indras pagasts|Indras pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 287 km attālumā no [[Rīga]]s. Nosaukts Anatolija Fiļipoviča vārdā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Krāslavas novada ciemi]]
[[Kategorija:Indras pagasts]]</text>
      <sha1>2o941dp1dm98eq3scjde3ekf73z4qij</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672677</id>
      <parentid>3672676</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:46:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sjilotana</username>
        <id>108405</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1326" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Fiļipovci
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija
| pushpin_label_position  = 
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Indras pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3721 |title=Informācija par objektu: Fiļipovci |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 6
| population_density_km2  = 
| latd = 55.8471 | latNS = N
| longd = 27.4411 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Fiļipovci''' ir ciems [[Indras pagasts|Indras pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 287 km attālumā no [[Rīga]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Krāslavas novada ciemi]]
[[Kategorija:Indras pagasts]]</text>
      <sha1>bsy8vf1a2rx0rlal2hkvu4qch7tbfhf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magda Štaudingera-Voita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443920</id>
    <revision>
      <id>3672942</id>
      <parentid>3280453</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:09:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5603" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Magda Štaudingera-Voita
|     vārds_orig = '' Magda Staudinger-Woit''
|         attēls = Hermann Staudinger with wife 1953.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā
|        dz_gads = 1902
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Elva|td=Igaunija}}
|         m_gads = 1997
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 21
|        m_vieta = {{vieta|Vācija|Freiburga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība =latviete
|        dzimums = S
|         vecāki = [[Oskars Voits]] un Irmgarde Genca
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Hermanis Štaudingers]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[bioloģija]]
|          grāds = 
|   darba_vietas = [[Freiburgas Universitāte]]
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Berlīnes Universitāte]] (1925)&lt;br&gt;[[Latvijas Universitāte]] (1927)
|    pasniedzēji = [[Gotlībs Hāberlands]]
| zinātniskie_vadītāji = 
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (1996)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Magda Štaudingere-Voita''' ({{dat|1902|8|17|N}}—{{dat|1997|4|21|N}}) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) [[Hermanis Štaudingers|Hermaņa Štaudingera]] atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece. 1996. gadā par ieguldījumu mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei saņēma [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=94&amp;Itemid=79|title=LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LIELĀ MEDAĻA - LZA Lielā medaļa|website=www.lza.lv|access-date=2019-10-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304125458/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=94&amp;Itemid=79|archivedate=2016-03-04}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1902. gadā 17. augustā [[Elva|Elvā]] latviešu ārsta [[Oskars Voits|Oskara Voita]] (vēlākais Latvijas sūtnis Vācijā un Šveicē (1921–1932), Nīderlandē un Ungārijā (1925–1932)) ģimenē. Bērnību pavadīja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], tēva diplomāta karjeras dēļ daudz ceļoja pa Vāciju, Ungāriju un Šveici, apguva vācu, franču, angļu un krievu valodu. Apguva klavieru un vijoles spēli.

Absolvēja [[Berlīnes universitāte|Berlīnes universitāti]] (1925) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] (1927). Strādāja par Latvijas Universitātes Botānikas laboratorijas asistenti pie profesora [[Nikolajs Malta|Nikolaja Maltas]]. 1927. gada vasarā [[Helgolande|Helgolandes]] bioloģijas institūtā studējot augus, sastapa [[Hermanis Štaudingers|Hermani Štaudingeru]] un abi uzsāka kopīgu darbu pie makromolekulu izpētes.{{sfn|Percec|2014|p=130}}
No 1937. līdz 1953. gadam pētīja lielmolekulāros savienojumus sava vīra vadītajā institūtā Freiburgā, Vācijā.

Bija Starptautiskās universitāšu sieviešu federācijas (''International Federation of University Women'') komitejas locekle un priekšsēdētāja (1965—1968), [[UNESCO]] Vācijas dabaszinātņu komisijas priekšsēdētāja (1970—1975), vēlāk šīs komitejas goda locekle, pirmā koordinatore UNESCO biosfēras programmā.
Vairākkārt ziedoja [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]i ar mērķi līdzekļus izmantot prēmijām, stipendijām un pensionētiem LZA locekļiem.

Mirusi 1997. gadā Freiburgā. Ropažu kapos izveidota piemiņas zīme Magdas vecākiem, kā arī Magdai un Hermanim Štaudingeriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbi ==
30 zinātnisku rakstu autore par lielmolekulāro vielu (celulozes, šķiedru, muskuļu proteīnu) mikroskopisko pētniecību, pētīta šķiedru morfoloģija, makromolekulu un molekulāro koloīdu nozīme dzīvības norisēs.

1969.—1976. gadā pēc vīra nāves izdeva viņa kopotos rakstus 7 sējumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=807&amp;Itemid=78|title=Magda Štaudingere – Voita - Balvas CV LV|website=www.lza.lv|access-date=2019-10-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190327103457/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=807&amp;Itemid=78|archivedate=2019-03-27}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
*{{cite book|ref=harv|last1=Ogilvie|first1=Marilyn Bailey|last2=Harvey|first2=Joy Dorothy|title=The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z|url=https://books.google.com/books?id=LTSYePZvSXYC&amp;pg=PA1223|year=2000|publisher=Taylor &amp; Francis|location=Ņujorka|isbn=978-0-415-92040-7}}
*{{cite book|ref=harv|last=Percec|first=Virgil|title=Hierarchical Macromolecular Structures: 60 Years after the Staudinger Nobel Prize I|url=https://books.google.com/books?id=l8G6BQAAQBAJ&amp;pg=PA6|year=2014|publisher=Springer|location=Ņujorka|isbn=978-3-319-01137-0}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*[https://www.worldcat.org/search?q=Staudinger%2C+Magda&amp;fq=ap%3A%22staudinger%2C+magda%22&amp;dblist=638&amp;qt=sort&amp;se=yr&amp;sd=asc&amp;qt=sort_yr_asc ''WorldCat'' publikācijas]

{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Štaudingera-Voita, Magda}}
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Vācijas biologi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>dwyevp2q12vzwm4syyc8gfb2agm3llj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672948</id>
      <parentid>3672942</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:12:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5604" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Magda Štaudingera-Voita
|     vārds_orig = '' Magda Staudinger-Woit''
|         attēls = Hermann Staudinger with wife 1953.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā
|        dz_gads = 1902
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = [[Elva]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}})
|         m_gads = 1997
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 21
|        m_vieta = {{vieta|Vācija|Freiburga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība =latviete
|        dzimums = S
|         vecāki = [[Oskars Voits]] un Irmgarde Genca
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Hermanis Štaudingers]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[bioloģija]]
|          grāds = 
|   darba_vietas = [[Freiburgas Universitāte]]
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Berlīnes Universitāte]] (1925)&lt;br&gt;[[Latvijas Universitāte]] (1927)
|    pasniedzēji = [[Gotlībs Hāberlands]]
| zinātniskie_vadītāji = 
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] (1996)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Magda Štaudingere-Voita''' ({{dat|1902|8|17|N}}—{{dat|1997|4|21|N}}) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) [[Hermanis Štaudingers|Hermaņa Štaudingera]] atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece. 1996. gadā par ieguldījumu mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei saņēma [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=94&amp;Itemid=79|title=LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LIELĀ MEDAĻA - LZA Lielā medaļa|website=www.lza.lv|access-date=2019-10-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304125458/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=94&amp;Itemid=79|archivedate=2016-03-04}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1902. gadā 17. augustā [[Elva|Elvā]] latviešu ārsta [[Oskars Voits|Oskara Voita]] (vēlākais Latvijas sūtnis Vācijā un Šveicē (1921–1932), Nīderlandē un Ungārijā (1925–1932)) ģimenē. Bērnību pavadīja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], tēva diplomāta karjeras dēļ daudz ceļoja pa Vāciju, Ungāriju un Šveici, apguva vācu, franču, angļu un krievu valodu. Apguva klavieru un vijoles spēli.

Absolvēja [[Berlīnes universitāte|Berlīnes universitāti]] (1925) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] (1927). Strādāja par Latvijas Universitātes Botānikas laboratorijas asistenti pie profesora [[Nikolajs Malta|Nikolaja Maltas]]. 1927. gada vasarā [[Helgolande|Helgolandes]] bioloģijas institūtā studējot augus, sastapa [[Hermanis Štaudingers|Hermani Štaudingeru]] un abi uzsāka kopīgu darbu pie makromolekulu izpētes.{{sfn|Percec|2014|p=130}}
No 1937. līdz 1953. gadam pētīja lielmolekulāros savienojumus sava vīra vadītajā institūtā Freiburgā, Vācijā.

Bija Starptautiskās universitāšu sieviešu federācijas (''International Federation of University Women'') komitejas locekle un priekšsēdētāja (1965—1968), [[UNESCO]] Vācijas dabaszinātņu komisijas priekšsēdētāja (1970—1975), vēlāk šīs komitejas goda locekle, pirmā koordinatore UNESCO biosfēras programmā.
Vairākkārt ziedoja [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]i ar mērķi līdzekļus izmantot prēmijām, stipendijām un pensionētiem LZA locekļiem.

Mirusi 1997. gadā Freiburgā. Ropažu kapos izveidota piemiņas zīme Magdas vecākiem, kā arī Magdai un Hermanim Štaudingeriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbi ==
30 zinātnisku rakstu autore par lielmolekulāro vielu (celulozes, šķiedru, muskuļu proteīnu) mikroskopisko pētniecību, pētīta šķiedru morfoloģija, makromolekulu un molekulāro koloīdu nozīme dzīvības norisēs.

1969.—1976. gadā pēc vīra nāves izdeva viņa kopotos rakstus 7 sējumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=807&amp;Itemid=78|title=Magda Štaudingere – Voita - Balvas CV LV|website=www.lza.lv|access-date=2019-10-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190327103457/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=807&amp;Itemid=78|archivedate=2019-03-27}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
*{{cite book|ref=harv|last1=Ogilvie|first1=Marilyn Bailey|last2=Harvey|first2=Joy Dorothy|title=The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z|url=https://books.google.com/books?id=LTSYePZvSXYC&amp;pg=PA1223|year=2000|publisher=Taylor &amp; Francis|location=Ņujorka|isbn=978-0-415-92040-7}}
*{{cite book|ref=harv|last=Percec|first=Virgil|title=Hierarchical Macromolecular Structures: 60 Years after the Staudinger Nobel Prize I|url=https://books.google.com/books?id=l8G6BQAAQBAJ&amp;pg=PA6|year=2014|publisher=Springer|location=Ņujorka|isbn=978-3-319-01137-0}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*[https://www.worldcat.org/search?q=Staudinger%2C+Magda&amp;fq=ap%3A%22staudinger%2C+magda%22&amp;dblist=638&amp;qt=sort&amp;se=yr&amp;sd=asc&amp;qt=sort_yr_asc ''WorldCat'' publikācijas]

