Ukraina

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.26</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Ukraina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1296</id>
    <revision>
      <id>3675673</id>
      <parentid>3675353</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:28:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Valsts pārvalde */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19950" xml:space="preserve">{{cita nozīme|valsti Eiropā|apdzīvotu vietu Vīksnas pagastā|Ukraina (ciems)}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Україна''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ukraina
|            valsts_nosaukums = Ukraine
|               karoga_attēls = Flag of Ukraine.svg
|            karoga_nosaukums = Ukrainas karogs
|              ģerboņa_attēls = Lesser Coat of Arms of Ukraine.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Ukrainas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Ще не вмерла Україна|Ще не вмерла України ні слава, ні воля]]{{spaces|2}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi''&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = Europe location UKR.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Kijiva]]
|latd=50 |latm=27 |latNS=N |longd=30 |longm=30 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = [[Kijiva]]
|              valsts_valodas = [[ukraiņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[unitāra valsts]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Volodimirs Zelenskis]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Ukrainas premjerministri|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Deniss Šmihaļs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]
|        neatkarības_notikums = [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Deklarēta]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1991|8|24}}
|       neatkarības_notikums2 = [[1991. gada Ukrainas referendums|Referendums]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1991|12|1}}
|       neatkarības_notikums3 = Noslēgta
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1991|12|26}}
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 603628
|               platība_rangs = 44.
|              procenti_ūdens = 7
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2013
|          iedzīvotāju_skaits = 45 469 800 &lt;!-- Source: http://www.ukrstat.gov.ua/operativ/operativ2007/ds/nas_rik/nas_u/nas_rik_u.html --&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 27.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 72,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 115.
|                     IKP_PPP = $399,866 miljardi&lt;ref name=IMF&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2007/02/weodata/weorept.aspx?sy=1992&amp;ey=2008&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=926&amp;s=PPPGDP&amp;grp=0&amp;a=&amp;pr1.x=41&amp;pr1.y=2|title=Ukrainian GDP (PPP)|accessdate=2008-03-10|work=[[IMF]], World Economic Outlook Database, October 2007}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 29.
|          IKP_PPP_per_capita = $8624&lt;ref name=IMF/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 83.
|                         HDI = {{palielinājās}}0.779
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 74.
|                        Gini = 31&lt;ref name=&quot;CIA World Factbook&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html|title=Ukraine|accessdate=2008-05-28|date=2007-12-13|work=''CIA World Factbook''|archive-date=2016-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Ukrainas grivna|Grivna]]
|                valūtas_kods = UAH
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ua]]
|              tālsarunu_kods = 380
|                iso_kods_num = 804
|              iso_kods_alfa2 = UA
|              iso_kods_alfa3 = UKR
}}
'''Ukraina''' ({{val|uk|Україна}} [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts [[Eiropa]]s austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], austrumos — ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], rietumos — ar [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldova|Moldovu]], bet no dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot [[Krievija|Krievijas Federāciju]] un [[Turcija|Turciju]], kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan [[Āzija|Āzijā]]).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku.
Kopš 2017. gada [[Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ukrainas vēsture}}[[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumb|Lietuvas un Polijas zemes, 1387|left]]No vismaz [[9. gadsimts|9. gadsimta]] Ukraina bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[varjagi|varjagu]] pārvaldītās [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[Kijivas Krievzeme]]s civilizācijas centrs, kurā izveidojās [[Kijivas lielkņazi]]em pakļauta valsts. Pēc Kijivas Krievzemes sakāves cīņās pret mongoļiem, [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] liela daļa šo zemju nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vēlāk šīs zemes nonāca [[Polijas karaliste]]s un vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], bet dienvidu un austrumu daļa [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Krimas haniste]]s pakļautībā. Pēc 1648. gada Ukrainas vidienē nodibinājās ukraiņu [[kazaki|kazaku]] valsts [[Zaporožjes Seča]], kas drīz nonāca [[Maskavija]]s pakļautībā. Pēc atkārtotiem [[krievu-turku kari]]em un [[Polijas dalīšanas]] 18. gadsimta beigās arī Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, bet rietumu daļa nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā kā [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Kijivā 1917. gada 17. martā tika nodibināta [[Ukrainas Centrālā Rada]], kas pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas [[Ukrainas Tautas Republika]]s izveidi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas [[Sarkanā armija]] atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu [[Pavlo Skoropadskis]] gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja [[Ukrainas valsts]] izveidi Vācijas protektorātā, bet 19. oktobrī [[Ļviva|Ļvivā]] tika pasludināta [[Rietumukrainas Tautas Republika]]. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. 1919. gada 10. martā izsludināja [[Ukrainas PSR|Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidi. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija ieņēma Kijivu un pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot [[Galīcija|Galīciju]], kas palika Polijas sastāvā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gada 18. martā Ukrainu sadalīja starp [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un Ukrainas PSR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas PSR parakstīja vienošanos par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. Otrā pasaules kara laikā, 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no [[Polijas kampaņa]]s rezultātā PSRS okupētās teritorijas, un 1940. gadā okupēto [[Rumānijas karaliste]]s daļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja [[Čehoslovākija]]s austrumu daļu, bet 1954. gadā no [[Krievijas PFSR]] [[Krima]]s apgabalu.

Ukraina atguva neatkarību pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā.

2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb [[Eiromaidans]], [[Augstākā Rada]] nobalsoja par prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atlaišanu no amata. Izmantojot politisko neskaidrību, [[Krievijas Federācija]] veica [[Krimas krīze|Krimas okupāciju]] un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga [[Donbasa karš|Donbasa karā]].
2021. gada martā sākās jauna [[Krievijas—Ukrainas–NATO krīze (2021–2022)|Krievijas un Ukrainas attiecību krīze]], ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja [[NATO]] nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Ukraine topo lv.jpg|thumb|250x250px|Ukrainas fizģeogrāfiskā karte|left]]
Ukrainas platība ir 603 549 km², kas to ierindo 44. vietā pēc platības pasaulē un 1. vietā [[Eiropa|Eiropā]] starp valstīm, kas pilnībā atrodas Eiropas teritorijā ([[Krievija]]s Eiropas daļa pēc platības gan ir ievērojami lielāka). Valsts lielākā daļa atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]] [[skujkoki|skujkoku]] un jaukto [[mežs|mežu]], [[mežastepe]]s un [[stepe]]s zonās. Virsmas vidējais augstums 100—200 m v.j.l. Rietumdaļā izvietojusies [[Volīnijas augstiene]] (augstumi līdz 342 m vjl), [[Podolijas augstiene]] (471 m) un [[Karpati|Karpatu kalni]] dienvidrietumos ar valsts augstāko virsotni [[Hoverla|Hoverlu]] (2061 m), austrumos un dienvidaustrumos — [[Doņecas skrausts]] (367 m) un [[Pieazovas augstiene]], dienvidos — [[Krimas pussala]] ar [[Krimas kalni]]em ([[Romankošs]] 1545 m). Ziemeļdaļā plešas [[Poļesjes zemiene]], vidusdaļā — [[Piedņepras zemiene]] un [[Piedņepras augstiene]], dienvidos — [[Melnās jūras zemiene]].&lt;ref&gt;{{PZT|726|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika}}&lt;/ref&gt;

Upju kopgarums ir ap 170 000 km; 117 upes ir garākas par 100 km. Visvairāk upju ir [[Poļesje|Poļesjē]] un Austrumkarpatos, vismazāk — stepju rajonos. Valsts lielākā upe ir [[Dņepra]], kuras baseins aizņem 48% Ukrainas teritorijas. Dņepras galvenās pietekas ir [[Desna]], [[Pripete]], [[Sula (upe)|Sula]], [[Psela]], [[Vorskla]], [[Samara (upe)|Samara]], [[Rosa (upe)|Rosa]], [[Inhuleca]]. Citas lielākās upes ir [[Donava]], [[Dņestra]], [[Dienvidbuga]], [[Siverskijdoņeca]], [[Pruta]]. Uz Dņepras izbūvētas trīs lielas [[ūdenskrātuve]]s — [[Kahovkas ūdenskrātuve]], [[Kremenčukas ūdenskrātuve]] un [[Kijivas ūdenskrātuve]], kā arī vairākas nelielas. Upes tiek izmantotas kuģošanai.

Ukrainā nav lielu ezeru; lielākās ūdenstilpes ir [[Jalpuhs]], [[Kahuls]] un piekrastes [[limāns|limāni]] — [[Sasiks]], [[Dņestras limāns]], [[Moločnas limāns]].

=== Derīgie izrakteņi ===
Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi noteikuši dažādu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir [[dzelzsrūda]]s, mangāna rūdas, urāna rūdas, [[akmeņogles]], [[gāze]], [[nafta]] un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares materiāli. Paši lielākie derīgo izrakteņu baseini Ukrainā ir Krivijrihas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas un Doneckas ogļu baseini, Iršanskas titāna rūdas, Kirovohradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni. Ukrainā tiek iegūts arī [[krams]], pirofilīta slāneklis, [[smilšakmens]], [[kaļķakmens]] un krīts, [[Halīts|akmenssāls]], [[dzintars]], pusdārgakmeņi, [[Minerālūdens|minerālūdeņi]]. Ukrainā atrastas unikālas, pagaidām pasaulē vienīgās Peržankas berilija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu minerālu — [[genthelvīts|genthelvītu]]. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4% pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums pārsniedz 7 triljonus ASV dolāru.

=== Klimats ===
Ukrainas novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtošanos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. Ukrainā uzskaita šādus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.

== Valsts pārvalde ==
{| class=&quot;wikitable floatleft&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
| [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait.jpg|141px]]
| [[Attēls:Денис Шмигаль 2020 3 (cropped).jpg|143px]]
|- class=&quot;nowrap&quot;
| [[Volodimirs Zelenskis]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas prezidents]]&lt;/small&gt;
| [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas premjerministrs]]&lt;/small&gt;
|}

1991. gada 24. augustā Ukraina pasludināja neatkarību un drīz vien ieviesa daudzpartiju sistēmu. Ar likumu tika noteikta minoritāšu tiesību aizsardzība. Ukrainas pirmais vēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Leonīds Kravčuks]] 1994. gadā netika atkārtoti ievēlēts un mierīgi atdeva amatu politiskajam sāncensim. 1996. gada 28. jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas garantē pamattiesības un paredz plurālistisku politisko sistēmu. Ukrainas valsts varas sistēma ir veidota pēc Rietumu parauga, un tajā ir trīs neatkarīgas jomas.

Likumdošanas vara pieder Augstākajai padomei (''Verhovna Rada''). Tas ir vienpalātas parlamanents, kurā ir 450 deputātu, kas ievēlēti uz četriem gadiem. 225 no tiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās no vienmandāta apgabaliem, 225 — pēc proporcionālās pārstāvības. Augstākā padome ievieš tiesību aktus, ratificē līgumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticības balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu.

Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispārējās vēlēšanās ievēlē uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pārstāv valsti ārlietās, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstī ārkārtas stāvokli, atlaiž Augstāko padomi. Ministru kabinetā ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina Augstākā padome. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu.

Tiesu vara pieder Konstitucionālajai un Augstākajai tiesai. Konstitucionālā tiesa lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Tajā ir 18 tiesnešu, kas iecelti uz 9 gadiem, sešus ieceļ prezidents, sešus — Augstākā padome, sešus — Tiesnešu kongress. Augstākā tiesa ir augstākā pārskatīšanas un apelācijas tiesa. Tiesnešus uz mūžu ieceļ Augstākā padome. Tiesu sistēma ir neatkarīga; tiesas procesā nav nozīmes precedentam, jo tiesneši iztiesā lietas saskaņā ar kodificēto tiesību aktu normām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Ukrainas administratīvais iedalījums}}
Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (''область''), 2 pilsētas (''місто'') un viena autonomā republika (''Автономна Республіка'').

{{Ukrainas apgabali|options=float:left; border:3px; max-width:460px;}}

== Ukrainas simboli ==

=== Karogs ===
{{pamatraksts|Ukrainas karogs}}
[[Attēls:L'viv High Castle Ukrainian Flag and City Emblem.JPG|thumb|250px|Ukrainas karogs [[Ļviva]]s pils tornī]]
Ukrainas karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc [[Polijas dalīšanas]] Ukrainas rietumu daļa — [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste|Galīcija un Lodomērija]] ietilpa [[Austrijas impērija]]s sastāvā.

1918. gadā, kad proklamēja Ukrainas Tautas Republiku, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.
1992. gadā Ukrainas Augstākā padome dzelteni zilo karogu pasludināja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā.

Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

&lt;gallery class=&quot;center&quot; widths=&quot;150&quot;&gt;
 Flag of Galicia and Lodomeria (1849-1890).svg|[[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]s karogs
 Flag of Lviv Oblast.svg|Rutēņu nacionalās gvardes karogs (1848)
 Flag of the Ukranian State.svg| [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s karogs (1917–1920)
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Bar box
|width = 200px
|float = right
|title = Etniskais sastāvs (2001)
|titlebar = #ddd
|bars =
{{Bar percent|Ukraiņi|teal|77.8}}
{{Bar percent|Krievi|teal|17.3}}
{{Bar percent|Baltkrievi|teal|1.2|0.6%}}
{{Bar percent|Moldāvi|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Krimas tatāri|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Bulgāri|teal|1.2|0.4%}}
{{Bar percent|Ungāri|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Rumāņi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Poļi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Citi|teal|3|1.7%}}
}}
{{-}}
Pēdējā Ukrainas tautas skaitīšana notika 2001. gadā. Iedzīvotāju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tūkstoši, no viņiem pilsētās dzīvoja 67,2%, bet laukos 32,8%. Deviņās pilsētās bija vairāk kā 500 000 iedzīvotāju.

Pēc 2001. gada datiem Ukrainas iedzīvotāji piederēja vairāk kā 130 dažādām etniskām grupām. Lielākā etniskā minoritāte ir krievi, kas dzīvo galvenokārt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kādu citu valodu. 85,2% ukraiņu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 14,8% krievu valodu.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/language/ About number and composition population of UKRAINE by All-Ukrainian population census'2001 data] (angliski)&lt;/ref&gt;
2001. gadā 87,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 65,7%, ka viņi teicami runā krieviski. Iepriekšējā, 1989. gada tautskaitē 78,0% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 78,4%, ka viņi teicami runā krieviski.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/d/mono_eng.pdf First All-National Population Census: historical, methodological, social, economic, ethnic aspects] (angliski)&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ukraine census 2001 Ukrainians.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Attēls:Ukraine census 2001 Russian.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
&lt;/gallery&gt;
{{Ukrainas lielākās pilsētas}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas administratīvais iedalījums]]
* [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]

{{Eiropa}}
{{NVS}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraina| ]]</text>
      <sha1>gyp7bgdz2v4gvhnsgejn9ctoc0a42wa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675886</id>
      <parentid>3675673</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:42:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20078" xml:space="preserve">{{cita nozīme|valsti Eiropā|apdzīvotu vietu Vīksnas pagastā|Ukraina (ciems)}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Україна''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ukraina
|            valsts_nosaukums = Ukraine
|               karoga_attēls = Flag of Ukraine.svg
|            karoga_nosaukums = Ukrainas karogs
|              ģerboņa_attēls = Lesser Coat of Arms of Ukraine.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Ukrainas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Ще не вмерла Україна|Ще не вмерла України ні слава, ні воля]]{{spaces|2}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi''&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = Europe location UKR.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Kijiva]]
|latd=50 |latm=27 |latNS=N |longd=30 |longm=30 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = [[Kijiva]]
|              valsts_valodas = [[ukraiņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[unitāra valsts]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Volodimirs Zelenskis]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Ukrainas premjerministri|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Deniss Šmihaļs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]
|        neatkarības_notikums = [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Deklarēta]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1991|8|24}}
|       neatkarības_notikums2 = [[1991. gada Ukrainas referendums|Referendums]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1991|12|1}}
|       neatkarības_notikums3 = Noslēgta
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1991|12|26}}
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 603628
|               platība_rangs = 44.
|              procenti_ūdens = 7
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2013
|          iedzīvotāju_skaits = 45 469 800 &lt;!-- Source: http://www.ukrstat.gov.ua/operativ/operativ2007/ds/nas_rik/nas_u/nas_rik_u.html --&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 27.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 72,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 115.
|                     IKP_PPP = $399,866 miljardi&lt;ref name=IMF&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2007/02/weodata/weorept.aspx?sy=1992&amp;ey=2008&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=926&amp;s=PPPGDP&amp;grp=0&amp;a=&amp;pr1.x=41&amp;pr1.y=2|title=Ukrainian GDP (PPP)|accessdate=2008-03-10|work=[[IMF]], World Economic Outlook Database, October 2007}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 29.
|          IKP_PPP_per_capita = $8624&lt;ref name=IMF/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 83.
|                         HDI = {{palielinājās}}0.779
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 74.
|                        Gini = 31&lt;ref name=&quot;CIA World Factbook&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html|title=Ukraine|accessdate=2008-05-28|date=2007-12-13|work=''CIA World Factbook''|archive-date=2016-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Ukrainas grivna|Grivna]]
|                valūtas_kods = UAH
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ua]]
|              tālsarunu_kods = 380
|                iso_kods_num = 804
|              iso_kods_alfa2 = UA
|              iso_kods_alfa3 = UKR
}}
'''Ukraina''' ({{val|uk|Україна}} [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts [[Eiropa]]s austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], austrumos — ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], rietumos — ar [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldova|Moldovu]], bet no dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot [[Krievija|Krievijas Federāciju]] un [[Turcija|Turciju]], kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan [[Āzija|Āzijā]]).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku.
Kopš 2017. gada [[Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts.

Tās pašreizējais prezidents ir slavens zoofīls un gejs - '''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis.'''

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ukrainas vēsture}}[[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumb|Lietuvas un Polijas zemes, 1387|left]]No vismaz [[9. gadsimts|9. gadsimta]] Ukraina bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[varjagi|varjagu]] pārvaldītās [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[Kijivas Krievzeme]]s civilizācijas centrs, kurā izveidojās [[Kijivas lielkņazi]]em pakļauta valsts. Pēc Kijivas Krievzemes sakāves cīņās pret mongoļiem, [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] liela daļa šo zemju nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vēlāk šīs zemes nonāca [[Polijas karaliste]]s un vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], bet dienvidu un austrumu daļa [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Krimas haniste]]s pakļautībā. Pēc 1648. gada Ukrainas vidienē nodibinājās ukraiņu [[kazaki|kazaku]] valsts [[Zaporožjes Seča]], kas drīz nonāca [[Maskavija]]s pakļautībā. Pēc atkārtotiem [[krievu-turku kari]]em un [[Polijas dalīšanas]] 18. gadsimta beigās arī Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, bet rietumu daļa nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā kā [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Kijivā 1917. gada 17. martā tika nodibināta [[Ukrainas Centrālā Rada]], kas pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas [[Ukrainas Tautas Republika]]s izveidi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas [[Sarkanā armija]] atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu [[Pavlo Skoropadskis]] gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja [[Ukrainas valsts]] izveidi Vācijas protektorātā, bet 19. oktobrī [[Ļviva|Ļvivā]] tika pasludināta [[Rietumukrainas Tautas Republika]]. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. 1919. gada 10. martā izsludināja [[Ukrainas PSR|Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidi. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija ieņēma Kijivu un pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot [[Galīcija|Galīciju]], kas palika Polijas sastāvā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gada 18. martā Ukrainu sadalīja starp [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un Ukrainas PSR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas PSR parakstīja vienošanos par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. Otrā pasaules kara laikā, 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no [[Polijas kampaņa]]s rezultātā PSRS okupētās teritorijas, un 1940. gadā okupēto [[Rumānijas karaliste]]s daļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja [[Čehoslovākija]]s austrumu daļu, bet 1954. gadā no [[Krievijas PFSR]] [[Krima]]s apgabalu.

Ukraina atguva neatkarību pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā.

2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb [[Eiromaidans]], [[Augstākā Rada]] nobalsoja par prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atlaišanu no amata. Izmantojot politisko neskaidrību, [[Krievijas Federācija]] veica [[Krimas krīze|Krimas okupāciju]] un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga [[Donbasa karš|Donbasa karā]].
2021. gada martā sākās jauna [[Krievijas—Ukrainas–NATO krīze (2021–2022)|Krievijas un Ukrainas attiecību krīze]], ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja [[NATO]] nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Ukraine topo lv.jpg|thumb|250x250px|Ukrainas fizģeogrāfiskā karte|left]]
Ukrainas platība ir 603 549 km², kas to ierindo 44. vietā pēc platības pasaulē un 1. vietā [[Eiropa|Eiropā]] starp valstīm, kas pilnībā atrodas Eiropas teritorijā ([[Krievija]]s Eiropas daļa pēc platības gan ir ievērojami lielāka). Valsts lielākā daļa atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]] [[skujkoki|skujkoku]] un jaukto [[mežs|mežu]], [[mežastepe]]s un [[stepe]]s zonās. Virsmas vidējais augstums 100—200 m v.j.l. Rietumdaļā izvietojusies [[Volīnijas augstiene]] (augstumi līdz 342 m vjl), [[Podolijas augstiene]] (471 m) un [[Karpati|Karpatu kalni]] dienvidrietumos ar valsts augstāko virsotni [[Hoverla|Hoverlu]] (2061 m), austrumos un dienvidaustrumos — [[Doņecas skrausts]] (367 m) un [[Pieazovas augstiene]], dienvidos — [[Krimas pussala]] ar [[Krimas kalni]]em ([[Romankošs]] 1545 m). Ziemeļdaļā plešas [[Poļesjes zemiene]], vidusdaļā — [[Piedņepras zemiene]] un [[Piedņepras augstiene]], dienvidos — [[Melnās jūras zemiene]].&lt;ref&gt;{{PZT|726|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika}}&lt;/ref&gt;

Upju kopgarums ir ap 170 000 km; 117 upes ir garākas par 100 km. Visvairāk upju ir [[Poļesje|Poļesjē]] un Austrumkarpatos, vismazāk — stepju rajonos. Valsts lielākā upe ir [[Dņepra]], kuras baseins aizņem 48% Ukrainas teritorijas. Dņepras galvenās pietekas ir [[Desna]], [[Pripete]], [[Sula (upe)|Sula]], [[Psela]], [[Vorskla]], [[Samara (upe)|Samara]], [[Rosa (upe)|Rosa]], [[Inhuleca]]. Citas lielākās upes ir [[Donava]], [[Dņestra]], [[Dienvidbuga]], [[Siverskijdoņeca]], [[Pruta]]. Uz Dņepras izbūvētas trīs lielas [[ūdenskrātuve]]s — [[Kahovkas ūdenskrātuve]], [[Kremenčukas ūdenskrātuve]] un [[Kijivas ūdenskrātuve]], kā arī vairākas nelielas. Upes tiek izmantotas kuģošanai.

Ukrainā nav lielu ezeru; lielākās ūdenstilpes ir [[Jalpuhs]], [[Kahuls]] un piekrastes [[limāns|limāni]] — [[Sasiks]], [[Dņestras limāns]], [[Moločnas limāns]].

=== Derīgie izrakteņi ===
Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi noteikuši dažādu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir [[dzelzsrūda]]s, mangāna rūdas, urāna rūdas, [[akmeņogles]], [[gāze]], [[nafta]] un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares materiāli. Paši lielākie derīgo izrakteņu baseini Ukrainā ir Krivijrihas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas un Doneckas ogļu baseini, Iršanskas titāna rūdas, Kirovohradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni. Ukrainā tiek iegūts arī [[krams]], pirofilīta slāneklis, [[smilšakmens]], [[kaļķakmens]] un krīts, [[Halīts|akmenssāls]], [[dzintars]], pusdārgakmeņi, [[Minerālūdens|minerālūdeņi]]. Ukrainā atrastas unikālas, pagaidām pasaulē vienīgās Peržankas berilija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu minerālu — [[genthelvīts|genthelvītu]]. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4% pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums pārsniedz 7 triljonus ASV dolāru.

=== Klimats ===
Ukrainas novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtošanos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. Ukrainā uzskaita šādus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.

== Valsts pārvalde ==
{| class=&quot;wikitable floatleft&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
| [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait.jpg|141px]]
| [[Attēls:Денис Шмигаль 2020 3 (cropped).jpg|143px]]
|- class=&quot;nowrap&quot;
| [[Volodimirs Zelenskis]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas prezidents]]&lt;/small&gt;
| [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas premjerministrs]]&lt;/small&gt;
|}

1991. gada 24. augustā Ukraina pasludināja neatkarību un drīz vien ieviesa daudzpartiju sistēmu. Ar likumu tika noteikta minoritāšu tiesību aizsardzība. Ukrainas pirmais vēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Leonīds Kravčuks]] 1994. gadā netika atkārtoti ievēlēts un mierīgi atdeva amatu politiskajam sāncensim. 1996. gada 28. jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas garantē pamattiesības un paredz plurālistisku politisko sistēmu. Ukrainas valsts varas sistēma ir veidota pēc Rietumu parauga, un tajā ir trīs neatkarīgas jomas.

Likumdošanas vara pieder Augstākajai padomei (''Verhovna Rada''). Tas ir vienpalātas parlamanents, kurā ir 450 deputātu, kas ievēlēti uz četriem gadiem. 225 no tiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās no vienmandāta apgabaliem, 225 — pēc proporcionālās pārstāvības. Augstākā padome ievieš tiesību aktus, ratificē līgumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticības balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu.

Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispārējās vēlēšanās ievēlē uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pārstāv valsti ārlietās, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstī ārkārtas stāvokli, atlaiž Augstāko padomi. Ministru kabinetā ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina Augstākā padome. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu.

Tiesu vara pieder Konstitucionālajai un Augstākajai tiesai. Konstitucionālā tiesa lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Tajā ir 18 tiesnešu, kas iecelti uz 9 gadiem, sešus ieceļ prezidents, sešus — Augstākā padome, sešus — Tiesnešu kongress. Augstākā tiesa ir augstākā pārskatīšanas un apelācijas tiesa. Tiesnešus uz mūžu ieceļ Augstākā padome. Tiesu sistēma ir neatkarīga; tiesas procesā nav nozīmes precedentam, jo tiesneši iztiesā lietas saskaņā ar kodificēto tiesību aktu normām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Ukrainas administratīvais iedalījums}}
Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (''область''), 2 pilsētas (''місто'') un viena autonomā republika (''Автономна Республіка'').

{{Ukrainas apgabali|options=float:left; border:3px; max-width:460px;}}

== Ukrainas simboli ==

=== Karogs ===
{{pamatraksts|Ukrainas karogs}}
[[Attēls:L'viv High Castle Ukrainian Flag and City Emblem.JPG|thumb|250px|Ukrainas karogs [[Ļviva]]s pils tornī]]
Ukrainas karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc [[Polijas dalīšanas]] Ukrainas rietumu daļa — [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste|Galīcija un Lodomērija]] ietilpa [[Austrijas impērija]]s sastāvā.

1918. gadā, kad proklamēja Ukrainas Tautas Republiku, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.
1992. gadā Ukrainas Augstākā padome dzelteni zilo karogu pasludināja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā.

Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

&lt;gallery class=&quot;center&quot; widths=&quot;150&quot;&gt;
 Flag of Galicia and Lodomeria (1849-1890).svg|[[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]s karogs
 Flag of Lviv Oblast.svg|Rutēņu nacionalās gvardes karogs (1848)
 Flag of the Ukranian State.svg| [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s karogs (1917–1920)
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Bar box
|width = 200px
|float = right
|title = Etniskais sastāvs (2001)
|titlebar = #ddd
|bars =
{{Bar percent|Ukraiņi|teal|77.8}}
{{Bar percent|Krievi|teal|17.3}}
{{Bar percent|Baltkrievi|teal|1.2|0.6%}}
{{Bar percent|Moldāvi|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Krimas tatāri|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Bulgāri|teal|1.2|0.4%}}
{{Bar percent|Ungāri|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Rumāņi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Poļi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Citi|teal|3|1.7%}}
}}
{{-}}
Pēdējā Ukrainas tautas skaitīšana notika 2001. gadā. Iedzīvotāju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tūkstoši, no viņiem pilsētās dzīvoja 67,2%, bet laukos 32,8%. Deviņās pilsētās bija vairāk kā 500 000 iedzīvotāju.

Pēc 2001. gada datiem Ukrainas iedzīvotāji piederēja vairāk kā 130 dažādām etniskām grupām. Lielākā etniskā minoritāte ir krievi, kas dzīvo galvenokārt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kādu citu valodu. 85,2% ukraiņu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 14,8% krievu valodu.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/language/ About number and composition population of UKRAINE by All-Ukrainian population census'2001 data] (angliski)&lt;/ref&gt;
2001. gadā 87,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 65,7%, ka viņi teicami runā krieviski. Iepriekšējā, 1989. gada tautskaitē 78,0% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 78,4%, ka viņi teicami runā krieviski.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/d/mono_eng.pdf First All-National Population Census: historical, methodological, social, economic, ethnic aspects] (angliski)&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ukraine census 2001 Ukrainians.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Attēls:Ukraine census 2001 Russian.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
&lt;/gallery&gt;
{{Ukrainas lielākās pilsētas}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas administratīvais iedalījums]]
* [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]

{{Eiropa}}
{{NVS}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraina| ]]</text>
      <sha1>4ximlevyl6m74lodwsu75ed1hltgqt6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675891</id>
      <parentid>3675886</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675886</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20018" xml:space="preserve">{{cita nozīme|valsti Eiropā|apdzīvotu vietu Vīksnas pagastā|Ukraina (ciems)}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Україна''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ukraina
|            valsts_nosaukums = Ukraine
|               karoga_attēls = Flag of Ukraine.svg
|            karoga_nosaukums = Ukrainas karogs
|              ģerboņa_attēls = Lesser Coat of Arms of Ukraine.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Ukrainas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Ще не вмерла Україна|Ще не вмерла України ні слава, ні воля]]{{spaces|2}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi''&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = Europe location UKR.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Kijiva]]
|latd=50 |latm=27 |latNS=N |longd=30 |longm=30 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = [[Kijiva]]
|              valsts_valodas = [[ukraiņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[unitāra valsts]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Volodimirs Zelenskis]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Ukrainas premjerministri|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Deniss Šmihaļs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]
|        neatkarības_notikums = [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Deklarēta]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1991|8|24}}
|       neatkarības_notikums2 = [[1991. gada Ukrainas referendums|Referendums]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1991|12|1}}
|       neatkarības_notikums3 = Noslēgta
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1991|12|26}}
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 603628
|               platība_rangs = 44.
|              procenti_ūdens = 7
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2013
|          iedzīvotāju_skaits = 45 469 800 &lt;!-- Source: http://www.ukrstat.gov.ua/operativ/operativ2007/ds/nas_rik/nas_u/nas_rik_u.html --&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 27.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 72,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 115.
|                     IKP_PPP = $399,866 miljardi&lt;ref name=IMF&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2007/02/weodata/weorept.aspx?sy=1992&amp;ey=2008&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=926&amp;s=PPPGDP&amp;grp=0&amp;a=&amp;pr1.x=41&amp;pr1.y=2|title=Ukrainian GDP (PPP)|accessdate=2008-03-10|work=[[IMF]], World Economic Outlook Database, October 2007}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 29.
|          IKP_PPP_per_capita = $8624&lt;ref name=IMF/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 83.
|                         HDI = {{palielinājās}}0.779
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 74.
|                        Gini = 31&lt;ref name=&quot;CIA World Factbook&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html|title=Ukraine|accessdate=2008-05-28|date=2007-12-13|work=''CIA World Factbook''|archive-date=2016-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Ukrainas grivna|Grivna]]
|                valūtas_kods = UAH
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ua]]
|              tālsarunu_kods = 380
|                iso_kods_num = 804
|              iso_kods_alfa2 = UA
|              iso_kods_alfa3 = UKR
}}
'''Ukraina''' ({{val|uk|Україна}} [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts [[Eiropa]]s austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], austrumos&amp;nbsp;— ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], rietumos&amp;nbsp;— ar [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldova|Moldovu]], bet no dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot [[Krievija|Krievijas Federāciju]] un [[Turcija|Turciju]], kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan [[Āzija|Āzijā]]).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem&amp;nbsp;— 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras&amp;nbsp;— 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku.
Kopš 2017. gada [[Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ukrainas vēsture}}[[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumb|Lietuvas un Polijas zemes, 1387|left]]No vismaz [[9. gadsimts|9. gadsimta]] Ukraina bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[varjagi|varjagu]] pārvaldītās [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[Kijivas Krievzeme]]s civilizācijas centrs, kurā izveidojās [[Kijivas lielkņazi]]em pakļauta valsts. Pēc Kijivas Krievzemes sakāves cīņās pret mongoļiem, [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] liela daļa šo zemju nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vēlāk šīs zemes nonāca [[Polijas karaliste]]s un vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], bet dienvidu un austrumu daļa [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Krimas haniste]]s pakļautībā. Pēc 1648. gada Ukrainas vidienē nodibinājās ukraiņu [[kazaki|kazaku]] valsts [[Zaporožjes Seča]], kas drīz nonāca [[Maskavija]]s pakļautībā. Pēc atkārtotiem [[krievu-turku kari]]em un [[Polijas dalīšanas]] 18. gadsimta beigās arī Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, bet rietumu daļa nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā kā [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Kijivā 1917. gada 17. martā tika nodibināta [[Ukrainas Centrālā Rada]], kas pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas [[Ukrainas Tautas Republika]]s izveidi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas [[Sarkanā armija]] atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu [[Pavlo Skoropadskis]] gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja [[Ukrainas valsts]] izveidi Vācijas protektorātā, bet 19. oktobrī [[Ļviva|Ļvivā]] tika pasludināta [[Rietumukrainas Tautas Republika]]. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. 1919. gada 10. martā izsludināja [[Ukrainas PSR|Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidi. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija ieņēma Kijivu un pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot [[Galīcija|Galīciju]], kas palika Polijas sastāvā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gada 18. martā Ukrainu sadalīja starp [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un Ukrainas PSR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas PSR parakstīja vienošanos par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. Otrā pasaules kara laikā, 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no [[Polijas kampaņa]]s rezultātā PSRS okupētās teritorijas, un 1940. gadā okupēto [[Rumānijas karaliste]]s daļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja [[Čehoslovākija]]s austrumu daļu, bet 1954. gadā no [[Krievijas PFSR]] [[Krima]]s apgabalu.

Ukraina atguva neatkarību pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā.

2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb [[Eiromaidans]], [[Augstākā Rada]] nobalsoja par prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atlaišanu no amata. Izmantojot politisko neskaidrību, [[Krievijas Federācija]] veica [[Krimas krīze|Krimas okupāciju]] un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga [[Donbasa karš|Donbasa karā]].
2021. gada martā sākās jauna [[Krievijas—Ukrainas–NATO krīze (2021–2022)|Krievijas un Ukrainas attiecību krīze]], ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja [[NATO]] nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Ukraine topo lv.jpg|thumb|250x250px|Ukrainas fizģeogrāfiskā karte|left]]
Ukrainas platība ir 603 549 km², kas to ierindo 44. vietā pēc platības pasaulē un 1. vietā [[Eiropa|Eiropā]] starp valstīm, kas pilnībā atrodas Eiropas teritorijā ([[Krievija]]s Eiropas daļa pēc platības gan ir ievērojami lielāka). Valsts lielākā daļa atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]] [[skujkoki|skujkoku]] un jaukto [[mežs|mežu]], [[mežastepe]]s un [[stepe]]s zonās. Virsmas vidējais augstums 100—200 m v.j.l. Rietumdaļā izvietojusies [[Volīnijas augstiene]] (augstumi līdz 342 m vjl), [[Podolijas augstiene]] (471 m) un [[Karpati|Karpatu kalni]] dienvidrietumos ar valsts augstāko virsotni [[Hoverla|Hoverlu]] (2061 m), austrumos un dienvidaustrumos&amp;nbsp;— [[Doņecas skrausts]] (367 m) un [[Pieazovas augstiene]], dienvidos&amp;nbsp;— [[Krimas pussala]] ar [[Krimas kalni]]em ([[Romankošs]] 1545 m). Ziemeļdaļā plešas [[Poļesjes zemiene]], vidusdaļā&amp;nbsp;— [[Piedņepras zemiene]] un [[Piedņepras augstiene]], dienvidos&amp;nbsp;— [[Melnās jūras zemiene]].&lt;ref&gt;{{PZT|726|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika}}&lt;/ref&gt;

Upju kopgarums ir ap 170 000 km; 117 upes ir garākas par 100 km. Visvairāk upju ir [[Poļesje|Poļesjē]] un Austrumkarpatos, vismazāk&amp;nbsp;— stepju rajonos. Valsts lielākā upe ir [[Dņepra]], kuras baseins aizņem 48% Ukrainas teritorijas. Dņepras galvenās pietekas ir [[Desna]], [[Pripete]], [[Sula (upe)|Sula]], [[Psela]], [[Vorskla]], [[Samara (upe)|Samara]], [[Rosa (upe)|Rosa]], [[Inhuleca]]. Citas lielākās upes ir [[Donava]], [[Dņestra]], [[Dienvidbuga]], [[Siverskijdoņeca]], [[Pruta]]. Uz Dņepras izbūvētas trīs lielas [[ūdenskrātuve]]s&amp;nbsp;— [[Kahovkas ūdenskrātuve]], [[Kremenčukas ūdenskrātuve]] un [[Kijivas ūdenskrātuve]], kā arī vairākas nelielas. Upes tiek izmantotas kuģošanai.

Ukrainā nav lielu ezeru; lielākās ūdenstilpes ir [[Jalpuhs]], [[Kahuls]] un piekrastes [[limāns|limāni]]&amp;nbsp;— [[Sasiks]], [[Dņestras limāns]], [[Moločnas limāns]].

=== Derīgie izrakteņi ===
Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi noteikuši dažādu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir [[dzelzsrūda]]s, mangāna rūdas, urāna rūdas, [[akmeņogles]], [[gāze]], [[nafta]] un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares materiāli. Paši lielākie derīgo izrakteņu baseini Ukrainā ir Krivijrihas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas un Doneckas ogļu baseini, Iršanskas titāna rūdas, Kirovohradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni. Ukrainā tiek iegūts arī [[krams]], pirofilīta slāneklis, [[smilšakmens]], [[kaļķakmens]] un krīts, [[Halīts|akmenssāls]], [[dzintars]], pusdārgakmeņi, [[Minerālūdens|minerālūdeņi]]. Ukrainā atrastas unikālas, pagaidām pasaulē vienīgās Peržankas berilija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu minerālu&amp;nbsp;— [[genthelvīts|genthelvītu]]. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4% pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums pārsniedz 7 triljonus ASV dolāru.

=== Klimats ===
Ukrainas novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtošanos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās&amp;nbsp;— mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. Ukrainā uzskaita šādus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.

== Valsts pārvalde ==
{| class=&quot;wikitable floatleft&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
| [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait.jpg|141px]]
| [[Attēls:Денис Шмигаль 2020 3 (cropped).jpg|143px]]
|- class=&quot;nowrap&quot;
| [[Volodimirs Zelenskis]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas prezidents]]&lt;/small&gt;
| [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas premjerministrs]]&lt;/small&gt;
|}

1991. gada 24. augustā Ukraina pasludināja neatkarību un drīz vien ieviesa daudzpartiju sistēmu. Ar likumu tika noteikta minoritāšu tiesību aizsardzība. Ukrainas pirmais vēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Leonīds Kravčuks]] 1994. gadā netika atkārtoti ievēlēts un mierīgi atdeva amatu politiskajam sāncensim. 1996. gada 28. jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas garantē pamattiesības un paredz plurālistisku politisko sistēmu. Ukrainas valsts varas sistēma ir veidota pēc Rietumu parauga, un tajā ir trīs neatkarīgas jomas.

Likumdošanas vara pieder Augstākajai padomei (''Verhovna Rada''). Tas ir vienpalātas parlamanents, kurā ir 450 deputātu, kas ievēlēti uz četriem gadiem. 225 no tiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās no vienmandāta apgabaliem, 225&amp;nbsp;— pēc proporcionālās pārstāvības. Augstākā padome ievieš tiesību aktus, ratificē līgumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticības balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu.

Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispārējās vēlēšanās ievēlē uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pārstāv valsti ārlietās, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstī ārkārtas stāvokli, atlaiž Augstāko padomi. Ministru kabinetā ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina Augstākā padome. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu.

Tiesu vara pieder Konstitucionālajai un Augstākajai tiesai. Konstitucionālā tiesa lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Tajā ir 18 tiesnešu, kas iecelti uz 9 gadiem, sešus ieceļ prezidents, sešus&amp;nbsp;— Augstākā padome, sešus&amp;nbsp;— Tiesnešu kongress. Augstākā tiesa ir augstākā pārskatīšanas un apelācijas tiesa. Tiesnešus uz mūžu ieceļ Augstākā padome. Tiesu sistēma ir neatkarīga; tiesas procesā nav nozīmes precedentam, jo tiesneši iztiesā lietas saskaņā ar kodificēto tiesību aktu normām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Ukrainas administratīvais iedalījums}}
Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (''область''), 2 pilsētas (''місто'') un viena autonomā republika (''Автономна Республіка'').

{{Ukrainas apgabali|options=float:left; border:3px; max-width:460px;}}

== Ukrainas simboli ==

=== Karogs ===
{{pamatraksts|Ukrainas karogs}}
[[Attēls:L'viv High Castle Ukrainian Flag and City Emblem.JPG|thumb|250px|Ukrainas karogs [[Ļviva]]s pils tornī]]
Ukrainas karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc [[Polijas dalīšanas]] Ukrainas rietumu daļa&amp;nbsp;— [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste|Galīcija un Lodomērija]] ietilpa [[Austrijas impērija]]s sastāvā.

1918. gadā, kad proklamēja Ukrainas Tautas Republiku, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.
1992. gadā Ukrainas Augstākā padome dzelteni zilo karogu pasludināja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā.

Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

&lt;gallery class=&quot;center&quot; widths=&quot;150&quot;&gt;
 Flag of Galicia and Lodomeria (1849-1890).svg|[[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]s karogs
 Flag of Lviv Oblast.svg|Rutēņu nacionalās gvardes karogs (1848)
 Flag of the Ukranian State.svg| [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s karogs (1917–1920)
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Bar box
|width = 200px
|float = right
|title = Etniskais sastāvs (2001)
|titlebar = #ddd
|bars =
{{Bar percent|Ukraiņi|teal|77.8}}
{{Bar percent|Krievi|teal|17.3}}
{{Bar percent|Baltkrievi|teal|1.2|0.6%}}
{{Bar percent|Moldāvi|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Krimas tatāri|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Bulgāri|teal|1.2|0.4%}}
{{Bar percent|Ungāri|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Rumāņi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Poļi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Citi|teal|3|1.7%}}
}}
{{-}}
Pēdējā Ukrainas tautas skaitīšana notika 2001. gadā. Iedzīvotāju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tūkstoši, no viņiem pilsētās dzīvoja 67,2%, bet laukos 32,8%. Deviņās pilsētās bija vairāk kā 500 000 iedzīvotāju.

Pēc 2001. gada datiem Ukrainas iedzīvotāji piederēja vairāk kā 130 dažādām etniskām grupām. Lielākā etniskā minoritāte ir krievi, kas dzīvo galvenokārt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kādu citu valodu. 85,2% ukraiņu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 14,8% krievu valodu.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/language/ About number and composition population of UKRAINE by All-Ukrainian population census'2001 data] (angliski)&lt;/ref&gt;
2001. gadā 87,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 65,7%, ka viņi teicami runā krieviski. Iepriekšējā, 1989. gada tautskaitē 78,0% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 78,4%, ka viņi teicami runā krieviski.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/d/mono_eng.pdf First All-National Population Census: historical, methodological, social, economic, ethnic aspects] (angliski)&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ukraine census 2001 Ukrainians.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Attēls:Ukraine census 2001 Russian.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
&lt;/gallery&gt;
{{Ukrainas lielākās pilsētas}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas administratīvais iedalījums]]
* [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]

{{Eiropa}}
{{NVS}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraina| ]]</text>
      <sha1>70h1iz7s9ynq6rsf8du806olu5suqba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīruss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2210</id>
    <revision>
      <id>3675715</id>
      <parentid>3393533</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[klasifikācija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9772" xml:space="preserve">{{cita nozīme|patogēnu|datorprogrammu, kura spēj patstāvīgi vairoties un inficēt datoru,|datorvīruss}}
[[Attēls:Rotavirus Reconstruction.jpg|thumbnail|235px|[[Rotavīruss|Rotavīrusa]] modelis]]
'''Vīruss''' ({{val-la|virus}} — ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs [[patogēns]], kas vairojas tikai [[organisms|organismu]] dzīvo [[šūna|šūnu]] iekšpusē. Tas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu [[parazīts|parazīti]] — tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to orgānus sevis pavairošanai. Vīrusi var inficēt jebkura veida organismus, sākot ar [[augi]]em un [[dzīvnieki]]em un beidzot ar [[baktērijas|baktērijām]] un [[arheji]]em. Tie izraisa dažādas [[slimība]]s, piemēram, [[saaukstēšanās|saaukstēšanos]], [[gripa|gripu]] un dzīvībai bīstamo [[HIV]]. Terminu &quot;vīruss&quot; parasti lieto, lai apzīmētu tās daļiņas, kas inficē [[eikariots|eikariotus]], bet tās, kas inficē [[prokariots|prokariotus]], sauc par [[bakteriofāgi]]em.&lt;ref name=&quot;Bioloģijas rokasgrāmata&quot;/&gt;

Speciālistu vidū ir strīds par to, vai vīruss ir dzīvs organisms.&lt;ref name=&quot;Rybicki&quot;/&gt; Vīrusu infekcijas cilvēku vai dzīvnieku organismos visbiežāk izraisa [[imūnsistēma]]s pretreakciju uz slimību. Bieži vīruss saimnieka imūnsistēmā tiek pilnībā neitralizēts. [[Antibiotika]]s uz vīrusiem neatstāj nekādu iespaidu, toties [[antivīrusu zāles]] ir izstrādātas, lai pielietotu dzīvību apdraudošos gadījumos. [[Vakcīna]]s, kas spēj nodrošināt mūža [[imunitāte|imunitāti]], spēj pasargāt cilvēkus no konkrētu vīrusu infekcijām. Biežāk sastopamie cilvēkam patoloģiskie vīrusi ir [[adenovīrusi]], [[arbovīrusi]], [[enterovīrusi]], [[herpesvīrusi]], [[ortomiksovīrusi]], [[onkovīrusi]], [[poksvīrusi]], [[reovīrusi]] un [[rinovīrusi]].&lt;ref name=&quot;LPE1&quot;/&gt;

Parasti vīrusi sastāv no [[nukleīnskābes]] ([[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] vai [[ribonukleīnskābe|RNS]]) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] apvalka ([[kapsīds|kapsīda]]). Kapsīds aizsargā ģenētisko materiālu no ārējās vides un saimniekorganisma faktoru iedarbības.&lt;ref name=&quot;LPE2&quot;/&gt; Dažiem vīrusiem ir arī [[lipīdi|lipīdu]] membrāna.&lt;ref name=&quot;HSW&quot;/&gt; To izmēri ir no 17 līdz 300 [[nanometrs|nanometriem]].&lt;ref name=&quot;HSW&quot;/&gt; Tie ir aptuveni 1000 reizes mazāki nekā [[baktērijas]].&lt;ref name=&quot;HSW&quot;/&gt; Vīrusus ar [[optiskais mikroskops|optiskajiem mikroskopiem]] nevar novērot, to var izdarīt ar [[elektronmikroskops|elektronmikroskopiem]]. Pēc izskata tie parasti ir sfēriski, ovāli vai nūjiņveida. Retāk tiem ir sarežģītāks ārējais izskats.

Zinātne, kurā nodarbojas ar vīrusu pētīšanu, ir [[virusoloģija]]. Zinātnieki pēta vīrusu uzbūvi, [[evolūcija|evolūciju]], [[Organismu klasifikācija|klasifikāciju]] un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības. 1892. gadā krievu zinātnieks [[Dmitrijs Ivanovskis]] pirmoreiz pierādīja vīrusu eksistenci, kas arī ir virusoloģijas kā zinātnes sākums. Ivanovskis vairākus gadus pētīja [[tabaka]]s augus un nonāca pie secinājuma, ka slimības šim augam izraisa jauna veida &quot;baktērijas&quot;.

== Klasifikācija ==
Vīrusus var iedalīt pēc to nukleīnskābes: DNS saturošajos un RNS saturošajos.  RNS saturošos vīrusus sauc par [[ribovīrusi]]em un [[retrovīrusi]]em (atgriezeniskajiem vīrusiem), kuriem ir [[enzīms]] [[revertāze]] (RNS atkarīgā [[DNS polimerāze]]), kas, pēc iekļūšanas saimnieka šūnā, vīrusa RNS pārvērš par DNS. Pie retrovīrusiem pieder, piemēram, [[HIV]] (''human immunodeficiency virus'').

Klasificējot ņem vērā arī to vai nukleīnskābe ir vienpavedienu vai divpavedienu, cirkulāra vai lineāra. Klasificē arī pēc vīrusu formas, lieluma, pēc ārējā apvalka esamības vai neesamības, vai izraisītajām slimībām.

Tā kā vīrusi ir saimnieka specifiski, tos var iedalīt pēc organisma, kuros tie parazitē: baktēriju vīrusos ([[bakteriofāgi|bakteriofāgos]] jeb vienkārši fāgos), [[augu vīrusi|augu vīrusos]] un dzīvnieku vīrusos. Daži cilvēka vīrusi specializējas uz noteiktiem audiem, piemēram, HIV vairojas tikai [[limfocīti|T limfocītos]], [[poliomielīts|poliomielīta]] vīruss vairojas tikai muguras smadzeņu šūnās, [[hepatīts|hepatīta]] vīrusi inficē tikai aknu šūnas. 

=== ICTV klasifikācija ===
==== 2017. gada klasifikācija ====
Starptautiskā vīrusi taksonomijas komiteja (ICTV) 2017. gadā ieteica vīrusu klasifikācijas veidošanā pieturēties pie šādas [[taksonomija]]s:&lt;ref&gt;[https://talk.ictvonline.org/taxonomy/w/ictv-taxonomy ICTV Taxonomy]&lt;/ref&gt;  
* [[Kārta (bioloģija)|kārta]] ({{val-en|Order}}, [[izskaņa]] -virales): 9 kārtas (2019)
** [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] (''Family'', -viridae): 127 dzimtas (2019)
*** [[Dzimta (bioloģija)|apakšdzimta]] (''Sub-family'', -virinae): 44 apakšdzimtas (2019)
**** [[Ģints (bioloģija)|ģints]] (''Genus'', -virus): 782 ģintis (2019)
***** [[suga]] (''Species'', -virus): 4686 sugas (2019)

2017. gada ICTV klasifikācija ietvēra deviņas vīrusu kārtas: ''Bunyavirales, Caudovirales, Herpesvirales, Ligamenvirales, Mononegavirales, Nidovirales, Ortervirales, Picornavirales и Tymovirales''.&lt;ref&gt;[https://talk.ictvonline.org/taxonomy  ICTV taksonomijas stāvoklis 2019. gadā]&lt;/ref&gt;

==== 2018. gada klasifikācija ====
2018. gadā ICTV krietni paplašināja vīrusu klasifikācijas taksonomiju:&lt;ref&gt;[https://talk.ictvonline.org/taxonomy/ ICTV Taxonomy 2018]&lt;/ref&gt;  
* [[Valsts (bioloģija)|valstība]] (''Realm'', -viria)
** [[Valsts (bioloģija)|apakšvalstība]] (''Subrealm'', -vira)
*** [[Valsts (bioloģija)|valsts]] (''Kingdom'', -virae)
**** [[Valsts (bioloģija)|apakšvalsts]] (''Subkingdom'', -virites)
***** [[Tips (bioloģija)|tips]] (''Phylum'', -viricota)
****** [[Tips (bioloģija)|apakštips]] (''Subphylum'', -viricotina)
******* [[Klase (bioloģija)|klase]] (''Class'',  -viricetes)
******** [[Klase (bioloģija)|apakšklase]] (''Subclass'',  -viricetidae)
********* [[Kārta (bioloģija)|kārta]] ({{val-en|Order}}, [[izskaņa]] -virales): 9 kārtas (2019)
********** [[Kārta (bioloģija)|apakškārta]] (''Suborder'',  -virineae)
*********** [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] (''Family'', -viridae): 127 dzimtas (2019)
************ [[Dzimta (bioloģija)|apakšdzimta]] (''Sub-family'', -virinae): 44 apakšdzimtas (2019)
************* [[Ģints (bioloģija)|ģints]] (''Genus'', -virus): 782 ģintis (2019)
************** [[Ģints (bioloģija)|apakšģints]] (''Subgenus'', -virus)
*************** [[Suga]] (''Species'', -virus): 4686 sugas (2019)

=== Baltimora klasifikācija ===
1974. gada [[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmijas laureāts]] Deivids Baltimors izveidoja savu vīrusu funkcionālo un strukturālo klasifikāciju pēc [[mRNS]] veidošanās mehānisma un genoma, kas var būt vienpavediena vai divpavedienu, DNS saturošs un RNS saturošs, ar vai bez revertāzes, ar pozitīvu vai negatīvu RNS. 
Šī klasifikācija ietver septiņas vīrusu pamatgrupas:

* (I) divpavedienu DNS vīrusi ([[cilvēka papilomas vīrusi]], [[herpes]]vīrusi u.c.)
* (II) vienpavediena DNS vīrusi ([[parvovīrusi]] u.c.)
* (III) divpavedienu RNS vīrusi ([[rotavīrusi]] u.c.)
* (IV) vienpavediena RNS vīrusi ar pozitīvu polaritāti ([[nidovīrusi]], [[pikornavīrusi]] u.c.)
* (V) vienpavediena RNS vīrusi ar negatīvu vai divdabīgu polaritāti ([[ortomiksovīrusi]] u.c.)
* (VI) vienpavediena RNS vīrusi ar pozitīvu polaritāti un revertāzi ([[HIV]] vīrusi u.c.)
* (VII) vienpavediena/divpavedienu DNS vīrusi ar revertāzi ([[hepatīts B|B hepatīta]] vīrusi u.c.)

== Augu vīrusi ==
Ir zināms apmēram 1000 dažādu vīrusu, kas izraisa augu slimības. Tās ir grūti atšķirt no barības elementu trūkuma, ārstēšana ir gandrīz neiespējama. Domājams, ka augu vīrusus pārnēsā kukaiņi (piemēram laputis un cikādes), kas barojas ar augu audiem. Tie var tikt pārmantoti no paaudzes uz paaudzi ar inficētām sēklām vai bezdzimumvairošanās ceļā ar inficētām šūnām. Vīrusi izplatās pa visu auga organismu pa šūnas savienojošajām plazmodesmām. Vairums augu vīrusu ir RNS saturoši.

Augu aizsargmehānisms pret vīrusiem balstās uz inficētās šūnas izolāciju nonāvejot apoptozes ceļā apkārtesošās šūnas. Augi pret vīrusiem izstrādā arī salicilskābi, slāpekļa oksīdu un skābekļa radikāļus, kas darbojas kā dezinfektanti.&lt;ref&gt;Soosaar JL, Burch-Smith TM, Dinesh-Kumar SP. Mechanisms of plant resistance to viruses. ''Nature Reviews Microbiology''&lt;nowiki&gt;. 2005;3(10):789–98. doi:10.1038/nrmicro1239. PMID 16132037.&lt;/nowiki&gt;&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Viruses|vīrusi}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Bioloģijas rokasgrāmata&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Bioloģijas rokasgrāmata | page= 4 | publisher= Zvaigzne ABC | location= Rīga | year= 1995 | isbn= 5-405-01469-9}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Rybicki&quot;&gt;{{cite|author = Rybicki, EP|year = 1990|title = The classification of organisms at the edge of life, or problems with virus systematics|journal = S Afr J Sci|volume = 86|pages = 182–186}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;LPE1&quot;&gt;{{LPE|10&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;|470}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;LPE2&quot;&gt;{{LPE|10&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;|469}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;HSW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://science.howstuffworks.com/environmental/life/cellular-microscopic/virus-human1.htm | title= How Viruses Work - What Is a Virus? | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2012-07-10 | language = angliski}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vīrusi| ]]</text>
      <sha1>evgj8um786rl1a04o8y5kw1v27i3af4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3631</id>
    <revision>
      <id>3675533</id>
      <parentid>3675158</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:09:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Binsalminsh</username>
        <id>100209</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izglītība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61556" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Liepāja
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Liepāju
| image_flag = Flag of Liepāja.svg
| flag_link = Liepājas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg
| shield_link = Liepājas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1253. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš 1625. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Libau}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Лиепая}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lipawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Liepoja}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]])
| area_total_km2 = 60.37
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-34(01-17)
| website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv]
| footnotes = 
}}

'''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gadā pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Liepājas vēsture}}
[[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:641217&amp;#124;article:DIVL4&amp;#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}&lt;/ref&gt;.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni &quot;Saratova&quot;, kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&amp;r=1&amp;lid=16292&amp;q=liep%C4%81ja&amp;h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS.
Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}&lt;/ref&gt;

=== Meži ===

Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. 

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]]

=== Virszemes ūdeņi ===
Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Augsnes ===
Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]]
Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}&lt;/ref&gt;

{{Weather box
|location = Liepājas
| width       = 75%
|single line = Yes
|metric first = Yes
|Jan record high C = 7.9
|Feb record high C = 15.5
|Mar record high C = 17.8
|Apr record high C = 24.5
|May record high C = 30.0
|Jun record high C = 32.7
|Jul record high C = 33.7
|Aug record high C = 35.6
|Sep record high C = 30.7
|Oct record high C = 22.2
|Nov record high C = 15.4
|Dec record high C = 10.1
|year record high C = 35.6
|Jan high C = 0.8
|Feb high C = 0.7
|Mar high C = 3.8
|Apr high C = 9.8
|May high C = 15.3
|Jun high C = 17.9
|Jul high C = 21.0
|Aug high C = 21.0
|Sep high C = 16.5
|Oct high C = 11.3
|Nov high C = 5.6
|Dec high C = 2.3
|year high C = 10.5
|Jan mean C = -1.3
|Feb mean C = -1.7
|Mar mean C = 1.0
|Apr mean C = 6.0
|May mean C = 11.2
|Jun mean C = 14.3
|Jul mean C = 17.4
|Aug mean C = 17.4
|Sep mean C = 13.2
|Oct mean C = 8.6
|Nov mean C = 3.6
|Dec mean C = 0.3
|year mean C = 7.6
|Jan low C = -3.3
|Feb low C = -4.1
|Mar low C = -1.9
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.0
|Jun low C = 10.7
|Jul low C = 13.8
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 9.9
|Oct low C = 5.9
|Nov low C = 1.5
|Dec low C = -1.8
|year low C = 4.5
|Jan record low C = -32.9
|Feb record low C = -31.6
|Mar record low C = -23.8
|Apr record low C = -10.1
|May record low C = -4.3
|Jun record low C = 0.5
|Jul record low C = 4.8
|Aug record low C = 4.6
|Sep record low C = -1.7
|Oct record low C = -7.3
|Nov record low C = -17.5
|Dec record low C = -25.8
|year record low C = -32.9
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 58.5
|Feb precipitation mm = 42.2
|Mar precipitation mm = 46.5
|Apr precipitation mm = 43.0
|May precipitation mm = 41.2
|Jun precipitation mm = 56.0
|Jul precipitation mm = 72.1
|Aug precipitation mm = 77.9
|Sep precipitation mm = 81.9
|Oct precipitation mm = 89.8
|Nov precipitation mm = 87.8
|Dec precipitation mm = 73.7
|year precipitation mm = 762.9
|Jan precipitation days = 13.7
|Feb precipitation days = 9.9
|Mar precipitation days = 10.6
|Apr precipitation days = 7.1
|May precipitation days = 6.9
|Jun precipitation days = 8.3
|Jul precipitation days = 8.8
|Aug precipitation days = 10.0
|Sep precipitation days = 12.0
|Oct precipitation days = 13.8
|Nov precipitation days = 15.6
|Dec precipitation days = 14.5
|year precipitation days = 130.1
|Jan humidity = 87.2
|Feb humidity = 85.8
|Mar humidity = 82.8
|Apr humidity = 76.3
|May humidity = 75.7
|Jun humidity = 77.4
|Jul humidity = 78.9
|Aug humidity = 78.5
|Sep humidity = 80.5
|Oct humidity = 82.9
|Nov humidity = 87.4
|Dec humidity = 86.9
|year humidity = 81.7
|Jan sun = 34
|Feb sun = 64
|Mar sun = 130
|Apr sun = 187
|May sun = 273
|Jun sun = 295
|Jul sun = 279
|Aug sun = 248
|Sep sun = 173
|Oct sun = 103
|Nov sun = 43
|Dec sun = 28
|year sun = 1857
|source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT
| title = Liepaja Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| access-date = 28 November 2013}}&lt;/ref&gt;
|source 2 = Weatherbase&lt;ref name = weatherbase&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060
| title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia
| publisher = Weatherbase
| access-date = 4 February 2013}}&lt;/ref&gt; 
|Source 3: Météo Climat&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
| url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php
| title= Liepaja Climate Normals 1981–2010
| publisher= Météo Climat
| access-date= 11 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|date=November 2011
}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]]
Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), 

Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&amp;nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}&lt;/ref&gt; Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Simboli ===
Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar &quot;Likumu par Liepājas pilsētas karogu&quot;. Himna &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu &quot;Pilsētā, kurā piedzimst vējš&quot; [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - &quot;Liepājas menciņi&quot; (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]

Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.
=== Mūzika ===
Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|koncertdārzā &quot;Pūt, vējiņi&quot;]]  tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title=&quot;Liepājas dzintars&quot;|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;.

=== Māksla ===
Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;, taču 2022. gadā tas tiek demontēts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Teātris ===
''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]]

1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;.
=== Sports ===
1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs &quot;Liepāja&quot;]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs &quot;Liepāja&quot;]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas basketbola līgas]] klubs [[Betsafe/Liepāja]].

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
[[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220x220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]

=== Vēsture ===
Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem&quot; ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:653588&amp;#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}&lt;/ref&gt;

Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā.
[[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]]
Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Mūsdienas ===
2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā&lt;/ref&gt; 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
! colspan=&quot;2&quot; |Vispārējās izglītības iestādes&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
!Augstākās izglītības iestādes&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
|-
|[[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
|[[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola]]
|[[Liepājas Universitāte]]
|-
|[[Liepājas Liedaga vidusskola]]
|[[Liepājas 3. pamatskola]]
|[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle
|-
|[[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola]]
|[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]]
|[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle
|-
|[[Liepājas Raiņa 6. vidusskola]]
|[[Liepājas Centra sākumskola]]
|[[Liepājas Jūrniecības koledža]]
|-
|[[Liepājas 7. vidusskola]]
|[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]]
|[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle
|-
|[[Liepājas 8. vidusskola]]
|[[Liepājas Katoļu pamatskola]]
|[[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle
|-
|[[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola]]
|[[Privātsākumskola &quot;Varavīksne&quot;]]
|[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle
|-
|
|
|Juridiskās koledžas Liepājas filiāle
|}

== Arhitektūra ==
[[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]]
Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: klasicisma koka ēkas sākot no 17.gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, eklektisma un jūgendstila ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika funkcionālisma un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā 2.pasaules kara laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp Tirdzniecības kanālu un Rožu laukumu – vairāk nekā 100 ēkas&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi - sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām - rūpniecības paplašināšanās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Agrīnā ===
[[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]]
Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18.gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;. Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24, kas pazīstama ar Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] viesošanos 1697. gadā, savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]]&lt;ref name=&quot;:22&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}&lt;/ref&gt;. Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas&lt;ref name=&quot;:22&quot; /&gt;. 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]]&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

=== Berči ===
Sākot ar [[Grobiņa|Grobiņas]] šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa  Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela (Liepāja)|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.
[[Attēls:Liepaja kasyno Fenikss.jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]]

=== Jūgendstils ===
Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas.

Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c,&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 

=== Karosta ===
[[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]]
Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta|Karostas]] kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Pirmā brīvvalsts ===
Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934.gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.–1935.gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.–1937.gadā&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;. Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Padomju laiki ===
[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Ginke]]
Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. PSRS sastāvā esošās Latvijas arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja Padomju Savienībai vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem – internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem – regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas – atbilstošas padomju arhitektūras principiem – lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957.gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā – vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; . Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu (&quot;Lauma&quot;, lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, &quot;Hidrolats&quot;) un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Pēc neatkarības atgūšanas ===
Pēc neatkarības atgūšanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. U. Pīlēns), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals &quot;Māja&quot; (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns).  Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

== Apskates objekti ==
[[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]]
''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]]
* [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts.
* [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji.
** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu.  Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti.
** [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|Koncertdārzs &quot;Pūt Vējiņi&quot;]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta.
** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas.
** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]].
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem.
* [[Liepājas muzejs]] -  lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči.
* [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle &quot;Liepāja okupāciju režīmos&quot;]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi.
* [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka.
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
* [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] -  senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]].
* [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle &quot;Lielais dzintars&quot;]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā.

== Transports ==
[[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]]
{{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;}}
Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā.
Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība &quot;Pasažieru Vilciens&quot; nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}&lt;/ref&gt;
== Apkaimes ==
# [[Vecliepāja]]
# [[Ezerkrasts]]
# [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
# [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
# [[Jaunliepāja]]
# [[Velnciems]]
# [[Karosta]]
# [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]]
# [[Zaļā birze]]
# [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]

== Iedzīvotāji ==
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher=&quot;Preses nams&quot;|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}&lt;/ref&gt;. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}&lt;/ref&gt;. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}&lt;/ref&gt;.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|cols        = 4
|graph-pos = bottom
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/&lt;/ref&gt;
|1640|ap 1500
|1797|4516
|1801|4506
|1857|8333
|1863|9970
|1881|29611
|1897|60653
|1914|94000
|1920|51583
|1925|60762
|1930|57238
|1935|57098
|1941|45067
|1943|43280
|1959|71464
|1970|92884
|1979|107663
|1980|108262
|1981|108514
|1982|108666
|1983|108991
|1984|109747
|1985|110606
|1986|111247
|1987|112064
|1988|113321
|1989|114486
|1990|114337
|1991|114950
|1991|113826
|1992|112154
|1993|105558
|1994|101352
|1995|96294
|1996|94165
|1997|92687
|1998|91444
|1999|90416
|2000|89448
|2001|87859
|2002|86372
|2003|85544
|2004|84569
|2005|83762
|2006|83041
|2007|82421
|2008|81748
|2009|80678
|2010|78913
|2011|76910
|2012|74812
|2013|73469
|2014|71926
|2015|71125
|2016|70630
|2017|69443
|2018|69180
|2019|68945
|2020|68535
|2021|67964
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 40473 : Latvieši : green
| slice 2 = 19036 : Krievi : red
| slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow
| slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange
| slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 68 535
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 59,1% 
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40 473
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 036
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 4,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3 021
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 3,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 067
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 007
|-
| Cita un neizvēlēta 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 931
|}

{{-}}

=== Ievērojami cilvēki Liepājā ===
{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzimuši
* [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis;
* [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe;
* [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators;
* [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs;
* [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists;
* [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs;
* [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks;
* [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;;
* [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists;
* [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs;
* [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris;
* [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks;
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris;
* [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs;
* [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs;
* [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise;
* [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs;
|col2=
* [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore;
* [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists;
* [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists:
* [[Selga Mence]] (1953)&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;; — komponiste
* [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis;
* [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece;
* [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs;
* [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists;
* [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis;
* [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]];
* [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists;
* [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore;
* [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists;
* [[Ainars Virga]] (1964) —  mūziķis:
* [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs;
* [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece;
* [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis;
* [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis;
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris;
* [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise;
* [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists;
* [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis;
* [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja;
* [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis;
* [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste
* [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists;
}}

{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzīvojuši
* [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks;
* [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece;
* [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs;
* [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore;
* [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;;
* [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs;
* [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece;
* [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors;
* [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs;
* [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece;
* [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise;
* [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts;
|col2=
* [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis;
* [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis;
* [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis;
* [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris;
* [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris;
* [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors;
* [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs;
* [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks;
* [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks;
* [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks;
* [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks;
* [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja;
* [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece;
* [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs;
* [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs;
}}

== Sadraudzības pilsētas ==
Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]]
* {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]]
* {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
* {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls]
* [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs]
* [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte]
* [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel]
* [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Liepāja| ]]</text>
      <sha1>cqvmwhblm7sxcf1q3lah8r9bkzcrait</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675534</id>
      <parentid>3675533</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:15:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Binsalminsh</username>
        <id>100209</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Arhitektūra */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61776" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Liepāja
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Liepāju
| image_flag = Flag of Liepāja.svg
| flag_link = Liepājas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg
| shield_link = Liepājas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1253. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš 1625. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Libau}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Лиепая}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lipawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Liepoja}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]])
| area_total_km2 = 60.37
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-34(01-17)
| website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv]
| footnotes = 
}}

'''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gadā pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Liepājas vēsture}}
[[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:641217&amp;#124;article:DIVL4&amp;#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}&lt;/ref&gt;.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni &quot;Saratova&quot;, kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&amp;r=1&amp;lid=16292&amp;q=liep%C4%81ja&amp;h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS.
Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}&lt;/ref&gt;

=== Meži ===

Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. 

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]]

=== Virszemes ūdeņi ===
Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Augsnes ===
Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]]
Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}&lt;/ref&gt;

{{Weather box
|location = Liepājas
| width       = 75%
|single line = Yes
|metric first = Yes
|Jan record high C = 7.9
|Feb record high C = 15.5
|Mar record high C = 17.8
|Apr record high C = 24.5
|May record high C = 30.0
|Jun record high C = 32.7
|Jul record high C = 33.7
|Aug record high C = 35.6
|Sep record high C = 30.7
|Oct record high C = 22.2
|Nov record high C = 15.4
|Dec record high C = 10.1
|year record high C = 35.6
|Jan high C = 0.8
|Feb high C = 0.7
|Mar high C = 3.8
|Apr high C = 9.8
|May high C = 15.3
|Jun high C = 17.9
|Jul high C = 21.0
|Aug high C = 21.0
|Sep high C = 16.5
|Oct high C = 11.3
|Nov high C = 5.6
|Dec high C = 2.3
|year high C = 10.5
|Jan mean C = -1.3
|Feb mean C = -1.7
|Mar mean C = 1.0
|Apr mean C = 6.0
|May mean C = 11.2
|Jun mean C = 14.3
|Jul mean C = 17.4
|Aug mean C = 17.4
|Sep mean C = 13.2
|Oct mean C = 8.6
|Nov mean C = 3.6
|Dec mean C = 0.3
|year mean C = 7.6
|Jan low C = -3.3
|Feb low C = -4.1
|Mar low C = -1.9
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.0
|Jun low C = 10.7
|Jul low C = 13.8
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 9.9
|Oct low C = 5.9
|Nov low C = 1.5
|Dec low C = -1.8
|year low C = 4.5
|Jan record low C = -32.9
|Feb record low C = -31.6
|Mar record low C = -23.8
|Apr record low C = -10.1
|May record low C = -4.3
|Jun record low C = 0.5
|Jul record low C = 4.8
|Aug record low C = 4.6
|Sep record low C = -1.7
|Oct record low C = -7.3
|Nov record low C = -17.5
|Dec record low C = -25.8
|year record low C = -32.9
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 58.5
|Feb precipitation mm = 42.2
|Mar precipitation mm = 46.5
|Apr precipitation mm = 43.0
|May precipitation mm = 41.2
|Jun precipitation mm = 56.0
|Jul precipitation mm = 72.1
|Aug precipitation mm = 77.9
|Sep precipitation mm = 81.9
|Oct precipitation mm = 89.8
|Nov precipitation mm = 87.8
|Dec precipitation mm = 73.7
|year precipitation mm = 762.9
|Jan precipitation days = 13.7
|Feb precipitation days = 9.9
|Mar precipitation days = 10.6
|Apr precipitation days = 7.1
|May precipitation days = 6.9
|Jun precipitation days = 8.3
|Jul precipitation days = 8.8
|Aug precipitation days = 10.0
|Sep precipitation days = 12.0
|Oct precipitation days = 13.8
|Nov precipitation days = 15.6
|Dec precipitation days = 14.5
|year precipitation days = 130.1
|Jan humidity = 87.2
|Feb humidity = 85.8
|Mar humidity = 82.8
|Apr humidity = 76.3
|May humidity = 75.7
|Jun humidity = 77.4
|Jul humidity = 78.9
|Aug humidity = 78.5
|Sep humidity = 80.5
|Oct humidity = 82.9
|Nov humidity = 87.4
|Dec humidity = 86.9
|year humidity = 81.7
|Jan sun = 34
|Feb sun = 64
|Mar sun = 130
|Apr sun = 187
|May sun = 273
|Jun sun = 295
|Jul sun = 279
|Aug sun = 248
|Sep sun = 173
|Oct sun = 103
|Nov sun = 43
|Dec sun = 28
|year sun = 1857
|source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT
| title = Liepaja Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| access-date = 28 November 2013}}&lt;/ref&gt;
|source 2 = Weatherbase&lt;ref name = weatherbase&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060
| title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia
| publisher = Weatherbase
| access-date = 4 February 2013}}&lt;/ref&gt; 
|Source 3: Météo Climat&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
| url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php
| title= Liepaja Climate Normals 1981–2010
| publisher= Météo Climat
| access-date= 11 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|date=November 2011
}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]]
Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), 

Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&amp;nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}&lt;/ref&gt; Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Simboli ===
Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar &quot;Likumu par Liepājas pilsētas karogu&quot;. Himna &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu &quot;Pilsētā, kurā piedzimst vējš&quot; [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - &quot;Liepājas menciņi&quot; (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]

Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.
=== Mūzika ===
Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|koncertdārzā &quot;Pūt, vējiņi&quot;]]  tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title=&quot;Liepājas dzintars&quot;|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;.

=== Māksla ===
Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;, taču 2022. gadā tas tiek demontēts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Teātris ===
''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]]

1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;.
=== Sports ===
1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs &quot;Liepāja&quot;]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs &quot;Liepāja&quot;]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas basketbola līgas]] klubs [[Betsafe/Liepāja]].

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
[[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220x220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]

=== Vēsture ===
Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem&quot; ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:653588&amp;#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}&lt;/ref&gt;

Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā.
[[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]]
Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Mūsdienas ===
2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā&lt;/ref&gt; 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
! colspan=&quot;2&quot; |Vispārējās izglītības iestādes&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
!Augstākās izglītības iestādes&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
|-
|[[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
|[[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola]]
|[[Liepājas Universitāte]]
|-
|[[Liepājas Liedaga vidusskola]]
|[[Liepājas 3. pamatskola]]
|[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle
|-
|[[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola]]
|[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]]
|[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle
|-
|[[Liepājas Raiņa 6. vidusskola]]
|[[Liepājas Centra sākumskola]]
|[[Liepājas Jūrniecības koledža]]
|-
|[[Liepājas 7. vidusskola]]
|[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]]
|[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle
|-
|[[Liepājas 8. vidusskola]]
|[[Liepājas Katoļu pamatskola]]
|[[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle
|-
|[[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola]]
|[[Privātsākumskola &quot;Varavīksne&quot;]]
|[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle
|-
|
|
|Juridiskās koledžas Liepājas filiāle
|}

== Arhitektūra ==
[[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]]
Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: [[Klasicisms|klasicisma]] koka ēkas sākot no 17.gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] un [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā [[Otrais pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanālu]] un [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumu]] – vairāk nekā 100 ēkas&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi - sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām - rūpniecības paplašināšanās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Agrīnā ===
[[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]]
Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18.gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;. Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24, kas pazīstama ar Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] viesošanos 1697. gadā, savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]]&lt;ref name=&quot;:22&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}&lt;/ref&gt;. Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas&lt;ref name=&quot;:22&quot; /&gt;. 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]]&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

=== Berči ===
Sākot ar [[Grobiņa|Grobiņas]] šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa  Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela (Liepāja)|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.
[[Attēls:Liepaja kasyno Fenikss.jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]]

=== Jūgendstils ===
Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas.

Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c,&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 

=== Karosta ===
[[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]]
Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta|Karostas]] kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Pirmā brīvvalsts ===
Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934.gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.–1935.gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.–1937.gadā&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;. Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Padomju laiki ===
[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Ginke]]
Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. [[Latvijas PSR|PSRS sastāvā esošās Latvijas]] arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībai]] vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem – internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem – regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas – atbilstošas padomju arhitektūras principiem – lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā – vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; . Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu (&quot;Lauma&quot;, lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, &quot;Hidrolats&quot;) un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Pēc neatkarības atgūšanas ===
Pēc neatkarības atgūšanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. U. Pīlēns), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals &quot;Māja&quot; (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns).  Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

== Apskates objekti ==
[[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]]
''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]]
* [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts.
* [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji.
** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu.  Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti.
** [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|Koncertdārzs &quot;Pūt Vējiņi&quot;]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta.
** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas.
** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]].
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem.
* [[Liepājas muzejs]] -  lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči.
* [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle &quot;Liepāja okupāciju režīmos&quot;]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi.
* [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka.
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
* [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] -  senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]].
* [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle &quot;Lielais dzintars&quot;]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā.

== Transports ==
[[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]]
{{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;}}
Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā.
Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība &quot;Pasažieru Vilciens&quot; nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}&lt;/ref&gt;
== Apkaimes ==
# [[Vecliepāja]]
# [[Ezerkrasts]]
# [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
# [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
# [[Jaunliepāja]]
# [[Velnciems]]
# [[Karosta]]
# [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]]
# [[Zaļā birze]]
# [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]

== Iedzīvotāji ==
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher=&quot;Preses nams&quot;|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}&lt;/ref&gt;. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}&lt;/ref&gt;. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}&lt;/ref&gt;.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|cols        = 4
|graph-pos = bottom
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/&lt;/ref&gt;
|1640|ap 1500
|1797|4516
|1801|4506
|1857|8333
|1863|9970
|1881|29611
|1897|60653
|1914|94000
|1920|51583
|1925|60762
|1930|57238
|1935|57098
|1941|45067
|1943|43280
|1959|71464
|1970|92884
|1979|107663
|1980|108262
|1981|108514
|1982|108666
|1983|108991
|1984|109747
|1985|110606
|1986|111247
|1987|112064
|1988|113321
|1989|114486
|1990|114337
|1991|114950
|1991|113826
|1992|112154
|1993|105558
|1994|101352
|1995|96294
|1996|94165
|1997|92687
|1998|91444
|1999|90416
|2000|89448
|2001|87859
|2002|86372
|2003|85544
|2004|84569
|2005|83762
|2006|83041
|2007|82421
|2008|81748
|2009|80678
|2010|78913
|2011|76910
|2012|74812
|2013|73469
|2014|71926
|2015|71125
|2016|70630
|2017|69443
|2018|69180
|2019|68945
|2020|68535
|2021|67964
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 40473 : Latvieši : green
| slice 2 = 19036 : Krievi : red
| slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow
| slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange
| slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 68 535
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 59,1% 
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40 473
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 036
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 4,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3 021
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 3,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 067
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 007
|-
| Cita un neizvēlēta 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 931
|}

{{-}}

=== Ievērojami cilvēki Liepājā ===
{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzimuši
* [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis;
* [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe;
* [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators;
* [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs;
* [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists;
* [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs;
* [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks;
* [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;;
* [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists;
* [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs;
* [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris;
* [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks;
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris;
* [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs;
* [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs;
* [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise;
* [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs;
|col2=
* [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore;
* [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists;
* [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists:
* [[Selga Mence]] (1953)&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;; — komponiste
* [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis;
* [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece;
* [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs;
* [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists;
* [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis;
* [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]];
* [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists;
* [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore;
* [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists;
* [[Ainars Virga]] (1964) —  mūziķis:
* [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs;
* [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece;
* [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis;
* [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis;
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris;
* [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise;
* [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists;
* [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis;
* [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja;
* [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis;
* [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste
* [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists;
}}

{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzīvojuši
* [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks;
* [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece;
* [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs;
* [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore;
* [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;;
* [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs;
* [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece;
* [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors;
* [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs;
* [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece;
* [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise;
* [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts;
|col2=
* [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis;
* [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis;
* [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis;
* [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris;
* [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris;
* [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors;
* [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs;
* [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks;
* [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks;
* [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks;
* [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks;
* [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja;
* [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece;
* [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs;
* [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs;
}}

== Sadraudzības pilsētas ==
Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]]
* {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]]
* {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
* {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls]
* [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs]
* [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte]
* [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel]
* [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Liepāja| ]]</text>
      <sha1>2l18ssvmwtdyfdc1kqatr0f5ols2hfn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5290</id>
    <revision>
      <id>3675536</id>
      <parentid>3669402</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:20:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Honor5567</username>
        <id>108510</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Nelielas izmaiņas kūltūras sadaļā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24852" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu Latvijā|Dobele (nozīmju atdalīšana)|Dobele}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Dobele
| native_name = 
| settlement_type = 
| other_name = 
| nickname =  
| motto = 
| image_skyline = Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (27).jpg
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Bandera Dobele.png
| flag_link = Dobeles karogs
| image_shield = Escut Dobele.png
| shield_link = Dobeles ģerbonis
| pushpin_map = Latvija
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 27
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 16
| longs = 48
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Dobeles novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1917. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Doblen}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Добленъ}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Ivars Gorskis]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;
| area_total_km2 = 8
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Dobele}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 18
| population_density_km2 = auto
| statuss = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-37(01—02)
| area_code = 
| website = {{URL|http://www.dobele.lv/}}
| footnotes = 
}}
'''Dobele''' ir pilsēta [[Bērze (upe)|Bērzes]] upes krastos [[Zemgale|Zemgalē]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvais centrs. [[Dobeles pils]] bija pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kas veica bruņotu pretošanos [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] līdz 1290. gadam. Dobele ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]].

== Nosaukuma izcelsme ==
1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds ''Dubelene'' vai ''Dubelone''; vēlāk arī ''Doblene'', ''Doblenen'', ''Doblen''. Sākotnējais vietvārds ir rekonstruējams kā ''Dobelene'' vai ''Dobeliene'', bet tā izcelšanās saistīta ar latviešu vārdu ''duobe'' ('bedre' vai 'ieplaka') un ''duobele'' ('maza bedre', 'gramba'). Visticamāk, rekonstruētais vietvārds ''Dobelene'' ir nozīmējis 'apdzīvota vieta nelielā ieplakā'.&lt;ref&gt;Laimute Balode, Ojārs Bušs. ''No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca.'' Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 94.—95. lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{galvenais|Dobeles vēsture}}
[[Attēls:Dobeles pils 1660.jpg|thumb|270px|Dobeles baznīca un pils apmēram 1660. gadā. Tajā apmeties Krievijas cars [[Pēteris I]] (1697) un Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]] (1701).]]
Dobeles pilsēta izveidojusies milzīgā [[Dobeles meteorīta krāteris|Dobeles meteorīta krātera]] vietā.
Dobeles pils ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta 1254. gada aprīlī [[Zemgales dalīšanas līgums|Zemgales dalīšanas līgumā]], kad Dobeles pilsnovads nonāca meslu atkarībā no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]]. 1272. gada 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka Vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības.
Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] 1280.-1281. gada ziemā devās no [[Jelgava]]s karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz &quot;tie kļuva pliki un nabagi&quot; un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz [[Rakte]]s pilskalnu [[Žagare|Žagarē]] un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.
1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Eberhards no Monheimas]] nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret [[žemaiši]]em.
1376. gadā Dobeles pils kļuva par pilsnovada jeb komturejas administratīvo centru. 1495. gadā Dobelē uzcelta baznīca latviešu draudzei.

1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā ([[Viļņas ūnija]]) Dobeles komtureja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tomēr tikai 1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu [[fon der Rekes|Tīsu fon der Reki]], kas bija atteicies pakļauties hercogam.
1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]].
1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava.
1710. gadā hercogs [[Frīdrihs Vilhelms]] gribēja [[Lielais mēris|Lielā mēra]] laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks. 1870. gadā pie Dobeles pilsdrupām notika [[1870. gada dziesmu diena Dobelē|1870. gada dziesmu un deju svētki Dobelē]], uzskata, ka tie bija pirmie [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu un Deju svētki]] [[Latvija|Latvijā]]. 1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības.

=== 1870. gada dziesmu diena ===
{{galvenais|1870. gada dziesmu diena Dobelē}}
1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie [[Kurzemes guberņa]]s latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, [[Ārlava]]s, [[Bauska]]s, Bērzmuižas ([[Jaunbērze]]s), [[Bukaišu pagasts|Bukaišiem]], [[Durbe]]s, [[Džūkste]]s, [[Iecava]]s, [[Irlava]]s, [[Jaunpils]], [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Kalnamuižas]], [[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]] Ķeveles, [[Līvbērze]]s, [[Sesavas pagasts|Sesavas]] un [[Struteles pagasts|Struteles]] ar apmēram 400 dalībniekiem.
Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

Dobeles dziesmu diena pulcēja ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novēlēja latviešu kurlmēmo skolai.

== Pilsētas ģerbonis ==
{{galvenais|Dobeles ģerbonis}}
Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31.oktobrī.

Ģerboņa vairogs veido [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu dalījuma principu&amp;nbsp;— sarkans fons, ko dala sudraba josla. Pāri visām trim joslām, vērsts uz vairoga augšējo kreiso stūri attēlots balts [[zobens]] ar zilu ēnojumu un zelta rokturi, kas simbolizē [[Zemgaļi|zemgaļu]] cīņas pret vācu [[krustneši]]em.

== Saimniecība ==

=== &quot;Dobeles dzirnavnieks&quot; ===
{{galvenais|Dobeles dzirnavnieks }}
&quot;Dobeles dzirnavnieks&quot; ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visu veidu kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā ''Jelgavas labības kombināts''.

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.

&quot;Dobeles dzirnavnieks&quot; ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].

== Izglītība un sports ==
Dobelē ir 5 vispārizglītojošās skolas: Dobeles 1. vidusskola, Dobeles 2. vidusskola, Dobeles sākumskola, Dobeles kristīgā pamatskola, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]. Vēl Dobelē darbojas 4 pirmsskolas iestādes: &quot;Valodiņa&quot;, &quot;Zvaniņš&quot;, &quot;Spodrītis&quot;, &quot;Jāņtārpiņš&quot;. Dobelē atrodas Dobeles sporta skola, Dobeles mākslas skola, [[Dobeles mūzikas skola]], Bērnu un Jauniešu centrs, Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, Dobeles amatniecības vidusskola.

Pilsētā ir 3 sporta kompleksi&amp;nbsp;— Dobeles sporta halle (Tērvetes ielā 10), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles sporta skola (Edgara Francmaņa ielā 5), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles stadions, kurā ietilpst futbols, hokejs, volejbols, teniss, vieglatlētika. Dobelē ir handbola klubs Dobeles &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Tenax&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, kuram ir labi panākumi [[Eiropa|Eiropā.]] &lt;nowiki/&gt;Dobelē spēlē arī [[Latvija]]s 2. līgas futbola klubs FK Dobele.

== Kultūra ==
Dobelē parasti [[svētki]] notiek [[Dobeles vēsturiskais tirgus laukums|vēsturiskajā tirgus laukumā]], kur arī notiek gadatirdziņi. Dobelē ir muzejs, Ceriņu dārzs, Veselības taka, Ķestermežs, Stadions un [[Dobeles pils]]drupas. Dobeles ikgadējie pasākumi ir Ābolu festivāls, Ceriņu svētki, Lieldienas, Ziemassvētki, Jaungads, Jāņi, Miķeļdienas gadatirgus, Mārtiņdienas gadatirgus, Ūsiņu gadatirgus, Jurģu gadatirgus, Dižo sniegavīru saieta atklāšana.

Katru gadu pavasarī ceriņu ziedēšanas laikā A. Upīša dārzā notiek Ceriņu svētki ar klasiskās mūzikas koncertiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/petera-upisa-darzs-un-muzejs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181115225125/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/petera-upisa-darzs-un-muzejs |archivedate={{dat|2018|11|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dārzā atrodami arī citi augļu koki kā ķiršu koki, ābeles un bumbieru koki, kurus var apskatīt to ziedēšanas laikā. Ceriņu dārzā ir muzejs, kur var apskatīt ekspozīciju par dārzkopja Upīša ieguldījumiem lauksaimniecības zinātnē, kā arī uzzināt par viņa aizraušanos ar fotografēšanu, mūziku un literatūru. Sezonas laikā var degustēt dārzā audzētos augļus un ogas. Muzejā var iegādāties ne vien augļus un ogas, bet arī stādus, suvenīrus, tējas, sulas, sīrupus un citus dārza ražas produktus.

Ķestermežā atrodas Dobeles estrāde, kur gada siltajā laikā notiek dažādi pasākumi — balles, dziesmu un deju svētku vietējās delegācijas ģenerālmēģinājumi, dažādu mūziķu koncerti un citi āra estrādēm tipiski pasākumi. Estrāde atrodas Bērzes upes līkumā un estrādes tiltiņš ļauj tikt uz otru upes krastu, kur atrodas plaša auto stāvvieta. Estrādei cauri iet veloceliņš. Kalnā pie estrādes ir aktīvās atpūtas parks, tam blakus piknika galdiņi un labierīcības. Pie piknika galdiņiem kādreiz koka mājiņā bija mazs krodziņš, kurš gan nodega un netika vairs uzcelts no jauna. Tuvumā estrādei ir autobusa pietura &quot;Ķestermežs&quot;. Iegūt informāciju par pasākumiem, kā arī iegādāties biļetes uz tiem var iegādāties &quot;Biļešu paradīzē&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.bilesuparadize.lv/venues/venue/497#pageNumber=1 ]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Estrādes pasākumus parasti organizē Dobeles kultūras nams un caur to var arī iznomāt pašu estrādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturadobele.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190915035043/http://www.kulturadobele.lv/ |archivedate={{dat|2019|09|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apskates vietas ==

* Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas pirmo reizi minēta 1495. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/2310449 |title=Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca (pirmo reizi minēta 1495. gadā) |access-date={{dat|2009|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110502065657/http://www.panoramio.com/photo/2310449 |archivedate={{dat|2011|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
* Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/9398336 |title=Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. |access-date={{dat|2009|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011003436/http://www.panoramio.com/photo/9398336 |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Atklāts 1940. gadā (tēlnieks [[Kārlis Zemdega|K.Zemdega]]), uzspridzināts 1950. gadā, atjaunots 1996. gadā (tēlniece I.Berga). 
* Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989.), veltīts zemgaļu brīvības cīņu noslēgumam 1289. gadā. Akmenī ir iecirsti [[Vilis Plūdonis|V.Plūdoņa]] vārdi: &quot;Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.&quot;, zemāk &quot;Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te&quot;.&lt;ref&gt;10560941 Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989)&lt;/ref&gt;
* Upīša dārzs Graudu ielā 1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vietas.lv/objekts/petera_upisa_darzs__muzejs/ |title=Upīša dārzs Graudu ielā 1 |access-date={{dat|2009|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204064645/http://www.vietas.lv/objekts/petera_upisa_darzs__muzejs/ |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; To no 1957. gada iekopa dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis ar mērķi izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu un košumkrūmu šķirnes. Dārzā ir vairāk kā 200 dažādu šķirņu ceriņu. 

=== Dobeles pilsdrupas ===

[[Attēls:Duobeles pilis2.2008-06-12.jpg|thumb|left|202px]]
[[Attēls:Dobeles_pils_(01).JPG|thumb|300px]]
Blakus tiltam pāri Bērzes upei atrodas[[Dobeles pilskalns]], kur līdz 1289. bija seno zemgaļu koka pils. No 1335. līdz 1347. gadam tika no akmens uzcelta Livonijas ordeņa pils, kura bija lietošanā līdz 1730. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.zemgaletourism.lv/dobele_lv?id=40 Zemgaļu pilskalns (līdz 1289.) un Livonijas ordeņa pils (1335—1730) drupas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pilsdrupas jau kopš 1870. gada, kad tur notika [[1870. gada dziesmu diena Dobelē|Kurzemes latviešu dziesmu svētki]], tiek regulāri izmantotas kultūras pasākumiem.

Mūsdienās pilsdrupas ir viens no Dobeles populārākajiem apskates objektiem un viena no atpazīstamākajām Dobeles celtnēm. Pastāv iespēja uzkāpt pa vēsturiskām kāpnēm uz skatu platformas galvenajā celtnē. Kāpņu ieeja atrodas tuvumā pie no Bērzes tilta virziena nākošo trepju augšējām beigām un tām nav durvis — tās var apmeklēt jebkurā laikā bez maksas. Pilsdrupu teritorijā notiek videonovērošana.

=== Dobeles katoļu baznīca ===
{{galvenais|Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca}}
Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.
[[Attēls:Dobeles katoļu baznīca.jpg|thumb|Dobeles katoļu baznīca ziemā.]]
Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturējis [[Auces Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca|Auces draudzes]] [[Pāvests|prāvests]] L. Kundziņš 1937. gadā, turpinot to darīt līdz 1940. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumos]] piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt [[Dievnams|dievnamu]]. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu [[celtniecība]]i. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt [[Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca|Līvbērzes draudzes]] prāvests, kurš dievkalpojumus noturējis īrētās telpās. Pēc [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva [[padomju vara]]s funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes [[Priesteris|priesteri]] Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā [[Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle|Jelgavas draudzes]] [[Dekāns (garīdznieks)|dekāns]] L. Kundziņš iegādājās nepabeigtu māju baznīcai, kurai naudu&amp;nbsp;— 25 000 rubļu deva [[bīskaps]] [[Pēteris Strods]]. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais sācis noturēt dievkalpojumus šajā mājā. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, kas bija apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi [[Altāris|altāri]]&amp;nbsp;— lielais ar Jēzus Sirds [[Glezna|gleznu]] un mazais [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no [[Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca|Lamiņu baznīcas]].

Atgūstot valstisko [[Neatkarība|neatkarību]], radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc [[Arhitekts|arhitektu]] J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica &quot;Būvfirma L.B.K.&quot;. 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs [[Krusts|krustu]]. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī [[bīskaps]] [[Antons Justs]] konsekrēja Vissvētākās [[Trīsvienība]]s godam.

Baznīca ir [[Ķieģelis|ķieģeļu]], koka un metāla konstrukciju [[celtne]], celta [[Modernisms|modernisma]] stilā. Tās platība ir 750 m &lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. [[Ēka]]i ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts [[tornis]]. Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas [[durvis]] no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj [[dārzs]], ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes [[skulptūra]].
Dievnams ziemā
Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla [[konstrukcija]]s&amp;nbsp;— sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas [[Koris|kora]] telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais [[altāris]], kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā [[saule]]s formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot [[Svētā Mise|Svēto Misi]], [[priesteris]] atrastos ar seju pret [[Tauta|tautu]].

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs. Draudze radās 1937. gadā, kad šeit sāka noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Dobelē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.

Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās [[Trīsvienība]]s svētki&amp;nbsp;— 40 stundas, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] dzimšanas diena.

=== Dobeles stacija ===
{{galvenais|Dobele (stacija)}}
Dobelē ir [[dzelzceļa stacija]], kas pieder līnijai [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]. Dobelē pietur pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz [[Liepāja|Liepāju]] piektdienās, bet virzienā uz [[Rīga|Rīgu]]&amp;nbsp;— svētdienās. Darbdienu rītos no Dobeles uz Rīgu kursē ekspresvilciens (vakaros no Rīgas uz Dobeli). Dobeles stacijā tiek veiktas kravas operācijas, tai ir pievedceļi uz &quot;[[Dobeles dzirnavnieks|Dobeles dzirnavnieku]]&quot;, &quot;Elagro&quot; un citiem uzņēmumiem. Dobele ir viena no nedaudzajām dzelzceļa stacijām Latvijā, kuras pārmijas nav aprīkotas ar elektrocentralizāciju (elektrocentralizācijas gadījumā pārmijas pārslēdz stacijas dežurants no vadības pults).

Dobeles stacija atklāta reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas atklāšanu 1927.&amp;nbsp;gada [[15. augusts|15.&amp;nbsp;augustā]]. Stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā (arhitekts [[Pēteris Feders]], 1868—1936). Saglabājies arī ķieģeļu ūdenstornis.

Līdz 2015. gada 31. maijam pasažieru vilciens Rīga—Liepāja Dobelē pieturēja virzienā uz [[Liepāja|Liepāju]] piektdienās un svētdienās, bet virzienā uz [[Rīga|Rīgu]]&amp;nbsp;— pirmdienās un sestdienās.
[[Attēls:Chimneys on the Dobele railway station - panoramio.jpg|thumb|[[Dobele (stacija)|Dobeles stacija]]]]
2015. gadā tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu dīzeļvilcienu maršrutu Rīga—Dobele—Rīga un no 1. jūnija šādi reisi arī norīkoti.

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē ==
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1840|100
|1881|1083
|1914|2000
|1915|375
|1925|1551
|1935|2470
|1943|2650
|1959|6246
|1979|13027
|1989|15023
|1997|12765
|2007|11146
|2008|11201
|2009|11241
|2010|11214
|2011|11066
|2012|10895
|2013|10771
|2014|10540
|2015|10348
|2016|10113
|2017|9868
|2018|9702
|2019|9575
|2020|9452
|2021|9371
|2022|9225
}}

== Ievērojamas personības ==
Dobelē dzīvojuši:
* [[Augusts Bīlenšteins]] (1826—1907), etnogrāfs, lingvists, teologs
* [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976), dārznieks un selekcionārs
* [[Indra Riše]], komponiste

Dobelē dzimuši:
* [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017), latviešu režisors un aktieris
* [[Oskars Bārs]] (1848—1914), arhitekts
* [[Bernhards Bīlenšteins]] (1877—1959), arhitekts
* [[Aleksejs Kudrins]] (''Алексей Леонидович Кудрин'', 1960), [[Krievija]]s politiķis
* [[Viktors Ščerbatihs]] (1974), svarcēlājs
* [[Lauris Reiniks]] (1979), mūziķis, aktieris
* [[Inese Zandere]] (1958), dzejniece
* [[Veronika Strēlerte]] (1912-1995), dzejniece
* [[Andris Grūtups]], advokāts, mecenāts
* [[Uldis Augulis]] (1972), ministrs
* [[Augusts Deglavs]] (1862—1922), rakstnieks
* [[Linda Mūrniece]] (1970), ministre
* [[Maija Stuģe]] (1984), mūziķe
* [[Juris Dalbiņš]] (1954), deputāts
* [[Andrejs Šeļakovs]] (1988), basketbolists
* [[Anete Krasovska]] (1994), aktrise

== Dabas veidojumi ==
* [[Dobeles meteorīta krāteris]]
* [[Bērze (upe)|Bērzes upe]]

== Dobeles sadraudzības pilsētas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background-color: #efefef;&quot;
!Pilsēta!!Valsts!!Iedzīvotāju skaits!!Piezīmes!!Atsauces
|-
|[[Attēls:Wappen Altenburg.svg|20px]] [[ Altenburga]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| {{nts|32910}} || ||
|-
|[[Attēls:Ängelholm vapen.svg|20px]] [[Engelholma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| {{nts|39612}} || ||
|-
|[[Attēls:POL Konin COA.svg|20px]] [[Koņina|Konina]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| {{nts|80618}} || ||
|-
|[[Attēls:Wappen Schmölln.jpg|20px]] [[Šmelne]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| {{nts|11361}} || ||
|-
|[[Attēls:Tapa coatofarms.png|20px]] [[Tapa]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| {{nts|5896}}|| ||
|-
|[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| {{nts|19722}}|| ||
|-
|[[Attēls:Ulricehamn vapen.svg|20px]] [[Ulrichama]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| {{nts|12947}} || ||
|-
|[[Attēls:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] [[Brjanska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| {{nts|415721&amp;nbsp;}}|| ||
|-
|[[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| {{nts|9900}}|| ||
|-
|[[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Naujoji Akmene]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| {{nts|9300}}|| ||
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;70&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Dobeles katolubaznica.JPG|Dobeles katoļu baznīca
Attēls:Dobele castle ruins 13th century - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Dobeles Livonijas ordeņa pildrupas
Attēls:Baznīcas iela 6.JPG|Dobeles kultūras nams
Attēls:BielensteinGedenktafelDobele.jpg|Dobeles Augusta Bīlenšteina piemineklis
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (28).jpg|Dobeles stādu veikals
Attēls:Zaļā iela 15.JPG|Zaļā iela
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Dobele}}
* [http://www.dobele.lv/?data=1-1 Dobeles novada pašvaldības mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20080624025558/http://vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8055 ''Vietas.lv'']
* [http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/valodnieciba_literaturzinatne/Strausa.pdf Dobeles senāko ielu nosaukumu meklējumos]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Dobeles novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Dobeles rajons}}
{{Jelgavas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Dobeles apriņķis]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Dobele| ]]</text>
      <sha1>7mk1hk0hlwbvffq2wlo5k54sedxkd95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3675768</id>
      <parentid>3675368</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T03:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="194582" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?

[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?

[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?

[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?

[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?

[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?

[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?

[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?

[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?

[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?

[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?

[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?

[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete?

[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?

[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?

[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?

[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?

[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?

[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?

[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld?
* ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu?
* ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]]
* ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola?
* ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus?
* ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II?
* ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus?
* ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks?
* ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mietenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kailā mietene]])&lt;/small&gt; ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē?
* ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kruīza prāmis]]''' &lt;small&gt;(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])&lt;/small&gt; apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības?
* ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā?
* ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''&quot;[[Maiņa]]&quot;''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā &lt;small&gt;(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru?
* ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas &quot;Radiotehniķis&quot; 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai?
* ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas?
* ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu?
* ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]]
* ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no &quot;[[Vienotība]]s&quot; saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot;, taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]?
* ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls?
* ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]?
* ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju?
* ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]?
* ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2021. gada Latvijas čempionātā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] [[orientierists]] '''[[Andris Jubelis]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā, piekāpjoties tikai Latvijas izlases skrējējam Uģim Jocim?
* ... lai izveidotu attēlu '''[[radiogrāfija|radiogrāfijā]]''', rentgena ģenerators rada [[rentgena stari|rentgena staru]] kūli objekta virzienā, objekts absorbē daļu starojuma, atkarībā no tā blīvuma un strukturālā sastāva, bet tos rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>kx624yn887qkvtpqexcrg3jxtggp768</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dekaels/Raksti</title>
    <ns>2</ns>
    <id>23113</id>
    <revision>
      <id>3675724</id>
      <parentid>107442</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:12:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Manis izveidotie raksti (hronoloģiskā secībā, jaunākie - pirmie) */sīkumi, replaced: [[Morfoloģija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4261" xml:space="preserve">==== Manis izveidotie raksti (hronoloģiskā secībā, jaunākie - pirmie) ====

[[Gnejs Nēvijs]] · [[Gajs Lucīlijs]] · [[Līvijs Andronīks]] · [[Lūcijs Akcijs]] · [[Kvints Ennijs]] · [[Hogarth Press]] · [[Marksistiskā literatūras kritika]] · [[Receptīvā estētika]] · [[Volfgangs Izers]] · [[Longs]] · [[Samosatas Lukiāns]] · [[Zinātne]] · [[Fantāzijas literatūra]] · [[Kodolkarš]] · [[Stenlijs Kubriks]] · [[Rodas Apollonijs]] · [[Kallimahs (dzejnieks)]] · [[Stēsihors]] · [[Simonīds]] · [[Sēmonīds]] · [[Ksenofans]] · [[Ibiks]] · [[Hiponakts]] · [[Bakhilīds]] · [[Alkmāns]] · [[Ēzops]] · [[Tirtajs]] · [[Teokrīts]] · [[Teognīds]] · [[Pindars]] · [[Mimnerms]] · [[Meleagrs (dzejnieks)]] · [[Kallīns]] · [[Asklepiāds (dzejnieks)]] · [[Arhilohs]] · [[Anakreonts]] · [[Alkajs]] · [[Jans Torops]] · [[Gistavs Moro]] · [[Francs fon Štuks]] · [[Arnolds Bēklins]] · [[Hermeneitika]] · [[Strukturālisms]] · [[Frīdrihs Šillers]] · [[Nikolajs Gogolis]] · [[Mihails Ļermontovs]] · [[Viktors Šklovskis]] · [[Krievu formālisms]] · [[Psihoanalītiskā literatūras kritika]] · [[Henriks Ibsens]] · [[Jaunā kritika]] · [[Literatūras kritika]] · [[Literatūrzinātne]] · [[D. H. Lorenss]] · [[Romiešu literatūra]] · [[Modernisms]] · [[Baroka literatūra]] · [[Impresionisma literatūra]] · [[Klasicisma literatūra]] · [[Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] · [[Nobela prēmija literatūrā]] · [[Heinrihs Bells]] · [[Arturs Šniclers]] · [[Virdžīnija Vulfa]] · [[Viljams Šekspīrs]] · [[Romantisms]] · [[Literatūras teorija]] · [[Rodžers Zelaznijs]] · [[Rejs Bredberijs]] · [[Roberts Hainlains]] · [[Hugo Gernsbeks]] · [[Arturs Konans Doils]] · [[Olafs Stepldons]] · [[Roberts Luiss Stīvensons]] · [[Mērija Šellija]] · [[Herberts Velss]] · [[Orsons Skots Kārds]] · [[Zinātniskā fantastika]] · [[Klifords Saimaks]] · [[Arturs Klārks]] · [[Literatūras vēsture]] · [[Renesanses literatūra]] · [[Antīkā literatūra]] · [[Vladimirs Sorokins]] · [[Sapfo]] · [[Seneka]] · [[Žans Pols Sartrs]] · [[Ironija]] · [[Sonets]] · [[Rainers Marija Rilke]] · [[Saadi]] · [[Ēriks Marija Remarks]] · [[Salmans Rušdi]] · [[Arturs Rembo]] · [[Marsels Prusts]] · [[Edgars Alans Po]] · [[Viktors Peļevins]] · [[Milorads Pavičs]] · [[Boriss Pasternaks]] · [[O. Henrijs]] · [[Tomass Manns]] · [[Vladimirs Nabokovs]] · [[Staņislavs Lems]] · [[Pablo Neruda]] · [[Fransuā Moriaks]] · [[Prospērs Merimē]] · [[Kristofers Mārlovs]] · [[Heinrihs Heine]] · [[Gustavs Meirinks]] · [[Gabriels Garsija Markess]] · [[Stefans Malarmē]] · [[Sengrieķu literatūra]] · [[Milans Kundera]] · [[Hulio Kortāsars]] · [[Džozefs Konrads]] · [[Eižens Jonesko]] · [[Akmeisms]] · [[Sergejs Jeseņins]] · [[Viljams Batlers Jeitss]] · [[Viktors Igo]] · [[Vladimirs Props]] · [[Ernests Teodors Amadejs Hofmanis]] · [[Karnevāla kultūra]] · [[Mihails Bahtins]] · [[Osvalds Špenglers]] · [[Ernests Hemingvejs]] · [[Pēters Hēgs]] · [[Vilhelms Haufs]] · [[Knuts Hamsuns]] · [[Aldouss Hakslijs]] · [[Makss Frišs]] · [[Viljams Folkners]] · [[Džons Faulzs]] · [[Tomass Stērnss Eliots]] · [[Umberto Eko]] · [[Džeimss Džoiss]] · [[Antons Čehovs]] · [[Josifs Brodskis]] · [[Džovanni Bokačo]] · [[Šarls Bodlērs]] · [[Roberts Bērnss]] · [[Karena Bliksena]] · [[Onorē de Balzaks]] · [[Bairons]] · [[Gijoms Apolinērs]] · [[Ivo Andričs]] · [[Čingizs Aitmatovs]] · [[Dante Aligjēri]] · [[Vladimirs Toporovs]] · [[Johans Volfgangs fon Gēte]] · [[Hellēnisms]] · [[Dēmons]] · [[Vampīrs]] · [[Saules sistēmas planētas]] · [[Neptūns (planēta)]] · [[Urāns (planēta)]] · [[Saturns (planēta)]] · [[Merkurs (planēta)]] · [[Maironis]] · [[Hēsiods]] · [[Mezolīts]] · [[Homērs]] · [[Eiripīds]] · [[Sofokls]] · [[Aishils]] · [[Mindaugs]] · [[Aļģirds]] · [[Ģedimins]] · [[Ķēstutis]] · [[Lietuvas vēsture]] · [[Morfoloģija (valodniecība)|Morfoloģija]] · [[Gramatika]] · [[Teātris]] · [[Liroepika]] · [[Roberts Šeklijs]] · [[Dzeja]] · [[Dramaturģija]] · [[Proza]] · [[Edvarts Virza]] · [[Simbolisms]] · [[Dadaisms]] · [[Sirreālisms]] · [[Aleksandrs Bloks]]</text>
      <sha1>482y72bbfkcuh2kk98tr6iflsutr8sc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Škoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28110</id>
    <revision>
      <id>3675644</id>
      <parentid>3634975</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.78.75.11</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10860" xml:space="preserve">{{cita nozīme|autobūves uzņēmumu|futbolistu|Milans Škoda}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = Škoda
| Uzņēmuma_veids = Privāts ([[Volkswagen grupa]]s īpašums)
| Dibināšanas_datums = 1895. gada 18. decembris
| Sēdeklis = [[Mlada Boļeslava]], [[Čehija]]
| Darbinieku_skaits = Vairāk kā 28 000 (2016)
| Apgrozījums = 6,64 milj. [[eiro]]
| Nozare = Autobūve
| Produkti = Automobiļi
| Logo_izm = 150px
| Logo = Skoda -1200x1200.jpg
}}

[[Attēls:Skoda Octavia Combi.jpg|thumb|Škoda Octavia Combi]]
'''Škoda''' ir [[Čehija|Čehijā]] bāzēts autobūves uzņēmums, kas kopš 2000. gada ietilpst [[Volkswagen grupa|Volkswagen grupā]] (VAG).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.autozeitung.de/auto-galerie/alle-vw-konzernmodelle-teil-3-seat-und-skoda |title=Alle VW-Konzernmodelle Teil 3: Seat und Skoda |language=German |publisher=Autozeitung.de |date= |accessdate=28 August 2011}}&lt;/ref&gt; Tā tiek pozicionēta kā grupas sākuma līmeņa zīmols.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Škoda Auto to looks towards a new growth spurt|url=http://www.volkswagenag.com/content/vwcorp/info_center/en/themes/2010/11/_KODA_AUTO_LOOKS_TOWARDS_A_NEW_GROWTH_SPURT.html|publisher=Volkswagen Group|date=2 November 2010|quote=With this, we also want to continue to reinforce our function as the entry brand to the Volkswagen Group.|access-date={{dat|2013|06|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140407063016/http://www.volkswagenag.com/content/vwcorp/info_center/en/themes/2010/11/_KODA_AUTO_LOOKS_TOWARDS_A_NEW_GROWTH_SPURT.html|archivedate={{dat|2014|04|07||bez}}}} (Prof. Dr. h.c. Winfried Vahland, Chairman of the board of Škoda Auto).&lt;/ref&gt; 2016. gadā tika pārdotas&amp;nbsp;1 300 000&amp;nbsp;Škoda automašīnas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=Anthony Crawford |url=http://www.skoda-auto.com/en/news/2017-01-10-record-breaking-2016/ |title=Skoda&amp;nbsp;– more popular than ever |publisher=Car Advice |date=9 April 2011 |accessdate=28 August 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170306035101/http://www.skoda-auto.com/en/news/2017-01-10-record-breaking-2016 |archivedate=2017-03-06 }}&lt;/ref&gt;

Škoda ir viena no piecām senākajām automobiļu ražošanas kompānijām ar nepārtrauktu vēsturi (kopā ar [[Tatra (uzņēmums)|Tatra]], [[Daimler-Motoren-Gesellschaft|Daimler]], [[Opel]] un [[Peugeot]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Digitální továrna společnosti Škoda Auto|trans_title=|url=http://www.odbornecasopisy.cz/index.php?id_document=40172|publisher=Automa|language=Czech|date=December 2012|access-date={{dat|2014|06|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130526220923/http://www.odbornecasopisy.cz/index.php?id_document=40172|archivedate={{dat|2013|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kompānijas vēsture ==
=== Pirmsākumi ===
[[1859]]. gadā grāfs Vallenšteins-Vartenberks (''Wallenstein-Vartenberk'') pilsētā [[Plzeņa|Plzeņā]] nodibināja lietuvi un mašīnbūves fabriku. Fabrika, kurā strādāja vairāk par 100 strādniekiem, ražoja mašīnas un iekārtas cukura dzirnavām, alus darītavām, šahtām, tvaika motoriem un katliem, metāla tiltu un dzelzceļa iekārtu daļas. [[1869]]. gadā fabriku iegādājās Emīls Škoda (''Emil Škoda''), darbu mīlošs inženieris un dinamisks uzņēmējs.

Škodas bizness strauji uzņēma apgriezienus, un [[1880. gadi|1880. gados]] fabrika bija moderna lietuve un metālapstrādes rūpniecība, kurā varēja izliet vairāku desmitu tonnu smagus lējumus. Lējumi, vēlāk arī, kalumi lielajiem pasažieru laineriem un kara kuģiem, kā arī cukura dzirnavas, bija eksporta pamati Škodas fabrikai. 	

=== 1889-1917 ===
[[1899]]. gadā fabrika, kura joprojām attīstījās, tika pārveidota akciju sabiedrībā, un pirms [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] Škoda kļuva par pašu lielāko ieroču ražotāju. Tā bija jūras flotes un armijas smago lielgabalu un munīcijas ražotāja. 
 	
Eksportēti tika lējumi, piemēram, [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskrituma]] elektrostacijas iekārtas vai slūžas [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]], kā arī iekātas cukura dzirnavām [[Turcija|Turcijā]], alus darītavām visā [[Eiropa|Eiropā]] un lielgabalus Tālo Austrumu zemēm un [[Dienvidamerika]]i.

Pirmais pasaules karš krasi samazināja miera laikam vajadzīgo produkciju. Milzīgas summas tika ieguldītas ražotnes paplašināšanai. Šajā laikā Škodas fabrikas jau bija līderi kara tehnikas un munīcijas ražošana starp firmām Čehijā un ārzemēs. [[1917]]. gadā tikai Plzeņā bija 35000 strādnieku.

=== 1918-1988 ===
[[1918]]. gadā pēc [[Čehoslovākija]]s republikas izveidošanās un smagajā Eiropas pēckara ekonomikā, kompānija pārveidojās no kara tehnikas uz daudz profilu. Ražotnes programmā, bez tradicionālajām novirzēm, tika pievienotas dažas jaunas, tvaikoņu un (vēlāk) elektrovilcienu, kravas un vieglo automašīnu, lidmašīnu, kuģu, iekārtu, tvaika turbīnu, elektrostaciju iekārtu u.c.

[[1923]]. gadā tika piereģistrēta visiem zināmā firmas emblēma - spārnotā bulta aplī.
Eiropas politiskajam stāvoklim pasliktinoties 30. gadu vidū, palielinājās ieroču ražošana.
 
[[Otrais Pasaules karš]] un kompānijas piespiedu integrācija vāciešu ieroču ražošanas programmā nesa nopietnus zaudējumus pašai fabrikai (70% ēku bija sagrautas bombardēšanas laikā [[1945]].gadā), kā arī tika zaudēti daži eksporta tirgi.

1945. gadā kompānija tika nacionalizēta. Škoda pakāpeniski tika sadalīta dažādos apakšuzņēmumos. Kompānijas pamatvirziens bija smagās mašīnbūves iekārtu ražošana, lielās konstrukcijas industriālajam sektoram, sabiedriskais transports un elektrostacijas. Lielākā daļa eksportējās uz austrumu bloku.

=== 1989-mūsdienas ===
Politiskajam stāvoklim mainoties [[1989]]. gadā sākās pakāpenisks Škoda privatizācijas process,kuram sekoja produkcijas ražošanas programmas maiņa, meklējot jaunus kontaktus un tirgus iespējas. 
 
[[1992]]. gadā kompānija tika privatizēta pēc tā sauktās [[čehu metode]]s. Tā sāka paplašināt savu uzņēmējdarbību (nopērkot autorūpnīcas [[TATRA]] un [[LIAZ]] un uzbūvējot dzērienu alumīnija skārdeņu rūpnīcu). Paplašināšanās noveda pie kompānijas finansiālās nestabilitātes. Šis stāvoklis beidzās [[1999]]. gadā, kad tika noslēgts līgums ar kreditoru bankām par kompānijas uzņēmējdarbības iesaldēšanu, un sākas pilnīga Škoda grupas restrukturizācija. Rezultātā tika panākta kompānijas juridiskā un finansiālā stabilitāte. [[2000. gads|2000]]. gada aprīlī tika nodibināta Škoda Holding a.s., kura kontrolē, pirmkārt, 90 meitas uzņēmumus un lielāko daļu ražojamās produkcijas.

== Automašīnu modeļi ==
=== 1900. gadi ===
* [[Laurin &amp; Klement A]] (1905-1907)
* [[Laurin &amp; Klement B]] (1906-1908)
* [[Laurin &amp; Klement C]] (1906-1908)
* [[Laurin &amp; Klement D]] (1906-1907)
* [[Laurin &amp; Klement E]] (1906-1909)
* [[Laurin &amp; Klement B2]] (1907-1908)
* [[Laurin &amp; Klement C2]] (1907-1908)
* [[Laurin &amp; Klement F]] (1907-1909)
* [[Laurin &amp; Klement FF]] (1907)
* [[Laurin &amp; Klement FC]] (1907-1909)
* [[Laurin &amp; Klement HO/ HL/HLb]] (1907-1913)
* [[Laurin &amp; Klement BS]] (1908-1909)
* [[Laurin &amp; Klement FCS]] (1908-1909)
* [[Laurin &amp; Klement G]] (1908-1911)
* [[Laurin &amp; Klement DO/DL]] (1909-1912)
* [[Laurin &amp; Klement FDO/FDL]] (1909-1915)
* [[Laurin &amp; Klement EN]] (1909-1910)
* [[Laurin &amp; Klement FN/GDV/RC]] (1909-1913)
* [[Laurin &amp; Klement FCR]] (1909)
* [[Laurin &amp; Klement L/LO]] (1909-1911)

=== 1910. gadi ===
* [[Laurin &amp; Klement ENS]] (1910-1911)
* [[Laurin &amp; Klement K/Kb/LOKb]] (1911-1915)
* [[Laurin &amp; Klement LK]] (1911-1912)
* [[Laurin &amp; Klement S/Sa]] (1911-1916)
* [[Laurin &amp; Klement DN]] (1912-1915)
* [[Laurin &amp; Klement RK]] (1912-1916)
* [[Laurin &amp; Klement Sb/Sc]] (1912-1915)
* [[Laurin &amp; Klement M/Mb/MO]] (1913-1915)
* [[Laurin &amp; Klement MK/400]] (1913-1924)
* [[Laurin &amp; Klement O/OK]] (1913-1916)
* [[Laurin &amp; Klement Sd/Se/Sg/Sk]] (1913-1917)
* [[Laurin &amp; Klement Ms]] (1914-1920)
* [[Laurin &amp; Klement Sh/Sk]] (1914-1917)
* [[Laurin &amp; Klement T/Ta]] (1914-1921)
* [[Laurin &amp; Klement Si/Sl/Sm/So/200/205]] (1916-1924)
* [[Laurin &amp; Klement Md/Me/Mf/Mg/Mh/Mi/Ml/300/305]] (1917-1923)

=== 1920. gadi ===
* [[Laurin &amp; Klement MS/540/545]] (1920-1923)
* [[Laurin &amp; Klement – Škoda 545]] (1923-1927)
* [[Škoda 422]] (1929)

=== 1930. gadi ===
* [[Škoda 633]] (1931)
* [[Škoda Popular|Popular]] (1934)
* [[Škoda Rapid]] (1934)

=== 1940. gadi ===
* [[Škoda Tudor]] (1946-1952)

=== 1950. gadi ===
* [[Škoda 1200]] (1952-1956)
* [[Škoda 440/445]] (1955-1959) 
* [[Škoda 1200|Škoda 1201]] (1956-1961)
* [[Škoda Octavia (1959-1971)|Škoda Octavia]] (1959-1964)

=== 1960. gadi ===
* [[Škoda Octavia|Škoda Octavia Combi]] (1961-1971)
* [[Škoda 1202 Combi]] (1961-1973)
* [[Škoda MB1000/1100]] (1964-1969)
* [[Škoda 1203]] (1967-1981)
* [[Škoda Winnetou]] (only prototype in 1968)
* [[Škoda S100/110|Škoda 100/110]] (1969-1977)

=== 1970. gadi ===
* [[Škoda S100/110|Škoda 110R Coupé]] (1970-1980)
* [[Škoda 1100 GT]] (1970)
* [[Škoda S100/110|Škoda 120S Rallye]] (1971-1974)
* [[Škoda 105/120/125]] (1976-1990)
* [[Škoda S100/110|Škoda 130 RS]] (1977-1978)

=== 1980. gadi ===
* [[Škoda 105/120/125|Škoda Garde]] (1981-1984)
* [[Škoda 130/135/136]] (1984-1990)
* [[Škoda 130/135/136|Škoda Rapid]] (1984-1990)
* [[Škoda Favorit]] (1987-1995)

=== 1990. gadi ===
* [[Škoda Felicia]] (1994-2001)
* [[Škoda Octavia]] - pirmā paaudze - (1996-2004)
* [[Škoda Fabia]] - pirmā paaudze - (1999-2007)

=== 2000. gadi ===
* [[Škoda Superb]] - pirmā paaudze - (2001-2008)
* [[Škoda Ocatvia]] - otrā paaudze - (2004-2013)
* [[Škoda Roomster]] (2006-2015)
* [[Škoda Superb]] - otrā paaudze - (2008-2015)

=== Pašreizējie modeļi ===
* [[Škoda Citigo]] 2011 -
* [[Škoda Fabia]] 2014 - (MK3)
* [[Škoda Rapid]] 2012 - 
* [[Škoda Octavia]] 2013 - (MK3)
* [[Škoda Superb]] 2015 - (MK3)
* [[Škoda Yeti]] 2009 -
&lt;gallery&gt;
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-233.png|Logo Škoda Auto 2013
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-035.jpg|Laurin &amp; Klement (1890)
File:12-01-11-autostadt-wolfsburg-by-RalfR-301.jpg|Laurin &amp; Klement A (1898)
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-008.jpg|Škoda 422 (1930)
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-122.jpg|Škoda Octavia Super (1960)
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-121.jpg|Škoda MB 1000 (1966)
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-001.jpg|Škoda 136 LR (1984)
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-002.jpg|Škoda Fabia Super 2000
File:13-04-05-Skoda Museum Mladá Boleslav by RalfR-206.jpg|Škoda Vision D (2011)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Škoda| ]]</text>
      <sha1>0b04likk6df8hertwlxfemxbbqson2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28652</id>
    <revision>
      <id>3675738</id>
      <parentid>3648013</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:21:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6723" xml:space="preserve">'''25. augusts''' ir gada 237. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (238. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 128 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ludvigs (personvārds)|Ludvigs]], [[Ludis]], [[Ivonna]], [[Patrīcija]], [[Patriks (personvārds)|Patriks]]

== Notikumi ==
* [[1515. gads]] — dibināta [[Kuba]]s galvaspilsēta [[Havana]].
* [[1817. gads]] — [[Vidzeme|Vidzemē]] sāka atcelt [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]].
* [[1825. gads]] — [[Urugvaja]] deklarēja neatkarību no [[Brazīlija]]s.
* [[1839. gads]] — beidza pastāvēt [[Peru-Bolīvijas konfederācija]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: vācu karaspēks okupētajā [[Beļģija|Beļģijā]] sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt [[Lēvena]]s pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] atbrīvoja [[Parīze|Parīzi]].
* [[1955. gads]] — pēdējās [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas pameta [[Austrija|Austriju]].
* [[1981. gads]] — ''[[Voyager 2]]'' zonde pārlidoja [[Saturns (planēta)|Saturnu]].
* [[1989. gads]] — ''Voyager 2'' zonde palidoja garām [[Neptūns (planēta)|Neptūnam]] un tā pavadonim [[Tritons (pavadonis)|Tritonam]].
* [[1991. gads]] — [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS.
* [[2022. gads]] — [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] pavisam tika demontēta (Pēdējā kārta: Obeliska).

== Dzimuši ==
* [[1414. gads]] — [[Siksts IV]] (''Sixtus IV''), Romas pāvests (miris 1484. gadā)
* [[1530. gads]] — [[Ivans IV|Ivans IV Bargais]] (''Иоaнн IV''), Krievijas cars (miris 1584. gadā)
* [[1744. gads]] — [[Johans Gotfrīds Herders]] (''Johann Gottfried (von) Herder''), vācu dzejnieks, teologs un filozofs (miris 1803. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (miris 1868. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Ludvigs II]] (''Ludwig II.''), Bavārijas karalis (miris 1886. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Luijs Bartū]] (''Louis Barthou''), Francijas politiķis (miris 1934. gadā)
* [[1868. gads]]:
** [[Nikolajs Levidis]] (''Νικόλαος Λεβίδης''), grieķu sporta šāvējs (miršanas gads ''nav zināms'')
** [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (miris 1951. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], latviešu rakstnieks (miris 1962. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (miris 1981. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Marija Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (mirusi 1938. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (miris 1994. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā)
* [[1930. gads]]:
** [[Georgijs Danelija]] (გიორგი დანელია), gruzīnu kinorežisors (miris 2019. gadā)
** [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery''), skotu aktieris (miris 2020. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 1996. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (mirusi 2010. gadā)
* [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Marina Kosteņecka]], Latvijas rakstniece un sabiedriskā darbiniece
* [[1958. gads]] — [[Tims Bērtons]] (''Tim Burton''), amerikāņu kinorežisors
* [[1960. gads]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Māris Bružiks]], latviešu vieglatlēts, trīssoļlēcējs
* [[1965. gads]] — [[Endrū Feistels]] (''Andrew J. Feustel''), ASV kosmonauts
* [[1970. gads]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise
* [[1972. gads]] — [[Džo Raits]] (''Joe Wright''), angļu kinorežisors
* [[1976. gads]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Kaspars Bērziņš]], latviešu basketbolists

== Miruši ==
* [[1270. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (dzimis 1214. gadā)
* [[1776. gads]] — [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1711. gadā)
* [[1819. gads]] — [[Džeimss Vats]] (''James Watt''), skotu izgudrotājs (dzimis 1736. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Viljams Heršels]] (''William Herschel''), britu astronoms un optiķis (dzimis 1738. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Frīdrihs Nīče]] (''Friedrich Nietzsche''), vācu filozofs (dzimis 1844. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Anrī Bekerels]] (''Henri Becquerel''), franču fiziķis (dzimis 1852. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Гумилёв''), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (dzimis 1852. gadā)
* [[1936. gads]]:
** [[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), padomju politiķis (dzimis 1883. gadā)
** [[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), padomju politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[1938. gads]]:
** [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1868. gadā)
** [[Frīdrihs Kalniņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1887. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Musa Džalils]] (''Муса Җәлил''), tatāru dzejnieks (dzimis 1906. gadā)
* [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Roberts Plūme]], latviešu sportists, sporta administrators (dzimis 1897. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (dzimis 1873. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Pols Muni]] (''Paul Muni''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (dzimis 1900. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Kens Tirels]] (''Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis 1924. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Nīls Ārmstrongs]] (''Neil Armstrong''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Urugvaja]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>8u4xejae3sw4sa7yif426nmaqg7jsyc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675747</id>
      <parentid>3675738</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T22:50:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[User talk:Luvigas36437|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675738 Te ir vieta tikai svarīgiem notikumiem (sk.pārējos salīdzināšanai).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6550" xml:space="preserve">'''25. augusts''' ir gada 237. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (238. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 128 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ludvigs (personvārds)|Ludvigs]], [[Ludis]], [[Ivonna]], [[Patrīcija]], [[Patriks (personvārds)|Patriks]]

== Notikumi ==
* [[1515. gads]] — dibināta [[Kuba]]s galvaspilsēta [[Havana]].
* [[1817. gads]] — [[Vidzeme|Vidzemē]] sāka atcelt [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]].
* [[1825. gads]] — [[Urugvaja]] deklarēja neatkarību no [[Brazīlija]]s.
* [[1839. gads]] — beidza pastāvēt [[Peru-Bolīvijas konfederācija]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: vācu karaspēks okupētajā [[Beļģija|Beļģijā]] sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt [[Lēvena]]s pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] atbrīvoja [[Parīze|Parīzi]].
* [[1955. gads]] — pēdējās [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas pameta [[Austrija|Austriju]].
* [[1981. gads]] — ''[[Voyager 2]]'' zonde pārlidoja [[Saturns (planēta)|Saturnu]].
* [[1989. gads]] — ''Voyager 2'' zonde palidoja garām [[Neptūns (planēta)|Neptūnam]] un tā pavadonim [[Tritons (pavadonis)|Tritonam]].
* [[1991. gads]] — [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS.

== Dzimuši ==
* [[1414. gads]] — [[Siksts IV]] (''Sixtus IV''), Romas pāvests (miris 1484. gadā)
* [[1530. gads]] — [[Ivans IV|Ivans IV Bargais]] (''Иоaнн IV''), Krievijas cars (miris 1584. gadā)
* [[1744. gads]] — [[Johans Gotfrīds Herders]] (''Johann Gottfried (von) Herder''), vācu dzejnieks, teologs un filozofs (miris 1803. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (miris 1868. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Ludvigs II]] (''Ludwig II.''), Bavārijas karalis (miris 1886. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Luijs Bartū]] (''Louis Barthou''), Francijas politiķis (miris 1934. gadā)
* [[1868. gads]]:
** [[Nikolajs Levidis]] (''Νικόλαος Λεβίδης''), grieķu sporta šāvējs (miršanas gads ''nav zināms'')
** [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (miris 1951. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], latviešu rakstnieks (miris 1962. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (miris 1981. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Marija Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (mirusi 1938. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (miris 1994. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā)
* [[1930. gads]]:
** [[Georgijs Danelija]] (გიორგი დანელია), gruzīnu kinorežisors (miris 2019. gadā)
** [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery''), skotu aktieris (miris 2020. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 1996. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (mirusi 2010. gadā)
* [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Marina Kosteņecka]], Latvijas rakstniece un sabiedriskā darbiniece
* [[1958. gads]] — [[Tims Bērtons]] (''Tim Burton''), amerikāņu kinorežisors
* [[1960. gads]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Māris Bružiks]], latviešu vieglatlēts, trīssoļlēcējs
* [[1965. gads]] — [[Endrū Feistels]] (''Andrew J. Feustel''), ASV kosmonauts
* [[1970. gads]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise
* [[1972. gads]] — [[Džo Raits]] (''Joe Wright''), angļu kinorežisors
* [[1976. gads]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Kaspars Bērziņš]], latviešu basketbolists

== Miruši ==
* [[1270. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (dzimis 1214. gadā)
* [[1776. gads]] — [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1711. gadā)
* [[1819. gads]] — [[Džeimss Vats]] (''James Watt''), skotu izgudrotājs (dzimis 1736. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Viljams Heršels]] (''William Herschel''), britu astronoms un optiķis (dzimis 1738. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Frīdrihs Nīče]] (''Friedrich Nietzsche''), vācu filozofs (dzimis 1844. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Anrī Bekerels]] (''Henri Becquerel''), franču fiziķis (dzimis 1852. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Гумилёв''), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (dzimis 1852. gadā)
* [[1936. gads]]:
** [[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), padomju politiķis (dzimis 1883. gadā)
** [[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), padomju politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[1938. gads]]:
** [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1868. gadā)
** [[Frīdrihs Kalniņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1887. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Musa Džalils]] (''Муса Җәлил''), tatāru dzejnieks (dzimis 1906. gadā)
* [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Roberts Plūme]], latviešu sportists, sporta administrators (dzimis 1897. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (dzimis 1873. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Pols Muni]] (''Paul Muni''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (dzimis 1900. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Kens Tirels]] (''Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis 1924. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Nīls Ārmstrongs]] (''Neil Armstrong''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Urugvaja]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>6aqj3jsbswpact7pzp2m7i4h4f0rggj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675827</id>
      <parentid>3675747</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:03:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ papildināts....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6747" xml:space="preserve">'''25. augusts''' ir gada 237. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (238. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 128 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ludvigs (personvārds)|Ludvigs]], [[Ludis]], [[Ivonna]], [[Patrīcija]], [[Patriks (personvārds)|Patriks]]

== Notikumi ==
* [[1515. gads]] — dibināta [[Kuba]]s galvaspilsēta [[Havana]].
* [[1817. gads]] — [[Vidzeme|Vidzemē]] sāka atcelt [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]].
* [[1825. gads]] — [[Urugvaja]] deklarēja neatkarību no [[Brazīlija]]s.
* [[1839. gads]] — beidza pastāvēt [[Peru-Bolīvijas konfederācija]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: vācu karaspēks okupētajā [[Beļģija|Beļģijā]] sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt [[Lēvena]]s pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] atbrīvoja [[Parīze|Parīzi]].
* [[1955. gads]] — pēdējās [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas pameta [[Austrija|Austriju]].
* [[1981. gads]] — ''[[Voyager 2]]'' zonde pārlidoja [[Saturns (planēta)|Saturnu]].
* [[1989. gads]] — ''Voyager 2'' zonde palidoja garām [[Neptūns (planēta)|Neptūnam]] un tā pavadonim [[Tritons (pavadonis)|Tritonam]].
* [[1991. gads]] — [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS.

== Dzimuši ==
* [[1414. gads]] — [[Siksts IV]] (''Sixtus IV''), Romas pāvests (miris 1484. gadā)
* [[1530. gads]] — [[Ivans IV|Ivans IV Bargais]] (''Иоaнн IV''), Krievijas cars (miris 1584. gadā)
* [[1744. gads]] — [[Johans Gotfrīds Herders]] (''Johann Gottfried (von) Herder''), vācu dzejnieks, teologs un filozofs (miris 1803. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (miris 1868. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Ludvigs II]] (''Ludwig II.''), Bavārijas karalis (miris 1886. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Luijs Bartū]] (''Louis Barthou''), Francijas politiķis (miris 1934. gadā)
* [[1868. gads]]:
** [[Nikolajs Levidis]] (''Νικόλαος Λεβίδης''), grieķu sporta šāvējs (miršanas gads ''nav zināms'')
** [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (miris 1951. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], latviešu rakstnieks (miris 1962. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (miris 1981. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Marija Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (mirusi 1938. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (miris 1994. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā)
* [[1930. gads]]:
** [[Georgijs Danelija]] (გიორგი დანელია), gruzīnu kinorežisors (miris 2019. gadā)
** [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery''), skotu aktieris (miris 2020. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 1996. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (mirusi 2010. gadā)
* [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Marina Kosteņecka]], Latvijas rakstniece un sabiedriskā darbiniece
* [[1958. gads]] — [[Tims Bērtons]] (''Tim Burton''), amerikāņu kinorežisors
* [[1960. gads]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Māris Bružiks]], latviešu vieglatlēts, trīssoļlēcējs
* [[1965. gads]] — [[Endrū Feistels]] (''Andrew J. Feustel''), ASV kosmonauts
* [[1970. gads]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise
* [[1972. gads]] — [[Džo Raits]] (''Joe Wright''), angļu kinorežisors
* [[1976. gads]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris
* [[1981. gads]] — [[Reičela Bilsone]] (''Rachel Bilson''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Kaspars Bērziņš]], latviešu basketbolists
* [[1987. gads]] — [[Bleika Laivlija]] (''Blake Lively''), amerikāņu aktrise un modele

== Miruši ==
* [[1270. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (dzimis 1214. gadā)
* [[1776. gads]] — [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1711. gadā)
* [[1819. gads]] — [[Džeimss Vats]] (''James Watt''), skotu izgudrotājs (dzimis 1736. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Viljams Heršels]] (''William Herschel''), britu astronoms un optiķis (dzimis 1738. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Frīdrihs Nīče]] (''Friedrich Nietzsche''), vācu filozofs (dzimis 1844. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Anrī Bekerels]] (''Henri Becquerel''), franču fiziķis (dzimis 1852. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Гумилёв''), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (dzimis 1852. gadā)
* [[1936. gads]]:
** [[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), padomju politiķis (dzimis 1883. gadā)
** [[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), padomju politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[1938. gads]]:
** [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1868. gadā)
** [[Frīdrihs Kalniņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1887. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Musa Džalils]] (''Муса Җәлил''), tatāru dzejnieks (dzimis 1906. gadā)
* [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Roberts Plūme]], latviešu sportists, sporta administrators (dzimis 1897. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (dzimis 1873. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Pols Muni]] (''Paul Muni''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (dzimis 1900. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Kens Tirels]] (''Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis 1924. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Nīls Ārmstrongs]] (''Neil Armstrong''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Urugvaja]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>lhn5yow3mojayjtmke1wkncskdqmgo8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29442</id>
    <revision>
      <id>3675748</id>
      <parentid>3555436</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:13:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B97D:2998:B5AE:4E54:124:D730</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Visi Kiss dalībnieki un to masku nozīme */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3884" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Kiss
|Attēls           = W0854-Hellfest2013 Kiss 69933.JPG
|Att_izm          = 250px
|Fons             = grupa
|Vieta            = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|Žanrs            = [[smagais roks]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]]
|Gadi             = [[1973]] — pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Casablanca Records|Casablanca]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Sanctuary Records|Sanctuary]], [[Columbia Records|Columbia]]
|Mlapa            = [http://www.kissonline.com/ kissonline.com]
|Dalībnieki       = [[Pols Stenlijs]]&lt;br /&gt;[[Džīns Simonss]]&lt;br /&gt;[[Tomijs Teiers]]&lt;br /&gt;[[Ēriks Singers]]
|Bij_dalībnieki   = [[Pīters Kriss]]&lt;small&gt;(1973—1980; 1996—2001; 2002—2004)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Eiss Freilijs]]&lt;small&gt;(1973—1982; 1996—2002)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Ēriks Kars]]&lt;small&gt;(1980—1991)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vinnijs Vinsents]]&lt;small&gt;(1982—1984)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Marks Seintdžonss]]&lt;small&gt;(1984)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Brūss Kuliks]]&lt;small&gt;(1984—1996)&lt;/small&gt;
}}
'''Kiss''' ir amerikāņu rokgrupa, kas izveidojusies Ņujorkā [[1973]]. gadā. Grupas pamatā ir cita rokgrupa, Wicked Lester, kurā muzicēja KISS vokālists un ģitārists [[Pols Stenlijs]], kā arī basģitārists [[Džīns Simonss]]. Vēlāk grupai pievienojās bundzinieks [[Pīters Kriss]] un [[Eiss Freilijs]].

[[Attēls:Kiss logo.png|150px|thumb|Kiss logo]]

== Visi Kiss dalībnieki un to masku nozīme ==
* [[Džīns Saimonss]] — vokāls, basģitāra. Skatuves tēls &quot;Dēmons&quot;, slavens ar uguns spļaušanu un asiņu spļaušanu pirms dziesmas &quot;[[God of Thunder]]&quot;.
* [[Pauls Stenlijs]] — vokāls, ritma ģitāra. Skatuves tēls &quot;Zvaigžņu bērns&quot; — absolūtais mīlas dievs. Slavens ar androgīniskajiem kostīmiem.
* [[Pīters Kriss]] — vokāls, bungas. Skatuves tēls &quot;Kaķis&quot;. Kļuva slavens ar dziesmām &quot;[[Black Diamond]]&quot; un &quot;[[Beth]]&quot;.
* [[Eiss Freilijs]] — vokāls, elektriskā ģitāra. Skatuves tēls &quot;Kosmosa vīrs&quot;. Kļuva slavens ar dziesmu &quot;[[Shock Me]]&quot; un ģitāras solo pēc dziesmas.
* [[Eriks Kars]] — vokāls, bungas. Skatuves tēls &quot;Lapsa&quot;. Kļuva slavens ar to, ka bija pirmais nomainītais grupas dalībnieks.
* [[Vinnijs Vinsents]] — vokāls, elektriskā ģitāra. Skatuves tēls &quot;Burvis&quot;. Grupā ar neko īpašu neizcēlās.

=== Dalībnieki bezmasku periodā ===
* [[Marks Seintdžons]] — elektriskā ģitāra
* [[Brūss Kuliks]] — elektriskā ģitāra 
* [[Eriks Singers]] — vokāls, bungas

== Diskogrāfija ==
* [[KISS (albums)|KISS]] — [[1973]].
* [[Hotter Than Hell]] — [[1974]].
* [[Dressed to Kill]] — [[1975]].
* [[Alive!]] — [[1975]].
* [[Destroyer]] — [[1976]].
* [[Rock and Roll Over]] — [[1976]].
* [[Love Gun]] — [[1977]].
* [[Alive II]] — [[1977]].
* [[Dynasty]] — [[1979]].
* [[Unmasked]] — [[1980]].
* [[Music from &quot;The Elder&quot;]] — [[1981]].
* [[Creatures of the Night]] — [[1982]].
* [[Lick It Up]] — [[1983]].
* [[Animalize]] — [[1984]].
* [[Asylum]] — [[1985]].
* [[Crazy Nights]] — [[1987]].
* [[Hot in the Shade]] — [[1989]].
* [[Revenge]] — [[1992]].
* [[Alive III]] — [[1993]].
* [[Kiss Unplugged]] — [[1996]].
* [[Carnival of Souls: The Final Sessions]] — [[1997]].
* [[Psycho Circus]] — [[1998]].
* [[KISS Symphony: Alive IV]] — 2002.
* Sonic Boom — 2009.
* Monster — 2012.

== Ārējās saites ==
* [http://www.kissonline.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV rokgrupas]]
[[Kategorija:ASV smagā roka grupas]]
[[Kategorija:ASV smagā metāla grupas]]
[[Kategorija:ASV popmetāla grupas]]</text>
      <sha1>p2edu35vtcsafjf81il5xs68hjarvy6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljamss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30636</id>
    <revision>
      <id>3675775</id>
      <parentid>3438248</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T04:30:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2726" xml:space="preserve">'''Viljamss''', ({{val|en|Williams}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Viljams]] (''William''); sieviešu dzimtē [[Viljamsa]]) ir ļoti izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Uzvārda cilmes vieta ir [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglija]], bet vēlāk tas kļuva ļoti izplatīts [[Velsa|Velsā]]. Mūsdienās tas ir otrs izplatītākais uzvārds Velsā, trešais izplatītākais visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopumā, trešais izplatītākais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija|Austrālijā]], piektais izplatītākais [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].

Personas ar šādu uzvārdu:

* [[Davids Viljamss]] (''Dafydd Rhys Williams''; 1954) — Kanādas kosmonauts;
* [[Deriks Viljamss]] (''Derrick Williams''; 1991) — ASV basketbolists;
* [[Derons Viljamss]] (''Deron Williams''; 1984) — ASV basketbolists;
* [[Donalds Viljamss]] (''Donald E. Williams''; 1942) — ASV kosmonauts;
* [[Džastins Viljamss]] (''Justin Williams''; 1981) — Kanādas hokejists;
* [[Džefrijs Viljamss]] (''Jeffrey Nels Williams''; 1958) — ASV kosmonauts;
* [[Elija Viljamss]] (''Elijah Williams''; 1809—1854) — angļu šahists;
* [[Ešlijs Viljamss]]  (''Ashley Williams''; 1984) — Velsas futbolists;
* [[Farels Viljamss]] (''Pharrell Williams''; 1973) — ASV dziedātājs, dziesmu autors;
* [[Frenks Viljamss]] (''Francis Williams''; 1942) — ''[[WilliamsF1]]'' komandas vadītājs un dibinātājs;
* [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''; 1877 — 1933) — ameriķāņu peldētājs, 1896. gad vasaras olimpisko spēļu dalībnieks;
* [[Henks Viljamss]] (''Hank Williams''; 1923—1953) — ASV mūziķis;
* [[Injaki Viljamss]] (''Iñaki Williams''; 1994) — Spānijas futbolists;
* [[Kliftons Viljamss]] (''Clifton Williams'', 1932—1967) — ASV kosmonauts;
* [[Leitons Viljamss]] (''Leighton Williams''; 1977) — Velsas šahists;
* [[Lū Viljamss]] (''Lou Williams''; 1986) — ASV basketbolists;
* [[Marks Viljamss]] (''Mark Williams''; 1975) — Velsas snūkerists;
* [[Mo Viljamss]] (''Maurice (Mo) Williams''; 1982) — ASV basketbolists;
* [[Monjē Viljamss]] (''Monier Williams''; 1819—1899) — angļu valodnieks un indologs;
* [[Neko Viljamss]] (''Neco Williams''; 2001) — Velsas futbolists;
* [[Ralfs Vons Viljamss]] (''Ralph Vaughan Williams''; 1872—1958) — angļu komponists;
* [[Robijs Viljamss]] (''Robbie Williams''; 1974) — angļu dziedātājs;
* [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''; 1951—2014) — ASV aktieris un komiķis;
* [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''; 1911—1983) — ASV dramaturgs.

== Skatīt arī ==
* ''[[Williams]]''
* [[Viljamsa]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>8z2it2z007mzltyzm2gdjsiayfznk4k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūraszirnekļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35623</id>
    <revision>
      <id>3675700</id>
      <parentid>3605456</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[klasifikācija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6914" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Sea_spider.jpg
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| klase =Pycnogonida
| kārta =Pantopoda
| kārta_lv =Jūraszirnekļi
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Ammotheidae}}
* {{TaksoSaite|Callipallenidae}}
* {{TaksoSaite|Colossendeidae}}
* {{TaksoSaite|Endeidae}}
* {{TaksoSaite|Nymphonidae|Nimfonīdas}}
* {{TaksoSaite|Pallenidae}}
* {{TaksoSaite|Phoxichilidiidae}}
* {{TaksoSaite|Pycnogonidae}}
* {{TaksoSaite|Tanystylidae}}
}}
'''Jūraszirnekļi''' (''Pantopoda'') ir [[jūra]]s [[Helicerāti|helicerātu]] '''''Pycnogonida''''' klases vienīgā kārta. Tie ir jūru [[kosmopolīti]], kas ir atrasti gan ekvatoriālajos rajonos ([[Karību jūra]], [[Vidusjūra]]), gan polārajos [[arktika|arktiskajos]] un [[antarktika|antarktiskajos]] rajonos. Zināmas ap 1000 jūraszirnekļu sugu. To izmēri ir no 1-10 mm līdz 90 cm dažām dziļūdens sugām, kuru lielākā daļa tomēr ir sīki [[organismi]].
== Morfoloģija ==
Jūraszirnekļa [[Bioloģisks ķermenis|ķermenis]] ir sadalīts četros segmentos, no kuriem parasti atiet septiņi [[ekstremitātes|ekstremitāšu]] pāri. Četri no tiem ir pievienoti pie [[galva]]s segmenta: ar [[spīles|spīlēm]] bruņoti [[helifori]] (ar kuriem jūraszirnekļi notur, saplēš un reizēm arī ķer laupījumu), ar jūtīgiem sariņiem pārklatās [[palpas]], kājiņas oliņu pārnēsāšanai un ejkāju pāris. Pārējie trīs ejkāju pāri ir piestiprināti katrs pie sava segmenta. Ejkājas sastāv no 8 posmiem, kas atiet no gara ķermeņa segmenta izauguma un nobeidzas ar galveno nadziņu un diviem palīgnadziņiem. Ar tiem jūraszirneklis tik stipri ieķeras substrātā, ka tos ir grūti atdalīt no apaugušās pamatnes, kur tas barojas. Bieži vien jūraszirnekļi aplauž savas garās kājas, tāpēc daudziem eksemplāriem atsevišķas [[reģenerācija|reģenerējušās]] kājas ir nedaudz gaišākas par pārējām.

Dažādām sugām kāju uzbūve atšķiras no klasiskā varianta, tāpēc uz šīs īpašības pamata arī tiek veikta sugu [[Organismu klasifikācija|klasifikācija]]. Pirmkārt, var nebūt visi trīs pirmie kāju pāri vai arī daži no tiem. Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]]: mātītēm oliņu pārnēsāšanas kājiņas ir īsākas, nekā tēviņiem vai arī vispar to nav. Otrkārt, ķermeņa segmentu un, tātad, arī ejkāju skaits var atšķirties no parastā: ir zinamas 7 sugas ar pieciem un 2 sugas ar sešiem ejkāju pāriem. Tie, parasti, ir liela izmēra jūraszirnekļi.

[[Ķermeņa dobums]] ir sadalīts ar horizontālu starpsienu ([[septa|septu]]) [[mugura]]s un [[vēders|vēdera]] nodalījumos, kuros [[hemolimfa]] plūst pretējos virzienos. Jūraszirnekļu [[sirds]] ir reducējusies, ar plānām sieniņām, bez saraušanās elementiem, un, domājams, ka hemolimfas cirkulācijā nepiedalās. Iespējams, ka daudz lielāka loma tās cirkulācijā ir [[zarnas]] [[peristaltika]]i, kuru veido zarnu aptverošais [[šķērssvītrotie muskuļi|šķērssvītroto muskuļu]] šķiedru tīkls, un horizontālās septas svārstībām.

Tika uzskatīts, ka specializētas [[elpošana]]s un [[izvadsistēma]]s jūraszirnekļiem nav. Tomēr nesen sugai [[''Nymphopsis spinosissima'']] tika aprakstīti [[orgāni]], kas pēc savas uzbūves ir līdzīgi citu [[posmkāji|posmkāju]] [[izvadorgānu dziedzeri]]em. Tie atrodas heliforu bazālajos posmos. Jūraszirnekļu apvalks ([[kutikula]]) ir nepārkaļķojies un samērā plāns, nosēts ar daudziem [[ādas dziedzeri]]em, kas atvieglo gāzu apmaiņu caur apvalku. „Elpo” jūraszirnekļi ar visu ķermeņa virsmu, jo garās kājas un mazais ķermenis nodrošina pietiekami lielu virsmas laukumu.
Jūraszirnekļiem [[galva]]s priekšējā daļā ir [[snuķis]], kuram galā ir Y-veidīga [[mute]]. Ar to tie iesūc [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] mīkstos [[audi|audus]]. Primārā [[barība]]s pārstrāde notiek [[rīkle|rīklē]], kas iet cauri visam snuķim. [[Rīkle]]s aizmugurējā daļā ir smalcināmais aparāts, kurš sasmalcina barību tik smalki (līdz 1 µm), ka cauri neiziet neviena vesela šūna. Sagremo barību viduszarnas atzarojumos, kuri iestiepjas ejkājās. Nobeidzas [[gremošanas sistēma]] ar īsu aizmugurējo zarnu.

Salikto [[fasetacis|fasetacu]], kā [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] vai [[kukaiņi]]em, jūraszirnekļiem nav. [[Galva]]s segmenta dorsālajā (muguras) pusē atrodas acu pauguriņš ar diviem actiņu pāriem, kas spēj noteikt tikai [[gaisma]]s virzienu un intensitāti. Vēl ir viens pāris „sānu orgānu”, kuru funkcija pagaidām vēl nav izpētīta.Dziļūdens formām, kas dzīvo pilnīgā tumsā, acu pauguriņš ar actiņām parasti ir reducējies. No citiem jūraszirnekļu [[maņu orgāni]]em var minēt sariņus un sīkas [[sensillas]], kuras klāj visu ķermeni, un it īpaši [[kājas]].
== Ekoloģija un barošanās ==
Šie mazie [[posmkāji]] plaši izplatīti dažādās pasaules daļās un pārsvarā dzīvo seklā jūrā, tomēr ir sastopami arī 7000 metru dziļumā. Tie apdzīvo gan [[jūra]]s, gan [[estuārijs|estuāriju]] vidi. Jūraszirnekļi efektīvi slēpjas zem akmeņiem, kā arī starp [[aļģes|aļģēm]], kas aug gar jūras piekrasti.

Jūraszirnekļi parasti pārtiek no mazkustīgiem, pie dibena pieaugušiem [[bezmugurkaulnieki]]em ar mīkstu ķermeni. Parasti tie ir [[zarndobumaiņi]]. Daudzi sublitorālie jūraszirnekļi barojas uz [[koraļļpolipi|koraļļpolipu]] kolonijām. Pie tam hidroīdu [[dzeļkapsulas]] jūraszirnekļiem nav bīstamas. Jūraszirnekļi ar lieliem snuķiem (tiem parasti nav heliforu) barojas ar [[aktīnijas|aktīniju]] [[audi]]em, tie pilnībā var iesūkt [[scifostomas|scifostomu]] — [[scifozoji|scifozoju]] (piem. [[Aurēlijas]]) [[polipi|polipa]] stadijas pārstāvi. Reizēm jūraszirnekļi ar heliforām atrauj miesas gabalus, pieliek pie mutes un ar snuķi tos iesūc. Daudzi jūraszirnekļi barībā izmanto [[sūneņi|sūneņus]], citi atkal ķer [[bentoss|bentosa]] [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[daudzsartārpi|daudzsartārpus]]. Daži jūraszirnekļi ēd arī [[aļģes]] un [[detrīts|detrītu]], bet tie ir izņēmumi. Jūraszirnekļi var arī ilgstoši badoties (līdz pat 18 mēnešiem).
== Sistemātika ==
Ir zināmas ap 1000 jūraszirnekļu sugas. Sastopamas arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].

'''Klase''' {{TaksoSaite|Pycnogonida}}
* kārta {{TaksoSaite|Pantopoda|Jūraszirnekļi}}
** dzimta {{TaksoSaite|Ammotheidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Callipallenidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Colossendeidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Endeidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Nymphonidae|Nimfonīdas}}
** dzimta {{TaksoSaite|Pallenidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Phoxichilidiidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Pycnogonidae}}
** dzimta {{TaksoSaite|Tanystylidae}}

{{Commonscat|Pycnogonida|Jūraszirnekļi}}

{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>k6s8splgxly70dx945lmymkhvr7i993</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fonēma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38990</id>
    <revision>
      <id>3675727</id>
      <parentid>3353246</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:15:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Afrikātas /t&amp;#865;s/ rašanās */sīkumi, replaced: [[morfoloģija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14547" xml:space="preserve">'''Fonēma''' ir valodas [[fonoloģija|fonoloģiskās]] sistēmas mazākā vienība.{{sfn2|Auziņa|Markus|Grigorjevs|2015|p=23}} Fonēma nav [[valodas skaņa]], taču viena vai vairākas valodas skaņas var būt fonēma. Varētu teikt, ka fonēmas statusa piemišanu vai nepiemišanu valodas skaņai nosaka spēja veidot '''funkcionālu kontrastu'''.{{sfn2|Andronovs|2015|p=76}}

== Fonēma un tās alofoni ==
Aplūkojot vārdu pāri ''pile'' un ''pīle'' (fonemātiski: {{IPA|/pile/}} un {{IPA|/piːle/}}, [[fonētika|fonētiski]]: {{IPA|[pile&amp;#x306;]}} un {{IPA|[piːːle&amp;#x306;]}}),{{efn|Ir ticis pieņemts, ka vārdu ''pīle'' &quot;putns&quot; izrunā ar stiepto [[zilbes intonācija|intonāciju]], tiek izmantota Auziņas, Markus un Grigorjeva [[IPA]] transkripcija latviešu valodai, kur pārīss patskanis tiek norādīts ar [[īsuma zīme|īsuma zīmi]] un zilbes intonācijas tiek uzlūkotas kā fonētiski analizējami suprasegmentāli (jeb [[prosodija|prosodiski]]) elementi — garš stiepti intonēts patskanis tiek uzlūkots kā pārgarš.}} ir iespējams nonākt pie secinājumiem:
*{{IPA|/iː/}} ir fonēma;
*{{IPA|/i/}} kvantitāte (resp. garums) ir fonoloģiski (funkcionāli) nozīmīgs.

Pieņemot, ka latviešu valodā notiek neuzsvērtu [[patskaņi|patskaņu]] redukcija (turklāt ne tikai pēc kvantitātes, bet zināmā mērā arī kvalitātes), fonēmai {{IPA|/iː/}} vārdā ''pilī'' atbildīs fonētiski atšķirīga skaņa — kvantitatīvi un nelielā mērā kvalitatīvi — īsāka un kaut kādā mērā reducēta jeb pietuvināta [[šva]]. Šādas valodas skaņas, kas veido vienu fonēmu sauc par [[alofoni]]em jeb fonēmas pozicionālajiem variantiem. Alofonu vidū šķir galveno variantu un sekundāros variantus. Galvenais variants ir visbiežāk sastopamais un var atrasties dažādās pozīcijās,{{sfn2|Auziņa|Markus|Grigorjevs|2015|p=23}} pēc citas definīcijas, viens no fonēmas galvenā varianta kritērijiem ir līdzība šīs fonēmas izolētai izrunai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/fon/fonetika.htm |title=Latviešu literārās valodas fonoloģiskās sistēmas īss apraksts |accessdate=2016-01-21 |publisher=AIlab |quote=Par fonēmas galveno variantu sauc tādu, ko izrunā izolēti vai pozīcijā, kurā ir niecīga apkārtējo skaņu ietekme (piem., pirmā ''a'' skaņa vārdā ''ala''). |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160203113431/http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/fon/fonetika.htm |archivedate=2016-02-03 }}&lt;/ref&gt;

Pēc pieminētā fonēmas varianta biežuma kritērija, pieņemot, ka latviešu valodā ir daudzi gadījumi, kuros {{IPA|/iː/}} būtu neuzsvērtā pozīcijā, būtu grūti izsecināt, kurš ir galvenais variants, kurš — sekundārais, taču, vadoties pēc kritērija par līdzību ar izolēti izrunātu fonēmu, var secināt, ka uzsvērts {{IPA|/iː/}} būtu uzskatāms par primāro variantu, bet kvantitatīvi un kvalitatīvi reducēts, neuzsvērts — par sekundāro.

Viennozīmīgāks piemērs ir [[velārs nazāls līdzskanis|velārais nazālais]] {{IPA|[ŋ]}}, kas ir velarizēts (t. i., uz atpakaļu pārvirzīts) fonēmas {{IPA|/n/}} sekundārais variants pirms [[velārs līdzskanis|velārajiem]] {{IPA|[k]}} un {{IPA|[g]}}, fonēmas {{IPA|/n/}} galvenais variants ir [[dentāls nazāls līdzskanis|dentālais nazālais]] {{IPA|[n]}}, jo tas ir biežāk sastopams. No {{IPA|[ŋ]}} alofoniskā statusa var arī izdarīt pieņēmumu, ka latviešu valodā nebūs iespējams atrast nevienu [[minimālais pāris|minimālo pāri]], kura vienīgā atšķirība būtu {{IPA|[n]}} un {{IPA|[ŋ]}} kontrasts. Hipotētisks mēģinājums pretnostatīt, piemēram, standarta latviešu ''banka'' {{IPA|[baŋːka&amp;#x306;]}}{{efn|Tiek pieņemts, ka vārdu ''banka'' &quot;iestāde&quot; izrunā ar stieptu intonāciju, stiepti intonētos diftongiskajos savienojumos [[skanenis]] ir garš.{{sfn2|Auziņa|2015|p=88}}}} un [[latgaliešu valoda|latgaliešu]] ''banka'' {{IPA|[banka&amp;#x306;]}} būtu bezjēdzīgs, jo fonoloģija pēc savas būtības darbojas kādas konkrētas valodas fonoloģiskās sistēmas kontekstā un latgaliešu valodai jeb dialektam ir no lejaslatviešu valodas atšķirīga fonoloģiskā sistēma.{{sfn2|Andronovs|2015|p=77}}

== Suprasegmentālas vienības ==
Kā jau pieminēts piemērā ar vārdu ''pilī'', latviešu valodā notiek neuzsvērtu patskaņu redukcija. Grigorjevs norāda, ka uzsvērtu garo patskaņu ilgums ir aptuveni 150—250 [[milisekunde|ms]], neuzsvērtu garo patskaņu — 120—160 ms,{{sfn2|Grigorjevs|2009|p=44}} tādējādi īsāko un garāko uzsvērtu un neuzsvērtu garu patskaņu realizāciju attiecības ir 1 : 0,8 un 1 : 0,64.

Taču šim nav sakara ar fonēmas {{IPA|/iː/}} pārgarumu vārdā {{IPA|[piːːle&amp;#x306;]}}, pārgarums ir suprasegmentālas jeb prosodiskas vienības — stieptas [[zilbes intonācija]]s — izpausme. Lauzta zilbes intonācija savukārt uzskatāma par suprasegmentālu glotalizāciju, piemēram, vārdā ''pīt'' {{IPA|[piːˀt]}}. Grigorjevs specifiski norāda, ka, piemēram, lauztā intonācija (resp. glotalizācija) nav apskatāma kā atsevišķa segmenta — fonēmas — iezīme, tā ir apskatāma kā suprasegmentāla vienība.{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=36}} [[Andra Kalnača|Kalnača]] norāda, ka suprasegmentālas vienības &quot;uzslāņojas&quot; uz jau gatava segmentāla pamata, viņasprāt, segmentālas vienības būtu vērtējamas kā primāras attiecībā pret suprasegmentālām vienībām.{{sfn2|Kalnača|2015|p=186}}

Īpaši izceļot fonēmas {{IPA|/iː/}} kvantitatīvu redukciju vārdā ''pilī'', to varētu fonētiski transkribēt kā pusgaru: {{IPA|[piliˑ]}}. Ja ņem vērā Grigorjeva novērojumus par garu neuzsvērtu patskaņu kvalitatīvu redukciju, kur augsts priekšējs {{IPA|/iː/}} neuzsvērtā pozīcijā reducējas uz gandrīz augstu gandrīz priekšēju {{IPA|/ɪː/}},{{sfn2|Grigorjevs|2009|p=42}} tad šo vārdu varētu transkribēt arī kā {{IPA|[pilɪː]}}, teorētiski abus variantus var arī kombinēt, lai norādītu pusgaru gandrīz priekšēju gandrīz augstu patskani — {{IPA|[pilɪˑ]}} —, norādot gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu redukciju. Visus šos variantus, kas teorētiski pilnīgi iespējami dzīvē, var uzskatīt par fonēmas {{IPA|/iː/}} alofoniem. {{IPA|/iː/}} pārgarums vārdā ''pīle'' savukārt uzskatāms par suprasegmentālas vienības izpausmi — tā nav alofonija.

== Latviešu valodas fonēmas ==
Saskaņā ar Grigorjevu latviešu valodā ir 12 [[patskaņi|patskaņu]] jeb monoftongu fonēmas: {{IPA|/i iː e eː æ æː ɑ ɑː ɔ ɔː u uː/}}{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=37}} un 26 [[līdzskaņi|līdzskaņu]] jeb konsonantu fonēmas {{IPA|/b t&amp;#865;s t&amp;#865;ʃ d d&amp;#865;z d&amp;#865;ʒ f g ɟ x ʝ k c l ʎ m n ɲ p r s ʃ t v z ʒ/}}.{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=57}}

=== Divskaņi ===
Latviešu valodniecībā valda vienprātība, ka latviešu valodā ir 10 [[divskaņi]] jeb diftongi: {{IPA|/ɑ&amp;#860;i ɑ&amp;#860;u e&amp;#860;i e&amp;#860;u i&amp;#860;e i&amp;#860;u ɔ&amp;#860;i ɔ&amp;#860;u u&amp;#860;i u&amp;#860;o/}}.{{efn|[[Lociņš]] apzīmē nedalāmu skaņu savienojumu.{{sfn2|Auziņa|Markus|Grigorjevs|2015|p=24}}}}{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=45}}

No funkcionāla (fonoloģiska) skatpunkta divi divskaņi — {{IPA|/i&amp;#860;e/}} un {{IPA|/u&amp;#860;o/}} — latviešu valodniecībā tiek tradicionāli uzskatīti par '''monofonēmām''', no šāda skatpunkta izriet, ka citi divskaņi ir atsevišķu fonēmu secības. Argumentu vidū ir arī to aplūkošana no [[diahronisks|diahroniskā]] (vēsturiskā) aspekta, noteiktā {{IPA|/n/}} mija (''{{piezīme|&amp;#42;|rekonstruēta forma}}in'' → {{IPA|/iː/}}; ''*an'' → {{IPA|/u&amp;#860;o/}}; ''*un'' → {{IPA|/uː/}}; ''*en'' → {{IPA|/i&amp;#860;e/}}; sal. [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''ranka&amp;#x300;'' &quot;roka&quot;) norāda, ka šie divi divskaņi latviešu valodā funkcionē kā gari patskaņi (no diahroniska skatpunkta).{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=46}}

Tomēr Grigorjevs no sinhroniskā aspekta piedāvā atzīt visus latviešu valodas divskaņus par monofonēmām, viens no argumentiem par labu šādai definīcijai ir Kanepari (''Luciano Canepari'') piedāvātā monofonēmiska divskaņa pazīme — monofonēmiska divskaņa realizācija nav atvasināma no tā apzīmēšanai lietotajiem simboliem atbilstošajiem monoftongiem. Saskaņā ar Grigorjeva pētījumiem neviena latviešu valodas divskaņa komponentu kvalitāte neatbilst to prototipiem.{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=46.—47}}

Fonoloģiski aplūkojot monoftongus un diftongus kā vienotu kategoriju, tos mēdz saukt par vokāļiem.{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=53}}

=== Afrikātas /t&amp;#865;s/ rašanās ===
Tādi gadījumi kā ''nakts'' noved pie jautājuma, vai šī vārda beigas būtu analizējamas kā divu fonēmu {{IPA|/t/}} un {{IPA|/s/}} secība vai viena fonēma — [[afrikāta]] {{IPA|/t&amp;#865;s/}}.

Kalnača (citējot [[Alīse Laua|Lauu]]) norāda, ka šajā gadījumā &quot;divi līdzskaņi saplūstot vienā, veido citu līdzskani&quot;.{{sfn2|Kalnača|2015|p=173}} No šāda skatpunkta vārdu ''nakts'' veidojošās fonēmas ir {{IPA|/n/}}, {{IPA|/ɑ/}}, {{IPA|/k/}}, {{IPA|/t&amp;#865;s/}} un nevis {{IPA|/n/}}, {{IPA|/ɑ/}}, {{IPA|/k/}}, {{IPA|/t/}}, {{IPA|/s/}}.

[[morfonoloģija|Morfonoloģijā]] šis tiek apskatīts kā morfu interferences jeb fūzijas gadījums. Vārds ''nakts'' sastāv no divām [[morfēma|morfēmām]] — ''nakt-'' un ''-s''. Šo morfēmu fonētiskas manifestācijas — morfi — šajā procesā saplūst vienotā nedalāmā veselumā.{{sfn2|Kalnača|2015|p=160}} No [[morfoloģija (valodniecība)|morfoloģijas]] skatpunkta tas, protams, nemaina faktu, ka vārds sastāv no divām morfēmām.

== Fonēmu klasifikācija pēc šķīrējpazīmēm ==
Fonoloģija un fonētika pārklājas fonēmu klasifikācijas sakarā. Fonēmas, ko kādas noteiktas valodas runātāji uzskata par atsevišķām skaņām, kaut arī vienai fonēmai var atbilst atšķirīgu skaņu diapazons, tiek klasificētas pēc nosacīti objektīvi izmērāmām fonētiskām pazīmēm. Latviešu valodas fonēmas var klasificēt gan pēc artikulārajām šķīrējpazīmēm, gan akustiskajām šķīrējpazīmēm.{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=33.—35}}

Bināro pazīmju nosaukumi ir pēc parauga [&amp;#x00B1;[[balsīgums|balsīgs]]], piemēram, fonēma {{IPA|/t/}} ir [&amp;#x2212;balsīgs], bet {{IPA|/d/}} — [+balsīgs]. Ja kādai fonēmai atkarībā no gadījuma pazīme var gan piemist, gan nepiemist, to apzīmē ar &amp;#x00B1;, piemēram, [&amp;#x00B1;[[zilbiskums|zilbisks]]] fonēmas {{IPA|/n/}} gadījumā, jo {{IPA|/n/}} ir spējīgs veidot zilbes kodolu.

[[Artikulācijas vieta]]s pazīmes — [labiāls], [koronāls], [dorsāls] un [radikāls] — ir unāras, t. i., vienas artikulācijas vietas pazīmes piemišana fonēmai automātiski neizslēdz citas artikulācijas vietas piemišanu, šī iemesla dēļ pazīmju tabulā tās apzīmē ar kāsīšiem piemišanas gadījumā, bet pazīmes nepiemišanas gadījumā tabulas šūnu atstāj tukšu.{{sfn2|Grigorjevs|2015|p=33.—35}}

Fonoloģiskās klasifikācijas tabulas ļauj ērti atlasīt fonēmas pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm. Šķīrējpazīmes izmanto tā saucamajās fonētiski fonoloģisko procesu formulās.

== Pasaules valodu fonoloģisko sistēmu salīdzinājums ==
''UCLA Phonological Segment Inventory Database'' (UPSID), kam Frankfurtes Universitāte ir izveidojusi ar interneta pārlūku izmantojamu [http://web.phonetik.uni-frankfurt.de/upsid.html tiešsaistes versiju], ļauj salīdzināt 451 valodas fonoloģiskās sistēmas.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
*{{laikraksta atsauce
| last1        = Auziņa
| first1       = Ilze
| last2        = Markus
| first2       = Dace
| last3        = Grigorjevs
| first3       = Juris
| editor1-last= Nītiņa
| editor1-first= Daina
| editor2-last= Grigorjevs
| editor2-first= Juris
| year        = 2015
| title       = Fonētikas un fonoloģijas vispārīgs raksturojums
| journal     = Latviešu valodas gramatika
| pages       = 22.—27. lpp
| publisher   = LU Latviešu valodas institūts
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-742-77-9
| ref         = CITEREFAuziņaMarkusGrigorjevs2015
}}
*{{laikraksta atsauce
| last        = Auziņa
| first       = Ilze
| editor1-last= Nītiņa
| editor1-first= Daina
| editor2-last= Grigorjevs
| editor2-first= Juris
| year        = 2015
| title       = Latviešu valodas fonētiski fonoloģiskie procesi un likumi
| journal     = Latviešu valodas gramatika
| pages       = 80.—94. lpp
| publisher   = LU Latviešu valodas institūts
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-742-77-9
| ref         = CITEREFAuziņa2015
}}
*{{laikraksta atsauce
 |last1     = Andronovs
 |first1    = Aleksejs
 |volume    = 69
 |issue     = 3/4
 |year      = 2015
 |title     = Daces Markus un Dzintras Bondas grāmatas ''Ievads fonoloģijā'' recenzija
 |journal   = Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis
 |pages     = 67.—78. lpp
 |publisher = [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]
 |url       = http://www.lza.lv/LZA_VestisA/69_3-4/7_Aleksejs%20Andronovs.pdf
 |ref       = CITEREFAndronovs2015
}}{{Novecojusi saite}}
*{{laikraksta atsauce
| last1        = Grigorjevs
| first1       = Juris
| volume= 746
| year        = 2009
| title       = Latviešu valodas divskaņu akustisks raksturojums
| journal     = Latvijas Universitātes raksti
| pages       = 40.—47. lpp
| publisher   = [[Latvijas Universitāte]]
| url    = https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1298
| ref         = CITEREFGrigorjevs2009
}}
*{{laikraksta atsauce
| last        = Grigorjevs
| first       = Juris
| editor1-last= Nītiņa
| editor1-first= Daina
| editor2-last= Grigorjevs
| editor2-first= Juris
| year        = 2015
| title       = Latviešu valodas skaņu un fonēmu sistēma
| journal     = Latviešu valodas gramatika
| pages       = 33.—75. lpp
| publisher   = LU Latviešu valodas institūts
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-742-77-9
| ref         = CITEREFGrigorjevs2015
}}
*{{laikraksta atsauce
| last        = Kalnača
| first       = Andra
|authorlink = Andra Kalnača
| editor1-last= Nītiņa
| editor1-first= Daina
| editor2-last= Grigorjevs
| editor2-first= Juris
| year        = 2015
| title       = Morfonoloģija
| journal     = Latviešu valodas gramatika
| pages       = 33.—75. lpp
| publisher   = LU Latviešu valodas institūts
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-742-77-9
| ref         = CITEREFKalnača2015
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodniecība]]</text>
      <sha1>c5sx6k0niowcb3c7uf11snleca1l9ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Braņevo apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40930</id>
    <revision>
      <id>3675770</id>
      <parentid>3232416</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T03:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sangjinhwa</username>
        <id>13835</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2754" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Braņevo apriņķis
| native_name = Powiat braniewski
| image_skyline = Posiadlosc slominskich.jpg
| imagesize = 300px
| image_caption = Lauku saimniecība Vilčentas gminas Dembinu ciemā
| settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield = POL powiat braniewski COA.svg
| image_map = Braniewo County Warmia Masuria.png
| map_caption = 
| subdivision_type = Apriņķis
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = Vojevodiste
| subdivision_name1 = [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]
| area_total_km2 = 1204.54
| population_total = 43 781
| population_as_of = 2006
| population_density_km2 = 
| population_urban = 
| population_blank1_title = Pilsētās
| population_blank1 = 23 319
| population_blank2_title = Laukos
| population_blank2 = 20 462
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Braņevo]]
| parts_type = Gminas
| parts = 7
| p1 = [[Braņevo]] (pilsētas)
| p2 = [[Braņevo (lauku gmina)|Braņevo]] (lauku)
| p3 = [[Fromborka]] (pilsētas-lauku)
| p4 = [[Lelkovo]] (lauku)
| p5 = [[Peņenžno]] (pilsētas-lauku)
| p6 = [[Ploskiņa]] (lauku)
| p7 = [[Vilčenta]] (lauku)
| blank_name = 
| blank_info = 
| website = http://www.powiat-braniewo.pl/ }}

'''Braņevo apriņķis''' ({{val-pl|powiat braniewski}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s ziemeļos. Robežojas ar Varmijas-Mazūrijas vojevodistes [[Bartošices apriņķis|Bartošices]], [[Lidzbarkas apriņķis|Lidzbarkas]] un [[Elblongas apriņķis|Elblongas apriņķiem]], kā arī [[Krievija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]] un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]].

==Apskates objekti==
*[[Braņevo dzelzceļa stacija]] (''Braniewo (stacja kolejowa)'')
*[[Braņevo jezuītu kolēģija]] (''Kolegium Jezuitów w Braniewie'')
*[[Braņevo pilsdrupas]] (''Zamek w Braniewie'')
*[[Fromborkas bazilika]] (''Bazylika archikatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny i św. Andrzeja we Fromborku'')
*[[Gladišes pils drupas]] (''Pałac w Gładyszach'')
*[[Slobitu pils drupas]] (''Pałac w Słobitach'')

==Galerija==
&lt;gallery&gt;
PKP_Braniewo.jpeg|Braņevo dzelzceļa stacija
Braniewo_-_Colegium_Hosianum.JPG|Braņevo jezuītu kolēģija
Braniewo_-_Castle_01.jpg|Braņevo pilsdrupas
Frauenburger_Dom_2010.jpg|Fromborkas bazilika
Gładysze_6.JPG|Gladišes pils drupas
Schlobitten_palace.jpg|Slobitu pils drupas
&lt;/gallery&gt;

==Ārējās saites==
*[https://web.archive.org/web/20190104181042/http://katedra-frombork.pl/ Fromborkas bazilika]

{{Polija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Varmijas-Mazūrijas vojevodistes apriņķi]]</text>
      <sha1>coth7ndp3bski7uoa3h43q55z3djlnl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leo Frobeniuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41785</id>
    <revision>
      <id>3675731</id>
      <parentid>3442458</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:19:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, [[morfoloģija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7425" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Leo Frobeniuss
|     vārds_orig = Leo Frobenius
|         attēls = Bundesarchiv_Bild_183-R29255,_Leo_Frobenius.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1873
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas impērija]]&lt;br/&gt;({{GER}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1938
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 9
|        m_vieta = [[Bigancolo]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]&lt;br/&gt;([[Pjemonta]], {{ITA}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = etnoloģija
|          grāds = 
|   darba_vietas = 
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Frankfurtes universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Leo Viktors Frobeniuss''' ({{val|de|Leo Viktor Frobenius}}, dzimis {{dat|1873|6|29}}, miris {{dat|1938|8|9}}) bija vācu etnologs un sociālais antropologs, [[difuzionistu skola]]s pārstāvis. Viens no ievērojamākiem sava laika etnologiem un [[aizvēstures māksla]]s pētniekiem.

== Dzīvesgājums ==

Leo Frobeniuss dzimis 1873. gadā [[Berlīne|Berlīnē]], viņa tēvs bija [[Prūsija]]s virsnieks, un, kā jau augot militārista ģimenē, viņš bērnībā bieži pārcēlās, tāpēc palika bez [[ģimnāzija]]s diploma, uzsāka apgūt tirdzniecību. Kā vēsta „Frobeniusa Institūta Frankfurtē pie Mainas” mājaslapa, Frobeniusa interese par etnoloģiju sākusies jau bērnībā, viņu ļoti esot iespaidojuši „lielie [[Āfrika]]s pētnieki”: Heinrihs Barts, Gerhards Rohlfs, Gustavs Nachtigals, Georgs Schveinfurths. Paralēli tirdzniecības mācībām viņš pievērsās arī etnoloģijas studijām, brīžiem brīvprātīgi strādājot dažādos muzejos tā laika prominentākajos etnogrāfijas muzejos Brēmenē, Bāzelē un Leipcigā, kurus var nodēvēt par Frobeniusa īstajām universitātēm. Frobeniuss gan mēģināja iegūt grādu, iesniedzot disertāciju Āfrikas cilšu kultūras tēmu [[Frankfurte]]s Universitātē, bet tam laikam saturs šķita pārāk nepieņemams un atšķirīgs no kopējās zinātniskās domas, ka disertāciju noraidīja. Frobeniuss līdz ar to novērsās no universitātēm, un turpināja savu ceļu. Lai gan vēlāk viņam piešķīra goda profesora titulu Frankfurtes Universitātē, Frobeniuss nekad netika lasījis lekcijas.

== Zinātniskā darbība ==

Jau 1898. gadā (25 gadu vecumā)Leo Frobeniuss nodibināja savu „Āfrikas arhīvu”, kuru 1925. gadā pats pārdēvēja par „Kultūrmorfoloģijas institūtu” un pēc viņa nāves, 1945. gadā tas tika pārdēvēts par „Frobeniusa Institūtu Frankfurtē pie Mainas”. Tajā pat gadā iznāca viņa pirmais zinātniskais darbs „Ursprung der afrikanischen Kulturen“ (Āfrikas kultūru izcelšanās), kurā turklāt pirmo reizi pasaulē tiek runāts par kultūras loka teoriju. No 1904. līdz 1935. gadam Frobeniuss bieži devās ekspedīcijās (kopā 12) uz Āfriku, kurās papildināja savas zināšana par šo kontinentu. Ekspedīcijas notika tādās vietās kā [[Kongo]], [[Sudāna]], Ziemeļrietumāfrika: [[Maroka]], [[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Nigērija]], [[Kamerūna]], [[Eritreja]], [[Dienvidāfrika]], [[Libāna]]. Tajā pat laikā publicēja vairākus darbus, tajā skaitā savu Āfrikas tautu nostāstu sakopojumu. 1932. gadā Frobeniusam piešķira goda doktora grādu Frankfurtes Universitātē, 1936. gadā viņš kļuva par Frankfurtes Pasaules Kultūras muzeja direktoru. Leo Frobeniuss mira 1938. gadā.

=== Nozīmīgākās idejas ===

Frobeniuss pirmais ievieš zinātnisku kultūras parādību kartografēšanas principu, un, kā jau minēju, pirmais runā par kultūras loka teoriju. Viņš izdala Āfrikas teritorijā dažādus kultūras apgabalus, katram no kuriem ir raksturīgas dažādas atsevišķas pazīmes, galvenokārt materiālajā kultūrā, kas ir visuzskatāmākās. Taču atšķirībā no vēlākajiem kultūras loka teorijas izstrādātājiem un piekritējiem (F. Grēbnera, B. Ankermana), viņš kultūras loku uzskata par pilnīgu kompleksu, nevis atsevišķu pazīmju kopu.

Tad pat tiek radīta arī [[kultūra]]s [[morfoloģija (kultūra)|morfoloģijas]] ideja, kuru Frobeniuss būtībā patapina no dabas zinātnēm. Bioloģijā morfoloģija ir zinātne par dzīvo organismu veidu un uzbūvi un to pārmaiņām individuālajā un vēsturiskajā attīstībā. Tieši tāda veida izpēti kultūrai veic Frobeniuss. Turklāt nav sagadīšanās, ka bioloģiskā morfoloģija ir zinātne par „dzīvajiem organismiem”, jo Frobeniuss tieši tā saprot kultūru. Viņaprāt kultūra ir dzīvs [[organisms]], kas dzimst un mirst, tās izmaiņas pielīdzināmas dzīves ciklam - bērnība, kurai raksturīga demonizācija un mitoloģizācija; jaunība, kurai raksturīga reliģijas; briedums, kam raksturīga filozofijas kontaktu ar dabu zušana; vecums, kam raksturīga [[industrializācija]], [[zinātne]]s un [[tehnika]]s strauja attīstība. Turklāt kultūru nerada cilvēki, kultūra ir pati par sevi, neatkarīga. Cilvēks drīzāk ir tikai kultūras produkts, nevis objekts. Tomēr kultūra nevar pastāvēt bez cilvēka, un bez cilvēka tā nevar izplatīties. Kultūrai, kā jau dzīvam organismam ir sava dvēsele - „Paideuma”-, kas ir tautas garīgā struktūra, būtībā Frobeniusa Paideuma ir tā pati mūsdienu mentalitāte. ja kultūra ir dzīvs objekts, tad diezgan loģiska šķiet Frobeniusa doma, ka tai ir arī dzimums - pastāv vīrišķā un sievišķa kultūra. [[Sahāra|Sahārā]] un Ziemeļāfrikā viņš izdala telūrisko (vīrišķo) kultūru, kurai raksturīga tiekšanās uz augšu no zemes, kā augiem - gultas uz kājām, mājas uz pāļiem utt. Htoniskai kultūrai raksturīga tiekšanās zemē iekšā - pazemes apbedījumi, zemnīcas utt. Saduroties šim kultūrām varēja rasties t. s. augstās kultūras, gluži kā citiem dzīviem organismiem, jauni rodas tikai saskarsmē starp vīrišķo un sievišķo.

=== Nozīmīgākie darbi ===

* ''Ursprung der afrikanischen Kulturen'' (Āfrikas kultūru izcelšanās)
* ''Und Afrika sprach'' (un Āfrika runā)
* ''Auf den Trümmern des klassischen Atlantis'' (Klasiskās Atlantīdas drupu virsotnē)
* ''An der Schwelle des verehrungswürdigen Byzanz'' (Uz godājamās Bizantijas sliekšņa)
* ''Unter den unsträflichen Äthiopen'' (Zem nenosodāmās Etiopijas)
* ''Kulturgeschichte Afrikas'' (Āfrikas kultūras vēsture)
* ''Paideuma - Umrisse einer Kultur- und Seelenlehre'' (Paideuma — pārskats par kultūras un dvēseles teoriju)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.frobenius-institut.de/index_en.htm. Frobenius institut]{{Novecojusi saite}} (angļu, vācu val.)
* [http://persona.rin.ru/view/f/0/19917/frobenius-frobenius-leo Leo Frobenius] (krievu val.)

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frobeniuss, Leo}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Etnologi]]
[[Kategorija:Arheologi]]
[[Kategorija:Berlīnē dzimušie]]</text>
      <sha1>rc9utdbxanmdgsp5zhsdd3oomlcdlm5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karēļu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42335</id>
    <revision>
      <id>3675701</id>
      <parentid>3413187</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:02:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[Klasifikācija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2030" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{| style=&quot;width: 300px; margin: 0 0 0.5em 0.5em; float: right; clear: right; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse;&quot; border=1
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-size:120%; color: white; background-color: blue;&quot;|Karēļu valoda (''karjala'')
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |Valstis, kur runā:
|[[Somija|Somijā]], [[Krievija|Krievijā]]&lt;br /&gt;
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |Reģioni:
|[[Karēlija]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |Valodas pratēji:
|52 880 [http://www.suri.ee/uralic.html]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |[[Izplatība]]:
| -
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |Klasifikācija:
|[[urāliešu valodas]] &lt;br /&gt; [[somugru valodas]] &lt;br /&gt; [[Baltijas jūras somu valodas|Baltijas jūras]]
|-
! colspan=&quot;2&quot;|Oficiālais statuss
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |Valsts valoda:
| -
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |[[Regulatora institūcija]]:
| -
|-
! colspan=&quot;2&quot;|Valodas kods
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |[[ISO 639]]-1|| -
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |ISO 639-2||krl
|-
| style=&quot;vertical-align: top; padding-left: 0.5em;&quot; |ISO 639-3||krl
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align: center; padding-bottom: 0.5em;&quot; |Skatīt arī: [[Valoda]] — [[Valodu saraksts]]
|}

'''Karēļu valoda''' ir viena no [[somugru valodas|somugru valodām]], kura ir ļoti tuva [[somu valoda]]i un reizēm tiek uzskatīta par [[somu valoda]]s [[dialekts|dialektu]]. Visvairāk tiek runāta [[Karēlija|Karēlijas Republikā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[Dialekts|Dialekti]], kurus runā [[Somija]]s [[Karēlija]]s dienvidos un ziemeļos, nav uzskatāmi par karēļu valodu, bet [[Somu valoda]]s [[dialekts|dialektiem]].

{{val-aizmetnis}}

{{Incubator|code=krl}}

{{Urāliešu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Somugru valodas]]
[[Kategorija:Karēlijas Republika]]</text>
      <sha1>t99nkb4vlnfr94096g0lohbdlnow7pl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igates pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47863</id>
    <revision>
      <id>3675848</id>
      <parentid>3232455</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:35:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1 teikums.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1436" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:Igates pils 2000-10-07.jpg|thumb|250px|Igates pils 2000. gadā]]
'''Igates pils''' atrodas [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]] [[Igate|Igatē]]. Pirmoreiz rakstos minēta 1455. gadā, kad [[Fītinghofi|Idsels Dideriks Fītinghofs]] ciemu un muižu pārdeva Pēterim [[Borhi|fon der Borham]]. Muižas nosaukums ir vairākkārt mainījies.

Ap 1880. gadu Igates muižā tika uzcelta kungu māja neorenesanses stilā. Ēku projektējis [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]] fon Pistolkorsu dzimtai, celtnē demonstrējot atturīgu un izsmalcinātu lakonismu. 1934. gadā muižas dzīvojamo ēku nopirka Latvijas bērnu savienība un pilī atradās bērnu internāts. 1940. gada vasarā tas tika pārveidots par bērnu namu. Sākot ar 1972. gadu Igates pils atradās Lauksaimniecības ministrijas pārziņā. 1996. gadā Igates pili savā īpašumā pārņēma [[Valsts nekustamā īpašuma aģentūra]].  2001. gadā pabeigta pils atjaunošana un sakopts ainavu parks ar dīķiem.

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas Piļu un muižu asociācija]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080218122205/http://www.igatespils.lv/ Igates pils mājaslapa]
{{coord|57|22|48|N|24|41|11|E|display=title|type:landmark}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Vidrižu pagasts]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Igate]]</text>
      <sha1>nublcckxymdgv06gc79mta93xnbmd8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kladistika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51088</id>
    <revision>
      <id>3675702</id>
      <parentid>2904312</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:02:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[klasifikācija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1563" xml:space="preserve">[[Attēls:Kladogramma.JPG|300px|thumb|Kladogrammas piemērs, kurā attēlotas savstarpējās evolūcijas attiecības starp dažādiem kukaiņiem.]]

'''Kladistika''' ({{val-el|κλάδος, klados - zars}}) ir [[suga|sugu]] hierarhiska [[Organismu klasifikācija|klasifikācija]], kura balstīta uz [[evolūcija]]s priekštečiem. Kladistika ir atšķirīga no citām [[taksonomija]]s klasifikācijām ar to, ka galvenā uzmanība tiek vērsta uz [[evolūcija|evolūciju]] (nekā uz sugu savstarpējo līdzību), tāpēc tai ir liels uzsvars uz objektīvu un kvalitatīvu [[analīze|analīzi]]. Kladistikā tiek veidotas [[diagramma]]s, kuras sauc par '''kladogrammām'''. Kladogrammās tiek attēlotas savstarpējās evolūcijas attiecības. Lai veiksmīgi varētu veidot kladogrammas, svarīgi ir veikt [[DNS]] un [[RNS]] analīzes. Atlikušo darbu, salikt sugas pa plauktiņiem pēc DNS un RNS analīzēm, veic [[datorprogramma]]s. Viens no kladistikas zinātnes pamatlicējiem ir [[vācieši|vācu]] entomologs [[Villijs Hennings]] (''Willi Henning''), kurš izveidoja ''filoģenētisko sistemātiku''.&lt;ref&gt;''Phylogenetic Systematics'' ir Henninga 1966. gadā izdotās grāmatas nosaukums&lt;/ref&gt; Termins [[filoģenētika]] bieži tiek lietots, kā sinonīms kladistikai, bet tas gluži nav viens un tas pats. Kladistika pamatā ir [[bioloģija]]s apakšnozare, bet pēdējos gados tā ielaužas arī citās starpdisciplīnās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{commonscat|Cladistics}}
{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Taksonomija]]
[[Kategorija:Ģenētika]]</text>
      <sha1>r37tsazmlpio8mxswoyy20579ztrmli</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51479</id>
    <revision>
      <id>3675884</id>
      <parentid>3606129</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1486" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}}
[[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]]
{{wiktionary}}

'''Gejs''' (no [[angļu valoda]]s ''gay'') ir [[vīrietis|vīriešu]] kārtas [[homoseksualitāte|homoseksuāla]] persona. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu (amerikāņu) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: ''jautrs'', ''bezrūpīgs'', ''amorāls'',&lt;ref&gt;Apzīmējums &quot;gejs&quot; tika īpaši tad pielietots, kad runa bija par prostitūtām. Arī &quot;prieka mājas&quot; agrāk nereti tika sauktas par &quot;geju mājām&quot; (&quot;gay house&quot; angļu val.). Salīdz. WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.&lt;/ref&gt; ''bezkaunīgs''. Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls [[Homoseksualitāte|homoseksuālu]] vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (gay) tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.&lt;ref&gt;WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.&lt;/ref&gt; Viens no slavenākajiem gejiem ir Jozefs Bidens un '''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis'''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{seksualitāte}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Seksuālā orientācija]]</text>
      <sha1>57kwvu4vljx5k1n5zpxkigaxp9dee3y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675901</id>
      <parentid>3675884</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675884</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1370" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}}
[[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]]
{{wiktionary}}

'''Gejs''' (no [[angļu valoda]]s ''gay'') ir [[vīrietis|vīriešu]] kārtas [[homoseksualitāte|homoseksuāla]] persona. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu (amerikāņu) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: ''jautrs'', ''bezrūpīgs'', ''amorāls'',&lt;ref&gt;Apzīmējums &quot;gejs&quot; tika īpaši tad pielietots, kad runa bija par prostitūtām. Arī &quot;prieka mājas&quot; agrāk nereti tika sauktas par &quot;geju mājām&quot; (&quot;gay house&quot; angļu val.). Salīdz. WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.&lt;/ref&gt; ''bezkaunīgs''. Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls [[Homoseksualitāte|homoseksuālu]] vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (gay) tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.&lt;ref&gt;WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{seksualitāte}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Seksuālā orientācija]]</text>
      <sha1>7tm59p1rxx1jphwklhrl8ypkd6uonyu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Venēdiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55561</id>
    <revision>
      <id>3675740</id>
      <parentid>3278590</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:21:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[morfoloģija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1332" xml:space="preserve">'''Venēdiks''' (Venēdu valoda, ''Wenedyk'') ir [[mākslīgā valoda|mākslīgā]] poļu-romāņu [[valoda]], kuru 2002. gadā izstrādāja [[Nīderlande]]s valodnieks [[Jans van Stēnbergens]], vadoties no [[fantastika|fantastiska]] pieņēmuma, ka Polija būtu bijusi iekļauta Romas impērijā un latinizēta. Valodas [[vārdu krājums]] un [[morfoloģija (valodniecība)|morfoloģija]] pārsvarā bāzējas uz [[latīņu valoda]]s, kamēr [[sintakse]]s, izrunas un [[pareizrakstība]]s pamatā ir [[poļu valoda]]. 2005. gadā valoda tika ievērojami pārstrādāta.

[[Bībele]]s lūgšana &quot;[[Tēvreize|Mūsu tēvs debesīs]]&quot; venedikā:

&lt;blockquote&gt;
''Potrze nostry, kwały jesz en czałór, sąciewkaty si twej numię.'' &lt;br /&gt;
''Owień twej rzeń.'' &lt;br /&gt;
''Foca si twa włątać, komód en czału szyk i sur cierze.'' &lt;br /&gt;
''Da nów odzej nostry pań kocidzany.'' &lt;br /&gt;
''I dziemieć nów nostrze dziewta, komód i nu dziemiećmy swór dziewtorzór.'' &lt;br /&gt;
''I nie endycz nosz en ciętaceń, uta liwra nosz dzie mału.'' &lt;br /&gt;
''Nąk twie są rzeń i pociestać i głurza, o siąprz. Amen.''
&lt;/blockquote&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080220031159/http://steen.free.fr/wenedyk/ Sākumlapa]

[[Kategorija:Mākslīgās valodas]]
[[Kategorija:Poļu valoda]]
[[Kategorija:Romāņu valodas]]</text>
      <sha1>16tkcajwjopzl0epvz0ptokyu6ei1rr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Kopienas portāls</title>
    <ns>4</ns>
    <id>58570</id>
    <revision>
      <id>3675753</id>
      <parentid>3674455</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:17:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MediaWiki message delivery</username>
        <id>42254</id>
      </contributor>
      <comment>/* The 2022 Board of Trustees election Community Voting period is now open */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="213938" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? ==

Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām &quot;saturīgākām&quot; diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu &quot;help desk&quot;, tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo:
* vairāk newbie-friendly (POV)
* vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi)

Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs &quot;ai, dari Edgar, ko gribi&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)

;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā
# {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST)
# {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST)
# {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST)

=== Diskusija ===
Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST)
:Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds &quot;kanāls&quot; — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST)
::Es vairāk sliecos uz &quot;Help desk&quot; tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST)
:::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST)
::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? &quot;Dalībnieku atbalsts&quot; gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā &quot;Palīdzība&quot;. tādā ziņā &quot;Ātrā palīdzība&quot;, lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir &quot;Palīdzības dienests&quot;. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST)
:::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? &quot;Palīdzības dienests&quot; ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET)

== Statistiskās informācijas aktualizēšanas optimizācija ==

Sveiki,

Man darbā uzdeva painteresēties par linked open data iespējām un publicēt mūsu (Centrālās statistikas pāvaldes) datus pieejamākus, atvērtākus, savienojamākus.
Doma arī, lai, piemēram, mūsu aktuālākos datus pēc iespējas automātiskāk varētu ievadīt wikidata/wikipedia, lai tie tiktu izmantoti. Bet tā kā ar wiki pasauli pagaidām vēl esmu uz Jūs, tad gribēju lūgt kopienas palīdzību, kā šo visu efektīvāk organizēt, kas vēlāk varētu noderēt ne tikai starp CSP-&gt;wiki, bet arī citām oficiālām Latvijas iestādēm:

Pagaidām izdarītais:
1) Centos caur openrefine ielādēt visu novadu iedzīvotāju skaitu 2020. gada 1. janvārī
Tas man izdevās daļēji, ielādējās ne visi novadi, jo meta errorus, ka pārāk bieži/ātri notiek wikidata editošana.
Šim man būtu nepieciešams wiki bota konts?
Vēl arī jauājums vai var automatizēt, ka jaunāko pievienoto datu vērtībai var uzlikt nevis normal, bet preferred vērtību?

2) Alojas novadam LV un EN wikipēdijā izmantojot wikidata moduli uztaisīju, lai ņem preferred iedzīvotāju skaita vērtību no wiki data.
Šis izdevās, bet, protams, šķiet neefektīvi to manuāli bakstīt katram novadam iekšā, tā kā ir vairāk nekā 100 novadi, ja vēl to gribētu darīt statistikas reģioniem, pagastiem, pilsētām.
Ir automatizēti veidi kā ģenerēt/atjaunot infokastes, un tādas, kur vērtības ir savienotas ar wikidata?

Un pēdējais jautājums, ja CSP šos datus nopublicētu wikidata vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi arī atsevišķi tos publicēt RDF formātā CSP mājaslapā?
Līdz šim Linked data/Semantic web, cik saprotu, nav ticis izmantots CSP tāpat arī citu valstu statistikas iestādēm līdz šim ļoti dažādi veicies ar linked data tehnoloģijas ieviešanu. Pašlaik, mēģināju ielādēt no CSV ar open refine, kā to būtu efektīvāk darīt? Vai, ja dati tiktu pirms tam nopublicēti RDF formātā, to būtu vieglāk izdarīt, automatizēt? {{unsigned|Liinisx}}
:{{ping|Edgars2007|Voll}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.46 (EET)
::{{ping|Liinisx}}: mūsu kopienā esam apmēram 3-5 cilvēki, kam šajā varētu būt vismaz minimāla kompetence (pamatā cilvēki te raksta enciklopēdiju). Wikidata virziens ir pareizais un to vajadzētu turpināt. Tehnisku palīdzību vislabāk būtu iegūt tieši ar Wikidata kopienu saistītos kanālos (komunikācija angliski) — ir [https://t.me/joinchat/AZriqUj5UajwQxn1aZ9WOg aktīvs Telegram kanāls], epasta liste, [[:d:Wikidata:Tools/OpenRefine|OpenRefine palīdzības lapa]]. Lieliem importiem vajadzēs bota kontu, to jālūdz veidot Wikidata, bet pirms tam būs &quot;jāuzkrāj reputācija&quot;. Alojas novads ir OK, bet var likt arī uzreiz veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] (tikai uzmanīgi, jo salauztas var tikt vairāk lapas). Par &quot;prefferd&quot; vērtību: izskatās, ka tādas iespējas vēl nav, bet [https://github.com/OpenRefine/OpenRefine/issues/2326 ir atvērts pieteikums]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.59 (EET)
::{{ping|Papuass|Edgars2007|Voll}}: Man jautājums par to, kā notiek atjaunošana infokastēm, jo es veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] veicu izmaiņas (lai automātiski ielasa preffered vērtību no wikidata), bet jau izveidotajiem novadiem, kur izmantota infokaste, nemainās vērtība pie iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju skaita gada. Vai un kā ir iespējams, ka tiek automātiski atjaunota vērtība visu novadu infokastēs tikai pie &quot;iedzīvotāji&quot; un &quot;iedzīvotāji gads&quot;? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.16 (EET)
:::Skatos, ka izmaiņa bija tikai [[Veidne:Latvijas novada infokaste/doc]] (dokumentācijas piemērā), nevis pašā veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.57 (EET)
::::Tad attiecīgi būs problēma, ka {{u|Liinisx}} nav ļauts labot [[Veidne:Latvijas novada infokaste]], jo veidne ir aizsargāta pret vandalismu, kas ietekmē daudzas lapas vienlaikus. Aicināšu nepadoties un turpināt rīkoties :), un [[Veidnes diskusija:Latvijas novada infokaste|diskusijā]] sazināties ar citiem saistībā ar šo veidni. --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 13.26 (EET)
:::::1) Nesapratu līdz galam, kā es varu iegūt tiesības to rediģēt? Kā var zināt, kam tas ir jāvaicā? 2) Tātad, ja man izdotos to rediģēt, vai jau izveidotajās infokastēs Latvijas novadiem šis Wd modulis ievietotos automātiski vai arī tas jāiekopē 100 lapās ar roku? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 14.37 (EET)
::::::Iedevu attiecīgās tiesības, tagad vajadzētu varēt rediģēt. Bet lūgums pēc izmaiņām obligāti rūpīgi pārliecināties, vai tās strādā korekti. Protams, modulim jāstrādā automātiski visur, tāda jau ir veidnes jēga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 15.28 (EET)
:::::::Vēlams gan būtu tā, ka dati nāk no Wikidata, ja lokāli nav ielikta cita vērtība, lai veidnē varētu ielikt vērtību, ja kaut kas nav salabojams Vikidatos. Tad gan būs jāsalabo tie 100 raksti, lai izņemtu ārā ar roku ieliktās vērtības (to gan @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varētu izdarīt ar botu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 16.55 (EET)
::::::::Pašlaik neizskatās labi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 17.27 (EET)
:::::::::Pagaidām atcēlu izmaiņas. Nebiju pamanījis, ka arī pagasti izmanto novada infokastes veidni un visiem pagastiem wikidatos ir normal nevis prefered ranks, tāpēc tur vispār uz brīdi rādījās tukšums. Tāpat arī bija citas problēmas, pie noformējuma, sakarā arī ar to, ka tur bija ievadītās vērtības, kurām palika atsauces apakšā, kā arī nesmuki izskatījās, ka radās pilns datums nevis gads un daži cipari pārlec uz nākamo rindu. Mēģināšu mainīt moduli uz WikidataIB un atrisināt tās problēmas, jo tur var mainīt datuma formātu + vairāk funkciju ifthen utml. --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 20.01 (EET)
::::::::::Liekas, ka tagad ir OK. Bet pilnai laimei vajadzētu iedzīvotāju blīvumu automātiski pārrēķināt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 17.22 (EET)
:::::::::::Labāk ir, bet nav ideāli, tomēr rādās tā liekā atsauce apakšā wikipēdijā ar roku ierakstītajai vērtībai, pat, ja vērtība netiek izmantota. Rīt paskatīšos, ko darīt ar platību un blīvumu. Starp citu, kā Jūs domājāt, kā pareizāk būtu rēķināt blīvumu? No sauszemes platības vai kopējās platības?--[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.17 (EET)
::::::::::::Nav jau precizēts nedz mums, nedz Vikidatos, nedz [https://www.vzd.gov.lv/lv/administrativo-teritoriju-un-teritoriala-iedalijuma-vienibu-platibas VZD], kas tās ir par platībām :) Vismaz lai infokastēs aritmētiski pareizi būtu izrēķināts no esošajiem skaitļiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.36 (EET)
:::::::::::::Ok, kas ir ar to iedzsk. veidni {{tl|iedzsk}} ? Vai viņa nezaudē jēgu, ja CSP apņemās reizi gadā atjaunot visus iedzīvotāju skaitus WIKIDATos novadiem, republikas un novada pilsētām, statistikas reģioniem? (plus es sataisīju kodu, ka arī wikidatos iepriekšējās preferred rank vērtības tiek nomainītas par normal un jaunajai piešķirta preferred.) Tad varētu likt pēc tāda paša principa Apdzīvotas vietas veidnē iekšā to kodu, ko ierakstīju novadiem? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 22. februāris, plkst. 15.42 (EET&gt;

== Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) ==

Labdien!

Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET)
:Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks.  --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET)
::Principā visus &quot;... novads (2021)&quot; rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - &quot;Teritoriālais iedalījums&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET)
:::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET)
:::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET)

Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST)
:Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada  Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.&lt;br/&gt;Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST)

== Izaugsmes eksperimenti ==
{{phabricator|T278191}}
Wikimedia Foundation &quot;[[:mw:Growth|Izaugsmes komanda]]&quot; jau vairākus gadus strādā pie uzlabotas jaunpienācēju pieredzes. Pēc būtības tās ir vairākas īpašās lapas un labāka saziņa ar citiem dalībniekiem, kas varētu viņiem palīdzēt. Viņu publicētie mērījumu rezultāti rāda, ka viņu rīki dod statistiski izmērāmu labumu tādās vidēja izmēra Vikipēdijās kā mūsējā.

Piedāvāju šos rīkus ieviest arī mūsu Vikipēdijā. Lai to izdarītu, jāsakārto pāris veidnes, jāizveido kāda palīdzības lapa un jāiztulko kaudzīte dokumentācijas lapu un lietotāja saskarne (esmu jau iesācis un turpināšu), kā arī jāatrod vairāki dalībnieki, kas vēlas būt atsaucīgi mentori (skolotāji) šiem jaunpienācējiem.

:Ja ir vēlme pamēģināt, kā darbosies dažas no šīm jaunpienācēju iespējām (un notestēt tulkojumu), tad to var izdarīt [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Homepage Testa vietnē]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) 

=== Atbalstu ===
* (kā iniciatīvas pieteicējs) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 00.22 (EET)
* {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 17.12 (EET)
* {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 29. marts, plkst. 01.17 (EEST)
* {{par}} --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 17.37 (EEST)
* {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 18.28 (EEST)
* {{par}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST)
* {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST)
* {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST)

=== Eksperimenti ir ieslēgti ===
Eksperimenti ir ieslēgti, bet tie vēl nav pieejami jaunpienācējiem. Apmeklējiet [[Special:Sākumlapa]] un paspēlējaties, vai nerodas kādas problēmas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 00.18 (EEST)

:23. jūnijā šī iespēja tiks ieslēgta visiem jaunajiem kontiem. Labojumus, kas veikti šo eksperimentu rezultātā, atzīmēs ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:RecentChanges&amp;tagfilter=newcomer+task īpašu atzīmi].  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 18.38 (EEST)
::kādēļ 'uzdevums'? varbūt 'devums'? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST)
::Labajā pusē apakšā drukas kļūdiņa (rasktu --&gt; rakstu). Citādi neredzu nekādas problēmas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.31 (EEST)
:::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] būs labots.
:::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], jo tur ir dažādi uzdevumi pa kategorijām un pēc grūtības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.43 (EEST)

=== Mentori ===
Aktīvajiem dalībniekiem lūgums apsvērt pieteikšanos [[Palīdzība:Mentori|mentoru]] sarakstā. Pēc pieteikšanās jaunie dalībnieki savā [[Special:Sākumlapa|īpašajā sākumlapā]] (to var lietot arī pieredzējušie) redzēs jūs kā personu, kam var uzdot jautājumu. Nekāda lielā slodze tā nav - divu nedēļu laikā {{u|Egilus}} saņēma pāris jautājumus, bet es nevienu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 11.45 (EET)

== Универсальный Кодекс Поведения ==

&lt;div lang=&quot;ru&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
=== Вторая фаза Универсального Кодекса Поведения ===

[[:wmf:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Универсальный кодекс поведения (УКП)]] обеспечивает универсальную основу приемлемого поведения для всего движения Викимедиа и всех его проектов. В настоящее время проект находится на фазе 2, где намечаются четкие пути правоприменения. Вы можете прочитать больше о проекте на [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|странице самого проекта]].

==== Редакционный Комитет: Прием заявок ====

Фонд Викимедиа набирает добровольцев для подключения их к комитету по разработке процесса, чтобы сделать кодекс применимым. Добровольцы в комитете будут посвящать от 2 до 6 часов в неделю с конца апреля по июль и снова в октябре и ноябре. Важно, чтобы комитет был разнообразным и инклюзивным, и имел широкий спектр опыта, включая как опытных пользователей, так и новичков, а также тех, кто получил или ответил на них, также тех, кто был ложно обвинен в преследовании.

Чтобы подать заявку и узнать больше об этом процессе, см. [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|страницу редакционного комитета]].

==== Общественные консультации 2021 года: Уведомление и набор добровольцев/переводчиков ====

С 5 апреля по 5 мая 2021 года во многих проектах Викимедиа будут вестись дискуссии о том, как обеспечить соблюдение УКП. Мы ищем добровольцев для перевода ключевых материалов, а также для проведения консультаций на их родных языках или проектах с использованием предложенных [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations/Discussion|ключевых вопросов]]. Если вы заинтересованы в добровольном участии в любой из этих ролей, пожалуйста, [[:m:Talk:Universal Code of Conduct/2021 consultations|свяжитесь с нами]] на любом языке, который вам наиболее удобен.

Подробнее об этой работе и других обсуждениях, читайте в разделе [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations|УКП/Консультации 2021]].

-- [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[User talk:Xeno (WMF)|обсуждение]])
&lt;/div&gt;

2021. gada 5. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Russian_announcement&amp;oldid=21301475 --&gt;

== Global bot policy changes ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:hello}}!

I apologize for sending a message in English. {{int:please-translate}}. According to [[:m:Bot_policy/Implementation#Where_it_is_policy|the list]], your wiki project is currently opted in to the [[:m:Bot_policy#Global_bots|global bot policy]]. As such, I want to let you know about some changes that were made after the [[:m:Requests for comment/Refine global bot policy|global RfC]] was closed.

*Global bots are now subject to a 2 week discussion, and it'll be publicized via a MassMessage list, available at [[:m:Bot policy/New global bot discussion|Bot policy/New global bot discussion]] on Meta. Please subscribe yourself or your wiki if you are interested in new global bots proposals.
*For a bot to be considered for approval, it must demonstrate it is welcomed in multiple projects, and a good way to do that is to have the bot flag on at least 5 wikis for a single task.
*The bot operator should make sure to adhere to the wiki's preference as related to the use of the bot flag (i.e., if a wiki doesn't want a bot to use the flag as it edits, that should be followed).

Thank you for your time.

Best regards,&lt;br /&gt;
—'''''&lt;span style=&quot;font-family:Candara&quot;&gt;[[User:Tks4Fish|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Thanks for the fish!&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User Talk:Tks4Fish|&lt;span style=&quot;color:blue&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]•[[Special:Contribs/Tks4Fish|contribs]]&lt;/sup&gt;&lt;/span&gt;''''' 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tks4Fish@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tks4Fish/temp&amp;oldid=21306363 --&gt;

== Line numbering coming soon to all wikis ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;  

[[File:Technical_Wishes_–_Line_numbering_-_2010_wikitext_editor.png|thumb|Example]]
From April 15, you can enable line numbering in some wikitext editors - for now in the template namespace, coming to more namespaces soon. This will make it easier to detect line breaks and to refer to a particular line in discussions. These numbers will be shown if you enable the syntax highlighting feature ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror extension]]), which is supported in the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|2010]] and [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017]] wikitext editors. 

More information can be found on [[m:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|this project page]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:talk:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|on this talk page]].
&lt;/div&gt; -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 18.09 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=21329014 --&gt;

== Suggested Values ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;  

From April 29, it will be possible to suggest values for parameters in templates. Suggested values can be added to [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateData|TemplateData]] and will then be shown as a drop-down list in [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide|VisualEditor]]. This allows template users to quickly select an appropriate value. This way, it prevents potential errors and reduces the effort needed to fill the template with values. It will still be possible to fill in values other than the suggested ones.

More information, including the supported parameter types and how to create suggested values: [[mw:Help:TemplateData#suggestedvalues|[1]]] [[m:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters|[2]]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Suggested values for template parameters|on this talk page]].

&lt;/div&gt; [[m:User:Timur Vorkul (WMDE)|Timur Vorkul (WMDE)]] 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Timur Vorkul (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=21361904 --&gt;
:Konteksts pārējiem: Tas attiecas uz vizuālo redaktoru. Šobrīd gan mums veidnēm nekur īpaši skaisti tas TemplateData aizpildīts nav, bet šāds neliels uzlabojums varētu būt noderīgs. Jāsaka gan, ka uz vairumu lauku tas neattiecas — tajos ir visai neierobežots vērtību apjoms. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST)

== Aktuāls notikums (Hokejs) ==
Piedāvāju apspriest variantu uz PČ laiku COVIDu sākumlapā aizvietot ar hokeja čempionātu. Protams, ja būs pietiekoši daudz interesentu, lai sagatavotu rakstus un atjauninātu informāciju. Piesakos uzpasēt komandu sastāvus, kad tādi būs pieejami. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST)
:Neiebilstu, pandēmija jau kļuvusi par ikdienu, turklāt sākumlapā esošajā fragmentā dati sen nav atjaunoti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 12.55 (EEST)
::{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 29. aprīlis, plkst. 21.06 (EEST)
::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 08.49 (EEST)
::{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::un pēc tam jūnijā atgriežamies pie Vērtīgajiem rakstiem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 10.35 (EEST)
Čempionāts sākas pēc 49 stundām. Man kā raksta galvenajam autoram ļoti interesē — vai šis patiešām notiks? Man jau tas ļoti patiktu, varu vēl rakstu papildināt līdz piektdienai, bet, piemēram, komandu sastāvu saraksts vēl nav izveidots... Pats gan nevaru, jo paralēli esmu aizņemts arī ar Eirovīziju. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 18.23 (EEST)
::::tas, ka nav sastāvu, visdrīzāk, nav stoperis likšanai sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 20.48 (EEST)
::::: Nu, es tā ceru. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST)

:::::Būtu arī labi, ja vēlāk arī parādītos [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]], sākot ar 11. jūniju. --[[Dalībnieks:Pewdiepie12321|Pewdiepie12321]] ([[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.25 (EEST)
:::::: Ja notiek šāda veida pieteikšanās es jau arī labprāt redzētu pašlaik notiekošo [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] sākumlapā. Vai tas ir iespējams? Nedaudz par vēlu gan, jo 1. pusfināls jau bijis, bet Latvijas uzstāšanās vēl priekšā. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST)

So, šis notiks? [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 22. maijs, plkst. 11.54 (EEST)

Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.11 (EEST)

:Neiebilstu, galvenais, lai beigās tiek izdarīts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 23.38 (EEST)
::Nezinu, cik izplatīta pie mums vienaldzība pret šo vienlīdzības un identitātes pasākumu... bet īpašu tautas interesi savā apkaimē nemanu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 11.14 (EEST)

Citējot Edgaru2007: &quot;Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā?&quot;? Ja? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.12 (EET)
:done --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 4. februāris, plkst. 08.15 (EET)

== Election Volunteers ==

Hello. I apologize for sending a message in English. Please help translate to your language.

As you already know, this year (July-August) there will be [[:m:Wikimedia Foundation Board noticeboard/2021-04-15 Resolution about the upcoming Board elections|an election]] to the [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021|Wikimedia Foundation Board of Trustees]]. In this regard, the Wikimedia Foundation is trying to improve some parameters, including the WMF wants to improve the voter turnout. To do this, [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/2021-04-29/Call for Board Elections Volunteers|we are looking for volunteers]] from local communities to help us in this matter, as volunteers from specific communities know their community better.

Volunteers during elections should perform the following functions:

*Promote the election in their communities’ channels
*Organize discussions about the election in their communities
*Translate messages for their communities

Do you want to be an Election Volunteer and connect your community with this movement effort? [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers|Check out more details about Election Volunteers]] and add your name next to the community you will support [[:m:Template:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers/register|in this table]] or [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021#Team|get in contact with a facilitator]].

Kindly. --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 19.48 (EEST)

== Tabulas automātiskajā tulkošanā ==

Sveiki!

Netieku galā ar tādu lietu kā nespējīgā automātiskā tulkojuma aizstāšana ar manuālo.
Situācija tāda - tulkojamajā lapā ir tabula, kuru automātiskā tulkošana atsakās tulkot, par ko arī saņemu paziņojumu pie katra mēģinājuma. Tajā pat laikā es nevaru atrast opciju, kas man ļautu šo darbiņu paveikt manuāli, es nevaru/nemāku nepieciešamo tabulu ne iekopēt, ne uzzīmēt...
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 10.56 (EEST)

:@[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] vajadzētu apgūt darbu ar vikikoda režīmu. Tajā var nokļūt, spiežot uz &quot;Labot pirmkodu/Edit source&quot; lapas augšā (ja tādi parādās). Pēc tam jāatrod teksta fragments, kas varētu atbilst tabulai un jāpārkopē tas. Var būt gadījumi, kad tabula veidota ar veidnēm, kuras ir tikai angļu valodā.  Tad jau būs jāveic vairāk un sarežģītākas darbības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Es tev pateicos! Esmu jauns lietotājs, bet palīdzības teksti ir tik ķeburaini, ka nespēju īstenībā neko apgūt... :)))
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST)

== Asking for help in translation ==

Hello. I am not sure if I am writing in a correct place. Can someone help me to translate a few sentences from Latvian to English? I need it for one article I am currently working on and not sure about the meaning. Regards, [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 10.32 (EEST)

== Universal Code of Conduct News – Issue 1 ==

&lt;div style = &quot;line-height: 1.2&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:200%;&quot;&gt;'''Universal Code of Conduct News'''&lt;/span&gt;&lt;br&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:120%; color:#404040;&quot;&gt;'''Issue 1, June 2021'''&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;font-size:120%; float:right;&quot;&gt;[[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1|Read the full newsletter]]&lt;/span&gt;
----
Welcome to the first issue of [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct News]]! This newsletter will help Wikimedians stay involved with the development of the new code, and will distribute relevant news, research, and upcoming events related to the UCoC.

Please note, this is the first issue of UCoC Newsletter which is delivered to all subscribers and projects as an announcement of the initiative. If you want the future issues delivered to your talk page, village pumps, or any specific pages you find appropriate, you need to [[m:Global message delivery/Targets/UCoC Newsletter Subscription|subscribe here]].

You can help us by translating the newsletter issues in your languages to spread the news and create awareness of the new conduct to keep our beloved community safe for all of us. Please [[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/Participate|add your name here]] if you want to be informed of the draft issue to translate beforehand. Your participation is valued and appreciated.
&lt;/div&gt;&lt;div style=&quot;margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;&quot;&gt;
* '''Affiliate consultations''' – Wikimedia affiliates of all sizes and types were invited to participate in the UCoC affiliate consultation throughout March and April 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec1|continue reading]])
* '''2021 key consultations''' – The Wikimedia Foundation held enforcement key questions consultations in April and May 2021 to request input about UCoC enforcement from the broader Wikimedia community. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec2|continue reading]])
* '''Roundtable discussions''' – The UCoC facilitation team hosted two 90-minute-long public roundtable discussions in May 2021 to discuss UCoC key enforcement questions. More conversations are scheduled. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec3|continue reading]])
* '''Phase 2 drafting committee''' – The drafting committee for the phase 2 of the UCoC started their work on 12 May 2021. Read more about their work. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec4|continue reading]])
* '''Diff blogs''' – The UCoC facilitators wrote several blog posts based on interesting findings and insights from each community during local project consultation that took place in the 1st quarter of 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec5|continue reading]])&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 02.06 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:SOyeyele (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:SOyeyele_(WMF)/Announcements/Other_languages&amp;oldid=21578291 --&gt;

== īpaši aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas. ==

Labdien visiem! Kas ir noticis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju fotokonkursa ietvaros? Vai tas ir beidzies? Varbūt kāds interesents varētu pievienot iesūtītos attēlus rakstiem par šīm teritorijām. Edgara saraksts bija ļoti ērts rīks, lai to sistemātiski varētu realizēt. Kādas ir jūsu domas?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.18 (EEST)
:Nav neviena, kurš būtu gatavs organizēt prīzes, bet bez prīzēm vairums aktīvo uzskata, ka šmuce vien sanāks, bilžu būs maz un tās sliktas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.23 (EEST)

== Wikimania 2021: Individual Program Submissions ==

[[File:Wikimania logo with text 2.svg|right|200px]]
Dear all,

Wikimania 2021 will be [[:wikimania:2021:Save the date and the Core Organizing Team|hosted virtually]] for the first time in the event's 15-year history. Since there is no in-person host, the event is being organized by a diverse group of Wikimedia volunteers that form the [[:wikimania:2021:Organizers|Core Organizing Team]] (COT) for Wikimania 2021.

'''Event Program''' - Individuals or a group of individuals can submit their session proposals to be a part of the program. There will be translation support for sessions provided in a number of languages. See more information [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines#Language Accessibility|here]].

Below are some links to guide you through;
* [[:wikimania:2021:Submissions|Program Submissions]]
* [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines|Session Submission Guidelines]]
* [[:wikimania:2021:FAQ|FAQ]]

Please note that the deadline for submission is 18th June 2021. 

'''Announcements'''- To keep up to date with the developments around Wikimania, the COT sends out weekly updates. You can view them in the Announcement section [[:wikimania:2021:Announcements|here]]. 

'''Office Hour''' - If you are left with questions, the COT will be hosting some office hours (in multiple languages), in multiple time-zones, to answer any programming questions that you might have.  Details can be found [[:wikimania:2021:Organizers#Office hours schedule|here.]]

Best regards,

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 07.18 (EEST)

On behalf of Wikimania 2021 Core Organizing Team
&lt;!-- Message sent by User:Bodhisattwa@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&amp;oldid=21597568 --&gt;

== Edit request for [[MediaWiki:Monobook.css]] and [[MediaWiki:Common.css]] ==

Hello, I could not find a better place to post this, I hope I'm not being too annoying by posting here.

The following fragment from [[MediaWiki:Monobook.css]] can be removed, because it is overridden by a rule in MediaWiki:Common.css (below) and has no effect.
&lt;syntaxhighlight lang=&quot;css&quot;&gt;
/* Blue instead of yellow padlock for secure links. */
#bodyContent a.external[href ^=&quot;https://&quot;],
.link-https {
  background: url('//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Lock_icon_blue.gif') center right no-repeat;
  padding-right: 16px;
}
&lt;/syntaxhighlight&gt;

If that is done, then the following fragment from [[MediaWiki:Common.css]] can also be removed, as the MediaWiki styles it was meant to override have been removed in 2014 ([[phab:T63178|T63178]]). It's currently only overriding the style in MediaWiki:Monobook.css.
&lt;syntaxhighlight lang=&quot;css&quot;&gt;
/* [[Special:Permalink/2400662#CSS for HTTPS links]] */
div#content a.external[href ^=&quot;https://&quot;] {
   background: url(https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/44/Icon_External_Link.svg) center right no-repeat;
}
&lt;/syntaxhighlight&gt;

While the rules are not causing any harm, removing them will simplify future maintenance. Thanks! [[Dalībnieks:Matma Rex|Matma Rex]] ([[Dalībnieka diskusija:Matma Rex|diskusija]]) 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 19.56 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 23.08 (EEST)

== Priecīgus Jāņus! ==

Priecīgus visiem novēlu Jāņus un lustīgu Līgošanu! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST)

== Editing news 2021 #2 ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/VisualEditor/Newsletter/2021/June|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]&lt;/em&gt;

[[File:Reply Tool A-B test comment completion.png|alt=Junior contributors comment completion rate across all participating Wikipedias|thumb|296x296px|When newcomers had the Reply tool and tried to post on a talk page, they were more successful at posting a comment. ([https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ Source])]]

Earlier this year, the Editing team ran a large study of [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply Tool]].  The main goal was to find out whether the Reply Tool helped [[mw:Talk pages project/Glossary|newer editors]] communicate on wiki.  The second goal was to see whether the comments that newer editors made using the tool needed to be reverted more frequently than comments newer editors made with the existing wikitext page editor.

The key results were:

* Newer editors who had automatic (&quot;default on&quot;) access to the Reply tool were [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ more likely] to post a comment on a talk page.
* The comments that newer editors made with the Reply Tool were also [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ less likely] to be reverted than the comments that newer editors made with page editing.

These results give the Editing team confidence that the tool is helpful.

&lt;strong&gt;Looking ahead&lt;/strong&gt;

The team is planning to make the Reply tool available to everyone as an opt-out preference in the coming months.  This has already happened at the Arabic, Czech, and Hungarian Wikipedias.

The next step is to [[phab:T280599|resolve a technical challenge]]. Then, they will deploy the Reply tool first to the [[phab:T267379|Wikipedias that participated in the study]].  After that, they will deploy it, in stages, to the other Wikipedias and all WMF-hosted wikis.

You can turn on &quot;{{int:discussiontools-preference-label}}&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|in Beta Features]] now.  After you get the Reply tool, you can change your preferences at any time in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].

–[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] ([[User talk:Whatamidoing (WMF)|talk]])
&lt;/div&gt; 2021. gada 24. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&amp;oldid=21624491 --&gt;

== Server switch ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch 2020|Read this message in another language]]  •  [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch+2020&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers.  This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. &lt;!--

 They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, October 27 2020'''. --&gt;

Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made.  We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. 

'''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.'''

*You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 29 June 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1624975200 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST,  23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday 30 June).
*If you try to edit or save during these times, you will see an error message.  We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.  If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.  Then you should be able to save your edit.  But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.

''Other effects'':

*Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped.
*There will be code freezes for the week of June 28.  Non-essential code deployments will not happen.

This project may be postponed if necessary.  You can [[wikitech:Switch_Datacenter#Schedule_for_2021_switch|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule.  There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''&lt;/div&gt;&lt;/div&gt; [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 04.19 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=21463754 --&gt;

== Gribi spamot pēdējās izmaiņas ar kategoriju pievienošanām? ==

čau! laikam jau ik pa laikam kādam ir vēlme pielikt kādu kategoriju, pamatojoties uz kategorijām citās vikipēdijās. es īsti nespēju iztēloties, kā tas pašlaik tiek darīts (nu labi, spēju, bet enīvei - murgaini :) ). piedāvāju vienu variantu kā atvieglot procesu:
# izmantojam [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šo rīku], lai iegūtu rakstus, kam gribam pievienot kategorijas (spiežam &quot;Set example&quot;, lai redzētu, kā tas viss izskatās).
# rīka outputu iekopējam [https://quickcategories.toolforge.org/ šajā citā rīkā] ([[:m:User:Lucas_Werkmeister/QuickCategories|dokumentācija]]) un darbinām procesu.
# ejam iedzert kādu aliņu vai ko citu.
# ietaupīto laiku veltam, lai saliktu starpwiki saites jaunajām kategorijām.

vienīgi - nu moš taisa spamu no kāda bota konta, ja grib masveidā (jā, es uz tevi skatos).

cc {{u|Feens}}, kam šis laikam aktuāli. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 10. jūlijs, plkst. 21.33 (EEST)

:Neder, jo en.wiki nav kategorijas ''born in usa''. Ir ''people from usa'', kas nozīmē jebko. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST)
::Angļu nav vienīgā Vikipēdija :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 16.34 (EEST)

== Aktuāls notikums (ne hokejs) ==
varbūt vērts to aktuālā notikuma bloku pacelt uz augšu sākumlapā, aizmainot uz laiku pret vai nu &quot;vai tu zināji ka&quot; vai arī &quot;šī diena vēsturē&quot;? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

:{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST)
:{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.41 (EEST)


Hei! Mostieties, par sportu rakstošie!!! Kur ir Latvijas sportistu rezultāti? Kāpēc zelta medaļas nav titullapā?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.28 (EEST)
:Karogs tev rokā un raksti! [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.48 (EEST)

== Delay of the 2021 Board of Trustees election ==

Hello,

We are reaching out to you today regarding the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2021|2021 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. This election was due to open on August 4th. Due to some technical issues with SecurePoll, the election must be delayed by two weeks. This means we plan to launch the election on August 18th, which is the day after Wikimania concludes.

For information on the technical issues, you can see the [[phab:T287859|Phabricator ticket]].

We are truly sorry for this delay and hope that we will get back on schedule on August 18th. We are in touch with the Elections Committee and the candidates to coordinate next steps. We will update the [[m:Talk:Wikimedia Foundation elections/2021|Board election Talk page]] and [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram channel] as we know more. Kindly, --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 20.40 (EEST)

== New Wikipedia Library collections and design update (August 2021) ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

Hello Wikimedians! 
[[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL OWL says log in today!]]
[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/users/my_library/ The Wikipedia Library] is pleased to announce the addition of new collections, alongside a new interface design. New collections include:
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/107/ Cabells]''' – Scholarly and predatory journal database
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/108/ Taaghche]''' -  Persian language e-books
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/112/ Merkur]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/111/ Musik &amp; Ästhetik]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/110/ Psychologie, Psychotherapie, Psychoanalyse]''' - German language magazines and journals published by Klett-Cotta
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/117/ Art Archiv]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/113/ Capital]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/115/ Geo]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/116/ Geo Epoche]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/114/ Stern]''' - German language newspapers and magazines published by Gruner + Jahr

Additionally, '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/105/ De Gruyter]''' and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/106/ Nomos]''' have been centralised from their previous on-wiki signup location on the German Wikipedia. Many other collections are freely available by simply logging in to [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/ The Wikipedia Library] with your Wikimedia login!

We are also excited to announce that the first version of a new design for My Library was deployed this week. We will be iterating on this design with more features over the coming weeks. Read more on the [[:m:Library Card platform/Design improvements|project page on Meta]].

Lastly, an Echo notification will begin rolling out soon to notify eligible editors about the library ([[Phab:T132084|T132084]]). If you can translate the notification please do so [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;group=ext-thewikipedialibrary at TranslateWiki]!

--The Wikipedia Library Team 2021. gada 11. augusts, plkst. 16.23 (EEST)

:&lt;small&gt;This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].&lt;/small&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&amp;oldid=21851699 --&gt;

== Vietvārdu datubāze ==

Kas noticis ar [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 Vietvārdu datubāzi]? Vai tikai man prasa paroli? --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST)

:ne tikai tev. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 14.11 (EEST)

== Wiki Loves Monuments šogad? ==

Saistībā ar aizņemtību personīgajā dzīvē esmu ievērojami samazinājis savas aktivitātes un [[c:Commons:Wiki Loves Monuments 2021/Organise/Annoucement|WLM 2021]] neorganizēšu, taču tas neliedz to darīt kādam citam.

* Septembris ir tuvu, bet organizēt var arī oktobrī.
* Granta pieteikumu var nerakstīt, šogad balvu fondu USD $300-$500 apjomā (tas gan ir mazāk nekā mums bija parasti) var paprasīt starptautiskajiem organizatoriem.
* Varu piedāvāt kontaktus dažiem žūrijas dalībniekiem.
* Varu atbildēt uz praktiskiem jautājumiem no savas pieredzes (epastā, Skype/Zoom).

[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 12.04 (EEST)

== Universal Code of Conduct - Enforcement draft guidelines review ==

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee#Phase_2|Universal Code of Conduct Phase 2 drafting committee]] would like comments about the '''[[:m:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines]]''' for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC). This review period is planned to begin 17 August 2021.

Community and staff members collaborated to develop these draft guidelines based on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Discussions|consultations, discussions, and research]]. These guidelines are not final but you can help move the progress forward. Provide comments about these guidelines by 17 October 2021. The committee will be revising the guidelines based upon community input.

Everyone may share comments in a number of places. Facilitators welcome comments in any language on the [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|draft review talk page]] or by email. Comments can also be shared on talk pages of translations, at local discussions, or during round-table discussions and conversation hours.

There are planned live discussions about the UCoC enforcement draft guidelines: 

:[[wmania:2021:Submissions/Universal_Code_of_Conduct_Roundtable|Wikimania 2021 session]] (recorded 16 August) 
:[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions#Conversation hours|Conversation hours]] - 24 August, 31 August, 7 September @ 03:00 UTC &amp; 14:00 UTC
:[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions|Roundtable calls]] - 18 September @ 03:00 UTC &amp; 15:00 UTC

The facilitation team supporting this review period hopes to reach a large number of communities. Having a shared understanding is important. If you do not see a conversation happening in your community, please organize a discussion. Facilitators can assist you in setting up the conversations.

Discussions will be summarized and presented to the drafting committee every two weeks. The summaries will be published [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee/Digests|here]].

Please let me know if you have any questions.
[[Dalībnieks:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:MNadzikiewicz (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 18. augusts, plkst. 14.13 (EEST)

== Rīks tabulu, uzskaitījumu &quot;tulkošanai&quot; ==

Esmu izveidojis '''[http://aiz.miga.lv:1337/ eksperimentālu rīku]''', kas spēj tulkot/atveidot vikiteksta saites un kategorijas, izmantojot [[Wikidata]] informāciju.

Atzīmēju dalībniekus, kam tas varētu noderēt visvairāk @[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] @[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] @[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] @[[Dalībnieks:Bendžamins|Bendžamins]]

Izmēģiniet un, ja tas ir lietderīgi, izmantojiet.

[[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks|Plašāks apraksts šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 15.29 (EEST)

== Vikitikšanās ==
sveiki! aicinu uz klātienes kopā sanākšanu, pirmo reizi šajā desmitgadē. pieteikties te: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts]]. šķiet, tur ir arī terase, ja plāno piedalīties tādi, kam telpās nav ļauts. ja būs tādi mājieni, tad pierezervēšu galdiņu ārā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. augusts, plkst. 14.53 (EEST)

== Dalībnieks:Fuseau ==

Vai kāds var apstiprināt? ''Dalībnieks:Fuseau'' ir Александр Кузьмин --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 10.18 (EEST)

:Saskaņā ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log&amp;logid=55770 publiski pieejamu informāciju], dalībnieks iepriekš darbojās ar šādu lietotājvārdu.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 11.42 (EEST)
:: Ļoti žēl. RIP --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 12.48 (EEST)
:::Redzēju ziņu, ka domes deputāts gājis bojā, nemaz neiedomājos, ka mūsu ilggadējs dalībnieks. Lai vieglas smiltis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 13.57 (EEST)
::::jā, tāds ļoti skumjš notikums. traģisks. atliek vien izteikt līdzjūtību tuviniekiem, kuri šo noteikti nelasīs. viņa paveiktais darbs Vikipēdijā paliek, pēc veiktā devuma {{u|Fuseau}} ir pārliecinoši top 100 latviešu valodas Vikipēdijas rakstītāju skaitā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 16.36 (EEST)

== kategorijas ==

čau! zinu, ka katrs šeit darām, ar ko vēlamies nodarboties (nū, saprāta robežās), taču sistemātiskas problēmas ir jāceļ augšā.

tātad. kategorijas. lai nerādītu pirkstu uz nevienu, paņemsim dalībnieka Edgars2007 darbību: [[special:permalink/3473558|Itālijas kalnu grēdas]]. viņš ir pievienojis vienīgi kategoriju &quot;Kategorija:Kalnu grēdas&quot;. pats labojums ir ok, nav nekorekts, bet prasās pēc {{tl|nepilnīgs}} uzlabošanas veidnes :) ja es teiksim skatos kategoriju &quot;Itālija&quot;, es nevaru uzdurties kategorijai &quot;Itālijas kalnu grēdas&quot;, pārskatot vienīgi kategorijas. tas no kategoriju koka viedokļa nav forši un kategorijām zūd jēga. tam jau tās kategorijas arī ir domātas, lai veidotos koks un pašos rakstos nav jāliek miljons dažādas kategorijas. sarunu par tēmu &quot;vai ir ok, ka raksts tiek iekļauts pa taisno kategorijā &quot;Latvijas ciemi&quot;&quot; atstāsim uz citu reizi, ok?

mans aicinājums būtu veidot kategorijas ar nedaudz lielāku vērību, cenšoties iekļaut visos savienojošos tematos - šajā keisā tās būtu Itālijas ģeogrāfija un kalnu grēdas. protams, pārspīlēt arī nevajag, bet atstāt saiti tikai ar vienu tematu nav forši. zinu, ka šī nav top problēma pat kategoriju jomā lvwiki, bet nu top3 gan domāju ir. un zinu to, ka pa šiem 12(?) gadiem kopš Varg(?) darbošanās ap kategorizāciju esam ielaiduši diezgan lielu miskasti, bet jāsāk ar mazumiņu.

un pie reizes related: neaizmirstam likt starpviki saites arī kategorijām un veidnēm, ne tikai rakstiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 5. septembris, plkst. 10.58 (EEST)
:{{ping|Pirags}} ↑ --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 27. septembris, plkst. 17.39 (EEST)

== The 2022 Community Wishlist Survey will happen in January ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hello everyone,

We hope all of you are as well and safe as possible during these trying times! We wanted to share some news about a change to the Community Wishlist Survey 2022. We would like to hear your opinions as well.

Summary:

&lt;div style=&quot;font-style:italic;&quot;&gt;
We will be running the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]] 2022 in January 2022. We need more time to work on the 2021 wishes. We also need time to prepare some changes to the Wishlist 2022. In the meantime, you can use a [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|dedicated sandbox to leave early ideas for the 2022 wishes]].
&lt;/div&gt;

=== Proposing and wish-fulfillment will happen during the same year ===

In the past, the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] team has run the Community Wishlist Survey for the following year in November of the prior year. For example, we ran the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Wishlist for 2021]] in November 2020. That worked well a few years ago. At that time, we used to start working on the Wishlist soon after the results of the voting were published.

However, in 2021, there was a delay between the voting and the time when we could start working on the new wishes. Until July 2021, we were working on wishes from the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Wishlist for 2020]].

We hope having the Wishlist 2022 in January 2022 will be more intuitive. This will also give us time to fulfill more wishes from the 2021 Wishlist.

=== Encouraging wider participation from historically excluded communities ===

We are thinking how to make the Wishlist easier to participate in. We want to support more translations, and encourage under-resourced communities to be more active. We would like to have some time to make these changes.

=== A new space to talk to us about priorities and wishes not granted yet ===

We will have gone 365 days without a Wishlist. We encourage you to approach us. We hope to hear from you in the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]], but we also hope to see you at our bi-monthly Talk to Us meetings! These will be hosted at two different times friendly to time zones around the globe.

We will begin our first meeting '''September 15th at 23:00 UTC'''. More details about the agenda and format coming soon!

=== Brainstorm and draft proposals before the proposal phase ===

If you have early ideas for wishes, you can use the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|new Community Wishlist Survey sandbox]]. This way, you will not forget about these before January 2022. You will be able to come back and refine your ideas. Remember, edits in the sandbox don't count as wishes!

=== Feedback ===
* What should we do to improve the Wishlist pages?
* How would you like to use our new [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|sandbox?]]
* What, if any, risks do you foresee in our decision to change the date of the Wishlist 2022?
* What will help more people participate in the Wishlist 2022?

Answer on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]] (in any language you prefer) or at our Talk to Us meetings.
&lt;/div&gt;

[[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|talk]]) 2021. gada 7. septembris, plkst. 03.23 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=21980442 --&gt;

== Rezultāti pretendentiem bagātākajām Wikimedia Foundation pilnvarnieku vēlēšanām ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot;/&gt;
[[File:Wikimedia-logo black.svg|100px|center]]

Paldies visiem, kas piedalījās 2021. gada valdes vēlēšanās. Vēlēšanu komiteja ir izskatījusi 2021. gada Wikimedia Foundation pilnvaroto padomes vēlēšanu balsojumu, kas tika organizēts, lai izvēlētos četrus jaunus pilnvarniekus. Nobalsoja rekordlieli 6873 cilvēki no 214 projektiem. Vislielāko atbalstu saņēma šādi četri kandidāti:

# Rosie Stephenson-Goodknight
# Victoria Doronina
# Dariusz Jemielniak
# Lorenzo Losa

Lai gan šie kandidāti ir sarindoti pēc kopienas balsojuma, viņi vēl nav iecelti pilnvarnieku padomē. Viņiem joprojām ir jāiztur pagātnes darbību pārbaude un jāatbilst nolikumā noteiktajai kvalifikācijai. Valde ir noteikusi provizorisku datumu jaunu pilnvarnieku iecelšanai šī mēneša beigās.

Lasi [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/2021-09-07/2021_Election_Results|pilnu paziņojumu šeit]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot;/&gt;[[Dalībnieks:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Xeno (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 8. septembris, plkst. 04.04 (EEST)

== Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee ending 14 September 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot;/&gt;Movement Strategy announces [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee|the Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee]]. The Call opens August 2, 2021 and closes September 14, 2021.

The Committee is expected to represent [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Diversity_and_Expertise_Matrices|diversity in the Movement]]. Diversity includes gender, language, geography, and experience. This comprises participation in projects, affiliates, and the Wikimedia Foundation.

English fluency is not required to become a member. If needed, translation and interpretation support is provided. Members will receive an allowance to offset participation costs. It is US$100 every two months.

We are looking for people who have some of the following [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Role_Requirements|skills]]:

* Know how to write collaboratively. (demonstrated experience is a plus) 
* Are ready to find compromises. 
* Focus on inclusion and diversity. 
* Have knowledge of community consultations. 
* Have intercultural communication experience. 
* Have governance or organization experience in non-profits or communities. 
* Have experience negotiating with different parties. 

The Committee is expected to start with 15 people. If there are 20 or more candidates, a mixed election and selection process will happen. If there are 19 or fewer candidates, then the process of selection without election takes place.

Will you help move Wikimedia forward in this important role? Submit your candidacy [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Candidate_Statements|here]]. Please contact strategy2030[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with questions.&lt;section end=&quot;announcement-content&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 10. septembris, plkst. 20.01 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22002240 --&gt;

== Server switch ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. 

They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, 14 September 2021'''.

Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. 

'''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.'''

*You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 14 September 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628049 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday, 15 September).
*If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.

''Other effects'':

*Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped.
* We expect the code deployments to happen as any other week. However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.

This project may be postponed if necessary.  You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''&lt;/div&gt;&lt;/div&gt; [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 03.45 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=21980442 --&gt;

== Talk to the Community Tech ==

[[File:Magic Wand Icon 229981 Color Flipped.svg|{{dir|{{pagelang}}|left|right}}|frameless|50px]]

[[:m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2021-09 Talk to Us|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Community_Wishlist_Survey/Updates/2021-09_Talk_to_Us&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

Hello!

As we have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|recently announced]], we, the team working on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]], would like to invite you to an online meeting with us. It will take place on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210915T2300 '''September 15th, 23:00 UTC'''] on Zoom, and will last an hour. [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 '''Click here to join'''].

'''Agenda'''

* [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Status report 1#Prioritization Process|How we prioritize the wishes to be granted]]
* [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|Why we decided to change the date]] from November 2021 to January 2022
* Update on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes
* Questions and answers

'''Format'''

The meeting will not be recorded or streamed. Notes without attribution will be taken and published on Meta-Wiki. The presentation (first three points in the agenda) will be given in English.

We can answer questions asked in English, French, Polish, and Spanish. If you would like to ask questions in advance, add them [[m:Talk:Community Wishlist Survey|on the Community Wishlist Survey talk page]] or send to sgrabarczuk@wikimedia.org.

[[m:Special:MyLanguage/User:NRodriguez (WMF)|Natalia Rodriguez]] (the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] manager) will be hosting this meeting.

'''Invitation link'''

* [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 Join online]
* Meeting ID: 898 2861 5390
* One tap mobile
** +16465588656,,89828615390# US (New York)
** +16699006833,,89828615390# US (San Jose)
* [https://wikimedia.zoom.us/u/kctR45AI8o Dial by your location]

See you! [[User:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[User talk:SGrabarczuk (WMF)|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 06.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=21980442 --&gt;

== Par uzticības izteikšanu Vikipēdijas Adminstatoriem ==

Aicinu jums balsot par uzticības izteikšanu visiem vikipēdijas adminstatoriem {{unsigned|176.67.35.15}}
:Balsošanām tā kā vairāk vieta [[Vikipēdija:Balsošana|šeit]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 22. septembris, plkst. 12.19 (EEST)

== Select You the question statements for candidates of Drafting Committee Movement Charter ==

Into 2021-10-04 11:59:59 UTC you can select [[:m:Movement Charter/Drafting Committee/Election Compass Statements|question statements]] for the [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates|candidates]] of [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|Drafting Committee]] [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter|Movement Charter]]. ✍️ [[Special:Contributions/95.103.28.254|95.103.28.254]] 2021. gada 30. septembris, plkst. 02.28 (EEST)

== Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot;/&gt;
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021|{{int:otherlanguages}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]''
Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open. In total, 70 Wikimedians from around the world are running for 7 seats in these elections.

'''Voting is open from October 12 to October 24, 2021.'''

The committee will consist of 15 members in total: The online communities vote for 7 members, 6 members will be selected by the Wikimedia affiliates through a parallel process, and 2 members will be appointed by the Wikimedia Foundation. The plan is to assemble the committee by November 1, 2021.

Learn about each candidate to inform your vote in the language that you prefer: &lt;https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates&gt;

Learn about the Drafting Committee: &lt;https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee&gt;

We are piloting a voting advice application for this election. Click yourself through the tool and you will see which candidate is closest to you! Check at &lt;https://mcdc-election-compass.toolforge.org/&gt;

Read the full announcement: &lt;https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections&gt;

'''Go vote at SecurePoll on:''' &lt;https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections&gt;

Best,

Movement Strategy &amp; Governance Team, Wikimedia Foundation
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 14. oktobris, plkst. 05.25 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22185710 --&gt;

== Spanish singers ==

Can anyone please check these two categories? [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]], [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]]

Should they be merged? If not, how do you translate the titles to English? Many thanks! -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.10 (EEST)
: {{Ping|Meisam}} Spānijas - from Spain (state), spāņu - ethnic Spanish. But really we are too lazy to control it :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.34 (EEST)
:: {{Ping|Egilus}} then I think [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]] must be linked to [[:en:Category:Spanish singers]] and [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] should be separate. I'll take care of it if you agree. -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 09.55 (EEST)
:::that sounds correct, but tbh it's pretty messy here in Latvian Wikipedia. some enwiki categories link to lvwiki &quot;state&quot;, some to lvwiki &quot;ethnic&quot; categories, so one category in other direction isn't huge improvement :) of course, we need to start with at least something. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 10.49 (EEST)

== Learn how Movement Strategy Implementation Grants can support your Movement Strategy plans ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot;/&gt;Movement Strategy Implementation grants now provide more than $2,000 USD to put Movement Strategy plans into action. Find out more about [[:m:Special:MyLanguage/Grants:MSIG/About|Movement Strategy Implementation grants, the criteria, and how to apply]].&lt;section end=&quot;annoumcent-content&quot;/&gt;

[[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)#top|talk]]) 13:30, 29 October 2021 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&amp;oldid=22247589 --&gt;

== Meet the new Movement Charter Drafting Committee members ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot;/&gt;
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
The Movement Charter Drafting Committee election and selection processes are complete.
* The [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results|election results have been published]]. 1018 participants voted to elect seven members to the committee: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_Knipel_(Pharos)|Richard Knipel (Pharos)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anne_Clin_(Risker)|Anne Clin (Risker)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Alice_Wiegand_(lyzzy)|Alice Wiegand (Lyzzy)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Micha%C5%82_Buczy%C5%84ski_(Aegis_Maelstrom)|Michał Buczyński (Aegis Maelstrom)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_(Nosebagbear)|Richard (Nosebagbear)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ravan_J_Al-Taie_(Ravan)|Ravan J Al-Taie (Ravan)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ciell_(Ciell)|Ciell (Ciell)]]'''.
* The [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Affiliate-chosen_members|affiliate process]] has selected six members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anass_Sedrati_(Anass_Sedrati)|Anass Sedrati (Anass Sedrati)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#%C3%89rica_Azzellini_(EricaAzzellini)|Érica Azzellini (EricaAzzellini)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Jamie_Li-Yun_Lin_(Li-Yun_Lin)|Jamie Li-Yun Lin (Li-Yun Lin)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Georges_Fodouop_(Geugeor)|Georges Fodouop (Geugeor)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Manavpreet_Kaur_(Manavpreet_Kaur)|Manavpreet Kaur (Manavpreet Kaur)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Pepe_Flores_(Padaguan)|Pepe Flores (Padaguan)]]'''.
* The Wikimedia Foundation has [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Wikimedia_Foundation-chosen_members|appointed]] two members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Runa_Bhattacharjee_(Runab_WMF)|Runa Bhattacharjee (Runab WMF)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Jorge_Vargas_(JVargas_(WMF))|Jorge Vargas (JVargas (WMF))]]'''.

The committee will convene soon to start its work. The committee can appoint up to three more members to bridge diversity and expertise gaps.

If you are interested in engaging with [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Movement Charter]] drafting process, follow the updates [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|on Meta]] and join the [https://t.me/joinchat/U-4hhWtndBjhzmSf Telegram group].

With thanks from the Movement Strategy and Governance team&lt;section end=&quot;announcement-content&quot;/&gt;

2021. gada 5. novembris, plkst. 17.53 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&amp;oldid=22300322 --&gt;

== &quot;Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!&quot; ==

Sveiki, lvwiki,

nez kāpēc [[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|sveiciena ziņojums]] tika ievietots manā sarunu lapā, lai gan man šeit nav labojumu. Es domāju, ka tas varētu būt paņēmis dažus Wikidata labojumus. Nerunājot valodā, es vienkārši redzēju daudz sarkanu burtu un izsaukuma zīmju un mazliet nobijos. (Pat pēc ziņojuma pārtulkošanas man šķiet, ka tas varētu būt nedaudz mazāk kliedzošs. Bet, kā saka, &quot;ne mans cirks, ne mani pērtiķi&quot;)). 
Varbūt jūs varētu pievienot teikumu angļu valodā?

&lt;small&gt;(Šo tekstu Google ir tulkojis automātiski. Lūdzu, vainojiet viņus par kļūdām)&lt;/small&gt;
Daudz mīlestības, -- [[Dalībnieks:Karl Oblique|Karl Oblique]] ([[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 12.37 (EET)

:Thank you about outside perspective on how our welcome text looks. I am not sure what triggered the message but everything is fine, no action is needed. I had to laugh after reading &quot;ne mans cirks, ne mani pērtiķi&quot; :) -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 13.20 (EET)
::ieteikums par pāris rindiņām angļu valodā būtu vērā ņemams, šķiet? par sveiciena dizainu neizteikšos  :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 16.19 (EET)

== Global ban for 1Goldberg2 ==

Per the [[m:Global bans|Global bans]] policy, I’m informing the project of this request for comment: [[m:Requests for comment/Global ban for 1Goldberg2|RfC/Global ban for 1Goldberg2]]. – [[Dalībnieks:Mrakia|Mrakia]] ([[Dalībnieka diskusija:Mrakia|diskusija]]) 2021. gada 3. decembris, plkst. 14.27 (EET)

== Aizkave labojot tekstu ==

Mēģinot rediģēt lapas ar vikiteksta redaktoru ar pārlūku Google Chrome es sastopos ar nopietnu aizkavi teksta ievadē, kas padara labošanu faktiski neiespējamu. Tāpat Task Manager uzrāda ļoti augstu enerģijas patēriņu. Ar Mozilla Firefox šāda problēma netiek novērota. Tāpat angļu vikipēdijas versijā tā netiek novērtota. Gribēju zināt, vai kāds ir ar ko līdzīgu sastapies un kur varētu slēpties prolēma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 16.19 (EET)

:Vari mēģināt pielikt URL parametros safemode=1, tad netiks ielādēti nekādi papildrīki. Ja tas palīdz, tad pa vienam jāatslēdz tas, kas pieslēgts [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku sadaļā]]. Redzu, ka [[Dalībnieks:DJ EV/common.js]] nekā nav (tā būtu pirmā vieta, kur meklēt).
:Vai problēma pastāv arī Chrome &quot;Incognito&quot; režīmā ielogojoties? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 17.28 (EET)

:Man tā pati ķēpa garākos rakstos, bet praktiski novēršas, izslēdzot zilo zīmulīti teksta augšā (&quot;Sintakses izcelšana&quot;). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 18.10 (EET)
:: Ok, šodien mēģinot es šādas problēmas nesastopu, redzēs, ja kas tāds atkārtosies, pamēģināšu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. decembris, plkst. 21.45 (EET)
::: Tā šodien problēmas atsākās. Izslēdzot sintakses izcelšanu situācija uzlabojas, tomēr aizkave vēl aizvien jūtama. Safe mode man liekas, ka īsti nepalīdzēja, tāpat ielogošanās caur incognito. Mēģināju arī ''cache'' iztīrīt, nepalīdz...--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 24. decembris, plkst. 14.15 (EET)
::::daži random jautājumi:
::::* hroms up-to-date?
::::* notiek dažāda garuma rakstos?
::::* ja labo neielogojies, ir tas pats?
::::* ja ir iespēja pārbaudīt citā datorā - arī ir slikti, ja ielogojies?
::::* atver brauzera devtūļus (F12), atver network tabu un pārlādē skatu/lapu, kurā ir problēma. varbūt kāds no pieprasījumiem ilgi atrodas &quot;pending&quot; stāvoklī? problēmas apraksts gan izklausās pēc javaskripta izpildes problēmām, bet vispirms izslēgsim dažus iespējamos variantus :) un kamēr ir devtūļi atvērti, apskaties, vai konsoles tabā nav kaut kādi errori.
::::vairāk laikam nav nekā obvious ko paprasīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 25. decembris, plkst. 07.17 (EET)

== Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content /&gt;
:''You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

The Board of Trustees is preparing a call for feedback about the upcoming Board Elections, from January 7 - February 10, 2022.

While details will be finalized the week before the call, we have confirmed at least two questions that will be asked during this call for feedback:

* What is the best way to ensure fair representation of emerging communities among the Board?

* What involvement should candidates have during the election?

While additional questions may be added, the Movement Strategy and Governance team wants to provide time for community members and affiliates to consider and prepare ideas on the confirmed questions before the call opens. We apologize for not having a complete list of questions at this time. The list of questions should only grow by one or two questions. The intention is to not overwhelm the community with requests, but provide notice and welcome feedback on these important questions.

'''Do you want to help organize local conversation during this Call?'''

Contact the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance team]] on Meta, on [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram], or via email at msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org.

Reach out if you have any questions or concerns. The Movement Strategy and Governance team will be minimally staffed until January 3. Please excuse any delayed response during this time. We also recognize some community members and affiliates are offline during the December holidays. We apologize if our message has reached you while you are on holiday.

Best,

Movement Strategy and Governance&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

{{int:thank-you}} [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 27. decembris, plkst. 19.56 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22502754 --&gt;

== Uzvārdu lapas Vikidatos ==

Ir kāda cerība Vikidatu gudrajiem iestāstīt, ka latviešu valodā citvalodu īpašvārdus pielāgo latviešu valodas rakstībai? Laiku pa laikam uzrodas kāds, kurš plēš nost mūsu Vikipēdijas uzvārdu lapas no kopējām uzvārdu lapām ar pamatojumu, ka nedrīkstot jaukt kopā uzvārdus ar „dažādu” rakstību. Šādā gadījumā taču zūd pilnīgi visa Vikidatu jēga! —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 8. janvāris, plkst. 16.02 (EET)

:Nezinu, man nav vienprātības ar vārdu/uzvārdu projekta dalībniekiem, bet es esmu mazākumā. Skatīt arī [[:d:Wikidata:Property proposal/Latvian transcription]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.00 (EET)
::Jā, pēdējais atcēlējs diemžēl tas pats {{ping|Jura1}}. Tad neaiztikt vispār, lai mētājas atsevišķi? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.27 (EET)
:::The problem is that Wikidata items for names are spelling-based and not pronunciation-based. 
:::You can still generate interwikis locally from the item linked to a page and from statements of that item linking to other pages. 
:::Sample: (from the discussion mentioned above, with an article at etwiki): 
:::*[[:et:Ija_(eesnimi)]] links to [[d:Q97021357|Q97021357]]
:::*that item has statements at [[d:Q97021357#P460|Q97021357#P460]] linking it to [[d:Q4205774|Q4205774]]
:::*[[d:Q4205774#sitelinks-wikipedia|Q4205774]] has an interwiki to [[:ru:Ия (имя)]],
:::This already happens on https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Talk:Q97021357&amp;uselang=en 
:::If you prefer, we can look at a couple of other samples you think should have interwikis from Wikidata in one way or the other.
:::If there is other information you think is missing, I'd be happy to look into it. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.41 (EET)
::::Yes, but this is Latvian spelling, not pronunciation. Every news site or print magazine writes them like that. If foreign person gets Latvian passport/residency permit, his name is altered from the original form. I do not see consistency with allowing Russian and Arabic to use their own transliteration - sometimes original spelling of surnames have letters not present in Latvian alphabet, too. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.10 (EET)
::::I'll go out on a limb and say that there will never be enough Latvian [[wikidata:Q21450246|Yokoyama]]s for a separate page to be created in the English Wikipedia with the Latvian spelling. Such a rigid approach only defeats the purpose of the Wikidata's Wikipedia page linking function. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.37 (EET)
:::::I don't quite see what problem you are trying to address or solve. Is there some information you want to retrieve that isn't available or you aren't sure where to add?
:::::The property &quot;Latvian transcription&quot; is only for name items (first names, family names, etc). Items about people will still have the label in Latvian transcription.
:::::Wikidata has at least one name item per spelling and script (you might have seen [[d:Wikidata:WikiProject_Names#Basic_principles]]). If we merge several spellings of one script, we wont be sure which one is the original one. Initially we had items combining &quot;Stefano&quot; in Italian and &quot;Steve&quot; in English .. at least when one tries to add &quot;Etienne&quot; and &quot;Stephane&quot; in French it gets messy.
:::::BTW, I'm not really sure if the approach works out for Russian, they end up having labels with several forms separated by a slash. Sample: [[d:Q1907629]]. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 02.20 (EET)
::::::I think the problem lies in the lack of understanding from outsiders of how Latvian works, which your example of Stefano/Steve/Etienne/Stephan demonstrates. All four of these names would have their own spellings in Latvian (Stefāno, Stīvs, Etjēns and Stefans respectively) and yet none of them would still be considered &quot;Latvian&quot; in the national sense. The English Wikipedia still has a separate page for Stefanos and doesn't just convert them all into Steves and vice verse, but we do that in a way, at least when it comes to the spelling, because, as far as Latvian is concerned, even &quot;Steve&quot;, for example, sounds like gibberish to us. Enforcing the &quot;same spelling&quot; principle without taking into account the unique approach Latvian has to proper nouns just means that the vast majority of foreign name and surname pages on Latvian Wikipedia will forever remain isolated on Wikidata. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.19 (EET)
:::::::The thing is that we get similar comments about the likes of &quot;Stefano&quot; not being linked to &quot;Steve&quot;. Most languages have mainly articles about &quot;their&quot; version of the name and want it to be linked to all others.
:::::::Further, enwiki thinks [[w:Alfrēds]] is a Latvian name and [[w:Alfred]] would probably still get transliterated the same way. How would we distinguish the two and where would [[Alfrēds]] be linked? 
:::::::In any case, you can still link the pages locally to other languages (thanks to LUA and Wikidata) if you want such links. Some language editions of Wikipedia like doing that, others don't. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.35 (EET)
::::::::And I just tried explaining how it's not similar at all! Let me put it this way, there's Hanss (the spelling of the German name &quot;Hans&quot; in Latvian) and Ansis (an actual Latvian version of the German name &quot;Hans&quot;). I'm basically asking as to why the name page Hanss on Latvian Wikipedia cannot be linked with the name page Hans on English Wikipedia since the only Hans in Latvian is Hanss, but you keep saying that Ansis and Hans shouldn't be linked because they're different names, which is not what we're even proposing. We seem to be talking about two completely different things here. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 05.24 (EET)
:::::::::Yeah, you made yourself clear, but I don't see you commenting on the proposed alternative solution and some of the other points I raised. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 01.25 (EET)
::::::::::If I would have, you wouldn't be asking the same questions. All Alfred gets in Latvian is a grammatical ending so it can be declined and becomes Alfreds. The Latvian version of Alfred is Alfrēds, so only makes sense to connect Alfred with Alfreds and Alfrēds with Alfrēds. Alfred/Alfrēds is the same as Steve/Stefano, Alfred/Alfreds is not. Most foreign names don't have a Latvian version in the same sense as Steve/Stefano though, so unless you see the difference we're just spinning wheels. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.08 (EET)
:::::::::If someone is interested in the alternative proposal, please contact me on Wikidata for help. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.23 (EET)
::::::::::{{ping|Papuass}} ko darām? Izskatās, ka viņiem saprašanas nav un nebūs. Vai piedāvātajai alternatīvai ir vajadzīgs kopienas balsojums? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 20.05 (EET)
:::::::::::Lai kaut ko ieviestu Vikidatos, vajadzīgs balsojums tur. Vecā stila vikisaites savos rakstos gan jau varam likt bez balsojuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.02 (EET)
::::::::::::Pēc tam neparādīsies kāds bots, kas visu nošķūrēs? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.28 (EET)
:::::::::::::Par to pārliecības nav. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], tavas domas? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::::::::bots var vienīgi nošķūrēt, ja liek attiecīgā raksta starpwiki saites. ja liek citu savienoto Vikidatu vienumu iw saites, tad tās paliek. [ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt] nu kāds bots tās var vākt ārā, bet tas speciāli jāprogrammē un būtu klasificējams kā vandalisms :)
::::::::::::::vispār par likšanu lokāli: nez, šī ideja vienkāršajā izpildījumā (rakstam pieliek &lt;nowiki&gt;[[en:kaut kas]]&lt;/nowiki&gt; pārāk nesimpatizē. a) ja kādreiz kāds edgars2007 izdomās kārtot atlikušās iw saites lvwiki, viņš negribēs redzēt 1000 false positive rezultātus :) &lt;small&gt;jā, kaut kādā mērā paša edgars2007 izdomāta problēma&lt;/small&gt; b) plānots likt tikai vienu iw saiti (uz enwiki, piemēram) bez pārējām wiki? ja nē, tad - nočakarēsieties to darīt manuāli + kurš viņas apdeitos?
::::::::::::::man patiktu, ja info par savienojamību uzglabātu vikidatos ar kaut kādu propertiju un lvwiki tiktu izmantots kaut kāds lua modulis, lai attēlotu iw saites. neesmu 100% pārliecināts, ka tas strādātu, bet should be doable. papuass, nav jau kaut kas gatavs? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 15.52 (EET)

== Wiki Loves Folklore is back! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 28th''' of February.

You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&amp;campaign=wlf_2022 submitting] them in this commons contest.

You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language.

Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2022|project Talk page]] if you need any assistance. 

'''Kind regards,'''

'''Wiki loves Folklore International Team'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 15.15 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&amp;oldid=22560402 --&gt;

== Feminism and Folklore 2022 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

Greetings! You are invited to participate in '''[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]]''' writing competion. This year Feminism and Folklore will focus on feminism, women biographies and gender-focused topics for the project in league with Wiki Loves Folklore gender gap focus with folk culture theme on Wikipedia.

You can help us in enriching the folklore documentation on Wikipedia from your region by creating or improving articles focused on folklore around the world, including, but not limited to folk festivals, folk dances, folk music, women and queer personalities in folklore, folk culture (folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more. You can contribute to new articles or translate from the list of suggested articles [[:m:Feminism and Folklore 2022/List of Articles|here]].

You can also support us in organizing the contest on your local Wikipedia by signing up your community to participate in this project and also translating the [[m:Feminism and Folklore 2022|project page]] and help us spread the word in your native language. 

Learn more about the contest and prizes from our project page. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2022|talk page]] or via Email if you need any assistance... 

Thank you.

'''Feminism and Folklore Team''',

[[User:Tiven2240|Tiven2240]]
--2022. gada 11. janvāris, plkst. 07.49 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&amp;oldid=22574381 --&gt;

== Konkurss #1Lib1RefCEE ==

Informācija: sākotnēji kampaņa bija paredzēta bibliotekāriem, bet tagad tajā aicina visus. Pats neko nerīkoju, tikai padodu tālāk informāciju. Īsumā:

# Ir konkurss ar balvām - dāvanu kartēm [https://store.wikimedia.org/collections/all-products?page=1 Wikimedia suvenīru veikalā]. Šis konkurss ierobežots [[Centrālā un Austrumeiropa|CEE]] reģionā.
# Uzdevums ir atsauču pievienošana, var izmantot [https://citationhunt.toolforge.org/lv Citation hunt] rīku vai iztikt bez tā.
# Katrā labojuma kopsavilkumā ir jāieliek šie divi atslēgvārdi: #1Lib1ref #1Lib1RefCEE

Ja kāds vēlas mesties cīņā, vēlu veiksmi :)

Vairāk informācijas būs šeit [[metawiki:1Lib1RefCEE campaign 2022|m:1Lib1RefCEE campaign 2022]], informācija par balvām (kas tur vēl nav) bija e-pasta listē. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.35 (EET)

== Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

The Call for Feedback: Board of Trustees elections is now open and will close on 7 February 2022. 

With this Call for Feedback, the Movement Strategy and Governance team is taking a different approach. This approach incorporates community feedback from 2021. Instead of leading with proposals, the Call is framed around key questions from the Board of Trustees. The key questions came from the feedback about the 2021 Board of Trustees election. The intention is to inspire collective conversation and collaborative proposal development about these key questions.

[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections|Join the conversation.]]

Best,

Movement Strategy and Governance&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 15. janvāris, plkst. 03.04 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22610145 --&gt;

== Subscribe to the This Month in Education newsletter - learn from others and share your stories ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Dear community members, 

Greetings from the EWOC Newsletter team and the education team at Wikimedia Foundation. We are very excited to share that we on tenth years of Education Newsletter ([[m:Education/News|This Month in Education]]) invite you to join us by [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|subscribing to the newsletter on your talk page]] or by [[m:Education/News/Newsroom|sharing your activities in the upcoming newsletters]]. The Wikimedia Education newsletter is a monthly newsletter that collects articles written by community members using Wikimedia projects in education around the world, and it is published by the EWOC Newsletter team in collaboration with the Education team. These stories can bring you new ideas to try, valuable insights about the success and challenges of our community members in running education programs in their context. 

If your affiliate/language project is developing its own education initiatives, please remember to take advantage of this newsletter to publish your stories with the wider movement that shares your passion for education. You can submit newsletter articles in your own language or submit bilingual articles for the education newsletter. For the month of January the deadline to submit articles is on the 20th January. We look forward to reading your stories.

Older versions of this newsletter can be found in the [[outreach:Education/Newsletter/Archives|complete archive]].

More information about the newsletter can be found at [[m:Education/News/Publication Guidelines|Education/Newsletter/About]].

For more information, please contact spatnaik{{@}}wikimedia.org.
------
&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;div style=&quot;margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;&quot;&gt;[[m:Education/Newsletter/About|About ''This Month in Education'']] · [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|Subscribe/Unsubscribe]] · [[m:MassMessage|Global message delivery]] · For the team: [[User:ZI Jony|&lt;span style=&quot;color:#8B0000&quot;&gt;'''ZI Jony'''&lt;/span&gt;]] [[User talk:ZI Jony|&lt;sup&gt;&lt;span style=&quot;color:Green&quot;&gt;&lt;i&gt;(Talk)&lt;/i&gt;&lt;/span&gt;&lt;/sup&gt;]], {{&lt;includeonly&gt;subst:&lt;/includeonly&gt;#time:l G:i, d F Y|}} (UTC)&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:ZI_Jony/MassMessage/Awareness_of_Education_Newsletter/List_of_Village_Pumps&amp;oldid=21244129 --&gt;

== &quot;Pašlaik (2022)&quot; ==

kādas kopienai domas par tiem visiem &quot;pašlaik (2022) spēlē LBL klubā BK Ventspils&quot;? lai arī pats, iespējams, tos ieviesu, pēdējos gados arvien vairāk šķist, ka &quot;pašlaik (2010)&quot; nav pats labākais rezultāts. ja kopiena būtu aktīvāka un katru gadu spētu visus rakstus normāli noapdeitot, tā būtu mazāka bēda, bet resursu ir pamaz.

šķiet, ka &quot;kopš 2012. gada spēlē X&quot; tomēr ir noturīgāks. jā, tāpat būs gadījumi, kad būs novecojuši dati un &quot;kopš 2012. gada&quot; ir vairāk nekorekts par &quot;pašlaik (2015)&quot; (kas principā nav nekorekts, vienīgi izskatās slikti), bet domājams tā būtu labāka konstrukcija?

kā jums liekas? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 15.43 (EET)

:2022. gadā sāka spēlēt tur un tur. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.07 (EET)
:Idejiski &quot;Pašlaik (2007)&quot; man liekas ok, jo pēc tā var atrast meklētājā un reisi gadā salabot. Tikai neviens no mums šādu nodarbi nepiekopj :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.21 (EET)

::Man arī &quot;pašlaik&quot; nav pieņemams, tāpēc visur cenšos izmantot &quot;kopš ..&quot;, jo es arī savus iesāktos darbiņus nespēju laicīgi atjaunināt. Arī &quot;2022. gadā sāka spēlēt ..&quot; ir labs variants. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 18.47 (EET)

:::Man nav pretenzijas pret šo un man pat liekas, ka šis variants ievadrinkopās ir labāks kā alternatīvas, īpaši pie mūsu resursu trūkuma (un slinkuma :) ). Ja rakstā pieminēts &quot;pašlaik (2010) spēlē...&quot;, ir saprotams, ka informācija ir novecojusi un var nebūt aktuāla. Tomēr, ja rakstā ir rakstīts &quot;pašlaik spēlē...&quot; vai &quot;kopš 2010. gada spēlē...&quot; šāda informācija netiek atklāta un tas maina lietas (pēc pārējā raksta bieži tāpat tas saprotams, bet ne vienmēr tik acīmredzmi). Piekrītu gan, ka tas neizskatās smuki, bet alternatīvas man galvā nenāk.

P.S. Viena ideja, kas ienāca prāta ir sakarināt ar botu novecojuša raksta veidni rakstiem par aktīviem sportistiem, kas nav laboti, piemēram, gadu. Tiesa, izdalīt aktīvos sportistus man liekas nav viegli un tas problēmu neatrisina pilnībā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 20.50 (EET)
::::&quot;Kopš xxxx. gada...&quot;  ļoti bieži būs maldinošs, jo tad ir saprotams, ka fakts ir spēkā arī lasīšanas brīdī. Piemēram, ja rakstā [[Tukums II]] būtu teikts, ka biļete uz Rīgu kopš 2018. gada maksā 2,40 eiro, tad varētu saprast, ka tā ir patiesība arī pašlaik, kas nav pareizi. Tā, kā rakstā formulēts tagad, ir pareizi, lai arī fakti ir novecojuši. Tāpat arī konstrukcijas &quot;pašlaik (xxxx)&quot; vai &quot;mūsdienās (xxxx)&quot; ir pietiekami korektas, lai arī izskatās ne tik glīti.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 23.38 (EET)
:::::jā, {{u|ScAvenger}} pilnīga taisnība, tā nevar rīkoties. es savulaik tos gadus neliku, vienkārši rakstīju &quot;spēlē &quot;BK Roja&quot;&quot;, kas, protams, vēl sliktāk, tādēļ akceptēju {{u|Edgars2007}} spiedienu un pārgāju vienmēr uz &quot;pašlaik (2022) spēlē &quot;BK Roja&quot;&quot;. piekrītu, ka tas nav izcili, to var aizstāt ar &quot;2022. gadā spēlē (spēlēja?) &quot;BK Roja&quot;&quot;. nebūs melots un vienlaikus varēs redzēt, ka jaunākas informācijas par šo gadu rakstā, visdrīzāk, nav. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 08.09 (EET)

Katrs raksts enciklopēdijā ar mūsu klikšķi pārvēršas pagātnē. Minētā problēma neskar tikai sportistus, bet arī citas grupas - māksliniekus, politiķus utt. Es ieteiktu izvēlēties neitrālu konstrukciju : Spēlējis &quot;Daugava&quot; (2001 - 2003), &quot;Dinamo&quot; (2004 - 2005), &quot;Roja&quot; (2022 - ). Tad nākošais čaklais papildinātājs var turpināt. Lūdzu nebarieties par tiem sporta klubiem, ja tādi vispār eksistē.--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 12.38 (EET)
::Arī rakstos par Nobela prēmijām statistika katru gadu noveco. Lai piefiksētu patiesību, tekstā lietoju, piemēram, šādu konstrukciju: &quot;Saskaņā ar datiem uz 2021. gadu, piešķirtas 115 Nobela prēmijas fizikā&quot;.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 00.41 (EET)
:::Latviski pareizāk būtu &quot;Pēc 2021. gada datiem...&quot;, vai varbūt &quot;Līdz 2021. gadam...&quot; --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 07.24 (EET)
::::Paldies, ScAvenger. Jā, tā labāk, jau palaboju.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 00.53 (EET)
:::::rakstā [[Korijs Kisperts]] izdarīju šādi: &quot;2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]].&quot; ja neaizmirsīsies, tad basketbolistu rakstos tā turpmāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 07.29 (EET)


== Krievija &gt;&gt; Krievijas Federācija ==
Gribu izprast god. dalībnieka Pirags aktivitātes, par īsā nosaukuma [[Krievija]] konstantu pārrakstīšanu uz pilno/formālo nosaukumu [[Krievijas Federācija]]. Kāpēc taisni šajā gadījumā tas liekas tik svarīgi un kāpēc piemēram, netiek visur pārrakstīts [[Lielbritānija]] vai [[Apvienotā Karaliste]] par [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste]]? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 14.01 (EET)
:Kas manās aktivitātēs ir aplams? Formāli pat pēc Krievijas Federācijas konstitūcijas tie ir oficiāli sinonīmi, tādēļ vārds [[Krievijas Federācija]] nebūtu apkarojams, pie kam tas ir tikpat īss kā [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Bet pēc būtības Krievijas kultūrvēsturiskais jēdziens ir drīzāk salīdzināms ar [[Anglija]]s nosaukumu, kas ir šaurāks nekā Lielbritānijas vai Apvienotās Karalistes jēdziens un norāda uz senāku teritoriālo identitāti. Vai skan labāk &quot;[[Čečenijas Republika]] ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām&quot; vai arī &quot;Čečenija ir viena no Krievijas republikām&quot;? --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 15.47 (EET)
::Tā arī nekļuva saprotamāks, ko var pārprast terminā &quot;[[Krievija]]&quot;, ja runa nav par vēsturi. Ir kāda vēl cita Krievija? Tas process tāds tendenciozs izskatās - tai vienīgajai lv vikipēdijā konstanti tiek pielietots pilnais oficiālais nosaukums. Arī nosaukumiem [[Ķīna]], [[Vācija]], [[Meksika]] pie gribēšanas var piemeklēt kultūrvēsturiskos kontekstus, bet taču nestrīdamies, par kuru mūsdienu valsti ir runa, ja tā nav Taivāna. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 17.32 (EET)
:::Pārprot gan, vai tad neatceries, ka daudziem Padomju Savienība bija sinonīms Krievijai?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.15 (EET)
::::Un kā tas strādā šajā gadījumā? Ne [[Krievija]], ne [[Krievijas Federācija]] nepāradresējas uz [[PSRS]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 08.33 (EET)

== Jautājums par augu sistemātikas infokastēm un ne tikai ==

Labdien!
Vikipēdijas lapā Sēklaugi ir apgalvojums bez atsaucēm, ka &quot;Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts&quot;, tālāk seko nodalījumu uzskaitījums, starp kuriem ir arī segsēkļi un kailsēkļi. Raksts, protams, ir nepilnīgs un uzlabojams, bet, iespējams, tieši uz viņu balstās infokastes informācija pie augu sugu aprakstiem.

Jautājums par sistemātiku nav tik viennozīmīgs. Citēšu Nacionālo enciklopēdiju: &quot;Sēklaugus (Spermatophyta) Latvijā pārstāv kailsēkļu (priežu) apakšnodalījuma (Gymnospermae; Pinophytina) skujkoku (priežu) klase (Coniferopsida; Pinatae) ar trīs dzimtām un segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums (Angiospermae; Magnoliophytina), kurā tiek nodalītas divas klases: divdīgļlapju klase (Dicotyledoneae; Magnoliopsida) ar 90 dzimtām un viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae; Liliopsida) ar 22 dzimtām.&quot; (Brigita Laime ''Vaskulārie augi Latvijā''. Atjaunots 2021. gada 2. oktobrī). Šajā citātā pēc latīniskā nosaukuma ''Spermatophyta'' redzams, ka Sēklaugi ir nodalījuma nosaukums, nevis apakšvalsts.

Arī Normunds Priedītis sugu enciklopēdijā ''Latvijas augi'' (Gandrs, 2014) izmanto šādu sēklaugu sistemātiku, kuru pamato sekojoši: &quot;..pastāv vismaz piecas citas pasaulē vispāratzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas un vismaz tikpat daudz — sēklaugu klasifikācijā.. Latvijas augu enciklopēdijai izvēlētās klasifikācijas sistēmas noteica to lietojums gandrīz visās līdzšinējās XX gs. beigu un XXI gs. sākuma publikācijās par vietējo floru, kā arī sniegtās informācijas savietojamības nepieciešamība ar tuvāko kaimiņvalstu floras klasifikācijām. Latvijā mazāk pierastu (kaut pasaulē plašāk lietotu) klasifikācijas sistēmu ieviešana — jo sevišķi sēklaugu nodalījumā — radītu manāmus sarežģījumus lietotājiem izklāsta savietojamībai ar citām publikācijām par Latvijas floru.&quot; Šeit rakstītais vairāk attiecas uz iedalījumu dzimtās un ģintīs, taču arī par augstākajiem taksoniem (apakšvalsts, nodalījums, apakšnodalījums) dažādās sistemātikās nav vienprātības.

Atgriežos pie infokastēm. Wikipēdijā pie daudzu augu sugu aprakstiem infokastē par nodalījumiem tiek saukti kailsēkļi vai segsēkļi. Sākumā domāju mīļā miera labad tā arī turpināt, jo kaut kur pasaulē, iespējams arī Lielbritānijā (tik daudz kas tiek tulkots no angļu Wikipēdijas) šādu iedalījumu lieto. Taču nejauši atvēru rakstu Parastais osis, kur nodalījums ir Sēklaugi un tālāk seko klase Divdīgļlapji. Viss jau ir pareizi, tikai pietrūkst apakšnodalījums Segsēkļi. Mēģināju to infokastē ierakstīt, taču labojumu hronoloģijā tas parādās, bet gala rezultātā nav redzams. Laikam šāds taksons infokastē nav paredzēts. Vienkāršākais ir nomainīt nodalījuma nosaukumu, lai būtu tāpat kā daudzos citos Wikipēdijas rakstos, bet vai tas ir labākais risinājums.

Tāpēc jautājums — kā rīkoties turpmāk: turpināt pie augu sugu aprakstiem kailsēkļus un segsēkļus saukt par nodalījumiem, jo daudzos rakstos tāds iedalījums ir ieviests vai padarīt rakstus Wikipēdijā savietojamus ar citām publikācijām par Latvijas floru? Tad būs jāveic daudzi labojumi, varbūt kāds robots var palīdzēt.

Kāds ir kopienas viedoklis?--[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.18 (EET)

: Jā, mūsu bioloģiskās infokastes ir drusku novecojušas :) Un botānikā vēl salīdzinoši nekas, salīdzinot ar mikoloģiju. Bet nav tik slikti, kā izskatās no malas: atšķirībā no vairuma mūsu veidņu, šai ir pieejams paraugs te [[Veidne:BioTakso infokaste]], kā ar viņu apieties. «Apakšnodalījuma» vietā rakstām «apakšnod».
: Kas attiecas uz klasifikāciju: es latviešu avotus lietoju tikai un vienīgi, lai paskatītos latīņu taksonu tulkojumus latviski, bet pašu klasifikāciju ņemu no [https://species.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikispecies] un [https://www.catalogueoflife.org/ Catalogue of Life]. Un ja kaut kur kaut kas manā sfērā ar to nesakrīt, tad droši laboju, jo parasti rakstu autori nav iedziļinājušies tēmā un uz ātru roku nokopējuši angļu versiju. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.41 (EET)
: Pārbaudīju uz [[parastais osis|osi]] - strādā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.50 (EET)

== Kā uzrakstīt rakstu Vikipēdijā? ==

--[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.24 (EET).

:Kā mēdz teikt amerikāņi, izlasiet taču to [[Palīdzība:Saturs|sasodīto instrukciju]] :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.34 (EET)
::okay, paldies [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.38 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] vēl pieredzes iegūšanai var doties uz [[Special:Sākumlapa|savu sākumlapu]] un tur būs pieejami daži uzdevumi, kas ļaus apgūt pamatlietas. Pēc tam jau varēs atsperties jaunam rakstam. Bet ja raksts ir par līdzīgu tēmu kā jau esošs, labs veids ir nokopēt struktūru un palabot vajadzīgās vietas. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.35 (EET)
::::Paldies, ņemšu vērā, vēl tik ir jāsaprot, kā pievienot foto un būs labi. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.41 (EET)
:::::Nu, manuprāt, vispirms ir jāpapēta [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], lai saprastu, par ko lapas ir vērts veidot un par ko ne. Mēs jau tāpat esam visai iecietīgi šai jomā, bet [[Raimonds Leja|persona]], kas, spriežot pēc apraksta, nav neko paveikusi un, spriežot pēc Gugļa, netiek nekur pieminēta, atsauces arī tikai uz viņu pašu, uz rakstu Vikipēdijā nekādi nevelk. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.57 (EET)
::::::Nedzēšu uzreiz to rakstu tikai tādēļ, ka ir iesākta diskusija, un varbūt man — digitālajam dinozauram — tomēr nav taisnība :)  Jebkurā gadījumā raksta autoram ir jāsaprot, ka reklāmai šeit nav vietas. Ņemot vērā, ka tie &quot;influenceri&quot;, lai cik dīvaini tas nebūtu, pelna par to šādu tādu naudiņu, bet Vikipēdija ir par brīvprātīgiem ziedojumiem veidots projekts — tāda reklāma ir divkārt neētiska. No otras puses, par cik šāds digitālo krāniņu staipīšanas fenomens pastāv un kā tāds ir atspoguļojams Vikipēdijā — var izveidot kādu kopēju sarakstu, kur tad tos garuma rekordus fiksēt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 09.57 (EET)
:::::::pie kautkāda sekotāju skaita varam pieņemt, ko nozīmība izpildās. šeit gan tie skaitļi... ir lieli, protams, bet nedomāju, ka enciklopēdisku nozīmi piešķiroši. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.24 (EET)
::::::::100 instagrama selfiji, kam seko 23 tūkstoši selfiju cienītāju. OK, ļoti jauki, bet kur, sasodīts, ir jēga, saturs un nozīmība? Kaut vai būtu 23 miljoni to sekotāju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.35 (EET)
:::::::::Tā kā tas pēc būtības ir komerciāls sports - sacensība par popularitāti, tad loģiski būtu arī pielietot sportisko principu: likt rakstus par vadošajiem trīs Latvijas jūtūberiem un tiktokeriem pēc sekotāju skaita, pārējie lai mēģina tikt tajā trijniekā. Kaut kur jau to reitingu statistiku apkopo. Nu un, protams, tādi politkorekti termini kā &quot;satura veidotājs&quot; Vikipēdijā īsti neiederas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET)
::::::::::Drusku jau diskutējām [[Diskusija:FunFaceTV|šeit]] un [[Diskusija:Uldons TV|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.53 (EET)
::::::::::: ... :) par jēgu, saturu un nozīmību diez vai te vērts diskutēt. bet nedomāju, ka, piemēram, šīs personas: [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] sasniegtais būtu kkādā veidā ievērojamāks par kādu sociālo tīklu ietekmeli. tāda realitāte, ar to jārēķinās.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.05 (EET)
:::::::::::: Lai arī teorētiski citi projekti nav arguments, tomēr praksē 30 interwiki g.k. valodās ar nopietnu redaktoru pieeju kaut ko nozīmē :) Ja par kādu latvijāni būs 30 rakstu nopietnās citvalodās bez redaktoru veidnēm ķipa &quot;Kas te ellē notiek?&quot;, es domāju, neviens no mums par nozīmību nešaubīsies... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.20 (EET)
:::::::::::::pilnīgi piekrītu! ja par personu ir kaut daži starpviki raksti - vispār nav vērts tērēt laiku nozīmības diskusijām. attiecīgi starptautiski atzītas sociālo tīklu zvaigznes aizies pēc šī kritērija bez diskusijām. ar vietējiem, protams, būs jāpacīnās...  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38 (EET)
::::::::Tā kā šo sekotāju skaitu var nopirkt (nesaku, ka tas ir šajā gadījumā), tad vienu pašu skaitli nevajadzētu uzstādīt par kritēriju. Domāju, ka jābūt arī papildu atsaucēm par to, kāpēc persona varētu būt izpelnījusies kaut kādu sekotāju skaitu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.07 (EET)
:Es varbūt esmu nedaudz savādāk domājošs cilvēks, tomēr, ja kāds vandālis naktī mēģina izbojāt [[Raimonds Leja|tieši šo rakstu]], tad kaut kāda popularitāte šim cilvēkam ir, un par nozīmīgumu runājot, manpurāt, šis raksts būtu nozīmīgāks par [[Durklis (blogeris)|šo]]. (+ šis blogeris savas gaitas ir beidzis, un tā profils ir neaktīvs, kā arī nav nevienas pazīmes par viņa aktivitāti, jo pēdējais publicētais video ir 2021.gada jūlijā.) Manā rakstā, es tieši biju domājis rakstīt par populārāko Latvijas tiešraižu veidotāju platformā Twitch. Bet nevar jau īsti salīdzināt šo strīmeri ar citiem strīmeriem, jo nevienam laikam nav iespēja izpausties un uzrakstīt par sevi. Taču, ja turpinam par popularitāti-- tad varam diskutēt arī par [[FunFaceTV|šo]], tik liels popularitātes un sekotāju skaits ir zaudēts, tas vairs nav populārākais latviešu Youtube kanāls, un pat ne tuvu. Cik noprotu, Latvijas vikipēdijā, prioritāte ir blogeriem un  jūtūberim, ļoti žēl, ka netiek dota iespēja jauniem, potencionāliem satura veidotājiem pastāstīt šeit informāciju par sevi. Varbūt man nav taisnība, izsaku tīri savas domas. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.14 (EET)
::Vikipēdija nav gluži popularizēšanās platforma „jauniem, potencionāliem satura veidotājiem”. Par Durkļa nenozīmīgumu piekrītu, bet par ''FunFaceTV'', neatkarīgi no tā, kas ar viņiem darās šobrīd, vismaz ir kādi publicējumi plašsaziņas līdzekļos. Iegūglējot Raimondu Leju, pirmās lapas ir pilnas ar sociālo medijo profiliem, kas parasti liecina, ka neviens cits par attiecīgo cilvēku uzrakstīt nav ieinteresējies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.26 (EET)
:::Bet, šis nav jauns, es vienkārši runāju par faktu.
:::Ja runājam tieši par šo personu, tā ir atpazīstama un populāra, jo kurš skatīsies cilvēku, kuram strīmos online dažreiz pārsniedz 800. Vidēji ap 400-500. Runājot par jaunu, nezinu, cik gadi iekļaujas «jaunā statusā», ja 12 gadi ir jauns kanāls, tad es nezinu par kādiem satura veidotājiem ir jārunā. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.56 (EET)
::::Popularitāti izsecina pēc atsaucēm autoritatīvos avotos, no kuriem mums arī jāņem informācija. Kad par viņu rakstīs LSM, regulāri intervēs Latvijas Televīzija vai vismaz Delfi ar Apollo, tad arī būs runa par popularitāti. Cik viņu skatās strīmos, tam ir nozīme tikai viņam pašam. (Par jauniem autoriem - tas bija kolēģa citāts no tevis paša). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.06 (EET)
::Šeit tiešām NAV vieta, kur vienalga kam pastāstīt informāciju par sevi. Citiem vārdiem, šeit nav reklāmas dēlis. Šeit ir vieta, kur apkopo informāciju par atzītu popularitāti guvušām personām. Un jā, tas raksts par Durkli arī pēc Vikipēdijas principiem ir ārā metams, jo tur arī nav kulturālu atsauču. Bet norāde uz to, ka &quot;ir arī citi nederīgi raksti&quot; nekādi nepalīdz apstrīdamajam.
::Zaudēta vai nē bijusī popularitāte, tam nav nozīmes. Svarīgi, vai tāda bijusi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.31 (EET)
::Nu un tā personiskāk: dzīvu cilvēku biogrāfijas nu ir pats pēdējais, pie kā vajadzētu ķerties jauniem dalībniekiem. Tā ir pārāk ētiski jūtīga tēma, lai tur ņemtos bez nopietnas pieredzes, un pie neprasmes darboties sanāk drīzāk antireklāma, kā šajā gadījumā, turklāt ne tikai Raimonda Lejas, bet arī Vikipēdijas. Par to Durkli vismaz daudzmaz adekvāti uzrakstīts (strīdīgos gadījumos raksta noformējums nereti ietekmē viņa likteni). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.58 (EET)
::Atļaušos uzdot jautājumu- Vai kāds vispār saprot vai seko līdzi Latviešu satura veidotājiem? Jo atļāvos ieskriet angļu vikipēdijā, tur ir vairāki raksti, par maznozīmīgām personām un maziem strīmeriem, un tad man radās vēlviens jautājums, vai Latviešu vikipēdijas noteikumus ir pieņēmis kāds latvietis, vai tie ir tulkoti? [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.09 (EET)
:::Reāli galvenās vadlīnijas nosaka Wikimedia, bet konkrētā valodā to detaļas nosaka kopiena (tāpēc pie mums ir atļauts daudz kas tāds, ko neuzskata par raksta cienīgu angļu vai krievu kopienās, piemēram, pie krieviem uzskata par absurdu uzrakstīt par katru skolu valstī, kamēr mēs to neesam vēl izdarījuši tikai cilvēku deficīta dēļ). Un nevajag domāt, ka angļu vai jebkurā citā Vikipēdijā spams neiekļūst, lai gan bez piemēriem nevaru komentēt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.17 (EET)
:::Kā cilvēks, kurš ar jaunu rakstu veidošanu ir nodarbojies arī Vikipēdijā angļu valodā, varu droši teikt, kā pašreizējā stāvoklī raksts par Raimondu Leju netiktu atzīts arī tur. [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.25 (EET)

== Movement Strategy and Governance News – Issue 5 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;ucoc-newsletter&quot;/&gt;
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

&lt;span style=&quot;font-size:200%;&quot;&gt;'''Movement Strategy and Governance News'''&lt;/span&gt;&lt;br&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:120%; color:#404040;&quot;&gt;'''Issue 5, January 2022'''&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;font-size:120%; float:right;&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5|'''Read the full newsletter''']]&lt;/span&gt;
----
Welcome to the fifth issue of Movement Strategy and Governance News (formerly known as Universal Code of Conduct News)! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board elections and other relevant MSG topics.