{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Štaudingera-Voita, Magda}}
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Vācijas biologi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>ku6o49i858ifwe35ioxjaln7hro4e52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3672828</id>
      <parentid>3672531</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T03:00:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65837" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|08|19|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 452959 skatījumu
* [[:en:Omegle|Omegle]] (30 iw) — 429209 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (17 iw) — 204633 skatījumu
* [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 156752 skatījumu
* [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (31 iw) — 142205 skatījumu
* [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (22 iw) — 137042 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 126606 skatījumu
* [[:en:Krishna Janmashtami|Krishna Janmashtami]] (36 iw) — 109292 skatījumu
* [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (3 iw) — 107493 skatījumu
* [[:en:Nábrók|Nábrók]] (7 iw) — 97662 skatījumu
* [[:en:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 96751 skatījumu
* [[:en:Josephine Tewson|Josephine Tewson]] (10 iw) — 86310 skatījumu
* [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 79105 skatījumu
* [[:en:Orphan: First Kill|Orphan: First Kill]] (15 iw) — 76165 skatījumu
* [[:en:Whitey Bulger|Whitey Bulger]] (28 iw) — 70650 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 67589 skatījumu
* [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 67272 skatījumu
* [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 66228 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 63786 skatījumu
* [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 62811 skatījumu
* [[:en:The Next 365 Days|The Next 365 Days]] (2 iw) — 60731 skatījumu
* [[:en:She-Hulk|She-Hulk]] (25 iw) — 56634 skatījumu
* [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 56320 skatījumu
* [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 52762 skatījumu
* [[:en:Look Both Ways (2022 film)|Look Both Ways (2022 film)]] (1 iw) — 52737 skatījumu
* [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (22 iw) — 50880 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 49784 skatījumu
* [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 46618 skatījumu
* [[:en:365 Days (2020 film)|365 Days (2020 film)]] (26 iw) — 45054 skatījumu
* [[:en:Wednesday (TV series)|Wednesday (TV series)]] (11 iw) — 44363 skatījumu
* [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 43708 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 43196 skatījumu
* [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (28 iw) — 43156 skatījumu
* [[:en:Chinese submarine 361|Chinese submarine 361]] (7 iw) — 43045 skatījumu
* [[:en:Secretary problem|Secretary problem]] (13 iw) — 42099 skatījumu
* [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (6 iw) — 41963 skatījumu
* [[:en:UFC 278|UFC 278]] (3 iw) — 41474 skatījumu
* [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 40845 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 40820 skatījumu
* [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 40599 skatījumu
* [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 39674 skatījumu
* [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (53 iw) — 38998 skatījumu
* [[:en:Luke Rockhold|Luke Rockhold]] (14 iw) — 38806 skatījumu
* [[:en:Dragon Ball Super: Super Hero|Dragon Ball Super: Super Hero]] (13 iw) — 38460 skatījumu
* [[:en:Confirmation bias|Confirmation bias]] (42 iw) — 38457 skatījumu
* [[:en:Patricia Routledge|Patricia Routledge]] (17 iw) — 38454 skatījumu
* [[:en:Beast (2022 American film)|Beast (2022 American film)]] (13 iw) — 38057 skatījumu
* [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 37556 skatījumu
* [[:en:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (25 iw) — 37321 skatījumu
* [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (11 iw) — 36709 skatījumu
* [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 36638 skatījumu
* [[:en:365 Days: This Day|365 Days: This Day]] (16 iw) — 36500 skatījumu
* [[:en:Dan Price|Dan Price]] (1 iw) — 36342 skatījumu
* [[:en:Ryan Cohen|Ryan Cohen]] (1 iw) — 36169 skatījumu
* [[:en:Dublin whiskey fire|Dublin whiskey fire]] (2 iw) — 35631 skatījumu
* [[:en:John Fetterman|John Fetterman]] (9 iw) — 35516 skatījumu
* [[:en:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 35392 skatījumu
* [[:en:Nocturnal bottleneck|Nocturnal bottleneck]] (1 iw) — 35117 skatījumu
* [[:en:Brian Stelter|Brian Stelter]] (4 iw) — 35100 skatījumu
* [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 34401 skatījumu
* [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 33446 skatījumu
* [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 33175 skatījumu
* [[:en:Pink Venom|Pink Venom]] (8 iw) — 33105 skatījumu
* [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 32742 skatījumu
* [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (9 iw) — 32470 skatījumu
* [[:en:XXX|XXX]] (32 iw) — 31937 skatījumu
* [[:en:Linda Evangelista|Linda Evangelista]] (38 iw) — 31761 skatījumu
* [[:en:Morgan Gibbs-White|Morgan Gibbs-White]] (18 iw) — 30803 skatījumu
* [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 30676 skatījumu
* [[:en:Gabriel Agbonlahor|Gabriel Agbonlahor]] (38 iw) — 30519 skatījumu
* [[:en:Lili Reinhart|Lili Reinhart]] (37 iw) — 30419 skatījumu
* [[:en:Lawrence Okoye|Lawrence Okoye]] (8 iw) — 30375 skatījumu
* [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 30167 skatījumu
* [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (46 iw) — 30041 skatījumu
* [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 29407 skatījumu
* [[:en:Martin Van Buren Bates|Martin Van Buren Bates]] (2 iw) — 28975 skatījumu
* [[:en:Richard Engel|Richard Engel]] (5 iw) — 28796 skatījumu
* [[:en:Jameela Jamil|Jameela Jamil]] (31 iw) — 28583 skatījumu
* [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (24 iw) — 28424 skatījumu
* [[:en:Titania (Marvel Comics)|Titania (Marvel Comics)]] (7 iw) — 28249 skatījumu
* [[:en:Google Classroom|Google Classroom]] (33 iw) — 28223 skatījumu
* [[:en:Kamaru Usman|Kamaru Usman]] (21 iw) — 28019 skatījumu
* [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 27625 skatījumu
* [[:en:Ratan Tata|Ratan Tata]] (34 iw) — 27006 skatījumu
* [[:en:Champaran Satyagraha|Champaran Satyagraha]] (12 iw) — 27005 skatījumu
* [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 26999 skatījumu
* [[:en:Panic! at the Disco|Panic! at the Disco]] (44 iw) — 26932 skatījumu
* [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 26447 skatījumu
* [[:en:Leon Edwards|Leon Edwards]] (9 iw) — 26427 skatījumu
* [[:en:Mirage (2018 film)|Mirage (2018 film)]] (17 iw) — 26127 skatījumu
* [[:en:Deshaun Watson|Deshaun Watson]] (11 iw) — 25745 skatījumu
* [[:en:The Addams Family|The Addams Family]] (28 iw) — 25529 skatījumu
* [[:en:Echoes (miniseries)|Echoes (miniseries)]] (4 iw) — 25495 skatījumu
* [[:en:Liger (film)|Liger (film)]] (3 iw) — 25426 skatījumu
* [[:en:Melanie Blatt|Melanie Blatt]] (13 iw) — 25340 skatījumu
* [[:en:Gorden Kaye|Gorden Kaye]] (25 iw) — 25050 skatījumu
* [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 24877 skatījumu
* [[:en:Darius Campbell Danesh|Darius Campbell Danesh]] (10 iw) — 24529 skatījumu
* [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 24463 skatījumu
* [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 24426 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Eva-Maria Hagen|Eva-Maria Hagen]] (10 iw) — 97400 skatījumu
* [[:de:Konstanze Klosterhalfen|Konstanze Klosterhalfen]] (16 iw) — 56519 skatījumu
* [[:de:Tatort: Reifezeugnis|Tatort: Reifezeugnis]] (3 iw) — 52680 skatījumu
* [[:de:Cosma Shiva Hagen|Cosma Shiva Hagen]] (18 iw) — 32561 skatījumu
* [[:de:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 32469 skatījumu
* [[:de:Nina Mittelham|Nina Mittelham]] (4 iw) — 30438 skatījumu
* [[:de:Jan Hempel|Jan Hempel]] (10 iw) — 26423 skatījumu
* [[:de:Operation Jubilee|Operation Jubilee]] (39 iw) — 25898 skatījumu
* [[:de:Christian Quadflieg|Christian Quadflieg]] (2 iw) — 23383 skatījumu
* [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (9 iw) — 17369 skatījumu
* [[:de:Kentucky and Indiana Terminal Bridge|Kentucky and Indiana Terminal Bridge]] (1 iw) — 17025 skatījumu
* [[:de:Wolf Biermann|Wolf Biermann]] (31 iw) — 16983 skatījumu
* [[:de:Marco Pogo|Marco Pogo]] (1 iw) — 15987 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15978 skatījumu
* [[:de:Carolin Kebekus|Carolin Kebekus]] (7 iw) — 15715 skatījumu
* [[:de:Judy Winter|Judy Winter]] (9 iw) — 15126 skatījumu
* [[:de:Das Boot (Film)|Das Boot (Film)]] (40 iw) — 14759 skatījumu
* [[:de:Klaus Schwarzkopf|Klaus Schwarzkopf]] (4 iw) — 13128 skatījumu
* [[:de:Ferdinand Karmelk|Ferdinand Karmelk]] (3 iw) — 13080 skatījumu
* [[:de:CumEx-Files|CumEx-Files]] (7 iw) — 11505 skatījumu
* [[:de:Gustav III.|Gustav III.]] (52 iw) — 11462 skatījumu
* [[:de:Alexandra Burghardt|Alexandra Burghardt]] (10 iw) — 9886 skatījumu
* [[:de:Markus Boysen|Markus Boysen]] (4 iw) — 9737 skatījumu
* [[:de:Fujiwara no Sanekata|Fujiwara no Sanekata]] (9 iw) — 9684 skatījumu
* [[:de:365 Tage|365 Tage]] (26 iw) — 9418 skatījumu
* [[:de:Ace Frehley|Ace Frehley]] (23 iw) — 9332 skatījumu
* [[:de:Ulrike Nasse-Meyfarth|Ulrike Nasse-Meyfarth]] (26 iw) — 9160 skatījumu
* [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 8901 skatījumu
* [[:de:Tabaluga|Tabaluga]] (6 iw) — 8900 skatījumu
* [[:de:Operation Mars (Film)|Operation Mars (Film)]] (8 iw) — 8518 skatījumu
* [[:de:Gene Simmons|Gene Simmons]] (41 iw) — 8288 skatījumu
* [[:de:Mujinga Kambundji|Mujinga Kambundji]] (22 iw) — 8059 skatījumu
* [[:de:Jarhead – Willkommen im Dreck|Jarhead – Willkommen im Dreck]] (25 iw) — 7236 skatījumu
* [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 7086 skatījumu
* [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (22 iw) — 7083 skatījumu
* [[:de:Linda Zervakis|Linda Zervakis]] (3 iw) — 7021 skatījumu
* [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 6970 skatījumu
* [[:de:Schloss Drakensteyn|Schloss Drakensteyn]] (8 iw) — 6811 skatījumu
* [[:de:Mike Krüger|Mike Krüger]] (9 iw) — 6803 skatījumu
* [[:de:Freiwilliger Polizeidienst|Freiwilliger Polizeidienst]] (1 iw) — 6590 skatījumu
* [[:de:Gina Lückenkemper|Gina Lückenkemper]] (15 iw) — 6479 skatījumu
* [[:de:Lisa Batiashvili|Lisa Batiashvili]] (16 iw) — 6444 skatījumu
* [[:de:Der gleiche Himmel|Der gleiche Himmel]] (5 iw) — 6202 skatījumu
* [[:de:Eric Carr|Eric Carr]] (29 iw) — 6042 skatījumu
* [[:de:Der Schneider von Panama (Film)|Der Schneider von Panama (Film)]] (18 iw) — 5984 skatījumu
* [[:de:Matti Geschonneck|Matti Geschonneck]] (3 iw) — 5931 skatījumu
* [[:de:Der Gesang der Flusskrebse|Der Gesang der Flusskrebse]] (6 iw) — 5904 skatījumu
* [[:de:Bushido (Rapper)|Bushido (Rapper)]] (24 iw) — 5817 skatījumu
* [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 5626 skatījumu
* [[:de:Manuel Rubey|Manuel Rubey]] (2 iw) — 5403 skatījumu
* [[:de:Neele Eckhardt-Noack|Neele Eckhardt-Noack]] (7 iw) — 5388 skatījumu
* [[:de:Jella Haase|Jella Haase]] (9 iw) — 5299 skatījumu
* [[:de:Arzu Bazman|Arzu Bazman]] (2 iw) — 5107 skatījumu
* [[:de:Dang Qiu|Dang Qiu]] (4 iw) — 5058 skatījumu
* [[:de:Sascha Bigalke|Sascha Bigalke]] (9 iw) — 4977 skatījumu
* [[:de:Maryna Bech-Romantschuk|Maryna Bech-Romantschuk]] (34 iw) — 4934 skatījumu
* [[:de:Johann-Tönjes Cassens|Johann-Tönjes Cassens]] (1 iw) — 4896 skatījumu
* [[:de:Dividendenstripping|Dividendenstripping]] (2 iw) — 4895 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4870 skatījumu
* [[:de:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 4835 skatījumu
* [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 4783 skatījumu
* [[:de:Goldalgen|Goldalgen]] (8 iw) — 4773 skatījumu
* [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 4760 skatījumu
* [[:de:Manti Teʻo|Manti Teʻo]] (7 iw) — 4722 skatījumu
* [[:de:Klippenspringen|Klippenspringen]] (12 iw) — 4685 skatījumu
* [[:de:Rea Garvey|Rea Garvey]] (9 iw) — 4598 skatījumu
* [[:de:Katrin Müller-Hohenstein|Katrin Müller-Hohenstein]] (2 iw) — 4430 skatījumu
* [[:de:Oliver Janich|Oliver Janich]] (11 iw) — 4368 skatījumu
* [[:de:Mark Forster|Mark Forster]] (17 iw) — 4289 skatījumu
* [[:de:Bläck Fööss|Bläck Fööss]] (6 iw) — 4280 skatījumu
* [[:de:Giovanni Zarrella|Giovanni Zarrella]] (4 iw) — 4256 skatījumu
* [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4240 skatījumu
* [[:de:Joshua Abuaku|Joshua Abuaku]] (3 iw) — 4226 skatījumu
* [[:de:Michel Abdollahi|Michel Abdollahi]] (1 iw) — 4174 skatījumu
* [[:de:Nord Stream|Nord Stream]] (1 iw) — 4071 skatījumu
* [[:de:Universalmonarchie|Universalmonarchie]] (6 iw) — 4069 skatījumu
* [[:de:European Championships|European Championships]] (14 iw) — 4023 skatījumu
* [[:de:Deichkind|Deichkind]] (5 iw) — 3978 skatījumu
* [[:de:Carolina Krafzik|Carolina Krafzik]] (3 iw) — 3953 skatījumu
* [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 3951 skatījumu
* [[:de:Figuren in Tolkiens Welt|Figuren in Tolkiens Welt]] (15 iw) — 3873 skatījumu
* [[:de:Wolfgang Kubicki|Wolfgang Kubicki]] (10 iw) — 3846 skatījumu
* [[:de:Femke Bol|Femke Bol]] (20 iw) — 3782 skatījumu
* [[:de:Christoph Schechinger|Christoph Schechinger]] (1 iw) — 3768 skatījumu
* [[:de:Dieppe|Dieppe]] (71 iw) — 3755 skatījumu
* [[:de:Anne Gellinek|Anne Gellinek]] (2 iw) — 3729 skatījumu
* [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 3601 skatījumu
* [[:de:Fabio De Masi|Fabio De Masi]] (4 iw) — 3592 skatījumu
* [[:de:Umweltkatastrophe in der Oder 2022|Umweltkatastrophe in der Oder 2022]] (10 iw) — 3442 skatījumu
* [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 3436 skatījumu
* [[:de:Teresa Cornelys|Teresa Cornelys]] (6 iw) — 3415 skatījumu
* [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3402 skatījumu
* [[:de:Karat (Band)|Karat (Band)]] (11 iw) — 3372 skatījumu
* [[:de:Izabella Scorupco|Izabella Scorupco]] (35 iw) — 3359 skatījumu
* [[:de:James J. Bulger|James J. Bulger]] (28 iw) — 3341 skatījumu
* [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3338 skatījumu
* [[:de:Queen Mary 2|Queen Mary 2]] (42 iw) — 3334 skatījumu
* [[:de:Shakuntala Banerjee|Shakuntala Banerjee]] (1 iw) — 3304 skatījumu
* [[:de:Famke Janssen|Famke Janssen]] (60 iw) — 3290 skatījumu
* [[:de:Michele Morrone|Michele Morrone]] (18 iw) — 3277 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Stéphane Diagana|Stéphane Diagana]] (16 iw) — 17499 skatījumu
* [[:fr:Bernard Campan|Bernard Campan]] (10 iw) — 17058 skatījumu
* [[:fr:Jia Nan Yuan|Jia Nan Yuan]] (6 iw) — 12751 skatījumu
* [[:fr:Bertrand Renard|Bertrand Renard]] (2 iw) — 12704 skatījumu
* [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (9 iw) — 12030 skatījumu
* [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 10124 skatījumu
* [[:fr:Stillwater (film)|Stillwater (film)]] (18 iw) — 9946 skatījumu
* [[:fr:Jean-Louis Aubert|Jean-Louis Aubert]] (7 iw) — 9582 skatījumu
* [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (22 iw) — 9582 skatījumu
* [[:fr:Alice David|Alice David]] (11 iw) — 9347 skatījumu
* [[:fr:Philippe Lacheau|Philippe Lacheau]] (14 iw) — 8633 skatījumu
* [[:fr:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 8545 skatījumu
* [[:fr:Babysitting (film)|Babysitting (film)]] (9 iw) — 7809 skatījumu
* [[:fr:Rémy Riou|Rémy Riou]] (13 iw) — 7804 skatījumu
* [[:fr:Élodie Fontan|Élodie Fontan]] (18 iw) — 7490 skatījumu
* [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7222 skatījumu
* [[:fr:Babysitting 2|Babysitting 2]] (7 iw) — 6786 skatījumu
* [[:fr:Joyce Jonathan|Joyce Jonathan]] (21 iw) — 6645 skatījumu
* [[:fr:Helena Noguerra|Helena Noguerra]] (17 iw) — 6496 skatījumu
* [[:fr:365 Jours|365 Jours]] (26 iw) — 6420 skatījumu
* [[:fr:Virginie Despentes|Virginie Despentes]] (28 iw) — 6175 skatījumu
* [[:fr:She-Hulk : Avocate|She-Hulk : Avocate]] (31 iw) — 5813 skatījumu
* [[:fr:Wilfried Happio|Wilfried Happio]] (7 iw) — 5766 skatījumu
* [[:fr:Maryna Bekh-Romanchuk|Maryna Bekh-Romanchuk]] (34 iw) — 5641 skatījumu
* [[:fr:Nelson Monfort|Nelson Monfort]] (2 iw) — 5626 skatījumu
* [[:fr:Caroline Costa|Caroline Costa]] (10 iw) — 5532 skatījumu
* [[:fr:Corinne Masiero|Corinne Masiero]] (10 iw) — 5507 skatījumu
* [[:fr:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (31 iw) — 5485 skatījumu
* [[:fr:Michel Polnareff|Michel Polnareff]] (18 iw) — 5184 skatījumu
* [[:fr:Mujinga Kambundji|Mujinga Kambundji]] (22 iw) — 5046 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4947 skatījumu
* [[:fr:Raid de Dieppe|Raid de Dieppe]] (39 iw) — 4914 skatījumu
* [[:fr:Robert Sarah|Robert Sarah]] (26 iw) — 4902 skatījumu
* [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (53 iw) — 4883 skatījumu
* [[:fr:Babsie Steger|Babsie Steger]] (3 iw) — 4781 skatījumu
* [[:fr:Elizabeth Ann Linley|Elizabeth Ann Linley]] (5 iw) — 4775 skatījumu
* [[:fr:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 4741 skatījumu
* [[:fr:Odile Lesage|Odile Lesage]] (3 iw) — 4729 skatījumu
* [[:fr:Capitaine Marleau|Capitaine Marleau]] (2 iw) — 4637 skatījumu
* [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 4564 skatījumu
* [[:fr:Alice Taglioni|Alice Taglioni]] (18 iw) — 4514 skatījumu
* [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (26 iw) — 4399 skatījumu
* [[:fr:Laurent Romejko|Laurent Romejko]] (3 iw) — 4389 skatījumu
* [[:fr:Philippe Lavil|Philippe Lavil]] (5 iw) — 4361 skatījumu
* [[:fr:Michele Morrone|Michele Morrone]] (18 iw) — 4355 skatījumu
* [[:fr:Camille Cottin|Camille Cottin]] (17 iw) — 4346 skatījumu
* [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 4245 skatījumu
* [[:fr:Olivier Poivre d'Arvor|Olivier Poivre d'Arvor]] (1 iw) — 4244 skatījumu
* [[:fr:Éric Prat|Éric Prat]] (2 iw) — 4216 skatījumu
* [[:fr:Tetê|Tetê]] (17 iw) — 4207 skatījumu
* [[:fr:Des chiffres et des lettres|Des chiffres et des lettres]] (12 iw) — 4207 skatījumu
* [[:fr:Christine and the Queens|Christine and the Queens]] (18 iw) — 4157 skatījumu
* [[:fr:Shana Grebo|Shana Grebo]] (3 iw) — 4104 skatījumu
* [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 4061 skatījumu
* [[:fr:Gary Hunt|Gary Hunt]] (8 iw) — 4031 skatījumu
* [[:fr:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 3973 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3863 skatījumu
* [[:fr:JoeyStarr|JoeyStarr]] (10 iw) — 3793 skatījumu
* [[:fr:Téléphone (groupe)|Téléphone (groupe)]] (17 iw) — 3593 skatījumu
* [[:fr:Reem Kherici|Reem Kherici]] (7 iw) — 3568 skatījumu
* [[:fr:Clotilde Courau|Clotilde Courau]] (33 iw) — 3567 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3520 skatījumu
* [[:fr:Niels Arestrup|Niels Arestrup]] (20 iw) — 3510 skatījumu
* [[:fr:Mercredi (série télévisée)|Mercredi (série télévisée)]] (11 iw) — 3509 skatījumu
* [[:fr:Abigail Breslin|Abigail Breslin]] (50 iw) — 3456 skatījumu
* [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3455 skatījumu
* [[:fr:Charlotte Gabris|Charlotte Gabris]] (1 iw) — 3388 skatījumu
* [[:fr:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 3346 skatījumu
* [[:fr:Mur du son|Mur du son]] (36 iw) — 3329 skatījumu
* [[:fr:Anna-Maria Sieklucka|Anna-Maria Sieklucka]] (20 iw) — 3328 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3324 skatījumu
* [[:fr:La Doublure|La Doublure]] (14 iw) — 3298 skatījumu
* [[:fr:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 3295 skatījumu
* [[:fr:Paul Stanley (artiste)|Paul Stanley (artiste)]] (34 iw) — 3253 skatījumu
* [[:fr:Renaud|Renaud]] (29 iw) — 3220 skatījumu
* [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 3206 skatījumu
* [[:fr:Andrew Tate|Andrew Tate]] (17 iw) — 3147 skatījumu
* [[:fr:Kristjan Čeh|Kristjan Čeh]] (13 iw) — 3109 skatījumu
* [[:fr:Jean-Michel Basquiat|Jean-Michel Basquiat]] (46 iw) — 3070 skatījumu
* [[:fr:Embuscade d'Uzbin|Embuscade d'Uzbin]] (6 iw) — 3038 skatījumu
* [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3014 skatījumu
* [[:fr:Les Frères Morvan|Les Frères Morvan]] (2 iw) — 3010 skatījumu
* [[:fr:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (25 iw) — 2991 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2988 skatījumu
* [[:fr:Khaby Lame|Khaby Lame]] (30 iw) — 2983 skatījumu
* [[:fr:Château de la Motte-Husson|Château de la Motte-Husson]] (2 iw) — 2933 skatījumu
* [[:fr:Chantal Ladesou|Chantal Ladesou]] (5 iw) — 2901 skatījumu
* [[:fr:Gene Simmons|Gene Simmons]] (41 iw) — 2869 skatījumu
* [[:fr:Ace Frehley|Ace Frehley]] (23 iw) — 2858 skatījumu
* [[:fr:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 2848 skatījumu
* [[:fr:Jenifer|Jenifer]] (21 iw) — 2828 skatījumu
* [[:fr:Patrick Bruel|Patrick Bruel]] (33 iw) — 2758 skatījumu
* [[:fr:Arbeit macht frei|Arbeit macht frei]] (38 iw) — 2735 skatījumu
* [[:fr:Valérie Kaprisky|Valérie Kaprisky]] (19 iw) — 2718 skatījumu
* [[:fr:Ophélia Kolb|Ophélia Kolb]] (5 iw) — 2678 skatījumu
* [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2588 skatījumu
* [[:fr:Affaire Marković|Affaire Marković]] (5 iw) — 2586 skatījumu
* [[:fr:Johann Lepenant|Johann Lepenant]] (5 iw) — 2577 skatījumu
* [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2567 skatījumu
* [[:fr:Tatort|Tatort]] (21 iw) — 2562 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Преображение Господне|Преображение Господне]] (59 iw) — 54033 skatījumu
* [[:ru:Яблочный Спас|Яблочный Спас]] (4 iw) — 48576 skatījumu
* [[:ru:Синявская, Тамара Ильинична|Синявская, Тамара Ильинична]] (7 iw) — 34020 skatījumu
* [[:ru:Новочеркасский расстрел|Новочеркасский расстрел]] (23 iw) — 32569 skatījumu
* [[:ru:ScanEagle|ScanEagle]] (17 iw) — 21733 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 18369 skatījumu
* [[:ru:Адана Демирспор|Адана Демирспор]] (25 iw) — 15842 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14760 skatījumu
* [[:ru:Высоцкая, Юлия Александровна|Высоцкая, Юлия Александровна]] (12 iw) — 14256 skatījumu
* [[:ru:Дорогие товарищи!|Дорогие товарищи!]] (18 iw) — 13983 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 12299 skatījumu
* [[:ru:NASAMS|NASAMS]] (18 iw) — 11445 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10701 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9766 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 9651 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9438 skatījumu
* [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 9060 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8833 skatījumu
* [[:ru:BGM-71 TOW|BGM-71 TOW]] (28 iw) — 8414 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7951 skatījumu
* [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (34 iw) — 6892 skatījumu
* [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (28 iw) — 6873 skatījumu
* [[:ru:Бельбек (аэропорт)|Бельбек (аэропорт)]] (17 iw) — 6809 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6142 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5885 skatījumu
* [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (22 iw) — 5865 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 5594 skatījumu
* [[:ru:Белоусов, Вадим Владимирович|Белоусов, Вадим Владимирович]] (1 iw) — 5573 skatījumu
* [[:ru:Бикович, Милош|Бикович, Милош]] (14 iw) — 5542 skatījumu
* [[:ru:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 5512 skatījumu
* [[:ru:Махди|Махди]] (53 iw) — 5462 skatījumu
* [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 5370 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5247 skatījumu
* [[:ru:Женщина-Халк: Адвокат|Женщина-Халк: Адвокат]] (31 iw) — 4973 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 4968 skatījumu
* [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4872 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4865 skatījumu
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 4722 skatījumu
* [[:ru:Дворянское гнездо (фильм)|Дворянское гнездо (фильм)]] (12 iw) — 4611 skatījumu
* [[:ru:Магомаев (телесериал)|Магомаев (телесериал)]] (3 iw) — 4484 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4441 skatījumu
* [[:ru:Антоненко, Ирина Игоревна|Антоненко, Ирина Игоревна]] (16 iw) — 4338 skatījumu
* [[:ru:Рай (фильм, 2016)|Рай (фильм, 2016)]] (18 iw) — 4292 skatījumu
* [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 4261 skatījumu
* [[:ru:Экспедиция на «Жаннетте»|Экспедиция на «Жаннетте»]] (7 iw) — 4235 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4145 skatījumu
* [[:ru:Отпуск в сентябре|Отпуск в сентябре]] (1 iw) — 4088 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4046 skatījumu
* [[:ru:Михалков, Сергей Владимирович|Михалков, Сергей Владимирович]] (49 iw) — 4009 skatījumu
* [[:ru:Ройзман, Евгений Вадимович|Ройзман, Евгений Вадимович]] (13 iw) — 3879 skatījumu
* [[:ru:Emin|Emin]] (21 iw) — 3791 skatījumu
* [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3781 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3677 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3676 skatījumu
* [[:ru:МиГ-31|МиГ-31]] (50 iw) — 3662 skatījumu
* [[:ru:ICEYE|ICEYE]] (5 iw) — 3655 skatījumu
* [[:ru:Медовый Спас|Медовый Спас]] (3 iw) — 3648 skatījumu
* [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 3640 skatījumu
* [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 3632 skatījumu
* [[:ru:Панцирь-С1|Панцирь-С1]] (34 iw) — 3568 skatījumu
* [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 3519 skatījumu
* [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 3507 skatījumu
* [[:ru:Сапсан (ракетный комплекс)|Сапсан (ракетный комплекс)]] (3 iw) — 3477 skatījumu
* [[:ru:Рокхолд, Люк|Рокхолд, Люк]] (14 iw) — 3456 skatījumu
* [[:ru:Зимняя вишня|Зимняя вишня]] (8 iw) — 3440 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3424 skatījumu
* [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3392 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3391 skatījumu
* [[:ru:Пара из будущего|Пара из будущего]] (8 iw) — 3378 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3345 skatījumu
* [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (15 iw) — 3252 skatījumu
* [[:ru:Фурцева, Екатерина Алексеевна|Фурцева, Екатерина Алексеевна]] (23 iw) — 3211 skatījumu
* [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3147 skatījumu
* [[:ru:Президент Казахстана|Президент Казахстана]] (33 iw) — 3133 skatījumu
* [[:ru:Саммит G-20 на Бали (2022)|Саммит G-20 на Бали (2022)]] (9 iw) — 3073 skatījumu
* [[:ru:Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)|Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)]] (7 iw) — 3059 skatījumu
* [[:ru:Покрышкин, Александр Иванович|Покрышкин, Александр Иванович]] (39 iw) — 3042 skatījumu
* [[:ru:Лорети, Робертино|Лорети, Робертино]] (14 iw) — 3038 skatījumu
* [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 3033 skatījumu
* [[:ru:Атомная энергетика Украины|Атомная энергетика Украины]] (9 iw) — 3032 skatījumu
* [[:ru:Осипов, Игорь Владимирович|Осипов, Игорь Владимирович]] (10 iw) — 3024 skatījumu
* [[:ru:Юневич, Текла|Юневич, Текла]] (12 iw) — 3003 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 2941 skatījumu
* [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2925 skatījumu
* [[:ru:Добронравов, Николай Николаевич|Добронравов, Николай Николаевич]] (10 iw) — 2923 skatījumu
* [[:ru:Гринфилд|Гринфилд]] (24 iw) — 2873 skatījumu
* [[:ru:Государственный комитет по чрезвычайному положению|Государственный комитет по чрезвычайному положению]] (25 iw) — 2843 skatījumu
* [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2811 skatījumu
* [[:ru:Битва за Дьеп|Битва за Дьеп]] (39 iw) — 2810 skatījumu
* [[:ru:Новиков, Аркадий Анатольевич|Новиков, Аркадий Анатольевич]] (1 iw) — 2782 skatījumu
* [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 2767 skatījumu
* [[:ru:Алексеенко, Андрей Анатольевич|Алексеенко, Андрей Анатольевич]] (1 iw) — 2765 skatījumu
* [[:ru:День Государственного флага Российской Федерации|День Государственного флага Российской Федерации]] (3 iw) — 2759 skatījumu
* [[:ru:Белка и Стрелка|Белка и Стрелка]] (16 iw) — 2753 skatījumu
* [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 2751 skatījumu
* [[:ru:Боевик (киножанр)|Боевик (киножанр)]] (58 iw) — 2749 skatījumu
* [[:ru:Даль, Олег Иванович|Даль, Олег Иванович]] (11 iw) — 2722 skatījumu
* [[:ru:Годовщины свадьбы|Годовщины свадьбы]] (39 iw) — 2719 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2698 skatījumu
* [[:ru:Олигарх (фильм)|Олигарх (фильм)]] (8 iw) — 2660 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:Яблычны Спас|Яблычны Спас]] (4 iw) — 126 skatījumu
* [[:be:Інтэрніраванне японцаў у ЗША|Інтэрніраванне японцаў у ЗША]] (24 iw) — 47 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 45 skatījumu
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 41 skatījumu
* [[:be:Less|Less]] (20 iw) — 33 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 31 skatījumu
* [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 30 skatījumu
* [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Касцянева|Касцянева]] (4 iw) — 28 skatījumu
* [[:be:Праабражэнне Ісуса|Праабражэнне Ісуса]] (59 iw) — 28 skatījumu
* [[:be:Кок-сагыз|Кок-сагыз]] (19 iw) — 26 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 24 skatījumu
* [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 24 skatījumu
* [[:be:Карбованец|Карбованец]] (19 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (22 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:1xbet|1xbet]] (6 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Беларусь і івуарыйскі канфлікт|Беларусь і івуарыйскі канфлікт]] (2 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Міхаіл Іванавіч Пачкайлаў|Міхаіл Іванавіч Пачкайлаў]] (1 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Смаленская губерня|Смаленская губерня]] (22 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Пажаскі корпус|Пажаскі корпус]] (14 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (17 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Аравічы|Аравічы]] (6 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Усходнія могілкі|Усходнія могілкі]] (4 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Чорны замак Альшанскі|Чорны замак Альшанскі]] (2 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Праскоўя Лазараўна Калола|Праскоўя Лазараўна Калола]] (1 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Тадэвуш Францішак Агінскі|Тадэвуш Францішак Агінскі]] (6 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Ізотаў|Ізотаў]] (4 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Слава Камісаранка|Слава Камісаранка]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Абадоўцы|Абадоўцы]] (5 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Дзмітрый Ягоравіч Трэмасаў|Дзмітрый Ягоравіч Трэмасаў]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Фальскі тып|Фальскі тып]] (2 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Віталь Віктаравіч Лютыч|Віталь Віктаравіч Лютыч]] (2 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Узброеныя Сілы Беларусі|Узброеныя Сілы Беларусі]] (28 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Мікалай Іванавіч Гусеў|Мікалай Іванавіч Гусеў]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Плошча Перамен|Плошча Перамен]] (3 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Клуб Сяргея Алейнікава|Клуб Сяргея Алейнікава]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Масавае забойства беларусаў Падляшша (1946)|Масавае забойства беларусаў Падляшша (1946)]] (3 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Сапоцкін|Сапоцкін]] (17 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Ваенны саветнік (спецыяліст)|Ваенны саветнік (спецыяліст)]] (12 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Беларуская краёвая абарона|Беларуская краёвая абарона]] (10 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Мікалай Мікалаевіч Касцечка|Мікалай Мікалаевіч Касцечка]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Напалеон Орда|Напалеон Орда]] (16 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Барыс Міхайлавіч Мікуліч|Барыс Міхайлавіч Мікуліч]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Рабінавая ноч|Рабінавая ноч]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Маладняк (літаратурнае аб’яднанне)|Маладняк (літаратурнае аб’яднанне)]] (5 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Магілёўскі гарадскі выканаўчы камітэт|Магілёўскі гарадскі выканаўчы камітэт]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Сарагоская аперацыя|Сарагоская аперацыя]] (5 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Заходняя Беларусь|Заходняя Беларусь]] (24 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Касцёл Святога Міхаіла (Гнезна)|Касцёл Святога Міхаіла (Гнезна)]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Тульгавічы|Тульгавічы]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:558-ы авіяцыйны рамонтны завод|558-ы авіяцыйны рамонтны завод]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Поразава|Поразава]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Савет Міністраў БССР|Савет Міністраў БССР]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:About.com|About.com]] (27 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Гюнтэр Нецэр|Гюнтэр Нецэр]] (39 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Баруны (Ашмянскі раён)|Баруны (Ашмянскі раён)]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Выбух у гандлёвым цэнтры «Сурмалу»|Выбух у гандлёвым цэнтры «Сурмалу»]] (8 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Арт ван дэр Нер|Арт ван дэр Нер]] (15 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Юрка Гаўрук|Юрка Гаўрук]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Савецкія спецыялісты за мяжой|Савецкія спецыялісты за мяжой]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:MILEX|MILEX]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Кенет II|Кенет II]] (34 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:R.U.R.|R.U.R.]] (33 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Гэй, саколы|Гэй, саколы]] (19 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Colin’s|Colin’s]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Літаратурная прэмія імя Ежы Гедройца|Літаратурная прэмія імя Ежы Гедройца]] (6 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Літоўска-беларускія дывізіі|Літоўска-беларускія дывізіі]] (6 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Бяроза-Картузскі канцэнтрацыйны лагер|Бяроза-Картузскі канцэнтрацыйны лагер]] (11 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Беспілотная індустрыя Беларусі|Беспілотная індустрыя Беларусі]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Пярун|Пярун]] (48 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Вюрзелен|Вюрзелен]] (40 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Крыштаф Тышкевіч|Крыштаф Тышкевіч]] (5 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Лахва (Лунінецкі раён)|Лахва (Лунінецкі раён)]] (17 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Несбіт|Несбіт]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Пётр Міронавіч Машэраў|Пётр Міронавіч Машэраў]] (22 iw) — 8 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 20132 skatījumu
* [[:pl:Sofia Ennaoui|Sofia Ennaoui]] (13 iw) — 19719 skatījumu
* [[:pl:Tekla Juniewicz|Tekla Juniewicz]] (12 iw) — 16328 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Zalewski (piosenkarz)|Krzysztof Zalewski (piosenkarz)]] (3 iw) — 9606 skatījumu
* [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (10 iw) — 9426 skatījumu
* [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 9254 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 8024 skatījumu
* [[:pl:Najstarsi ludzie|Najstarsi ludzie]] (28 iw) — 7220 skatījumu
* [[:pl:Prymnesium parvum|Prymnesium parvum]] (4 iw) — 5706 skatījumu
* [[:pl:Lucile Randon|Lucile Randon]] (27 iw) — 5675 skatījumu
* [[:pl:Lista najstarszych ludzi w Polsce|Lista najstarszych ludzi w Polsce]] (1 iw) — 5279 skatījumu
* [[:pl:Kane Tanaka|Kane Tanaka]] (35 iw) — 4740 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4563 skatījumu
* [[:pl:Adrianna Sułek|Adrianna Sułek]] (8 iw) — 4201 skatījumu
* [[:pl:Opéra Garnier|Opéra Garnier]] (56 iw) — 3571 skatījumu
* [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 3266 skatījumu
* [[:pl:Lista żyjących superstulatków|Lista żyjących superstulatków]] (16 iw) — 3264 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 3115 skatījumu
* [[:pl:Lista najstarszych ludzi w historii|Lista najstarszych ludzi w historii]] (26 iw) — 2966 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 2930 skatījumu
* [[:pl:Hubert Wagner|Hubert Wagner]] (7 iw) — 2878 skatījumu
* [[:pl:Lidia Thorpe|Lidia Thorpe]] (2 iw) — 2832 skatījumu
* [[:pl:Tarantula ukraińska|Tarantula ukraińska]] (18 iw) — 2823 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Nowicki (lekkoatleta)|Wojciech Nowicki (lekkoatleta)]] (26 iw) — 2712 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Adamczyk|Andrzej Adamczyk]] (7 iw) — 2638 skatījumu
* [[:pl:Marek Kotański|Marek Kotański]] (2 iw) — 2600 skatījumu
* [[:pl:Przedgórze Sudeckie|Przedgórze Sudeckie]] (3 iw) — 2585 skatījumu
* [[:pl:Jeanne Calment|Jeanne Calment]] (57 iw) — 2550 skatījumu
* [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 2542 skatījumu
* [[:pl:Marek Balicki|Marek Balicki]] (3 iw) — 2397 skatījumu
* [[:pl:Katarzyna Nosowska|Katarzyna Nosowska]] (9 iw) — 2373 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Seweryn|Andrzej Seweryn]] (19 iw) — 2331 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Europejskie 2022|Mistrzostwa Europejskie 2022]] (9 iw) — 2300 skatījumu
* [[:pl:Michał Szpak|Michał Szpak]] (26 iw) — 2295 skatījumu
* [[:pl:Napad na bank w Wołowie|Napad na bank w Wołowie]] (1 iw) — 2229 skatījumu
* [[:pl:365 dni (film)|365 dni (film)]] (26 iw) — 2204 skatījumu
* [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 2091 skatījumu
* [[:pl:Brodka|Brodka]] (19 iw) — 2076 skatījumu
* [[:pl:Femke Bol|Femke Bol]] (20 iw) — 2024 skatījumu
* [[:pl:Leszek Włodzimierz Biały|Leszek Włodzimierz Biały]] (3 iw) — 1991 skatījumu
* [[:pl:Su-30|Su-30]] (55 iw) — 1854 skatījumu
* [[:pl:Ch-47M2 Kindżał|Ch-47M2 Kindżał]] (26 iw) — 1801 skatījumu
* [[:pl:Jadwiga Szubartowicz|Jadwiga Szubartowicz]] (11 iw) — 1787 skatījumu
* [[:pl:Euzebiusz Smolarek|Euzebiusz Smolarek]] (40 iw) — 1767 skatījumu
* [[:pl:Powstanie Cristero|Powstanie Cristero]] (30 iw) — 1738 skatījumu
* [[:pl:Angelika Cichocka|Angelika Cichocka]] (16 iw) — 1733 skatījumu
* [[:pl:Memoriał Huberta Jerzego Wagnera|Memoriał Huberta Jerzego Wagnera]] (5 iw) — 1723 skatījumu
* [[:pl:Josephine Tewson|Josephine Tewson]] (10 iw) — 1681 skatījumu
* [[:pl:Superstulatek|Superstulatek]] (30 iw) — 1680 skatījumu
* [[:pl:Pałac Saski w Warszawie|Pałac Saski w Warszawie]] (18 iw) — 1680 skatījumu
* [[:pl:Anna-Maria Sieklucka|Anna-Maria Sieklucka]] (20 iw) — 1667 skatījumu
* [[:pl:Blanka Lipińska|Blanka Lipińska]] (12 iw) — 1623 skatījumu
* [[:pl:Ivi López|Ivi López]] (10 iw) — 1608 skatījumu
* [[:pl:Memoriał Huberta Jerzego Wagnera 2022|Memoriał Huberta Jerzego Wagnera 2022]] (2 iw) — 1606 skatījumu
* [[:pl:Natalia Przybysz|Natalia Przybysz]] (5 iw) — 1547 skatījumu
* [[:pl:Natalia LL|Natalia LL]] (9 iw) — 1531 skatījumu
* [[:pl:Teresa Lipowska|Teresa Lipowska]] (8 iw) — 1498 skatījumu
* [[:pl:Mujinga Kambundji|Mujinga Kambundji]] (22 iw) — 1471 skatījumu
* [[:pl:Irena Jarocka|Irena Jarocka]] (9 iw) — 1456 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1441 skatījumu
* [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1433 skatījumu
* [[:pl:Arkadiusz Wrzosek|Arkadiusz Wrzosek]] (2 iw) — 1430 skatījumu
* [[:pl:Krupsko|Krupsko]] (8 iw) — 1427 skatījumu
* [[:pl:Moonraker (film)|Moonraker (film)]] (47 iw) — 1412 skatījumu
* [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 1385 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1369 skatījumu
* [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 1345 skatījumu
* [[:pl:Natalia Kaczmarek|Natalia Kaczmarek]] (18 iw) — 1341 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1324 skatījumu
* [[:pl:MiG-31|MiG-31]] (50 iw) — 1263 skatījumu
* [[:pl:Paulina Przybysz|Paulina Przybysz]] (1 iw) — 1215 skatījumu
* [[:pl:Michele Morrone|Michele Morrone]] (18 iw) — 1208 skatījumu
* [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (28 iw) — 1206 skatījumu
* [[:pl:Carlitos (ur. 1990)|Carlitos (ur. 1990)]] (11 iw) — 1202 skatījumu
* [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 1194 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1191 skatījumu
* [[:pl:Natalia Szroeder|Natalia Szroeder]] (10 iw) — 1163 skatījumu
* [[:pl:Ewa Bem|Ewa Bem]] (3 iw) — 1160 skatījumu
* [[:pl:Ryszard Bosek|Ryszard Bosek]] (9 iw) — 1124 skatījumu
* [[:pl:Marek Plawgo|Marek Plawgo]] (16 iw) — 1119 skatījumu
* [[:pl:Margaret (piosenkarka)|Margaret (piosenkarka)]] (24 iw) — 1106 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1097 skatījumu
* [[:pl:Zbigniew Stonoga|Zbigniew Stonoga]] (3 iw) — 1085 skatījumu
* [[:pl:Grabarka (góra)|Grabarka (góra)]] (6 iw) — 1082 skatījumu
* [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 1080 skatījumu
* [[:pl:Bartosch Gaul|Bartosch Gaul]] (2 iw) — 1077 skatījumu
* [[:pl:Sebastian Karaś|Sebastian Karaś]] (1 iw) — 1045 skatījumu
* [[:pl:Ginekomastia|Ginekomastia]] (42 iw) — 1044 skatījumu
* [[:pl:Kalliope (mitologia)|Kalliope (mitologia)]] (52 iw) — 1043 skatījumu
* [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 1038 skatījumu
* [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 1024 skatījumu
* [[:pl:Przemysław Czarnek|Przemysław Czarnek]] (4 iw) — 1024 skatījumu
* [[:pl:Katastrofa kolejowa pod Otłoczynem|Katastrofa kolejowa pod Otłoczynem]] (5 iw) — 1023 skatījumu
* [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 1018 skatījumu
* [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (22 iw) — 1010 skatījumu
* [[:pl:Miłość bez końca (film 2014)|Miłość bez końca (film 2014)]] (21 iw) — 1007 skatījumu
* [[:pl:Natasza Urbańska|Natasza Urbańska]] (7 iw) — 1007 skatījumu
* [[:pl:KGHM Polska Miedź|KGHM Polska Miedź]] (11 iw) — 996 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 991 skatījumu
* [[:pl:Patrícia Mamona|Patrícia Mamona]] (23 iw) — 980 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 883 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 716 skatījumu
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 317 skatījumu
* [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 249 skatījumu
* [[:lt:Algimantas Kriščiūnas|Algimantas Kriščiūnas]] (1 iw) — 189 skatījumu
* [[:lt:Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje|Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje]] (7 iw) — 162 skatījumu
* [[:lt:Kalnaberžės dvaras|Kalnaberžės dvaras]] (1 iw) — 151 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 151 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 146 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 144 skatījumu
* [[:lt:Nyderlandų vyrų krepšinio rinktinė|Nyderlandų vyrų krepšinio rinktinė]] (22 iw) — 140 skatījumu
* [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 131 skatījumu
* [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 128 skatījumu
* [[:lt:Rokas Jokubaitis|Rokas Jokubaitis]] (8 iw) — 128 skatījumu
* [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 121 skatījumu
* [[:lt:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 117 skatījumu
* [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 114 skatījumu
* [[:lt:Dainius Kreivys|Dainius Kreivys]] (7 iw) — 113 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 102 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 99 skatījumu
* [[:lt:UKS SMS Łódź (moterys)|UKS SMS Łódź (moterys)]] (2 iw) — 92 skatījumu
* [[:lt:Rokas Giedraitis|Rokas Giedraitis]] (8 iw) — 92 skatījumu
* [[:lt:Lukas Lekavičius|Lukas Lekavičius]] (11 iw) — 92 skatījumu
* [[:lt:Valdas Tutkus|Valdas Tutkus]] (4 iw) — 86 skatījumu
* [[:lt:Juozas Petkevičius (1948)|Juozas Petkevičius (1948)]] (1 iw) — 83 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 82 skatījumu
* [[:lt:Kristupas Žemaitis|Kristupas Žemaitis]] (3 iw) — 80 skatījumu
* [[:lt:Jürgen Schult|Jürgen Schult]] (31 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 73 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos energetika|Lietuvos energetika]] (6 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Gytis Masiulis|Gytis Masiulis]] (4 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:GusGus|GusGus]] (14 iw) — 69 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Sisters on Wire|Sisters on Wire]] (1 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (25 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 63 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 63 skatījumu
* [[:lt:Lemon Joy|Lemon Joy]] (2 iw) — 61 skatījumu
* [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Marius Grigonis|Marius Grigonis]] (13 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Visagino atominė elektrinė|Visagino atominė elektrinė]] (11 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Saulius Kuzminskas|Saulius Kuzminskas]] (5 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:X Faktorius|X Faktorius]] (1 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Donatas Tarolis|Donatas Tarolis]] (5 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos krepšinis|Lietuvos krepšinis]] (5 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Liuksemburgo moterų futbolo rinktinė|Liuksemburgo moterų futbolo rinktinė]] (19 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Sofija Vytautaitė|Sofija Vytautaitė]] (18 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Nelė Paltinienė|Nelė Paltinienė]] (1 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (16 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Raimondas Kuodis|Raimondas Kuodis]] (1 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Alytaus Dzūkija|Alytaus Dzūkija]] (5 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:LEO LT|LEO LT]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Vyriausybė|Lietuvos Respublikos Vyriausybė]] (9 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Ilgakojai uodai|Ilgakojai uodai]] (51 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Pranas Lubinas|Pranas Lubinas]] (17 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Valentinas Masalskis|Valentinas Masalskis]] (1 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Britų armija|Britų armija]] (50 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Panevėžio termofikacinė elektrinė|Panevėžio termofikacinė elektrinė]] (1 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Darius Jurgelevičius|Darius Jurgelevičius]] (1 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Kryžiuočiai (gentis)|Kryžiuočiai (gentis)]] (30 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Julius Veselka|Julius Veselka]] (5 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Obsesyvi meilė|Obsesyvi meilė]] (6 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (68 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Rokas Masiulis|Rokas Masiulis]] (6 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Miroslavas|Miroslavas]] (5 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Andrius Tapinas|Andrius Tapinas]] (5 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Agnė Bilotaitė|Agnė Bilotaitė]] (7 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės dvaras|Stelmužės dvaras]] (1 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Bobų vasara|Bobų vasara]] (12 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Someljė|Someljė]] (37 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Biržų pilis|Biržų pilis]] (12 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Robertas Giedraitis|Robertas Giedraitis]] (5 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Kryžiuočiai (vorai)|Kryžiuočiai (vorai)]] (40 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Donatas Motiejūnas|Donatas Motiejūnas]] (22 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos čempionatai|2022 m. Europos čempionatai]] (9 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Naumiesčio apskritis|Naumiesčio apskritis]] (2 iw) — 36 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 984 skatījumu
* [[:et:Andrus Öövel|Andrus Öövel]] (6 iw) — 471 skatījumu
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 425 skatījumu
* [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 336 skatījumu
* [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 332 skatījumu
* [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 296 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 271 skatījumu
* [[:et:Agaavilised|Agaavilised]] (20 iw) — 260 skatījumu
* [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (8 iw) — 256 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 240 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 238 skatījumu
* [[:et:Rasmus Kaljujärv|Rasmus Kaljujärv]] (2 iw) — 175 skatījumu
* [[:et:Maramaa|Maramaa]] (7 iw) — 161 skatījumu
* [[:et:Kõrgeim õhutemperatuur|Kõrgeim õhutemperatuur]] (9 iw) — 151 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 134 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 130 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 130 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 118 skatījumu
* [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 117 skatījumu
* [[:et:Tomi Rahula|Tomi Rahula]] (1 iw) — 114 skatījumu
* [[:et:Priit Pärn|Priit Pärn]] (13 iw) — 113 skatījumu
* [[:et:Kurna|Kurna]] (8 iw) — 113 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 111 skatījumu
* [[:et:Trad.Attack!|Trad.Attack!]] (3 iw) — 109 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 107 skatījumu
* [[:et:Roman Baskin|Roman Baskin]] (5 iw) — 106 skatījumu
* [[:et:Olga Pärn|Olga Pärn]] (2 iw) — 101 skatījumu
* [[:et:Jalmar Vabarna|Jalmar Vabarna]] (1 iw) — 99 skatījumu
* [[:et:Marju Länik|Marju Länik]] (3 iw) — 96 skatījumu
* [[:et:Tantsud tähtedega|Tantsud tähtedega]] (3 iw) — 96 skatījumu
* [[:et:Rasmus Mägi|Rasmus Mägi]] (12 iw) — 94 skatījumu
* [[:et:Mart Tiisaar|Mart Tiisaar]] (3 iw) — 93 skatījumu
* [[:et:Eesti Vabariigi aastapäev|Eesti Vabariigi aastapäev]] (12 iw) — 91 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 89 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 79 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 78 skatījumu
* [[:et:Marilyn Kerro|Marilyn Kerro]] (1 iw) — 77 skatījumu
* [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 77 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Tiit Vähi|Tiit Vähi]] (25 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:2022. aasta meeste rannavõrkpalli Euroopa meistrivõistlused|2022. aasta meeste rannavõrkpalli Euroopa meistrivõistlused]] (8 iw) — 75 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 74 skatījumu
* [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Kusti Nõlvak|Kusti Nõlvak]] (3 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Noor pensionär|Noor pensionär]] (3 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Hannes Kaljujärv|Hannes Kaljujärv]] (2 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 66 skatījumu
* [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Euroopa ja Aasia piir|Euroopa ja Aasia piir]] (11 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Evelin Võigemast|Evelin Võigemast]] (4 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Kristjan Čeh|Kristjan Čeh]] (13 iw) — 61 skatījumu
* [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Ervin Abel|Ervin Abel]] (1 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Aino Pervik|Aino Pervik]] (8 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Tartu–Jõgeva–Aravete maantee|Tartu–Jõgeva–Aravete maantee]] (3 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Janek Õiglane|Janek Õiglane]] (8 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Norra kirjanike loend|Norra kirjanike loend]] (16 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Katrin Pauts|Katrin Pauts]] (1 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Tartu lauluväljak|Tartu lauluväljak]] (1 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Veera Saar|Veera Saar]] (2 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Rain Tolk|Rain Tolk]] (1 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Vapsik|Vapsik]] (55 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Igavik|Igavik]] (44 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Igor Grafov|Igor Grafov]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Jääretk|Jääretk]] (9 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Klaudia Tiitsmaa|Klaudia Tiitsmaa]] (1 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Ekstravertsus ja introvertsus|Ekstravertsus ja introvertsus]] (44 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Argo Aadli|Argo Aadli]] (6 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Tekla Juniewicz|Tekla Juniewicz]] (12 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Kvaasiosake|Kvaasiosake]] (34 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Eesti riigipühad|Eesti riigipühad]] (9 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Vladimir Žavoronkov|Vladimir Žavoronkov]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 41 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>az2kuxrb5ttq7odti4zctwp03yfxt5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules panorāma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453334</id>
    <revision>
      <id>3672750</id>
      <parentid>3481711</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2967" xml:space="preserve">{{TV raidījuma infokaste
|show_name=Pasaules panorāma
|num_episodes=
|color text=white
|image= Pasaulespanorama1.jpg
|caption= 
|genre=[[ziņas]]
|format=
|creator=
|developer=[[LTV Ziņu dienests]]
|writer=
|director=
|presenter=* [[Gints Amoliņš]]  
*[[Ina Strazdiņa]]
|starring=
|creative_director=
|judges=
|voices=
|narrated=
|theme_music_composer=
|opentheme=
|endtheme=
|composer=
|country={{LAT}}
|language=[[latviešu valoda|latviešu]]
|num_seasons=
|bgcolour=blue
|show_name_2=|first_run=|first_aired={{Dat|2017|6|21|N|bez}}|editor=|location=[[Latvijas Televīzijas augstceltne]], Zaķusala, Rīga|cinematography=|camera=|runtime=25-28 minūtes|company=&quot;Latvijas Televīzija&quot;|distributor=|channel=[[Latvijas Televīzija]]|picture_format=|audio_format=|executive_producer=|list_episodes=|last_aired=''pašlaik''|status=|channel_LV=[[LTV1]]|preceded_by=|followed_by=|related=|website=https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/pasaules-panorama/|production_website=|producents=|journalists=|producer=|Žurnālisti=[[Ina Strazdiņa, Toms Pastors, Anna Ūdre, Judīte Čunka, Gints Amoliņš]]}}
'''&quot;Pasaules panorāma&quot;''' ir [[Latvijas Televīzija]]s Ziņu dienesta (LTV ZD) veidots ārpolitikas ziņu raidījums, kas tiek pārraidīts Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā ([[LTV1]]).

Raidījums pirmo reizi ēterā nonāca 2017. gada 21. jūnijā, un to vadīja bijušais LTV ārzemju ziņu redaktors [[Imants Frederiks Ozols]]. Pašlaik raidījumu vada [[LTV Ziņu dienests|LTV Ziņu dienesta]] ārzemju ziņu redaktori — [[Gints Amoliņš]] un [[Ina Strazdiņa]]. Raidījuma sižetus veido Gints Amoliņš, Ina Strazdiņa, Toms Pastors, [[Anna Ūdre]] (LTV ZD ārzemju ziņu redaktore), [[Judīte Čunka]] (LTV ZD žurnāliste). Dažos gadījumos sižetus veido arī citi LTV ZD žurnālisti.

Raidījums &quot;Pasaules panorāma&quot; ēterā ir katru nedēļu — trešdienās (19.30), izņemot vasaras mēnešus.

Raidījumā dažādos veidos — ar sižetu, aizkadru, grafiku, attēlu, ārzemju korespondentu iesaisti — kvalitatīvā un augstvērtīgā veidā tiek sniegta jaunākā informācija par notikumiem [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[pasaule|pasaulē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/pasaules-panorama/par/|title=Par raidījumu (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Uz raidījuma tiešraides filmēšanu nereti tiek uzaicināti [[Politoloģija|politologi]], ārpolitikas eksperti, kuri komentē, izsaka savas domas par konkrēto tematu, kurš tiek atspoguļots sižeta vai kāda cita formāta veidā. Dažkārt raidījuma ietvaros tiek intervētas pasaulē pazīstamas personības — [[Harisons Fords|Harisons Fords]], [[Manfrēds Vēbers]], [[Peters Vāgners]], [[Saimons Serfatijs]], [[Susana Kamara Angulo]], [[Katja Vogta]] u.c. eksperti ārpolitikas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu raidījumi}}

[[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]]</text>
      <sha1>tap7pwaq049zu8yh5r535d14fctreum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467240</id>
    <revision>
      <id>3672737</id>
      <parentid>3417431</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:49:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3262" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta
| native_name         = 
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map = Latvija
| map_label = Audriņu piemineklis
| status              = 
| image               = Audriņi, piemineklis fašisma upuriem. 1999-09-14.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Audriņi]], [[Audriņu pagasts]], [[Rēzeknes novads]], {{LAT}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.590624 | latNS  = N
| longd = 27.243998 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 1972. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta
|      numurs = 50
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Vēsture
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}

'''Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta''' ir [[vēstures piemineklis]], kas atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Audriņu pagasts|Audriņu pagasta]] [[Audriņi|Audriņu]] ciemā, valsts autoceļa [[P36]] (Rēzekne—Gulbene) malā.