This Newsletter will be distributed quarterly, while more frequent Updates will also be delivered weekly or bi-weekly to subscribers. Please remember to subscribe [[:m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive these updates.
&lt;div style=&quot;margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;&quot;&gt;

*'''Call for Feedback about the Board elections''' - We invite you to give your feedback on the upcoming WMF Board of Trustees election. This call for feedback went live on 10th January 2022 and will be concluded on 16th February 2022. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Call for Feedback about the Board elections|continue reading]])
*'''Universal Code of Conduct Ratification''' - In 2021, the WMF asked communities about how to enforce the Universal Code of Conduct policy text. The revised draft of the enforcement guidelines should be ready for community vote in March. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Universal Code of Conduct Ratification|continue reading]])
*'''Movement Strategy Implementation Grants''' - As we continue to review several interesting proposals, we encourage and welcome more proposals and ideas that target a specific initiative from the Movement Strategy recommendations. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Movement Strategy Implementation Grants|continue reading]])
*'''The New Direction for the Newsletter''' - As the UCoC Newsletter transitions into MSG Newsletter, join the facilitation team in envisioning and deciding on the new directions for this newsletter. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#The New Direction for the Newsletter|continue reading]])
*'''Diff Blogs''' - Check out the most recent publications about MSG on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Diff Blogs|continue reading]])&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;ucoc-newsletter&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 29. janvāris, plkst. 05.27 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22704115 --&gt;

== Updates on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines Review ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Hello everyone,

The Wikimedia Foundation Board of Trustees released a [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board noticeboard/January 2022 - Board of Trustees on Community ratification of enforcement guidelines of UCoC|statement on the ratification process]] for the '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]]'''.

The [[m:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The UCoC and the Enforcement Guidelines were written by [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|volunteer-staff drafting committees]] following community consultations.

The revised guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. There is a [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Changes|list of changes made]] to the guidelines after the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines review]]. '''Comments about the guidelines can be shared [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on the Enforcement Guidelines talk page on Meta-wiki]].'''

To help to understand the guidelines and process, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team will be hosting Conversation Hours on 4 February 2022 at 15:00 UTC, 25 February 2022 at 12:00 UTC, and 4 March 2022 at 15:00 UTC. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Conversations|Join the conversation hours to speak with the UCoC project team and drafting committee members about the updated guidelines and voting process]].'''

The [[m:Universal Code of Conduct/Project#Timeline|timeline is available on Meta-wiki]]. The voting period is March 7 to 21. All eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the Enforcement guidelines, and share why. '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|See the voting information page for more details]].'''

Many participants from across the movement have provided valuable input in these ongoing conversations. The UCoC and MSG teams want to thank the Drafting Committee and the community members for their contributions to this process. 

Sincerely,

Movement Strategy and Governance&lt;br/&gt;
Wikimedia Foundation&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. februāris, plkst. 05.55 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22704115 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Leadership Development Task Force: Your feedback is appreciated&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

The Community Development team at the Wikimedia Foundation is supporting the creation of a global, community-driven Leadership Development Task Force. The purpose of the task force is to advise leadership development work.

The team is looking for feedback about the responsibilities of the Leadership Development Task Force. This Meta page shares the proposal for a [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force|Leadership Development Task Force]] and how [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Participate|you can help.]] Feedback on the proposal will be collected from 7 to 25 February 2022.&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 9. februāris, plkst. 04.35 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&amp;oldid=22796821 --&gt;

== Ukraine's Cultural Diplomacy Month: We are back in 2022! ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:UCDM 2022.png|180px|right]]
{{int:please-translate}}

Hello, dear Wikipedians!&lt;br/&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|Ministry of Foreign Affairs of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the second edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from 17 February to 17 March 2022. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that made a contribution to world culture. The most active contesters will receive [[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022/Prizes|prizes]].&lt;br/&gt;

We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia!--[[Dalībnieks:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[Dalībnieka diskusija:ValentynNefedov (WMUA)|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 14.54 (EET)
&lt;/div&gt;

== Wiki Loves Folklore is extended till 15th March ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;{{int:please-translate}}

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]]
Greetings from Wiki Loves Folklore International Team,

We are pleased to inform you that [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore|Wiki Loves Folklore]] an international photographic contest on Wikimedia Commons has been extended till the '''15th of March 2022'''. The scope of the contest is focused on folk culture of different regions on categories, such as, but not limited to, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, etc.

We would like to have your immense participation in the photographic contest to document your local Folk culture on Wikipedia. You can also help with the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|translation]] of project pages and share a word in your local language.

Best wishes,

'''International Team'''&lt;br /&gt;
'''Wiki Loves Folklore'''

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 06.50 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=22754428 --&gt;

== Coming soon ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
=== Several improvements around templates ===
Hello, from March 9, several improvements around templates will become available on your wiki:
* Fundamental improvements of the [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor template dialog]] ([[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|1]], [[m:WMDE Technical Wishes/Removing a template from a page using the VisualEditor|2]]),
* Improvements to make it easier to put a template on a page ([[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|3]]) (for the template dialogs in [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor]], [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor#/media/File:VectorEditorBasic-en.png|2010 Wikitext]] and [[Mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|New Wikitext Mode]]),
* and improvements in the syntax highlighting extension [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] ([[m:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|4]], [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|5]]) (which is available on wikis with writing direction left-to-right).

All these changes are part of the “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]” project by [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. We hope they will help you in your work, and we would love to hear your feedback on the talk pages of these projects. &lt;/div&gt; - [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 28. februāris, plkst. 14.38 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=22907463 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Remember to Participate in the UCoC Conversations and Ratification Vote!&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hello everyone,

A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|'''vote in SecurePoll from 7 to 21 March 2022''']] is scheduled as part of the ratification process for the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement guidelines. Eligible voters are invited to answer a poll question and share comments. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information|Read voter information and eligibility details.]] During the poll, voters will be asked if they support the enforcement of the Universal Code of Conduct based on the proposed guidelines.

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|revised enforcement guidelines]] were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. A [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/January_2022_-_Board_of_Trustees_on_Community_ratification_of_enforcement_guidelines_of_UCoC|Wikimedia Foundation Board statement]] calls for a [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|ratification process]] where eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the UCoC Enforcement guidelines in a vote. Wikimedians are invited to [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information/Volunteer|translate and share important information]]. For more information about the UCoC, please see the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|project page]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/FAQ|frequently asked questions]] on Meta-wiki.

There are events scheduled to learn more and discuss:
* A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations/Panel_Q&amp;A|community panel]] recorded on 18 February 2022 shares perspectives from small- and medium-sized community participants.
* The [[m:Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team is hosting Conversation Hours on 4 March 2022 at 15:00 UTC. Please [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations|'''sign-up''']] to interact with the project team and the drafting committee about the updated enforcement guidelines and the ratification process. See the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2022_conversation_hour_summaries|Conversation Hour summaries]] for notes from 4 February 2022 and 25 February 2022.

You can comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact either team by email: msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org or ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org

Sincerely,

Movement Strategy and Governance &lt;br /&gt;
Wikimedia Foundation &lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 2. marts, plkst. 04.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=22916674 --&gt;

== Ukrainas pilsētu nosaukumi ==
Godājamie kolēģi! Lūgums neizmantot [https://likumi.lv/ta/id/294340-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda šo &quot;dokumentu&quot;] Ukrainas pilsētu nosaukumos. Tur ir rupjas kļūdas un nekonsekvences. Nepaliksim smieklīgi, atražojot nekompetenci! Un formāli - tur ir &quot;ieteicamais&quot;, nevis obligātais nosaukums. [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] ir pārbaudīts, ja ir jautājumi par kādu konkrētu gadījumu - izdiskutējam lūdzu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 08.38 (EET)

:Pārbaudītais variants: Harkiva - Harkovas apgabals. Reizēm (tas bija diplomātiski, precīzāk - bieži) mūsu slieksme skriet pakaļ katram vēl neatzītam jaunievedumam izskatās pagalam jocīgi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 10.56 (EET)
:Labi, uz ko piedāvā atsaukties tā vietā? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 11.30 (EET)
::ja esam pateikuši [[Ļviva]] un [[Harkiva]] tad jāliek pēdējais punkts teikuma galā un jāpāriet uz [[Kijiva]]. pie velna eksonīmus un jo sevišķi jau to miskasti Valsts valodas centru. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 18.07 (EET)
:::Raksts gan saucas Ļvova [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 19.30 (EET)
::::ak tā... ļoti slikti.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 22.15 (EET)
:::::https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 18.57 (EET)
::::::Jūtos gandarīts, jo par šo ar VVC [https://twitter.com/Papuass/status/1496808049155186691 Twitterī diskutēju] vēl pirms &quot;150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklātā vēstules&quot;. :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 21.56 (EET)
:::::::Tad jau botu pavēlniekiem jāsāk rosīties, jo labot vajadzēs daudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 22.06 (EET)
:Tikai ar apdomu! Sazinājos ar Jāņa sētas galveno redaktoru. Lūk viņa atbilde. 
{{citāts|Sākoties karam, mūs ukraiņu nosaukumu sakarā ir uzrunājuši vairāki entuziasti. Šajā sakarā publiskojām Jāņa sētā 2007. gadā sagatavotās ukraiņu nosaukumu atveidošanas vadlīnījas. Tās Jums nosūtu pielikumā. Pie tām arī cenšamies turēties, atveidojot pēdējo gadu laikā desovjetizētos ukraiņu pilsētu nosaukumus.  Vienīgais diskutablais jautājums paliek attiecībā uz eksonīmiem  – nosaukumiem, kam latviešu valodā ir lietojuma tradīcija.  Pirms 15 gadiem par tādiem uzskatījām arī lielākās Ukrainas pilsētas – Harkovu, Ļvovu un vēl dažas. Mūsdienu apstākļos latviešu valodā neredzu problēmu rakstīt arī Harkiva vai Ļviva. Šodien manīju ziņu, ka “lēnīgais” Valsts valodas centrs, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, lēmis, ka turpmāk varēsim rakstīt arī Kijiva, protams, neliedzot izmantot arī tradicionālo Kijeva, kas manuprāt ir pareizi. Nepiekrītu radikāļiem, ka mums būtu jāmaina arī Dņepra vai Galīcija uz Dnipro un Haličina.  Ne tikai tradīciju dēļ. Tie ir ģeogrāfiskie nosaukumi, kas attiecas  uz vairāku valstu teritorijām (Dņepra – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu; Galīcija – Poliju un Ukrainu). Radikāļi neaizdomājas, ka pēc šādas loģikas arī Daugavu Krievijā mums nāktos saukt par Zapadnaja Dvina.  Jānis Turlajs galvenais redaktors.}}--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 10.48 (EET)

:https://quarry.wmcloud.org/query/63049 - vikipēdijas lapas ar vecajiem pilsētu nosaukumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 23.25 (EET)
::{{ping|Edgars2007|Kaamis007|Apekribo}} Ko darīsim ar dalībnieka Kaamis007 izmaiņām? It kā jau šo jautājumu izdiskutējām krustu-šķērsu un te pēkšņi atkal! Tiem, kam nav saprotams, uz ko māju, lūgtum [[Dalībnieka diskusija:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.04 (EEST)
:::Par kurām izmaiņām ir runa? Īsti nesaprotu. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.11 (EEST)
::::Pārdēvēti raksti Dņipro par [[Dnipro]], Kamjanske par [[Kamjanska]] utt. Vakar. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 08.59 (EEST)
:::::es saprotu, ka [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] ir daļēji 'original research', bet domāju, ka mēs padarītu savu dzīvi vieglāku un pasauli labāku, ja tas nonāktu raksta statusā un šeit [[Īpašvārdu atveidošana]]  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST)
::::::Es nesaprotu, ko esmu nepareizu izdarījis. Konstatēju, ka ir nesakritības ar likumā minēto un divas, kuras ievēroju (Dnipro/Kamjansku), izlaboju. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 10.32 (EEST)
:::::::Jā, VVC ekspertu komisija atteikusies no mīkstinājumiem, arī vārdos, kuros paši iepriekš tos lika. Taču mīkstinājumiem tur jābūt. Vai arī tad konsekventi jāatsakās no mīkstinājumiem visās slāvu atveidēs (t. i., Lenins, Nižnijnovgoroda, Lublana/Ljubljana), bet tas nenotiks. Mīkstinājumiem jābūt: Dņipro, Ļviva, Čerņihiva, Hmeļnicka, Čerņivci, Horļivka. Un Kamjanske jāatstāj 5. deklinācijā, ar galotni e. Kaut kad gada beigās jāiznāk ukraiņu atveides norādījumiem, tur plānots atveidot šādi. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 11.24 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting open from 7 to 21 March 2022&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hello everyone,

The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) is now open! '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|Voting commenced on SecurePoll]]''' on 7 March 2022 and will conclude on 21 March 2022. Please [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|read more on the voter information and eligibility details]].

The Universal Code of Conduct (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The revised enforcement guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. You can [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|read more about the UCoC project]].

You can also comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact the team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org

Sincerely,

Movement Strategy and Governance

Wikimedia Foundation&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 8. marts, plkst. 02.52 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=22962850 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Invitation to Hubs event: Global Conversation on 2022-03-12 at 13:00 UTC&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;Hello! 

The Movement Strategy and Governance team of the Wikimedia Foundation would like to invite you to the next event about &quot;Regional and Thematic Hubs&quot;. The Wikimedia Movement is in the process of understanding what Regional and Thematic Hubs should be. Our workshop in November was a good start ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Documentation/27 November Workshop|read the report]]), but we're not finished yet. 

Over the last weeks we conducted about 16 interviews with groups working on establishing a Hub in their context ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Dialogue|see Hubs Dialogue]]). These interviews informed a report that will serve as a foundation for discussion on March 12. The report is planned to be published on March 9.

The event will take place on March 12, 13:00 to 16:00 UTC on Zoom. Interpretation will be provided in French, Spanish, Arabic, Russian, and Portuguese. Registration is open, and will close on March 10. Anyone interested in the topic is invited to join us. '''[[m:Special:MyLanguage/Hubs/Global Conversations March 12, 2022|More information on the event on Meta-wiki]]'''.

Best regards,

[[m:User:KVaidla (WMF)|Kaarel Vaidla]]&lt;br /&gt;Movement Strategy
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 10. marts, plkst. 03.31 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=22974079 --&gt;

== Wiki Loves Folklore 2022 ends tomorrow ==

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]]
International photographic contest [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022| Wiki Loves Folklore 2022]] ends on 15th March 2022 23:59:59 UTC. This is the last chance of the year to upload images about local folk culture, festival, cuisine, costume, folklore etc on Wikimedia Commons. Watch out our social media handles for regular updates and declaration of Winners. 

([https://www.facebook.com/WikiLovesFolklore/ Facebook] , [https://twitter.com/WikiFolklore Twitter ] , [https://www.instagram.com/wikilovesfolklore/ Instagram])

The writing competition Feminism and Folklore will run till 31st of March 2022 23:59:59 UTC. Write about your local folk tradition, women, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, folklore, and tradition, including ballads, folktales, fairy tales, legends, traditional song and dance, folk plays, games, seasonal events, calendar customs, folk arts, folk religion, mythology etc. on your local Wikipedia. Check if your [[:m:Feminism and Folklore 2022/Project Page|local Wikipedia is participating]]

A special competition called '''Wiki Loves Falles''' is organised in Spain and the world during 15th March 2022 till 15th April 2022 to document local folk culture and [[:en:Falles|Falles]] in Valencia, Spain. Learn more about it on  [[:ca:Viquiprojecte:Falles 2022|Catalan Wikipedia project page]].

We look forward for your immense co-operation.

Thanks 
Wiki Loves Folklore international Team
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 14. marts, plkst. 16.40 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=22754428 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Leadership Development Working Group: Apply to join! (14 March to 10 April 2022)&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Leadership Development Working Group/Participate/Announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hello everyone,

Thank you to everyone who participated in the feedback period for the [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group|Leadership Development Working Group]] initiative. A [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate#5. Summary of Call for Feedback|summary of the feedback]] can be found on Meta-wiki. This feedback will be shared with the working group to inform their work. The application period to join the Working Group is now open and will close on April 10, 2022. Please [[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Purpose_and_Structure#3._How_is_the_working_group_formed_and_structured?|review the information about the working group]], share with community members who might be interested, and '''[[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Participate#1._How_to_participate|apply if you are interested]]'''.

Thank you,

From the Community Development team&lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 18. marts, plkst. 04.20 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=22974079 --&gt;

== Feminism and Folklore 2022 ends soon ==

[[File:Feminism and Folklore 2022 logo.svg|right|frameless|250px]]
[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]] which is an international writing contest organized at Wikipedia ends soon that is on &lt;b&gt;31 March 2022 11:59 UTC&lt;/b&gt;. This is the last chance of the year to write about feminism, women biographies and gender-focused topics such as &lt;i&gt;folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, fairy tales, folk plays, folk arts, folk religion, mythology, folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more&lt;/i&gt;

Keep an eye on the project page for declaration of Winners. 

We look forward for your immense co-operation.

Thanks 
Wiki Loves Folklore international Team
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 16.29 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Rockpeterson/fnf&amp;oldid=23060054 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting is now closed&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Greetings,

The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) came to a close on 21 March 2022. Over {{#expr:2300}} Wikimedians voted across different regions of our movement. Thank you to everyone who participated in this process! The scrutinizing group is now reviewing the vote for accuracy, so please allow up to two weeks for them to finish their work.

The final results from the voting process will be announced [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Results|here]], along with the relevant statistics and a summary of comments as soon as they are available. Please check out [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|the voter information page]] to learn about the next steps. You can comment on the project talk page [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on Meta-wiki]] in any language. You may also contact the UCoC project team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org

Best regards,

Movement Strategy and Governance&lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 30. marts, plkst. 04.53 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23079949 --&gt;

== Sarakstā trūkst Leopolda Berkolda, skat. LKOk sarakstu  LKOK nr.3/1697; ==

[[Special:Contributions/62.85.33.250|62.85.33.250]] 2022. gada 8. aprīlis, plkst. 18.01 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Movement Strategy and Governance News – Issue 6&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;msg-newsletter&quot;/&gt;
&lt;div style = &quot;line-height: 1.2&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:200%;&quot;&gt;'''Movement Strategy and Governance News'''&lt;/span&gt;&lt;br&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:120%; color:#404040;&quot;&gt;'''Issue 6, April 2022'''&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;font-size:120%; float:right;&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6|'''Read the full newsletter''']]&lt;/span&gt;
----

Welcome to the sixth issue of Movement Strategy and Governance News! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board of trustees elections and other relevant MSG topics.

This Newsletter will be distributed quarterly, while the more frequent Updates will also be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter.
&lt;/div&gt;&lt;div style=&quot;margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;&quot;&gt;

*'''Leadership Development -''' A Working Group is Forming! - The application to join the Leadership Development Working Group closed on April 10th, 2022, and up to 12 community members will be selected to participate in the working group. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A1|continue reading]])
*'''Universal Code of Conduct Ratification Results are out! -''' The global decision process on the enforcement of the UCoC via SecurePoll was held from 7 to 21 March. Over 2,300 eligible voters from at least 128 different home projects submitted their opinions and comments. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A2|continue reading]])
*'''Movement Discussions on Hubs -''' The Global Conversation event on Regional and Thematic Hubs was held on Saturday, March 12, and was attended by 84 diverse Wikimedians from across the movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A3|continue reading]])
*'''Movement Strategy Grants Remain Open! -''' Since the start of the year, six proposals with a total value of about $80,000 USD have been approved. Do you have a movement strategy project idea? Reach out to us! ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A4|continue reading]])
*'''The Movement Charter Drafting Committee is All Set! -''' The Committee of fifteen members which was elected in October 2021, has agreed on the essential values and methods for its work, and has started to create the outline of the Movement Charter draft. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A5|continue reading]])
*'''Introducing Movement Strategy Weekly -''' Contribute and Subscribe! - The MSG team have just launched the updates portal, which is connected to the various Movement Strategy pages on Meta-wiki. Subscriber to get  up-to-date news about the various ongoing projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A6|continue reading]])
*'''Diff Blogs -''' Check out the most recent publications about Movement Strategy on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A7|continue reading]])
&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;msg-newsletter&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

Also, a draft of the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/draft|'''2022-23 Wikimedia Foundation Annual Plan''']] has been published. Input is being sought on-wiki and during [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations|'''several conversations''' with Wikimedia Foundation CEO Maryana Iskander]].

[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations/Announcement|See full announcement on Meta-wiki]]. [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 22. aprīlis, plkst. 04.45 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23184989 --&gt;

== New Wikipedia Library Collections Available Now - April 2022 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

Hello Wikimedians! 
[[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL owl says sign up today!]]
[[m:The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] has free access to new paywalled reliable sources. You can these and dozens more collections at https://wikipedialibrary.wmflabs.org/:
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/128/ Wiley]''' – journals, books, and research resources, covering life, health, social, and physical sciences
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/125/ OECD]''' – OECD iLibrary, Data, and Multimedia​​ published by the Organisation for Economic Cooperation and Development
* '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/129/ SPIE Digital Library]''' – journals and eBooks on optics and photonics applied research

Many other sources are freely available for experienced editors, including collections which recently became accessible to all eligible editors: Cambridge University Press, BMJ, AAAS, Érudit and more.

Do better research and help expand the use of high quality references across Wikipedia projects: log in today!
&lt;br&gt;--The Wikipedia Library Team 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST)

:&lt;small&gt;This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].&lt;/small&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&amp;oldid=23036656 --&gt;

== Coming soon: Improvements for templates ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;!--T:11--&gt;
[[File:Overview of changes in the VisualEditor template dialog by WMDE Technical Wishes.webm|thumb|Fundamental changes in the template dialog.]]
Hello, more changes around templates are coming to your wiki soon:

The [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|'''template dialog''' in VisualEditor]] and in the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 Wikitext Editor]] (beta) will be '''improved fundamentally''': 
This should help users understand better what the template expects, how to navigate the template, and how to add parameters. 
* [[metawiki:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|talk page]]

In '''syntax highlighting''' ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] extension), you can activate a '''colorblind-friendly''' color scheme with a user setting. 
* [[metawiki:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting#Color-blind_mode|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|talk page]]

Deployment is planned for May 10. This is the last set of improvements from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes']] focus area “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]”. 

We would love to hear your feedback on our talk pages!
&lt;/div&gt; -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 29. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&amp;oldid=23222263 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Editing news 2022 #1&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;message&quot;/&gt;&lt;i&gt;[[metawiki:VisualEditor/Newsletter/2022/April|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]&lt;/i&gt;
[[File:Junior Contributor New Topic Tool Completion Rate.png|thumb|New editors were more successful with this new tool.]]

The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New discussion tool|New topic tool]] helps editors create new ==Sections== on discussion pages.  New editors are more successful with this new tool.  You can [[mw:Talk pages project/New topic#21 April 2022|read the report]].  Soon, the Editing team will offer this to all editors at the 20 Wikipedias that participated in the test.  You will be able to turn it off at [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].&lt;section end=&quot;message&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] 2022. gada 2. maijs, plkst. 21.55 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&amp;oldid=22019984 --&gt;

== 2022 Board of Trustees Call for Candidates ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt; 
:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

The Board of Trustees seeks candidates for the 2022 Board of Trustees election. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Announcement/Call_for_Candidates|'''Read more on Meta-wiki.''']]

The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is here! Please consider submitting your candidacy to serve on the Board of Trustees.

The Wikimedia Foundation Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's operations. Community-and-affiliate selected trustees and Board-appointed trustees make up the Board of Trustees. Each trustee serves a three year term. The Wikimedia community has the opportunity to vote for community-and-affiliate selected trustees.

The Wikimedia community will vote to fill two seats on the Board in 2022. This is an opportunity to improve the representation, diversity, and expertise of the Board as a team.

;Who are potential candidates? Are you a potential candidate? Find out more on the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Apply to be a Candidate page]].

Thank you for your support, 

Movement Strategy and Governance on behalf of the Elections Committee and the Board of Trustees&lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
2022. gada 10. maijs, plkst. 13.39 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23215441 --&gt;

== wiki-patrol ==

čau visiem! pašlaik notiekošā [[:m:Wikimedia Hackathon 2022|hakatona]] laikā esmu nedaudz uzspodrinājis kādu sen rakstītu rīku: [[:toolforge:edgars/wiki-patrol|wiki-patrol]]. uzreiz brīdinu, ka tas aktuāls ir tikai tiem, kas ir vismaz pārbaudītāju statusā (sākot ar [[Vikipēdija:Dalībnieku_tiesības#Pārbaudītāji|šo sadaļu sarakstā]]).

ja kāds, neizmantojot izmaiņu novēršanas funkcionalitāti (kas, protams, pieejams tikai adminiem), atceļ kādu labojumu, šis atceltais labojums paliek neatzīmēts kā &quot;pārbaudīts&quot; (pēdējo izmaiņu lapā paliek &quot;!&quot; sarkanā izsaukuma zīme). tas neveicina efektīvu pēdējo izmaiņu lapas pārskatīšanu un vandalisma novēršanu, jo šādi kaut kas var palikt nepamanīts.

wiki-patrol rīkā var redzēt rakstu vārdtelpas nepārbaudītos labojumus, sagrupētus pēc raksta (ielādējas pa 100 izmaiņām vienā lapā) ar iespēju:
* saglabāt pēdējo uzticamo labojumu (definējas kā admini, pašpārbaudītie, boti)
* apskatīt kopējās izmaiņas rakstā (salīdzinot '''pašreizējo''' raksta versiju ar pēdējo uzticamo labojumu), šādi var uzreiz pārbaudīt, kāds ir kopējais stāvoklis, arī secinot, vai nav palaists garām kāds vandalisms
* atzīmēt redzamos labojumus kā pārbaudītus.

ceru, ka vismaz kādam no pēdējo izmaiņu pieskatītājiem šis rīks noderēs. esmu atstājis dažus rakstus, kuros jūs varat izmēģināt pārbaudīto labojumu atzīmēšanas funkcionalitāti. ja ir vēlami papildinājumi vai ir jautājumi, droši rakstat onwiki vai kādos citos saziņas kanālos. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

:Paldies, tagad nedaudz pat šo lietoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 13.40 (EEST)
::es arī tiku pamēģinājis. ir labi. bet tā kā ikdienā nenodarbojos ar visu izmaiņu pieskatīšanu, tad kvalitatīvs fīdbeks pagaidām izpaliks. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Revisions to the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''
Hello all,

We'd like to provide an update on the work on the Enforcement Guidelines for the Universal Code of Conduct.  After the conclusion of the community vote on the guidelines in March, the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs committee (CAC)]] of the Board [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikimedia-l@lists.wikimedia.org/thread/JAYQN3NYKCHQHONMUONYTI6WRKZFQNSC/ asked that several areas of the guidelines be reviewed for improvements] before the Board does its final review. These areas were identified based on community discussions and comments provided during the vote. The CAC also requested review of the controversial Note in 3.1 of the UCoC itself.

Once more, a big thank you to all who voted, especially to all who left constructive feedback and comments!  The project team is working with the Board to establish a timeline for this work, and will communicate this next month. 

Members of the two prior [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|UCoC Drafting Committees]] have generously offered their time to help shape improvements to the Guidelines. You can read more about them and their work [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee#Revisions_Committee|here]], as well as read [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee/Phase_2_meeting_summaries#2022|summaries of their weekly meetings in 2022]]. 

Wikimedians have provided many valuable comments together with the vote and in other conversations. Given the size and diversity of the Wikimedia community, there are even more voices out there who can give ideas on how to improve the enforcement guidelines and add even more valuable ideas to the process. To help the Revisions committee identify improvements, input on several questions for the committee’s review is requested. Visit the Meta-wiki pages ([[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Revision_discussions|Enforcement Guidelines revision discussions]], [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Policy text/Revision_discussions|Policy text revision discussions]]) to get your ideas to the Committee - it is very important that viewpoints are heard from different communities before the Committee begins drafting revision proposals.

On behalf of the UCoC project team &lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. jūnijs, plkst. 01.56 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23215441 --&gt;

== Results of Wiki Loves Folklore 2022 is out! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{{int:please-translate}}
[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]

Hi, Greetings

The winners for '''[[c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' is announced!

We are happy to share with you winning images for this year's edition. This year saw over 8,584 images represented on commons in over 92 countries. Kindly see images '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Winners|here]]'''

Our profound gratitude to all the people who participated and organized local contests and photo walks for this project.

We hope to have you contribute to the campaign next year.

'''Thank you,'''

'''Wiki Loves Folklore International Team'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 19.12 (EEST)

&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=23454230 --&gt;

== Propose statements for the 2022 Election Compass ==

:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hi all,

Community members in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|propose statements to use in the Election Compass.]]

An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views.

;Here is the timeline for the Election Compass:

* July 8 - 20: Community members propose statements for the Election Compass
* July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements
* July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements
* August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements
* August 5 - 12: candidates align themselves with the statements
* August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision

The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August. The Elections Committee will oversee the process, supported by the Movement Strategy and Governance team. MSG will check that the questions are clear, there are no duplicates, no typos, and so on.

Best,

Movement Strategy and Governance

''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''&lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;

[[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)|talk]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23215441 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Movement Strategy and Governance News – Issue 7&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;msg-newsletter&quot;/&gt;
&lt;div style = &quot;line-height: 1.2&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:200%;&quot;&gt;'''Movement Strategy and Governance News'''&lt;/span&gt;&lt;br&gt;
&lt;span style=&quot;font-size:120%; color:#404040;&quot;&gt;'''Issue 7, July-September 2022'''&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;font-size:120%; float:right;&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7|'''Read the full newsletter''']]&lt;/span&gt; 
----
Welcome to the 7th issue of Movement Strategy and Governance News! The newsletter distributes relevant news and events about the implementation of Wikimedia's [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Initiatives|Movement Strategy recommendations]], other relevant topics regarding Movement governance, as well as different projects and activities supported by the Movement Strategy and Governance (MSG) team of the Wikimedia Foundation.  

The MSG Newsletter is delivered quarterly, while the more frequent [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Updates|Movement Strategy Weekly]] will be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter.
&lt;/div&gt;&lt;div style=&quot;margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;&quot;&gt; 

* '''Movement sustainability''': Wikimedia Foundation's annual sustainability report has been published. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A1|continue reading]])
* '''Improving user experience''': recent improvements on the desktop interface for Wikimedia projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A2|continue reading]])
* '''Safety and inclusion''': updates on the revision process of the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A3|continue reading]])
* '''Equity in decisionmaking''': reports from Hubs pilots conversations, recent progress from the Movement Charter Drafting Committee, and a new white paper for futures of participation in the Wikimedia movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A4|continue reading]])
* '''Stakeholders coordination''': launch of a helpdesk for Affiliates and volunteer communities working on content partnership. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A5|continue reading]])
* '''Leadership development''': updates on leadership projects by Wikimedia movement organizers in Brazil and Cape Verde. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A6|continue reading]])
* '''Internal knowledge management''': launch of a new portal for technical documentation and community resources. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A7|continue reading]])
* '''Innovate in free knowledge''': high-quality audiovisual resources for scientific experiments and a new toolkit to record oral transcripts. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A8|continue reading]])
* '''Evaluate, iterate, and adapt''': results from the Equity Landscape project pilot ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A9|continue reading]])
* '''Other news and updates''': a new forum to discuss Movement Strategy implementation, upcoming Wikimedia Foundation Board of Trustees election, a new podcast to discuss Movement Strategy, and change of personnel for the Foundation's Movement Strategy and Governance team. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A10|continue reading]])
&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;msg-newsletter&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

Thank you for reading! [[User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 04.37 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23529147 --&gt;

== Wikimedia Summit 2022 online ==

[[Attēls:RZ Logo Wikimedia-Summit black.svg|150px|right]]
No 9. līdz 11. septembrim Berlīnē klātienē notiks [[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]] pasākums. Mēs klātienē nebūsim pārstāvēti, bet ir iespēja vienai personai saņemt ielūgumu online pieejai. Iespējams, ka kādas sesijas/prezentācijas tiks translētas publiski, bet šis ielūgums ļaus piedalīties diskusijās. Ja kāds ir gatavs šo iespēju izmantot, lūdzu, pieteikties šeit vai man privāti. 

Priekšzināšanas nav svarīgas, svarīgāka ir vēlme iepazīt globālo kopienu. Konferences darba valoda - angļu.

Konferences galvenās tēmas būs kustības stratēģijas praktiskā ieviešana (nu jau vairāk praktiski, nevis tikai vīzijas) un izmaiņas globālās kopienas pārvaldībā (pamatdoma ir funkciju pārdale no ASV bezpeļņas organizācijas [[Wikimedia Foundation]], nododot to organizācijām vai to apvienībām, kas labāk pārzina vietējo kontekstu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 14.09 (EEST)

:Atgādinājums par šo. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 12.17 (EEST)
:Pieteikšanās termiņš beidzies, nebūsim pārstāvēti arī attālināti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.08 (EEST)

== Wikipedia Summer Days in Estonia ==
From August 26–28 next to lake [[Vertsjervs|Võrtsjärv]] there would be [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2022|Wikipedia Summer Days 2022]]. Latvian Wikipedians are also welcomed to participate. We have now opened registration! [[:commons:Category:Estonian Wikipedia summer days|Some images of how that looks like]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 04.46 (EEST)
:Reminder that deadline to register for the Wikipedia Summer Days is just around the corner. So far we have conformation of one Latvian and two Finnish participants.
:I'd also like to point out, that even thou the programm covers 3 days, then it would be possible arrive later or leave earlier if needed. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 17.55 (EEST)

== Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot;/&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hi everyone,

'''The Affiliate voting process has concluded.''' Representatives from each Affiliate organization learned about the candidates by reading candidates’ statements, reviewing candidates’ answers to questions, and considering the candidates’ ratings provided by the Analysis Committee. The selected 2022 Board of Trustees candidates are:

* Tobechukwu Precious Friday ([[:m:User:Tochiprecious|Tochiprecious]])
* Farah Jack Mustaklem ([[:m:User:Fjmustak|Fjmustak]])
* Shani Evenstein Sigalov ([[:m:User:Esh77|Esh77]])
* Kunal Mehta ([[:m:User:Legoktm|Legoktm]])
* Michał Buczyński ([[:m:User:Aegis Maelstrom|Aegis Maelstrom]])
* Mike Peel ([[:m:User:Mike Peel|Mike Peel]])

You may see more information about the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Results|Results]] and [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Stats|Statistics]] of this Board election.

Please take a moment to appreciate the Affiliate Representatives and Analysis Committee members for taking part in this process and helping to grow the Board of Trustees in capacity and diversity. These hours of volunteer work connect us across understanding and perspective. Thank you for your participation.

Thank you to the community members who put themselves forward as candidates for the Board of Trustees. Considering joining the Board of Trustees is no small decision. The time and dedication candidates have shown to this point speaks to their commitment to this movement. Congratulations to those candidates who have been selected. A great amount of appreciation and gratitude for those candidates not selected. Please continue to share your leadership with Wikimedia.

Thank you to those who followed the Affiliate process for this Board election. You may review the results of the Affiliate selection process.

'''The next part of the Board election process is the community voting period.''' [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022#Timeline|You may view the Board election timeline here]]. To prepare for the community voting period, there are several things community members can engage with in the following ways:

* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Read candidates’ statements]] and read the candidates’ answers to the questions posed by the Affiliate Representatives.
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Questions_for_Candidates|Propose and select the 6 questions for candidates to answer during their video Q&amp;A]].
* See the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Analysis Committee’s ratings of candidates on each candidate’s statement]].
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Community Voting/Election Compass|Propose statements for the Election Compass]] voters can use to find which candidates best fit their principles.
* Encourage others in your community to take part in the election.

Best,

Movement Strategy and Governance

''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''
&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot;/&gt;

[[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 17.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23530132 --&gt;

== Vote for Election Compass Statements ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hi all,

Volunteers in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass/Statements|vote for statements to use in the Election Compass]]. You can vote for the statements you would like to see included in the Election Compass on Meta-wiki.

An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views.

Here is the timeline for the Election Compass:

*&lt;s&gt;July 8 - 20: Volunteers propose statements for the Election Compass&lt;/s&gt;
*&lt;s&gt;July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements&lt;/s&gt;
*July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements
*August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements
*August 5 - 12: candidates align themselves with the statements
*August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision

The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August

Best, 

Movement Strategy and Governance

''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''
&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
[[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 00.01 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23530132 --&gt;

== Community delegate registration for Wikimedia CEE Meeting 2022 ==

[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|''Wikimedia CEE Meeting 2022'']] will take place on October 14-16. It is determined that the ''Wikimedians of Latvia User Group'' could be represented by 2 community delegates, who would have their expenses paid for participating in the events. The time for '''delegate registration''' is '''until August 15''' (2 weeks left).

P.S: Sorry for You, please, You translate to the local language. [[Dalībnieks:Dušan Kreheľ|Dušan Kreheľ]] ([[Dalībnieka diskusija:Dušan Kreheľ|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 21.08 (EEST)
:thank you, {{u|Dušan Kreheľ}}, we are working on it :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 22.38 (EEST)

== Enabling Section Translation: a new mobile translation experience ==

{{int:Hello}} Latvian Wikipedians!

Apologies as this message is not in Latvian language, {{Int:Please-translate}}.

The [[mw:Wikimedia_Language_engineering|WMF Language team]] is pleased to let you know that we will like to enable the [[mw:Content_translation/Section_translation|Section translation]] tool in Latvian Wikipedia. For this, our team will love you to read about the tool and test it so you can:

* Give us your feedback
* Ask us questions
* Tell us how to improve it.

Below is background information about Section translation, why we have chosen your community, and how to test it.

'''Background information'''

[[mw:Content_translation|Content Translation]] has been a successful tool for editors to create content in their language. More than one million articles have been created across all languages since the tool was released in 2015. The Wikimedia Foundation Language team has improved the translation experience further with the Section Translation. The WMF Language team enabled the early version of the tool in February 2021 in Bengali Wikipedia. Through their feedback, the tool was improved and ready for your community to test and help us with feedback to make it better.

[https://design.wikimedia.org/strategy/section-translation.html Section Translation] extends the capabilities of Content Translation to support mobile devices. On mobile, the tool will:

* Guide you to translate one section at a time in order to expand existing articles or create new ones.
* Make it easy to transfer knowledge across languages anytime from your mobile device.

Latvian Wikipedia seems an ideal candidate to enjoy this new tool since it has Content Translation tool enabled by default.

We plan to enable the tool on Latvian Wikipedia in the coming weeks if there are no objections from your community. After it is enabled, we’ll monitor the content created with the tool and process all the feedback. In any case, feel free to raise any concerns or questions you may already have in any of the following formats:

* As a reply to this message
* On [[mw:Talk:Content_translation/Section_translation|the project talk page]].

'''Try the tool'''

Before the enablement, you can try the current implementation of the tool in [https://test.m.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation our testing instance]. Once it is enabled on Latvian Wikipedia, you’ll have access to https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation with your mobile device. You can select an article to translate, and machine translation will be provided as a starting point for editors to improve.

'''Provide feedback'''

Please provide feedback about Section translation in any of the formats you are most comfortable with. We want to hear about your impressions on:

* The tool
* What you think about our plans to enable it
* Your ideas for improving the tool.

Thanks, and we look forward to your feedback and questions.

'''PS''': Sending your feedback or questions in English is particularly appreciated. But, you can still send them in the language of your choice.

[[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 07.00 (EEST) On behalf of the WMF Language team

== Vikimānija ==

sveiki, kolēģi! šodien sākas (pēc nepilnām divām stundām) virtuālā [[Vikimānija]], ilgs līdz svētdienai. dalība ir bez maksas, bet ir [https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Registration jāpiereģistrējas], lai būtu piekļuve konferences platformai pheedloop. saite uz konferences programmu: https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Program/Schedule. saprotu, ka būs pieejams tulkojums arī krieviski, ja kādu angļu valoda attur no &quot;dalības&quot; konferencē. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 10.19 (EEST)

:Ja nesanāk piereģistrēties, mēģiniet ar MS Edge. Varbūt man kaut kādi plugini traucēja, bet ne ar Firefox, ne Chrome nesanāca. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 10.42 (EEST)

== Baltijas ceļa attēls ==

Ir runa par šo attēlu [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Baltijas_ce%C4%BC%C5%A1.jpg], ko augšuplādējis @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]]. Pieteikusies attēla autore. Viņai nav iebildumu, ka izmanto attēlu, tikai vajadzētu to korekti noformēt. Kas tur bija jādara? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 15.10 (EEST)

:Var izmantot šo vedni: [[:c:Commons:Wikimedia VRT release generator]] [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 15.22 (EEST)

== The 2022 Board of Trustees election Community Voting period is now open ==

&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/The 2022 Board of Trustees election Community Voting period is now open| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]''
:''&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/The 2022 Board of Trustees election Community Voting period is now open|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/The 2022 Board of Trustees election Community Voting period is now open}}&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]&lt;/div&gt;''

Hi everyone,

The Community Voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is now open. Here are some helpful links to get you the information you need to vote:

* Try the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|Election Compass]], showing how candidates stand on 15 different topics.
* Read the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|candidate statements]] and [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Affiliate_Organization_Participation/Candidate_Questions|answers to Affiliate questions]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Learn more about the skills the Board seeks]] and how the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Analysis Committee found candidates align with those skills]]

If you are ready to vote, you may go to [[Special:SecurePoll/vote/Wikimedia_Foundation_Board_Elections_2022|SecurePoll voting page]] to vote now. '''You may vote from August 23 at 00:00 UTC to September 6 at 23:59 UTC.''' To see about your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Voter_eligibility_guidelines|voter eligibility page]].

Best,

Movement Strategy and Governance

''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''&lt;br /&gt;&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;

[[User:MNadzikiewicz_(WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]]
&lt;!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&amp;oldid=23708360 --&gt;</text>
      <sha1>nxejl7lw001kjcs9aph3ak1ivqm3jkd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virusoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64142</id>
    <revision>
      <id>3675713</id>
      <parentid>3354474</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:08:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[klasifikācija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1084" xml:space="preserve">'''Virusoloģija''' ir [[bioloģija]]s nozare, kura pēta [[vīruss|vīrusus]], to [[uzbūve|uzbūvi]], [[evolūcija|evolūciju]], [[Organismu klasifikācija|klasifikāciju]] un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības. [[1892]]. gadā krievu zinātnieks [[Dmitrijs Ivanovskis]] pirmoreiz pierādīja vīrusu eksistenci, kas arī ir virusoloģijas kā zinātnes sākums. Ivanovskis vairākus gadus pētīja [[tabaka]]s augus un nonāca pie secinājuma, ka slimības šim augam izraisa jauna veida &quot;baktērijas&quot;. Viņš vēl nezināja, ka tie ir vīrusi.

Lai vai kā, bet virusoloģijas galvenā nozare ir [[vīrusu klasifikācija]]. Vīrusus klasificē galvenokārt pēc tā, ko tie spēj inficēt, respektīvi, ir vīrusi, kuri inficē [[augi|augus]], kā arī citi vīrusi, kuri inficē tikai [[dzīvnieki|dzīvniekus]]. Bez jau minētajām divām lielajām grupām ir arī vīrusi, kuri inficē [[sēnes]], kā arī [[bakteriofāgi]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Virusoloģija]]</text>
      <sha1>en11e80r3e5dgspyqb2e1ie0qjkppqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trolejbusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71097</id>
    <revision>
      <id>3675626</id>
      <parentid>3674942</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:32:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aleksandrs1234</username>
        <id>94295</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53527" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #0432C8
| logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]]
| karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]]
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1947|11|4}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 323 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 20
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 381 (2014)
| transporta vienīb = 302 (2012) 
252 (2016)
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 42 528 273 (2017)
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]]
'''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot &quot;[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]&quot;, pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot;. 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā  pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}&lt;/ref&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt; Uz 2012. gada 1. jūniju &quot;Rīgas Satiksmes&quot; trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar  novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas.

== Vēsture ==
Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.&lt;ref name=&quot;riga.mashke.org&quot;&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.&lt;ref name=&quot;riga.mashke.org&quot;/&gt;

[[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem.

[[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]].

Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā.

Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]].

90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas &quot;Belkomunmaš&quot; ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā.

Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas &quot;Škoda&quot; trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti.

No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru.

No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas.

== Trolejbusu parki ==
[[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]]

=== 1.trolejbusu parks ===
* Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]])
* Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19, 20, 22 un 34&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.&lt;/ref&gt;

=== 2.trolejbusu parks ===
* Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]])
* Apkalpo maršrutus:  4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25, 27, 31 un 35.&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.&lt;/ref&gt;

== Trolejbusu modeļi ==
=== Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi ===
Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Piegāde &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva	Saraksts]&lt;/ref&gt;
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;320&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda
[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz
| &lt;center&gt; [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]]
| &lt;center&gt; [[2005. gads|2005]] - pašlaik
| &lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]]
[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]]

| 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Škoda]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]]
| &lt;center&gt; [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]]
| &lt;center&gt; [[2006. gads|2006]] - pašlaik
| &lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]]
| Bez dīzeļģeneratora.
2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 
2020. gadā 20 pārdoti izsolē.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&amp;mid=425&amp;cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;

|-
| &lt;center&gt; [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]]
| &lt;center&gt; [[2008. gads|2008]] - pašlaik
| &lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]]
| Ar dīzeļģeneratoru.
2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Škoda]] &lt;br /&gt;[[Solaris Bus &amp; Coach]]
| [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]]
| &lt;center&gt; [[2014]] - 2020. jūnijs
| &lt;center&gt; [[2015|2014]] - pašlaik
| &lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]]
| Ar dīzeļģeneratoru.

'''2013'''. gadā: &quot;''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu &quot;Škoda 27 TR&quot; piegādi &quot;Rīgas satiksmei&quot; 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title=&quot;Rīgas satiksme&quot; līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar &quot;Škoda Electric&quot; : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}&lt;/ref&gt;

'''2019'''. gadā:  &quot;''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Solaris Bus &amp; Coach]]
|[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]]
| &lt;center&gt; [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec.
| &lt;center&gt; [[2020. gads|2020]] - pašlaik
| &lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] 
| Ar ūdeņraža dzinēju.&lt;br&gt;Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]&lt;/ref&gt; taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]&lt;/ref&gt;
2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/&lt;/ref&gt;
|}

=== Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Piegāde
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;320&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | JaTB &lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Jaroslavļas  Valsts automobiļu 3. rūpnīca&lt;/ref&gt;
| [[JaTB-1]]
| &lt;center&gt; [[1947]] -
| &lt;center&gt; [[1947]] -
| &lt;center&gt; 3
| Tika piegādāti lietoti.
|-
| [[MTB-82]]
| &lt;center&gt; [[1948]] - [[1961]]
| &lt;center&gt; [[1948]] - [[1971]]
| &lt;center&gt; 100
| 
|-
| [[TBES]]
| &lt;center&gt; [[1960]]
| &lt;center&gt; 
| &lt;center&gt; 7
| 
|-
|ZiU
|[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]]
| &lt;center&gt; [[1965]] - [[1965]]&lt;br /&gt;[[1968]]
| &lt;center&gt; 
| &lt;center&gt; 78
| 
|-
| rowspan=&quot;9&quot; | [[Škoda]]
| [[Škoda 8Tr|8Tr]]
| &lt;center&gt; [[1960]] - [[1961]]
| &lt;center&gt; 
| &lt;center&gt; 25
| 
|-
|[[Škoda 9Tr|9Tr]]
|&lt;center&gt; [[1962]] - [[1978]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt;
| 
|-
|[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]]
|&lt;center&gt; [[1969]] - [[1982]]
| &lt;center&gt; [[1969]] - [[2001. gads|2001]]
| &lt;center&gt; 103
| 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],&lt;br /&gt;[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]]
|-
| [[ZiU-9]]
| &lt;center&gt; [[1978]]
| &lt;center&gt; 
| &lt;center&gt; 12
| 
|-
| [[Škoda 9TrH|9TrH]]
| &lt;center&gt; [[1979]] - [[1982]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt; 80
| Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju.
|-
|[[Škoda 14Tr|14Тr]]
|&lt;center&gt; [[1982]] - [[1989]]&lt;br /&gt;[[1995]] - [[2000. gads|2000]]
|&lt;center&gt; [[1982]] - [[2016]]
|&lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]]
|Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā
|-
|[[Škoda 14TrM|14ТrМ]]
|&lt;center&gt; [[1998]] - [[2000. gads|2000]]
|&lt;center&gt; [[1998]] - [[2016]]
|&lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]]
|Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;&lt;br /&gt;divi tiek izmantoti mācību nolūkos
|-
|[[Škoda 15Tr|15Тr]]
|&lt;center&gt; [[1989]] - [[1991]]
|&lt;center&gt; [[1989]] - [[2016]]
|&lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]]
|Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā
|-
|[[Škoda 15TrM|15ТrМ]]
|&lt;center&gt; [[1998]] - [[2000. gads|2000]]
|&lt;center&gt; [[1998]] - [[2016]]
|&lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]]
| Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā
|-
| Belkomunmaš
| [[AKSM-333]]
| &lt;center&gt; [[1999]] - [[2001. gads|2001]]
| &lt;center&gt; [[1999]] - [[2015]]
| &lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]]
| 
|-
|[[Solaris Bus &amp; Coach]]
|[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz
|&lt;center&gt; [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]]
|&lt;center&gt; [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]]
|&lt;center&gt; [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]]
|3 Izņemti no ekspluatācijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&amp;mid=6331&amp;cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā.
|-
|Škoda
|[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]]
|&lt;center&gt;2006-2009
|&lt;center&gt; 2006 - pašlaik
|&lt;center&gt;[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]]
|6 Izņemti no ekspluatācijas
2020. gadā 20 pārdoti izsolē.
|}

== Maršruti ==
=== Esošie ===
[[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]]
[[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]]
[[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]]
Kopš  [[2022. gads|2022. gada]] [[1. septembris|1.septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiks nodrošināti 21 trolejbusu maršrutos.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;140&quot;|Sākums
! width=&quot;140&quot;|Beigas
! width=&quot;350&quot;|Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Centrāltirgus]]
| [[Sarkandaugava]]
| Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā).
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ziepniekkalns]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]]
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Iļģuciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| Brīvdienās maršruts nekursē.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]]
| [[Āgenskalna priedes]]
| [[Šmerlis]]
| Brīvdienās maršruts nekursē.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| Brīvdienās maršruts nekursē.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]]
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Ķengarags]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Pļavnieki]]
| [[Šmerlis]]
| Visi reisi brauc caur Slimnīcai &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Linezers (slimnīca)|Linezers]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]]
| [[Pētersalas iela]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''.
|-
|[[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]]
|[[Latvijas Universitāte]]
|[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Pļavnieki]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
| [[Iļģuciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Ziepniekkalns]]
| 
|-
|[[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]]
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Berģuciems]]
|
|-
|[[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]]
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Zvēraudzētava]]
|
|-
|[[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]]
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|}

=== Bijušie ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot; | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! width=&quot;50&quot;|Atklāts
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Viesturdārzs]]
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
| 04.11.1947
| Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Sarkandaugava]]
| 17.07.1948
| 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Centrālā stacija
| [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]
| 20.07.1949
| 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3/2
| [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]
| [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]]
| 03.09.1949
| Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Centrālā stacija
| 21. jūlija laukums
| 15.07.1950
| 
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Trolejbusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
| Daugavpils iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Rīgas stacija
| 21. jūlija laukums
|
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Trolejbusu maršruti 1960. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
| Valmieras iela
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
| Kultūras un atpūtas parks
| Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| [[Centrāltirgus]]
| Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| 21. jūlija laukums
| [[Centrāltirgus]]
| Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Lauvas iela
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Klīniskā slimnīca
| Ķeguma iela
| Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai &quot;VEF&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6A
| Klīniskā slimnīca
| [[VEF]]
| Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Trolejbusu maršruti 1966. gadā &lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā), &quot;Liesma&quot; 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
| Valmieras iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| Tallinas iela
| Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Šmerlis]]
| [[Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Lauvas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Klīniskā slimnīca
| [[VEF]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Ķeguma iela
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
| Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai &quot;Priedes&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raiņa bulvāris]]
| Ābolu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Raiņa bulvāris]]
| V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela
| Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2.
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Ausekļa iela
| Brauca pa Skolas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Centrāltirgus]]
| Akadēmijas iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Raiņa bulvāris]]
| Graudu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Centrāltirgus]]
| [[VEF]]
| Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| Ķeguma iela
| Pētersalas iela
| Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām.
|-
|}

1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu &gt; Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Trolejbusu maršruti 1975. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
| Valmieras iela
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
| Saules dārzs
| Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| [[Centrāltirgus]]
| Darbdienās papildus kursēja  arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Šmerlis
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Rītupes iela
| Tagad kursē no stadiona &quot;Daugava&quot; pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Vaidavas iela
| Pilsoņu iela
| Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Ķeguma iela
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
| Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raiņa bulvāris]]
| Ābolu iela
| Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Raiņa bulvāris]]
| [[Iļģuciems]] 2
| Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Ausekļa iela
| Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ieriķu iela
| Inženieru iela
| Tagad kursē līdz centrālajai stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Raiņa bulvāris]]
| Līvciema iela
| Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam.
|-
|12M
|[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Centrāltirgus]]
| Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Ķeguma iela
| Pētersalas iela
| Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Inženieru iela
| Pavlova iela (tag. Višķu iela)
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Inženieru iela
| Šmerlis
| Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Trolejbusu maršruti 1989. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Pētersalas iela
| Valmieras iela
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
| Saules dārzs
| Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Šmerlis
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Rītupes iela
| [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Latviešu strēlnieku laukums
| Pilsoņu iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Ķeguma iela
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Latviešu strēlnieku laukums
| Ābolu iela
| Pārdēvēts par 27.trolejbusu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Latviešu strēlnieku laukums
| [[Iļģuciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| Ausekļa iela
| Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ieriķu iela
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Latviešu strēlnieku laukums
| Līvciema iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Stārķu iela
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Raiņa bulvāris]]
| Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Inženieru iela
| Pavlova iela (tag. Višķu iela)
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Katlakalna iela (Pļavnieki)
| Šmerlis
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Inženieru iela
| Līvciema iela
| Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam.
|-
|
|
|
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pētersalas iela
| Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela
| Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā.
Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S &lt;nowiki&gt;''Dzintars''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Iļģuciems]]
| Lāčplēša iela
| Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. 
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Katlakalna iela ([[Pļavnieki]])
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| Maršruts atklāts 1985. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Inženieru iela
| Mālu iela
| 
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sarkandaugava]]
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Šmerlis]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latviešu strēlnieku laukums]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]]
| [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.&lt;br /&gt;Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
| Kafejnīca &quot;Priedes&quot;
| Galapunkts ''Kafejnīca &quot;Priedes&quot;'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Latviešu strēlnieku laukums]]
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
| [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.&lt;br /&gt;Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Latviešu strēlnieku laukums]]
| [[Iļģuciems]]
| [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.&lt;br /&gt;Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]]
| [[Latviešu strēlnieku laukums]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
| [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.&lt;br /&gt;Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.&lt;br /&gt;1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
| [[Latvijas Universitāte]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pļavnieki]]
| [[Šmerlis]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 19M
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
| Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu
[[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]].
|-
|19
|[[Pētersalas iela]]
|[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Televīzijas centrs]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Iļģuciems]]
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Pļavnieki]]
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]]
| 
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Sarkandaugava]]
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
| [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Centrāltirgus]]
| [[Sarkandaugava]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Šmerlis]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.&lt;br /&gt;Trolejbusi kursē no &quot;Daugavas&quot; stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]]
| [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
| [[Āgenskalna priedes]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Iļģuciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
| [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].&lt;br /&gt;[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.&lt;br /&gt;Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
| [[Centrāltirgus]]
| Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].&lt;br /&gt;[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
| [[Latvijas Universitāte]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pļavnieki]]
| [[Šmerlis]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Ziepniekkalns]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Televīzijas centrs]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Iļģuciems]]
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
| [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Pļavnieki]]
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Universitāte]]
| A/s &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot;
| [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Centrāltirgus]]
| [[Sarkandaugava]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Šmerlis]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
| [[Āgenskalna priedes]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
| [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].&lt;br /&gt;[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Iļģuciems]]
| [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| [[Centrāltirgus]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
| [[Latvijas Universitāte]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pļavnieki]]
| [[Šmerlis]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Ziepniekkalns]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Televīzijas centrs]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Iļģuciems]]
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
| [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Pļavnieki]]
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| A/s &quot;Dzintars&quot;
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Iļģuciems]]
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
| Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
| Ābolu iela
| Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2022. gadam
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
| Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts
|-
|1A
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģuciems]]
|'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' 
'''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Sarkandaugava]]
| [[Centrāltirgus]]
| No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]].
|-
|3A
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]]
|[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads)
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads)

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads)
|-
|3B
|[[Centrāltirgus]]
|[[Ierēdņu iela]]
|„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts
|-
| align=&quot;center&quot; |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] 
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ziepniekkalns]]
| [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā.
2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu.

[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
| [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]]
| 
|-
|5A
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' 
'''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.'''
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
| [[Āgenskalna priedes]]
| [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.&lt;br /&gt;Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
| [[Iļģuciems]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| Dēļ &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Covid - 19&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; slēgts maršruts Brīvdienās
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Šmerlis]]
| [[Āgenskalna priedes]]
| Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu.
Dēļ &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Covid - 19&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; slēgts maršruts Brīvdienās
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
| [[Centrāltirgus]]
| Dēļ &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Covid - 19&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; slēgts maršruts Brīvdienās
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]]
| [[Latvijas Universitāte]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pļavnieki]]
| [[Šmerlis]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Ziepniekkalns]]
| No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S &quot;Dzintars&quot;, aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Televīzijas centrs]]
| 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]].
No 2022.gada 1.septembra tiks atjaunots Nr.20 trolejbusu maršruts un tiks slēgts 59. autobusu maršruts&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Pļavnieki]]
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| A/s &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot;
| 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Iļģuciems]]
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
| 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]].
|-
|31
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Berģuciems]]
|No 2022.gada 1.septembra būs jauns Nr.31 trolejbusu maršruts un tiks slēgts 1. autobusu maršruts&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
|-
|34
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Zvēraudzētava]]
|No 2022.gada 1.septembra būs jauns Nr.34 trolejbusu maršruts un tiks slēgts 14. autobusu maršruts&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
|-
|35
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltigrus]]
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|No 2022.gada 1.septembra būs jauns Nr.35 trolejbusu maršruts un tiks slēgts 5. autobusu maršruts&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
|-
|
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]])
|XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads)

Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads)
|-
|
|[[Latvijas Universitāte]]
|[[Lucavsala]]
|saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)'''
saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)'''

saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)'''

saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)'''

saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)'''

saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)'''

saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)'''
|}

== Skatīt arī ==
{|
| 
|}
* [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}}
* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu]
* [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi]

{{Sabiedriskais transports Rīga}}
{{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>dy95csfrgwsl649nxy6ahgo9x9cyqu6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autobusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71101</id>
    <revision>
      <id>3675628</id>
      <parentid>3674941</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:37:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aleksandrs1234</username>
        <id>94295</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="138441" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
|nosaukums         = Autobusu satiksme Rīgā
|fona krāsa        = #007C06
|logo              = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobusu maršruti 2010.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = [[Rīga]]
|atklāts           = [[1924]]. gads
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
|līniju skaits     = 52
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
|transporta vienīb = 432 ([[2010. gads|2010]]) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
|depo              = 2
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    =  68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|Jauni Maršruti=[[59]], [[5T]]}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada [[20. februāris|20. februāra]] autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas Satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas vajadzīgajā veidā — pats monitors strādā, taču uz tā netiek attēlota informācija.

== Vēsture ==

Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica [[1852]]. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. [[1901.]] gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;[https://archive.is/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau [[1913]]. gadā (pēc citām ziņām — pat [[1908.]] gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās [[1922]]. gada [[26. aprīlī]]. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz [[1938]]. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada [[1. jūlijā]]. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, [[1944]]. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

[[1960. gadi|1960. gados]] tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

[[1992]]. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Tika nolemts, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

[[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997, [[1999]]
| &lt;center&gt; 1997 — 2019
| &lt;center&gt; 62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 1997, [[2000. gads|2000]]
| &lt;center&gt; 1997 — 2019
| &lt;center&gt; 25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| &lt;center&gt; 2002
| &lt;center&gt; 2004 — 2019
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 34
|
|-
| [[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 25
|
|-
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004, 2006
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 58
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 11
|
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 8
|
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 13
|
|-
|rowspan=&quot;6&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 52
|
|-
| &lt;center&gt; [[2017. gads|2017]] — [[2019. gads|2019]]
| &lt;center&gt; [[2018. gads|2018]] — pašlaik
| &lt;center&gt; 175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 39
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004, 2014
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 79
|
|-
| &lt;center&gt; [[2017]] — 2018
| &lt;center&gt; 2018 — pašlaik
| &lt;center&gt; 70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| &lt;center&gt; 2022
| &lt;center&gt; 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| &lt;center&gt; 18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001 — 2004, 2006
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 75
|
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| &lt;center&gt; 2003
| &lt;center&gt; [[2005. gads|2005]] — pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| &lt;center&gt; 2004
| &lt;center&gt; 2004 — pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001, 2002
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 4
| Līdz [[2007. gads|2007]]. — 2009. gadam strādāja uz līnijas
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt;
|rowspan=&quot;2&quot;| &lt;center&gt; ap 2000
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt; līdz [[2005]]
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001 — 2003
| &lt;center&gt; 2001 — [[2011. gads|2011]]
| &lt;center&gt; 27
|
|-
| MAN
| SL200
| &lt;center&gt; [[1982]]
| &lt;center&gt; [[1995]]—2004 (?)
|
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997
| &lt;center&gt; 1997 — 2014
| &lt;center&gt; 4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 2000
| &lt;center&gt; 2000 — [[2013]]
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| Den Oudsten
|
| &lt;center&gt; [[1981]]—[[1983]]
| &lt;center&gt; 1997—2004
| &lt;center&gt; 8 (?)
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]]
[[Attēls:MB Conecto O345G Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]].]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]].]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], 2009. gads.]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]].]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš [[2022. gads|2022. gada]] [[1. septembris|1.septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiks nodrošināti 50 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
|[[Daugavgrīva]]
|[[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
|[[5T. autobusu maršruts|5T]]
|[[Sarkandaugava]]
|[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Biķeri]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]] (atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem)
|-
|[[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]]
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|-
| align=&quot;center&quot; | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; (atsevišķi reisi kursē līdz [[Mucenieki]]em vai [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]])
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]] (atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i)
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Bukulti — [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| Centrāltirgus
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Brīvības gatve]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada [[28. maijs|28. maija]] līdz [[16. jūnijs|16. jūnijam]] un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada no 18 maija līdz ? 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/]&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990.
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| Anniņmuižas iela (tag. Jūrmalas gatve)
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| Šulcmuižas iela (tag. Saulgožu iela)
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tag. Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / Ebeļmuiža
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tag. Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tag. Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| Rumpmuižas iela
| Kastrānes iela
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu (tag. Zemitānu) stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Oškalnu (tag. Zemitānu) stacija
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| E. Smiltēna (tag. Prūšu) iela
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Pavlova (tag. Višķu) iela
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| Pavlova (tag. Višķu) iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Pavlova (tag. Višķu) iela
| Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve — VEF)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| Pavlova (tag. Višķu) iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| Pavlova (tag. Višķu) iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| Pavlova (tag. Višķu) iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu. Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu, tad pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve)
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Pavlova (tag. Višķu) iela
| Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija (tag. Esplanāde).
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Pavlova (tag. Višķu) iela
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Pavlova (tag. Višķu) iela
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz J. Petersa (tag. Kleistu) ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu līdz Kleistu ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija (tag. Katedrāle) pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs (tag. Esplanāde)
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
| Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Berģi
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
| Tagad kursē no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Jaunciema kapi / Suži
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas (tag.Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag.Akmens) tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
| Tagad kursē no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| Pavlova iela (tag. Višķu iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]], Parādes iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot; ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]])
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Pavlova iela (tag. Višķu iela)
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| J. Pētersa iela (tag. Kleistu iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta]] 5
| Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Tagad 37. maršruta kursē pa maršrutu [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta]] 5
| Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Tagad 41. maršruts kursē [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| Planetārijs (tag.[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| Pavlova iela (tag. Višķu iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot; ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]])
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi)
| Tagad kursē no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
| Tagad kursē līdz Esplanādei.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai pēctām līdz Ziepniekkalnam tirgus (Tagad Ziepniekkalna D/p)
|-
|[[40R.autobusu maršrūts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu Maršruts tika slēgts
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk brauca uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa Basteja (tag. Z. Meierovica) bulvāri, pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
| Tagad kursē no Abrenes ielas līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Tagad kursē no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| Tagad kursē līdz Mežaparkam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Tagad kursē līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
| Tagad kursē pa Krasta ielu un Dienvidu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
| Tagad kursē līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Tagad kursē līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. No 1.01.2011 kursē no Mežciema.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika pārdēvēts par 29. un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. No 1.01.2011 kursē no Mežciema.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Tagad kursē līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| [[Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. Tagad kursē līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| NORDEKA (Dzirciema iela)
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38. Tagad kursē līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| [[Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi)
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]])
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta]]
| [[Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
| 2009. gada 1. janvārī tika izmainīts maršruts, turpmāk 12. maršruta autobusi brauks nevis pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], bet gan pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra līdz Garkalnes Muceniekiem kursē visi autobusi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra iebrauc Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā un tikai brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja gar [[Zasulauka depo]] un pārdēvēja par [[Pleskodāle]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}&lt;table class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā — 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī kursēja no Abrenes iela līdz Upesciema iela

No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 1.autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.31&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;1A&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Upesciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2021. gada 2.autobusu maršrūts brauc Mangaļsala — Vecmilgrāvis — Abrenes iela (tikai brauc 5:34 darba dienā) &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2020. gada Vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;3A&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2021. gada 15. marta līdz 2. augustam pastāvēja, nedaudz atslogojot 3. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam pa maršrutu kursēja tikai 5a.trolejbusa maršrūts

No 2022. gada 1.septembrī tiks slēgts 5.autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.35&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022.gada 6.augusta būs pagaidu autobusu maršruts Nr. 5T saistībā ar Dzīvokļu ēku Pētersalas ielā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Biķeri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagarināts līdz Biķeriem. Vakarā (Darba dienas 22:17, 22:54, 23:36) (Brīvdienas 23:33) 6.Autobuss Brauc Abrenes iela — Biķeri — Dreiliņi &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
No 2022. gada 18.julijā aizvieto 11.tramvaju maršrutu dēļ Brasas tilts
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 14.autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.34&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem, Sunīšiem
Atsevišķi reisi kursē caur 80.vidusskolai
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;2019. gada 1. septembrī maršruts tika slēgts. Iebrauca [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iekāpšana pa priekšējām durvīm.
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Esplanādei
Atsevišķi reisi kursē no Autoosta, 13. janvāra iela
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 1.janvarī tikai 22. autobusa maršrutā var nopirkt biļeti pie vadītāja&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]] / '''[[Tīraine]]'''&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Līdz Tīrainei tikai atsevišķi reisi.
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iekāpšana pa priekšējām durvīm. Dažus reisus veic minibusi.
Saistība ar Covid-19, visus reisus veic &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Rīgas Satiksmes&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; autobusi

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2020. gada vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem.
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;3 no 6 reisiem apkalpo &quot;Rīgas Mikroautobusu Satiksmes&quot; minibusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana RS autobusos notiek pa priekšējām durvīm.
Saistība ar Covid-19, visus reisus veic &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Rīgas Satiksmes&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; autobusi
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā maršruts tika pagarināts līdz Getliņiem. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembrī līdz 31. maijam daži reisi darba dienās brauc &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Abrenes iela — Ulbroka — Ulbrokas vidusskola&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ulbrokas vidusskola — Ulbroka — Abrenes iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienā plkst. 17:15, 52.autobusa maršrūts brauc &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Pļavnieku kapi — Noliktavas iela — Abrenes iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Reisus veic &quot;Rīgas Mikroautobusu Satiksmes&quot; minibusi
Saistība ar Covid-19, reisus veic &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Rīgas Satiksmes&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; autobusi
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
No 2021. gada 1. septembrī, saistība ar Austrumu maģistrāles buvniecību 58.autobusa maršrūts brauc &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Vecmilgrāvis — Brīvības gatve&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Brīvības gatve — Vecmilgrāvis&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;

Brīvdienā plkst. 22:30, 58.autobusa maršruts brauc &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Vecmilgrāvis — Biķernieku iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]
Saistība ar Covid-19, reisus veic &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Rīgas Satiksmes&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; autobusi

No 2022.gada 1.septembrī tiks atjaunots trolejbusu maršrutu kustība Nr.20
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;12/23/26&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Kooperatīvs ''Ziedonis'']] — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Apvienotājs maršrūts brauc tikai Svētku dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;100&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;2018. gadā 4.maijā bija svētku autobusu maršruts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bija specialāis maršruts 2022.gadā 20.augustā dēļ koncerta Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; Kleistos tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — par &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;, bet pēc tam — par &quot;Dzirciems&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs ZIEDONIS&quot;.
* Galapunkts &quot;Bolderāja&lt;nowiki&gt;'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''&lt;/nowiki&gt;
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalns&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna D/P&quot;.
* Pietura &lt;nowiki&gt;''94.vidusskola''&lt;/nowiki&gt; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola
*

=== Reģionālie maršruti ===
No 2009. gada 1. janvāra &quot;Rīgas satiksme&quot; neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
|Nr.
|Reģionālie maršruti
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropāži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|}
Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.

== Autobusu parki ==
[[File:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[File:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56 ,]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] un [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; un RPPU &quot;Tālava&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2002—2004): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], 37E, [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], 38A, 38B, [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, 7715, 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2004): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], 6A, [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], 15A, 15B, 15D, [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], 18A, [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], 19A, [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 829, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, 853, 831, 830, 829, 827, 831.

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas Satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>p7q3lb9me7yt8oi9rjd631mgtga1vxd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RFS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73507</id>
    <revision>
      <id>3675792</id>
      <parentid>3669823</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:30:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalība UEFA turnīros */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20788" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0066B3
| nos        = RFS
| logo       = [[Attēls:RFS logo.png|180px]]
| pilns      = Rīgas Futbola Skola, BDR
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga       = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez        = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]]
| poz        = 1. vieta
| dib        = 2005
| dib_mēn    =
| dib_dat    =
| dib_com    =
| stad       = [[LNK sporta parks]]
| ietilp     =
| krāsas     = Zila
| īpašn      = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]]
| prez       = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]]
| menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
| tren       = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
| kapteinis  = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs
| mediji     = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter]
| sadarbojas =
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1   = FSK Daugava 90
| dates1  = 2005
| name2   = FK Daugava
| dates2  = 2008
| name3   = Daugava/RFS
| dates3  = 2010
| name4   = Rīgas Futbola Skola
| dates4  = 2011
| name5   = RFS
| dates5  = 2016
| name6   = 
| dates6  = 
| name7   = 
| dates7  = 
| name8   = 
| dates8  = 
| name9   = 
| dates9  = 
| name10  = 
| dates10 =
| current =
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1    = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]]
| uzvaras1 = 1
| līga2    = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]]
| uzvaras2 = 1
| līga3    = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]]
| uzvaras3 = 2
| līga4    = 
| uzvaras4 = 
| līga5    = 
| uzvaras5 = 
| līga6    = 
| uzvaras6 = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 = _nikestrike3gr
| pattern_b1 = _nikevapor3grn
| pattern_ra1 = _nikestrike3gr
| pattern_sh1 = _nikevapor3gr
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 0000ff
| body1 = 0000ff
| rightarm1 = 0000ff
| shorts1 = 0000ff
| socks1 = 0000ff
| pattern_la2 = _norrkoping21h
| pattern_b2 = _olimpija2122a
| pattern_ra2 = _norrkoping21h
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = _nikepark7b
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 =000000 
}}

'''RFS''' (akronīms no '''&quot;Rīgas Futbola Skola&quot;''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]).

== Vēsture ==
Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba &quot;Skonto&quot; un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu &quot;Daugava&quot;, līdzi ņemot savus audzēkņus.

Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas &quot;Daugava&quot; bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz &quot;Rīgas Futbola Skola&quot;.

2015. gada sezonā &quot;Rīgas Futbola Skola&quot; izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam &quot;Skonto&quot;]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt; Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu.

== Mājvieta ==
{{dat|2022|8|7||bez}} tiek aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma [[LNK sporta parks|LNK sporta parkā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)
  id:bl3  value:rgb(0.9,0.5,0.5)
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  color:bl3  shift:(0,13)  text: &quot;[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]&quot;
  from:01/07/2006 till:01/07/2008  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2009 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]]
* [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās''
* [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]]

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2019—20
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SLO}}
|[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot; (futbols)|Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''3:4'''
|-
|2020—21
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SRB}}
|[[FK Partizan|Partizan]]
|{{n/a}}
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''0:1'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021—22
| rowspan=&quot;3&quot; |[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|FRO}}
|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:3
|style=&quot;text-align:center;&quot;|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''6:5'''
|-
|2QR
|{{Flaga|HUN}}
|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:0
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:0
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''5:0'''
|-
|3QR
|{{Flaga|BEL}}
|[[KAA Gent|Gent]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|[[UEFA Čempionu līga]]
|2QR
|{{Flaga|FIN}}
|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:1
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:2''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=2|[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|1:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:1
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|NIR}}
|[[Linfield F.C.|Linfield]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|1:1
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''3:3''' &lt;small&gt;(11 m: 4:2)&lt;/small&gt;
|}

== Spēlētāji ==
=== Pamatsastāvs ===
: ''{{dat|2022|8|10||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}}
{{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}}
{{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}}
{{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}}
{{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}}
{{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs               | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}}
{{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}}
{{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}}
{{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}}
{{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=MF | name=Bils&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=AUT | pos=MF | name=Tomašs Šimkovičs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/t-simkovics-atgriezas-majas/ |title=T.Šimkovičs atgriežas mājās |accessdate={{dat|2022|8|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Savainotie līdz sezonas beigām ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05082022-lietuviesu_talants_uzela_sosezon_rfs_rind |title=Lietuviešu talants Uzēla šosezon RFS rindās laukumā vairs neizies |accessdate={{dat|2022|8|5||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Komandu atstājušie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Izīrētie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede                    | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

== Komandas vadība ==
:''{{dat|2022|7|1||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs
|-
| Fiziskās sagatavotības treneris
| {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs
|-
| Futbola analītiķis
| {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris
|-
| Komandas administrators
| {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis
|-
| Komunikācijas speciālists
| {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis
|-
| Video satura veidotājs
| {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe
|-
| Spēļu organizators 
| {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins
|-
| Menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|}

== Treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009)
* {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012)
* {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017)
* {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik)

== Rekordi ==
* Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa]
* [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā]
* [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa]
* [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa]
* [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa]
* [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde]

{{futbols-aizmetnis}}

{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:FK RFS]]</text>
      <sha1>qgoculj6qdd60ir4lqufoex0fycd31h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klaudija Šifere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84192</id>
    <revision>
      <id>3675817</id>
      <parentid>3462512</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:48:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jaunāka bilde.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3005" xml:space="preserve">{{Modeļa infokaste
|name           = Klaudija Šifere
|vārds_orig  = ''Claudia Schiffer''
|image          = Claudia Schiffer Cannes.jpg
|imagesize      = 
|caption        = Klaudija Šifere [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] 2007. gadā
|birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1970|08|25}}
|birth_place    = {{vieta|Rietumvācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Reinberga}}
|yearsactive    = 1993–2003
|height         = 180 [[centimetrs|cm]]
|measurements   = 34-24-36 (86-61-92 cm)&lt;ref&gt;[http://www.onemanagement.com/ One Management&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
|haircolor      = Blondi
|eyecolor       = Zilas
|dzimums = S
}}
'''Klaudija Šifere''' ({{val|de|Claudia Schiffer}}; dzimusi {{dat|1970|8|25}})&lt;ref name=&quot;Vogue&quot;&gt;&quot;[http://www.vogue.co.uk/whos_who/Claudia_Schiffer/default.html Who‘s Who? Claudia Schiffer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071020025747/http://www.vogue.co.uk/whos_who/Claudia_Schiffer/default.html |date={{dat|2007|10|20||bez}} }}&quot;. ''Vogue''. Retrieved 12 June 2007.&lt;/ref&gt; ir [[Vācieši|vācu]] [[modele]] un [[aktrise]], kura savu augsto popularitāti ieguva 1990. gados, sākotnēji pateicoties savai pārsteidzošajai līdzībai ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]].&lt;ref&gt;[[Kārlis Lāgerfelds|Karl Lagerfeld]] used to call Schiffer the &quot;new Bardot&quot; in the early 1990s, see {{Ziņu atsauce | first = Ken | last = Ringle | authorlink = | coauthors = | title = Claudia, Queen of the [[Runway (fashion)|Runway]]; The Stunning Supermodel, Stopping Traffic &amp; Hearts | url = | work = The Washington Post | publisher = | date = 22 October 1990 | accessdate =}}&lt;/ref&gt; Šifere ir viena no pasaules veiksmīgākajām modelēm, parādoties uz vairāk kā 1000 žurnālu vākiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=10 Minutes with Claudia Schiffer|url=http://www.glamourmagazine.co.uk/news/beauty/2015/01/15/10-minutes-with-claudia-schiffer|access-date=4 April 2016|newspaper=[[Glamour]]|date=15 January 2015|archive-date=15 April 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160415164552/http://www.glamourmagazine.co.uk/news/beauty/2015/01/15/10-minutes-with-claudia-schiffer|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cigar&quot;&gt;&quot;[http://www.cigaraficionado.com/Cigar/CA_Profiles/People_Profile/0,2540,24,00.html The Golden Girl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071113015455/http://www.cigaraficionado.com/Cigar/CA_Profiles/People_Profile/0,2540,24,00.html |date={{dat|2007|11|13||bez}} }}&quot;. ''cigaraficionado.com''. Retrieved 13 June 2007.&lt;/ref&gt; 2002. gadā ''[[Forbes]]'' novērtēja Šiferi par 55 miljoniem sterliņu mārciņu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šifere, Klaudija}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas cilvēki]]
[[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Vācijas fotomodeļi]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>jlv9jxuu1vsr79tcns0hdu21qcw91nb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žaunkājvēži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84193</id>
    <revision>
      <id>3675716</id>
      <parentid>1964913</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[klasifikācija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2703" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Scapholeberis.jpg
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| klase =Branchiopoda
| klase_lv =Žaunkājvēži
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Phyllopoda|Lapkājvēži}}
* {{TaksoSaite|Sarsostraca|Sarsostraki}}
| kategorijas =nē
| binomial=Branchiopoda
}}

'''Žaunkājvēži''' (''Branchiopoda'') ir primitīvāko [[vēžveidīgie|vēžveidīgo]] klase. Fosilā veidā klases pārstāvji ir zināmi no [[kembrijs|kembrija]] slāņiem.

== Morfoloģija ==

Žaunkājvēžu [[galva]] nesaaug ar krūšu segmentiem. [[Mandibulas]] bez taustekļa, abi žokļu pāri vāji attīstīti. [[Karapakss]] ir vairogveida vai divvāku, vai arī tā vispār nav. Krūšu segmentu skaits ir mainīgs; to skaits ir no 4 līdz 11, retos gadījumos līdz 19. [[Krūšu kājas]] neposmotas, vāji hitinizētas, ar platu saplacinātu [[protopodīts|protopodītu]]. Kājiņu kustības rezultātā veidojas tikai viena [[ūdens]] plūsma, kas ir pamatā vēzīša dzīvības funkciju uzturēšanai. Tās kalpo vienlaicīgi gan [[peldēšana]]i, gan [[elpošana]]i (no tā cēlies klases nosaukums), gan arī barības atfiltrēšanai un uzņemšanai. Astes segmenta galā ir dakšiņa ([[furca]]). [[Nervu sistēma|Nervu]], [[asinsrite]]s un [[dzimumsistēma|dzimumsistēmu]] uzbūve ir primitīvāka, kā citiem vēžveidīgajiem.

== Ekoloģija ==

Visi žaunkājvēži dzīvo brīvi pārvietojoties ūdenī. Starp tiem nav ne [[parazīti|parazītu]], nedz arī pārstāvju ar sēdošu dzīvesveidu. Tiem nav pielāgojumu dzīvei pazemes ūdeņos vai arī lielos dziļumos. Attīstība parasti ar [[metamorfoze|metamorfozi]].

Žaunkājvēži dzīvo pārsvarā saldūdeņos; [[jūra]]s sugas ir mazskaitlīgas un to izcelsme nāk no saldūdeņiem.

== Sistemātika ==

Klases [[sistemātika]] nav līdz galam izstrādāta. Tāpēc pastāv dažādas šīs grupas [[Organismu klasifikācija|klasifikācijas]]. Zināmas ap 900 mūsdienu sugu. Latvijā zināmas 90 [[recentās sugas]]. Devona nogulumos [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas arī fosilās sugas, kuru sistemātiskais sastāvs vēl nav pilnībā izpētīts.

* klase: '''Žaunkājvēži (Branchiopoda)'''
:* apakšklase: [[Lapkājvēži]] (Phyllopoda)
::* virskārta: [[Diplostraki]] (Diplostraca)
:::* kārta: [[Ūdensblusa]]s (Cladocera)
:::* kārta: [[Divvākčauļi]] (Conchostraca)
::::* apakškārta: [[Cyclestherida]]
::::* apakškārta: [[Laevicaudata]]
::::* apakškārta: [[Spinicaudata]]
:::* kārta: [[Vairogvēži]] (Notostraca)
:* apakšklase: [[Sarsostraki]] (Sarsostraca)
:::* kārta: [[Bezčaulvēži]] (Anostraca)

[[Kategorija:Žaunkājvēži]]
[[Kategorija:Vēžveidīgie]]</text>
      <sha1>df17f1mywlrwyw2kmvd8ulcx6z7cr3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stepans Bandera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86671</id>
    <revision>
      <id>3675872</id>
      <parentid>3608390</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:02:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5931" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Stepans Bandera
| vārds_orģ           =Бандера Степан Андрійович
| attēls              =SBandera.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            =
| amats               =
| term_sākums         =
| term_beigas         =
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            =
| priekštecis         =
| pēctecis            =
| amats2              =
| term_sākums2        =
| term_beigas2        =
| viceprezidents2     =
| vicepremjers2       =
| vietnieks2          =
| prezidents2         =
| premjers2           =
| priekštecis2        =
| pēctecis2           =
| amats3              =
| term_sākums3        =
| term_beigas3        =
| viceprezidents3     =
| vicepremjers3       =
| vietnieks3          =
| prezidents3         =
| premjers3           =
| priekštecis3        =
| pēctecis3           =
| amats4              =
| term_sākums4        =
| term_beigas4        =
| viceprezidents4     =
| vicepremjers4       =
| vietnieks4          =
| prezidents4         =
| premjers4           =
| priekštecis4        =
| pēctecis4           =
| amats5              =
| term_sākums5        =
| term_beigas5        =
| viceprezidents5     =
| vicepremjers5       =
| vietnieks5          =
| prezidents5         =
| premjers5           =
| priekštecis5        =
| pēctecis5           =
| dzim_dati           ={{dat|1909|1|1|N}}
| dzim_vieta          =[[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1869-1918).svg|20px]] [[Austroungārija]], Starijuhriņivas ciems (šodien: [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabala]] [[Kalušas rajons]])
| mir_dati            ={{dat|1959|10|15|N}}
| mir_vieta           ={{GER}}, [[Minhene]] 
| tautība             =[[Ukraiņi|Ukrainis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            = Paraksts Bandera.jpg
| piezīmes            =
}}
'''Stepans Bandera''' ({{val|uk|Бандера Степан Андрійович}}; dzimis {{dat|1909|1|1|L}}, miris {{dat|1959|10|15|L}}) bija viens no [[ukraiņi|ukraiņu]] [[nacionālisms|nacionālistu]] kustības vadītājiem no 1930. līdz 1950. gadiem. No 1941. līdz 1959. gadam [[Ukraiņu nacionālistu organizācija]]s (UNO) ({{val|uk|Організація Українських Націоналістів}}) vadītājs. Piedalijās holokaustā, represijās pret poļu minoritāti Ukrainas teritorijā.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Тернопіль - Пам'ятник Степанові Бандері - 17017439.jpg|thumb|Stepana Banderas piemineklis Ternopiļā.]]
Dzimis [[Starijuhriņiva]]s ciemā [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]], kas tobrīd bija [[Austroungārija]]s impērijas sastāvā. Viņa tēvs bija studējis [[teoloģija|teoloģiju]] Ļvivas Universitātē un bija [[katolicisms|grieķu katoļu (uniātu)]] mācītājs. Bērnībā Stepans slimoja ar locītavu [[Reimatisms|reimatismu]]. 1918. gadā viņš tika ievēlēts Rietumukrainas Tautas Republikas parlamentā, bet 1919. gadā kalpoja Ukraiņu Galīcijas armijā. Stepana Banderas māte Miroslava arī bija nākusi no grieķu katoļu mācītāja ģimenes.

1919. gadā Stepans aizbrauca uz [[Strija (pilsēta)|Striju]], kur dzīvoja viņa vecvecāki. Tur viņš iestājās ukraiņu klasiskajā ģimnāzijā, ko pabeidza 1927. gadā. 1922. gada pavasarī no [[tuberkuloze]]s nomira viņa māte. 1922. gada sākumā Bandera iestājās Plastā (ukraiņu [[skauti|skautu]] kustība). Ģimnāzijā iekļāvies arī Ukraiņu ģimnāziju augstāko klašu organizācijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas centās izbraukt uz Čehoslovākiju, lai iestātos Ukraiņu Tautsaimniecības akadēmijā, bet neveiksmīgi, jo no poļu varas iestādēm nesaņēma atļauju izbraukšanai. 1928. gadā viņš iestājās Ļvivas Politehniskajā skolā [[Dubļani|Dubļanos]], kur studēja inženiera agronoma specialitātē. Šo skolu viņš absolvēja 1932. gadā, tomēr diplomu nesaņēma, jo tika arestēts. 1928. gadā tika uzņemts Ukraiņu kara organizācijā. Sākotnēji darbojies izlūkošanas, bet vēlāk propagandas nodaļā.

1934. gadā piedalījās [[Polija]]s valdības ministra slepkavībā. Par to viņam tika piespriests [[nāvessods]], kas pēc tam tika mainīts uz mūža ieslodzījumu. 1939. gadā, kad Ļvivu okupēja Padomju Savienība, iznāca no cietuma. 1941. gada 30. jūnijā Ļvivā UNO deklarēja Ukrainas neatkarīgās valsts nodibināšanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši Stepanu Banderu arestēja un līdz 1944. gadam turēja ieslodzījumā [[Zaksenhauzenas koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. Ukraiņu nacionālisti turpināja darboties pagrīdē.

1944. gada oktobrī tika atbrīvots no ieslodzījuma un apmetās [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], kur vadīja UNO rietumvalstīs bāzētās grupas. 1959. gada 15. oktobrī tika atrasts miris savā dzīves vietā. Viņu noindēja [[VDK]] aģents Bogdans Stašinskis.

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Stepan Bandera|Stepans Bandera}}

* [[iarchive:Stepan-Bandera|Stepan Bandera — Perspectives for Ukrainian Revolution (audio recordings)]] {{en ikona}}
* [[Simons Petļura|PETLURA]], [[KONOVALETS]], [[Stepans Bandera|BANDERA]] — [[iarchive:qatal|Three Leaders of Ukrainian Liberation Movement murdered by the Order of Moscow]] (audiobook){{en ikona}}
* [http://www.hrono.info/biograf/bio_b/bandera_sa.html Biogrāfija] {{ru ikona}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Bandera, Stepans}}

[[Kategorija:1909. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1959. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>sq9zcrwdv680yjk3tzk30g2aau3gec6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675898</id>
      <parentid>3675872</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:08:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675872</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5857" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Stepans Bandera
| vārds_orģ           =Бандера Степан Андрійович
| attēls              =SBandera.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            =
| amats               =
| term_sākums         =
| term_beigas         =
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            =
| priekštecis         =
| pēctecis            =
| amats2              =
| term_sākums2        =
| term_beigas2        =
| viceprezidents2     =
| vicepremjers2       =
| vietnieks2          =
| prezidents2         =
| premjers2           =
| priekštecis2        =
| pēctecis2           =
| amats3              =
| term_sākums3        =
| term_beigas3        =
| viceprezidents3     =
| vicepremjers3       =
| vietnieks3          =
| prezidents3         =
| premjers3           =
| priekštecis3        =
| pēctecis3           =
| amats4              =
| term_sākums4        =
| term_beigas4        =
| viceprezidents4     =
| vicepremjers4       =
| vietnieks4          =
| prezidents4         =
| premjers4           =
| priekštecis4        =
| pēctecis4           =
| amats5              =
| term_sākums5        =
| term_beigas5        =
| viceprezidents5     =
| vicepremjers5       =
| vietnieks5          =
| prezidents5         =
| premjers5           =
| priekštecis5        =
| pēctecis5           =
| dzim_dati           ={{dat|1909|1|1|N}}
| dzim_vieta          =[[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1869-1918).svg|20px]] [[Austroungārija]], Starijuhriņivas ciems (šodien: [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabala]] [[Kalušas rajons]])
| mir_dati            ={{dat|1959|10|15|N}}
| mir_vieta           ={{GER}}, [[Minhene]] 
| tautība             =[[Ukraiņi|Ukrainis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            = Paraksts Bandera.jpg
| piezīmes            =
}}
'''Stepans Bandera''' ({{val|uk|Бандера Степан Андрійович}}; dzimis {{dat|1909|1|1|L}}, miris {{dat|1959|10|15|L}}) bija viens no [[ukraiņi|ukraiņu]] [[nacionālisms|nacionālistu]] kustības vadītājiem no 1930. līdz 1950. gadiem. No 1941. līdz 1959. gadam [[Ukraiņu nacionālistu organizācija]]s (UNO) ({{val|uk|Організація Українських Націоналістів}}) vadītājs.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Тернопіль - Пам'ятник Степанові Бандері - 17017439.jpg|thumb|Stepana Banderas piemineklis Ternopiļā.]]
Dzimis [[Starijuhriņiva]]s ciemā [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]], kas tobrīd bija [[Austroungārija]]s impērijas sastāvā. Viņa tēvs bija studējis [[teoloģija|teoloģiju]] Ļvivas Universitātē un bija [[katolicisms|grieķu katoļu (uniātu)]] mācītājs. Bērnībā Stepans slimoja ar locītavu [[Reimatisms|reimatismu]]. 1918. gadā viņš tika ievēlēts Rietumukrainas Tautas Republikas parlamentā, bet 1919. gadā kalpoja Ukraiņu Galīcijas armijā. Stepana Banderas māte Miroslava arī bija nākusi no grieķu katoļu mācītāja ģimenes.

1919. gadā Stepans aizbrauca uz [[Strija (pilsēta)|Striju]], kur dzīvoja viņa vecvecāki. Tur viņš iestājās ukraiņu klasiskajā ģimnāzijā, ko pabeidza 1927. gadā. 1922. gada pavasarī no [[tuberkuloze]]s nomira viņa māte. 1922. gada sākumā Bandera iestājās Plastā (ukraiņu [[skauti|skautu]] kustība). Ģimnāzijā iekļāvies arī Ukraiņu ģimnāziju augstāko klašu organizācijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas centās izbraukt uz Čehoslovākiju, lai iestātos Ukraiņu Tautsaimniecības akadēmijā, bet neveiksmīgi, jo no poļu varas iestādēm nesaņēma atļauju izbraukšanai. 1928. gadā viņš iestājās Ļvivas Politehniskajā skolā [[Dubļani|Dubļanos]], kur studēja inženiera agronoma specialitātē. Šo skolu viņš absolvēja 1932. gadā, tomēr diplomu nesaņēma, jo tika arestēts. 1928. gadā tika uzņemts Ukraiņu kara organizācijā. Sākotnēji darbojies izlūkošanas, bet vēlāk propagandas nodaļā.

1934. gadā piedalījās [[Polija]]s valdības ministra slepkavībā. Par to viņam tika piespriests [[nāvessods]], kas pēc tam tika mainīts uz mūža ieslodzījumu. 1939. gadā, kad Ļvivu okupēja Padomju Savienība, iznāca no cietuma. 1941. gada 30. jūnijā Ļvivā UNO deklarēja Ukrainas neatkarīgās valsts nodibināšanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši Stepanu Banderu arestēja un līdz 1944. gadam turēja ieslodzījumā [[Zaksenhauzenas koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. Ukraiņu nacionālisti turpināja darboties pagrīdē.

1944. gada oktobrī tika atbrīvots no ieslodzījuma un apmetās [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], kur vadīja UNO rietumvalstīs bāzētās grupas. 1959. gada 15. oktobrī tika atrasts miris savā dzīves vietā. Viņu noindēja [[VDK]] aģents Bogdans Stašinskis.

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Stepan Bandera|Stepans Bandera}}

* [[iarchive:Stepan-Bandera|Stepan Bandera&amp;nbsp;— Perspectives for Ukrainian Revolution (audio recordings)]] {{en ikona}}
* [[Simons Petļura|PETLURA]], [[KONOVALETS]], [[Stepans Bandera|BANDERA]]&amp;nbsp;— [[iarchive:qatal|Three Leaders of Ukrainian Liberation Movement murdered by the Order of Moscow]] (audiobook){{en ikona}}
* [http://www.hrono.info/biograf/bio_b/bandera_sa.html Biogrāfija] {{ru ikona}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Bandera, Stepans}}

[[Kategorija:1909. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1959. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>6tdk02ocu46lwrxox2f7pwx847yxi2j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89512</id>
    <revision>
      <id>3675560</id>
      <parentid>3674932</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T15:57:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <comment>Drīz šī autobusa maršruta vairs nebūs, tāpēc jāieliek dažas bildes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12725" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 1. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|karte             = [[File:1aut 2.png|1aut 2]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 33 km&lt;br /&gt;(16 km / 17 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 61
(31 / 30)
|transporta vienīb = 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=No 2022.gada 1.septembrī}}

'''1. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram &quot;[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]&quot; (galapunkta nosaukums „Berģuciems&quot;), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē.

1964. gadā tika izveidots 1.autobusa maršruts ar galapunktu „Pansionāts”, bet 1985. gada un 1982. gada Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu shēmā ir minēts 1.maršruts „Autoosta—Berģuciems”. Līdz 1991. gadam, kamēr tika lietoti maršrutu nosaukumi krievu un latviešu valodās, maršruta nosaukumā bija „pos.Berģi” (krievu valodā) un „Berģuciems” (latviešu valodā). Vārds pansionāts parādījās uz izkārtnēm 1997. gadā uz pirmajiem ''Mercedes'' markas autobusiem. 2015. gada 8. augustā 1. autobusa maršrutam tika mainīts maršruta nosaukums no „Abrenes iela—Pansionāts” uz „Abrenes iela—Berģuciems”, mainot galapunkta pieturu nosaukumu „Pansionāts” uz „Berģuciems”.

Maršruta kopējais garums sasniedz 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums ir 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 17 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Darbdienās pa 1. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, kuri pavisam veic 90 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kuri pavisam veic 53 reisus (06.2014). Pasažieru pārvadājumus 1. autobusu maršrutā veic RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks.

Autobuss ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija.

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[1A. trolejbusu maršruts (Rīga)|1A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 23. augusta līdz 30. oktobrim maršruts sakarā ar būvdarbiem [[Berģu iela (Rīga)|Berģu ielā]] tika saīsināts līdz Upesciema ielai. No Upesciema ielas līdz galapunktam &quot;Berģuciems&quot; kursēja uz pagaidu laiku izveidots 1A. autobuss ar citādāku maršrutu: pa Upesciema ielu, Madaru ielu, Lejasciema ielu, Mākoņu ielu, Berģu ielu līdz galapunktam un atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-del-bergu-iela-no-23-augusta-bus-izmainas-1-autobusa-marsruta/|title=Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta būs izmaiņas 1. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-autobuss-no-30-oktobra-atsaks-kurset-pa-pamatmarsrutu/|title=1. maršruta autobuss no 30. oktobra atsāks kursēt pa pamatmaršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-29}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 1.septembrī tiks slēgts 1. autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.31 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Centrāltirgus - Berģuciems&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1.septembra četri trolejbusa maršruti aizstas autobusus}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
* Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]].
* Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].
[[Attēls:1. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:1. Autobuss.png|thumb|257x257px|1. Autobuss pieturvietā &lt;nowiki&gt;''Jaunības iela''&lt;/nowiki&gt; Berģos]]
[[File:1. autobuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē pieturā [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|&quot;Alfa&quot;]].]]
[[File:1. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības gatves (5).jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības ielas (2).jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības gatves (4).jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības gatves (6).jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības gatves (7).jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības ielas (4).jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]]


== Pieturvietas ==
1. autobusu maršrutā ir 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] ir 30 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|Berģuciems
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Berģuciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
1. maršruta autobuss Brīvības gatvē.jpg|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē
Pieturvieta &quot;Upesciema iela&quot;.jpg|Pieturvieta &quot;Upesciema iela&quot;
1. maršruta autobusā.jpg|1. maršruta autobusā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa]
* {{youtube|GLtHnjgyl00|1. autobusu maršruts &quot;Abrenes iela - Berģuciems - Abrenes iela&quot;}}
* {{youtube|YDp-h0_DpHI|1. autobusu maršruts &quot;Abrenes iela - Berģuciems&quot;}}

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|01]]</text>
      <sha1>cmxbzbwzi8vz5275p4xigjem0zrrh9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2008</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90506</id>
    <revision>
      <id>3675868</id>
      <parentid>3461453</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:26:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Alternatīvās mūzikas albums */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6865" xml:space="preserve">'''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]s 2008''' ceremonija notika {{dat|2009|2|24}} [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]]. Ceremoniju vadīja [[Baiba Sipeniece-Gavare]] un [[Valters Krauze]]. Balvas tika pasniegta 16 nominācijās. Visvairāk balvu (četras) saņēma grupa [[Prāta Vētra]].

== Laureāti ==
=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|Pop albums]] ===
* '''&quot;[[Tur kaut kam ir jābūt]]&quot; - [[Prāta Vētra]]'''
** &quot;[[Chameleon]]&quot; - [[Linda Leen]]
** &quot;[[KИNO]]&quot; - [[Intars Busulis]]
** &quot;[[Spēle]]&quot; - [[Igo (mūziķis)|Igo]]
** &quot;[[Turbulence]]&quot; - [[Cosmos]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Roka albums]] ===
* '''&quot;[[Lelle]]&quot; - [[Dons]]'''
** &quot;[[Tieši sirdī]]&quot; - [[Z-Scars]]
** &quot;[[Nekad nesaki nekad]]&quot; - [[Leģions (grupa)|Leģions]]
** &quot;[[Ēnas (albums)|Ēnas]]&quot; - [[Ēnas]]
** &quot;[[If It Makes Us Happy]]&quot; - [[Detlef Zoo]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada dziesma|Gada dziesma]] ===

* '''&quot;[[Ja tikai uz mani tu paskatītos]]&quot; - [[Prāta Vētra]]'''
** &quot;[[Chameleon]]&quot; - [[Linda Leen]]
** &quot;[[Tu kā, es kā]]&quot; - [[Cosmos]]
** &quot;[[Brīvdiena]]&quot; - [[Intars Busulis]]
** &quot;[[Uijā uijā nikni vilki (dziesma)|Uijā uijā nikni vilki]]&quot; - [[Dzelzs vilks]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūsdienu tautas mūzikas albums|Mūsdienu tautas mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Uijā uijā nikni vilki]]&quot; - [[Dzelzs vilks]]'''
** &quot;[[Vairas dziesmas]]&quot; - [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Valdis Muktupāvels]], [[Rūta Muktupāvela]], [[Zane Šmite]], [[Gatis Gaujenieks]] u.c.
** &quot;[[Skaisti dziedi]]&quot; - [[Latvijas Radio koris]], [[Sigvards Kļava]], [[Laima Jansone]]
** &quot;[[Ko kundziņi]]&quot; - [[Vilkači (seno cīņu un folkloras kopa)|Vilkači]]
** &quot;[[Vilnis Salaks]]. [[Latviešu tautas dziesmu apdares]]&quot; - [[Jānis Kurševs]], [[Iveta Romancāne]] un mūziķi

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais akadēmiskās mūzikas albums|Akadēmiskās mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Romualds Kalsons. Instrumentālie koncerti]]&quot; - [[Liepājas Simfoniskais orķestris]], [[Imants Resnis]], [[Baiba Skride]], [[Kristīne Blaumane]], [[Ints Dālderis]]'''
** &quot;[[No Baltijas krasta]]&quot; - [[Valsts Akadēmiskais koris Latvija]]
** &quot;[[J.S.Bach. Choral Motets &amp; Organ Compositions]]&quot; - [[Rīgas Doma zēnu koris]], [[Collegium Musicum Rīga]], [[Aivars Kalējs]]
** &quot;[[Zvaigznes skatiens/Regard d'etoile]]&quot; - [[Dzintra Erliha]]
** &quot;[[Latvian Composers/Latviešu komponisti]]&quot; - [[Shady Brass Q]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Čuņčiņa dienas un nakts grāmata]]&quot; - [[Aigars Voitišķis]], [[Anrijs Grīnbergs]], [[Eduards Švāns]]'''
** &quot;[[Ētera odējs]]&quot; - [[Juris Kulakovs]], [[Viktors Jansons]], [[Justīne Kulakova]], [[Pērkons (grupa)|Pērkons]]
** &quot;[[Tumša nakte, zaļa zāle]]&quot; - [[Artis Gāga]]
** &quot;[[My Favourite Things]]&quot; - [[Gunārs Rozenbergs]] &amp; [[Mirage Jazz Orchestra]]
** &quot;[[Epifānijas]]&quot; - [[Imants Ziedonis]] &amp; [[Raimonds Tiguls]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais alternatīvās un indie mūzikas albums|Alternatīvās mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Lidojošais paklājs (albums)|Lidojošais paklājs]]&quot; - [[Lidojošais paklājs]]'''
** &quot;[[Tu esi dziļa]]&quot; - [[Imants Daksis]]
** &quot;[[Ticket to Paradise (albums)|Ticket to Paradise]]&quot; - [[EXIT (grupa)|EXIT]]
** &quot;[[Disco Discovert]]&quot; - [[Jana Hermane|Jana Hermann]]
** &quot;[[Funny Thoughts]]&quot; - [[The Briefing]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas albums bērniem|Mūzikas albums bērniem]] ===
* '''&quot;[[Kaspars Vecvagars. Diegabundža]]&quot; - [[Inese Kučinska]], [[Ilga Reizniece]], [[Zanda Štrausa]], [[Jānis Strazdiņš (mūziķis)|Jānis Strazdiņš]], [[Kaspars Vecvagars]], [[Cosmos]]'''
** &quot;[[Pifa piedzīvojumi (albums)|Pifa piedzīvojumi]]&quot; - [[Aija Andrejeva|Aisha]], [[Niks Matvejevs]], [[Knīpas un knauķi]]
** &quot;[[Gribas drusku pablēņoties]]&quot; - [[Rīgas Doma kora skola]]s meiteņu koris un instrumentālā grupa
** &quot;[[Lāčuka dziesmas 2]]&quot; - ''dažādi izpildītāji''

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais deju mūzikas albums|Deju mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Welcome To The Club]]&quot; - [[Ella]]'''
** &quot;[[Restaurācija]]&quot; - [[Roberts Lejasmeijers]]
** &quot;[[Mākoņi baltie]]&quot; - [[Brīvdiena (grupa)|Brīvdiena]]
** &quot;[[Laika upe]]&quot; - [[Forte (grupa)|Forte]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais šlāgeru mūzikas albums|Šlāgeru mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Vēlreiz mājās]]&quot; - [[Normunds Rutulis]]'''
** &quot;[[11 stāsti par laimi]]&quot; - ''dažādi izpildītāji''
** &quot;[[Mana dziesma Latvijai]]&quot; - ''dažādi izpildītāji''
** &quot;[[Līdz rudenim]]&quot; - [[Baltie lāči]]
** &quot;[[Ķeizarkroņi]]&quot; - [[Guntis Skrastiņš]] &amp; [[No pusvārda]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais kantrī mūzikas albums|Kantrī mūzikas albums]] ===
* '''&quot;[[Kalendārs (albums)|Kalendārs]]&quot; - [[Sestā jūdze]]'''
** &quot;[[Pavasara logs]]&quot; - [[Aldis Rullis]] &amp; [[Emburgas zēni]]
** &quot;[[Labāko dziesmu izlase]]&quot; - [[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|Mūzikas video klips]] ===
* '''&quot;Ja tikai uz mani tu paskatītos&quot; - [[Prāta Vētra]]'''
** &quot;So Cold&quot; - [[Detlef Zoo]]
** &quot;Love Town&quot; - [[Detlef Zoo]]
** &quot;Revolution&quot; - [[Jana Hermane|Jana Hermann]]
** &quot;Shine Like a Superstar&quot; - [[Ella]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais koncertieraksts video|Koncertieraksts video]] ===
* '''&quot;[[Tur kaut kam ir jābūt koncerts Mežaparkā]]&quot; - [[Prāta Vētra]]'''
** &quot;[[Raimonds Pauls. Dziedāšanas svētki '08]]&quot; - [[Raimonds Pauls]] &amp; Latvijas jauniešu kori
** &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot; - ''dažādi izpildītāji''
** &quot;[[Reiz bija...]]&quot; - [[Mikus Roze]], [[Arta Kaņķele]], [[Knīpas un knauķi]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Debija]] ===
* '''[[Rihards Zaļupe]], [[Raimonds Petrauskis]], [[Valsts akadēmiskais koris Latvija]], [[Kristīne Gailīte]], [[Māris Sirmais]] ar albumu &quot;[[Marimba Dance]]&quot;'''
** [[Āķis (mūziķis)|Āķis]] ar albumu &quot;[[Lūpā]]&quot;
** [[Shady Brass Q]] ar albumu &quot;[[Latvian Composers/Latviešu komponisti]]&quot;
** [[Dzintra Erliha]] ar albumu &quot;[[Zvaigznes skatiens/Regard d'etoile]]&quot;
** [[Jana Hermane|Jana Hermann]] ar albumu &quot;[[Disco Discovert]]&quot;

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radio hits|Radio hits]] ===
* '''&quot;Gan&quot; - [[Linga]]'''
** &quot;Ripoja akmens&quot; - [[Cacao]]
** &quot;Savādā&quot; - [[Otra Puse]]
** &quot;Mēs dzīvojam pasakās&quot; - [[Ivo Fomins]]
** &quot;Ja tikai uz mani tu paskatītos&quot; - [[Prāta Vētra]]

=== [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā|Mūža ieguldījums Latvijas mūzikas attīstībā]] ===
* '''[[Aldis Ermanbriks]]'''

{{LV mūzikas gada balva}}

[[Kategorija:Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|2008]]</text>
      <sha1>9om98su29lxg248x14asxc0he9ys6w9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90804</id>
    <revision>
      <id>3675633</id>
      <parentid>3650712</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:55:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14032" xml:space="preserve">'''Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas''' nosaka [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] likums &quot;Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām&quot;. Saskaņā ar to Latvijā ir šādas oficiālas svētku, atceres un atzīmējamās dienas:
[[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|thumb|200px|Ziedu nolikšana pie nogalinātā kinooperatora [[Gvido Zvaigzne]]s piemiņas akmens [[Bastejkalns|Bastejkalnā]] Barikāžu aizstāvju atceres dienā 2012. gadā. No kreisās: tālaika [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens|A. F. Rasmusens]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|A. Bērziņš]].]]

== Latvijas Valsts svētku un atceres dienu uzskaitījums ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Jaunais gads|Jaungada diena]] (brīvdiena).
* [[20. janvāris]] — [[1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena]] no [[1997. gads|1997]]. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=46127 |title=Grozījums likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305013026/http://likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=46127 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] {{dat|1990|1|20}} [[Rīgas OMON]] un citas padomju militārās specvienības ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, izraisot Rīgas centrā apšaudi, kurā gāja bojā vairāki cilvēki.
* [[26. janvāris]] — [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas Republikas starptautiskās (''de iure'') atzīšanas diena]] no [[1995. gads|1995]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=37110 Grozījumi likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; {{dat|1921|1|26}} Sabiedroto Augstākā padome — [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Beļģija]] un [[Japāna]] — [[Latvijas valsts atzīšana de iure|''de iure'' atzina Latvijas Republiku par suverēnu valsti]].

=== Marts ===
[[Attēls:Flickr - Saeima - Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija (3).jpg|200px|thumb|right|Ziedu nolikšana pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] 2012. gada [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena|Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā]]. No kreisās: [[Latvijas Politiski represēto apvienība]]s priekšsēdētājs [[Gunārs Resnais|G. Resnais]], tālaika [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|A. Bērziņš]].]]
* [[2. marts]] — Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. {{dat|1945|3|2}} [[Stompaku purvi|Stompaku purva salā]] notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē.
* [[8. marts]] — [[Starptautiskā sieviešu diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=158621 Grozījumi likumā &quot;Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[17. marts]] — Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena. {{dat|1944|3|17}} [[Latvijas Centrālā padome]] parakstīja [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memorandu]].
* [[25. marts]] — [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]. {{dat|1949|3|25}} notika visplašākā [[1949. gada marta deportācijas|Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana]] uz Sibīriju un citiem attāliem [[Padomju Savienība|PSRS]] apgabaliem.
* [[Lieldienas]] (brīvdienas) — pirmā piektdiena, svētdiena un pirmdiena pavasarī pēc pilnmēness iestāšanās.

=== Aprīlis ===
* [[27. aprīlis]] — Latgales kongresa diena. {{dat|1917|4|27}} [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales latviešu kongress]] pieņēma lēmumu, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

=== Maijs ===
[[Attēls:Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, 2002-05-04.jpg|200px|thumb|right|Ziedu nolikšana pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] 2002. gada [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena|Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā]]. No kreisās: tālaika [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas Ārlietu ministrs]] [[Indulis Bērziņš|I. Bērziņš]], [[Saeimas priekšsēdētājs]] [[Jānis Straume|J. Straume]], [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|A. Bērziņš]] un [[Latvijas Valsts prezidente|Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga|V. Vīķe-Freiberga]].]]
* [[1. maijs]]:
** [[Darba svētki]] (brīvdiena). {{dat|1886|5|1}} notika vispārējais streiks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kura laikā [[Čikāga|Čikāgā]] tika apšaudīta strādnieku demonstrācija.
** [[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena]] (brīvdiena). {{dat|1920|5|1}} uz savu pirmo sēdi sanāca [[Latvijas Satversmes sapulce]].
* [[4. maijs]] — [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] (brīvdiena). {{dat|1990|5|4}} [[Latvijas PSR]] Augstākā Padome pieņēma &quot;[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pārc&quot; group=&quot;P&quot;&gt;Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.&lt;/ref&gt;
* Maija 2. svētdiena — [[Mātes diena]]. Mātes diena pasaulē tiek atzīmēta kopš [[1907. gads|1907. gada]] maija.
* [[8. maijs]] — [[Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena]] no [[1995. gads|1995. gada]].&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=34683 Grozījums likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; {{dat|1945|5|8}} nacistiskā Vācija parakstīja aktu par kapitulēšanu. Eiropā beidzās [[Otrais pasaules karš]].
* [[9. maijs]] — [[Eiropas diena]] no [[1997. gads|1997]]. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=41773 |title=Grozījumi likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012626/http://likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=41773 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|1986|5|9}} — [[Robērs Šūmanis|Robēra Šūmana]] 100. dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu Eiropas apvienošanā, [[Eiropas Kopiena]] nolēma šo dienu pasludināt par Eiropas dienu.
* [[15. maijs]] — [[Starptautiskā ģimenes diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
* [[Vasarsvētki]] no [[1995. gads|1995]]. gada — svin 50 dienas pēc Lieldienām svētdien un pirmdien.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Starptautiskā bērnu aizsardzības diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
* [[14. jūnijs]] — [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]. [[1941. gads|1941]]. gada naktī no [[13. jūnijs|13.]] uz [[14. jūnijs|14. jūniju]] notika [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana]] uz [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Gulags|soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām]], kā rezultātā daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ.
* [[17. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas okupācijas diena]] no [[2000. gads|2000]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=7435 Grozījumi likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; {{dat|1940|6|17}} pēc ultimatīvu prasību iesniegšanas Latvijas valdībai, to okupēja [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks.
* [[22. jūnijs]] — [[Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)]] no [[1995. gads|1995]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt; {{dat|1919|6|22}} [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] [[Igaunija]]s Republikas armija un [[Ziemeļlatvijas brigāde]] uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] un vācu [[Dzelzsdivīzija]]s karaspēku.
* [[23. jūnijs|23.]]—[[24. jūnijs]] — [[Zāļu diena|Līgo diena]] un [[Jāņi|Jāņu diena]] (vasaras saulgrieži) (brīvdienas).

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs]] — [[Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena]]. {{dat|1941|7|4}} [[Holokausts|Eiropas ebreju holokausta]] laikā tika nodedzināta [[Rīgas sinagogas|Rīgas ebreju sinagoga]] [[Gogoļa iela|Gogoļa ielā]] kopā ar tajā ieslodzītajiem cilvēkiem.
* Jūlija otrā sestdiena — [[Jūras svētku diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

=== Augusts ===
* [[11. augusts]] — [[Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena]] no [[1995. gads|1995]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt; {{dat|1920|8|11}} Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], kurā &quot;Krievija bez ierunām atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsacījās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi&quot;.
* [[21. augusts]] — [[Konstitucionālā likuma &quot;Par Latvijas Republikas valstisko statusu&quot; pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena]] no [[2002. gads|2002]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=60998 Grozījumi likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; {{dat|1991|8|21}} Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu &quot;Par Latvijas Republikas statusu&quot;. Līdz ar to ''de facto'' tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība.
* [[23. augusts]] — [[Staļinisma un nacisma upuru atceres diena]] no [[2009. gads|2009]]. gada.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=195055&amp;from=off Grozījums likumā &quot;Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; {{dat|1939|8|23}} tika noslēgts [[Vācija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] neuzbrukšanas līgums ([[Molotova—Ribentropa pakts]]), kuram bija pievienots slepens protokols par [[Austrumeiropa]]s sadali šo valstu interešu zonās. Saskaņā ar šo vienošanos Latvija, Igaunija un Somija, vēlāk arī Lietuva, nonāca PSRS ietekmes sfērā.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — [[Zinību diena]] no [[2002. gads|2002]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* Septembra otrā svētdiena — [[Tēva diena]]. Tēva diena Latvijā tika ieviesta 2008. gadā.
* [[22. septembris]] — [[Baltu vienības diena]] no [[2000. gads|2000]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; {{dat|1236|9|22}} notika [[Saules kauja]], kurā [[žemaiši]] un [[zemgaļi]] sakāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]].

=== Oktobris ===
* [[15. oktobris]] — Valsts valodas diena. {{dat|1998|10|15}} [[Saeima]] [[Satversme]]s 4. pantā nostiprināja, ka Latvijas Republikā kā valsts valoda ir [[latviešu valoda]].
* Oktobra pirmā svētdiena — [[Skolotāju diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

=== Novembris ===
[[Attēls:Saeimas priekšsēdētāja kopā ar ģimeni noliek svecītes 11.novembra krastmalā (15581545787).jpg|thumb|200px|Svecīšu nolikšana pie [[Rīgas pils]] mūra [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] 2014. gada [[Lāčplēša diena]]s vakarā]]
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (49083657826).jpg|thumb|200px|Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī. Pirmajā rindā no kreisās: [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece|I. Mūrniece]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits|E. Levits]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|A. K. Kariņš]].]] 

* [[11. novembris]] — [[Lāčplēša diena]]. {{dat|1919|11|11}} [[Bermontiāde]]s laikā Latvijas armija sakāva [[Pāvels Bermonts|Bermonta-Avalova]] vadīto vācu un krievu baltgvardu karaspēku Rīgā.
* [[18. novembris]] — [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena]] (brīvdiena). {{dat|1918|11|18}} [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] sēdē [[Latvijas valsts pasludināšana|tika pasludināts]], ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts.&lt;ref name=&quot;pārc&quot; group=&quot;P&quot;/&gt;
* [[21. novembris]] — 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena. {{dat|2013|11|21}} notika [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā]], kuras laikā gāja bojā 54 cilvēki. Tas ir lielākais negadījums, pēc bojāgājušo skaita, atjaunotas [[Latvija]]s vēsturē.

=== Decembris ===
* Decembra 1. svētdiena — [[Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena]] no [[1998. gads|1998]]. gada.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=49093 Grozījumi likumā &quot;Par svētku un atceres dienām&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[24. decembris|24.]]—[[26. decembris]] — [[Ziemassvētki]] (ziemas saulgrieži) (brīvdienas).
* [[31. decembris]] — [[Vecgada diena]] (brīvdiena).

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Avoti ==
* &quot;Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām&quot; (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 15.nr.; 2000, 7., 12.nr.; 2002, 9.nr.; 2007, 13.nr.) 
* L.Skangale “Latvijas Valsts svētku un atceres dienas” Zvaigzne ABC 2000
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=195055&amp;from=off Grozījums likumā &quot;Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām&quot;, kas stājas spēkā ar 2009.gada 4.augustu]

[[Kategorija:Latvijas svētki]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>r8f5aesi34qc6mftjqeopxrvyadkrru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIBA Europe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>97470</id>
    <revision>
      <id>3675689</id>
      <parentid>3510737</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11632" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = UEFA
| image        = [[Attēls:FIBA_logo_complet.jpg|220px|thumb|Organizācijas logo]]
| size         = 175px
| abbreviation = UEFA
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1954|6|15}}
| headquarters = {{vieta|Šveice|Niona}}
| membership   = 55 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Slovēnija}} [[Aleksanders Čeferins]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]], [[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]]
| website      = [http://www.uefa.org/ uefa.org]
}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:FIBA_logo_complet.jpg|220px|thumb|Organizācijas logo]]
'''''FIBA Europe''''' ('''Eiropas basketbola konfederācija''') ir starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Eiropa]]s nodaļa. ''FIBA Europe'' atbild par basketbola turnīriem Eiropā. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Turcija|turks]] [[Turgajs Demirels]]. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 51 Eiropas valstu basketbola federācijas. Organizācija tika dibināta [[1957]]. gadā, laikposmā no {{dat||3|15|Ģ}} līdz {{dat||3|17|D}}. ''FIBA Europe'' galvenā mītne atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]].

== Organizācijas vadība ==
* Priekšsēdētājs: {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]] ([[Turcija]])
* Viceprezidenti: {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Černovs]] ([[Krievija]]), {{flaga|Itālija}} [[Fausto Maifredi]] ([[Itālija]])
* Ģenerālsekretārs: {{flaga|Čehija}} [[Kamils Novaks]] ([[Čehija]])

== Dibinātājvalstis ==
* {{ITA}}
* {{GER}}
* {{FRA}}
* {{ESP}}
* {{GRE}}
* {{LTU}}
* {{POR}}
* {{SUI}}
* {{BEL}}
* {{YUG}}
* {{FIN}}
* {{POL}}
* {{HUN}}
* {{BUL}}

== Turnīri ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
=== Valstu turnīri ===
* Eiropas čempionāts
** [[Eiropas čempionāts basketbolā|vīriem]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā B divīzija|B divīzija]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā C divīzija|C divīzija]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* Vīriešiem
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-14 izlasēm|U-14 izlases]]

* Sievietēm
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
{{col-2}}
=== Klubu turnīri ===
* [[Eirolīga]]
** [[ULEB Eirolīga|vīriem]]
** [[FIBA Eirolīga sievietēm|sievietēm]]

* Eiropas kauss
** [[ULEB Eirokauss|vīriem]]
** [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|sievietēm]]

* [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss]] (tikai vīriešiem)

* [[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss]] (tikai sievietēm)

=== Bijušie klubu turnīri ===
==== Vīrieši ====
* [[Saportas kauss]] ([[1967]]-[[2002]])
* [[Korača kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
* [[Suprolīga]] ([[2000. gads|2000]]-[[2001. gads|2001]])
* [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājums]] ([[2003. gads|2003]]-[[2007. gads|2007]])

==== Sievietes ====
* [[Ronketi kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
{{col-end}}
'''Piezīme:''' Vīriešu Eirolīgu organizē [[ULEB]], taču priekšsacīkšu kārtas organizē FIBA Europe, taču visās līgās tiek tiesāts pēc FIBA noteikumiem.

=== Pašreizējie čempioni ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
![[Eiropas čempionāts basketbolā|Vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 sievietes]]
|-
|{{Bk|Slovēnija}}
|{{Bkw|Krievija}}
|{{Bk|Izraēla}}
|{{Bkw|Spānija}}
|{{Bk|Serbija}}
|{{Bkw|Vācija}}
|{{Bk|Horvātija}}
|{{Bkw|Itālija}}
|-
![[ULEB Eirolīga|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[ULEB Eirokauss|Eirokauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas kauss sievietēm|Eiropas kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
|-
|{{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Spānija}} [[Valensijas &quot;Ros Casares&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;Himki&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Dynamo Kursk]]
|{{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş men's basketball team|Beşiktaş]]
|{{flaga|Spānija}} [[Salamankas &quot;Perfumerias Avenida&quot;]]
|}

== Federācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;lightsteelblue&quot;
!#
!Valsts
!Federācija
!Mājaslapa
|-valign=top
| 1 || {{ALB}} || Albanian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 2 || {{DEU}} || Deutscher Basketball Bund || [https://web.archive.org/web/20150531081948/http://www.basketball-bund.de/]
|-valign=top
| 3 || {{AND}} || Federació Andorrana de Basquetbol || [http://www.fab.ad/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 4 || {{ARM}} || Հայաստանի Բասկետբոլի Ֆեդերացիա || [http://www.basket.am/]
|-valign=top
| 5 || {{AUT}} || Österreichischer Basketballverband || [https://web.archive.org/web/20080324043652/http://basketballaustria.sportlive.at/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 6 || {{AZE}} || Azerbaijan Basketball Federation ||
|-valign=top
| 7 || {{BLR}} || Belarussian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 8 || {{BEL}} || Fédération Royale Belge de Basketball || [https://web.archive.org/web/20120216025838/http://www.basketbelgium.be/home-selectlanguage.asp]
|-valign=top
| 9 || {{BIH}} || Košarkaški savez Bosne i Hercegovine || [http://www.basket.ba/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 10 || {{BUL}} || Bulgarian Basketball Federation || [http://www.basketball.bg/]
|-valign=top
| 11 || {{CRO}} || Hrvatski košarkaški savez || [http://www.hks-cbf.hr/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 12 || {{CYP}} || ΚΥΠΡΙΑΚΗ ΟΜΟΣΠΟΝΔΙΑ ΚΑΛΑΘΟΣΦΑΙΡΑΣ || [https://web.archive.org/web/20100304160537/http://www.basketball.org.cy/]
|-valign=top
| 13 || {{DEN}} || Danmarks Basketball Forbund || [http://www.basket.dk/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 14 || {{SCO}} || Scottish Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20100429034639/http://www.basketball-scotland.com/]
|-valign=top
| 15 || {{SVK}} || Slovak Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 16 || {{SLO}} || Košarkarska zveza Slovenije || [https://web.archive.org/web/20100207191454/http://www.kzs-zveza.si/kzs/]
|-valign=top
| 17 || {{ESP}} || Federación Española de Baloncesto || [http://www.feb.es/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 18 || {{EST}} || Eesti Korvpalliliit || [http://www.basket.ee/]
|-valign=top
| 19 || {{FIN}} || Suomen Koripalloliitto || [http://www.basket.fi/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 20 || {{FRA}} || Fédération Française de Basketball || [http://www.basketfrance.com/]
|-valign=top	
| 21 || {{flag|Velsa}} || Basketball Association of Wales || [https://web.archive.org/web/20120422083836/http://www.basketballwales.com/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 22 || {{GEO}} || Georgian Basketball Federation || [http://www.gbf.ge/]
|-valign=top
| 23 || {{GIB}} || Gibraltar Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 24 || {{GRE}} || Hellenic Basketball Federation || [http://www.basket.gr/]
|-valign=top
| 25 || {{HUN}} || Magyar Kosárlabdázók Országos Szövetsége || [http://www.hunbasket.hu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 26 || {{ENG}} || English Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20090831093053/http://www.englandbasketball.co.uk/] 
|-valign=top
| 27 || {{ISL}} || Körfuknattleikssamband Íslands || [http://www.kki.is/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 28 || {{IRL}} || Basketball Ireland || [http://www.basketballireland.ie/]  
|-valign=top
| 29 || {{ISR}} || Basketball Association of Israel || [http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060422005248/http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx |date={{dat|2006|04|22||bez}} }}
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 30 || {{ITA}} || Federazione Italiana Pallacanestro || [http://www.fip.it/]
|-valign=top
| 31 || {{LAT}} || Latvijas Basketbola Asociācija || [http://www.basket.lv/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 32 || {{LTU}} || Lietuvos krepšinio federacija || [http://www.lbbf.lt/]
|-valign=top
| 33 || {{LUX}} || Fédération Luxembourgeoise de Basketball|| [http://www.flbb.lu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 34 || {{MKD}} || Basketball Federation of Macedonia || [https://web.archive.org/web/20110726134133/http://www.basketball.org.mk/default.asp]
|-valign=top
| 35 || {{MLT}} || Malta Basketball Association || [http://www.mba.org.mt/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 36 || {{MDA}} || Basketball Federation of Moldova || 
|-valign=top
| 37 || {{MCO}} || Fédération Monégasque de Basketball || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 38 || {{MNE}} || Montenegro Basketball Federation || [http://www.kscg.org/]
|-valign=top
| 39 || {{NOR}} || Norges Basketballforbund || [http://www.basket.no/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 40 || {{NLD}} || Nederlandse Basketball Bond || [https://web.archive.org/web/20071230220005/http://www.basketball.nl/content.php]
|-valign=top
| 41 || {{POL}} || Polski Związek Koszykówki || [https://web.archive.org/web/20190529065826/https://pzkosz.pl/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 42 || {{POR}} || Federação Portuguesa de Basquetebol || [http://www.fpb.pt/]
|-valign=top
| 43 || {{CZE}} || Česká basketbalová federace|| [https://web.archive.org/web/20091208051703/http://www.cbf.cz/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 44 || {{ROU}} || Federaţia Română de Baschet || [http://www.frbaschet.ro/]
|-valign=top
| 45 || {{RUS}} || Russian Basketball Federation || [https://web.archive.org/web/20170612034125/http://basket.ru/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 46 || {{SMR}} || Federazione Sammarinese Pallacanestro || [http://www.fsp.sm/]
|-valign=top
| 47 || {{SRB}} || Serbian Basketball Federation || [http://www.kss.rs/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 48 || {{SWE}} || Svenska Basketbollförbundet || [http://www.basket.se/]
|-valign=top
| 49 || {{SUI}} || Swiss Basketball || [http://www.swissbasketball.ch/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 50 || {{TUR}} || Türkiye Basketbol Federasyonu || [http://www.tbf.org.tr/]
|-valign=top	
| 51 || {{UKR}} || Basketball Federation of Ukraina || [https://web.archive.org/web/20080913191819/http://ukrbasket.net/fbu/en]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Starptautiskā basketbola federācija]] ('''FIBA''')
* [[ULEB]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaeurope.com ''FIBA Europe'' mājaslapa] {{angliski}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}
{{Basketbols Eiropā}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>fu9jwecyjeecnjjjj335urjlnx6o42q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675691</id>
      <parentid>3675689</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:57:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11619" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Europe
| image        = [[Attēls:FIBA_logo_complet.jpg|220px|thumb]]
| size         = 175px
| abbreviation = UEFA
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1954|6|15}}
| headquarters = {{vieta|Šveice|Niona}}
| membership   = 55 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Slovēnija}} [[Aleksanders Čeferins]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]], [[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]]
| website      = [http://www.uefa.org/ uefa.org]
}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:FIBA_logo_complet.jpg|220px|thumb|Organizācijas logo]]
'''''FIBA Europe''''' ('''Eiropas basketbola konfederācija''') ir starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Eiropa]]s nodaļa. ''FIBA Europe'' atbild par basketbola turnīriem Eiropā. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Turcija|turks]] [[Turgajs Demirels]]. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 51 Eiropas valstu basketbola federācijas. Organizācija tika dibināta [[1957]]. gadā, laikposmā no {{dat||3|15|Ģ}} līdz {{dat||3|17|D}}. ''FIBA Europe'' galvenā mītne atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]].

== Organizācijas vadība ==
* Priekšsēdētājs: {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]] ([[Turcija]])
* Viceprezidenti: {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Černovs]] ([[Krievija]]), {{flaga|Itālija}} [[Fausto Maifredi]] ([[Itālija]])
* Ģenerālsekretārs: {{flaga|Čehija}} [[Kamils Novaks]] ([[Čehija]])

== Dibinātājvalstis ==
* {{ITA}}
* {{GER}}
* {{FRA}}
* {{ESP}}
* {{GRE}}
* {{LTU}}
* {{POR}}
* {{SUI}}
* {{BEL}}
* {{YUG}}
* {{FIN}}
* {{POL}}
* {{HUN}}
* {{BUL}}

== Turnīri ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
=== Valstu turnīri ===
* Eiropas čempionāts
** [[Eiropas čempionāts basketbolā|vīriem]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā B divīzija|B divīzija]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā C divīzija|C divīzija]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* Vīriešiem
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-14 izlasēm|U-14 izlases]]

* Sievietēm
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
{{col-2}}
=== Klubu turnīri ===
* [[Eirolīga]]
** [[ULEB Eirolīga|vīriem]]
** [[FIBA Eirolīga sievietēm|sievietēm]]

* Eiropas kauss
** [[ULEB Eirokauss|vīriem]]
** [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|sievietēm]]

* [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss]] (tikai vīriešiem)

* [[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss]] (tikai sievietēm)

=== Bijušie klubu turnīri ===
==== Vīrieši ====
* [[Saportas kauss]] ([[1967]]-[[2002]])
* [[Korača kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
* [[Suprolīga]] ([[2000. gads|2000]]-[[2001. gads|2001]])
* [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājums]] ([[2003. gads|2003]]-[[2007. gads|2007]])

==== Sievietes ====
* [[Ronketi kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
{{col-end}}
'''Piezīme:''' Vīriešu Eirolīgu organizē [[ULEB]], taču priekšsacīkšu kārtas organizē FIBA Europe, taču visās līgās tiek tiesāts pēc FIBA noteikumiem.

=== Pašreizējie čempioni ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
![[Eiropas čempionāts basketbolā|Vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 sievietes]]
|-
|{{Bk|Slovēnija}}
|{{Bkw|Krievija}}
|{{Bk|Izraēla}}
|{{Bkw|Spānija}}
|{{Bk|Serbija}}
|{{Bkw|Vācija}}
|{{Bk|Horvātija}}
|{{Bkw|Itālija}}
|-
![[ULEB Eirolīga|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[ULEB Eirokauss|Eirokauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas kauss sievietēm|Eiropas kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
|-
|{{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Spānija}} [[Valensijas &quot;Ros Casares&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;Himki&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Dynamo Kursk]]
|{{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş men's basketball team|Beşiktaş]]
|{{flaga|Spānija}} [[Salamankas &quot;Perfumerias Avenida&quot;]]
|}

== Federācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;lightsteelblue&quot;
!#
!Valsts
!Federācija
!Mājaslapa
|-valign=top
| 1 || {{ALB}} || Albanian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 2 || {{DEU}} || Deutscher Basketball Bund || [https://web.archive.org/web/20150531081948/http://www.basketball-bund.de/]
|-valign=top
| 3 || {{AND}} || Federació Andorrana de Basquetbol || [http://www.fab.ad/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 4 || {{ARM}} || Հայաստանի Բասկետբոլի Ֆեդերացիա || [http://www.basket.am/]
|-valign=top
| 5 || {{AUT}} || Österreichischer Basketballverband || [https://web.archive.org/web/20080324043652/http://basketballaustria.sportlive.at/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 6 || {{AZE}} || Azerbaijan Basketball Federation ||
|-valign=top
| 7 || {{BLR}} || Belarussian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 8 || {{BEL}} || Fédération Royale Belge de Basketball || [https://web.archive.org/web/20120216025838/http://www.basketbelgium.be/home-selectlanguage.asp]
|-valign=top
| 9 || {{BIH}} || Košarkaški savez Bosne i Hercegovine || [http://www.basket.ba/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 10 || {{BUL}} || Bulgarian Basketball Federation || [http://www.basketball.bg/]
|-valign=top
| 11 || {{CRO}} || Hrvatski košarkaški savez || [http://www.hks-cbf.hr/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 12 || {{CYP}} || ΚΥΠΡΙΑΚΗ ΟΜΟΣΠΟΝΔΙΑ ΚΑΛΑΘΟΣΦΑΙΡΑΣ || [https://web.archive.org/web/20100304160537/http://www.basketball.org.cy/]
|-valign=top
| 13 || {{DEN}} || Danmarks Basketball Forbund || [http://www.basket.dk/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 14 || {{SCO}} || Scottish Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20100429034639/http://www.basketball-scotland.com/]
|-valign=top
| 15 || {{SVK}} || Slovak Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 16 || {{SLO}} || Košarkarska zveza Slovenije || [https://web.archive.org/web/20100207191454/http://www.kzs-zveza.si/kzs/]
|-valign=top
| 17 || {{ESP}} || Federación Española de Baloncesto || [http://www.feb.es/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 18 || {{EST}} || Eesti Korvpalliliit || [http://www.basket.ee/]
|-valign=top
| 19 || {{FIN}} || Suomen Koripalloliitto || [http://www.basket.fi/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 20 || {{FRA}} || Fédération Française de Basketball || [http://www.basketfrance.com/]
|-valign=top	
| 21 || {{flag|Velsa}} || Basketball Association of Wales || [https://web.archive.org/web/20120422083836/http://www.basketballwales.com/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 22 || {{GEO}} || Georgian Basketball Federation || [http://www.gbf.ge/]
|-valign=top
| 23 || {{GIB}} || Gibraltar Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 24 || {{GRE}} || Hellenic Basketball Federation || [http://www.basket.gr/]
|-valign=top
| 25 || {{HUN}} || Magyar Kosárlabdázók Országos Szövetsége || [http://www.hunbasket.hu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 26 || {{ENG}} || English Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20090831093053/http://www.englandbasketball.co.uk/] 
|-valign=top
| 27 || {{ISL}} || Körfuknattleikssamband Íslands || [http://www.kki.is/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 28 || {{IRL}} || Basketball Ireland || [http://www.basketballireland.ie/]  
|-valign=top
| 29 || {{ISR}} || Basketball Association of Israel || [http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060422005248/http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx |date={{dat|2006|04|22||bez}} }}
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 30 || {{ITA}} || Federazione Italiana Pallacanestro || [http://www.fip.it/]
|-valign=top
| 31 || {{LAT}} || Latvijas Basketbola Asociācija || [http://www.basket.lv/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 32 || {{LTU}} || Lietuvos krepšinio federacija || [http://www.lbbf.lt/]
|-valign=top
| 33 || {{LUX}} || Fédération Luxembourgeoise de Basketball|| [http://www.flbb.lu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 34 || {{MKD}} || Basketball Federation of Macedonia || [https://web.archive.org/web/20110726134133/http://www.basketball.org.mk/default.asp]
|-valign=top
| 35 || {{MLT}} || Malta Basketball Association || [http://www.mba.org.mt/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 36 || {{MDA}} || Basketball Federation of Moldova || 
|-valign=top
| 37 || {{MCO}} || Fédération Monégasque de Basketball || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 38 || {{MNE}} || Montenegro Basketball Federation || [http://www.kscg.org/]
|-valign=top
| 39 || {{NOR}} || Norges Basketballforbund || [http://www.basket.no/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 40 || {{NLD}} || Nederlandse Basketball Bond || [https://web.archive.org/web/20071230220005/http://www.basketball.nl/content.php]
|-valign=top
| 41 || {{POL}} || Polski Związek Koszykówki || [https://web.archive.org/web/20190529065826/https://pzkosz.pl/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 42 || {{POR}} || Federação Portuguesa de Basquetebol || [http://www.fpb.pt/]
|-valign=top
| 43 || {{CZE}} || Česká basketbalová federace|| [https://web.archive.org/web/20091208051703/http://www.cbf.cz/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 44 || {{ROU}} || Federaţia Română de Baschet || [http://www.frbaschet.ro/]
|-valign=top
| 45 || {{RUS}} || Russian Basketball Federation || [https://web.archive.org/web/20170612034125/http://basket.ru/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 46 || {{SMR}} || Federazione Sammarinese Pallacanestro || [http://www.fsp.sm/]
|-valign=top
| 47 || {{SRB}} || Serbian Basketball Federation || [http://www.kss.rs/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 48 || {{SWE}} || Svenska Basketbollförbundet || [http://www.basket.se/]
|-valign=top
| 49 || {{SUI}} || Swiss Basketball || [http://www.swissbasketball.ch/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 50 || {{TUR}} || Türkiye Basketbol Federasyonu || [http://www.tbf.org.tr/]
|-valign=top	
| 51 || {{UKR}} || Basketball Federation of Ukraina || [https://web.archive.org/web/20080913191819/http://ukrbasket.net/fbu/en]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Starptautiskā basketbola federācija]] ('''FIBA''')
* [[ULEB]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaeurope.com ''FIBA Europe'' mājaslapa] {{angliski}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}
{{Basketbols Eiropā}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>l5a1q8t5bf61td3d5jx0qeg84658vsn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675695</id>
      <parentid>3675691</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:59:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11559" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Europe
| image        = [[Attēls:FIBA_logo_complet.jpg|220px|thumb]]
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Europe
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1957|}}
| headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| membership   = 55 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Slovēnija}} [[Aleksanders Čeferins]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]], [[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]]
| website      = [http://www.uefa.org/ uefa.org]
}}
{{Nosaukums slīprakstā}}

'''''FIBA Europe''''' ('''Eiropas basketbola konfederācija''') ir starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Eiropa]]s nodaļa. ''FIBA Europe'' atbild par basketbola turnīriem Eiropā. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Turcija|turks]] [[Turgajs Demirels]]. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 51 Eiropas valstu basketbola federācijas. Organizācija tika dibināta [[1957]]. gadā, laikposmā no {{dat||3|15|Ģ}} līdz {{dat||3|17|D}}. ''FIBA Europe'' galvenā mītne atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]].

== Organizācijas vadība ==
* Priekšsēdētājs: {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]] ([[Turcija]])
* Viceprezidenti: {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Černovs]] ([[Krievija]]), {{flaga|Itālija}} [[Fausto Maifredi]] ([[Itālija]])
* Ģenerālsekretārs: {{flaga|Čehija}} [[Kamils Novaks]] ([[Čehija]])

== Dibinātājvalstis ==
* {{ITA}}
* {{GER}}
* {{FRA}}
* {{ESP}}
* {{GRE}}
* {{LTU}}
* {{POR}}
* {{SUI}}
* {{BEL}}
* {{YUG}}
* {{FIN}}
* {{POL}}
* {{HUN}}
* {{BUL}}

== Turnīri ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
=== Valstu turnīri ===
* Eiropas čempionāts
** [[Eiropas čempionāts basketbolā|vīriem]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā B divīzija|B divīzija]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā C divīzija|C divīzija]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* Vīriešiem
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-14 izlasēm|U-14 izlases]]

* Sievietēm
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
{{col-2}}
=== Klubu turnīri ===
* [[Eirolīga]]
** [[ULEB Eirolīga|vīriem]]
** [[FIBA Eirolīga sievietēm|sievietēm]]

* Eiropas kauss
** [[ULEB Eirokauss|vīriem]]
** [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|sievietēm]]

* [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss]] (tikai vīriešiem)

* [[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss]] (tikai sievietēm)

=== Bijušie klubu turnīri ===
==== Vīrieši ====
* [[Saportas kauss]] ([[1967]]-[[2002]])
* [[Korača kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
* [[Suprolīga]] ([[2000. gads|2000]]-[[2001. gads|2001]])
* [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājums]] ([[2003. gads|2003]]-[[2007. gads|2007]])

==== Sievietes ====
* [[Ronketi kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
{{col-end}}
'''Piezīme:''' Vīriešu Eirolīgu organizē [[ULEB]], taču priekšsacīkšu kārtas organizē FIBA Europe, taču visās līgās tiek tiesāts pēc FIBA noteikumiem.