Piemineklis veltīts [[Audriņu traģēdija]]s upuriem 1942. gadā, kad 4. janvārī vācu varas iestādes par sarkanarmiešu slēpšanu un partizānu grupas izveides atbalstu&lt;ref&gt;[[Latvijas PSR Mazā enciklopēdija]]. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1967. 1. sēj., 125. lpp.&lt;/ref&gt; nodedzināja ciematu, 30 ciema vīriešus publiski nošāva [[Rēzekne]]s tirgus laukumā, bet vēl ap 170 ciemata iedzīvotāju nogalināja [[Ančupānu kalni|Ančupānu mežā]].&lt;ref&gt;[http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2015/01/05-01.aspx «Vējonis: Audriņu traģēdija ir atgādinājums par totalitārā režīma zvērībām». www.sargs.lv. 2015.g. 5.janvāris.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Latvijas PSR vēsture.'' Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986, 2. sējums, 182. lpp.&lt;/ref&gt; Piemineklis atklāts 1973. gadā, tā autori — [[Jānis Kaksis]] un [[Alvīne Veinbaha]], arhitekts — [[Gunārs Asaris]].&lt;ref&gt;{{LPE|1|466}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lada|first=V.|date=1983. gada 8. janvārī|title=Monogrāfija par tēlnieci A. Veinbahu|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/pkul1983n004&amp;#124;article:DIVL158&amp;#124;query:Veinbahu%20Audri%C5%86os&amp;#124;issueType:P|journal=Par Komunisma Uzvaru ([[Ludza]])|volume=|pages=3. lpp|via=LNB Periodika|access-date=2021. gada 3. Janvāris|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/pkul1983n004{{!}}article:DIVL158{{!}}query:Veinbahu%20Audri%C5%86os{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Audriņi]]
[[Kategorija:Vēstures pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>6okdmhn32wai5d92lncawiaepe7kl41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dimzas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473432</id>
    <revision>
      <id>3672715</id>
      <parentid>3527387</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi Otrā pasaules kara laikā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5220" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums=Dimzas
|tips=pieturas punkts
|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Jelgava-Meitene|Jelgava-Meitene-Valsts robeža]]
|atvērta=1931
|slēgta=
|sliežu_ceļi=1 (3 nojaukti)
|platformas=1
|platformu_tips=malas
|adrese=Kārkli, [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]], LV-3021
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 19.08 | latNS  = N 
| longd = 23 | longm = 42 | longs = 43.65 | longEW = E
|stacijas_tips=pasažieru
|tuvākie_pp_un_cp=[[Vēžukrogs]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Brieži (stacija)|Brieži]] (13 km)
|tuvākās_stacijas=[[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (8 km)&lt;br /&gt; [[Platone (stacija)|Platone]] (6 km)|attālums_līdz_Rīgai=51}}

'''Dimzas''' ir neizmantots (iekonservēts) [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene]]. Pieturas punkts atrodas [[Platones pagasts|Platones pagastā]], netālu no stādaudzētavas &quot;Dimzas&quot; un SIA ASTARTE-NAFTA naftas bāzes. 300 metru attālumā no pieturas punkta atrodas [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] [[Eiropas autoceļš E77|E77]] ([[Šauļi|Šauļu]]) šoseja. 2,5 kilometrus no pieturas punkta atrodas [[Svēte (ciems)|Svētes]] ciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2639141.05-7676653.95-15/bl___cl|title=Dimzas pieturas punkts kartē (balticmaps.eu)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1931. gadā. Spriežot pēc 2010. gadā fiksētajiem koka gulšņiem laukumā iepretim pieturas punktam, kādreiz šeit bijuši kopumā četri sliežu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9386|title=Dati par sliežu ceļu skaitu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 18. februārī pieturas punktam piešķirta IV klase (stacijas un pieturas punktus klasificēja no I līdz V klasei).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9388|title=Dati par pakāpes piešķiršanu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9|title=Dzelzceļa staciju klasificēšana Krievijas teritorijā (rly.su/ru)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204050631/https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9}}&lt;/ref&gt; 1995. gada maijā slēdzot pasažieru vilciena reisu Rīga-Jelgava-Meitene, pieturas punktā Dimzas vilcieni vairs nepietur.

== Notikumi Otrā pasaules kara laikā ==
1944. gada 28. jūlijā pie Dimzu stacijas notika kauja starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. gvardes mehanizētā korpusa [[Tanks|tankiem]] un vācu armijas [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]]. Pirmo un otro uzbrukumu vāciešiem izdevās atvairīt, taču trešais uzbrukums izšķīra [[Jelgava|Jelgavas]] pilsētas likteni. 1944. gada 31. jūlijā [[Josifs Staļins]] ar pavēli Nr.139 pasludināja Jelgavu par &quot;atbrīvotu&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/dauz1974n182&amp;#124;article:DIVL75&amp;#124;query:Dimzu%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Darba Uzvara (Jelgava), Nr.182 (20.11.1974.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/dauz1974n182{{!}}article:DIVL75{{!}}query:Dimzu%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_diea1994n175&amp;#124;article:DIVL604&amp;#124;query:Dimzas%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Diena, Nr.175 (30.07.1994.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1994n175{{!}}article:DIVL604{{!}}query:Dimzas%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka Sarkanās armijas pusē kaujā krita bruņumašīnas komandieris Pogodins un vadītājs Krutikovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://balticmaps.eu/lv/c___2640267.79-7676529.92-15/bl___tp7/bez_interesu_punktiem Dimzas pieturas punkta vieta Latvijas topogrāfiskajā kartē (pirms 1931. gada)]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.46572&amp;lon=23.68885&amp;layers=00B00000FFFFFFF0TTT Dimzas pieturas punkts PSRS ģenerālštāba kartē]
* [https://railwayz.info/photolines/station/1724 Dimzas pieturas punkta fotogrāfijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Platones pagasts]]</text>
      <sha1>q403swnolj2ydruhv00hizq8389xyeo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672718</id>
      <parentid>3672715</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:38:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5223" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums=Dimzas
|tips=pieturas punkts
|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Jelgava-Meitene|Jelgava-Meitene-Valsts robeža]]
|atvērta=1931
|slēgta=
|sliežu_ceļi=1 (3 nojaukti)
|platformas=1
|platformu_tips=malas
|adrese=Kārkli, [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]], LV-3021
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 19.08 | latNS  = N 
| longd = 23 | longm = 42 | longs = 43.65 | longEW = E
|stacijas_tips=pasažieru
|tuvākie_pp_un_cp=[[Vēžukrogs]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Brieži (stacija)|Brieži]] (13 km)
|tuvākās_stacijas=[[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (8 km)&lt;br /&gt; [[Platone (stacija)|Platone]] (6 km)|attālums_līdz_Rīgai=51}}

'''Dimzas''' ir neizmantots (iekonservēts) [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene]]. Pieturas punkts atrodas [[Platones pagasts|Platones pagastā]], netālu no stādaudzētavas &quot;Dimzas&quot; un SIA ASTARTE-NAFTA naftas bāzes. 300 metru attālumā no pieturas punkta atrodas [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] [[Eiropas autoceļš E77|E77]] ([[Šauļi|Šauļu]]) šoseja. 2,5 kilometrus no pieturas punkta atrodas [[Svēte (ciems)|Svētes]] ciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2639141.05-7676653.95-15/bl___cl|title=Dimzas pieturas punkts kartē (balticmaps.eu)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1931. gadā. Spriežot pēc 2010. gadā fiksētajiem koka gulšņiem laukumā iepretim pieturas punktam, kādreiz šeit bijuši kopumā četri sliežu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9386|title=Dati par sliežu ceļu skaitu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 18. februārī pieturas punktam piešķirta IV klase (stacijas un pieturas punktus klasificēja no I līdz V klasei).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9388|title=Dati par pakāpes piešķiršanu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9|title=Dzelzceļa staciju klasificēšana Krievijas teritorijā (rly.su/ru)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204050631/https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9}}&lt;/ref&gt; 1995. gada maijā slēdzot pasažieru vilciena Rīga-Jelgava-Meitene kustību, pieturas punktā Dimzas vilcieni vairs nepietur.

== Notikumi Otrā pasaules kara laikā ==
1944. gada 28. jūlijā pie Dimzu stacijas notika kauja starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. gvardes mehanizētā korpusa [[Tanks|tankiem]] un vācu armijas [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]]. Pirmo un otro uzbrukumu vāciešiem izdevās atvairīt, taču trešais uzbrukums izšķīra [[Jelgava|Jelgavas]] pilsētas likteni. 1944. gada 31. jūlijā [[Josifs Staļins]] ar pavēli Nr.139 pasludināja Jelgavu par &quot;atbrīvotu&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/dauz1974n182&amp;#124;article:DIVL75&amp;#124;query:Dimzu%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Darba Uzvara (Jelgava), Nr.182 (20.11.1974.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/dauz1974n182{{!}}article:DIVL75{{!}}query:Dimzu%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_diea1994n175&amp;#124;article:DIVL604&amp;#124;query:Dimzas%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Diena, Nr.175 (30.07.1994.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1994n175{{!}}article:DIVL604{{!}}query:Dimzas%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka Sarkanās armijas pusē kaujā krita bruņumašīnas komandieris Pogodins un vadītājs Krutikovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://balticmaps.eu/lv/c___2640267.79-7676529.92-15/bl___tp7/bez_interesu_punktiem Dimzas pieturas punkta vieta Latvijas topogrāfiskajā kartē (pirms 1931. gada)]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.46572&amp;lon=23.68885&amp;layers=00B00000FFFFFFF0TTT Dimzas pieturas punkts PSRS ģenerālštāba kartē]
* [https://railwayz.info/photolines/station/1724 Dimzas pieturas punkta fotogrāfijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Platones pagasts]]</text>
      <sha1>6ohvzw2dg9neb7fdi4twnnla43ashzg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672719</id>
      <parentid>3672718</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:48:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi Otrā pasaules kara laikā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5225" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums=Dimzas
|tips=pieturas punkts
|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Jelgava-Meitene|Jelgava-Meitene-Valsts robeža]]
|atvērta=1931
|slēgta=
|sliežu_ceļi=1 (3 nojaukti)
|platformas=1
|platformu_tips=malas
|adrese=Kārkli, [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]], LV-3021
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 19.08 | latNS  = N 
| longd = 23 | longm = 42 | longs = 43.65 | longEW = E
|stacijas_tips=pasažieru
|tuvākie_pp_un_cp=[[Vēžukrogs]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Brieži (stacija)|Brieži]] (13 km)
|tuvākās_stacijas=[[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (8 km)&lt;br /&gt; [[Platone (stacija)|Platone]] (6 km)|attālums_līdz_Rīgai=51}}

'''Dimzas''' ir neizmantots (iekonservēts) [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene]]. Pieturas punkts atrodas [[Platones pagasts|Platones pagastā]], netālu no stādaudzētavas &quot;Dimzas&quot; un SIA ASTARTE-NAFTA naftas bāzes. 300 metru attālumā no pieturas punkta atrodas [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] [[Eiropas autoceļš E77|E77]] ([[Šauļi|Šauļu]]) šoseja. 2,5 kilometrus no pieturas punkta atrodas [[Svēte (ciems)|Svētes]] ciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2639141.05-7676653.95-15/bl___cl|title=Dimzas pieturas punkts kartē (balticmaps.eu)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1931. gadā. Spriežot pēc 2010. gadā fiksētajiem koka gulšņiem laukumā iepretim pieturas punktam, kādreiz šeit bijuši kopumā četri sliežu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9386|title=Dati par sliežu ceļu skaitu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 18. februārī pieturas punktam piešķirta IV klase (stacijas un pieturas punktus klasificēja no I līdz V klasei).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9388|title=Dati par pakāpes piešķiršanu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9|title=Dzelzceļa staciju klasificēšana Krievijas teritorijā (rly.su/ru)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204050631/https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9}}&lt;/ref&gt; 1995. gada maijā slēdzot pasažieru vilciena Rīga-Jelgava-Meitene kustību, pieturas punktā Dimzas vilcieni vairs nepietur.

=== Otrā pasaules kara kauja ===
1944. gada 28. jūlijā pie Dimzu stacijas notika kauja starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. gvardes mehanizētā korpusa [[Tanks|tankiem]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]]. Pirmo un otro uzbrukumu vāciešiem izdevās atvairīt, taču trešais uzbrukums izšķīra [[Jelgava|Jelgavas]] pilsētas likteni. 1944. gada 31. jūlijā [[Josifs Staļins]] ar pavēli Nr.139 pasludināja Jelgavu par &quot;atbrīvotu&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/dauz1974n182&amp;#124;article:DIVL75&amp;#124;query:Dimzu%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Darba Uzvara (Jelgava), Nr.182 (20.11.1974.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/dauz1974n182{{!}}article:DIVL75{{!}}query:Dimzu%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_diea1994n175&amp;#124;article:DIVL604&amp;#124;query:Dimzas%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Diena, Nr.175 (30.07.1994.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1994n175{{!}}article:DIVL604{{!}}query:Dimzas%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka Sarkanās armijas pusē kaujā krita bruņumašīnas komandieris Pogodins un vadītājs Krutikovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://balticmaps.eu/lv/c___2640267.79-7676529.92-15/bl___tp7/bez_interesu_punktiem Dimzas pieturas punkta vieta Latvijas topogrāfiskajā kartē (pirms 1931. gada)]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.46572&amp;lon=23.68885&amp;layers=00B00000FFFFFFF0TTT Dimzas pieturas punkts PSRS ģenerālštāba kartē]
* [https://railwayz.info/photolines/station/1724 Dimzas pieturas punkta fotogrāfijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Platones pagasts]]</text>
      <sha1>l1ei239flaak9oh3d7lcifxnpq2t9yl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672720</id>
      <parentid>3672719</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:50:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Otrā pasaules kara kauja */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5241" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums=Dimzas
|tips=pieturas punkts
|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Jelgava-Meitene|Jelgava-Meitene-Valsts robeža]]
|atvērta=1931
|slēgta=
|sliežu_ceļi=1 (3 nojaukti)
|platformas=1
|platformu_tips=malas
|adrese=Kārkli, [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]], LV-3021
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 19.08 | latNS  = N 
| longd = 23 | longm = 42 | longs = 43.65 | longEW = E
|stacijas_tips=pasažieru
|tuvākie_pp_un_cp=[[Vēžukrogs]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Brieži (stacija)|Brieži]] (13 km)
|tuvākās_stacijas=[[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (8 km)&lt;br /&gt; [[Platone (stacija)|Platone]] (6 km)|attālums_līdz_Rīgai=51}}

'''Dimzas''' ir neizmantots (iekonservēts) [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene]]. Pieturas punkts atrodas [[Platones pagasts|Platones pagastā]], netālu no stādaudzētavas &quot;Dimzas&quot; un SIA ASTARTE-NAFTA naftas bāzes. 300 metru attālumā no pieturas punkta atrodas [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] [[Eiropas autoceļš E77|E77]] ([[Šauļi|Šauļu]]) šoseja. 2,5 kilometrus no pieturas punkta atrodas [[Svēte (ciems)|Svētes]] ciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2639141.05-7676653.95-15/bl___cl|title=Dimzas pieturas punkts kartē (balticmaps.eu)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1931. gadā. Spriežot pēc 2010. gadā fiksētajiem koka gulšņiem laukumā iepretim pieturas punktam, kādreiz šeit bijuši kopumā četri sliežu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9386|title=Dati par sliežu ceļu skaitu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 18. februārī pieturas punktam piešķirta IV klase (stacijas un pieturas punktus klasificēja no I līdz V klasei).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9388|title=Dati par pakāpes piešķiršanu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9|title=Dzelzceļa staciju klasificēšana Krievijas teritorijā (rly.su/ru)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204050631/https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9}}&lt;/ref&gt; 1995. gada maijā slēdzot pasažieru vilciena Rīga-Jelgava-Meitene kustību, pieturas punktā Dimzas vilcieni vairs nepietur.

=== Otrā pasaules kara kauja ===
1944. gada 28. jūlijā pie Dimzu stacijas notika kauja starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. gvardes mehanizētā korpusa [[Tanks|tankiem]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]]. Pirmo un otro uzbrukumu vāciešiem izdevās atvairīt, taču trešais uzbrukums izšķīra [[Kauja par Jelgavu (1944)|Jelgavas kaujas]] iznākumu. 1944. gada 31. jūlijā [[Josifs Staļins]] ar pavēli Nr.139 pasludināja Jelgavu par &quot;atbrīvotu&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/dauz1974n182&amp;#124;article:DIVL75&amp;#124;query:Dimzu%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Darba Uzvara (Jelgava), Nr.182 (20.11.1974.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/dauz1974n182{{!}}article:DIVL75{{!}}query:Dimzu%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_diea1994n175&amp;#124;article:DIVL604&amp;#124;query:Dimzas%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Diena, Nr.175 (30.07.1994.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1994n175{{!}}article:DIVL604{{!}}query:Dimzas%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka Sarkanās armijas pusē kaujā krita bruņumašīnas komandieris Pogodins un vadītājs Krutikovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://balticmaps.eu/lv/c___2640267.79-7676529.92-15/bl___tp7/bez_interesu_punktiem Dimzas pieturas punkta vieta Latvijas topogrāfiskajā kartē (pirms 1931. gada)]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.46572&amp;lon=23.68885&amp;layers=00B00000FFFFFFF0TTT Dimzas pieturas punkts PSRS ģenerālštāba kartē]
* [https://railwayz.info/photolines/station/1724 Dimzas pieturas punkta fotogrāfijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Platones pagasts]]</text>
      <sha1>eppwh9juv3jaeid187r0bbib7bahk5u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672721</id>
      <parentid>3672720</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:54:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrā pasaules kara kauja */ korektāk</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5199" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums=Dimzas
|tips=pieturas punkts
|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Jelgava-Meitene|Jelgava-Meitene-Valsts robeža]]
|atvērta=1931
|slēgta=
|sliežu_ceļi=1 (3 nojaukti)
|platformas=1
|platformu_tips=malas
|adrese=Kārkli, [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]], LV-3021
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 19.08 | latNS  = N 
| longd = 23 | longm = 42 | longs = 43.65 | longEW = E
|stacijas_tips=pasažieru
|tuvākie_pp_un_cp=[[Vēžukrogs]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Brieži (stacija)|Brieži]] (13 km)
|tuvākās_stacijas=[[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (8 km)&lt;br /&gt; [[Platone (stacija)|Platone]] (6 km)|attālums_līdz_Rīgai=51}}

'''Dimzas''' ir neizmantots (iekonservēts) [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene]]. Pieturas punkts atrodas [[Platones pagasts|Platones pagastā]], netālu no stādaudzētavas &quot;Dimzas&quot; un SIA ASTARTE-NAFTA naftas bāzes. 300 metru attālumā no pieturas punkta atrodas [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] [[Eiropas autoceļš E77|E77]] ([[Šauļi|Šauļu]]) šoseja. 2,5 kilometrus no pieturas punkta atrodas [[Svēte (ciems)|Svētes]] ciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2639141.05-7676653.95-15/bl___cl|title=Dimzas pieturas punkts kartē (balticmaps.eu)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1931. gadā. Spriežot pēc 2010. gadā fiksētajiem koka gulšņiem laukumā iepretim pieturas punktam, kādreiz šeit bijuši kopumā četri sliežu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9386|title=Dati par sliežu ceļu skaitu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 18. februārī pieturas punktam piešķirta IV klase (stacijas un pieturas punktus klasificēja no I līdz V klasei).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9388|title=Dati par pakāpes piešķiršanu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9|title=Dzelzceļa staciju klasificēšana Krievijas teritorijā (rly.su/ru)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204050631/https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9}}&lt;/ref&gt; 1995. gada maijā slēdzot pasažieru vilciena Rīga-Jelgava-Meitene kustību, pieturas punktā Dimzas vilcieni vairs nepietur.

=== Otrā pasaules kara kauja ===
1944. gada 28. jūlijā pie Dimzu stacijas notika kauja starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. gvardes mehanizētā korpusa [[Tanks|tankiem]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]]. Pirmo un otro uzbrukumu vāciešiem izdevās atvairīt, taču trešais uzbrukums pavēra ceļu uz pilsētu un aizsāka [[Kauja par Jelgavu (1944)|Jelgavas kauju]], kuras laikā pilsētu pilnīgi nopostīja.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/dauz1974n182&amp;#124;article:DIVL75&amp;#124;query:Dimzu%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Darba Uzvara (Jelgava), Nr.182 (20.11.1974.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/dauz1974n182{{!}}article:DIVL75{{!}}query:Dimzu%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_diea1994n175&amp;#124;article:DIVL604&amp;#124;query:Dimzas%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Diena, Nr.175 (30.07.1994.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1994n175{{!}}article:DIVL604{{!}}query:Dimzas%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka Sarkanās armijas pusē kaujā krita bruņumašīnas komandieris Pogodins un vadītājs Krutikovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://balticmaps.eu/lv/c___2640267.79-7676529.92-15/bl___tp7/bez_interesu_punktiem Dimzas pieturas punkta vieta Latvijas topogrāfiskajā kartē (pirms 1931. gada)]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.46572&amp;lon=23.68885&amp;layers=00B00000FFFFFFF0TTT Dimzas pieturas punkts PSRS ģenerālštāba kartē]
* [https://railwayz.info/photolines/station/1724 Dimzas pieturas punkta fotogrāfijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Platones pagasts]]</text>
      <sha1>te5as0ah8xweon8bv47b2c3w3g6jnje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672729</id>
      <parentid>3672721</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:31:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrā pasaules kara kauja */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5445" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums=Dimzas
|tips=pieturas punkts
|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Jelgava-Meitene|Jelgava-Meitene-Valsts robeža]]
|atvērta=1931
|slēgta=
|sliežu_ceļi=1 (3 nojaukti)
|platformas=1
|platformu_tips=malas
|adrese=Kārkli, [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]], LV-3021
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 19.08 | latNS  = N 
| longd = 23 | longm = 42 | longs = 43.65 | longEW = E
|stacijas_tips=pasažieru
|tuvākie_pp_un_cp=[[Vēžukrogs]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Brieži (stacija)|Brieži]] (13 km)
|tuvākās_stacijas=[[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (8 km)&lt;br /&gt; [[Platone (stacija)|Platone]] (6 km)|attālums_līdz_Rīgai=51}}

'''Dimzas''' ir neizmantots (iekonservēts) [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene]]. Pieturas punkts atrodas [[Platones pagasts|Platones pagastā]], netālu no stādaudzētavas &quot;Dimzas&quot; un SIA ASTARTE-NAFTA naftas bāzes. 300 metru attālumā no pieturas punkta atrodas [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] [[Eiropas autoceļš E77|E77]] ([[Šauļi|Šauļu]]) šoseja. 2,5 kilometrus no pieturas punkta atrodas [[Svēte (ciems)|Svētes]] ciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2639141.05-7676653.95-15/bl___cl|title=Dimzas pieturas punkts kartē (balticmaps.eu)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1931. gadā. Spriežot pēc 2010. gadā fiksētajiem koka gulšņiem laukumā iepretim pieturas punktam, kādreiz šeit bijuši kopumā četri sliežu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9386|title=Dati par sliežu ceļu skaitu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 18. februārī pieturas punktam piešķirta IV klase (stacijas un pieturas punktus klasificēja no I līdz V klasei).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9388|title=Dati par pakāpes piešķiršanu (railwayz.info)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9|title=Dzelzceļa staciju klasificēšana Krievijas teritorijā (rly.su/ru)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204050631/https://rly.su/ru/content/%D0%BA%D0%BB%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B6%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D1%85-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B9}}&lt;/ref&gt; 1995. gada maijā slēdzot pasažieru vilciena Rīga-Jelgava-Meitene kustību, pieturas punktā Dimzas vilcieni vairs nepietur.

=== Otrā pasaules kara kauja ===
1944. gada 28. jūlijā pie Dimzu stacijas notika kauja starp [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. gvardes mehanizētā korpusa [[Tanks|tankiem]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]]. Pirmo un otro uzbrukumu vāciešiem izdevās atvairīt, taču trešais uzbrukums pavēra ceļu uz pilsētu un aizsāka [[Kauja par Jelgavu (1944)|Jelgavas kauju]], kuras laikā pilsētu pilnīgi nopostīja.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/dauz1974n182&amp;#124;article:DIVL75&amp;#124;query:Dimzu%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Darba Uzvara (Jelgava), Nr.182 (20.11.1974.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/dauz1974n182{{!}}article:DIVL75{{!}}query:Dimzu%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_diea1994n175&amp;#124;article:DIVL604&amp;#124;query:Dimzas%20stacijas&amp;#124;issueType:P|title=Diena, Nr.175 (30.07.1994.)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=03.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1994n175{{!}}article:DIVL604{{!}}query:Dimzas%20stacijas{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka Sarkanās armijas pusē kaujā krita bruņumašīnas komandieris Pogodins un vadītājs Krutikovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Latvijas PSR]] laikā netālu no kaujas vietas pie šosejas [[A8]] uzstādīja piemiņas akmeni, ko nojauca 2022. gada 9. maijā.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=XEnxSC2NFFE Jelgavas novadā demontē padomju laika piemiņas akmeni]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://balticmaps.eu/lv/c___2640267.79-7676529.92-15/bl___tp7/bez_interesu_punktiem Dimzas pieturas punkta vieta Latvijas topogrāfiskajā kartē (pirms 1931. gada)]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.46572&amp;lon=23.68885&amp;layers=00B00000FFFFFFF0TTT Dimzas pieturas punkts PSRS ģenerālštāba kartē]
* [https://railwayz.info/photolines/station/1724 Dimzas pieturas punkta fotogrāfijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Platones pagasts]]</text>
      <sha1>g6drc3cd9yd8k8hgkp3tnyi64qyerub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reiku pareizticīgo baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473601</id>
    <revision>
      <id>3672731</id>
      <parentid>3471675</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:32:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3128" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Reiku pareizticīgo baznīca
| image                 = 
| image_size            = 
| alt                   = 
| caption               = 
| map_type              = Latvija
| map_label = Reiku pareizticīgo baznīca
| label_position = left
| map_caption           = 
| map_alt               = 
| map_size              = 
| latd  = 56.48960 | latNS  = N
| longd = 28.048053 | longEW = E
| religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]]
| rite                  = 
| region                = 
| location              = [[Reiki (Brigu pagasts)|Reiki]], [[Brigu pagasts]], [[Ludzas novads]], {{LAT}}
| sector                = 
| district              = 
| cercle                = 
| municipality          = 
| consecration_year     = 
| status                = [[baznīca (celtne)|baznīca]]
| functional_status     = 
| heritage_designation  = 
| leadership            = 
| website               = 
| architecture          = 
| architect             = 
| architecture_type     = 
| architecture_style    = 
| general_contractor    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1857. gads
| construction_cost     = 
| specifications        = 
| capacity              = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| dome_quantity         = 
| dome_height_outer     = 
| dome_height_inner     = 
| dome_dia_outer        = 
| dome_dia_inner        = 
| minaret_quantity      = 
| minaret_height        = 
| spire_quantity        = 
| spire_height          = 
| materials             = 
| embedded              = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Reiku pareizticīgo baznīca
|      numurs = 9199
|       grupa = vietējās nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|2017|05|13|N|bez}}
}}
}}

'''Reiku Vissvētās Dievmātes ikonas &quot;Visu bēdīgo Iepriecinātāja&quot; pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Brigu pagasts|Brigu pagasta]] [[Reiki (Brigu pagasts)|Reikos]]. Baznīca ir vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]], bet tās [[valdnieka vārti]] ir vietējās nozīmes [[mākslas piemineklis]].

Baznīca celta 1857. gadā un faktiski saglabājusies nepārbūvēta līdz mūsdienām. Tā ir viena no vecākājām pareizticīgo koka baznīcām Latvijā.

== Ārējās saites ==
*[https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-pareizticigo-baznicas/663-reiku-vissv-t-s-dievm-tes-ikonas-visu-b-d-go-iepriecin-t-ja-pareiztic-go-bazn-ca Reiku pareizticīgo baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201229202031/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-pareizticigo-baznicas/663-reiku-vissv-t-s-dievm-tes-ikonas-visu-b-d-go-iepriecin-t-ja-pareiztic-go-bazn-ca |date={{dat|2020|12|29||bez}} }}

{{Reliģija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Brigu pagasts]]
[[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]]</text>
      <sha1>qp6zv45es8snos0wklbaq6bocfdyo0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479019</id>
    <revision>
      <id>3672686</id>
      <parentid>3636597</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:30:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1546" xml:space="preserve">'''Labākais aktieris otrā plāna lomā''' ir balva, kas tiek piešķirta [[Latvija]]s Nacionālajā filmu festivālā &quot;[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]&quot;. Balva tiek pasniegta kopš 1986. gada, kad to saņēma aktieris [[Valdemārs Zandbergs]] par lomu filmā &quot;[[Bailes (filma)|Bailes]]&quot;.

== Balvas saņēmēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads || Aktieris
! Filma
|-
| 1986 || [[Valdemārs Zandbergs]]
| &quot;[[Bailes (filma)|Bailes]]&quot;
|-
| 1987 || [[Ivars Kalniņš]]
| &quot;[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]&quot;
|-
| 1988 || [[Valentīns Skulme]]
| &quot;[[Viktorija (filma)|Viktorija]]&quot;
|-
| 2003 || [[Juris Žagars]]
| &quot;[[Pitons (filma)|Pitons]]&quot;
|-
| 2005 || [[Jānis Paukštello]]
| &quot;[[Augstuma robeža]]&quot;
|-
| 2009 || [[Rolands Zagorskis]]
| &quot;[[Medības (filma)|Medības]]&quot;
|-
| 2012 || [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]
| ''[[Kolka Cool]]''
|-
| 2014 || [[Ziedonis Ločmelis]]
| &quot;[[Džimlai rūdi rallallā]]&quot;
|-
| 2016 || [[Andris Keišs]]
| &quot;[[Ausma (filma)|Ausma]]&quot;
|-
| 2017 || [[Uldis Dumpis]]
| &quot;[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]&quot;
|-
| 2018 || [[Andris Daugaviņš]]
| &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;
|-
| 2019 || [[Dāvids Ogrodņiks]]
| &quot;[[Oļegs (filma)|Oļegs]]&quot;
|-
| 2021 || [[Lauris Dzelzītis]]
| &quot;[[Gads pirms kara]]&quot;
|}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|http://lielaiskristaps.lv/}}
* [https://www.imdb.com/event/ev0000972/2020/1/?ref_=ev_eh Latvian National Film Festival] IMDB profils

{{Lielais Kristaps}}

[[Kategorija:Lielais Kristaps|Aktieris otrā plāna lomā]]</text>
      <sha1>rbfv3jso2j8yzaupntztnoirjw1hk7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monika Zīle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486433</id>
    <revision>
      <id>3672941</id>
      <parentid>3658604</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:08:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>RaitisMat</username>
        <id>1234</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6813" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Monika Zīle
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = 
| amats = [[7. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| dzīvesb = 
| tēvs = 
| māte = 
| tautība = [[latviete]]
| bērni = 
| prezidents = 
| prezidents2 = 
| premjers = 
| premjers2 = 
| partija = 
* [[PSKP]]
* [[Latvijas Ceļš]]
* [[LPP/LC]]
}}

{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1941
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 20
| dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rēznas pagasts|td=Latvija}}
| dzimums = S
| nodarbošanās = [[žurnāliste]], [[rakstniece]], politiķe
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| vārds_orig = 
| dzīvesbiedrs = Aivars Zīle
| alma_mater = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]&lt;br&gt;PSKP CK Augstākā partijas skola
}}
'''Monika Zīle''' (dzimusi kā '''Monika Jačuka''' 1941. gada 20. jūlijā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagastā]]) ir latviešu [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]], laikraksta &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; redaktore (1978—1987). Darbojusies politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte (1998—2002), pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1941. gada 20. jūlijā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagasta]] [[Petuški|Petuškos]] zemnieku ģimenē. Absolvējusi [[Rēzeknes 1. vidusskola|Rēzeknes 1. vidusskolu]] (1959). Strādājusi par pionieru vadītāju (1959—1961) un korektori (1961—1962).&lt;ref&gt;[https://literatura.lv/lv/person/Monika-Zile/872137  LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]&lt;/ref&gt; Studēja [[Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāte]]s Žurnālistikas nodaļā, līdztekus strādāja par korektori Saldus rajona laikrakstā (1963—1967). 1968. gadā viņa kļuva par Latvijas PSR Žurnālistu savienības biedri. Strādāja par žurnālisti [[Liepāja]]s pilsētas laikrakstā &quot;Komunists&quot; (1967—1971), laikrakstā &quot;[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]&quot; (1971—1978). 1978. gadā absolvēja PSKP Centrālās komitejas Augstāko partijas skolu [[Maskava|Maskavā]]. Bija laikraksta &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; (1978—1987) un žurnāla &quot;Sieviete&quot; (1987—1998) galvenā redaktore.

1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja uz vietu Saeimā no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. Sākotnēji netika ievēlēta, bet drīz kļuva par [[7. Saeima]]s deputāti, ieņemot [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vietu. Pēc tam kandidējusi vēl vairākās vēlēšanās, taču nav tikusi ievēlēta: 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] (jau pārstāvot [[Latvijas Pirmā partija|LPP]] un &quot;Latvijas Ceļa&quot; apvienību).

No 2003. līdz 2015. gadam M. Zīle strādāja laikrakstā &quot;[[Latvijas Avīze]]&quot; un bija produktīva rakstniece, šajā laikā radot daudzas no savām grāmatām.

Bija precējusies ar žurnālistu Aivaru Zīli (1939—1994). Meita Baiba.