=== Pašreizējie čempioni ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
![[Eiropas čempionāts basketbolā|Vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 sievietes]]
|-
|{{Bk|Slovēnija}}
|{{Bkw|Krievija}}
|{{Bk|Izraēla}}
|{{Bkw|Spānija}}
|{{Bk|Serbija}}
|{{Bkw|Vācija}}
|{{Bk|Horvātija}}
|{{Bkw|Itālija}}
|-
![[ULEB Eirolīga|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[ULEB Eirokauss|Eirokauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas kauss sievietēm|Eiropas kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
|-
|{{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Spānija}} [[Valensijas &quot;Ros Casares&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;Himki&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Dynamo Kursk]]
|{{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş men's basketball team|Beşiktaş]]
|{{flaga|Spānija}} [[Salamankas &quot;Perfumerias Avenida&quot;]]
|}

== Federācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;lightsteelblue&quot;
!#
!Valsts
!Federācija
!Mājaslapa
|-valign=top
| 1 || {{ALB}} || Albanian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 2 || {{DEU}} || Deutscher Basketball Bund || [https://web.archive.org/web/20150531081948/http://www.basketball-bund.de/]
|-valign=top
| 3 || {{AND}} || Federació Andorrana de Basquetbol || [http://www.fab.ad/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 4 || {{ARM}} || Հայաստանի Բասկետբոլի Ֆեդերացիա || [http://www.basket.am/]
|-valign=top
| 5 || {{AUT}} || Österreichischer Basketballverband || [https://web.archive.org/web/20080324043652/http://basketballaustria.sportlive.at/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 6 || {{AZE}} || Azerbaijan Basketball Federation ||
|-valign=top
| 7 || {{BLR}} || Belarussian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 8 || {{BEL}} || Fédération Royale Belge de Basketball || [https://web.archive.org/web/20120216025838/http://www.basketbelgium.be/home-selectlanguage.asp]
|-valign=top
| 9 || {{BIH}} || Košarkaški savez Bosne i Hercegovine || [http://www.basket.ba/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 10 || {{BUL}} || Bulgarian Basketball Federation || [http://www.basketball.bg/]
|-valign=top
| 11 || {{CRO}} || Hrvatski košarkaški savez || [http://www.hks-cbf.hr/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 12 || {{CYP}} || ΚΥΠΡΙΑΚΗ ΟΜΟΣΠΟΝΔΙΑ ΚΑΛΑΘΟΣΦΑΙΡΑΣ || [https://web.archive.org/web/20100304160537/http://www.basketball.org.cy/]
|-valign=top
| 13 || {{DEN}} || Danmarks Basketball Forbund || [http://www.basket.dk/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 14 || {{SCO}} || Scottish Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20100429034639/http://www.basketball-scotland.com/]
|-valign=top
| 15 || {{SVK}} || Slovak Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 16 || {{SLO}} || Košarkarska zveza Slovenije || [https://web.archive.org/web/20100207191454/http://www.kzs-zveza.si/kzs/]
|-valign=top
| 17 || {{ESP}} || Federación Española de Baloncesto || [http://www.feb.es/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 18 || {{EST}} || Eesti Korvpalliliit || [http://www.basket.ee/]
|-valign=top
| 19 || {{FIN}} || Suomen Koripalloliitto || [http://www.basket.fi/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 20 || {{FRA}} || Fédération Française de Basketball || [http://www.basketfrance.com/]
|-valign=top	
| 21 || {{flag|Velsa}} || Basketball Association of Wales || [https://web.archive.org/web/20120422083836/http://www.basketballwales.com/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 22 || {{GEO}} || Georgian Basketball Federation || [http://www.gbf.ge/]
|-valign=top
| 23 || {{GIB}} || Gibraltar Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 24 || {{GRE}} || Hellenic Basketball Federation || [http://www.basket.gr/]
|-valign=top
| 25 || {{HUN}} || Magyar Kosárlabdázók Országos Szövetsége || [http://www.hunbasket.hu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 26 || {{ENG}} || English Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20090831093053/http://www.englandbasketball.co.uk/] 
|-valign=top
| 27 || {{ISL}} || Körfuknattleikssamband Íslands || [http://www.kki.is/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 28 || {{IRL}} || Basketball Ireland || [http://www.basketballireland.ie/]  
|-valign=top
| 29 || {{ISR}} || Basketball Association of Israel || [http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060422005248/http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx |date={{dat|2006|04|22||bez}} }}
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 30 || {{ITA}} || Federazione Italiana Pallacanestro || [http://www.fip.it/]
|-valign=top
| 31 || {{LAT}} || Latvijas Basketbola Asociācija || [http://www.basket.lv/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 32 || {{LTU}} || Lietuvos krepšinio federacija || [http://www.lbbf.lt/]
|-valign=top
| 33 || {{LUX}} || Fédération Luxembourgeoise de Basketball|| [http://www.flbb.lu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 34 || {{MKD}} || Basketball Federation of Macedonia || [https://web.archive.org/web/20110726134133/http://www.basketball.org.mk/default.asp]
|-valign=top
| 35 || {{MLT}} || Malta Basketball Association || [http://www.mba.org.mt/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 36 || {{MDA}} || Basketball Federation of Moldova || 
|-valign=top
| 37 || {{MCO}} || Fédération Monégasque de Basketball || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 38 || {{MNE}} || Montenegro Basketball Federation || [http://www.kscg.org/]
|-valign=top
| 39 || {{NOR}} || Norges Basketballforbund || [http://www.basket.no/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 40 || {{NLD}} || Nederlandse Basketball Bond || [https://web.archive.org/web/20071230220005/http://www.basketball.nl/content.php]
|-valign=top
| 41 || {{POL}} || Polski Związek Koszykówki || [https://web.archive.org/web/20190529065826/https://pzkosz.pl/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 42 || {{POR}} || Federação Portuguesa de Basquetebol || [http://www.fpb.pt/]
|-valign=top
| 43 || {{CZE}} || Česká basketbalová federace|| [https://web.archive.org/web/20091208051703/http://www.cbf.cz/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 44 || {{ROU}} || Federaţia Română de Baschet || [http://www.frbaschet.ro/]
|-valign=top
| 45 || {{RUS}} || Russian Basketball Federation || [https://web.archive.org/web/20170612034125/http://basket.ru/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 46 || {{SMR}} || Federazione Sammarinese Pallacanestro || [http://www.fsp.sm/]
|-valign=top
| 47 || {{SRB}} || Serbian Basketball Federation || [http://www.kss.rs/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 48 || {{SWE}} || Svenska Basketbollförbundet || [http://www.basket.se/]
|-valign=top
| 49 || {{SUI}} || Swiss Basketball || [http://www.swissbasketball.ch/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 50 || {{TUR}} || Türkiye Basketbol Federasyonu || [http://www.tbf.org.tr/]
|-valign=top	
| 51 || {{UKR}} || Basketball Federation of Ukraina || [https://web.archive.org/web/20080913191819/http://ukrbasket.net/fbu/en]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Starptautiskā basketbola federācija]] ('''FIBA''')
* [[ULEB]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaeurope.com ''FIBA Europe'' mājaslapa] {{angliski}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}
{{Basketbols Eiropā}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>p2khx2cvooncry1e2ag7ic71fxpixgd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675699</id>
      <parentid>3675695</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11502" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Europe
| image        = [[Attēls:FIBA_logo_complet.jpg|220px|thumb]]
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Europe
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1957|}}
| headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| membership   = 50 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]]
| website      = https://www.fiba.basketball/europe
}}
{{Nosaukums slīprakstā}}

'''''FIBA Europe''''' ('''Eiropas basketbola konfederācija''') ir starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Eiropa]]s nodaļa. ''FIBA Europe'' atbild par basketbola turnīriem Eiropā. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Turcija|turks]] [[Turgajs Demirels]]. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 51 Eiropas valstu basketbola federācijas. Organizācija tika dibināta [[1957]]. gadā, laikposmā no {{dat||3|15|Ģ}} līdz {{dat||3|17|D}}. ''FIBA Europe'' galvenā mītne atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]].

== Organizācijas vadība ==
* Priekšsēdētājs: {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]] ([[Turcija]])
* Viceprezidenti: {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Černovs]] ([[Krievija]]), {{flaga|Itālija}} [[Fausto Maifredi]] ([[Itālija]])
* Ģenerālsekretārs: {{flaga|Čehija}} [[Kamils Novaks]] ([[Čehija]])

== Dibinātājvalstis ==
* {{ITA}}
* {{GER}}
* {{FRA}}
* {{ESP}}
* {{GRE}}
* {{LTU}}
* {{POR}}
* {{SUI}}
* {{BEL}}
* {{YUG}}
* {{FIN}}
* {{POL}}
* {{HUN}}
* {{BUL}}

== Turnīri ==
{{col-begin}}
{{col-2}}
=== Valstu turnīri ===
* Eiropas čempionāts
** [[Eiropas čempionāts basketbolā|vīriem]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā B divīzija|B divīzija]]
*** [[Eiropas čempionāta basketbolā C divīzija|C divīzija]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* Vīriešiem
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-14 izlasēm|U-14 izlases]]

* Sievietēm
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 izlases]]
** [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 izlases]]
{{col-2}}
=== Klubu turnīri ===
* [[Eirolīga]]
** [[ULEB Eirolīga|vīriem]]
** [[FIBA Eirolīga sievietēm|sievietēm]]

* Eiropas kauss
** [[ULEB Eirokauss|vīriem]]
** [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|sievietēm]]

* [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss]] (tikai vīriešiem)

* [[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss]] (tikai sievietēm)

=== Bijušie klubu turnīri ===
==== Vīrieši ====
* [[Saportas kauss]] ([[1967]]-[[2002]])
* [[Korača kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
* [[Suprolīga]] ([[2000. gads|2000]]-[[2001. gads|2001]])
* [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājums]] ([[2003. gads|2003]]-[[2007. gads|2007]])

==== Sievietes ====
* [[Ronketi kauss]] ([[1972]]-[[2002]])
{{col-end}}
'''Piezīme:''' Vīriešu Eirolīgu organizē [[ULEB]], taču priekšsacīkšu kārtas organizē FIBA Europe, taču visās līgās tiek tiesāts pēc FIBA noteikumiem.

=== Pašreizējie čempioni ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
![[Eiropas čempionāts basketbolā|Vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|U-20 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|U-20 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|U-18 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|U-18 sievietes]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|U-16 vīri]]
![[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm|U-16 sievietes]]
|-
|{{Bk|Slovēnija}}
|{{Bkw|Krievija}}
|{{Bk|Izraēla}}
|{{Bkw|Spānija}}
|{{Bk|Serbija}}
|{{Bkw|Vācija}}
|{{Bk|Horvātija}}
|{{Bkw|Itālija}}
|-
![[ULEB Eirolīga|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[ULEB Eirokauss|Eirokauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas kauss sievietēm|Eiropas kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Izaicinājuma kauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;vīru klubiem&lt;/small&gt;]]
![[FIBA Superkauss sievietēm|Superkauss&lt;br /&gt;&lt;small&gt;sieviešu klubiem&lt;/small&gt;]]
|-
|{{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Spānija}} [[Valensijas &quot;Ros Casares&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;Himki&quot;]]
|{{flaga|Krievija}} [[Dynamo Kursk]]
|{{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş men's basketball team|Beşiktaş]]
|{{flaga|Spānija}} [[Salamankas &quot;Perfumerias Avenida&quot;]]
|}

== Federācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;lightsteelblue&quot;
!#
!Valsts
!Federācija
!Mājaslapa
|-valign=top
| 1 || {{ALB}} || Albanian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 2 || {{DEU}} || Deutscher Basketball Bund || [https://web.archive.org/web/20150531081948/http://www.basketball-bund.de/]
|-valign=top
| 3 || {{AND}} || Federació Andorrana de Basquetbol || [http://www.fab.ad/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 4 || {{ARM}} || Հայաստանի Բասկետբոլի Ֆեդերացիա || [http://www.basket.am/]
|-valign=top
| 5 || {{AUT}} || Österreichischer Basketballverband || [https://web.archive.org/web/20080324043652/http://basketballaustria.sportlive.at/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 6 || {{AZE}} || Azerbaijan Basketball Federation ||
|-valign=top
| 7 || {{BLR}} || Belarussian Basketball Federation || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 8 || {{BEL}} || Fédération Royale Belge de Basketball || [https://web.archive.org/web/20120216025838/http://www.basketbelgium.be/home-selectlanguage.asp]
|-valign=top
| 9 || {{BIH}} || Košarkaški savez Bosne i Hercegovine || [http://www.basket.ba/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 10 || {{BUL}} || Bulgarian Basketball Federation || [http://www.basketball.bg/]
|-valign=top
| 11 || {{CRO}} || Hrvatski košarkaški savez || [http://www.hks-cbf.hr/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 12 || {{CYP}} || ΚΥΠΡΙΑΚΗ ΟΜΟΣΠΟΝΔΙΑ ΚΑΛΑΘΟΣΦΑΙΡΑΣ || [https://web.archive.org/web/20100304160537/http://www.basketball.org.cy/]
|-valign=top
| 13 || {{DEN}} || Danmarks Basketball Forbund || [http://www.basket.dk/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 14 || {{SCO}} || Scottish Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20100429034639/http://www.basketball-scotland.com/]
|-valign=top
| 15 || {{SVK}} || Slovak Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 16 || {{SLO}} || Košarkarska zveza Slovenije || [https://web.archive.org/web/20100207191454/http://www.kzs-zveza.si/kzs/]
|-valign=top
| 17 || {{ESP}} || Federación Española de Baloncesto || [http://www.feb.es/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 18 || {{EST}} || Eesti Korvpalliliit || [http://www.basket.ee/]
|-valign=top
| 19 || {{FIN}} || Suomen Koripalloliitto || [http://www.basket.fi/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 20 || {{FRA}} || Fédération Française de Basketball || [http://www.basketfrance.com/]
|-valign=top	
| 21 || {{flag|Velsa}} || Basketball Association of Wales || [https://web.archive.org/web/20120422083836/http://www.basketballwales.com/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 22 || {{GEO}} || Georgian Basketball Federation || [http://www.gbf.ge/]
|-valign=top
| 23 || {{GIB}} || Gibraltar Basketball Association || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 24 || {{GRE}} || Hellenic Basketball Federation || [http://www.basket.gr/]
|-valign=top
| 25 || {{HUN}} || Magyar Kosárlabdázók Országos Szövetsége || [http://www.hunbasket.hu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 26 || {{ENG}} || English Basketball Association || [https://web.archive.org/web/20090831093053/http://www.englandbasketball.co.uk/] 
|-valign=top
| 27 || {{ISL}} || Körfuknattleikssamband Íslands || [http://www.kki.is/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 28 || {{IRL}} || Basketball Ireland || [http://www.basketballireland.ie/]  
|-valign=top
| 29 || {{ISR}} || Basketball Association of Israel || [http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060422005248/http://www.safsal.co.il/defaulte.aspx |date={{dat|2006|04|22||bez}} }}
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 30 || {{ITA}} || Federazione Italiana Pallacanestro || [http://www.fip.it/]
|-valign=top
| 31 || {{LAT}} || Latvijas Basketbola Asociācija || [http://www.basket.lv/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 32 || {{LTU}} || Lietuvos krepšinio federacija || [http://www.lbbf.lt/]
|-valign=top
| 33 || {{LUX}} || Fédération Luxembourgeoise de Basketball|| [http://www.flbb.lu/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 34 || {{MKD}} || Basketball Federation of Macedonia || [https://web.archive.org/web/20110726134133/http://www.basketball.org.mk/default.asp]
|-valign=top
| 35 || {{MLT}} || Malta Basketball Association || [http://www.mba.org.mt/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 36 || {{MDA}} || Basketball Federation of Moldova || 
|-valign=top
| 37 || {{MCO}} || Fédération Monégasque de Basketball || 
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 38 || {{MNE}} || Montenegro Basketball Federation || [http://www.kscg.org/]
|-valign=top
| 39 || {{NOR}} || Norges Basketballforbund || [http://www.basket.no/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 40 || {{NLD}} || Nederlandse Basketball Bond || [https://web.archive.org/web/20071230220005/http://www.basketball.nl/content.php]
|-valign=top
| 41 || {{POL}} || Polski Związek Koszykówki || [https://web.archive.org/web/20190529065826/https://pzkosz.pl/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 42 || {{POR}} || Federação Portuguesa de Basquetebol || [http://www.fpb.pt/]
|-valign=top
| 43 || {{CZE}} || Česká basketbalová federace|| [https://web.archive.org/web/20091208051703/http://www.cbf.cz/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 44 || {{ROU}} || Federaţia Română de Baschet || [http://www.frbaschet.ro/]
|-valign=top
| 45 || {{RUS}} || Russian Basketball Federation || [https://web.archive.org/web/20170612034125/http://basket.ru/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;	
| 46 || {{SMR}} || Federazione Sammarinese Pallacanestro || [http://www.fsp.sm/]
|-valign=top
| 47 || {{SRB}} || Serbian Basketball Federation || [http://www.kss.rs/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 48 || {{SWE}} || Svenska Basketbollförbundet || [http://www.basket.se/]
|-valign=top
| 49 || {{SUI}} || Swiss Basketball || [http://www.swissbasketball.ch/]
|-valign=top bgcolor=&quot;efefef&quot;
| 50 || {{TUR}} || Türkiye Basketbol Federasyonu || [http://www.tbf.org.tr/]
|-valign=top	
| 51 || {{UKR}} || Basketball Federation of Ukraina || [https://web.archive.org/web/20080913191819/http://ukrbasket.net/fbu/en]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Starptautiskā basketbola federācija]] ('''FIBA''')
* [[ULEB]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja]]
* [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaeurope.com ''FIBA Europe'' mājaslapa] {{angliski}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}
{{Basketbols Eiropā}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>cbzktacs6wpoxywfe26dprrok8gitjn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIBA Asia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101063</id>
    <revision>
      <id>3675797</id>
      <parentid>3483881</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:41:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1760" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Asia
| image        =  FIBA Asia.svg
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Europe
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1957|}}
| headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| membership   = 50 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]]
| website      = https://www.fiba.basketball/europe
}}
'''FIBA Asia''' ir starptautiskā [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āzija]]s nodaļa. FIBA Asia atbild par basketbola turnīriem Āzijā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 44 nacionālās Āzijas valstu basketbola federācijas. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Katara|katarietis]] [[Šeihs Sauds Bin Ali Altanī]]. FIBA Asia komandas ir sadalītas 5 apakšzonās.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** Āzijas spēles
** [[Āzijas čempionāts basketbolā]] un [[Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āzijas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āzijas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āzijas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āzijas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āzijas čempionu kauss]]
==== Citi turnīri ====
* [[Āzijas Stankoviča kauss]]
* [[Stankoviča kauss]]
* [[Viljama Džonsa kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100105232529/http://www.fibaasia.net/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>5aamt7t9oinxhh9gbz7yh43kvj32eq9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675799</id>
      <parentid>3675797</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:44:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1755" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Asia
| image        =  
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Asia
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1960|}}
| headquarters = {{vieta|Libāna|Beirūta}}
| membership   = 44 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Katara}} [[Šeihs Sauds Bin Ali Altanī]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]]
| website      = https://www.fiba.basketball/asia
}}
'''FIBA Asia''' ir starptautiskā [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āzija]]s nodaļa. FIBA Asia atbild par basketbola turnīriem Āzijā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 44 nacionālās Āzijas valstu basketbola federācijas. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Katara|katarietis]] [[Šeihs Sauds Bin Ali Altanī]]. FIBA Asia komandas ir sadalītas 5 apakšzonās.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** Āzijas spēles
** [[Āzijas čempionāts basketbolā]] un [[Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āzijas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āzijas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āzijas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āzijas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āzijas čempionu kauss]]
==== Citi turnīri ====
* [[Āzijas Stankoviča kauss]]
* [[Stankoviča kauss]]
* [[Viljama Džonsa kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100105232529/http://www.fibaasia.net/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>0d1sowxrzs89m8bucvfgkzxflf6xxrm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIBA Africa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101064</id>
    <revision>
      <id>3675706</id>
      <parentid>3623340</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2013" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Europe
| image        = FIBA Africa logo.jpg
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Europe
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1957|}}
| headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| membership   = 50 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Turcija}} [[Turgajs Demirels]]
| language     = [[angļu valoda|Angļu]]
| website      = https://www.fiba.basketball/europe
}}
'''FIBA Africa''' ir starptautiskās [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āfrika]]s nodaļa. FIBA Africa atbild par basketbola turnīriem Āfrikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 53 nacionālās Āfrikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1953]]. gadā. FIBA Africa komandas ir sadalītas 7 zonās. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Alains Ekra]] no [[Kotdivuāra]]s.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā]]
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āfrikas klubu čempionu kauss]]
* [[Āfrikas sieviešu klubu čempionu kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091213004029/http://www.fiba-afrique.org/index_fr.php Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{fr ikona}}
* [http://www.africabasket.com/ Africa-basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204052158/http://www.africabasket.com/ |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}
* [http://www.internationalbasketball.com/africa.html FIBA Africa federāciju saraksts]

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>68lmbwcr6zsr7ixn95osrslj80p8sgt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675711</id>
      <parentid>3675706</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:07:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2001" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Africa
| image        = 
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Africa
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1961|}}
| headquarters = {{vieta|Ēģipte|Kaira}}, {{vieta|Abidžana|Kotdivuāra}}
| membership   = 54 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Mozambika}} [[Anibals Manave]]
| language     = 
| website      = https://www.fiba.basketball/europe
}}
'''FIBA Africa''' ir starptautiskās [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āfrika]]s nodaļa. FIBA Africa atbild par basketbola turnīriem Āfrikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 53 nacionālās Āfrikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1953]]. gadā. FIBA Africa komandas ir sadalītas 7 zonās. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Alains Ekra]] no [[Kotdivuāra]]s.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā]]
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āfrikas klubu čempionu kauss]]
* [[Āfrikas sieviešu klubu čempionu kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091213004029/http://www.fiba-afrique.org/index_fr.php Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{fr ikona}}
* [http://www.africabasket.com/ Africa-basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204052158/http://www.africabasket.com/ |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}
* [http://www.internationalbasketball.com/africa.html FIBA Africa federāciju saraksts]

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>itbb5yjgvrj4nwl9c7gsonrmxritf9s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675714</id>
      <parentid>3675711</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:08:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2001" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Africa
| image        = 
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Africa
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1961|}}
| headquarters = {{vieta|Ēģipte|Kaira}}, {{vieta|Kotdivuāra|Adidžana}}
| membership   = 54 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Mozambika}} [[Anibals Manave]]
| language     = 
| website      = https://www.fiba.basketball/europe
}}
'''FIBA Africa''' ir starptautiskās [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āfrika]]s nodaļa. FIBA Africa atbild par basketbola turnīriem Āfrikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 53 nacionālās Āfrikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1953]]. gadā. FIBA Africa komandas ir sadalītas 7 zonās. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Alains Ekra]] no [[Kotdivuāra]]s.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā]]
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āfrikas klubu čempionu kauss]]
* [[Āfrikas sieviešu klubu čempionu kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091213004029/http://www.fiba-afrique.org/index_fr.php Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{fr ikona}}
* [http://www.africabasket.com/ Africa-basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204052158/http://www.africabasket.com/ |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}
* [http://www.internationalbasketball.com/africa.html FIBA Africa federāciju saraksts]

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>hie6zc8wvtm87nfm2kteankt8urdo95</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675719</id>
      <parentid>3675714</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:09:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2002" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Africa
| image        = 
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Africa
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1961|}}
| headquarters = {{vieta|Ēģipte|Kaira}}, {{vieta|Kotdivuāra|Adidžāna}}
| membership   = 54 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Mozambika}} [[Anibals Manave]]
| language     = 
| website      = https://www.fiba.basketball/africa
}}
'''FIBA Africa''' ir starptautiskās [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āfrika]]s nodaļa. FIBA Africa atbild par basketbola turnīriem Āfrikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 53 nacionālās Āfrikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1953]]. gadā. FIBA Africa komandas ir sadalītas 7 zonās. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Alains Ekra]] no [[Kotdivuāra]]s.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā]]
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āfrikas klubu čempionu kauss]]
* [[Āfrikas sieviešu klubu čempionu kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091213004029/http://www.fiba-afrique.org/index_fr.php Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{fr ikona}}
* [http://www.africabasket.com/ Africa-basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204052158/http://www.africabasket.com/ |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}
* [http://www.internationalbasketball.com/africa.html FIBA Africa federāciju saraksts]

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>mmuryl1jjxmpbrff8760gw3gadfuhbg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675720</id>
      <parentid>3675719</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2002" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Africa
| image        = 
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Africa
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1961|}}
| headquarters = {{vieta|Ēģipte|Kaira}}, {{vieta|Kotdivuāra|Abidžāna}}
| membership   = 54 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Mozambika}} [[Anibals Manave]]
| language     = 
| website      = https://www.fiba.basketball/africa
}}
'''FIBA Africa''' ir starptautiskās [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āfrika]]s nodaļa. FIBA Africa atbild par basketbola turnīriem Āfrikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 53 nacionālās Āfrikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1953]]. gadā. FIBA Africa komandas ir sadalītas 7 zonās. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Alains Ekra]] no [[Kotdivuāra]]s.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā]]
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āfrikas klubu čempionu kauss]]
* [[Āfrikas sieviešu klubu čempionu kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091213004029/http://www.fiba-afrique.org/index_fr.php Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{fr ikona}}
* [http://www.africabasket.com/ Africa-basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204052158/http://www.africabasket.com/ |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}
* [http://www.internationalbasketball.com/africa.html FIBA Africa federāciju saraksts]

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>s2zho25laxsphgu3zgqigoxm16b46sq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675722</id>
      <parentid>3675720</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2003" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name         = FIBA Africa
| image        = 
| size         = 200px
| abbreviation = FIBA Africa
| motto        = 
| type         = Sporta federācija
| formation    = {{dat|1961|}}
| headquarters = {{vieta|Ēģipte|Kaira}}, {{vieta|Kotdivuāra|Abidžāna}}
| membership   = 54 nacionālās asociācijas
| leader_title = Prezidents
| leader_name  = {{flaga|Mozambika}} [[Anibals Manave]]
| language     = 
| website      = https://www.fiba.basketball/africa
}}
'''FIBA Africa''' ir starptautiskās [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Āfrika]]s nodaļa. FIBA Africa atbild par basketbola turnīriem Āfrikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 53 nacionālās Āfrikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1953]]. gadā. FIBA Africa komandas ir sadalītas 7 zonās. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[Anibals Manave]] no [[Mozambika]]s.

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā]]
** [[Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Āfrikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]

=== Klubu turnīri ===
* [[Āfrikas klubu čempionu kauss]]
* [[Āfrikas sieviešu klubu čempionu kauss]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091213004029/http://www.fiba-afrique.org/index_fr.php Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{fr ikona}}
* [http://www.africabasket.com/ Africa-basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204052158/http://www.africabasket.com/ |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}
* [http://www.internationalbasketball.com/africa.html FIBA Africa federāciju saraksts]

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>14h2x1g92p1j5ko8863ea4xz8rkn789</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIBA Americas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101065</id>
    <revision>
      <id>3675677</id>
      <parentid>3483880</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:37:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1125" xml:space="preserve">'''FIBA Americas''' ir starptautiskā [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Amerika]]s nodaļa. FIBA Americas atbild par basketbola turnīriem Amerikā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 44 nacionālās Amerikas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta {{dat|1975|10|11}}. Organizācijas priekšsēdētājs ir [[ASV|amerikāniete]] [[Kerola Kallana]]. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Miami]], [[ASV]].

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Amerikas čempionāts basketbolā]]
** [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Amerikas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
* [[Amerikas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm]]
* [[Amerikas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm]]
* [[Amerikas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm]]
* [[Amerikas līga]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaamericas.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>5ioq6xbm0y8f7rr32m5l209zf3sr929</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIBA Oceania</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101068</id>
    <revision>
      <id>3675683</id>
      <parentid>3483884</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1082" xml:space="preserve">'''FIBA Oceania''' ir starptautiskā [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Okeānija]]s nodaļa. FIBA Oceania atbild par basketbola turnīriem Okeānijā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 21 nacionālās Okeānijas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1969]]. gadā. Organizācijas priekšsēdētāja ir [[Jaunzēlande|jaunzēlandietIS]] [[Bērtons Šiplejs]].

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Okeānijas čempionāts basketbolā]]
** [[Okeānijas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā vīriešu jaunatnes izlasēm]]
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā sieviešu jaunatnes izlasēm]]
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā vīriešu U-17 izlasēm]]
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā sieviešu U-17 izlasēm]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaoceania.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>2ahmhd7nrcus40uecdot6gfwadzoy1r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675684</id>
      <parentid>3675683</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:43:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1082" xml:space="preserve">'''FIBA Oceania''' ir starptautiskā [[basketbols|basketbola]] organizācijas [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] [[Okeānija]]s nodaļa. FIBA Oceania atbild par basketbola turnīriem Okeānijā. Organizācijas biedru sarakstā ir visas 21 nacionālās Okeānijas valstu basketbola federācijas. Organizācija dibināta [[1969]]. gadā. Organizācijas priekšsēdētāja ir [[Jaunzēlande|jaunzēlandietis]] [[Bērtons Šiplejs]].

== Turnīri ==
=== Valstu turnīri ===
* Kontinenta čempionāts
** [[Okeānijas čempionāts basketbolā]]
** [[Okeānijas čempionāts basketbolā sievietēm]]
==== Jaunatnes turnīri ====
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā vīriešu jaunatnes izlasēm]]
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā sieviešu jaunatnes izlasēm]]
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā vīriešu U-17 izlasēm]]
* [[Okeānijas čempionāts basketbolā sieviešu U-17 izlasēm]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaoceania.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Starptautiskais sieviešu basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola organizācijas]]</text>
      <sha1>8w0dg5dtheo6v5opwxs28z6a4w31lfb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaviezes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102670</id>
    <revision>
      <id>3675781</id>
      <parentid>3555649</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Honor5567</username>
        <id>108510</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju brīdinājumu par tr</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3072" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Gaviezes pagasts
| karte             = Gaviezes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Gaviezes pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Gaviezes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dienvidkurzemes novads
| centrs            = Gavieze
| platība           = 128,9
| iedzīvotāji       = 925&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 925 / 128.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = 
}}

'''Gaviezes pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Grobiņas pagasts|Grobiņas]], [[Bārtas pagasts|Bārtas]], [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]], [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu]], [[Bunkas pagasts|Bunkas]] un [[Virgas pagasts|Virgas]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Kaķene (Otaņķes pieteka)|Kaķene]]

== Vēsture ==
Gaviezes nosaukums (''Gaveyssen'' vai ''Geneisen'') pirmo reizi minēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā par [[Piemare]]s zemes dalīšanu, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs. 1259. gadā notika [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] aprakstītais [[Vārtājas aplenkums (1259)|Vārtājas pils aplenkums]], kad Livonijas ordeņa karaspēks gatavojās cīņai ar lietuviešu sirotājiem, taču tie bez cīņas atkāpās.

Mūsdienu Gaviezes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Gaviezes muiža (''Gut Gaweesen'', [[Gavieze]]), Sustas muiža (''Gut Susten'').

1935. gadā Gaviezes pagasta platība bija 134,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja [[Sustas ciems|Sustas]] un Gaviezes [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Gaviezes ciemam pievienoja Sustas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Gaviezes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Grobiņas novads|Grobiņas novadā]]. 2021. gadā Grobiņas novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Gavieze]] (pagasta centrs), [[Vārtāja (ciems)|Vārtāja]], [[Kradzes]], [[Mazgavieze]], [[Susta]], [[Gaviezes stacija]], [[Krīzberga]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Grobiņas novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Liepājas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]]
[[Kategorija:Gaviezes pagasts| ]]</text>
      <sha1>c0tnqy5gr8uyzlp888rjxpsvpzuv6vh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104767</id>
    <revision>
      <id>3675875</id>
      <parentid>3671799</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:17:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>GustavsGegeris</username>
        <id>84443</id>
      </contributor>
      <comment>20. trolejbuss ir atpakaļ</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12875" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 1. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Pētersalas iela]]
|uz                = [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|karte             = [[File:1trol.png|1trol]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]]
|plānots atklāt    = 
|slēgts    =  2021. gada 16 augustā (''uz laiku'')
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 8,5 km&lt;br /&gt;(4,2 km / 4,3 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 20
(10 / 10)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)(''atcelti, kopš 2021. gada 16 augusta'') 
2 (brīvdienās) (''atcelti, kopš 2021. gada 16 janvāra'') 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/1/a-b Kustības saraksts]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''1. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pētersalas iela]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]] [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] apkaimē. Tas ir senākais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. No 2019. gada 8. jūlija iekāpšana 1. maršruta trolejbusos notiek tikai pa priekšējām durvīm.

1. trolejbusu maršruta kopējais garums sasniedz 8,5 km. Virziena '''Pētersalas iela''' — '''Valmieras iela''' kopējais garums ir 4,2 km, bet virziena '''Valmieras iela''' — '''Pētersalas iela''' kopējais garums ir 4,3 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Darbdienās 1. trolejbusu maršrutā kursē 4 trolejbusi, kuri pavisam veic 79 reisus, brīvdienās - tikai 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 50 reisus (uz 06.2014). Maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.
[[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]]
[[Attēls:1. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:1. trolejbuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Satekles ielā]]
[[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā 2011.jpg|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]]

No 2020. gada 16. jūlija līdz 16. augustam trolejbusu maršruts tika īslaicīgi slēgts, saistībā ar [[Tērbatas iela]]s slēgšanu transporta satiksmei, ielu atvēlot gājējiem un tirgotājiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/atvelot-terbatas-ielu-gajejiem-uz-laiku-tiks-slegts-1-trolejbusa-marsruts/|title=Atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52283547|title=Uz mēnesi slēgs satiksmi Tērbatas ielā, to atvēlot gājējiem un tirgotājiem|first=Sandis|last=Kārkliņš|date=2020. gada 7. jūl.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Maršruts īslaicīgi slēgts arī iepriekš, saistībā ar Rīgas domes ielu slēgšanas eksperimentu, kura ietvaros katra mēneša pirmajā sestdienā kāda no centra ielām tika pilnībā atvēla gājēju satiksmei un ielu tirdzniecībai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-turpinas-eksperimentu-ar-ielu-slegsanu-satiksmei-februari-gajejiem-atveles-blaumana-ielas-posmu.a345152/|title=Rīgas dome turpinās eksperimentu ar ielu slēgšanu satiksmei; februārī gājējiem atvēlēs Blaumaņa ielas posmu|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; .

No 2021. gada 16. augusta maršruts slēgts saistībā ar remontdarbiem [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]].

== Vēsture ==
Trolejbusu satiksme pirmajā regulārajā pasažieru pārvadāšanas līnijā Rīgā tika atklā[[Ģertrūdes iela|elā]]&lt;nowiki/&gt;ta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā (gada sākumā darbību uzsāka mācību trolejbusu līnija &quot;[[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] — [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]]&quot;). Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] (galapunkts atradās [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielā]]) līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]], [[Satekles iela|Satekles]] un [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]] krustojumam.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Vēlāk tika izmainīta trolejbusu kustība 1. maršrutā: galapunkts Ausekļa ielā tika pārcelts uz apgriešanās apli pie [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Pētersalas iela]]s un [[Ganību dambis|Ganību dambja]] krustojuma, tur tika izveidots jaunais galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot;. Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā 1. maršruta trolejbusi vairs nebrauca pa klusā centra ielām — [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes]], [[Vidus iela (Rīga)|Vidus]] un Ausekļa ielām.

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]].
* Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]].

== Pieturvietas ==
1. trolejbusu maršrutā ir 20 pieturas, katrā virzienā pa 10 pieturām.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] / [[Skonto halle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Rūdolfa Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] / [[Skonto halle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pētersalas iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]].
* Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' ir 13 pieturas.
* Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Rūdolfa Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Medicīnas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ganību dambis]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa]
* {{youtube|1G2c8TN3iMg|1. trolejbusu maršruts &quot;Pētersalas iela - Valmieras iela - Pētersalas iela&quot;}}
* {{youtube|MejieuvIWcA|1. trolejbusu maršruts, virziens &quot;Pētersalas iela - Valmieras iela&quot;, (filmēts caur logu)}}
* {{youtube|mPXxe7mvYn8|1. trolejbusu maršruts, virziens &quot;Valmieras iela - Pētersalas iela&quot;, (filmēts caur logu)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|01]]</text>
      <sha1>cf1ovqpb2gg90t6oqrk7lvts5518na4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas trolejbusa apakšveidne</title>
    <ns>10</ns>
    <id>104773</id>
    <revision>
      <id>3675878</id>
      <parentid>3160305</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:23:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>GustavsGegeris</username>
        <id>84443</id>
      </contributor>
      <comment>pievienoti jaunie/atjaunotie trolejbusu maršruti (no 01.09.2022.)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1139" xml:space="preserve">&lt;p style=&quot;text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;&quot;&gt;{{0}}[[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1]]{{·}} [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]]{{·}} [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]]{{·}} [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]]{{·}} [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]]{{·}} [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]]{{·}} [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]]{{·}} [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]]{{·}} [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]]{{·}} [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]]{{·}} [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]]{{·}}[[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]]&lt;br /&gt; [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]]{{·}} [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]]{{·}} [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]]{{·}} [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]]{{·}} [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]]{{·}} [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]]{{·}} [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]]{{·}} [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31]]{{·}} [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34]]{{·}} [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]]&lt;/p&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Apakšveidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6gk7fdth5evccm73xp7l1958qqqju7p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>20. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104952</id>
    <revision>
      <id>3675879</id>
      <parentid>3675194</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:24:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>GustavsGegeris</username>
        <id>84443</id>
      </contributor>
      <comment>bija -&gt; ir</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13958" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|20. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 20. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Latvijas Universitāte]]
|uz                = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|karte             = [[File:20trol.png|20trol]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|1980|09|29|L}}
|slēgts            = {{dat|2018|03|05|L}}
|kopējais garums   = 6,7 km&lt;br /&gt;(3,1 km / 3,6 km) 
|pieturu skaits    = 10
(6 / 4)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|apkalpoja         = [[Rīgas satiksme]]&lt;br&gt;1. trolejbusu parks
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 55 317 (2015) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
|plānots atklāt=2022. gada 1. septembrī (atjaunošana)}}

'''20. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tiek pārvadāti no [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā, blakus [[Latvijas Universitāte]]i (galapunkts – ''Latvijas Universitāte''), pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvajai ēkai]] [[Zaķusala|Zaķusalā]] (galapunkts – ''Televīzijas centrs'').
[[Attēls:20. maršruta trolejbuss 04.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss iegriežas galapunktā Zaķusalā. 2018. gads]]
[[Attēls:20. maršruta trolejbuss 01.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss uz nobrauktuves no Salu tilta. 2018. gads]]
[[Attēls:20. maršruta trolejbuss 07.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Inženieru ielā. 2018. gads]]

20. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 6,7 km, tādējādi tas uzskatāms par visīsāko trolejbusu satiksmes līniju, virziena ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' kopējais garums sasniedza 3,1 km, bet virziena ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' - 3,6 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

20. trolejbusu maršrutā kursē tikai 1 trolejbuss, kurš laika posmā no plkst. 7:18 līdz plkst. 23:54 veic 52 reisus dienā. Tāpat arī brīvdienās - tikai 1 trolejbuss, kurš no plkst. 15:29 līdz plkst. 23:54 veic 26 reisus. Pasažieru pārvadājumus maršrutā nodrošina RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

Maršrutu slēdza 2018. gada 5. martā, to aizstājot ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-no-sodienas-rigas-satiksmes-marsrutos-kurses-ari-minibusi/|title=Infografika: No šodienas “Rīgas satiksmes” maršrutos kursēs arī minibusi : Aktualitātes : Rīgas Satiksme|access-date=26.08.2022|date=05.03.2018}}&lt;/ref&gt;. 20. trolejbusu maršruts tika atjaunots 2022 .gada 1. septembrī, vienlaikus slēdzot 59. autobusu maršrutu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
20. trolejbusu maršruts atklāts [[1980]]. gada [[29. septembris|29. septembrī]], sākotnēji pārvadājumi tika veikti no [[Ganību dambis|Ganību dambja]], [[Pētersalas iela|Pētersalas]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] krustojuma apkārtnes tagadējās [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] dienvidos gar [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo dzelzceļa staciju]], pa [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] līdz apgriešanās lokam pie [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (līnijas nosaukums: ''Pētersalas iela'' — ''1905. gada parks'').&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot;&gt;Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}&lt;/ref&gt;

Veicot izmaiņas sabiedriskā transporta tīklā, [[1985]]. gadā maršruts no Grīziņkalna tika saīsināts līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai (''Pētersalas iela'' — ''Centrālā stacija'').&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot; /&gt; No [[1988]]. gada [[20. marts|20. marta]] darbdienās trolejbusi uzsāka kursēt no Pētersalas ielas galapunkta cauri centram pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas aplim]], nodrošinot biežāku kursēšanas intervālu līdz plastmasas izstrādājumu rūpnīcai &quot;[[Ausma (uzņēmums)|Ausma]]&quot; [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatves]] sākumā (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca &quot;Ausma&quot;''), bet brīvdienās - līdz parfimērijas un kosmētikas rūpnīcai &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca &quot;Dzintars&quot;'').&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot; /&gt;

[[1980. gadi|1980. gadu]] otrajā pusē, pabeidzot [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvā kompleksa]] būvniecību [[Zaķusala|Zaķusalā]], radās nepieciešamība nodrošināt tur strādājošos ar ērtu sabiedriskā transporta satiksmi līdz pilsētas centrālajai daļai, tā tika nolemts izbūvēt aptuveni 900 metru garu trolejbusu kontakttīkla atzaru no Salu tilta pa estakādēm līdz jaunās televīzijas ēkas pakājei. Līnijas atklāšanā finansiāli palīdzēja arī pati [[Latvijas Televīzija]]. Tā [[1990]]. gada [[22. decembris|22. decembrī]] tika izmainīts 20. trolejbusu maršruts, saīsinot to no galapunkta ''Pētersalas iela'' līdz [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumam blakus [[Latvijas Universitāte]]i, tālāk novirzot to no Salu tilta uz jauno televīzijas kompleksu Zaķusalā, [[Zaķusalas krastmala|Zaķusalas krastmalā]]. Izmaiņas attiecās gan uz darbdienu, gan brīvdienu kustības sarakstiem.&lt;ref name=&quot;RS grāmata&quot; /&gt;

[[2018]]. gada [[Februāris|februāra]] vidū, pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, pieņemts lēmums no [[5. marts|5. marta]] slēgt maršrutu, tā vietā turpmāk norīkots [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. maršruta autobuss]], kurā pasažierus pārvadā „[[Rīgas satiksme|Rīgas satiksmes]]” apakšuzņēmējs „[[Rīgas mikroautobusu satiksme]]” ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem - minibusiem.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|21|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz slēgšanas brīdim 20. trolejbusu maršruts bija vismazāk noslogotais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/janvari-tramvajos-trolejbusos-un-autobusos-parvadati-11-816-668-pasazieri/ Janvārī tramvajos, trolejbusos un autobusos pārvadāti 11 816 668 pasažieri]{{Novecojusi saite}}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Pēdējais trolejbuss no Zaķusalas TV centra reisā devās 2018. gada [[4. marts|4. martā]] plkst. 23:30.

2022. gada 20. augustā tika paziņots, ka maršruts tiks atjaunots sākot ar 1. septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}&lt;/ref&gt; To padarīja iespējamu tas, ka 2018. gadā slēgtajā posmā Zaķusalā netika noņemts [[kontakttīkls]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Maršruts ==
Virzienā ''[[Latvijas Universitāte]]'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne|
Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]].

Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un Inženieru iela.

=== Pieturvietas ===
[[Attēls:20. trolejbuss Inženieru ielā.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss pagriezienā no Merķeļa ielas uz Inženieru ielu (galapunkts - ''Latvijas Universitāte''). 2010. gads]]
[[Attēls:20. trolejbuss Zakusalaa.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Zaķusalā. 2009. gads]]
20. trolejbusu maršrutā ir 10 pieturas, virzienā ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' - 6 pieturas, savukārt virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' – tikai 4 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Latvijas Universitāte
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Televīzijas centrs
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Televīzijas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Gogoļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Latvijas Universitāte
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā ''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]].

Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursē pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].

=== Pieturvietas ===
Virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Televīzijas centrs'' ir 13 pieturas, tikpat daudz pieturu tiek apkalpotas arī atpakaļceļā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Raiņa bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Televīzijas centrs
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Televīzijas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Gogoļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Merķeļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Inženieru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Pētersalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Lugažu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Rankas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Rāmuļu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ganību dambis
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot; oficiālā mājaslapa]
* {{youtube|LKgtLJViKWg|20. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Latvijas Universitāte —  Televīzijas centrs&quot; 2010. gada augustā}}
* {{youtube|W6ovxM9paXY|20. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Televīzijas centrs — Latvijas Universitāte&quot; 2010. gada augustā}}
* {{youtube|mp2wTFiNBn8|20. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs&quot; ziemā (filmēts caur salona logu)}}
* {{youtube|g9tzVYWE5Fw|20. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs&quot; 2012. gada martā (filmēts caur salona logu)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|20]]</text>
      <sha1>nv0vkcn2oo1x81jm1obqsh5za3a1ocw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106825</id>
    <revision>
      <id>3675562</id>
      <parentid>3674933</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:00:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <comment>Drīz šī autobusa maršruta vairs nebūs, tāpēc jāieliek dažas bildes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9280" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|karte             = [[File:5aut.png|5aut]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 44
(22 / 22)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=No 2022.gada 1.septembrī}}

'''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].

5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km.

Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus.

5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

No 2022.gada 1, septembri tiks slēgts Nr.5 autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.35 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Centrāltirgus - Mežciems&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, 
Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas.
[[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]]
[[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā &quot;Biķernieku iela&quot;]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (3).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Čaka ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Čaka ielā]]
[[File:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss galapunktā &quot;Mežciems&quot;]]
[[File:5. autobuss uz Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>m9a7v7ruq4pyz0wkzsxrx20mwzil5mm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675563</id>
      <parentid>3675562</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9274" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|karte             = [[File:5aut.png|5aut]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 44
(22 / 22)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=No 2022.gada 1.septembrī}}

'''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].

5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km.

Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus.

5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

No 2022.gada 1, septembri tiks slēgts Nr.5 autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.35 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Centrāltirgus - Mežciems&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, 
Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas.
[[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]]
[[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā &quot;Biķernieku iela&quot;]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (3).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Čaka ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Čaka ielā]]
[[File:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[File:5. autobuss Mežciema galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss galapunktā &quot;Mežciems&quot;]]
[[File:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>jdzaxavpcjebeq5jbwpg982ks2d8a37</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675592</id>
      <parentid>3675563</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9281" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|karte             = [[File:5aut.png|5aut]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 44
(22 / 22)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=No 2022.gada 1.septembrī}}

'''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].

5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km.

Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus.

5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

No 2022.gada 1. septembra tiks slēgts Nr.5 autobusu maršruts, tiks atklāts jauns trolejbusu maršruts Nr.35 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Centrāltirgus - Mežciems&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, 
Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas.
[[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]]
[[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā &quot;Biķernieku iela&quot;]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (3).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Čaka ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Čaka ielā]]
[[File:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[File:5. autobuss Mežciema galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss galapunktā &quot;Mežciems&quot;]]
[[File:5. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>ikvrtudlhom1d5d21ar07vl197enrko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Credo (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107289</id>
    <revision>
      <id>3675805</id>
      <parentid>3433332</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:55:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Slava */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13611" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Credo
| Attēls = Credo_Kas_to_lai_zin_2009.JPG
| Att_izm = 200px
| Apraksts = &quot;Credo&quot; 2009. gada sastāvs (singla &quot;Kas to lai zin&quot; vāka attēls)
| Fons = grupa
| Vieta = [[Liepāja]], {{LAT}}
| Žanrs = [[popmūzika]], [[roks]]
| Gadi = 1974—1990; 1997—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
| Mlapa = [http://www.draugiem.lv/credo Profils draugiem.lv]
| Dalībnieki = [[Guntis Veits]] &lt;small&gt;(1979—1990; 1997—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Aivars Vīksna]] &lt;small&gt;(1989—1990; 1997—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Gundars Lintiņš]] &lt;small&gt;(2001—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Guntars Endzelis]] &lt;small&gt;(2013—pašlaik)&lt;/small&gt;
| Bij_dalībnieki = [[Valdis Skujiņš]]&lt;br /&gt;[[Aldis Langbaums]]&lt;br /&gt;[[Raivis Krūms]]&lt;br /&gt;[[Armands Alksnis]]&lt;br /&gt;[[Eduards Glotovs]]&lt;br /&gt;[[Verners Bokums]]&lt;br /&gt;Gina Burkēvice&lt;br /&gt;Irēna Burkēvice un citi
}}

'''&quot;Credo&quot;''' ir [[Latvija]]s mūzikas grupa, kas izveidota [[1974]]. gadā [[Liepāja|Liepājā]].

== Vēsture ==
=== Izveidošanās ===
Grupas pirmsākumi meklējami 1974. gada beigās, kad skolasbiedri — no [[Līvi (grupa)|&quot;Līviem&quot;]] aizgājušais basģitārists [[Valdis Skujiņš]], [[Verners Bokums]], Gina Burkēvice, kā arī Aivars Liepiņš un Valērijs Kosmiņins, uzsāka kopīgus mēģinājumus. Nedaudz vēlāk grupa kļuva par kokapstrādes kombināta &quot;Baltija&quot; vokāli instrumentālo ansambli un zem šī nosaukuma darbojās līdz [[1979]]. gadam, kad oficiāli tiks apstiprināts nosaukums &quot;Credo&quot;.

=== Slava ===
Septiņdesmitajos gados grupa daudz koncertējs, tomēr lielāki panākumi atnāca 1979. gadā, kad tā ieguva pirmo vietu Liepājas &quot;[[Liepājas dzintars|Padomju estrādes mūzikas festivālā]]&quot;. Tanī pat gadā &quot;Credo&quot; pievienojās solists [[Guntis Veits]] un sākās sadarbība ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]. [[1980]]. gadā grupas popularitāte sasniedza līdz šim nebijušu līmeni. Viņu izpildītā &quot;Ziņģe par bailēm&quot; &quot;[[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujā]]&quot; ierindojās 3. vietā, uzreiz aiz divām Raimonda Paula dziesmām. Vēl pirms tam &quot;Credo&quot; uzstājās [[1980. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Maskavas olimpiādes]] viesiem. [[1980]]. gada decembrī &quot;Credo&quot; sastāvu papildināja viens no labākajiem Latvijas ģitāristiem [[Armands Alksnis]], kura ietekmē &quot;Credo&quot; skanējums sāka vairāk svērties [[rokmūzika]]s virzienā. 

[[1981]]. gadā &quot;Credo&quot; atkal guva panākumus &quot;Mikrofona aptaujā&quot;. Viņu izpildītās Raimonda Paula dziesmas &quot;''Meitene ar kallu ziediem''&quot; un &quot;''Rozīt' mana nātru dārzā''&quot; ierindojās attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā.

[[1982]]. gads bijs nozīmīgs ar to, ka tika izdots grupas pirmais skaņu ieraksts — [[Extended Play|EP]] &quot;CREDO&quot;, kas [[Padomju Savienība|PSRS]] apstākļos bija uzskatāms par milzīgu panākumu. &quot;Credo&quot; koncertēja arī ārpus Latvijas — [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]], [[Polija|Polijā]], kā arī [[Lietuva|Lietuvā]]. Klausītāju atzinību ieguva Raimonda Paula dziesma ar [[Leons Briedis|Leona Brieža]] vārdiem &quot;''Kad nekas nav palicis tevī''&quot;, kura &quot;Mikrofona&quot; aptaujā ieņēma otro vietu.

Nākamajā gadā &quot;Credo&quot; daudz koncertē. Nozīmīgākās uzstāšanās notika [[Ogre]]s estrādē un [[Rundāles pils]] laukumā. Pēdējās uzstāšanās ienākumi pilnībā tiks ziedoti pils restaurācijai. Ārpus Latvijas grupa uzstājās [[Palanga]]s estrādes mūzikas festivālā, kurā par labāko taustiņinstrumentālistu tika atzīts [[Aldis Langbaums]], bet ģitāristu — [[Armands Alksnis]]. Tālākais koncertceļojums notika uz Āfriku — [[Kongo Republika|Kongo Tautas republiku]].

[[1984]]. gadā &quot;Credo&quot; ne vien intensīvi uzstājās Latvijā, bet atkal sniedza koncertus VDR. Pieticīgāki bijs panākumi &quot;Mikrofona&quot; aptaujā, kurā Veita &quot;''Disnejlenda''&quot; ieņēma ceturto vietu. Savā desmit gadu jubilejā &quot;Credo&quot; sniedza vienpadsmit koncertus [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]].

[[1985]]. gadā &quot;Credo&quot; mēģināja radīt arī nopietnāku mūziku. Kopā ar Raimondu Paulu un [[Gunārs Krollis|Gunāru Krolli]] taps dziesmu cikls &quot;''Melnais kliedziens''&quot;, kas veltīts [[Hirosima]]s un [[Nagasaki]] [[kodolieroči|atombombardēšanas]] piemiņai. Ciklā iekļautas vairākas instrumentālas kompozīcijas, kas grupai nav raksturīgi. &quot;Mikrofona&quot; aptauja grupai nebijs pārāk veiksmīga — &quot;''Ūsainā puķe''&quot; ieņēma tikai vienpadsmito vietu.

=== Noriets ===
Jau 1985. gada &quot;Mikrofona&quot; aptauja parādīja, ka grupa, sasniegusi popularitātes virsotni, lēnām sāk norietēt. [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] uzsāktā ''[[perestroika]]s'' politika Latvijā izsauca pirmās [[Trešā atmoda|Atmodas]] vēsmas, ko Latvijas populārajā mūzikā iezīmēja &quot;[[Līvi (grupa)|Līvu]]&quot; dziesmas &quot;''[[Dzimtā valoda]]''&quot; uzvara &quot;Mikrofonā '86&quot;. Jaunajā gaisotnē &quot;Credo&quot; tā arī īsti nespēja iekļauties.

Tomēr [[1986]]. gads &quot;Credo&quot; bija nozīmīgs ar to, ka tika izlaisti divi LP albumi: &quot;Baltais ceļš&quot;, kurā iekļautas deviņas Armanda Alkšņa, Gunta Veita un Raimonda Paula dziesmas, kā arī &quot;Melnais kliedziens&quot;. Martā, kā Raimonda Paula 50 gadu jubilejas programmu, &quot;Credo&quot; nospēlēja sešpadsmit koncertus Liepājas teātrī, bet rudenī uzstājās [[Vjetnama|Vjetnamā]]. 1986. gadā tika izlaists pēdējais grupas hits &quot;''Lido''&quot; (7. vieta &quot;Mikrofona&quot; aptaujā). 

Nākamos divus gadus grupas popularitāte turpināja samazināties. &quot;Credo&quot; saņēma iznīcinošu kritiku presē, arī koncertu apmeklējums dramatiski kritās. Tiesa, gan [[1987]]., gan [[1988]]. gadā, ar lieliem panākumiem noritēja koncerti Lietuvā. 1988. gada beigās no grupas aizgāja basģitārists [[Eduards Glotovs]], ģitārists Armands Alksnis, kā arī bundzinieks [[Guntars Brečs]], kura sarakstītā dziesma &quot;Lietus&quot; togad ierindojās &quot;Mikrofona&quot; aptaujas 14. vietā. Aizgājušajiem tika atrasti aizvietotāji, vēl notika koncerti Latvijā, Polijā, [[Jalta|Jaltā]] un vēlreiz Vjetnamā ([[1989]]. gadā), tomēr grupa praktiski jau bija izirusi.

=== Atgriešanās ===
1993. gadā grupa ierakstīja dažas E. Silacērpa kompozīcijas, &quot;Mikrofona&quot; aptaujā piedalījās dziesma &quot;Kad es tev pēkšņi ienācu prātā&quot; (15. vieta).

Grupas atdzimšana notika [[1997]]. gadā, kad tā uzsāka aktīvu koncertdarbību, no maija līdz jūnijam sniedzot desmit koncertus dažādās Latvijas pilsētās, bet vēl pirms tam, pavasarī, [[Mikrofona Ieraksti]] izlaida &quot;Credo&quot; dziesmu izlasi [[kompaktdisks|CD]] un kasetes formātā. Atsevišķos koncertos piedalījās arī Raimonds Pauls. Tanī laikā &quot;Credo&quot; bija, iespējams, visu laiku spēcīgākais sastāvs: Guntis Veits, Aldis Langbaums, [[Raivis Krūms]], Eduards Glotovs, Armands Alksnis, [[Edgars Silacērps]], Verners Bokums un Guntars Brečs. 

Tomēr jaunu dziesmu ierakstīšana nesokas, daļa grupas dalībnieku dzīvoja Rīgā, bet daļa Liepājā. Šī un citu iemeslu dēļ [[1999]]. gadā notika visai skandaloza &quot;Credo&quot; šķelšanās. Veits, Alksnis, Brečs un Aivars Vīksna nolēma, ka &quot;Credo&quot; turpinās darbību četratā un uzsāka strādāt pie jauna albuma. To ar nosaukumu &quot;''Viss mainās''&quot; izlaida Mikrofona Ieraksti {{dat|2000|09|1}}. 

[[2001. gads|2001]]. gadā nomainījās bundzinieki — Breča vietā tika uzaicināts [[Gundars Lintiņš]]. Gads ir zīmīgs arī ar to, ka ar dziesmu &quot;Cita tautas dziesma&quot; (latviešu valodā) &quot;Credo&quot; piedalījās [[Eirodziesma|Eirovīzijas nacionālās atlases]] finālā. Cita dziesma — &quot;''Tur aiz mākoņiem ir saule''&quot; piedalījās &quot;[[Muzikālā banka|Muzikālās bankas]]&quot; aptaujā, kur tā ieņēma 9. vietu. 12. oktobrī iznāca albums &quot;''Ceļa zīmes''&quot;. Tam {{dat|2002|06|14}} sekoja izlase &quot;''Neko nevar skaidri zināt''&quot;. 

[[2005. gads|2005]]. gada pavasarī &quot;Credo&quot; uzsāka sadarbību ar jaunajām dziedātājām [[Candy (dziedātāja)|Candy]] un [[Aisha|Aishu]], kura izvērtās kopīgā darbā pie jaunā grupas diska &quot;''Piedod man''&quot;, kas iznāca {{dat|2005|05|5}}. Tam sekoja arī kopīga Latvijas koncerttūre, kurā kā iesildītāji uzstājās tolaik mazpazīstamā grupa [[H2O (grupa)|H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O]]. 

Sastāva papildināšana notika [[2006|2006. gadā]], kad tika pieņemts taustiņinstrumentālists [[Artūrs Palkevičs]], kurš ar &quot;Credo&quot; dalībniekiem iepazinās realitātes šova &quot;Talantu fabrika&quot; uzņemšanas laikā. Gada lielākais koncerts mūziķiem notika 18. augustā, kad [[Ogre]]s estrādē &quot;Credo&quot; uzstājās 27 000 skatītāju priekšā kā astoņdesmito gadu supergrupas &quot;[[Bad Boys Blue]]&quot; iesildītāji. 

Turpmākos gadus grupa regulāri uzstājās Latvijas klubos un dažādos mūzikas festivālos. Pēdējā sastāva maiņa notika [[2009. gads|2009]]. gada decembrī, kad &quot;Credo&quot; pameta viens no tās līderiem Armands Alksnis.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/fun/1359/articles/188912 Armands Alksnis aiziet no «Credo»]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv {{dat|2009|12|17|SK}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, &quot;Credo&quot; turpināja uzstāties arī [[2010. gads|2010]]. gadā.

== Sastāvs ==
Kopā dažādā laikā grupā ir darbojušies 33 dalībnieki.

=== Grupas dalībnieki ===
* [[Guntis Veits]] — balss, ģitāra (1979—1990; 1997—pašlaik)
* [[Aivars Vīksna]] — basģitāra (1989—1990; 1998—pašlaik)
* [[Gundars Lintiņš]] — bungas (2001—pašlaik)
* Guntars Endzelis — ģitāra (2012—pašlaik)

=== Bijušie dalībnieki ===
* [[Valdis Skujiņš]] — basģitāra (1974—1986), menedžeris (1974—1990; 1997)
* [[Verners Bokums]] — bungas (1974—1977; 1997)
* Gina Burkēvice — balss (1974—1980)
* Aivars Liepiņš — ģitāra (1974—1976)
* Valērijs Kosmiņins — ģitāra, balss (1974—1976)
* Irēna Burkēvice — balss (1975—1981)
* [[Aldis Langbaums]] — taustiņinstrumenti (1975—1990; 1997—1999)
* [[Raivis Krūms]] — balss (1976—1990; 1997—1999)
* Viktors Dreimanis — sitamie instrumenti (1976—1990; 1997)
* Valdis Liparts — ģitāra (1976—1980)
* Andris Ligers — saksofons (1976; 1988; 1997)
* Guntis Tilgalis — balss (1978—1981)
* Gatis Baltiņš — taustiņinstrumenti (1980—1981)
* [[Armands Alksnis]] — ģitāra (1980—1988; 1997—2009)
* Aelita Kapteine — balss (1981—1982)
* Tālis Marhilēvičs — taustiņinstrumenti (1981)
* Jānis Šteinbergs — balss (1981—1984)
* Aelita Kapteine — balss (1982—1984)
* [[Guntars Brečs]] — bungas (1984—1988; 1997—2000)
* [[Eduards Glotovs]] — basģitāra (1986—1988; 1997—1999)
* Edijs Cionelis — bungas (1988—1990)
* Roberts Siliņš — akustiskā ģitāra, bekvokāls (1989—1990) 
* Norlands Millers — ģitāra (1988—1990)
* Aivars Rakovskis — ģitāra (1990)
* Edgars Silacērps — basģitāra, balss (1989—1990; 1997—1999)

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
|'''Gads'''
|'''Vāks'''
|'''Nosaukums'''
|'''Formāts'''
|'''Izdevējs'''
|-
|1982
|[[Attēls:Credo cover 1982.jpg|100px]]
|''CREDO''
|[[Extended Play|EP]]
|[[Melodija (firma)|Melodija]]
|-
|1984
|[[Attēls:Credo cover 1984.jpg|100px]]
|''Baltais ceļš''
|[[LP ieraksts|LP]]
|[[Melodija (firma)|Melodija]]
|-
|1986
|[[Attēls:Melnais_kliedziens.jpg|100px]]
|''[[Melnais kliedziens]]''
|[[LP ieraksts|LP]]
|[[Melodija (firma)|Melodija]]
|-
|1999
|[[Attēls:Credo cover 1999.jpg|100px]]
|''Turies!'' (kā K.R.E.D.O)
|[[Kompaktdisks|CD]], [[Kompaktkasete|CC]]
|[[Gailītis-G]]
|-
|2000
|[[Attēls:Credo cover 2000.jpg|100px]]
|''Viss mainās'' 
|[[Kompaktdisks|CD]], [[Kompaktkasete|CC]]
|[[Mikrofona Ieraksti]]
|-
|2001
|[[Attēls:Credo cover 2001.jpg|100px]]
|''Ceļa zīmes'' 
|[[Kompaktdisks|CD]], [[Kompaktkasete|CC]]
|[[Mikrofona Ieraksti]]
|-
|2005
||[[Attēls:Credo cover 2005.jpg|100px]]
|''Padodies man'' 
|[[Kompaktdisks|CD]]
|[[Plus Punkts]]
|}

=== Izlases un retrospekcijas ===
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
|'''Gads'''
|'''Vāks'''
|'''Nosaukums'''
|'''Formāts'''
|'''Izdevējs'''
|-
|1995
|
|''Lido''
|[[Kompaktkasete|CC]]
|
|-
|1997
|[[Attēls:Credo cover 1997.jpg|100px]]
|''Credo labāko dziesmu izlase''
|[[Kompaktdisks|CD]], [[Kompaktkasete|CC]]
|[[Mikrofona Ieraksti]]
|-
|2002
|[[Attēls:Credo cover 2002.jpg|100px]]
|''Neko nevar skaidri zināt''
|[[Kompaktdisks|CD]], [[Kompaktkasete|CC]]
|[[Mikrofona Ieraksti]]
|-
|2004
|[[Attēls:Credo cover 2004.jpg|100px]]
|''&quot;Melnais kliedziens&quot; un &quot;Austrumu motīvi&quot;''
|[[Kompaktdisks|CD]]
|[[Mikrofona Ieraksti]]
|}

=== Singli ===
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
|'''Gads'''
|'''Vāks'''
|'''Nosaukums'''
|'''Formāts'''
|'''Izdevējs'''
|-
|2009
|[[Attēls:Credo Kas to lai zin 2009.JPG|100px]]
|''Kas to lai zin''
|[[MP3]]
|[[Credo (grupa)|Credo]]
|}

== Literatūra ==

* Andra Alksne. CREDO. - Rīga: Poligrāfijas infocentrs, 2008., {{ISBN|978-9984-809-22-9}}

== Piezīmes un atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.draugiem.lv/credo Profils draugiem.lv]

[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas popgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]</text>
      <sha1>51t9f3gss8410hzxp59j1e81ncbujmh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107313</id>
    <revision>
      <id>3675564</id>
      <parentid>3674935</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:02:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <comment>Drīz šī autobusa maršruta vairs nebūs, tāpēc jāieliek dažas bildes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9449" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 14. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]
|karte             = [[File:14aut.png|14aut]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 28,215 km&lt;br /&gt;(13,791 km / 14,424 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 49
(26 / 23)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3009&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=No 2022.gada 1.septembrī}}

'''14. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Juglas zvēraudzētava]]i [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē.

14. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,215 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kopējais garums ir 13,791 km, bet maršruta '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 14,424 km.

Darbdienās pa 14. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

14. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur: Palmu iela, Katedrāle, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija.

No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts Nr.14 autobusu maršruts un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.34 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Centrāltirgus - Zvēraudzētava&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:14. autobuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|14. maršruta autobuss pieturā &quot;Inženieru iela&quot;]]
[[File:14. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas pieturā &quot;Sporta akadēmija&quot;]]
[[File:14. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]]
[[File:14. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:14. autobuss uz Brīvības ielas (2).jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[File:14. autobuss uz Abrenes ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[File:14. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Juglas ielā]]
[[File:14. autobuss uz Brīvības gatves (2).jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:14. autobuss uz Mazā Juglas ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazā Juglas ielas]]
[[File:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot;.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot;]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela.

'''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis un Centrālā stacija.

== Pieturvietas ==
14. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Mazā Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mazā Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| Sporta akadēmija
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|yX_pd5Awsd0|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|d1BxijxxTfU|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|14]]</text>
      <sha1>f8h9ar9a340lavk35tlbeh04vclig54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108677</id>
    <revision>
      <id>3675550</id>
      <parentid>3671535</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:11:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns foto</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7334" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 28. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|uz                = [[Langstiņi]]
|karte             = [[File:28aut.png|28aut]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 25,756 km&lt;br /&gt;(12,747 km / 13,009 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(20 / 20)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3019&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''28. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Langstiņi]]em.

28. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,756 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Langstiņi]]''' kopējais garums ir 12,747 km, bet maršruta '''[[Langstiņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 13,009 km.

Darbdienās pa 28. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās — 1 autobuss. No 2019. gada 8. jūlija pilotprojekta ietvaros iekāpšana 28. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-trolejbusa-10-20-28-un-60-autobusa-marsruta-pasazieru-iekapsana-pa-pirmajam-durvim-tiks-organizeta-lidz-decembra-beigam/|title=1. trolejbusa, 10., 20., 28. un 60. autobusa maršrutā pasažieru iekāpšana pa pirmajām durvīm tiks organizēta līdz decembra beigām : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-10-01}}&lt;/ref&gt;. No 2019.gada 1.oktobra atsevišķos reisos pasažierus apkalpo minibusi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-oktobra-atseviskus-28-autobusa-marsruta-reisus-apkalpos-mazakas-ietilpibas-autobusi/|title=No 1. oktobra atsevišķus 28. autobusa maršruta reisus apkalpos mazākas ietilpības autobusi : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-10-01}}&lt;/ref&gt;.

28. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:28. autobuss Brīvības gatvē Berģos.JPG|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatvē Berģos (pietura &quot;Berģi&quot;)]]

== Maršruts ==
'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Langstiņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]], [[Skolas iela (Upesciems)]] un [[Elenburgas iela (Langstiņi)]].

'''[[Langstiņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''  kursē pa šādām ielām: [[Elenburgas iela (Langstiņi)]], [[Skolas iela (Upesciems)]], [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]], [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

== Pieturvietas ==
28. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 38 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Langstiņi]]''' ir 19 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Langstiņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''  ir 19 pieturas.
[[Attēls:28. autobuss Silciema ielā.JPG|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatves un Silciema ielas krustojumā]]
[[File:28. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|28. maršruta autobuss Silciema ielā]]
[[File:28. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:28. autobuss uz Brīvības gatves (2).jpg|thumb|255px|28. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Upesciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Madaru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Šoseja
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Upesciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lapsukalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ziemeļnieki
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mediķu iela (Langstiņi)|Mediķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Krievupes iela (Langstiņi)|Krievupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Langstiņi]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Krievupes iela (Langstiņi)|Krievupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mediķu iela (Langstiņi)|Mediķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ziemeļnieki
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Lapsukalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Upesciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Šoseja
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Madaru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Upesciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Kh7Ngf6X_is|Pilnā 28. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|28]]</text>
      <sha1>mwjyr428qy6r3943t6onzjhs6yckz9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>29. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108749</id>
    <revision>
      <id>3675552</id>
      <parentid>3671537</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:12:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns foto</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32377" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 29. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|uz                = [[Vecmīlgrāvis]]
|karte             = [[File:29aut 3.png|29aut 3]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   =  
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 79
(41 / 38)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
6 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3015&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''29. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] caur [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukultiem]] ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]). Vasaras sezonā maršruts tiek pagarināts līdz [[Vecāķi|Vecāķiem]].
[[Attēls:29. autobuss uz Juglas tilta.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss uz Juglas tilta]]

Darbdienās pa 29. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 3 autobusi.

29. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2019. gada 1. septembra līdz ar [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19.autobusa maršruta]] slēgšanu 29. autobuss apkalpo arī [[Bukulti|Bukultu]] iedzīvotājus ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]), iebraucot tur visos reisos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/|title=No 1. septembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-23}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] - [[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], Vadžu iela, Ādažu iela, Ādažu iela, Vadžu iela, Jaunciema gatve [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — [[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], Vadžu iela, Ādažu iela, Ādažu iela, Vadžu iela, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]].

Sakarā ar 19. autobusa maršruta slēgšanu no 2019. gada 1. septembra 29. maršruta autobusi visos reisos iebrauc Bukultos.

== Pieturvietas ==
[[Attēls:29. autobuss Jaunciema gatvē.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss Jaunciema gatvē]]
[[File:29. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Silciema ielā]]
[[File:29. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:29. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
[[File:29. autobuss uz Dombrovska ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]]
[[File:29. autobuss uz Brīvības gatves (2).jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
29. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 78 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — [[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 40 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 38 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Ezerkrastu vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Lejasvīganti
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ādažu iela (Ādažu iela)
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Bukulti
|-
| align=&quot;center&quot; | 14 
| Ādažu iela (Ādažu iela)
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Lejasvīganti
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Langa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Jaunciema gatve]] 233
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Kultūras pils &quot;Ziemeļblāzma&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Martas Rinkas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jaunciema gatve]] 233
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Langa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jaunciema 2. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Pagrieziens uz Bukultiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Ezerkrastu vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' —'''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' —[[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 82 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 42 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 40 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Ezerkrastu vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jaunciema kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| 2. šķērslīnija
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Langa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jaunciema gatve]] 233
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Ziemeļblāzmas kultūras centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ziemeļblāzmas kultūras centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jaunciema gatve]] 233
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Langa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| 2. šķērslīnija
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz Jaunciema kapiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz Bukultiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Ezerkrastu vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|}
|}

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīga Autobuss 29.png|thumb|250px|29. autobusu maršruta karte līdz [[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]].]]
[[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] autobusu maršruts tika pagarināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;

Līdz 2011. gada 1. janvārim 29. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,549 km. Virziena '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' kopējais garums bija 26,165 km, bet virziena '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kopējais garums bija 26,384 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

=== Maršruts ===
Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

=== Pieturvietas ===
29. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 76 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 37 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 39 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Dzelzceļa pārbrauktuve
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Eglīšu rotājumu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Pagrieziens uz Bukultiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Belte
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Eglīšu rotājumu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|}
|}

=== Maršruts ar mainītu virzienu ===
Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā &quot;[[Jaunciema kapi]]&quot;, [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]].

=== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ===
29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā bija 80 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 39 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 41 pietura.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Dzelzceļa pārbrauktuve
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Eglīšu rotājumu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz Bukultiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| D/P &quot;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Pagrieziens uz [[Bukulti]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Kūdras bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Milnas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Klipiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Ozolkalni
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Belte
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jaunciema kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Fabrika &quot;Jaunciems&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Zundagi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Kalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Līgeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Ozoli
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Eglīšu rotājumu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Ziemeļblāzma
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs - Airu iela - Pagrieziens uz Vecāķiem - Skanstnieki - Stacija &quot;Vecdaugava&quot; - Zvejas iela - Pagrieziens uz Mangaļiem - Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) No Ziemeļblāzmas autobusi tālāk kursēs pa Emmas ielu - A. Dombrovska ielu - Kreimeņu un Baltāsbaznīcas ielu (pa katru savā virzienā) - Atlantijas ielu - Vecāķu prospektu.

{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|NqZEc3IHglo|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija, virzienā Mežciems - Vecāķi - Mežciems}}
* {{youtube|K_3PpH1XpCI|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|29]]</text>
      <sha1>g764zpf73a6tewfeolg9qwn4ei7et5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikas čempionāts basketbolā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114291</id>
    <revision>
      <id>3675678</id>
      <parentid>3638678</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:39:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7353" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Amerikas čempionāts basketbolā
| aktuāla_sezona = 2022. gada Amerikas čempionāts basketbolā
| logo           =  FIBA AmeriCup.png
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = 1980
| moto           = 
| komandas       = 12
| valsts         = 
| čempions_km    = {{flaga|ASV}} [[ASV basketbola izlase|ASV]] (7. tituls)
| čempions_visv  = {{flaga|ASV}} [[ASV basketbola izlase|ASV]] (7 tituli)
| mlapa          = 
}}
'''[[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Amerikas čempionāts basketbolā''' ({{val|en|FIBA Americas Championship}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Amerika|Amerikā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Americas]].  Līdz 2015. gadam katrs čempionāts bija arī kā kvalifikācijas turnīrs [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātam]]. Kopš 2017. gada FIBA kontinentālie turnīri vairs nav kā atlase uz [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātiem]].

Pirmais Amerikas čempionāts basketbolā notika [[1980]]. gadā [[Puertoriko]]. Pašreizējie [[Amerika]]s čempioni ir [[ASV basketbola izlase|ASV izlases spēlētāji]]. Arī visvairāk uzvaras turnīrā ir izcīnījusi [[ASV basketbola izlase|ASV izlase]] — 7 reizes.

== Rezultāti ==
{| class=wikitable style=&quot;text-align:center; font-size:100%; width:100%&quot;
!rowspan=2 width=5%|Gads
!rowspan=2 width=13%|Rīkotāji
!colspan=3|Spēle par zeltu
!colspan=3|Spēle par bronzu
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1980|1980]]
|align=&quot;left&quot;| {{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|Puertoriko}}'''
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|7
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amwerikas čempionāts basketbolā 1984|1984]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Brazīlija}} ([[Sanpaulo]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Urugvaja}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Panama}}
|9
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1988|1988]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Urugvaja}} ([[Montevideo]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''101—92'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''87—70'''
|{{bk-big|Urugvaja}}
|7
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1989|1989]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Meksika}} ([[Mehiko]])
|'''{{bk-big|Puertoriko}}'''
|'''89—80'''
|{{bk-big|ASV}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''158—124'''
|{{bk-big|Venecuēla}}
|12
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1992|1992]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}} ([[Portlenda]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''127—80'''
|{{bk-big|Venecuēla}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''93—91'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1993|1993]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''109-95'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''98-91'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1995|1995]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}} ([[Tukumana]] un [[Neukena]])
|'''{{bk-big|Puertoriko}}'''
|'''87—86'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''97—77'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|8
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1997|1997]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Urugvaja}} ([[Montevideo]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''95-86'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''76-75'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1999|1999]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''92-66'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''103-101'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2001|2001]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}} ([[Neukena]])
|'''{{bk-big|Argentīna}}'''
|'''78-59'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''102-95'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2003|2003]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''106—73'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Puertoriko}}
|'''79—66'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2005|2005]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Dominikāna}} ([[Santodomingo]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''100—88'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Venecuēla}}
|'''93—83'''
|{{bk-big|ASV}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2007|2007]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}} ([[Lasvegasa]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''118—81'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Puertoriko}}
|'''111—107'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2009|2009]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''61—60'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''88—73'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2011|2011]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}} ([[Mara del Plata]])
|'''{{bk-big|Argentīna}}'''
|'''80—75'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|{{bk-big|Dominikāna}}
|'''103—89'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2013|2013]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Venecuēla}} ([[Karakasa]])
|'''{{bk-big|Meksika}}'''
|'''91—89'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''103—93'''
|{{bk-big|Dominikāna}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2015|2015]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Meksika}} ([[Mehiko]])
|'''{{bk-big|Venecuēla}}'''
|'''76—71'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''87—86'''
|{{bk-big|Meksika}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2017|2017]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}}, {{flag|Kolumbija}} un {{flag|Urugvaja}}
([[Bahia Blanka]], [[Kordoba]], [[Medelina]] un [[Montevideo]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''81—76'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Meksika}}
|'''79—65'''
|{{bk-big|ASV Virdžīnas}}
|12
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2022|2022]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Brazīlija}} ([[Brazilija]] un Resifi)
|
|
|
|
|
|
|12
|}


=== Medaļu kopvērtējums ===
{| {{RankedMedalTable}}
|-
|align=&quot;center&quot; width=75|1||align=&quot;center&quot; width=150|{{bk|ASV}}
|7||1|||0||'''8'''
|-
|2||align=&quot;center&quot;|{{bk|Brazīlija}}
|4||2||4||'''10'''
|-
|3||align=&quot;center&quot;|{{bk|Puertoriko}}
|3||5||2||'''10'''
|-
|4||align=&quot;center&quot;|{{bk|Argentīna}}
|2||6||5||'''13'''
|-
|5||align=&quot;center&quot;|{{bk|Venecuēla}}
|1||1||1||'''3'''
|-
|6||align=&quot;center&quot;|{{bk|Meksika}}
|1||0||1||'''2'''
|-
|7||align=&quot;center&quot;|{{bk|Kanāda}}
|0||2||4||'''6'''
|-
|8||align=&quot;center&quot;|{{bk|Urugvaja}}
|0||1||0||'''1'''
|-
|9||align=&quot;center&quot;|{{bk|Dominikāna}}
|0||0||1||'''1'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaamericas.com/ FIBA Americas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Starptautiskais basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola izlašu sacensības]]</text>
      <sha1>0u6o7uyhflthfen048z79qbkq7h8c6o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675679</id>
      <parentid>3675678</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:39:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7336" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Amerikas čempionāts basketbolā
| aktuāla_sezona = 2022. gada Amerikas čempionāts basketbolā
| logo           =  
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = 1980
| moto           = 
| komandas       = 12
| valsts         = 
| čempions_km    = {{flaga|ASV}} [[ASV basketbola izlase|ASV]] (7. tituls)
| čempions_visv  = {{flaga|ASV}} [[ASV basketbola izlase|ASV]] (7 tituli)
| mlapa          = 
}}
'''[[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Amerikas čempionāts basketbolā''' ({{val|en|FIBA Americas Championship}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Amerika|Amerikā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Americas]].  Līdz 2015. gadam katrs čempionāts bija arī kā kvalifikācijas turnīrs [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātam]]. Kopš 2017. gada FIBA kontinentālie turnīri vairs nav kā atlase uz [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātiem]].

Pirmais Amerikas čempionāts basketbolā notika [[1980]]. gadā [[Puertoriko]]. Pašreizējie [[Amerika]]s čempioni ir [[ASV basketbola izlase|ASV izlases spēlētāji]]. Arī visvairāk uzvaras turnīrā ir izcīnījusi [[ASV basketbola izlase|ASV izlase]] — 7 reizes.

== Rezultāti ==
{| class=wikitable style=&quot;text-align:center; font-size:100%; width:100%&quot;
!rowspan=2 width=5%|Gads
!rowspan=2 width=13%|Rīkotāji
!colspan=3|Spēle par zeltu
!colspan=3|Spēle par bronzu
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1980|1980]]
|align=&quot;left&quot;| {{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|Puertoriko}}'''
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|7
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amwerikas čempionāts basketbolā 1984|1984]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Brazīlija}} ([[Sanpaulo]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Urugvaja}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''Grupu turnīrs'''
|{{bk-big|Panama}}
|9
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1988|1988]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Urugvaja}} ([[Montevideo]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''101—92'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''87—70'''
|{{bk-big|Urugvaja}}
|7
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1989|1989]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Meksika}} ([[Mehiko]])
|'''{{bk-big|Puertoriko}}'''
|'''89—80'''
|{{bk-big|ASV}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''158—124'''
|{{bk-big|Venecuēla}}
|12
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1992|1992]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}} ([[Portlenda]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''127—80'''
|{{bk-big|Venecuēla}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''93—91'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1993|1993]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''109-95'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''98-91'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1995|1995]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}} ([[Tukumana]] un [[Neukena]])
|'''{{bk-big|Puertoriko}}'''
|'''87—86'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''97—77'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|8
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1997|1997]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Urugvaja}} ([[Montevideo]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''95-86'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Brazīlija}}
|'''76-75'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 1999|1999]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''92-66'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''103-101'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2001|2001]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}} ([[Neukena]])
|'''{{bk-big|Argentīna}}'''
|'''78-59'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''102-95'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2003|2003]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''106—73'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Puertoriko}}
|'''79—66'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2005|2005]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Dominikāna}} ([[Santodomingo]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''100—88'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Venecuēla}}
|'''93—83'''
|{{bk-big|ASV}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2007|2007]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}} ([[Lasvegasa]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''118—81'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Puertoriko}}
|'''111—107'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2009|2009]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Puertoriko}} ([[Sanhuana]])
|'''{{bk-big|Brazīlija}}'''
|'''61—60'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''88—73'''
|{{bk-big|Kanāda}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2011|2011]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}} ([[Mara del Plata]])
|'''{{bk-big|Argentīna}}'''
|'''80—75'''
|{{bk-big|Brazīlija}}
|{{bk-big|Dominikāna}}
|'''103—89'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2013|2013]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Venecuēla}} ([[Karakasa]])
|'''{{bk-big|Meksika}}'''
|'''91—89'''
|{{bk-big|Puertoriko}}
|{{bk-big|Argentīna}}
|'''103—93'''
|{{bk-big|Dominikāna}}
|10
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2015|2015]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Meksika}} ([[Mehiko]])
|'''{{bk-big|Venecuēla}}'''
|'''76—71'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Kanāda}}
|'''87—86'''
|{{bk-big|Meksika}}
|10
|- style=&quot;background:#D0E6FF;&quot;
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2017|2017]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Argentīna}}, {{flag|Kolumbija}} un {{flag|Urugvaja}}
([[Bahia Blanka]], [[Kordoba]], [[Medelina]] un [[Montevideo]])
|'''{{bk-big|ASV}}'''
|'''81—76'''
|{{bk-big|Argentīna}}
|{{bk-big|Meksika}}
|'''79—65'''
|{{bk-big|ASV Virdžīnas}}
|12
|-
|[[Amerikas čempionāts basketbolā 2022|2022]]
|align=&quot;left&quot;|{{flag|Brazīlija}} ([[Brazilija]] un Resifi)
|
|
|
|
|
|
|12
|}


=== Medaļu kopvērtējums ===
{| {{RankedMedalTable}}
|-
|align=&quot;center&quot; width=75|1||align=&quot;center&quot; width=150|{{bk|ASV}}
|7||1|||0||'''8'''
|-
|2||align=&quot;center&quot;|{{bk|Brazīlija}}
|4||2||4||'''10'''
|-
|3||align=&quot;center&quot;|{{bk|Puertoriko}}
|3||5||2||'''10'''
|-
|4||align=&quot;center&quot;|{{bk|Argentīna}}
|2||6||5||'''13'''
|-
|5||align=&quot;center&quot;|{{bk|Venecuēla}}
|1||1||1||'''3'''
|-
|6||align=&quot;center&quot;|{{bk|Meksika}}
|1||0||1||'''2'''
|-
|7||align=&quot;center&quot;|{{bk|Kanāda}}
|0||2||4||'''6'''
|-
|8||align=&quot;center&quot;|{{bk|Urugvaja}}
|0||1||0||'''1'''
|-
|9||align=&quot;center&quot;|{{bk|Dominikāna}}
|0||0||1||'''1'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas čempionāts basketbolā sievietēm]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.fibaamericas.com/ FIBA Americas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Starptautiskais basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola izlašu sacensības]]</text>
      <sha1>j6pgf9yonlb2fwoadc54dy4jdcn886g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āzijas čempionāts basketbolā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114292</id>
    <revision>
      <id>3675801</id>
      <parentid>3272492</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:50:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1730" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Āzijas čempionāts basketbolā
| aktuāla_sezona = 2022. gada Āzijas čempionāts basketbolā
| logo           = FIBA Asia Cup.png 
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = 1960
| moto           = 
| komandas       = 16
| valsts         = 
| čempions_km    = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija basketbola izlase|Austrālija]] (2 tituls)
| čempions_visv  = {{flaga|Ķīna}} [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīna]] (16. tituli)
| mlapa          = 
}}
'''[[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Āzijas čempionāts basketbolā''' ({{val|en|FIBA Asia Championship}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Āzija|Āzijā]] un [[Okeānija|Okeānijā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Asia]]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātam]]. Āzijas čempionāts notiek kopš [[1960]]. gada.

Pirmais Āzijas čempionāts notika [[1960]]. gadā [[Filipīnas|Filipīnās]]. Pašreizējie [[Āzija]]s čempioni ir [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlases spēlētāji]], taču visvairāk uzvaras turnīrā ir izcīnījusi [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīnas izlase]] — 16 reizes.

== Skatīt arī ==
* [[Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100105232529/http://www.fibaasia.net/ FIBA Asia oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Starptautiskais basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola izlašu sacensības]]</text>
      <sha1>ddm3dq77yu9zhn6l2ux41k2kl21z8e4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675803</id>
      <parentid>3675801</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:52:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2034" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Āzijas čempionāts basketbolā
| aktuāla_sezona = 2022. gada Āzijas čempionāts basketbolā
| logo           = FIBA Asia Cup.png 
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = 1960
| moto           = 
| komandas       = 16
| valsts         = 
| čempions_km    = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija basketbola izlase|Austrālija]] (2 tituls)
| čempions_visv  = {{flaga|Ķīna}} [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīna]] (16. tituli)
| mlapa          = 
}}
'''[[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Āzijas čempionāts basketbolā''' ({{val|en|FIBA Asia Championship}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Āzija|Āzijā]] un [[Okeānija|Okeānijā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Asia]]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātam]]. Āzijas čempionāts notiek kopš [[1960]]. gada.

Tomēr kopš 2017. gada turnīrs tika pārdēvēts par FIBA ​​Āzijas kausu, un tagad tajā piedalās komandas no FIBA ​​Okeānijas. Turklāt tā bija pirmā, kas tika spēlēta jaunā četru gadu ciklā, un vairs nav daļa no kvalifikācijas procesa Pasaules kausam vai olimpiskajām spēlēm.

Pirmais Āzijas čempionāts notika [[1960]]. gadā [[Filipīnas|Filipīnās]]. Pašreizējie [[Āzija]]s čempioni ir [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlases spēlētāji]], taču visvairāk uzvaras turnīrā ir izcīnījusi [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīnas izlase]] — 16 reizes.

== Skatīt arī ==
* [[Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100105232529/http://www.fibaasia.net/ FIBA Asia oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Starptautiskais basketbols}}

[[Kategorija:Basketbola izlašu sacensības]]</text>
      <sha1>ditglr2doofrtnoqbzmepfrnijmalok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalnciema iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114755</id>
    <revision>
      <id>3675597</id>
      <parentid>3616191</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:41:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18557" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kalnciema iela|Kalnciema iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Kalnciema iela
|attēls           = Kalnciema iela - tilts.jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Kalnciema iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Kurzemes rajons]] &lt;br /&gt; [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Āgenskalns]], [[Šampēteris]], [[Pleskodāle]], [[Mūkupurvs]]
|ielas garums     = 5140 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1—6
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]] [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]] [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]] [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]] [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]]
|trolejbuss       = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[222. mikroautobusu maršruts (Rīga)|222.]] [[236. mikroautobusu maršruts (Rīga)|236.]]
|cits             = 
}}

'''Kalnciema iela''' ir maģistrālā iela [[Rīga|Rīgā]] ([[Pārdaugava|Pārdaugavā]]) un [[Mārupe|Mārupē]]. Tā atrodas [[Āgenskalns|Āgenskalna]], [[Šampēteris|Šampētera]], [[Pleskodāle]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimēs. Kalnciema iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] (virzienā uz [[Bolderāja|Bolderāju]]) un beidzas pie pilsētas un [[Mārupes novads|Mārupes novada]] robežas, pie autoceļa [[Autoceļš P133|P133]]. Kopējais ielas garums ir 5140 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām.

== Vēsture ==
[[Attēls:Kalnciema iela pirms 1914.jpg|thumb|250px|left|Kalnciema ielas sākuma posms pirms Pirmā pasaules kara.]]
Jau [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā Beberbeķu jeb Piņķu ceļa galā pie senās Daugavas pārceltuves izauga neliels ciems. Vēlākās Kalnciema ielas sākuma daļa pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]] līdz pat 19. gadsimta beigām bija [[Āgenskalns|Āgenskalna]] sabiedriskais centrs — pārceltuve, tirgus laukums, krogs, policijas iecirknis, aptieka un iecienīts izpriecu dārzs ar vasaras teātri, kura izrāžu sākums un beigas bija pieskaņotas pasažieru kuģīša pienākšanas un atiešanas laikiem.
1804. gadā tirgotājs G. Ports tagadējā Kalnciema ielā 30 nopirka lauku māju ar dārzu un piederīgajām būvēm pie Piņķu muižas ceļa. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā, kad pilsētai strauji tuvojās franču armija, gandrīz visas Āgenskalna un koka būves nodedzināja.
Porta muižiņas ēku pēc 1812. gada īrējusi &quot;Vasaras biedrība&quot; par savu biedru atpūtas mītni un to nosaukusi par &quot;Fēniksu&quot;.
1824. gadā Porta mužiņu apvienoja arī blakus esošo Kollinsu muižiņu Kalnciema ielā 28, apvienojot abas muižiņas izveidoja Fengeru muižiņu.
1842. gada pavasarī muižiņā mājas koncertu sniedz [[Ferencs Lists]].

Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas.
Kalnciema ielā redzamais koka ēku ansamblis ir daļa no [[Pārdaugava]]s koka arhitektūras, starp Melnsila un Slokas ielām vien šodien ir saglabājušās 23 koka celtnes.

== Ielas raksturojums ==
Kalnciema ielai ir četri pārrāvumi, izveidojot piecus atšķirīgus posmus. Pirmais ir [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] pārrāvums. Tas ir neliels ielas posms starp abu virzienu Daugavgrīvas ielām. Otrais pārrāvums ir tieši pirms [[Kalnciema tilts|Kalnciema tilta]] sākuma, kur iela turpinās kā [[Lielirbes iela]]. Kalnciema iela atsākas no [[Margrietas iela]]s blakus Kalnciema tiltam. Trešais pārrāvums ir [[Lielirbes iela]]s šķērsojums uzreiz aiz [[Kalnciema tilts|Kalnciema tilta]], bet ceturtais ir [[Kārļa Ulmaņa gatve]]s pārrāvums netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielas]] viadukta.

'''Pirmais posms''' ir vienvirziena, tajā var braukt Daugavgrīvas ielas (virzienā no pilsētas centra) virzienā.
Kalnciema iela sākas krustojumā ar Raņķa dambi (virzienā uz [[Bolderāja|Bolderāju]]) un iet rietumu virzienā kā vienvirziena iela. Ielas pirmais posms beidzas 135 metrus tālāk pie krustojuma ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]].

'''Otrais posms''' sākas aptuveni 60 metrus tālāk ziemeļu virzienā arī krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (virzienā uz pilsētas centru). Kalnciema iela turpina virzīties austrumu virzienā kā vienvirziena iela, pa kuru var braukt centra virzienā. Tā sastāv no divām braukšanas joslām. Kalnciema ielai ir savienojumi ar [[Sētas iela|Sētas]], [[Ērģeļu iela|Ērģeļu]], [[Krogus iela|Krogus]] un [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu ielām]]. Krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielām]] Kalnciema iela pārtop par maģistrālo pilsētas ielu ar četrām braukšanas joslām. Tālāk iela savienojas ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu]], [[Alīses iela|Alīses]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]] un [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu ielām]]. Otrais posms beidzas tieši pirms [[Kalnciema tilts|Kalnciema tilta]] sākuma. Interesanti, ka posmā no Baložu ielas līdz Kalnciema tiltam ielas abās pusēs ir saglabājusies vēsturiskā koka apbūve, kura mijas ar dažām jaunākām ēkām.

'''Trešais posms''' sākas pie krustojuma ar [[Margrietas iela|Margrietas ielu]] blakus Kalnciema tiltam. Tagad iela iet dienvidrietumu virzienā. Krustojumā ar [[Tapešu iela|Tapešu ielu]] iela atkal pārtrūkst, jo nav izbūvēta dzelzceļa pārbrauktuve pāri [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijai Torņakalns—Tukums II]]. Pēc dzelzceļa iela krustojumā ar [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes ielu]] atkal atsākas. Tālāk iela savienojas ar [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes ielu]]. Trešais posms beidzas krustojumā ar [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazo Nometņu ielu]] (var teikt, ka iela pārtop Mazajā Nometņu ielā).

'''Ceturtais posms''' sākas krustojumā ar [[Lielirbes iela|Lielirbes ielu]] iepretīm [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru ielai]], uzreiz aiz Kalnciema tilta. Iela turpina virzīties dienvidrietumu virzienā. Ielai virzoties caur privātmāju rajonu, tā krustojas ar [[Fridriha Candera iela|Fridriha Candera]], [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas ielām]]. Tad tā krustojas ar [[Apuzes iela|Apuzes ielu]] no vienas puses un [[Upesgrīvas iela|Upesgrīvas ielu]] no otras puses, tālāk arī ar [[Remtes iela|Remtes]], [[Pleskodāles iela|Pleskodāles]], [[Volguntes iela|Volguntes]] un [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielām]]. Ceturtais posms beidzas pie [[Kārļa Ulmaņa gatve]]s netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielas]] viadukta. Kalnciema ielai nav tieša savienojuma ar Kārļa Ulmaņa gatvi.

'''Piektais posms''' iesākas nedaudz tālāk uz rietumiem arī krustojumā ar Kārļa Ulmaņa gatvi (Kārļa Ulmaņa gatves otrā pusē). Ielai uzreiz ir savienojums ar [[Valgales iela|Valgales ielu]], iela virzās rietumu—dienvidrietumu virzienā. Vienā ielas pusē (Rīgas pilsētas puse) atrodas dažas privātmājas, bet otrā ielas pusē [[Mārupes novads|Mārupes novadā]] — klaji lauki. Ielai virzoties tālāk tā savienojas ar Mārupes novada [[Priekuļu iela (Mārupes novads)|Priekuļu ielu]], pēc tam ar [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielu]] (ceļš uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostu &quot;Rīga&quot;]], saukts arī par autoceļu [[P133]]), tūlīt aiz krustojuma iela krustojas arī ar [[Mūkupurva iela|Mūkupurva ielu]]. Piektais posms, līdz ar to arī Kalnciema iela, beidzas pie Rīgas pilsētas robežas.

== Ielu savienojumi ==
[[Attēls:Kalnciema iela, sākums.JPG|thumb|240px|Kalnciema ielas pirmais posms, vienvirziena iela attēlā.]]
Kalnciema iela ir savienota ar šādām ielām:
{{Col-begin|width=90%}}
{{Col-2}}
'''Pirmais posms'''
* [[Raņķa dambis]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

'''Otrais posms'''
* [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Sētas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Ērģeļu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Krogus iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
* [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
* [[Alīses iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
* [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]

'''Trešais posms'''
* [[Margrietas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Tapešu iela]] (Kalnciema iela pārtop Tapešu ielā)
* [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes ielu]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] (Kalnciema iela pārtop Mazajā Nometņu ielā)

{{Col-2}}
'''Ceturtais posms'''
* [[Lielirbes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Fridriha Candera iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Apuzes iela]]
* [[Upesgrīvas iela]]
* [[Remtes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Pleskodāles iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Volguntes iela]]
* [[Zolitūdes iela]]
* [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (nav tieša savienojuma)

'''Piektais posms'''
* [[Kārļa Ulmaņa gatve]]
* [[Valgales iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Priekuļu iela (Mārupes novads)|Priekuļu iela]] ([[Mārupes novads]]) (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] (ceļš uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostu &quot;Rīga&quot;]])
* [[Mūkupurva iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
{{Col-end}}

== Ēkas ==
* Kalnciema iela 1A, īres nams (arhitekts [[Jānis Alksnis]], 1910), krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]]
* Kalnciema iela 2a, jūgendstila 5 stāvu īres nams ([[Jānis Alksnis]], 1912/1913).
* Kalnciema iela 2b, jūgendstila 6 stāvu īres nams ([[Edgars Frīzendorfs]], 1913) krustojumā ar [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]]. Ēka 25.11.2018. cieta ugunsgrēkā, pēc kura ir demontēta ēkas fasāde un pagalma īres nama korpuss.
* Kalnciema iela 9a, dzīvojamais un biroju nams, kurš sastāv no diviem korpusiem — vēsturiskas koka ēkas, kas pārvietota no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] 39, un desmitstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Ēkas arhitekte [[Anita Šnitko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://wikimapia.org/#lat=56.9459866&amp;lon=24.0777397&amp;z=17&amp;l=25&amp;m=b&amp;show=/9825307/lv/Intresanta-jaunb%C5%ABve|title= Kalnciema iela 9a - interesanta jaunbūve|accessdate= |last= |first= |date= |publisher= wikimapia.org}}&lt;/ref&gt;
* Kalnciema iela 10/12, [[Emīla Dārziņa mūzikas skola]]s, [[Rīgas Horeogrāfijas skola]]s un [[Rīgas Doma kora skola]]s ēkas. Skolas priekšā atrodas 1975. gadā uzstādītais piemineklis komponistam Emīlam Dārziņam, tēlnieks [[Zezostris Ķēdis]]
* Kalnciema iela 17A, īres nams ar veikaliem (arh. [[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1894) krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]]
* Kalnciema iela 18, īres nams ar veikaliem (arh. Heinrihs Devendruss, 1900) krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]]
* Kalnciema iela 20, koka īres nams
* Kalnciema iela 21, bijušais Velmeru nams (arh. [[Oskars Aleksandrs Johans Bārs]], 1910)
* Kalnciema iela 24, bijusī [[Engelharti|Engelharta]] savrupmāja (arh. [[Jūliuss Pfeifers]], 1879)
* Kalnciema iela 25a, bijusī [[Vērmaņi|Vērmaņa]] savrupmāja (arh. [[Edmunds fon Trompovskis]], 1899)
* Kalnciema iela 25b, bijusī Amendes savrupmāja (arh. [[Alfrēds Ašenkampfs]], 1899)
* Kalnciema iela 26, koka īres nams
* Kalnciema iela 27, koka īres nams
* Kalnciema iela 29, koka īres nams (arh. [[Heinrihs Devendruss]], 1899)
* Kalnciema iela 28/30, bijusī [[Hartmaņa muižiņa]], celta [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās — [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[baroks|baroka]] un [[klasicisms|klasicisma]] stilā.
* Kalnciema iela 30, bijusī [[Hartmaņa muižiņa]]s galvenā ēka
* Kalnciema iela 31/33, koka īres nams, pie ēkas aug [[Zasulauka kļava]], kas ir resnākā un kuplākā kļava Rīgā.
* Kalnciema iela 32, īres nams ar veikaliem (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913)
* Kalnciema iela 32A, īres nams ar veikaliem (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913)
* Kalnciema iela 35, koka īres nams, &quot;Kalnciema kvartāls&quot;
* Kalnciema iela 37, koka īres nams
* Kalnciema iela 39B, funkcionālisma stila īres nams (arh. [[Dāvids Zariņš]], 1931)
* Kalnciema iela 40, bijusī elektrospuldžu rūpnīcas a/s &quot;Lux&quot; ēka (arh. [[Konstantīns Pēkšēns]], 1907-1908), vēlāk a/s &quot;Chrono&quot; fabrika, k/s &quot;Tērauds&quot; čuguna lietuve, Rīgas vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fenikss&quot; čuguna lietuve un mehāniskā darbnīca, a/s &quot;M. Bērman&quot; papīru un krāsu fabrika, pirmā latviešu skaņuplašu fabrika &quot;[[Bellacord Electro]]&quot;, [[Latvijas PSR]] laikā skaņuplašu ražošanas firma &quot;Melodija&quot;.
* Kalnciema iela 40F, divstāvu celtne nacionālā romantisma stilā ar stāvu kārniņu jumtu, bijusī elektrospuldžu rūpnīcas A/S &quot;Lux&quot; administrācijas ēka (arh. [[Konstantīns Pēkšēns]], 1907-1908).
* Kalnciema iela 41, lielveikals &quot;Rimi&quot;.
* Kalnciema iela 42, īres nams (arh. [[Rūdolfs Frišs]], 1899)
* Kalnciema iela 46, īres nams (arh. [[Augusts Malvess]], 1914)
* Kalnciema iela 88, degvielas uzpildes stacija &quot;Circle K&quot;.
* Kalnciema iela 90, četrzvaigžņu viesnīca &quot;Elefant Hotel&quot;, celta [[2008. gads|2008]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elefanthotel.lv/en/Contact-Us|title=Elefant Hotel|accessdate=|last=|first=|date=|publisher=elefanthotel.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100820071321/http://www.elefanthotel.lv/en/Contact-Us|archivedate={{dat|2010|08|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Kalnciema iela 118, [[Rīgas Mūzikas internātvidusskola]]s ēka (arhitekts [[Reinholds Georgs Šmēlings]], 1912).
* Kalnciema iela 160, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas 2. ēka.
* Kalnciema iela 207, tenisa klubs &quot;Enri&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://wikimapia.org/#lat=56.928064&amp;lon=24.0079272&amp;z=17&amp;l=25&amp;m=b&amp;show=/17318564/lv/Tenisa-klubs-Enri|title= Tenisa klubs &quot;Enri&quot;|accessdate= |last= |first= |date= |publisher= wikimapia.org}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Jug91.jpg|Kalnciema iela 1A (arh. [[Jānis Alksnis]], 1910)
Kalnciemakvartal4.jpg|Kalnciema iela 16
Kalnciemkvartal.jpg|Kalnciema iela 17a (arh. [[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1894)
Kalnciema iela 18.jpg|Kalnciema iela 18 (arh. Heinrihs Devendruss, 1900)
Kalnciema iela 20, Rīga 2.JPG|Kalnciema iela 20
Kalnciema iela 21, Rīga.JPG|Kalnciema iela 21 (arh. [[Oskars Aleksandrs Johans Bārs]], 1910)
Kalnciema iela 24, Rīga.JPG|Kalnciema iela 24 (arh. [[Jūliuss Pfeifers]], 1879)
Kalnciema iela 25A, Rīga.JPG|Kalnciema iela 25A (arh. [[Edmunds fon Trompovskis]], 1899)
Kalnciema iela 26, Rīga 2.JPG|Kalnciema iela 26 
Hartmaņa muiža, Kalnciema iela 28, Rīga 3.JPG|Kalnciema iela 28, [[Hartmaņa muižiņa]] 
Kalnciema iela - panoramio (5).jpg|Kalnciema iela 32A (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913)
Рига (Латвия) Pardaugava Кафе на улице Kalnciema (крупно) - panoramio.jpg|Kalnciema iela 35, &quot;Kalnciema kvartāls&quot;
Kalnciema iela 37.jpg|Kalnciema iela 37, &quot;Kalnciema kvartāls&quot; 
Kalnciema iela 116, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Kalnciema iela 116
RigaKalnciema118.jpg|Kalnciema iela 118 (arhitekts [[Reinholds Georgs Šmēlings]], 1912)
Pleskodāles muižas vieta jeb Rīgas mūzikas internātvidusskola - panoramio.jpg|Kalnciema iela 160
&lt;/gallery&gt;

== Sabiedriskais transports ==
* [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] un [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44. maršruta autobusi]] kursē tikai nelielā ielas posmā, proti, no Ventspils ielas līdz Rucavas ielai.
* [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. maršruta autobusi]] virzienā uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostu &quot;Rīga&quot;]] kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tie kursē posmā no [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] (ceļa uz lidostu &quot;Rīga&quot;) līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, kā arī posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
* [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]] un [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43. maršruta autobusi]] virzienā no Abrenes ielas kursē posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
* [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35. maršruta autobusi]] virzienā uz [[Pleskodāle|Pleskodāli]] kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Volguntes un Zolitūdes ielu krustojuma līdz Ventspils ielai un no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai.
* [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Kalnciema tiltam, kā arī — posmā no Ventspils ielas līdz Apuzes ielai.
* [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]], [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] un [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. maršruta trolejbusi]] kursē ielas posmā no Slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Baložu ielai.
* [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9. maršruta trolejbusi]] virzienā uz pilsētas centru kursē no Baložu ielas līdz Daugavgrīvas ielai, bet atceļā — tāpat kā 5., 12. un 25. maršruta trolejbusi.

== Skatīt arī ==
* [[Kurzemes rajons]]
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Āgenskalns]]
* [[Zasulauks]]
* [[Šampēteris]]
* [[Pleskodāle]]
* [[Mūkupurvs]]
* [[Kalnciema iela|Kalnciema iela citās Latvijas pilsētās]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

{{coord|56.942|24.063|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]]
[[Kategorija:Ielas Šampēterī]]
[[Kategorija:Ielas Pleskodālē]]
[[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]
[[Kategorija:Ielas Mārupē]]</text>
      <sha1>1jgbwv0okhampsk74nszhutsw5c5szj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrālijas basketbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115849</id>
    <revision>
      <id>3675807</id>
      <parentid>3453074</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:02:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3640" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Austrālija
 | valsts_angl    = Australia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Basketball Australia
 | iest gads      = 1947
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Asia]]
 | vieta rangā    = 3.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Boomers
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ASV}} [[Braiens Gordžians]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 15
 | OS medaļas     = Bronza:2020
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 12
 | PČ medaļas     = Nav
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]]
 | zona reizes    = 21
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 1971, 1975, 1978, 1979, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991, 1993, 1995, 1997, 2003, 2005, 2007, 2011
|Sudrabs: 2001, 2009
| zona nos       = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | zona reizes    = 2
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 2017, 2022
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Austrālijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]], kopš 2017. gada arī [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir zelts 17 Okeānijas čempionātos un 2 zelta medaļas Āzijas čempionātā.

Pašlaik (2022. gada marts) Austrālijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 3. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = —
| 1948 = ''nepiedalījās''
| 1952 = ''nepiedalījās''
| 1956 = 12
| 1960 = ''nepiedalījās''
| 1964 = 9
| 1968 = ''nepiedalījās''
| 1972 = 9
| 1976 = 8
| 1980 = 8
| 1984 = 7
| 1988 = 4
| 1992 = 6
| 1996 = 4
| 2000 = 4
| 2004 = 9
| 2008 = 7
| 2012 = 7
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''nepiedalījās''
| 1954 = ''nepiedalījās''
| 1959 = ''nepiedalījās''
| 1963 = ''nepiedalījās''
| 1967 = ''nepiedalījās''
| 1970 = 12
| 1974 = 12
| 1978 = 7
| 1982 = 5
| 1986 = 17
| 1990 = 7
| 1994 = 5
| 1998 = 9
| 2002 = ''nepiedalījās''
| 2006 = 13
| 2010 = 10
}}
{{OČB tabula
| dzimums = V
| 1971 = 1
| 1975 = 1
| 1978 = 1
| 1979 = 1
| 1981 = 1
| 1983 = 1
| 1985 = 1
| 1987 = 1
| 1989 = 1
| 1991 = 1
| 1993 = 1
| 1995 = 1
| 1997 = 1
| 1999 = ''nepiedalījās''
| 2001 = 2
| 2003 = 1
| 2005 = 1
| 2007 = 1
| 2009 = 2
| 2011 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.basketball.net.au/}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>6i7evgjpryozbqc09zvnyccs7n9gpkv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675808</id>
      <parentid>3675807</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3635" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Austrālija
 | valsts_angl    = Australia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Basketball Australia
 | iest gads      = 1947
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Asia]]
 | vieta rangā    = 3.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Boomers
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ASV}} [[Braiens Gordžians]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 15
 | OS medaļas     = Bronza:2020
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 12
 | PČ medaļas     = Nav
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]]
 | zona reizes    = 21
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 1971, 1975, 1978, 1979, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991, 1993, 1995, 1997, 2003, 2005, 2007, 2011
|Sudrabs: 2001, 2009
| zona nos       = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | zona reizes    = 2
 | zona medaļas   = 
|Zelts: 2017, 2022
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Austrālijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]], kopš 2017. gada arī [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir zelts 17 Okeānijas čempionātos un 2 zelta medaļas Āzijas čempionātā.

Pašlaik (2022. gada marts) Austrālijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 3. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = —
| 1948 = ''nepiedalījās''
| 1952 = ''nepiedalījās''
| 1956 = 12
| 1960 = ''nepiedalījās''
| 1964 = 9
| 1968 = ''nepiedalījās''
| 1972 = 9
| 1976 = 8
| 1980 = 8
| 1984 = 7
| 1988 = 4
| 1992 = 6
| 1996 = 4
| 2000 = 4
| 2004 = 9
| 2008 = 7
| 2012 = 7
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''nepiedalījās''
| 1954 = ''nepiedalījās''
| 1959 = ''nepiedalījās''
| 1963 = ''nepiedalījās''
| 1967 = ''nepiedalījās''
| 1970 = 12
| 1974 = 12
| 1978 = 7
| 1982 = 5
| 1986 = 17
| 1990 = 7
| 1994 = 5
| 1998 = 9
| 2002 = ''nepiedalījās''
| 2006 = 13
| 2010 = 10
}}
{{OČB tabula
| dzimums = V
| 1971 = 1
| 1975 = 1
| 1978 = 1
| 1979 = 1
| 1981 = 1
| 1983 = 1
| 1985 = 1
| 1987 = 1
| 1989 = 1
| 1991 = 1
| 1993 = 1
| 1995 = 1
| 1997 = 1
| 1999 = ''nepiedalījās''
| 2001 = 2
| 2003 = 1
| 2005 = 1
| 2007 = 1
| 2009 = 2
| 2011 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.basketball.net.au/}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>4wyix13nt538eid9u0agd2khmtklp9f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675809</id>
      <parentid>3675808</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3636" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Austrālija
 | valsts_angl    = Australia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Basketball Australia
 | iest gads      = 1947
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Asia]]
 | vieta rangā    = 3.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Boomers
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ASV}} [[Braiens Gordžians]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 15
 | OS medaļas     = Bronza:2020
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 12
 | PČ medaļas     = Nav
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]]
 | zona reizes    = 21
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 1971, 1975, 1978, 1979, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991, 1993, 1995, 1997, 2003, 2005, 2007, 2011
|Sudrabs: 2001, 2009
| zona nos1      = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | zona reizes1   = 2
 | zona medaļas1   = 
|Zelts: 2017, 2022
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Austrālijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]], kopš 2017. gada arī [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir zelts 17 Okeānijas čempionātos un 2 zelta medaļas Āzijas čempionātā.

Pašlaik (2022. gada marts) Austrālijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 3. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = —
| 1948 = ''nepiedalījās''
| 1952 = ''nepiedalījās''
| 1956 = 12
| 1960 = ''nepiedalījās''
| 1964 = 9
| 1968 = ''nepiedalījās''
| 1972 = 9
| 1976 = 8
| 1980 = 8
| 1984 = 7
| 1988 = 4
| 1992 = 6
| 1996 = 4
| 2000 = 4
| 2004 = 9
| 2008 = 7
| 2012 = 7
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''nepiedalījās''
| 1954 = ''nepiedalījās''
| 1959 = ''nepiedalījās''
| 1963 = ''nepiedalījās''
| 1967 = ''nepiedalījās''
| 1970 = 12
| 1974 = 12
| 1978 = 7
| 1982 = 5
| 1986 = 17
| 1990 = 7
| 1994 = 5
| 1998 = 9
| 2002 = ''nepiedalījās''
| 2006 = 13
| 2010 = 10
}}
{{OČB tabula
| dzimums = V
| 1971 = 1
| 1975 = 1
| 1978 = 1
| 1979 = 1
| 1981 = 1
| 1983 = 1
| 1985 = 1
| 1987 = 1
| 1989 = 1
| 1991 = 1
| 1993 = 1
| 1995 = 1
| 1997 = 1
| 1999 = ''nepiedalījās''
| 2001 = 2
| 2003 = 1
| 2005 = 1
| 2007 = 1
| 2009 = 2
| 2011 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.basketball.net.au/}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>l0m89ft02cokrzdsiu3t7t3gj508hrv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675810</id>
      <parentid>3675809</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:05:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3638" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Austrālija
 | valsts_angl    = Australia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Basketball Australia
 | iest gads      = 1947
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Asia]]
 | vieta rangā    = 3.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Boomers
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ASV}} [[Braiens Gordžians]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 15
 | OS medaļas     = Bronza:2020
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 12
 | PČ medaļas     = Nav
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos1       = [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]]
 | zona reizes1   = 21
 | zona medaļas1   = {{ubl
|Zelts: 1971, 1975, 1978, 1979, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991, 1993, 1995, 1997, 2003, 2005, 2007, 2011
|Sudrabs: 2001, 2009
| zona nos2      = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | zona reizes2   = 2
 | zona medaļas2   = 
|Zelts: 2017, 2022
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Austrālijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]], kopš 2017. gada arī [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir zelts 17 Okeānijas čempionātos un 2 zelta medaļas Āzijas čempionātā.

Pašlaik (2022. gada marts) Austrālijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 3. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = —
| 1948 = ''nepiedalījās''
| 1952 = ''nepiedalījās''
| 1956 = 12
| 1960 = ''nepiedalījās''
| 1964 = 9
| 1968 = ''nepiedalījās''
| 1972 = 9
| 1976 = 8
| 1980 = 8
| 1984 = 7
| 1988 = 4
| 1992 = 6
| 1996 = 4
| 2000 = 4
| 2004 = 9
| 2008 = 7
| 2012 = 7
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''nepiedalījās''
| 1954 = ''nepiedalījās''
| 1959 = ''nepiedalījās''
| 1963 = ''nepiedalījās''
| 1967 = ''nepiedalījās''
| 1970 = 12
| 1974 = 12
| 1978 = 7
| 1982 = 5
| 1986 = 17
| 1990 = 7
| 1994 = 5
| 1998 = 9
| 2002 = ''nepiedalījās''
| 2006 = 13
| 2010 = 10
}}
{{OČB tabula
| dzimums = V
| 1971 = 1
| 1975 = 1
| 1978 = 1
| 1979 = 1
| 1981 = 1
| 1983 = 1
| 1985 = 1
| 1987 = 1
| 1989 = 1
| 1991 = 1
| 1993 = 1
| 1995 = 1
| 1997 = 1
| 1999 = ''nepiedalījās''
| 2001 = 2
| 2003 = 1
| 2005 = 1
| 2007 = 1
| 2009 = 2
| 2011 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.basketball.net.au/}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>7osu9hzu3kj2uba9epive4n5fuqbkg4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675811</id>
      <parentid>3675810</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:06:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3710" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Austrālija
 | valsts_angl    = Australia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Basketball Australia
 | iest gads      = 1947
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Asia]]
 | vieta rangā    = 3.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Boomers
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ASV}} [[Braiens Gordžians]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 15
 | OS medaļas     = Bronza:2020
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 12
 | PČ medaļas     = Nav
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]]
 | zona reizes   = 21
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 1971, 1975, 1978, 1979, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991, 1993, 1995, 1997, 2003, 2005, 2007, 2011
|Sudrabs: 2001, 2009
| zona nos2      = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | zona reizes2   = 2
 | zona medaļas2   = 
|Zelts: 2017, 2022
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | turn reizes    = 2
 | turn medaļas   = Zelts: 2017, 2022
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Austrālijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]], kopš 2017. gada arī [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir zelts 17 Okeānijas čempionātos un 2 zelta medaļas Āzijas čempionātā.

Pašlaik (2022. gada marts) Austrālijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 3. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = —
| 1948 = ''nepiedalījās''
| 1952 = ''nepiedalījās''
| 1956 = 12
| 1960 = ''nepiedalījās''
| 1964 = 9
| 1968 = ''nepiedalījās''
| 1972 = 9
| 1976 = 8
| 1980 = 8
| 1984 = 7
| 1988 = 4
| 1992 = 6
| 1996 = 4
| 2000 = 4
| 2004 = 9
| 2008 = 7
| 2012 = 7
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''nepiedalījās''
| 1954 = ''nepiedalījās''
| 1959 = ''nepiedalījās''
| 1963 = ''nepiedalījās''
| 1967 = ''nepiedalījās''
| 1970 = 12
| 1974 = 12
| 1978 = 7
| 1982 = 5
| 1986 = 17
| 1990 = 7
| 1994 = 5
| 1998 = 9
| 2002 = ''nepiedalījās''
| 2006 = 13
| 2010 = 10
}}
{{OČB tabula
| dzimums = V
| 1971 = 1
| 1975 = 1
| 1978 = 1
| 1979 = 1
| 1981 = 1
| 1983 = 1
| 1985 = 1
| 1987 = 1
| 1989 = 1
| 1991 = 1
| 1993 = 1
| 1995 = 1
| 1997 = 1
| 1999 = ''nepiedalījās''
| 2001 = 2
| 2003 = 1
| 2005 = 1
| 2007 = 1
| 2009 = 2
| 2011 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.basketball.net.au/}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>lgtbuc7dqlcxnjhj0h7ir82vgoriecc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675812</id>
      <parentid>3675811</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3896" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Austrālija
 | valsts_angl    = Australia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Basketball Australia
 | iest gads      = 1947
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Asia]]
 | vieta rangā    = 3.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Boomers
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ASV}} [[Braiens Gordžians]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 15
 | OS medaļas     = Bronza:2020
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 12
 | PČ medaļas     = Nav
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]]
 | zona reizes   = 21
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 1971, 1975, 1978, 1979, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991, 1993, 1995, 1997, 2003, 2005, 2007, 2011
|Sudrabs: 2001, 2009
| zona nos2      = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | zona reizes2   = 2
 | zona medaļas2   = 
|Zelts: 2017, 2022
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]
 | turn reizes    = 2
 | turn medaļas   = Zelts: 2017, 2022
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Austrālijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Okeānijas čempionāts basketbolā|Okeānijas čempionāts]], kopš 2017. gada arī [[Āzijas čempionāts basketbolā|Āzijas čempionāts]]. Izlases lielākais panākums ir zelts 17 Okeānijas čempionātos un 2 zelta medaļas Āzijas čempionātā.

Pašlaik (2022. gada marts) Austrālijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 3. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;
[[File:Team Australia 2014.jpeg|left|thumb|310px|Austrālijas izlase [[2014 FIBA pasaules kausā]] pirms spēles pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas basketbola izlasi]] 82–75.]]
== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = —
| 1948 = ''nepiedalījās''
| 1952 = ''nepiedalījās''
| 1956 = 12
| 1960 = ''nepiedalījās''
| 1964 = 9
| 1968 = ''nepiedalījās''
| 1972 = 9
| 1976 = 8
| 1980 = 8
| 1984 = 7
| 1988 = 4
| 1992 = 6
| 1996 = 4
| 2000 = 4
| 2004 = 9
| 2008 = 7
| 2012 = 7
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''nepiedalījās''
| 1954 = ''nepiedalījās''
| 1959 = ''nepiedalījās''
| 1963 = ''nepiedalījās''
| 1967 = ''nepiedalījās''
| 1970 = 12
| 1974 = 12
| 1978 = 7
| 1982 = 5
| 1986 = 17
| 1990 = 7
| 1994 = 5
| 1998 = 9
| 2002 = ''nepiedalījās''
| 2006 = 13
| 2010 = 10
}}
{{OČB tabula
| dzimums = V
| 1971 = 1
| 1975 = 1
| 1978 = 1
| 1979 = 1
| 1981 = 1
| 1983 = 1
| 1985 = 1
| 1987 = 1
| 1989 = 1
| 1991 = 1
| 1993 = 1
| 1995 = 1
| 1997 = 1
| 1999 = ''nepiedalījās''
| 2001 = 2
| 2003 = 1
| 2005 = 1
| 2007 = 1
| 2009 = 2
| 2011 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.basketball.net.au/}}


{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>elk4orfvso4xph6yn9oderwg07olpeb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Klūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117226</id>
    <revision>
      <id>3675856</id>
      <parentid>3634470</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jaunāka bilde.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9146" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džordžs Klūnijs
 | vārds_orig              = ''George Clooney''
 | attēls                  = George Clooney 2016.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džordžs Klūnijs 2016. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|6}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kentuki|Leksingtona}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, režisors, producents, scenārists
 | darbības gadi           = 1978—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* Talija Balzama (1989—1993, šķīrušies)
* Amala Alamudina (2014—pašlaik)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
* [[78. Kinoakadēmijas balva|2005]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] filmā &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana'')
* [[85. Kinoakadēmijas balva|2012]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] kā producentam par filmu &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; &lt;small&gt;(kopā ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]] un [[Grānts Heslovs|Grāntu Heslovu]])&lt;/small&gt;
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džordžs Timotijs Klūnijs''' ({{val|en|George Timothy Clooney}}; dzimis {{dat|1961|5|6}} [[Leksingtona|Leksingtonā]], [[Kentuki]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu aktieris, filmu režisors, producents un scenārists. Ir saņēmis trīs [[Zelta globusa balva]]s un divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s.

Televīzijā debitējis 1978. gadā. Lielāku popularitāti ir ieguvis ar lomu TV seriālā ''[[ER (seriāls)|ER]]'', kurā filmējās laika posmā no 1994. līdz 1999. gadam. Šajā laika posmā piedalījies vairāku filmu uzņemšanā, tai skaitā 1997. gadā &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; un 1998. gadā filmā &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot;, kur pirmoreiz sadarbojās ar režisoru [[Stīvens Soderbergs|Stīvenu Soderbergu]]. 1999. gadā filmā &quot;[[Trīs karaļi]]&quot; Klūnijam bija galvenā loma. 2001. gadā Dž. Klūnijs filmējās komerciāli veiksmīgajā filmā &quot;[[Oušena banda]]&quot;. 2002. gadā debitēja režisora lomā ar biogrāfisko trilleri &quot;[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]&quot;. Kopš tā laika režisējis arī &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; (''Good Night, and Good Luck'') (2005), &quot;[[Mīlestība bez noteikumiem]]&quot; (''Leatherheads''; 2008) un &quot;[[Marta īdas]]&quot; (2011). Viņš ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais otrā plāna aktieris]] par lomu filmā &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana''; 2005) un ir ticis nominēts šai balvai kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]] par lomām filmās &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (2007), &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; (2009) un &quot;[[Pēcteči]]&quot; (2011). Viņš ir vienīgais, kas Amerikas Kinoakadēmijas balvai ticis nominēts sešās dažādās kategorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hitfix.com/in-contention/george-clooney-poised-to-break-an-oscar-record-with-argo#~ojzRAbdAzIC7Q7|title=George Clooney poised to break an Oscar record with 'Argo'|publisher=Hitfix.com|accessdate={{dat|2013|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Džordžs Klūnijs darbojies arī kā scenārists un producents. Viena no viņa producētajām filmām &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (2012) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Šo balvu Klūnijs saņēma kopā ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]] un [[Grānts Heslovs|Grāntu Heslovu]]. Filmējies dažādās reklāmās, arī DNB bankas reklāmā, kur viena no reklāmas versijām ieskaņota Latvijas auditorijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/dzordzs-klunijs-mekle-maju-saulkrastos-13974444|title=Džordžs Klūnijs meklē māju Saulkrastos|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas
|-
! width=&quot;40px&quot; | Gads
! width=&quot;500px&quot; | Nosaukums
! width=&quot;200px&quot; | Loma
|-
| 1987
| ''[[Return to Horror High]]''
| Olivers
|-
| 1987
| ''[[Combat Academy]]''
| Bifs Vudss
|-
| 1988
| &quot;[[Tomātu-slepkavu atgriešanās]]&quot; (''Return of the Killer Tomatoes'')
| Mets Stīvenss
|-
| 1992
| ''[[Unbecoming Age]]''
| Maks
|-
| 1993
| &quot;[[Raža]]&quot; (''The Harvest'')
| Transvestīts
|-
| 1996
| &quot;[[No krēslas līdz rītausmai]]&quot; (''From Dusk till Dawn'')
| Sets Geko
|-
| 1996
| &quot;[[Kādā jaukā dienā]]&quot; (''One Fine Day'')
| Džeks Teilors
|-
| 1997
| &quot;[[Miera nesējs]]&quot; (''The Peacemaker'')
| Tomass Devo
|-
| 1997
| &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; (''Batman &amp; Robin'')
| [[Betmens|Brūss Veins/Betmens]]
|-
| 1998
| &quot;[[Šaurā, sārtā līnija]]&quot; (''The Thin Red Line'')
| Boše
|-
| 1998
| &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot; (''Out of Sight'')
| Džeks Folijs
|-
| 1999
| &quot;[[Trīs karaļi]]&quot; (''Three Kings'')
| Ārčijs Geitss
|-
| 1999
| ''[[The Book That Wrote Itself]]''
| Viņš pats
|-
| 1999
| &quot;[[Dienvidparks: lielāks, garāks un neapgraizīts]] (''South Park: Bigger, Longer &amp; Uncut'')
| Gošo (balss)
|-
| 2000
| &quot;[[Absolūtā vētra]]&quot; (''The Perfect Storm'')
| Billijs 'Skips' Tains
|-
| 2000
| &quot;[[O, brāl, kur tu esi?]]&quot; (''O Brother, Where Art Thou?'')
| Uliss Everets Makgils
|-
| 2001
| &quot;[[Oušena banda]]&quot; (''Ocean's Eleven'')
| Denijs Oušens
|-
| 2001
| &quot;[[Spiegu bērni]]&quot; (''Spy Kids'')
| Devlins
|-
| 2002
| &quot;[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]&quot; (''Confessions of a Dangerous Mind'')
| Džims Birds
|-
| 2002
| &quot;[[Solāris (2002. gada filma)|Solāris]]&quot; (''Solaris'')
| Kriss Kelvins
|-
| 2002
| &quot;[[Laipni lūdzam Kolinvudā]]&quot; (''Welcome to Collinwood'')
| Džerzijs
|-
| 2003
| &quot;[[Neiedomājamā cietsirdība]]&quot; (''Intolerable Cruelty'')
| Mailss Masijs
|-
| 2003
| &quot;[[Spiegu Bērni 3D: Spēle Beigusies]]&quot; (''Spy Kids 3-D: Game Over'')
| Devlins
|-
| 2004
| &quot;[[Oušena ducis]]&quot; (''Ocean's Twelve'')
| Denijs Oušens
|-
| 2005
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; (''Good Night, and Good Luck'')
| Freds Frendlijs
|-
| 2005
| &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana'')
| Bobs Bārnss
|-
| 2006
| &quot;[[Labais vācietis]]&quot; (''The Good German'')
| Džeiks Geismars
|-
| 2007
| &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (''Michael Clayton'')
| Maikls Kleitons
|-
| 2007
| &quot;[[Darfūra šodien]]&quot; (''Darfur Now'')
| Viņš pats
|-
| 2007
| &quot;[[Oušena velna ducis]]&quot; (''Ocean's Thirteen'')
| Denijs Oušens
|-
| 2008
| &quot;[[Mīlestība bez noteikumiem]]&quot; (''Leatherheads'')
| Džimijs &quot;Dodžs&quot; Konelijs
|-
| 2008
| &quot;[[Sadedzināt pēc izlasīšanas]]&quot; (''Burn After Reading'')
| Harijs Farers
|-
| 2009
| &quot;[[Lieliskais Lapsas kungs]]&quot; (''Fantastic Mr. Fox'')
| Lapsas kungs (balss)
|-
| 2009
| &quot;[[Vīri, kas skatās uz kazām (filma)|Vīri, kas skatās uz kazām]]&quot; (''The Men Who Stare at Goats'')
| Lins Kesedijs
|-
| 2009
| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; (''Up in the Air'')
| Raiens Bingems
|-
| 2010
| &quot;[[Amerikānis (filma)|Amerikānis]] (''The American'')
| Džeks
|-
| 2011
| &quot;[[Marta īdas]]&quot; (''The Ides of March'')
| Maiks Moriss
|-
| 2011
| &quot;[[Pēcteči]]&quot; (''The Descendants'')
| Mets Kings
|-
| 2013
| &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot; (''Gravity'')
| Mets Kovaļskis
|-
| 2014
| &quot;[[Relikviju mednieki]]&quot; (''The Monuments Men'')
| Frenks Stoks
|-
| 2015
| &quot;[[Rītdienas zeme]]&quot; (''Tomorrowland'')
| Frenks Volkers
|-
| 2016
| &quot;[[Sveicināts, Cēzar!]]&quot; (''Hail, Caesar!'')
| Breds Vitloks
|-
| 2016
| &quot;[[Naudas monstrs]]&quot;  (''Money Monster'')
| Lī Geitss
|-
| 2019
| ''[[Catch-22]]'' (TV miniseriāls)
| Šeiskopfs
|-
| 2020
| ''[[The Midnight Sky]]''
| Augustīns
|-
| 2022
| &quot;[[Biļete uz paradīzi]]&quot; (''The Midnight Sky'')
| 
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klūnijs, Džordžs}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kentuki dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>ob7t0mxhox942s1l9hkm4dl53nh5llr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675857</id>
      <parentid>3675856</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:49:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9148" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džordžs Klūnijs
 | vārds_orig              = ''George Clooney''
 | attēls                  = George Clooney 2016.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džordžs Klūnijs 2016. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|6}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kentuki|Leksingtona}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, režisors, producents, scenārists
 | darbības gadi           = 1978—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* Talija Balzama (1989—1993, šķīrušies)
* Amala Alamudina (2014—pašlaik)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
* [[78. Kinoakadēmijas balva|2005]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] filmā &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana'')
* [[85. Kinoakadēmijas balva|2012]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] kā producentam par filmu &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; &lt;small&gt;(kopā ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]] un [[Grānts Heslovs|Grāntu Heslovu]])&lt;/small&gt;
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džordžs Timotijs Klūnijs''' ({{val|en|George Timothy Clooney}}; dzimis {{dat|1961|5|6}} [[Leksingtona|Leksingtonā]], [[Kentuki]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu aktieris, filmu režisors, producents un scenārists. Ir saņēmis trīs [[Zelta globusa balva]]s un divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s.

Televīzijā debitējis 1978. gadā. Lielāku popularitāti ir ieguvis ar lomu TV seriālā ''[[ER (seriāls)|ER]]'', kurā filmējās laika posmā no 1994. līdz 1999. gadam. Šajā laika posmā piedalījies vairāku filmu uzņemšanā, tai skaitā 1997. gadā &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; un 1998. gadā filmā &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot;, kur pirmoreiz sadarbojās ar režisoru [[Stīvens Soderbergs|Stīvenu Soderbergu]]. 1999. gadā filmā &quot;[[Trīs karaļi]]&quot; Klūnijam bija galvenā loma. 2001. gadā Dž. Klūnijs filmējās komerciāli veiksmīgajā filmā &quot;[[Oušena banda]]&quot;. 2002. gadā debitēja režisora lomā ar biogrāfisko trilleri &quot;[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]&quot;. Kopš tā laika režisējis arī &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; (''Good Night, and Good Luck'') (2005), &quot;[[Mīlestība bez noteikumiem]]&quot; (''Leatherheads''; 2008) un &quot;[[Marta īdas]]&quot; (2011). Viņš ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais otrā plāna aktieris]] par lomu filmā &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana''; 2005) un ir ticis nominēts šai balvai kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]] par lomām filmās &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (2007), &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; (2009) un &quot;[[Pēcteči]]&quot; (2011). Viņš ir vienīgais, kas Amerikas Kinoakadēmijas balvai ticis nominēts sešās dažādās kategorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hitfix.com/in-contention/george-clooney-poised-to-break-an-oscar-record-with-argo#~ojzRAbdAzIC7Q7|title=George Clooney poised to break an Oscar record with 'Argo'|publisher=Hitfix.com|accessdate={{dat|2013|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Džordžs Klūnijs darbojies arī kā scenārists un producents. Viena no viņa producētajām filmām &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (2012) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Šo balvu Klūnijs saņēma kopā ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]] un [[Grānts Heslovs|Grāntu Heslovu]]. Filmējies dažādās reklāmās, arī DNB bankas reklāmā, kur viena no reklāmas versijām ieskaņota Latvijas auditorijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/dzordzs-klunijs-mekle-maju-saulkrastos-13974444|title=Džordžs Klūnijs meklē māju Saulkrastos|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas
|-
! width=&quot;40px&quot; | Gads
! width=&quot;500px&quot; | Nosaukums
! width=&quot;200px&quot; | Loma
|-
| 1987
| ''[[Return to Horror High]]''
| Olivers
|-
| 1987
| ''[[Combat Academy]]''
| Bifs Vudss
|-
| 1988
| &quot;[[Tomātu-slepkavu atgriešanās]]&quot; (''Return of the Killer Tomatoes'')
| Mets Stīvenss
|-
| 1992
| ''[[Unbecoming Age]]''
| Maks
|-
| 1993
| &quot;[[Raža]]&quot; (''The Harvest'')
| Transvestīts
|-
| 1996
| &quot;[[No krēslas līdz rītausmai]]&quot; (''From Dusk till Dawn'')
| Sets Geko
|-
| 1996
| &quot;[[Kādā jaukā dienā]]&quot; (''One Fine Day'')
| Džeks Teilors
|-
| 1997
| &quot;[[Miera nesējs]]&quot; (''The Peacemaker'')
| Tomass Devo
|-
| 1997
| &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; (''Batman &amp; Robin'')
| [[Betmens|Brūss Veins/Betmens]]
|-
| 1998
| &quot;[[Šaurā, sārtā līnija]]&quot; (''The Thin Red Line'')
| Boše
|-
| 1998
| &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot; (''Out of Sight'')
| Džeks Folijs
|-
| 1999
| &quot;[[Trīs karaļi]]&quot; (''Three Kings'')
| Ārčijs Geitss
|-
| 1999
| ''[[The Book That Wrote Itself]]''
| Viņš pats
|-
| 1999
| &quot;[[Dienvidparks: lielāks, garāks un neapgraizīts]] (''South Park: Bigger, Longer &amp; Uncut'')
| Gošo (balss)
|-
| 2000
| &quot;[[Absolūtā vētra]]&quot; (''The Perfect Storm'')
| Billijs 'Skips' Tains
|-
| 2000
| &quot;[[O, brāl, kur tu esi?]]&quot; (''O Brother, Where Art Thou?'')
| Uliss Everets Makgils
|-
| 2001
| &quot;[[Oušena banda]]&quot; (''Ocean's Eleven'')
| Denijs Oušens
|-
| 2001
| &quot;[[Spiegu bērni]]&quot; (''Spy Kids'')
| Devlins
|-
| 2002
| &quot;[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]&quot; (''Confessions of a Dangerous Mind'')
| Džims Birds
|-
| 2002
| &quot;[[Solāris (2002. gada filma)|Solāris]]&quot; (''Solaris'')
| Kriss Kelvins
|-
| 2002
| &quot;[[Laipni lūdzam Kolinvudā]]&quot; (''Welcome to Collinwood'')
| Džerzijs
|-
| 2003
| &quot;[[Neiedomājamā cietsirdība]]&quot; (''Intolerable Cruelty'')
| Mailss Masijs
|-
| 2003
| &quot;[[Spiegu Bērni 3D: Spēle Beigusies]]&quot; (''Spy Kids 3-D: Game Over'')
| Devlins
|-
| 2004
| &quot;[[Oušena ducis]]&quot; (''Ocean's Twelve'')
| Denijs Oušens
|-
| 2005
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; (''Good Night, and Good Luck'')
| Freds Frendlijs
|-
| 2005
| &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana'')
| Bobs Bārnss
|-
| 2006
| &quot;[[Labais vācietis]]&quot; (''The Good German'')
| Džeiks Geismars
|-
| 2007
| &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (''Michael Clayton'')
| Maikls Kleitons
|-
| 2007
| &quot;[[Darfūra šodien]]&quot; (''Darfur Now'')
| Viņš pats
|-
| 2007
| &quot;[[Oušena velna ducis]]&quot; (''Ocean's Thirteen'')
| Denijs Oušens
|-
| 2008
| &quot;[[Mīlestība bez noteikumiem]]&quot; (''Leatherheads'')
| Džimijs &quot;Dodžs&quot; Konelijs
|-
| 2008
| &quot;[[Sadedzināt pēc izlasīšanas]]&quot; (''Burn After Reading'')
| Harijs Farers
|-
| 2009
| &quot;[[Lieliskais Lapsas kungs]]&quot; (''Fantastic Mr. Fox'')
| Lapsas kungs (balss)
|-
| 2009
| &quot;[[Vīri, kas skatās uz kazām (filma)|Vīri, kas skatās uz kazām]]&quot; (''The Men Who Stare at Goats'')
| Lins Kesedijs
|-
| 2009
| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; (''Up in the Air'')
| Raiens Bingems
|-
| 2010
| &quot;[[Amerikānis (filma)|Amerikānis]] (''The American'')
| Džeks
|-
| 2011
| &quot;[[Marta īdas]]&quot; (''The Ides of March'')
| Maiks Moriss
|-
| 2011
| &quot;[[Pēcteči]]&quot; (''The Descendants'')
| Mets Kings
|-
| 2013
| &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot; (''Gravity'')
| Mets Kovaļskis
|-
| 2014
| &quot;[[Relikviju mednieki]]&quot; (''The Monuments Men'')
| Frenks Stoks
|-
| 2015
| &quot;[[Rītdienas zeme]]&quot; (''Tomorrowland'')
| Frenks Volkers
|-
| 2016
| &quot;[[Sveicināts, Cēzar!]]&quot; (''Hail, Caesar!'')
| Breds Vitloks
|-
| 2016
| &quot;[[Naudas monstrs]]&quot;  (''Money Monster'')
| Lī Geitss
|-
| 2019
| ''[[Catch-22]]'' (TV miniseriāls)
| Šeiskopfs
|-
| 2020
| ''[[The Midnight Sky]]''
| Augustīns
|-
| 2022
| &quot;[[Biļete uz paradīzi]]&quot; (''Ticket to Paradise'')
| 
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klūnijs, Džordžs}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kentuki dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>9s3yo4krvtelk8wa48wfnylldb35ad0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horvātijas basketbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118515</id>
    <revision>
      <id>3675672</id>
      <parentid>1971315</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:27:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6542" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Horvātija
 | valsts_angl    = Croatia
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Horvātijas Basketbola federācija
 | iest gads      = 1992
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Europe]]
 | vieta rangā    = 21.
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = Kockasti
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = [[Damirs Mulaomerovičs]]
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 4
 | OS medaļas     = Sudrabs: 1992
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 3
 | PČ medaļas     = Bronza: 1994
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 13
 | zona medaļas   = Bronza: 1993, 1995
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Horvātijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātiju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]].

Izlases lielākais panākums ir sudrabs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs.

Pašlaik (2022. gada marts) Horvātijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 21. vietu.&lt;ref&gt;https://www.fiba.basketball/rankingmen&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1948 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1952 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1956 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1960 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1964 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1968 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1972 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1976 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1980 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1984 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1988 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1992 = 2
| 1996 = 7
| 2000 = ''nekvalificējās''
| 2004 = ''nekvalificējās''
| 2008 = 6
| 2012 = ''nekvalificējās''
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1954 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1970 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1974 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1978 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1982 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1986 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1990 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1994 = 3
| 1998 = ''nekvalificējās''
| 2002 = ''nekvalificējās''
| 2006 = ''nekvalificējās''
| 2010 = 14
}}
{{EČB tabula
| dzimums = V
| 1935 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1937 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1939 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1946 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1947 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1949 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1951 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1953 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1955 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1957 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1961 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1965 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1969 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1971 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1973 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1975 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1977 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1979 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1981 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1983 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1985 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1987 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1989 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1991 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1993 = 3
| 1995 = 3
| 1997 = 11
| 1999 = 11
| 2001 = 7
| 2003 = 11
| 2005 = 7
| 2007 = 6
| 2009 = 6
| 2011 = 13
| 2013 = ''kvalificējās''
| 2015 = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.hks.hr/ Horvātijas basketbola federācija] {{hr ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Eiropas basketbola izlases}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Horvātijā]]</text>
      <sha1>04q4kgfhntbpjhjoaa1p71na331iskd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slovēnijas basketbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118568</id>
    <revision>
      <id>3675668</id>
      <parentid>3159362</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:18:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6810" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Slovēnija
 | valsts_angl    = Slovenia
 | att_izm        = 
 | logo           = Slovenia national basketball team.png
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Slovēnijas Basketbola federācija
 | iest gads      = 1992
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Europe]]
 | vieta rangā    = 12.
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = 
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = —
 | OS medaļas     = —
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 2
 | PČ medaļas     = —
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 13
 | zona medaļas   = Zelts: 2017
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Slovēnijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Slovēnija|Slovēniju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]].

Izlases lielākais panākums ir uzvara [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]].

Pēc 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Slovēnijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņēma 12. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title= Ranking Men after Olympic Games: Tournament for Men (2016) | accessdate= {{dat|2017|9|18||bez}} | author= | date= | publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1948 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1952 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1956 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1960 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1964 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1968 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1972 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1976 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1980 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1984 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1988 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1992 = ''nekvalificējās''
| 1996 = ''nekvalificējās''
| 2000 = ''nekvalificējās''
| 2004 = ''nekvalificējās''
| 2008 = ''nekvalificējās''
| 2012 = ''nekvalificējās''
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1954 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1970 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1974 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1978 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1982 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1986 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1990 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1994 = ''nekvalificējās''
| 1998 = ''nekvalificējās''
| 2002 = ''nekvalificējās''
| 2006 = 12
| 2010 = 8
}}

{{EČB tabula
| dzimums = V
| 1935 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1937 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1939 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1946 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1947 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1949 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1951 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1953 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1955 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1957 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1961 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1965 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1969 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1971 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1973 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1975 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1977 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1979 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1981 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1983 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1985 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1987 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1989 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1991 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1993 = 16
| 1995 = 12
| 1997 = 14
| 1999 = 10
| 2001 = 15
| 2003 = 10
| 2005 = 6
| 2007 = 7
| 2009 = 4
| 2011 = 7
| 2013 = 5
| 2015 = 9
| 2017 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Eiropas basketbola izlases}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Slovēnijā]]</text>
      <sha1>io1xg0cuesrnvwdvjtawfcs1n5g9tbn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675669</id>
      <parentid>3675668</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:19:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Slovēnija
 | valsts_angl    = Slovenia
 | att_izm        = 
 | logo           = Slovenia national basketball team.png
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Slovēnijas Basketbola federācija
 | iest gads      = 1992
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Europe]]
 | vieta rangā    = {{FIBA World Rankings|SLO}}
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = 
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = —
 | OS medaļas     = —
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 2
 | PČ medaļas     = —
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 13
 | zona medaļas   = Zelts: 2017
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Slovēnijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Slovēnija|Slovēniju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]].

Izlases lielākais panākums ir uzvara [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]].

Pēc 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Slovēnijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņēma 12. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title= Ranking Men after Olympic Games: Tournament for Men (2016) | accessdate= {{dat|2017|9|18||bez}} | author= | date= | publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1948 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1952 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1956 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1960 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1964 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1968 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1972 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1976 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1980 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1984 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1988 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1992 = ''nekvalificējās''
| 1996 = ''nekvalificējās''
| 2000 = ''nekvalificējās''
| 2004 = ''nekvalificējās''
| 2008 = ''nekvalificējās''
| 2012 = ''nekvalificējās''
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1954 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1970 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1974 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1978 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1982 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1986 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1990 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1994 = ''nekvalificējās''
| 1998 = ''nekvalificējās''
| 2002 = ''nekvalificējās''
| 2006 = 12
| 2010 = 8
}}

{{EČB tabula
| dzimums = V
| 1935 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1937 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1939 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1946 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1947 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1949 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1951 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1953 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1955 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1957 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1961 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1965 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1969 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1971 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1973 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1975 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1977 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1979 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1981 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1983 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1985 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1987 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1989 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1991 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1993 = 16
| 1995 = 12
| 1997 = 14
| 1999 = 10
| 2001 = 15
| 2003 = 10
| 2005 = 6
| 2007 = 7
| 2009 = 4
| 2011 = 7
| 2013 = 5
| 2015 = 9
| 2017 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Eiropas basketbola izlases}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Slovēnijā]]</text>
      <sha1>3xv9suls77x6nszjx7dqv62r2s0f92i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675671</id>
      <parentid>3675669</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:22:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6807" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Slovēnija
 | valsts_angl    = Slovenia
 | att_izm        = 
 | logo           = Slovenia national basketball team.png
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Slovēnijas Basketbola federācija
 | iest gads      = 1992
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Europe]]
 | vieta rangā    = 5.
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = 
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 1
 | OS medaļas     = —
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 3
 | PČ medaļas     = —
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 13
 | zona medaļas   = Zelts: 2017
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Slovēnijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Slovēnija|Slovēniju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]].

Izlases lielākais panākums ir uzvara [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]].

Pēc 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Slovēnijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņēma 12. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title= Ranking Men after Olympic Games: Tournament for Men (2016) | accessdate= {{dat|2017|9|18||bez}} | author= | date= | publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1948 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1952 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1956 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1960 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1964 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1968 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1972 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1976 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1980 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1984 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1988 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1992 = ''nekvalificējās''
| 1996 = ''nekvalificējās''
| 2000 = ''nekvalificējās''
| 2004 = ''nekvalificējās''
| 2008 = ''nekvalificējās''
| 2012 = ''nekvalificējās''
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1954 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1970 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1974 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1978 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1982 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1986 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1990 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1994 = ''nekvalificējās''
| 1998 = ''nekvalificējās''
| 2002 = ''nekvalificējās''
| 2006 = 12
| 2010 = 8
}}

{{EČB tabula
| dzimums = V
| 1935 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1937 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1939 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1946 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1947 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1949 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1951 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1953 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1955 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1957 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1959 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1961 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1963 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1965 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1967 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1969 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1971 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1973 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1975 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1977 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1979 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1981 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1983 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1985 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1987 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1989 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1991 = ''[[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
| 1993 = 16
| 1995 = 12
| 1997 = 14
| 1999 = 10
| 2001 = 15
| 2003 = 10
| 2005 = 6
| 2007 = 7
| 2009 = 4
| 2011 = 7
| 2013 = 5
| 2015 = 9
| 2017 = 1
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Eiropas basketbola izlases}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Slovēnijā]]</text>
      <sha1>pvjnpaw9z48t1gma0ib2zs6arwscl28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pērtiķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121014</id>
    <revision>
      <id>3675883</id>
      <parentid>3556177</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Klasifikācija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8585" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = 
|           attēls = Cebus albifrons edit.jpg
|       att_izmērs = 235px
|    att_nosaukums = [[Baltpieres kapucīns]] (''Cebus albifrons'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|            kārta = Primates
|         kārta_lv = Primāti
|          kārta_r = 
|       apakškārta = 
|    apakškārta_lv = 
|     apakškārta_r = 
|         binomial =
|         sinonīmi =
|        izplatība =
|  izcelsmes_vieta =
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}

Par '''pērtiķiem''' sauc lielāko daļu [[primāti|primātu]] (''Primates'') [[suga]]s, kuras pieder pie [[sausdeguna pērtiķi|sausdeguna pērtiķu]] (''Haplorrhini'') apakškārtas,&lt;ref name=pr&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=203722 |title=Par primātu latvisko nosaukumu |access-date={{dat|2010|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140905081436/http://likumi.lv/doc.php?id=203722 |archivedate={{dat|2014|09|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti [[Jaunās pasaules pērtiķi|Jaunās pasaules pērtiķu]] virsdzimtā un [[zemākie šaurdeguna pērtiķi|zemāko šaurdeguna pērtiķu]] virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav [[puspērtiķi]] un [[cilvēkpērtiķi]]. Ir zināmas 264 pērtiķu [[suga]]s. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārds &quot;pērtiķi&quot; tiek izmantots arī, lai apzīmētu otru primātu apakškārtu — [[slapjdeguna pērtiķi]] (''Strepsirrhini''), lai gan šajā apakškārtā nav nevienas &quot;īsto pērtiķu&quot; sugas, tās visas ir puspērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.

Visi Jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā ''[[Platyrrhini]]'', bet zemāko šaurdeguna pērtiķu (''Cercopithecoidea'') virsdzimta ir daļa no [[Vecās pasaules pērtiķi|Vecās pasaules pērtiķu]] (''Catarrhina'') sekcijas, kurā ir iekļauti arī [[cilvēkpērtiķi]].&lt;ref name=pr/&gt; Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.

== Izskats un īpašības ==
Pērtiķi ir gudri un inteliģenti dzīvnieki, un atšķirībā no [[cilvēkpērtiķi]]em tiem parasti ir [[aste]]. Tie var būt ļoti dažādos izmēros. Mazākais ir [[pundurkalitrikss]] (''Cebuella pygmaea''), kas ir tikai 14—16 [[Centimetrs|cm]] garš bez astes un kura svars ir 120—140 [[grams|g]]. Toties lielākais ir [[mandrils]] (''Mandrillus sphinx''), kas ir gandrīz 1 [[metrs|m]] garš un sver 35 [[Kilograms|kg]].

Daži pērtiķi dzīvo tikai [[koks|kokos]], daži dzīvo [[savanna|savannā]]. Līdz ar to arī ēšanas ieradumi ir atšķirīgi, bet pamatā pērtiķi barojas ar [[augļi]]em, [[lapas|lapām]], [[sēklas|sēklām]], [[rieksti]]em, [[zieds|ziediem]], [[ola|olām]] un maziem [[dzīvnieki]]em, [[kukaiņi|kukaiņus]] un [[zirnekļi|zirnekļus]] ieskaitot.

Pērtiķiem ir kopīgas dažas izteiktas īpašības: lielākajai daļai Jaunās pasaules pērtiķu ir [[tvērējaste]], toties zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem astei nav tveršanas īpašību, kā arī dažām sugām vispār nav astes. Dažiem pērtiķiem redze ir krāsaina, līdzīga kā [[cilvēki]]em, citi toties redz divās vai pat vienā krāsā. Lai arī gan [[Jaunās pasaules pērtiķi]]em, gan [[Vecās pasaules pērtiķi]]em (cilvēkpērtiķus ieskaitot) ir uz priekšu vērstas [[acis]], tomēr sejas abām grupām ir ļoti atšķirīgas. Katrai grupai ir atšķirīga [[deguns|deguna]], [[vaigi|vaiga]] kaulu un ķermeņa [[anatomija]].
{{jaunarinda}}

== Klasifikācija ==
Sekojošā klasifikācija atspoguļo pērtiķu sistemātiku [[primāti|primātu]] klasifikācijā.

* kārta [[Primāti]] (''Primates'')
** apakškārta [[Slapjdeguna pērtiķi]] (''Strepsirrhini'')
** '''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis'''
** apakškārta [[Sausdeguna pērtiķi]] (''Haplorrhini'')
*** infrakārta [[Tarsiji]] (''Tarsiiformes'')
**** dzimta [[Tarsiji]] (''Tarsiidae'')
*** infrakārta [[Augstākie primāti]] (''Simiae'' jeb ''Simiiformes'')
**** virsdzimta [[Jaunās pasaules pērtiķi]] (''Platyrrhini'')
***** dzimta [[Kapucīnu dzimta|Kapucīni]] (''Cebidae'')
***** dzimta [[Bezausu pērtiķi]] (''Aotidae'')
***** dzimta [[Saki dzimta|Saki]] (''Pitheciidae'')
***** dzimta [[Zirnekļpērtiķi]] (''Atelidae'')
**** sekcija [[Vecās pasaules pērtiķi]] (''Catarrhini'')
***** virsdzimta [[Zemākie šaurdeguna pērtiķi]] (''Cercopithecoidea'')
****** dzimta [[Mērkaķi]] (''Cercopithecidae'')
***** virsdzimta [[Augstākie šaurdeguna pērtiķi]] (''Hominoidea'')
****** dzimta [[Gibonu dzimta|Giboni]] (''Hylobatidae'')
****** dzimta [[Cilvēkpērtiķi]] (''Hominidae'')

== Pērtiķi un cilvēks ==
[[Attēls:AnimaltestingMonkeyCovance2.jpg|thumb|180px|Pērtiķis primātu eksperimentālajā laboratorijā]]
Daudzām pērtiķu sugām ir dažāda rakstura attiecības ar cilvēku. Daži tiek turēti kā mājdzīvnieki, daži tiek izmantoti medicīniskās izpētes laboratorijās vai izmantoti kosmosa misijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ebra.org/ebrabulletin-the-supply-and-use-of-primates-in-the-eu_17.htm |title=The supply and use of primates in the EU |access-date={{dat|2008|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120117061036/http://www.ebra.org/ebrabulletin-the-supply-and-use-of-primates-in-the-eu_17.htm |archivedate={{dat|2012|01|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Daži tiek medīti, jo tiek uzskatīti par kaitēkļiem lauksaimniecībai,&lt;ref&gt;Hill, Catherine (2000). &quot;Conflict of Interest Between People and Baboons: Crop Raiding in Uganda&quot;. International Journal of Primatology 21 (2): 299–315. doi:10.1023/A:1005481605637&lt;/ref&gt; bet daži tiek izmantoti kā slimu cilvēku pavadoņi.&lt;ref&gt;[http://www.monkeyhelpers.org/ Helping Hands: Monkey helpers for the disabled]&lt;/ref&gt; Dažas sugas ir kļuvušas bīstamas cilvēkam, jo pulcējas tūristu izklaides vietās un reizēm uzbrūk cilvēkam.&lt;ref&gt;Brennan, E; Else, J; Altmann, J (1985). &quot;Ecology and behaviour of a pest primate: vervet monkeys in a tourist-lodge habitat&quot;. African Journal of Ecology 23 (1): 35–44. doi:10.1111/j.1365-2028.1985.tb00710.x&lt;/ref&gt; Reliģijā un kultūrā pērtiķis simbolizē gan atjautību un prātu, gan palaidnību un ļaunumu.

=== Eksperimenti ===
Dažāda rakstura eksperimentos visbiežāk izmanto [[makaki|makakus]], īpaši [[rēzus makaks|rēzus makaku]] (''Macaca mulatta''), kā arī [[zaļie mērkaķi|zaļo mērkaķu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] sugu [[baltkrūšu mērkaķis|baltkrūšu mērkaķi]] (''Chlorocebus sabaeus''). Pērtiķi var būt gan noķerti savvaļā, gan īpašās audzētavās audzēti. Tos izmanto tādēļ, ka tie ir fiziski un psiholoģiski līdzīgi [[cilvēki]]em, bet tie vairojas daudz ātrāk un produktīvāk kā cilvēkpērtiķi.

Pērtiķu izmantošana laboratorijās no vienas puses nav ētiska, un dzīvnieku aizsardzības organizācijas asi iebilst pret pērtiķu aktīvo izmantošanu eksperimentos, no otras puses šie izmēģinājumi ir devuši iespēju atklāt daudzas vajadzīgas zāles dažādu [[slimība|slimību]] ārstēšanai un izprast [[smadzenes|smadzeņu]] darbības principus.

=== Pērtiķi kā pārtika ===
[[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] pērtiķu smadzenes uzskata par smalku delikatesi.&lt;ref&gt;Bonné, J. (2005-10-28). &quot;Some bravery as a side dish&quot;. Retrieved 2009-08-15&lt;/ref&gt; [[Islāms|Islāma]] tautām ēst pērtiķus ir aizliegts, lai gan Āfrikā pērtiķu gaļa reizēm tiek pārdota vienkārši kā savvaļas dzīvnieku gaļa ({{val-en|bushmeat}}).&lt;ref&gt;[http://www.sciencedaily.com/releases/2002/04/020403025234.htm Primate Bushmeat]&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Brēms A. Dzīvnieku valsts. - Grāmatu draugs: Rīga, 1938. 27.-107. lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.primates.com/faq/index.html#5 How do apes differ from monkeys?]
* [http://www.primatestore.com/yearmonkey.htm Zodiaka zīme: pērtiķis/mērkaķis] (angliski)
* [http://www.ippl.org/newsletter/2000s/084_v28_n2_2001-08.pdf#page=5 The Impossible Housing and Handling Conditions of Monkeys in Research Laboratories]
* [http://exoticpets.about.com/cs/primates/a/primatesaspets.htm The Problem With Pet Monkeys]


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pērtiķi]]
[[Kategorija:Sausdeguna pērtiķi]]</text>
      <sha1>eu7br0t590y2ooyq1rozjmhdysz9qje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675894</id>
      <parentid>3675883</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:06:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675883</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8517" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = 
|           attēls = Cebus albifrons edit.jpg
|       att_izmērs = 235px
|    att_nosaukums = [[Baltpieres kapucīns]] (''Cebus albifrons'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|            kārta = Primates
|         kārta_lv = Primāti
|          kārta_r = 
|       apakškārta = 
|    apakškārta_lv = 
|     apakškārta_r = 
|         binomial =
|         sinonīmi =
|        izplatība =
|  izcelsmes_vieta =
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}

Par '''pērtiķiem''' sauc lielāko daļu [[primāti|primātu]] (''Primates'') [[suga]]s, kuras pieder pie [[sausdeguna pērtiķi|sausdeguna pērtiķu]] (''Haplorrhini'') apakškārtas,&lt;ref name=pr&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=203722 |title=Par primātu latvisko nosaukumu |access-date={{dat|2010|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140905081436/http://likumi.lv/doc.php?id=203722 |archivedate={{dat|2014|09|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti [[Jaunās pasaules pērtiķi|Jaunās pasaules pērtiķu]] virsdzimtā un [[zemākie šaurdeguna pērtiķi|zemāko šaurdeguna pērtiķu]] virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav [[puspērtiķi]] un [[cilvēkpērtiķi]]. Ir zināmas 264 pērtiķu [[suga]]s. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārds &quot;pērtiķi&quot; tiek izmantots arī, lai apzīmētu otru primātu apakškārtu — [[slapjdeguna pērtiķi]] (''Strepsirrhini''), lai gan šajā apakškārtā nav nevienas &quot;īsto pērtiķu&quot; sugas, tās visas ir puspērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.

Visi Jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā ''[[Platyrrhini]]'', bet zemāko šaurdeguna pērtiķu (''Cercopithecoidea'') virsdzimta ir daļa no [[Vecās pasaules pērtiķi|Vecās pasaules pērtiķu]] (''Catarrhina'') sekcijas, kurā ir iekļauti arī [[cilvēkpērtiķi]].&lt;ref name=pr/&gt; Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.

== Izskats un īpašības ==
Pērtiķi ir gudri un inteliģenti dzīvnieki, un atšķirībā no [[cilvēkpērtiķi]]em tiem parasti ir [[aste]]. Tie var būt ļoti dažādos izmēros. Mazākais ir [[pundurkalitrikss]] (''Cebuella pygmaea''), kas ir tikai 14—16 [[Centimetrs|cm]] garš bez astes un kura svars ir 120—140 [[grams|g]]. Toties lielākais ir [[mandrils]] (''Mandrillus sphinx''), kas ir gandrīz 1 [[metrs|m]] garš un sver 35 [[Kilograms|kg]].

Daži pērtiķi dzīvo tikai [[koks|kokos]], daži dzīvo [[savanna|savannā]]. Līdz ar to arī ēšanas ieradumi ir atšķirīgi, bet pamatā pērtiķi barojas ar [[augļi]]em, [[lapas|lapām]], [[sēklas|sēklām]], [[rieksti]]em, [[zieds|ziediem]], [[ola|olām]] un maziem [[dzīvnieki]]em, [[kukaiņi|kukaiņus]] un [[zirnekļi|zirnekļus]] ieskaitot.

Pērtiķiem ir kopīgas dažas izteiktas īpašības: lielākajai daļai Jaunās pasaules pērtiķu ir [[tvērējaste]], toties zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem astei nav tveršanas īpašību, kā arī dažām sugām vispār nav astes. Dažiem pērtiķiem redze ir krāsaina, līdzīga kā [[cilvēki]]em, citi toties redz divās vai pat vienā krāsā. Lai arī gan [[Jaunās pasaules pērtiķi]]em, gan [[Vecās pasaules pērtiķi]]em (cilvēkpērtiķus ieskaitot) ir uz priekšu vērstas [[acis]], tomēr sejas abām grupām ir ļoti atšķirīgas. Katrai grupai ir atšķirīga [[deguns|deguna]], [[vaigi|vaiga]] kaulu un ķermeņa [[anatomija]].
{{jaunarinda}}

== Klasifikācija ==
Sekojošā klasifikācija atspoguļo pērtiķu sistemātiku [[primāti|primātu]] klasifikācijā.

* kārta [[Primāti]] (''Primates'')
** apakškārta [[Slapjdeguna pērtiķi]] (''Strepsirrhini'')
** apakškārta [[Sausdeguna pērtiķi]] (''Haplorrhini'')
*** infrakārta [[Tarsiji]] (''Tarsiiformes'')
**** dzimta [[Tarsiji]] (''Tarsiidae'')
*** infrakārta [[Augstākie primāti]] (''Simiae'' jeb ''Simiiformes'')
**** virsdzimta [[Jaunās pasaules pērtiķi]] (''Platyrrhini'')
***** dzimta [[Kapucīnu dzimta|Kapucīni]] (''Cebidae'')
***** dzimta [[Bezausu pērtiķi]] (''Aotidae'')
***** dzimta [[Saki dzimta|Saki]] (''Pitheciidae'')
***** dzimta [[Zirnekļpērtiķi]] (''Atelidae'')
**** sekcija [[Vecās pasaules pērtiķi]] (''Catarrhini'')
***** virsdzimta [[Zemākie šaurdeguna pērtiķi]] (''Cercopithecoidea'')
****** dzimta [[Mērkaķi]] (''Cercopithecidae'')
***** virsdzimta [[Augstākie šaurdeguna pērtiķi]] (''Hominoidea'')
****** dzimta [[Gibonu dzimta|Giboni]] (''Hylobatidae'')
****** dzimta [[Cilvēkpērtiķi]] (''Hominidae'')

== Pērtiķi un cilvēks ==
[[Attēls:AnimaltestingMonkeyCovance2.jpg|thumb|180px|Pērtiķis primātu eksperimentālajā laboratorijā]]
Daudzām pērtiķu sugām ir dažāda rakstura attiecības ar cilvēku. Daži tiek turēti kā mājdzīvnieki, daži tiek izmantoti medicīniskās izpētes laboratorijās vai izmantoti kosmosa misijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ebra.org/ebrabulletin-the-supply-and-use-of-primates-in-the-eu_17.htm |title=The supply and use of primates in the EU |access-date={{dat|2008|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120117061036/http://www.ebra.org/ebrabulletin-the-supply-and-use-of-primates-in-the-eu_17.htm |archivedate={{dat|2012|01|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Daži tiek medīti, jo tiek uzskatīti par kaitēkļiem lauksaimniecībai,&lt;ref&gt;Hill, Catherine (2000). &quot;Conflict of Interest Between People and Baboons: Crop Raiding in Uganda&quot;. International Journal of Primatology 21 (2): 299–315. doi:10.1023/A:1005481605637&lt;/ref&gt; bet daži tiek izmantoti kā slimu cilvēku pavadoņi.&lt;ref&gt;[http://www.monkeyhelpers.org/ Helping Hands: Monkey helpers for the disabled]&lt;/ref&gt; Dažas sugas ir kļuvušas bīstamas cilvēkam, jo pulcējas tūristu izklaides vietās un reizēm uzbrūk cilvēkam.&lt;ref&gt;Brennan, E; Else, J; Altmann, J (1985). &quot;Ecology and behaviour of a pest primate: vervet monkeys in a tourist-lodge habitat&quot;. African Journal of Ecology 23 (1): 35–44. doi:10.1111/j.1365-2028.1985.tb00710.x&lt;/ref&gt; Reliģijā un kultūrā pērtiķis simbolizē gan atjautību un prātu, gan palaidnību un ļaunumu.

=== Eksperimenti ===
Dažāda rakstura eksperimentos visbiežāk izmanto [[makaki|makakus]], īpaši [[rēzus makaks|rēzus makaku]] (''Macaca mulatta''), kā arī [[zaļie mērkaķi|zaļo mērkaķu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] sugu [[baltkrūšu mērkaķis|baltkrūšu mērkaķi]] (''Chlorocebus sabaeus''). Pērtiķi var būt gan noķerti savvaļā, gan īpašās audzētavās audzēti. Tos izmanto tādēļ, ka tie ir fiziski un psiholoģiski līdzīgi [[cilvēki]]em, bet tie vairojas daudz ātrāk un produktīvāk kā cilvēkpērtiķi.

Pērtiķu izmantošana laboratorijās no vienas puses nav ētiska, un dzīvnieku aizsardzības organizācijas asi iebilst pret pērtiķu aktīvo izmantošanu eksperimentos, no otras puses šie izmēģinājumi ir devuši iespēju atklāt daudzas vajadzīgas zāles dažādu [[slimība|slimību]] ārstēšanai un izprast [[smadzenes|smadzeņu]] darbības principus.

=== Pērtiķi kā pārtika ===
[[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] pērtiķu smadzenes uzskata par smalku delikatesi.&lt;ref&gt;Bonné, J. (2005-10-28). &quot;Some bravery as a side dish&quot;. Retrieved 2009-08-15&lt;/ref&gt; [[Islāms|Islāma]] tautām ēst pērtiķus ir aizliegts, lai gan Āfrikā pērtiķu gaļa reizēm tiek pārdota vienkārši kā savvaļas dzīvnieku gaļa ({{val-en|bushmeat}}).&lt;ref&gt;[http://www.sciencedaily.com/releases/2002/04/020403025234.htm Primate Bushmeat]&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Brēms A. Dzīvnieku valsts. - Grāmatu draugs: Rīga, 1938. 27.-107. lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.primates.com/faq/index.html#5 How do apes differ from monkeys?]
* [http://www.primatestore.com/yearmonkey.htm Zodiaka zīme: pērtiķis/mērkaķis] (angliski)
* [http://www.ippl.org/newsletter/2000s/084_v28_n2_2001-08.pdf#page=5 The Impossible Housing and Handling Conditions of Monkeys in Research Laboratories]
* [http://exoticpets.about.com/cs/primates/a/primatesaspets.htm The Problem With Pet Monkeys]


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pērtiķi]]
[[Kategorija:Sausdeguna pērtiķi]]</text>
      <sha1>d7t06vis8ai4gclziss7szeubnmq6hi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jana Hermane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128229</id>
    <revision>
      <id>3675571</id>
      <parentid>3675253</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:23:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.116.148</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11703" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Jana Hermane
| Attēls = Jana_hermann.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Jana Hermane 2010. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = ''Jana Hermann''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|06|11}}
| Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]]
| Nodarbošanās = ierakstu producente, dziesmu un tekstu autore, izpildītāja
| Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[personālais dators]], [[balss]]
| Gadi = 2005—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)''
| Darbojies_arī = [[Enijs Maiks]]
| Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com]
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = S
}}
'''Jana Hermane''' (dzimusi {{dat|1981|06|11}}), pseidonīms '''''Jana Hermann''''', ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] izpildītāja, ierakstu producente, dziedātāja, dziesmu un tekstu autore, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātāja. Izdevusi četrus albumus — ''[[Disco Discovert]]'', ''[[Trilingual]]'' EP, ''[[Metal Rooster]]'' EP, ''[[The Playlist]]'' EP, labāko dziesmu izlasi ''[[The Collection 2007-2017]]'' un piecus albumus — ''[[Totally Unnecessary]]'', ''[[II]]'', ''[[Pop Life]]'' EP, ''[[Pacifik]]'' EP, ''[[Low Diskow Longplay]]'' grupas [[Elektrik Elderz]] sastāvā. Piecas reizes nominēta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i. Tai skaitā dziesmas ''[[Glamour Cool Antishock]]'' [[2007. gads|2007]]. gadā un ''[[Revolution]]'' [[2008. gads|2008]]. gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|labākais mūzikas video klips]]. ''[[Revolution]]'' arī trīs nedēļas pavadīja [[Latvijas Mūzikas kanāls|Latvijas Mūzikas kanāla]] topa pirmajā vietā. Dziesmas ''[[Saules grieži]]'' videoklips kļuva par ''The Artists Forum'' (Ņujorka) ''magazine'' [[2010. gads|2010]]. gada [[novembris|novembra]] mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} Savukārt ''The Artists Forum'' ikgadējā starptautiskajā dziesmu konkursā ''[[Saules grieži]]'' iekļuva pirmajā desmitniekā.{{nepieciešama atsauce}} Tā bija vienīgā godalgotā dziesma, kas nebija angļu valodā.{{nepieciešama atsauce}} [[2011. gads|2011]]. gada [[janvāris|janvārī]] ''[[Saules grieži]]'' nokļuva Rietumu Radio topa pirmajā vietā un pavadīja tur divas nedēļas, kopumā kļūstot par RR [[janvāris|janvāra]] dziesmu Nr.1.{{nepieciešama atsauce}}

== Vēsture ==

[[2009. gads|2009]]. gadā Jana Hermane kā projekta līdzautore un dalībniece kopā ar mūziķi un ierakstu producentu [[Enijs Maiks|Eniju Maiku]] un vairākiem viesvokālistiem izdeva EP formāta studijas ierakstu ''[[Limited Delight]]'', ko Japānā pārdeva ar nosaukumu ''[[Up With Northern Soul]]''. Šo projektu prezentēja video singls ''[[Too Late]]''.

[[2012. gads|2012]]. gada [[februāris|februārī]] publicēts video singls ''[[Errortica]]''. Tas ir jau otrais Janas videoklips, kurš kļūst par ''The Artists Forum magazine'' mēneša video.{{nepieciešama atsauce}}

[[2014. gads|2014]]. gada 4. [[oktobris|oktobra]] [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] Jana Hermane bija deputātu kandidāts no politiskās partijas &quot;[[Latvijas Attīstībai]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fe70b5f2e249.html CVK]&lt;/ref&gt;

[[2017. gads|2017]]. gadā Jana Hermane un [[Enijs Maiks]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā.

[[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''[[Disco Discovert]]'' (2008)
[[Elektrik Elderz]] sastāvā
* ''[[Totally Unnecessary]]'' (2018)
* ''[[II]]'' (2019)
* ''[[Low Diskow Longplay]]'' (2022)

{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Dziesma
! Autori
! Ilgums
|-
| 1. || &quot;Righteous Sadness&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:59
|-
| 2. || &quot;Stray Cats&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:09
|-
| 3. || &quot;Something Was Not Right&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47
|-
| 4. || &quot;In The Mood Of Low Diskow&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:58
|-
| 5. || &quot;Sweet Clarity&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:26
|-
| 6. || &quot;Kur Tu Teci&quot; ||align=center|Trad. arr. by Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32
|-
| 7. || &quot;Boot Out&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19
|-
| 8. || &quot;Quiet Angels&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:44
|-
| 9. || &quot;Underground People In A Mainstream World&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:35
|-
| 10. || &quot;The Moon And The Sun&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann||align=center|3:18
|-
| 11. || &quot;Easy, Breezy, Beautiful&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|1:11
|-
| 12. || &quot;Low Diskow Techniquez&quot; (Part 1,2,3) ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|7:16
|-
| 13. || &quot;Arlabunakti&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:04
|}

=== Izlases ===
* ''[[The Collection 2007-2017]]'' (2017)

{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Dziesma
! Autori
! Ilgums
|-
| 1. || &quot;Playground&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:26
|-
| 2. || &quot;Too Late&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:37
|-
| 3. || &quot;Domino Princips II&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|0:36
|-
| 4. || &quot;Smoke And Flowers&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19
|-
| 5. || &quot;Revolution&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:22
|-
| 6. || &quot;1981&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54
|-
| 7. || &quot;Glitch Witch Pop&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10
|-
| 8. || &quot;Vinils Un Data&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:15
|-
| 9. || &quot;Groovy People&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16
|-
| 10. || &quot;Saules Griezhi&quot; ||align=center|Jana Hermann / Jānis Rainis ||align=center|3:45
|-
| 11. || &quot;The Main Thing&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32
|-
| 12. || &quot;Errortica (Is 'Not Erotica')&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31
|-
| 13. || &quot;I Remember&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:54
|-
| 14. || &quot;Beyond Remedy&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:26
|-
| 15. || &quot;Glamour Cool Antishock&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|4:00
|-
| 16. || &quot;Zhara&quot; ||align=center|Jana Hermann / Uncle Gena ||align=center|3:39
|-
| 17. || &quot;High And Low&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10
|-
| 18. || &quot;Kults&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:38
|-
| 19. || &quot;Karma Boyfriend&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|4:20
|-
| 20. || &quot;When I Went To Jamaica&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:57
|}

=== EP ieraksti ===
* ''[[Trilingual]]'' (2010)

{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Dziesma
! Autori
! Ilgums
|-
| 1. || &quot;Black Food&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:45
|-
| 2. || &quot;Saules Griezhi&quot; ||align=center|Jana Hermann / [[Rainis|Jānis Rainis]] ||align=center|3:45
|-
| 3. || &quot;Church Of The Modern Times&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:31
|-
| 4. || &quot;Zhara&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Uncle Gena ||align=center|3:38
|-
| 5. || &quot;1981&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54
|-
| 6. || &quot;Seryi Den&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:53
|}

* ''[[Metal Rooster]]'' (2013)

{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Dziesma
! Autori
! Ilgums
|-
| 1. || &quot;Errortica (Is &quot;Not Erotica&quot;)&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31
|-
| 2. || &quot;Beyond Remedy&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:25
|-
| 3. || &quot;Groovy People&quot; ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16
|-
| 4. || &quot;Fun Fur Funk&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47
|-
| 5. || &quot;Playground&quot; ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:25
|-
| 6. || &quot;010101&quot; ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:08
|}
* ''[[The Playlist]]'' (2015)
{| class=&quot;wikitable&quot;
!#
!Dziesma
!Autori
!Ilgums
|-
|1.
|&quot;It's About Heart&quot;
|Jana Hermann
|1:27
|-
|2.
|&quot;The Joy Of The B-Side&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:31
|-
|3.
|&quot;Neima&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:00
|-
|4.
|&quot;Glitch Witch Pop&quot;
|Jana Hermann
|3:09
|-
|5.
|&quot;High And Low&quot;
|Jana Hermann
|3:10
|-
|6.
|&quot;It's About Faith&quot;
|Jana Hermann
|2:09
|}

[[Elektrik Elderz]] sastāvā

* ''Pop Life'' (2020)
{| class=&quot;wikitable&quot;
!#
!Dziesma
!Autori
!Ilgums
|-
|1.
|&quot;Big Mistake (Intro)&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|1:02
|-
|2.
|&quot;Tikai 1 Nakc&quot;
|Enijs Maiks
|3:33
|-
|3.
|&quot;Pop Life (Out Of Community)&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|2:15
|-
|4.
|&quot;Fine Time&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:29
|-
|5.
|&quot;Peace Is Boring&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:14
|-
|6.
|&quot;Big Mistake (Outro)&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|2:43
|}

* ''Pacifik'' (2021)
{| class=&quot;wikitable&quot;
!#
!Dziesma
!Autori
!Ilgums
|-
|1.
|&quot;Pacifik&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|2:43
|-
|2.
|&quot;Broken Birdz&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|2:50
|-
|3.
|&quot;Poetik?&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:33
|-
|4.
|&quot;Troublez In Paradise&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:17
|-
|5.
|&quot;Ordinary Secretary (What She Can Do)&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:03
|-
|6.
|&quot;Pacifik Again&quot;
|Enijs Maiks / Jana Hermann
|3:07
|}

== Videoklipi ==
* ''[[Glamour Cool Antishock]]'' (2007)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=q-r1jrb3HXI Revolution]'' (2008)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=P5BNkk6VhCE Saules grieži]'' (2010)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=UDBJivereyk Errortica]'' (2012)
* ''[[Neima]]'' (2014)
* [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 ''Domino princips II''] (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)

== Ārējās saites ==
* [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa]
* ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}
* [https://archive.today/20130703050541/http://www.fhm.lv/blogojam/jana/?topic_id=169&amp;topic_page=0 FHM raksts]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jana Hermann}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Elektroniskā mūzika]]
[[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>4srzdo4610sfaqphutilshkpw9nw8gg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džemma Skulme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130494</id>
    <revision>
      <id>3675667</id>
      <parentid>3557256</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10975" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Džemma Skulme
| image = Dzhemma_Skulme.jpg
| imagesize = 
| caption = Dž. Skulme 2008. gadā «Rīgas mākslas telpā»
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1925|9|20}}
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2019|11|9|1925|9|20}}
| deathplace = 
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[glezniecība]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] &lt;br /&gt;[[Repina mākslas institūts|Repina mākslas institūtā]]
| movement = [[modernisms]]
| famous works = 
| patrons = 
| dzimums = S
| awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995); [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]] (1976), [[PSRS Valsts prēmija]] (1984), Ministru kabineta balva (2009)
}}

'''Džemma Lija Skulme''' (dzimusi {{dat|1925|9|20}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2019|11|9}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[gleznotāja]], politiķe, sabiedriskā aktīviste. Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika [[Latvijas PSR|Latvijas]] [[kultūra]]s dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas kustību]].&lt;ref name=&quot;delfi1&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/esmu-absoluti-laikmetiga-saruna-ar-dzemmu-skulmi.d?id=46481883 www.delfi.lv intervija ar Skulmi]&lt;/ref&gt; Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas [[māksla]]s attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;[http://www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/dzemma-skulme/], {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091111201523/http://www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/dzemma-skulme/ |date={{dat|2009|11|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Džemma Skulme saņēma [[Purvīša balva|Purvīša balvu]] par mūža ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=«Purvīša balvai 2019» astoņi kandidāti; balva par mūža ieguldījumu - Džemmai Skulmei |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balvai-2019-astoni-kandidati-balva-par-muza-ieguldijumu-dzemmai-skulmei.a306104/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Džemma Skulme dzimusi Rīgā 1925. gada 20. septembrī gleznotāja [[Oto Skulme]]s un tēlnieces [[Marta Skulme|Martas Skulmes]] ģimenē. [[glezniecība|Glezniecību]] apguvusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļā (beigusi 1949) un Repina mākslas institūtā (beigusi 1955). Strādājusi par dekoratoru palīgu [[Dailes teātris|Dailes]] un [[Latvijas Leļļu teātris|Valsts Leļļu teātrī]]. Ir [[Mākslinieku savienība]]s biedre no 1956. gada, bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977—1982) un priekšsēdētāja (1982—1992). 1976. gadā atzīta par [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieci]]. No 1993. gada ir Jaunrades fonda prezidente.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=165 Skulme Džemma — piedāvājumā 5 darbi — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA &quot;ANTONIJA&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu (1992), ir Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=D%C5%BEemma Skulme&amp;id=958496&amp;&amp;g=1&lt;/ref&gt; Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi ''Dr. honoris causa'' grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.&lt;ref&gt;[http://my.opera.com/sandis_reinvalds/albums/showpic.dml?album=196685&amp;picture=6353830 Sandis Reinvalds — Džemma Skulme Kariatīde Latvija.jpg&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Džemma Skulme saņēmusi &quot;Autortiesību bezgalības balvu 2017&quot; par personālizstādes &quot;Krāsas garša&quot; darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu &quot;Skice Ojāra Ābola portretam&quot;, &quot;Mēs&quot;, &quot;Studija ar Ojāru Ābolu&quot;, &quot;Pie galda&quot;, &quot;Divi&quot;, &quot;Sēdošā&quot;, &quot;Rīts&quot;, &quot;Kārtis&quot;, &quot;Atgriešanās&quot; un &quot;Antīks motīvs&quot; reproducēšanu izstāžu katalogā &quot;Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne&quot;; par gleznu &quot;Tautumeita&quot; un &quot;Abstrakta kompozīcija&quot; tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri [[Artūrs Dimiters|Artūru Dimiteru]] (1947—1953) un gleznotāju [[Ojārs Ābols|Ojāru Ābolu]] (no 1953),&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/izklaide/izklaide/smalko-aprindu-modiste-692384 Smalko aprindu modiste]&lt;/ref&gt; ir divi bērni — dēls plakātists [[Juris Dimiters]] (1947; mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja [[Marta Skulme (1962)|Marta Skulme]] (1962; mazdēls Jānis Skulme).

Pēc gūžas operācijas māksliniece pārvietojās ar grūtībām. 2019. gada 8. jūlijā sekoja kritiens un gūžas locītavas lūzums. Vēlreiz Dž. Skulme slimnīcā nonāca 21. augustā, kad savās mājās, zaudējot līdzsvaru, krita un guva traumu, un piedzīvoja jau otro operāciju ar mazliet vairāk nekā mēneša starpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/357635-sorit-mirusi-maksliniece-dzemma-skulme|title=Mirusi Dž. Skulme (jauns.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Mirusi 2019. gada 9. novembrī.

== Politiskā darbība ==
Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padome]]s deputāte.

Nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā. 1988. gadā viņa bija [[Latvijas Tautas fronte]]s veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]]. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/tautas-partijas-manifests-10031318 |title=Tautas partijas manifests  |accessdate=2013-03-07 |author= |date=1998-04-21 |work= |publisher=diena.lv||archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā.&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot; /&gt; Darbojas monumentālajā glezniecībā, [[grāmata|grāmatu]] un [[plakāts|plakātu]] mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[akrila tehnika|akrila]] un [[akvarelis|akvareļa]] tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — [[māte]]s, pūrs, [[tautasdziesma]]s, kariatīdes, [[strēlnieks|strēlnieki]] tiek tuvināti [[simbols|simbolam]] ar filozofisku vispārinājumu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

== Izstādes ==
Izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes.

=== Personālizstādes ===
Māksliniece sarīkojusi personālizstādes [[Rīga|Rīgā]] (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); [[Šveice|Šveicē]] un [[Milāna|Milānā]] (1971); [[Viļņa|Viļņā]] (1976); [[Kalē]] ([[Francija]], kopā ar O. Ābolu); [[Fredrikstāde|Fredrikstādē]] ([[Norvēģija]], 1994, 1995); [[Cēsis|Cēsīs]] (1996); [[Kijeva|Kijevā]] (1997),&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm Dzemma Skulme&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Skulmju dzimtas izstādes ===
Tikušas organizētas dzimtas izstādes [[Berlīne|Rietumberlīnē]] (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); [[Bergamo]] ([[Itālija]], 1987) un Rīgā (1998—1999).

=== Grupu izstādes ===
Regulāri piedalījusies grupu izstādēs [[Latvija|Latvijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Vācija|Vācijā]] (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991), ASV (Starptautiska mākslas izstāde ''Art Expo'' [[Čikāga|Čikāgā]], 1984).&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Grupu izstādes norisinājušās arī [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1989), [[Minhene|Minhenē]], [[Bonna|Bonnā]], [[Pitsburga|Pitsburgā]] (1993).&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

=== Darbi ===
Mākslinieces darbi atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Valsts Mākslas muzeja]], ''Zimmerly'' Mākslas muzeja ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), [[Tretjakova galerija]]s ([[Krievija]]) kolekcijā. Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un [[Dānija]]s karaliene.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

== Veltījums māksliniecei ==
1986. gadā tika uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] dokumentālā filma &quot;Džemma&quot;, veltīta māksliniecei. Tās režisore — [[Laima Žurgina]].

== Darbu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Dz Skulme.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&quot;Kāzu motīvs&quot;, [[akvarelis]], [[papīrs]], 1966.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dz Skulme1.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&quot;Latviešu godu motīvs&quot;, akvarelis, [[koks]], 1966.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dz Skulme3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&quot;Abrenes meitene&quot;, jaukta tehnika, koks, 1963.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dz Skulme2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&quot;Kāzu motīvs&quot;, jaukta tehnika, dēlis,1960. gadi.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm Biogrāfija un darbi]
* [http://mezaparks.blogspot.com/2005/12/mksliniecei-demmai-skulmei-80.html Intervija ar Džemmu Skulmi]
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=165 Biogrāfija un darbi]
* [http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293086-dzemma_skulme_pret_varu_ar_brivas_makslas_garu Džemma Skulme pret varu ar brīvas mākslas garu]

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skulme, Džemma}}
[[Kategorija:1925. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas apgabaliem]]
[[Kategorija:Latviešu sabiedriskie darbinieki]]</text>
      <sha1>oqldsb5lqgvxmvd8kcj60rfngq50eui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džūlija Robertsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130540</id>
    <revision>
      <id>3675869</id>
      <parentid>3373830</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1 teikums.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2688" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džūlija Robertsa
 | attēls                  = Julia Roberts 2011 Shankbone 3.JPG
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džūlija Robertsa 2011. gada maijā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1967|10|28}}
 | dz. vieta               = {{Vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           = 1987–pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Džūlija Fiona Robertsa''' ({{val|en|Julia Fiona Roberts}}; dzimusi {{dat|1967|10|28}} [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[aktrise]]. Viņa kļuva pazīstama pēc filmēšanās 1990. gada romantiskajā komēdijā &quot;[[Jaukā sieviete]]&quot;, filmas ieņēmumi sasniedza 464 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Par nominēšanas Amerikas Kinoakadēmijas balvām par lomām filmās ''Steel Magnolias'' (1990) un &quot;Jaukā sieviete&quot; (1991) viņa saņēma Oskaru kā labākā aktrise 2001. gadā par lomu filmā &quot;[[Ērina Brokoviča]]&quot;. Vēl ir filmējusies tādās filmās kā &quot;[[Mana labākā drauga kāzas]]&quot;, &quot;[[Mistiskā pica]]&quot;, &quot;[[Notinghilla]]&quot;, &quot;[[Bēgošā līgava]]&quot;, &quot;[[Valentīna diena (filma)|Valentīna diena]]&quot;, &quot;[[Pelikānu lieta]]&quot;, &quot;[[Oušena banda]]&quot;, &quot;[[Oušena ducis]]&quot;, kuras ir bijušas arī komerciāli veiksmīgas. 2022. gadā atveidoja galveno sieviešu lomu filmā &quot;[[Biļete uz paradīzi]]&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Robertsa, Džūlija}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Džordžijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]</text>
      <sha1>puahq5jyn3gh95a504alq99otlbwk7b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M</title>
    <ns>10</ns>
    <id>133172</id>
    <revision>
      <id>3675660</id>
      <parentid>3645490</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:47:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <comment>2 bijušās ielas +</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6107" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M
|title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu M
|titlestyle = background:#7E92A5;
|state= autocollapse

|list1style = background:#97A8B9;
|list1  = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group2 = M
|group2style = background:#97A8B9;
|list2  = 
* [[Madaru iela (Rīga)|Madaru]]
* [[Madonas iela (Rīga)|Madonas]]
* [[Magoņu iela (Rīga)|Magoņu]]
* [[Maija iela (Rīga)|Maija]]
* [[Mailes iela (Rīga)|Mailes]]
* [[Mailīšu iela (Rīga)|Mailīšu]]
* [[Maisa iela (Rīga)|Maisa]]
* [[Maiznīcas iela|Maiznīcas]]
* [[Maiznieku iela (Rīga)|Maiznieku]]
* ''[[Majoru iela|Majoru]]''
* [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu]]
* [[Makša iela|Makša]]
* [[Makšķernieku iela (Rīga)|Makšķernieku]]
* [[Malēju iela (Rīga)|Malēju]]
* [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]]
* [[Malkas iela (Rīga)|Malkas]]
* [[Māllēpju iela (Rīga)|Māllēpju]]
* [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas]]
* [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils]]
* [[Maltas iela (Rīga)|Maltas]]
* [[Maltuves iela (Rīga)|Maltuves]]
* [[Mālu iela (Rīga)|Mālu]]
* [[Mangaļsalas iela (Rīga)|Mangaļsalas]]
* [[Mangaļu prospekts]]
* [[Māras aleja]]
* [[Mārcienas iela|Mārcienas]]
* [[Margrietas iela|Margrietas]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]]
* [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes]]
* [[Marsa gatve]]
* [[Mārsila iela (Rīga)|Mārsila]]
* [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu]]
* [[Martas iela (Rīga)|Martas]]
* [[Martas Rinkas iela|Martas Rinkas]]
* [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa]]
* [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes]]
* [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]]
* [[Mastu iela (Rīga)|Mastu]]
* [[Mātera iela (Rīga)|Mātera]]
* [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa]]
* [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu]]
* [[Mazā Alūksnes iela|Mazā Alūksnes]]
* [[Mazā Bauskas iela|Mazā Bauskas]]
* [[Mazā Berģu iela|Mazā Berģu]]
* ''[[Mazā Bezdelīgu iela|Mazā Bezdelīgu]]''
* [[Mazā Bišu iela|Mazā Bišu]]
* [[Mazā Bolderājas iela|Mazā Bolderājas]]
* [[Mazā Buļļu iela|Mazā Buļļu]]
* [[Mazā Caunes iela|Mazā Caunes]]
* [[Mazā Cepļa iela|Mazā Cepļa]]
* [[Mazā Dārza iela (Rīga)|Mazā Dārza]]
* [[Mazā Jaunavu iela|Mazā Jaunavu]]
* [[Mazā Jauniela|Mazā Jauniela]]
* [[Mazā Juglas iela|Mazā Juglas]]
* [[Mazā Kaiju iela|Mazā Kaiju]]
* [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna]]
* [[Mazā Kandavas iela|Mazā Kandavas]]
* [[Mazā Kleistu|Mazā Kleistu]]
* [[Mazā Klijānu iela|Mazā Klijānu]]
* [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta]]
* [[Mazā Krūmu iela (Rīga)|Mazā Krūmu]]
* [[Mazā Kuldīgas iela|Mazā Kuldīgas]]
* [[Mazā Loka iela|Mazā Loka]]
* [[Mazā Lubānas iela|Mazā Lubānas]]
* [[Mazā Matīsa iela|Mazā Matīsa]]
* ''[[Mazā Medus iela|Mazā Medus]]''
* [[Mazā Miesnieku iela (Rīga)|Mazā Miesnieku]]
* [[Mazā Monētu iela|Mazā Monētu]]
* [[Mazā Muzeja iela (Rīga)|Mazā Muzeja]]
* [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu]]
* [[Mazā Ozolu iela (Rīga)|Mazā Ozolu]]
* [[Mazā Peitavas iela (Rīga)|Mazā Peitavas]]
* [[Mazā Piena iela (Rīga)|Mazā Piena]]
* [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazā Pils]]
* [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu]]
* [[Mazā Ropažu iela|Mazā Ropažu]]
* ''[[Mazā Salas iela|Mazā Salas]]''
* [[Mazā Skolas iela (Rīga)|Mazā Skolas]]
* [[Mazā Smilšu iela (Rīga)|Mazā Smilšu]]
* [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas]]
* [[Mazā Stērstu iela|Mazā Stērstu]]
* [[Mazā Šķērsiela (Rīga)|Mazā Šķērsiela]]
* [[Mazā Trokšņu iela|Mazā Trokšņu]]
* [[Mazā Ūdens iela|Mazā Ūdens]]
* [[Mazā Vējzaķsala (Rīga)|Mazā Vējzaķsala]]
* [[Mazā Zolitūdes iela|Mazā Zolitūdes]]
* [[Mazais Balasta dambis]]
* [[Mazirbes iela (Rīga)|Mazirbes]]
* [[Mazlēpju iela (Rīga)|Mazlēpju]]
* [[Mazsalacas iela (Rīga)|Mazsalacas]]
* [[Mazurgas iela (Rīga)|Mazurgas]]
* [[Mednieku iela (Rīga)|Mednieku]]
* [[Medņu iela (Rīga)|Medņu]]
* ''[[Medumu iela|Medumu]]''
* [[Medus iela (Rīga)|Medus]]
* [[Medzes iela (Rīga)|Medzes]]
* [[Meiju iela (Rīga)|Meiju]]
* [[Meirānu iela (Rīga)|Meirānu]]
* [[Meistaru iela (Rīga)|Meistaru]]
* [[Melderu iela (Rīga)|Melderu]]
* [[Meldru iela (Rīga)|Meldru]]
* [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas]]
* [[Mellužu iela (Rīga)|Mellužu]]
* [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]]
* [[Mēmeles iela (Rīga)|Mēmeles]]
* [[Mencu iela (Rīga)|Mencu]]
* [[Mēness iela (Rīga)|Mēness]]
* ''[[Meniķu iela|Meniķu]]''
* [[Mergupes iela (Rīga)|Mergupes]]
* [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa]]
* [[Mērnieku iela (Rīga)|Mērnieku]]
* [[Mērsraga iela (Rīga)|Mērsraga]]
* [[Meteora iela|Meteora]]
* [[Meža iela (Rīga)|Meža]]
* [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
* [[Mežapurva iela|Mežapurva]]
* [[Mežāres iela (Rīga)|Mežāres]]
* [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema]]
* [[Mežezera iela (Rīga)|Mežezera]]
* [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna]]
* [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas]]
* [[Mežnoras iela (Rīga)|Mežnoras]]
* [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes]]
* [[Mežrozīšu iela (Rīga)|Mežrozīšu]]
* [[Mežtaku iela (Rīga)|Mežtaku]]
* [[Mežvidu iela (Rīga)|Mežvidu]]
* [[Miera iela (Rīga)|Miera]]
* [[Miesnieku iela (Rīga)|Miesnieku]]
* [[Miglas iela (Rīga)|Miglas]]
* [[Mihaila Tāla iela|Mihaila Tāla]]
* [[Mīkleņu iela (Rīga)|Mīkleņu]]
* [[Mikus iela|Mikus]]
* [[Miķeļa iela (Rīga)|Miķeļa]]
* [[Mildas iela (Rīga)|Mildas]]
* [[Mīlgrāvja iela|Mīlgrāvja]]
* [[Minsterejas iela (Rīga)|Minsterejas]]
* [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|Mirdzas Ķempes]]
* [[Misas iela (Rīga)|Misas]]
* [[Monētu iela|Monētu]]
* [[Mores iela (Rīga)|Mores]]
* [[Morica iela|Morica]]
* [[Motoru iela (Rīga)|Motoru]]
* [[Mucenieku iela (Rīga)|Mucenieku]]
* [[Muitas iela (Rīga)|Muitas]]
* [[Muižas iela (Rīga)|Muižas]]
* [[Mūku iela (Rīga)|Mūku]]
* [[Mūkupurva iela (Rīga)|Mūkupurva]]
* [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]]
* [[Murdu iela (Rīga)|Murdu]]
* [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]]
* [[Murmastienes iela (Rīga)|Murmastienes]]
* [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>f89k2ehc73vk1h30rt61egsd2fet1vo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S</title>
    <ns>10</ns>
    <id>133177</id>
    <revision>
      <id>3675657</id>
      <parentid>3666353</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:46:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <comment>2 bijušās ielas +</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7283" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S
|title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu S
|titlestyle = background:#7E92A5;
|state= autocollapse

|list1style = background:#97A8B9;
|list1  = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group2 = S
|group2style = background:#97A8B9;
|list2  = 
* [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles]]
* [[Safīra iela|Safīra]]
* [[Saikavas iela|Saikavas]]
* [[Saites iela|Saites]]
* [[Saivas iela (Rīga)|Saivas]]
* [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru]]
* [[Sakas iela (Rīga)|Sakas]]
* [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas]]
* [[Salacas iela (Rīga)|Salacas]]
* [[Salamandras iela|Salamandras]]
* ''[[Salas iela (Rīga)|Salas]]''
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]]
* [[Saldus iela (Rīga)|Saldus]]
* [[Salgales iela (Rīga)|Salgales]]
* [[Salnas iela (Rīga)|Salnas]]
* [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas]]
* [[Samnera Velasa iela|Samnera Velsa]]
* [[Samu iela (Rīga)|Samu]]
* [[Sapala iela (Rīga)|Sapala]]
* [[Sapieru iela|Sapieru]]
* [[Sapņu iela (Rīga)|Sapņu]]
* [[Sāremas iela|Sāremas]]
* [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā]]
* [[Sarkandaugavas iela|Sarkandaugavas]]
* [[Sarmas iela (Rīga)|Sarmas]]
* [[Sārnates iela (Rīga)|Sārnates]]
* [[Sārtes iela (Rīga)|Sārtes]]
* [[Sāruma iela (Rīga)|Sāruma]]
* [[Satekles iela|Satekles]]
* [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes]]
* [[Sātiņu iela (Rīga)|Sātiņu]]
* [[Saukas iela (Rīga)|Saukas]]
* [[Saulcerītes iela (Rīga)|Saulcerītes]]
* [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
* [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu]]
* [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu]]
* [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes]]
* [[Saulkrastu iela (Rīga)|Saulkrastu]]
* [[Seces iela (Rīga)|Seces]]
* [[Sedas iela (Rīga)|Sedas]]
* [[Sējas iela (Rīga)|Sējas]]
* [[Sēkļu iela (Rīga)|Sēkļu]]
* [[Selgas iela (Rīga)|Selgas]]
* [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas]]
* [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils]]
* [[Senču iela (Rīga)|Senču]]
* [[Sērenes iela (Rīga)|Sērenes]]
* [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina]]
* [[Sermuliņu iela (Rīga)|Sermuliņu]]
''[[Sesavas iela (Rīga)|Sesavas]]''
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku]]
* [[Sētas iela (Rīga)|Sētas]]
* [[Sidraba iela (Rīga)|Sidraba]]
* [[Sidraburgas iela (Rīga)|Sidraburgas]]
* [[Sieksātes iela (Rīga)|Sieksātes]]
* [[Siena iela (Rīga)|Siena]]
* [[Sīgu iela (Rīga)|Sīgu]]
* [[Siguldas prospekts (Rīga)|Siguldas prospekts]]
* [[Sīkā iela (Rīga)|Sīkā]]
* [[Sila iela (Rīga)|Sila]]
* [[Silciema iela (Rīga)|Silciema]]
* [[Silenes iela (Rīga)|Silenes]]
* [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu]]
* [[Silmaču iela (Rīga)|Silmaču]]
* [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu]]
* [[Sīmaņa iela (Rīga)|Sīmaņa]]
* [[Simtgades aleja]]
* [[Sinoles iela (Rīga)|Sinoles]]
* [[Sīpeles iela (Rīga)|Sīpeles]]
* [[Sīpolu iela (Rīga)|Sīpolu]]
* [[Sitas iela|Sitas]]
* [[Skābeņu iela (Rīga)|Skābeņu]]
* [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes]]
* [[Skanstes iela|Skanstes]]
* [[Skanstnieku iela (Rīga)|Skanstnieku]]
* [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu]]
* [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu]]
* [[Skeletona iela|Skeletona]]
* [[Skodas iela|Skodas]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas]]
* [[Skrindu iela|Skrindu]]
* [[Skrīnes iela (Rīga)|Skrīnes]]
* [[Skrīveru iela (Rīga)|Skrīveru]]
* [[Skrudalienas iela (Rīga)|Skrudalienas]]
* [[Skrundas iela (Rīga)|Skrundas]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru]]
* [[Skujenes iela (Rīga)|Skujenes]]
* [[Skuju iela (Rīga)|Skuju]]
* [[Skuju skvērs (Rīga)|Skuju skvērs]]
* [[Skultes iela (Rīga)|Skultes]]
* [[Slampes iela (Rīga)|Slampes]]
* [[Slates iela (Rīga)|Slates]]
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]]
* [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju]]
* [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu]]
* [[Slimnīcas iela (Rīga)|Slimnīcas]]
* [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]]
* [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes]]
* [[Smilgu iela (Rīga)|Smilgu]]
* [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu]]
* [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu]]
* [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes]]
* [[Sniega iela (Rīga)|Sniega]]
* [[Sniķeres iela (Rīga)|Sniķeres]]
* [[Sofijas iela (Rīga)|Sofijas]]
* [[Spailes iela (Rīga)|Spailes]]
* [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu]]
* [[Spāres iela (Rīga)|Spāres]]
* [[Sparģeļu iela|Sparģeļu]]
* [[Spārnu iela (Rīga)|Spārnu]]
* [[Speķa iela (Rīga)|Speķa]]
* [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas]]
* [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru]]
* [[Spilves iela (Rīga)|Spilves]]
* [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus]]
* [[Spodras iela (Rīga)|Spodras]]
* [[Spoles iela (Rīga)|Spoles]]
* [[Sporta iela (Rīga)|Sporta]]
* [[Sprīdīša iela (Rīga)|Sprīdīša]]
* [[Sprukstes iela (Rīga)|Sprukstes]]
* [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu]]
* [[Stabules iela (Rīga)|Stabules]]
* [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga]]
* [[Stacijas iela (Rīga)|Stacijas]]
* [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona]]
* [[Stagaru iela (Rīga)|Stagaru]]
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles]]
* [[Staignāja iela (Rīga)|Staignāja]]
* [[Staipekņu iela (Rīga)|Staipekņu]]
* [[Staļģenes iela (Rīga)|Staļģenes]]
* [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas]]
* [[Staraja Rusas iela|Staraja Rusas]]
* [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu]]
* [[Starta iela (Rīga)|Starta]]
* [[Staru iela (Rīga)|Staru]]
* [[Stāvā iela (Rīga)|Stāvā]]
* [[Stāvvadu iela (Rīga)|Stāvvadu]]
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas]]
* [[Steķu iela (Rīga)|Steķu]]
* [[Stelpes iela (Rīga)|Stelpes]]
* [[Stendera iela (Rīga)|Stendera]]
* [[Stendes iela (Rīga)|Stendes]]
* [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu]]
* [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]]
* [[Stienes iela|Stienes]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu]]
* [[Stokholmas iela (Rīga)|Stokholmas]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu]]
* [[Straumes iela (Rīga)|Straumes]]
* [[Straupes iela (Rīga)|Straupes]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu]]
* [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu]]
* [[Strazdumuižas iela|Strazdumuižas]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku]]
* [[Strenču iela (Rīga)|Strenču]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu]]
* [[Struktoru iela|Struktoru]]
* [[Strupā iela|Strupā]]
* [[Struteles iela (Rīga)|Struteles]]
* [[Stūres iela (Rīga)|Stūres]]
* [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša]]
* [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu]]
* [[Subates iela (Rīga)|Subates]]
* [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus]]
* [[Suitu iela (Rīga)|Suitu]]
* [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu]]
* [[Sūnu iela (Rīga)|Sūnu]]
* [[Susējas iela (Rīga)|Susējas]]
* [[Svaru iela (Rīga)|Svaru]]
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu]]
* [[Svētes iela (Rīga)|Svētes]]
* [[Svilpes iela (Rīga)|Svilpes]]
* [[Svīteres iela|Svīteres]]

|group3 = Š
|group3style = background:#97A8B9;
|list3  = 
* [[Šalkones iela (Rīga)|Šalkones]]
* [[Šalku iela (Rīga)|Šalku]]
* [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera]]
* [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes]]
* [[Šauļu iela (Rīga)|Šauļu]]
* [[Šaurā iela (Rīga)|Šaurā]]
* [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves]]
* [[Ščecinas iela (Rīga)|Ščecinas]]
* [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu]]
* [[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]
* [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas]]
* [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu]]
* [[Šmerļa iela|Šmerļa]]

}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8cx60ry686u9qcfxe4sh79yq8b0eg9j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675658</id>
      <parentid>3675657</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:46:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7285" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S
|title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu S
|titlestyle = background:#7E92A5;
|state= autocollapse

|list1style = background:#97A8B9;
|list1  = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group2 = S
|group2style = background:#97A8B9;
|list2  = 
* [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles]]
* [[Safīra iela|Safīra]]
* [[Saikavas iela|Saikavas]]
* [[Saites iela|Saites]]
* [[Saivas iela (Rīga)|Saivas]]
* [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru]]
* [[Sakas iela (Rīga)|Sakas]]
* [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas]]
* [[Salacas iela (Rīga)|Salacas]]
* [[Salamandras iela|Salamandras]]
* ''[[Salas iela (Rīga)|Salas]]''
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]]
* [[Saldus iela (Rīga)|Saldus]]
* [[Salgales iela (Rīga)|Salgales]]
* [[Salnas iela (Rīga)|Salnas]]
* [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas]]
* [[Samnera Velasa iela|Samnera Velsa]]
* [[Samu iela (Rīga)|Samu]]
* [[Sapala iela (Rīga)|Sapala]]
* [[Sapieru iela|Sapieru]]
* [[Sapņu iela (Rīga)|Sapņu]]
* [[Sāremas iela|Sāremas]]
* [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā]]
* [[Sarkandaugavas iela|Sarkandaugavas]]
* [[Sarmas iela (Rīga)|Sarmas]]
* [[Sārnates iela (Rīga)|Sārnates]]
* [[Sārtes iela (Rīga)|Sārtes]]
* [[Sāruma iela (Rīga)|Sāruma]]
* [[Satekles iela|Satekles]]
* [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes]]
* [[Sātiņu iela (Rīga)|Sātiņu]]
* [[Saukas iela (Rīga)|Saukas]]
* [[Saulcerītes iela (Rīga)|Saulcerītes]]
* [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
* [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu]]
* [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu]]
* [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes]]
* [[Saulkrastu iela (Rīga)|Saulkrastu]]
* [[Seces iela (Rīga)|Seces]]
* [[Sedas iela (Rīga)|Sedas]]
* [[Sējas iela (Rīga)|Sējas]]
* [[Sēkļu iela (Rīga)|Sēkļu]]
* [[Selgas iela (Rīga)|Selgas]]
* [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas]]
* [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils]]
* [[Senču iela (Rīga)|Senču]]
* [[Sērenes iela (Rīga)|Sērenes]]
* [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina]]
* [[Sermuliņu iela (Rīga)|Sermuliņu]]
* ''[[Sesavas iela (Rīga)|Sesavas]]''
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku]]
* [[Sētas iela (Rīga)|Sētas]]
* [[Sidraba iela (Rīga)|Sidraba]]
* [[Sidraburgas iela (Rīga)|Sidraburgas]]
* [[Sieksātes iela (Rīga)|Sieksātes]]
* [[Siena iela (Rīga)|Siena]]
* [[Sīgu iela (Rīga)|Sīgu]]
* [[Siguldas prospekts (Rīga)|Siguldas prospekts]]
* [[Sīkā iela (Rīga)|Sīkā]]
* [[Sila iela (Rīga)|Sila]]
* [[Silciema iela (Rīga)|Silciema]]
* [[Silenes iela (Rīga)|Silenes]]
* [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu]]
* [[Silmaču iela (Rīga)|Silmaču]]
* [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu]]
* [[Sīmaņa iela (Rīga)|Sīmaņa]]
* [[Simtgades aleja]]
* [[Sinoles iela (Rīga)|Sinoles]]
* [[Sīpeles iela (Rīga)|Sīpeles]]
* [[Sīpolu iela (Rīga)|Sīpolu]]
* [[Sitas iela|Sitas]]
* [[Skābeņu iela (Rīga)|Skābeņu]]
* [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes]]
* [[Skanstes iela|Skanstes]]
* [[Skanstnieku iela (Rīga)|Skanstnieku]]
* [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu]]
* [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu]]
* [[Skeletona iela|Skeletona]]
* [[Skodas iela|Skodas]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas]]
* [[Skrindu iela|Skrindu]]
* [[Skrīnes iela (Rīga)|Skrīnes]]
* [[Skrīveru iela (Rīga)|Skrīveru]]
* [[Skrudalienas iela (Rīga)|Skrudalienas]]
* [[Skrundas iela (Rīga)|Skrundas]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru]]
* [[Skujenes iela (Rīga)|Skujenes]]
* [[Skuju iela (Rīga)|Skuju]]
* [[Skuju skvērs (Rīga)|Skuju skvērs]]
* [[Skultes iela (Rīga)|Skultes]]
* [[Slampes iela (Rīga)|Slampes]]
* [[Slates iela (Rīga)|Slates]]
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]]
* [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju]]
* [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu]]
* [[Slimnīcas iela (Rīga)|Slimnīcas]]
* [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]]
* [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes]]
* [[Smilgu iela (Rīga)|Smilgu]]
* [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu]]
* [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu]]
* [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes]]
* [[Sniega iela (Rīga)|Sniega]]
* [[Sniķeres iela (Rīga)|Sniķeres]]
* [[Sofijas iela (Rīga)|Sofijas]]
* [[Spailes iela (Rīga)|Spailes]]
* [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu]]
* [[Spāres iela (Rīga)|Spāres]]
* [[Sparģeļu iela|Sparģeļu]]
* [[Spārnu iela (Rīga)|Spārnu]]
* [[Speķa iela (Rīga)|Speķa]]
* [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas]]
* [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru]]
* [[Spilves iela (Rīga)|Spilves]]
* [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus]]
* [[Spodras iela (Rīga)|Spodras]]
* [[Spoles iela (Rīga)|Spoles]]
* [[Sporta iela (Rīga)|Sporta]]
* [[Sprīdīša iela (Rīga)|Sprīdīša]]
* [[Sprukstes iela (Rīga)|Sprukstes]]
* [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu]]
* [[Stabules iela (Rīga)|Stabules]]
* [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga]]
* [[Stacijas iela (Rīga)|Stacijas]]
* [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona]]
* [[Stagaru iela (Rīga)|Stagaru]]
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles]]
* [[Staignāja iela (Rīga)|Staignāja]]
* [[Staipekņu iela (Rīga)|Staipekņu]]
* [[Staļģenes iela (Rīga)|Staļģenes]]
* [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas]]
* [[Staraja Rusas iela|Staraja Rusas]]
* [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu]]
* [[Starta iela (Rīga)|Starta]]
* [[Staru iela (Rīga)|Staru]]
* [[Stāvā iela (Rīga)|Stāvā]]
* [[Stāvvadu iela (Rīga)|Stāvvadu]]
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas]]
* [[Steķu iela (Rīga)|Steķu]]
* [[Stelpes iela (Rīga)|Stelpes]]
* [[Stendera iela (Rīga)|Stendera]]
* [[Stendes iela (Rīga)|Stendes]]
* [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu]]
* [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]]
* [[Stienes iela|Stienes]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu]]
* [[Stokholmas iela (Rīga)|Stokholmas]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu]]
* [[Straumes iela (Rīga)|Straumes]]
* [[Straupes iela (Rīga)|Straupes]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu]]
* [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu]]
* [[Strazdumuižas iela|Strazdumuižas]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku]]
* [[Strenču iela (Rīga)|Strenču]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu]]
* [[Struktoru iela|Struktoru]]
* [[Strupā iela|Strupā]]
* [[Struteles iela (Rīga)|Struteles]]
* [[Stūres iela (Rīga)|Stūres]]
* [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša]]
* [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu]]
* [[Subates iela (Rīga)|Subates]]
* [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus]]
* [[Suitu iela (Rīga)|Suitu]]
* [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu]]
* [[Sūnu iela (Rīga)|Sūnu]]
* [[Susējas iela (Rīga)|Susējas]]
* [[Svaru iela (Rīga)|Svaru]]
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu]]
* [[Svētes iela (Rīga)|Svētes]]
* [[Svilpes iela (Rīga)|Svilpes]]
* [[Svīteres iela|Svīteres]]

|group3 = Š
|group3style = background:#97A8B9;
|list3  = 
* [[Šalkones iela (Rīga)|Šalkones]]
* [[Šalku iela (Rīga)|Šalku]]
* [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera]]
* [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes]]
* [[Šauļu iela (Rīga)|Šauļu]]
* [[Šaurā iela (Rīga)|Šaurā]]
* [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves]]
* [[Ščecinas iela (Rīga)|Ščecinas]]
* [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu]]
* [[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]
* [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas]]
* [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu]]
* [[Šmerļa iela|Šmerļa]]

}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s2n88o9m4h5cormxweuylargmmxyw5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnais janvāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>134159</id>
    <revision>
      <id>3675757</id>
      <parentid>3351943</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:38:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5974" xml:space="preserve">[[Attēls:The_tragedy_of_January_20.jpg‎|right|thumb|200px|Notikumiem veltīta pastmarka.]]
'''Melnais janvāris''' ({{val-az|Qara Yanvar}}) jeb '''Asiņainais janvāris''' ({{val-az|Qanlı Yanvar}}) bija civiliedzīvotāju slaktiņš, ko 1990. gada 20. janvārī veica [[Padomju armija]]s daļas, pārņemot varu [[Azerbaidžānas PSR]] galvaspilsētā [[Baku]].

== Iemesls ==
[[Padomju Savienība|PSRS]] centrālā vara kā iemeslu spēka pielietošanai un ārkārtas stāvokļa ieviešanai Baku u.c. Azerbaidžānas pilsētās, minēja 13.-15. janvārī notikušos grautiņus, kad [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] nacionālisti no [[Azerbaidžānas Tautas fronte]]s radikālā spārna uzbruka tur dzīvojošajiem [[armēņi]]em. Bez tam praktiski tika paralizēta vietējo padomju varas iestāžu darbība, ATF praktiski pārņemot savās rokās civilo pārvaldi. TASS izplatīja ziņojumu, ka Baku bandītiskas grupas uzbrukušas armēņu diasporas iedzīvotājiem un nogalinājuši vairākus desmitus cilvēku, tostarp arī [[krievi|krievus]].

== Notikumi ==
Laikā no 16. līdz 19. janvārim Baku pievārtē tika koncentrēta aptuveni 29 000&lt;ref&gt;[http://www.sakharov-museum.ru/publications/azrus/az_015.htm Сванте Корнелл. Конфликт в Нагорном Карабахе: динамика и перспективы решения.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vīru liela armijas operatīvā grupa. [[Kaspijas jūra]]s kara flotes kuģi bloķēja [[Baku līcis|Baku līci]]. 19. janvārī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis Baku: plkst. 19:30 tika atslēgta [[elektroenerģija]]s padeve Baku televīzijas raidītājam. Iedzīvotāji par ārkārtas stāvokli uzzināja 5:30 norīta, sākoties radio pārraidēm, kā arī no skrejlapām, ko armijas helikopteri kaisīja pār pilsētu.

Lai pārņemtu varu pilsētā, naktī no 19. uz 20. janvāri sākās armijas uzbrukums — operācija &quot;Trieciens&quot; (''Удар'') — no ziemeļiem pilsētā ielauzās Tulas gaisa desanta divīzijas daļas pulkveža [[Aleksandrs Ļebeds|Aleksandra Ļebeda]] (''А. Лебедь'') vadībā, no dienvidiem iebrukumu vadīja apakšpulkvedis J. Naumovs (''Ю. Наумов''). No lidostas uzbrukumu uzsāka tur jau 16. janvārī ieradusies PSRS Iekšlietu karaspēka īpašo uzdevumu vienība, kas vairākos bruņutransportieros lauzās uz Baku centru, pa ceļam izārdot un vietām uzspridzinot uz ātru roku ATF aktīvistu izveidotās [[barikādes]]. Ielauzušies pilsētā, karavīri atklāja uguni pa apgaismotajiem logiem, garāmgājējiem un stihiski izveidoto Tautas frontes pretestību. Daudzi tika nogalināti savos dzīvokļos, arī bērni. Uz ielām cilvēki lūdza kareivjus nešaut un stājās tankiem pretī, bet tie neapstājās, kāpurķēdēm samaļot visus, kas gadījās ceļā.&lt;ref&gt;[http://diena.lv/lat/tautas_balss/rakstisim_latvijas_vesturi/kapurkedes-parverta-cilvekus-placenos-atceroties-1989-gadu Māra Miķelsone. Kāpurķēdes pārvērta cilvēkus plāceņos (1989.gadu atceroties). // Diena. 11.08.2008.]&lt;/ref&gt; Dažu stundu laikā armija ieņēma Azerbaidžānas Augstākās padomes ēku, Ministru padomi, telecentru un radio. Pret rītu Īpašo uzdevumu vienības kaujinieki devās atpakaļ uz lidostu, bet viņu vietā stājās regulārās armijas daļas. 

Pēc Azerbaidžānas Tautas frontes ziņām, šajā naktī tika nogalināti 186 mierīgie iedzīvotāji un Baku milicijas darbinieki, vairāk nekā 600 cilvēki ievainoti. [[TASS]] ziņoja par bandītu uzbrukumiem armijai, kurai nācies aizstāvēties. Baku morgi bija tā pārpildīti, ka mirušie tika guldīti uz grīdas, gandrīz visi nogalinātie bija nošauti no muguras.

Armija tika izvietota visos pilsētas stratēģiskajos punktos, tostarp pie Augstākās Padomes. Republikā tika noteikta [[komandanta stunda]], vietām izcēlās apšaudes, jo kareivji bija brīdināti par potenciāliem bandītiem un šāva uz visiem, kuri šķita aizdomīgi. Pēdējais upuris tika nošauts 23. janvārī.

Februāra sākumā nogalinātos Baku iedzīvotājus guldīja kopīgā kapā. Attēlu autori Didzis Sedlenieks un Edvīns Kamoliņš.

&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Baku_1990_january_09.jpg|bruņumašīna pie Augstākās Padomes
Attēls:Baku_1990_january_10.jpg|bruņumašīna pie Augstākās Padomes
Attēls:Baku_1990_january_11.jpg|bruņumašīna pie Augstākās Padomes
Attēls:Baku_1990_january_12.jpg|kareivji
Attēls:Baku_1990_january_07.jpg|pēc sadursmes ar bruņumašīnu
Attēls:Baku_1990_january_08.jpg|barikādes
Attēls:Baku_1990_january_01.jpg|upuris
Attēls:Baku_1990_january_02.jpg|Ievainotais slimnīcā - raksturīgs ievainojums mugurā
Attēls:Baku_1990_january_03.jpg|Ievainotais slimnīcā
Attēls:Baku_1990_january_05.jpg|upuri morgā uz grīdas
Attēls:Baku_1990_january_06.jpg|upuris, kam pārbraukušas pāri tanka kāpurķēdes
Attēls:Baku_1990_january_18.jpg|upuru bēres
Attēls:Baku_1990_january_16.jpg|upuru bēres
Attēls:Baku_1990_january_13.jpg|upuru bēres
Attēls:Baku_1990_january_21.jpg|upuru bēres
Attēls:Baku_1990_january_17.jpg|kādas ģimenes kaps
Attēls:Baku_1990_january_20.jpg|kaps
Attēls:Baku_1990_january_19.jpg|masu kaps
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/in_depth/newsid_4664000/4664799.stm 1988-1990 г.г. Азербайджанская трагедия. Глава 6. // Том де Ваал. Черный сад.]
* [https://web.archive.org/web/20101213113658/http://www.sultanov.azeriland.com/impery/impery_1/page_05.html Кровавый горбачевский удар по Баку 20 января 1990 года.]
* [http://militera.lib.ru/memo/russian/lebed_ai/19.html Лебедь А. И. За державу обидно… Чёрный январь в Баку. - Мемуары]


{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS sabrukums]]
[[Kategorija:Baku vēsture]]
[[Kategorija:1990. gads]]</text>
      <sha1>puhw4y68573k3vv7j6cez89t6v80vox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145202</id>
    <revision>
      <id>3675906</id>
      <parentid>3660653</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:18:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sebastian Wallroth</username>
        <id>21521</id>
      </contributor>
      <comment>Elgin Baylor Night program-(cropped).jpg</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72481" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|2021. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2021. gads Latvijā}}
{{Gads|2021}}
{{Gada citi notikumi|2021}}
{{Gads citos kalendāros|2021}}
'''2021. gads''' ({{Rom sk gadam|2021}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. Tas bija mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 21. gads, kā arī 1. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.

2021. gadā tika rīkoti lielākie pasākumi, kas sākotnēji tika plānoti 2020. gadā, tostarp [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]] un ''[[Expo 2020]]'', kas tika atlikti vai atcelti [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.

[[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludināja 2021. gadu par Starptautisko miera un uzticības gadu,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/en/A/RES/73/338|title=International Year of Peace and Trust|website=United Nations|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20191228172914/https://undocs.org/en/A/RES/73/338|archive-date=December 28, 2019|access-date=February 15, 2020}}&lt;/ref&gt; Starptautisko ilgtspējīgai attīstībai radošās ekonomikas gadu,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/74/198|title=International Year of Creative Economy for Sustainable Development|website=United Nations|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200215225511/https://undocs.org/A/RES/74/198|archive-date=February 15, 2020|access-date=February 15, 2020}}&lt;/ref&gt; Starptautisko [[auglis|augļu]] un [[dārzenis|dārzeņu]] gadu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/74/244|title=International Year of Fruits and Vegetables|website=United Nations|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200215225508/https://undocs.org/A/RES/74/244|archive-date=February 15, 2020|access-date=February 15, 2020}}&lt;/ref&gt; un Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ilo.org/global/about-the-ilo/newsroom/news/WCMS_713925/lang--en/index.htm|title=2021 declared International Year for the Elimination of Child Labour|website=International Labour Organization|language=en|access-date=November 27, 2020}}&lt;/ref&gt;

[[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīca]] pasludināja 2021. gadu par [[Svētais Jāzeps|Svētā Jāzepa]] gadu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2020-12-08|title=Pope Francis proclaims “Year of St Joseph” - Vatican News|url=https://www.vaticannews.va/en/pope/news/2020-12/pope-francis-proclaims-year-of-st-joseph.html|access-date=2021-02-25|website=www.vaticannews.va|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}}:
** [[Portugāle]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti;&lt;ref name=&quot;thegurdian&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2021/jan/01/new-year-new-uncertainty-the-big-events-due-in-2021|title=New year, new uncertainty: the big events due in 2021|first=Richard|last=Nelsson|work=theguardian.com|publisher=The Guardian|date=1 January 2021|accessdate=2 January 2021}}&lt;/ref&gt;
** stājās spēkā [[Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona]].
* {{dat||1|4|n}}:
** Apvienotās Karalistes tiesa atteicās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izdot [[Džūljans Asānžs|Džūljanu Asānžu]], savukārt [[Meksika]] viņam piedāvā politisko patvērumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.dw.com/en/uk-judge-blocks-julian-assange-extradition/a-56122295 |title=UK judge blocks Julian Assange extradition |website=DW |date=4 January 2021 |accessdate=4 January 2021}}&lt;/ref&gt;
** [[Katara]] un [[Saūda Arābija]] atkal atvēra savstarpējo robežu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/01/04/world/qatar-and-saudi-arabia-reopen-airspace-intl/index.html|website=CNN|date=January 5, 2021|title=Saudi Arabia and Qatar agree to reopen airspace and maritime borders}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|6|n}} — pēc [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] atbalstītāju mītiņa pie [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolija]] daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/01/06/politics/ossoff-perdue-georgia-election-news/index.html |last=Rogers |first=Alex |title=Democrats to take Senate as Ossoff wins runoff, CNN projects |website=CNN |date=6 January 2021 |accessdate=6 January 2021}}&lt;/ref&gt; nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/dc-md-va/2021/01/06/dc-protests-trump-rally-live-updates/ |title=Woman dies after shooting in U.S. Capitol; D.C. National Guard activated after mob breaches building |website=The Washington Post |date=6 January 2021 |accessdate=6 January 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|7|n}}:
** [[Īlons Masks]] kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2021/01/07/investing/elon-musk-jeff-bezos-richest-person/index.html |last=Isidore |first=Chris |website=CNN |title=Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person |date=7 January 2021 |accessdate=8 January 2021}}&lt;/ref&gt;
** [[Irāka]] izdeva aresta orderi Donaldam Trampam par [[Kāsems Soleimānī|Kāsema Soleimānī]] slepkavību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.usnews.com/news/us/articles/2021-01-07/iraq-court-issues-arrest-warrant-against-trump-for-murder |title=Iraq Issues Arrest Warrant for Trump Over Soleimani Killing |website=US News |date=7 January 2021 |accessdate=8 January 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|8|n}} — ''[[Bitcoin]]'' cena sasniedza {{sk|41973}} ASV dolāru.
* {{dat||1|10|n}}:
** [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Sadirs Džaparovs]], un referendums par konstitūcijas reformu, kurā tika atbalstīta prezidentālas republikas valdības forma.
** [[Kims Čonins]] tika ievēlēts par [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] valdošās [[Korejas Strādnieku partija]]s ģenerālsekretāru, mantojot titulu no sava nelaiķa tēva [[Kims Čenirs|Kima Čenira]], kurš nomira 2011. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-northkorea-politics/north-korea-says-leader-kim-elected-as-general-secretary-of-ruling-party-kcna-idUSKBN29F0OD|title=Mixed signals for North Korean leader's sister as Kim seeks to cement power|work=Reuters|author=Hyonhee Shin|date=2021-01-11}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|11|n}} — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|90000000}}.
* {{dat||1|13|n}}:
** Igaunijas premjerministrs [[Jiri Ratass]] paziņoja par atkāpšanos no amata.
** [[ASV Pārstāvju palāta]] nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu; Tramps bija pirmais [[ASV prezidents]], par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Zurcher|first1=Anthony|date=January 13, 2021|title=Trump impeached for 'inciting' US Capitol riot|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55656385|access-date=January 13, 2021|website=BBC}}&lt;/ref&gt;
** Francijas pilsētā [[Liona|Lionā]] pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Double greffe des bras et des épaules à Lyon, une première mondiale|url=https://www.sciencesetavenir.fr/sante/os-et-muscles/double-greffe-du-bras-et-des-epaules-a-lyon-une-premiere-mondiale_150843|access-date=2021-01-24|website=Sciences et Avenir|language=fr}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|15|n}}:
** pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza {{sk|2000000}}, to skaitā ASV — 400 tūkstošus;
** [[Krievija]] paziņoja, ka izstāsies no [[Atvērto debesu līgums|Atvērto debesu līguma]];
** [[Marks Rite|Marka Rites]] vadītā [[Nīderlande]]s Ministru Padome atkāpās pēc bērnu labklājības krāpšanas skandāla.
* {{dat||1|20|n}}:
** [[Džo Baidens]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]]; pirmajā prezidentūras dienā Baidens atcēla vairākus strīdīgākos Trampa rīkojumus: ASV izstāšanos no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]] par klimata pārmaiņām, ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s, sienas celšanu uz robežas ar Meksiku, naftas vada ''[[Keystone XL]]'' būvēšanu u. c.
** [[Kamala Herisa]] kļuva par pirmo sievieti, kas iecelta [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] amatā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kamala Harris becomes first female, first black and first Asian-American VP|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55738741|access-date=2021-01-22|website=BBC News|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|21|n}}:
** Mongolijas premjerministrs [[Uhnaagijins Hurelsuhs]] pēc protestiem atkāpās no amata;
** Kanādas ģenerālgubernatore [[Žilija Pajeta]] atkāpās no amata pēc skandāla par toksiskas darba vides radīšanu viņas birojā; viņas vietā par administratoru iecelts [[Ričards Vāgners]].
* {{dat||1|24|n}} — par Portugāles prezidentu atkārtoti ievēlēts [[Marselu Rebelu de Souza]].
* {{dat||1|25|n}} — pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 100 miljonus.
* {{dat||1|26|n}}:
** par Igaunijas premjerministri kļuva [[Kaja Kallasa]], nomainot [[Jiri Ratass|Jiri Ratasu]]
** Itālijas premjerministrs [[Džuzepe Konte]] paziņoja par atkāpšanos no amata.
* {{dat||1|29|n}} — [[Eiropas Zāļu aģentūra]] apstiprināja ''[[AstraZeneca]]'' vakcīnas izmantošanu pret COVID-19.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina 'AstraZeneca' vakcīnas izmantošanu |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/eiropas-zalu-agentura-apstiprina-astrazeneca-vakcinas-izmantosanu.d?id=52887723 |access-date=2021. gada 29. janvāris |website=Delfi}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|1|n}}:
** [[Mjanma]]s bruņotie spēki veica valsts apvērsumu; aizturēts valsts prezidents [[Vins Mjins]], kā arī valdības vadītāja [[Auna Sana Su Či]].
** [[Kosova]] oficiāli nostiprināja diplomātiskās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] un paziņoja par vēstniecības atvēršanu [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/kosovo-formally-establishes-ties-with-israel-to-open-embassy-in-jerusalem/31079492.html|title=Kosovo Formally Establishes Ties With Israel, To Open Embassy In Jerusalem |date=1 February 2021|accessdate=3 February 2021|work=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]}}&lt;/ref&gt;
** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 100 miljonus
* {{dat||2|2|n}} — [[Džefs Beizoss]] paziņoja, ka 2021. gadā atkāpsies no ''[[Amazon]]'' izpilddirektora amata.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Haselton|first=Todd|date=2021-02-02|title=Jeff Bezos to step down as Amazon CEO, Andy Jassy to take over in Q3|url=https://www.cnbc.com/2021/02/02/jeff-bezos-to-step-down-as-amazon-ceo-andy-jassy-to-take-over-in-q3.html|access-date=2021-02-03|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|3|n}} — [[Kanāda]] kļuva par pirmo valsti, kas teroristisko organizāciju sarakstā ierakstīja ''[[Proud Boys]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Proud Boys among 13 groups added to Canada’s list of terrorist groups |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-proud-boys-among-13-groups-added-to-canadas-list-of-terrorist-groups/ |work=The Globe and Mail |access-date=3 February 2021 |date=3 February 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|4|n}} — [[Džo Baidens]] paziņoja, ka ASV pārtrauks ieroču piegādi [[Saūda Arābija]]i un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] to izmantošanai [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Doucet|first=Lyse|date=|title=Yemen war: Joe Biden ends support for operations in foreign policy reset|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-55941588|access-date=February 4, 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|9|n}} — Apvienoto Arābu Emirātu zonde ''[[Al Amal]]'' iegāja Marsa orbītā, kļūstot par arābu pasaules pirmo kosmisko aparātu, kas sasniedzis citu planētu.
* {{dat||2|13|n}}:
** par Itālijas premjerministru kļuva [[Mario Dragi]].
** [[ASV Senāts]] attaisnoja [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] impīčmenta prāvā.
* {{dat||2|18|n}}:
** ''[[Mars 2020]]'': uz Marsa virsmas nosēdās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] pašgājējs [[Perseverence (pašgājējs)|''Perseverence'']] un helikopters [[Ingenuity (helikopters)|''Ingenuity'']];&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/news/live/mars-perseverance-rover-updates|title=NASA's Mars 2020 Perseverance rover mission: Live updates|first=Chelsea|last=Gohd|work=space.com|date=3 November 2020|accessdate=2 January 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/press-release/touchdown-nasas-mars-perseverance-rover-safely-lands-on-red-planet|title=Touchdown! NASA's Mars Perseverance Rover Safely Lands on Red Planet|publisher=NASA}}&lt;/ref&gt;
** [[Gruzija]]s premjerministrs [[Giorgi Gaharia]] paziņoja par atkāpšanos no amata, par premjerministra pienākumu izpildītāju kļuva [[Maia Ckitišvili]].
* {{dat||2|19|n}} — ASV 107 dienas pēc izstāšanās atkal pievienojās [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=19 February 2021|title=US makes official return to Paris climate pact | url=https://www.theguardian.com/environment/2021/feb/19/us-official-return-paris-climate-pact |work=The Guardian|access-date=19 February 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|20|n}} — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 200 miljonus.
* {{dat||2|22|n}} — par Gruzijas premjerministru kļuva [[Irakli Garibašvili]].
* {{dat||2|25|n}}:
** pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 2,5 miljonus.
** [[Armēnija]]s bruņotie spēki aicināja premjerministru [[Nikols Pašinjans|Nikolu Pašinjanu]] atkāpties no amata. Savukārt Pašinjanu apvainoja bruņotos spēkus valsts apvērsuma mēģinājumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Child|first=David|date=February 25, 2021|title=Protests rock Armenia as PM slams ‘coup’ attempt: Live updates|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/2/25/armenia-pm-accuses-top-military-of-coup-attempt-live-updates|website=[[Al Jazeera]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=February 25, 2021|title=Armenia PM Nikol Pashinyan accuses army of attempted coup|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-56194421|website=[[BBC]]}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|26|n}} — [[Nigērija|Nigērijā]] no Zamfaras štata skolas neidentificētas bruņotas personas nolaupījušas 279 skolnieces.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nigeria's Zamfara school abduction: More than 300 Nigerian girls missing |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-56188727 |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2021|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Visas meitenes tika atbrīvotas 2. martā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|date=March 2, 2021|title=Nigeria school abduction: Hundreds of girls released by gunmen |work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-56249626|access-date=March 2, 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — Parīzes tiesa Francijas eksprezidentu [[Nikolā Sarkozī]] atzina par vainīgu korupcijā un piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, divus no tiem nosacīti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|date=2021-03-01|title=Sarkozy: Former French president sentenced to jail for corruption|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-56237818|access-date=2021-03-01}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|6|n}} — [[Romas pāvests]] [[Francisks]] [[Nedžefa|Nedžefā]] tikās ar [[lielajatolla|lielajatollu]] [[Ali Sistani]]. Tā bija vēsturiski pirmā Romas pāvesta un lielajatollas tikšanās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/middle-east-islamic-state-group-ali-al-sistani-pope-francis-iraq-f95098b179f6a82157e87a7cb6cc0c3d|title=Pope, top Iraq Shiite cleric deliver message of coexistence|date=6 March 2021|accessdate=13 March 2021|work=Associated Press}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|7|n}} — [[Šveice]], pievienojoties [[Austrija]]i, [[Dānija]]i, [[Francija]]i, [[Beļģija]]i, [[Latvija]]i un [[Bulgārija]]i, kļuva par septīto valsti Eiropā, kurā aizliedza publiski valkāt [[burka (apģērbs)|burku]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2021/mar/07/switzerland-on-course-to-ban-wearing-of-burqa-and-niqab-in-public-places|title=Switzerland to ban wearing of burqa and niqab in public places|date=7 March 2021|website=the Guardian}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.news18.com/news/buzz/switzerland-bans-burqa-heres-list-of-nations-that-have-made-face-coverings-in-public-an-offense-3510107.html |title=Switzerland Bans Burqa, Here's List of Nations that have Made Face Coverings in Public an Offense |work=News18 |date=8 March 2021 |access-date=9 March 2021 }}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|17|n}} — nomira [[Tanzānija]]s prezidents [[Džons Magufuli]]; prezidenta amatu pārņēma viceprezidente [[Samia Suluhu]].
* {{dat||3|20|n}} — Turcijas prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] ar oficiālu valdības laikrakstā publicēto prezidenta dekrētu paziņoja par savas valsts izstāšanos no [[Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu|Stambulas konvencijas]]. [[Turcija]] kļuva par pirmo valsti, kas no tās izstājusies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Official Gazette of Turkey |url=https://www.resmigazete.gov.tr/eskiler/2021/03/20210320-49.pdf |access-date=20 March 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|23|n}} — [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] uz sēkļa uzskrēja un [[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|kuģu ceļu nosprostoja]] viens no lielākajiem [[konteinerkuģis|konteinerkuģiem]] pasaulē — ''[[Ever Given]]''. Šis notikums izraisīja ievērojamus traucējumus pasaules tirdzniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-56522178|title=Suez Canal: Owner of cargo ship blocking waterway apologises|publisher=BBC News|date=March 25, 2021|access-date=March 25, 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|25|n}} — COVID-19 pandēmija: vakcināciju skaits pasaulē pārsniedza 500 miljonus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2021/world/covid-vaccinations-tracker.html|title=Tracking Coronavirus Vaccinations Around the World|work=The New York Times|access-date=9 March 2021|date=9 March 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|29|n}} — [[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums]]: kuģi ''Ever Given'' izdevās novilkt no sēkļa Suecas kanālā.

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — par [[Slovākija]]s premjerministru kļuva [[Eduards Hegers]], nomainot [[Igors Matovičs|Igoru Matoviču]].
* {{dat||4|2|n}} — [[Krievija]] brīdināja, ka [[NATO]] karaspēka sūtīšana uz [[Ukraina|Ukrainu]] radīs turpmāku spriedzi, tā reaģējot uz NATO izteiktajām bažām par plašu Krievijas militāro spēku izvietošanu pie Ukrainas robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kremlin says that any NATO troop deployment to Ukraine would raise tensions|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-russia-kremlin/kremlin-says-that-any-nato-troop-deployment-to-ukraine-would-raise-tensions-idUSKBN2BP0O6|website=reuters.com|date=April 2, 2021|access-date=April 3, 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|4|n}} — [[Bulgārija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu (25,7 %) ieguva partiju GERB un SDS koalīcija.
* {{dat||4|5|n}} — par [[Vjetnama]]s prezidentu kļuva premjerministrs [[Ngujens Suans Fuks]], nomainot [[Ngujens Fu Trongs|Ngujenu Fu Trongu]]; par premjerministru kļuva [[Fams Mins Čins]].
* {{dat||4|11|n}} — [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] referendumā tika atbalstīta jaunā konstitūcija.
* {{dat||4|17|n}}:
** pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 3 miljonus;
** [[Čehija]]s valdība paziņoja, ka Krievijas drošības dienests ir atbildīgs par divu munīcijas noliktavu sprādzieniem 2014. gadā; pēc tam tika izraidīti 18 Krievijas diplomāti un iespējamie spiegi.
* {{dat||4|19|n}}:
** ''[[Mars 2020]]'': helikopters ''[[Ingenuity]]'' pirmoreiz pacēlās no Marsa virsmas.
** [[Rauls Kastro]] atkāpās no [[Kubas komunistiskā partija|Kubas komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra amata, izbeidzot vairāk nekā 62 gadus ilgu [[Fidels Kastro|brāļu Kastro]] valdīšanu [[Kuba|Kubā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/live-and-location-services/events/raul-castro-cuba|title=Raul Castro expected to step down|agency=Associated Press|access-date=17 November 2020}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|20|n}} — sadursmēs ar nemiernieku spēkiem tika nogalināts [[Čada]]s prezidents [[Idriss Debī]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chad's President Idriss Déby dies 'in clashes with rebels'|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-56815708|website=bbc.com|access-date=2021-04-20}}&lt;/ref&gt; pēc tam tika apturēta valsts konstitūcijas darbība un izveidota pārejas militārā padome, kas 18 mēnešus valdītu valstī.
* {{dat||4|21|n}} — COVID-19 pandēmija: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, [[Indija]] ziņoja par {{sk|315000}} inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim.
* {{dat||4|24|n}} — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcināciju skaits pārsniedza 1 miljardu; puse no šīm devām tika ievadītas trijās valstīs (ASV, Ķīnā un Indijā).
* {{dat||4|25|n}}:
** [[Albānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā [[Albānijas Sociālistu partija|Sociālistu partija]].
** robežu strīdā starp [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] vismaz 55 cilvēki gāja bojā un gandrīz {{sk|50000}} iedzīvotāji tika pārvietoti.
* {{dat||4|29|n}}:
** pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 150 miljonus;
** [[Ķīna|Ķīnā]] tika palaists orbitālās stacijas ''[[Tiangong (orbitālā stacija)|Tiangong]]'' pirmais modulis ''[[Tianhe]]''.

=== Maijs ===
* {{dat||5|3|n}} — [[Mehiko]] sabrūkot metro posmam, vismaz 25 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 70 ievainoti;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/notas/2021/05/04/politica/ya-son-25-los-muertos-por-el-accidente-del-metro/|trans-title=There are already 25 deaths due to the collapse of the Metro|title=Ya son 25 muertos por el desplome del Metro|work=[[La Jornada]]|first=Laura Cecilia|last=Gómez Flores|date=4 May 2021|access-date=9 May 2021|language=es|location=Mexico City}}&lt;/ref&gt; tā bija nāvējošākā metro katastrofa pēdējo gandrīz 50 gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first1=Patrick J.|last1=McDonnell|first2=Kate|last2=Linthicum|first3=Cecilia|last3=Sánchez|title=In Mexico, a deadly train wreck that many saw coming|date=4 May 2021|newspaper=[[Los Angeles Times]]|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2021-05-03/mexico-city-metro-overpass-collapses-onto-road-13-dead|access-date=9 May 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||5|7|n}} — kiberuzbrukumā cieta ASV lielākā naftas produktu cauruļvadu operatora ''[[Colonial Pipeline]]'' datorsistēmas, paralizējot cauruļvadu darbību; lai atbloķētu sistēmas, grupējumam ''Darkside'' tika samaksāta 4,4 miljonus dolāru liela izpirkuma maksa.
* {{dat||5|8|n}} — [[Afganistāna]]s galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] pie skolas tika uzspridzināta automašīna, nogalinot 85 un ievainojot vairāk nekā 165 cilvēkus, tostarp skolēnus.&lt;ref name=&quot;aljazeera.com8May2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/5/8/blasts-kill-dozens-near-school-in-afghan-capital-kabul|title=Blasts kill dozens near school in Afghan capital Kabul|publisher=[[Al Jazeera|Al Jazeera English]]|date=8 May 2021|accessdate=8 May 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||5|21|n}} — [[Rīga|Rīgā]] sākās [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
* [[18. maijs|18.]]—{{dat||5|22|n}} — [[Roterdama|Roterdamā]] notika [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'' no [[Itālija]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|date=May 16, 2020|website=eurovision.tv|access-date=May 29, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Dates for Eurovision 2021 announced|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|date=15 June 2020|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|access-date=15 June 2020}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||5|23|n}} — [[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojuma 4978]] lidmašīna piespiedu kārtā tika nosēdināta [[Minskas Nacionālā lidosta|Minskas Nacionālajā lidostā]], kur vienu no tās pasažieriem — baltkrievu opozicionāru un žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja [[Baltkrievija]]s kriminālpolicija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=2021-06-04|title=Belarus Ryanair flight diverted: Passengers describe panic on board|language=en-GB|work=bbc|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-57180275}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|n}} — dažādās Eiropas pilsētās sākās [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], kas noritēja līdz {{dat||7|11|d|bez}};&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=EURO 2020: All you need to know about the tournament|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/0255-0d9f2f2c93bf-ad932fd5ee55-1000--euro-2020-all-you-need-to-know-about-the-tournament/|date=March 17, 2020|website=UEFA.com|language=en|access-date=May 29, 2020}}&lt;/ref&gt; par uzvarētājiem kļuva [[Itālijas futbola izlase]].
* {{dat||6|13|n}}:
** [[Brazīlija|Brazīlijā]] sākās ''[[2021. gada Copa América|Copa América]]'', kas norisinājās līdz {{dat||7|10|d|bez}};&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://copaamerica.com/en/ |title=CONMEBOL Copa America 2021 |work=CONMEBOL.com |publisher=Confederación Americana de Fútbol |date=13 June 2021 |access-date=13 June 2021}}&lt;/ref&gt; par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=11 July 2021|title=Copa America 2021 Final Highlights: Argentina beat Brazil 1-0, Messi wins first senior International trophy|url=https://indianexpress.com/article/sports/football/copa-america-2021-final-live-score-argentina-vs-brazil-live-score-streaming-7398292/|access-date=11 July 2021|website=The Indian Express}}&lt;/ref&gt;
** visilgāk amatā esošais [[Izraēlas premjerministrs]] [[Benjamins Netanjahu]] tika atbrīvots no amata; [[Naftali Benets]] tika ievēlēts par jauno Izraēlas premjerministru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Netanyahu out as new Israeli government approved |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-57462470 |access-date=13 June 2021 |work=BBC}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|10|n}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kauss]], kas norisinājās līdz {{dat||8|1|d|bez}}; par uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Concacaf announces host cities and stadiums for 2021 Gold Cup|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-announces-host-cities-and-stadiums-for-2021-gold-cup/|publisher=CONCACAF|access-date=22 April 2021}}&lt;/ref&gt;
* [[13. jūlijs]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Šers Bahadurs Deuba]], nomainot [[Khadga Prasads Šarma Oli|Khadgu Prasadu Šarmu Oli]].
* {{dat||7|15|n}} — spēcīgos lietus izraisītos [[plūdi|plūdos]] [[Vācija]]s un [[Beļģija]]s pierobežā gāja bojā vairāk nekā 170 cilvēku, un simtiem cilvēku pazuda bez vēsts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=2021-07-16|title=Germany floods: At least 80 people die, houndreds are unaccounted for|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-57858829|access-date=2021-07-16}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|20|n}}:
** ASV uzņēmums ''[[Blue Origin]]'' veica atkārtoti lietojamas suborbitālās ''[[New Shepard]]'' raķetes un kapsulas pirmo izmēģinājuma lidojumu ar cilvēkiem, nogādāja kosmosā četrus apkalpes locekļus: ''Blue Origin'' dibinātāju [[Džefs Beizoss|Džefu Beizosu]], Bezosa brāli Marku, 18 gadus veco [[Olivers Dēmens|Oliveru Dēmenu]], kurš kļuva par jaunāko cilvēku, kurš devies kosmosā, un 82 gadus veco astronauti [[Volija Fanka|Voliju Fanku]], kura kļuva par vecāko cilvēku, kurš devies kosmosā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Jeff Bezos launches to space aboard New Shepard rocket ship|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-57849364|website=BBC News|date=July 20, 2021|access-date=July 20, 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Replay - New Shepard First Human Flight|url=https://www.youtube.com/watch?v=tMHhXzpwupU|website=YouTube|date=July 20, 2021|access-date=July 20, 2021}}&lt;/ref&gt;
** lietus izraisītajos plūdos [[Ķīna]]s pielsētā [[Džendžou]] bojā gāja 12 cilvēki un vairāki tūkstoši iedzīvotāju evakuēti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=2021-07-21|title=Zhengzhou: 12 dead and thousands evacuated in China floods|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-china-57861067|access-date=2021-07-21}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|21|n}} — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] piešķīra [[Brisbena]]i tiesības rīkot [[2032. gada vasaras olimpiskās spēles]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2021-07-21|title=IOC elects Brisbane 2032 as Olympic and Paralympic host - Olympic News|url=https://olympics.com/ioc/news/ioc-elects-brisbane-2032-as-olympic-and-paralympic-host|access-date=2021-07-21|website=International Olympic Committee|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|23|n}} — [[Tokija|Tokijā]] atklāja pārceltās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]], kas noritēja līdz {{dat||8|8|d||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/olimpiskas-speles-tokija-2020/|title=Olimpiskās spēles - Tokija 2020|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|25|n}} — [[Tunisija]]s prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tunisia's PM sacked after violent Covid protests |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-57958555 |website=BBC Sport |access-date=27 July 2021 |date=26 July 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Tunisija pēc premjera atlaišanas un parlamenta darba apturēšanas nonākusi konstitucionālā krīzē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tunisija-pec-premjera-atlaisanas-un-parlamenta-darba-apturesanas-nonakusi-konstitucionala-krize.a414378/ |accessdate={{dat|2021|7|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* {{dat||8|4|n}} — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskās spēles]]: baltkrievu vieglatlēte [[Kristīna Cimanouska]] saņēma politisko patvērumu [[Polija|Polijā]], uz kurieni devās ar viņai piešķirto humanitāro vīzu, pēc [[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja]]s lēmuma iekļaut sportisti 4x400 metru stafetes sastāvā bez viņas piekrišanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2021-08-04|title=Belarus sprinter leaves Tokyo on flight to Vienna after seeking refuge|url=http://www.theguardian.com/world/2021/aug/04/belarus-sprinter-krystsina-tsimanouskaya-poland|access-date=2021-08-04|website=The Guardian}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||8|15|n}}:
** ''[[Taliban]]'' ieņēma [[Kabula|Kabulu]]; drīz vien arī pārējā [[Afganistāna]]s teritorija nonāca ''Taliban'' kontrolē, izņemot Pandžeras provinci.
** pēc 25 gadu pastāvēšanas ''[[Microsoft]]'' korporācija pārtrauca savas tīmekļa pārlūkprogrammas ''[[Internet Explorer]]'' atbalstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lifecycle FAQ - Internet Explorer and Microsoft Edge|url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/faq/internet-explorer-microsoft-edge|access-date=2021-07-10|website=docs.microsoft.com|language=en-us}}&lt;/ref&gt;
* no {{dat||8|24|ģ}} līdz {{dat||9|5|d}} — norisinājās [[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||8|30|n}} — caur Kabulas Starptautisko lidostu Afganistānu atstāja pēdējie ASV karavīri, tādējādi izbeidzot 20 gadus ilgušās [[Karš Afganistānā (2001—2014)|militārās operācijas Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=After 20 years, last US flight departs Kabul, leaving Afghanistan to its fate |url=https://www.theguardian.com/us-news/2021/aug/30/pentagon-kabul-drone-strike-islamic-state |website=The Guardian |date=31 August 2021|access-date=31 August 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Afghanistan: Last US military flight departs ending America's longest war |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-58390085 |website=BBC News |date=31 August 2021|access-date=31 August 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* {{dat||9|7|n}} — [[Salvadora]] kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur ''[[Bitcoin]]'' atzīts par oficiālo valsts [[valūta|valūtu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=6 September 2021|title=Fear and excitement in El Salvador as Bitcoin becomes legal tender|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/technology-58473260|access-date=6 September 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* {{dat||10|5|n}} — ''[[Roskosmos]]'' palaida kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-19]]'', lai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] nogādātu divus Krievijas Pirmā kanāla darbiniekus ([[Kļims Šipenko|Kļimu Šipenko]] un [[Jūlija Peresiļda|Jūliju Peresiļdu]]), kas kosmosa stacijā filmēs filmu &quot;[[Izsaukums]]&quot; (''Вызов'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Quine |first1=Tony |title=Russia to select actress for Soyuz mission in May |url=https://spacenews.com/russia-to-select-actress-for-soyuz-mission-in-may/ |website=[[SpaceNews]] |access-date=3 June 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=McHugh |first1=Erin |title=Russia announces team for movie to be made on International Space Station |url=https://www.wkyc.com/article/news/nation-world/russia-movie-international-space-station/507-5abf8299-f8c8-46c3-ba7e-b8d7e7a3fb6c |website=[[WKYC|WKYC Studios]] |access-date=3 June 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|6|n}} — [[Pasaules Veselības organizācija]] apstiprināja pirmo vakcīnu pret [[malārija|malāriju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=2021-10-06|title=WHO endorses use of world's first malaria vaccine in Africa |work=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/global-development/2021/oct/06/who-endorses-use-of-worlds-first-malaria-vaccine-in-africa|access-date=2021-10-07}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|9|n}} — [[Sebastiāns Kurcs]] pēc iesaistes korupcijas skandālā paziņoja par atkāpšanos no [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Doherty |first1=Erin |title=Austrian Chancellor Sebastian Kurz resigns amid corruption allegations |url=https://www.axios.com/austrian-chancellor-sebastian-kurz-resigns-f160d239-0cf8-431e-8c2f-92485d6012e7.html |website=Axios |access-date=9 October 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* {{dat||11|1|n}} — [[COVID-19 pandēmija]]: reģistrēto nāvju skaits no COVID-19 pārsniedza {{nobr|5 miljonus}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The world has recorded 5 million COVID-19 deaths, but the real toll is likely more than double that|url=https://www.abc.net.au/news/2021-11-01/five-million-covid19-deaths-but-real-toll-hidden/100568156|website=abc.net.au|date=November 1, 2021|access-date=November 1, 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||11|16|n}} — Krievija izsauca starptautisku nosodījumu pēc [[pretpavadoņu ieroči|pretpavadoņu ieroču]] izmēģinājuma, kas, trāpot neaktīvā pavadonī ''Kosmos-1408'', radīja kosmosa atlūzu mākoni, apdraudot [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russian anti-satellite missile test draws condemnation|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-59299101|website=BBC News|date=November 16, 2021|access-date=November 16, 2021}}&lt;/ref&gt;
* [[24. novembris]] — [[Magdalēna Andešsone]] atkāpās no [[Zviedrija]]s premjerministra amata dažas stundas pēc tam, kad [[Riksdāgs]] viņu ievēlēja par pirmo sievieti šajā amatā; sākotnēji bija plānots, ka viņai jāstājas amatā 26. novembrī, bet vēlāk viņa tomēr ieņēma premjerministra amatu, 30. novembrī nomainot [[Stēfans Levēns|Stēfanu Levēnu]].
* [[30. novembris]] — valsts neatkarības 55. gadadienā [[Barbadosa]] kļuva par [[republika|republiku]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2020/09/16/queen-elizabeth-removed-barbados-head-state-barbados-says/5814409002/|title=Barbados announces plan to remove Queen Elizabeth as head of state next year|last=Yasharoff|first=Hannah|website=USA TODAY|access-date=2020-09-16}}&lt;/ref&gt; par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore [[Sandra Meisone]], nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni [[Elizabete II Vindzora|Elizabeti II]].

=== Decembris ===
* {{dat||12|8|n}} — pēc 16 gadiem [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] amatā [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]] ([[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|CDU]]) nomainīja [[Olafs Šolcs]] ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/|title=Olafs Šolcs ievēlēts par jauno Vācijas kancleru {{!}} Ziņas {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-12-10|archive-date=2021-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20211208234425/https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211208234425/https://www.leta.lv/home/important/96687902-8442-47CB-ABC4-7B424A0FFB81/ |date=2021-12-08 }}&lt;/ref&gt;
* [[25. decembris]] — palaista ASV, Eiropas un Kanādas kopēja kosmiskā observatorija &quot;[[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]]&quot; (''James Webb Space Telescope'').

== Paredzētie notikumi ==

=== Bez datuma ===
* pēc remontdarbiem darbību atsāks [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Schaeffer |first1=Anaïs |title=LS2 Report: A new schedule |url=https://home.cern/news/news/accelerators/ls2-report-new-schedule |work=CERN |date=24 June 2020 |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Ķīna]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] plāno nosēdināt katrs savu [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondi]] uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas.&lt;ref name=&quot;thegurdian&quot;/&gt;
* Vācijā plāno slēgt pēdējo atomelektrostaciju.{{nepieciešama atsauce}}
* Kostarikā plānots, ka vismaz 80 % vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu aizstās ar materiāliem, kam ir mazāka ietekme uz vidi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ticotimes.net/2017/06/06/costa-rica-plastic-replacing |title=Costa Rica launches quest to replace most single-use plastic by 2021 |date=June 6, 2017}}&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] plānoja atteikties no [[Vasaras laiks|ziemas un vasaras laika]] mijas, ko tomēr atlika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiroparlaments-atbalsta-atteiksanos-no-laika-mainas-no-2021gada.a313995/|title=Eiroparlaments atbalsta atteikšanos no laika maiņas no 2021. gada|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
{{dat||6|4|n}} — [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] (''Lilibet Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercoga un hercogienes otrais bērns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=6 June 2021 |title=Prince Harry and Meghan announce birth of baby girl |url=https://www.bbc.com/news/uk-57378117 |access-date=6 June 2021 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* {{dat||1|2|n}} — [[Pols Vestfāls]] (''Paul Westphal''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||1|4|n}}:
** [[Tanja Robertsa]] (''Tanya Roberts''), ASV aktrise (dzimusi 1955. gadā)
** [[Martinuss Veltmans]] (''Martinus Veltman''), Nīderlandes fiziķis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|5|n}} — [[Kolins Bells]] (''Colin Bell''), angļu futbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|7|n}} — [[Maikls Epteds]] (''Michael Apted''), angļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||1|10|n}} — [[Džūlija Streina]] (''Julie Strain''), ASV aktrise un modele (dzimusi 1962. gadā)
* {{dat||1|11|n}}:
** [[Šeldons Adelsons]] (''Sheldon Adelson''), ASV uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1933. gadā)
** [[Ketlīna Hedla]] (''Kathleen Heddle''), Kanādas airētāja (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||1|13|n}} — [[Zīgfrīds un Rojs|Zigfrīds Fišbahers]] (''Siegfried Fischbacher''), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|16|n}} — [[Fils Spektors]] (''Phil Spector''), ASV mūzikas producents (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|20|n}} — [[Mira Furlana]] (''Mira Furlan''), horvātu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1955. gadā)
* {{dat||1|21|n}} — [[Natalī Delona]] (''Nathalie Delon''), franču aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||1|22|n}} — [[Henks Ārons]] (''Hank Aaron''), ASV beisbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||1|23|n}}:
** [[Hals Holbruks]] (''Hal Holbrook''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
** [[Lerijs Kings]] (''Larry King''), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||1|26|n}} — [[Jozefs Venglošs]] (''Jozef Vengloš''), slovāku futbolists un treneris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||1|27|n}}:
** [[Adrians Kamposs]] (''Adrian Campos''), spāņu autosportists (dzimis 1960. gadā)
** [[Klorisa Līčmane]] (''Cloris Leachman''), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|28|n}}:
** [[Pauls Krutcens]] (''Paul Crutzen''), nīderlandiešu ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Vasilijs Lanovojs]] (''Василий Лановой''), krievu aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||1|30|n}} — [[Alfreda Markovska]] (''Alfreda Markowska''), Polijas čigānu izcelsmes cilvēku glābēja no Holokausta un Porajmosa Otrā pasaules kara laikā (dzimusi 1926. gadā)
&lt;gallery&gt;
Attēls:Michael Apted at the 72nd Annual Peabody Awards (cropped).jpg|[[Maikls Epteds]]
Attēls:Phil Spector 2000.jpg|[[Fils Spektors]]
Attēls:Hal Holbrook LF.jpg|[[Hals Holbruks]]
Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|[[Lerijs Kings]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
&lt;!-- * {{dat||2|1|n}} — [[Dastins Daimonds]] (''Dustin Diamond''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) --&gt;
* {{dat||2|1|n}} — [[Rišards Šurkovskis]] (''Ryszard Szurkowski''), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||2|2|n}}:
** [[Millija Hjūza-Fulforda]] (''Millie Hughes-Fulford''), ASV kosmonaute (dzimusi 1945. gadā)
** [[Toms Mūrs]] (''Tom Moore''), britu Otrā pasaules kara veterāns, labdarības akciju rīkotājs (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|3|n}} — [[Haja Hararīta]] (''חיה נויברג‎''), Izraēlas aktrise (dzimusi 1931. gadā)
* {{dat||2|5|n}}:
** [[Kristofers Plamers]] (''Christopher Plummer''), Kanādas aktieris (dzimis 1929. gadā)
** [[Leons Spinkss]] (''Leon Spinks''), ASV bokseris (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||2|6|n}} — [[Džordžs Šulcs]] (''George Shultz''), ASV politiķis (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|8|n}} — [[Žans Klods Karjērs]] (''Jean-Claude Carrière''), franču rakstnieks, kinoscenārists un kinoaktieris (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||2|9|n}} — [[Čiks Korea]] (''Chick Corea''), ASV džezists (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||2|10|n}} — [[Lerijs Flints]] (''Larry Flynt''), ASV izdevējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||2|11|n}} — [[Izadors Zingers]] (''Isadore Singer''), ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||2|13|n}} — [[Jurijs Vlasovs]] (''Юрий Власов''), krievu rakstnieks un svarcēlājs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||2|14|n}} — [[Karloss Menems]] (''Carlos Menem''), Argentīnas prezidents (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||2|15|n}} — [[Leopoldo Luke]] (''Leopoldo Luque''), Argentīnas futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|17|n}} — [[Rašs Limbo]] (''Rush Limbaugh''), ASV radio žurnālists (dzimis 1951. gadā)
* {{dat||2|18|n}} — [[Andrejs Mjagkovs]] (''Андрей Мягков''), krievu aktieris un rakstnieks (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||2|19|n}} — [[Džordže Balaševičs]] (''Ђорђе Балашевић''), serbu dziedātājs, rakstnieks un aktieris (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||2|22|n}} — [[Lorenss Ferlingeti]] (''Lawrence Ferlinghetti''), ASV dzejnieks, mākslinieks un sociālais aktīvists (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||2|23|n}} — [[Fausto Gresīni]] (''Fausto Gresini''), itāļu motosportists un sporta funkcionārs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||2|26|n}}:
** [[Maikls Somare]] (''Michael Somare''), Papua-Jaungvinejas politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Hannu Mikkola]] (''Hannu Mikkola''), somu autosportists (dzimis 1942. gadā)
&lt;gallery&gt;
Attēls:Tom Moore (soldier).jpg|[[Toms Mūrs]]
Attēls:Christopher_Plummer_2014.jpg|[[Kristofers Plamers]]
Attēls:CARRIERE Jean Claude-24x30-2006.jpg|[[Žans Klods Karjērs]]
Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|[[Lerijs Flints]]
Menem con banda presidencial.jpg|[[Karloss Menems]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — [[Zlatko Krančars]] (''Zlatko Kranjčar''), horvātu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||3|2|n}} — [[Banijs Veilers]] (''Bunny Wailer''), Jamaikas dziedātājs un perkusionists (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||3|5|n}} — [[Muhameds Saīds as-Sahafs]] (''محمد سعيد الصحاف‎''), Irākas politiķis (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||3|7|n}} — [[Saņa Iličs]] (''Сања Илић''), serbu komponists un pianists (dzimis 1951. gadā)
* {{dat||3|9|n}} — [[Džeimss Levains]] (''James Levine''), ASV diriģents un pianists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||3|10|n}}:
** [[Ali Mahdi Muhameds]] (''Cali Mahdi Maxamed''), Somālijas politiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Hameds Bakajoko]] (''Hamed Bakayoko''), Kotdivuāras premjerministrs (dzimis 1965. gadā)
* {{dat||3|15|n}} — [[Jafets Koto]] (''Yaphet Kotto''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||3|17|n}} — [[Džons Magufuli]] (''John Magufuli''), Tanzānijas prezidents (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||3|21|n}}:
** [[Navala el Sadavi]] (''نوال السعداوي''), Ēģiptes feministe un rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
** [[Ādams Zagajevskis]] (''Adam Zagajewski''), poļu dzejnieks (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||3|22|n}} — [[Eldžins Beilors]] (''Elgin Baylor''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|23|n}} — [[Džordžs Sigals]] (''George Segal''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|24|n}} — [[Džesika Voltere]] (''Jessica Walter''), ASV aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||3|25|n}}:
** [[Beverlija Klīrija]] (''Beverly Cleary''), ASV rakstniece (dzimusi 1916. gadā)
** [[Bertrāns Tavernjē]] (''Bertrand Tavernier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|27|n}} — [[Petrs Kellners]] (''Petr Kellner''), čehu uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1964. gadā)
* {{dat||3|28|n}}:
** [[Džozefs Dankans]] (''Joseph Duncan''), ASV noziedznieks, sērijveida slepkava (dzimis 1963. gadā)
** [[Didjē Raciraka]] (''Didier Ratsiraka''), Madagaskaras prezidents (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|29|n}} — [[Baškims Fino]] (''Bashkim Fino''), Albānijas premjerministrs (dzimis 1962. gadā)
&lt;gallery&gt;
Attēls:John Magufuli 2015.png|[[Džons Magufuli]]
James Levine 2013 (cropped).jpg|[[Džeimss Levains]]
Elgin Baylor Night program-(cropped).jpg|[[Eldžins Beilors]]
Aleksandar Sanja Ilić.jpg|[[Saņa Iličs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — [[Isamu Akasaki]] (''赤崎 勇''), japāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||4|4|n}} — [[Roberts Mandells]] (''Robert Mundell''), Kanādas ekonomists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|5|n}} — [[Pols Riters]] (''Paul Ritter''), angļu aktieris (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||4|6|n}} — [[Hans Kings]] (''Hans Küng''), Šveices katoļu priesteris, teologs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||4|9|n}}:
** [[DMX]], ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
** [[Princis Filips]] (''Prince Philip''), britu karaliskās ģimenes loceklis, Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||4|11|n}} — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), ukraiņu volejbolists (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||4|14|n}} — [[Bērnijs Medofs]] (''Bernie Madoff''), ASV finansists, uzņēmējs, krāpnieks (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||4|16|n}} — [[Helēna Makkrorija]] (''Helen McCrory''), angļu aktrise (dzimusi 1968. gadā)
* {{dat||4|19|n}}:
** [[Volters Mondeils]] (''Walter Mondale''), ASV politiķis (dzimis 1928. gadā)
** [[Džims Steinmans]] (''Jim Steinman''), ASV komponists un dziesmu autors (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|20|n}} — [[Idriss Debī]] (''إدريس ديبي''), Čadas prezidents (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||4|23|n}} — [[Milva]] (''Milva''), itāļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||4|24|n}} — [[Krista Ludviga]] (''Christa Ludwig''), vācu operdziedātāja (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||4|26|n}} — [[Tamāra Presa]] (''Тамара Пресс''), PSRS vieglatlēte (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||4|28|n}}:
** ''[[El Risitas]]'', spāņu komiķis un aktieris (dzimis 1956. gadā)
** [[Maikls Kolinss]] (''Michael Collins''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
&lt;gallery&gt;
Attēls:Duke of Edinburgh 33 Allan Warren.jpg|[[Princis Filips]]
Attēls:BernardMadoff.jpg|[[Bērnijs Medofs]]
Attēls:Vice President Mondale 1977 closeup.jpg|[[Volters Mondeils]]
Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|[[Idriss Debī]]
Attēls:Michael_Collins_(S69-31742,_restoration).jpg|[[Maikls Kolinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|1|n}} — [[Olimpija Dukakisa]] (''Olympia Dukakis''), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā)
* {{dat||5|6|n}} — [[Kentaro Miura]] (''三浦 建太郎''), japāņu manga mākslinieks (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||5|7|n}} — [[Jegors Ļigačovs]] (''Егор Лигачёв''), krievu politiķis (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||5|8|n}} — [[Helmuts Jāns]] (''Helmut Jahn''), Vācijas un ASV arhitekts (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||5|11|n}} — [[Normens Loids]] (''Norman Lloyd''), ASV aktieris (dzimis 1914. gadā)
* {{dat||5|13|n}} — [[Krista Stubnika]] (''Christa Stubnick''), vācu vieglatlēte (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||5|18|n}}:
** [[Franko Batiato]] (''Franco Battiato''), itāļu dziedātājs un mākslinieks (dzimis 1945. gadā)
** [[Čārlzs Grodins]] (''Charles Grodin''), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||5|19|n}}:
** [[Lī Evanss]] (''Lee Evans''), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
** [[Aleksandrs Privalovs]] (''Александр Привалов''), krievu biatlonists (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|20|n}} — [[Abubakars Šekau]] (''Abubakar Shekau''), terorists, ''Boko Haram'' līderis (dzimis 1965., 1969. vai 1975. gadā)
* {{dat||5|21|n}} — [[Tairs Salahovs]] (''Tahir Salahov'', ''Таир Салахов''), azerbaidžāņu gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||5|22|n}}:
** [[Fransesks Arnau]] (''Francesc Arnau''), spāņu futbolists (dzimis 1975. gadā)
** [[Juans Lunpins]] (''袁隆平''), ķīniešu agronoms (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|23|n}}:
** [[Rons Hills]] (''Ron Hill''), britu skrējējs (dzimis 1938. gadā)
** [[Ēriks Karls]] (''Eric Carle''), ASV un Vācijas rakstnieks un ilustrators (dzimis 1929. gadā)
** [[Paulu Mendess da Roša]] (''Paulo Mendes da Rocha''), brazīliešu arhitekts (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||5|24|n}} — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||5|26|n}} — [[Tarčīzjo Burničs]] (''Tarcisio Burgnich''), itāļu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|27|n}} — [[Pauls Sluta]] (''Poul Schlüter''), Dānijas politiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|28|n}} — [[Marks Ītons]] (''Mark Eaton''), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā)
* {{dat||5|30|n}} — [[Riks Mičells]] (''Rick Mitchell''), austrāliešu sprinteris (dzimis 1955. gadā)
&lt;gallery&gt;
Max Mosley in 1969.jpg|[[Makss Moslijs]]
Mark Eaton 1988-89.jpg|[[Marks Ītons]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|1|n}} — [[Princis Amadejs]] (''Prince Amedeo''), Itālijas princis (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||6|3|n}} — [[Aniruds Džangnots]] (''अनिरुद्ध जगन्नाथ'', ''Anerood Jugnauth''), Maurīcijas politiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||6|4|n}}:
** [[Rihards Ernsts]] (''Richard R. Ernst''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Vadims Kapranovs]] (''Вадим Капранов''), krievu basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
** [[Friderika Mairekere]] (''Friederike Mayröcker''), Austrijas rakstniece (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||6|6|n}} — [[Eiti Negisi]] (''根岸 英''), Japānas ķīmiķis (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||6|7|n}} — [[Ju Sans Čhols]] (''유상철''), Dienvidkorejas futbolists (dzimis 1971. gadā)
* {{dat||6|9|n}}:
** [[Gotfrīds Bēms]] (''Gottfried Böhm''), Vācijas arhitekts un skulptors (dzimis 1920. gadā)
** [[Edvards de Bono]] (''Edward de Bono''), Maltas psihologs un filozofs (dzimis 1933. gadā)
&lt;!-- * {{dat||6|10|n}} — [[Larisa Šoigu]] (''Лариса Шойгу''), Krievijas politiķe (dzimusi 1953. gadā) --&gt;
* {{dat||6|11|n}} — [[Paula Pigni]] (''Paola Pigni''), Itālijas vieglatlēte (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||6|13|n}} — [[Neds Bītijs]] (''Ned Beatty''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||6|14|n}}:
** [[Enrike Bolanjoss]] (''Enrique Bolaños''), Nikaragvas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1928. gadā)
** [[Markiss Kido]] (''Markis Kido''), Indonēzijas badmintonists (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||6|18|n}}:
** [[Milka Singhs]] (''ਮਿਲਖਾ ਸਿੰਘ'', ''Milkha Singh''), Indijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
** [[Vladimirs Šatalovs]] (''Владимир Шаталов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||6|17|n}} — [[Kenets Kaunda]] (''Kenneth Kaunda''), 1. Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||6|18|n}} — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|20|n}} — [[Luiss del Sols]] (''Luis del Sol''), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||6|23|n}} — [[Džons Makafijs]] (''John McAfee''), ASV datorzinātnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||6|24|n}} — [[Beningo Akino III]] (''Benigno Aquino III''), Filipīnu prezidents (dzimis 1960. gadā)
* {{dat||6|29|n}} — [[Donalds Ramsfelds]] (''Donald Rumsfeld''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ned Beatty cropped.jpg|[[Neds Bītijs]]
Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|[[Džampjēro Boniperti]]
John McAfee by Gage Skidmore (cropped).jpg|[[Džons Makafijs]]
Rumsfeld1.jpg|[[Donalds Ramsfelds]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|1|n}} — [[Luiss Andrisens]] (''Louis Andriessen''), Nīderlandes komponists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||7|2|n}} — [[Nikolajs Sličenko]] (''Николай Сличенко''), čigānu aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||7|5|n}}:
** [[Ričards Doners]] (''Richard Donner''), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
** [[Rafaela Karra]] (''Raffaella Carrà''), itāļu dziedātāja, dejotāja un aktrise (dzimusi 1943. gadā)
** [[Vladimirs Meņšovs]] (''Владимир Меньшов''), krievu aktieris un kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||7|6|n}} — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||7|7|n}}:
** [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Dilips Kumārs]] (Dilip Kumar), indiešu aktieris (dzimis 1922. gadā)
** [[Žuvenīls Moizs]] (''Jovenel Moïse''), Haiti prezidents (dzimis 1968. gadā)
** [[Karloss Reutemans]] (''Carlos Reutemann''), Argentīnas autosportists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||7|9|n}} — [[Pols Mariners]] (''Paul Mariner''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||7|14|n}}:
** [[Huseins Mamnuns]] (''ممنون حسین''), Pakistānas prezidents (dzimis 1940. gadā)
** [[Kurts Vestergors]] (''Kurt Westergaard''), dāņu karikatūrists (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||7|23|n}}:
** [[Tuomo Julipuli]] (''Tuomo Ylipulli''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1965. gadā)
** [[Tosihide Masukava]] (''益川 敏英''), japāņu fiziķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg''), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||7|26|n}}:
** [[Alberts Bandura]] (''Albert Bandura''), Kanādas un ASV psihologs (dzimis 1925. gadā)
** [[Džojs Džordisons]] (''Joey Jordison''), ASV mūziķis un dziesmu autors (dzimis 1975. gadā)
** [[Ivans Toplaks]] (''Иван Toплaк''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||7|27|n}} — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||7|28|n}} — [[Dastijs Hills]] (''Dusty Hill''), ASV mūziķis un dziesmu autors (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Djivan Gasparyan 2009 (cropped).jpg|[[Dživans Gasparjans]]
Kelly Craft poses a photo with Haitian President Moise (cropped).jpg|[[Žuvenīls Moizs]]
Reutemann 1981.jpg|[[Karloss Reutemans]]
Steven weinberg 2010.jpg|[[Stīvens Veinbergs]]
Saginaw Grant 2015.jpg|[[Sagino Grants]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
&lt;!-- * {{dat||8|2|n}} vai {{dat||8|3|n}} — [[Vitālijs Šišovs]] (''Віталь Шышоў''), Baltkrievijas aktīvists (dzimis 1995. gadā) --&gt;
* {{dat||8|6|n}} — [[Donalds Kagans]] (''Donald Kagan''), lietuviešu izcelsmes ASV vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|8|n}} — [[Jāns Kaplinskis]] (''Jaan Kaplinski''), igauņu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||8|9|n}}:
** [[Lesters Bērds]] (''Lester Bird''), Antigvas un Barbudas politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Sergejs Kovaļovs]] (''Сергей Ковалёв''), krievu cilvēktiesību aktīvists un disidents (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||8|10|n}} — [[Eduardo Martiness Somalo]] (''Eduardo Martínez Somalo''), spāņu kardināls un Vatikāna diplomāts (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||8|12|n}} — [[Una Stabsa]] (''Una Stubbs''), angļu aktrise (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||8|13|n}} — [[Kerolīna Šumeikere]] (''Carolyn Shoemaker''), ASV astronome (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||8|15|n}} — [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''), vācu futbolists (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||8|16|n}} — [[Volodimirs Holubničijs]] (''Володимир Голубничий''), ukraiņu izcelsmes PSRS vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|19|n}} — [[Sonijs Čiba]] (''千葉 真''), japāņu aktieris un cīņu mākslas profesionālis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|20|n}} — [[Igors Vovkovinskis]] (''Ігор Вовковинський, Igor Vovkovinskiy''), ukraiņu izcelsmes garākais ASV iedzīvotājs (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||8|21|n}}:
** [[The Everly Brothers|Dons Everlijs]] (''Don Everly''), ASV mūziķis (dzimis 1937. gadā)
** [[Marija, Lihtenšteinas princese|Marija]] (''Marie von und zu Liechtenstein''), Lihtenšteinas princese (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||8|23|n}} — [[Žans Luks Nānsī]] (''Jean-Luc Nancy''), franču filozofs (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||8|24|n}}:
** [[Hisens Habre]] (''حسين حبري''), Čadas prezidents (dzimis 1942. gadā)
** [[Vilfrīds van Mūrs]] (''Wilfried Van Moer''), beļģu futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Čārlijs Votss]] (''Charlie Watts''), angļu mūziķis (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||8|25|n}} — [[Iljana Dulaja Drimbe Eneja]] (''Ileana Gyulai-Drîmbă-Jenei''), rumāņu paukotāja (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||8|27|n}} — [[Edmonds Fišers]] (''Edmond Fischer''), ASV un Šveices bioķīmiķis (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||8|29|n}}:
** [[Eds Ezners]] (''Ed Asner''), ASV aktieris (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Perijs]] (''Lee Perry''), Jamaikas ierakstu producents un dziedātājs (dzimis 1936. gadā)
** [[Žaks Roge]] (''Jacques Rogge''), beļģu sporta funkcionārs (dzimis 1942. gadā)

&lt;gallery&gt;
KaplinskiIMGP5904.JPG|[[Jāns Kaplinskis]]
Gerd Müller 2007.jpg|[[Gerds Millers]]
Ed Asner 1977.JPG|[[Eds Ezners]]
14-01-10-tbh-263-jacques-rogge.jpg|[[Žaks Roge]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* {{dat||9|2|n}} — [[Mikis Teodorakis]] (''Μίκης Θεοδωράκης''), grieķu komponists (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||9|5|n}}:
** [[Sāra Hārdinga]] (''Sarah Harding''), angļu dziedātāja, modele un aktrise (dzimusi 1981. gadā)
** [[Ivans Pacaikins]] (''Ivan Patzaichin''), Rumānijas kanoe airētājs un treneris (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||9|6|n}} — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|8|n}} — [[Ditmārs Lorencs]] (''Dietmar Lorenz''), vācu džudists (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||9|10|n}} — [[Žorži Sampaiju]] (''Jorge Sampaio''), Portugāles politiķis, valsts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||9|11|n}} — [[Abimaels Gusmans]] (''Abimael Guzmán''), peruiešu maoisma līderis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||9|13|n}} — [[Entonijs Hjūišs]] (''Antony Hewish''), britu radioastronoms (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||9|14|n}}:
** [[Norms Makdonalds]] (''Norm Macdonald''), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (dzimis 1959. gadā)
** [[Jurijs Sedihs]] (''Юрий Седых''), PSRS vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||9|16|n}}:
** [[Dušans Ivkovičs]] (''Душан Ивковић''), serbu basketbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
&lt;!-- ** [[Kazimirs Ojē-Mba]] (''Casimir Oyé-Mba''), Gabonas politiķis, premjerministrs (dzimis 1942. gadā) --&gt;
** [[Džeina Pauela]] (''Jane Powell''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
** [[Klaivs Sinkleirs]] (''Clive Sinclair''), angļu uzņēmējs un izgudrotājs (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||9|17|n}} — [[Abdelazīzs Būteflīka]] (''عبد العزيز بوتفليقة''), Alžīrijas prezidents (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||9|18|n}} — [[Kriss Ankers Serensens]] (''Chris Anker Sørensen''), Dānijas šosejas riteņbraucējs (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||9|19|n}} — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), Anglijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||9|20|n}} — [[Jans Jindra]] (''Jan Jindra''), čehu airētājs (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|21|n}} — [[Muhameds Huseins Tantavi]] (''محمد حسين طنطاوي''), Ēģiptes militārists un politiķis (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||9|22|n}}
** [[Abdels Kaders Bensalahs]] (''عبد القـادر بن صالح''), Alžīrijas politiķis (dzimis 1941. gadā)
** [[Orlando Martiness]] (''Orlando Martínez''), kubiešu bokseris (dzimis 1944. gadā)
** [[Jiri Tamms]] (''Jüri Tamm''), igauņu vieglatlēts un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* {{dat||9|23|n}} — [[Hjells Askillsens]] (''Kjell Askildsen''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||9|27|n}} — [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (dzimis 1938. gadā)

&lt;gallery&gt;
Jean-Paul Belmondo 2001.jpg|[[Žans Pols Belmondo]]
Jorge Sampaio 3.jpg|[[Žorži Sampaiju]]
Norm MacDonald (26378045703) (cropped).jpg|[[Norms Makdonalds]]
Abdelaziz Bouteflika casts his ballot in May 10th's 2012 legislative election (cropped).jpg|[[Abdelazīzs Būteflīka]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* {{dat||10|1|n}} — [[Ērls Vellss]] (''Earle Wells''), Jaunzēlandes burātājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||10|3|n}}:
** [[Horhe Medina]] (''Jorge Medina''), čīliešu katoļu kardināls (dzimis 1926. gadā)
** [[Lāšs Vilks]] (''Lars Vilks''), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||10|5|n}} — [[Džerijs Šips]] (''Jerry Shipp''), ASV basketbolists (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||10|6|n}} — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||10|9|n}} — [[Abolhasans Banisadrs]] (ابوالحسن بنی‌صدر), pirmais Irānas prezidents (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||10|10|n}} — [[Abduls Kadirs Hans]] (عبد القدیر خان‎), Pakistānas kodolfiziķis un inženieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||10|13|n}} — [[Agnese Džebeta Tiropa]] (''Agnes Jebet Tirop''), Kenijas vieglatlēte (dzimusi 1995. gadā)
* {{dat||10|15|n}} — [[Deivids Eimiss]] (''David Amess''), britu politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||10|18|n}} — [[Kolins Pauels]] (''Collin Powell''), ASV valstsvīrs, militārpersona un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||10|20|n}} — [[Mihājs Čīksentmihāji]] (''Mihaly Csikszentmihalyi''), ungāru izcelsmes ASV psihologs (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||10|21|n}}
** [[Bernards Haitinks]] (''Bernard Haitink''), nīderlandiešu diriģents (dzimis 1929. gadā)
** [[Halina Hatčinsa]] (''Halyna Hutchins, Галина Гатчинс''), ukraiņu izcelsmes ASV kinooperatore un žurnāliste (dzimusi 1979. gadā)
* {{dat||10|22|n}} — [[Vjačeslavs Vedeņins]] (''Вячеслав Веденин''), PSRS distanču slēpotājs (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||10|24|n}} — [[Džeimss Maikls Tailers]] (''James Michael Tyler''), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||10|26|n}}:
** [[Ro De U]] (노태우), Dienvidkorejas politiķis un militārpersona (dzimis 1932. gadā)
** [[Volters Smits]] (''Walter Smith''), skotu futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||10|29|n}}:
** [[Klemans Muamba]] (''Clément Mouamba''), Kongo politiķis (dzimis 1943. gadā)
** [[Punīts Radžkumars]] (''Puneeth Rajkumar''), Indijas aktieris, dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1975. gadā)
&lt;gallery&gt;
Lars Vilks (cropped).jpg|[[Lāšs Vilks]]
Colin_Powell_official_Secretary_of_State_photo.jpg|[[Kolins Pauels]]
Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|[[Mihājs Čīksentmihāji]]
&lt;/gallery&gt;

=== Novembris ===
* {{dat||11|1|n}}:
** [[Gulraizs Akhtars]] (''Gulraiz Akhtar''), pakistāniešu lauka hokejists (dzimis 1943. gadā)
** [[Ārons Beks]] (''Aaron Beck''), ASV psihiatrs (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||11|6|n}} — [[Juhims Zvjahiļskis]] (''Юхим Звягiльский''), Ukrainas politiķis (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||11|7|n}} — [[Dīns Stokvels]] (''Dean Stockwell''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||11|11|n}} — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas prezidents (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||11|13|n}} — [[Vilburs Smits]] (''Wilbur Smith''), Dienvidāfrikas rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
&lt;!-- * {{dat||11|17|n}} — ''[[Young Dolph]]'', ASV mūziķis (dzimis 1985. gadā) --&gt;
* {{dat||11|26|n}} — [[Stīvens Sondheims]] (''Stephen Sondheim''), ASV komponists un libretu autors (dzimis 1930. gadā)
&lt;!-- * {{dat||11|28|n}} — [[Aleksandrs Gradskis]] (''Алекса́ндр Гра́дский''), Krievijas rokmūziķis un komponists (dzimis 1949. gadā) --&gt;
* {{dat||11|28|n}} — [[Frenks Viljamss]] (''Frank Williams''), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un ''Formula 1'' funkcionārs (dzimis 1942. gadā)
&lt;gallery&gt;
F. W. de Klerk 2012.jpg|[[Frederiks Vilems de Klerks]]
Stephen Sondheim - smoking.JPG|[[Stīvens Sondheims]]
FrankWilliams-cropped.JPG|[[Frenks Viljamss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Decembris ===
* {{dat||12|3|n}} — [[Horsts Ekels]] (''Horst Eckel''), vācu futbolists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||12|5|n}}:
** [[Bobs Douls]] (''Bob Dole''), ASV politiķis, bijušais senators (dzimis 1923. gadā)
** [[Žaks Tits]] (''Jacques Tits''), Francijas matemātiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||12|6|n}} — [[Kāre Villohs]] (''Kåre Willoch''), Norvēģijas 30. premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||12|8|n}} — [[Bipins Ravats]] (''Bipin Rawat''), Indijas militārpersona, bruņoto spēku virspavēlnieks (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||12|9|n}} — [[Līna Vertmullere]] (''Lina Wertmüller''), itāļu scenāriste un kinorežisore (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||12|11|n}} — [[Anna Raisa]] (''Anne Rice''), ASV rakstniece (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||12|18|n}} — [[Ričards Rodžerss]] (''Richard Rogers''), britu arhitekts (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||12|19|n}} — [[Roberts Grabss]] (''Robert Grubbs''), ASV ķīmiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||12|23|n}} — [[Džoana Didiona]] (''Joan Didion''), ASV rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||12|25|n}} — [[Tomass Lavdžojs]] (''Thomas Lovejoy''), ASV ekologs un pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||12|26|n}}:
** [[Karols Papulijs]] (''Κάρολος Παπούλιας''), Grieķijas prezidents (dzimis 1929. gadā)
** [[Dezmonds Tutu]] (''Desmond Tutu''), Dienvidāfrikas aktīvists un garīdznieks (dzimis 1931. gadā)
** [[Edvards Osborns Vilsons]] (''Edward Osborne Wilson''), ASV biologs un rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|28|n}}:
** [[Maikls Klifords]] (''Michael Clifford''), ASV kosmonauts (dzimis 1952. gadā)
** [[Harijs Rīds]] (''Harry Reid''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||12|30|n}} — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), ASV basketbolists (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||12|31|n}} — [[Betija Vaita]] (''Betty White''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1922. gadā)

&lt;gallery&gt;
Robert_J._Dole.jpg|[[Bobs Douls]]
Lina Wertmüller.jpg| [[Līna Vertmullere]]
Robert Grubbs.jpg|[[Roberts Grabss]]
Karolos Papoulias.jpg|[[Karols Papulijs]]
Archbishop-Tutu-medium.jpg|[[Dezmonds Tutu]]
Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|[[Edvards Osborns Vilsons]]
Betty_White_2010.jpg|[[Betija Vaita]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Deivids Kārds]], [[Džošua Engrists]] un [[Gvido Imbenss]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par darba tirgus likumsakarību izpēti |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-darba-tirgus-likumsakaribu-izpeti.a425095/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Sjukuro Manabe]], [[Klauss Haselmans]] un [[Džordžo Parizi]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija fizikā piešķirta par ieguldījumu klimata prognozēšanas modeļu izstrādē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-fizika-pieskirta-par-ieguldijumu-klimata-prognozesanas-modelu-izstrade.a424279/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Deivids Džuliuss]] un [[Ardems Pataputians]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par temperatūras un pieskārienu receptoru atklāšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-medicina-pieskirta-par-temperaturas-un-pieskarienu-receptoru-atklasanu.a424127/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Benjamins Lists]] un [[Deivids Makmilans]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par asimetriskās organokatalīzes izstrādāšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nobela-premija-kimija-pieskirta-par-asimetriskas-organokatalizes-izstradasanu.a424447/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Abdulrazaks Gurna]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija literatūrā piešķirta tanzāniešu rakstniekam Abdulrazakam Gurnam |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/nobela-premija-literatura-pieskirta-tanzaniesu-rakstniekam-abdulrazakam-gurnam.a424632/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Dmitrijs Muratovs]] un [[Marija Resa]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta Krievijas un Filipīnu žurnālistiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobela-miera-premija-pieskirta-krievijas-un-filipinu-zurnalistiem.a424795/ |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2021. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

&lt;!--

== Svarīgi reliģiozi svētki ==

--&gt;
{{Pg5}}
{{Commons|2021}}

[[Kategorija:2021. gads| ]]</text>
      <sha1>gdjf6o1snwx9y78rt1y85a2dttwsub5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vsevolods Zeļonijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145434</id>
    <revision>
      <id>3675900</id>
      <parentid>3663376</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:10:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>91.200.66.208</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7206" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Vsevolods Zeļonijs
 |       piktogramma_1 = Judo pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Džudo
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = Vsevolods Zelonijs.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|2|24}}
 |             dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 172 [[Centimetrs|cm]]
 |               svars = 76 [[Kilograms|kg]]
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Rīgas 44. vidusskola]] (1990)&lt;ref name=&quot;Olimpiskā vēsture&quot;&gt;{{LOVg|323}}&lt;/ref&gt;
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[Rīgas Aviācijas universitāte]] (1998)&lt;ref name=&quot;Ošiņš&quot; /&gt;
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Džudo]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = [[Oļegs Baskins]] (kopš 1997. gada)
 |         bij_treneri = [[Māris Laibins]], [[Igors Konstantinovs]]
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 4 ([[1992. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1992]], [[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2008]])
 |          os_medaļas = 1 bronza (2000. gadā)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport|Vīriešu [[džudo]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalBronze|[[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|Līdz 73 kg}}
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts}}
{{MedalBronze|1997|Līdz 71 kg}}
{{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}}
{{MedalSilver|1992|Līdz 65 kg}}
{{MedalSilver|1993|Līdz 65 kg}}
{{MedalSilver|1995|Līdz 65 kg}}
{{MedalBronze|2002|Līdz 73 kg}}
{{MedalBronze|2004|Līdz 73 kg}}
}}

'''Vsevolods Zeļonijs''' (dzimis {{dat|1973|2|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], pašreizējais Latvijas Džudo federācijas ģenerālsekretārs.