== Darbi ==
* novelete &quot;Tāds savāds vakars&quot; un stāsts &quot;Bet varbūt viss bija citādāk?&quot; (1968, publicēts laikrakstā &quot;Komunists&quot;)
* &quot;Zem riekstkoka un bērza&quot; (1984, publicistika),
* &quot;Pamatrūpe&quot; (1985, publicistika),
* &quot;Skābēšana ar dzērvenēm&quot; (1985, stāstu krājums)
* &quot;Mirkļi, kas nozib ceļā&quot; (1985, īso stāstu krājums),
* &quot;Rezervi audzinot&quot; (1986, publicistika),
* &quot;Mēs visi kopā&quot; (1987, publicistika),
* &quot;Kāds manā logā klauvē&quot; (1989, publicistika)
* &quot;Nakts putnu acis&quot; (1991, stāstu krājums),
* &quot;Es — dežūrējošā pareģe?...&quot; (1997, romāns),
* luga &quot;Natālija, Nata-lija&quot; ([[Liepājas teātris]], 1997),
* scenārijs TV seriālam &quot;Tumsas puķe&quot; (1998),
* &quot;Kļavas nosarka divreiz&quot;, &quot;Melnā zivs melnā upē&quot; (1998, divi romāni vienā grāmatā, &quot;Kļavas..&quot; pirmoreiz publicēts 1995. gadā, &quot;Melnā zivs...&quot; 1994. gadā žurnālā &quot;Sieviete&quot;),
* &quot;Lilija&quot; (1999, pārizdots 2004, romāns, pirmoreiz publicēts 1998. gadā laikrakstā &quot;Lauku Avīze&quot;),
* &quot;Vasaras namiņš&quot; (2000, pārizdots 2007, 2011, romāns, pirmoreiz publicēts 1998. gadā žurnālā &quot;Ieva&quot;),
* &quot;Tase ar hibiska ziedu&quot; (2000, pārizdots 2007, romāns, pirmoreiz publicēts 1999. gadā žurnālā &quot;Ieva&quot;),
* &quot;Lilija — 2&quot; (2000, romāns),
* &quot;Smukas meitas maksā smuku naudu&quot; (2001, pārizdots 2007, romāns, pirmoreiz publicēts 2000. gadā laikrakstā &quot;Lauku Avīze&quot;),
* &quot;Nepareizais ķēķis&quot; (2001, pārizdots 2013, pavārgrāmata),
* &quot;Mana zīlēšanas grāmata&quot; (2002, par Taro kārtīm),
* &quot;Kāravu bruņiniece&quot; (2002, pārizdots 2007, 2011, romāns, pirmoreiz publicēts 2001.-2002. gadā žurnālā &quot;Ieva),
* &quot;Sliktā sieviete&quot; (2003, pārizdots 2007, romāns),
* &quot;Aizved mani uz Kolku&quot; (2003, romāns, pirmoreiz publicēts žurnālā &quot;Sieviete&quot; 1993. gadā),
* &quot;Notikumi ar labām beigām&quot; (2005, stāstu krājums),
* &quot;Mana mīļākā nams&quot; (2005, romāns),
* &quot;Nerīga&quot; (2006, pastāsti un apceres),
* &quot;Zupa ar circeņiem&quot; (2007, stāstu krājums),
* &quot;Lakstīgalu asaras&quot; (2007, romāns),
* &quot;Trīs košas dāmas&quot; (2007, lugu krājums),
* &quot;Pati sev māsa&quot; (2009, pārizdots 2011, romāns),
* &quot;Maltītes ar zvaigžņu garšu&quot; (2009, pavārgrāmata),
* &quot;Vīrietis vēsai vasarai&quot; (2010, pārizdots 2013, audiogrāmata 2018, romāns),
* &quot;Pīrādziņ, atvaino!&quot; (2011, pavārgrāmata),
* &quot;Melnā zivs nakts upē&quot; (arī: &quot;Vasaras namiņš&quot;, &quot;Kāravu bruņiniece&quot;) (2011, trīs romāni vienā grāmatā)
* &quot;Ar tādām neprecas&quot; (2012, pārizdots 2017, 2022, romāns, pirmoreiz publicēts 2011.-2012. gadā laikrakstā &quot;Lauku Avīze&quot;),
* &quot;Vientuļo spīganu dārzs&quot; (2013, pārizdots 2020, romāns, pirmoreiz publicēts 2012. gadā žurnālā &quot;Ievas Stāsti&quot;),
* &quot;Vārdotājas brīvdienas&quot; (2014, romāns, pirmoreiz publicēts 2013. gadā žurnālā &quot;Ievas Stāsti),
* &quot;Sapnis par Heidelbergu&quot; (2015, romāns),
* &quot;Dullā dzeguze&quot; (2015, pārizdevums 2016, romāns),
* &quot;Pieplakt debesīm&quot;: &quot;Kļavas nosarkst divreiz&quot; un &quot;Aizved mani uz Kolku&quot; (2015, divi romāni (rediģēti pārizdevumi) vienā grāmatā),
* &quot;Četru vēju tronis&quot; (2016, romāns),
* &quot;Mētelis ar sudrablapsu&quot; (2018, stāstu krājums),
* &quot;Svešu tēvu grēki&quot; (2019, romāns),
* &quot;Neizbiedēto putniņu valstība&quot; (2020, romāns),
* &quot;Naktsgrāmata&quot; : pamodinātu atmiņu balsis (2020, stāstu krājums)

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece]] (1986)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{7. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zīle, Monika}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>fya3hennimrjjdc2bcvzgjn0147h3bo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Didzis Ošenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489429</id>
    <revision>
      <id>3672848</id>
      <parentid>3672559</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:40:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+navig. veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1751" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Didzis Ošenieks
 |       vārds_orģ = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Ventspils dome]]s deputāts
 |     term_sākums = 
 |     term_beigas = 
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = 
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1976|1|17}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule|td=Latvija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = politiķis, agronoms, dārznieks
 |      alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Didzis Ošenieks''' (dzimis {{dat|1976|1|17}}) ir [[Latvija]]s dārznieks, politiķis un pašvaldību darbinieks, pārstāv partiju “[[Latvijai un Ventspilij]]”.&lt;ref&gt;[https://www.ventspils.lv/lat/personas/12-didzis-osenieks Biogrāfija pilsētas vietnē]&lt;/ref&gt; [[Ventspils dome]]s deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Navboxes
|title = Ventspils domes
|list1 =
{{Ventspils dome 2021}}
{{Ventspils dome 2017}}
}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ošenieks, Didzis}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Priekulē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijai un Ventspilij]]</text>
      <sha1>3fwu0k1s4p0mwokxy1tv2k247eal4fg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672849</id>
      <parentid>3672848</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:40:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1751" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Didzis Ošenieks
 |       vārds_orģ = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Ventspils dome]]s deputāts
 |     term_sākums = 
 |     term_beigas = 
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = 
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1976|1|17}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule|td=Latvija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = politiķis, agronoms, dārznieks
 |      alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Didzis Ošenieks''' (dzimis {{dat|1976|1|17}}) ir [[Latvija]]s dārznieks, politiķis un pašvaldību darbinieks, pārstāv partiju “[[Latvijai un Ventspilij]]”.&lt;ref&gt;[https://www.ventspils.lv/lat/personas/12-didzis-osenieks Biogrāfija pilsētas vietnē]&lt;/ref&gt; [[Ventspils dome]]s deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}


{{Navboxes
|title = Ventspils domes
|list1 =
{{Ventspils dome 2021}}
{{Ventspils dome 2017}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ošenieks, Didzis}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Priekulē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijai un Ventspilij]]</text>
      <sha1>km7mdseiqwrw2cvtl6zu8rfiw7ekzsg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazlēpju iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490277</id>
    <revision>
      <id>3672694</id>
      <parentid>3449718</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:50:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1807" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Mazlēpju iela
|attēls           = Attēls:RigaMazlepjuIela.jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Kurzemes rajons]]
|apkaime          = [[Imanta]]
|ielas garums     = 210 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Mazlēpju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]] [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Imanta|Imantā]] (Lāčupē). Mazlēpju iela sākas krustojumā ar [[Kleistu iela|Kleistu ielu]] un beidzas ar strupceļu saimnieciskā apbūvē, pie [[Lāčupīte (Hapaka grāvja pieteka)|Lāčupītes]] virszemē esoša posma (stipri aizaudzis grāvis). Kopējais ielas garums ir 210 metri un tā ir ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir tikai saimnieciska apbūve.

== Vēsture ==
Mazlēpju iela ir izveidota 2014. gadā, piešķirot nosaukumu brauktuvei saimnieciskajā apbūvē, kur adreses iepriekš bija piesaistītas Kleistu ielai.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/op/2014/199.18 Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimē] Latvijas Vēstnesis&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Mazlēpju iela ir savienots ar šādām ielām:

* [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielu]] (T veida krustojums).

== Skatīt arī ==
* [[Imanta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}
{{coord|56.97|24.0316|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Imantā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]</text>
      <sha1>ssgafces1lhlrpsuux9sivzbqf01e4l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672695</id>
      <parentid>3672694</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1815" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Mazlēpju iela
|attēls           = Attēls:RigaMazlepjuIela.jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Kurzemes rajons]]
|apkaime          = [[Imanta]]
|ielas garums     = 210 m
|atklāta          = 2014. g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Mazlēpju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]] [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Imanta|Imantā]] (Lāčupē). Mazlēpju iela sākas krustojumā ar [[Kleistu iela|Kleistu ielu]] un beidzas ar strupceļu saimnieciskā apbūvē, pie [[Lāčupīte (Hapaka grāvja pieteka)|Lāčupītes]] virszemē esoša posma (stipri aizaudzis grāvis). Kopējais ielas garums ir 210 metri un tā ir ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir tikai saimnieciska apbūve.

== Vēsture ==
Mazlēpju iela ir izveidota 2014. gadā, piešķirot nosaukumu brauktuvei saimnieciskajā apbūvē, kur adreses iepriekš bija piesaistītas Kleistu ielai.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/op/2014/199.18 Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimē] Latvijas Vēstnesis&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Mazlēpju iela ir savienots ar šādām ielām:

* [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielu]] (T veida krustojums).

== Skatīt arī ==
* [[Imanta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}
{{coord|56.97|24.0316|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Imantā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]</text>
      <sha1>kqmhrn9xdyrduqhxj4pdv0l0tgmhox2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Šteinbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496868</id>
    <revision>
      <id>3672875</id>
      <parentid>3650420</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1660" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
'''Ivars Šteinbergs''' (dzimis 1991. gada 19. septembrī) ir latviešu dzejnieks. 

== Biogrāfija ==
I. Šteinbergs beidzis Āgenskalna ģimnāziju, ieguvis bakalaura grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Humanitāro zinātņu fakultātē. Ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (SUNY, Binghamton) (ASV, 2018). No 2016. līdz 2017. gadam strādājis portālā &quot;Delfi&quot;. Kopš 2019. gada LU [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU Literatūras, folkoras un mākslas institūta]] asistents. Studē [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s doktorantūrā.

Literāras publikācijas kopš 2012. gada. 2020. gadā izdots I. Šteinberga pirmais dzejoļu krājums &quot;Strops&quot;. Tas nominēts [[Literatūras gada balva]]i kategorijā &quot;Labākā debija&quot;, 2021. gadā saņēmis [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] un [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/ojara-vaciesa-literaro-premiju-dzeja-sanem-ivars-steinbergs.a430118/ Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā saņem Ivars Šteinbergs]. LSM.lv&lt;/ref&gt; 2022. gadā izdotajā grāmatā &quot;Jaunība&quot; apkopotas trīs poēmas: &quot;Rokenrols&quot;, &quot;Stopētāju balādes&quot; un &quot;Ar mēli&quot;.

Publicē atdzejojumus galvenokārt no angļu valodas, kā arī recenzijas par dzejas grāmatām. Nominēts Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā (2021). Sastādījis [[Jānis Rokpelnis|Jāņa Rokpeļņa]] &quot;Rakstu&quot; 1. sējumu (2022).

== Bibliogrāfija ==
* ''Strops''. Rīga: Neputns, 2020.
* ''Jaunība''. Rīga: Neputns, 2022.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>6f53vi6t7tz06s595x9y4rgz4qj8rdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baiļu rags (1991. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499883</id>
    <revision>
      <id>3672762</id>
      <parentid>3528607</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:46:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2576" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Baiļu rags
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|182,3 miljoni}}
| budžets = {{ASV dolārs|35 miljoni}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| valsts = {{USA}}
| ilgums = 128 minūtes
| izdošana = {{Filmas datums|1991|11|15}}
| izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
| studija = * ''[[Amblin Entertainment]]''
* ''[[Cappa Films]]''
* ''[[Tribeca Productions]]''
| operators = [[Fredijs Frānsiss]]
| oriģinālnos = ''Cape Fear''
| mūzika = * [[Bernards Hermans]]
* [[Elmers Bernsteins]]
| aktieri = * [[Roberts De Niro]]
* [[Niks Nolte]]
* [[Džesika Lenga]]
* [[Džuljeta Lūisa]]
* [[Džo Dons Beikers]]
* [[Roberts Mičums]]
* [[Gregorijs Peks]]
| scenārijs = [[Veslijs Striks]]
| producents = [[Barbara De Fina]]
| režisors = [[Mārtins Skorsēze]]
| žanrs = psiholoģiskais trilleris
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls =  Cape fear 91.jpg
| imdb = 
}}
'''&quot;Baiļu rags&quot;''' ({{Val|en|Cape Fear}}) ir 1991. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiskais trilleris, kura režisors ir [[Mārtins Skorsēze]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts De Niro]], [[Niks Nolte]], [[Džesika Lenga]], [[Džuljeta Lūisa]], [[Džo Dons Beikers]], [[Roberts Mičums]] un [[Gregorijs Peks]]. Šī bija pēdējā pilnmetrāžas filma, kurā piedalījās Gregorijs Peks. Filma ir balstīta uz 1957. gada [[Džons Makdonalds (rakstnieks)|Džona Makdonalda]] romāna ''[[The Executioners]]'' motīviem. &quot;Baiļu rags&quot; ir [[Rimeiks|rīmeiks]] 1962. gada [[Baiļu rags (1962. gada filma)|tāda paša nosaukuma]] filmai, kurā galvenās lomas atveidoja Peks un Mičums.

Filma ir par no cietuma izlaistu izvarotāju (De Niro), kurš cenšas atriebties savam advokātam, kuru viņš vaino savā 14 gadu ilgajā cietumsodā un pierādījumu slēpšanā.

&quot;Baiļu rags&quot; bija septītā Skorsēzes filma, kurā piedalījās Roberts De Niro. Filma bija gan finansiāli, gan kritiski veiksmīga. De Niro tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris]], savukārt Lūisa tika nominēta kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]]. Abi tika nominēti arī [[Zelta globusa balva]]i.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

{{Mārtins Skorsēze}}

[[Kategorija:1991. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Mārtina Skorsēzes filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>l0gq61g5x80cum6fgudyezg1k79sxjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karstens Varholms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500171</id>
    <revision>
      <id>3672811</id>
      <parentid>3654929</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T21:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5243" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Karstens Varholms
 |      vārds_orig = ''Karsten Warholm''
 |          attēls = 2017-BG Warholm 05.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Karstens Varholms 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|28}}
 |         dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Ulsteinvika}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{NOR}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=187}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=80}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[400 m/b]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = ''Dimna IL''
 |        treneris = Leifs Ulavs Alness
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 45,94 (2021; [[Tokija]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
 |           PR1_d = 400 m/b
 |             PR2 = 44,87 m (2020; [[Flurē]]) '''{{piezīme|NR|Nacionālais rekords}}'''
 |           PR2_d = 400 m
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{NOR}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{Medaļa|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=400 m/b}}}}
{{Medaļa|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|400 m/b}}
{{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|400 m/b}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|400 m/b}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2018]]|400 m/b}}
}}
'''Karstens Varholms''' ({{val|no|Karsten Warholm}}; dzimis {{dat|1996|2|28}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, kā arī garā sprinta distancēs. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] ar rezultātu 45,94 sekundes, kas tika sasniegts, uzvarot [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā. K. Varholms ir arī divkārtējais Pasaules čempions (2017, 2019) un divkārtējs Eiropas čempions (2018, 2022) 400 m barjerskrējienā.

Pirmo reizi pasaules rekordu 400 m barjerskrējienā K. Varholms laboja savās 2021. gada pirmajās sacensībās 1. jūlijā [[Bislett stadions|''Bislett'' stadionā]] [[Oslo]], pārspējot [[Kevins Jangs|Kevina Janga]] [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] uzstādīto rekordu, jauno rekordu noskrienot 46,70 sekundēs. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā, viņam izdevās pārspēt šo paša uzstādīto rekordu par nepieredzēti lielu starpību — 0,76 sekundēm, jauno rekordu noskrienot 45,94 sekundēs.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Karsten Warholm shatters world record in men’s 400-meter hurdles win at Tokyo Olympics, celebrates by ripping shirt |journal=The Denver Post |date=2 August 2021 |author=Eddie Pells |url=https://www.denverpost.com/2021/08/02/karsten-warholm-mens-400-meter-hurdles-tokyo-olympics/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last=Cacciola|first=Scott|date=2021-08-03|title=Even a World Record Doesn’t Always Guarantee Olympic Gold|language=en-US|work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/08/03/sports/karsten-warholm-rai-benjamin-400-hurdles-record.html|access-date=2021-08-09|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;

K. Varholms ir uzvarējis divos Pasaules čempionātos (2017, 2019) un divos Eiropas čempionātos (2018, 2022), tāpat viņš ir Eiropas čempions telpās [[400 m]] distancē bez šķēršļiem, izcīnījis medaļas 400 m barjerskrējienā, 400 m un daudzcīņā dažādu vecumu Eiropas jaunatnes čempionātos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Norvēģija-aizmetnis}}
{{Vieglatlēts-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Varholms, Karstens}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Norvēģijā dzimušie]]
[[Kategorija:Barjerskrējēji]]
[[Kategorija:Sprinteri]]
[[Kategorija:Desmitcīņnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>bk4kd5e5wgw5l4iqmvhcqa29ygszaue</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672812</id>
      <parentid>3672811</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T21:05:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5243" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Karstens Varholms
 |      vārds_orig = ''Karsten Warholm''
 |          attēls = 2017-BG Warholm 05.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Karstens Varholms 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|28}}
 |         dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Ulsteinvika}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{NOR}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=187}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=80}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[400 m/b]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = ''Dimna IL''
 |        treneris = Leifs Ulavs Alness
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 45,94 (2021; [[Tokija]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
 |           PR1_d = 400 m/b
 |             PR2 = 44,87 m (2020; [[Flurē]]) '''{{piezīme|NR|Nacionālais rekords}}'''
 |           PR2_d = 400 m
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{NOR}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{Medaļa|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=400 m/b}}}}
{{Medaļa|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|400 m/b}}
{{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|400 m/b}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|400 m/b}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}}
}}
'''Karstens Varholms''' ({{val|no|Karsten Warholm}}; dzimis {{dat|1996|2|28}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, kā arī garā sprinta distancēs. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] ar rezultātu 45,94 sekundes, kas tika sasniegts, uzvarot [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā. K. Varholms ir arī divkārtējais Pasaules čempions (2017, 2019) un divkārtējs Eiropas čempions (2018, 2022) 400 m barjerskrējienā.

Pirmo reizi pasaules rekordu 400 m barjerskrējienā K. Varholms laboja savās 2021. gada pirmajās sacensībās 1. jūlijā [[Bislett stadions|''Bislett'' stadionā]] [[Oslo]], pārspējot [[Kevins Jangs|Kevina Janga]] [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] uzstādīto rekordu, jauno rekordu noskrienot 46,70 sekundēs. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā, viņam izdevās pārspēt šo paša uzstādīto rekordu par nepieredzēti lielu starpību — 0,76 sekundēm, jauno rekordu noskrienot 45,94 sekundēs.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Karsten Warholm shatters world record in men’s 400-meter hurdles win at Tokyo Olympics, celebrates by ripping shirt |journal=The Denver Post |date=2 August 2021 |author=Eddie Pells |url=https://www.denverpost.com/2021/08/02/karsten-warholm-mens-400-meter-hurdles-tokyo-olympics/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last=Cacciola|first=Scott|date=2021-08-03|title=Even a World Record Doesn’t Always Guarantee Olympic Gold|language=en-US|work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/08/03/sports/karsten-warholm-rai-benjamin-400-hurdles-record.html|access-date=2021-08-09|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;

K. Varholms ir uzvarējis divos Pasaules čempionātos (2017, 2019) un divos Eiropas čempionātos (2018, 2022), tāpat viņš ir Eiropas čempions telpās [[400 m]] distancē bez šķēršļiem, izcīnījis medaļas 400 m barjerskrējienā, 400 m un daudzcīņā dažādu vecumu Eiropas jaunatnes čempionātos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Norvēģija-aizmetnis}}
{{Vieglatlēts-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Varholms, Karstens}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Norvēģijā dzimušie]]
[[Kategorija:Barjerskrējēji]]
[[Kategorija:Sprinteri]]
[[Kategorija:Desmitcīņnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>6g5r3dxbvr1tyivh0iu2aevy8b3nd9j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500254</id>
    <revision>
      <id>3672669</id>
      <parentid>3672444</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T12:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="148616" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     =
|min Lat     =  
|max Lat     = 
|vid Rīga    =
|min Rīga    = 
|max Rīga    =

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dēkādē       =  
|nokrišņi diennaktī     = 
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        =

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==

'''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

'''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = –0,9 °C 
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +0,8 °C
|apr temp = +5,0 °C
|mai temp = +9,9 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,6 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp =
|nov temp =  
|dec temp =

|jan nokr = 72,7 mm  
|feb nokr = 70,5 mm
|mar nokr = 5,2 mm
|apr nokr = 38,9 mm
|mai nokr = 65,5 mm
|jūn nokr = 73,1 mm
|jūl nokr = 79,2 mm
|aug nokr =  
|sep nokr =  
|okt nokr = 
|nov nokr =  
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris  ===
* [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]]
* [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas &quot;0'&quot;, pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]]
* [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu &quot;[[Valsts nekustamie īpašumi]]&quot; piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.&lt;ref&gt;
[http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]]: 
** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Februāris  ===
* [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]: 
** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.&lt;ref&gt;
[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja  brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=02&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt; Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Marts  ===
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=01&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=05&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt; Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]]:
** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}&lt;/ref&gt; Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
* [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem.
* [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]]
* [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Sadales tīkls]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.&lt;ref&gt;
[http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 &quot;Sadales tīkla&quot; klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis  ===
* [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]]
* [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt; Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=04&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt; Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs  ===
* [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]]
* [[20. maijs]]:
** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.&lt;ref&gt; 
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}&lt;/ref&gt; Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
[[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]]
* [[26. maijs]]:
** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.&lt;ref&gt;[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&amp;fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs  ===
* [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot;&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot; /&gt;
* [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs]]:
** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt; pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]]
* [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūnijs]]:
** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C.
* [[28. jūnijs]]:
** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, '''+33,1 °C'''.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs  ===
* [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]]:
** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=07&amp;day=06&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]]
* [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem.
* [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt; Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts  ===
* [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 43,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]]:
** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem.
** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=08&amp;day=12&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — turpinoties [[Karstuma vilnis|karstuma vilnim]], [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]]:
** Rīgā un Mērsragā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra novērojumu stacijā Rīga—Universitāte sasniedza +21,1 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā — +21,2 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559069987570176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt Mērsragā nakts nebija vēsāka par +21,1 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1559258908816023554 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
** Karsta diena visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/otrdien-speka-sarkanais-bridinajums-vietam-lidz-33-gradiem-karsts.a469510/ Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts], lsm.lv, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt; 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 15. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Liepājas, [[Rucava|Rucavas]], Saldus un [[Ventspils]] novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni augusta otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā, '''+32,1 °C'''.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559234651436220417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. augusts]]:
** Latvijas rietumu un centrālo rajonu piekrastē tika aizvadīta ļoti silta nakts un astoņās novērojumu stacijās tika reģistrēta kārtējā [[tropiskā nakts]]. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga]]s centra un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, kur naktī nebija vēsāks par +21,8 °C (Galvaspilsētā šī bija astotā [[tropiskā nakts]]). [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] bija +21,7 °C. [[Liepāja|Liepājā]] un [[Kolka|Kolkā]] +21,4 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] +20,7 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559409852992167937 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
** Daudzviet valsts teritorijā (13 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdījā [[Dobele|Dobelē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+32,3 °C'''. Jauni karstuma rekordi tika uzstādīti Ventspils, [[Liepāja|Liepājas]], Rucavas, Saldus, Skultes, [[Ainaži|Ainažu]], Priekuļu, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], Madonas, Alūksnes, [[Dagda|Dagdas]] un Gulbenes novērojumu stacijās. Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,9 °C, savukārt pilsētas ziemeļos, Daugavgrīvā, gaisa temperatūra sasniedza +31,4 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559576306576236544 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. augusts]] — galvaspilsētā tika reģistrēta devītā 2022. gadā un trešā [[tropiskā nakts]] pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra Rīga—Universitāte novērojumu stacijā bija +22,3 °C, bet Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,9 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559806694254837760 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. augusts]] — gaisa temperatūrai daudzviet paaugstinoties līdz +29, +32 grādiem, tika pārspēts nacionālais 18. augusta karstuma rekords (iepriekšējais rekords bija [[1973. gads|1973. gadā]], +29,7 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560198930876481536 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt; Jau plkst. 12.00 termometra stabiņš Liepājā un [[Rucava|Rucavā]] sasniedza +30,2 °C, pārspējot līdzšinējo Latvijas 18. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordu.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560205313944453120 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā 22 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 no tām — Rucavas, Saldus un [[Stende|Stendes]] — tika pārspēti arī augusta otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Dobelē, '''+32,4 °C'''. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +30,8 °C, arī uzstādot jaunu rekordu attiecīgajam datumam.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560302652898025479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. augusts]] — nakts stundās septiņās novērojumu stacijās tika reģistrēta [[tropiskā nakts]]. Vissiltākā nakts un arī desmitā tropiskā nakts tika reģistrēta galvaspilsētas centra novērojumu stacijā. Minimālā gaisa temperatūra bija +21,5 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560545062777663488 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
* Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
* Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.&lt;ref&gt;[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–4,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+0,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–0,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–10,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–13,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–16,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–17,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+16,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+33,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+27,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+32,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+19,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;|
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
*** 
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;215&quot; colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā mēneša un dekādes temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; –12,5 °C
| [[12. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,9 °C
| [[13. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; –5,6 °C
| [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +7,6 °C
| [[28. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; –7,1 °C
| [[10. marts]]
| &lt;center&gt; +15,2 °C
| [[25. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; –3,5 °C
| [[1. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +19,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,3}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; +1,8 °C
| [[4. maijs]]
| &lt;center&gt; +21,7 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|9,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,5}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +9,0 °C
| [[4. jūnijs]]
| &lt;center&gt; +31,7 °C
| [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|16,0}}
| {{Temperatūras krāsa|22,5}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +11,1 °C
| [[16. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +30,7 °C
| [[2. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|19,5}}
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|19,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 51,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 12,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 25,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[31. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,3 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 8,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 4,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,1
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 1,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[29. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 32,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 6,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 69,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 56,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 32,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 3,3
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 23,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[14. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 63,5 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,4
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 30,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[12. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −1,9 °C — [[1. februāris]]
* −1,7 °C — [[12. janvāris]]
* −1,6 °C — [[4. februāris]]
* −1,4 °C — [[3. februāris]]
* −1,2 °C — [[11. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +22,3 °C — [[29. jūnijs]], [[17. augusts]]
* +22,2 °C — [[28. jūnijs]]
* +22,0 °C — [[2. jūlijs]]
* +21,8 °C — [[16. augusts]]
* +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2022. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>mz319pazqt4vgb76fplvu3tmclflnyo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672748</id>
      <parentid>3672669</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:30:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="150085" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     =
|min Lat     =  
|max Lat     = 
|vid Rīga    =
|min Rīga    = 
|max Rīga    =

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dēkādē       =  
|nokrišņi diennaktī     = 
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        =

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==

'''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

'''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = –0,9 °C 
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +0,8 °C
|apr temp = +5,0 °C
|mai temp = +9,9 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,6 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp =
|nov temp =  
|dec temp =

|jan nokr = 72,7 mm  
|feb nokr = 70,5 mm
|mar nokr = 5,2 mm
|apr nokr = 38,9 mm
|mai nokr = 65,5 mm
|jūn nokr = 73,1 mm
|jūl nokr = 79,2 mm
|aug nokr =  
|sep nokr =  
|okt nokr = 
|nov nokr =  
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris  ===
* [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]]
* [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas &quot;0'&quot;, pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]]
* [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu &quot;[[Valsts nekustamie īpašumi]]&quot; piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.&lt;ref&gt;
[http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]]: 
** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Februāris  ===
* [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]: 
** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.&lt;ref&gt;
[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja  brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=02&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt; Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Marts  ===
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=01&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=05&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt; Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]]:
** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}&lt;/ref&gt; Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
* [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem.
* [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]]
* [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Sadales tīkls]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.&lt;ref&gt;
[http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 &quot;Sadales tīkla&quot; klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis  ===
* [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]]
* [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt; Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=04&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt; Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs  ===
* [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]]
* [[20. maijs]]:
** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.&lt;ref&gt; 
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}&lt;/ref&gt; Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
[[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]]
* [[26. maijs]]:
** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.&lt;ref&gt;[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&amp;fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs  ===
* [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot;&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot; /&gt;
* [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs]]:
** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt; pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]]
* [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūnijs]]:
** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C.
* [[28. jūnijs]]:
** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, '''+33,1 °C'''.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs  ===
* [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]]:
** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=07&amp;day=06&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]]
* [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem.
* [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt; Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts  ===
* [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 43,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]]:
** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem.
** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=08&amp;day=12&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — turpinoties [[Karstuma vilnis|karstuma vilnim]], [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]]:
** Rīgā un Mērsragā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra novērojumu stacijā Rīga—Universitāte sasniedza +21,1 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā — +21,2 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559069987570176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt Mērsragā nakts nebija vēsāka par +21,1 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1559258908816023554 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
** Karsta diena visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/otrdien-speka-sarkanais-bridinajums-vietam-lidz-33-gradiem-karsts.a469510/ Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts], lsm.lv, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt; 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 15. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Liepājas, [[Rucava|Rucavas]], Saldus un [[Ventspils]] novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni augusta otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā, '''+32,1 °C'''.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559234651436220417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. augusts]]:
** Latvijas rietumu un centrālo rajonu piekrastē tika aizvadīta ļoti silta nakts un astoņās novērojumu stacijās tika reģistrēta kārtējā [[tropiskā nakts]]. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga]]s centra un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, kur naktī nebija vēsāks par +21,8 °C (Galvaspilsētā šī bija astotā [[tropiskā nakts]]). [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] bija +21,7 °C. [[Liepāja|Liepājā]] un [[Kolka|Kolkā]] +21,4 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] +20,7 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559409852992167937 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
** Daudzviet valsts teritorijā (13 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdījā [[Dobele|Dobelē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+32,3 °C'''. Jauni karstuma rekordi tika uzstādīti Ventspils, [[Liepāja|Liepājas]], Rucavas, Saldus, Skultes, [[Ainaži|Ainažu]], Priekuļu, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], Madonas, Alūksnes, [[Dagda|Dagdas]] un Gulbenes novērojumu stacijās. Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,9 °C, savukārt pilsētas ziemeļos, Daugavgrīvā, gaisa temperatūra sasniedza +31,4 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559576306576236544 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. augusts]] — galvaspilsētā tika reģistrēta devītā 2022. gadā un trešā [[tropiskā nakts]] pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra Rīga—Universitāte novērojumu stacijā bija +22,3 °C, bet Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,9 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559806694254837760 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. augusts]] — gaisa temperatūrai daudzviet paaugstinoties līdz +29, +32 grādiem, tika pārspēts nacionālais 18. augusta karstuma rekords (iepriekšējais rekords bija [[1973. gads|1973. gadā]], +29,7 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560198930876481536 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt; Jau plkst. 12.00 termometra stabiņš Liepājā un [[Rucava|Rucavā]] sasniedza +30,2 °C, pārspējot līdzšinējo Latvijas 18. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordu.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560205313944453120 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā 22 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 no tām — Rucavas, Saldus un [[Stende|Stendes]] — tika pārspēti arī augusta otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Dobelē, '''+32,4 °C'''. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +30,8 °C, arī uzstādot jaunu rekordu attiecīgajam datumam.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560302652898025479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. augusts]]:
** Nakts stundās septiņās novērojumu stacijās tika reģistrēta [[tropiskā nakts]]. Vissiltākā nakts un arī desmitā tropiskā nakts tika reģistrēta galvaspilsētas centra novērojumu stacijā. Minimālā gaisa temperatūra bija +21,5 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560545062777663488 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
** Otro dienu pēc kārtas Latvijā tika pārspēts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Līdz pusdienlaikam gaisa temperatūra [[Liepāja|Liepājā]] paaugstinājās līdz +31,0 °C, pārspējot Latvijas 19. augusta rekordu (iepriekšējais rekords bija [[2017. gads|2017. gadā]] Bauskā, +30,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560561323506671616 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk termometra stabiņš turpināja paaugstinaties un pēcpusdienā [[Pāvilosta|Pāvilostā]] tā sasniedza '''+33,7 °C''', kļustot par 2022. gada karstāko dienu.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560604519716728833 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560625864005619712 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,1 °C pilsētas centrā un +31,6 °C Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sasniegta-si-gada-augstaka-temperatura.a470082/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 Sasniegta šī gada augstākā temperatūra], lsm.lv, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
** 19 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 4 no tām tika pārspēti arī augusta otrās dekādes rekordi.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560668192166785024 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
* Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
* Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.&lt;ref&gt;[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–4,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+0,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–0,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–10,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–13,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–16,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–17,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+16,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+33,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+27,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+32,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+19,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;|
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
*** 
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;215&quot; colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā mēneša un dekādes temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; –12,5 °C
| [[12. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,9 °C
| [[13. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; –5,6 °C
| [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +7,6 °C
| [[28. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; –7,1 °C
| [[10. marts]]
| &lt;center&gt; +15,2 °C
| [[25. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; –3,5 °C
| [[1. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +19,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,3}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; +1,8 °C
| [[4. maijs]]
| &lt;center&gt; +21,7 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|9,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,5}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +9,0 °C
| [[4. jūnijs]]
| &lt;center&gt; +31,7 °C
| [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|16,0}}
| {{Temperatūras krāsa|22,5}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +11,1 °C
| [[16. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +30,7 °C
| [[2. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|19,5}}
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|19,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 51,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 12,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 25,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[31. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,3 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 8,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 4,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,1
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 1,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[29. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 32,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 6,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 69,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 56,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 32,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 3,3
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 23,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[14. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 63,5 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,4
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 30,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[12. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −1,9 °C — [[1. februāris]]
* −1,7 °C — [[12. janvāris]]
* −1,6 °C — [[4. februāris]]
* −1,4 °C — [[3. februāris]]
* −1,2 °C — [[11. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +22,3 °C — [[29. jūnijs]], [[17. augusts]]
* +22,2 °C — [[28. jūnijs]]
* +22,0 °C — [[2. jūlijs]]
* +21,8 °C — [[16. augusts]]
* +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2022. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>g8dd8vwo6js8c5v8l0mstwvu80dkdp3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500762</id>
    <revision>
      <id>3672779</id>
      <parentid>3670493</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:26:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27319" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|2022}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1'');
** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''.
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''.
* [[19. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6'').
* [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[24. janvāris]]:
** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;;
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A'').
* [[26. janvāris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]'';
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''.
* [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''.
* [[31. janvāris]]:
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''.

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87'').
* [[3. februāris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]'';
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1'').
* [[10. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]'';
** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''.
* [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''.
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS'').
* [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''.
* [[21. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā.
* [[25. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''.
* [[26. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B'');
** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]].
* [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''.
* [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''.
* [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam.
* [[3. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm.
* [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''.
* [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]'';
** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''.
* [[18. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]];
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''.
* [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''.
* [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''.
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]'';
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]].
* [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''.
* [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''.
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5'').
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]].
* [[9. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''.
* [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''.
* [[15. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D'');
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1'').
* [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]].
* [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13'').
* [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas.
* [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]].
* [[27. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]];
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]'';
** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''.