== Karjera ==
Sporto kopš septiņu gadu vecuma. Sākumā trenējies [[sambo]].&lt;ref name=&quot;SA&quot;&gt;{{Sporta Avīze|last= Norietis|first= Rolands|date= {{dat|2008|4|22||bez}}|title= Vsevolods Zelonijs: «Džudo neko nav iespējams prognozēt»|volume= 16|issue= 641|pages= 41}}&lt;/ref&gt; V. Zeļonijs ir piedalījies četrās [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] ([[1992. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1992]], [[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2008]]). 2000. gada Olimpiskajās spēlēs Sidnejā viņš izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 73 kg. Pārējās Olimpiskajās spēlēs nepārvarēja pirmo sacensību kārtu: 1992. gada Barselonas spēlēs svara kategorijā līdz 66 kg, 2004. un [[Džudo 2008. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, līdz 73 kg|2008. gada spēlēs]] — līdz 73 kg. V. Zeļonijs ir Latvijas Džudo federācijas ģenerālsekretārs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/34125-vsevolods_zelonijs_atkartoti_ievelets_par_ldf_generalsekretaru|title= Vsevolods Zeļonijs atkārtoti ievēlēts par LDF ģenerālsekretāru|accessdate= {{dat|2011|3|22|N|bez}}|author= |date= {{dat|2009|7|1|N|bez}}|publisher= TvNet.lv}}&lt;/ref&gt; Viņam ir melnā josta, sestais dans.&lt;ref name=&quot;Ošiņš&quot;&gt;{{LOZSB|215}}&lt;/ref&gt;

V. Zeļonijs ir izcīnījis bronzas medaļu svara kategorijā līdz 71 kg 1997. gada Pasaules čempionātā.&lt;ref name=&quot;Latvija Pekinā&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Latvija Pekinā|author= Dainis Caune|authorlink= |year= 2008|publisher= [[Latvijas Olimpiskā komiteja]]|isbn= 978-9934-8034-1-3|page= |pages= 85|url= |accessdate= }}&lt;/ref&gt; Eiropas čempionātos trīs reizes ir izcīnījis sudraba medaļu (1992, 1993, 1995; visas reizes svara kategorijā līdz 65 kg), kā arī divas reizes izcīnījis 3. vietu (2002, 2004; abas reizes svara kategorijā līdz 73 kg).&lt;ref name=&quot;Latvija Pekinā&quot; /&gt; Tāpat viņš ir vairākkārtējs Latvijas čempions. [[Latvijas Gada balva sportā 2009|2009. gadā]] saņēma [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvu sportā]] nominācijā &quot;Paraugs sportā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/article.php?id=28893671|title= Jēkabsone-Žogota un Miņins atzīti par Latvijas gada labākajiem sportistiem|accessdate= {{dat|2011|3|22|N|bez}}|author= |date= {{dat|2009|12|23|N|bez}}|publisher= delfi.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122009-latvijas_gada_sportisti_minins_un_jekabso|title= Latvijas gada sportisti - Miņins un Jēkabsone|accessdate= {{dat|2011|3|22|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2009|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sports/?doc=18859 Zeļonijs kāps ceturto reizi?]
* [http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/34588-zelonijs_gaida_nakamo_olimpiadi Zeļonijs gaida nākamo olimpiādi]
* [http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/34898-zelonijs_atsvaidzina_salto_iemanas Zeļonijs atsvaidzina salto iemaņas]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://dzudoskola.lv/lat/treneri/57 V. Zeļonija džudo skolas profils]


{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{OS laureāts-aizmetnis}}
{{Navboxes
|title = Olimpiskās spēles
|list  = 
{{Latvija 2008 VOS}}
{{Latvija 2004 VOS}}
{{Latvija 2000 VOS}}
{{Latvija 1992 VOS}}
}}
{{DEFAULTSORT:Zelzonijs, Vsevolods}}

[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas džudisti]]
[[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki džudo]]</text>
      <sha1>h9df2a66yt5y6vg5lt395icfflm11hi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pleckāji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>149562</id>
    <revision>
      <id>3675709</id>
      <parentid>3605764</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:06:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Āŗējā uzbūve */sīkumi, replaced: [[klasifikācija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11703" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Lingula anatina 6.JPG
| att_nosaukums =Bezslēdzenes pleckājis {{TaksoSaite|Lingula anatina}} 
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| nodalījums = Bilateria
| nodalījums_lv =Bilaterāļi
| apakšnod =Protostomia
| apakšnod_lv =Pirmmutnieki
| virstips =Lophotrochozoa
| virstips_lv =Spirālveidīgie
| tips =Brachiopoda
| tips_lv =Pleckāji
| iedalījums =
* {{TaksoSaite|Inarticulata|Bezslēdzenes pleckāji}}
* {{TaksoSaite|Articulata|Slēdzenes pleckāji}}
}}

'''Pleckāji''' jeb '''brahiopodi''' (lat. ''Brachiopoda'', no grieķu ''βραχίων'' — plecs, ''πούς'' — kāja) ir [[jūra]]s [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] tips. Tie ir atsevišķi dzīvojoši dzīvnieki ar divvāku čaulu un sēdošu dzīvesveidu. Atšķirībā no [[divvāku gliemji]]em, tiem čaulas sedz ķermeni nevis no sāniem, bet gan no mugurpuses un vēderpuses. Pleckāji dzīvo tikai jūrās. Mūsdienās pazīstamas tikai ap 280 sugām, kamēr [[Fosilijas|fosilā veidā]] ap 30 000 sugu.

== Morfoloģija ==
=== Āŗējā uzbūve ===
* Čaula. Pleckāju lielākajai daļai [[čaula]]s vāki nav vienādi. Ventrālais (vēderpuses)vāks ir vairāk ieliekts un veido virsotni ar dziļu iegriezumu ([[deltīrijs|deltīriju]]), caur kuru iznāk īpašs izaugums - kātiņš. Ar to pleckāji parasti piestiprinās pie [[substrāts|substrāta]]. Dažām pleckāju grupām kātiņš ir pārveidojies muskuļainā [[Kāja|kājā]], ar kuru tie smilšainā gruntī taisa sev aliņas. Kātiņš aizņem tikai deltīrija galotni. Pārējo deltīrija daļu sedz viena vai divas plātnītes ([[deltidiālā plātnīte|deltidiālās plātnītes]]). Čaulas vāki ir vai nu vienkārši sasaistīti ar [[muskuļi]]em ([[bezslēdzenes pleckāji]]), vai arī uz vākiem ir īpaši izaugumi - zobi, kuri izveido [[Slēdzene (pleckāju)|slēdzeni]], kas savieno abus vākus (slēdzenes pleckāji). Pleckājiem ir diezgan komplicēta muskuļu sistēma, kas atver un aizver čaulas vākus. Dorsālā (mugurpuses) vāka iekšpusē ir īpaši izaugumi (t.s. [[rokas aparāts]]), kas balsta pleckāja [[tausteklis|taustekļus]]. Šis aparāts var sastāvēt vienkārši no diviem kāšveida izaugumiem, taču lielākajai daļai tas veido komplicētu cilpveida karkasu. Īpaši komplicēts šis roku aparāts ir dažām fosilo pleckāju grupām (piemēram, ''[[Spirifer]]''). Pleckāju čaula sastāv no [[ragviela]]s slāņa un diviem [[Kalcīts|kalcīta]] slāņiem - plātnīšu un prizmatiskā slāņa. Pleckāju čaulas raksturīga īpatnība ir tievie aklie kanāli, kas stiepjas prizmatiskajā kalcīta slānī.
* Mantija. No iekšpuses čaulas vākus klāj īpašs ķermeņa izaugums - [[Mantija (pleckājiem)|mantija]]. Atšķirībā no divvāku gliemju mantijas, pleckāju mantija veido dobumu, kas ir dzīvnieka ķermeņa dobuma izaugumi. Mantija izveido daudzas [[papilas]], kuras iespiežas čaulas kanālos. Mantija norobežo diezgan plašu mantijas dobumu. Mantija kalpo arī kā [[elpošanas orgāns]].
* Filtrējošais aparāts. Pleckāja [[Bioloģisks ķermenis|ķermenis]] aizņem tikai nelielu mantijas dobuma daļu. Dobuma lielāko daļu aizņem filtrējošais aparāts ([[lofofors]]). To veido taustekļi, kas ir pāra skaita dobi ķermeņa izaugumi, kuri atrodas [[mutes atvere]]s malās, un kurus balsta roku aparāts. Taustekļus sedz ļoti daudzi skropstaini tausteklīši. Šīm skropstiņām kustoties, čaulā rodas ūdens plūsma, ar kuru dzīvnieki saņem barību un [[Skābeklis|skābekli]] [[elpošana]]i. Lofofors un roku aparāts ir būtiskākie elementi pleckāju [[Organismu klasifikācija|klasifikācijai]].

=== Iekšējie orgāni ===
* Ķermeņa dobums ir diezgan labi attīstīts. To veido noslēgta ar šķidrumu pildīta telpa - [[celoms]] jeb sekundārais ķermeņa dobums, kas klāts ar celoma [[Epitēlijaudi|epitēliju]]. Tur ir izvietotas [[Muskuļi|muskuļu]], [[Gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]], [[Asinsrites orgānu sistēma|asinsrites]], [[Izvadorgānu sistēma|izvadu]] un [[dzimumsistēma]]s. Celoma kanāli ieiet lofoforā un veido mantijā sarežģīti sazarotu tīklu.
* [[Gremošanas orgānu sistēma]] sākas ar spraugveida mutes atveri, kas atrodas starp taustekļiem. No mutes atveres atiet īss [[barības vads]], kas pāriet [[viduszarna|viduszarnā]]. Viduszarnas priekšēja paplašināta daļa kalpo kā [[kuņģis]]; tajā no sāniem pievienojas divu gremošanas [[dziedzeris|dziedzeru]] kanāli jeb aknu izvadi. Slēdzenes pleckājiem viduszarnas aizmugurējais gals ir aizaudzis, bet, savukārt, [[bezslēdzenes pleckāji]]em tas pāriet [[galazarna|galazarnā]] un nobeidzas ar [[Anālā atvere|anālo atveri]], kas iziet [[mantijas dobums|mantijas dobumā]].
* [[Asinsrites sistēma]] ir vaļēja un sastāv no [[sirds]], kas atrodas ķermeņa dorsālajā pusē, un [[asinsvadi]]em, kuri atveras [[ķermeņa dobumā]].
* [[Elpošanas orgānu sistēma|Elpošanas orgānu]] funkcijas pilda taustekļi, kurus pastāvīgi apskalo [[ūdens]], un tādā veidā piegādā skābekli asinsvadiem.
* [[Izvadorgānu sistēma]] sastāv no viena vai diviem [[Metanefridiālās caurulītes|metanefridiālo caurulīšu]] pāriem. Tās ar vienu galu atveras ķermeņa dobumā, bet ar otru mantijas dobumā.
* [[Nervu sistēma]] sastāv no [[rīkles nervu gredzens|rīkles nervu gredzena]] un no tā atzarojošiem [[nervi]]em, kuri aiziet uz taustekļiem un mantiju. Dažām sugām mantijas priekšējā malā ir pigmentētas zonas, kas reaģē uz [[Gaisma|gaismu]]. Savukārt, mantijas priekšējās malas skropstiņas ir jūtīgas pret pieskārieniem. Brīvi peldošajiem pleckāju [[kāpuri]]em ir arī [[acis]] un [[stratocisti]], kuri vēlāk pazūd pārejot uz sēdošu dzīvesveidu.
* [[Dzimumorgānu sistēma]]. Dzimumprodukti attīstas [[celotelijs|celotelijā]] un veido [[gonāda]]s, kas atrodas ķermeņa dobumā. [[Apaugļošanās]], līdzīgi [[sūneņi]]em, ir iekšējā. Nobriedušas [[dzimumšūna]]s nokļūst [[celoms|celomā]] un tiek no turienes caur metanefridiālajām caurulītēm izvadītas ārā.

== Ekoloģija ==
=== Dzīvesveids un vairošanās ===
Pleckāji ir [[filtrētāji]] organismi un pārtiek no [[mikroorganismi]]em un [[detrīts|detrīta]], kurus iegūst no ūdens plūsmas taustekļu skropstiņu kustības rezultātā. Pieaugušiem pleckājiem mierīgā stāvoklī čaulas vāciņi ir atvērti. Lofofora taustekļi saslēdzoties kopā izveido filtrējošo sieniņu, kas sadala mantijas dobumu divās kamerās. Vienā kamerā ieplūst svaigs ūdens, bet no otras izplūst izfiltrētais. Sprauga starp čauliņas vāciņiem šajā brīdī ar filtrējošās sieniņas malām sadalās divās daļās atbilstoši ieplūstošajam un izplūstošajam atvērumam. Nofiltrētās daļiņas nokļūst padziļinājumā, kas iet gar lofofora taustekļiem, un pa to tiek transportētas uz mutes atveri. Nelabvēlīgu apstākļu gadījumā (ūdens saduļķošanās, lielāku daļiņu nokļūšana uz lofofora, mehānisks kairinājums) čaulas vāciņi strauji sakļaujas, izšļācot ārā ūdeni ar nevēlamajām daļiņām. Pleckāji barojas ar sīkām [[planktons|planktona]] [[Aļģes|aļģēm]] un sīkbūtnēm, kā arī, domājams, ar sīkām detrīta daļiņām. Salīdzinoši mazs pleckāju ķermenis, kas apslēpts biezā čaulā, maz interesē jūras plēsējus, tāpēc tie reti kļūst par jūras iemītnieku upuriem. Ir zināma tikai viena [[jūras zvaigznes|jūras zvaigžņu]] suga ([[Coscinasterias calamaria]]), kas barojas pārsvarā no pleckājiem. Pleckāju atradumi [[Zivis|zivju]] kuņģos parasti tiek uzskatīti par izņēmumiem.

Vairošanās sezona parasti iekrīt [[vasara]]s mēnešos, atsevišķos gadījumos tā var ievilkties. Dažām sugām vairošanās notiek visu [[Diennakts|diennakti]]. Bet [[lingulīdas|lingulīdām]] nārstošanas periods ir pieskaņots konkrētam diennakts periodam un [[mēness fāze]]i. Pleckāji parasti ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Izņēmums ir [[Vidusjūra]]s trīs [[Argyrotheca ģints]] sugas. [[Dzimumu dimorfisms]] pleckājiem nav novērojams. [[Oliņas]] apaugļotas tiek vai nu mantijas dobumā, vai arī ārpus pleckāja čaulas. Attīstība notiek ar [[metamorfoze|metamorfozi]]. [[Antarktika|Antarktiskajai]] pleckāju sugai [[Liothyrella antarctica]] oliņu attīstība notiek uz lofofora krokām, bet Vidusjūras [[Lacarella ģints]] pārstāvjiem - īpašā somā zem lofofora, no kuras iznāk jau pilnībā izveidojušies kāpuri. Kāpura stadija ilgst no dažām stundām līdz 10-12 diennaktīm, un pēc tam tas piestiprinās pie substrāta un attīstās par pieaugušu īpatni. Slēdzenes pleckāju kāpuri planktonā ir novērojami ļoti reti, kas, domajams, ir saistīts ar viņu kāpura stadijas īso periodu. Bezslēdzenes pleckāju ([[Lingulidae]], [[Discinidae]]) kāpuri planktonā ir sastopami biežāk, jo tiem ir ilgāka kāpura stadija, turklāt tiem ir arī kāpuru gremošanas orgāni. Tas dod iespēju tiem pārvarēt lielākus attālumus.

=== Izplatība ===
Pleckāji izplatīti ir vienīgi jūrās, to eksistencei ir nepieciešams normāls [[sāļums]]. Tāpēc tos nevar sastapt vāji sāļās (sājās) jūrās (piemēram, [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] vai [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]). Ūdens [[temperatūra]] pleckājus ietekmē mazāk, tāpēc tie sastopami gan siltajās, gan arī aukstajās jūrās, kaut arī siltajās to ir vairāk. Mūsdienās dzīvojošie pleckāji ir sastopami tikai samērā lielos dziļumos un jūras piekrastes zonas neapdzīvo. Pleckāji parasti dzīvo lielos vienas sugas sakopojumos. Tas izskaidrojams ar to, ka to kāpuri savas pastāvēšanas īslaicīguma dēļ nespēj tālu aizpeldēt no savu vecāku dzīvesvietas. Izšķīlušie kāpuri parasti nosēžas turpat, kur izšķīlās, veidojot veselus pleckāju ķekarus. Pie [[Kalifornija|Dienvidkalifornijas]] krastiem vienā tādā ķekarā tika saskaitīts līdz 30 eksemplāriem.

== Sistemātika ==
Agrāk pleckājus iedalīja divās klasēs: [[Bezslēdzenes pleckāji|Bezslēdzenes pleckājos]] (Inarticulata) un [[Slēdzenes pleckāji|Slēdzenes pleckājos]] (Articulata). Tagad pleckāji tiek dalīti 3 apakštipos, un 8 klasēs.

* tips: '''Pleckāji (Brachiopoda)'''
:* apakštips: [[Linguliformea]]
::* klase: Lingulata
:::* kārta: [[Lingulida]]
:::* kārta: [[Acrotretida]]
:::* kārta: [[Siphonotretida]]

::* klase: Paterinata 
:::* kārta: [[Paterinida]]

:* apakštips: [[Craniiformea]]
::* klase: Craniata
:::* kārta: [[Craniopsida]] 
:::* kārta: [[Craniida]] 
:::* kārta: [[Trimerellida]]

:* apakštips: [[Rhynchonelliformea]]
::* klase: Chileata
:::* kārta: [[Chileida]] 
:::* kārta: [[Dictyonellida]]

::* klase: Obolellata
:::* kārta: [[Obolellida]]
:::* kārta: [[Naukatida]]

::* klase: Kutorginata
:::* kārta: [[Kutorginida]]

::* klase: Strophomenata
:::* kārta: [[Strophomenida]] 
:::* kārta: [[Productida]] 
:::* kārta: [[Orthotetida]] 
:::* kārta: [[Billingsellida]]

::* klase: Rhynchonellata
:::* kārta: [[Protorthida]] 
:::* kārta: [[Orthida]]
:::* kārta: [[Pentamerida]] 
:::* kārta: [[Rhynchonellida]] 
:::* kārta: [[Atrypida]] 
:::* kārta: [[Athyridida]] 
:::* kārta: [[Spiriferida]]
:::* kārta: [[Spiriferinida]] 
:::* kārta: [[Thecideida]] 
:::* kārta: [[Terebratulida]] 
:::* kārta: Incertae sedis

::* klase: ? Strophomenata
:::* kārta: Incertae sedis

== Skatīt arī ==
* [[Pleckāju ģinšu uzskaitījums]]

== Literatūra ==
* V. Dogels, Bezmugurkaulnieku zooloģija, Zvaigzne, 1986, 465.—470. lpp.

{{Commons|Brachiopoda|Pleckāji}}

[[Kategorija:Bilaterāļi]]</text>
      <sha1>3hwnfjth3wkbzw3m62qqu81bkundt4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Modris Lujāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154318</id>
    <revision>
      <id>3675649</id>
      <parentid>3562798</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.74.119</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6530" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Modris Lujāns
| attēls              =
| att_izm             =
| apraksts            =
| amats               = Saeimas deputāts
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1964|2|5}}
| dzim_vieta          =
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] &lt;small&gt;(līdz 1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tautas saskaņas partija|TSP]] &lt;small&gt;(1997—2004)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Konservatīvā partija (Latvija)|KP]] &lt;small&gt;(2004—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;6s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[6. Saeima]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s6_kart.kart2?PK2=27237524189 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305013610/http://www.saeima.lv/saeima8/s6_kart.kart2?PK2=27237524189 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Modris Lujāns''' (dzimis {{dat|1964|02|05}}) ir [[Latvija]]s politiķis. [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, bijušais [[Rīgas dome]]s deputāts. [[LPP/LC]] biedrs. Miris 2022.gada 24.augustā.

== Biogrāfija ==
Modris Lujāns [[1982]]. gadā pabeidza [[Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt; [[1980. gadi|1980. gados]] strādājis [[VEF]]. {{dat|1988|06|14}} notika mītiņš, kurā Lujāns ieradās ar plakātu, uz kura bija uzraksts &quot;Lāsts tautu slepkavām&quot; un [[Josifs Staļins|J. Staļina]], [[Vjačeslavs Molotovs|V. Molotova]] un [[Joahims fon Ribentrops|J. fon Ribentropa]] attēli, kā arī uzraksts &quot;Nē kangariem&quot; un [[LKP]] vadītāju attēli. Lujāns plakātu turēja aptuveni desmit minūtes un tad to noslēpa. Mēnesi vēlāk prokuratūra uzsāka krimināllietu pret Lujānu par &quot;sevišķi bezkaunīgu huligānismu&quot;, kā arī &quot;apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu par partijas un valsts vadītājiem&quot;. Sakarā ar šiem notikumiem Lujāns tiek saukts par pēdējo padomju disidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = 9. sērija. Pats pēdējais padomju disidents | first = Kristīne | last = Lapsa, Lato; Metuzāls, Sandis un Jančevska | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 4. janvārī | accessdate = 2011. gada 22. jūnijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/89708 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] Modris Lujāns tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Gadu vēlāk viņš piedalījās [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt; [[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] Lujāns kopā ar [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]] virzīja ieslodzītā [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] kandidatūru. LSP un [[Līdztiesība]]s frakcijai Saeimā ne vienmēr bija nepieciešamais biedru skaits — 5 — tādēļ aptuveni gadu Lujāns bija ārpus frakcijām. [[1997]]. gadā viņš izstājās no LSP un pievienojās [[Tautas saskaņas partija]]i. Darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt;

[[1998]]. gadā Lujāns [[7. Saeimas vēlēšanas|tika ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]] no TSP saraksta.&lt;ref name=&quot;7s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[7. Saeima]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=27237524189 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304193014/http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=27237524189 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņš bija Saimnieciskās komisijas sekretārs, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt; [[2002]]. gadā viņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[PCTVL]] saraksta, taču nav ievēlēts. Neilgi pirms [[2004]]. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanām]] Lujāns pameta TSP un pievienojās [[Konservatīvā partija|Konservatīvajai partijai]]. Viņš netika ievēlēts. [[2005. gads|2005]]. gadā piedalījās [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]], tika ievēlēts Rīgas domē no saraksta &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot;. [[2006. gads|2006]]. gadā piedalījās [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču nav ievēlēts.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=15079239246}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad KP [[2008. gads|2008]]. gadā tika likvidēta, Lujāns pievienojās [[LPP/LC]] partijai un frakcijai. [[2009. gads|2009]]. gadā kandidējis [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]], taču nav ievēlēts. Pēc [[LPP/LC]] pašlikvidācijas [[2011. gads|2011. gadā]] kandidējis [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība &quot;Par neatkarīgu Latviju!&quot;|Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības &quot;Par neatkarīgu Latviju!&quot;]], [[Solidaritāte|Latvijas kustības &quot;SOLIDARITĀTE&quot;]] saraksta, taču saraksts nepārvarēja procentu barjeru.&lt;ref name=&quot;cvk2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.07.25 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/ce2e3f12f889.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Modris Lujāns ir dzimis {{dat|1964|02|05}}. Viņš ir šķīries&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt; un vēlreiz precējies.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2005}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lujans, Modris}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]</text>
      <sha1>0fy5ybcx4ixtel605y5vuys0xa22823</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675651</id>
      <parentid>3675649</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>NRA gan par nāvi atsaucas uz Timenote...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6472" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Modris Lujāns
| attēls              =
| att_izm             =
| apraksts            =
| amats               = Saeimas deputāts
| dzim_dati           = {{dat|1964|02|05}}
| dzim_vieta          =
| mir_dati            = {{dat|2022|08|24}}
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] &lt;small&gt;(līdz 1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tautas saskaņas partija|TSP]] &lt;small&gt;(1997—2004)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Konservatīvā partija (Latvija)|KP]] &lt;small&gt;(2004—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;6s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[6. Saeima]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s6_kart.kart2?PK2=27237524189 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305013610/http://www.saeima.lv/saeima8/s6_kart.kart2?PK2=27237524189 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Modris Lujāns''' (dzimis {{dat|1964|02|05}}, miris {{dat|2022|08|24}}) bija [[Latvija]]s politiķis, [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts un bijušais [[Rīgas dome]]s deputāts. 

== Biogrāfija ==
Modris Lujāns [[1982]]. gadā pabeidza [[Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt; [[1980. gadi|1980. gados]] strādājis [[VEF]]. {{dat|1988|06|14}} notika mītiņš, kurā Lujāns ieradās ar plakātu, uz kura bija uzraksts &quot;Lāsts tautu slepkavām&quot; un [[Josifs Staļins|J. Staļina]], [[Vjačeslavs Molotovs|V. Molotova]] un [[Joahims fon Ribentrops|J. fon Ribentropa]] attēli, kā arī uzraksts &quot;Nē kangariem&quot; un [[LKP]] vadītāju attēli. Lujāns plakātu turēja aptuveni desmit minūtes un tad to noslēpa. Mēnesi vēlāk prokuratūra uzsāka krimināllietu pret Lujānu par &quot;sevišķi bezkaunīgu huligānismu&quot;, kā arī &quot;apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu par partijas un valsts vadītājiem&quot;. Sakarā ar šiem notikumiem Lujāns tiek saukts par pēdējo padomju disidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = 9. sērija. Pats pēdējais padomju disidents | first = Kristīne | last = Lapsa, Lato; Metuzāls, Sandis un Jančevska | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 4. janvārī | accessdate = 2011. gada 22. jūnijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/89708 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] Modris Lujāns tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Gadu vēlāk viņš piedalījās [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt; [[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] Lujāns kopā ar [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]] virzīja ieslodzītā [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] kandidatūru. LSP un [[Līdztiesība]]s frakcijai Saeimā ne vienmēr bija nepieciešamais biedru skaits — 5 — tādēļ aptuveni gadu Lujāns bija ārpus frakcijām. [[1997]]. gadā viņš izstājās no LSP un pievienojās [[Tautas saskaņas partija]]i. Darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt;

[[1998]]. gadā Lujāns [[7. Saeimas vēlēšanas|tika ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]] no TSP saraksta.&lt;ref name=&quot;7s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[7. Saeima]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=27237524189 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304193014/http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=27237524189 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņš bija Saimnieciskās komisijas sekretārs, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt; [[2002]]. gadā viņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[PCTVL]] saraksta, taču nav ievēlēts. Neilgi pirms [[2004]]. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanām]] Lujāns pameta TSP un pievienojās [[Konservatīvā partija (Latvija)||Konservatīvajai partijai]]. Viņš netika ievēlēts. [[2005. gads|2005]]. gadā piedalījās [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]], tika ievēlēts Rīgas domē no saraksta &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot;. [[2006. gads|2006]]. gadā piedalījās [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču nav ievēlēts.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=15079239246}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad KP [[2008. gads|2008]]. gadā tika likvidēta, Lujāns pievienojās [[LPP/LC]] partijai un frakcijai. [[2009. gads|2009]]. gadā kandidējis [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]], taču nav ievēlēts. Pēc [[LPP/LC]] pašlikvidācijas [[2011. gads|2011. gadā]] kandidējis [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība &quot;Par neatkarīgu Latviju!&quot;|Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības &quot;Par neatkarīgu Latviju!&quot;]], [[Solidaritāte|Latvijas kustības &quot;SOLIDARITĀTE&quot;]] saraksta, taču saraksts nepārvarēja procentu barjeru.&lt;ref name=&quot;cvk2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.07.25 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/ce2e3f12f889.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Modris Lujāns bijis divreiz precējies.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2005}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lujans, Modris}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]</text>
      <sha1>fwhb15zjl8j8hhe6pt6405541tjerbt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675653</id>
      <parentid>3675651</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:36:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6744" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Modris Lujāns
| attēls              =
| att_izm             =
| apraksts            =
| amats               = Saeimas deputāts
| dzim_dati           = {{dat|1964|02|05}}
| dzim_vieta          =
| mir_dati            = {{dat|2022|08|24}}
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] &lt;small&gt;(līdz 1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tautas saskaņas partija|TSP]] &lt;small&gt;(1997—2004)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Konservatīvā partija (Latvija)|KP]] &lt;small&gt;(2004—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;6s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[6. Saeima]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s6_kart.kart2?PK2=27237524189 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305013610/http://www.saeima.lv/saeima8/s6_kart.kart2?PK2=27237524189 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Modris Lujāns''' (dzimis {{dat|1964|02|05}}, miris {{dat|2022|08|24}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/390113-muziba-devies-bijusais-saeimas-un-rigas-domes-deputats-modris-lujans.htm|title=Mūžībā devies bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Modris Lujāns|website=nra.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvija]]s politiķis, [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts un bijušais [[Rīgas dome]]s deputāts. 

== Biogrāfija ==
Modris Lujāns [[1982]]. gadā pabeidza [[Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt; [[1980. gadi|1980. gados]] strādājis [[VEF]]. {{dat|1988|06|14}} notika mītiņš, kurā Lujāns ieradās ar plakātu, uz kura bija uzraksts &quot;Lāsts tautu slepkavām&quot; un [[Josifs Staļins|J. Staļina]], [[Vjačeslavs Molotovs|V. Molotova]] un [[Joahims fon Ribentrops|J. fon Ribentropa]] attēli, kā arī uzraksts &quot;Nē kangariem&quot; un [[LKP]] vadītāju attēli. Lujāns plakātu turēja aptuveni desmit minūtes un tad to noslēpa. Mēnesi vēlāk prokuratūra uzsāka krimināllietu pret Lujānu par &quot;sevišķi bezkaunīgu huligānismu&quot;, kā arī &quot;apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu par partijas un valsts vadītājiem&quot;. Sakarā ar šiem notikumiem Lujāns tiek saukts par pēdējo padomju disidentu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = 9. sērija. Pats pēdējais padomju disidents | first = Kristīne | last = Lapsa, Lato; Metuzāls, Sandis un Jančevska | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 4. janvārī | accessdate = 2011. gada 22. jūnijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/89708 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] Modris Lujāns tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Gadu vēlāk viņš piedalījās [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt; [[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] Lujāns kopā ar [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]] virzīja ieslodzītā [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] kandidatūru. LSP un [[Līdztiesība]]s frakcijai Saeimā ne vienmēr bija nepieciešamais biedru skaits — 5 — tādēļ aptuveni gadu Lujāns bija ārpus frakcijām. [[1997]]. gadā viņš izstājās no LSP un pievienojās [[Tautas saskaņas partija]]i. Darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.&lt;ref name=&quot;6s&quot; /&gt;

[[1998]]. gadā Lujāns [[7. Saeimas vēlēšanas|tika ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]] no TSP saraksta.&lt;ref name=&quot;7s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[7. Saeima]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=27237524189 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304193014/http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=27237524189 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņš bija Saimnieciskās komisijas sekretārs, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt; [[2002]]. gadā viņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[PCTVL]] saraksta, taču nav ievēlēts. Neilgi pirms [[2004]]. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanām]] Lujāns pameta TSP un pievienojās [[Konservatīvā partija (Latvija)||Konservatīvajai partijai]]. Viņš netika ievēlēts. [[2005. gads|2005]]. gadā piedalījās [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]], tika ievēlēts Rīgas domē no saraksta &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot;. [[2006. gads|2006]]. gadā piedalījās [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču nav ievēlēts.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.22 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=15079239246}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad KP [[2008. gads|2008]]. gadā tika likvidēta, Lujāns pievienojās [[LPP/LC]] partijai un frakcijai. [[2009. gads|2009]]. gadā kandidējis [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]], taču nav ievēlēts. Pēc [[LPP/LC]] pašlikvidācijas [[2011. gads|2011. gadā]] kandidējis [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība &quot;Par neatkarīgu Latviju!&quot;|Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības &quot;Par neatkarīgu Latviju!&quot;]], [[Solidaritāte|Latvijas kustības &quot;SOLIDARITĀTE&quot;]] saraksta, taču saraksts nepārvarēja procentu barjeru.&lt;ref name=&quot;cvk2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Modris Lujāns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.07.25 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/pv2013/saraksti/ce2e3f12f889.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Modris Lujāns bijis divreiz precējies.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2005}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lujans, Modris}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]</text>
      <sha1>5ztl7suuf0iazdnnvj3c1cu2dt6tc8d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bons Skots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154977</id>
    <revision>
      <id>3675920</id>
      <parentid>3634080</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3518" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons =solists 
|           Vārds =Bons Skots  
|      Vārds_orig =''Bon Scott''
|          Attēls =Bonscott.jpg
|         Att_izm =200px 
|        Apraksts =Bons Skots uzstājas kopā ar grupu [[AC/DC]] koncertā 1979. gadā 
|        Dz_vārds =Ronalds Belfords Skots
| Pseidonīms =  
| Dzimis ={{dat|1946|7|9}} 
| Vieta_dz ={{Vieta|Skotija|Forfāra}}  
| Miris ={{miršanas datums un vecums|1980|2|19|1946|7|9}}
| Vieta_mr ={{Vieta|Anglija|Londona|Austrumdulviča}}   
| Žanrs =[[rokenrols]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]&lt;br /&gt;[[blūzroks]]
| Nodarbošanās =[[mūziķis]]&lt;br /&gt;[[dziedātājs]]&lt;br /&gt;[[komponists]]
| Instrumenti =[[balss]]&lt;br /&gt;[[bungas]]&lt;br /&gt;[[dūdas]]&lt;br /&gt;[[stabule]]    
| Gadi =1964–1980    
|Izdevējkompānija =    
| Darbojies_arī =[[AC/DC]]&lt;BR /&gt;''[[Fraternity]]''&lt;br /&gt;''[[The Valentines]]''&lt;br /&gt;''[[The Spectors]]''
| Mlapa =    
| Dzimums =V
}}
'''Bons Skots''' ({{val|en|Bon Scott}}, pilnajā vārdā '''Ronalds Belfords Skots''' (''Ronald Belford Scott''); dzimis {{dat|1946|7|9}}, miris {{dat|1980|2|19}}) bija skotu izcelsmes austrāliešu roka mūziķis, labāk zināms kā Austrālijas [[smagais roks|smagā roka]] grupas [[AC/DC]] [[dziedātājs|vokālists]] no 1974. gada līdz viņa nāvei 1980. gadā. Dzimis [[Forfāra|Forfārā]], [[Skotija|Skotijā]], pirms pārcelšanās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], arī dzīvojis [[Kirriemuīra|Kirriemuīrā]], Skotijā. Melburnā Bons Skots ar ģimeni dzīvoja [[Sanšaina]]s priekšpilsētā, līdz pārcēlās uz dzīvi [[Frīmantle|Frīmantlē]] Austrālijas rietumos.

Skots savu pirmo grupu ''[[The Spectors]]'' dibināja 1964. gadā un kļuva par grupas bundzinieku un laiku pa laikam bija arī grupas galvenais dziedātājs. Viņš bija arī mākslinieks vairākās citās grupās kā ''[[The Valentines]]'', ''[[Fraternity]]'', līdz aizstāja grupas [[AC/DC]] galveno vokālistu [[Deivs Evanss (AC/DC)|Deivu Evansu]] 1974. gadā.

2004. gada jūlijā žurnāls ''[[Classic Rock]]'' Skotu novērtēja kā labāko ''[[100 Greatest Frontmen Of All Time]]'' sarakstā. Savukārt žurnāls ''[[Hit Parader]]'' 2006. gada visu laiku labākā smagā roka vokālistu top 100 sarakstā Skotu atzina par 5. labāko.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.upthedownstair.net/2006/12/heavy-metals-all-time-top-100.html |title=Visu laiku labāko 100 smagā roka vokālistu saraksts |access-date={{dat|2013|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120324012620/http://www.upthedownstair.net/2006/12/heavy-metals-all-time-top-100.html |archivedate={{dat|2012|03|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Grupas [[AC/DC]] popularitāte pieauga 1970. gados, sākotnēji Austrālijā, vēlāk arī visā pasaulē. Viņu 1979. gada albums ''Highway To Hell'' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sasniedza top 20, un grupa ieguva komerciālu izrāvienu. Tomēr 1980. gada 19. februārī Skots mira pēc nakts Londonā. Grupa AC/DC uz īsu laiku izjuka, taču tā ātri pieņēma jauno vokālistu [[Braians Džonsons|Braianu Džonsonu]] no britu [[glemroks|glemroka]] grupas ''[[Geordie]]''. AC/DC sekojošais albums ''Back in Black'' tika izdots 5 mēnešus pēc Skota nāves. Tas kļuva par visu laiku otro pārdotāko mūzikas albumu vēsturē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Skots, Bons}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]]</text>
      <sha1>pic1caqu0kt25btarl5bz3vmz8yyefg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bikini</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161260</id>
    <revision>
      <id>3675819</id>
      <parentid>3412589</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:49:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Bridžit → Brižit using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2654" xml:space="preserve">[[Attēls:Hot Import Nights, bikini contest.jpg|thumb|Sieviete bikini]]
'''Bikini'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last1=Guļevska |first1=Dainuvīte |last2=Miķelsone |first2=Aina |last3=Porīte |first3=Tamara |title=Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata |year=2002 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-64-X|pages=76}}&lt;/ref&gt; ir mazs, divdaļīgs sieviešu [[peldkostīms]]. Viena peldkostīma daļa aizsedz krūtis, bet otra cirksni un dažreiz sēžamvietu.

== Vēsture ==
Līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidum peldkostīms bija diezgan konservatīvs un klāja lielāko ķermeņa daļu.
Par mūsdienu bikini radītāju uzskata [[Parīze]]s modes mākslinieku Luiju Reāru, kurš &quot;pilnveidoja&quot; peldkostīmu ''Atom'', ko dažus mēnešus agrāk izveidoja Žaks Eims. Bikini publikai pirmo reizi demonstrēja dejotāja Mišelina Bernardīni {{dat|1946|7|5}}. Jauno peldkostīmu nosauca par godu [[Bikini atols|Bikini atolam]], kur četras dienas iepriekš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica kodolizmēģinājumus.

Bija nepieciešami vairāk nekā desmit gadu, pirms bikini pārstāja šokēt ļaudis un iegāja modē. Lielu ieguldījumu bikini popularizācijā [[1950. gadi|1950. gados]] deva [[Brižita Bardo]].

Ietērpu, kas atgādina bikini, izmantoja sievietes [[Senā Roma|Senajā Romā]] sporta nodarbību laikā. Mūsdienu bikini ir oficiālā sieviešu sporta forma [[Pludmales volejbols|pludmales volejbola]], [[Bodibildings|bodibildinga]] un [[Sporta dejas|sporta deju]] ([[samba]], [[rumba]], [[ča-ča-ča]]) sacensībās.

== Galerija ==
&lt;gallery perrow=5 widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;100px&quot;&gt;
Attēls:Annual Northern Japan Bodybuilding Championships in 1999.JPEG|Bodibildinga bikini
Attēls:Kerri-walsh.jpg|Pludmales volejbola bikini
Attēls:Jennifer Nicole Lee 1.jpg|Miss Amerika 2004, Dženifera Nikola Lī tērpusies bikini
Attēls:Criolé Show - Samba dancers.jpg|Sambas dejotājas bikini
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-L0503-0036, Berlin, Pankow, Freibad.jpg|20. gadsimta 70. gadu bikini
Attēls:Bikinistyles.svg|Bikini paveidi
Attēls:PiazzaArmerina-Mosaik-Bikini.jpg|Seno romiešu mozaīka
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.freezonal.com/weird-history-of-bikini.html Bikini vēsture] {{angliski}}
* [https://web.archive.org/web/20080509090426/http://www.bikiniscience.com/bsmain.html ''Bikini Science''] {{angliski}}
* [http://www.metmuseum.org/toah/hd/biki/hd_biki.htm Bikini izstāde] {{angliski}}}

{{apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>08ha2rylhu0y74cpg2jsffbbikfv30g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peldkostīms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161475</id>
    <revision>
      <id>3675821</id>
      <parentid>3412592</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:50:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad, 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar, Bridžit → Brižit (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4422" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
[[Attēls:PiazzaArmerina-Mosaik-Bikini.jpg|thumb|Seno romiešu mozaīka]]
'''Peldkostīms''' jeb '''peldtērps'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://tezaurs.lv/#/sv/peldt%C4%93rps |title= Peldtērps |publisher= Tēzaurs.lv |accessdate= 2011. gada 4. novembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130226073636/http://www.tezaurs.lv/#/sv/peldt%C4%93rps |archivedate= 2013. gada 26. Februāris }}&lt;/ref&gt; ir speciāls [[apģērbs]] peldēšanai un atpūtai pie ūdens.

== Vēsture ==

=== Pirms peldkostīma laiki ===
Senajos laikos, [[Viduslaiki|viduslaikos]], [[renesanse]]s laikā peldkostīms kā tāds nepastāvēja. Tajos laikos ļaudis peldējās vai nu kaili, vai [[Apakšveļa|apakšveļā]], kas nebija speciāli piemērota peldēm.

Uz [[Pompeji|Pompeju]] [[freska|freskām]] un dažās [[Romas impērija]]s vietās ir attēlotas [[sieviete]]s [[Kostīms|kostīmos]], kas atgādina mūsdienu [[bikini]], tomēr vēlāk šāds ģērbšanās veids tika aizmirsts.

Antīkas [[Kailums|kailo ķermeņu]] apbrīnas vietā nāca neiecietība un grēcīgās miesas apzīmējums, lai arī peldes joprojām bija ļaužu iecienīta izklaide.

[[Luijs XIV|Luija XIV]] laikā dāmas un kavalieri peldējās apakšveļā, kas spāņos izraisīja pamatīgu sašutumu, jo [[Spānija|Spānijā]] pat sievietes kājas mazāko daļiņu ieraudzīt bija nepieļaujami, kur nu vēl ieraudzīt sievieti izmirkušā baltā kreklā.

[[18. gadsimts|18. gadsimtā]] šī tendence saglabājās. [[Aristokrātija]]s pārstāvji peldēties gāja savās [[Parūka|parūkās]], [[Aube|aubēs]] un [[Krekls|kreklos]]. Arī mājās, vannas procedūras viņi veica apakšveļā.

=== Peldkostīma pirmsākumi ===
[[Attēls:Bathing suit 1858.png|thumb|Sieviešu peldkostīms (1858)]]
Pirmais īpaši peldēšanai paredzēts apģērbs sāka parādīties [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās, atbalstot [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] idejas, kas aicināja būt dabīgiem un tuvākiem dabai.

[[Anglija|Anglijā]] [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetā]] laika tika pelta vīriešu un sieviešu kopīga peldēšanās pat peldkostīmos. Problēmas atrisināšanai tika izgudroti [[peldu rati]], kas aizsedza peldētāju no svešām acīm.

[[Francija|Francijā]] uzskati bija daudz brīvāki. Tur vīriešiem izveidoja speciālu strīpainu, pieguļošu peldēšanās kostīmu.

[[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā peldkostīmi kļuva vienkāršāki, pieejamāki un īsāki. No peldkostīmiem pazuda volāni, pilnībā izzuda peldēšanas zeķubikses un citi &quot;tikumības saglabāšanas&quot; atribūti.

=== Peldkostīma triumfa laiki ===
[[1920. gadi|1920. gados]] modē nāca [[iedegums]], bet sports un izklaide kļuva par obligātu cilvēka personības attīstības nosacījumu. Tuklas formas un bālumu sāka uzskatīt par slimību pazīmēm, bet pievilcību ieguva trenēts ķermenis. Peldkostīmi ieguva mūsdienām līdzīgas formas.

Līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidum peldkostīms sedza lielāko ķermeņa daļu.

Kopēja uzskatu liberalizācija [[Otrais pasaules karš|pēckara]] gados padarīja peldkostīmu daudz brīvāku un atsegtāku. 20. gadsimta otrajā pusē pamazām modē nāca [[bikini]]. Šī modeļa peldkostīms savu popularitāti ieguva, pateicoties tajos laikos jaunās franču aktrises [[Brižita Bardo|Brižitas Bardo]] mīlestībai pret šo apģērba elementu, kurā viņa bieži pastaigājās pa [[Santrope]] pludmalēm.&lt;ref&gt;[http://www.adensya.ru/articles/conception/istoriya-vozniknoveniya-kupalnika &quot;Mūsdienu peldkostīma rašanās vēsture&quot;] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Turpmākā peldkostīma attīstībā radās tā saucamie ''[[monokini]]'' (piesedz tikai ķermeņa lejasdaļu, atstājot [[Krūts|krūtis]] pilnībā [[topless|atkailinātas]]) un ''mikrokini'' (tiek izmantotas ļoti šauras auduma strēmeles).

20. gadsimtā modē nāca arī [[natūrisms]]. Šis atpūtas veids īpaši izplatīts ir [[Eiropa|Eiropā]] un tiek uzskatīts par ģimenes atpūtas veidu.

== Skatīt arī ==
* [[Peldmētelis]]
* [[Apakšveļa]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Andris Tiļļa (2014. gada 22. jūnijs). [http://www.la.lv/peldterpi-laika-pluduma%E2%80%A9/ Peldtērpi laika plūdumā]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2015. gada 20. augustā.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>1k0mmh2vymzrk8r655l86ysicfpbqv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fils Kesels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171930</id>
    <revision>
      <id>3675575</id>
      <parentid>3645764</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:31:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4888" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Fils Kesels
 |      vārds_orig = ''Phil Kessel''
 |          attēls = [[File:Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg|thumb|Phil Kessel 2019-11-11 2|alt=Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg]]
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|2}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsina|Medisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 5., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2006—2009
 |         klubs 1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |        kl_sez 2 = 2009—2015
 |         klubs 2 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |        kl_sez 3 = 2015—2019
 |         klubs 3 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |        kl_sez 4 = 2019—''pašlaik''
 |         klubs 4 = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2006—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs — [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais uzbrucējs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[Bila Mastertona balva]] — 2007
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2019|7|1}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}}
}}
'''Filips Džozefs Kesels''' ({{val|en|Philip Joseph Kessel, Jr.}}; dzimis {{dat|1987|10|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2019) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] ar kopējo 5. kārtas numuru. 2007. gadā viņš saņēma [[Bila Mastertona balva|Bila Mastertona balvu]], tādējādi kļūdams par pirmo līgas debitantu, kas saņem šo balvu. Tāpat 2007. gadā spēlēja NHL ''YoungStars'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē. Pēc 2008.—2009. gada sezonas pārgāja uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. 2011. gadā piedalījās [[2011. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. &quot;Maple Leafs&quot; rindās Kesels aizvadīja sešas sezonas, katru no tām noslēdzot kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2015. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Kopā ar &quot;Penguins&quot; nākamajās divās sezonās izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[2019]]. gada vasarā Kesels tika aizmainīts uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko turnīru]] Kesels noslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs, iegūstot arī labākā uzbrucēja titulu. Spēlējis arī trīs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kesels, Fils}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>nj357ddlme11bva92abfkur8589rnbw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675576</id>
      <parentid>3675575</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4863" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Fils Kesels
 |      vārds_orig = ''Phil Kessel''
 |          attēls = [[File:Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg|thumb|alt=Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg]]
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|2}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsina|Medisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 5., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2006—2009
 |         klubs 1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |        kl_sez 2 = 2009—2015
 |         klubs 2 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |        kl_sez 3 = 2015—2019
 |         klubs 3 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |        kl_sez 4 = 2019—''pašlaik''
 |         klubs 4 = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2006—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs — [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais uzbrucējs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[Bila Mastertona balva]] — 2007
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2019|7|1}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}}
}}
'''Filips Džozefs Kesels''' ({{val|en|Philip Joseph Kessel, Jr.}}; dzimis {{dat|1987|10|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2019) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] ar kopējo 5. kārtas numuru. 2007. gadā viņš saņēma [[Bila Mastertona balva|Bila Mastertona balvu]], tādējādi kļūdams par pirmo līgas debitantu, kas saņem šo balvu. Tāpat 2007. gadā spēlēja NHL ''YoungStars'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē. Pēc 2008.—2009. gada sezonas pārgāja uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. 2011. gadā piedalījās [[2011. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. &quot;Maple Leafs&quot; rindās Kesels aizvadīja sešas sezonas, katru no tām noslēdzot kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2015. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Kopā ar &quot;Penguins&quot; nākamajās divās sezonās izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[2019]]. gada vasarā Kesels tika aizmainīts uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko turnīru]] Kesels noslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs, iegūstot arī labākā uzbrucēja titulu. Spēlējis arī trīs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kesels, Fils}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>grjuymhi2x5ql72xvmm5q9hyccdnbg1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675577</id>
      <parentid>3675576</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:33:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4877" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Fils Kesels
 |      vārds_orig = ''Phil Kessel''
 |          attēls = [[File:Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg|thumb|alt=Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg]]
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|2}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsina|Medisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 5., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2006—2009
 |         klubs 1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |        kl_sez 2 = 2009—2015
 |         klubs 2 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |        kl_sez 3 = 2015—2019
 |         klubs 3 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |        kl_sez 4 = 2019—''pašlaik''
 |         klubs 4 = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2006—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs — [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais uzbrucējs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[Bila Mastertona balva]] — 2007
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|25}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}}
}}
'''Filips Džozefs Kesels''' ({{val|en|Philip Joseph Kessel, Jr.}}; dzimis {{dat|1987|10|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] ar kopējo 5. kārtas numuru. 2007. gadā viņš saņēma [[Bila Mastertona balva|Bila Mastertona balvu]], tādējādi kļūdams par pirmo līgas debitantu, kas saņem šo balvu. Tāpat 2007. gadā spēlēja NHL ''YoungStars'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē. Pēc 2008.—2009. gada sezonas pārgāja uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. 2011. gadā piedalījās [[2011. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. &quot;Maple Leafs&quot; rindās Kesels aizvadīja sešas sezonas, katru no tām noslēdzot kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2015. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Kopā ar &quot;Penguins&quot; nākamajās divās sezonās izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[2019]]. gada vasarā Kesels tika aizmainīts uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko turnīru]] Kesels noslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs, iegūstot arī labākā uzbrucēja titulu. Spēlējis arī trīs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kesels, Fils}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>qi1hzrowfi0kpv7yh0mfeheeyna36qm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675578</id>
      <parentid>3675577</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:36:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5027" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Fils Kesels
 |      vārds_orig = ''Phil Kessel''
 |          attēls = [[File:Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg|thumb|alt=Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg]]
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|2}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsina|Medisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 5., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2006—2009
 |         klubs 1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |        kl_sez 2 = 2009—2015
 |         klubs 2 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |        kl_sez 3 = 2015—2019
 |         klubs 3 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |        kl_sez 4 = 2019—''pašlaik''
 |         klubs 4 = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2006—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs — [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais uzbrucējs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[Bila Mastertona balva]] — 2007
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|25}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}}
}}
'''Filips Džozefs Kesels''' ({{val|en|Philip Joseph Kessel, Jr.}}; dzimis {{dat|1987|10|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] ar kopējo 5. kārtas numuru. 2007. gadā viņš saņēma [[Bila Mastertona balva|Bila Mastertona balvu]], tādējādi kļūdams par pirmo līgas debitantu, kas saņem šo balvu. Tāpat 2007. gadā spēlēja NHL ''YoungStars'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē. Pēc 2008.—2009. gada sezonas pārgāja uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. 2011. gadā piedalījās [[2011. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. &quot;Maple Leafs&quot; rindās Kesels aizvadīja sešas sezonas, katru no tām noslēdzot kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2015. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Kopā ar &quot;Penguins&quot; nākamajās divās sezonās izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[2019]]. gada vasarā Kesels tika aizmainīts uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

2022. gada 24. augustā Kesels parakstīja viena gada un 1,5 miljonu dolāru vērtu līgumu ar [[Vegasas Golden Knights]]&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;.

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko turnīru]] Kesels noslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs, iegūstot arī labākā uzbrucēja titulu. Spēlējis arī trīs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Kesels, Fils}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>pylq6w6lqlg4o1tynwo6v3wn8qonhtn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675579</id>
      <parentid>3675578</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:37:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5144" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Fils Kesels
 |      vārds_orig = ''Phil Kessel''
 |          attēls = [[File:Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg|thumb|alt=Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg]]
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|2}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsina|Medisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 5., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2006—2009
 |         klubs 1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |        kl_sez 2 = 2009—2015
 |         klubs 2 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |        kl_sez 3 = 2015—2019
 |         klubs 3 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |        kl_sez 4 = 2019—''pašlaik''
 |         klubs 4 = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2006—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs — [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais uzbrucējs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[Bila Mastertona balva]] — 2007
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|25}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}}
}}
'''Filips Džozefs Kesels''' ({{val|en|Philip Joseph Kessel, Jr.}}; dzimis {{dat|1987|10|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] ar kopējo 5. kārtas numuru. 2007. gadā viņš saņēma [[Bila Mastertona balva|Bila Mastertona balvu]], tādējādi kļūdams par pirmo līgas debitantu, kas saņem šo balvu. Tāpat 2007. gadā spēlēja NHL ''YoungStars'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē. Pēc 2008.—2009. gada sezonas pārgāja uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. 2011. gadā piedalījās [[2011. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. &quot;Maple Leafs&quot; rindās Kesels aizvadīja sešas sezonas, katru no tām noslēdzot kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2015. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Kopā ar &quot;Penguins&quot; nākamajās divās sezonās izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[2019]]. gada vasarā Kesels tika aizmainīts uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

2022. gada 24. augustā Kesels parakstīja viena gada un 1,5 miljonu dolāru vērtu līgumu ar [[Vegasas Golden Knights]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/goldenknights/news/vegas-golden-knights-sign-forward-phil-kessel-to-one-year-contract/c-335379250&lt;/ref&gt;.

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko turnīru]] Kesels noslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs, iegūstot arī labākā uzbrucēja titulu. Spēlējis arī trīs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Kesels, Fils}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>jjhnliolc7dixxx2ju72r7adb90vek9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675580</id>
      <parentid>3675579</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:39:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5199" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Fils Kesels
 |      vārds_orig = ''Phil Kessel''
 |          attēls = [[File:Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg|thumb|alt=Phil Kessel 2019-11-11 2.jpg]]
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|2}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsina|Medisona}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 5., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2006—2009
 |         klubs 1 = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |        kl_sez 2 = 2009—2015
 |         klubs 2 = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
 |        kl_sez 3 = 2015—2019
 |         klubs 3 = [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
 |        kl_sez 4 = 2019—''pašlaik''
 |         klubs 4 = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2006—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs — [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais uzbrucējs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[Bila Mastertona balva]] — 2007
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|25}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}}
}}
'''Filips Džozefs Kesels''' ({{val|en|Philip Joseph Kessel, Jr.}}; dzimis {{dat|1987|10|2}}) ir profesionāls amerikāņu [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] ar kopējo 5. kārtas numuru. 2007. gadā viņš saņēma [[Bila Mastertona balva|Bila Mastertona balvu]], tādējādi kļūdams par pirmo līgas debitantu, kas saņem šo balvu. Tāpat 2007. gadā spēlēja NHL ''YoungStars'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē. Pēc 2008.—2009. gada sezonas pārgāja uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. 2011. gadā piedalījās [[2011. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. &quot;Maple Leafs&quot; rindās Kesels aizvadīja sešas sezonas, katru no tām noslēdzot kā komandas rezultatīvākais spēlētājs.

2015. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Kopā ar &quot;Penguins&quot; nākamajās divās sezonās izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[2019]]. gada vasarā Kesels tika aizmainīts uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

2022. gada 24. augustā Kesels parakstīja viena gada un 1,5 miljonu dolāru vērtu līgumu ar [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/goldenknights/news/vegas-golden-knights-sign-forward-phil-kessel-to-one-year-contract/c-335379250&lt;/ref&gt;.

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada Olimpisko turnīru]] Kesels noslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs, iegūstot arī labākā uzbrucēja titulu. Spēlējis arī trīs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Kesels, Fils}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vegasas &quot;Golden Knights&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>feb21u2qpzcjnrfukadhtmcm58zk1q9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pāvels Šteinbors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173223</id>
    <revision>
      <id>3675744</id>
      <parentid>3635692</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Wolfgang1212</username>
        <id>17497</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9018" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| name = Pāvels Šteinbors
| image = [[Attēls:Pavels Steinbors.jpg|200px|Pāvels Šteinbors]]
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|09|21}}
| countryofbirth ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| height = 191
| currentclub  = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| clubnumber = 1
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 2001—2004 
| years2 = 2004—2009 
| years3 = 2008—2009 
| years4 = 2009—2012
| years5 = 2012—2013
| years6 = 2013—2015
| years7 = 2015—2016
| years8 = 2016—2020
| years9 = 2020—2022
| years10= 2022—
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] 
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jūrmala]] 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] 
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| clubs5 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Lamontville Golden Arrows F.C.|Golden Arrows]]
| clubs6 = {{flaga|Polija}} [[KS Gornik Zabže|Zabžes &quot;Górnik&quot;]]
| clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Nea Salamina Ammochostos FC|Nea Salamina]]
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Gdiņas &quot;Arka&quot;]]
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| clubs10= {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| caps1 = 28  
| caps2 = 43    
| caps3 = 0
| caps4 = 53
| caps5 = 19
| caps6 = 54
| caps7 = 16
| caps8 = 116
| caps9 = 20
| caps10= 6
| goals1 = 0  
| goals2 = 0  
| goals3 = 0  
| goals4 = 0  
| goals5 = 0  
| goals6 = 0  
| goals7 = 0  
| goals8 = 0  
| goals9 = 0  
| goals10= 0
| nationalyears1 = 2003 
| nationalyears2 = 2006
| nationalyears3 = 2015—
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalteam3 = {{fb|LVA}}
| nationalcaps1 = 2  
| nationalcaps2 = 3
| nationalcaps3 = 25
| nationalgoals1 = 0   
| nationalgoals2 = 0 
| nationalgoals3 = 0 
| pcupdate = {{dat|2022|8|24|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2022|6|14|SK|bez}}
}}
'''Pāvels Šteinbors''' (dzimis {{dat|1985|9|21}} [[Rīga|Rīgā]] kā '''Pāvels Černuha'''&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/24092014-fertovs_nevienojas_par_ligumu_un_nepaliks Poļu mediji: Fertovs nevienojas par līgumu un nepaliks Hožuvas &quot;Ruch&quot;]
&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[futbolists]], spēlē [[vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[FK RFS]].

== Karjera ==
=== Klubos ===
Karjeru uzsācis [[Skonto FC]] 2001. gadā, taču 2004. gadā pārgājis uz [[FK Jūrmala]].&lt;ref name=&quot;EUFO_JM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FK Jūrmala squad 2004  | publisher = eufo.de  | year = 2004  | url = http://www.eufo.de/football/lat/2004/fk_jmala.htm  | accessdate = 2008-02-01  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071015045327/http://www.eufo.de/football/lat/2004/fk_jmala.htm  | archivedate = 2007-10-15  }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā līdz sezonas beigām tika izīrēts Anglijas čempionāta klubam [[Blackpool FC]].&lt;ref name=&quot;BFC1230535&quot;&gt;{{cite news  | title = The latest from Bloomfield Road  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-02-01  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1230535,00.html  | accessdate = 2008-02-01  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081104101131/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0%2C%2C10432~1230535%2C00.html  | archivedate = 2008-11-04  }}&lt;/ref&gt; Tajā viņš spēlēja kopā ar citu latvieti [[Kaspars Gorkšs|Kasparu Gorkšu]], tomēr pirmās komandas sastāvā neaizvadīja nevienu spēli. Pēc īres beigām atgriezās Latvijā un pārgāja uz [[FK Liepājas Metalurgs]]. 2009. gadā kļuva par Latvijas Virslīgas čempionu. 

{{dat|2012|7|15||bez}} pievienojās [[Dienvidāfrika]]s klubam ''[[Lamontville Golden Arrows F.C.|Golden Arrows]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28062012-steinbors_un_krjauklis_julija_vidu_parcel|title=Šteinbors un Krjauklis jūlija vidū pārcelsies uz Dienvidāfriku |publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2012|06|28|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonu sāka kā kluba pamatvārtsargs, taču sezonas otrajā pusē zaudēja vietu sākumsastāvā. 2013. gada jūlijā Šteinbors pārcēlās uz Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[KS Gornik Zabže|Zabžes &quot;Górnik&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/02072013-steinbors_pievienojas_5_specigakajam_poli |title=Šteinbors pievienojas 5.spēcīgākajam Polijas klubam |publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2013|07|02|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komandā nospēlēja divas sezonas, aizvadot vairāk nekā 50 spēles. Pirms 2015.—2016. gada sezonas pievienojās Kipras klubam ''[[Nea Salamina Ammochostos FC|Nea Salamina]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/23062015-steinboram_ligums_ar_kipras_augstakas_lig |title=Šteinboram līgums ar Kipras augstākās līgas klubu |publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2015|06|23|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonā aizvadīja 16 spēles Kipras Pirmajā divīzijā. Pēc sezonas beigām atgriezās Polijā, parakstot līgumu ar [[Gdiņas &quot;Arka&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/pavels-steinbors-pievienojies-gdinas-arka-komandai |title=Pāvels Šteinbors pievienojies Gdiņas &quot;Arka&quot; komandai  |publisher=lff.lv |date= {{dat|2016|06|11|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kluba sastāvā nospēlēja četras sezonas. 2017. gadā kļuva par [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausa]] ieguvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02052017-steinbors_un_gdinas_arka_papildlaika_izci|title=Šteinbors ar Gdiņas &quot;Arka&quot; šokē &quot;Lech&quot; un izcīna Polijas kausu|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-05-05|date=2017-05-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 2019.—2020. gada sezonas klubs atstāja augstāko līgu, un Šteinbors pārgāja uz citu Polijas klubu [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7030133/steinbors-paraksta-divu-gadu-ligumu-ar-jagiellonia|title=Šteinbors paraksta divu gadu līgumu ar &quot;Jagiellonia&quot;|website=apollo.lv|date={{dat|2020|7|31||bez}}|access-date={{dat|2020|8|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā aizvadīja divas sezonas.

2022. gada jūnijā pievienojās Virslīgas klubam [[FK RFS]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16062022-latvijas_izlases_pirmais_numurs_steinbors|title=Latvijas izlases pirmais numurs Šteinbors pievienojas Virslīgas čempionei|website=sportacentrs.com|date={{dat|2022|6|16||bez}}|access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
Spēlējis gan Latvijas U-19, gan [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21]] izlašu sastāvos. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2015|11|13||bez}} draudzības spēlē pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13112015-latvija_ar_0_1_piekapjas_ziemelirijai_ste|title=Latvija ar 0:1 piekāpjas Ziemeļīrijai, Šteinbors debitē|publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2015|11|13|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daudzas reizes pieteikts spēlēm kā izlases rezerves vārtsargs. Šteinbors atzīts par 2019.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/24012020-steinbors_pirmoreiz_atzits_par_latvijas_g|title=Šteinbors pirmoreiz atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu|last=Suveizda|first=Agris|website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2020|01|25||bez}}|date={{dat|2020|01|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2020. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/26022021-steinbors_atkal_atzits_par_labako_latvija|title=Šteinbors atkal atzīts par labāko Latvijā un turpina vārtsargu dominanci|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-02-26|date=2021-02-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas labāko futbolistu]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Pāvels Šteinbors}}
* [http://www.90minut.pl/kariera.php?id=25125 90minut.pl spēlētāja profils]
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība|pirms=[[Dāvis Ikaunieks]]|virsraksts=[[Latvijas gada labākais futbolists]]|periods=2019—2020|pēc=[[Vladislavs Gutkovskis]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Šteinbors, Pāvels}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>oh6xlblvzor5hz9w6syg4pcu11yva1e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675745</id>
      <parentid>3675744</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Wolfgang1212</username>
        <id>17497</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9019" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| name = Pāvels Šteinbors
| image = [[Attēls:Pavels Steinbors.jpg|200px|Pāvels Šteinbors]]
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|09|21}}
| countryofbirth ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| height = 191
| currentclub  = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| clubnumber = 12
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 2001—2004 
| years2 = 2004—2009 
| years3 = 2008—2009 
| years4 = 2009—2012
| years5 = 2012—2013
| years6 = 2013—2015
| years7 = 2015—2016
| years8 = 2016—2020
| years9 = 2020—2022
| years10= 2022—
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] 
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jūrmala]] 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] 
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| clubs5 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Lamontville Golden Arrows F.C.|Golden Arrows]]
| clubs6 = {{flaga|Polija}} [[KS Gornik Zabže|Zabžes &quot;Górnik&quot;]]
| clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Nea Salamina Ammochostos FC|Nea Salamina]]
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Gdiņas &quot;Arka&quot;]]
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| clubs10= {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| caps1 = 28  
| caps2 = 43    
| caps3 = 0
| caps4 = 53
| caps5 = 19
| caps6 = 54
| caps7 = 16
| caps8 = 116
| caps9 = 20
| caps10= 6
| goals1 = 0  
| goals2 = 0  
| goals3 = 0  
| goals4 = 0  
| goals5 = 0  
| goals6 = 0  
| goals7 = 0  
| goals8 = 0  
| goals9 = 0  
| goals10= 0
| nationalyears1 = 2003 
| nationalyears2 = 2006
| nationalyears3 = 2015—
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalteam3 = {{fb|LVA}}
| nationalcaps1 = 2  
| nationalcaps2 = 3
| nationalcaps3 = 25
| nationalgoals1 = 0   
| nationalgoals2 = 0 
| nationalgoals3 = 0 
| pcupdate = {{dat|2022|8|24|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2022|6|14|SK|bez}}
}}
'''Pāvels Šteinbors''' (dzimis {{dat|1985|9|21}} [[Rīga|Rīgā]] kā '''Pāvels Černuha'''&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/24092014-fertovs_nevienojas_par_ligumu_un_nepaliks Poļu mediji: Fertovs nevienojas par līgumu un nepaliks Hožuvas &quot;Ruch&quot;]
&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[futbolists]], spēlē [[vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[FK RFS]].

== Karjera ==
=== Klubos ===
Karjeru uzsācis [[Skonto FC]] 2001. gadā, taču 2004. gadā pārgājis uz [[FK Jūrmala]].&lt;ref name=&quot;EUFO_JM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | title = FK Jūrmala squad 2004  | publisher = eufo.de  | year = 2004  | url = http://www.eufo.de/football/lat/2004/fk_jmala.htm  | accessdate = 2008-02-01  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071015045327/http://www.eufo.de/football/lat/2004/fk_jmala.htm  | archivedate = 2007-10-15  }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā līdz sezonas beigām tika izīrēts Anglijas čempionāta klubam [[Blackpool FC]].&lt;ref name=&quot;BFC1230535&quot;&gt;{{cite news  | title = The latest from Bloomfield Road  | publisher = [[Blackpool F.C.]]  | date = 2008-02-01  | url = http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0,,10432~1230535,00.html  | accessdate = 2008-02-01  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081104101131/http://www.blackpoolfc.premiumtv.co.uk/page/NewsDetail/0%2C%2C10432~1230535%2C00.html  | archivedate = 2008-11-04  }}&lt;/ref&gt; Tajā viņš spēlēja kopā ar citu latvieti [[Kaspars Gorkšs|Kasparu Gorkšu]], tomēr pirmās komandas sastāvā neaizvadīja nevienu spēli. Pēc īres beigām atgriezās Latvijā un pārgāja uz [[FK Liepājas Metalurgs]]. 2009. gadā kļuva par Latvijas Virslīgas čempionu. 

{{dat|2012|7|15||bez}} pievienojās [[Dienvidāfrika]]s klubam ''[[Lamontville Golden Arrows F.C.|Golden Arrows]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28062012-steinbors_un_krjauklis_julija_vidu_parcel|title=Šteinbors un Krjauklis jūlija vidū pārcelsies uz Dienvidāfriku |publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2012|06|28|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonu sāka kā kluba pamatvārtsargs, taču sezonas otrajā pusē zaudēja vietu sākumsastāvā. 2013. gada jūlijā Šteinbors pārcēlās uz Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[KS Gornik Zabže|Zabžes &quot;Górnik&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/02072013-steinbors_pievienojas_5_specigakajam_poli |title=Šteinbors pievienojas 5.spēcīgākajam Polijas klubam |publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2013|07|02|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komandā nospēlēja divas sezonas, aizvadot vairāk nekā 50 spēles. Pirms 2015.—2016. gada sezonas pievienojās Kipras klubam ''[[Nea Salamina Ammochostos FC|Nea Salamina]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/23062015-steinboram_ligums_ar_kipras_augstakas_lig |title=Šteinboram līgums ar Kipras augstākās līgas klubu |publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2015|06|23|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonā aizvadīja 16 spēles Kipras Pirmajā divīzijā. Pēc sezonas beigām atgriezās Polijā, parakstot līgumu ar [[Gdiņas &quot;Arka&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/pavels-steinbors-pievienojies-gdinas-arka-komandai |title=Pāvels Šteinbors pievienojies Gdiņas &quot;Arka&quot; komandai  |publisher=lff.lv |date= {{dat|2016|06|11|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kluba sastāvā nospēlēja četras sezonas. 2017. gadā kļuva par [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausa]] ieguvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02052017-steinbors_un_gdinas_arka_papildlaika_izci|title=Šteinbors ar Gdiņas &quot;Arka&quot; šokē &quot;Lech&quot; un izcīna Polijas kausu|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-05-05|date=2017-05-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 2019.—2020. gada sezonas klubs atstāja augstāko līgu, un Šteinbors pārgāja uz citu Polijas klubu [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7030133/steinbors-paraksta-divu-gadu-ligumu-ar-jagiellonia|title=Šteinbors paraksta divu gadu līgumu ar &quot;Jagiellonia&quot;|website=apollo.lv|date={{dat|2020|7|31||bez}}|access-date={{dat|2020|8|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā aizvadīja divas sezonas.

2022. gada jūnijā pievienojās Virslīgas klubam [[FK RFS]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16062022-latvijas_izlases_pirmais_numurs_steinbors|title=Latvijas izlases pirmais numurs Šteinbors pievienojas Virslīgas čempionei|website=sportacentrs.com|date={{dat|2022|6|16||bez}}|access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
Spēlējis gan Latvijas U-19, gan [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21]] izlašu sastāvos. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2015|11|13||bez}} draudzības spēlē pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13112015-latvija_ar_0_1_piekapjas_ziemelirijai_ste|title=Latvija ar 0:1 piekāpjas Ziemeļīrijai, Šteinbors debitē|publisher=[[sportacentrs.com]] |date= {{dat|2015|11|13|N|bez}}|accessdate= {{dat|2016|9|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daudzas reizes pieteikts spēlēm kā izlases rezerves vārtsargs. Šteinbors atzīts par 2019.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/24012020-steinbors_pirmoreiz_atzits_par_latvijas_g|title=Šteinbors pirmoreiz atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu|last=Suveizda|first=Agris|website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2020|01|25||bez}}|date={{dat|2020|01|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2020. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/26022021-steinbors_atkal_atzits_par_labako_latvija|title=Šteinbors atkal atzīts par labāko Latvijā un turpina vārtsargu dominanci|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-02-26|date=2021-02-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas labāko futbolistu]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Pāvels Šteinbors}}
* [http://www.90minut.pl/kariera.php?id=25125 90minut.pl spēlētāja profils]
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība|pirms=[[Dāvis Ikaunieks]]|virsraksts=[[Latvijas gada labākais futbolists]]|periods=2019—2020|pēc=[[Vladislavs Gutkovskis]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Šteinbors, Pāvels}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>813xvtp7e91c86no8jwfaxgn7ofk2i8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frānsiss Fords Kopola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174188</id>
    <revision>
      <id>3675544</id>
      <parentid>3639411</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:47:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmu uzskaitījums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4978" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Frānsiss Fords Kopola
 | vārds_orig              = ''Francis Ford Coppola''
 | attēls                  = Francis Ford Coppola 2011 CC.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Frānsiss Fords Kopola 2011. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1939|4|7}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Mičigana|Detroita}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = režisors, producents, scenārists
 | darbības gadi           = 1962—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Frānsiss Fords Kopola''' (''Francis Ford Coppola''; dzimis {{dat|1939|4|7}})&lt;ref name=&quot;apb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apbspeakers.com/speaker/francis-ford-coppola|title=Francis Ford Coppola|date=|accessdate=2010-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101114025915/http://www.apbspeakers.com/speaker/francis-ford-coppola|archivedate=2010-11-14}}&lt;/ref&gt; ir amerikāņu kino režisors, producents un scenārists.

Viņš tiek uzskatīts par vienu no [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] visinovatīvākajiem un ietekmīgākajiem kinorežisoriem.&lt;ref name=&quot;apb&quot;/&gt; F. F. Kopola ir saņēmis piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s. 1970. gadā kopā ar Edmundu Nortu par labāko oriģinālscenāriju filmai &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot;. 1972. gadā kopā ar [[Mario Pjuzo]] saņēma Kinoakadēmijas balvu kā labākie adaptētā scenārija autori filmai &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;. Savukārt 1974. gadā viņš saņēma Kinoakadēmijas balvu kā labākais režisors un labākais adaptētā scenārija autors (kopā ar Mario Pjuzo) par filmu &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot;. 2010. gadā F. F. Kopolam tika piešķirta [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]]. Tāpat karjeras laikā ir saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Zelta globusa balva]]s. Filma &quot;Krusttēvs 2&quot; bija pirmais turpinājums, kas saņēmis Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma. Par filmām &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot; (1974) un &quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot; (1979) viņš ir saņēmis [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]].

Viņa meita [[Sofija Kopola]] arī ir pazīstama kinorežisore.

== Filmu uzskaitījums ==
* 1963: ''[[The Terror]]'' 
* 1963: ''[[Dementia 13]]''
* 1966: ''[[You're a Big Boy Now]]''
* 1968: ''[[Finian's Rainbow]]'' 
* 1969: ''[[The Rain People]]''
* 1970: &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot; (''Patton'') (scenārija autors)
* 1972: &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; 
* 1974: &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot; (''The Conversation'')
* 1974: &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; 
* 1979: &quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot;
* 1982: ''[[One from the Heart]]'' 
* 1983: ''[[The Outsiders]]
* 1983: ''[[Rumble Fish]]'' 
* 1984: ''[[Cotton Club]]''
* 1986: ''[[Captain EO]]''
* 1986: &quot;[[Pegija Sjū precas]]&quot; (''Peggy Sue Got Married'')
* 1987: ''[[Gardens of Stone]]'' 
* 1988: ''[[Tucker: The Man and His Dream]]'' 
* 1989: &quot;[[Ņujorkas stāsti]]&quot; (''New York Stories'') (otrās epizodes autors)
* 1990: &quot;[[Krusttēvs 3]]&quot; 
* 1992: &quot;[[Drakula (filma)|Drakula]]&quot;
* 1996: &quot;[[Džeks]]&quot; (''Jack'')
* 1997: ''[[The Rainmaker]]''
* 2007: &quot;[[Jaunatne bez jaunības]]&quot; (''Youth Without Youth'') 
* 2009: ''[[Tetro]]''
* 2011: &quot;[[Starp divām pasaulēm (2011. gada filma)|Starp divām pasaulēm]]&quot; (''Twixt'')

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Režisors-aizmetnis}}

{{Labākais režisors (Oskars)}}
{{Labākais oriģinālscenārijs (Oskars)}}
{{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kopola, Fransiss Fords}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]</text>
      <sha1>skz8emsalj30o31bcdfbbcq95rcgqyg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Znotiņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174862</id>
    <revision>
      <id>3675527</id>
      <parentid>3545750</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:18:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Polish dogi</username>
        <id>108041</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Izmaiņa kartē</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6819" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Znotinu katolu baznica1.JPG
| image_size            = 290px
| caption               = Znotiņu katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Znotiņu baznīca
| position = right
| latd  = 56 | latm  = 17  | lats  = 04  | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34  | longs = 12  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Sutru pagasts]], [[Znotiņi (Sutru pagasts)|Znotiņi]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1926]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Aigars Bernāns
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1925]]
| year_completed        = [[1926]]
| length                = 9 m
| width                 = 6 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]]
}}
'''Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub557 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Sutru pagasts|Sutru pagasta]] [[Znotiņi (Sutru pagasts)|Znotiņos]].

== Vēsture ==
Znotiņu [[baznīca (celtne)|baznīca]] ir pārbūvēta no bijušās [[Znotiņu muiža]]s [[labības kalte]]s. Sākotnēji, pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]], notiekot [[agrārreforma]]i un sadalot Znotiņu muižu, tika nolemts [[muiža|muižā]] un tās saimniecības ēkās izveidot vidusskolu, bet tā kā tai bija neizdevīgs ģeogrāfiskie apstākļi, bet toreizējais [[Vārkavas pagasts]], kura teritorijā atradās muiža, viens nespēja uzturēt [[skola|skolu]], minētās ēkas palika novārtā. Daudzi iedzīvotāji izteica vēlēšanos labības klētī un [[smēde|smēdē]] iekārtot baznīcu, tāpēc ka tuvākie dievnami atradās tālu. 1925. gadā Vārkavas draudzes [[vikārs]] griezās ar lūgumu Vārkavas [[pagasts|pagasta]] valdē ar lūgumu par ēku piešķiršanu baznīcas iekārtošanai un tā piekrita Znotiņu katoļu draudzei piešķirt muižas labības kalti un smēdi. Vārkavas draudzes vikāra Antona Rukmaņa vadībā 1926. gada septembrī sākās pārbūves darbi — izņemtas kaltētavas sienas un plaukti, ielika jaunus griestus un izlauza pusotru metru biezu ķieģeļu sienu, no kuras iegūtajiem ķieģeļiem izklāja grīdu, kas vēlāk kalpoja līdz 1950. gadu vidum, kā arī uzcēla [[sakristeja|sakristeju]] un aizbēra pagrabu. Meistars Aloizs Vaivods no Bernānu sādžas izgatavoja [[altāris|altāri]], bet vietējais kalējs izkala lielu [[dzelzs]] [[krusts|krustu]], ko nostiprināja uz baznīcas jumta altāra galā.

1926. gada septembra pēdējā svētdienā priesteris Rukmanis baznīcu iesvētīja un nākamajā svētdienā dievnamā notika pirmais dievkalpojums. Vēlākos gados baznīca tika pārbūvēta un apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 510.lpp.&lt;/ref&gt; [[Padomju vara]]s gados baznīca palika novārtā, taču, atgūstot neatkarību, draudzes darbība ir aktivizējusies, dievnams sakopts un atjaunots.&lt;ref&gt;[http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1347 visitlatgale.com]&lt;/ref&gt; 2008. gadā draudze ar projekta līdzekļu palīdzību iekārtoja baznīcas pagalmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sutri.lv/notikumi/notikumi_projekts_baznica.html |title=www.sutri.lv |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926122348/http://www.sutri.lv/notikumi/notikumi_projekts_baznica.html }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Aigars Bernāns.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Znotiņu draudze nodibināta 1926. gadā, atdalot [[sādža]]s no Vārkavas draudzes. No šīs draudzes ir nācis vēlākais [[kardināls]] [[Julijans Vaivods]]. Draudzei ir četras [[kapsēta]]s — Seiļu kapsēta, Kauparnīku kapsēta, Sutru kapsēta, Borbaļu kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki ir [[Svētais Izidors — arājs|Svētā Izidora — arāja]] diena, [[Svētā Lūcija|Svētās Lūcijas]] diena, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] pastāvīgā palīga svētki.

== Tehniska informācija ==
Znotiņu baznīca ir ķieģeļu mūra viennavas celtne ar skārda jumtu un [[koks|koka]] grīdu. Tā ir 9 metrus gara un 6 metrus plata.

== Interjers ==
Baznīcā ir divi altāri — galvenais altāris Jēzus Sirds godam un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris, kurā ir Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga [[glezna]]. Dievnamā redzamas arī mākslinieces Drancānes radītā Svētās Lūcijas glezna un 1961. gadā Jadvigas Žilvinskas gleznotā Svētā Izidora glezna. Aplūkojamas ir arī krustaceļa gleznas. Baznīcā atrodas valsts nozīmes [[māksla]]s priekšmeti — [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā darināts [[sudrabs|sudraba]] [[Ciborija kauss]], 19. gadsimtā veidots koka [[krucifikss]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.livani.lv/page/279%26mode%3Dprint |title=www.livani.lv |access-date={{dat|2021|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160410210422/http://livani.lv/page/279%26mode%3Dprint }}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Znotiņu bazn altaris.jpg|Baznīcas altāris
Attēls:Znotinu draudze.JPG|Draudze
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090220001813/http://foto.eks.lv/baznicas/znuteni/index.html Fotogrāfijas]
* [http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&amp;pa=showpage&amp;pid=73&amp;novads=novads www.livanub.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090724020530/http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&amp;pa=showpage&amp;pid=73&amp;novads=novads |date={{dat|2009|07|24||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Znotinzu Dievmates Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Sutru pagasts]]</text>
      <sha1>c0mv8sip0ijuuer8o15z3i4y0nn5sfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675529</id>
      <parentid>3675527</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:31:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Polish dogi</username>
        <id>108041</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>KĻŪDAS LABOJUMS</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6818" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Znotinu katolu baznica1.JPG
| image_size            = 290px
| caption               = Znotiņu katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Znotiņu baznīca
| position = left
| latd  = 56 | latm  = 17  | lats  = 04  | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34  | longs = 12  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Sutru pagasts]], [[Znotiņi (Sutru pagasts)|Znotiņi]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1926]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Aigars Bernāns
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1925]]
| year_completed        = [[1926]]
| length                = 9 m
| width                 = 6 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]]
}}
'''Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub557 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Sutru pagasts|Sutru pagasta]] [[Znotiņi (Sutru pagasts)|Znotiņos]].

== Vēsture ==
Znotiņu [[baznīca (celtne)|baznīca]] ir pārbūvēta no bijušās [[Znotiņu muiža]]s [[labības kalte]]s. Sākotnēji, pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]], notiekot [[agrārreforma]]i un sadalot Znotiņu muižu, tika nolemts [[muiža|muižā]] un tās saimniecības ēkās izveidot vidusskolu, bet tā kā tai bija neizdevīgs ģeogrāfiskie apstākļi, bet toreizējais [[Vārkavas pagasts]], kura teritorijā atradās muiža, viens nespēja uzturēt [[skola|skolu]], minētās ēkas palika novārtā. Daudzi iedzīvotāji izteica vēlēšanos labības klētī un [[smēde|smēdē]] iekārtot baznīcu, tāpēc ka tuvākie dievnami atradās tālu. 1925. gadā Vārkavas draudzes [[vikārs]] griezās ar lūgumu Vārkavas [[pagasts|pagasta]] valdē ar lūgumu par ēku piešķiršanu baznīcas iekārtošanai un tā piekrita Znotiņu katoļu draudzei piešķirt muižas labības kalti un smēdi. Vārkavas draudzes vikāra Antona Rukmaņa vadībā 1926. gada septembrī sākās pārbūves darbi — izņemtas kaltētavas sienas un plaukti, ielika jaunus griestus un izlauza pusotru metru biezu ķieģeļu sienu, no kuras iegūtajiem ķieģeļiem izklāja grīdu, kas vēlāk kalpoja līdz 1950. gadu vidum, kā arī uzcēla [[sakristeja|sakristeju]] un aizbēra pagrabu. Meistars Aloizs Vaivods no Bernānu sādžas izgatavoja [[altāris|altāri]], bet vietējais kalējs izkala lielu [[dzelzs]] [[krusts|krustu]], ko nostiprināja uz baznīcas jumta altāra galā.

1926. gada septembra pēdējā svētdienā priesteris Rukmanis baznīcu iesvētīja un nākamajā svētdienā dievnamā notika pirmais dievkalpojums. Vēlākos gados baznīca tika pārbūvēta un apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 510.lpp.&lt;/ref&gt; [[Padomju vara]]s gados baznīca palika novārtā, taču, atgūstot neatkarību, draudzes darbība ir aktivizējusies, dievnams sakopts un atjaunots.&lt;ref&gt;[http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1347 visitlatgale.com]&lt;/ref&gt; 2008. gadā draudze ar projekta līdzekļu palīdzību iekārtoja baznīcas pagalmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sutri.lv/notikumi/notikumi_projekts_baznica.html |title=www.sutri.lv |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926122348/http://www.sutri.lv/notikumi/notikumi_projekts_baznica.html }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Aigars Bernāns.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Znotiņu draudze nodibināta 1926. gadā, atdalot [[sādža]]s no Vārkavas draudzes. No šīs draudzes ir nācis vēlākais [[kardināls]] [[Julijans Vaivods]]. Draudzei ir četras [[kapsēta]]s — Seiļu kapsēta, Kauparnīku kapsēta, Sutru kapsēta, Borbaļu kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki ir [[Svētais Izidors — arājs|Svētā Izidora — arāja]] diena, [[Svētā Lūcija|Svētās Lūcijas]] diena, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] pastāvīgā palīga svētki.

== Tehniska informācija ==
Znotiņu baznīca ir ķieģeļu mūra viennavas celtne ar skārda jumtu un [[koks|koka]] grīdu. Tā ir 9 metrus gara un 6 metrus plata.

== Interjers ==
Baznīcā ir divi altāri — galvenais altāris Jēzus Sirds godam un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris, kurā ir Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga [[glezna]]. Dievnamā redzamas arī mākslinieces Drancānes radītā Svētās Lūcijas glezna un 1961. gadā Jadvigas Žilvinskas gleznotā Svētā Izidora glezna. Aplūkojamas ir arī krustaceļa gleznas. Baznīcā atrodas valsts nozīmes [[māksla]]s priekšmeti — [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā darināts [[sudrabs|sudraba]] [[Ciborija kauss]], 19. gadsimtā veidots koka [[krucifikss]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.livani.lv/page/279%26mode%3Dprint |title=www.livani.lv |access-date={{dat|2021|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160410210422/http://livani.lv/page/279%26mode%3Dprint }}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Znotiņu bazn altaris.jpg|Baznīcas altāris
Attēls:Znotinu draudze.JPG|Draudze
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090220001813/http://foto.eks.lv/baznicas/znuteni/index.html Fotogrāfijas]
* [http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&amp;pa=showpage&amp;pid=73&amp;novads=novads www.livanub.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090724020530/http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&amp;pa=showpage&amp;pid=73&amp;novads=novads |date={{dat|2009|07|24||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Znotinzu Dievmates Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Sutru pagasts]]</text>
      <sha1>lt1sko65daunsqtkfdqofbv41iyqu0a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675531</id>
      <parentid>3675529</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:53:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Polish dogi</username>
        <id>108041</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>labojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Znotinu katolu baznica1.JPG
| image_size            = 290px
| caption               = Znotiņu katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Znotiņu baznīca
| position = &lt;!-- left/right --&gt;

| latd  = 56 | latm  = 17  | lats  = 04  | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 34  | longs = 12  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Sutru pagasts]], [[Znotiņi (Sutru pagasts)|Znotiņi]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1926]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Aigars Bernāns
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1925]]
| year_completed        = [[1926]]
| length                = 9 m
| width                 = 6 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]]
}}
'''Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub557 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Sutru pagasts|Sutru pagasta]] [[Znotiņi (Sutru pagasts)|Znotiņos]].

== Vēsture ==
Znotiņu [[baznīca (celtne)|baznīca]] ir pārbūvēta no bijušās [[Znotiņu muiža]]s [[labības kalte]]s. Sākotnēji, pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]], notiekot [[agrārreforma]]i un sadalot Znotiņu muižu, tika nolemts [[muiža|muižā]] un tās saimniecības ēkās izveidot vidusskolu, bet tā kā tai bija neizdevīgs ģeogrāfiskie apstākļi, bet toreizējais [[Vārkavas pagasts]], kura teritorijā atradās muiža, viens nespēja uzturēt [[skola|skolu]], minētās ēkas palika novārtā. Daudzi iedzīvotāji izteica vēlēšanos labības klētī un [[smēde|smēdē]] iekārtot baznīcu, tāpēc ka tuvākie dievnami atradās tālu. 1925. gadā Vārkavas draudzes [[vikārs]] griezās ar lūgumu Vārkavas [[pagasts|pagasta]] valdē ar lūgumu par ēku piešķiršanu baznīcas iekārtošanai un tā piekrita Znotiņu katoļu draudzei piešķirt muižas labības kalti un smēdi. Vārkavas draudzes vikāra Antona Rukmaņa vadībā 1926. gada septembrī sākās pārbūves darbi — izņemtas kaltētavas sienas un plaukti, ielika jaunus griestus un izlauza pusotru metru biezu ķieģeļu sienu, no kuras iegūtajiem ķieģeļiem izklāja grīdu, kas vēlāk kalpoja līdz 1950. gadu vidum, kā arī uzcēla [[sakristeja|sakristeju]] un aizbēra pagrabu. Meistars Aloizs Vaivods no Bernānu sādžas izgatavoja [[altāris|altāri]], bet vietējais kalējs izkala lielu [[dzelzs]] [[krusts|krustu]], ko nostiprināja uz baznīcas jumta altāra galā.

1926. gada septembra pēdējā svētdienā priesteris Rukmanis baznīcu iesvētīja un nākamajā svētdienā dievnamā notika pirmais dievkalpojums. Vēlākos gados baznīca tika pārbūvēta un apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 510.lpp.&lt;/ref&gt; [[Padomju vara]]s gados baznīca palika novārtā, taču, atgūstot neatkarību, draudzes darbība ir aktivizējusies, dievnams sakopts un atjaunots.&lt;ref&gt;[http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1347 visitlatgale.com]&lt;/ref&gt; 2008. gadā draudze ar projekta līdzekļu palīdzību iekārtoja baznīcas pagalmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sutri.lv/notikumi/notikumi_projekts_baznica.html |title=www.sutri.lv |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926122348/http://www.sutri.lv/notikumi/notikumi_projekts_baznica.html }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Aigars Bernāns.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Znotiņu draudze nodibināta 1926. gadā, atdalot [[sādža]]s no Vārkavas draudzes. No šīs draudzes ir nācis vēlākais [[kardināls]] [[Julijans Vaivods]]. Draudzei ir četras [[kapsēta]]s — Seiļu kapsēta, Kauparnīku kapsēta, Sutru kapsēta, Borbaļu kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki ir [[Svētais Izidors — arājs|Svētā Izidora — arāja]] diena, [[Svētā Lūcija|Svētās Lūcijas]] diena, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] pastāvīgā palīga svētki.

== Tehniska informācija ==
Znotiņu baznīca ir ķieģeļu mūra viennavas celtne ar skārda jumtu un [[koks|koka]] grīdu. Tā ir 9 metrus gara un 6 metrus plata.

== Interjers ==
Baznīcā ir divi altāri — galvenais altāris Jēzus Sirds godam un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris, kurā ir Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga [[glezna]]. Dievnamā redzamas arī mākslinieces Drancānes radītā Svētās Lūcijas glezna un 1961. gadā Jadvigas Žilvinskas gleznotā Svētā Izidora glezna. Aplūkojamas ir arī krustaceļa gleznas. Baznīcā atrodas valsts nozīmes [[māksla]]s priekšmeti — [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā darināts [[sudrabs|sudraba]] [[Ciborija kauss]], 19. gadsimtā veidots koka [[krucifikss]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.livani.lv/page/279%26mode%3Dprint |title=www.livani.lv |access-date={{dat|2021|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160410210422/http://livani.lv/page/279%26mode%3Dprint }}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Znotiņu bazn altaris.jpg|Baznīcas altāris
Attēls:Znotinu draudze.JPG|Draudze
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090220001813/http://foto.eks.lv/baznicas/znuteni/index.html Fotogrāfijas]
* [http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&amp;pa=showpage&amp;pid=73&amp;novads=novads www.livanub.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090724020530/http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&amp;pa=showpage&amp;pid=73&amp;novads=novads |date={{dat|2009|07|24||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Znotinzu Dievmates Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Sutru pagasts]]</text>
      <sha1>pmkw1tutw3dlhvir1vjiu62uya3u6gi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fricis Roziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177240</id>
    <revision>
      <id>3675880</id>
      <parentid>3558702</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AndrejsUpits</username>
        <id>105031</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5347" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Fricis Roziņš
|          vārds_orig = ''Frīdrihs Roziņš''
|              attēls = Fricis Roziņš.jpg
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1870 
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Purmsātu pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1919 
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 7
| m_vieta = [[Lūznavas pagasts]], [[LSPR]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Fricis Roziņš''', pazīstams arī kā '''Fricis Roziņš-Āzis''' (1870—1919), bija latviešu [[marksisms|marksists]] un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists. [[Iskolats|Iskolata]] priekšsēdētājs (1918), [[LSPR|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] zemkopības komisārs (1919).

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Jānis Jansons, Fricis Roziņš un citi Liepājas Nikolaja ģimnāzijas absolventi.jpg|thumb|200px|left|[[Jānis Jansons-Brauns|Jānis Jansons]] (sēž pirmais no labās), Fricis Roziņš (stāv pirmais no labās) un citi Liepājas Nikolaja ģimnāzijas absolventi (1890).]]
Fricis Roziņš, pilnajā vārdā Frīdrihs Roziņš&lt;ref&gt;[http://hrono.ru/biograf/bio_r/rozin_fa.php Розинь Фридрих Адамович] (krieviski)&lt;/ref&gt;, dzimis 1870. gada 19. martā [[Purmsātu pagasts|Purmsātu pagasta]] &quot;Vanagu&quot; māju saimnieka Ādama Roziņa ģimenē. Mācījās [[Durbe]]s elementārskolā, tad [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Liepājas Nikolaja ģimnāzijā]]. 1891. viņš sāka studēt medicīnu [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]], bija [[Pīpkalonija]]s biedrs, 1894. gadā tika izslēgts par revolucionāru darbību. Laikrakstā &quot;[[Dienas Lapa]]&quot; 1894. gada pavasarī viņš publicēja rakstu „Vai vispārējie dziedamie svētki ir tautas svētki?”

1896. gadā Roziņš atjaunoja studijas juridiskajā fakultātē, bet 1897. gada vasarā viņu apcietināja sakarā ar apsūdzību piederībā [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] kustībai. Tā paša gada septembrī viņu atbrīvoja no Liepājas cietuma un lika uzturēties tēva mājās [[Tāšu Padures pagasts|Tāšu Padures pagasta]] &quot;Bušupos&quot;.

1899. gada jūnijā Roziņš pārcēlās uz dzīvi Londonā un kļuva par profesionālu revolucionāru. Viņš piedalījās Rietumeiropas latviešu sociāldemokrātu savienības dibināšanā, izdeva žurnālu &quot;Latviešu Strādnieks” (1899), vēlāk žurnālu &quot;Sociāldemokrāts” (1900-1905) un brošūras sērijā &quot;Sociāldemokrāta bibliotēka&quot;. Viņa vadītajos žurnālos iespieda rakstus par marksistiskās filozofijas u.c. jautājumiem, arī literārus darbus un dzejoļus, ko kā nelegālo literatūru caur Liepājas ostu sūtīja uz Krieviju un Latviju. Šajā laikā tapa Roziņa vēsturisks apcerējums &quot;Latviešu zemnieks” un [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] &quot;Komunistiskās partijas manifesta” tulkojums. 1902. gada jūlijā &quot;Sociāldemokrāta&quot; redakcija ar Roziņu priekšgalā pārcēlās uz Šveici. 1904. gadā viņu ievēlēja par [[LSDSP vēsture|LSDSP]] centrālkomitejas locekli un viņš piedalījās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 5. kongresā.

[[1905. gada revolūcija]]s laikā viņš atgriezās Latvijā, kur izdeva satīriskus „Latviešu strādnieku kalendārus”, ko parakstīja ar pseidonīmu „Āzis”, lasītāju vidū tie bija pazīstami kā „Āža kalendāri”. 1908. gadā viņš tika apcietināts un izsūtīts uz četriem gadiem [[Sibīrija]]s katorgā. 1912. gadā Roziņu nometināja [[Irkutska]]s guberņā, no kurienes viņš 1913. gadā izbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un bija laikraksta &quot;Strādnieks” redaktors.&lt;ref&gt;[http://lgdb.lnb.lv/index/person/62/ Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam. Valsts pētījumu programmas datubāze]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņš 1917. gadā atgriezās Latvijā un tika ievēlēts par [[Krievijas Satversmes sapulce]]s deputātu, 1918. gada janvārī kļuva par Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komitejas ([[Iskolats|Iskolata]]) priekšsēdētāju. Pēc Iskolata izformēšanas 1918. gada martā Roziņš darbojās [[KPFSR|Padomju Krievijas]] nacionālo lietu tautas komisariātā Maskavā, pēc tam atgriezās Rīgā, kur bija zemkopības komisārs Pētera Stučkas [[LSPR]] valdībā, kas karoja ar Latvijas Republiku.

Miris [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] Lūznavā 1919. gada 7. maijā ar plaušu karsoni, apbedīts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]. Latvijas Republika Frici Roziņu godina ar ielu [[Valka|Valkā]].

== Literatūra ==
* [[Visvaris Millers]], Ērika Stumbiņa. Fricis Roziņš 1870-1919. Rīga: Liesma, 1965. - 340 lappuses

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rozinzsz, Fricis}}
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:1905. gada revolūcija]]
[[Kategorija:Revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Jaunā strāva]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Padomju politiķi]]</text>
      <sha1>s1a70nkziy530c1bvlhhz1n4v0c9bzp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas augstceltnes</title>
    <ns>10</ns>
    <id>184637</id>
    <revision>
      <id>3675685</id>
      <parentid>3618793</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:44:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>uz neredzēšanos.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3683" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Rīgas augstceltnes
|titlestyle = background:#97A8B9;
|title = [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]]
|state = uncollapsed
|list1 = {{Navbox|child
  | titlestyle = background:#a7b5c2;
  | groupstyle = background:#b7bfc7;
  | title      = Rīgas augstceltnes
  | state      = collapsed
  | group1 = 120—140 m
  | list1  = ''[[Zunda Towers]]'' {{font|color=grey|text=(133 m)}}{{·}} [[Saules akmens]] (122 m)
  | group2 = 100—120 m
  | list2  = ''[[Panorama Plaza]]'' (4 ēkas) (114 un 99 m){{·}} [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (107 m)
  | group3 = 80—100 m
  | list3  = ''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]'' (98 m){{·}} [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] (92 m){{·}} [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] (87 m){{·}} ''[[Astra Lux]]'' (81 m)
  | group4 = 60—80 m
  | list4  = ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēkas) (78 m){{·}} [[Preses nams]] (77 m){{·}} [[Skanstes virsotnes]] (76 m){{·}} ''[[Rietumu Capital Centre]]'' (70 m){{·}} [[Centra nams]] (69 m){{·}} [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka (Gaismas pils)]] (68 m){{·}} [[Madonas iela 23]] (67 m){{·}} [[Metropolia]] (63 m){{·}} [[Jaunā Teika]] (61 m){{·}} [[Ilūkstes iela 99]] (61 m){{·}} [[Madonas iela 21]] (61 m){{·}} [[Dzelzavas iela 68]] (60 m) 
  | group5 = 40—60 m
  | list5  = [[Specprojekta 18 stāvu ēka Pļavniekos]] (4 ēkas) (59 m){{·}} [[Imantas pērle]] (57 m){{·}} [[Spilves iela 25]] (57 m){{·}} ''[[Jupiter Centre]]'' (56 m){{·}} [[Zolitūdes nams]] (56 m){{·}} [[Brīvības gatve 386]] (2 ēkas) (55 m){{·}} [[Mirdzas Ķempes iela 4]] (55 m){{·}} [[Duntes Ozoli]] (52 m){{·}} [[104. sērijas 17 stāvu ēka]] (15 ēkas) (51 m){{·}} [[Specprojekts Anniņmuižas bulvārī]] (4 ēkas) (51 m){{·}} [[Dzirnavu iela 59]] (51 m){{·}} [[DnB NORD ēka]] (42 m){{·}} [[Priedaines iela 20]] (41 m)
}}

|list2 = {{Navbox|child
  | titlestyle = background:#a7b5c2;
  | groupstyle = background:#b7bfc7;
  | belowstyle = background:#b7bfc7;
  | title      = Rīgas augstākās būves
  | state      = collapsed
  | group1 = 140+ m
  | list1  = [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] (368 m)
  | group2 = 120—140 m
  | list2  = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Sv. Pētera baznīca]] (123 m)
  | group3 = 100—120 m
  | list3  = [[Āgenskalna televīzijas tornis]] (110 m){{·}} [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons (109 m)
  | group4 = 80—100 m
  | list4  = [[Rīgas Doms]] (90 m){{·}} [[Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle|Jēkaba katedrāle]] (86 m)
  | group5 = 60—80 m
  | list5  = &lt;!-- [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras piemineklis]] (79 m){{·}} --&gt; [[Sakaru tornis Ērgļu ielā]] (70 m){{·}} [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Jaunā Ģertrūdes baznīca]] (69 m){{·}} [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca|Vecā Ģertrūdes baznīca]] (63 m) {{·}} [[Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Pāvila baznīca]] (60 m)
  | group6 = 40—60 m
  | list6  = [[Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca|Svētā Franciska baznīca]] (58 m){{·}} [[VEF pulksteņtornis]] (54 m){{·}} [[Rīgas Pasažieru stacija]]s pulksteņa tornis (46 m){{·}} [[Brīvības piemineklis]] (42 m){{·}} [[Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle|Kristus Piedzimšanas katedrāle]] (40 m)
  | below  = Sarakstā nav iekļauti mobilo telefonu sakaru torņi, skursteņi zemāki par 80 metriem un citas maznozīmīgas konstrukcijas.
}}
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]]
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>enplbqcwodlah4jae4bcj1mujhlx1jt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas augstceltnes un augstākās būves</title>
    <ns>0</ns>
    <id>184852</id>
    <revision>
      <id>3675656</id>
      <parentid>3665655</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:44:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.93.15.16</ip>
      </contributor>
      <comment>/* 60—100 metri */ Okupantu stabu nojauca</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14415" xml:space="preserve">[[Attēls:Rīgas televīzijas tornis 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]] (368,5 metri).]]
[[Attēls:St. Peter's Church.JPG|thumb|200px|[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] (123,25 metri) un [[Rīgas Doms]] (90 metri).]]
[[Attēls:3Q Z-Towers facade .jpg|thumb|200px|''[[Zunda Towers]]'' (123 un 117,5 metri).]]
[[Attēls:Hansabankas ēka 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Saules akmens]] (122,78 metri).]]
[[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|thumb|200px|[[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons (108,3 metri).]]
[[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|thumb|200px|[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (107,6 metri).]]
[[Attēls:Panorama Plaza, Rīga, Latvia - panoramio (1).jpg|thumb|200px|[[Panorama Plaza]] (98,9 un 113,9 metri).]]
[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|thumb|200px|[[Radisson Blu Hotel Latvija]] (98,26 metri).]]

'''Rīgas augstceltņu un augstāko būvju''' uzskaitījums.

Latvijas augstākā būve ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri, un tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir dvīņu torņi [[Zunda Towers]], kura dienvidu tornis ir 123 metrus augsts, kā arī [[Saules akmens]], [[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]] un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.

== Rīgas augstceltņu un augstāko būvju uzskaitījums ==
Sarakstā nav iekļauti mobilo telefonu sakaru torņi, skursteņi zemāki par 80 metriem un citas maznozīmīgas konstrukcijas.

=== Virs 100 metriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:center;&quot;
|colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!style=&quot;width:320px; background:#efefef;&quot;| Nosaukums
!style=&quot;width:50px; background:#efefef;&quot;| Augst.
!style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Stāvi
!style=&quot;width:80px; background:#efefef;&quot;| Gads
|-
|align=left| [[Rīgas radio un televīzijas tornis]]
| 368,50
| —
| 1987
|-
|align=left| [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| 123,25
| —
| 1746
|-
|align=left| [[Zunda Towers|Zunda Towers I]]
| 123,00
| 30
| 2015
|- 
|align=left| [[Saules akmens]]
| 122,78
| 28
| 2004
|-
|align=left| [[TEC-1|Rīgas TEC-1]] skurstenis
| 120
| —
|
|-
|align=left| Siltumcentrāles &quot;Imanta&quot; skurstenis
| 120
| —
| 1975
|-
|align=left|Siltumcentrāles &quot;Ziepniekkalns&quot; skurstenis
| 120
| —
|
|-
|align=left| [[Zunda Towers|Zunda Towers II]]
| 117,50
| 30
| 2014
|- 
|align=left| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]
| 113,90
| 32
| 2007
|-
&lt;!-- |align=left| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]
| 113,90
| 32
| 
|- --&gt;
|align=left| [[Āgenskalna televīzijas tornis]]
| 110
| —
| 1955
|-
|align=left| [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons
| 108,30
| —
| 1981
|-
|align=left| [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]
| 107,60
| 21
| 1955
|}

=== 60—100 metri ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!  style=&quot;width:320px; background:#efefef;&quot;| Nosaukums
!  style=&quot;width:50px; background:#efefef;&quot;| Augst.
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Stāvi
!  style=&quot;width:80px; background:#efefef;&quot;| Gads
|-
| Siltumcentrāles &quot;Zasulauks&quot; skurstenis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 100
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1975
|-
| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 98,90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
&lt;!-- | [[Panorama Plaza|Panorama Plaza IV]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 98,90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|- --&gt;
| [[Radisson Blu Hotel Latvija]] (Viesnīca &quot;Latvija&quot;)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 98,26
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1979
|-
| [[Zemkopības ministrijas augstceltne]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 91,70
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 26
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1976
|-
| [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 91,6
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1225
|-
| Elektrolīnijas pārvada pār Daugavu balsti (2 piloni)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 91
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1975
|-
| [[Rīgas Doms]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1776
|-
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 87,75
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 24
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1987
|-
| [[Pētersala-Andrejsala|Andrejsalas]] spēkstacijas skurstenis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 86.50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1905
|-
| [[Astra Lux]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 80,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 24
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2007
|-
| [[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 77,92
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 25
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005
|-
| [[Preses nams]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 76,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 22
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1978
|-
| [[Skanstes virsotnes]] (4 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 76
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 24
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2008—2012
|-
| [[Filozofu rezidence]] I
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 76
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2019
|-
| [[Filozofu rezidence]] II
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 73
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 20
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2019
|-
| [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 70
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 20
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2008
|-
| [[Sakaru tornis Ērgļu ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 70
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2011
|-
| [[Centra nams]] (Republikas laukums 3)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 69,05
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005
|-
| [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 69
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1906
|-
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils (Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 68,30
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2014
|-
| [[Madonas iela 23]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 67,39
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1984
|-
| [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 63
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1869
|-
| [[Metropolia (ēku komplekss)]] (5 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 62,90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 18
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005—2009
|-
| [[Jaunā Teika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 61,00
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 16
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2009
|-
| [[Ilūkstes iela 99]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 61
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 19
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1988
|-
| [[Madonas iela 21]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 60,97
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 19
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1986
|-
| [[Dzelzavas iela 68]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 60
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 16
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2004
|}

=== Līdz 60 metriem ===
&lt;!-- varbūt ierobežosim minimālo augstumu, piem. 40 m ? --&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!  style=&quot;width:320px; background:#efefef;&quot;| Nosaukums
!  style=&quot;width:50px; background:#efefef;&quot;| Augst.
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Stāvi
!  style=&quot;width:80px; background:#efefef;&quot;| Gads
|-
| [[Specprojekta 18 stāvu ēka Pļavniekos]] (4 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 56; 59
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17; 18
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1990—1995
|-
| [[Rīgas Svētā Franciska baznīca]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 58,40
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1890
|-
| [[Imantas pērle|Imantas pērle I un II]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 57
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
| [[Spilves iela 25]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 57
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 15
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1981
|-
| [[Jupiter Centre]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 55,95
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2012
|-
| [[Zolitūdes nams]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 56
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005
|-
| [[Brīvības gatve 386]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 55
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006—2007
|-
| [[Mirdzas Ķempes iela 4]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 55
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2007
|-
| [[Čiekurkalna ūdenstornis]] [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 54
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1913
|-
| [[VEF pulksteņtornis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 54
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1912
|-
| [[Duntes Ozoli]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 52
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
| [[104. sērijas 17 stāvu ēka]] (15 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 51
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1979—1993
|-
| [[Specprojekts Anniņmuižas bulvārī]] (4 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 51,20
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1989—1996
|-
| [[Dzirnavu iela 57]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 51,00
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1939
|-
| [[Rīgas Pasažieru stacija]]s pulksteņa tornis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,00
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2003
|-
| [[Place Eleven]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 43,50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2016
|-
| [[Brīvības piemineklis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 42
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1935
|-
| [[Dvīņu ūdenstorņi]] [[Mazā Matīsa iela|Mazajā Matīsa ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 42
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1897—1899
|-
| [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor Bank]] ēka
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 41,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 11+1
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2010
|-
| [[Priedaines iela 20]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 41
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2013
|-
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 40
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1884
|-
| [[Āgenskalna ūdenstornis]] [[Alīses iela|Alīses ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 40
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1910
|-
| [[Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas ēka]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1979
|-
| [[Maskavas iela 265 k—1]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1987
|-
| [[Mazģimeņu projekta 13 stāvu ēka]] (16 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 39,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1968—1985
|-
| [[Čehu projekta 13 stāvu ēka]] (55 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 39,50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1972—1987
|-
| [[104. sērijas 12 stāvu ēka]] (30 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Specprojekta 13 stāvu ēka Pļavniekos]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1991, 1997
|-
| [[Rīgas Radiorūpnīca]]s administratīvā ēka
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Ziedu muiža]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2004
|-
| [[RTU studentu dienesta viesnīcas ēka]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 37,50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1980, 1986
|-
| [[Viesnīca &quot;Albert Hotel&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 37,16
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 11
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1978
|-
| [[Viesnīca &quot;Karavella&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1991
|-
| [[Gaiļezera slimnīcas ēka]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1976
|-
| [[Specprojekta 12 stāvu ēka Mirdzas Ķempes ielā]] (6 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Specprojekta 12 stāvu ēka Ziepniekkalnā]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Rīgas Kinostudija]]s administratīvā ēka
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1962
|-
| [[Prūšu nams]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Kokneses prospekts 4 k—1]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
| [[Anniņmuižas iela 13]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2000
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela 76]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela 161]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-augstako-eku-top-35.d?id=42654470 Rīgas augstāko ēku top 35], delfi.lv

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>qgtbqhyl6iwosgdzybweev5xkhh1mop</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675692</id>
      <parentid>3675656</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līdz 60 metriem */ Rīgas Radiorūpnīcas administratīvo ēku nojauca 2018. gadā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14266" xml:space="preserve">[[Attēls:Rīgas televīzijas tornis 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]] (368,5 metri).]]
[[Attēls:St. Peter's Church.JPG|thumb|200px|[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] (123,25 metri) un [[Rīgas Doms]] (90 metri).]]
[[Attēls:3Q Z-Towers facade .jpg|thumb|200px|''[[Zunda Towers]]'' (123 un 117,5 metri).]]
[[Attēls:Hansabankas ēka 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Saules akmens]] (122,78 metri).]]
[[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|thumb|200px|[[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons (108,3 metri).]]
[[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|thumb|200px|[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (107,6 metri).]]
[[Attēls:Panorama Plaza, Rīga, Latvia - panoramio (1).jpg|thumb|200px|[[Panorama Plaza]] (98,9 un 113,9 metri).]]
[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|thumb|200px|[[Radisson Blu Hotel Latvija]] (98,26 metri).]]

'''Rīgas augstceltņu un augstāko būvju''' uzskaitījums.

Latvijas augstākā būve ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri, un tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir dvīņu torņi [[Zunda Towers]], kura dienvidu tornis ir 123 metrus augsts, kā arī [[Saules akmens]], [[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]] un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.

== Rīgas augstceltņu un augstāko būvju uzskaitījums ==
Sarakstā nav iekļauti mobilo telefonu sakaru torņi, skursteņi zemāki par 80 metriem un citas maznozīmīgas konstrukcijas.

=== Virs 100 metriem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:center;&quot;
|colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!style=&quot;width:320px; background:#efefef;&quot;| Nosaukums
!style=&quot;width:50px; background:#efefef;&quot;| Augst.
!style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Stāvi
!style=&quot;width:80px; background:#efefef;&quot;| Gads
|-
|align=left| [[Rīgas radio un televīzijas tornis]]
| 368,50
| —
| 1987
|-
|align=left| [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| 123,25
| —
| 1746
|-
|align=left| [[Zunda Towers|Zunda Towers I]]
| 123,00
| 30
| 2015
|- 
|align=left| [[Saules akmens]]
| 122,78
| 28
| 2004
|-
|align=left| [[TEC-1|Rīgas TEC-1]] skurstenis
| 120
| —
|
|-
|align=left| Siltumcentrāles &quot;Imanta&quot; skurstenis
| 120
| —
| 1975
|-
|align=left|Siltumcentrāles &quot;Ziepniekkalns&quot; skurstenis
| 120
| —
|
|-
|align=left| [[Zunda Towers|Zunda Towers II]]
| 117,50
| 30
| 2014
|- 
|align=left| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]
| 113,90
| 32
| 2007
|-
&lt;!-- |align=left| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]
| 113,90
| 32
| 
|- --&gt;
|align=left| [[Āgenskalna televīzijas tornis]]
| 110
| —
| 1955
|-
|align=left| [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons
| 108,30
| —
| 1981
|-
|align=left| [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]
| 107,60
| 21
| 1955
|}

=== 60—100 metri ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!  style=&quot;width:320px; background:#efefef;&quot;| Nosaukums
!  style=&quot;width:50px; background:#efefef;&quot;| Augst.
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Stāvi
!  style=&quot;width:80px; background:#efefef;&quot;| Gads
|-
| Siltumcentrāles &quot;Zasulauks&quot; skurstenis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 100
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1975
|-
| [[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 98,90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
&lt;!-- | [[Panorama Plaza|Panorama Plaza IV]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 98,90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|- --&gt;
| [[Radisson Blu Hotel Latvija]] (Viesnīca &quot;Latvija&quot;)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 98,26
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1979
|-
| [[Zemkopības ministrijas augstceltne]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 91,70
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 26
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1976
|-
| [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 91,6
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1225
|-
| Elektrolīnijas pārvada pār Daugavu balsti (2 piloni)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 91
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1975
|-
| [[Rīgas Doms]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1776
|-
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 87,75
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 24
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1987
|-
| [[Pētersala-Andrejsala|Andrejsalas]] spēkstacijas skurstenis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 86.50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1905
|-
| [[Astra Lux]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 80,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 24
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2007
|-
| [[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 77,92
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 25
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005
|-
| [[Preses nams]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 76,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 22
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1978
|-
| [[Skanstes virsotnes]] (4 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 76
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 24
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2008—2012
|-
| [[Filozofu rezidence]] I
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 76
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2019
|-
| [[Filozofu rezidence]] II
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 73
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 20
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2019
|-
| [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 70
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 20
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2008
|-
| [[Sakaru tornis Ērgļu ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 70
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2011
|-
| [[Centra nams]] (Republikas laukums 3)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 69,05
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005
|-
| [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 69
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1906
|-
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils (Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 68,30
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2014
|-
| [[Madonas iela 23]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 67,39
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1984
|-
| [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 63
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1869
|-
| [[Metropolia (ēku komplekss)]] (5 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 62,90
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 18
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005—2009
|-
| [[Jaunā Teika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 61,00
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 16
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2009
|-
| [[Ilūkstes iela 99]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 61
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 19
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1988
|-
| [[Madonas iela 21]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 60,97
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 19
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1986
|-
| [[Dzelzavas iela 68]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 60
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 16
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2004
|}

=== Līdz 60 metriem ===
&lt;!-- varbūt ierobežosim minimālo augstumu, piem. 40 m ? --&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!  style=&quot;width:320px; background:#efefef;&quot;| Nosaukums
!  style=&quot;width:50px; background:#efefef;&quot;| Augst.
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Stāvi
!  style=&quot;width:80px; background:#efefef;&quot;| Gads
|-
| [[Specprojekta 18 stāvu ēka Pļavniekos]] (4 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 56; 59
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17; 18
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1990—1995
|-
| [[Rīgas Svētā Franciska baznīca]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 58,40
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1890
|-
| [[Imantas pērle|Imantas pērle I un II]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 57
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
| [[Spilves iela 25]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 57
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 15
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1981
|-
| [[Jupiter Centre]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 55,95
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2012
|-
| [[Zolitūdes nams]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 56
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2005
|-
| [[Brīvības gatve 386]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 55
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006—2007
|-
| [[Mirdzas Ķempes iela 4]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 55
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2007
|-
| [[Čiekurkalna ūdenstornis]] [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 54
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1913
|-
| [[VEF pulksteņtornis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 54
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1912
|-
| [[Duntes Ozoli]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 52
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
| [[104. sērijas 17 stāvu ēka]] (15 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 51
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1979—1993
|-
| [[Specprojekts Anniņmuižas bulvārī]] (4 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 51,20
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 17
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1989—1996
|-
| [[Dzirnavu iela 57]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 51,00
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1939
|-
| [[Rīgas Pasažieru stacija]]s pulksteņa tornis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,00
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2003
|-
| [[Place Eleven]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 43,50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2016
|-
| [[Brīvības piemineklis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 42
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1935
|-
| [[Dvīņu ūdenstorņi]] [[Mazā Matīsa iela|Mazajā Matīsa ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 42
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1897—1899
|-
| [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor Bank]] ēka
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 41,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 11+1
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2010
|-
| [[Priedaines iela 20]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 41
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2013
|-
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 40
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1884
|-
| [[Āgenskalna ūdenstornis]] [[Alīses iela|Alīses ielā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 40
| style=&quot;text-align:center;&quot;| —
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1910
|-
| [[Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas ēka]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1979
|-
| [[Maskavas iela 265 k—1]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 14
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1987
|-
| [[Mazģimeņu projekta 13 stāvu ēka]] (16 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 39,80
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1968—1985
|-
| [[Čehu projekta 13 stāvu ēka]] (55 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 39,50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1972—1987
|-
| [[104. sērijas 12 stāvu ēka]] (30 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Specprojekta 13 stāvu ēka Pļavniekos]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1991, 1997
|-
| [[Ziedu muiža]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2004
|-
| [[RTU studentu dienesta viesnīcas ēka]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 37,50
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1980, 1986
|-
| [[Viesnīca &quot;Albert Hotel&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 37,16
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 11
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1978
|-
| [[Viesnīca &quot;Karavella&quot;]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1991
|-
| [[Gaiļezera slimnīcas ēka]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1976
|-
| [[Specprojekta 12 stāvu ēka Mirdzas Ķempes ielā]] (6 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Specprojekta 12 stāvu ēka Ziepniekkalnā]] (2 ēkas)
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Rīgas Kinostudija]]s administratīvā ēka
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1962
|-
| [[Prūšu nams]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Kokneses prospekts 4 k—1]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2006
|-
| [[Anniņmuižas iela 13]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2000
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela 76]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela 161]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-augstako-eku-top-35.d?id=42654470 Rīgas augstāko ēku top 35], delfi.lv

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>bi5gegpli1nukjbfdyzwyvhhebbgpt8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nicu Farcaș</title>
    <ns>3</ns>
    <id>184856</id>
    <revision>
      <id>3675568</id>
      <parentid>1625848</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:15:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MdsShakil</username>
        <id>97023</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Nicu farcas]] uz [[Dalībnieka diskusija:Nicu Farcaș]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Nicu farcas|Nicu farcas]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Nicu Farcaș|Nicu Farcaș]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169" xml:space="preserve">{{Template:Welcome-body|realName=|name=Nicu farcas}}

-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 13:48, 13 aprīlī, 2012 (UTC)</text>
      <sha1>m3elvua3jvmrocd7z9akx0rq6frwf4m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikas Valstu Konfederācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>197913</id>
    <revision>
      <id>3675620</id>
      <parentid>3627721</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:02:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6438" xml:space="preserve">
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Confederate States of America''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācija
|            valsts_nosaukums = United States of America
|               karoga_attēls = Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg
|            karoga_nosaukums = ASV karogs
|              ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg
|           ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis
|                 valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' &lt;small&gt;(oficiālā kopš 1956.)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;''[[E pluribus unum]]'' &lt;small&gt;([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = &quot;[[Zvaigžņotais karogs]]&quot;
|               kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Vašingtona]]
| latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]]
|              valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]])
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Džo Baidens]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]]
|               valsts_galva2 = [[Kamala Herisa]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētāja]]
|               valsts_galva3 = [[Nensija Pelosi]]
|       valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva4 = [[Džons Robertss]]
|        neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas Karaliste]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}}
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 9 833 520
|               platība_rangs = 3/4.
|              procenti_ūdens = 4,66
|          iedzīvotāju_skaits = 331 449 281&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&amp;src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 3.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 34
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = $22 675 triljoni
|                IKP_PPP_gads = 2021
|               IKP_PPP_rangs = 2.
|          IKP_PPP_per_capita = $56 421
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 7.
|                         HDI = 0.926
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 10.
|                        Gini = 48.5&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2015
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#e0584e&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[ASV dolārs]] ($)
|                valūtas_kods = USD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = no -5 līdz -10
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = no -4 līdz -10
|                      domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]]
|              tālsarunu_kods = 1
|                iso_kods_num = 840
|              iso_kods_alfa2 = US
|              iso_kods_alfa3 = USA
}}
[[Attēls:Map of CSA 4.png|thumb|300px|Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).]] 
'''Amerikas Valstu Konfederācija''' ({{val|en|Confederate States of America, CSA}}), pazīstama arī kā '''Konfederācija''' (''the Confederacy'') jeb vienkārši &quot;'''Dienvidi'''&quot; (''the South''), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša [[federācija (valsts)|federāla valsts]], kas sastāvēja no 11 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu [[ASV štats|štatiem]], kuros vēl joprojām pastāvēja [[verdzība]]s sistēma. Sākoties [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karam]], dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] priekšgalā.

== Vēsture ==
1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi {{dat|1861|4|12||bez}} sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai [[Tenesī]] (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ārkanzasa]] (6. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ziemeļkarolīna]] (20. maijā) un [[Virdžīnija]] (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija [[Džefersons Deiviss]]. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas pilsoņu karš]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

== Atsauces ==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>1o8yl4v4pxyn26h7see5n9vxtey5ve3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675621</id>
      <parentid>3675620</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:07:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6540" xml:space="preserve">
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Confederate States of America''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācija
|            valsts_nosaukums = United States of America
|               karoga_attēls = Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg
|            karoga_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Seal of the Confederate States of America.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
|                 valsts_moto = ''[[(&quot;Under God, our Vindicator]]'' &lt;small&gt;(oficiālā kopš 1861.)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;''[[Deo vindice]]'' &lt;small&gt;([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = &quot;[[&quot;God Save the South&quot; ]]&quot;
|               kartes_attēls = Confederate States of America (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Vašingtona]]
| latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]]
|              valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]])
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Džo Baidens]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]]
|               valsts_galva2 = [[Kamala Herisa]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētāja]]
|               valsts_galva3 = [[Nensija Pelosi]]
|       valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva4 = [[Džons Robertss]]
|        neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas Karaliste]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}}
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 9 833 520
|               platība_rangs = 3/4.
|              procenti_ūdens = 4,66
|          iedzīvotāju_skaits = 331 449 281&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&amp;src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 3.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 34
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = $22 675 triljoni
|                IKP_PPP_gads = 2021
|               IKP_PPP_rangs = 2.
|          IKP_PPP_per_capita = $56 421
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 7.
|                         HDI = 0.926
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 10.
|                        Gini = 48.5&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2015
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#e0584e&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[ASV dolārs]] ($)
|                valūtas_kods = USD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = no -5 līdz -10
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = no -4 līdz -10
|                      domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]]
|              tālsarunu_kods = 1
|                iso_kods_num = 840
|              iso_kods_alfa2 = US
|              iso_kods_alfa3 = USA
}}
[[Attēls:Map of CSA 4.png|thumb|300px|Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).]] 
'''Amerikas Valstu Konfederācija''' ({{val|en|Confederate States of America, CSA}}), pazīstama arī kā '''Konfederācija''' (''the Confederacy'') jeb vienkārši &quot;'''Dienvidi'''&quot; (''the South''), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša [[federācija (valsts)|federāla valsts]], kas sastāvēja no 11 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu [[ASV štats|štatiem]], kuros vēl joprojām pastāvēja [[verdzība]]s sistēma. Sākoties [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karam]], dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] priekšgalā.

== Vēsture ==
1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi {{dat|1861|4|12||bez}} sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai [[Tenesī]] (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ārkanzasa]] (6. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ziemeļkarolīna]] (20. maijā) un [[Virdžīnija]] (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija [[Džefersons Deiviss]]. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas pilsoņu karš]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

== Atsauces ==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>k13cv3rzykr5l0zqh8f3gva5gc2gjk1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675622</id>
      <parentid>3675621</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:17:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6697" xml:space="preserve">
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Confederate States of America''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācija
|            valsts_nosaukums = United States of America
|               karoga_attēls = Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg
|            karoga_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Seal of the Confederate States of America.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
|                 valsts_moto = ''[[(&quot;Under God, our Vindicator]]'' &lt;small&gt;(oficiālā kopš 1861.)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;''[[Deo vindice]]'' &lt;small&gt;([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = &quot;[[&quot;God Save the South&quot; ]]&quot;
|               kartes_attēls = Confederate States of America (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Montgomerī]] (līdz 1861. gada 29.maijam)&lt;br&gt;[[Ričmonda]] (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim)&lt;br&gt;[[Denvila]] (līdz 1865. gada 10.aprīlim)
| latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Ņūorleāna]] (līdz 1862. gada 1. maijam)
|              valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]])
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Džo Baidens]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]]
|               valsts_galva2 = [[Kamala Herisa]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētāja]]
|               valsts_galva3 = [[Nensija Pelosi]]
|       valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva4 = [[Džons Robertss]]
|        neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas Karaliste]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}}
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 9 833 520
|               platība_rangs = 3/4.
|              procenti_ūdens = 4,66
|          iedzīvotāju_skaits = 331 449 281&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&amp;src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 3.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 34
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = $22 675 triljoni
|                IKP_PPP_gads = 2021
|               IKP_PPP_rangs = 2.
|          IKP_PPP_per_capita = $56 421
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 7.
|                         HDI = 0.926
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 10.
|                        Gini = 48.5&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2015
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#e0584e&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[ASV dolārs]] ($)
|                valūtas_kods = USD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = no -5 līdz -10
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = no -4 līdz -10
|                      domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]]
|              tālsarunu_kods = 1
|                iso_kods_num = 840
|              iso_kods_alfa2 = US
|              iso_kods_alfa3 = USA
}}
[[Attēls:Map of CSA 4.png|thumb|300px|Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).]] 
'''Amerikas Valstu Konfederācija''' ({{val|en|Confederate States of America, CSA}}), pazīstama arī kā '''Konfederācija''' (''the Confederacy'') jeb vienkārši &quot;'''Dienvidi'''&quot; (''the South''), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša [[federācija (valsts)|federāla valsts]], kas sastāvēja no 11 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu [[ASV štats|štatiem]], kuros vēl joprojām pastāvēja [[verdzība]]s sistēma. Sākoties [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karam]], dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] priekšgalā.

== Vēsture ==
1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi {{dat|1861|4|12||bez}} sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai [[Tenesī]] (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ārkanzasa]] (6. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ziemeļkarolīna]] (20. maijā) un [[Virdžīnija]] (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija [[Džefersons Deiviss]]. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas pilsoņu karš]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

== Atsauces ==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>7x9mekt47o1x1m8xa7d3d4ja3fcx5rw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675627</id>
      <parentid>3675622</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:34:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5666" xml:space="preserve">
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Confederate States of America''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācija
|            valsts_nosaukums = United States of America
|               karoga_attēls = Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg
|            karoga_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Seal of the Confederate States of America.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
|                 valsts_moto = ''[[(&quot;Under God, our Vindicator]]'' &lt;small&gt;(oficiālā kopš 1861.)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;''[[Deo vindice]]'' &lt;small&gt;([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = &quot;[[&quot;God Save the South&quot; ]]&quot;
|               kartes_attēls = Confederate States of America (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Montgomerī]] (līdz 1861. gada 29.maijam)&lt;br&gt;[[Ričmonda]] (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim)&lt;br&gt;[[Denvila]] (līdz 1865. gada 10.aprīlim)
| latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Ņūorleāna]] (līdz 1862. gada 1. maijam)
|              valsts_valodas = [[angļu valoda]] (de facto)
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]]  [[prezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Džefersons Deiviss]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[viceprezidents|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Aleksandrs Stīvenss]]
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|       valsts_galvas_tituls4 = 
|               valsts_galva4 = 
|        neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_piezīme = no [[ASV]]
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1861|2|1}}
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 1 995 392
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 9,103,332
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[1860. gads|1860]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita =
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Konfederācijas Štatu dolārs]] ($)vai (C$)
|                valūtas_kods = 
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = 
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
[[Attēls:Map of CSA 4.png|thumb|300px|Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).]] 
'''Amerikas Valstu Konfederācija''' ({{val|en|Confederate States of America, CSA}}), pazīstama arī kā '''Konfederācija''' (''the Confederacy'') jeb vienkārši &quot;'''Dienvidi'''&quot; (''the South''), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša [[federācija (valsts)|federāla valsts]], kas sastāvēja no 11 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu [[ASV štats|štatiem]], kuros vēl joprojām pastāvēja [[verdzība]]s sistēma. Sākoties [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karam]], dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] priekšgalā.

== Vēsture ==
1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi {{dat|1861|4|12||bez}} sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai [[Tenesī]] (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ārkanzasa]] (6. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ziemeļkarolīna]] (20. maijā) un [[Virdžīnija]] (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija [[Džefersons Deiviss]]. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas pilsoņu karš]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

== Atsauces ==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>74id7ho3psjea15l411z3x4py5rrdfa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675629</id>
      <parentid>3675627</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:39:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5692" xml:space="preserve">
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Confederate States of America''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācija
|            valsts_nosaukums = United States of America
|               karoga_attēls = Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg
|            karoga_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Seal of the Confederate States of America.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
|                 valsts_moto = ''[[(&quot;Under God, our Vindicator]]'' &lt;small&gt;(oficiālā kopš 1861.)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;''[[Deo vindice]]'' &lt;small&gt;([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = &quot;[[&quot;God Save the South&quot; ]]&quot;
|               kartes_attēls = Confederate States of America (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Montgomerī]] (līdz 1861. gada 29.maijam)&lt;br&gt;[[Ričmonda]] (līdz 1865. gada 2-3.aprīlim)&lt;br&gt;[[Denvila]] (līdz 1865. gada 10.aprīlim)
| latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Ņūorleāna]] (līdz 1862. gada 1. maijam)
|              valsts_valodas = [[angļu valoda]] (de facto)
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]]  [[prezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Džefersons Deiviss]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[viceprezidents|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Aleksandrs Stīvenss]]
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|       valsts_galvas_tituls4 = 
|               valsts_galva4 = 
|        neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_piezīme = no [[ASV]]
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1861|2|4}}
|       neatkarības_notikums2 = Likvidēta
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1865|5|5}}
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 1 995 392
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 9,103,332
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[1860. gads|1860]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita =
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Konfederācijas Štatu dolārs]] ($)vai (C$)
|                valūtas_kods = 
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = 
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
[[Attēls:Map of CSA 4.png|thumb|300px|Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).]] 
'''Amerikas Valstu Konfederācija''' ({{val|en|Confederate States of America, CSA}}), pazīstama arī kā '''Konfederācija''' (''the Confederacy'') jeb vienkārši &quot;'''Dienvidi'''&quot; (''the South''), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša [[federācija (valsts)|federāla valsts]], kas sastāvēja no 11 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu [[ASV štats|štatiem]], kuros vēl joprojām pastāvēja [[verdzība]]s sistēma. Sākoties [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karam]], dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] priekšgalā.

== Vēsture ==
1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s štatā, un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi {{dat|1861|4|12||bez}} sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai [[Tenesī]] (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ārkanzasa]] (6. maijā)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20071012190914/http://gen.1starnet.com/civilwar/arord.htm&lt;/ref&gt;, [[Ziemeļkarolīna]] (20. maijā) un [[Virdžīnija]] (17. aprīlī). Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija [[Džefersons Deiviss]]. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.

== Skatīt arī ==
* [[Amerikas pilsoņu karš]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

== Atsauces ==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>d9p8ssgzjv51re91qas86a0qtblyehq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bugatti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>199039</id>
    <revision>
      <id>3675645</id>
      <parentid>3629438</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.78.75.11</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1301" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Bugatti Automobiles S.A.S.''
| logo = [[Attēls:Bugatti 2022.svg|150px]]
| caption = 
| Markas piederība = [[Privāta kompānija]]
| predecessor = 
| successor = 
| foundation = [[1909. gads|1909. gadā]]
| founder = [[Etore Bugati]]
| location_city = [[Molsheima]], [[Elzasa]]
| location_country = [[Francija]]
| locations = 
| area_served = 
| key_people = {{unbulleted list|[[Etore Bugati]]|[[Žans Bugati]]}}
| industry = [[autobūve]]
| products = sporta automobiļi
| services = 
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = {{URL|www.bugatti.com|bugatti.com}}
| footnotes = 
| intl = 
}}
'''''Bugatti Automobiles S.A.S.''''' ir [[Francija]]s autobūves kompānija, kas specializējas &quot;luksusa&quot; klases ''Bugatti'' markas vieglo [[automašīna|automobiļu]] ražošanā. Uzņēmumu 1909. gadā dibināja [[Etore Bugati]]. Ražotne atrodas [[Molsheima|Molsheimā]] [[Francija|Francijā]]. Kopš 1998. gada kompānija ietilpst [[Vācija]]s koncernā ''[[Volkswagen Group AG]]''.
[[Attēls:2007-06-15 18 Bugatti EB 110 (bearb - kl).jpg|250px|thumbnail|left|Bugatti EB 110 (1996)]]

{{Auto-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Volkswagen grupa]]</text>
      <sha1>nphtw9ltgatcqs53gcdhws9lpfbsafj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Roxy</title>
    <ns>3</ns>
    <id>199506</id>
    <revision>
      <id>3675566</id>
      <parentid>1784395</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vincent Vega</username>
        <id>90168</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Vincent Vega pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Roxyy]] uz [[Dalībnieka diskusija:Roxy]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Roxyy|Roxyy]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Roxy|Roxy]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165" xml:space="preserve">{{Template:Welcome-body|realName=|name=Roxyy}}

-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 11:15, 16 septembrī, 2012 (UTC)</text>
      <sha1>ej824sztzub47a1euhzeyeno3cf47r8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seržs Arošs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203406</id>
    <revision>
      <id>3675553</id>
      <parentid>3570981</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:12:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A01:CB00:B51:3E00:D49A:A4BB:B8C2:587C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3375" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Seržs Arošs
|     vārds_orig = ''Serge Haroche''
|         attēls = Serge Haroche - Théâtre de la Commune d'Aubervilliers - 4 mai 2009.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Seržs Arošs 2009. gada maijā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1944
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = {{vieta|Maroka|Kasablanka}}&lt;ref name=bth&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Serge Haroche – Biographical|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/haroche.html|publisher=nobelprize.org|accessdate=11 October 2012|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225155338/https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/haroche.html}}&lt;/ref&gt;
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{FRA}}
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Université Pierre-et-Marie-Curie|Pjēra un Marijas Kirī universitāte]]&lt;br&gt;[[Francijas koledža]]
|     alma_mater = ''[[École Normale Supérieure]]''&lt;br&gt;Pjēra un Marijas Kirī universitāte
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji = [[Klods Kohentannodji]]
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (2012)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Seržs Arošs''' ({{val|fr|Serge Haroche}}; dzimis {{dat|1944|9|11}}) ir franču [[fiziķis]]. 2012. gadā kopā ar amerikāni [[Deivids Vainlends|Deividu Vainlendu]] saņēmis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par &quot;novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 2012 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/en/2012/10/9/nobela-premija-fizika-pieskirta-par-petijumiem-kvantu-optika|title=Nobela prēmija fizikā piešķirta par pētījumiem kvantu optikā|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2012|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Izglītību ieguvis ''[[École Normale Supérieure]]'' un [[Université Pierre-et-Marie-Curie|Pjēra un Marijas Kirī universitātē]] (''Université Pierre-et-Marie-Curie''). Kopš 2001. gada viņš ir profesors [[Francijas koledža|Francijas koledžā]] (''Collège de France''). Pārsvarā strādā [[atomfizika]]s un [[kvantu optika]]s nozarē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}
{{zinātnieks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]]
 | periods    = [[2012]]&lt;br /&gt;kopā ar [[Deivids Vainlends|Deividu Vainlendu]]
 | pirms      = [[Ādams Rīss]]&lt;br /&gt;[[Sols Perlmuters]]&lt;br /&gt;[[Braiens Šmits]]
 | pēc        = [[Fransuā Anglērs]]&lt;br /&gt;[[Pīters Higss]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aroszs, Serzzs}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Marokā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču fiziķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]</text>
      <sha1>gwahzwnlytzebq5uwlnniwsa2wt9mtk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675861</id>
      <parentid>3675553</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:00:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3301" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Seržs Arošs
|     vārds_orig = ''Serge Haroche''
|         attēls = Serge Haroche - Théâtre de la Commune d'Aubervilliers - 4 mai 2009.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Seržs Arošs 2009. gada maijā
|        dz_gads = 1944
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = {{vieta|Maroka|Kasablanka}}&lt;ref name=bth&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Serge Haroche – Biographical|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/haroche.html|publisher=nobelprize.org|accessdate=11 October 2012|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225155338/https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/haroche.html}}&lt;/ref&gt;
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{FRA}}
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Pjēra un Marijas Kirī universitāte]]&lt;br&gt;[[Francijas koledža]]
|     alma_mater = ''[[École Normale Supérieure]]''&lt;br&gt;Pjēra un Marijas Kirī universitāte
|        zinātne = [[Fizika]]
|    pasniedzēji = [[Klods Kohentannodji]]
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (2012)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Seržs Arošs''' ({{val|fr|Serge Haroche}}; dzimis {{dat|1944|9|11}}) ir franču [[fiziķis]]. 2012. gadā kopā ar amerikāni [[Deivids Vainlends|Deividu Vainlendu]] saņēmis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par &quot;novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 2012 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2012/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/en/2012/10/9/nobela-premija-fizika-pieskirta-par-petijumiem-kvantu-optika|title=Nobela prēmija fizikā piešķirta par pētījumiem kvantu optikā|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2012|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Izglītību ieguvis ''[[École Normale Supérieure]]'' un [[Université Pierre-et-Marie-Curie|Pjēra un Marijas Kirī universitātē]] (''Université Pierre-et-Marie-Curie''). Kopš 2001. gada viņš ir profesors [[Francijas koledža|Francijas koledžā]] (''Collège de France''). Pārsvarā strādā [[atomfizika]]s un [[kvantu optika]]s nozarē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}
{{zinātnieks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]]
 | periods    = [[2012]]&lt;br /&gt;kopā ar [[Deivids Vainlends|Deividu Vainlendu]]
 | pirms      = [[Ādams Rīss]]&lt;br /&gt;[[Sols Perlmuters]]&lt;br /&gt;[[Braiens Šmits]]
 | pēc        = [[Fransuā Anglērs]]&lt;br /&gt;[[Pīters Higss]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aroszs, Serzzs}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Marokā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču fiziķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]</text>
      <sha1>ccen3cn8rkvyydundla0yfpolkzfeus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Avens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204514</id>
    <revision>
      <id>3675840</id>
      <parentid>3666769</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Igarjonok</username>
        <id>40114</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7131" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pjotrs Avens
| vārds_orģ = ''Пётр Авен''
| attēls = Aven Madonas-slimnica.jpg
| apraksts = Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs
| term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}}
| term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers = [[Jegors Gaidars]]
| priekštecis = Viktors Jarošenko
| pēctecis = Sergejs Glazjevs
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oļegs Avens
| māte = 
| dzīvesb = Jeļena Avena
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris.

== Izcelsme ==
P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &amp;#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}&lt;/ref&gt; bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]].&lt;ref&gt;[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru&lt;/ref&gt; Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni.
No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē.

No 1994. līdz 2011. gadam bija &quot;Alfa-Bank&quot; prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. &quot;[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]&quot; direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla &quot;[[Forbes]]&quot; datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru.

Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar &quot;Forbes&quot; datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.&lt;ref&gt;[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru&lt;/ref&gt;

Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv&lt;/ref&gt; bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}&lt;/ref&gt;

== Labdarība ==
[[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]]
Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds &quot;Paaudze&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}&lt;/ref&gt;, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā).

Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>45ezqhr0wsa2iw3eh24zeturt0s4o8d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emanuels fon Zīverss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211146</id>
    <revision>
      <id>3675557</id>
      <parentid>3639029</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:26:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4678" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Grāfs fon Zīverss.tiff|thumbnail]]
'''Emanuels fon Zīverss ''' ({{val|de|Emanuel von Sievers}}, {{val|ru|Эммануил Карлович Сиверс}}, dzimis {{dat|1817|4|27}}, miris {{dat|1909|5|12}}) bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] galma virsmeisters, [[īstenais slepenpadomnieks]] un senators, [[Cēsu pilsmuiža]]s, Blusumuižas, Dukuru muižas, [[Kārļumuiža]]s īpašnieks un [[Cēsu alus]] darītavas izveidotājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1817. gada 27. aprīlī Vodolagu muižā [[Harkovas guberņa|Harkovas guberņā]] ģenerāļa [[Kārlis Gustavs fon Zīverss|Kārļa Gustava fon Zīversa]] un viņa sievas Helēnas, dzimušas Duņinas, ģimenē. 1821. gadā viņa tēvs mantoja Cēsu pilsmuižu un pārcēlās uz Latviju. Mācījās [[Bērzaines ģimnāzija|Bērzaines ģimnāzijā]], vēlāk studēja [[Pēterburga|Pēterburgā]]. No 1835. gada darbojās Krievijas impērijas valsts dienestā, bija galma kambarjunkurs (1841), kambarkungs (1848), [[īstenais valsts padomnieks]] (1851). 1847. gadā viņš salaulājās ar Elīzi fon [[Koskuli|Koskulu]], 1856. gadā mantoja Cēsu pilsmuižu.
Viņš finansēja [[Igaunija]]s nacionālās glezniecības pamatlicēja [[Johans Kēlers|Johana Kēlera]] studijas Pēterburgas mākslas akadēmijā, 1858. gadā Kēlera altārgleznu uzdāvināja [[Cēsu Jāņa baznīca]]i.

1856. gadā Emanuelu fon Zīversu iecēla par Iekšlietu ministrijas Ārvalstu ticību galvenās pārvaldes direktoru, viņš bija [[Slepenpadomnieks (Krievijas impērija)|slepenpadomnieks]] (1860), hofmeisters (1864), senators (1873), virshofmeistars (''обер-гофмейстер'', 1877), [[īstenais slepenpadomnieks]] (1877).   

Pēc atgriešanās Cēsīs Emanuels fon Zīverss pabeidza sava tēva iesāktās pārbūves Cēsu Jaunajā pilī, tostarp iekārtojot arī pils [[Bibliotēka|bibliotēku]] no jauna uzceltajā Lademahera torņa augšējā daļā.
Viņš bija arī Cēsu pilsētas domes deputāts, izcils mākslas pazinējs un atbalstītājs, līdz mūsdienām litogrāfiju veidā saglabājušies Zīversa zīmētie Cēsu pilsmuižas skati, kas ir apskatāmi Cēsu muzeja ekspozīcijā. 1884. gadā Sv. Jāņa baznīcā tika izveidotas logu [[vitrāža]]s ar [[Vidzemes bruņniecība]]s ģerboņiem, arī [[Zīversu dzimta]]s ģerboni.

Miris 1909. gada 12. maijā Cēsīs, apglabāts dzimtas kapenēs pie Cēsu Pareizticīgo Kristus apskaidrošanas baznīcas.

== Cēsu pilsmuižas pārbūve ==
[[Attēls:Cēsu Jaunā pils 1856.jpg|thumb|Cēsu Jaunā pils (Emanuela fon Zīversa zīmējums, 1856).]]
Emanuela fon Zīversa devums pilsmuižā vairāk saistās ar uzlabojumiem un modernizāciju:
* Jaunā pils ieguva vairākus ārējā veidola papildinājumus. Pēc [[Rīga]]s arhitekta [[Roberts Pflūgs|Roberta Pflūga]] projekta pils galvenās fasādes lievenim izveidoja skārda nojumi svītrotas, sarkanbaltzilas markīzes formā. 19. gadsimta nogalē uzcēla divas [[veranda]]s.
* 1878. gadā cūku kūts un vecā alus brūža vietā uzcēla Cēsu alus darītavu, kurā alus darīšana turpinājās līdz 2000. gadā, kad &quot;[[Cēsu alus]]&quot;  ražotni pārcēla uz Aldaru laukumu 1. 
* 19. gadsimta otrajā pusē izmainīja saimniecības ēku izskatu atbilstoši [[eklektika]]s tendencēm. Pils krogu pārbūvēja par divstāvu ēku ar bagātīgi dekorētām fasādēm. Uzcēla kučiera māju un [[plienakmens]] mūru korpusus (pie bērnu rotaļu laukuma blakus Maija parkam) liellopu kūtīm (bijušo koka laidaru vietā).Labiekārtoja parādes pagalmu, nodalot saimniecisko daļu starp [[Klēts|klēti]] un [[Stallis|stalli]] no pagalma telpas Jaunās pils priekšā (žogs, atsevišķi vārti saimniecības ēku apkalpošanai pie pārvaldnieka mājas, aleja).Vairākas pilsmuižas ēkas pārbūvēja Cēsu būvuzņēmējs J. Menģelis, arī Daktera māju alus darītavas teritorijā u.c..
* Pils parku papildināja ar tiltiņiem, paviljoniem, soliņiem, strūklaku, izveidoja terasi parādes pagalma rietumu malā. 1908. gadā Kārļa kalniņā uzstādīja pieminekli savam tēvam [[Kārlis Gustavs fon Zīverss|Kārlim Gustavam fon Zīversam]].
* 1904. gadā ordeņa pilsdrupu rietumu torni pārsedza ar pagaidu jumtu, bet 1914. gadā daļēji par sabiedrības savāktiem, daļēji par pilsmuižas īpašnieka līdzekļiem uzsāka jauna jumta likšanu.

==Ārējās saites==
*[https://web.archive.org/web/20151118191901/http://dokumente.ios-regensburg.de/amburger/index.php?id=77948 Erik-Amburger-Datenbank] {{de ikona}}
* {{BBLD}}

{{DEFAULTSORT:Ziverss, Emanuels fon}}
[[Kategorija:1817. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Zīversi]]</text>
      <sha1>fnm8fzrdgk55n6oyufmdtt8r8c0vtzn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212337</id>
    <revision>
      <id>3675543</id>
      <parentid>3675338</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:45:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Verters</username>
        <id>85934</id>
      </contributor>
      <comment>Atjaunināta informācija saistībā ar centrālās stēlas nojaukšanu.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14892" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]].
Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt; 

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. augustā tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesraide-ltv-zinu-specializlaidums-no-uzvaras-parka.a470860/|title=TIEŠRAIDE: LTV ziņu speciālizlaidums no Uzvaras parka|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>lf10wr9tvi9ps6hhlkptugtjiszfxok</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675594</id>
      <parentid>3675543</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaNiKzz22</username>
        <id>107433</id>
      </contributor>
      <comment>ievietoju .gif attēlu, kurā attēlots moments, kad krīt kompleksa obelisks; kāds pls ievieto šo precīzāk :)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15015" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]].
Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt; 

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. augustā tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesraide-ltv-zinu-specializlaidums-no-uzvaras-parka.a470860/|title=TIEŠRAIDE: LTV ziņu speciālizlaidums no Uzvaras parka|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:40 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks.]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>7vqec21jiz87362738xbyjtk5l1o6xe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675652</id>
      <parentid>3675594</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:35:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15032" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]].
Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt; 

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. augustā tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla, pulksten. 16:42&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:40 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks.]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>3o1up649do8a8zrbxqhrf64x7k40fr2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675654</id>
      <parentid>3675652</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15033" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]].
Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt; 

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:42 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks.]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. augustā tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla, pulksten. 16:42.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>73agq11yglrkcoi10v2dwpr07qt2wa3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675659</id>
      <parentid>3675654</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:47:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15128" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]].
Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt; 

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:42 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks.]]
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|Putnu skats, pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas.]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. augustā tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla, pulksten. 16:42.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>kxhecety8qqhiwghrw96atwiapms4p2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675661</id>
      <parentid>3675659</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:47:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15134" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]].
Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt; 

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:42 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks.]]
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Putnu skats, pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas.]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. augustā tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla, pulksten. 16:42.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>n2578ye5eb077bywrm5lg57az83qazo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675680</id>
      <parentid>3675661</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>kompaktāk noformēts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15172" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piemineklis tika demontēts [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:42 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks]]
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā pulksten. 16:42 tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>ojry0w6t9yab9dcz88umeg1ldr7x9kc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675681</id>
      <parentid>3675680</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>vai būtu jāpārdēvē ar &quot;bijušais&quot; nosaukumā?</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15181" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piemineklis tika demontēts [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==&lt;!-- 
[[Attēls:PPLRAVFI-krīt.gif|thumb|2022. gada 25. augustā ap plkst. 16:42 tika nogāsts pieminekļa kompleksa obelisks]] --&gt;
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā pulksten. 16:42 tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>0xbzhpqfh4xvteiwf3fi3xbvmdbqaxe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675682</id>
      <parentid>3675681</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:43:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;PPLRAVFI-krīt.gif&quot;, jo [[commons:User:Túrelio|Túrelio]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: extract from a video from a news site (the watermark is literally in the frame here), no indication that</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15060" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piemineklis tika demontēts [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==&lt;!-- 
 --&gt;
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā pulksten. 16:42 tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>r04s1r376uxhrleeux7ojzq5ntfkykz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675686</id>
      <parentid>3675682</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:47:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15050" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piemineklis tika demontēts [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā pulksten. 16:42 tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>5fc4mmib9xz47y5d2xcfesnmd6k3evn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675737</id>
      <parentid>3675686</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:21:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ dažādu video apkopojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15153" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piemineklis tika demontēts [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā pulksten. 16:42 tika nogāzta pieminekļa centrālā stēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>4ddaytqip3emamqk4n5cp230nqpsrl4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675776</id>
      <parentid>3675737</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T04:50:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Demontāža */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15128" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa centrālā stēla bija 79 metrus augsta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piemineklis tika demontēts [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc bija nepieciešama tā demontāža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>liwve9uzar17qdf4d9qxpmbrdolh4am</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675778</id>
      <parentid>3675776</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15065" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa [[obelisks]] bija 79 metrus augsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pieminekli demontēja [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc atbalstīja tā demontāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 
Tādēļ pirms [[Uzvaras diena]]s 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>4hhwqqyedzqnrqw8zl2n74qb1l7j368</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675783</id>
      <parentid>3675778</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:23:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15391" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa [[obelisks]] bija 79 metrus augsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pieminekli demontēja [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc atbalstīja tā demontāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 
Tādēļ pirms [[Uzvaras diena]]s 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
RR5712-0041R.png|2016. gada [[Krievijas rublis]] ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
Uzvaras piemineklis. Uzvaras parks. Rīga 9 maijs 2016.jpg|9. maija svinēšana 2016. gadā
Demonstration in Riga for the removal of Soviet Monument (1).jpg|Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>plgtfsn2iwlhgtubxu2e4oe483jeofy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675784</id>
      <parentid>3675783</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:24:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15374" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa [[obelisks]] bija 79 metrus augsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pieminekli demontēja [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc atbalstīja tā demontāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt; 

Tādēļ pirms [[Uzvaras diena]]s 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
&lt;gallery&gt;
RR5712-0041R.png|2016. gada [[Krievijas rublis]] ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
Uzvaras piemineklis. Uzvaras parks. Rīga 9 maijs 2016.jpg|9. maija svinēšana 2016. gadā
Demonstration in Riga for the removal of Soviet Monument (1).jpg|Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>006vxnv5cvg3yl3wen516d8mi0hcdam</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675815</id>
      <parentid>3675784</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:34:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15323" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa [[obelisks]] bija 79 metrus augsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pieminekli demontēja [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc atbalstīja tā demontāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievija|Krievijas Federācijas]] valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

Tādēļ pirms [[Uzvaras diena]]s 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
&lt;gallery&gt;
RR5712-0041R.png|2016. gada [[Krievijas rublis]] ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
Uzvaras piemineklis. Uzvaras parks. Rīga 9 maijs 2016.jpg|9. maija svinēšana 2016. gadā
Demonstration in Riga for the removal of Soviet Monument (1).jpg|Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, kuru laikā demontēja karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>ccahbgffvhyszxmrhpef58e6xk084nd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675846</id>
      <parentid>3675815</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:32:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Demontāža */ +nākotne....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15734" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa [[obelisks]] bija 79 metrus augsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pieminekli demontēja [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc atbalstīja tā demontāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievija|Krievijas Federācijas]] valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

Tādēļ pirms [[Uzvaras diena]]s 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
&lt;gallery&gt;
RR5712-0041R.png|2016. gada [[Krievijas rublis]] ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
Uzvaras piemineklis. Uzvaras parks. Rīga 9 maijs 2016.jpg|9. maija svinēšana 2016. gadā
Demonstration in Riga for the removal of Soviet Monument (1).jpg|Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, kuru laikā demontēja karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Demontētā pieminekļa kompleksa vietā plānots izveidot rotaļu un atpūtas laukumu bērniem un jauniešiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Staķis: pieminekļa vietā īstermiņā iecerēts izveidot atpūtas laukumu jauniešiem |url=https://www.tvnet.lv/7591843/stakis-pieminekla-vieta-istermina-iecerets-izveidot-atputas-laukumu-jauniesiem |website=[[tvnet.lv]] |accessdate={{dat|2022|8|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>gkbiofwt065o5xzwilrl2f63rkz3b1h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675882</id>
      <parentid>3675846</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:31:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15712" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
|native_name   = 
|image         = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg
|caption       = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013)
|map_image     = Rīga
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 56|lats  = 12.49|latNS  = N
|longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E
|location      = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}}
|designer      = 
|type          = 
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 79 m
|begin         = 
|complete      = 
|open          = 
|dedicated_to  = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
|extra         = 
}}
'''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Vērmahts|Vērmahta]] veltīts piemineklis, kas atradās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa [[obelisks]] bija 79 metrus augsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pieminekli demontēja [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]].

== Raksturojums ==
Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atradās 79 m augsts obelisks, ko veidoja piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainagoja piecstaru zvaigznes. Tas simbolizēja piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekaltie gadskaitļi ''1941 • 1945'', simbolizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.&lt;ref&gt;[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrībā pastāvēja pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskatīja, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizēja ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas atkārtotu okupāciju]], tāpēc atbalstīja tā demontāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlējās šo pieminekli saglabāt, 36% vēlējās to demontēt, bet 15% vēlējās to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt; Bronzas skulptūras &quot;Karavīri atbrīvotāji&quot; autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv&lt;/ref&gt;
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim.

Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā [[ManaBalss.lv]] privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievija|Krievijas Federācijas]] valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī&lt;/ref&gt;

2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu &quot;okupanti&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais &quot;Uzvaras piemineklis&quot;] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2022. gadā naktī uz 25. februāri, tūlīt pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]&lt;/ref&gt; Krievijas iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.&lt;ref&gt;[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]&lt;/ref&gt; 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;&gt;[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

Tādēļ pirms [[Uzvaras diena]]s 8. un 9. maijā Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997)]]
&lt;gallery&gt;
RR5712-0041R.png|2016. gada [[Krievijas rublis]] ar Uzvaras parka pieminekļa attēlu
Uzvaras piemineklis. Uzvaras parks. Rīga 9 maijs 2016.jpg|9. maija svinēšana 2016. gadā
Demonstration in Riga for the removal of Soviet Monument (1).jpg|Demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Demontāža ==
[[Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg|thumb|Skats no putna lidojuma pēc pieminekļa kompleksa obeliska demontāžas]]
2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.&lt;ref name=&quot;LA30.martā&quot;/&gt;

14. aprīlī [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā:
# pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai;
# izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija;
# vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā;
# domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā &quot;Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem&quot; (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;

22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, kuru laikā demontēja karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &amp;#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 25. augustā 16:42 nogāza pieminekļa obelisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Demontētā pieminekļa kompleksa vietā plānots izveidot rotaļu un atpūtas laukumu bērniem un jauniešiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Staķis: pieminekļa vietā īstermiņā iecerēts izveidot atpūtas laukumu jauniešiem |url=https://www.tvnet.lv/7591843/stakis-pieminekla-vieta-istermina-iecerets-izveidot-atputas-laukumu-jauniesiem |website=[[tvnet.lv]] |accessdate={{dat|2022|8|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 Rīgas pieminekļu profils]
* [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils]
* [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli]
* [https://twitter.com/i/status/1562880451156787201 Pieminekļa centrālās stēlas nogāšanas video]

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>h40zb6jn0tn23wxgnocahwax47qcrji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staigājošie miroņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216219</id>
    <revision>
      <id>3675601</id>
      <parentid>3602162</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:43:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2508" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
 |show_name = The Walking Dead
 |bgcolour = #D2B48C
 |image = [[Attēls:The Walking Dead 2010 logo.svg|250px]]
 |caption = 
 |genre = 
 |format = 
 |developer = [[Frenks Darabons]]
 |starring = [[Endrū Linkolns]]&lt;br&gt;[[Jon Bernthal|Džons Bērntals]]&lt;br&gt;[[Sarah Wayne Callies|Sāra Veina Kelisa]]&lt;br&gt;[[Laurie Holden|Lorija Holdena]]&lt;br&gt;[[Jeffrey DeMunn|Džefrijs Demans]]&lt;br&gt;[[Stīvens Juns]]&lt;br&gt;[[Chandler Riggs|Čāndlers Rigss]]&lt;br&gt;[[Normans Rīduss]]&lt;br&gt;[[Lorēna Koena]]&lt;br&gt;[[Danai Gurira]]&lt;br&gt;[[Michael Rooker|Maikls Rukers]]&lt;br&gt;[[David Morrissey|Deivids Morisejs]]
 |composer = 
 |country = {{USA}}
 |language = Angļu
 |location = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}}
 |cinematography = 
 |company = AMC Studios&lt;br /&gt;Circle of Confusion&lt;br /&gt;Darkwood Productions&lt;br /&gt;Valhalla Motion Pictures
 |distributor = [[AMC]]&lt;br /&gt;[[Fox International Channels]]
 |num_seasons = 11
 |num_episodes = 169
 |list_episodes = 
 |executive_producer = 
 |runtime = 42–45 minūtes&lt;br /&gt;66 minūtes {{Small|(2 sērijas)}}
 |audio_format = [[Dolby Digital]] [[5.1]] (DVD)&lt;br /&gt;[[Dolby TrueHD]]  5.1 (Blu-ray) [[Dolby TrueHD]] [[7.1]] (Blu-ray)
 |channel = [[AMC]]
 |first_aired = {{dat|2010|10|31|N|bez}}
 |last_aired = pašlaik
 |website = http://www.amctv.com/shows/the-walking-dead/
}}
'''&quot;Staigājošie miroņi&quot;''' ({{val|en|The Walking Dead}}) ir amerikāņu šausmu/drāmas seriāls, kura idejas autors ir [[Frenks Darabons]]. Seriāls ir balstīts uz [[komikss|komiksu sēriju]] ar tādu pašu nosaukumu. Seriālā piedalās [[Endrū Linkolns]], kas tēlo [[Šerifs (amatpersona)|šerifa]] palīgu Riku Graimsu, kurš ir pamodies no [[koma]]s un saprot, ka pasauli ir pārņēmuši cilvēku miesu ēdoši un staigājoši miroņi (''walkers''). Viņš dodas savas ģimenes meklējumos un sastopas ar vairākiem citiem izdzīvojušajiem. Pirmā sērija tika pārraidīta 2010. gada 31. oktobrī kabeļtelevīzijas kanālā ''[[AMC]]''. Starptautiskā mērogā seriāls tika pārraidīts 2010. gada novembra pirmajās nedēļās [[Fox Broadcasting Company|FOX]] kanālos.

Seriāls ir guvis plašus panākumus un ir saņēmis vairākas balvas, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par labāko TV seriālu drāmu. Seriāls ir guvis arī labus reitingus.

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.amctv.com/shows/the-walking-dead/}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>knvncs7wosecn6uw19um406mv1wptz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Kalniņš (rakstnieks)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>219439</id>
    <revision>
      <id>3675607</id>
      <parentid>3480960</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:46:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Multiplikācijas filmas pēc viņa darbu motīviem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6571" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|rakstnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}}
{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Viktors Kalniņš
|         vārds_orig = 
|             attēls = 
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1939
|         dz_mēnesis = 4
|           dz_diena = 1
|           dz_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Kocēnu novads|Dikļu pagasts}}
|          pilsonība = 
|            tautība = latviešu
|            dzimums = V
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = dzejnieks, prozaiķis
| rakstīšanas valoda = latviešu
|            periods = 
|        kategorijas = 
}}
'''Viktors Kalniņš''', pazīstams ar pseidonīmu '''Viks''' (dzimis 1939. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;leta1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/sarezgitais-zvirbulens-viks%E2%80%A9/ |title=Leta raksts par Vika vārda izcelšanos |access-date={{dat|2015|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170202011109/http://www.la.lv/sarezgitais-zvirbulens-viks%E2%80%A9/ |archivedate={{dat|2017|02|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] rakstnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] strādnieku ģimenē, viņš ir komponista [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] vecākais brālis. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa ģimene dzīvoja Dikļos, Dundagā un Vitrupē, pēc tam atgriezās Rīgā. Pēc pamatskolas beigšanas V. Kalniņš mācījās Rīgas 7. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā un strādāja par montētāju Rīgas radiorūpnīcā (1955-1958), vēlāk Rīgas telefona centrālē (1959).
1959. gadā uzsāka angļu valodas un literatūras studijas [[LVU]] Svešvalodu fakultātē (1958-1961), dienēja Padomju armijā (1962-1964), pēc tam turpināja studijas (1965-1972). 

1968. gadā žurnālā &quot;Liesma&quot; publicēja pirmo dzejoli &quot;Pasaciņa&quot;. [[Liepājas teātris]] iestudēja izrādes &quot;Princis un ubaga zēns&quot; (1968) un &quot;Trīs musketieri&quot; (1969) ar Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmām. Libreta autors I. Kalniņa rokoperai &quot;Ei, jūs tur!&quot;.
Pēc augstskolas beigšanas bija docētājs LVU Svešvalodu fakultātē (1972-1973), inženieris [[LZA]] Botāniskajā dārzā (1973-1974). 

Kopš 1989. gada dzīvo [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] &quot;Medniekos&quot; un nodarbojas vienīgi ar rakstniecību. Izdevis vairākus dzejas krājumus, viņa dzejā jūtama angļu valodā rakstītās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīciju saplūsme. Atdzejojis no angļu valodas V. Lampas, [[E. E. Kamingss|E. E. Kamingsa]], K. Čerijas, S. Momadeja darbus, arī indiāņu tautasdziesmas, tulkojis latviski D. Bārtelma, Ē. Koldvela, S.B. Līkoka, [[Agata Kristi|A. Kristi]] un citu autoru darbus. Sarakstījis scenārijus satīriskajiem TV raidījumiem &quot;Pie mums viesos - Malēnijas TV&quot; (1981-1983) un vairākām dokumentālajām filmām.
Pēc 1982. gada pārsvarā rakstīja bērnu literatūru, stāstus un dokumentālus tēlojumus. 2009. gadā iznāca viņa poēma &quot;Katoliete&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/322/ |title=Latvijas Radošo Savienību Padome |access-date={{dat|2013|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160109020722/http://www.makslinieki.lv/profile/322/ |archivedate={{dat|2016|01|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ar viņa tekstiem sacerētas daudzas populāras I. Kalniņa, [[Uldis Stabulnieks|U. Stabulnieka]], [[Zigismunds Lorencs|Z. Lorenca]], J. Līvmaņa, [[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģeļa]], [[Valters Kaminskis|V. Kaminska]], [[Juris Kulakovs|J. Kulakova]] u.c. komponistu dziesmas.

[[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienības]] biedrs kopš 1982. gada.

== Darbi ==
=== Dzejas krājumi ===
* &quot;Komunikācijas&quot; (1978) 
* &quot;Elektroniskais pagāns&quot; (1986)
* &quot;55% dzīvesstāsta + √1089 nepublicētiem dzejoļiem&quot; (1997)
*&quot;Nevis&quot; (2004)
*&quot;Kontakts&quot; (2008)
*&quot;Katoliete. Poēma&quot; (2009)

=== Bērnu literatūra === 
* &quot;Sarežģītais zvirbulēns&quot; (1982)
* &quot;Klaids pasaku zemē&quot; (1983)
* &quot;Zemūdens bara lielā diena&quot; (1985)
* &quot;Bana bana bala bala&quot; (1987)
* &quot;Dinīts nāk!&quot; (1990)
* &quot;Dod man buču!&quot; (1995)
* &quot;Tīdžerēns 'ņuks&quot; (1995)
* &quot;Tornado ņuks&quot; (1996, ar autora zīmējumiem)
* &quot;Priekš kaķiem&quot; (1999)
* &quot;Ūdensņuks&quot; (2002).
* &quot;Look at Latvia&quot; (2002, angļu valodā tekstu tulkojis O. Kalniņš).

=== Proza ===
* &quot;Es raudu par tevi, Nik&quot; (1990)
* &quot;Kā es meklēju savējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem&quot; (1990)
* &quot;0.15 (Makšķerētāja diennaktsgrāmata)&quot; (1993)
* &quot;Vasaras pils&quot; (1994) 
* &quot;Džungļu nakts varavīksne&quot; (1994),
* &quot;&quot;Kalifornijas&quot; kurss&quot; (1995), 
* &quot;Eņģelis zonā. Pāru pasakas pieaugušajiem&quot; (1997, veltīta aktierim [[Edgars Liepiņš|Edgaram Liepiņam]])
* &quot;Kabatas formāta paradīzes&quot; (1-2, 1997-2000) 
* &quot;T. Fucktors&quot; (2000)

=== Multiplikācijas filmas pēc viņa darbu motīviem ===
* &quot;[[Sarežģītais zvirbulēns (animācijas filma)|Sarežģītais zvirbulēns]]&quot; (1983)
* &quot;Ness un Nesija&quot; (1991)

=== Dziesmu teksti un libreti teātra un operu izrādēm ===
* &quot;Princis un ubaga zēns&quot; (1968)
* &quot;Trīs musketieri&quot; (1969)
* &quot;Precības&quot; (1971)
* &quot;Ei, jūs tur!&quot; (I. Kalniņa rokopera, 1974)
* &quot;Ifigēnija Aulīdā&quot; (I. Kalniņa opera, 1981)
* &quot;Dziesma, ar ko tu sāksies?&quot; (dziesmu tekstu krājums, 1996)

== Dokumentālo filmu scenāriji ==
* &quot;Imants Kalniņš&quot; (1983)
* &quot;Gājputnu rudens&quot; (1984)
* &quot;Pilsētnieces&quot; (1985)

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Pastariņa prēmija (1986)
* diploms PSRS konkursā par labāko bērnu grāmatu (1988)
* A. Lerha-Puškaiša literārā prēmija (1990)
* Literatūras gada balva (2006)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160109020722/http://www.makslinieki.lv/profile/322/ Viktors Kalniņš]
* [https://web.archive.org/web/20160304225343/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/literatu-datubaze/viks Biogrāfija]

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Viktors}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>jj0njpj99tzj5i65i0duwwq327ez1th</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darela savvaļas parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225994</id>
    <revision>
      <id>3675650</id>
      <parentid>3675351</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:23:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58084" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir reintroducētas un rūpīgi uzraudzītas jaunas šo rāpuļu populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas arī citas apdraudētas sugas – [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]].

;Salu iguānas
[[Karību reģions|Karību]] [[iguānu dzimta|iguānas]] izjūt milzīgu spiedienu no cilvēku puses. Džērsijā tiek turēta [[Mazo Antiļu iguāna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/10800/122936983 Lesser Antillean Iguana ''Iguana delicatissima''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Kubas iguāna]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/6030/12338655 Clouded Rock Iguana ''Cyclura nubila''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Trests sadarbojas ar vairākām Karību salām, sniedzot konsultācijas par iguānu pavairošanu nebrīvē un izlaišanu savvaļā drošās, no plēsējiem brīvās piekrastes saliņās.

[[Sentlūsija|Sentlūsijā]] trests fokusē uzmanību endēmai [[Sentlūsijas iguāna]]i – lielākam vietējam sauszemes dzīvniekam, kas deva salai sākotnējo [[aravaku valoda|aravaku]] nosaukumu &quot;Iyanola&quot; – Iguānas zeme.&lt;ref&gt;New iguana species found hiding in plain sight. By Tim Knight. Fauna &amp; Flora International. 1997&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Assessment of Control Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Conference: Closing Symposium Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Forestry Department, Union, Balata and Soufrière, Saint Lucia; [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]], c/o Forestry Department, Saint Lucia. April 2014&lt;/ref&gt; Aizsargātās Sentlūsijas teritorijās izlaistas vairāk nekā 1000 nebrīvē izšķīlušās iguānas, kas ir viena no sekmīgākajām atjaunošanas programmām pasaulē. Gūtā pieredze tiek piemērota līdzīgām sugām. Tāpat Darela zoodārzs [[Kaimanu salas|Kaimanu salās]] atbalsta [[zilā iguāna|zilās iguānas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44275/2994409 Grand Cayman Blue Iguana ''Cyclura lewisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; aizsardzības programmu. Tā mērķēta gan uz [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]] iguānu, gan [[Mazās Kaimanu salas iguāna|Mazās Kaimanu salas iguānu]] un [[Kaimanu Brakas iguāna|Kaimanu Brakas iguānu]]. 


;Abinieki
[[Maļorkas olnēsējkrupis]] sastopams [[Maļorka]]s salas dienvidrietumos [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] dīķos dziļās, grūti sasniedzamās aizās. Sugu uzskatīja par izmirušu, kad 1977. gadā tika atklātas un aprakstītas [[fosilijas]]. Tomēr 1980. gadā jaunatklāja vairākas mazas, savstarpēji izolētas populācijas. Darela tresta ekspedīcija ievāca un pārveda uz Džērsiju vairākus eksemplārus, kur tie vairojas kopš 1987. gada. 1989. gadā tika palaisti dzimtajā vidē pirmie 76 kurkuļi, kas bija nākuši pasaulē Džērsijā. Lai nostiprinātu savvaļas populācijas, zoodārzs ir izlaidis brīvībā tūkstošiem īpatņu. No nebrīvē pavairotiem krupjiem izveidotas divpadsmit jaunas, vairoties spējīgas populācijas.

1999. gadā uz Džērsiju tika pārvestas vairākas [[Montserratas kalnu varde]]s.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/57125/3055585 Mountain Chicken ''Leptodactylus fallax''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  Šos iespaidīga izmēra abiniekus apdraud medības, infekcijas un vulkāniskā darbība. Pēc vairākkārtējiem eksperimentiem 2000. gadā zoodārzs panāca pirmo sugas vairošanos nebrīvē, ar [[infrasarkanais starojums|infrasarkanās]] kameras palīdzību atklājot reprodukcijas noslēpumus. Tā, mātītes iznērš tūkstošiem sīciņu oliņu, lai barotu savus kurkuļus. Nebrīvē bija pat iespējams pārliecināt mātītes uzņemties 'rūpes' par ligzdām, kuras pametušas citas mātītes. Zināšanas par savdabīgo un unikālo vairošanās stratēģiju ļauj trestam vadīt konsultācijas un cerēt salā atjaunot Montserratas kalnu varžu populācijas.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada.  Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem.

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā tās parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
[[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]]
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697488/130895601 Northern Bald Ibis ''Geronticus eremita''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] [[pasuga|pasugu]] hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī &quot;Le Clos de Richard&quot; tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra – 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Starp vairāk nekā simts iestādītajām augu sugām un šķirnēm raksturīgi bambusi, kontrastējošas platlapju un šaurlapu lapotnes, mūžzaļie un liellapu augi.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust – 1994. The Design of the Sumatran Orang-utan ''Pongo pygmaeus abelii'' 'Home-habitat' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 15–32, 1994&lt;/ref&gt; 

Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1994. Development of a Captive-bred Infant Alaotran Lemur ''Hapalemur griseus alaotrensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 47–57, 1994&lt;/ref&gt;

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>4pkfwgzcbn8lrfu2nibyalc9n4qdeig</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675704</id>
      <parentid>3675650</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:03:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57978" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir reintroducētas un rūpīgi uzraudzītas jaunas šo rāpuļu populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas arī citas apdraudētas sugas – [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]].

;Salu iguānas
[[Karību reģions|Karību]] [[iguānu dzimta|iguānas]] izjūt milzīgu spiedienu no cilvēku puses. Džērsijā tiek turēta [[Mazo Antiļu iguāna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/10800/122936983 Lesser Antillean Iguana ''Iguana delicatissima''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Kubas iguāna]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/6030/12338655 Clouded Rock Iguana ''Cyclura nubila''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Trests sadarbojas ar vairākām Karību salām, sniedzot konsultācijas par iguānu pavairošanu nebrīvē un izlaišanu savvaļā drošās, no plēsējiem brīvās piekrastes saliņās.

[[Sentlūsija|Sentlūsijā]] trests fokusē uzmanību endēmai [[Sentlūsijas iguāna]]i – lielākam vietējam sauszemes dzīvniekam, kas deva salai sākotnējo [[aravaku valoda|aravaku]] nosaukumu &quot;Iyanola&quot; – Iguānas zeme.&lt;ref&gt;New iguana species found hiding in plain sight. By Tim Knight. Fauna &amp; Flora International. 1997&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Assessment of Control Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Conference: Closing Symposium Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Forestry Department, Union, Balata and Soufrière, Saint Lucia; [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]], c/o Forestry Department, Saint Lucia. April 2014&lt;/ref&gt; Aizsargātās Sentlūsijas teritorijās izlaistas vairāk nekā 1000 nebrīvē izšķīlušās iguānas, kas ir viena no sekmīgākajām atjaunošanas programmām pasaulē. Gūtā pieredze tiek piemērota līdzīgām sugām. Tāpat Darela zoodārzs [[Kaimanu salas|Kaimanu salās]] atbalsta [[zilā iguāna|zilās iguānas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44275/2994409 Grand Cayman Blue Iguana ''Cyclura lewisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; aizsardzības programmu. Tā mērķēta gan uz [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]] iguānu, gan [[Mazās Kaimanu salas iguāna|Mazās Kaimanu salas iguānu]] un [[Kaimanu Brakas iguāna|Kaimanu Brakas iguānu]]. 


;Abinieki
[[Maļorkas olnēsējkrupis]] sastopams [[Maļorka]]s salas dienvidrietumos [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] dīķos dziļās, grūti sasniedzamās aizās. Sugu uzskatīja par izmirušu, kad 1977. gadā tika atklātas un aprakstītas [[fosilijas]]. Tomēr 1980. gadā jaunatklāja vairākas mazas, savstarpēji izolētas populācijas. Darela tresta ekspedīcija ievāca un pārveda uz Džērsiju vairākus eksemplārus, kur tie vairojas kopš 1987. gada. 1989. gadā tika palaisti dzimtajā vidē pirmie 76 kurkuļi, kas bija nākuši pasaulē Džērsijā. Lai nostiprinātu savvaļas populācijas, zoodārzs ir izlaidis brīvībā tūkstošiem īpatņu. No nebrīvē pavairotiem krupjiem izveidotas divpadsmit jaunas, vairoties spējīgas populācijas.

1999. gadā uz Džērsiju tika pārvestas vairākas [[Montserratas kalnu varde]]s.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/57125/3055585 Mountain Chicken ''Leptodactylus fallax''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  Šos iespaidīga izmēra abiniekus apdraud medības, infekcijas un vulkāniskā darbība. Pēc vairākkārtējiem eksperimentiem 2000. gadā zoodārzs panāca pirmo sugas vairošanos nebrīvē, ar [[infrasarkanais starojums|infrasarkanās]] kameras palīdzību atklājot reprodukcijas noslēpumus. Piemēram, mātītes iznērš tūkstošiem sīciņu oliņu, lai barotu savus kurkuļus. Zināšanas par savdabīgo un unikālo vairošanās stratēģiju ļauj trestam vadīt konsultācijas un cerēt [[Montserrata|Montserratā]] atjaunot kalnu varžu populācijas.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada.  Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem.

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā tās parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
[[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]]
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697488/130895601 Northern Bald Ibis ''Geronticus eremita''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] [[pasuga|pasugu]] hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī &quot;Le Clos de Richard&quot; tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra – 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Starp vairāk nekā simts iestādītajām augu sugām un šķirnēm raksturīgi bambusi, kontrastējošas platlapju un šaurlapu lapotnes, mūžzaļie un liellapu augi.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust – 1994. The Design of the Sumatran Orang-utan ''Pongo pygmaeus abelii'' 'Home-habitat' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 15–32, 1994&lt;/ref&gt; 

Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1994. Development of a Captive-bred Infant Alaotran Lemur ''Hapalemur griseus alaotrensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 47–57, 1994&lt;/ref&gt;

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>9wnrp7jutplvmbb4cj3kt2d7f8bryu7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675743</id>
      <parentid>3675704</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58004" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.

1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir reintroducētas un rūpīgi uzraudzītas jaunas šo rāpuļu populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas arī citas apdraudētas sugas – [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]].

;Salu iguānas
[[Karību reģions|Karību]] [[iguānu dzimta|iguānas]] izjūt milzīgu spiedienu no cilvēku puses. Džērsijā tiek turēta [[Mazo Antiļu iguāna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/10800/122936983 Lesser Antillean Iguana ''Iguana delicatissima''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Kubas iguāna]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/6030/12338655 Clouded Rock Iguana ''Cyclura nubila''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Trests sadarbojas ar vairākām Karību salām, sniedzot konsultācijas par iguānu pavairošanu nebrīvē un izlaišanu savvaļā drošās, no plēsējiem brīvās piekrastes saliņās.

[[Sentlūsija|Sentlūsijā]] trests fokusē uzmanību endēmai [[Sentlūsijas iguāna]]i – lielākam vietējam sauszemes dzīvniekam, kas deva salai sākotnējo [[aravaku valoda|aravaku]] nosaukumu &quot;Iyanola&quot; – Iguānas zeme.&lt;ref&gt;New iguana species found hiding in plain sight. By Tim Knight. Fauna &amp; Flora International. 1997&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Assessment of Control Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Conference: Closing Symposium Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Forestry Department, Union, Balata and Soufrière, Saint Lucia; [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]], c/o Forestry Department, Saint Lucia. April 2014&lt;/ref&gt; Aizsargātās Sentlūsijas teritorijās izlaistas vairāk nekā 1000 nebrīvē izšķīlušās iguānas, kas ir viena no sekmīgākajām atjaunošanas programmām pasaulē. Gūtā pieredze tiek piemērota līdzīgām sugām. Tāpat Darela zoodārzs [[Kaimanu salas|Kaimanu salās]] atbalsta [[zilā iguāna|zilās iguānas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44275/2994409 Grand Cayman Blue Iguana ''Cyclura lewisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; aizsardzības programmu. Tā mērķēta gan uz [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]] iguānu, gan [[Mazās Kaimanu salas iguāna|Mazās Kaimanu salas iguānu]] un [[Kaimanu Brakas iguāna|Kaimanu Brakas iguānu]]. 


;Abinieki
[[Maļorkas olnēsējkrupis]] sastopams [[Maļorka]]s salas dienvidrietumos [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] dīķos dziļās, grūti sasniedzamās aizās. Sugu uzskatīja par izmirušu, kad 1977. gadā tika atklātas un aprakstītas [[fosilijas]]. Tomēr 1980. gadā jaunatklāja vairākas mazas, savstarpēji izolētas populācijas. Darela tresta ekspedīcija ievāca un pārveda uz Džērsiju vairākus eksemplārus, kur tie vairojas kopš 1987. gada. 1989. gadā tika palaisti dzimtajā vidē pirmie 76 kurkuļi, kas bija nākuši pasaulē Džērsijā. Lai nostiprinātu savvaļas populācijas, zoodārzs ir izlaidis brīvībā tūkstošiem īpatņu. No nebrīvē pavairotiem krupjiem izveidotas divpadsmit jaunas, vairoties spējīgas populācijas.

1999. gadā uz Džērsiju tika pārvestas vairākas [[Montserratas kalnu varde]]s.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/57125/3055585 Mountain Chicken ''Leptodactylus fallax''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  Šos iespaidīga izmēra abiniekus apdraud medības, infekcijas un vulkāniskā darbība. Pēc vairākkārtējiem eksperimentiem 2000. gadā zoodārzs panāca pirmo sugas vairošanos nebrīvē, ar [[infrasarkanais starojums|infrasarkanās]] kameras palīdzību atklājot reprodukcijas noslēpumus – kurkuļi attīstās apakšzemes putu ligzdā un pārtiek no neapaugļotām oliņām, kuras iznērš mātītes. Zināšanas par savdabīgo un unikālo vairošanās stratēģiju ļauj trestam vadīt konsultācijas un cerēt [[Montserrata|Montserratā]] atjaunot kalnu varžu populācijas.

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada.  Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem.

2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija.

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā tās parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
[[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]]
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]].&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697488/130895601 Northern Bald Ibis ''Geronticus eremita''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] [[pasuga|pasugu]] hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī &quot;Le Clos de Richard&quot; tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra – 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Starp vairāk nekā simts iestādītajām augu sugām un šķirnēm raksturīgi bambusi, kontrastējošas platlapju un šaurlapu lapotnes, mūžzaļie un liellapu augi.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust – 1994. The Design of the Sumatran Orang-utan ''Pongo pygmaeus abelii'' 'Home-habitat' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 15–32, 1994&lt;/ref&gt; 

Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls.

===Lemuri===
;Mežu lemuri
[[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.
;Mitrāju lemurs
[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1994. Development of a Captive-bred Infant Alaotran Lemur ''Hapalemur griseus alaotrensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 47–57, 1994&lt;/ref&gt;

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotāju iesauka &quot;crapauds&quot; [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki.

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>9smlosfw9xikzm405g1dfgfksvxhzmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem</title>
    <ns>1</ns>
    <id>235648</id>
    <revision>
      <id>3675806</id>
      <parentid>3622818</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:59:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>139.28.252.25</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Labojuma pieprasījums (26-08-2022) */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2061" xml:space="preserve">Derētu pārvietot rakstu uz oficiālo nosaukumu - ''Uzvaras piemineklis'' atstājot kā pāradresāciju un/vai nozīmju dalīšanas lapu (tās dažādā kalibra uzvaras daudz sakrājušās). {{unsigned|87.110.10.146}}

== Anonīmajam labotājam ==
Atsaucēs taču ir teikts, ka piemineklis saistīts ar Otro pasaules karu Latvijas PSR teritorijā (&quot;Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem&quot;), nevis par Vērmahta uzbrukumu PSRS (&quot;Lielo Tēvijas karu&quot;).--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 23.54 (EEST)

:Latviju okupēja pēc kara [[Special:Contributions/2A03:EC00:B195:37B8:E486:3A2D:2131:E275|2A03:EC00:B195:37B8:E486:3A2D:2131:E275]] 2021. gada 30. decembris, plkst. 19.27 (EET)
::Kara laikā, jo [[Otrais pasaules karš]] sākās 1939. gadā. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 31. decembris, plkst. 13.08 (EET)

== raksta nosaukums ==
{{ping|Pirags}} varbūt tev ir viedoklis, kādēļ pieminekli saucam šādi?, nevis &quot;Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem&quot; vai kautkādā īsajā versijā. šādi ir pat Rīgas domes lapā: http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=2&amp;id=171 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 3. jūnijs, plkst. 10.39 (EEST)
:Uzvaras piemineklis ir sarunvalodā ieviesies nosaukums, domājams, Uzvaras parka nosaukuma dēļ. Uzvaras parka nosaukums ir cēlies no Latvijas uzvaras pār Rietumkrievijas armiju 1919. gadā, tādēļ Uzvaras pieminekļa nosaukums ir mulsinošs. Rakstu vajadzētu pārdēvēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 3. jūnijs, plkst. 11.10 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (26-08-2022) ==

Vajag pievienot, ka šī pieminekļa neoficiālais nosaukums arī ir &quot;okupācijas piemineklis&quot; (kā tas ir izdarīts šis lapas krievu un angļu versijās)</text>
      <sha1>smi6u1dhfjx1a3bvk8ahnjtxac310gg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Naruto</title>
    <ns>10</ns>
    <id>235896</id>
    <revision>
      <id>3675634</id>
      <parentid>3675171</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1917" xml:space="preserve">{{Navbox
| name   = Naruto
| title  = &quot;[[Naruto]]&quot;
| state = {{{state|autocollapse}}}
| listclass = hlist

| group1 = Manga
| list1  = 
*[[Sējumu saraksts mangai &quot;Naruto&quot;|Sējumi]] 
**[[Naruto nodaļas (1. daļa)|1. daļa]]
**[[Naruto nodaļas (2. daļa)|2. daļa]]
*''[[Boruto: Naruto Next Generations]]''


|group2 = Anime
|list2 =
*[[Naruto sēriju saraksts|Naruto]]
*''[[Naruto: Shippuden]]''
*''[[Roka Lī pavasara jaunība (sērijas)|Rock Lee &amp; His Ninja Pals]]''
*[[Boruto: Naruto Next Generations sērijas]]

| group3 = Filmas
| list3  = 
*''[[Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow|Ninja Clash in the Land of Snow]]''
*''[[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel|Legend of the Stone of Gelel]]''
*''[[Naruto the Movie: Guardians of the Crescent Moon Kingdom|Guardians of the Crescent Moon Kingdom]]''
*''[[Naruto Shippuden the Movie]]''
*''[[Naruto Shippuden the Movie: Bonds|Bonds]]''
*''[[Naruto Shippuden the Movie: The Will of Fire|The Will of Fire]]''
*''[[Naruto Shippuden the Movie: The Lost Tower|The Lost Tower]]''
*''[[Naruto the Movie: Blood Prison|Blood Prison]]''
*''[[Road to Ninja: Naruto the Movie|Road to Ninja]]''
*''[[Naruto Shippuden the Movie: 7]]''

| group4 = Datorspēles
| list4  = 
*''[[Naruto: Clash of Ninja|Clash of Ninja]]''
*''[[Naruto Ninja Council 2|Ninja Council 2]]''
*''[[Naruto: Ultimate Ninja|Ultimate Ninja]]''
*''[[Naruto: Ultimate Ninja Storm|Storm]]''
*''[[Naruto Shippuden: Ultimate Ninja Storm 2|2]]''
*''[[Naruto Shippuden: Ultimate Ninja Storm Generations|Storm Generations]]''
*''[[Naruto Shippuden: Ultimate Ninja Storm 3|3]]''
*''[[Naruto: Rise of a Ninja|Rise of a Ninja]]''
*''[[Naruto: The Broken Bond|The Broken Bond]]''
*''[[Naruto Shippūden 3D: The New Era|3D: The New Era]]''

| group5 = Tēli
| list5  = 
*[[Naruto Udzumaki]]
*[[Sakura Haruno]]
*[[Saske Učiha]]
*[[Kakaši Hatake]]

}}
&lt;noinclude&gt;
[[Category:Naruto]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>px0boedvv5dspvzh0mpcql8jx0ocntq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izsitumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>236465</id>
    <revision>
      <id>3675729</id>
      <parentid>2664995</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:15:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2594" xml:space="preserve">'''Izsitumi''' ({{val-la|intertrigo}}) ir [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]] [[āda]]s elementi, kuri parādās dažādu [[Slimība|slimību]], tajā skaitā arī [[Infekciju slimības|infekciozu]], gadījumos. Izsitumi var būt primāri un sekundāri. Izšķir arī [[Patoloģija|patoloģiskus]] ādas stāvokļus, kuri pie dažādām slimībām parādās uz agrāk izmainītas ādas, bet pie citām slimībām ir citu ādas izsitumu tipu pārvēršanās rezultāts.&lt;ref name=&quot;Sokolovskiy2008&quot;/&gt;

== Izsitumu klasifikācija ==
Primāri izsitumi:&lt;ref name=&quot;Sokolovskiy2008&quot;/&gt;
* nedobumaini:
:* mākula, plankums (''macula'')
::* vaskulārais plankums veidots no sīku [[āda]]s [[Asinsvadi|asinsvadu]] paplašinājuma un to piepildinājumu ar [[Asinis|asinīm]]. Perivaskulārā [[infiltrācija]] izteikta nenozīmīgi.
::* pigmentārais plankums veidojas:
::# no [[Melanīns|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[Ādas bazālais slānis|bazālā slāņa]] šūnās, mazāk - [[Ādas raga slānis|raga slāņa šūnās]] un [[derma]]s viliju [[Histiocīti|histiocītos]] (melanofāgos), 
::# no [[Hemosiderīns|hemosiderīna]] [[Šūnu ieslēgumi|ieslēgumu]] un citu krāsvielu (mākslīgu un [[Pigments|pigmenta]]) nogulsnēšanās dermā.
:* [[nātrene]] (''urtica'') parādās no dermas viliju apjoma palielināšanās no tās izteiktas tūskas, kas nospiež asinsvadus. Līdz ar nātrenes veidošanos sašaurinās pieguļošie epidermālie izaugumi.
:* mezgliņš (''papulla'')
::* epidermāls mezgliņš
::* epidermo-dermāls mezgliņš
:* pauguriņš (''tuberculum'')
:* mezgls (''nodus'')
* dobumaini:
:* pūslītis (''vesicula'')
:* pūslis (''bulla'')
:* pustula (''pustula'')
Sekundāri izsitumi:&lt;ref name=&quot;Sokolovskiy2008&quot;/&gt;
* mākula (''macula'') 
* erozija (''erosio'')
* čūla (''ulcus'')
* zvīņa (''squama'')
* krevele (''crusta'')
* rēta (''cicatrix'')
* plaisa (''fissura'', ''rhagas'')
* ''excoriatio''
* ''eschara''
Patoloģiskie stāvokļi:&lt;ref name=&quot;Sokolovskiy2008&quot;/&gt;
* keratoze (''keratosis'')
* lihenifikācija (''lichenificatio'')
* veģetācija (''vegetatio'')
* dermatoskleroze (''dermatosclerosis'')
* anetodermija (''anetodermia'')
* atrofodermija (''atrophodermia'')

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Sokolovskiy2008&quot;&gt;Соколовский Е.В. ''Кожные и венерические болезни: учебное пособие для студентов медицинских ВУЗов''. – Спб.:Фолиант, 2008. - 520 с.&lt;/ref&gt;
}}

{{anatomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādas slimības]]</text>
      <sha1>2p37sas3mfbojff6d82rmczj0kxk72w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas vēstures hronoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242816</id>
    <revision>
      <id>3675787</id>
      <parentid>3670064</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2021—2030 */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112753" xml:space="preserve">[[Attēls:Siegel riga 1225.png|thumb|300px|Rīgas zīmogs ar senāko ģerboni (1225), kura ietverts pilsētas simbols (mūris ar diviem torņiem) un [[Svētais Pēteris|Sv. Pētera]] atslēgas. Apliecošais uzraksts ({{val|la|SIGILLVM BVRGENCI RIGA...}}, &quot;Rīgas pils zīmogs&quot;).]]

'''Rīgas vēstures hronoloģijas''' uzskatījumā secīgi uzskaitīti [[Latvijas vēsture]]s notikumi no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] līdz mūsdienām, kas saistīti ar [[Rīga]]s pilsētas dokumentēto [[vēsture|vēsturi]].

== 12. gadsimts ==
[[Attēls:Bertold2.jpg|200px|thumbnail|Rīgā 1198. gadā nogalinātā bīskapa Bertolda iespējamais atveids.]]
* [[1161. gads|1161]].—[[1170. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumā vācu [[tirdzniecība|tirgotāji]] sāka biežāk ierasties [[Daugava]]s lejastecē.
* Ap [[1184. gads|1184. gadu]] — Daugavas [[grīva|grīvā]] ieradās [[Zēgeburga]]s [[augustīņi|augustīņu]] klostera mūka [[Meinards|Meinarda]] ekspedīcija, kas uzsāka [[kristietība]]s sludināšanu un vietējo iedzīvotāju kristīšanu.
* Ap [[1185. gads|1185. gadu]] — lietuviešu uzbrukuma draudu apstākļos Meinhards [[lībieši]]em solīja uzcelt [[pils|pili]] aizsardzībai, ja viņi pieņems kristīgo ticību.
* {{dat|1198|7|24|n}} — bīskapa [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] [[Saksija|Saksijā]] savervētie [[krustneši|krustnešu]] spēki sadūrās ar lībiešu pretestību. Kaujā ar lībieti [[Imauts|Imautu]] bojā gāja bīskaps Bertolds. Šajā sakarībā vēstures avotos ([[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]) pirmo reizi minēts [[Rīga]]s vietvārds ({{val|la|locus Rige}}).
* [[1199. gads]]:
** [[5. oktobris]] — [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz &quot;nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus&quot;.
** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Alberts fon Bukshēvdens]].
* [[1200. gads]]:
** [[pavasaris]] — bīskaps Alberts ar 1000 vīru lielu karaspēku 23 [[kuģis|kuģos]] ieradās Daugavas grīvā. Pēc vairākām sadursmēm [[Daugavas līvi]] bija spiesti noslēgt mieru ar svešiniekiem, dot ķīlniekus un pieņemt kristīgo ticību.
** vasara — notika [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kauja pie Rumbulas]].

== 13. gadsimts ==
[[Attēls:Albert of Riga.JPG|170px|thumbnail|Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes.]]
[[Attēls:Rīgas miera līgums ar kuršiem (1230).JPG|thumb|200px|1230. gada [[Miera Kursa]]s līgums ar Rīgas zīmogu (pa labi).]]
* [[1201. gads]]:
** [[vasara]]s notikumu atainojumā Indriķa hronikā Rīga pirmo reizi nosaukta par [[pilsēta|pilsētu]].
** [[Kursa (valsts)|Kursas]] sūtņi ieradās Rīgā, lai vienotos par mieru.
* [[1202. gads]] — bīskaps Alberts izveidoja pastāvīgu militāro spēku — [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kuram [[Roma]]s pāvests [[Inocents III]] piešķīra [[krusta kari|krusta karu]] vedēju — [[templiešu ordenis|templiešu ordeņa]] statūtus.
* [[1203. gads]] — notika [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimira]] karagājiens uz Rīgu.
* [[1205. gads]] — [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tika izveidots [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[Daugavgrīvas klosteris|Svētā Nikolaja klosteris]] kā nocietinājums Daugavas grīvas pārraudzībai un Rīgas aizsardzībai.
* [[1205. gads|1205]]./[[1206. gads|1206. gada]] ziema — pirmās ziņas par to, ka Rīgā tika uzvesta kristīga rakstura [[Mistērija (teātra forma)|mistērija]].
* 1206. gads:
** notika [[1206. gada kauja pie Salaspils|lībiešu sacelšanās pret bīskapa varu]] [[Salaspils vēsture|Mārtiņsala]]s vecākā [[Ako]] vadībā. Lībieši bija spiesti slēgt mieru, kurā atzina bīskapa laicīgo varu. Ar šo laiko sākās plaša lībiešu kristīšana.
** notika atkārtots Polockas kņaza Vladimira uzbrukums Rīgai.
* [[1207. gads]]:
** [[2. februāris]] — bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaļa (''Rex Romanorum'') [[Švābijas Filips|Filipa]] vasali. Karalis piešķīra bīskapam [[Līvu zemes|Līvzemi]] kā [[lēne|lēni]].
** vasara — bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās lībiešu zemes.
** Rīgā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība.
* [[1209. gads|1209. gada]] [[rudens]] — Jersikas valdnieks Visvaldis Rīgā noslēdza mieru ar bīskapu, kļūstot par tā [[vasalis|vasali]].
* [[1210. gads]]:
** [[12. jūlijs]] — sakaujot vācu [[Kara flote|floti]] [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumā]], kurši izbruka Rīgai.
** rudens — tika noslēgts pirmais miera līgums starp Polockas kņazu un Rīgas pilsētu.
** [[20. oktobris]] — pāvests [[Inocents III]] apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3.
* [[1211. gads]]:
** Pavasaris — Rīgas bīskaps Alberts piešķīra ārzemju tirgotājiem atvieglojumus Livonijas [[osta|ostās]].
** [[25. jūlijs]] — tika ielikts pamatakmens tagadējai Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]].
** dibināta pirmā mācību iestāde Livonijā — [[Rīgas Doma skola]].
* [[1215. gads]]:
** Ziema — Rīgā notika [[ugunsgrēks]], kurā gāja bojā pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta.
** notika sāmsaliešu uzbrukums Rīgai.
* [[1220. gads]] — dibināts [[Svētā Gara hospitālis]] trūcīgajiem slimniekiem.
* [[1221. gads]] — Rīgas iedzīvotāji protestēja pret bīskapu un jauno Rīgas feodālo senjoru — [[Dānija]]s karali. Bīskaps bija spiests atzīt Rīgas pašpārvaldes tiesības.
* [[1225. gads]]:
** [[1. decembris]] — pēc bīskapa Alberta lūguma [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] atzina [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskapijas]] zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam [[firsts|firsta]] tiesības kalt [[nauda|naudu]], dibināt pilsētas un spriest [[tiesa|tiesu]]. Rīgā tika izkalta pirmā [[monēta]] — [[feniņš]].
** [[decembris]] — bīskapa Alberta sūtnis [[Vilhelms no Modenas|Modēnas Vilhelms]] izšķīra strīdu starp Zobenbrāļu ordeni, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu par pilsētas un tās lauku novada jeb patrimoniālā apgabala [[jurisdikcija|jurisdikciju]].
* Ap 1225. gadu — Rīgā tika celta [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Svētā Jēkaba baznīca]].
* [[1226. gads]]:
** [[Vēsture]]s avotos pirmoreiz minēta Rīgas iedzīvotāju izraudzīta pārstāvniecība — [[rāte]] un [[Rīgas ģerbonis]].
** [[15. marts]] un [[11. aprīlis]] — bīskapa Alberta šķīrējtiesnesis Modēnas Vilhelms noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
** [[18. aprīlis]] — Zobeņbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti.
** [[1229. gads]]:
** [[17. janvāris]] — nomira Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts.
** [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazs]] noslēdz tirdzniecības līgumu ar Rīgu.
* [[1230. gads|1230. gada]] sākums — Rīgā tika noslēgts [[Rīgas miera līgums ar kuršiem]].
* {{dat|1231|4|8|n}} — pāvests [[Gregors XI]] par Rīgas bīskapu apstiprināja [[Magdeburga]]s domkungu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju no Nauenes]].
* [[1232. gads]] — pirmo reizi vēstures avotos pieminēts [[Rīgas karogs]].
* {{dat|1237|9|17|n}} — Modenas Vilhelms noteica Rīgas, [[Zemgales bīskapija|Zemgales]] un [[Kurzemes bīskapija|Kursas bīskapijas]] robežas.
* {{dat|1243|10|1|n}} — Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu.
* [[1253. gads]]:
** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Nikolajs fon Nauens]].
** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]].
* {{dat|1266|2|3|n}} — [[Rīgas domkapituls]] ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas.
* [[1273. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans I fon Lūne]].
* {{dat|1275|11|23|n}} — Vācijas karalis [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu.
* {{dat|1282|9|8|n}} — Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām [[Lībeka|Lībeku]] un [[Visbija|Visbiju]], lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Ar šo savienību Rīga pievienojās [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu savienībai.
* [[1285. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans II fon Fehte]].
* [[1292. gads]]:
** sākums — notika [[zemgaļi|zemgaļu]] pēdējais uzbrukums Rīgai [[Nameisis|Nameiša]] vadībā.
** Rīgas pilsēta pieprasīja Livonijas ordenim necelt pilis un cietokšņus, kas kaitē pilsētai.
* [[1293. gads]]:
** notika otrais zināmais lielais Rīgas ugunsgrēks.
** Rīgas rāte izdeva pirmos zināmos pilsētas būvnormatīvus.
* [[1294. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans III fon Šverīns]].
* [[1297. gads]]:
** vasara — Rīgas pilsētā sākās [[Livonijas pilsoņu karš|bruņots konflikts ar Livonijas ordeni, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus]].
** [[26. jūlijs]] — Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks.
** [[30. septembris]] — Rīgas iedzīvotāji sagrāva ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus.
* [[1298. gads]]:
** [[marts|marta]] beigas — Rīgas pilsēta noslēdz ar [[Lietuva]]s valdnieku [[Vītenis|Vīteni]] pret Livonijas ordeni vērstu cīņas savienību.
** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali [[Ēriks VI|Ēriku VI]] līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni.
* {{dat|1300|12|19|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Izarnus Takons]].

== 14. gadsimts ==
[[Attēls:Siegel riga 1349.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1349).]]
[[Attēls:Siegel riga 1368.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1368).]]
* [[1301. gads]] — pēc pāvesta [[Bonifācijs VIII|Bonifācija VIII]] pavēles Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapam [[Izarnus Takons|Izarnam]] agrāk atņemtās pilis un īpašumus.
* [[1302. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jenss Grands]], taču viņš atteicās no šī amata.
* [[1304. gads]]:
** [[25. februāris]] — Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā.
** [[21. marts]]:
*** [[Lunda]]s arhibīskapa [[šķīrējtiesa]] panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers.
*** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Frīdrihs fon Pernšteins]].
* {{dat|1305|5|26|n}} — Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem nopirka Daugavgrīvas klostera cietoksni, tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu.
* {{dat|1307|7|2|n}} — pie Rīgas notika rīdzinieku sabiedroto lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku.
* [[1312. gads]] — pāvests [[Klements V]] izslēdza Livonijas ordeni no baznīcas Rīgas konflikta sakarā.
* [[1313. gads]]:
** [[11. maijs]] — tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas.
** [[9. jūnijs]] — Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru.
* [[1315. gads|1315. gada]] ziema — Rīgā plosījās [[bads]].
* {{dat|1316|4|24|n}} — Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un nodedzināja koka būves ap to.
* [[1329. gads]]:
** [[22. jūnijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim, taču ieņemt to nespēja.
** [[septembris]] — Livonijas ordenis sāka 6 mēnešu ilgu Rīgas aplenkumu, pēc kura pilsēta padevās.
* {{dat|1330|6|13|n}} — Rīgā Livonijas ordenis sāka celt jaunu [[Rīgas pils|pili]] tagadējās vietā.
* {{dat|1332|5|8|n}} — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Ludvigs IV]] apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu.
* [[1335. gads|1335. gada]] [[novembris]] — pēc pāvesta rīkojuma Livonijas ordenis atdeva atņemtās [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumus.
* [[1338. gads|1338. gada]] [[rudens]] — [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] un Rīgas pilsēta noteica svara standartu Rīgas tirdzniecībai ar Polocku.
* {{dat|1341|10|18|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Engelberts fon Dolens]].
* {{dat|1348|3|17|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Fromholds fon Fifhūzens]].
* Ap [[1350. gads|1350. gadu]] — Rīgu skāra [[mēris|mēra epidēmija]].
* [[1352. gads]]:
** [[18. novembris]] — Rīgā tika izveidota korporatīvā amatnieku apvienība — [[Mazā ģilde (Rīga)Mazā ģilde]].
** [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcā]] tika uzstādīts pirmais publiskais [[pulkstenis]] Rīgā.
* [[1353. gads|1353]]. un [[1354. gads]] — saasinājās Livonijas ordeņa attiecības ar Rīgas arhibīskapiju un pilsētu.
* 1354. gads:
** tika izveidota tirgotāju apvienība — [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielā ģilde]].
** [[oktobris]] — Pēc tam, kad Livonijas ordenis atteicās atdot Rīgas pilsētu ar pili pāvesta pārvaldījumā, ordenis ar lāstu tika izslēgts no baznīcas.
* [[1357. gads]] — darbu uzsāka Rātes jeb Lielā [[aptieka]], kas ir vecākā Rīgas aptieka.
* [[1360. gads]] — Rīgas zeltkaļu [[cunfte]] kā pirmā apstiprināja savus statūtus.
* {{dat|1361|11|5|n}} — arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses.
* [[1366. gads|1366]]. un [[1367. gads]] — turpinājās Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa konflikta internacionalizēšanās. Baidoties no arhibīskapa ietekmes, Rīgas pilsēta sāka atbalstīt Livonijas ordeni.
* {{dat|1370|2|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Zīgfrīds fon Blombergs]].
* {{dat|1373|10|10|n}} — Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, pāvests [[Gregors XI]] izdeva tā saukto [[apģērba bulla|apģērbu bullu]], kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs.
* {{dat|1374|10|23|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans IV fon Zintens]].
* {{dat|1376|9|29|n}} — tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā.
* [[1378. gads]] — Rīgā plosījās mēra epidēmija.
* [[1386. gads]] — [[Rīgas rāte]] pieņēma tirdzniecības palīgamata apvienības — latviešu [[Alus un vīnu nesēju brālība]]s statūtus.
* [[1393. gads]]:
** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans V fon Vallenrods]].
** [[24. septembris]] — pāvests [[Bonifācijs IX]] no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu.
* [[1400. gads]] — [[Traķi|Traķos]] Rīgas arhibīskapa sūtņi vēlējās vienoties ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu]] par kopīgu rīcību pret Livonijas ordeni un uzbrukumu tā pilij Rīgā.

== 15. gadsimts ==
[[Attēls:Schwarzhäupter 09.jpg|200px|thumbnail|Melngalvu brālības ģerbonis]]
* [[1405. gads|1405. gada]] [[maijs]] — Rīga noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā esošo [[Polocka|Polocku]].
* [[1412. gads]] — Rīgas rāte atkārtoti aizliedza nevācu izcelsmes amatniekiem izgatavot un pārdot [[alus|alu]], zemniekiem tirgoties ar pilsētas mūriem.
* [[1416. gads]] — Rīgas neprecētie ārzemju tirgotāji izveidoja [[Melngalvji|Melngalvja brālību]], kuras patrons ir [[Svētais Maurīcijs]].
* {{dat|1418|7|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu tika iecelts [[Johans VI Ambundi]].
* [[1421. gads]] — sērgu un neražu ietekmē Rīgas pilsētā pasliktinājās ekonomiskā situācija.
* {{dat|1423|2|8|n}} — Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un [[Tallina]]s sūtņi [[Hanzas savienība]]s vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]].
* {{dat|1424|10|13|n}} — Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs [[Hennings Šarpenbergs]].
* [[1434. gads]] — Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs iesniedza [[Bāzele]]s [[koncils|koncilam]] sūdzību par Livonijas ordeņa tieksmi pakļaut sev Rīgas arhibīskapu un citus Livonijas bīskapus.
* [[1445. gads]] — Rīgas rāte apstiprināja latviešu [[Darvdeģu brālība]]s statūtus.
* [[1448. gads]] — nomira Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs, Livonijas ordenis ar 4000 [[dukāts|dukātiem]] panāca, ka par arhibīskapu tika iecelts [[Silvestrs Stodevešers|Silvestru Stodevešeru]].
* [[1450. gads]] — nodibināta latviešu [[Kuģu krāvēju amata brālība]].
* [[1452. gads]] — ar Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera [[Salaspils|Salaspilī]] noslēgto līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Rīgā pastāvēja divu virskungu vara.
* [[1469. gads]] — dibināta latviešu [[Svērēju amata brālība]].
* [[1476. gads]]:
** Rīgas arhibīskaps, atkārtoti mēģinot atgūt pilsētas virskundzības tiesības, lūdza palīdzību [[Zviedrija]]i un Lietuvai.
** [[februāris]] — sākās atklāts Rīgas arhibīskapijas karš pret Livonijas ordeni.
* {{dat|1480|3|12|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Stefans Grūbe]].
* [[1481. gads|1481. gada]] decembris — Rīgas iedzīvotājiem neizdevās ieņemt ordeņa pili.
* {{dat|1482|3|27|n}} — Rīgas iedzīvotāju noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem.
* [[1484. gads]]:
** [[18. maijs]] — Pēc 2 mēnešu kaujām krita ordeņa Rīgas pils.
** [[4. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Mihaels Hildebrands]].
* [[1485. gads]] — Rīgas pilsēta cīņai pret Livonijas ordeni neveiksmīgi meklē palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijā.
* {{dat|1489|11|30|n}} — atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja.
* [[1491. gads]]:
** Livonijas ordeņa landmaršala [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] karaspēks sakāva rīdziniekus. Par pilsētas noteicēju atkal kļuva Livonijas ordeņa mestrs.
** uz [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s torņa smailes tika uzstādīts pirmais gailis.
* {{dat|1498|11|26|n}} — Rīgas tirgotāju delegācija [[Londona|Londonā]] noslēdza līgumu ar [[Anglija|Angliju]], kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas.

== 16. gadsimts ==
[[Attēls:Münze riga 1586.png|thumb|200px|Rīgā kalta monēta ar pilsētas ģerboni (1586).]]
* [[1509. gads]]
** [[18. februāris]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jaspers Linde]].
** pāvests [[Jūlijs II]] atļāva pašam Rīgas domkapitulam izraudzīties Rīgas arhibīskapu.
* [[1521. gads]] — Rīgā no [[Pomerānija]]s atgriežas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s kapelāns [[Andreass Knopke]], kurš sāka popularizēt [[Katoļticība|katoļu baznīcas]] [[reformācija]]s idejas.
* [[1523. gads|1523. gada]] [[pavasaris]] — notika [[Luterisms|luterismam]] piekrītošu namnieku iebrukums [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterī.
* [[1524. gads]]:
** [[marts]] — Sv. Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš.
** [[24. marts]] — Rīgas rāte dibināja [[Trūkumcietēju palīdzības kase|Trūkumcietēju palīdzības kasi]].
** [[29. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans VII Blankenfelds]].
** [[augusts]] — Rīgas Doma baznīcā notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš.
** [[novembris]] — Rīgas rāte aizliedza Svētā Pētera baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu.
** Rīgā dibināta pirmā publiskā [[bibliotēka]], tagadējās [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Adadēmiskās bibliotēkas]] priekštece.
* {{dat|1525|9|21|n}} — Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu.
* {{dat|1528|2|6|n}} — par Rīgas arhibīskapu [[Rīgas domkapituls]] ievēlēja Domas baznīcas prāvestu [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]].
* {{dat|1529|7|30|n}} — arhibīskaps Tomass Šēnings ar Rīgas rātes sekretāru [[Johans Lomillers|Johanu Lomilleru]] Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados.
* [[1530. gads]] — Rīgas Latviešu biedrību locekļu sarakstos parādījās pirmie ieraksti [[latviešu valoda|latviešu valodā]].
* {{dat|1531|12|29|n}} — Rīgā noslēdza ticības līgumu ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogu]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtu]].
* [[1536. gads]] — datētas pirmās zinās par [[ebreji|ebreju]] tirgotāju ierašanos Rīgā.
* [[1537. gads]] — veco Rīgas aizsargmūru vietā sāka veidot zemes vaļņu nocietinājumu sistēmu, kas stiepās pa tagadējo [[Vaļņu iela|Vaļņu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].
* [[1539. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Brandenburgas Vilhelms]].
* [[1549. gads]] — Rīgas rāte slēdza [[krievi]]em piederošo [[Svētā Nikolaja baznīca|Svētā Nikolaja baznīcu]].
* {{dat|1561|4|5|n}} — [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs [[Rīgas brīvpilsēta]]s periods.
* [[1562. gads]]:
** [[7. marts]] — Gothards Ketlers paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus.
** [[1. aprīlis]] — Rīgu skāra lieli Daugavas [[plūdi]], kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi.
* [[1567. gads]]:
** [[maijs]] un [[jūnijs]] — [[Jānis Hodkevičs|Jana Hodkeviča]] karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību.
** [[7. jūlijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča spēkiem.
* [[1571. gads]] — Rīgas pilsēta apkārtnē plosījās bads.
[[Attēls:Riga wodcut 1575.gif|200px|thumbnail|Rīgas panorāma 1575. gadā.]]
* {{dat|1578|4|3|n}} — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi.
* {{dat|1581|4|7|n}} — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] pārvaldībā.
* [[1582. gads]]:
** [[12. marts]] — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu.
** [[7. aprīlis]] — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar [[Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu]].
** Rīgā tika ieviests pirmais valsts [[muita]]s nodoklis.
* [[1584. gads]]:
** [[septembris]] — Stefans Batorijs pavēlēja Rīgai ieviests [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].
** [[24. decembris]] — Rīgā sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā|kalendāra nemieri]], kas ilga līdz 1589. gadam.
* [[1586. gads|1586. gada]] [[vasara]] — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings.
* [[1588. gads]] — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja [[Nikolajs Mollīns]].
* [[1589. gads]]:
** [[17. jūnijs]] — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas.
** [[2. augusts]] — [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu.
* [[1590. gads]]:
** [[7. februāris]] — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]] par oficiālas [[tipogrāfija]]s izveidošanu Rīgā.
** [[16. maijs]] — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest).
** [[13. aprīlis]] — Rīgu pārpludināja palu ūdeņi.
** Rīgā tika reģistrēta pirmā [[reformātu draudze]].
* [[1591. gads]]:
** [[26. aprīlis]] — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ [[jezuīti|jezuītus]], atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
** [[1. novembris]] — [[Rīgas rāte]], kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā (&quot;Vormünder Ordnung&quot;).
** Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|&quot;svētbilžu grautiņos&quot;]] nopostītā [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Svētās Ģertrūdes baznīca]].
* [[1594. gads]] — Rīgas birģermeistars [[Francis Nientsede]] Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm.
* [[1595. gads]] — nodegušā [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] [[Gotika (arhitektūra)|gotiskā]] torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis.
* [[1598. gads]] — Rīgā tika izdots greznības jeb [[kāzu nolikums]] (''Hochzeit Ordnung''), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt [[zelts|zelta]] vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī [[kristības|kristību]] kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.

== 17. gadsimts ==
* [[1601. gads]]:
** [[21. maijs]] — [[Daugava|Daugavā]] pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
** [[31. maijs]] — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās [[Zviedrija|Zviedrijā]].
** [[jūnijs]] — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu.
** [[9. jūnijs]] — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
** [[5. jūlijs]] — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.
** [[19. augusts]] — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
** [[18. septembris]] — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar [[poļi]]em [[Vidzeme|Vidzemē]], Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.
** [[20. septembris]] — Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsa]] 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai.
* [[1604. gads]]:
** [[30. aprīlis]] — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.
** [[11. augusts]] — [[Kārlis IX]] ar savu floti ieradās [[Rīgas osta|Rīgas ostā]], lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un [[Joahims Frīdrihs fon Mansfelds|grāfa Mansfelda]] vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie [[Smilšu vārti]]em nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un [[Jura hospitāļa rija]]).
** [[13. septembris]] — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
** [[23. septembris]] — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
** [[27. septembris]]:
*** Rīgas aplenkums tika pārtraukts.
*** Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka.
** zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu.
** Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā 9/11]].
** Rīgas Doma baznīcā uzstādīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s akmens [[epitāfija|epitāfiju]].
* [[1605. gads]]:
** [[3. jūnijs]] — Rīgas rāte izsniedza amata [[šrāga]]s Rīgas latviešu važoņiem.
** [[11. augusts]] — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni.
** Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija.
* [[1608. gads]]:
** [[5. augusts]] — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti.
** Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs [[Hermanis Samsons]].
* [[1609. gads]] — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu.
[[Attēls:Riga1612.jpg|250px|thumbnail|N. Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).]]
* {{dat|1611|10|11|n}} — Rīgā plosījās spēcīga [[vētra]], kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
* [[1615. gads]] — Rīgā izveidota latviešu [[Kurpnieku amata brālība]].
* [[1617. gads|1617]].—[[1620. gads]] — Rīgā ierīkoja pirmo [[ūdensvads|ūdensvadu]].
* [[1617. gads]] — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni.
* [[1621. gads]]:
** [[21. maijs]] — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]], kas tika traktēts, kā ļauna zīme.
** [[4. aprīlis]] — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi.
** [[augusts]] — zviedru [[karaspēks]] sāka uzbrukumu Rīgai.
** [[1. augusts]]:
*** Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu.
*** Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas.
** [[12. augusts]] — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi.
** [[27. augusts]] — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde.
** [[1. septembris]] — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes [[karš]]. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
** [[16. septembris]] — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai.
** Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās [[Mārupīte]]s ietekas Daugavā zviedru pulkveža [[Samuels Kobrons|Samuela Kobrona]] vadībā tika aizsākta [[Kobrona skansts|Kobronskansts]] būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi.
* {{dat|1622|10|4|n}} — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts [[Johans Ulrihs]].
[[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]]
* [[1626. gads]]:
** [[30. maijs]] — Rīgā plosījās spēcīga vētra.
** izveidoja Rīgas pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām skanstēm un palisādēm.
* [[1628. gads]] — Zviedrijas armijas fortifikāciju virsnieks [[Georgs fon Švengelns]] izgatavoja pirmo Rīgas apkārtnes karti.
* {{dat|1629|8|14|n}} — Rīgā [[zibens]] iespēris Doma baznīcā, sabojājot arī [[ērģeles]].
* [[1631. gads]]:
** Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas.
** Rīgā tika apturēta Rīgas [[dālderis|dālderu]] kalšana.
** Par Rīgas birģermeistaru kļuva [[Nikolajs Barneke]].
** pie [[Rīgas Doma skola|Rīgas domskolas]] tika izveidota [[ģimnāzija]].
* [[1632. gads]]:
** Rīgā sāka strādāt [[Rīgas pasta stacija]].
** Rīgā notika apspriede, kurā [[Jākobs Bekers]] piedāvāja izdot [[laikraksts|avīzi]] Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām [[Tartu|Tērbatas]] apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie &quot;drukātavas kungi&quot;. Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergā]].
* [[1633. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Drēbnieku amata brālība]].
* [[1634. gads]]:
** darbību Rīgā uzsāka pirmā [[manufaktūra]] — [[Rutgera Nīdehofa kokzāģētava]].
** [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] teritorijā starp [[Bieķensala|Bieķensalu]] un [[Akmeņsala (bijusī sala)|Akmeņsalu]] tika uzcelta baznīca un dibināts [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna pastorāts]]. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers.
* [[1636. gads]] — Rīgā iesvētīta [[Rīgas Jēzus baznīca|Jēzus baznīca]].
[[Attēls:Riga 1638.jpg|thumb|250px|Rīga 1638. gadā (M. Merians).]]
* [[1640. gads]] — Rīgā tika veikti [[nocietinājums|nocietināšanas]] darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja [[Ēriks Dālbergs]] (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators).
* [[1642. gads]]:
** Rīgā tika uzcelts pārmācības nams.
** Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.
** Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais [[Sarkanais sardzes tornis]].
* [[1645. gads]] — [[Vidzeme]]s gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu.
* [[1646. gads]]:
** Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts [[erkers]].
** [[Mazā Pils iela|Mazajā Pils ielā]] tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu [[manierisms|manierisma]] stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no [[Trīs brāļi|&quot;Trīs brāļu&quot;]] namiem.
* [[1649. gads]]:
** [[aprīlis]] — Daugavas ūdens straume aizskaloja [[Katlakalna dzirnavas]], kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas.
** [[1. aprīlis]]:
*** Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas.
*** Daugavas ūdens divās vietās pārrāva [[Inča dambis|Inča dambi]] (tag. [[Maskavas forštate]]), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas.
** Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks [[Daniels Ankermanis]].
[[Attēls:Riga 1650.jpg|250px|thumbnail|Rīga 1650. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]]
* [[1650. gads]] — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien.
* [[1652. gads]]:
** [[26. novembris]] — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.
** Saskaņā ar Rīgas [[policija]]s noteikumiem &quot;latviešu&quot; amati ([[cunfte]]s) tika uzņemti Mazajā ģildē.
* [[1654. gads|1654]].—[[1667. gads]] — Rīgu apdraudēja [[Otrais Ziemeļu karš]].
* [[1656. gads]]:
** [[22. augusts]]—[[5. oktobris]] — [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgu aplenca]] [[Krievijas cariste]]s karaspēks.
** [[12. septembris]] — Rīgas [[garnizons|garnizonam]] no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
** [[12. oktobris]] — Rīgas garnizons [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardi]] vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām.
** [[16. oktobris]] — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
** Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka.
** Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un [[lielgabals|lielgabali]] tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkāpties no Rīgas.
** Pēc tā laika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar [[bise|bisēm]] un [[izkapts|izkaptīm]] bruņoti zemnieki.
** Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti.
** Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties
* [[1663. gads]] — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads.
* [[1665. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Kalēju amata brālība]].
* {{dat|1666|3|11|n}} — vairāk nekā 130 m augstais [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas]] tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās.
* [[1675. gads]] — Rīgā tika nodibināts [[Rīgas licejs|Kārļa licejs]], kurā mācījās arī latviešu bērni.
* [[1680. gads]]:
** Rīgā tika izveidota latviešu [[Namdaru amata brālība]].
** Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts ''&quot;Rigische Novellen&quot;''.
* [[1684. gads|1684]].—[[1688. gads]] — [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 2/4 tika uzcelts [[Reiterna nams]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;{{Enc rīga|569}}&lt;/ref&gt;
* [[1691. gads]] — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — [[Lauvas aptieka]].&lt;ref name=&quot;rīga&quot;&gt;{{Enc riga|411}}&lt;/ref&gt;
* [[1695. gads]] — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā.
[[Attēls:Danenstern.JPG|200px|thumbnail|Danenšterna nams]]
* [[1696. gads]] — Mārstaļu ielā 21 tika uzcelts [[Dannenšterna nams]].
* [[1700. gads]]:
** [[11. februāris]] — Rīgai uzbruka [[sakši|sakšu]] karaspēks.
** [[12. februāris]] — Vidzemes ģenerālgubernators [[Ēriks Dālbergs]] izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai.
** [[16. februāris]] — sakši ieņēma Pārdaugavu, [[Lucavsala|Lucavsalu]] un citas Daugavas kreisā krasta salas.
** [[28. oktobris]] — krievu armija ieņēma Pārdaugavu.
** pēc [[Zviedrija]]s karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] rīkojuma Rīga tika atklāts pirmais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] — [[Peldošais tilts (Rīga)|Peldošais tilts]].

== 18. gadsimts ==
* [[1701. gads]]:
** [[9. jūlijs]] — Zviedrijas armija pārcēlās pāri Daugavai un sakāva sakšu armiju [[Spilve (Rīga)|Spilves]] līdzenumā ([[Daugavas kauja|Spilves kauja]]).
** [[29. jūlijs]] — Lucavsalā notika nikna zviedru un krievu karaspēka kauja.
* [[1709. gads]]:
** [[13. aprīlis]] — Daugavas palu ūdeņi Doma baznīcā sasniedz [[altāris|altāri]], bet dienvidu priekšpilsētā bija līdz māju jumtiem.
** [[28. oktobris]] — [[Krievijas Impērija]]s armija sāka [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkšanu]].
* [[1710. gads]]:
** [[29. jūnijs]] — mēra epidēmija un bads piespieda Rīgu padoties krievu virspavēlniekam [[Boriss Šeremetjevs|Borisam Šeremetjevam]].
** [[5. jūlijs]] — saskaņā ar [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulāciju]], pilsētā ienāca kņaza [[Aņikita Repņins|Aņikitas Repņina]] vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars [[Pēteris I]] kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.
** [[8. augusts]] — [[Daugavgrīvas cietoksnis]] padevās krieviem.
* [[1710. gads|1710]]. un [[1711. gads]] — Lielā mēra epidēmijas iespaidā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi: no 10 000 uz 5000.
[[Attēls:PA120238.jpg|200px|thumbnail|Viestura dārzs]]
* 1711. gads:
** [[9. februāris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aleksandrs Menšikovs]].
** pēc [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] rīkojuma ierīkoja [[Viestura dārzs|Forburgas dārzu]], tagadējo Viestura dārzu.
* [[1713. gads]]:
** [[28. jūlijs]] — Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpaši [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ar Rīgu kā administratīvo centru ar rezidenci Rīgas pilī.
** tika nodibināts [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas pilsētas muzejs]].
* [[1714. gads]] — Daugavā ierīkoja plostu [[tilts|tiltu]].
* [[1719. gads|1719. gada]] [[septembris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aņikita Repņins]].
* {{dat|1721|5|21|n}} — [[zibens]] iespēra Rīgas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas tornī]], un tas nodega.
* {{dat|1726|7|13|n}} — Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva [[ukazs|ukazu]] par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem.
* [[1727. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Grigorijs Čerņišovs]].
* [[1730. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Pēteris Lasī]].
* {{dat|1738|4|15|n}} — Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem.
* {{dat|1742|9|17|n}} — Krievijas ķeizariene [[Elizabete Petrovna|Elizabete]] parakstīja Rīgas pilsētas tiesības.
* [[1750. gads]] — Rīgas tirgotāji J. D. Heide un J. Cukerbekers izveidoja Rīgā pirmo [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložu &quot;[[Ziemeļzvaigzne (loža)|Ziemeļzvaigzne]]&quot;.
* [[1756. gads]]:
** [[17. jūlijs]] — Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū.
** [[27. septembris]] — Rīgā aizliedza labības eksportu.
* [[1762. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Džordžs Brauns|Georgs Brauns]].
* {{dat|1763|4|17|n}} — ar ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] pavēli Rīgā nodibināja speciāli komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai.
* [[1773. gads]]:
** pavasaris — Rīgā ierīkoti [[Lielie kapi]].
** Rīgā dibināts pirmais muzejs, kas ir [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] priekštecis.
* {{dat|1775|5|22|n}} — pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības.
[[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|200px|thumbnail|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.)]]
* [[1782. gads]] — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Muses biedrības nams]], tagadējā [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Vāgnera ielā 4]].
* {{dat|1783|7|3|n}} — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
* [[1784. gads]] — dibināta [[Rāves cukurfabrika]].
* 1784. un [[1785. gads]] — tagadējās [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s vietā noraka [[Kubes kalns|Kubes kalnu]].
* 1785. gada [[5. jūnijs]] — Rīgā sāka veidot jaunu [[policija]]s aparātu, kas atbilda Krievijas Impērijas prasībām.
* [[1786. gads]]:
** [[16. oktobris]] — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
** [[22. oktobris]] — par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja [[Heinrihs Štrauhs|Heinrihu Štrauhu]].
** pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu.
* [[1787. gads]]:
** [[4. janvāris]] — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi.
** [[8. janvāris]] — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts.
** [[12. janvāris]] — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde.
** marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus.
* [[1788. gads]]:
** [[28. augusts]] — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija.
** Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks.
* [[1789. gads]] — Rīgā atvēra Katrīnas skola, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu.
* [[1794. gads]]:
** Rīgā slēdza brīvmūrnieku ložas.
** dibināta [[Rīgas pilsētas diskonta kase]].

== 19. gadsimts ==
[[Attēls:Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas (1812).jpg|thumbnail|Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta (1812)]]
* {{dat|1801|7|18|n}} — ar Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu [[Sergejs Goļicins|Sergeju Goļicinu]] kā pirmo ģenerālgubernatoru.
* {{dat|1803|5|15|n}} — nodibināta [[Rīgas 1. slimnīca|pirmā pilsētas slimnīca]].
* [[1809. gads]] — [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielā]] nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā.
* {{dat|1814|7|10|n}} — [[Gogoļa iela|Gogoļa iela 9]] tika ielikts [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]] pamatakmens.
* {{dat|1816|6|20|n}} — dibināta Biržas komiteja, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības.
* {{dat|1817|6|8|n}} — atklāts un publiskai lietošanai tika nodots [[Vērmanes dārzs]].
* [[1822. gads]] — sāka iznākt &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;.
* [[1828. gads]] — Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva [[Sarkandaugava]]s apkaimi.
* [[1829. gads]] — Rīgas ostā ienāca pirmais kuģis ar tvaika dzinēju.
* [[1832. gads]] — dibināta pirmā [[čuguns|čuguna]] lietuve un mašīnu būvētava.
* [[1834. gads]] — vācbaltiešu vēsturnieki izveidoja Rīgas Vēstures un senatnes pētījumu biedrību.
* [[1837. gads|1837]].—[[1839. gads]] — Rīgā uzturējās vācu komponists [[Rihards Vāgners]].
* [[1841. gads]] — Rīgā dibināta [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]].
[[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|250px|thumbnail|Latvijas Dabas muzeja ēka]]
* [[1845. gads]] — dibināts [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]].
* [[1848. gads]] — Vērmanes dārzā tika uzcelta īpaša [[mūzika]]s estrāde.
* [[1851. gads]] — Matveja Sidora Kuzņecova fabrikā sāka ražot porcelānu.
* [[1852. gads]]:
** [[3. jūnijs]] — ielikts [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas nama]] pamatakmens.
** starp Rīgu un [[Bolderāja|Bolderāju]] tika atklāta [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija.
** atklāja upju tvaikoņu satiksmi starp abiem Daugavas krastiem.
* [[1855. gads]]:
** [[6. oktobris]] — pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība.
** izveidota Rīgas—Pēterburgas telegrāfa līnija.
** sāka darboties telegrāfa sakari ar Vāciju.
* {{dat|1857|11|15|n}} — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana.
* {{dat|1861|9|12|n}} — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnija starp Daugavpili un Rīgu]].
* [[1862. gads]]:
** [[14. oktobris]] — atklāta [[Rīgas Politehniskā augstskola]].
** nodibināja Rīgas Vingrotāju biedrību — pirmo [[sports|sporta]] organizāciju tagadējās Latvijas teritorijā.
* [[1863. gads]]:
** atklāta Pirmā jeb Vācu teātra (tag. [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]]) ēku.
** dibināta vecākā alus darītava Rīgā — &quot;Iļģuciems&quot;.
* {{dat|1864|8|25|n}} — atklāts [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera piemineklis]].
* {{dat|1865|6|7|n}} — dibināta [[Rīgas vācu amatnieku biedrība]].
* [[1866. gads]] — dibināta [[Bolderājas mašīnbūves fabrika]].
[[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|250px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]]
* [[1868. gads]]:
** [[2. jūnijs]] — notika pirmā [[teātris|teātra]] izrāde [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
** dibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]].
** dibināta [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]].
** dibināta [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]].
* [[1869. gads]]:
** [[2. marts]] — iesvētīta [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]].
** [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu ielā 8]] nodibināta [[Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrība]].
* [[1870. gads]]:
** [[10. decembris]] — atklāja Rīgas amatnieku biedrības namu.
** dibināts [[Rīgas Latviešu teātris]].
** atvēra [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]].
** dibināta E. Pulsa alus darītava — &quot;Tanheizers&quot;.
* [[1871. gads]]:
** Daugavas krastmalā tika pabeigta paviljona un tirgus rindu izbūve, taču pēc dažiem mēnešiem tie nodega.
** darbību uzsāka [[Rīgas Komercbanka (1871)|Rīgas Komercbanka]].
** dibināta [[Rīgas Horālā sinagoga]].
* [[1872. gads]] — atklāts dzelzceļa tilts pāri Daugavai.
[[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|250px|thumbnail|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]]
* [[1873. gads]]:
** [[26. jūnijs|26.]]—[[29. jūnijs]] (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]]) — notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]].
** atklāta [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas dzelzceļa līnija]].
** ar vairākiem dambjiem tika izveidota Bolderājas osta.
** ielas sāka bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem.
** atvērta [[diskontbanka]].
* [[1874. gads]] — [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] ierīkoti [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi]].
* [[1876. gads]]:
** tagadējās [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] krustojumā rajonā atklāts [[Aleksandra tirgus|Lielā pumpja tirgus]].
** arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Oto Dīcis]] izstrādāja [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] rekonstrukcijas projektu,
* [[1877. gads]] — atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]].
* [[1878. gads]] — dibināta Rīgas pilsētas būvvalde.
* [[1879. gads]] — darbību uzsāka agronoma [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] [[superfosfāts|superfosfāta]] un kaulu miltu fabrika.
* [[1880. gads]]:
** [[3. jūnijs]] — Torņakalna strādnieki nodibināja [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību]].
** [[17. jūnijs|17.]]—[[20. jūnijs]] — notika [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]].
** izveidots pirmais [[hipodroms]].
* [[1882. gads]]:
** [[14. jūnijs]] — pilnīgā izdega Pirmā Rīgas pilsētas (Vācu) teātra iekštelpas.
** [[13. jūlijs]] — atklāta Rīgas telefona centrāle.
** [[23. augusts]] — atklāta pirmā [[Mājas zirgs|zirgu]] [[tramvajs|tramvaja]] līnija, kuru apkalpoja 95 zirgi.
[[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|250px|thumbnail|Elektrotehniskās biedrības &quot;Unions&quot; korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. gads)]]
* [[1883. gads]]:
** [[2. oktobris]] — dibināts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]].
** darbību sāka A. Riterberga laku fabrika un nākamais [[Unions]] — H. Detmaņa elektropiederumu rūpnīca.
* [[1884. gads]]:
** [[19. janvāris]] — Doma baznīcā iesvētītas jaunās [[ērģeles]].
** [[9. maijs]] — iesvētīta [[Rīgas Visu Svēto baznīca]].
** Rīgas ostā sāka darboties jaunais celtnis.
* [[1885. gads]] — darbību uzsāka [[Aleksandrs Leitners|Aleksandra Leitnera]] [[velosipēds|velosipēda]] fabrika ''Russia''.
* [[1887. gads]]:
** [[8. novembris]] — iesvētīta [[Rīgas Pāvila baznīca]].
** sāka darboties [[tabaka]]s [[rūpnīca|fabrika]] &quot;A. S. Maikapars&quot; .
** pie Pilsētas pirmā jeb Vācu teātra (tag. Latvijas Nacionālā opera) tika atklāta pirmā elektrostacija Rīgā.
* [[1888. gads]]:
** [[18. jūnijs|18.]]—[[21. jūnijs]] — notika [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]].
** [[4. septembris]] — atklāts [[Rīgas baptistu Vīlandes draudze]]s dievnams.
** [[23. septembris]] — [[Augusts Dombrovskis]] dibināja A. Dombrovska kokzāģētavu.
** Sarkandaugavā dibināta [[stikls|stikla]] fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki.
** Sarkandaugavā nodibināja krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmumu &quot;[[Provodņiks]]&quot; — lielāko Rīgas uzņēmumu, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā
[[Attēls:Riga old.jpg|250px|thumbnail|Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu]]
* [[1889. gads]]:
** 22. jūlijs — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija]].
** [[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]] veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā.
** notika [[Baltijas lauksaimniecības izstāde]].
** dibināta [[Rīgas Arhitektu biedrība]].
* [[1890. gads]]:
** [[maijs]] — notika [[Rīgas dumpis]].
** par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] kļuva [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]].
* [[1891. gads]]:
** [[24. februāris]] — iesvētīta [[Rīgas Lutera baznīca]] (Torņakalna baznīca).&lt;ref name=&quot;lelb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=201|title=Rīgas Lutera draudze|publisher=LELB.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielas]] galā.
** dibināts [[Rīgas Jātnieku klubs]].
** Lucavsalā uzcelts piemineklis &quot;{{dat|1701|7|10||bez}} salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai.&quot; Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta.
** No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad [[Nacionālais botāniskais dārzs]]).
* [[1892. gads]]:
** [[1. maijs]] — pilsētas valde pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Tvaikoņu iela (Rīga)|Tvaikoņu ielas]] krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu.
** [[24. septembris]] — vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem — [[Pulvertornis|Pulvertornī]], notika svinīga studentu korporācijas ''[[Rubonia]]'' mītnes atklāšana.
** [[novembris]] — [[Mogiļeva]]s palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu]].
* [[1893. gads]]:
** [[9. maijs]] — [[Strazdumuiža]]s teritorijā Juglā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā.
** tagadējo [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] rajonā pabeidza veidot [[Berga bazārs|Berga bazāru]].
* [[1895. gads]]:
** [[31. marts]] — [[Oskars Frejvirts]] saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|A/s &quot;Fenikss&quot;]].
** [[5. novembris]] — Pārdaugavā tika iesvētīta [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]].
* [[1896. gads]]:
** [[28. maijs]] — pirmo reizi tika demonstrēts [[kino]].
** augusts — notika [[Viskrievijas arheologu 10. kongress]].
** oktobris — A. Krīgsmaņa korķu fabrikā notika pirmais ekonomiskais streiks.
** iepretim [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielai]] pāri Daugavai tika ierīkots pontonu tilts.
** Rīgas Politehniskā augstskola pārveidots par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]].
* [[1897. gads]] — darbību uzsāka pirmais ūdenstornis Rīgā.
* [[1898. gads]]:
** [[1. janvāris]] — atklāts [[Āgenskalna tirgus]].
** [[16. aprīlis]] — [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]] teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai &quot;Leopolds Kassels un Ko&quot;, kas bija vācu ķīmiskās fabrikas [[Frankfurte pie Mainas]] filiāle. Galvenā produkcija bija — [[anilīnkrāsa]]s.
[[Attēls:Armitsteda slimn fasade.jpg|200px|thumbnail|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde]]
* {{dat|1899|9|20|n}} — atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu ''James Armitstead'' ar 116 gultām un ambulanci (tag. [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]]).
* [[1900. gads]]:
** [[14. februāris]] — pie [[Rīgas 1. pilsētas teātris|1. pilsētas teātra]] gājēju satiksmei atklāts tilts pāri pilsētas kanālam.
** [[13. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam — Albertam.
** [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukumā]] tika ielikti pamati jaunajai Valsts bankas ēkai.

== 20. gadsimts ==
[[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|250px|thumbnail|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā.]]

=== 1901—1910 ===
* [[1901]]. gadā:
** [[9. marts|9.]]—[[15. marts]] — notika pirmās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu elitārie slāņi.
** [[22. jūnijs]] — ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (tag. [[Kronvalda parks]]) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim.
** [[11. jūlijs]] — Rīgā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju.
** vasara un rudens — Rīgā sāka darboties piemās sešās elektriskās tramvaja līnijas 23,7 km kopgarumā.
** iesvētīta [[Svētā Alberta katoļu baznīca]] [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielā]].
** darbību uzsāka gāzes rezervuārs [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 106]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Georgs Armitsteds]].
** tika izbūvēts [[5. Tramvaju depo]], Brīvības ielā.
* [[1902]]. gadā:
** [[5. jūlijs]] — iznāca ''&quot;[[Rīgas Avīze]]s&quot;'' pirmais numurs.
** [[14. septembris]] — tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas (tag. Nacionālā) teātra nams.
** [[15. oktobris]] — tika atklāti [[Vidzemes tirgus|Aleksandra (tag. Vidzemes) tirgus]] paviljoni.
** [[10. novembris]] — tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā 25]].
** [[11. novembris]] — pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra]] tilts pāri pilsētas kanālam.
** pēc dārzu arhitekta [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekta [[Torņakalns|Torņakalnā]] beidza ierīkot [[Arkādijas parks|Arkādijas parku]].
** [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 50b]] tika iesvētīts [[baptisti|baptistu]] lūgšanas namu.
** sākās Rīgas preču stacijas un eksportostas izbūve.
** Rīgā nodibināta [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca|Džeimsa Armitsteda slimnīcas]] vecmāšu skolu.
* [[1903]]. gadā:
** [[8. jūnijs]] — tika atklāts [[Grīziņkalna parks]] un &quot;Apollo&quot; teātris tajā.
** [[12. jūlijs]] — Rīgā nodibināta Namīpašnieku biedrība, pirmā šāda veida biedrība Krievijas impērijā.
** [[jūlijs]] — beidza ierīkot skvēru [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].
** [[7. novembris]] — Rīgā dibināta [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/kultura/sporta-un-vingrosanas-biedriba/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2017|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Mazā Altonovas iela|Mazajā Altonovas iela 6]] atklāja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības namu.
** tika pabeigta Lielās Ģildes nama rekonstrukcija [[Amatu iela (Rīga)|Amatu ielā 4]].
* [[1904]]. gadā:
** [[26. oktobris]] — ekspluatācijā tika nodots jaunais dzeramā ūdens vads.
** [[Mežaparks|Mežaparkā]] tika uzcelts atpūtas nams — ''&quot;Villa Vaza&quot;''.
** [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] tika atklāta [[ebreji|ebreju]] arodskola.
[[Attēls:Neimanis-Pilsetas makslas muzejs-skice.jpg|250px|thumbnail|Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice ([[Vilhelms Neimanis]], 1902).]]
* [[1905]]. gadā:
** [[13. janvāris]] — [[Krievijas impērija]]s karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šāva uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju. Tika nogalināti 70, bet vēl 200 ievainoti.
** marts — notika Rīgas domes vēlēšanas.
** [[30. aprīlis]]—[[3. maijs]] — Rīgā notika vispārējs politiskais streiks.
** [[1. maijs]] — [[Andrejsala|Andrejsalā]] tika atklāta Rīgas elektrocentrāle.
** [[9. jūlijs]] — Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks.
** [[6. septembris|6.]]/[[7. septembris|7. septembra]] nakts — Rīgas kaujinieku grupa iebruka [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] un atbrīvoja 2 savus biedrus.
** [[20. septembris]] — Rīgā notika kārtējais [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukums Centrālcietumam]].
** [[septembris]] — Rīgā tika atklāts jaunuzceltais pilsētas Mākslas muzejs.
** [[22. oktobris]]:
*** no Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie.
*** nodibināta [[Rīgas Fabrikantu biedrība]].
** [[22. oktobris|22.]]—[[24. oktobris]] — melnsimtnieki [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] mēģināja izraisīt ebreju grautiņus.
** [[10. novembris|10.]]—[[14. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas tautskolotāju kongress]].
** [[19. novembris|19.]]—[[20. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas pagastu pārstāvju kongress]].
** [[25. novembris|25.]]—[[29. novembris]] — Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam.
** [[20. decembris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas ''&quot;Provodņik&quot;'' [[dragūns|dragūnu]] nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadurmē bojā gāja 16 dragūni.
** [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā 5]] tika pabeigti pilsētas slimnīcas pārvaldes ēkas būvdarbi.
** atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejs]], tagadējas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
** tika dibināta Rīgas elektrostacija.
** izveidota šķirošanas stacija [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]].
* [[1906]]. gadā:
** [[17. janvāris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka policijas pārvaldē un atbrīvoja 6 arestētos biedrus.
** [[21. janvāris]] — soda ekspedīcija nodedzināja pret alkoholisma biedrības &quot;Ziemeļblāzma&quot; namu [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]].
** [[23. janvāris|23.]]/[[24. janvāris|24. janvāra]] nakts — soda ekspedīcija nodedzināja atturības biedrības &quot;Auseklis&quot; tautas namu.
** [[18. maijs]] — Rīgā tika atklāts [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu.
* [[1907]]. gadā:
** [[31. marts]] — Rīgas Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie.
** [[1. decembris]] — tika iesvētīts jaunuzceltais [[Svētās Trīsvienības Sergeja sieviešu klosteris]].
** Rīgā sāka kursēt pirmie [[taksometrs|taksometri]].
** [[Krievu Baltijas vagonu rūpnīca]] Rīgā sāka ražot pirmās [[automašīna]]s.
[[Attēls:Peter I monument Riga.png|250px|thumbnail|Pētera I piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]]
[[Attēls:V Vispārējie latviešu Dziesmu svētku ēka.jpg|250px|thumbnail|V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.]]
* [[1908]]. gadā — atklāts [[Miera dārzs|Miera dārzu]].
* [[1909]]. gada [[31. decembris]] — [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā 13]] tika iesvētīts jaunais Rīgas Laviešu biedrības nams.
* [[1910]]. gadā:
** [[10. februāris]] — tika atvērta Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tag. [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]).
** [[20. marts]] — Rīgā notika [[aviācija]]s izstāde.
** [[19. jūnijs|19.]]—[[21. jūnijs]] — Rīgā notika [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[4. jūlijs]] — Rīgā pie Aleksandra un Troņmantnieka (tag. Brīvības un Raiņa) bulvāra krustojuma atklāja pieminekli Krievijas ķeizaram Pēterim I.

=== 1911—1920 ===
* [[1912]]. gadā:
** [[14. oktobris]] — atklāts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]].
** Rīgā tika atklāta pirmā [[radiotelegrāfs|radiotelegrāfa]] stacija.
* [[1913]]. gadā:
** [[19. aprīlis]] — uzsākta [[Upīša pasāža]]s celtniecība.
** [[19. jūnijs]] — notika [[Rīgas Meža kapi|Rīgas meža kapu]] iesvētības ceremonija.
** [[13. oktobris]] — Esplanādē tika atklāts [[Barklaja de Tolli piemineklis]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]].
* [[1914]]. gadā — Rīgā dibināta [[sērkociņi|sērkociņu]] fabrika — &quot;[[Komēta]]&quot;.
* [[1915]]. gadā:
** jūlijs un augusts — Rīgas aizsardzībai [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika organizēti latviešu strēlnieku bataljoni.
** [[22. augusts]] — Rīga piedzīvoja pirmo bombardēšanu no gaisa.
* [[1916]]. gada [[septembris]] — par godu [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljoniem izveidoja [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeju]].
* [[1917]]. gadā:
** [[23. aprīlis]] — pēc [[Februāra revolūcija]]s par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gustavs Zemgals]].
** [[3. septembris]] — Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu.
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Pauls Hopfs]].
** pār [[Daugava|Daugavu]] atklāts [[Lībekas tilts]].
[[Attēls:Rīgas Valsts tehnikums.JPG|250px|thumbnail|Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).]]
* [[1918]]. gadā:
** [[18. novembris]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. Nacionālajā) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] proklamēja [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā.
** [[decembris]] — dibināta Rīgas 3. vidusskola, tagadējā [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]].
** [[3. decembris]] — par Rīgas pilsētas galvu atkārtoti kļuva Gustavs Zemgals.
* [[1919]]. gadā:
** [[3. janvāris]]—[[22. maijs]] — Rīga bija [[Latvijas SPR]] galvaspilsēta.
** [[22. maijs]] — Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i (ģenerālim [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeram fon der Golcam]]) pakļautais karaspēks.
** [[4. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals.
** [[6. jūlijs]] — Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas armija]].
** [[1. novembris]] — pulkvedis [[Krišjānis Berķis]] parakstīja pavēli par [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas operācijas sākšanu.
** [[11. novembris]] — [[Latvijas Bruņotie spēki]], izmantojot angļu un franču karakuģu artilērijas atbalstu, padzina ienaidnieka spēkus no Rīgas pievārtes.
** [[29. augusts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]].
** [[29. decembris]] — Rīgā dibināts [[Rīgas Valsts tehnikums]].
* [[1920]]. gadā:
** [[2. marts]] — Latvijas valdība izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu.
** [[14. marts]] — izveidota Rīgas policija.
** [[15. jūlijs]] — notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
** [[11. augusts]] — Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]].
** [[19. novembris]] — atklāts [[Dailes teātris]].

=== 1921—1930 ===
[[Attēls:Herdera instituta eka.png|250px|thumbnail|Herdera institūta ēka ap 1930. gadu.]]
* [[1921]]. gadā:
** [[3. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Andersons]].
** [[7. septembris]] — Rīgā izveidots [[Herdera institūts]].
** [[19. septembris]]:
*** dibināta 2. Rīgas valsts ģimnāzija (tagadējā [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]]).
*** dibināta Rīgas Valsts Paraugpamatskola (tagadējā [[Rīgas 49. vidusskola]]).
** [[21. septembris]] — dibināts [[Rīgas Franču licejs]].
** izveidota Sarkanā Krusta ortopēdiskā darbnīca jeb [[Rīgas protēžu un ortopēdiskā rūpnīca]]
* [[1922]]. gadā:
** [[11. jūnijs|11.]]—[[25. jūnijs]] — Rīgā notika 2. starptautiskā [[rūpniecība]]s izstāde.
** [[24. oktobris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti [[Beberbeķi]].
** [[28. decembris]] — Rīgas dome pieņēma lēmumu par [[Centrāltirgus|centrālā pilsētas pārtikas tirgus]] ierīkošanu un celtniecību.
[[Attēls:Rūpnīcas Kvadrāts ēkas.JPG|thumb|250px|Bijušās &quot;Kvadrāts&quot; rūpnīcas ēkas Maskavas ielā]]
* [[1923]]. gadā:
** [[6. septembris]] — Abavasmuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielu]].
** [[30. decembris]] — ar filmu &quot;Zem diviem karogiem&quot; tika atklāts [[kinoteātris &quot;Splendid Palace&quot;]].
** [[Blieķu muižiņa]]s teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums [[Rūpnīca &quot;Kvadrāts&quot;|&quot;Kvadrāts&quot;]].
** Pasta, telgrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāka ražot pirmos [[telefons|telefonu aparātus]].
** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusa satiksme]].
* [[1924]]. gadā:
** [[2. februāris]] — pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] ierosinājuma Izglītības ministrijas [[Pieminekļu valde]] pieņēma lēmumu par [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] dibināšanu.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/421208-brivdabas_muzeja_notiks_vidzemes_setas_80_gadu_jubilejas_svinibas Brīvdabas muzejā notiks Vidzemes sētas 80 gadu jubilejas svinības]&lt;/ref&gt;
** [[20. februāris]] — tika pieņemts likums par Rīgas adminstratīvajām robežām.
** [[24. februāris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta [[Bolderāja]], Daugavrgrīva, [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]], [[Rītabuļļi|Buļļi]], [[Lielā Dammes muiža|Lielā]] un [[Mazā Dammes muiža]], [[Anniņmuiža]] un [[Šampēteris]].
** [[7. augusts]] — Bērzumuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielu]].
** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusu]] satiksme.
** Rīgā [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] izgatavoja pirmos radiouztvērējus.
* [[1925]]. gadā:
** [[1. novembris]] — darbību uzsāka Rīgas radiofons.
** [[31. oktobris]] — apstiprināts tagadējais [[Rīgas ģerbonis]].
* [[1926]]. gadā:
** [[12. marts]] — Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle.
** [[18. jūnijs|18.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** Rīgā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 6]] sāka darboties [[Ebreju teātris]].
* [[1927]]. gada [[11. jūnijs]] — Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]].
* [[1928]]. gadā:
** [[2. marts]] — [[Torņa iela|Torņa ielā 3]] tika atklāts Rīgas pilsētas [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] bibliotēka.
** [[16. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādams Krieviņš]].
* [[1929]]. gada [[15. septembris]] — Rīgā atklāti [[Raiņa kapi]].
[[Attēls:Centraltirguspano.jpg|300px|thumbnail|Centrāltirgus panorāma]]
* [[1930]]. gadā:
** [[2. novembris]] — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus.
** [[10. novembris]] — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus [[Eiropa|Eiropā]].

=== 1931—1940 ===
[[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|150px|right|Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados.]]
* [[1931]]. gadā:
** [[5. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Celmiņš]].
** [[20. jūnijs|20.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[1. novembris]] — Rīgā atklāja [[Centrāltirgus|Centrāltirgu]].
** Rīgā atklāja [[skaņuplate|skaņuplašu]] rūpnīcu ''&quot;[[Bellacord – Electro]]&quot;''.
* [[1932]]. g. — Rīgā tika sākta ceļojošo [[kāpa|kāpu]] nostiprināšana.
* [[1933]]. gadā:
** [[28. februāris]] — dibinātā [[Torņakalna kultūras biedrība]].
** [[17. jūnijs|17.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
* [[1935]]. gadā:
** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Garselis]].
** [[18. novembris]] — Rīgā tika atklāts [[Brīvības piemineklis]].
* [[1936]]. gadā:
** [[7. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Liepiņš]].
** [[27. septembris]] — tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo.
** [[19. decembris]] — ar filmu &quot;Iemīlējušās meitenes&quot; tika atvērts [[Kino &quot;Daile&quot;]].
** atklāja [[Rīgas brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapus]].
* [[1937]]. gadā:
** [[27. aprīlis]] — [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa.
** [[3. maijs|3.]]—[[7. maijs]] Rīgā notika [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]].
* [[1938]]. gadā:
** [[16. jūnijs|16.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |title=dziesmusvetki.lndb.lv |access-date={{dat|2014|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130804001609/http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |archivedate={{dat|2013|08|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; .
** [[1. novembris]] — Kazaku ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]].
* [[1940]]. gadā:
** [[17. jūnijs]] — [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgu okupēja]] [[Sarkanā armija]].
** [[5. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pupurs]].
** [[12. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādolfs Ermsons]].
** [[29. novembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]].

=== 1941—1950 ===
* [[1941]]. gadā:
** [[9. janvāris]] — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma dekrētu par pilsētas sadalīšanu 6 rajonos — [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina]], [[Centra rajons|Kirova]], [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]], [[Kurzemes rajons|Sarkanarmijas]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Staļina rajonos]].
** [[28. aprīlis]] — Albertas ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu.
** [[14. jūnijs]] — no Rīgas uz [[Sibīrija|Sibīriju]] deportēja 3904 iedzīvotājus.
** [[22. jūnijs]] — Vācijas kara lidmašīnas bombardēja Rīgu.
** [[26. jūnijs]] — pēc [[čeka]]s pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos.
** [[29. jūnijs]] — [[Vecrīga]]s bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki [[arhitektūra]]s pieminekļi: [[Svētā Pētera baznīca]], [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnams]], [[Melngalvju nams]] un apkārtējās vēsturiskās ēkas.
** [[1. jūlijs]] — [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācijas karaspēks okupēja]] Rīgu.
** [[2. jūlijs|2.]] un [[3. jūlijs]] — ar vācu varas atbalstu tika izveidota V. Arāja šāvēju komanda
** [[4. jūlijs]] — nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu
** [[jūlijs]] — [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tika nogalināti 2000 ebreju un politieslodzīto.
** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Vitroks]].
** [[30. novembris]] un [[8. decembris]] — notika [[Masu slepkavības Rumbulā]], kurās tika iznīcināta lielākā daļa [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[ebreji|Latvijas ebreju]].
 
[[Attēls:Melngalvju nams 1941.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams pēc sagraušanas 1941. gadā.]]
* [[1943]]. gadā:
** [[1. maijs]]:
*** [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] tika pārdēvēts par Ādolfa Hitlera aleju, bet tā turpinājumā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — par Ādolfa Hitlera ielu.
*** [[Aspazijas bulvāris]] tika pārdēvēts par fon der Golca bulvāri.
*** [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] tika pārdēvēts par Alfrēda Rozenberga bulvāri.
* [[1944]]. gadā:
** [[13. oktobris|13.]]—[[15. oktobris]] — Rīgu ieņēma padomju karaspēks.
** [[13. oktobris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]].
** [[novembris]] — Rīgas pilsēta sāka ūdens apgādi no [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] sūkņu stacijas.
* [[1945]]. gadā:
** [[15. marts]] — satiksmei atklāja [[Sapieris (profesija)|sapieru]] uzcelto koku pagaidu tiltu pār Daugavu.
** vasara — atjaunots Pontonu tilts.
** [[Ķengarags|Ķengaragā]] tika dibināta mūzikas instrumentu iznomāšanas un remonta darbnīca.
[[Attēls:Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.JPG|200px|thumbnail|Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]
* [[1946]]. gadā:
** [[7. februāris]] — nodibināta [[Latvijas Zinātņu akadēmija]].
** [[septembris]] — Darbu uzsāka Autoeletroaparatūras rūnīca.
** dibināta [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]].
** [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā 22]] dibināts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tag. [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]).
* [[1947]]. gadā:
** [[4. novembris]] — Rīgā tika atklāta [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksme.
** [[oktobris]] — no [[Kirova rajons|Kirova rajona]] atdalīja vienu no pilsētas centrālajām daļām, ko nosauca par [[Molotova rajons|Moltova rajonu]].
** [[Mazā Nometņu iela|Mazajā Nometņu ielā 16]] sāka darboties zeķu fabrika &quot;Aurora&quot;.
** dibināts Rīgas pilsētas 1. dzemdību nams (tag. [[Rīgas Dzemdību nams]]).
* [[1948]]. gada [[19. jūlijs|19.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
* [[1949]]. gada [[25. marts]] — no Rīgas uz [[Omskas apgabals|Omskas]] un [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabaliem]] Sibīrijā deportēja 1454 rīdziniekus.
* [[1950]]. gadā:
** [[18. jūlijs|18.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[19. jūlijs]] — tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga — [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] dzelzceļa posmā.
** [[1. septembris]] — Rīgā dibināts Rīgas Medicīnas institūts, tagadējās [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s priekštecis.

=== 1951—1960 ===
* [[1951]]. gadā:
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Edgars Apinis]].
** izveidots [[Čiekurkalna tirgus]].
* [[1952]]. gadā:
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Lecis]].
** Pēc pārbūves un paplašināšanas tiek atklāts Centrāltirgus [[Gaļa]]s paviljons.
* [[1953]]. gada [[1. septembris]]:
** dibināta [[Rīgas Teikas vidusskola]].
** darbību uzsāka Rīgas 13. darba politehniskā skola (tag. [[Rīgas 13. vidusskola]]), [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25.
** [[Rīgas Piena kombināts|Rīgas Piena kombinātā]] sāka ražot [[saldējuma torte]]s.
* [[1954]]. gadā:
** [[6. novembris]] — [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā 62]] sāka darboties [[Rīgas televīzijas studija]].
** [[3. augusts]] — netālu no [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]] tika atklāts [[Zasulauka depo|Zasulauka lokomotīvju depo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2566 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[1955]]. gadā:
** [[18. jūlijs|18.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** sāka darboties Rīgas termoelektrocentrāle, kas centralizēti apsilda pilsētu.
** Ļeņina ielā atklāts [[Aptieku izziņu dienests]].
[[Attēls:Riga akmens tilts stone bridge.jpg|200px|thumbnail|Akmens tilts]]
* [[1956]]. gadā:
** [[novembris]] — [[Sarkanarmijas rajons|Sarkanarmijas rajonu]] pievienoja [[Ļeņina rajons|Ļeņina rajonam]] un [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] sadalīja starp [[Kirova rajons|Kirova]], [[Maskavas rajons|Maskavas]] un [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajoniem]].
** [[Mežaparks|Mežaparkā]] atklāts [[Rīgas bērnu dzelzceļš]].
* [[1957]]. gadā:
** [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Akmens tilts]]. Tajā laikā to sauca par Oktobra tiltu.
** [[1. oktobris]] — iznāca avīzes ''[[Rīgas Balss]]'' pirmais numurs.
** [[5. novembris]] — no [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]em uz [[Vecāķi]]em sāka kursēt Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.
** Rīgā atklāja [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]].
* [[1958]]. gadā:
** [[3. novembris]] — ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā.
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ēriks Baumanis]].
** Rīgā sāka būvēt pirmo mikrorajonu — [[Āgenskalna priedes]].
** atklāts [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]].
** pabeigta pirmā augstceltne Rīgā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s galvenā ēka.
[[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|200px|thumbnail|Zinātņu akadēmijas augstceltne]]
* [[1959]]. gadā:
** [[novembris]] — [[Staļina rajons]] tika pievienots [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajonam]].
** [[11. novembris]] — no Rīgas pilsētas atdalīja patstāvīgu [[Jūrmala]]s pilsētu.
** [[31. decembris]] — Rīgā atvērta [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]].
** [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] atklāja memoriālu [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] kritušo revolucionāru piemiņai.
* [[1960]]. gadā:
** [[18. jūlijs|18.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[20. jūlijs]] — atklāja jaunu [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]] ēku.
** Daugavas krastmalā atklāja pieminekli 1905. gada 13. janvārī kritušo cīnītāju piemiņai.

=== 1961—1970 ===
* [[1961]]. gadā:
** ierīkots dzelzceļa pieturas punkts [[Gaisma (stacija)|Gaisma]].
* [[1962]]. gadā:
** [[oktobros]] — [[Proletāriešu rajons]] tika sadalīts 2 daļās, bet agrākā [[Staļina rajons|Staļina rajona]] teritorijā izveidots [[Oktobra rajons (Rīga)]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pakalns]].
** tika pabeigta [[Dašava]]s—Rīga gāzes vada izbūve.
* [[1963]]. gadā:
** [[1. septembris]] — Dibināta [[Rīgas 25. vidusskola]].
** izveidota [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]].
** Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts pirmais [[dīzeļvilciens]].
* [[1964]]. gadā:
** atklāja jaunu autoostu.
** atklāja lielveikalu &quot;Sakta&quot;.
* [[1965]]. gadā:
** [[10. jūlijs|10.]]—[[28. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].
** [[11. septembris]]:
*** Esplanādē tika atklāts [[Raiņa piemineklis]].&lt;ref&gt;{{LAT e|4|887}}&lt;/ref&gt;
*** Komunāru parkā (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]) notika pirmās [[Dzejas dienas]], tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.&lt;ref&gt;{{LAT e|2|315.—316}}&lt;/ref&gt;
** [[12. oktobris]] — atklāta [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Rīgas Sporta manēža]].&lt;ref&gt;{{Sporta Avīze|first= Andris|last= Staģis|date= {{dat|2010|10|5||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|volume= 40|issue= 765|pages= 37}}&lt;/ref&gt;
** atklāta [[Rīgas Jūras pasažieru stacija]].
* [[1967]]. gadā:
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Egons Slēde]].
** sākas viesnīcas &quot;Latvija&quot; celtniecība.
* [[1968]]. gadā: [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] atklāja [[Biķernieku trase|Biķernieku trasi]].
* [[1969]]. gadā:
** [[maijs]] — [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] no agrākā [[Ļeņina rajons|Ļeņina rajona]] tika atdalīts [[Ļeņingradas rajons]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gunārs Ziemelis]].
** sāka būvēt viesnīcu &quot;Daugava&quot;.
[[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|200px|thumbnail|Rīgas Sporta pils]]
* [[1970]]. gadā:
** [[15. aprīlis]] — Rīgā atklāta [[Rīgas Sporta pils]].
** [[11. jūlijs|11.]]—[[20. jūlijs]] — Rīgā notika [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].
** [[4. decembris]] — atklāja [[Slāvu iela]]s viaduktu.

=== 1971—1980 ===
* [[1972]]. gadā: atklāja satiksmi pa Latvijā pirmo sešu joslu maģistrāli Rīga — Jūrmala.
* [[1973]]. gada [[15. jūlijs|15.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
* [[1974]]. gadā:
** [[janvāris]] — atklāja sadzīves pakalpojumu namu &quot;Rīgas Modes&quot;.
** [[11. novembris]] — ekspluatācijā nodota [[lidosta &quot;Rīga&quot;]].
** Kronvarda parka stūrī pie [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] tika uzbūvēta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālās komitejas ēka.
** Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienoti [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Pļavnieki]]
* [[1975]]. gadā:
** [[17. jūlijs|17.]]—[[19. jūlijs]] — Rīgā notika [[7. Deju svētki]].
** [[5. novembris]] — ar pilnu jaunu sāka strādāt [[Rīgas HES]].
** tika atklāts piemineklis 1905. gada revolucionāru pulcēšanās vietā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]].
[[Attēls:Salu tilts Riga, 08-2011.jpg|200px|thumbnail|Salu tilts (2011).]]
* [[1976]]. gadā:
** [[16. februāris]] — Rīgā, netālu no Juglas dzelzceļu stacijas notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāda aptuveni 50 cilvēki.
** [[10. decembris]] — Rīgā atklāts [[Salu tilts]], tajā laikā to dēvēja par Maskavas tiltu.&lt;ref&gt;{{enc riga|767}}&lt;/ref&gt;
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Mečislavs Dubra]].
** tika atklāts [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]].
* [[1977]]. gadā:
** [[17. jūlijs|17.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[3. novembris]] — maršrutā [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]—[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] un atpakaļ sāka kursēt [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. trolejbusu maršruts]].
** darbību uzsāka [[Preses nams|Preses nama]] tipogrāfija.
** izveidots [[Beberbeķu dabas parks]].
* [[1978]]. gadā: atklāta [[Preses nams|Preses nama]] augstceltne.
* [[1979]]. gadā:
** viesus sāka uzņemt [[Viesnīca &quot;Latvija&quot;]].
** [[Gaiļezers|Gaiļezera]] apkārtnē darbību uzsāka [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca]].
* [[1980]]. gada [[5. jūlijs|5.]]—[[3. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].

=== 1981—1990 ===
[[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|200px|thumbnail|Vanšu tilts]]
* [[1981]]. gada [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], tajā laikā to sauca par Gorkija tiltu.
* [[1982]]. gadā:
** pabeigta [[Kongresu nams|Kongresu nama]] ēkas celtniecība.
** Strēlnieku dārzā atklāja pieminekli rakstniekam [[Andrejs Upītis|Andrejam Upītim]].
* [[1983]]. gadā:
** [[18. oktobris]] — ar [[Latvijas PSR Ministru Padome]]s lēmumu [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
** pilnībā tika pabeigta [[Sv. Pētera baznīca]]s atjaunošana.
* [[1984]]. gadā:
** [[28. jūnijs]]—[[1. jūlijs]] — Rīgā notika [[5. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]].
** [[12. oktobris]] — Rīgā atklāts [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršruts]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Rubiks]].
* [[1985]]. gadā:
** [[15. jūlijs|15.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].
** [[24. septembris]] — tikai pieņemts lēmums par [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metro]] izbūvi.
** [[13. oktobris]] — Pārdaugavā atklāja [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]].
** pēc [[Latvijas Antīko automobiļu klubs|Latvijas Antīko automobiļu kluba]] iniciatīvas tika izveidots [[Rīgas Motormuzejs]].
[[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|200px|thumbnail|Latvijas Televīzijas augstceltne]]
* [[1986]]. gada [[12. decembris]] — Rīgā atvērta [[Latvijas Televīzijas augstceltne]].
* [[1987]]. gada [[14. jūnijs]] — [[Helsinki-86]] rīkoja akciju, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
* [[1988]]. gadā:
** [[7. oktobris]] — atbalstot [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronti]], [[Mežaparks|Mežaparkā]] notika manifestācija, kurā pulcējās 120 000 dalīdnieki.
** [[11. novembris]] — [[Rīgas Pils]] Svētā Gara tornī tika pacelts [[Latvijas karogs|Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs]].
** [[2. decembris]] — izveidota [[Rīgas OMON]].
** atklāts [[Rīgas Kino muzejs]].
* [[1989]]. gadā:
** [[14. janvāris]] — atjaunota [[Rīgas Latviešu biedrība]].
** [[18. jūnijs]]—[[23. jūnijs]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress, piedalījās 4500 dalībnieku
** [[10. jūlijs]]—[[17. jūlijs]] — Rīgā notika starptautiskais folkloras festivāls &quot;Baltica&quot;.
** [[1. septembris]] — Rīgā mācības uzsāka pirmā ebreju skola [[Padomju Savienība|PSRS]].
** [[1. decembris]] — notika pirmais starptautiskais avioreiss Rīgas lidostā.
* [[1990]]. gadā:
** [[26. februāris]]—[[4. marts]] — notika pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls &quot;Rīgas Doms&quot;.
** [[27. februāris]] — Rīgā pie [[Saeimas nams|LPSR Augstākās Padomes ēkas]] svinīgā ceremonijā akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
** [[4. maijs]] — [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākā Padome pieņēma deklarāciju ''[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]''. No 201 Augstākajā Padomē ievēlētā deputāta vairāk kā 2/3 (138) nobalsoja &quot;par&quot;, deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā atsacījās piedalīties.
** [[25. jūnijs]] — sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets.
** [[27. jūnijs]] — Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju &quot;Dauderi&quot;.
** [[30. jūnijs]]—[[8. jūlijs]] — Rīgā notika [[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]].
** [[8. oktobris|8.]]—[[13. oktobris]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu juristu kongress.
** [[16. novembris]] — Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots iepriekšējais ielas nosaukums, kāds tas bija pirms Padomju okupācijas.
** [[19. decembris|19.]]—[[22. decembris]] — Rīgā notika franču—latviešu videomākslas festivāls.
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andrejs Inkulis]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Teikmanis]].

=== 1991—2000 ===
[[Attēls:Rigas Gerbonis.png|250px|thumbnail|Rīgas ģerbonis (no 1990).]]
[[Attēls:Flag of Riga.svg|250px|thumbnail|Rīgas karogs (no 1990).]]
[[Attēls:Riga barricade 1991.jpg|thumb|250px|Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā]]
* [[1991]]. gadā:
** [[13. janvāris]] — Rīgā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika Tautas frontes rīkota Vislatvijas protesta manifestācija, kurā piedalījās 500 000 dalībnieku,
** [[13. janvāris|13.]]—[[21. janvāris]] — [[Barikāžu laiks]] Rīgā.
** [[28. marts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Kultūras akadēmija]].
** [[19. augusts|19.]]—[[20. augusts]] — Rīgā notika Vispasaules latviešu zinātnieku kongress.
** Rīgā notika pirmais organizētais [[Nordea Rīgas maratons|Rīgas maratons]].
* [[1992]]. gadā:
** [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]] — Rīgā notika [[gaisa balons|gaisa balonu]] festivāls.
** [[11. novembris]] — atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
** dibināts [[Jaunais Rīgas teātris]].
* [[1993]]. gadā:
** [[27. jūnijs]]—[[4. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki]].
** [[1. jūlijs]] — Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts [[Latvijas okupācijas muzejs]].
* [[1994]]. gadā:
** [[7. jūnijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Māris Purgailis]].
** [[12. jūlijs]] — dibināta [[Rīgas Doma kora skola]].
** [[27. jūlijs]]—[[4. augusts]] — Rīgā notika pirmais starptautiskais kinofestivāls &quot;[[Baltijas pērle]]&quot;.
** [[19. septembris]]—[[26. septembris]] — Rīgā notika [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskais konofestivāls &quot;Arsenāls&quot;]].
* [[1995]]. gadā:
** [[1. janvāris]] — pēc statistikas datiem Rīgā bija 839 730 iedzīvotāju.
** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilī atjauno [[Latvijas prezidenti|Latvijas Valsts prezidenta]] rezidenci.
** [[12. jūlijs|12.]]—[[15. jūlijs]] — Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki.
** [[maijs]] — Jāņa Rainberga bulvāris tika pārdēvēts par [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]].
* [[1996]]. gadā:
** [[7. februāris]] — Rīgā sāka darboties [[Eiropas Savienība]]s pārstāvniecība.
** [[14. marts]] — pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums — a/s &quot;Rīgas Siltums&quot;.
** [[19. augusts|19.]]—[[21. augusts]] — Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference.
[[Attēls:Melngalvju nams2.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams.]]
* [[1997]]. gadā:
** [[februāris]] — [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|T/C &quot;Dole&quot;]] tika atklāts pirmais [[Rimi]] veikals [[Latvija|Latvijā]].
** [[9. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]].
** [[5. jūnijs|5.]]/[[6. jūnijs]] — [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā .|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[18. novembris]] — Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tika paceltas trīs zelta zvaigznes.
** [[4. decembris]] — Centrāltirgus teritorija, veidojot ar [[Rīgas vēsturiskais centrs|vecpilsētu]] vienu veselumu, tika iekļauta [[UNESCO]] &quot;Pasaules mantojuma&quot; sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1/|title=Rīgas vēsturiskais centrs|publisher=Unesco.lv|accessdate={{dat|2014|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022001/http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1}}&lt;/ref&gt;
* [[1998]]. gada [[29. jūnijs]]—[[5. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki]].
* [[1999]]. gada [[28. decembris]] — tika atklāts atjaunotais [[Melngalvju nams]].
* 2000. gadā:
** [[15. marts]] — [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā 12]] atklāts mūzikas klubs ''[[Četri balti krekli (mūzikas klubs)|Četri balti krekli]]''.
** [[10. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Ārgalis]].
** [[17. augusts]] — notika [[Universālveikala «Centrs» spridzināšana]].

== 21. gadsimts ==

=== 2001—2010 ===
* [[2001. gads|2001. gadā]]:
** [[27. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gundars Bojārs]].
** [[14. jūnijs]] — pie [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijas]] tika atklāts [[Pauls Jaunzems|Paula Jaunzema]] veidotais [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā|piemineklis komunistiskā terora upuriem]].
** [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinības.
** [[31. oktobris]] — dibināts [[Rīgas Porcelāna muzejs]].
** [[12. novembris]] — [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda|Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā]] vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s &quot;Aldaris&quot; rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070134/http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }} Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748&lt;/ref&gt;
** [[30. novembris]] — atklāts [[Biķernieku memoriāls]].
* [[2002]]. gada [[12. decembris]] — atklāts [[Iepirkšanās centrs &quot;Olimpia&quot;]]&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro Jaunajā &quot;Maxi Rimi&quot; ieguldīti 3,3 miljoni eiro], financenet.lv, {{dat|2002|12|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2003. gads|2003. gadā]]:
** [[14. februāris]] — tika uzsākta [[Saules akmens|Saules akmeņa]] (''[[Swedbank]]'' Centrālā ēka) celtniecība.
** [[24. maijs]] — Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].
** [[27. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]].
** [[31. oktobris]] — Rīgā atklāts [[Kino Citadele]].
* [[4. novembris]] — tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka.
[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|200px|thumbnail|Saules akmens (2012).]]
* [[2004]]. gada [[17. novembris]] — Pārdaugavā atklāts [[Saules akmens]].
* [[2005. gads|2005. gadā]]:
** [[2. februāris]] — Rīgas pasažieru stacijā [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] tuvumā sadūrās elektrovilciens [[Lielvārde]]—Rīga ar pasažieru vilcienu [[Maskava]]—Rīga, bojā gāja 4 cilvēki (3 pasažieri un elektrovilciena mašīnista palīgs) un 25 cilvēki tika ievainoti.
** [[9. februāris]] — tika ielikts kompleksa ''[[Panorama Plaza]]'' pamatakmens.&lt;ref&gt;[http://db.lv/r/329-buve-ipasums/341-nekustamais-ipasums/121395-sak-buvet-panorama-plaza Sāk būvēt Panorama Plaza]{{Novecojusi saite}}, db.lv (Ingrīda Drazdovska) {{dat|2005|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[jūnijs]] — [[Grostonas iela|Grostonas ielā 6]] tika atklāts [[Olimpiskais sporta centrs]].
* [[2006. gads|2006. gadā]]:
** [[18. februāris]] — ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] ''&quot;Dziesmu svētkiem&quot;'' tika atklāta &quot;[[Arēna Rīga]]&quot;.
** [[5. maijs|5.]]—[[24. maijs]] — Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
** [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — Rīgā notika [[2006. gada NATO samits|19. NATO samits]].
** [[12. decembris]] — atklāts [[Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs]].
* [[2007. gads|2007. gadā]]:
** [[21. janvāris]] — pie Saeimas nama atklāja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi.
** [[1. februāris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Birks]].
* [[2008. gads|2008. gadā]]:
** [[5. jūlijs|5.]]—[[12. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki]].
** [[14. novembris|14.]]—[[18. novembris]] — pirmo reizi notika ikgadējs gaismas festivāls — [[Staro Rīga]].
** [[18. novembris]] — Rīgā atklāts [[Dienvidu tilts]].
** [[12. decembris]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā 214b]] atklāts koncetru klubs ''[[Godvil]]''.
* [[2009. gads|2009. gadā]]:
** [[13. janvāris]] — Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]].
** [[1. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Nils Ušakovs]].

=== 2011—2020 ===
[[Attēls:Riga Maxima supermarket collapse.jpg|250px|thumbnail|Zolitūdes traģēdijas vieta 2013. gada 23. novembrī]]
* [[2011]]. gada [[28. septembris]] — [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā 21]] atklāta koncertzāle ''[[Palladium Rīga]]''.
* [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]]:
** [[20. jūnijs|20.]]—[[21. jūnijs]] — ugunsgrēks izpostīja [[Rīgas pils ugunsgrēks|Rīgas pili]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Rīgas pils ugunsgrēks: Kā naktī uz 21. jūniju cīnījās ar liesmām. Teksta tiešraides arhīvs | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 20. jūnijā | accessdate = 2013. gada 21. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pils-ugunsgreks-ka-nakti-uz-21juniju-cinijas-ar-liesmam-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=43424133 }}&lt;/ref&gt;
** [[30. jūnijs]]—[[7. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki]].&lt;ref&gt;[http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ Dziesmu un Deju svētki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507074959/http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} Latvijas Kultūras portāls&lt;/ref&gt;
** [[1. augusts]] — atklāta renovētā [[Spīķeru kvartāls|Spīķeru kvartāla]] teritorija, kā arī promenāde un veloceliņš gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltu.&lt;ref&gt;[http://www.riga2014.org/lat/gallery/foto/436-jauna-daugavas-promenade Jaunā Daugavas promenāde]{{Novecojusi saite}} Rīga2014&lt;/ref&gt;
** [[21. novembris]] — [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] &quot;[[Maxima]]&quot; veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/noticis-tresais-nogruvums-zolitudes-tragedija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-54/623632|title=Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54|date={{dat|2013|11|23||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|11|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]:
** [[1. janvāris]]—[[31. decembris]] — [[Rīga 2014|Rīga]] un Zviedrijas pilsēta [[Ūmeo]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s.
** [[17. aprīlis]] — Rīgā, [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ēku komplekss.&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140421231313/http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija |date={{dat|2014|04|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|17|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[1. maijs]] — pirmoreiz pēc [[neatkarība]]s atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem Rīgas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ietveros atvērta [[Valsts drošības komiteja|VDK]] ēka t. s. &quot;[[Stūra māja]]&quot;.
** [[26. jūnijs]] — oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1.
** [[9. jūlijs|9.]]—[[19. jūlijs|19.]] — notika [[8. Pasaules koru olimpiāde]].
[[Attēls:LU DAC ēka.JPG|thumb|250px|LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēka (2015).]]
* [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]:
** [[21. maijs|21.]]—[[22. maijs]] — [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras ES Padomē]] ietvaros Rīgā notika [[Austrumu partnerība]]s samits.
** [[7. septembris]], Jelgavas ielā 1 [[Torņakalns|Torņakalnā]] atklāts [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs]].
* [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]]:
** [[4. maijs]], pēc pārbūves atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]], pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku.
* [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]]:
** [[3. jūnijs]], notika [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]], kurās visvairāk balsu ieguva politiskās apvienības [[Saskaņas Centrs]] un partijas [[Gods kalpot Rīgai]] kopējais saraksts.
* [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]]:
** {{dat||5|15|N}} — noslēgta [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon|title=Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||6|7|N}} — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota [[Mežaparka Lielā estrāde]], palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}&lt;/ref&gt;
**  {{dat||7|1|N}}, tika atklāti [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki]], kas noslēdzās 8. jūlijā.
* [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]]:
** {{dat||1|15|N}} — pēc rekonstrukcijas atklāts [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastronomijas paviljons.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Centrāltirgus atjaunotajā Gastronomijas paviljonā mazāk vietas tirgotājiem, bet jauna ēdamzona |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/centraltirgus-atjaunotaja-gastronomijas-paviljona-mazak-vietas-tirgotajiem-bet-jauna-edamzona.a306065/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||1|16|N}} — [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] pamatos svinīgi tika iemūrēta [[kapsula]] ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Gaigala |first1=Līga |title=Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mezaparka-lielas-estrades-pamatos-iebetone-vestijumu-nakotnei.a306281/ |accessdate={{dat|2019|1|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||1|28|N}} — atklāja jauno [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Latvijas Universitātes Zinātņu māju]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Uz jauno Zinātņu māju pārcēlās LU mediķi, fizmati un citu jomu pētnieki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-jauno-zinatnu-maju-parcelsies-lu-toposie-mediki-fizmati-un-citu-jomu-petnieki.a307476/ |accessdate={{dat|2019|1|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||4|4|N}} — Rīgā atklāja [[Tirdzniecības centrs &quot;Akropole&quot;|tirdzniecības centru &quot;Akropole&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/zinams-iepirksanas-un-izklaides-centra-akropole-atklasanas-datums/|title=Zināms iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” atklāšanas datums|website=skaties.lv|access-date=2019-03-24}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||4|5|N}} — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]] no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju [[Nils Ušakovs|Nilu Ušakovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-atstadina-usakovu-no-rigas-mera-amata.a314895/|title=Ministrs atstādina Ušakovu no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** [[19. augusts]] — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]].
* [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]]:
** {{dat||1|4|n}} — [[Rīgas dome]] eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] autotransportam, posmā no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]], paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-terbatas-iela-slegta-autotransportam-gajejiem-liela-interese-par-eksperimentu.d?id=51767907 |accessdate={{dat|2020|1|11||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2020|1|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||3|2|n}} — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||3|12|n}} — saistībā ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta [[ārkārtējā situācija]], slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-del-latvija-izsludina-arkartas-situaciju-slegs-skolas-un-aizliegs-lielos-pasakumus.a351504/|title=«Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||4|7|n}} — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-vel-par-menesi--lidz-12-maijam.a355011/|title=Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||5|7|n}} — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam-bet-pulceties-laus-lidz-25-cilvekiem.a358835/ |website=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||6|9|n}}, valstī beidzās ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi palika spēkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-beidzas-covid-19-arkarteja-situacija-daudzi-ierobezojumi-paliek-speka.a363101/ |website=[[Lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;
** [[29. augusts]] — notika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020|title=Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020|website=www.cvk.lv|access-date=2020-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-izsludina-rigas-domes-velesanas-29-augusta.a366304/|title=CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||10|2|N}} — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]].
** {{dat||11|17|N}} — uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2021—2030 ===
[[Attēls:2021 IIHF World Championship 2021 stamp of Latvia.jpg|thumb|250px|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]] pastmarka.]]

* [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]]:
** [[21. maijs]] — [[6. jūnijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[Kanādas hokeja izlase]].
** [[30. jūnijs]] — sāka ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību pie [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]].
* [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[25. augusts]] — Tika demontēts [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] obelisks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture|*]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>labt735tmdbi94k50liqr0awp9touw2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675814</id>
      <parentid>3675787</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:24:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 2021—2030 */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112821" xml:space="preserve">[[Attēls:Siegel riga 1225.png|thumb|300px|Rīgas zīmogs ar senāko ģerboni (1225), kura ietverts pilsētas simbols (mūris ar diviem torņiem) un [[Svētais Pēteris|Sv. Pētera]] atslēgas. Apliecošais uzraksts ({{val|la|SIGILLVM BVRGENCI RIGA...}}, &quot;Rīgas pils zīmogs&quot;).]]

'''Rīgas vēstures hronoloģijas''' uzskatījumā secīgi uzskaitīti [[Latvijas vēsture]]s notikumi no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] līdz mūsdienām, kas saistīti ar [[Rīga]]s pilsētas dokumentēto [[vēsture|vēsturi]].

== 12. gadsimts ==
[[Attēls:Bertold2.jpg|200px|thumbnail|Rīgā 1198. gadā nogalinātā bīskapa Bertolda iespējamais atveids.]]
* [[1161. gads|1161]].—[[1170. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumā vācu [[tirdzniecība|tirgotāji]] sāka biežāk ierasties [[Daugava]]s lejastecē.
* Ap [[1184. gads|1184. gadu]] — Daugavas [[grīva|grīvā]] ieradās [[Zēgeburga]]s [[augustīņi|augustīņu]] klostera mūka [[Meinards|Meinarda]] ekspedīcija, kas uzsāka [[kristietība]]s sludināšanu un vietējo iedzīvotāju kristīšanu.
* Ap [[1185. gads|1185. gadu]] — lietuviešu uzbrukuma draudu apstākļos Meinhards [[lībieši]]em solīja uzcelt [[pils|pili]] aizsardzībai, ja viņi pieņems kristīgo ticību.
* {{dat|1198|7|24|n}} — bīskapa [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] [[Saksija|Saksijā]] savervētie [[krustneši|krustnešu]] spēki sadūrās ar lībiešu pretestību. Kaujā ar lībieti [[Imauts|Imautu]] bojā gāja bīskaps Bertolds. Šajā sakarībā vēstures avotos ([[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]) pirmo reizi minēts [[Rīga]]s vietvārds ({{val|la|locus Rige}}).
* [[1199. gads]]:
** [[5. oktobris]] — [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz &quot;nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus&quot;.
** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Alberts fon Bukshēvdens]].
* [[1200. gads]]:
** [[pavasaris]] — bīskaps Alberts ar 1000 vīru lielu karaspēku 23 [[kuģis|kuģos]] ieradās Daugavas grīvā. Pēc vairākām sadursmēm [[Daugavas līvi]] bija spiesti noslēgt mieru ar svešiniekiem, dot ķīlniekus un pieņemt kristīgo ticību.
** vasara — notika [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kauja pie Rumbulas]].

== 13. gadsimts ==
[[Attēls:Albert of Riga.JPG|170px|thumbnail|Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes.]]
[[Attēls:Rīgas miera līgums ar kuršiem (1230).JPG|thumb|200px|1230. gada [[Miera Kursa]]s līgums ar Rīgas zīmogu (pa labi).]]
* [[1201. gads]]:
** [[vasara]]s notikumu atainojumā Indriķa hronikā Rīga pirmo reizi nosaukta par [[pilsēta|pilsētu]].
** [[Kursa (valsts)|Kursas]] sūtņi ieradās Rīgā, lai vienotos par mieru.
* [[1202. gads]] — bīskaps Alberts izveidoja pastāvīgu militāro spēku — [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kuram [[Roma]]s pāvests [[Inocents III]] piešķīra [[krusta kari|krusta karu]] vedēju — [[templiešu ordenis|templiešu ordeņa]] statūtus.
* [[1203. gads]] — notika [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimira]] karagājiens uz Rīgu.
* [[1205. gads]] — [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tika izveidots [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[Daugavgrīvas klosteris|Svētā Nikolaja klosteris]] kā nocietinājums Daugavas grīvas pārraudzībai un Rīgas aizsardzībai.
* [[1205. gads|1205]]./[[1206. gads|1206. gada]] ziema — pirmās ziņas par to, ka Rīgā tika uzvesta kristīga rakstura [[Mistērija (teātra forma)|mistērija]].
* 1206. gads:
** notika [[1206. gada kauja pie Salaspils|lībiešu sacelšanās pret bīskapa varu]] [[Salaspils vēsture|Mārtiņsala]]s vecākā [[Ako]] vadībā. Lībieši bija spiesti slēgt mieru, kurā atzina bīskapa laicīgo varu. Ar šo laiko sākās plaša lībiešu kristīšana.
** notika atkārtots Polockas kņaza Vladimira uzbrukums Rīgai.
* [[1207. gads]]:
** [[2. februāris]] — bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaļa (''Rex Romanorum'') [[Švābijas Filips|Filipa]] vasali. Karalis piešķīra bīskapam [[Līvu zemes|Līvzemi]] kā [[lēne|lēni]].
** vasara — bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās lībiešu zemes.
** Rīgā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība.
* [[1209. gads|1209. gada]] [[rudens]] — Jersikas valdnieks Visvaldis Rīgā noslēdza mieru ar bīskapu, kļūstot par tā [[vasalis|vasali]].
* [[1210. gads]]:
** [[12. jūlijs]] — sakaujot vācu [[Kara flote|floti]] [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumā]], kurši izbruka Rīgai.
** rudens — tika noslēgts pirmais miera līgums starp Polockas kņazu un Rīgas pilsētu.
** [[20. oktobris]] — pāvests [[Inocents III]] apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3.
* [[1211. gads]]:
** Pavasaris — Rīgas bīskaps Alberts piešķīra ārzemju tirgotājiem atvieglojumus Livonijas [[osta|ostās]].
** [[25. jūlijs]] — tika ielikts pamatakmens tagadējai Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]].
** dibināta pirmā mācību iestāde Livonijā — [[Rīgas Doma skola]].
* [[1215. gads]]:
** Ziema — Rīgā notika [[ugunsgrēks]], kurā gāja bojā pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta.
** notika sāmsaliešu uzbrukums Rīgai.
* [[1220. gads]] — dibināts [[Svētā Gara hospitālis]] trūcīgajiem slimniekiem.
* [[1221. gads]] — Rīgas iedzīvotāji protestēja pret bīskapu un jauno Rīgas feodālo senjoru — [[Dānija]]s karali. Bīskaps bija spiests atzīt Rīgas pašpārvaldes tiesības.
* [[1225. gads]]:
** [[1. decembris]] — pēc bīskapa Alberta lūguma [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] atzina [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskapijas]] zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam [[firsts|firsta]] tiesības kalt [[nauda|naudu]], dibināt pilsētas un spriest [[tiesa|tiesu]]. Rīgā tika izkalta pirmā [[monēta]] — [[feniņš]].
** [[decembris]] — bīskapa Alberta sūtnis [[Vilhelms no Modenas|Modēnas Vilhelms]] izšķīra strīdu starp Zobenbrāļu ordeni, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu par pilsētas un tās lauku novada jeb patrimoniālā apgabala [[jurisdikcija|jurisdikciju]].
* Ap 1225. gadu — Rīgā tika celta [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Svētā Jēkaba baznīca]].
* [[1226. gads]]:
** [[Vēsture]]s avotos pirmoreiz minēta Rīgas iedzīvotāju izraudzīta pārstāvniecība — [[rāte]] un [[Rīgas ģerbonis]].
** [[15. marts]] un [[11. aprīlis]] — bīskapa Alberta šķīrējtiesnesis Modēnas Vilhelms noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
** [[18. aprīlis]] — Zobeņbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti.
** [[1229. gads]]:
** [[17. janvāris]] — nomira Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts.
** [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazs]] noslēdz tirdzniecības līgumu ar Rīgu.
* [[1230. gads|1230. gada]] sākums — Rīgā tika noslēgts [[Rīgas miera līgums ar kuršiem]].
* {{dat|1231|4|8|n}} — pāvests [[Gregors XI]] par Rīgas bīskapu apstiprināja [[Magdeburga]]s domkungu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju no Nauenes]].
* [[1232. gads]] — pirmo reizi vēstures avotos pieminēts [[Rīgas karogs]].
* {{dat|1237|9|17|n}} — Modenas Vilhelms noteica Rīgas, [[Zemgales bīskapija|Zemgales]] un [[Kurzemes bīskapija|Kursas bīskapijas]] robežas.
* {{dat|1243|10|1|n}} — Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu.
* [[1253. gads]]:
** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Nikolajs fon Nauens]].
** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]].
* {{dat|1266|2|3|n}} — [[Rīgas domkapituls]] ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas.
* [[1273. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans I fon Lūne]].
* {{dat|1275|11|23|n}} — Vācijas karalis [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu.
* {{dat|1282|9|8|n}} — Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām [[Lībeka|Lībeku]] un [[Visbija|Visbiju]], lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Ar šo savienību Rīga pievienojās [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu savienībai.
* [[1285. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans II fon Fehte]].
* [[1292. gads]]:
** sākums — notika [[zemgaļi|zemgaļu]] pēdējais uzbrukums Rīgai [[Nameisis|Nameiša]] vadībā.
** Rīgas pilsēta pieprasīja Livonijas ordenim necelt pilis un cietokšņus, kas kaitē pilsētai.
* [[1293. gads]]:
** notika otrais zināmais lielais Rīgas ugunsgrēks.
** Rīgas rāte izdeva pirmos zināmos pilsētas būvnormatīvus.
* [[1294. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans III fon Šverīns]].
* [[1297. gads]]:
** vasara — Rīgas pilsētā sākās [[Livonijas pilsoņu karš|bruņots konflikts ar Livonijas ordeni, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus]].
** [[26. jūlijs]] — Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks.
** [[30. septembris]] — Rīgas iedzīvotāji sagrāva ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus.
* [[1298. gads]]:
** [[marts|marta]] beigas — Rīgas pilsēta noslēdz ar [[Lietuva]]s valdnieku [[Vītenis|Vīteni]] pret Livonijas ordeni vērstu cīņas savienību.
** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali [[Ēriks VI|Ēriku VI]] līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni.
* {{dat|1300|12|19|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Izarnus Takons]].