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''.
* [[5. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[6. maijs]]:
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''.
* [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''.
* [[13. maijs]]:
** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''.
* [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. maijs]]:
* [[25. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling'');
** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''.
* [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''.
* [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''.
* [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''.
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''.
* [[22. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'':
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]'';
** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu.
* [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''.
* [[28. jūnijs]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]'';
** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''.
* [[29. jūnijs]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''.
* [[30. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]'';
** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring'').
* [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''.
* [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''.
* [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''.
* [[7. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''.
* [[13. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3'');
** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''.
* [[15. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]'';
** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''.
* [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūlijs]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[27. jūlijs]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''.
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''.

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije'').
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''.
* [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''.
* [[9. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''.
* [[10. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''.
* [[12. augusts]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[TUMnanoSAT]]'', ''[[FUTABA]]'', ''[[HSU-SAT-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. augusts]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; to priekšlaicīgi pārtrauca skafandra problēmu dēļ.
* [[19. augusts]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].

== Miruši ==
[[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]]
* [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>30nzpovy3mlqwngv2dc99z2se9epmc5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672852</id>
      <parentid>3672779</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:50:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27666" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|2022}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1'');
** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''.
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''.
* [[19. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6'').
* [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[24. janvāris]]:
** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;;
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A'').
* [[26. janvāris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]'';
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''.
* [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''.
* [[31. janvāris]]:
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''.

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87'').
* [[3. februāris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]'';
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1'').
* [[10. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]'';
** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''.
* [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''.
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS'').
* [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''.
* [[21. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā.
* [[25. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''.
* [[26. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B'');
** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]].
* [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''.
* [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''.
* [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam.
* [[3. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm.
* [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''.
* [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]'';
** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''.
* [[18. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]];
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''.
* [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''.
* [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''.
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]'';
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]].
* [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''.
* [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''.
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5'').
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]].
* [[9. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''.
* [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''.
* [[15. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D'');
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1'').
* [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]].
* [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13'').
* [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas.
* [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]].
* [[27. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]];
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]'';
** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''.

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''.
* [[5. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[6. maijs]]:
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''.
* [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''.
* [[13. maijs]]:
** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''.
* [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. maijs]]:
* [[25. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling'');
** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''.
* [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''.
* [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''.
* [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''.
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''.
* [[22. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'':
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]'';
** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu.
* [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''.
* [[28. jūnijs]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]'';
** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''.
* [[29. jūnijs]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''.
* [[30. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]'';
** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring'').
* [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''.
* [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''.
* [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''.
* [[7. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''.
* [[13. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3'');
** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''.
* [[15. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]'';
** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''.
* [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūlijs]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[27. jūlijs]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''.
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''.

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije'').
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''.
* [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''.
* [[9. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''.
* [[10. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''.
* [[12. augusts]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[TUMnanoSAT]]'', ''[[FUTABA]]'', ''[[HSU-SAT-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. augusts]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; to priekšlaicīgi pārtrauca skafandra problēmu dēļ.
* [[19. augusts]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. augusts]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Yaogan 35-04A]]'', ''[[Yaogan 35-04B]]'', ''[[Yaogan 35-04C]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
[[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]]
* [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>jrke5mjj81rv4ll5tcw1emmthkvhxob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2022. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>500763</id>
    <revision>
      <id>3672853</id>
      <parentid>3669687</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:51:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7104" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2022
| pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}}  2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} &lt;s&gt;[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]&lt;/s&gt; {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} &lt;s&gt;[[Jilin-1 Mofang-01A]]&lt;/s&gt; {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} &lt;s&gt;2 × [[TROPICS]]&lt;/s&gt; {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} &lt;s&gt;[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Taijing-1 01]]{{,}} [[Taijing-1 02]]{{,}} [[Donghai 1]] {{!}} [[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]{{,}} [[CubeSX-HSE-2]]{{,}} [[CYCLOPS]]{{,}} [[Geoscan-Edelweiss]]{{,}} [[ISOI]]{{,}} [[KAI-1]]{{,}} [[KODIZ]]{{,}} [[Kuzbass-300]]{{,}} [[MIET-AIS]]{{,}} 2 × [[Polytech Universe]]{{,}} [[ReshUCube-1]]{{,}} [[Siren]]{{,}} 2 × [[Skoltech B]]{{,}} [[UTMN]]{{,}} [[VIZARD-SS1]] {{!}} 52 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]]{{,}} 6 × [[Jilin-1 Hongwai-01A]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan 35-04A]]{{,}} [[Yaogan 35-04B]]{{,}} [[Yaogan 35-04C]] {{!}} 53 × [[Starlink]]
}}&lt;noinclude&gt; 
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>br6o32et8k6k1i4sfzjsqrlrr06daw7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502371</id>
    <revision>
      <id>3672784</id>
      <parentid>3637774</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5349" xml:space="preserve">{{novecojis}}

{{Futbola līgas sezonas infokaste
|       apraksts = 
|         kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]]
|         kauss2 = [[UEFA Eiropas konferenču līga]]
|  kauss1_kvalif = 
|  kauss2_kvalif = 
|       komandas = 
| liel_uzv_majas = 
|liel_uzv_viesos = 
|           liga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
|           logo = 
|        nak_sez = [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023 →]]
|      nosaukums = Virslīga 2021
|        pag_sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|← 2021]]
|          pazem = 
|rezultativakais = 
|         sezona = 2022
|          uzvar = 
|         valsts = {{LVA}}
|          varti =
|    varti_spele =
|        vid_apm =
}}
'''Latvijas futbola virslīgas 2022. gada sezona''' bija 48. [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezona. Čempionātu organizēja [[Latvijas Futbola federācija]]. 2022. gada Latvijas futbola virslīgas ģenerālsponsors ir &quot;Optibet&quot;, tāpēc čempionāta oficiālais nosaukums ir &quot;'''Optibet Virslīga'''&quot;. Virslīgā šo sezonu uzsāka 10 klubi.

== Komandas ==
Latvijas Futbola federācijas (LFF) Klubu licencēšanas pirmās instances padome, izvērtējot &quot;Optibet&quot; Virslīgas 2022. gada sezonas dalībnieku atbilstību prasībām, nolēma piešķirt LFF A licenci visiem desmit klubiem. Līdz ar to gaidāmajā virslīgas sezonā gaidāma desmit klubu dalība, tāpat kā tas notika 2020. gadā.&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/lff-pieskir-virsligas-licenci-visiem-desmit-klubiem.d?id=53998090&lt;/ref&gt; LFF A licences piešķirtas &quot;Riga FC&quot;, FK &quot;Liepāja&quot;, FK &quot;Auda&quot;, SK &quot;Super Nova&quot;, FK &quot;Tukums 2000&quot;, &quot;Valmiera FC&quot;, FK &quot;Metta&quot;, BFC &quot;Daugavpils&quot;, RFS un FK &quot;Spartaks&quot;. 
=== Komandu izmaiņas ===
&lt;...&gt;

=== Komandu pārstāvētās pilsētas ===
{{Location map+|Latvia|alt=Virslīgas 2022. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|caption=Virslīgas 2022. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|float=center|places={{location map~ |Latvia |lat=56.502918 |long=20.995163 |label=[[FK Liepāja]]|position=right}} {{Location map~ |Latvia |lat=56.966667 |long=24.133333 |label=[[Riga FC]]&lt;br&gt;[[FK Metta]]&lt;br&gt;[[RFS]]|position=top}} {{location map~ |Latvia |lat=56.949591 |long=23.610199 |label=[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks]]|position=top}} {{location map~ |Latvia |lat=56.820707 |long=24.223371 |label=[[FK Auda]]|position=left}} {{location map~ |Latvia |lat=56.862115 |long=24.325599 |label=[[SK Super Nova]]|position=right}} {{location map~ |Latvia |lat=57.55 |long=25.4 |label=[[Valmiera FC]]|position=left}} {{location map~ |Latvia |lat=55.874939 |long=26.551888 |label=[[BFC Daugavpils]]|position=left}} {{location map~ |Latvia |lat=56.966667  |long=23.15 |label=[[FK Tukums 2000|Tukums]]|position=left}}|width=500}}

=== Stadioni un personāls ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
!Komandas
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
!Galvenais treneris
!Kapteinis
|-
|{{FK Liepāja}}
|{{Liepāja}}
|[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 4022
|{{Flaga|Baltkrievija}} [[Kirill Alshevsky]]
|{{Flaga|ARG}} [[Leonels Strumija]]
|-
|{{FS Metta/LU}}
|{{Rīga}}
|[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 10461
|{{Flaga|LAT}} [[Andrejs Gluščuks]]
|{{Flaga|LAT}} [[Normunds Uldriķis]]
|-
|{{FK RFS}}
|{{Rīga}}
|[[Jāņa Skredeļa stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 250
|{{Flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
|{{Flaga|CRO}} [[Tomislav Šarić]]
|-
|{{Riga FC}}
|{{Rīga}}
|[[Skonto stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 8087
|{{Flaga|DEU}} [[Torstens Finks]]
|{{Flaga|LAT}} [[Antonijs Černomordijs]]
|-
|{{FK Spartaks}}
|{{Jūrmala}}
|[[Slokas stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 2500
|{{Flaga|Polija}} [[Pšemislavs Lagožnijs]]
|{{Flaga|LAT}} [[Oļegs Laizāns]]
|-
|[[FK Auda]]
|[[Ķekava]]
|[[Audas stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 520
|{{flaga|CRO}} [[Tomislav Stipić]]
|{{flaga|Kamerūna}} [[Fabriss Ondoa]]
|-
|{{Valmiera FC}}
|{{Valmiera}}
|[[Jāņa Daliņa stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 1250
|{{Flaga|LVA}} [[Jurģis Kalns]]
|{{Flaga|LVA}} [[Raimonds Krollis]]
|-
|{{BFC Daugavpils}}
|{{Daugavpils}}
|[[Stadions &quot;Celtnieks&quot;]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 1980
|{{Flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Valērijs Afanasjevs]]
|-
|[[SK Super Nova]]
|[[Salaspils]]
|[[Salaspils stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 648
|{{Flaga|LVA}} [[Andrejs Lapsa]]
|{{Flaga|AZE}} [[Vugars Askerovs]]
|-
|{{FK Tukums 2000}}
|{{Tukums}}
|[[Tukuma pilsētas stadions]]
|style=&quot;text-align:right&quot;| 1000
|{{Flaga|Latvija}} [[Kristaps Dišlers]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Kaspars Anmanis]]
|}

== Norise ==
=== Turnīra tabula ===
&lt;..&gt;

=== Labākie vārtu guvēji ===
Iekavās norādīti ar [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitieniem]] gūtie vārti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!#!!Futbolists!!Komanda!!Vārti
|-
| 1
| align=&quot;left&quot;| 
| align=&quot;left&quot;| 
| 0 (0)
|-

|}

== Skatīt arī ==
* [[2022. gada Latvijas Kauss futbolā]]
* [[2022. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/ 2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]

{{Latvijas futbola Virslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Latvijas Virslīga]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>pkrirlmzzeh8824uv98a5tv6hvi6qm9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīvurbis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506582</id>
    <revision>
      <id>3672926</id>
      <parentid>3637803</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:57:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1205" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada marts}}
[[Attēls:Ruimer.jpg|left|thumb|245x245px|Pielāgojams rīvurbis]]
[[Attēls:Machined Holes.svg|thumb|313x313px|

* A — [[urbšana]] ar [[Urbis|urbi]]
* B — [[izvirpošana]] ar [[Grieznis|griezni]] griežņturī
* C — urbuma [[paplašināšana]] ar [[Paplašinātājurbis|papl]][[Paplašinātājurbis|aš]][[Paplašinātājurbis|in]][[Paplašinātājurbis|āt]][[Paplašinātājurbis|āj]][[Paplašinātājurbis|urbi]] 
* D — [[izrīvēšana]] ar '''rīvurbi'''
* E un F — norīvēšana ar [[Norīvis|nor]][[Norīvis|ī]][[Norīvis|v]][[Norīvis|i]] 
* G — gremdēšana ar [[Gremdurbis|g]][[Gremdurbis|r]][[Gremdurbis|em]][[Gremdurbis|du]][[Gremdurbis|rbi]]
* H — [[Vītne|v]][[Vītne|īt]][[Vītne|ne]][[Vītne|s]] izveidošana ar [[Vītņurbis|vītņ]][[Vītņurbis|ur]][[Vītņurbis|bi]]

]]&lt;nowiki/&gt;&lt;nowiki/&gt;

'''Rīvurbis''' ir [[griezējrīks|g]][[griezējrīks|rie]][[griezējrīks|zē]][[griezējrīks|jr]][[griezējrīks|īk]][[griezējrīks|s]], ar kuru apstrādā atveres pēc urbšanas, urbuma paplašināšanas vai izvirpošanas.

&lt;nowiki/&gt;{{Tehnoloģija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Griezējrīki]]
[[Kategorija:Metālapstrāde]]
&lt;nowiki/&gt;</text>
      <sha1>layyidtyffaxn6o5kgs2nlodbxgam1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaviezes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506864</id>
    <revision>
      <id>3672691</id>
      <parentid>3593273</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T13:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2707" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Gaviezes iela
|attēls           = Gaviezes iela (Rail Baltica) 2.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Zolitūde]], [[Beberbeķi]], [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurvs]]
|ielas garums     = 1040 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1—2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Gaviezes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Zolitūde]]s, [[Beberbeķi|Beberbeķu]] un [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurva]] apkaimēs. Iela sākas no [[Čuguna iela]]s un beidzas mazdārziņu teritorijā. [[Kārļa Ulmaņa gatve]] Gaviezes ielu sadala divās daļās, kuras nav savienotas ne transportam, ne gājējiem (šķērsojums pāri Ulmaņa gatvei ir aizliegts). Kopējais ielas garums ir 1040 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] un [[grants]] segumu.

&lt;!-- vēsture --&gt;
Iela ir nosaukta [[Gavieze]]s — [[Gaviezes pagasts|Gaviezes pagasta]] centra [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] — vārdā.

== Ielas raksturojums ==
Ielas daļas ir visai atšķirīgas — sākuma posms no Čuguna ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei ir asfaltēta iela ar vienvirziena satiksmi (Ulmaņa gatves virzienā) un savrupmāju apbūvi, kā arī neapbūvētiem gruntsgabaliem. Šeit iela veido robežu starp [[Zolitūde]]s un [[Beberbeķi|Beberbeķu]] apkaimēm. Posms uz dienvidiem no Ulmaņa gatves [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurva]] apkaimē pārsvarā iet pa esošo un bijušo mazdārziņu teritoriju, šeit ir arī atsevišķas savrupmājas, bet bijušo mazdārziņu vietā — arī mežs. Šajā posmā ielas segums pārsvarā grants, arī sliktas kvalitātes.

== Ielu savienojumi ==
Gaviezes iela ir savienota ar:
* [[Čuguna iela]] (T veida krustojums)
* [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (divi nesavienoti pieslēgumi)
* [[Ciema iela (Rīga)|Ciema iela]] (T veida krustojums)
* [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Zolitūde]]
* [[Beberbeķi]]
* [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurvs]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}}
{{coord|56.948|23.989|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Zolitūdē]]
[[Kategorija:Ielas Beberbeķos]]
[[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]]</text>
      <sha1>05h9n6dufoo115rdihpplqkudq5jpvc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SKS 67. ekspedīcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507878</id>
    <revision>
      <id>3672783</id>
      <parentid>3660839</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:39:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iziešanas atklātā kosmosā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8277" xml:space="preserve">{{notiek kosmolidojums}}
{{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste
| misijas nosaukums  = SKS 67. ekspedīcija
| misijas nosaukums cits = SKS-67
| misijas nosaukums orig = ''Экспедиция МКС-67'', ''Expedition 67''
| kosmosa kuģis      = ''[[Crew-3]]'', ''[[Sojuz MS-21]]'', ''[[Crew-4]]'', ''[[Crew-5]]'', ''[[Sojuz MS-22]]'', 
| nesējs = 
| apkalpes skaits    = 7 — 10
| misijas sākums     = 2022. gada 30. marts
| misijas beigas     = 2022. gada septembris
| misijas ilgums     = 
| apkalpes attēls    = Expedition 67 crew portrait.jpg
| apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Deniss Matvejevs]], [[Oļegs Artemjevs]], [[Sergejs Korsakovs]], [[Džesika Votkinsa]], [[Čells Lindgrēns]]
| iepriekšējā misija = [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]
| nākošā misija      = [[SKS 68. ekspedīcija|SKS-68]]
| citas misijas      = 
}}
'''SKS 67. ekspedīcija''' (''Expedition 67'', ''ISS-67'', ''Экспедиция МКС-67'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropa]]s [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] un [[Japāna]]s ''[[JAXA]]'' [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2022. gada 30. marta.

== Ekspedīcijas gaita ==
67. ekspedīcija sākās 2022. gada 30. martā ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-21]]'' atvienošanai 2022. gada 29. septembrī.&lt;!-- 2020. gada 17. novembrī stacijā ieradās kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-1|Crew-1]]'' apkalpe.
--&gt;

== Apkalpe ==
{| class=&quot;wikitable&quot;style=&quot;text-align:center&quot;
! Kosmosa kuģis
! Kosmonauts,&lt;br /&gt;valsts, organizācija
!&lt;small&gt;2022. gada 30. marts — 27. aprīlis&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;2022. gada 27. aprīlis — 4. maijs&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;2022. gada 4. maijs — 1. septembris&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;2022. gada septembris — septembris&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;2022. gada septembris — septembris&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;2022. gada septembris — 21. septembris&lt;/small&gt;
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| ''[[Sojuz MS-21]]''
| [[Oļegs Artemjevs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|colspan=&quot;4&quot;| '''komandieris'''
|-
| [[Deniss Matvejevs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|colspan=&quot;6&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Sergejs Korsakovs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|colspan=&quot;6&quot;| lidojuma inženieris
|-
!rowspan=&quot;4&quot;| ''[[SpaceX Crew-3]]''
| [[Tomass Maršbērns]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|colspan=&quot;2&quot;| '''komandieris'''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;4&quot;|
|-
| [[Radža Čari]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;4&quot;|
|-
| [[Keila Barona]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;4&quot;|
|-
| [[Matiass Maurers]]&lt;br /&gt;{{DEU}}, ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;4&quot;|
|-
!rowspan=&quot;4&quot;| ''[[SpaceX Crew-4]]''
| [[Čells Lindgrēns]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[Roberts Hainss]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[Samanta Kristoforeti]]&lt;br /&gt;{{ITA}}, ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[Džesika Votkinsa]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;2&quot;|
|-
!rowspan=&quot;4&quot;| ''[[SpaceX Crew-5]]'' (plānots)
| [[Nikola Onapu Manna]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;3&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Džošs Kasada]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;3&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Koiči Vakata]]&lt;br /&gt;{{JPN}}, ''[[JAXA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;3&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Anna Kikina]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;3&quot;| 
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| ''[[Sojuz MS-22]]'' (plānots)
| [[Sergejs Prokopjevs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;5&quot;|
|colspan=&quot;1&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Dmitrijs Petelins]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;5&quot;|
|colspan=&quot;1&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Fransisko Rubio]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot;colspan=&quot;5&quot;|
|colspan=&quot;1&quot;| lidojuma inženieris
|}

== Iziešanas atklātā kosmosā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; v
! width=&quot;8%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;18%&quot;|'''Kosmonauti''' 
! width=&quot;10%&quot;|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]])
! width=&quot;10%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| SKS-67
| ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]''
| [[Oļegs Artemjevs]]&lt;br /&gt;[[Deniss Matvejevs]]
| {{dat|2022|4|18|SK}} 14:01
| 21:37
| 6 h 37 min
| Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: moduļa ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' ārpusē uzstādīta ''ERA'' ārējā vadības pults, noņemti pārsegi, uz manipulatora uzmontēti rokturi, uzstādīts pārvietojamās darba vietas adapters.
|-
| SKS-67
| ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]''
| [[Oļegs Artemjevs]]&lt;br /&gt;[[Deniss Matvejevs]]
| {{dat|2022|4|28|SK}} 14:58
| 22:40
| 7 h 42 min
| Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: manipulatoram uzmontēti rokturi, noņemti pārsegi, noņemti galu fiksatoru bloķētāji. No stacijas [[Sergejs Korsakovs]] izmēģināja ''ERA'' vadīšanu. Pēc tam kosmonauti uzstādīja trīs rokturus un uz moduļa ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' nostiprināja kabeli, kas bija traucējis antenas izvēršanai.
|-
| SKS-67
| ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]''
| [[Oļegs Artemjevs]]&lt;br /&gt;[[Samanta Kristoforeti]]
| {{dat|2022|7|21|SK}} 14:50
| 21:55
| 7 h 5 min
| Eiropas manipulatora ''ERA'' sagatavošana darbam: uzstādīja manipulatora saķeres punktu uz ''Poisk''; pārcēla darba platformu uz ''Nauka''; pārkonfigurēja ''ERA'' un iestatīja vadības paneli no satvērēja režīma uz noliktu; nomainīja kameras priekšējo logu uz manipulatora, kas neļāva veikt satveršanu iepriekšējā iziešanā; nomainīja ''MLI'' segas uz ''Nauka'', kas kļuva vaļīgas no dzinēju darbināšanas, kad modulis ieradās; uzstādīja fiksatorus uz ''Strela-1'', kas bija pie ''Poisk'' moduļa. Laika trūkuma dēļ pēdējais uzdevums pārvietot ''Strela-2'' no ''Zarja'' uz ''Poisk'' tika atlikts uz nākamo iziešanu kosmosā.
|-
| SKS-67
| ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]''
| [[Oļegs Artemjevs]]&lt;br /&gt;[[Deniss Matvejevs]]
| {{dat|2022|8|17|SK}} 13:54
| 17:55
| 4 h 1 min
| Eiropas manipulatoram ''ERA'' uzstādītas 2 kameras, demontēts starta gredzens. Pēc tam, kad Artemjeva skafandra akumulatoram pazeminājās spriegums, kosmonauti atgriezās slūžu kamerā.
|}

&lt;!--
== Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Manevra veicējs
! Datums
! Sākums (UTC)
! Ilgums (sekundes)
! Orbītas paaugstinājums (km)
! Orbītas augstums beigās (km)
! Piezīmes
|-
| ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]''
| 2021-09-24
| 14:38
| 47,5
| 1,2
| 
| Sagatavota orbīta ''[[Sojuz MS-19]]'' sagaidīšanai un ''[[Sojuz MS-18]]'' nosēšanai
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;gazeta.ru, 2021-12-31&quot;&gt;[https://www.gazeta.ru/science/news/2021/12/31/17091349.shtml Космонавты нашли возможное место утечки воздуха на МКС] gazeta.ru, 2021-12-31&lt;/ref&gt;
}}
--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.nasa.gov/mission_pages/station/expeditions/expedition67/index.html 67. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}}

[[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|67]]
[[Kategorija:2022. gads kosmonautikā]]</text>
      <sha1>54xk3uhwrx1wmo1smlztjjjkwid2ki0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Burundi pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>508130</id>
    <revision>
      <id>3672772</id>
      <parentid>3595175</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:01:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Burundi ģeogrāfija&quot; → &quot;Burundijas ģeogrāfija&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143" xml:space="preserve">{{Commonscat|Cities in Burundi}}

[[Kategorija:Pilsētas pēc valsts]]
[[Kategorija:Burundijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Āfrikas pilsētas]]</text>
      <sha1>4jlvqn1cxkqkkf2d7psxt653bywrib6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gints Amoliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509745</id>
    <revision>
      <id>3672752</id>
      <parentid>3642823</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3886" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Gints Amoliņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Ragana (ciems)|Ragana]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[žurnālists]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Tallina|Tallinas]] Starptautiskā universitāte “Audentes”&lt;/br&gt;[[Dženova|Dženovas]] Universitāte&lt;ref&gt; [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/latvijas-tv-zurnalists-gints-amolins-kars-ukraina-ir-soks-starpt.a158342/ Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš: Karš Ukrainā ir šoks starptautiskai kārtībai] lr1.lsm.lv 2022. gada 1. jūlijā&lt;/ref&gt;
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
| dz_dat_alt = 1984/1985&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
}}

'''Gints Amoliņš''' ir latviešu žurnālists, [[Latvijas Televīzija|LTV]] ārzemju ziņu korespondents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/gints-amolins/|title=Gints Amoliņš|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt; kā arī [[LR-1]] personība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pieci.lv/lv/personibas/gints-amolins|title=Radio personības - Gints Amoliņš|publisher=pieci.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Audzis [[Ragana (ciems)|Raganā]], mācījies [[Rīgas Katoļu ģimnāzija|Rīgas Katoļu ģimnāzijā]].&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/klubs/gints-amolins-mani-tuvinieki-nav-sajusma-ka-braucu-uz-kara-zonu-50675/|title=Gints Amoliņš: Mani tuvinieki nav sajūsmā, ka braucu uz kara zonu|website=www.santa.lv|access-date=2022-07-01}}&lt;/ref&gt; 

Desmit gadus nostrādājis [[Latvijas Radio]]. Kā pats saka, [[Žurnālistika|žurnālistiku]] nav studējis un sākumā arī nebija domājis ar to nodarboties. Studējis [[starptautiskās attiecības]], [[Politika|politiku]] un [[Ekonomika|ekonomiku]]. Mācību laikā viņam piedāvāja pāris mēnešus pastrādāt praksē Latvijas Radio, kamēr daudzi darbinieki devās atvaļinājumos. Strādājis atbilstoši iegūstamajai specialitātei ārzemju ziņu nodaļā, kurā vēlāk pēc diploma saņemšanas arī atgriezies. Bijis gan ārzemju ziņu reportieris, gan redaktors, sekojot līdzi aktuālajām norisēm pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sekojot-lidzi-karstajiem-punktiem|title=“Karsto punktu” žurnālists Gints Amoliņš par karu Ukrainā: iedzīvotājiem sākumā bija nogaidoša attieksme, neviens neticēja, ka pret viņiem vērsīs ieročus|publisher=la.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt;

Veidojis televīzijas filmu ''Dzīvības tilts'' par kara notikumiem pie [[Irpiņa|Irpiņas]].&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

Kopā ar operatoru [[Ingus Graudiņš|Ingu Graudiņu]] un režisori [[Dace Kokle|Daci Kokli]] izveidojis dokumentālo stāstu ''Donbass: Dzīvības apskāviens.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-tapis-dokumentals-stasts-donbass-dzivibas-apskaviens.a463224/|title=LTV tapis dokumentāls stāsts «Donbass: Dzīvības apskāviens»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
G. Amoliņš runā piecās svešvalodās: [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Franču valoda|franču]], [[Itāļu valoda|itāļu]] un [[Igauņu valoda|igauņu]]. Mūzikas skolā apguvis akordeona spēli, spēlē arī ģitāru un bungas.&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

{{Stub}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Amoliņš, Gints}}
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]</text>
      <sha1>iv4hxdyv64l1y389d65nr6c2mkef4bo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672753</id>
      <parentid>3672752</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:38:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3898" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Gints Amoliņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Ragana (ciems)|Ragana]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[žurnālists]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Tallina|Tallinas]] Starptautiskā universitāte “Audentes”&lt;/br&gt;[[Dženova|Dženovas]] Universitāte&lt;ref&gt; [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/latvijas-tv-zurnalists-gints-amolins-kars-ukraina-ir-soks-starpt.a158342/ Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš: Karš Ukrainā ir šoks starptautiskai kārtībai] lr1.lsm.lv 2022. gada 1. jūlijā&lt;/ref&gt;
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
| dz_dat_alt = 1984/1985&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
}}

'''Gints Amoliņš''' ir latviešu žurnālists, [[Latvijas Televīzija|LTV]] ārzemju ziņu korespondents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/gints-amolins/|title=Gints Amoliņš|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas Radio 1]] personība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pieci.lv/lv/personibas/gints-amolins|title=Radio personības - Gints Amoliņš|publisher=pieci.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Audzis [[Ragana (ciems)|Raganā]], mācījies [[Rīgas Katoļu ģimnāzija|Rīgas Katoļu ģimnāzijā]].&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/klubs/gints-amolins-mani-tuvinieki-nav-sajusma-ka-braucu-uz-kara-zonu-50675/|title=Gints Amoliņš: Mani tuvinieki nav sajūsmā, ka braucu uz kara zonu|website=www.santa.lv|access-date=2022-07-01}}&lt;/ref&gt; 

Desmit gadus nostrādājis [[Latvijas Radio]]. Kā pats saka, [[Žurnālistika|žurnālistiku]] nav studējis un sākumā arī nebija domājis ar to nodarboties. Studējis [[starptautiskās attiecības]], [[Politika|politiku]] un [[Ekonomika|ekonomiku]]. Mācību laikā viņam piedāvāja pāris mēnešus pastrādāt praksē Latvijas Radio, kamēr daudzi darbinieki devās atvaļinājumos. Strādājis atbilstoši iegūstamajai specialitātei ārzemju ziņu nodaļā, kurā vēlāk pēc diploma saņemšanas arī atgriezies. Bijis gan ārzemju ziņu reportieris, gan redaktors, sekojot līdzi aktuālajām norisēm pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sekojot-lidzi-karstajiem-punktiem|title=“Karsto punktu” žurnālists Gints Amoliņš par karu Ukrainā: iedzīvotājiem sākumā bija nogaidoša attieksme, neviens neticēja, ka pret viņiem vērsīs ieročus|publisher=la.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt;

Veidojis televīzijas filmu ''Dzīvības tilts'' par kara notikumiem pie [[Irpiņa|Irpiņas]].&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

Kopā ar operatoru [[Ingus Graudiņš|Ingu Graudiņu]] un režisori [[Dace Kokle|Daci Kokli]] izveidojis dokumentālo stāstu ''Donbass: Dzīvības apskāviens.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-tapis-dokumentals-stasts-donbass-dzivibas-apskaviens.a463224/|title=LTV tapis dokumentāls stāsts «Donbass: Dzīvības apskāviens»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
G. Amoliņš runā piecās svešvalodās: [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Franču valoda|franču]], [[Itāļu valoda|itāļu]] un [[Igauņu valoda|igauņu]]. Mūzikas skolā apguvis akordeona spēli, spēlē arī ģitāru un bungas.&lt;ref name= &quot;gints&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

{{Stub}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Amoliņš, Gints}}
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]</text>
      <sha1>h2kpg3hdpyl3atguwvxcwypsiybfobm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Batērsta sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514892</id>
    <revision>
      <id>3672850</id>
      <parentid>3670698</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T06:49:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3814" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Batērsta sala
|attēls              = Peary caribou - looking west towards Evan's Bay.jpg
|attēla paraksts     = Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = Wfm bathurst island.jpg
| map_type    = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=46|latNS=N 
|longd=99|longm=47|longEW=W
|platība             = 16042
|garums              = 188
|platums             = 101-151
|krasta līnija       = 2069
|augstākais kalns    = Stoksa kalns
|augstums            = 412
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = ''neapdzīvota''
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Batērsta sala''' ({{val|en|Bathurst Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;{{PZT|98|Batersta sala}}&lt;/ref&gt; 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no tām ir [[Aleksandra sala|Aleksandra]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]], [[Kemerona sala|Kemerona]] un [[Helinas sala|Helinas]] salas ziemeļu un ziemeļrietumu piekrastē. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]&lt;/ref&gt; vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.&lt;ref&gt;[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū.

1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>a86yuh1iys7onx1bcfor52db88y9kek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marija Vecrumba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516490</id>
    <revision>
      <id>3672905</id>
      <parentid>3649447</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:30:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kategorizēju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2661" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marija Vecrumba
| vārds_orig = 
| attēls = Marija-Vecrumba.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1885
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 7
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Jelgavas apriņķis|Jelgava}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1919
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Jelgava]] {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latviete]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| dzimums = S
}}

'''Marija Vecrumba''' ({{dat|1885|8|7|N}} — {{dat|1919|3|21|N}}) bija latviešu ārste, ievērojama sieviešu [[emancipācijas kustība]]s dalībniece, strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas ([[Iskolats|Iskolata]]) tautas veselības nodaļas vadītāja Jelgavas apriņķī. 1919. gada 18. martā tika nošauta, [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] vācu vienībām ieņemot Jelgavu.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1885. gada 7. augustā Jelgavā.

Mācījusies [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija|Lomonosova sieviešu ģimnāzijā]], studējusi medicīnu [[Šveice|Šveicē]]. 1911. gadā beigusi [[Bernes Universitāte|Bernes Universitāti]], strādāja par ārsti [[Jelgava|Jelgavā]]. Bija pirmā sieviete ārste Jelgavā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/344/|title=Ievērojami cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka|website=www.jelgavasbiblioteka.lv|access-date=2022-07-09}}&lt;/ref&gt;

No 1915. g. līdz 1918. g. strādāja [[Valka|Valkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://valka.lv/wp-content/biblioteka/7-vecrumba-purats.pdf|title=Valkā}}&lt;/ref&gt;

1919.gada 31.janvārī iecelta par [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) tautas veselības nodaļas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Marija-Vecrumba|title=Marija Vecrumba|website=timenote.info|access-date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1919. gada 18. martā tika nošauta bez rūpīgas izmeklēšanas, kopā ar ievainotajiem [[Padomju Latvijas armija]]s karavīriem, sanitārajā vilcienā [[Jelgava (stacija)|Jelgavas stacijā]], landesvēra vācu vienībām ieņemot Jelgavu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 2: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos|last=|publisher=Jānis Roze|year=2019|pages=64-65}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Marija Vecrumba| ]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>4kuwjbl11k2ch5l55vv0l4ybs06dtjf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SpaceX CRS-25</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517166</id>
    <revision>
      <id>3672780</id>
      <parentid>3661684</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T18:31:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6269" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''SpaceX CRS-25''
| Nosaukums_orig = 
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 300px
| Att_virsraksts         = Raķete ar ''Cargo Dragon'' pirms starta angārā
| Programma              = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]''
| KA_veids               = [[kravas kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Cargo Dragon]]''
| KA sērijas Nr = 
| Īpašnieks = 
| Operators              = ''[[SpaceX]]'', {{USA}}
| Lielākie_izgatavotāji = 
| Starta_gads            = 2022
| Starts                 = {{dat|2022|7|15|SK}} 00:44:22 ''UTC''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]''
| Starta_vieta           = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]]
| Starta_laukums         = ''SLC-39A''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Nolaišanās             = 
| Nolaišanās vieta       = &lt;!--[[Atlantijas okeāns]]--&gt;
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa                   = 
| Starta_masa            = ~ 6000 kg
| Enerģija = 
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = nē
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_piezīmes       = 
| Orbītas_veids          = LEO
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija = 
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr                = ''[[SpaceX CRS-24]]''
| KA_nāk                 = ''[[SpaceX CRS-26]]''
}}
'''''SpaceX CRS-25''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' bezpilota [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cargo Dragon]]'' lidojums uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2'') programmā. ''Cargo Dragon'' orbītā tika palaists 2022. gada 15. jūlijā&lt;!--; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 2022. gada 25. janvārī--&gt;.

''CRS-25'' lidojumam tika izmantota ''Cargo Dragon'' kapsula ''C208'', kas jau pabijusi kosmosā divas reizes. Nesējraķetei tika izmantota jauna pirmā pakāpe (sērijas numurs ''B1067''), kas izmantota četras reizes.

== Derīgā krava ==
''Cargo Dragon'' kopējā kravas masa augšupceļā bija 2668 kg.
Hermētiskais nodalījums bija piepildīts ar 2124 kg kravas (kopā ar iepakojumu). Transportkuģa hermētiskajā sekcijā bija: zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (1120 kg), mantas un pārtika apkalpei (376 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums (328 kg), ārpuskuģa aktivitāšu aparatūra (181 kg), datoru materiāli (33 kg).

Kravā bija nanopavadoņi (''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]'')&lt;!--, ko paredzēts palaist brīvā lidojumā no ''Nanoracks'' palaišanas iekārtas ''NRCSD'', un nanopavadoņi (''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]'', ''[[Light-1]]'' un vēl viens neidentificēts), ko paredzēts palaist no ''Mitsui Bussan Aerospace'' iekārtas ''J-SSOD''--&gt;.

Nehermētiskajā kravas sekcijā bija 544 kg krava: akumulatoru uzlādēšanas izlādēšanas bloks ''BCDU'' (to bojātu no stacijas nogādāja ''[[SpaceX CRS-18|CRS-18]]'' un uz Zemes saremontēja) un spektrogrāfs ''EMIT'', kas aptuveni 12 mēnešus novēros putekļus Zemes atmosfērā.&lt;ref name=&quot;EMIT&quot; /&gt;

&lt;!--
No stacijas atpakaļ uz zemi tika nogādātas aptuveni 2,2 tonnas kravas. Tajā bija zinātnisko pētījumu paraugi, kā arī bojātas vai atkārtoti izmantojamas iekārtas, to skaitā skafandrs.
--&gt;
== Lidojuma gaita ==
''Cargo Dragon'' tika palaists {{dat|2022|7|15||bez}} 00:44:22 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-39A''.
Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz peldošās platformas ''A Shortfall of Gravitas'' (''ASOG'') Atlantijas okeānā.

16. jūlijā 15:21 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa priekšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-2]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-2]]''.

22. jūlijā no ''CRS-25'' nehermētiskās kravas telpas ar stacijas manipulatoru tika izņemts spektrogrāfa instruments ''EMIT''; 24. jūlijā to uzstādīja uz platformas ''[[ExPRESS Logistics Carrier|ELC-1]]''.

19. augustā 15:05 ''UTC'' ''Cargo Dragon'' atvienojās no stacijas.
&lt;!--
24. janvārī kuģis 20:18 ''UTC'' uz iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 21:05 ''UTC'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]] uz rietumiem no [[Florida]]s, netālu no [[Panamasitija]]s, punktā aptuveni 86,2° R 29,7° Z. Lidojuma ilgums bija 34 dienas 10 stundas 57 minūtes.
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;EMIT&quot;&gt;[https://www.nasa.gov/mission_pages/station/research/experiments/explorer/Investigation.html?#id=7940 Earth Surface Mineral Dust Source Investigation] NASA&lt;/ref&gt;
&lt;!--
&lt;ref name=&quot;CRS-24 Mission&quot;&gt;[https://www.nasa.gov/content/spacex-crs-24-mission-overview SpaceX CRS-24 Mission Overview]] NASA&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;spaceflightnow.com, 2021-12-20&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2021/12/20/spacexs-final-launch-of-the-year-set-for-early-tuesday-weather-permitting/ SpaceX’s final launch of the year set for early Tuesday, weather permitting] Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2021-12-20&lt;/ref&gt;
--&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.spacex.com/launches/crs-25/ CRS-25 Mission] SpaceX
* [https://www.nasa.gov/sites/default/files/atoms/files/spacex_crs-25_mission_overview_links.pdf SpaceX CRS-25 Mission Overview] NASA
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2c.htm Dragon CRS-21,... CRS-26 (SpX 21,... 26)] Gunter Dirk Krebs


{{Dragon kosmosa kuģi}}
{{2022. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]]</text>
      <sha1>i98w16f8xo9bsn8kx67iuin02tetyb5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikols Alekna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517700</id>
    <revision>
      <id>3672810</id>
      <parentid>3659308</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T21:00:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4124" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Mikols Alekna
 |      vārds_orig = ''Mykolas Alekna''
 |          attēls = Mykolas Alekna.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Mikols Alekna 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|28}}
 |         dz_viet = 
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LTU}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=194}}
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[diska mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 69,81 m (2022)
 |           PR1_d = Diska mešana
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Country|{{LTU}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|diska mešana}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|diska mešana}}
}}
'''Mikols Alekna''' ({{val|lt|Mykolas Alekna}}; dzimis {{dat|2002|9|28}}) ir lietuviešu [[vieglatlēts]], startē [[diska mešana]]s sacensībās. 

Viņa tēvs ir [[Virgīlijs Alekna]], divkārtējs olimpiskais un divkārtējs pasaules čempions diska mešanā. Arī brālis Martins nodarbojas ar diska mešanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/sportas/10/1202181/rekordus-tarp-bendraamziu-gerinantis-virglijaus-aleknos-sunus-i-rankas-jau-ima-ir-vyru-varzybu-diska |title=Rekordus tarp bendraamžių gerinantis Virgilijaus Aleknos sūnus į rankas jau ima ir vyrų varžybų diską |language=lt |date={{dat|2020|7|29|N|bez}}|website=lrt.lt|accessdate={{dat|2022|7|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā piedalījies Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā [[Baku]], kur ieņēma 9. vietu. Uzvarējis 2021. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Tallina|Tallinā]]. Tajā pašā gadā izcīnīja zeltu arī Pasaules U-20 čempionātā, kas norisinājās [[Nairobi]], Kenijā. 2022. gadā pirmo reizi uzvarēja Lietuvas čempionātā. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja sudraba medaļu ar rezultātu 69,27 m. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]], raidot disku 69,78 metrus tālu, kļuva par Eiropas čempionu un laboja Eiropas čempionātu rekordu.

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
|rowspan=2|2021
|Eiropas U-20 čempionāts
|{{vieta|Igaunija|Tallina}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|68,00 m*
|-
|Pasaules U-20 čempionāts
|{{vieta|Kenija|Nairobi}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|69,81 m*
|-
|rowspan=2|2022
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|bgcolor=silver|2. vieta
|69,27 m
|-
|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Minhene}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|69,78 m (ČR)
|}
&lt;nowiki&gt;* &lt;/nowiki&gt; — ar 1,75 kg smagu disku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Lietuvas sportists-aizmetnis}}
{{Vieglatlēts-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Alekna, Mikols}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Diska metēji]]</text>
      <sha1>m8pjwmwgfb8wr90wqq8a73i4tirk3ne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517891</id>
    <revision>
      <id>3672808</id>
      <parentid>3672541</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:54:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9550" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2022 European Athletics Championships logo.svg
 | Izmērs          = 200px
 | Stadions        = [[Minhenes olimpiskais stadions]]
 | Norises vieta   = {{vieta|Vācija|Minhene}}
 | Laiks           = 15.—21. augusts
 | Valstu skaits   = 
 | Dalībnieki      = 
 | Disciplīnas     = 48+2
 | Iepriekšējais   = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]]
 | Nākamais        = ''2024''
}}
'''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]].

Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Rezultāti ==
=== Vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99
| {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB
| {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17
| {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53
| {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB
| {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR
| {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44
| {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 
| {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB
| {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83
|-
|10 000 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB
| {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23
| {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB
|-
| {{ISR}} || 6:31:48
| {{GER}} || 6:35:52
| {{ESP}} || 6:38:44
|-
|110 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR
| {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56
| {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
| {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80
| {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35
| {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49
| {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB
| {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB
|-
|Augstlēkšana
| {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2.30
| {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2.27
| {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2.27
|-
|Kārtslēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR
| {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06
| {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50
| {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04
| {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB
| {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39
| {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR
| {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28
| {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB
|-
|Šķēpa mešana 
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana 
| {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL
| {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB
| {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45
|-
|Desmitcīņa
| {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB
| {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR
| {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99
| {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32
| {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43
| {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR
| {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94
| {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08
| {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56
| {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34
|-
|10 000 metri
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05
| {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB
| {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42
| {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52
|-
| {{GER}} || 7:28:48
| {{ESP}} || 7:39:25
| {{POL}} || 7:40:54
|-
|100 metru barjerskrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR
| {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30
| {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00
| {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10
| {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB
|-
|Augstlēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Kārtslēkšana
| {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR
| {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB
| {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB
| {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03
| {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL
| {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR
| {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24
| {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR
| {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95
| {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB
| {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB
|-
|Šķēpa mešana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana
| {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72
| {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB
| {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58
|-
|Septiņcīņa
| {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628
| {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532
| {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}
&lt;!---
== Medaļu kopvērtējums ==
---&gt;

== Latvijas sportisti ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB'''
|-
|align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>9xqyr3dv523vb0y2vhpgy055sg0dsgw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672809</id>
      <parentid>3672808</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:55:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas sportisti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9560" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2022 European Athletics Championships logo.svg
 | Izmērs          = 200px
 | Stadions        = [[Minhenes olimpiskais stadions]]
 | Norises vieta   = {{vieta|Vācija|Minhene}}
 | Laiks           = 15.—21. augusts
 | Valstu skaits   = 
 | Dalībnieki      = 
 | Disciplīnas     = 48+2
 | Iepriekšējais   = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]]
 | Nākamais        = ''2024''
}}
'''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]].

Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Rezultāti ==
=== Vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99
| {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB
| {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17
| {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53
| {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB
| {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR
| {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44
| {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 
| {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB
| {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83
|-
|10 000 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB
| {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23
| {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB
|-
| {{ISR}} || 6:31:48
| {{GER}} || 6:35:52
| {{ESP}} || 6:38:44
|-
|110 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR
| {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56
| {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
| {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80
| {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35
| {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49
| {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB
| {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB
|-
|Augstlēkšana
| {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2.30
| {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2.27
| {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2.27
|-
|Kārtslēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR
| {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06
| {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50
| {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04
| {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB
| {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39
| {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR
| {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28
| {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB
|-
|Šķēpa mešana 
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana 
| {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL
| {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB
| {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45
|-
|Desmitcīņa
| {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB
| {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR
| {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99
| {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32
| {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43
| {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR
| {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94
| {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08
| {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56
| {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34
|-
|10 000 metri
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05
| {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB
| {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42
| {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52
|-
| {{GER}} || 7:28:48
| {{ESP}} || 7:39:25
| {{POL}} || 7:40:54
|-
|100 metru barjerskrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR
| {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30
| {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00
| {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10
| {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB
|-
|Augstlēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Kārtslēkšana
| {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR
| {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB
| {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB
| {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03
| {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL
| {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR
| {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24
| {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR
| {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95
| {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB
| {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB
|-
|Šķēpa mešana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana
| {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72
| {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB
| {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58
|-
|Septiņcīņa
| {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628
| {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532
| {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}
&lt;!---
== Medaļu kopvērtējums ==
---&gt;

== Latvijas sportisti ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB'''
|-
|align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m
|-
|align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||17.||74,63 m
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>mx4jp7hxhundh7qyfx3thfbxq2bmmjh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672914</id>
      <parentid>3672809</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:19:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9861" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2022 European Athletics Championships logo.svg
 | Izmērs          = 200px
 | Stadions        = [[Minhenes olimpiskais stadions]]
 | Norises vieta   = {{vieta|Vācija|Minhene}}
 | Laiks           = 15.—21. augusts
 | Valstu skaits   = 
 | Dalībnieki      = 
 | Disciplīnas     = 48+2
 | Iepriekšējais   = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]]
 | Nākamais        = ''2024''
}}
'''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]].

Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Rezultāti ==
=== Vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99
| {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB
| {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17
| {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53
| {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB
| {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR
| {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44
| {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 
| {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB
| {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83
|-
|10 000 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB
| {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23
| {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB
|-
| {{ISR}} || 6:31:48
| {{GER}} || 6:35:52
| {{ESP}} || 6:38:44
|-
|110 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR
| {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56
| {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
| {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80
| {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35
| {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:19:11 PB
| {{Flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:23
| {{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:19:45 SB
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49
| {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB
| {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB
|-
|Augstlēkšana
| {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2,30
| {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2,27
| {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,27
|-
|Kārtslēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR
| {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06
| {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50
| {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04
| {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB
| {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39
| {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR
| {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28
| {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB
|-
|Šķēpa mešana 
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana 
| {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL
| {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB
| {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45
|-
|Desmitcīņa
| {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB
| {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR
| {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99
| {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32
| {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43
| {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR
| {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94
| {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08
| {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56
| {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34
|-
|10 000 metri
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05
| {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB
| {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42
| {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52
|-
| {{GER}} || 7:28:48
| {{ESP}} || 7:39:25
| {{POL}} || 7:40:54
|-
|100 metru barjerskrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR
| {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30
| {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 1:29:03 PB
| {{Flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:29:20
| {{Flagathlete|[[Saskija Feige]]|GER}} || 1:29:25 PB
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00
| {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10
| {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB
|-
|Augstlēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Kārtslēkšana
| {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR
| {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB
| {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB
| {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03
| {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL
| {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR
| {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24
| {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR
| {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95
| {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB
| {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB
|-
|Šķēpa mešana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana
| {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72
| {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB
| {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58
|-
|Septiņcīņa
| {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628
| {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532
| {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}
&lt;!---
== Medaļu kopvērtējums ==
---&gt;

== Latvijas sportisti ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB'''
|-
|align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m
|-
|align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||17.||74,63 m
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>5wgiwqxv90675udr88sm4zxfpjrkqoo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672915</id>
      <parentid>3672914</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:20:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas sportisti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9871" xml:space="preserve">{{notiek sports|vieglatlētika}}
{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2022 European Athletics Championships logo.svg
 | Izmērs          = 200px
 | Stadions        = [[Minhenes olimpiskais stadions]]
 | Norises vieta   = {{vieta|Vācija|Minhene}}
 | Laiks           = 15.—21. augusts
 | Valstu skaits   = 
 | Dalībnieki      = 
 | Disciplīnas     = 48+2
 | Iepriekšējais   = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]]
 | Nākamais        = ''2024''
}}
'''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]].

Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Rezultāti ==
=== Vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99
| {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB
| {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17
| {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53
| {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB
| {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR
| {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44
| {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 
| {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB
| {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83
|-
|10 000 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB
| {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23
| {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB
|-
| {{ISR}} || 6:31:48
| {{GER}} || 6:35:52
| {{ESP}} || 6:38:44
|-
|110 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL
| {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR
| {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56
| {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
| {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80
| {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35
| {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:19:11 PB
| {{Flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:23
| {{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:19:45 SB
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49
| {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB
| {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB
|-
|Augstlēkšana
| {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2,30
| {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2,27
| {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,27
|-
|Kārtslēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR
| {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06
| {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50
| {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04
| {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB
| {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39
| {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR
| {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28
| {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB
|-
|Šķēpa mešana 
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana 
| {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL
| {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB
| {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45
|-
|Desmitcīņa
| {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB
| {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR
| {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
| {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99
| {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00
|-
|200 metri
| {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32
| {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43
| {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72
|-
|400 metri
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR
| {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94
| {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29
|-
|800 metri
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|1500 metri
| {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08
| {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56
| {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59
|-
|5000 metri
| {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34
|-
|10 000 metri
| {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57
| {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05
| {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37
|-
|rowspan=2|Maratons
| {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB
| {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42
| {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52
|-
| {{GER}} || 7:28:48
| {{ESP}} || 7:39:25
| {{POL}} || 7:40:54
|-
|100 metru barjerskrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|400 metru barjerskrējiens
| {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR
| {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30
| {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x100 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|4x400 metru stafete
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|20 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 1:29:03 PB
| {{Flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:29:20
| {{Flagathlete|[[Saskija Feige]]|GER}} || 1:29:25 PB
|-
|35 kilometru soļošana
| {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00
| {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10
| {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB
|-
|Augstlēkšana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Kārtslēkšana
| {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR
| {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB
| {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75
|-
|Tāllēkšana
| {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB
| {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03
| {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80
|-
|Trīssoļlēkšana
| {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL
| {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR
| {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45
|-
|Lodes grūšana
| {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24
| {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR
| {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94
|-
|Diska mešana
| {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95
| {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB
| {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB
|-
|Šķēpa mešana
|  || 
|  || 
|  || 
|-
|Vesera mešana
| {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72
| {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB
| {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58
|-
|Septiņcīņa
| {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628
| {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532
| {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}
&lt;!---
== Medaļu kopvērtējums ==
---&gt;

== Latvijas sportisti ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB'''
|-
|align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m
|-
|align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||17.||74,63 m
|-
|align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||23.||1:29:24
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||||
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>pz44el7z4g0h9ccwlegev792t3vgolj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alamo forts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517931</id>
    <revision>
      <id>3672818</id>
      <parentid>3672646</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T01:18:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Latviski pie mašīntulkošanas tomēr drusku jāprot.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3225" xml:space="preserve">{{Vēsturiska objekta infokaste
| name = Alamo forts
| native_name = Misión San Antonio de Valero
| image = Alamo1846.jpg
| caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā
| locmapin = 
| location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}}
| lat_degrees = 29
| lat_minutes = 25
| lat_seconds = 33
| lat_direction = N
| long_degrees = 98
| long_minutes = 29
| long_seconds = 10
| long_direction = W
| area = 2,0 ha
| built = 1718
| architect = 
| architecture = 
| governing_body = 
| owner = Texas General Land Office
|embedded = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Valero Misija (Alamo)
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = ii, iv, vi
|        designation1_date = 2015 &lt;small&gt;(39. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = Sanantonio misijas
|      designation1_number = https://whc.unesco.org/en/list/1466 1466-005
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{USA}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Alamo forts''' ({{val|es|Misión de Álamo}}), ko angliski parasti sauc vienkārši par Alamo, sākotnēji bija pazīstams kā Sanantonio misija ({{val|es|Misión San Antonio de Valero}}), ir vēsturisks [[Spānija]]s katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā, [[Teksasa]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].&lt;ref&gt;[https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes The Alamo. Statues of Heroes]&lt;/ref&gt; Mūsdienās tas ir muzejs ''Alamo Plaza'' vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas.

Sanantonio de Valero bija viena no agrīnajām spāņu katoliskajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[indiāņi|indiāņu]] asimilācijai pēc viņu pāriešanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tā kļuva par cietoksni, kurā bāzējās spāņu jātnieku milicijas vienība, no kuras, iespējams, nācis misijas vēlākais nosaukums Alamo. [[Teksasas revolūcija]]s laikā [[Meksika|meksikāņu]] ģenerālis Martīns Perfekto de Koss atdeva fortu teksasiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi izpostīja Alamo fortu.

== Ārējās saites ==
* [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski)
* [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:Cietokšņi un forti]]
[[Kategorija:Teksasa]]</text>
      <sha1>mgxlgqz9ktnvrxpq2huzmytlbmavx0f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Aérospatiale Concorde</title>
    <ns>2</ns>
    <id>518109</id>
    <revision>
      <id>3672789</id>
      <parentid>3671744</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:57:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1020" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>bv0duwsc8t3efnstgle0w5q47nt56so</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672790</id>
      <parentid>3672789</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:58:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1033" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>ifw4yctopsnjlh0v71yqkp3gt1zh4gl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672791</id>
      <parentid>3672790</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1036" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>pftfcfq7wzmaqq8llk0xczt4xix6ox8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672792</id>
      <parentid>3672791</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:59:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1046" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>5umg2gpkh5fk6hykpr5zfc8ud04hftf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672793</id>
      <parentid>3672792</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T19:59:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1047" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


S

Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>s8goft0k8obuz6h88ee9iosyoyn5qz8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672794</id>
      <parentid>3672793</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T20:00:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1043" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>oyyjsphbiqn2zhiez1snhjaxidwgjgm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672919</id>
      <parentid>3672794</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1071" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
{{Windows 7 lietotājs}}
{{Chrome lietotājs}}
{{Lietotājs vīrietis}}
{{Lietotājs vikiholiķis}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{Alkohols-0}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
{{Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{user contrib|340|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Šeit piedalos ar [[Concorde|pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas]] nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :).</text>
      <sha1>jp6laoc1rfcqtfnvltec9boiyi1hyp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518122</id>
    <revision>
      <id>3672712</id>
      <parentid>3662860</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3894" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ARG
| NOCname           = [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           =
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 1 (1 vīrietis)
| sports            = 1
| flagbearer        = 
| rank              =
| gold              = 0
| silver            = 0
| bronze            = 0
| officials         = 
| appearances       =
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Argentīna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso      
}}

'''[[Argentīna]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs, Argentīna, bija pārstāvēta ar vienu sportistu, [[Francisko Kamē]], kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Argentīna neieguva olimpiskās medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Francisko Kamē]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 1 || 0 || 1
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Francisko Kamē]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(M grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(C ceturtdaļfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―3 || align=center|5
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Argentīna olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>a627z9hijapk7hklasj89tyiexm2eqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518164</id>
    <revision>
      <id>3672713</id>
      <parentid>3662863</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:32:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3940" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = PER
| NOCname           = [[Peru Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 1 (1 vīrietis)
| sports            = 1
| flagbearer        = 
| rank              =
| gold              = 0
| silver            = 0
| bronze            = 0
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Peru|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso      
}}

'''[[Peru]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Olimpiskajās spēlēs Peru pārstāvēja viens sportists, kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Peru neieguva olimpiskās medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417092608/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 30. jūlijs |title=Peru at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 30. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/PER/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 30. jūlijs |title=Peru at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 30. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Karloss de Kandamo]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 1 || 0 || 1
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2| Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Karloss de Kandamo]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Karloss de Kandamo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3/6 &lt;small&gt;(M grupa)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417092608/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/summer/1900/ Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/PER/editions/2 Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Peru olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Peru olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>mo01v3qudm8e4nuell5qdnxqqvi97sv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518168</id>
    <revision>
      <id>3672705</id>
      <parentid>3672587</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T15:28:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56305" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes).

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti ==
{{col-begin}} {{col-2}}
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| '''9'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;  {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''21'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''5'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|-
! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107
|}

{{col-2}}

=== Sportistu sadalījums pa valstīm ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] &lt;br/&gt; [[Fokshols Kīns]] &lt;br/&gt; [[Frenks Makkejs]] &lt;br/&gt; [[Volters Makrīrijs]] &lt;br/&gt; [[Giljermo Heidens Raits]] &lt;br/&gt; [[Andrē Rūzvelts]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs Sendss]] }} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }}
| '''8'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }}
| —
| '''1'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] &lt;br/&gt; [[Rauls Kelekoms]] &lt;br/&gt; [[Marsels Lebūts]] &lt;br/&gt; [[Lisjēns Londo]] &lt;br/&gt; [[Ernests Moro de Melēns]] &lt;br/&gt; [[Ežēns Nēfss]] &lt;br/&gt; [[Gistavs Pelgrimss]] &lt;br/&gt; [[Alfonss Renjē]] &lt;br/&gt; [[Ilērs Spaņogs]] &lt;br/&gt; [[Filips Ubēns]] }}
| —
| '''10'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}}
| —
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] &lt;br/&gt; [[Eižens Šmits]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs Vinklers]] }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] &lt;br/&gt; [[A. Albērs]] &lt;br/&gt; [[Remons Basē]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Blanšī]] &lt;br/&gt; [[Leons Binošs]] &lt;br/&gt; [[Alfonss Dekupērs]] &lt;br/&gt; [[Makss Dekužī]] &lt;br/&gt; [[Žans Ervē]] &lt;br/&gt; [[Aleksandrs Faramons]] &lt;br/&gt; [[Favjē]] &lt;br/&gt; [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] &lt;br/&gt; [[Šarls Gonduāns]] &lt;br/&gt; [[Žans Gijs Gotjē]] &lt;br/&gt; [[Žils Kleveno]] &lt;br/&gt; [[Žans Kollā]] &lt;br/&gt; [[Viktors Lardanšē]] &lt;br/&gt; [[Žaks Le Lavasjē]] &lt;br/&gt; [[Ibērs Lefēvrs]]&lt;br/&gt; [[Žoržs Leijē]] &lt;br/&gt; [[Lerišs]] &lt;br/&gt; [[Luijs Lofrē]] &lt;br/&gt; [[Žans de Madre]] &lt;br/&gt; [[Ernests Martēns]] &lt;br/&gt; [[Žozefs Olivjē]] &lt;br/&gt; [[Anrī Pesljē]] &lt;br/&gt; [[Moriss Rauls-Duvāls]] &lt;br/&gt; [[Franss Reišels]] &lt;br/&gt; [[Andrē Rišmans]] &lt;br/&gt; [[Žozefs Rofo]] &lt;br/&gt; [[H. F. Rokē]] &lt;br/&gt; [[Eduards de Rotšilds]] &lt;br/&gt; [[Emīls Sarāds]] &lt;br/&gt; [[Renē Tartara]] &lt;br/&gt; [[Filips Tomelins]] &lt;br/&gt; [[Šarls Trefels]] &lt;br/&gt; [[Pols Vasērs]] &lt;br/&gt; [[Ogists Žirū]] &lt;br/&gt; [[Timotē Žordāns]] &lt;br/&gt; Nezināms sportists }}
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }}
| '''40'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }}
| —
| '''1'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }}
| —
| '''1'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }}
| —
| '''1'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] &lt;br/&gt; [[Viljams Atrils]] &lt;br/&gt; [[Volters Bakmesters]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs Benets]] &lt;br/&gt; [[Džons Beresfords]] &lt;br/&gt; [[Tomass Bērdžess]] &lt;br/&gt; [[V. Braunings]] &lt;br/&gt; [[Džons Breids]] &lt;br/&gt; [[Deniss Deilijs]] &lt;br/&gt; [[Lorenss Dohertijs]] &lt;br/&gt; [[Džons Artūrs Džārviss]] &lt;br/&gt; [[Viljams Eksšovs]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Frīks]] &lt;br/&gt; [[Viljams Henrijs]] &lt;br/&gt; [[Roberts Horns]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Gills]] &lt;br/&gt; [[Pīters Kemps]] &lt;br/&gt; [[Tomass Ko]] &lt;br/&gt; [[Roberts Krošovs]] &lt;br/&gt; [[Harolds Mahoni]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Makīvojs]] &lt;br/&gt; [[Džons Rimmers]] &lt;br/&gt; [[Duglass Robinsons]] &lt;br/&gt; [[Sidnijs Robinsons]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Roulinsons]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Steipltons]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Šneido]] &lt;br/&gt; [[Henrijs Terijs]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Tisē]] &lt;br/&gt; [[Ēriks Torntons]] &lt;br/&gt; [[Arčibalds Vordens]] }}
| —
| '''31'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] &lt;br/&gt; [[Manuels de Eskandons]] &lt;br/&gt; [[Pablo de Eskandons]] }} 
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] &lt;br/&gt; [[Hendriks van Hēkelums]] &lt;br/&gt; [[Rūlofs Kleins]] &lt;br/&gt; [[Hermanuss Brokmans]] }} 
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] &lt;br/&gt; [[Gustavs Sēderstrēms]] &lt;br/&gt; [[Kārlis Štāfs]] }}
| —
| '''3'''
|-
! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107
|}
{{col-end}}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || &lt;ref name=&quot;Virves vilkšana&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref name=&quot;Teniss&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || &lt;ref name=&quot;Virves vilkšana&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} ||  rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} ||  rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Teniss&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;/&gt;
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ― || '''3'''
|-
| align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2'''
|-
| align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''&lt;ref name=&quot;Nīderlande&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].&lt;/ref&gt; || '''2'''
|-
| align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''&lt;ref name=&quot;Nīderlande&quot;/&gt; || ''1''&lt;ref name=&quot;Nīderlande&quot;/&gt; || '''3'''
|-
| align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ― || 1 || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ― || — || rowspan=2| '''3'''
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — 
|-
| align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― ||  1 + ''1''&lt;ref name=&quot;ASV&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].&lt;/ref&gt; || '''2'''
|-
| align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].&lt;/ref&gt;  || rowspan=2| '''2'''
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― 
|-
| align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''&lt;ref name=&quot;Nīderlande&quot;/&gt; || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― 
|-
| align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2'''
|-
| align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || '''3'''
|-
| align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Francija&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].&lt;/ref&gt; || ― || '''2'''
|-
| align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ― || ― || '''2'''
|-
| align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt;  || ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt;  || '''3'''
|-
| align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''&lt;ref name=&quot;Austrālija&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].&lt;/ref&gt; || '''4'''
|-
| align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― ||  1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Bohēmija&quot;&gt;Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].&lt;/ref&gt; || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― 
|-
| align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''&lt;ref name=&quot;Lielbritānija&quot;/&gt; || ― || ― || '''2'''
|-
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets ===
* Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Devon and Somerset Wanderers'' &lt;br/&gt; Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}}
|}

=== [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo ===
* Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Compiègne Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt; ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt; ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt;''Mexico'' &lt;br/&gt; Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt;''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} 
|-
| ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt; ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt; ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|}

=== [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs ===
* Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''FC 1880 Frankfurt'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Moseley Wanderers'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta 
|-
! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un &lt;br/&gt; [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8
|-
| rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un &lt;br/&gt; [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un &lt;br/&gt; [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo ===
* Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts 
|-
| rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Tritons Lillois'' &lt;br/&gt; Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (5—1)  || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (2—0)  || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
; Skrejceļa un šosejas disciplīnas 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana ===
* Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt; Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} 
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda &lt;br/&gt; Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} 
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>r0bkent61211zln3h1ixzq55kkn3mpk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaidelotes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519524</id>
    <revision>
      <id>3672671</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Vaidelotes iela''' var būt: * [[Vaidelotes iela (Jūrmala)|Vaidelotes iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; * [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].  {{Nozīmju atdalīšana}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="213" xml:space="preserve">'''Vaidelotes iela''' var būt:
* [[Vaidelotes iela (Jūrmala)|Vaidelotes iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>6a31djuct2zpcev3dszfnxzsbs5c4s8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olaines iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519525</id>
    <revision>
      <id>3672672</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Olaines iela''' var būt:  * [[Olaines iela (Jūrmala)|Olaines iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; * [[Olaines iela (Rīga)|Olaines iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].  {{Nozīmju atdalīšana}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="199" xml:space="preserve">'''Olaines iela''' var būt:

* [[Olaines iela (Jūrmala)|Olaines iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Olaines iela (Rīga)|Olaines iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>9h82583z7ul12m3pjrlpgfv2hltyzxy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sjilotana</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519526</id>
    <revision>
      <id>3672673</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:42:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sjilotana}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 15.42 (EEST)</text>
      <sha1>p5uozsag5ug05fhakewlsghrn5idh4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aveņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519527</id>
    <revision>
      <id>3672674</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:43:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Aveņu iela''' var būt:  * [[Aveņu iela (Jūrmala)|Aveņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; * [[Aveņu iela (Rīga)|Aveņu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * [[Aveņu iela (Vimbukrogs)|Aveņu iela]] — iela [[Vimbukrogs|Vimbukrogā]]. * [[Aveņu iela (Dreiliņi)|Aveņu iela]] — iela [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]. * [[Aveņu iela (Piņķi)|Aveņu iela]] — iela [[Piņķi|Piņķos]].  {{Nozīmju atdalīšana}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="441" xml:space="preserve">'''Aveņu iela''' var būt:

* [[Aveņu iela (Jūrmala)|Aveņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Aveņu iela (Rīga)|Aveņu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].
* [[Aveņu iela (Vimbukrogs)|Aveņu iela]] — iela [[Vimbukrogs|Vimbukrogā]].
* [[Aveņu iela (Dreiliņi)|Aveņu iela]] — iela [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]].
* [[Aveņu iela (Piņķi)|Aveņu iela]] — iela [[Piņķi|Piņķos]].

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>ep3qle4flhiqntvm4x9aac3p80q66iq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gunita Gunita Gunita</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519528</id>
    <revision>
      <id>3672678</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="188" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gunita Gunita Gunita}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 15.47 (EEST)</text>
      <sha1>9lywt9pixsy055nn0igzhg5fl8vhdda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaileņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519529</id>
    <revision>
      <id>3672679</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:50:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Gaileņu iela''' var būt:  * [[Gaileņu iela (Jūrmala)|Gaileņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; * [[Gaileņu iela (Rīga)|Gaileņu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * [[Gaileņu iela (Tīraine)|Gaileņu iela]] — iela [[Tīraine|Tīrainē]]. * [[Gaileņu iela (Garkalne)|Gaileņu iela]] — iela [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]]. * [[Gaileņu iela (Garupe)|Gaileņu iela]] — iela [[Garupe (ciems)|Garupē]]. * [[Gaileņu iela (Skulte)|Gaileņu iela]] — ie...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="550" xml:space="preserve">'''Gaileņu iela''' var būt:

* [[Gaileņu iela (Jūrmala)|Gaileņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Gaileņu iela (Rīga)|Gaileņu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].
* [[Gaileņu iela (Tīraine)|Gaileņu iela]] — iela [[Tīraine|Tīrainē]].
* [[Gaileņu iela (Garkalne)|Gaileņu iela]] — iela [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]].
* [[Gaileņu iela (Garupe)|Gaileņu iela]] — iela [[Garupe (ciems)|Garupē]].
* [[Gaileņu iela (Skulte)|Gaileņu iela]] — iela [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]].

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>4cem174rcmgkcjolg8ux8m5946o7y28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sveķu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519530</id>
    <revision>
      <id>3672682</id>
      <timestamp>2022-08-19T12:59:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Sveķu iela''' var būt:  * [[Sveķu iela (Jūrmala)|Sveķu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; * [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * [[Sveķu iela (Pļaviņas)|Sveķu iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]].  {{Nozīmju atdalīšana}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="274" xml:space="preserve">'''Sveķu iela''' var būt:

* [[Sveķu iela (Jūrmala)|Sveķu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].
* [[Sveķu iela (Pļaviņas)|Sveķu iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]].

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>09s6t2ybqg3b576hf4u4ke9t6cuceth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MikhNPK</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519531</id>
    <revision>
      <id>3672683</id>
      <timestamp>2022-08-19T13:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MikhNPK}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 16.16 (EEST)</text>
      <sha1>fecqt4dc9oemh5ecct24941n00s13pc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzērveņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519532</id>
    <revision>
      <id>3672690</id>
      <timestamp>2022-08-19T13:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Dzērveņu iela''' var būt:  * [[Dzērveņu iela (Jūrmala)|Dzērveņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; * [[Dzērveņu iela (Rīga)|Dzērveņu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * [[Dzērveņu iela (Sigulda)|Dzērveņu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]. * [[Dzērveņu iela (Salaspils)|Dzērveņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]. * [[Dzērveņu iela (Bajāri)|Dzērveņu iela]] — iela [[Bajāri (Ropažu pagasts)|Bajāros]].  {{Nozīmju atdalīšana}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="475" xml:space="preserve">'''Dzērveņu iela''' var būt:

* [[Dzērveņu iela (Jūrmala)|Dzērveņu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Dzērveņu iela (Rīga)|Dzērveņu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].
* [[Dzērveņu iela (Sigulda)|Dzērveņu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]].
* [[Dzērveņu iela (Salaspils)|Dzērveņu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]].
* [[Dzērveņu iela (Bajāri)|Dzērveņu iela]] — iela [[Bajāri (Ropažu pagasts)|Bajāros]].

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>mhprcdewnyqe0zx42rx0uy4if6hv7wf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Morning After</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519533</id>
    <revision>
      <id>3672696</id>
      <timestamp>2022-08-19T13:53:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Morning After'' | operators =  | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = neo-noir, mistērija, trilleris | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Džeina Fonda]] * [[Džefs Bridžess]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''The Morning After'' | studija = * ''American Filmworks'' * ''Lorimar Productions'' | montāža =  | izplatītājs = * ''[[20th Century Fox]]'' | izdo...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1906" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''The Morning After''
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = neo-noir, mistērija, trilleris
| režisors = [[Sidnijs Lūmets]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Džeina Fonda]]
* [[Džefs Bridžess]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Morning After''
| studija = * ''American Filmworks''
* ''Lorimar Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[20th Century Fox]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1986|12|25}}
| ilgums = 103 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|25,1 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1399162369/weekend/|title=The Morning After |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|19}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''''The Morning After''''' ir 1986. gada [[ASV]] [[Neo-noir|''neo-noir'']] [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors ir [[Sidnijs Lūmets]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeina Fonda]] un [[Džefs Bridžess]].

Filma stāsta par alkoholiķi aktrisi (Fonda), kura pamostas no rīta blakus noslepkavotam vīrietim.

''The Morning After'' pirmizrāde notika {{Dat|1986|12|25|5=bez}}. Filma nopelnīja 25,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu budžeta, kā arī saņēma dažādus kritiķu vērtējumus. Džeina Fonda par lomu tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1986. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]]</text>
      <sha1>3aq5ohx1fh01woa2b67nisb0rqutquq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saldā dzīve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519534</id>
    <revision>
      <id>3672701</id>
      <timestamp>2022-08-19T14:32:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Saldā dzīve | montāža =  | nākamā =  | iepriekšējā =  | ienākumi = {{ASV dolārs|19,5 miljoni}} (ASV) | budžets =  | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] * [[Vācu valoda|vācu]] | valsts = * {{ITA}} * {{FRA}} | ilgums = 174 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1960|2|5|Itālija}} | izplatītājs = * ''Cineriz'' * ''Pathé'' | studija = * ''Riama Film'' * ''Pathé Consortium Ci...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4149" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Saldā dzīve
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|19,5 miljoni}} (ASV)
| budžets = 
| valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]]
* [[Angļu valoda|angļu]]
* [[Franču valoda|franču]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
| valsts = * {{ITA}}
* {{FRA}}
| ilgums = 174 minūtes
| izdošana = {{Filmas datums|1960|2|5|Itālija}}
| izplatītājs = * ''Cineriz''
* ''Pathé''
| studija = * ''Riama Film''
* ''Pathé Consortium Cinéma''
* ''Gray Films''
| operators = [[Otello Martelli]]
| oriģinālnos = ''La Dolce Vita''
| mūzika = [[Nino Rota]]
| aktieri = * [[Marčello Mastrojanni]]
* [[Anita Ēkberga]]
* [[Anuka Emē]]
* [[Ivonna Furno]]
* [[Alēns Kinī]]
| scenārijs = * Federiko Fellīni
* [[Enio Flaijano]]
* [[Tullio Pinelli]]
* [[Brunello Rondi]]
* [[Pjērs Paolo Pazolīni]]
| producents = * [[Džuzepe Amato]]
* [[Andželo Ricolli]]
| režisors = [[Federiko Fellīni]]
| žanrs = [[kinokomēdija|komēdija]], [[drāma]]
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls = 
| imdb = 
}}'''&quot;Saldā dzīve&quot;''' ({{Val|it|La Dolce Vita}}) ir 1960. gada [[Itālija|Itālijas]] un [[Francija|Francijas]] kopražojuma [[Satīra|satīriska]] komēdijdrāmas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Federiko Fellīni]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Marčello Mastrojanni]], [[Anita Ēkberga]], [[Anuka Emē]], [[Ivonna Furno]] un [[Alēns Kinī]].

Filma stāsta par dzeltenās preses žurnālistu Marčello Rubīni (Mastrojanni), kurš, septiņu dienu un nakšu laikā, satiek dažādus krāšņus 60. gadu [[Roma|Romas]] personāžus, meklējot mīlestību un laimi. Filmas scenārijs var tikt iedalīts prologā, septiņās epizodēs, starpposmā un epilogā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emanuellevy.com/review/la-dolce-vita-narrative-structure-episodes-of-night-and-day/|title=Dolce Vita: Narrative Structure–Episodes of Night and Day {{!}} Emanuel Levy|last=EmanuelLevy|access-date=2022-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faroutmagazine.co.uk/federico-fellini-la-dolce-vita-review/|title=Revisiting Federico Fellini's masterpiece 'La Dolce Vita'|website=faroutmagazine.co.uk|access-date=2022-08-19|date=2021-05-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

&quot;Saldā dzīve&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1960|2|5|5=bez}}. Filma guva lielus gan komerciālus, gan kritiskus sasniegumus, neskatoties uz to ka filma tika cenzēta vairākās valstīs, kā [[Spānija|Spānijā]] un [[Portugāle|Portugālē]]. &quot;Saldā dzīve&quot; saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] 1960. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], ka arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/la-dolce-vita|title=LA DOLCE VITA - Festival de Cannes|website=www.festival-cannes.com|access-date=2022-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma tika nominēta vēl trīs Akadēmijas balvām, tai skaitā &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot; un &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot;. Filmas panākumi izraisīja pavērsiena brīdi Itālijas un Eiropas kino.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of Italian Cinema|url=https://books.google.lv/books?id=avg2DwAAQBAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Bloomsbury Publishing USA|date=2017-10-19|isbn=978-1-5013-0765-2|first=Peter|last=Bondanella|first2=Federico|last2=Pacchioni}}&lt;/ref&gt; &quot;Saldā dzīve&quot; tiek izskatīta par meistardarbu un vienu no visu laiku labākajām filmām vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.bfi.org.uk/films-tv-people/sightandsoundpoll2012/critics|title=Critics’ top 100 {{!}} BFI|website=www2.bfi.org.uk|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1960. gada filmas]]
[[Kategorija:Itālijas filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Federiko Fellīni filmas]]</text>
      <sha1>pn71eetzznrd36lcmevbw0mi3fja6z7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672728</id>
      <parentid>3672701</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T16:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4146" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Saldā dzīve
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|19,5 miljoni}} (ASV)
| budžets = 
| valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]]
* [[Angļu valoda|angļu]]
* [[Franču valoda|franču]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
| valsts = * {{ITA}}
* {{FRA}}
| ilgums = 174 minūtes
| izdošana = {{Filmas datums|1960|2|5|Itālija}}
| izplatītājs = * ''Cineriz''
* ''Pathé''
| studija = * ''Riama Film''
* ''Pathé Consortium Cinéma''
* ''Gray Films''
| operators = [[Otello Martelli]]
| oriģinālnos = ''La Dolce Vita''
| mūzika = [[Nino Rota]]
| aktieri = * [[Marčello Mastrojanni]]
* [[Anita Ēkberga]]
* [[Anuka Emē]]
* [[Ivonna Furno]]
* [[Alēns Kinī]]
| scenārijs = * Federiko Fellīni
* [[Enio Flaijano]]
* [[Tullio Pinelli]]
* [[Brunello Rondi]]
* [[Pjērs Paolo Pazolīni]]
| producents = * [[Džuzepe Amato]]
* [[Andželo Ricolli]]
| režisors = [[Federiko Fellīni]]
| žanrs = [[kinokomēdija|komēdija]], [[drāma]]
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls = 
| imdb = 
}}'''&quot;Saldā dzīve&quot;''' ({{Val|it|La Dolce Vita}}) ir 1960. gada [[Itālija|Itālijas]] un [[Francija|Francijas]] kopražojuma [[Satīra|satīriska]] komēdijdrāmas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Federiko Fellīni]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Marčello Mastrojanni]], [[Anita Ēkberga]], [[Anuka Emē]], [[Ivonna Furno]] un [[Alēns Kinī]].

Filma stāsta par dzeltenās preses žurnālistu Marčello Rubīni (Mastrojanni), kurš septiņu dienu un nakšu laikā satiek dažādus krāšņus 60. gadu [[Roma|Romas]] personāžus, meklējot mīlestību un laimi. Filmas scenārijs var tikt iedalīts prologā, septiņās epizodēs, starpposmā un epilogā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emanuellevy.com/review/la-dolce-vita-narrative-structure-episodes-of-night-and-day/|title=Dolce Vita: Narrative Structure–Episodes of Night and Day {{!}} Emanuel Levy|last=EmanuelLevy|access-date=2022-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faroutmagazine.co.uk/federico-fellini-la-dolce-vita-review/|title=Revisiting Federico Fellini's masterpiece 'La Dolce Vita'|website=faroutmagazine.co.uk|access-date=2022-08-19|date=2021-05-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

&quot;Saldā dzīve&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1960|2|5|5=bez}}. Filma guva gan lielus komerciālus sasniegumus, gan kritiķu atzinību, neskatoties uz to, ka vairākās valstīs, kā [[Spānija|Spānijā]] un [[Portugāle|Portugālē]], tā tika cenzēta. &quot;Saldā dzīve&quot; saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] 1960. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kā arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/la-dolce-vita|title=LA DOLCE VITA - Festival de Cannes|website=www.festival-cannes.com|access-date=2022-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma tika nominēta vēl trim Akadēmijas balvām, tai skaitā &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot; un &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot;. Filmas panākumi izraisīja pavērsiena brīdi Itālijas un Eiropas kino.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of Italian Cinema|url=https://books.google.lv/books?id=avg2DwAAQBAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Bloomsbury Publishing USA|date=2017-10-19|isbn=978-1-5013-0765-2|first=Peter|last=Bondanella|first2=Federico|last2=Pacchioni}}&lt;/ref&gt; &quot;Saldā dzīve&quot; tiek uzskatīta par meistardarbu un vienu no visu laiku labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.bfi.org.uk/films-tv-people/sightandsoundpoll2012/critics|title=Critics’ top 100 {{!}} BFI|website=www2.bfi.org.uk|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1960. gada filmas]]
[[Kategorija:Itālijas filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Federiko Fellīni filmas]]</text>
      <sha1>1gczl7efg3szm4wfi4ydjrylnl0c4qc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svārpsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519535</id>
    <revision>
      <id>3672702</id>
      <timestamp>2022-08-19T14:33:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Gimlet - tool.jpg|thumb|Svārpsts]] '''Svārpsts''' ir ar roku darbināms [[griezējrīks]], ar kuru [[Koksne|koksnē]] veic nelielus un nedziļus [[Urbšana|urbumus]]. [[Kategorija:Griezējrīki]] [[Kategorija:Kokapstrāde]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="235" xml:space="preserve">[[Attēls:Gimlet - tool.jpg|thumb|Svārpsts]]
'''Svārpsts''' ir ar roku darbināms [[griezējrīks]], ar kuru [[Koksne|koksnē]] veic nelielus un nedziļus [[Urbšana|urbumus]].
[[Kategorija:Griezējrīki]]
[[Kategorija:Kokapstrāde]]</text>
      <sha1>1csrpsz4a9gaa1izu2s9r5k3oofavd6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Shigeru</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519536</id>
    <revision>
      <id>3672704</id>
      <timestamp>2022-08-19T14:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Shigeru}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 17.46 (EEST)</text>
      <sha1>6goeg8lfwzog8kwcwyxrirqp93xmafa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minhenes olimpiskais stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519537</id>
    <revision>
      <id>3672722</id>
      <timestamp>2022-08-19T16:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sporta būves infokaste | name                = Minhenes olimpiskais stadions | native_name         = ''Olympiastadion München'' | nickname            =  | logo_image          =  | logo_caption        =  | image               = Olympiastadion Muenchen.jpg | image_size          = 250px | caption             =  | UEFA_rating         =  | fullname            =  | former names        =  | location            = {{vieta|Vācija|Minhene}} | map_type            =  | map_caption...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4980" xml:space="preserve">{{Sporta būves infokaste
| name                = Minhenes olimpiskais stadions
| native_name         = ''Olympiastadion München''
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               = Olympiastadion Muenchen.jpg
| image_size          = 250px
| caption             = 
| UEFA_rating         = 
| fullname            = 
| former names        = 
| location            = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  =48  | latm  =10  | lats  =23  | latNS  =N 
| longd =11  | longm =32  | longs =48  | longEW =E 
| coordinates_type    = landmark
| coordinates_region  = Germany
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| coordinates         =
| broke_ground        = 1968. gadā
| built               = 
| opened              = {{dat|1972|5|26}}
| renovated           = 
| expanded            = 
| closed              = 
| demolished          = 
| owner               = 
| operator            = ''Olympiapark München GmbH''
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = [[Ginters Bēnišs]]&lt;br /&gt;[[Frejs Oto]]
| architect_b         = ''Behnisch &amp; Partner''
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 69 250
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   =
| dimensions          = 105 x 68 m
| acreage             = 
| tenants             = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] (1972—2005)&lt;br /&gt;''[[TSV 1860 München]]'' (1972—2005)&lt;br /&gt;''Türkgücü München'' (2020—2022)
| cap_concert         = 
| cap_athletics       = 
| cap_football        = 
| cap_basketball      = 
| cap_hockey          = 
| cap_cricket         = 
| cap_baseball        = 
| cap_amfootball      = 
| cap_other_label     = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''Minhenes olimpiskais stadions''' ({{val|de|Olympiastadion München}}) ir daudzfunkcionāls [[stadions]] [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]]. Tas ir izvietots [[Minhenes olimpiskais parks|Minhenes olimpiskā parka]] centrā, pilsētas ziemeļu daļā. Stadiona pašreizējā ietilpība ir 69&amp;nbsp;250 vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympiapark.de/de/der-olympiapark/veranstaltungsorte/olympiastadion/ |title=Olympiastadion Daten |language=de |website=olympiapark.de |accessdate={{dat|2022|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Stadions tika uzbūvēts [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] un bija to galvenā norises vieta. Tajā notika atklāšanas un noslēguma ceremonijas, sacensības [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[jāšana|jāšanā]], [[modernā pieccīņa|modernajā pieccīņā]], kā arī [[futbols|futbola]] finālspēle.

No 1972. līdz 2005. gadam, kad tika aklāts stadions ''[[Allianz Arena]]'', Minhenes olimpiskajā stadionā mājas spēles aizvadīja futbola klubi [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un ''[[TSV 1860 München]]''. No 2020. līdz 2022. gadam tajā spēlēja Vācijas futbola 3. līgas klubs ''Türkgücü München''. 

Stadions bija viena no [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausa]] norises vietām. Tajā tika aizvadītas trīs grupu turnīra spēles, spēle par 3. vietu un fināls. Tajā notika arī divas [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionāta futbolā]] spēles, ieskaitot finālu. Stadionā ir trīs reizes notikuši [[Eiropa]]s nozīmīgākā futbola klubu turnīra [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas kauss) fināli — 1979., 1993. un 1997. gadā. 2012. gadā tajā notika [[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s finālspēle.

Stadionā ir notikušas arī nozīmīgas vieglatlētikas sacensības. Divas reizes tajā ir rīkots [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] — [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002.]] un [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gadā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.olympiapark.de/de/olympiapark-muenchen/ Oficiālā mājaslapa]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

{{Vasaras olimpisko spēļu stadioni}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}
{{Olimpiskās norises vietas jāšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Olimpiskie stadioni]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Vācijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Vācijā]]
[[Kategorija:Minhene]]
[[Kategorija:1972. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas jāšanā]]
[[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā stadioni]]</text>
      <sha1>02gu74079wxnl6229touaakh9e7ivun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minhenes Olimpiskais stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519538</id>
    <redirect title="Minhenes olimpiskais stadions" />
    <revision>
      <id>3672723</id>
      <timestamp>2022-08-19T16:12:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Minhenes olimpiskais stadions]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Minhenes olimpiskais stadions]]</text>
      <sha1>cr2bffws895hlspvaiuk87z9pgrdmbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olimpiskais stadions (Minhene)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519539</id>
    <redirect title="Minhenes olimpiskais stadions" />
    <revision>
      <id>3672724</id>
      <timestamp>2022-08-19T16:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Minhenes olimpiskais stadions]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Minhenes olimpiskais stadions]]</text>
      <sha1>cr2bffws895hlspvaiuk87z9pgrdmbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olympiastadion München</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519540</id>
    <redirect title="Minhenes olimpiskais stadions" />
    <revision>
      <id>3672725</id>
      <timestamp>2022-08-19T16:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Minhenes olimpiskais stadions]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Minhenes olimpiskais stadions]]</text>
      <sha1>cr2bffws895hlspvaiuk87z9pgrdmbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Vācijā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>519541</id>
    <revision>
      <id>3672726</id>
      <timestamp>2022-08-19T16:15:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts|Vācija]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā|Stadioni]] [[Kategorija:Sporta būves Vācijā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="145" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni pēc valsts|Vācija]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā|Stadioni]]
[[Kategorija:Sporta būves Vācijā]]</text>
      <sha1>7k2gha5dtm73ixnwok0p7zhtc0pffdx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Narwwaa</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519542</id>
    <revision>
      <id>3672730</id>
      <timestamp>2022-08-19T16:32:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Narwwaa}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 19.32 (EEST)</text>
      <sha1>h49ejlcldvz57i4fwox7oijb12vdfen</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mednieka nakts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519543</id>
    <revision>
      <id>3672754</id>
      <timestamp>2022-08-19T17:38:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Mednieka nakts | operators =  | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = [[film noir]], [[trilleris]] | režisors = [[Čārlzs Lotons]] | producents = Pols Gregorijs | scenārijs = [[Džeimss Eidžī]] | aktieri = * [[Roberts Mičums]] * [[Šellija Vintersa]] * [[Liliana Giša]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''The Night of the Hunter'' | studija = * ''Paul Gregory Productions'' | montāža =  | izplatītājs = * ''[[United Artists]]'' |...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4141" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mednieka nakts
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[film noir]], [[trilleris]]
| režisors = [[Čārlzs Lotons]]
| producents = Pols Gregorijs
| scenārijs = [[Džeimss Eidžī]]
| aktieri = * [[Roberts Mičums]]
* [[Šellija Vintersa]]
* [[Liliana Giša]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Night of the Hunter''
| studija = * ''Paul Gregory Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[United Artists]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1955|7|26}}
| ilgums = 92 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|600 tūkstoši}}
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mednieka nakts&quot;''' ({{Val|en|The Night of the Hunter}}) ir 1955. gada [[ASV]] [[Film noir|''film noir'']] [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors ir [[Čārlzs Lotons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Mičums]], [[Šellija Vintersa]] un [[Liliana Giša]]. Filma ir balstīta uz 1953. gada [[Deivids Grabs|Deivida Graba]] romāna ar tādu pašu nosaukumu.

Filma stāsta par sērijveida slepkavu Hariju Pauelu (Mičums), kurš, izliekoties par mācītāju, aprec atraitni Villu (Vintersa) un mēģina noskaidrot no bērniem, kur atrodas viņa īstā tēva noslēptie 10 tūkstoši dolāru.

&quot;Mednieka nakts&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1955|7|26|5=bez}}. Gan romāns, gan filma ir daļēji balstīa uz patiesu stāstu par Hariju Pauersu, kurš 1932. gadā tika pakārts par divu atraitņu un trīs bērnu slepkavībām [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]]. Filmas liriskais un [[Ekspresionisms|ekspresionistiskais]] stils, kas ir aizgūts no mēmā kino, atšķir to no citām [[Holivuda|Holivudas]] 40. un 50. gadu filmām. Tā ir ietekmējusi tādus režisorus kā [[Rainers Verners Fasbinders|Raineru Verneru Fasbinderu]], [[Roberts Oltmens|Robertu Oltmenu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/4706173/Directing-dangerously.html|title=Directing dangerously|last=Goodman|first=Joan|website=The Daily Telegraph|access-date=19.08.2022|date=26.02.2016}}&lt;/ref&gt; un [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/culture/2010/11/charles-laughton-s-the-night-of-the-hunter-revisited.html|title=Charles Laughton's The Night of the Hunter, revisited.|last=Ventura|first=Elbert|website=Slate Magazine|access-date=2022-08-19|date=2010-11-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkas]] [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1992/film/news/diverse-pix-mix-picked-101808/|title=Diverse pix mix picked|last=Wharton|first=Andy Marx,Dennis|last2=Marx|first2=Andy|website=Variety|access-date=2022-08-19|date=1992-12-04|language=en-US|last3=Wharton|first3=Dennis}}&lt;/ref&gt; Ietekmīgais franču kinožurnāls ''[[Cahiers du Cinéma]]'' 2008. gadā izvēlējās &quot;Mednieka nakts&quot; kā otro visu laiku labāko filmu aiz &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmdetail.com/2008/11/23/cahiers-du-cinemas-100-greatest-films/|title=Cahiers du cinéma’s 100 Greatest Films|website=FILMdetail|access-date=2022-08-19|date=2008-11-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz vēlāk gūtajiem panākumiem, negatīvā reakcija filmas pirmizrādē padarīja to par Čārlza Lotona vienīgo režisēto filmu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1955. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Čārlza Lotona filmas]]</text>
      <sha1>7gzkaxq45vfzw8dfqt4110payr0quti</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672755</id>
      <parentid>3672754</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:39:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:ASV filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4115" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mednieka nakts
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[film noir]], [[trilleris]]
| režisors = [[Čārlzs Lotons]]
| producents = Pols Gregorijs
| scenārijs = [[Džeimss Eidžī]]
| aktieri = * [[Roberts Mičums]]
* [[Šellija Vintersa]]
* [[Liliana Giša]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Night of the Hunter''
| studija = * ''Paul Gregory Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[United Artists]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1955|7|26}}
| ilgums = 92 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|600 tūkstoši}}
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mednieka nakts&quot;''' ({{Val|en|The Night of the Hunter}}) ir 1955. gada [[ASV]] [[Film noir|''film noir'']] [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors ir [[Čārlzs Lotons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Mičums]], [[Šellija Vintersa]] un [[Liliana Giša]]. Filma ir balstīta uz 1953. gada [[Deivids Grabs|Deivida Graba]] romāna ar tādu pašu nosaukumu.

Filma stāsta par sērijveida slepkavu Hariju Pauelu (Mičums), kurš, izliekoties par mācītāju, aprec atraitni Villu (Vintersa) un mēģina noskaidrot no bērniem, kur atrodas viņa īstā tēva noslēptie 10 tūkstoši dolāru.

&quot;Mednieka nakts&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1955|7|26|5=bez}}. Gan romāns, gan filma ir daļēji balstīa uz patiesu stāstu par Hariju Pauersu, kurš 1932. gadā tika pakārts par divu atraitņu un trīs bērnu slepkavībām [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]]. Filmas liriskais un [[Ekspresionisms|ekspresionistiskais]] stils, kas ir aizgūts no mēmā kino, atšķir to no citām [[Holivuda|Holivudas]] 40. un 50. gadu filmām. Tā ir ietekmējusi tādus režisorus kā [[Rainers Verners Fasbinders|Raineru Verneru Fasbinderu]], [[Roberts Oltmens|Robertu Oltmenu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/4706173/Directing-dangerously.html|title=Directing dangerously|last=Goodman|first=Joan|website=The Daily Telegraph|access-date=19.08.2022|date=26.02.2016}}&lt;/ref&gt; un [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/culture/2010/11/charles-laughton-s-the-night-of-the-hunter-revisited.html|title=Charles Laughton's The Night of the Hunter, revisited.|last=Ventura|first=Elbert|website=Slate Magazine|access-date=2022-08-19|date=2010-11-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkas]] [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1992/film/news/diverse-pix-mix-picked-101808/|title=Diverse pix mix picked|last=Wharton|first=Andy Marx,Dennis|last2=Marx|first2=Andy|website=Variety|access-date=2022-08-19|date=1992-12-04|language=en-US|last3=Wharton|first3=Dennis}}&lt;/ref&gt; Ietekmīgais franču kinožurnāls ''[[Cahiers du Cinéma]]'' 2008. gadā izvēlējās &quot;Mednieka nakts&quot; kā otro visu laiku labāko filmu aiz &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmdetail.com/2008/11/23/cahiers-du-cinemas-100-greatest-films/|title=Cahiers du cinéma’s 100 Greatest Films|website=FILMdetail|access-date=2022-08-19|date=2008-11-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz vēlāk gūtajiem panākumiem, negatīvā reakcija filmas pirmizrādē padarīja to par Čārlza Lotona vienīgo režisēto filmu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1955. gada filmas]]
[[Kategorija:Čārlza Lotona filmas]]</text>
      <sha1>0dydimxiv7d68kov3orx60ixnvqzw2k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672756</id>
      <parentid>3672755</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:39:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:ASV filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4141" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mednieka nakts
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[film noir]], [[trilleris]]
| režisors = [[Čārlzs Lotons]]
| producents = Pols Gregorijs
| scenārijs = [[Džeimss Eidžī]]
| aktieri = * [[Roberts Mičums]]
* [[Šellija Vintersa]]
* [[Liliana Giša]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Night of the Hunter''
| studija = * ''Paul Gregory Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[United Artists]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1955|7|26}}
| ilgums = 92 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|600 tūkstoši}}
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mednieka nakts&quot;''' ({{Val|en|The Night of the Hunter}}) ir 1955. gada [[ASV]] [[Film noir|''film noir'']] [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors ir [[Čārlzs Lotons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Mičums]], [[Šellija Vintersa]] un [[Liliana Giša]]. Filma ir balstīta uz 1953. gada [[Deivids Grabs|Deivida Graba]] romāna ar tādu pašu nosaukumu.

Filma stāsta par sērijveida slepkavu Hariju Pauelu (Mičums), kurš, izliekoties par mācītāju, aprec atraitni Villu (Vintersa) un mēģina noskaidrot no bērniem, kur atrodas viņa īstā tēva noslēptie 10 tūkstoši dolāru.

&quot;Mednieka nakts&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1955|7|26|5=bez}}. Gan romāns, gan filma ir daļēji balstīa uz patiesu stāstu par Hariju Pauersu, kurš 1932. gadā tika pakārts par divu atraitņu un trīs bērnu slepkavībām [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]]. Filmas liriskais un [[Ekspresionisms|ekspresionistiskais]] stils, kas ir aizgūts no mēmā kino, atšķir to no citām [[Holivuda|Holivudas]] 40. un 50. gadu filmām. Tā ir ietekmējusi tādus režisorus kā [[Rainers Verners Fasbinders|Raineru Verneru Fasbinderu]], [[Roberts Oltmens|Robertu Oltmenu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/4706173/Directing-dangerously.html|title=Directing dangerously|last=Goodman|first=Joan|website=The Daily Telegraph|access-date=19.08.2022|date=26.02.2016}}&lt;/ref&gt; un [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/culture/2010/11/charles-laughton-s-the-night-of-the-hunter-revisited.html|title=Charles Laughton's The Night of the Hunter, revisited.|last=Ventura|first=Elbert|website=Slate Magazine|access-date=2022-08-19|date=2010-11-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkas]] [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1992/film/news/diverse-pix-mix-picked-101808/|title=Diverse pix mix picked|last=Wharton|first=Andy Marx,Dennis|last2=Marx|first2=Andy|website=Variety|access-date=2022-08-19|date=1992-12-04|language=en-US|last3=Wharton|first3=Dennis}}&lt;/ref&gt; Ietekmīgais franču kinožurnāls ''[[Cahiers du Cinéma]]'' 2008. gadā izvēlējās &quot;Mednieka nakts&quot; kā otro visu laiku labāko filmu aiz &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmdetail.com/2008/11/23/cahiers-du-cinemas-100-greatest-films/|title=Cahiers du cinéma’s 100 Greatest Films|website=FILMdetail|access-date=2022-08-19|date=2008-11-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz vēlāk gūtajiem panākumiem, negatīvā reakcija filmas pirmizrādē padarīja to par Čārlza Lotona vienīgo režisēto filmu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1955. gada filmas]]
[[Kategorija:Čārlza Lotona filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]</text>
      <sha1>pphd5tlqhvx1jquga3wb1f8uz5aahad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672759</id>
      <parentid>3672756</parentid>
      <timestamp>2022-08-19T17:42:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4143" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mednieka nakts
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[film noir]], [[trilleris]]
| režisors = [[Čārlzs Lotons]]
| producents = Pols Gregorijs
| scenārijs = [[Džeimss Eidžī]]
| aktieri = * [[Roberts Mičums]]
* [[Šellija Vintersa]]
* [[Liliana Giša]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Night of the Hunter''
| studija = * ''Paul Gregory Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[United Artists]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1955|7|26}}
| ilgums = 92 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|600 tūkstoši}}
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mednieka nakts&quot;''' ({{Val|en|The Night of the Hunter}}) ir 1955. gada [[ASV]] [[Film noir|''film noir'']] [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors ir [[Čārlzs Lotons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Mičums]], [[Šellija Vintersa]] un [[Liliana Giša]]. Filma ir balstīta uz 1953. gada [[Deivids Grabs|Deivida Graba]] romāna ar tādu pašu nosaukumu.

Filma stāsta par sērijveida slepkavu Hariju Pauelu (Mičums), kurš, izliekoties par mācītāju, apprec atraitni Villu (Vintersa) un mēģina noskaidrot no bērniem, kur atrodas viņa īstā tēva noslēptie 10 tūkstoši dolāru.

&quot;Mednieka nakts&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1955|7|26|5=bez}}. Gan romāns, gan filma ir daļēji balstīta uz patiesu stāstu par Hariju Pauersu, kurš 1932. gadā tika pakārts par divu atraitņu un trīs bērnu slepkavībām [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]]. Filmas liriskais un [[Ekspresionisms|ekspresionistiskais]] stils, kas ir aizgūts no mēmā kino, atšķir to no citām [[Holivuda|Holivudas]] 40. un 50. gadu filmām. Tā ir ietekmējusi tādus režisorus kā [[Rainers Verners Fasbinders|Raineru Verneru Fasbinderu]], [[Roberts Oltmens|Robertu Oltmenu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/4706173/Directing-dangerously.html|title=Directing dangerously|last=Goodman|first=Joan|website=The Daily Telegraph|access-date=19.08.2022|date=26.02.2016}}&lt;/ref&gt; un [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/culture/2010/11/charles-laughton-s-the-night-of-the-hunter-revisited.html|title=Charles Laughton's The Night of the Hunter, revisited.|last=Ventura|first=Elbert|website=Slate Magazine|access-date=2022-08-19|date=2010-11-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkas]] [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1992/film/news/diverse-pix-mix-picked-101808/|title=Diverse pix mix picked|last=Wharton|first=Andy Marx,Dennis|last2=Marx|first2=Andy|website=Variety|access-date=2022-08-19|date=1992-12-04|language=en-US|last3=Wharton|first3=Dennis}}&lt;/ref&gt; Ietekmīgais franču kinožurnāls ''[[Cahiers du Cinéma]]'' 2008. gadā izvēlējās &quot;Mednieka nakts&quot; kā otro visu laiku labāko filmu aiz &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmdetail.com/2008/11/23/cahiers-du-cinemas-100-greatest-films/|title=Cahiers du cinéma’s 100 Greatest Films|website=FILMdetail|access-date=2022-08-19|date=2008-11-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz vēlāk gūtajiem panākumiem, negatīvā reakcija filmas pirmizrādē padarīja to par Čārlza Lotona vienīgo režisēto filmu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1955. gada filmas]]
[[Kategorija:Čārlza Lotona filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]</text>
      <sha1>akrbxcvcux4wg6ckpjge3ryy9nohtjq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Čārlza Lotona filmas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>519544</id>
    <revision>
      <id>3672757</id>
      <timestamp>2022-08-19T17:39:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lotona, Čārlza]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53" xml:space="preserve">[[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lotona, Čārlza]]</text>
      <sha1>9efg2v5k8jwscad1yh2sxzk1gr3ah82</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519545</id>
    <revision>
      <id>3672760</id>
      <timestamp>2022-08-19T17:42:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No https://jauns.lv/raksts/9viri/361585-jelgavas-tragedija-zemgales-komunista-bezdievigie-meli-pirms-75-gadiem {{PD-nezināms}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No https://jauns.lv/raksts/9viri/361585-jelgavas-tragedija-zemgales-komunista-bezdievigie-meli-pirms-75-gadiem {{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>soaqvvrixtg04mphcmwc8e3br84yn34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar dzelzceļu.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519546</id>
    <revision>
      <id>3672764</id>
      <timestamp>2022-08-19T17:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No https://jauns.lv/raksts/9viri/361585-jelgavas-tragedija-zemgales-komunista-bezdievigie-meli-pirms-75-gadiem {{PD-nezināms}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No https://jauns.lv/raksts/9viri/361585-jelgavas-tragedija-zemgales-komunista-bezdievigie-meli-pirms-75-gadiem {{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>soaqvvrixtg04mphcmwc8e3br84yn34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>La Dolce Vita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519547</id>
    <redirect title="Saldā dzīve" />
    <revision>
      <id>3672767</id>
      <timestamp>2022-08-19T18:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Saldā dzīve]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Saldā dzīve]]</text>
      <sha1>jirrz22dyxl2c88pkt1r5o10atno5cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Night of the Hunter</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519548</id>
    <redirect title="Mednieka nakts" />
    <revision>
      <id>3672768</id>
      <timestamp>2022-08-19T18:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Mednieka nakts]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mednieka nakts]]</text>
      <sha1>a0h0w5lwoqsl9l0jr2hro2gxdwoaf0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Antonella Nigro</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519549</id>
    <revision>
      <id>3672785</id>
      <timestamp>2022-08-19T19:36:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Antonella Nigro}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 22.36 (EEST)</text>
      <sha1>nzw11cjhk3t3g2vho3jiynb5ehclwvj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Yeruto</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519550</id>
    <revision>
      <id>3672813</id>
      <timestamp>2022-08-19T22:14:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Yeruto}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 01.14 (EEST)</text>
      <sha1>1n38ybpizx61o0qmw90ywyus157rc5c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Storylinne</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519551</id>
    <revision>
      <id>3672819</id>
      <timestamp>2022-08-20T01:56:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Storylinne}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 04.56 (EEST)</text>
      <sha1>lty9ab2off3iktdrhcrnnc9lmm6lzmk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Shinkas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519552</id>
    <revision>
      <id>3672822</id>
      <timestamp>2022-08-20T02:44:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Shinkas}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 05.44 (EEST)</text>
      <sha1>au7vs226di0gzo2uta0vbyhgofvm9bk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:CTLM2004</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519553</id>
    <revision>
      <id>3672835</id>
      <timestamp>2022-08-20T04:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=CTLM2004}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 07.00 (EEST)</text>
      <sha1>244i8erfqws2jnkw8lxr4hft69ie4iq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:평</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519554</id>
    <revision>
      <id>3672845</id>
      <timestamp>2022-08-20T06:27:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="171" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=평}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 09.27 (EEST)</text>
      <sha1>3joo3h9e9crn2gbw3nxairlstb1wb0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:JaimeAccount</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519555</id>
    <revision>
      <id>3672855</id>
      <timestamp>2022-08-20T06:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=JaimeAccount}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 09.55 (EEST)</text>
      <sha1>qa658ieb3x845r5g6lpogwutnt6m0ab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kemerona sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519556</id>
    <revision>
      <id>3672864</id>
      <timestamp>2022-08-20T07:22:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums           = Kemerona sala |attēls              =  |attēla paraksts     =  |attēla izmērs       = |vietas karte        =  | map_type    = Kanāda#Nunavuta | map_relief  = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|latNS=N  |longd=99|longm=47|longEW=W |platība             = 1059 |garums              = 44 |platums             = 30 |krasta...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3093" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kemerona sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=46|latNS=N 
|longd=99|longm=47|longEW=W
|platība             = 1059
|garums              = 44
|platums             = 30
|krasta līnija       = 219
|augstākais kalns    = Vilmota kalns
|augstums            = 244&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Kemerona sala''' ({{val|en|Cameron Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OADAR Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Cameron Island]&lt;/ref&gt; Kemerona sala ir vienīgā vieta Kanādas [[Arktika|Arktikā]], kur rūpnieciskos apjomos iegūta [[nafta]].

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], [[Debarā šaurums]] ziemeļos — no [[Findleja salas|Findleja salām]], bet [[Arnota šaurums]] dienvidos atdala no [[Vanjē sala]]s. Sala izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, krasti stipri izroboti, daudz nelielu līču. Reljefā dominē līdzenums, salas augstākais punkts ir Vilmota kalns (244 m vjl) dienvidaustrumos. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]].

== Vēsture ==
Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1952. gadā par godu kanādiešu kartogrāfam Maksvelam Džordžam Kemeronam (''Maxwell George Cameron'').

1974. gadā pēc degvielas krīzes salā kompānija ''Panarctic'' atklāja [[nafta]]s iegulas. No 1985. līdz 1996. gadam Benthornas atradnē salas dienvidrietumos kopumā ieguva 2,8 miljonus barelus naftas, izvedot to vasaras mēnešos ar tankkuģi uz [[Monreāla|Monreālu]]. 1999. gadā atradnes vieta tika sakopta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.geohelp.net/history.html |title=History of the Canadian Oil Industry (Key Dates) |access-date=2008-05-17 |last=Russum |first= Dave |publisher=Geo-Help Inc.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>m56741aw13f6vgkdkau8uahwlyu4sh9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672867</id>
      <parentid>3672864</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:25:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3269" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kemerona sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=46|latNS=N 
|longd=99|longm=47|longEW=W
|platība             = 1059
|garums              = 44
|platums             = 30
|krasta līnija       = 219
|augstākais kalns    = Vilmota kalns
|augstums            = 244&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Kemerona sala''' ({{val|en|Cameron Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OADAR Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Cameron Island]&lt;/ref&gt; Kemerona sala ir vienīgā vieta Kanādas [[Arktika|Arktikā]], kur rūpnieciskos apjomos iegūta [[nafta]].

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], [[Debarā šaurums]] ziemeļos — no [[Findleja salas|Findleja salām]], bet [[Arnota šaurums]] dienvidos atdala no [[Vanjē sala]]s. Sala izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, krasti stipri izroboti, daudz nelielu līču. Reljefā dominē līdzenums, salas augstākais punkts ir Vilmota kalns (244 m vjl) dienvidaustrumos. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]].

== Vēsture ==
Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1952. gadā par godu kanādiešu kartogrāfam Maksvelam Džordžam Kemeronam (''Maxwell George Cameron'').

1974. gadā pēc degvielas krīzes salā kompānija ''Panarctic'' atklāja [[nafta]]s iegulas. No 1985. līdz 1996. gadam Benthornas atradnē salas dienvidrietumos kopumā ieguva 2,8 miljonus barelus naftas, izvedot to vasaras mēnešos ar tankkuģi uz [[Monreāla|Monreālu]]. 1999. gadā atradnes vieta tika sakopta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.geohelp.net/history.html |title=History of the Canadian Oil Industry (Key Dates) |access-date=2008-05-17 |last=Russum |first= Dave |publisher=Geo-Help Inc.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>slifymfikhruu2202mu57k07xrm3rk9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672957</id>
      <parentid>3672867</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:32:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3265" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kemerona sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=46|latNS=N 
|longd=99|longm=47|longEW=W
|platība             = 1059
|garums              = 44
|platums             = 30
|krasta līnija       = 219
|augstākais kalns    = Vilmota kalns
|augstums            = 244&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Kemerona sala''' ({{val|en|Cameron Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OADAR Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Cameron Island]&lt;/ref&gt; Kemerona sala ir vienīgā vieta Kanādas [[Arktika|Arktikā]], kur rūpnieciskos apjomos iegūta [[nafta]].

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], [[Debarā šaurums]] ziemeļos — no [[Findleja salas|Findleja salām]], bet Arnota šaurums dienvidos atdala no [[Vanjē sala]]s. Sala izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, krasti stipri izroboti, daudz nelielu līču. Reljefā dominē līdzenums, salas augstākais punkts ir Vilmota kalns (244 m vjl) dienvidaustrumos. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]].

== Vēsture ==
Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1952. gadā par godu kanādiešu kartogrāfam Maksvelam Džordžam Kemeronam (''Maxwell George Cameron'').

1974. gadā pēc degvielas krīzes salā kompānija ''Panarctic'' atklāja [[nafta]]s iegulas. No 1985. līdz 1996. gadam Benthornas atradnē salas dienvidrietumos kopumā ieguva 2,8 miljonus barelus naftas, izvedot to vasaras mēnešos ar tankkuģi uz [[Monreāla|Monreālu]]. 1999. gadā atradnes vieta tika sakopta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.geohelp.net/history.html |title=History of the Canadian Oil Industry (Key Dates) |access-date=2008-05-17 |last=Russum |first= Dave |publisher=Geo-Help Inc.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>73614zl4an8gf73gz2yceul3rhvch7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672962</id>
      <parentid>3672957</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:51:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3266" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kemerona sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=76|latm=30|latNS=N 
|longd=103|longm=51|longEW=W
|platība             = 1059
|garums              = 44
|platums             = 30
|krasta līnija       = 219
|augstākais kalns    = Vilmota kalns
|augstums            = 244&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Kemerona sala''' ({{val|en|Cameron Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OADAR Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Cameron Island]&lt;/ref&gt; Kemerona sala ir vienīgā vieta Kanādas [[Arktika|Arktikā]], kur rūpnieciskos apjomos iegūta [[nafta]].

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], [[Debarā šaurums]] ziemeļos — no [[Findleja salas|Findleja salām]], bet Arnota šaurums dienvidos atdala no [[Vanjē sala]]s. Sala izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, krasti stipri izroboti, daudz nelielu līču. Reljefā dominē līdzenums, salas augstākais punkts ir Vilmota kalns (244 m vjl) dienvidaustrumos. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]].

== Vēsture ==
Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1952. gadā par godu kanādiešu kartogrāfam Maksvelam Džordžam Kemeronam (''Maxwell George Cameron'').

1974. gadā pēc degvielas krīzes salā kompānija ''Panarctic'' atklāja [[nafta]]s iegulas. No 1985. līdz 1996. gadam Benthornas atradnē salas dienvidrietumos kopumā ieguva 2,8 miljonus barelus naftas, izvedot to vasaras mēnešos ar tankkuģi uz [[Monreāla|Monreālu]]. 1999. gadā atradnes vieta tika sakopta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.geohelp.net/history.html |title=History of the Canadian Oil Industry (Key Dates) |access-date=2008-05-17 |last=Russum |first= Dave |publisher=Geo-Help Inc.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>0q96ayubc0iosuld5rs374kpegs046o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamerona sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519557</id>
    <redirect title="Kemerona sala" />
    <revision>
      <id>3672865</id>
      <timestamp>2022-08-20T07:23:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kemerona sala]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kemerona sala]]</text>
      <sha1>3d5c1prf7bdsmpr4en6p2bo01vu4ljl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cameron Island</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519558</id>
    <redirect title="Kemerona sala" />
    <revision>
      <id>3672866</id>
      <timestamp>2022-08-20T07:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kemerona sala]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kemerona sala]]</text>
      <sha1>3d5c1prf7bdsmpr4en6p2bo01vu4ljl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lielpēteris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519559</id>
    <revision>
      <id>3672869</id>
      <timestamp>2022-08-20T07:39:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3773" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = Latvijas 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī 78 gadu vecumā, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 

* 

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>mmc7maab1nsrwk3j6gninwsqh9gkpzo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672870</id>
      <parentid>3672869</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:40:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3764" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī 78 gadu vecumā, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 

* 

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>aybn1qxomks77y1yz4whpahc2g5wppj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672871</id>
      <parentid>3672870</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:46:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3974" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī 78 gadu vecumā, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 

*	Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>i1b1q9vj70j3vqn6qtw69ox1sqsanmn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672872</id>
      <parentid>3672871</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T07:49:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3957" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 

*	Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>0caererdnh2zvmvf1la9tzn6keuocje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672877</id>
      <parentid>3672872</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:11:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6229" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>nhc74zdvcazl0quzj2sc67k05fzah36</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672878</id>
      <parentid>3672877</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6257" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>73l7er5wmlcoqwnvthvr32ikntyil53</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672881</id>
      <parentid>3672878</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:14:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6303" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no jebkādas administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>5ogo1vx4hstka647ob4wcqfou2edam5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672884</id>
      <parentid>3672881</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:15:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6293" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>la8njxfd7g8h6onny4vq5wd8ib7tcmr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672885</id>
      <parentid>3672884</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:16:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6308" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, studiju laikā 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada LZA Fizikas institūtā. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>qs1ualhv5m15cn5o6971yluiqrc9n1v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672886</id>
      <parentid>3672885</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:17:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6334" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, studiju laikā 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada [[LU Fizikas institūts|LZA Fizikas institūtā]]. 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>f9h35cd09cygb1sfs2gzly9q7dz6o6g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672889</id>
      <parentid>3672886</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6373" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, studiju laikā 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada [[LU Fizikas institūts|LZA Fizikas institūtā]]. Projektēja šķidro metālu sūkņus, 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>obl70920go8vt0pgpd11alxc3x84y0o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672890</id>
      <parentid>3672889</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6398" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis Lielpēteris
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda Lielpētere
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, studiju laikā 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada [[LU Fizikas institūts|LZA Fizikas institūtā]]. Projektēja šķidro metālu sūkņus, 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>eg7xew2mqfvrmtcpt63xd4bvwlezide</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672924</id>
      <parentid>3672890</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T10:55:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6436" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lielpēteris
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mangaļu pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2009
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Sigulda]]
|   dzīves_vieta = Rīga
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V.
|         vecāki = Jānis Lielpēteris
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Ingrīda Lielpētere
|          bērni = 2 dēli
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Lielpēteris''' (1931–2009) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], viens no Rīgas [[magnetohidrodinamika]]s zinātniskās skolas izveidotājiem. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1989-1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1931. gada 17. jūnijā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]] mežziņa Jāņa Lielpētera ģimenē kā piektais bērns 8 bērnu ģimenē.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;[[Jānis Stradiņš]] [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=620&amp;Itemid=323 Akadēmiķa JĀŅA LIELPĒTERA piemiņai] [[Zinātnes Vēstnesis]] 2009. gada 11. maijā&lt;/ref&gt; 

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1955. gadā, studiju laikā 1954. gadā sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, kopš 1955. gada [[LU Fizikas institūts|LZA Fizikas institūtā]]. Projektēja šķidro metālu sūkņus, 1961. gadā kļuva par laboratorijas vadītāju, 1971. gadā par insitūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.  
1973. gadā Lielpēteri ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1987. gadā par īsteno locekli un 1987. gadā par LZA viceprezidentu izstrādņu ieviešanas jautājumos, 1989. gada 23. novembrī par LZA prezidentu.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; 

Jāņa Lielpētera prezidentūras laikā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas radikāla transformācija, 1992. gada 14. februārī pieņēma LZA hartu, saskaņā ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmija kļuva par “personālakadēmiju” bez tai pakļautiem zinātniskajiem institūtiem. 1994. gadā J. Lielpēteris atsacījās no administratīvas darbības Zinātņu akadēmijas vadībā, apmetās uz dzīvi Rotas ielā Siguldā un kļuva par valsts emeritēto zinātnieku (1996). 
Turpināja darbojās kā žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika”  (''Магнитная Гидродинамика/Magnetohydrodynamics'') galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis, bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis. 2008. gadā viņš saņēma LZA un SIA “RD Electronics” balvu par mūža ieguldījumu fizikā un tās inženierpielietojumos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

Miris 2009. gada 18. aprīlī, apbedīts Rīgas Meža kapos.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt;

== Darbi ==
Darbojās [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) nozarē, pētīja elektromagnētiskās un hidrodinamiskās parādības MHD ierīcēs, sūkņos, ģeneratoros, projektēja šķidro metālu pārsūknēšanas MHD mašīnas, piemēram, augstas tīrības dzīvsudraba ražošanai. Šīs tehnoloģijas ieviesa praksē gan [[PSRS]], gan citās valstīs. 
* Лиелпетер Я.Я., Тютин И.А. Методика расчета индукционных насосов для жидкого металла. Труды Ин-та физики АН ЛатвССР. Прикладная магнитная гидродинамика, вып.8, 1956, с. 95-105.
* Валдманис Я.Я., Лиелпетер Я.Я. Структура магнитного поля в рабочем зазоре линейной МГД-машины при произвольном числе полюсов и конечной длине магнитопровода. Магнитная гидродинамика, 1967, № I, с. 115-120.
*  Бушман А.К., Калнинь Т.К., Лиелпетер Я.Я. К расчету геометрии зубцовой зоны магнитопровода трехфазной индукционной МВД-машины. Изв. АН ЛатвССР, сер. физ. и техн. наук, 1967, № 4, с. 105-110.
* Квасневский И.П., Кирштейн Г.Х., Лиелпетер Я.Я. Пульсирующая компонента первичного магнитного поля в линейных трехфазных индукторах. Магнитная гидродинамика, 1969, № 4, с. 98-105.
* Лиелпетер Я.Я. Жидкометаллические индукционные МГД-машины. Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1969.
* Лиелаусис O.A., Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. Модель течения в канале индукционного насоса со ступенчатым распределением скорости. Десятое рижское сов. по МГД, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 16-17.
* Лиелпетер Я.Я., Пукис М.В. О методике прогнозирования параметров индукционных насосов большой подачи. Десятое рижское сов. по МЩ, П, МГД-машины, Саласпилс, 1981, с. 20-21.
* Liquid metal magnetohydrodynamics: Symposium on liquid metal MHD: Papers. Jānis Lielpēteris; René J Moreau; International Union of Theoretical and Applied Mechanics. Dordrecht; Boston: Kluwer Academic, 1989.
* Reports presented at the International Conference on Magnetohydrodynamics, MAHYD'95, held in Jūrmala, Latvia, on August 24-26, 1995 by J. Lielpēteris. New York, 1996.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1979)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lielpēteris, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Latviešu izgudrotāji]]</text>
      <sha1>co918tasfsiwrjt5xvy0mi8faryc7zo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peļņi (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519560</id>
    <revision>
      <id>3672873</id>
      <timestamp>2022-08-20T07:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Peļņi | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | estab...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1865" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Peļņi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52578 |title=Informācija par objektu: Peļņi |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 04 | lats  = 48 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 23 | longs = 33 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127513
| lgia_id                  = 52578
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Peļņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P38]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>p6oigv1jhktxovwcyz10gt0lccgivae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zosēni (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519561</id>
    <revision>
      <id>3672876</id>
      <timestamp>2022-08-20T08:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Zosēni | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | estab...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1862" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Zosēni
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52570 |title=Informācija par objektu: Zosēni |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 04 | lats  = 00 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 22 | longs = 31 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127482
| lgia_id                  = 52570
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Zosēni''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V432]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>nr1eer6yj07m7cqafn9f1as788nhw3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alsupes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519562</id>
    <revision>
      <id>3672879</id>
      <timestamp>2022-08-20T08:13:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Alsupes | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | estab...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1879" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Alsupes
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2274 |title=Informācija par objektu: Alsupes |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 05 | lats  = 14 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 21 | longs = 37 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127394
| lgia_id                  = 2274
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Alsupes''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V432]], [[Asupīte]]s upes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>f3e6jb5y2vvrfpzp4fk9nkv68jslf0z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672880</id>
      <parentid>3672879</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1880" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Alsupes
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2274 |title=Informācija par objektu: Alsupes |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 05 | lats  = 14 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 21 | longs = 37 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127394
| lgia_id                  = 2274
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Alsupes''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V432]], [[Alsupīte]]s upes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>s0i554gxxiicdu0mcr84qnppvsvjdxi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672882</id>
      <parentid>3672880</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1888" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Alsupes
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2274 |title=Informācija par objektu: Alsupes |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 05 | lats  = 14 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 21 | longs = 37 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127394
| lgia_id                  = 2274
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Alsupes''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V432]], [[Alsupīte]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>ag4hntxornw782mkdo398lj4k5p0mlm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunaduliena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519563</id>
    <revision>
      <id>3672887</id>
      <timestamp>2022-08-20T08:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Jaunaduliena | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] |...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2183" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Jaunaduliena
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2000
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52560 |title=Informācija par objektu: Jaunaduliena |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 35
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 05 | lats  = 19 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 25 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127433
| lgia_id                  = 52560
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Jaunaduliena''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta &lt;!-- izvēlies vienu --&gt; ziemeļu dienvidu austrumu rietumu centrālajā daļā Z km no pagasta centra [[Tirza]]s, XX km no novada centra [[Gulbene]]s un YYY km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V447]], [[Adulienas ezers|Adulienas]] ezera krastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Jaunadulienas muiža]]s ''(Neu-Adlehn)'' centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>933bxirbz8p0ovcdfugk1uj8uy02qac</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672888</id>
      <parentid>3672887</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T08:33:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2024" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Jaunaduliena
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2000
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52560 |title=Informācija par objektu: Jaunaduliena |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 35
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 05 | lats  = 19 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 25 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127433
| lgia_id                  = 52560
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Jaunaduliena''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V447]], [[Adulienas ezers|Adulienas]] ezera krastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Jaunadulienas muiža]]s ''(Neu-Adlehn)'' centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>ajvhdvxwahdu1jhplmlzpbcbffo0is7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Troškas (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519564</id>
    <revision>
      <id>3672891</id>
      <timestamp>2022-08-20T08:43:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Troškas | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | esta...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1997" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Troškas
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2000
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2275 |title=Informācija par objektu: Troškas |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 39
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 07 | lats  = 51 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 27 | longs = 08 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127441
| lgia_id                  = 2275
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Troškas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V430]], [[Tirza (upe)|Tirzas]] upes krastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Troškas muiža]]s (''Espenhöhe'') centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>4mrrtdnkrreuzpxc8cg2kbpgxkgdkgs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MateHamsik</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519565</id>
    <revision>
      <id>3672893</id>
      <timestamp>2022-08-20T09:01:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MateHamsik}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 12.01 (EEST)</text>
      <sha1>8a47sepaid06dgalisuiz5lfngxf39y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indrāni (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519566</id>
    <revision>
      <id>3672898</id>
      <timestamp>2022-08-20T09:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Indrāni | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | esta...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1900" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Indrāni
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52554 |title=Informācija par objektu: Indrāni |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 26 | longs = 17 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127474
| lgia_id                  = 52554
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Indrāni''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Isliņa]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>plewexum8k0huheg0sttehwb4k2isak</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Guncharez</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519567</id>
    <revision>
      <id>3672899</id>
      <timestamp>2022-08-20T09:08:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Guncharez}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 12.08 (EEST)</text>
      <sha1>45rmopyzwqp0rwnqv6g7zm8arcpsauo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Branti (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519568</id>
    <revision>
      <id>3672901</id>
      <timestamp>2022-08-20T09:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Branti | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | establ...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1900" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Branti
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2000
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=65660 |title=Informācija par objektu: Branti |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 35
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 40 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 27 | longs = 25 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127386
| lgia_id                  = 65660
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Branti''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Isliņa]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>dax4ke11h4wpgzvmv5zx1x6crfrcyz2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Cnbrb</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519569</id>
    <revision>
      <id>3672902</id>
      <timestamp>2022-08-20T09:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Cnbrb}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 12.20 (EEST)</text>
      <sha1>7xbs3y9x4e0ylfl8dsik61e2nivp0j7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepas (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519570</id>
    <revision>
      <id>3672907</id>
      <timestamp>2022-08-20T09:39:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Liepas | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | establ...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2005" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Liepas
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52573 |title=Informācija par objektu: Liepas |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 07 | lats  = 57 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 24 | longs = 36 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127490
| lgia_id                  = 52573
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Liepas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P38]], [[Tirza (upe)|Tirzas]] upes krastā.

Vietējās aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta.


== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>bku76vo1afwqyjc08wwxrtxlqi8hkfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672908</id>
      <parentid>3672907</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T09:46:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2019" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Liepas
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52573 |title=Informācija par objektu: Liepas |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 07 | lats  = 57 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 24 | longs = 36 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127490
| lgia_id                  = 52573
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Liepas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P38]], [[Tirza (upe)|Tirzas]] upes krastā.

Vietējās nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis ciema apkārtnē — Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta.


== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>dy9a4mq0yi79a664om3nxzsq24ls7gb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalvīši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519571</id>
    <revision>
      <id>3672912</id>
      <timestamp>2022-08-20T10:11:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Kalvīši | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | est...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1876" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kalvīši
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52541 |title=Informācija par objektu: Kalvīši |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 29 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 24 | longs = 18 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127425
| lgia_id                  = 52541
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Kalvīši''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>kwt4geyhilr6qn7vf7edqbswa0p8ywb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauntirza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519572</id>
    <revision>
      <id>3672913</id>
      <timestamp>2022-08-20T10:18:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Jauntirza | settlement_type          = skrajciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | e...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1890" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Jauntirza
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2279 |title=Informācija par objektu: Jauntirza |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 25 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 22 | longs = 57 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127458
| lgia_id                  = 2279
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Jauntirza''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P38]] un [[V436]] krustojuma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>m1e7l3j9f8mvnx8qb3wxw6ro3dshidg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārtiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519573</id>
    <revision>
      <id>3672916</id>
      <timestamp>2022-08-20T10:25:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Dārtiņa | settlement_type          = skrajciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | e...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1930" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Dārtiņa
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2278 |title=Informācija par objektu: Dārtiņa |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 08 | lats  = 46 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 18 | longs = 57 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4424
| var_id                   = 100127417
| lgia_id                  = 2278
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Dārtiņa''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V433]], [[Robežupīte (Azandas pieteka)|Robežupītes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>8oj2aj5s67gnpwy9awxhl9jphux35c3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunzemi (Tirzas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519574</id>
    <revision>
      <id>3672918</id>
      <timestamp>2022-08-20T10:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Jaunzemi | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]] | esta...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1936" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Jaunzemi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Tirzas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=120481 |title=Informācija par objektu: Jaunzemi |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 03 | lats  = 32 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 22 | longs = 27 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = NAV_ATRASTS
| var_id                   = NAV_ATRASTS
| lgia_id                  = 120481
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Jaunzemi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V432]], [[Ķivene]]s upes krastā. Ciems ir daļēji izzudis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Tirzas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>22ntvr7le0kfsbsv5pckallcqfjsmf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Urbšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519575</id>
    <revision>
      <id>3672955</id>
      <timestamp>2022-08-20T11:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Machined_Holes.svg|thumb|313x313px|* A — urbšana ar [[Urbis|urbi]] * B — [[izvirpošana]] ar [[Grieznis|griezni]] griežņturī * C — urbuma [[paplašināšana]] ar [[Paplašinātājurbis|paplašinātājurbi]] * D — [[izrīvēšana]] ar '''rīvurbi''' * E un F — norīvēšana ar [[Norīvis|norīvi]] * G — gremdēšana ar [[Gremdurbis|gremdurbi]] * H — [[Vītne|vītnes]] izveidošana ar [[Vītņurbis|vītņurbi]]]] '''Urbšana''' ir materiālu mehāniskā...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1268" xml:space="preserve">[[Attēls:Machined_Holes.svg|thumb|313x313px|* A — urbšana ar [[Urbis|urbi]] * B — [[izvirpošana]] ar [[Grieznis|griezni]] griežņturī * C — urbuma [[paplašināšana]] ar [[Paplašinātājurbis|paplašinātājurbi]] * D — [[izrīvēšana]] ar '''rīvurbi''' * E un F — norīvēšana ar [[Norīvis|norīvi]] * G — gremdēšana ar [[Gremdurbis|gremdurbi]] * H — [[Vītne|vītnes]] izveidošana ar [[Vītņurbis|vītņurbi]]]]
'''Urbšana''' ir materiālu mehāniskās apstrādes veids, kurā ar [[Urbis|urbi]] tiek izveidots [[urbums]].

== Urbšanas mērķi ==
Urbšana var tikt veikta, lai

* urbumā izveidotu vītni vai veikt cita veida urbuma apstrādi,
* urbumā ievilktu [[Vadi|vadus]],
* urbumā ievietotu [[Enkurskrūve|enkurskrūvi]], [[Dībelis|dībeli]] vai citus stiprinājuma elementus,
* urbumā ievietotu sprāgstvielas (kalnrūpniecībā),
* atvieglotu konstrukciju nojaukšanu,
* izveidotu ejas, tuneļus,
* iegūtu zemes vai koksnes paraugus,
* piekļūtu derīgajiem izrakteņiem.

== Skatīt arī ==

* [[Urbjmašīna]]
* [[Urbšanas iekārta]]
* [[Urbšanas kuģis]]
* [[Tuneļu urbšanas mašīna]]
{{Aizmetnis}}
[[Kategorija:Mašīnbūve]]
[[Kategorija:Metālapstrāde]]
[[Kategorija:Kokapstrāde]]
[[Kategorija:Griezējrīki]]</text>
      <sha1>sd07bgwlnr2x1q9f99x61yxn4h9rr4t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672956</id>
      <parentid>3672955</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:29:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1282" xml:space="preserve">[[Attēls:Machined_Holes.svg|thumb|313x313px|* A — '''urbšana''' ar [[Urbis|urbi]] * B — [[izvirpošana]] ar [[Grieznis|griezni]] griežņturī * C — urbuma [[paplašināšana]] ar [[Paplašinātājurbis|paplašinātājurbi]] * D — [[izrīvēšana]] ar [[Rīvurbis|rīvurbi]] * E un F — norīvēšana ar [[Norīvis|norīvi]] * G — gremdēšana ar [[Gremdurbis|gremdurbi]] * H — [[Vītne|vītnes]] izveidošana ar [[Vītņurbis|vītņurbi]]]]
'''Urbšana''' ir materiālu mehāniskās apstrādes veids, kurā ar [[Urbis|urbi]] tiek izveidots [[urbums]].

== Urbšanas mērķi ==
Urbšana var tikt veikta, lai

* urbumā izveidotu vītni vai veikt cita veida urbuma apstrādi,
* urbumā ievilktu [[Vadi|vadus]],
* urbumā ievietotu [[Enkurskrūve|enkurskrūvi]], [[Dībelis|dībeli]] vai citus stiprinājuma elementus,
* urbumā ievietotu sprāgstvielas (kalnrūpniecībā),
* atvieglotu konstrukciju nojaukšanu,
* izveidotu ejas, tuneļus,
* iegūtu zemes vai koksnes paraugus,
* piekļūtu derīgajiem izrakteņiem.

== Skatīt arī ==

* [[Urbjmašīna]]
* [[Urbšanas iekārta]]
* [[Urbšanas kuģis]]
* [[Tuneļu urbšanas mašīna]]
{{Aizmetnis}}
[[Kategorija:Mašīnbūve]]
[[Kategorija:Metālapstrāde]]
[[Kategorija:Kokapstrāde]]
[[Kategorija:Griezējrīki]]</text>
      <sha1>t5645lg1qszm6wcbwgj76jgv10hloiu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vanjē sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519576</id>
    <revision>
      <id>3672959</id>
      <timestamp>2022-08-20T11:49:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums           = Vanjē sala |attēls              =  |attēla paraksts     =  |attēla izmērs       = |vietas karte        =  | map_type    = Kanāda#Nunavuta | map_relief  = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=10|latNS=N  |longd=103|longm=15|longEW=W |platība             = 1126 |garums              = 52 |platums             = 26 |krasta l...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3340" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Vanjē sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=76|latm=10|latNS=N 
|longd=103|longm=15|longEW=W
|platība             = 1126
|garums              = 52
|platums             = 26
|krasta līnija       = 169&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Ādama grēda
|augstums            = 253
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Vanjē sala''' ({{val|fr|Île Vanier}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OARJL Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ile Vanier]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], Arnota šaurums ziemeļos — no [[Kemerona sala]]s, Erskina līcis austrumos — no [[Batērsta sala]]s, bet Pīrsa šaurums dienvidos atdala no [[Aleksandra sala]]s. Sala izstiepta rietumu—austrumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Reljefā dominē paugurains līdzenums, gar ziemeļu krastu stiepjas Ādama grēda ar salas augstāko punktu 253 m vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Visa sala ietilpst Kausuitukas nacionālā parka teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/cnpn-cnnp/qausuittuq Parks Canada. Qausuittuq National Park]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja Roberts Oldričs, bet tā ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1962. gadā par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1957-1967) Žoržam Vanjē (''Georges-Philias Vanier''). Neliela saliņa Pīrsa šaurumā dienvidos no Vanjē salas nosaukta par godu Vanjē dzīvesbiedrei par Polīnas salu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=aiUZMOypNB4C&amp;pg=PA298&amp;lpg=PA298&amp;dq=vanier+island+named+after&amp;source=bl&amp;ots=bfTrngmS77&amp;sig=ACfU3U008-DAgUfF7bAyOJXYHTUyqevgqg&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwierYmy9NT5AhWoSPEDHTtcAnwQ6AF6BAgeEAM#v=onepage&amp;q=vanier%20island%20named%20after&amp;f=false Naming Canada: Stories about Canadian Place Names]&lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>bune2eevnuhz8258z514rgpsacn8oxt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672960</id>
      <parentid>3672959</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:50:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3336" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Vanjē sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=76|latm=10|latNS=N 
|longd=103|longm=15|longEW=W
|platība             = 1126
|garums              = 52
|platums             = 26
|krasta līnija       = 169&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Ādama grēda
|augstums            = 253
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Vanjē sala''' ({{val|fr|Île Vanier}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OARJL Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ile Vanier]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], Arnota šaurums ziemeļos — no [[Kemerona sala]]s, Erskina līcis austrumos — no [[Batērsta sala]]s, bet Pīrsa šaurums dienvidos atdala no [[Mesija sala]]s. Sala izstiepta rietumu—austrumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Reljefā dominē paugurains līdzenums, gar ziemeļu krastu stiepjas Ādama grēda ar salas augstāko punktu 253 m vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Visa sala ietilpst Kausuitukas nacionālā parka teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/cnpn-cnnp/qausuittuq Parks Canada. Qausuittuq National Park]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja Roberts Oldričs, bet tā ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1962. gadā par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1957-1967) Žoržam Vanjē (''Georges-Philias Vanier''). Neliela saliņa Pīrsa šaurumā dienvidos no Vanjē salas nosaukta par godu Vanjē dzīvesbiedrei par Polīnas salu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=aiUZMOypNB4C&amp;pg=PA298&amp;lpg=PA298&amp;dq=vanier+island+named+after&amp;source=bl&amp;ots=bfTrngmS77&amp;sig=ACfU3U008-DAgUfF7bAyOJXYHTUyqevgqg&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwierYmy9NT5AhWoSPEDHTtcAnwQ6AF6BAgeEAM#v=onepage&amp;q=vanier%20island%20named%20after&amp;f=false Naming Canada: Stories about Canadian Place Names]&lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>3rvtmkhw44lmzjeyzydxx4ehrzakcht</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3672961</id>
      <parentid>3672960</parentid>
      <timestamp>2022-08-20T11:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3335" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Vanjē sala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=76|latm=10|latNS=N 
|longd=103|longm=15|longEW=W
|platība             = 1126
|garums              = 52
|platums             = 26
|krasta līnija       = 169&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Ādama grēda
|augstums            = 253
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Vanjē sala''' ({{val|fr|Île Vanier}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OARJL Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ile Vanier]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], Arnota šaurums ziemeļos — no [[Kemerona sala]]s, Erskina līcis austrumos — no [[Batērsta sala]]s, bet Pīrsa šaurums dienvidos atdala no [[Mesija sala]]s. Sala izstiepta rietumu—austrumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Reljefā dominē paugurains līdzenums, gar ziemeļu krastu stiepjas Ādama grēda ar salas augstāko punktu 253 m vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Visa sala ietilpst Kausuitukas nacionālā parka teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/cnpn-cnnp/qausuittuq Parks Canada. Qausuittuq National Park]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja Roberts Oldričs, bet tā ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1962. gadā par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1957-1967) Žoržam Vanjē (''Georges-Philias Vanier''). Neliela saliņa Pīrsa šaurumā dienvidos no Vanjē salas nosaukta par godu Vanjē dzīvesbiedrei par Polīnas salu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=aiUZMOypNB4C&amp;pg=PA298&amp;lpg=PA298&amp;dq=vanier+island+named+after&amp;source=bl&amp;ots=bfTrngmS77&amp;sig=ACfU3U008-DAgUfF7bAyOJXYHTUyqevgqg&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwierYmy9NT5AhWoSPEDHTtcAnwQ6AF6BAgeEAM#v=onepage&amp;q=vanier%20island%20named%20after&amp;f=false Naming Canada: Stories about Canadian Place Names]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>onx8p6y39cy1e6s6n7sfxkykvga7krj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Île Vanier</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519577</id>
    <redirect title="Vanjē sala" />
    <revision>
      <id>3672963</id>
      <timestamp>2022-08-20T11:52:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vanjē sala]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vanjē sala]]</text>
      <sha1>r0z4s8a6eifxdh909n8qen1oitdwwgw</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>