== 14. gadsimts ==
[[Attēls:Siegel riga 1349.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1349).]]
[[Attēls:Siegel riga 1368.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1368).]]
* [[1301. gads]] — pēc pāvesta [[Bonifācijs VIII|Bonifācija VIII]] pavēles Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapam [[Izarnus Takons|Izarnam]] agrāk atņemtās pilis un īpašumus.
* [[1302. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jenss Grands]], taču viņš atteicās no šī amata.
* [[1304. gads]]:
** [[25. februāris]] — Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā.
** [[21. marts]]:
*** [[Lunda]]s arhibīskapa [[šķīrējtiesa]] panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers.
*** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Frīdrihs fon Pernšteins]].
* {{dat|1305|5|26|n}} — Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem nopirka Daugavgrīvas klostera cietoksni, tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu.
* {{dat|1307|7|2|n}} — pie Rīgas notika rīdzinieku sabiedroto lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku.
* [[1312. gads]] — pāvests [[Klements V]] izslēdza Livonijas ordeni no baznīcas Rīgas konflikta sakarā.
* [[1313. gads]]:
** [[11. maijs]] — tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas.
** [[9. jūnijs]] — Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru.
* [[1315. gads|1315. gada]] ziema — Rīgā plosījās [[bads]].
* {{dat|1316|4|24|n}} — Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un nodedzināja koka būves ap to.
* [[1329. gads]]:
** [[22. jūnijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim, taču ieņemt to nespēja.
** [[septembris]] — Livonijas ordenis sāka 6 mēnešu ilgu Rīgas aplenkumu, pēc kura pilsēta padevās.
* {{dat|1330|6|13|n}} — Rīgā Livonijas ordenis sāka celt jaunu [[Rīgas pils|pili]] tagadējās vietā.
* {{dat|1332|5|8|n}} — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Ludvigs IV]] apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu.
* [[1335. gads|1335. gada]] [[novembris]] — pēc pāvesta rīkojuma Livonijas ordenis atdeva atņemtās [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumus.
* [[1338. gads|1338. gada]] [[rudens]] — [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] un Rīgas pilsēta noteica svara standartu Rīgas tirdzniecībai ar Polocku.
* {{dat|1341|10|18|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Engelberts fon Dolens]].
* {{dat|1348|3|17|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Fromholds fon Fifhūzens]].
* Ap [[1350. gads|1350. gadu]] — Rīgu skāra [[mēris|mēra epidēmija]].
* [[1352. gads]]:
** [[18. novembris]] — Rīgā tika izveidota korporatīvā amatnieku apvienība — [[Mazā ģilde (Rīga)Mazā ģilde]].
** [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcā]] tika uzstādīts pirmais publiskais [[pulkstenis]] Rīgā.
* [[1353. gads|1353]]. un [[1354. gads]] — saasinājās Livonijas ordeņa attiecības ar Rīgas arhibīskapiju un pilsētu.
* 1354. gads:
** tika izveidota tirgotāju apvienība — [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielā ģilde]].
** [[oktobris]] — Pēc tam, kad Livonijas ordenis atteicās atdot Rīgas pilsētu ar pili pāvesta pārvaldījumā, ordenis ar lāstu tika izslēgts no baznīcas.
* [[1357. gads]] — darbu uzsāka Rātes jeb Lielā [[aptieka]], kas ir vecākā Rīgas aptieka.
* [[1360. gads]] — Rīgas zeltkaļu [[cunfte]] kā pirmā apstiprināja savus statūtus.
* {{dat|1361|11|5|n}} — arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses.
* [[1366. gads|1366]]. un [[1367. gads]] — turpinājās Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa konflikta internacionalizēšanās. Baidoties no arhibīskapa ietekmes, Rīgas pilsēta sāka atbalstīt Livonijas ordeni.
* {{dat|1370|2|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Zīgfrīds fon Blombergs]].
* {{dat|1373|10|10|n}} — Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, pāvests [[Gregors XI]] izdeva tā saukto [[apģērba bulla|apģērbu bullu]], kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs.
* {{dat|1374|10|23|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans IV fon Zintens]].
* {{dat|1376|9|29|n}} — tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā.
* [[1378. gads]] — Rīgā plosījās mēra epidēmija.
* [[1386. gads]] — [[Rīgas rāte]] pieņēma tirdzniecības palīgamata apvienības — latviešu [[Alus un vīnu nesēju brālība]]s statūtus.
* [[1393. gads]]:
** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans V fon Vallenrods]].
** [[24. septembris]] — pāvests [[Bonifācijs IX]] no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu.
* [[1400. gads]] — [[Traķi|Traķos]] Rīgas arhibīskapa sūtņi vēlējās vienoties ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu]] par kopīgu rīcību pret Livonijas ordeni un uzbrukumu tā pilij Rīgā.

== 15. gadsimts ==
[[Attēls:Schwarzhäupter 09.jpg|200px|thumbnail|Melngalvu brālības ģerbonis]]
* [[1405. gads|1405. gada]] [[maijs]] — Rīga noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā esošo [[Polocka|Polocku]].
* [[1412. gads]] — Rīgas rāte atkārtoti aizliedza nevācu izcelsmes amatniekiem izgatavot un pārdot [[alus|alu]], zemniekiem tirgoties ar pilsētas mūriem.
* [[1416. gads]] — Rīgas neprecētie ārzemju tirgotāji izveidoja [[Melngalvji|Melngalvja brālību]], kuras patrons ir [[Svētais Maurīcijs]].
* {{dat|1418|7|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu tika iecelts [[Johans VI Ambundi]].
* [[1421. gads]] — sērgu un neražu ietekmē Rīgas pilsētā pasliktinājās ekonomiskā situācija.
* {{dat|1423|2|8|n}} — Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un [[Tallina]]s sūtņi [[Hanzas savienība]]s vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]].
* {{dat|1424|10|13|n}} — Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs [[Hennings Šarpenbergs]].
* [[1434. gads]] — Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs iesniedza [[Bāzele]]s [[koncils|koncilam]] sūdzību par Livonijas ordeņa tieksmi pakļaut sev Rīgas arhibīskapu un citus Livonijas bīskapus.
* [[1445. gads]] — Rīgas rāte apstiprināja latviešu [[Darvdeģu brālība]]s statūtus.
* [[1448. gads]] — nomira Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs, Livonijas ordenis ar 4000 [[dukāts|dukātiem]] panāca, ka par arhibīskapu tika iecelts [[Silvestrs Stodevešers|Silvestru Stodevešeru]].
* [[1450. gads]] — nodibināta latviešu [[Kuģu krāvēju amata brālība]].
* [[1452. gads]] — ar Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera [[Salaspils|Salaspilī]] noslēgto līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Rīgā pastāvēja divu virskungu vara.
* [[1469. gads]] — dibināta latviešu [[Svērēju amata brālība]].
* [[1476. gads]]:
** Rīgas arhibīskaps, atkārtoti mēģinot atgūt pilsētas virskundzības tiesības, lūdza palīdzību [[Zviedrija]]i un Lietuvai.
** [[februāris]] — sākās atklāts Rīgas arhibīskapijas karš pret Livonijas ordeni.
* {{dat|1480|3|12|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Stefans Grūbe]].
* [[1481. gads|1481. gada]] decembris — Rīgas iedzīvotājiem neizdevās ieņemt ordeņa pili.
* {{dat|1482|3|27|n}} — Rīgas iedzīvotāju noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem.
* [[1484. gads]]:
** [[18. maijs]] — Pēc 2 mēnešu kaujām krita ordeņa Rīgas pils.
** [[4. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Mihaels Hildebrands]].
* [[1485. gads]] — Rīgas pilsēta cīņai pret Livonijas ordeni neveiksmīgi meklē palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijā.
* {{dat|1489|11|30|n}} — atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja.
* [[1491. gads]]:
** Livonijas ordeņa landmaršala [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] karaspēks sakāva rīdziniekus. Par pilsētas noteicēju atkal kļuva Livonijas ordeņa mestrs.
** uz [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s torņa smailes tika uzstādīts pirmais gailis.
* {{dat|1498|11|26|n}} — Rīgas tirgotāju delegācija [[Londona|Londonā]] noslēdza līgumu ar [[Anglija|Angliju]], kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas.

== 16. gadsimts ==
[[Attēls:Münze riga 1586.png|thumb|200px|Rīgā kalta monēta ar pilsētas ģerboni (1586).]]
* [[1509. gads]]
** [[18. februāris]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jaspers Linde]].
** pāvests [[Jūlijs II]] atļāva pašam Rīgas domkapitulam izraudzīties Rīgas arhibīskapu.
* [[1521. gads]] — Rīgā no [[Pomerānija]]s atgriežas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s kapelāns [[Andreass Knopke]], kurš sāka popularizēt [[Katoļticība|katoļu baznīcas]] [[reformācija]]s idejas.
* [[1523. gads|1523. gada]] [[pavasaris]] — notika [[Luterisms|luterismam]] piekrītošu namnieku iebrukums [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterī.
* [[1524. gads]]:
** [[marts]] — Sv. Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš.
** [[24. marts]] — Rīgas rāte dibināja [[Trūkumcietēju palīdzības kase|Trūkumcietēju palīdzības kasi]].
** [[29. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans VII Blankenfelds]].
** [[augusts]] — Rīgas Doma baznīcā notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš.
** [[novembris]] — Rīgas rāte aizliedza Svētā Pētera baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu.
** Rīgā dibināta pirmā publiskā [[bibliotēka]], tagadējās [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Adadēmiskās bibliotēkas]] priekštece.
* {{dat|1525|9|21|n}} — Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu.
* {{dat|1528|2|6|n}} — par Rīgas arhibīskapu [[Rīgas domkapituls]] ievēlēja Domas baznīcas prāvestu [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]].
* {{dat|1529|7|30|n}} — arhibīskaps Tomass Šēnings ar Rīgas rātes sekretāru [[Johans Lomillers|Johanu Lomilleru]] Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados.
* [[1530. gads]] — Rīgas Latviešu biedrību locekļu sarakstos parādījās pirmie ieraksti [[latviešu valoda|latviešu valodā]].
* {{dat|1531|12|29|n}} — Rīgā noslēdza ticības līgumu ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogu]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtu]].
* [[1536. gads]] — datētas pirmās zinās par [[ebreji|ebreju]] tirgotāju ierašanos Rīgā.
* [[1537. gads]] — veco Rīgas aizsargmūru vietā sāka veidot zemes vaļņu nocietinājumu sistēmu, kas stiepās pa tagadējo [[Vaļņu iela|Vaļņu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].
* [[1539. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Brandenburgas Vilhelms]].
* [[1549. gads]] — Rīgas rāte slēdza [[krievi]]em piederošo [[Svētā Nikolaja baznīca|Svētā Nikolaja baznīcu]].
* {{dat|1561|4|5|n}} — [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs [[Rīgas brīvpilsēta]]s periods.
* [[1562. gads]]:
** [[7. marts]] — Gothards Ketlers paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus.
** [[1. aprīlis]] — Rīgu skāra lieli Daugavas [[plūdi]], kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi.
* [[1567. gads]]:
** [[maijs]] un [[jūnijs]] — [[Jānis Hodkevičs|Jana Hodkeviča]] karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību.
** [[7. jūlijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča spēkiem.
* [[1571. gads]] — Rīgas pilsēta apkārtnē plosījās bads.
[[Attēls:Riga wodcut 1575.gif|200px|thumbnail|Rīgas panorāma 1575. gadā.]]
* {{dat|1578|4|3|n}} — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi.
* {{dat|1581|4|7|n}} — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] pārvaldībā.
* [[1582. gads]]:
** [[12. marts]] — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu.
** [[7. aprīlis]] — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar [[Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu]].
** Rīgā tika ieviests pirmais valsts [[muita]]s nodoklis.
* [[1584. gads]]:
** [[septembris]] — Stefans Batorijs pavēlēja Rīgai ieviests [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].
** [[24. decembris]] — Rīgā sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā|kalendāra nemieri]], kas ilga līdz 1589. gadam.
* [[1586. gads|1586. gada]] [[vasara]] — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings.
* [[1588. gads]] — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja [[Nikolajs Mollīns]].
* [[1589. gads]]:
** [[17. jūnijs]] — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas.
** [[2. augusts]] — [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu.
* [[1590. gads]]:
** [[7. februāris]] — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]] par oficiālas [[tipogrāfija]]s izveidošanu Rīgā.
** [[16. maijs]] — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest).
** [[13. aprīlis]] — Rīgu pārpludināja palu ūdeņi.
** Rīgā tika reģistrēta pirmā [[reformātu draudze]].
* [[1591. gads]]:
** [[26. aprīlis]] — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ [[jezuīti|jezuītus]], atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
** [[1. novembris]] — [[Rīgas rāte]], kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā (&quot;Vormünder Ordnung&quot;).
** Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|&quot;svētbilžu grautiņos&quot;]] nopostītā [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Svētās Ģertrūdes baznīca]].
* [[1594. gads]] — Rīgas birģermeistars [[Francis Nientsede]] Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm.
* [[1595. gads]] — nodegušā [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] [[Gotika (arhitektūra)|gotiskā]] torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis.
* [[1598. gads]] — Rīgā tika izdots greznības jeb [[kāzu nolikums]] (''Hochzeit Ordnung''), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt [[zelts|zelta]] vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī [[kristības|kristību]] kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.

== 17. gadsimts ==
* [[1601. gads]]:
** [[21. maijs]] — [[Daugava|Daugavā]] pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
** [[31. maijs]] — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās [[Zviedrija|Zviedrijā]].
** [[jūnijs]] — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu.
** [[9. jūnijs]] — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
** [[5. jūlijs]] — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.
** [[19. augusts]] — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
** [[18. septembris]] — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar [[poļi]]em [[Vidzeme|Vidzemē]], Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.
** [[20. septembris]] — Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsa]] 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai.
* [[1604. gads]]:
** [[30. aprīlis]] — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.
** [[11. augusts]] — [[Kārlis IX]] ar savu floti ieradās [[Rīgas osta|Rīgas ostā]], lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un [[Joahims Frīdrihs fon Mansfelds|grāfa Mansfelda]] vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie [[Smilšu vārti]]em nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un [[Jura hospitāļa rija]]).
** [[13. septembris]] — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
** [[23. septembris]] — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
** [[27. septembris]]:
*** Rīgas aplenkums tika pārtraukts.
*** Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka.
** zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu.
** Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā 9/11]].
** Rīgas Doma baznīcā uzstādīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s akmens [[epitāfija|epitāfiju]].
* [[1605. gads]]:
** [[3. jūnijs]] — Rīgas rāte izsniedza amata [[šrāga]]s Rīgas latviešu važoņiem.
** [[11. augusts]] — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni.
** Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija.
* [[1608. gads]]:
** [[5. augusts]] — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti.
** Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs [[Hermanis Samsons]].
* [[1609. gads]] — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu.
[[Attēls:Riga1612.jpg|250px|thumbnail|N. Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).]]
* {{dat|1611|10|11|n}} — Rīgā plosījās spēcīga [[vētra]], kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
* [[1615. gads]] — Rīgā izveidota latviešu [[Kurpnieku amata brālība]].
* [[1617. gads|1617]].—[[1620. gads]] — Rīgā ierīkoja pirmo [[ūdensvads|ūdensvadu]].
* [[1617. gads]] — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni.
* [[1621. gads]]:
** [[21. maijs]] — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]], kas tika traktēts, kā ļauna zīme.
** [[4. aprīlis]] — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi.
** [[augusts]] — zviedru [[karaspēks]] sāka uzbrukumu Rīgai.
** [[1. augusts]]:
*** Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu.
*** Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas.
** [[12. augusts]] — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi.
** [[27. augusts]] — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde.
** [[1. septembris]] — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes [[karš]]. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
** [[16. septembris]] — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai.
** Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās [[Mārupīte]]s ietekas Daugavā zviedru pulkveža [[Samuels Kobrons|Samuela Kobrona]] vadībā tika aizsākta [[Kobrona skansts|Kobronskansts]] būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi.
* {{dat|1622|10|4|n}} — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts [[Johans Ulrihs]].
[[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]]
* [[1626. gads]]:
** [[30. maijs]] — Rīgā plosījās spēcīga vētra.
** izveidoja Rīgas pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām skanstēm un palisādēm.
* [[1628. gads]] — Zviedrijas armijas fortifikāciju virsnieks [[Georgs fon Švengelns]] izgatavoja pirmo Rīgas apkārtnes karti.
* {{dat|1629|8|14|n}} — Rīgā [[zibens]] iespēris Doma baznīcā, sabojājot arī [[ērģeles]].
* [[1631. gads]]:
** Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas.
** Rīgā tika apturēta Rīgas [[dālderis|dālderu]] kalšana.
** Par Rīgas birģermeistaru kļuva [[Nikolajs Barneke]].
** pie [[Rīgas Doma skola|Rīgas domskolas]] tika izveidota [[ģimnāzija]].
* [[1632. gads]]:
** Rīgā sāka strādāt [[Rīgas pasta stacija]].
** Rīgā notika apspriede, kurā [[Jākobs Bekers]] piedāvāja izdot [[laikraksts|avīzi]] Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām [[Tartu|Tērbatas]] apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie &quot;drukātavas kungi&quot;. Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergā]].
* [[1633. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Drēbnieku amata brālība]].
* [[1634. gads]]:
** darbību Rīgā uzsāka pirmā [[manufaktūra]] — [[Rutgera Nīdehofa kokzāģētava]].
** [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] teritorijā starp [[Bieķensala|Bieķensalu]] un [[Akmeņsala (bijusī sala)|Akmeņsalu]] tika uzcelta baznīca un dibināts [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna pastorāts]]. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers.
* [[1636. gads]] — Rīgā iesvētīta [[Rīgas Jēzus baznīca|Jēzus baznīca]].
[[Attēls:Riga 1638.jpg|thumb|250px|Rīga 1638. gadā (M. Merians).]]
* [[1640. gads]] — Rīgā tika veikti [[nocietinājums|nocietināšanas]] darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja [[Ēriks Dālbergs]] (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators).
* [[1642. gads]]:
** Rīgā tika uzcelts pārmācības nams.
** Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.
** Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais [[Sarkanais sardzes tornis]].
* [[1645. gads]] — [[Vidzeme]]s gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu.
* [[1646. gads]]:
** Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts [[erkers]].
** [[Mazā Pils iela|Mazajā Pils ielā]] tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu [[manierisms|manierisma]] stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no [[Trīs brāļi|&quot;Trīs brāļu&quot;]] namiem.
* [[1649. gads]]:
** [[aprīlis]] — Daugavas ūdens straume aizskaloja [[Katlakalna dzirnavas]], kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas.
** [[1. aprīlis]]:
*** Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas.
*** Daugavas ūdens divās vietās pārrāva [[Inča dambis|Inča dambi]] (tag. [[Maskavas forštate]]), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas.
** Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks [[Daniels Ankermanis]].
[[Attēls:Riga 1650.jpg|250px|thumbnail|Rīga 1650. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]]
* [[1650. gads]] — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien.
* [[1652. gads]]:
** [[26. novembris]] — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.
** Saskaņā ar Rīgas [[policija]]s noteikumiem &quot;latviešu&quot; amati ([[cunfte]]s) tika uzņemti Mazajā ģildē.
* [[1654. gads|1654]].—[[1667. gads]] — Rīgu apdraudēja [[Otrais Ziemeļu karš]].
* [[1656. gads]]:
** [[22. augusts]]—[[5. oktobris]] — [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgu aplenca]] [[Krievijas cariste]]s karaspēks.
** [[12. septembris]] — Rīgas [[garnizons|garnizonam]] no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
** [[12. oktobris]] — Rīgas garnizons [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardi]] vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām.
** [[16. oktobris]] — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
** Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka.
** Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un [[lielgabals|lielgabali]] tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkāpties no Rīgas.
** Pēc tā laika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar [[bise|bisēm]] un [[izkapts|izkaptīm]] bruņoti zemnieki.
** Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti.
** Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties
* [[1663. gads]] — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads.
* [[1665. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Kalēju amata brālība]].
* {{dat|1666|3|11|n}} — vairāk nekā 130 m augstais [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas]] tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās.
* [[1675. gads]] — Rīgā tika nodibināts [[Rīgas licejs|Kārļa licejs]], kurā mācījās arī latviešu bērni.
* [[1680. gads]]:
** Rīgā tika izveidota latviešu [[Namdaru amata brālība]].
** Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts ''&quot;Rigische Novellen&quot;''.
* [[1684. gads|1684]].—[[1688. gads]] — [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 2/4 tika uzcelts [[Reiterna nams]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;{{Enc rīga|569}}&lt;/ref&gt;
* [[1691. gads]] — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — [[Lauvas aptieka]].&lt;ref name=&quot;rīga&quot;&gt;{{Enc riga|411}}&lt;/ref&gt;
* [[1695. gads]] — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā.
[[Attēls:Danenstern.JPG|200px|thumbnail|Danenšterna nams]]
* [[1696. gads]] — Mārstaļu ielā 21 tika uzcelts [[Dannenšterna nams]].
* [[1700. gads]]:
** [[11. februāris]] — Rīgai uzbruka [[sakši|sakšu]] karaspēks.
** [[12. februāris]] — Vidzemes ģenerālgubernators [[Ēriks Dālbergs]] izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai.
** [[16. februāris]] — sakši ieņēma Pārdaugavu, [[Lucavsala|Lucavsalu]] un citas Daugavas kreisā krasta salas.
** [[28. oktobris]] — krievu armija ieņēma Pārdaugavu.
** pēc [[Zviedrija]]s karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] rīkojuma Rīga tika atklāts pirmais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] — [[Peldošais tilts (Rīga)|Peldošais tilts]].

== 18. gadsimts ==
* [[1701. gads]]:
** [[9. jūlijs]] — Zviedrijas armija pārcēlās pāri Daugavai un sakāva sakšu armiju [[Spilve (Rīga)|Spilves]] līdzenumā ([[Daugavas kauja|Spilves kauja]]).
** [[29. jūlijs]] — Lucavsalā notika nikna zviedru un krievu karaspēka kauja.
* [[1709. gads]]:
** [[13. aprīlis]] — Daugavas palu ūdeņi Doma baznīcā sasniedz [[altāris|altāri]], bet dienvidu priekšpilsētā bija līdz māju jumtiem.
** [[28. oktobris]] — [[Krievijas Impērija]]s armija sāka [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkšanu]].
* [[1710. gads]]:
** [[29. jūnijs]] — mēra epidēmija un bads piespieda Rīgu padoties krievu virspavēlniekam [[Boriss Šeremetjevs|Borisam Šeremetjevam]].
** [[5. jūlijs]] — saskaņā ar [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulāciju]], pilsētā ienāca kņaza [[Aņikita Repņins|Aņikitas Repņina]] vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars [[Pēteris I]] kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.
** [[8. augusts]] — [[Daugavgrīvas cietoksnis]] padevās krieviem.
* [[1710. gads|1710]]. un [[1711. gads]] — Lielā mēra epidēmijas iespaidā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi: no 10 000 uz 5000.
[[Attēls:PA120238.jpg|200px|thumbnail|Viestura dārzs]]
* 1711. gads:
** [[9. februāris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aleksandrs Menšikovs]].
** pēc [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] rīkojuma ierīkoja [[Viestura dārzs|Forburgas dārzu]], tagadējo Viestura dārzu.
* [[1713. gads]]:
** [[28. jūlijs]] — Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpaši [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ar Rīgu kā administratīvo centru ar rezidenci Rīgas pilī.
** tika nodibināts [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas pilsētas muzejs]].
* [[1714. gads]] — Daugavā ierīkoja plostu [[tilts|tiltu]].
* [[1719. gads|1719. gada]] [[septembris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aņikita Repņins]].
* {{dat|1721|5|21|n}} — [[zibens]] iespēra Rīgas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas tornī]], un tas nodega.
* {{dat|1726|7|13|n}} — Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva [[ukazs|ukazu]] par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem.
* [[1727. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Grigorijs Čerņišovs]].
* [[1730. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Pēteris Lasī]].
* {{dat|1738|4|15|n}} — Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem.
* {{dat|1742|9|17|n}} — Krievijas ķeizariene [[Elizabete Petrovna|Elizabete]] parakstīja Rīgas pilsētas tiesības.
* [[1750. gads]] — Rīgas tirgotāji J. D. Heide un J. Cukerbekers izveidoja Rīgā pirmo [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložu &quot;[[Ziemeļzvaigzne (loža)|Ziemeļzvaigzne]]&quot;.
* [[1756. gads]]:
** [[17. jūlijs]] — Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū.
** [[27. septembris]] — Rīgā aizliedza labības eksportu.
* [[1762. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Džordžs Brauns|Georgs Brauns]].
* {{dat|1763|4|17|n}} — ar ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] pavēli Rīgā nodibināja speciāli komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai.
* [[1773. gads]]:
** pavasaris — Rīgā ierīkoti [[Lielie kapi]].
** Rīgā dibināts pirmais muzejs, kas ir [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] priekštecis.
* {{dat|1775|5|22|n}} — pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības.
[[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|200px|thumbnail|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.)]]
* [[1782. gads]] — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Muses biedrības nams]], tagadējā [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Vāgnera ielā 4]].
* {{dat|1783|7|3|n}} — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
* [[1784. gads]] — dibināta [[Rāves cukurfabrika]].
* 1784. un [[1785. gads]] — tagadējās [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s vietā noraka [[Kubes kalns|Kubes kalnu]].
* 1785. gada [[5. jūnijs]] — Rīgā sāka veidot jaunu [[policija]]s aparātu, kas atbilda Krievijas Impērijas prasībām.
* [[1786. gads]]:
** [[16. oktobris]] — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
** [[22. oktobris]] — par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja [[Heinrihs Štrauhs|Heinrihu Štrauhu]].
** pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu.
* [[1787. gads]]:
** [[4. janvāris]] — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi.
** [[8. janvāris]] — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts.
** [[12. janvāris]] — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde.
** marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus.
* [[1788. gads]]:
** [[28. augusts]] — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija.
** Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks.
* [[1789. gads]] — Rīgā atvēra Katrīnas skola, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu.
* [[1794. gads]]:
** Rīgā slēdza brīvmūrnieku ložas.
** dibināta [[Rīgas pilsētas diskonta kase]].

== 19. gadsimts ==
[[Attēls:Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas (1812).jpg|thumbnail|Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta (1812)]]
* {{dat|1801|7|18|n}} — ar Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu [[Sergejs Goļicins|Sergeju Goļicinu]] kā pirmo ģenerālgubernatoru.
* {{dat|1803|5|15|n}} — nodibināta [[Rīgas 1. slimnīca|pirmā pilsētas slimnīca]].
* [[1809. gads]] — [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielā]] nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā.
* {{dat|1814|7|10|n}} — [[Gogoļa iela|Gogoļa iela 9]] tika ielikts [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]] pamatakmens.
* {{dat|1816|6|20|n}} — dibināta Biržas komiteja, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības.
* {{dat|1817|6|8|n}} — atklāts un publiskai lietošanai tika nodots [[Vērmanes dārzs]].
* [[1822. gads]] — sāka iznākt &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;.
* [[1828. gads]] — Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva [[Sarkandaugava]]s apkaimi.
* [[1829. gads]] — Rīgas ostā ienāca pirmais kuģis ar tvaika dzinēju.
* [[1832. gads]] — dibināta pirmā [[čuguns|čuguna]] lietuve un mašīnu būvētava.
* [[1834. gads]] — vācbaltiešu vēsturnieki izveidoja Rīgas Vēstures un senatnes pētījumu biedrību.
* [[1837. gads|1837]].—[[1839. gads]] — Rīgā uzturējās vācu komponists [[Rihards Vāgners]].
* [[1841. gads]] — Rīgā dibināta [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]].
[[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|250px|thumbnail|Latvijas Dabas muzeja ēka]]
* [[1845. gads]] — dibināts [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]].
* [[1848. gads]] — Vērmanes dārzā tika uzcelta īpaša [[mūzika]]s estrāde.
* [[1851. gads]] — Matveja Sidora Kuzņecova fabrikā sāka ražot porcelānu.
* [[1852. gads]]:
** [[3. jūnijs]] — ielikts [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas nama]] pamatakmens.
** starp Rīgu un [[Bolderāja|Bolderāju]] tika atklāta [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija.
** atklāja upju tvaikoņu satiksmi starp abiem Daugavas krastiem.
* [[1855. gads]]:
** [[6. oktobris]] — pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība.
** izveidota Rīgas—Pēterburgas telegrāfa līnija.
** sāka darboties telegrāfa sakari ar Vāciju.
* {{dat|1857|11|15|n}} — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana.
* {{dat|1861|9|12|n}} — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnija starp Daugavpili un Rīgu]].
* [[1862. gads]]:
** [[14. oktobris]] — atklāta [[Rīgas Politehniskā augstskola]].
** nodibināja Rīgas Vingrotāju biedrību — pirmo [[sports|sporta]] organizāciju tagadējās Latvijas teritorijā.
* [[1863. gads]]:
** atklāta Pirmā jeb Vācu teātra (tag. [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]]) ēku.
** dibināta vecākā alus darītava Rīgā — &quot;Iļģuciems&quot;.
* {{dat|1864|8|25|n}} — atklāts [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera piemineklis]].
* {{dat|1865|6|7|n}} — dibināta [[Rīgas vācu amatnieku biedrība]].
* [[1866. gads]] — dibināta [[Bolderājas mašīnbūves fabrika]].
[[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|250px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]]
* [[1868. gads]]:
** [[2. jūnijs]] — notika pirmā [[teātris|teātra]] izrāde [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
** dibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]].
** dibināta [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]].
** dibināta [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]].
* [[1869. gads]]:
** [[2. marts]] — iesvētīta [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]].
** [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu ielā 8]] nodibināta [[Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrība]].
* [[1870. gads]]:
** [[10. decembris]] — atklāja Rīgas amatnieku biedrības namu.
** dibināts [[Rīgas Latviešu teātris]].
** atvēra [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]].
** dibināta E. Pulsa alus darītava — &quot;Tanheizers&quot;.
* [[1871. gads]]:
** Daugavas krastmalā tika pabeigta paviljona un tirgus rindu izbūve, taču pēc dažiem mēnešiem tie nodega.
** darbību uzsāka [[Rīgas Komercbanka (1871)|Rīgas Komercbanka]].
** dibināta [[Rīgas Horālā sinagoga]].
* [[1872. gads]] — atklāts dzelzceļa tilts pāri Daugavai.
[[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|250px|thumbnail|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]]
* [[1873. gads]]:
** [[26. jūnijs|26.]]—[[29. jūnijs]] (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]]) — notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]].
** atklāta [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas dzelzceļa līnija]].
** ar vairākiem dambjiem tika izveidota Bolderājas osta.
** ielas sāka bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem.
** atvērta [[diskontbanka]].
* [[1874. gads]] — [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] ierīkoti [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi]].
* [[1876. gads]]:
** tagadējās [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] krustojumā rajonā atklāts [[Aleksandra tirgus|Lielā pumpja tirgus]].
** arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Oto Dīcis]] izstrādāja [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] rekonstrukcijas projektu,
* [[1877. gads]] — atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]].
* [[1878. gads]] — dibināta Rīgas pilsētas būvvalde.
* [[1879. gads]] — darbību uzsāka agronoma [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] [[superfosfāts|superfosfāta]] un kaulu miltu fabrika.
* [[1880. gads]]:
** [[3. jūnijs]] — Torņakalna strādnieki nodibināja [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību]].
** [[17. jūnijs|17.]]—[[20. jūnijs]] — notika [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]].
** izveidots pirmais [[hipodroms]].
* [[1882. gads]]:
** [[14. jūnijs]] — pilnīgā izdega Pirmā Rīgas pilsētas (Vācu) teātra iekštelpas.
** [[13. jūlijs]] — atklāta Rīgas telefona centrāle.
** [[23. augusts]] — atklāta pirmā [[Mājas zirgs|zirgu]] [[tramvajs|tramvaja]] līnija, kuru apkalpoja 95 zirgi.
[[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|250px|thumbnail|Elektrotehniskās biedrības &quot;Unions&quot; korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. gads)]]
* [[1883. gads]]:
** [[2. oktobris]] — dibināts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]].
** darbību sāka A. Riterberga laku fabrika un nākamais [[Unions]] — H. Detmaņa elektropiederumu rūpnīca.
* [[1884. gads]]:
** [[19. janvāris]] — Doma baznīcā iesvētītas jaunās [[ērģeles]].
** [[9. maijs]] — iesvētīta [[Rīgas Visu Svēto baznīca]].
** Rīgas ostā sāka darboties jaunais celtnis.
* [[1885. gads]] — darbību uzsāka [[Aleksandrs Leitners|Aleksandra Leitnera]] [[velosipēds|velosipēda]] fabrika ''Russia''.
* [[1887. gads]]:
** [[8. novembris]] — iesvētīta [[Rīgas Pāvila baznīca]].
** sāka darboties [[tabaka]]s [[rūpnīca|fabrika]] &quot;A. S. Maikapars&quot; .
** pie Pilsētas pirmā jeb Vācu teātra (tag. Latvijas Nacionālā opera) tika atklāta pirmā elektrostacija Rīgā.
* [[1888. gads]]:
** [[18. jūnijs|18.]]—[[21. jūnijs]] — notika [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]].
** [[4. septembris]] — atklāts [[Rīgas baptistu Vīlandes draudze]]s dievnams.
** [[23. septembris]] — [[Augusts Dombrovskis]] dibināja A. Dombrovska kokzāģētavu.
** Sarkandaugavā dibināta [[stikls|stikla]] fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki.
** Sarkandaugavā nodibināja krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmumu &quot;[[Provodņiks]]&quot; — lielāko Rīgas uzņēmumu, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā
[[Attēls:Riga old.jpg|250px|thumbnail|Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu]]
* [[1889. gads]]:
** 22. jūlijs — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija]].
** [[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]] veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā.
** notika [[Baltijas lauksaimniecības izstāde]].
** dibināta [[Rīgas Arhitektu biedrība]].
* [[1890. gads]]:
** [[maijs]] — notika [[Rīgas dumpis]].
** par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] kļuva [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]].
* [[1891. gads]]:
** [[24. februāris]] — iesvētīta [[Rīgas Lutera baznīca]] (Torņakalna baznīca).&lt;ref name=&quot;lelb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=201|title=Rīgas Lutera draudze|publisher=LELB.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielas]] galā.
** dibināts [[Rīgas Jātnieku klubs]].
** Lucavsalā uzcelts piemineklis &quot;{{dat|1701|7|10||bez}} salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai.&quot; Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta.
** No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad [[Nacionālais botāniskais dārzs]]).
* [[1892. gads]]:
** [[1. maijs]] — pilsētas valde pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Tvaikoņu iela (Rīga)|Tvaikoņu ielas]] krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu.
** [[24. septembris]] — vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem — [[Pulvertornis|Pulvertornī]], notika svinīga studentu korporācijas ''[[Rubonia]]'' mītnes atklāšana.
** [[novembris]] — [[Mogiļeva]]s palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu]].
* [[1893. gads]]:
** [[9. maijs]] — [[Strazdumuiža]]s teritorijā Juglā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā.
** tagadējo [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] rajonā pabeidza veidot [[Berga bazārs|Berga bazāru]].
* [[1895. gads]]:
** [[31. marts]] — [[Oskars Frejvirts]] saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|A/s &quot;Fenikss&quot;]].
** [[5. novembris]] — Pārdaugavā tika iesvētīta [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]].
* [[1896. gads]]:
** [[28. maijs]] — pirmo reizi tika demonstrēts [[kino]].
** augusts — notika [[Viskrievijas arheologu 10. kongress]].
** oktobris — A. Krīgsmaņa korķu fabrikā notika pirmais ekonomiskais streiks.
** iepretim [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielai]] pāri Daugavai tika ierīkots pontonu tilts.
** Rīgas Politehniskā augstskola pārveidots par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]].
* [[1897. gads]] — darbību uzsāka pirmais ūdenstornis Rīgā.
* [[1898. gads]]:
** [[1. janvāris]] — atklāts [[Āgenskalna tirgus]].
** [[16. aprīlis]] — [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]] teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai &quot;Leopolds Kassels un Ko&quot;, kas bija vācu ķīmiskās fabrikas [[Frankfurte pie Mainas]] filiāle. Galvenā produkcija bija — [[anilīnkrāsa]]s.
[[Attēls:Armitsteda slimn fasade.jpg|200px|thumbnail|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde]]
* {{dat|1899|9|20|n}} — atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu ''James Armitstead'' ar 116 gultām un ambulanci (tag. [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]]).
* [[1900. gads]]:
** [[14. februāris]] — pie [[Rīgas 1. pilsētas teātris|1. pilsētas teātra]] gājēju satiksmei atklāts tilts pāri pilsētas kanālam.
** [[13. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam — Albertam.
** [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukumā]] tika ielikti pamati jaunajai Valsts bankas ēkai.

== 20. gadsimts ==
[[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|250px|thumbnail|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā.]]

=== 1901—1910 ===
* [[1901]]. gadā:
** [[9. marts|9.]]—[[15. marts]] — notika pirmās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu elitārie slāņi.
** [[22. jūnijs]] — ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (tag. [[Kronvalda parks]]) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim.
** [[11. jūlijs]] — Rīgā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju.
** vasara un rudens — Rīgā sāka darboties piemās sešās elektriskās tramvaja līnijas 23,7 km kopgarumā.
** iesvētīta [[Svētā Alberta katoļu baznīca]] [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielā]].
** darbību uzsāka gāzes rezervuārs [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 106]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Georgs Armitsteds]].
** tika izbūvēts [[5. Tramvaju depo]], Brīvības ielā.
* [[1902]]. gadā:
** [[5. jūlijs]] — iznāca ''&quot;[[Rīgas Avīze]]s&quot;'' pirmais numurs.
** [[14. septembris]] — tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas (tag. Nacionālā) teātra nams.
** [[15. oktobris]] — tika atklāti [[Vidzemes tirgus|Aleksandra (tag. Vidzemes) tirgus]] paviljoni.
** [[10. novembris]] — tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā 25]].
** [[11. novembris]] — pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra]] tilts pāri pilsētas kanālam.
** pēc dārzu arhitekta [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekta [[Torņakalns|Torņakalnā]] beidza ierīkot [[Arkādijas parks|Arkādijas parku]].
** [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 50b]] tika iesvētīts [[baptisti|baptistu]] lūgšanas namu.
** sākās Rīgas preču stacijas un eksportostas izbūve.
** Rīgā nodibināta [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca|Džeimsa Armitsteda slimnīcas]] vecmāšu skolu.
* [[1903]]. gadā:
** [[8. jūnijs]] — tika atklāts [[Grīziņkalna parks]] un &quot;Apollo&quot; teātris tajā.
** [[12. jūlijs]] — Rīgā nodibināta Namīpašnieku biedrība, pirmā šāda veida biedrība Krievijas impērijā.
** [[jūlijs]] — beidza ierīkot skvēru [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]].
** [[7. novembris]] — Rīgā dibināta [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/kultura/sporta-un-vingrosanas-biedriba/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2017|1|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Mazā Altonovas iela|Mazajā Altonovas iela 6]] atklāja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības namu.
** tika pabeigta Lielās Ģildes nama rekonstrukcija [[Amatu iela (Rīga)|Amatu ielā 4]].
* [[1904]]. gadā:
** [[26. oktobris]] — ekspluatācijā tika nodots jaunais dzeramā ūdens vads.
** [[Mežaparks|Mežaparkā]] tika uzcelts atpūtas nams — ''&quot;Villa Vaza&quot;''.
** [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] tika atklāta [[ebreji|ebreju]] arodskola.
[[Attēls:Neimanis-Pilsetas makslas muzejs-skice.jpg|250px|thumbnail|Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice ([[Vilhelms Neimanis]], 1902).]]
* [[1905]]. gadā:
** [[13. janvāris]] — [[Krievijas impērija]]s karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šāva uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju. Tika nogalināti 70, bet vēl 200 ievainoti.
** marts — notika Rīgas domes vēlēšanas.
** [[30. aprīlis]]—[[3. maijs]] — Rīgā notika vispārējs politiskais streiks.
** [[1. maijs]] — [[Andrejsala|Andrejsalā]] tika atklāta Rīgas elektrocentrāle.
** [[9. jūlijs]] — Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks.
** [[6. septembris|6.]]/[[7. septembris|7. septembra]] nakts — Rīgas kaujinieku grupa iebruka [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] un atbrīvoja 2 savus biedrus.
** [[20. septembris]] — Rīgā notika kārtējais [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukums Centrālcietumam]].
** [[septembris]] — Rīgā tika atklāts jaunuzceltais pilsētas Mākslas muzejs.
** [[22. oktobris]]:
*** no Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie.
*** nodibināta [[Rīgas Fabrikantu biedrība]].
** [[22. oktobris|22.]]—[[24. oktobris]] — melnsimtnieki [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] mēģināja izraisīt ebreju grautiņus.
** [[10. novembris|10.]]—[[14. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas tautskolotāju kongress]].
** [[19. novembris|19.]]—[[20. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas pagastu pārstāvju kongress]].
** [[25. novembris|25.]]—[[29. novembris]] — Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam.
** [[20. decembris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas ''&quot;Provodņik&quot;'' [[dragūns|dragūnu]] nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadurmē bojā gāja 16 dragūni.
** [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā 5]] tika pabeigti pilsētas slimnīcas pārvaldes ēkas būvdarbi.
** atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejs]], tagadējas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
** tika dibināta Rīgas elektrostacija.
** izveidota šķirošanas stacija [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]].
* [[1906]]. gadā:
** [[17. janvāris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka policijas pārvaldē un atbrīvoja 6 arestētos biedrus.
** [[21. janvāris]] — soda ekspedīcija nodedzināja pret alkoholisma biedrības &quot;Ziemeļblāzma&quot; namu [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]].
** [[23. janvāris|23.]]/[[24. janvāris|24. janvāra]] nakts — soda ekspedīcija nodedzināja atturības biedrības &quot;Auseklis&quot; tautas namu.
** [[18. maijs]] — Rīgā tika atklāts [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu.
* [[1907]]. gadā:
** [[31. marts]] — Rīgas Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie.
** [[1. decembris]] — tika iesvētīts jaunuzceltais [[Svētās Trīsvienības Sergeja sieviešu klosteris]].
** Rīgā sāka kursēt pirmie [[taksometrs|taksometri]].
** [[Krievu Baltijas vagonu rūpnīca]] Rīgā sāka ražot pirmās [[automašīna]]s.
[[Attēls:Peter I monument Riga.png|250px|thumbnail|Pētera I piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]]
[[Attēls:V Vispārējie latviešu Dziesmu svētku ēka.jpg|250px|thumbnail|V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.]]
* [[1908]]. gadā — atklāts [[Miera dārzs|Miera dārzu]].
* [[1909]]. gada [[31. decembris]] — [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā 13]] tika iesvētīts jaunais Rīgas Laviešu biedrības nams.
* [[1910]]. gadā:
** [[10. februāris]] — tika atvērta Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tag. [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]).
** [[20. marts]] — Rīgā notika [[aviācija]]s izstāde.
** [[19. jūnijs|19.]]—[[21. jūnijs]] — Rīgā notika [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[4. jūlijs]] — Rīgā pie Aleksandra un Troņmantnieka (tag. Brīvības un Raiņa) bulvāra krustojuma atklāja pieminekli Krievijas ķeizaram Pēterim I.

=== 1911—1920 ===
* [[1912]]. gadā:
** [[14. oktobris]] — atklāts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]].
** Rīgā tika atklāta pirmā [[radiotelegrāfs|radiotelegrāfa]] stacija.
* [[1913]]. gadā:
** [[19. aprīlis]] — uzsākta [[Upīša pasāža]]s celtniecība.
** [[19. jūnijs]] — notika [[Rīgas Meža kapi|Rīgas meža kapu]] iesvētības ceremonija.
** [[13. oktobris]] — Esplanādē tika atklāts [[Barklaja de Tolli piemineklis]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]].
* [[1914]]. gadā — Rīgā dibināta [[sērkociņi|sērkociņu]] fabrika — &quot;[[Komēta]]&quot;.
* [[1915]]. gadā:
** jūlijs un augusts — Rīgas aizsardzībai [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika organizēti latviešu strēlnieku bataljoni.
** [[22. augusts]] — Rīga piedzīvoja pirmo bombardēšanu no gaisa.
* [[1916]]. gada [[septembris]] — par godu [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljoniem izveidoja [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeju]].
* [[1917]]. gadā:
** [[23. aprīlis]] — pēc [[Februāra revolūcija]]s par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gustavs Zemgals]].
** [[3. septembris]] — Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu.
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Pauls Hopfs]].
** pār [[Daugava|Daugavu]] atklāts [[Lībekas tilts]].
[[Attēls:Rīgas Valsts tehnikums.JPG|250px|thumbnail|Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).]]
* [[1918]]. gadā:
** [[18. novembris]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. Nacionālajā) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] proklamēja [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā.
** [[decembris]] — dibināta Rīgas 3. vidusskola, tagadējā [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]].
** [[3. decembris]] — par Rīgas pilsētas galvu atkārtoti kļuva Gustavs Zemgals.
* [[1919]]. gadā:
** [[3. janvāris]]—[[22. maijs]] — Rīga bija [[Latvijas SPR]] galvaspilsēta.
** [[22. maijs]] — Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i (ģenerālim [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeram fon der Golcam]]) pakļautais karaspēks.
** [[4. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals.
** [[6. jūlijs]] — Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas armija]].
** [[1. novembris]] — pulkvedis [[Krišjānis Berķis]] parakstīja pavēli par [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas operācijas sākšanu.
** [[11. novembris]] — [[Latvijas Bruņotie spēki]], izmantojot angļu un franču karakuģu artilērijas atbalstu, padzina ienaidnieka spēkus no Rīgas pievārtes.
** [[29. augusts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]].
** [[29. decembris]] — Rīgā dibināts [[Rīgas Valsts tehnikums]].
* [[1920]]. gadā:
** [[2. marts]] — Latvijas valdība izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu.
** [[14. marts]] — izveidota Rīgas policija.
** [[15. jūlijs]] — notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
** [[11. augusts]] — Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]].
** [[19. novembris]] — atklāts [[Dailes teātris]].

=== 1921—1930 ===
[[Attēls:Herdera instituta eka.png|250px|thumbnail|Herdera institūta ēka ap 1930. gadu.]]
* [[1921]]. gadā:
** [[3. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Andersons]].
** [[7. septembris]] — Rīgā izveidots [[Herdera institūts]].
** [[19. septembris]]:
*** dibināta 2. Rīgas valsts ģimnāzija (tagadējā [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]]).
*** dibināta Rīgas Valsts Paraugpamatskola (tagadējā [[Rīgas 49. vidusskola]]).
** [[21. septembris]] — dibināts [[Rīgas Franču licejs]].
** izveidota Sarkanā Krusta ortopēdiskā darbnīca jeb [[Rīgas protēžu un ortopēdiskā rūpnīca]]
* [[1922]]. gadā:
** [[11. jūnijs|11.]]—[[25. jūnijs]] — Rīgā notika 2. starptautiskā [[rūpniecība]]s izstāde.
** [[24. oktobris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti [[Beberbeķi]].
** [[28. decembris]] — Rīgas dome pieņēma lēmumu par [[Centrāltirgus|centrālā pilsētas pārtikas tirgus]] ierīkošanu un celtniecību.
[[Attēls:Rūpnīcas Kvadrāts ēkas.JPG|thumb|250px|Bijušās &quot;Kvadrāts&quot; rūpnīcas ēkas Maskavas ielā]]
* [[1923]]. gadā:
** [[6. septembris]] — Abavasmuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielu]].
** [[30. decembris]] — ar filmu &quot;Zem diviem karogiem&quot; tika atklāts [[kinoteātris &quot;Splendid Palace&quot;]].
** [[Blieķu muižiņa]]s teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums [[Rūpnīca &quot;Kvadrāts&quot;|&quot;Kvadrāts&quot;]].
** Pasta, telgrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāka ražot pirmos [[telefons|telefonu aparātus]].
** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusa satiksme]].
* [[1924]]. gadā:
** [[2. februāris]] — pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] ierosinājuma Izglītības ministrijas [[Pieminekļu valde]] pieņēma lēmumu par [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] dibināšanu.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/421208-brivdabas_muzeja_notiks_vidzemes_setas_80_gadu_jubilejas_svinibas Brīvdabas muzejā notiks Vidzemes sētas 80 gadu jubilejas svinības]&lt;/ref&gt;
** [[20. februāris]] — tika pieņemts likums par Rīgas adminstratīvajām robežām.
** [[24. februāris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta [[Bolderāja]], Daugavrgrīva, [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]], [[Rītabuļļi|Buļļi]], [[Lielā Dammes muiža|Lielā]] un [[Mazā Dammes muiža]], [[Anniņmuiža]] un [[Šampēteris]].
** [[7. augusts]] — Bērzumuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielu]].
** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusu]] satiksme.
** Rīgā [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] izgatavoja pirmos radiouztvērējus.
* [[1925]]. gadā:
** [[1. novembris]] — darbību uzsāka Rīgas radiofons.
** [[31. oktobris]] — apstiprināts tagadējais [[Rīgas ģerbonis]].
* [[1926]]. gadā:
** [[12. marts]] — Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle.
** [[18. jūnijs|18.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** Rīgā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 6]] sāka darboties [[Ebreju teātris]].
* [[1927]]. gada [[11. jūnijs]] — Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]].
* [[1928]]. gadā:
** [[2. marts]] — [[Torņa iela|Torņa ielā 3]] tika atklāts Rīgas pilsētas [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] bibliotēka.
** [[16. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādams Krieviņš]].
* [[1929]]. gada [[15. septembris]] — Rīgā atklāti [[Raiņa kapi]].
[[Attēls:Centraltirguspano.jpg|300px|thumbnail|Centrāltirgus panorāma]]
* [[1930]]. gadā:
** [[2. novembris]] — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus.
** [[10. novembris]] — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus [[Eiropa|Eiropā]].

=== 1931—1940 ===
[[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|150px|right|Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados.]]
* [[1931]]. gadā:
** [[5. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Celmiņš]].
** [[20. jūnijs|20.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[1. novembris]] — Rīgā atklāja [[Centrāltirgus|Centrāltirgu]].
** Rīgā atklāja [[skaņuplate|skaņuplašu]] rūpnīcu ''&quot;[[Bellacord – Electro]]&quot;''.
* [[1932]]. g. — Rīgā tika sākta ceļojošo [[kāpa|kāpu]] nostiprināšana.
* [[1933]]. gadā:
** [[28. februāris]] — dibinātā [[Torņakalna kultūras biedrība]].
** [[17. jūnijs|17.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
* [[1935]]. gadā:
** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Garselis]].
** [[18. novembris]] — Rīgā tika atklāts [[Brīvības piemineklis]].
* [[1936]]. gadā:
** [[7. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Liepiņš]].
** [[27. septembris]] — tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo.
** [[19. decembris]] — ar filmu &quot;Iemīlējušās meitenes&quot; tika atvērts [[Kino &quot;Daile&quot;]].
** atklāja [[Rīgas brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapus]].
* [[1937]]. gadā:
** [[27. aprīlis]] — [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa.
** [[3. maijs|3.]]—[[7. maijs]] Rīgā notika [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]].
* [[1938]]. gadā:
** [[16. jūnijs|16.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |title=dziesmusvetki.lndb.lv |access-date={{dat|2014|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130804001609/http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |archivedate={{dat|2013|08|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; .
** [[1. novembris]] — Kazaku ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]].
* [[1940]]. gadā:
** [[17. jūnijs]] — [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgu okupēja]] [[Sarkanā armija]].
** [[5. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pupurs]].
** [[12. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādolfs Ermsons]].
** [[29. novembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]].

=== 1941—1950 ===
* [[1941]]. gadā:
** [[9. janvāris]] — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma dekrētu par pilsētas sadalīšanu 6 rajonos — [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina]], [[Centra rajons|Kirova]], [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]], [[Kurzemes rajons|Sarkanarmijas]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Staļina rajonos]].
** [[28. aprīlis]] — Albertas ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu.
** [[14. jūnijs]] — no Rīgas uz [[Sibīrija|Sibīriju]] deportēja 3904 iedzīvotājus.
** [[22. jūnijs]] — Vācijas kara lidmašīnas bombardēja Rīgu.
** [[26. jūnijs]] — pēc [[čeka]]s pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos.
** [[29. jūnijs]] — [[Vecrīga]]s bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki [[arhitektūra]]s pieminekļi: [[Svētā Pētera baznīca]], [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnams]], [[Melngalvju nams]] un apkārtējās vēsturiskās ēkas.
** [[1. jūlijs]] — [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācijas karaspēks okupēja]] Rīgu.
** [[2. jūlijs|2.]] un [[3. jūlijs]] — ar vācu varas atbalstu tika izveidota V. Arāja šāvēju komanda
** [[4. jūlijs]] — nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu
** [[jūlijs]] — [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tika nogalināti 2000 ebreju un politieslodzīto.
** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Vitroks]].
** [[30. novembris]] un [[8. decembris]] — notika [[Masu slepkavības Rumbulā]], kurās tika iznīcināta lielākā daļa [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[ebreji|Latvijas ebreju]].
 
[[Attēls:Melngalvju nams 1941.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams pēc sagraušanas 1941. gadā.]]
* [[1943]]. gadā:
** [[1. maijs]]:
*** [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] tika pārdēvēts par Ādolfa Hitlera aleju, bet tā turpinājumā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — par Ādolfa Hitlera ielu.
*** [[Aspazijas bulvāris]] tika pārdēvēts par fon der Golca bulvāri.
*** [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] tika pārdēvēts par Alfrēda Rozenberga bulvāri.
* [[1944]]. gadā:
** [[13. oktobris|13.]]—[[15. oktobris]] — Rīgu ieņēma padomju karaspēks.
** [[13. oktobris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]].
** [[novembris]] — Rīgas pilsēta sāka ūdens apgādi no [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] sūkņu stacijas.
* [[1945]]. gadā:
** [[15. marts]] — satiksmei atklāja [[Sapieris (profesija)|sapieru]] uzcelto koku pagaidu tiltu pār Daugavu.
** vasara — atjaunots Pontonu tilts.
** [[Ķengarags|Ķengaragā]] tika dibināta mūzikas instrumentu iznomāšanas un remonta darbnīca.
[[Attēls:Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.JPG|200px|thumbnail|Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]
* [[1946]]. gadā:
** [[7. februāris]] — nodibināta [[Latvijas Zinātņu akadēmija]].
** [[septembris]] — Darbu uzsāka Autoeletroaparatūras rūnīca.
** dibināta [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]].
** [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā 22]] dibināts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tag. [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]).
* [[1947]]. gadā:
** [[4. novembris]] — Rīgā tika atklāta [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksme.
** [[oktobris]] — no [[Kirova rajons|Kirova rajona]] atdalīja vienu no pilsētas centrālajām daļām, ko nosauca par [[Molotova rajons|Moltova rajonu]].
** [[Mazā Nometņu iela|Mazajā Nometņu ielā 16]] sāka darboties zeķu fabrika &quot;Aurora&quot;.
** dibināts Rīgas pilsētas 1. dzemdību nams (tag. [[Rīgas Dzemdību nams]]).
* [[1948]]. gada [[19. jūlijs|19.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
* [[1949]]. gada [[25. marts]] — no Rīgas uz [[Omskas apgabals|Omskas]] un [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabaliem]] Sibīrijā deportēja 1454 rīdziniekus.
* [[1950]]. gadā:
** [[18. jūlijs|18.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[19. jūlijs]] — tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga — [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] dzelzceļa posmā.
** [[1. septembris]] — Rīgā dibināts Rīgas Medicīnas institūts, tagadējās [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s priekštecis.

=== 1951—1960 ===
* [[1951]]. gadā:
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Edgars Apinis]].
** izveidots [[Čiekurkalna tirgus]].
* [[1952]]. gadā:
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Lecis]].
** Pēc pārbūves un paplašināšanas tiek atklāts Centrāltirgus [[Gaļa]]s paviljons.
* [[1953]]. gada [[1. septembris]]:
** dibināta [[Rīgas Teikas vidusskola]].
** darbību uzsāka Rīgas 13. darba politehniskā skola (tag. [[Rīgas 13. vidusskola]]), [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25.
** [[Rīgas Piena kombināts|Rīgas Piena kombinātā]] sāka ražot [[saldējuma torte]]s.
* [[1954]]. gadā:
** [[6. novembris]] — [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā 62]] sāka darboties [[Rīgas televīzijas studija]].
** [[3. augusts]] — netālu no [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]] tika atklāts [[Zasulauka depo|Zasulauka lokomotīvju depo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2566 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[1955]]. gadā:
** [[18. jūlijs|18.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** sāka darboties Rīgas termoelektrocentrāle, kas centralizēti apsilda pilsētu.
** Ļeņina ielā atklāts [[Aptieku izziņu dienests]].
[[Attēls:Riga akmens tilts stone bridge.jpg|200px|thumbnail|Akmens tilts]]
* [[1956]]. gadā:
** [[novembris]] — [[Sarkanarmijas rajons|Sarkanarmijas rajonu]] pievienoja [[Ļeņina rajons|Ļeņina rajonam]] un [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] sadalīja starp [[Kirova rajons|Kirova]], [[Maskavas rajons|Maskavas]] un [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajoniem]].
** [[Mežaparks|Mežaparkā]] atklāts [[Rīgas bērnu dzelzceļš]].
* [[1957]]. gadā:
** [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Akmens tilts]]. Tajā laikā to sauca par Oktobra tiltu.
** [[1. oktobris]] — iznāca avīzes ''[[Rīgas Balss]]'' pirmais numurs.
** [[5. novembris]] — no [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]em uz [[Vecāķi]]em sāka kursēt Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.
** Rīgā atklāja [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]].
* [[1958]]. gadā:
** [[3. novembris]] — ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā.
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ēriks Baumanis]].
** Rīgā sāka būvēt pirmo mikrorajonu — [[Āgenskalna priedes]].
** atklāts [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]].
** pabeigta pirmā augstceltne Rīgā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s galvenā ēka.
[[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|200px|thumbnail|Zinātņu akadēmijas augstceltne]]
* [[1959]]. gadā:
** [[novembris]] — [[Staļina rajons]] tika pievienots [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajonam]].
** [[11. novembris]] — no Rīgas pilsētas atdalīja patstāvīgu [[Jūrmala]]s pilsētu.
** [[31. decembris]] — Rīgā atvērta [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]].
** [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] atklāja memoriālu [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] kritušo revolucionāru piemiņai.
* [[1960]]. gadā:
** [[18. jūlijs|18.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[20. jūlijs]] — atklāja jaunu [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]] ēku.
** Daugavas krastmalā atklāja pieminekli 1905. gada 13. janvārī kritušo cīnītāju piemiņai.

=== 1961—1970 ===
* [[1961]]. gadā:
** ierīkots dzelzceļa pieturas punkts [[Gaisma (stacija)|Gaisma]].
* [[1962]]. gadā:
** [[oktobros]] — [[Proletāriešu rajons]] tika sadalīts 2 daļās, bet agrākā [[Staļina rajons|Staļina rajona]] teritorijā izveidots [[Oktobra rajons (Rīga)]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pakalns]].
** tika pabeigta [[Dašava]]s—Rīga gāzes vada izbūve.
* [[1963]]. gadā:
** [[1. septembris]] — Dibināta [[Rīgas 25. vidusskola]].
** izveidota [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]].
** Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts pirmais [[dīzeļvilciens]].
* [[1964]]. gadā:
** atklāja jaunu autoostu.
** atklāja lielveikalu &quot;Sakta&quot;.
* [[1965]]. gadā:
** [[10. jūlijs|10.]]—[[28. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].
** [[11. septembris]]:
*** Esplanādē tika atklāts [[Raiņa piemineklis]].&lt;ref&gt;{{LAT e|4|887}}&lt;/ref&gt;
*** Komunāru parkā (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]) notika pirmās [[Dzejas dienas]], tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.&lt;ref&gt;{{LAT e|2|315.—316}}&lt;/ref&gt;
** [[12. oktobris]] — atklāta [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Rīgas Sporta manēža]].&lt;ref&gt;{{Sporta Avīze|first= Andris|last= Staģis|date= {{dat|2010|10|5||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|volume= 40|issue= 765|pages= 37}}&lt;/ref&gt;
** atklāta [[Rīgas Jūras pasažieru stacija]].
* [[1967]]. gadā:
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Egons Slēde]].
** sākas viesnīcas &quot;Latvija&quot; celtniecība.
* [[1968]]. gadā: [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] atklāja [[Biķernieku trase|Biķernieku trasi]].
* [[1969]]. gadā:
** [[maijs]] — [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] no agrākā [[Ļeņina rajons|Ļeņina rajona]] tika atdalīts [[Ļeņingradas rajons]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gunārs Ziemelis]].
** sāka būvēt viesnīcu &quot;Daugava&quot;.
[[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|200px|thumbnail|Rīgas Sporta pils]]
* [[1970]]. gadā:
** [[15. aprīlis]] — Rīgā atklāta [[Rīgas Sporta pils]].
** [[11. jūlijs|11.]]—[[20. jūlijs]] — Rīgā notika [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].
** [[4. decembris]] — atklāja [[Slāvu iela]]s viaduktu.

=== 1971—1980 ===
* [[1972]]. gadā: atklāja satiksmi pa Latvijā pirmo sešu joslu maģistrāli Rīga — Jūrmala.
* [[1973]]. gada [[15. jūlijs|15.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
* [[1974]]. gadā:
** [[janvāris]] — atklāja sadzīves pakalpojumu namu &quot;Rīgas Modes&quot;.
** [[11. novembris]] — ekspluatācijā nodota [[lidosta &quot;Rīga&quot;]].
** Kronvarda parka stūrī pie [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] tika uzbūvēta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālās komitejas ēka.
** Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienoti [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Pļavnieki]]
* [[1975]]. gadā:
** [[17. jūlijs|17.]]—[[19. jūlijs]] — Rīgā notika [[7. Deju svētki]].
** [[5. novembris]] — ar pilnu jaunu sāka strādāt [[Rīgas HES]].
** tika atklāts piemineklis 1905. gada revolucionāru pulcēšanās vietā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]].
[[Attēls:Salu tilts Riga, 08-2011.jpg|200px|thumbnail|Salu tilts (2011).]]
* [[1976]]. gadā:
** [[16. februāris]] — Rīgā, netālu no Juglas dzelzceļu stacijas notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāda aptuveni 50 cilvēki.
** [[10. decembris]] — Rīgā atklāts [[Salu tilts]], tajā laikā to dēvēja par Maskavas tiltu.&lt;ref&gt;{{enc riga|767}}&lt;/ref&gt;
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Mečislavs Dubra]].
** tika atklāts [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]].
* [[1977]]. gadā:
** [[17. jūlijs|17.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]].
** [[3. novembris]] — maršrutā [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]—[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] un atpakaļ sāka kursēt [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. trolejbusu maršruts]].
** darbību uzsāka [[Preses nams|Preses nama]] tipogrāfija.
** izveidots [[Beberbeķu dabas parks]].
* [[1978]]. gadā: atklāta [[Preses nams|Preses nama]] augstceltne.
* [[1979]]. gadā:
** viesus sāka uzņemt [[Viesnīca &quot;Latvija&quot;]].
** [[Gaiļezers|Gaiļezera]] apkārtnē darbību uzsāka [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca]].
* [[1980]]. gada [[5. jūlijs|5.]]—[[3. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].

=== 1981—1990 ===
[[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|200px|thumbnail|Vanšu tilts]]
* [[1981]]. gada [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], tajā laikā to sauca par Gorkija tiltu.
* [[1982]]. gadā:
** pabeigta [[Kongresu nams|Kongresu nama]] ēkas celtniecība.
** Strēlnieku dārzā atklāja pieminekli rakstniekam [[Andrejs Upītis|Andrejam Upītim]].
* [[1983]]. gadā:
** [[18. oktobris]] — ar [[Latvijas PSR Ministru Padome]]s lēmumu [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
** pilnībā tika pabeigta [[Sv. Pētera baznīca]]s atjaunošana.
* [[1984]]. gadā:
** [[28. jūnijs]]—[[1. jūlijs]] — Rīgā notika [[5. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]].
** [[12. oktobris]] — Rīgā atklāts [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršruts]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Rubiks]].
* [[1985]]. gadā:
** [[15. jūlijs|15.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]].
** [[24. septembris]] — tikai pieņemts lēmums par [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metro]] izbūvi.
** [[13. oktobris]] — Pārdaugavā atklāja [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]].
** pēc [[Latvijas Antīko automobiļu klubs|Latvijas Antīko automobiļu kluba]] iniciatīvas tika izveidots [[Rīgas Motormuzejs]].
[[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|200px|thumbnail|Latvijas Televīzijas augstceltne]]
* [[1986]]. gada [[12. decembris]] — Rīgā atvērta [[Latvijas Televīzijas augstceltne]].
* [[1987]]. gada [[14. jūnijs]] — [[Helsinki-86]] rīkoja akciju, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
* [[1988]]. gadā:
** [[7. oktobris]] — atbalstot [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronti]], [[Mežaparks|Mežaparkā]] notika manifestācija, kurā pulcējās 120 000 dalīdnieki.
** [[11. novembris]] — [[Rīgas Pils]] Svētā Gara tornī tika pacelts [[Latvijas karogs|Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs]].
** [[2. decembris]] — izveidota [[Rīgas OMON]].
** atklāts [[Rīgas Kino muzejs]].
* [[1989]]. gadā:
** [[14. janvāris]] — atjaunota [[Rīgas Latviešu biedrība]].
** [[18. jūnijs]]—[[23. jūnijs]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress, piedalījās 4500 dalībnieku
** [[10. jūlijs]]—[[17. jūlijs]] — Rīgā notika starptautiskais folkloras festivāls &quot;Baltica&quot;.
** [[1. septembris]] — Rīgā mācības uzsāka pirmā ebreju skola [[Padomju Savienība|PSRS]].
** [[1. decembris]] — notika pirmais starptautiskais avioreiss Rīgas lidostā.
* [[1990]]. gadā:
** [[26. februāris]]—[[4. marts]] — notika pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls &quot;Rīgas Doms&quot;.
** [[27. februāris]] — Rīgā pie [[Saeimas nams|LPSR Augstākās Padomes ēkas]] svinīgā ceremonijā akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
** [[4. maijs]] — [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākā Padome pieņēma deklarāciju ''[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]''. No 201 Augstākajā Padomē ievēlētā deputāta vairāk kā 2/3 (138) nobalsoja &quot;par&quot;, deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā atsacījās piedalīties.
** [[25. jūnijs]] — sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets.
** [[27. jūnijs]] — Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju &quot;Dauderi&quot;.
** [[30. jūnijs]]—[[8. jūlijs]] — Rīgā notika [[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]].
** [[8. oktobris|8.]]—[[13. oktobris]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu juristu kongress.
** [[16. novembris]] — Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots iepriekšējais ielas nosaukums, kāds tas bija pirms Padomju okupācijas.
** [[19. decembris|19.]]—[[22. decembris]] — Rīgā notika franču—latviešu videomākslas festivāls.
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andrejs Inkulis]].
** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Teikmanis]].

=== 1991—2000 ===
[[Attēls:Rigas Gerbonis.png|250px|thumbnail|Rīgas ģerbonis (no 1990).]]
[[Attēls:Flag of Riga.svg|250px|thumbnail|Rīgas karogs (no 1990).]]
[[Attēls:Riga barricade 1991.jpg|thumb|250px|Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā]]
* [[1991]]. gadā:
** [[13. janvāris]] — Rīgā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika Tautas frontes rīkota Vislatvijas protesta manifestācija, kurā piedalījās 500 000 dalībnieku,
** [[13. janvāris|13.]]—[[21. janvāris]] — [[Barikāžu laiks]] Rīgā.
** [[28. marts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Kultūras akadēmija]].
** [[19. augusts|19.]]—[[20. augusts]] — Rīgā notika Vispasaules latviešu zinātnieku kongress.
** Rīgā notika pirmais organizētais [[Nordea Rīgas maratons|Rīgas maratons]].
* [[1992]]. gadā:
** [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]] — Rīgā notika [[gaisa balons|gaisa balonu]] festivāls.
** [[11. novembris]] — atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
** dibināts [[Jaunais Rīgas teātris]].
* [[1993]]. gadā:
** [[27. jūnijs]]—[[4. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki]].
** [[1. jūlijs]] — Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts [[Latvijas okupācijas muzejs]].
* [[1994]]. gadā:
** [[7. jūnijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Māris Purgailis]].
** [[12. jūlijs]] — dibināta [[Rīgas Doma kora skola]].
** [[27. jūlijs]]—[[4. augusts]] — Rīgā notika pirmais starptautiskais kinofestivāls &quot;[[Baltijas pērle]]&quot;.
** [[19. septembris]]—[[26. septembris]] — Rīgā notika [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskais konofestivāls &quot;Arsenāls&quot;]].
* [[1995]]. gadā:
** [[1. janvāris]] — pēc statistikas datiem Rīgā bija 839 730 iedzīvotāju.
** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilī atjauno [[Latvijas prezidenti|Latvijas Valsts prezidenta]] rezidenci.
** [[12. jūlijs|12.]]—[[15. jūlijs]] — Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki.
** [[maijs]] — Jāņa Rainberga bulvāris tika pārdēvēts par [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]].
* [[1996]]. gadā:
** [[7. februāris]] — Rīgā sāka darboties [[Eiropas Savienība]]s pārstāvniecība.
** [[14. marts]] — pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums — a/s &quot;Rīgas Siltums&quot;.
** [[19. augusts|19.]]—[[21. augusts]] — Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference.
[[Attēls:Melngalvju nams2.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams.]]
* [[1997]]. gadā:
** [[februāris]] — [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|T/C &quot;Dole&quot;]] tika atklāts pirmais [[Rimi]] veikals [[Latvija|Latvijā]].
** [[9. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]].
** [[5. jūnijs|5.]]/[[6. jūnijs]] — [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title=&quot;Pērkoņkrusta&quot; līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā .|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[18. novembris]] — Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tika paceltas trīs zelta zvaigznes.
** [[4. decembris]] — Centrāltirgus teritorija, veidojot ar [[Rīgas vēsturiskais centrs|vecpilsētu]] vienu veselumu, tika iekļauta [[UNESCO]] &quot;Pasaules mantojuma&quot; sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1/|title=Rīgas vēsturiskais centrs|publisher=Unesco.lv|accessdate={{dat|2014|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022001/http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1}}&lt;/ref&gt;
* [[1998]]. gada [[29. jūnijs]]—[[5. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki]].
* [[1999]]. gada [[28. decembris]] — tika atklāts atjaunotais [[Melngalvju nams]].
* 2000. gadā:
** [[15. marts]] — [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā 12]] atklāts mūzikas klubs ''[[Četri balti krekli (mūzikas klubs)|Četri balti krekli]]''.
** [[10. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Ārgalis]].
** [[17. augusts]] — notika [[Universālveikala «Centrs» spridzināšana]].

== 21. gadsimts ==

=== 2001—2010 ===
* [[2001. gads|2001. gadā]]:
** [[27. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gundars Bojārs]].
** [[14. jūnijs]] — pie [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijas]] tika atklāts [[Pauls Jaunzems|Paula Jaunzema]] veidotais [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā|piemineklis komunistiskā terora upuriem]].
** [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinības.
** [[31. oktobris]] — dibināts [[Rīgas Porcelāna muzejs]].
** [[12. novembris]] — [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda|Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā]] vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s &quot;Aldaris&quot; rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070134/http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }} Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748&lt;/ref&gt;
** [[30. novembris]] — atklāts [[Biķernieku memoriāls]].
* [[2002]]. gada [[12. decembris]] — atklāts [[Iepirkšanās centrs &quot;Olimpia&quot;]]&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro Jaunajā &quot;Maxi Rimi&quot; ieguldīti 3,3 miljoni eiro], financenet.lv, {{dat|2002|12|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2003. gads|2003. gadā]]:
** [[14. februāris]] — tika uzsākta [[Saules akmens|Saules akmeņa]] (''[[Swedbank]]'' Centrālā ēka) celtniecība.
** [[24. maijs]] — Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].
** [[27. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]].
** [[31. oktobris]] — Rīgā atklāts [[Kino Citadele]].
* [[4. novembris]] — tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka.
[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|200px|thumbnail|Saules akmens (2012).]]
* [[2004]]. gada [[17. novembris]] — Pārdaugavā atklāts [[Saules akmens]].
* [[2005. gads|2005. gadā]]:
** [[2. februāris]] — Rīgas pasažieru stacijā [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] tuvumā sadūrās elektrovilciens [[Lielvārde]]—Rīga ar pasažieru vilcienu [[Maskava]]—Rīga, bojā gāja 4 cilvēki (3 pasažieri un elektrovilciena mašīnista palīgs) un 25 cilvēki tika ievainoti.
** [[9. februāris]] — tika ielikts kompleksa ''[[Panorama Plaza]]'' pamatakmens.&lt;ref&gt;[http://db.lv/r/329-buve-ipasums/341-nekustamais-ipasums/121395-sak-buvet-panorama-plaza Sāk būvēt Panorama Plaza]{{Novecojusi saite}}, db.lv (Ingrīda Drazdovska) {{dat|2005|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[jūnijs]] — [[Grostonas iela|Grostonas ielā 6]] tika atklāts [[Olimpiskais sporta centrs]].
* [[2006. gads|2006. gadā]]:
** [[18. februāris]] — ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] ''&quot;Dziesmu svētkiem&quot;'' tika atklāta &quot;[[Arēna Rīga]]&quot;.
** [[5. maijs|5.]]—[[24. maijs]] — Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
** [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — Rīgā notika [[2006. gada NATO samits|19. NATO samits]].
** [[12. decembris]] — atklāts [[Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs]].
* [[2007. gads|2007. gadā]]:
** [[21. janvāris]] — pie Saeimas nama atklāja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi.
** [[1. februāris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Birks]].
* [[2008. gads|2008. gadā]]:
** [[5. jūlijs|5.]]—[[12. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki]].
** [[14. novembris|14.]]—[[18. novembris]] — pirmo reizi notika ikgadējs gaismas festivāls — [[Staro Rīga]].
** [[18. novembris]] — Rīgā atklāts [[Dienvidu tilts]].
** [[12. decembris]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā 214b]] atklāts koncetru klubs ''[[Godvil]]''.
* [[2009. gads|2009. gadā]]:
** [[13. janvāris]] — Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]].
** [[1. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Nils Ušakovs]].

=== 2011—2020 ===
[[Attēls:Riga Maxima supermarket collapse.jpg|250px|thumbnail|Zolitūdes traģēdijas vieta 2013. gada 23. novembrī]]
* [[2011]]. gada [[28. septembris]] — [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā 21]] atklāta koncertzāle ''[[Palladium Rīga]]''.
* [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]]:
** [[20. jūnijs|20.]]—[[21. jūnijs]] — ugunsgrēks izpostīja [[Rīgas pils ugunsgrēks|Rīgas pili]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Rīgas pils ugunsgrēks: Kā naktī uz 21. jūniju cīnījās ar liesmām. Teksta tiešraides arhīvs | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 20. jūnijā | accessdate = 2013. gada 21. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pils-ugunsgreks-ka-nakti-uz-21juniju-cinijas-ar-liesmam-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=43424133 }}&lt;/ref&gt;
** [[30. jūnijs]]—[[7. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki]].&lt;ref&gt;[http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ Dziesmu un Deju svētki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507074959/http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} Latvijas Kultūras portāls&lt;/ref&gt;
** [[1. augusts]] — atklāta renovētā [[Spīķeru kvartāls|Spīķeru kvartāla]] teritorija, kā arī promenāde un veloceliņš gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltu.&lt;ref&gt;[http://www.riga2014.org/lat/gallery/foto/436-jauna-daugavas-promenade Jaunā Daugavas promenāde]{{Novecojusi saite}} Rīga2014&lt;/ref&gt;
** [[21. novembris]] — [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] &quot;[[Maxima]]&quot; veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/noticis-tresais-nogruvums-zolitudes-tragedija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-54/623632|title=Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54|date={{dat|2013|11|23||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|11|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]:
** [[1. janvāris]]—[[31. decembris]] — [[Rīga 2014|Rīga]] un Zviedrijas pilsēta [[Ūmeo]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s.
** [[17. aprīlis]] — Rīgā, [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ēku komplekss.&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140421231313/http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija |date={{dat|2014|04|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|17|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[1. maijs]] — pirmoreiz pēc [[neatkarība]]s atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem Rīgas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ietveros atvērta [[Valsts drošības komiteja|VDK]] ēka t. s. &quot;[[Stūra māja]]&quot;.
** [[26. jūnijs]] — oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1.
** [[9. jūlijs|9.]]—[[19. jūlijs|19.]] — notika [[8. Pasaules koru olimpiāde]].
[[Attēls:LU DAC ēka.JPG|thumb|250px|LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēka (2015).]]
* [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]:
** [[21. maijs|21.]]—[[22. maijs]] — [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras ES Padomē]] ietvaros Rīgā notika [[Austrumu partnerība]]s samits.
** [[7. septembris]], Jelgavas ielā 1 [[Torņakalns|Torņakalnā]] atklāts [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs]].
* [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]]:
** [[4. maijs]], pēc pārbūves atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]], pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku.
* [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]]:
** [[3. jūnijs]], notika [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]], kurās visvairāk balsu ieguva politiskās apvienības [[Saskaņas Centrs]] un partijas [[Gods kalpot Rīgai]] kopējais saraksts.
* [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]]:
** {{dat||5|15|N}} — noslēgta [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon|title=Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||6|7|N}} — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota [[Mežaparka Lielā estrāde]], palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}&lt;/ref&gt;
**  {{dat||7|1|N}}, tika atklāti [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki]], kas noslēdzās 8. jūlijā.
* [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]]:
** {{dat||1|15|N}} — pēc rekonstrukcijas atklāts [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastronomijas paviljons.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Centrāltirgus atjaunotajā Gastronomijas paviljonā mazāk vietas tirgotājiem, bet jauna ēdamzona |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/centraltirgus-atjaunotaja-gastronomijas-paviljona-mazak-vietas-tirgotajiem-bet-jauna-edamzona.a306065/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||1|16|N}} — [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] pamatos svinīgi tika iemūrēta [[kapsula]] ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Gaigala |first1=Līga |title=Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mezaparka-lielas-estrades-pamatos-iebetone-vestijumu-nakotnei.a306281/ |accessdate={{dat|2019|1|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||1|28|N}} — atklāja jauno [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Latvijas Universitātes Zinātņu māju]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Uz jauno Zinātņu māju pārcēlās LU mediķi, fizmati un citu jomu pētnieki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-jauno-zinatnu-maju-parcelsies-lu-toposie-mediki-fizmati-un-citu-jomu-petnieki.a307476/ |accessdate={{dat|2019|1|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||4|4|N}} — Rīgā atklāja [[Tirdzniecības centrs &quot;Akropole&quot;|tirdzniecības centru &quot;Akropole&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/zinams-iepirksanas-un-izklaides-centra-akropole-atklasanas-datums/|title=Zināms iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” atklāšanas datums|website=skaties.lv|access-date=2019-03-24}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||4|5|N}} — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]] no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju [[Nils Ušakovs|Nilu Ušakovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-atstadina-usakovu-no-rigas-mera-amata.a314895/|title=Ministrs atstādina Ušakovu no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** [[19. augusts]] — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]].
* [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]]:
** {{dat||1|4|n}} — [[Rīgas dome]] eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] autotransportam, posmā no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]], paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-terbatas-iela-slegta-autotransportam-gajejiem-liela-interese-par-eksperimentu.d?id=51767907 |accessdate={{dat|2020|1|11||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2020|1|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||3|2|n}} — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||3|12|n}} — saistībā ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta [[ārkārtējā situācija]], slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-del-latvija-izsludina-arkartas-situaciju-slegs-skolas-un-aizliegs-lielos-pasakumus.a351504/|title=«Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||4|7|n}} — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-vel-par-menesi--lidz-12-maijam.a355011/|title=Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||5|7|n}} — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam-bet-pulceties-laus-lidz-25-cilvekiem.a358835/ |website=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||6|9|n}}, valstī beidzās ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi palika spēkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-beidzas-covid-19-arkarteja-situacija-daudzi-ierobezojumi-paliek-speka.a363101/ |website=[[Lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;
** [[29. augusts]] — notika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020|title=Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020|website=www.cvk.lv|access-date=2020-02-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-izsludina-rigas-domes-velesanas-29-augusta.a366304/|title=CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** {{dat||10|2|N}} — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]].
** {{dat||11|17|N}} — uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2021—2030 ===
[[Attēls:2021 IIHF World Championship 2021 stamp of Latvia.jpg|thumb|250px|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]] pastmarka.]]

* [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]]:
** [[21. maijs]] — [[6. jūnijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[Kanādas hokeja izlase]].
** [[30. jūnijs]] — sāka ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību pie [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]].
* [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[25. augusts]] — demontēts [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] obelisks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture|*]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>sjz0luqydfxe63g121910wvfo3f1bgg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Keits01/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>246973</id>
    <revision>
      <id>3675939</id>
      <parentid>3564372</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Keits01</username>
        <id>38535</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3320" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vītauts Petkevičs
|     vārds_orig = Vytautas Petkevičius
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = maijs
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņa|Kauņa]].
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2008
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Viļņa]], [[Viļņas apgabals]]&lt;br /&gt;(tagad {{LTU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = Vīriešu
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Raisa Grigorova
|          bērni = Ludmila
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, politisks un aktīvs sabiedrības darbinieks
|rakstīšanas valoda = [[Lietuviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = ''Kāpēc klaigā dzērves''
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Vītauts Petkevičs''' (1930-2008) dzimis [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņa|Kauņā]], bija [[rakstnieks]], [[politisks un aktīvs sabiedrības darbinieks]].

== Biogrāfija ==
1937-1942 mācījies Kauņas 20. pamatskolā. Kopš 1945. gada VLKJS biedrs. 1946., 1947. un 1949. gads vasarā sūtīts uz dažādām Kauņas apriņķa pilsētām, lai cīnītos pret Lietuvā aktīvajiem pretošanās cīnītājiem pēc Otrā pasaules kara. 1949. gadā beidzis Kauņas IV zēnu vidusskolu.

1949. gadā Kauņas būvniecības trests Nr. 2 Komjaunatnes organizators. 1950. gadā Kauņas pilsētas LLKJS komitejas nodaļas vadītājs. Viņš iestājās Kauņas Valsts universitātes Būvniecības fakultātē. 1950. gadā devās uz Viļņu, lai turpinātu studijas. 1951-1989 PSRS biedrs. 1951. gadā nodots LLKJS CK atbildīgajam organizatoram. 1951-1952 LLKJS Šauļu reģionālās komitejas sekretārs. 1952-1954 mācījies Maskavas Centrālās komjaunatnes skolā pie Ukrainas Komunistiskās partijas CK. 1953-1960 studējis Maskavas Valsts M. Lomonosova universitātes Vēstures fakultātē. [1]

1954-1957 LLKJS CK nodaļas vadītājs, CK biroja loceklis. 1957-1959 LKP Radvilišķu rajona komitejas sekretārs. 1960.-1969 Laikraksta &quot;Tiesa&quot; korespondents Šauļos. 1969-1971 LPSR Rakstnieku savienības prozas konsultante. 1971-1972 Lietuvas kinostudijas scenāristu koledžas vadītājs. Kopš 1972. gada profesionāls rakstnieks.

1988. gadā izpaudās &quot;Zaļo&quot; kustībā, aizstāvot Lietuvas piekrasti no dabai bīstamu naftas urbumu izbūves jūrā pie Kuršu kāpas - RTFSR teritorijā. 1988. gadā Lietuvas Reorganizācijas Sąjūdis, Sąjūdis Seima un Padomes iniciatīvas grupas loceklis. 1989. gadā Lietuvas Demokrātiskās darba partijas biedrs. 1992-1996 Seima deputāts, 1993-1996. Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs. [2] 1998. gads Lietuvas Tautas savienības &quot;Par godīgu Lietuvu&quot; biedrs. 2008. gadā Partijas &quot;Fronts&quot; biedrs neveiksmīgi kandidēja Lietuvas Republikas Seima vēlēšanās. [3] Apbedīts Antakalņa kapos. [4]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


== Ievērojamākie darbi ==

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>23sv9p016tyy2wj6ok045a0rwpatwcr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 1. pilsētas teātris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252846</id>
    <revision>
      <id>3675773</id>
      <parentid>3675413</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T04:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ dublējās ar Muses nama lapu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4706" xml:space="preserve">
[[Attēls:Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs.jpg|thumb|300px|Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs]]
[[Attēls:National Opera House Riga.jpg|thumb|300px|Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā]]
'''Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais senākais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847).
Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas [[Latvijas Nacionālā opera]].

== Vēsture ==
{{galvenais|Muses nams}}
Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par [[Muses nams|Muses namu]]. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]], [[1815]]. gadā ēku nopirka Muses biedrība. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]].
1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] &quot;Vallenšteina nometnes&quot; un [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] &quot;Fidelio&quot; iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta [[Ludvigs Bonštets|Ludviga Bonšteta]] (1822—1885) projekta kā helenizēta [[klasicisms|klasicisma]] stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (''Deutsches Stadttheater'') savu darbību tas atsāka tikai pēc [[Rīgas operācija|vācu karaspēka ienākšanas Rīgā]] 1917. gadā.

1919. gada 23. janvārī ar [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās &quot;Latvju operas&quot; kolektīvs, 9. februārī &quot;Latvju opera&quot; tika pārdēvēta par &quot;Padomju Latvijas operu&quot;.
No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera.&lt;ref&gt;Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.&lt;/ref&gt; 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti &quot;Noteikumi par nacionālo operu&quot;, bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas &quot;Tanheizers&quot; izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to pārdēvēja par &quot;Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri&quot;, bet [[Ostlande|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] (1941—1944) par &quot;Rīgas operteātri&quot;, pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma.

== Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji ==
Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā [[Johans Šrameks]] (''Schramek, Šrámek''),&lt;ref&gt;[http://www.biographien.ac.at/oebl/oebl_S/Schramek_Johann-Josef_1814_1874.xml ]&lt;/ref&gt; 1863.-1865. gadā [[Ernsts Katenhūzens]] (''Catenhusen''), 1865.-1866. gadā [[Eduards Augusts Molnārs]] (''Molnar''), 1898.-1900. gadā [[Bruno Valters]].

== Literatūra ==

* Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070602144700/http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm |date={{dat|2007|06|02||bez}} }}

{{Bijušie teātri Rīgā}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}

[[Kategorija:Operteātri]]
[[Kategorija:Teātri Rīgā]]</text>
      <sha1>qg871c6opjkbwowwubiad715xmstetm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675774</id>
      <parentid>3675773</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T04:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4715" xml:space="preserve">
[[Attēls:Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs.jpg|thumb|300px|Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs]]
[[Attēls:National Opera House Riga.jpg|thumb|300px|Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā]]
'''Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais senākais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847).
Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas [[Latvijas Nacionālā opera]].

== Vēsture ==
{{galvenais|Muses nams}}
Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]], kad [[1815]]. gadā ēku nopirka Muses biedrība, ēku sāka dēvēt par [[Muses nams|Muses namu]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]].
1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] &quot;Vallenšteina nometnes&quot; un [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] &quot;Fidelio&quot; iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta [[Ludvigs Bonštets|Ludviga Bonšteta]] (1822—1885) projekta kā helenizēta [[klasicisms|klasicisma]] stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (''Deutsches Stadttheater'') savu darbību tas atsāka tikai pēc [[Rīgas operācija|vācu karaspēka ienākšanas Rīgā]] 1917. gadā.

1919. gada 23. janvārī ar [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās &quot;Latvju operas&quot; kolektīvs, 9. februārī &quot;Latvju opera&quot; tika pārdēvēta par &quot;Padomju Latvijas operu&quot;.
No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera.&lt;ref&gt;Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.&lt;/ref&gt; 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti &quot;Noteikumi par nacionālo operu&quot;, bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas &quot;Tanheizers&quot; izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to pārdēvēja par &quot;Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri&quot;, bet [[Ostlande|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] (1941—1944) par &quot;Rīgas operteātri&quot;, pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma.

== Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji ==
Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā [[Johans Šrameks]] (''Schramek, Šrámek''),&lt;ref&gt;[http://www.biographien.ac.at/oebl/oebl_S/Schramek_Johann-Josef_1814_1874.xml ]&lt;/ref&gt; 1863.-1865. gadā [[Ernsts Katenhūzens]] (''Catenhusen''), 1865.-1866. gadā [[Eduards Augusts Molnārs]] (''Molnar''), 1898.-1900. gadā [[Bruno Valters]].

== Literatūra ==

* Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070602144700/http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm |date={{dat|2007|06|02||bez}} }}

{{Bijušie teātri Rīgā}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}

[[Kategorija:Operteātri]]
[[Kategorija:Teātri Rīgā]]</text>
      <sha1>8b3jgm4uu53zwnpu7e3n0vv8wmo4v0f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675804</id>
      <parentid>3675774</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:53:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4832" xml:space="preserve">
[[Attēls:Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs.jpg|thumb|300px|Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs]]
[[Attēls:National Opera House Riga.jpg|thumb|300px|Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā]]
'''Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais senākais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847).
Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas [[Latvijas Nacionālā opera]].

== Vēsture ==
{{galvenais|Muses nams}}
Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]], kad [[1815]]. gadā ēku nopirka Muses biedrība, ēku sāka dēvēt par [[Muses nams|Muses namu]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]].
1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] &quot;Vallenšteina nometnes&quot; un [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] &quot;Fidelio&quot; iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta [[Ludvigs Bonštets|Ludviga Bonšteta]] (1822—1885) projekta kā helenizēta [[klasicisms|klasicisma]] stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (''Deutsches Stadttheater'') savu darbību tas atsāka tikai pēc [[Rīgas operācija|vācu karaspēka ienākšanas Rīgā]] 1917. gadā.

1919. gada 23. janvārī ar [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās &quot;Latvju operas&quot; kolektīvs, 9. februārī &quot;Latvju opera&quot; tika pārdēvēta par &quot;Padomju Latvijas operu&quot;.
No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera.&lt;ref&gt;Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.&lt;/ref&gt; 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti &quot;Noteikumi par nacionālo operu&quot;, bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas &quot;Tanheizers&quot; izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to pārdēvēja par &quot;Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri&quot;, bet [[Ostlande|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] (1941—1944) par &quot;Rīgas operteātri&quot;, pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma.

== Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji ==
Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā [[Johans Šrameks]] (''Schramek, Šrámek''),&lt;ref&gt;[http://www.biographien.ac.at/oebl/oebl_S/Schramek_Johann-Josef_1814_1874.xml ]&lt;/ref&gt; 1863.-1865. gadā [[Ernsts Katenhūzens]] (''Catenhusen''), 1865.-1866. gadā [[Eduards Augusts Molnārs]] (''Molnar''), līdz 1893. gadam [[Oto Loze]] (''Lohse''),&lt;ref&gt;[https://www.jstor.org/stable/3364226 The Musical Times, 1893]&lt;/ref&gt; 1898.-1900. gadā [[Bruno Valters]].

== Literatūra ==

* Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070602144700/http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm |date={{dat|2007|06|02||bez}} }}

{{Bijušie teātri Rīgā}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}

[[Kategorija:Operteātri]]
[[Kategorija:Teātri Rīgā]]</text>
      <sha1>b7cs3wz62tw32wzanxoxiuf66622o8u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kruzona sindroms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>257947</id>
    <revision>
      <id>3675730</id>
      <parentid>3624508</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:18:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt; (2), ref&gt;. → ref&gt; (9), .gad → . gad, [[morfoloģija]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8539" xml:space="preserve">[[File:Patient with Crouzon syndrome (1912).jpg|thumb|Bērns ar Kruzona sindromu (1912)]]
'''Kruzona sindroms''' jeb '''kraniofaciālā dizostoze''' ir ģenētiska [[galvaskauss|galvaskausa]] attīstības anomālija, kas ietver kombinētu [[kraniostenoze|kraniostenozi]], sejas kaulu nepilnīgu attīstību (hipoplāzija) un deguna dobuma kompresiju. To pirmo reizi aprakstīja [[1912]]. gadā [[Francija|franču]] ārsts Luī Oktavs Kruzons (''Louis Édouard Octave Crouzon 1874-1938'') medicīnas žurnālā ''Bulletins et Mémoires Société Médicale des Hôpitaux de Paris'', tāpēc slimībai tika piešķirts viņa vārds.&lt;ref name=&quot;HôpParisBull&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://web2.bium.univ-paris5.fr/livanc/index.las?cote=annee191215&amp;p=1&amp;do=page|title=Dysostose cranio-faciale héréditaire|publisher=Bibliothèque interuniversitaire de santé: bibliothèque numérique Medic@|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Šajā pirmajā aprakstā bija runa par 29 gadus vecu sievieti un viņas meitu, kurām abām novēroja vienādus simptomus, no kā tika izsecināts slimības iedzimtais raksturs.&lt;ref name=&quot;HôpParisBull&quot;/&gt;

Pie dzimšanas bērnam ir raksturīga [[Sejas izteiksme (medicīna)|izteiksme]], kas laika gaitā aizvien pastiprinās: uz augšu izspīlēta piere, deguns atgādina putna knābi, deguna rajonā iekritusi seja ar ārup izvērstu [[apakšžoklis|apakšžokli]] un vaigu kauliem, izvelbtas acis ([[eksoftalmija]]).
Sindroma izraisīta kroplība var radīt nopietnas veselības komplikācijas, kā arī būt par sociālās atstumtības cēloni&lt;ref name=&quot;Crouzonstigma&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23060386|title=Crouzon syndrome: a social stigma. Pandey N, Pandey RK, Singh RK, Shah NK.|publisher=
US National Library of Medicine National Institutes of Health:BMJ Case Rep. 2012|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==Epidemioloģija==
Kruzona sindroma sastopamības biežums ir 1 gadījums uz 50 000 jaundzimušajiem. Tas iedzimst autosomāli dominantā ceļā, bet ir arī sporādiski gadījumu (25—50%).&lt;ref name=&quot;crouzonorg&quot;/&gt; Izskatās, ka tā pamatā, tāpat kā [[Aperta sindroms|Aperta sindroma]] gadījumā, ir [[mutācija]]s FGFR2 [[gēns|gēnā]] (''fibroblast growth factor receptor type 2''), kas atrodas 10 hromosomā (10q25-q26).&lt;ref name=&quot;Crouzongene&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/7987400|title=Mutations in the fibroblast growth factor receptor 2 gene cause Crouzon syndrome. Reardon W, Winter RM, Rutland P, Pulleyn LJ, Jones BM, Malcolm S.|publisher=
US National Library of Medicine National Institutes of Health: Nat Genet. 1994 .|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==Simptomi==
[[File:Crouzon5.jpg|left|thumb|Raksturīga [[sejas izteiksme (medicīna)|sejas izteiksme]] pieaugušajam]]
Dažādiem indivīdiem simptomu smagums ir atšķirīgs. Dažreiz anomālijas ir saskatāmas grūtniecības [[Medicīniskā ultrasonogrāfija|ultrasonogrāfijas]] kontroles laikā, it īpaši trīsdimensiju attēlos. Tomēr sindromam raksturīgas iezīmes parasti atklāj jaundzimušajam. Sākumā uzmanību piesaista [[galvaskauss|galvaskausa]] forma. Bilaterāla kraniostenoze skar vairākas šuves; visbiežāk tā ir vainaga šuve, bet ir iespējamas vairākas citas kombinācijas. Dažiem ir jau izteikta augšžokļa hipoplāzija, kā arī sejas [[hipertelorisms]] (liels attālums starp acīm) un [[eksoftalmija]], kas turpina pasliktināties, bet dažiem šīs pazīmes parādīsies divu pirmo dzīves gadu laikā. Vairumā gadījumu [[spārnkauls]] (''os sphenoidale'') ir saplacināts. Parasti šī deformācija neietekmē apkārtējos audus, tās atklāšanai ir nozīme tikai kā diagnostikas kritērijam.&lt;ref name=&quot;crouzonorg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.crouzon.org/faq.html|title=Crouzon Syndrome Frequently-Asked Questions.|publisher=Crouzon Support Network.|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Elpošanas grūtības bieži ir novērojamas kopš dzimšanas, tās izraisa deguna eju necaurlaidība. [[Miega apnoja]] ir ļoti raksturīgs simptoms, to veicina gan sejas kaulu anomālija, gan smadzeņu kompresija. Nepareizs sakodiens traucē zīšanu un, vēlāk, ēšanu. Atšķirībā no Aperta sindroma, kam piemīt līdzīga sejas [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģija]], zobu formula pie Kruzona sindroma ir normāla.&lt;ref name=&quot;CruAperDent&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23841783|title=A longitudinal study of dental arch morphology in children with the syndrome of Crouzon or Apert. Reitsma JH, Elmi P, Ongkosuwito EM, Buschang PH, Prahl-Andersen B.|publisher=US National Library of Medicine National Institutes of Health: Eur J Oral Sci. 2013|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Redze]]s un [[dzirde]]s funkcija var arī ciest lielākā vai mazākā mērā&lt;ref name=&quot;crouzonorg&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Crouzvisual&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21279364|title=Visual field loss in children with craniosynostosis. Liasis A, Walters B, Thompson D, Smith K, Hayward R, Nischal KK.|publisher=US National Library of Medicine National Institutes of Health: J Neurosurg. 2007|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

Garīgā attīstība parasti ir normāla, bet to var apdraudēt agrīnā [[smadzenes|smadzeņu]] kompresija. Kraniostenozes ķirurģiska korekcija ļauj novērst šo komplikāciju.

Dažiem slimniekiem ir atrodama [[Arnolda—Kiari malformācija|Arnolda—Kiari]] (''Arnold-Chiari malformation'') malformācija, kas var kombinēties ar [[Siringomiēlija|siringomiēliju]].&lt;ref name=&quot;CruzChiari&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24741262|title=Chiari Type I malformation yielded to the diagnosis of Crouzon syndrome. Canpolat A, Akçakaya MO, Altunrende E, Ozlü HM, Duman H, Ton T, Akdemir O.|publisher=US National Library of Medicine National Institutes of Health: J Neurosci Rural Pract. 2014|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Hidrocefālija]] ir viena no Kruzona sindroma komplikācijām, kas bez attiecīgas ārstēšanas nopietni apdraud dzīvību.&lt;ref name=&quot;Crouzhydroceph&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17644920|title=Facial diplegia revealing ventriculoperitoneal shunt failure in a patient with Crouzon syndrome. Case report. Thines L, Vinchon M, Lahlou A, Pellerin P, Dhellemmes P.|publisher=US National Library of Medicine National Institutes of Health: Childs Nerv Syst. 2011.|accessdate={{dat|2014|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana==
Medikamentozā ārstēšana nespēj aizkavēt deformācijas procesu. Ārstēšana ir tikai ķirurģiska un prasa atkārtotas iejaukšanās. 
Kraniostenozes operāciju parasti izdara vecumā no 4 līdz 12 mēnešiem lai sekmētu smadzeņu normālu attīstību. Sejas daļas plastika parasti tiek veikta vēlāk, bet tā ir jāuzsāk laikus, pirms skeleta augšanas beigām, lai nepieļautu pārāk smagu deformāciju.

Sejas vidusdaļas izvilkšanai normālajā pozīcijā pielieto pēc dažāda apjoma [[osteotomija]]s (kaula atvēršanas operācija) [[Gavrīls Iļizarovs|Iļizarova]] (''Гавриил Илизаров'') tipa ārējās fiksācijas ierīces — distraktorus. Šī tehnika ļauj pakāpeniski attālināt divus kaula fragmentus, lai jauns kauls aizpilda izveidojušos atstarpi. Pirmā trakcija notiek 1 nedēļu pēc operācijas. Kopumā tā ilgst no 2 līdz 3 nedēļām, atkarībā no vēlamā rezultāta. Progress katru dienu ir pa 1 mm uz katra stieņa.&lt;ref name=&quot;Crouzoperation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://udsmed.u-strasbg.fr/emed/courses/STOMATOLOGIE/document/fentes_malformations_faciales.pdf?cidReq=STOMATOLOGIE|title=Fentes et malformations faciales Pr J.L.Kahn, Pr A.Wilk|publisher=Université de Strasbourg. Module de spécialité Stomatologie, Chirurgie Maxille Faciale et Chirurgie Plastique Réparatrice 2007-2008.|accessdate={{dat|2014|7|29||bez}}|archive-date={{dat|2014|10|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141003201540/http://udsmed.u-strasbg.fr/emed/courses/STOMATOLOGIE/document/fentes_malformations_faciales.pdf?cidReq=STOMATOLOGIE}}&lt;/ref&gt; Situācija regulāri jāpārvērtē un, kad tas kļūst nepieciešams, jāveic jaunas korekcijas.

Vairumā gadījumu slimniekam vēlāk ir jāuzsāk [[ortodontija|ortodontiska]] ārstēšana pareiza sakodiena izveidošanai. Bērnam arī būtu jāsaņem [[psihologs|psihologa]] konsultācija.

==Atsauces==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ģenētiskās slimības]]
[[Kategorija:Sindromi]]</text>
      <sha1>lt9aa0zr85bq7x3gqklq72heqoy5l3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Baku</title>
    <ns>14</ns>
    <id>258270</id>
    <revision>
      <id>3675756</id>
      <parentid>2199935</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:28:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="139" xml:space="preserve">{{Commonscat|Baku}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>oz1yubwva93xjumpc7jdvt79u5mr4bu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viņas melo labāk</title>
    <ns>0</ns>
    <id>260098</id>
    <revision>
      <id>3675535</id>
      <parentid>3675372</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:16:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17847" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Viņas melo labāk
| image = Vinasmelolabak.png
| caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts
| genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]]
| theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] &lt;small&gt;(1.—pašlaik)&lt;/small&gt;
| opentheme = [[Ieva Kerēvica]] &amp; *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — &quot;Meitenes vēl pasakām tic&quot; &lt;small&gt;(1.—pašlaik)&lt;/small&gt;
| country = {{LAT}}
| language = [[Latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 10
| num_episodes = 662
| producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]]
9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]]
| location = [[Rīga]], [[Jūrmala]]
| runtime = 21-47 min
| company = [[Seriālu Mājas]]
| channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]]
| first_aired = 2013. gada 1. jūlijs
| last_aired = 
| starring = *[[Evija Krūze]]
*[[Lienīte Osipova]]
*[[Kristīne Nevarauska]]
*[[Andris Bulis]]
*[[Sarmīte Rubule]]
*[[Māris Bezmers]]
*[[Māris Skrodis]]
*[[Uldis Anže]]
*[[Sandija Dovgāne]]
*[[Vita Baļčunaite]]
*[[Velta Līvija Straume]]
*[[Jānis Vimba]]
*[[Mārtiņš Počs]]
*[[Dainis Gaidelis]]
*[[Kristians Kareļins]]
| bgcolour = #3399FF
| related = &quot;[[Viņš. Robertiņš]]&quot;
}}
'''&quot;Viņas melo labāk&quot;''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, &quot;Moterys meluoja geriau.&quot; Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]].

2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] &quot;[[Viņš. Robertiņš]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
|'''1'''
|40
|{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija)
|{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija)
|-
|'''2'''
|58
|{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija)
|{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija)
|-
|'''3'''
|42
|{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija)
|{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija)
|-
|'''4'''
|70
|{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija)
|{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija)
|-
|'''5'''
|84
|{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija)
|{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija)
|-
|'''6'''
|112
|{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija)
|{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija)
|-
|'''7'''
|56
|{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija)
|{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija)
|-
|'''8'''
|80
|{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija)
|{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija)
|-
|'''9'''
|80
|{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija)
|{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija)
|-
|'''10'''
|80
|{{dat|2022|5|30
|N|bez}} (623. sērija)
|{{dat|2022|||bez}} (702. sērija)
|}

== Aktieri ==
* '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. &quot;Aizdeva&quot; bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra.
* '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs.
* '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu.
* '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris.
* '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli.
* '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs.
* '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas.
* '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala &quot;Olga&quot; īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta.
* '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes.
* '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi.
* '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana.
* '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes.
* '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva.
* '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju.
* '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs.
* '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu.
* '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas.
* '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais &quot;upuris&quot; pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža.
* '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes.
* '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece.
* '''Jana Riebiņa''' (9. sezona — 10.sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa, Zinas meita. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā.
* '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos.
* '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi.
* '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā.
* '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu.
* '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu.
* '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini.
* '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm.
* '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju.
* '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā.
* '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju.
* '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini.
* '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs.
* '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas.
* '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā.
* '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk.
* '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu.
* '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja.
* '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas.
* '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev.
* '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli.
* '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā.
* '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa.
* '''Oksana''' (8. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — Olgas draudzene, palīdzēja viņas plānos pret Konstantīnu. Īsu brīdi tikās ar Robertu.
* '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. Oksanas draudzene. 10. sezonā ir šķīrusies no Konstantīna.
* '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu.
* '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs.
* '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais.
* '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās.
* '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs.
* '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem.
* '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā.
* '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa.
* '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk.
* '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi.
* '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā.
* '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā.
* '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs.
* '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli.
* '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu.
* '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu.
* '''Zina''' (10. sezona) ([[Akvelīna Līvmane]]) — Janas māte, ne īpaši labi sadzīvoja ar Renāru.
* '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>6mxybwzslxcf1mv7j2i0qb5jq4g0n0n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675612</id>
      <parentid>3675535</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:57:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aktieri */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17913" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Viņas melo labāk
| image = Vinasmelolabak.png
| caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts
| genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]]
| theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] &lt;small&gt;(1.—pašlaik)&lt;/small&gt;
| opentheme = [[Ieva Kerēvica]] &amp; *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — &quot;Meitenes vēl pasakām tic&quot; &lt;small&gt;(1.—pašlaik)&lt;/small&gt;
| country = {{LAT}}
| language = [[Latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 10
| num_episodes = 662
| producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]]
9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]]
| location = [[Rīga]], [[Jūrmala]]
| runtime = 21-47 min
| company = [[Seriālu Mājas]]
| channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]]
| first_aired = 2013. gada 1. jūlijs
| last_aired = 
| starring = *[[Evija Krūze]]
*[[Lienīte Osipova]]
*[[Kristīne Nevarauska]]
*[[Andris Bulis]]
*[[Sarmīte Rubule]]
*[[Māris Bezmers]]
*[[Māris Skrodis]]
*[[Uldis Anže]]
*[[Sandija Dovgāne]]
*[[Vita Baļčunaite]]
*[[Velta Līvija Straume]]
*[[Jānis Vimba]]
*[[Mārtiņš Počs]]
*[[Dainis Gaidelis]]
*[[Kristians Kareļins]]
| bgcolour = #3399FF
| related = &quot;[[Viņš. Robertiņš]]&quot;
}}
'''&quot;Viņas melo labāk&quot;''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, &quot;Moterys meluoja geriau.&quot; Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]].

2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] &quot;[[Viņš. Robertiņš]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
|'''1'''
|40
|{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija)
|{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija)
|-
|'''2'''
|58
|{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija)
|{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija)
|-
|'''3'''
|42
|{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija)
|{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija)
|-
|'''4'''
|70
|{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija)
|{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija)
|-
|'''5'''
|84
|{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija)
|{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija)
|-
|'''6'''
|112
|{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija)
|{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija)
|-
|'''7'''
|56
|{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija)
|{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija)
|-
|'''8'''
|80
|{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija)
|{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija)
|-
|'''9'''
|80
|{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija)
|{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija)
|-
|'''10'''
|80
|{{dat|2022|5|30
|N|bez}} (623. sērija)
|{{dat|2022|||bez}} (702. sērija)
|}

== Aktieri ==
* '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. &quot;Aizdeva&quot; bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra.
* '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs.
* '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu.
* '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris.
* '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli.
* '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs.
* '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas.
* '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala &quot;Olga&quot; īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta.
* '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes.
* '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi.
* '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana.
* '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes.
* '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva.
* '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju.
* '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs.
* '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu.
* '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas.
* '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais &quot;upuris&quot; pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža.
* '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes.
* '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece.
* '''Jana Riebiņa''' (9. sezona — 10.sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa, Zinas meita. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā.
* '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos.
* '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi.
* '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā.
* '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu.
* '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu.
* '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini.
* '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm.
* '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju.
* '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā.
* '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju.
* '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini.
* '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs.
* '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas.
* '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā.
* '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk.
* '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu.
* '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja.
* '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas.
* '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. Oksanas draudzene.
* '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli.
* '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā.
* '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa.
* '''Oksana''' (8. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — Martas un Olgas draudzene, palīdzēja viņas plānos pret Konstantīnu. Tikās ar Robertu. Vovčika bijusī sieva.
* '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. Oksanas draudzene. 10. sezonā ir šķīrusies no Konstantīna.
* '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu.
* '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs.
* '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais.
* '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās.
* '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs.
* '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem.
* '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā.
* '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa.
* '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk.
* '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi.
* '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā.
* '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā.
* '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs.
* '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli.
* '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu.
* '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Oksanas bijušais vīrs. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu.
* '''Zina''' (10. sezona) ([[Akvelīna Līvmane]]) — Janas māte, ne īpaši labi sadzīvoja ar Renāru.
* '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>2gno8pm6yafwrljunqznum3kg7vtnq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Stepaņenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263372</id>
    <revision>
      <id>3675666</id>
      <parentid>3675157</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:13:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Politiskā darbība */ apgalvojums, kas prasa atsauci.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11158" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Stepaņenko
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
[[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] 
[[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[ukrainiete]]
| partija = 
* [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) 
* [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022)
* [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]]
| bērni = 4 bērni
| profesija = [[juriste]], [[advokāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[ukraiņi|ukraiņu]]&lt;ref&gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas&lt;/ref&gt; [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; šobrīd darbojas partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē.

== Dzīvesgājums ==
Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodā. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Strādāja uzņēmumā &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;. Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title=&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}&lt;/ref&gt; Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas &quot;Saskaņa&quot; vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājusies no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.

2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināti no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt; J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām, iespējams, bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; tādējādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu.{{nepieciešama atsauce}}

2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet&lt;/ref&gt; Ģimenē ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>rcym327k00gws69ge6iyuqhg4vy8wvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eirāzijas eži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>268355</id>
    <revision>
      <id>3675725</id>
      <parentid>3530777</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:13:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8894" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 250px
|           attēls = Erinaceus_europaeus_(Marek_Szczepanek).jpg
|       att_izmērs = 240px
|    att_nosaukums = [[Brūnkrūtainais ezis]] (''Erinaceus europaeus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
| kārta=Erinaceomorpha
| kārta_lv=Ežveidīgie
| dzimta=Erinaceidae
| dzimta_lv=Ežu dzimta
| apakšdzimta = Erinaceinae
| apakšdzimta_lv = Ežu apakšdzimta
| ģints = Erinaceus
| ģints_lv = Eirāzijas eži
| binomial=Erinaceus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
| kategorijas=nē
}}
'''Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints''' (''Erinaceus'') ir [[ežu dzimta]]s (''Erinaceidae'') ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s. [[Eirāzija]]s eži atkarībā no sugas izplatīti [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija]]s rietumdaļā, [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Ķīna]]s ziemeļos un [[Koreja|Korejā]].&lt;ref name=dab&gt;[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/sites/default/files/aktualitates/kukainedaji.pdf Kukaiņēdāji]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Brūnkrūtainais ezis]] ir ievests un introducēts arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref name=mac&gt;Macdonald, David W. The Encyclopedia of Mammals. New York, NY: Facts on File, 1984 {{ISBN|0871968711}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/03014223.1975.9517887 Some aspects of the biology of the hedgehog (ErinaceuseuropaeusL.) in the Manawatu, New Zealand]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
[[Attēls:Erinaceus roumanicus 2013 G4.jpg|thumb|left|240px|[[Ziemeļu baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus roumanicus'') kopš 2005. gada tiek sistematizēts kā atsevišķa suga]]
[[Attēls:Hedgehog 1210127.jpg|thumb|left|240px|Baltkrūtainie eži ir nedaudz lielāki kā pārējās ģints sugas, attēlā [[baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus concolor'')]]
Nesenā pagātnē Eirāzijas ežu ģintī bija tikai viena suga un Amūras ezis, kā arī abas baltkrūtaino ežu sugas tika klasificētas kā [[Eiropas ezis|Eiropas eža]] (''Erinaceus europaeus'') pasugas.&lt;ref&gt;Wilson, D. E.; Reeder, D. M., eds. (2005). [http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=13600020 Mammal Species of the World: Erinaceus europaeus] (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. {{ISBN|978-0-8018-8221-0}}. OCLC 62265494&lt;/ref&gt; Dzīvnieku padziļinātā izpēte 1990. gados zinātniekiem ļāva secināt, ka tās ir trīs dažādas sugas. Līdz ar to papildus kā atsevišķas sugas tika izdalītas [[Amūras ezis]] (''Erinaceus amurensis'') un [[baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus concolor''), bet [[ziemeļu baltkrūtainais ezis]] kā baltkrūtainā eža pasuga — ''Erinaceus concolor roumanicus''.  Tomēr 1990. gadu [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskie]] un vēlāko gadu [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi rosināja zinātniekus vēlreiz pārvērtēt Eirāzijas ežu ģinti un, balstoties uz šiem pētījumiem, [[ziemeļu baltkrūtainais ezis]] kopš 2005. gada tiek izdalīts kā atsevišķa suga — ''Erinaceus roumanicus''.&lt;ref&gt;Wilson, D. E.; Reeder, D. M., eds. (2005). [http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=13600021 Mammal Species of the World] (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. {{ISBN|978-0-8018-8221-0}}. OCLC 62265494&lt;/ref&gt;

==Latvijā==
[[Latvija|Latvijā]] dzīvo divas Eirāzijas ežu ģints [[suga]]s: [[ziemeļu baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus roumanicus'') un [[brūnkrūtainais ezis]] (''Erinaceus europaeus'').&lt;ref name=dzied&gt;[http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=43&amp;fdzv=330 Zīdītāji. Eži]&lt;/ref&gt; Ziemeļu baltkrūtainais ezis sastopams visā Latvijas teritorijā, turklāt tas bieži apmetas apdzīvoto vietu tuvumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/erinaceus-concolor-martin/ |title=Latvijas Daba: Baltkrūtainais ezis |access-date={{dat|2014|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150626101447/http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/erinaceus-concolor-martin/ |archivedate={{dat|2015|06|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Otra suga sastopama samērā reti, galvenokārt Latvijas ziemeļu daļā. Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas un vislabāk atšķiramas, apskatot vēderu. Brūnkrūtainajam ezim uz krūtīm ir izteikts brūns laukums. Baltkrūtainajam viss vēders ir bālgani pelēcīgs.&lt;ref name=dzied/&gt;

== Izskats ==
Eirāzijas eži ir nelieli zīdītāji. To ķermeņa garums atkarībā no sugas ir 13—27 [[centimetrs|cm]], dažreiz līdz 40 cm,&lt;ref name=dab/&gt; svars 400—1200 [[grams|g]].&lt;ref&gt; Lal, S. S. Practical Zoology Vertebrate. Meerut, IN: Global Media, 2010.&lt;/ref&gt; Visas ežu sugas ir apmēram vienādi lielas, tomēr nedaudz lielākas ir abas baltkrūtaino ežu sugas, kas kādreiz tika uzskatītas par vienas sugas divām pasugām.&lt;ref name=boo&gt;Mazin B. Qumsiye, 1996. [https://books.google.lv/books?id=Amr2oLxnR10C&amp;pg=PA60&amp;lpg=PA60&amp;dq=Erinaceus+largest&amp;source=bl&amp;ots=t47UL1202K&amp;sig=DmjqJJBz1CTX_kN7qANJI7S6oEA&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=4zChVIOdAsvgaJjEgbAH&amp;ved=0CGoQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Erinaceus%20largest&amp;f=false Mammals of the Holy Land] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160703071342/https://books.google.lv/books?id=Amr2oLxnR10C&amp;pg=PA60&amp;lpg=PA60&amp;dq=Erinaceus+largest&amp;source=bl&amp;ots=t47UL1202K&amp;sig=DmjqJJBz1CTX_kN7qANJI7S6oEA&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=4zChVIOdAsvgaJjEgbAH&amp;ved=0CGoQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Erinaceus%20largest&amp;f=false |date={{dat|2016|07|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kā visiem ežiem arī Eirāzijas ežiem adatas ir modificēts matojums, [[keratīns]] tam piešķir stīvumu un izturību. Iekšpusē adatas ir tukšas, sadalītas ar plānu plēvīti vairākās kamerās, kas pildītas ar gaisu.&lt;ref name=griz&gt;Grzimek, Bernhard, Neil Schlager, Donna Olendorf, and Melissa C. McDade. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. Vol. 13. Detroit: Thomson Gale, 2004.&lt;/ref&gt; Adatas sedz ķermeņa virspusi, bet seju, vēderu un kājas sedz mīksts kažoks. Tā kā mīkstais matojums aug arī starp adatām, starp tām pamanāmi reti, gari mati, parasti pelēcīgi vai brūngani.&lt;ref name=dab/&gt; Katra adata ir saistīta ar muskuļiem un briesmu gadījumā ezis izslien adatas un pretēji — normālos apstākļos adatas tiek pieglaustas ķermenim.&lt;ref name=griz/&gt;

== Barība ==
Eirāzijas eži ir [[visēdājs|visēdāji]] un barojas ar nelieliem [[bezmugurkaulnieki]]em, [[abinieki]]em, [[augļi]]em, [[dārzeņi]]em un [[sēnes|sēnēm]]. Tā kā ežiem piemīt zināma rezistence pret [[inde|indēm]], tie medī ne tikai parastas [[čūskas]], bet arī indīgās, kā arī tie barojas ar indīgiem [[kukaiņi]]em.&lt;ref name=mac/&gt;&lt;ref name=griz/&gt;

== Reprodukcija ==
[[Attēls:Baby Erinaceus europaeus (12).jpg|thumb|240px|Piedzimstot mazuļu adatas ir mīkstas, attēlā [[brūnkrūtainais ezis|brūnkrūtainā eža]] (''Erinaceus europaeus'') mazuļi]]
Valda uzskats, ka Eirāzijas ežiem pārojoties pastāv [[poligāmija|poligāmiskas]] attiecības. Grūsnības periods ilgst 30—40 dienas. Mazuļi piedzimst [[aklums|akli]] un nevarīgi, pilnībā atkarīgi no savas mātes. To mīkstās adatas sedz plēvīte, kas pirmajās stundās pēcpiedzimšanas izžūst un izzūd. Vidēji piedzimst 2—5 ezēni, maksimums 10 mazuļi. Mīkstās adatas nocietē pirmajās trīs nedēļās. Māte mazuļus zīda ar [[piens|pienu]] 4—6 nedēļas, bet dzimumbriedumu jaunie eži sasniedz 12 m;enešu vecumā. Vidējais mūža ilgums savvaļā ir 2—5 gadi, nebrīvē līdz 10 gadiem.&lt;ref name=griz/&gt;

==Sistemātika==
*'''Eirāzijas ežu ģints''' (''Erinaceus'')
**[[Amūras ezis]] (''Erinaceus amurensis'')
**[[Baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus concolor'')
**[[Brūnkrūtainais ezis]] (''Erinaceus europaeus'')
**[[Ziemeļu baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus roumanicus'')

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{commonscat|Erinaceus|Eirāzijas eži}}
*[https://web.archive.org/web/20160304222346/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=64&amp;what=24 Vides vēstis: Adatainais kaimiņš]
*[https://web.archive.org/web/20120508050232/http://raksti.daba.lv/referaati/2007/ujansons/batl_ez.html Erinaceus concolor Martin (baltkrūtainais ezis)]
*[https://web.archive.org/web/20160305203013/http://www.draugiem.lv/tutti/news/?p=7040072 Kas tas par zvēru - EZIS?]
*[http://www.edruva.lv/zinas/sabiedriba/zina/32399 Ezis nāk ciemos!]{{Novecojusi saite}}
*[https://web.archive.org/web/20151023085540/http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ezis.htm Ticējumi: Ezis]
*[https://web.archive.org/web/20160305005132/http://animaldiversity.org/accounts/Erinaceus/classification/#Erinaceus ADW: Genus Erinaceus]
*[https://web.archive.org/web/20141116233127/http://www.redorbit.com/education/reference_library/animal_kingdom/mammalia/1113212042/erinaceus/ RedOrbit: Erinaceus]

[[Kategorija:Eirāzijas eži| ]]
[[Kategorija:Ežu dzimta]]</text>
      <sha1>2t4cmtumuwwcbivvouc4397b8s660yt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aphodiinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>268495</id>
    <revision>
      <id>3675721</id>
      <parentid>3643664</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:10:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt;, [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10334" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Megatelus contractus Klug, 1845 Syn. Aphodius (Megatelus) contractus Klug, 1845 (8281105947).png
| att_nosaukums = ''[[Megatelus contractus]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Arthropoda
|       tips_lv = Posmkāji
|         klase = Insecta
|      klase_lv = Kukaiņi
|    apakšklase = Pterygota
| apakšklase_lv = Spārneņi
|         kārta = Coleoptera
|      kārta_lv = Vaboles
|    apakškārta = Polyphaga
| apakškārta_lv = Visēdājas vaboles
|    virsdzimta = Scarabaeoidea
| virsdzimta_lv = 
|        dzimta = Scarabaeidae
|     dzimta_lv = Skarabeju dzimta
|   apakšdzimta = Aphodiinae
|apakšdzimta_lv = 
|      binomial = Aphodiinae &lt;small&gt;Leach, 1815&lt;/small&gt;
|    iedalījums =
* triba: ''[[Aphodiini]]''
* triba: ''[[Corythoderini]]''
* triba: ''[[Didactyliini]]''
* triba: ''[[Proctophanini]]''
* triba: ''[[Eupariini]]''
* triba: ''[[Lomanoxiini]]''
* triba: ''[[Odochilini]]''
* triba: ''[[Odontolochini]]''
* triba: ''[[Phycochini]]''
* triba: ''[[Psammodiini]]''
* triba: ''[[Rhyparini]]''
* triba: ''[[Rhyssemini]]''
* triba: ''[[Stereomerini]]''
* triba: ''[[Termitoderini]]''
* triba: ''[[Thinorycterini]]''
|   kategorijas = nē
}}
'''''Aphodiinae''''' ir vaboļu apakšdzimta no [[skarabeju dzimta]]s. Tajā ietilpst vairāk nekā 3200 sugu no 280 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]].&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;/&gt; Sastopamas visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;Cabrera-SanudoLobo2009&quot;/&gt; Tās sasniedz vidēji 8&amp;nbsp;mm garumu, viņu ķermeņu izskats un tā forma ir dažāda. Tās sadzīvē sauc par &quot;mēslvabolēm&quot;, jo sastopamas mēslos.&lt;ref name=&quot;Stebnicka2001&quot;/&gt;

== Izplatība ==
''Aphodiinae'' apakšdzimtas vaboles sastopamas visā pasaulē, visvairāk sugu dzīvo [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] siltākās vidēs. Ceturtdaļa sastopamas [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunā pasaule|Jaunajā pasaulē]] (ap 820 sugu).&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;/&gt; Dažas sugas sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Divas sugas (''[[Acrossidius tasmaniae]]'' un ''[[Ataenius picinus]]'') dzīvo [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref name=&quot;Stebnicka2001&quot;/&gt;

== Pieaugušo vaboļu apraksts ==
Tās ir mazas vai vidēji lielas vaboles, kas sasniedz 0,8 līdz 16&amp;nbsp;mm garumā;&lt;ref name=&quot;Stebnicka2001&quot;/&gt; parasti ir ne garākas par 8&amp;nbsp;mm.&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;/&gt; Ķermenis ir iegarens vai ovāls.&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;/&gt;

== Ekoloģija ==
''Aphodiinae'' vaboles kopā ar ''[[Scarabaeinae]]'' un ''[[Geotrupinae]]'' (no [[mēslvaboļu dzimta]]s) apakšdzimtu vabolēm sastāda lielāko mēslvaboļu daļu. Lielāka šo apakšdzimtu vaboļu ir [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]], [[Ekoloģija|ekoloģiski]] un [[Uzvedība|uzvedībā]] adaptētas baroties ar [[Zīdītāji|zīdītāju]] (galvenokārt zālēdāju) [[ekskrementi]]em ([[koprofāgi]]). Atšķirībā no ''Scarabaeinae'' un ''Geotrupinae'' vabolēm, kuras ir parakoprīdi vai telekoprīdi (kas nozīmē, ka vaboles daļu mēsla ierok zemē zem vai attālumā no kopējā [[Mēsli|mēsla]]), ''Aphodiinae'' vairākums ir endokoprīdi (mēslu iedzīvotāji), tās parasti barojas un [[Vairošanās|vairojas]] mēsla iekšienē,&lt;ref name=&quot;Cabrera-SanudoLobo2009&quot;/&gt; dažas citas sugas ir [[saprofāgi]], kas barojas un vairojas [[Augsne|augsnē]] ar pūstošiem [[augi]]em, ir arī jaukti koprofāgi un saprofāgi.&lt;ref name=&quot;Stebnicka2001&quot;/&gt; Pieaugušām vabolēm ir reducētas mandibulas un pielāgotas barošanai galvenokārt ar [[Baktērijas|baktērijām]] un ar [[raugi]]em bagātiem šķidrumiem mēslos vai pūstošās vielās.&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;/&gt;

Starp apakšdzimtas pārstāvjiem sastopamas arī [[Mirmekofilija|mirmekofilas]] un [[Termitofilija|termitofilas]] sugas. Tie izpauž [[Inkvilīns|inkvilinismu]], dzīvojot šo kukaiņu ligzdās un ēdot [[ola]]s.&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;/&gt; [[Kalimantāna|Borneo salas]] ''[[Pterobius itiokai]]'' apdzīvo ''[[Crematogaster difformis]]'' skudru ligzdas, kuras [[Skudru dzimta|skudras]] taisa zem koku mizām un zem mirmekofītisku epifītisku [[Papardes|paparžu]] sugām no ''[[Platycerium]]'' un ''[[Lecanopteris]]''.&lt;ref name=&quot;Maruyama2010&quot;/&gt; ''[[Aphodius dugesi]]'' ir, iespējams, mirmekofila suga, jo atrasta ''[[Atta]]'' ģints skudru ligzdā.&lt;ref name=&quot;Dellacasa.etal2002&quot;/&gt;

Citas sugas, no ''[[Australoxenella]]'', ''[[Bruneixenus]]'' ģintīm ir termitofilas sugas, kuras dzīvo termītu ligzdās.&lt;ref name=&quot;HowdenStorey1991&quot;/&gt;

== Fosilās sugas ==
Apakšdzimtai pieder daudzas [[Fosilija|fosilas]] (izmirušas) sugas vai mūsdienu sugas, kuru pārstāvji atklātas [[Dzintars|dzintaros]]; vairākums ir no ''[[Aphodia]]'' ģints.&lt;ref name=&quot;FW&quot;/&gt; Visvairāk fosiliju atrod [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Kolorādo]] un [[Pensilvānija]]s štatos), pārējās atradnes ir no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Vācija]]s, [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s, [[Francija]]s un [[Itālija]]s.&lt;ref name=&quot;FW&quot;/&gt;

Sugas, kurām pieder fosilie izrakteņi:&lt;ref name=&quot;FW&quot;/&gt;
* ''[[Liothorax]]'' Motschulsky, 1859
:* ''[[Liothorax kraatzi]]'' Harold, 1868 ([[Krievija]], [[Astrahaņa]])
* ''Aphodiini'' Leach, 1815
:* ''[[Aphodius]]'' Illiger, 1798
::* ''[[Aphodius aboriginalis]]'' Wickham, 1912 ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kolorādo]])
::* ''[[Aphodius anteactus]]'' Krell, 2000
::* ''[[Aphodius boryslavicus]]'' Lomnicki, 1894 ([[Ukraina]], [[Borislava]])
::* ''[[Aphodius bosniaskii]]'' Handlirsch, 1907 ([[Itālija]], [[Toskāna]])
::* ''[[Aphodius brevipennis]]'' Heer, 1862 ([[Vācija]], [[Bādene-Virtemberga]])
::* ''[[Aphodius charauxi]]'' Piton, 1940 ([[Francija]], [[Overņa]])
::* ''[[Aphodius distinctus]]'' Müller, 1776 ([[Apvienotā Karaliste]])
::* ''[[Aphodius fimitarius]]'' Linnaeus, 1758 (Apvienotā Karaliste)
::* ''[[Aphodius florissantensis]]'' Wickham, 1911 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius fossor]]'' Linnaeus, 1758 (Apvienotā Karaliste)
::* ''[[Aphodius granarioides]]'' Wickham, 1913 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius granarius]]'' Linnaeus, 1767 (Ukraina, Borislava)
::* ''[[Aphodius helvolus]]'' Statz, 1952 (Vācija)
::* ''[[Aphodius holdereri]]'' Reitter, 1900 (Apvienotā Karaliste)
::* ''[[Aphodius inundatus]]'' Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius krantzi]]'' von Heyden &amp; von Heyden 1866  (Vācija)
::* ''[[Aphodius laminicola]]'' Wickham, 1910 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius mediaevus]]'' Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius meyeri]]'' Heer, 1847 (Vācija, Bādene-Virtemberga)
::* ''[[Aphodius plagiatus]]'' Linnaeus, 1767 (Apvienotā Karaliste)
::* ''[[Aphodius praeemptor]]'' Wickham, 1913 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius precursor]]'' Horn, 1876 (ASV, [[Pensilvānija]])
::* ''[[Aphodius rhinocerontis]]'' Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
::* ''[[Aphodius rufipes]]'' Linnaeus, 1758 (Ukraina, Vācija un Apvienotā Karaliste)
::* ''[[Aphodius ruthenus]]'' Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
::* ''[[Aphodius schlickumi]]'' Statz, 1952 (Vācija)
::* ''[[Aphodius senex]]'' Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius shoshonis]]'' Wickham, 1912 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Aphodius subater]]'' Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
::* ''[[Aphodius theobaldi]]'' Krell, 2000
* ''Eupariini'' Schmidt, 1910
:* ''[[Ataenius]]'' Harold, 1867
::* ''[[Ataenius europaeus]]'' Quiel, 1911 (Krievija, [[Kaļiņingrada]])
::* ''[[Ataenius patescens]]'' Scudder, 1900 (ASV, Kolorado)
::* ''[[Ataenius restructus]]'' Wickham, 1912 (ASV, Kolorado)
:* ''[[Oxyomus]]'' Kirby &amp; Spence, 1828
::* ''[[Oxyomus nearcticus]]'' Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
:* ''[[Saprosites]]'' Redtenbacher, 1858
::* ''[[Saprosites cascus]]'' Britton, 1960 (Apvienotā Karaliste)
::* ''[[Saprosites succini]]'' Zang, 1905 (Vācija)

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Skelley2008&quot;&gt;Paul E. Skelley (2008). ''[http://museum.unl.edu/research/entomology/Guide/Scarabaeoidea/Scarabaeidae/Aphodiinae/Aphodiinae-Overview/AphodiinaeO.html Aphodiinae]''. Generic Guide to New World Scarab Beetles&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Cabrera-SanudoLobo2009&quot;&gt;Francisco J. Cabrera-Sañudo &amp; Jorge M. Lobo. ''[http://www.biogeografia.org/biogeografia/images/documentos/jorge%2520lobo/2009.%2520Cabrero%2520%26%2520Lobo.%2520Biogeography%2520of%2520aphodiinae%2520dung%2520beetles%2520.%2520J%2520Biog.pdf Biogeography of Aphodiinae dung beetles based on the regional composition and distribution patterns of genera] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170808162159/http://www.biogeografia.org/biogeografia/images/documentos/jorge%20lobo/2009.%20Cabrero%20%26%20Lobo.%20Biogeography%20of%20aphodiinae%20dung%20beetles%20.%20J%20Biog.pdf |date={{dat|2017|08|08||bez}} }}''. Journal of Biogeography (J. Biogeogr.) (2009) 36, 1474–1492&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Stebnicka2001&quot;&gt;Stebnicka Z. T.''[https://www.landcareresearch.co.nz/__data/assets/pdf_file/0018/49032/FNZ42Aphodiinae144.pdf Aphodiinae (Insecta: Coleoptera: Scarabaeidae)]''. Fauna of New Zealand, Ko te Aitanga Pepeke o Aotearoa. No.42. Lincoln, Canterbury, New Zealand, 2001.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Maruyama2010&quot;&gt;Munetoshi Maruyama. ''[http://www.pensoft.net/J_FILES/1/articles/281/281-G-1-layout.pdf A new genus and species of myrmecophilous aphodiine beetle (Coleoptera, Scarabaeidae) inhabiting the myrmecophytic epiphyte Platycerium sp. (Polypodiaceae) in the Bornean rainforest canopy]''. ZooKeys 34: 49–54 (2010). {{doi|10.3897/zookeys.34.281}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Dellacasa.etal2002&quot;&gt;Marco Dellacasa, Robert D. Gordon &amp; Giovanni Dellacasa. ''[http://www.acuedi.org/ddata/2332.pdf Aphodiinae described or recorded by Bates in Biologia Centrali-Americana (Coleoptera Scarabaeoidea: Aphodiidae)]''. Acta Zool. Mex. (n.s.) 86: 155-223 (2002)&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HowdenStorey1991&quot;&gt;Henry F. Howden &amp; Ross I. Storey (1991). ''[http://era.deedi.qld.gov.au/535/1/HowdenPhylogenyRhyparini-SEC.pdf Phylogeny of the Rhyparini and the new tribe Stereomerini, with descriptions of new genera and species (Coleoptera; Scarabaeidae; Aphodiinae)]''.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FW&quot;&gt;''[http://fossilworks.org/bridge.pl?a=taxonInfo&amp;taxon_no=70042 Aphodiinae]''. Fossilworks - Gateway to the Paleobiology Database.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.coleoptera.org/p1733.htm coleoptera.org]

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skarabeju dzimta]]</text>
      <sha1>mlgy9s3tbgeq76lpc4rujhdinbv8txn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zoofilija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>271017</id>
    <revision>
      <id>3675885</id>
      <parentid>3237302</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:40:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2136" xml:space="preserve">[[Attēls:Persian woman with an animal Wellcome L0033282.jpg|thumb|180px|15. gadsimta [[Irāna|Irānā]] izdotas grāmatas ilustrācija, kurā attēlots sievietes un suņa dzimumakts]]
'''Zoofilija''' ir [[parafilija]], kurā [[cilvēks]] izjūt [[dzimumtieksme|dzimumtieksmi]] pret citiem dzīvniekiem, kas neietilpst viņa [[Cilvēki|cilvēku ģintī]]. Vārds raksturo arī [[sekss|seksuālo aktivitāti]], kurā ir iesaistīti gan cilvēki, gan citi dzīvnieki.

Vārds ir cēlies no [[grieķu valoda]]s vārdiem {{gree|ζῷον}} (''zṓion'', &quot;dzīvnieks&quot;) un {{gree|φιλία}} (''philia'', &quot;mīlestība). Vārda izskaņa ''-philia'' norāda uz nenormālu patiku uz kādu lietu, līdz ar to raksturojot seksuālu novirzi.&lt;ref&gt;Princeton University, WordNet, &quot;[http://wordnetweb.princeton.edu/perl/webwn?s=zoophilia WordNet Search — 3.1 'Zoophilia'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150610223222/http://wordnetweb.princeton.edu/perl/webwn?s=zoophilia |date={{dat|2015|06|10||bez}} }}&quot;. Atjaunināts: {{dat|2013|8|3}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Dažkārt zoofilijas vietā kā neitrāls termins tiek piedāvāts vārds '''zooseksualitāte''', ko lieto interešu grupas, kas cīnās par cilvēka/dzīvnieka attiecību normalizēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is zoosexuality|url=http://zoosexuality.org/?id=1|work=Information on Zoosexuality|publisher=zoosexuality.org|accessdate=2011. gada 3. decembris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111115214251/http://zoosexuality.org/?id=1|archivedate=2011. gada 15. Novembris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Lai gan zoofilija vairākās pasaules valstīs ir legāla, vairumā valstu tā ir aizliegta, vai tā ir pakļauta likumiem, kas atbild par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Lielākā daļa likumu, kas ir noteikuši zoofiliju par aizliegtu, ir stājušies spēkā tikai 21. gadsimtā.

Slavens zoofīls ir Ukrainas prezidents '''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis'''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sekss-aizmetnis}}

{{Seksualitāte}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Seksualitāte]]
[[Kategorija:Seksuālās novirzes]]</text>
      <sha1>9uj68nvydwuehhvbjz5dnwe5nvh8lfv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675895</id>
      <parentid>3675885</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:07:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675885</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2034" xml:space="preserve">[[Attēls:Persian woman with an animal Wellcome L0033282.jpg|thumb|180px|15. gadsimta [[Irāna|Irānā]] izdotas grāmatas ilustrācija, kurā attēlots sievietes un suņa dzimumakts]]
'''Zoofilija''' ir [[parafilija]], kurā [[cilvēks]] izjūt [[dzimumtieksme|dzimumtieksmi]] pret citiem dzīvniekiem, kas neietilpst viņa [[Cilvēki|cilvēku ģintī]]. Vārds raksturo arī [[sekss|seksuālo aktivitāti]], kurā ir iesaistīti gan cilvēki, gan citi dzīvnieki.

Vārds ir cēlies no [[grieķu valoda]]s vārdiem {{gree|ζῷον}} (''zṓion'', &quot;dzīvnieks&quot;) un {{gree|φιλία}} (''philia'', &quot;mīlestība). Vārda izskaņa ''-philia'' norāda uz nenormālu patiku uz kādu lietu, līdz ar to raksturojot seksuālu novirzi.&lt;ref&gt;Princeton University, WordNet, &quot;[http://wordnetweb.princeton.edu/perl/webwn?s=zoophilia WordNet Search&amp;nbsp;— 3.1 'Zoophilia'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150610223222/http://wordnetweb.princeton.edu/perl/webwn?s=zoophilia |date={{dat|2015|06|10||bez}} }}&quot;. Atjaunināts: {{dat|2013|8|3}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Dažkārt zoofilijas vietā kā neitrāls termins tiek piedāvāts vārds '''zooseksualitāte''', ko lieto interešu grupas, kas cīnās par cilvēka/dzīvnieka attiecību normalizēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is zoosexuality|url=http://zoosexuality.org/?id=1|work=Information on Zoosexuality|publisher=zoosexuality.org|accessdate=2011. gada 3. decembris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111115214251/http://zoosexuality.org/?id=1|archivedate=2011. gada 15. Novembris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Lai gan zoofilija vairākās pasaules valstīs ir legāla, vairumā valstu tā ir aizliegta, vai tā ir pakļauta likumiem, kas atbild par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Lielākā daļa likumu, kas ir noteikuši zoofiliju par aizliegtu, ir stājušies spēkā tikai 21. gadsimtā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sekss-aizmetnis}}

{{Seksualitāte}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Seksualitāte]]
[[Kategorija:Seksuālās novirzes]]</text>
      <sha1>jnzb9tj4dq8idqk7wa2iyyhzdzl151p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekta diskusija:Freedom of Panorama un pieminekļu autortiesības</title>
    <ns>103</ns>
    <id>271115</id>
    <revision>
      <id>3675935</id>
      <parentid>3675491</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:54:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Brīvības piemineklis */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2906" xml:space="preserve">Kāpēc neizmantot normālu latviešu valodas vārdu &quot;piemineklis&quot;? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:00, 25 janvārī, 2015 (EET)
: Mana vaina. Lūdzu parvietot lapu. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 13:22, 25 janvārī, 2015 (EET)
::Tev jau pašam arī jābūt pieejamai pārvietošanas pogai. Skatīt zem tā tā trijstūra. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 25 janvārī, 2015 (EET)

== Briest mēsli Eiropas parlamentā ==

[[:commons:Commons:Freedom of Panorama 2015|Freedom of Panorama 2015]]. Iesāktā autortiesību reforma EP rezultējās ar pretreakciju, ka tika iekļauts priekšlikums par FoP noteikšanu visā ES tādu kā tas ir Latvijā - nekomerciāliem mērķiem. Daudzas valstis no tā cietīs, mums tā ir iespēja panākt pretējo. Vajadzētu sekot līdzi aktivitātēm un popularizēt šo ideju Latvijā, rakstīt mūsu EP deputātiem par problēmu. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 19:34, 18 jūnijā, 2015 (EEST)
:Tu taču apgrozies kaut kādās fotogrāfu aprindās (arī ir iesaistītās personas), tur nevar padot ziņu par šo? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
::Raksts par tēmu [[:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2015-06-17/In focus|Vikiavīzē]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:47, 20 jūnijā, 2015 (EEST)
:::Neizskatās tas viss diez ko labi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:11, 20 jūnijā, 2015 (EEST)

== Brīvības piemineklis ==

Pašlaik Vikikrātuvē notiek [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_in_Category:Freedom_monument_(Riga) diskusija] :( [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.45 (EEST)

:sliktākajā keisā var pārvietot uz lvwiki [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 13.46 (EEST)
::Neko jau īsti nevar darīt. Commons ir vēl daži desmiti kategoriju ar &quot;aizliegtajām&quot; bildēm, kurām pastāv dzēšanas risks. Labi, ka vismaz ir kaut kāds nākotnes &quot;undelete&quot; process, bet gan jau daļa bilžu netiek korekti atzīmētas. Šajā gadījumā visi Štālberga materiāli ir aizsargāti līdz 2029. gadam (nemaz jau nav tik tālu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.54 (EEST)</text>
      <sha1>ss0w1f7hgn9dmdtbjq9jedwzzkjghea</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675937</id>
      <parentid>3675935</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:56:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Brīvības piemineklis */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3165" xml:space="preserve">Kāpēc neizmantot normālu latviešu valodas vārdu &quot;piemineklis&quot;? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:00, 25 janvārī, 2015 (EET)
: Mana vaina. Lūdzu parvietot lapu. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 13:22, 25 janvārī, 2015 (EET)
::Tev jau pašam arī jābūt pieejamai pārvietošanas pogai. Skatīt zem tā tā trijstūra. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 25 janvārī, 2015 (EET)

== Briest mēsli Eiropas parlamentā ==

[[:commons:Commons:Freedom of Panorama 2015|Freedom of Panorama 2015]]. Iesāktā autortiesību reforma EP rezultējās ar pretreakciju, ka tika iekļauts priekšlikums par FoP noteikšanu visā ES tādu kā tas ir Latvijā - nekomerciāliem mērķiem. Daudzas valstis no tā cietīs, mums tā ir iespēja panākt pretējo. Vajadzētu sekot līdzi aktivitātēm un popularizēt šo ideju Latvijā, rakstīt mūsu EP deputātiem par problēmu. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 19:34, 18 jūnijā, 2015 (EEST)
:Tu taču apgrozies kaut kādās fotogrāfu aprindās (arī ir iesaistītās personas), tur nevar padot ziņu par šo? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
::Raksts par tēmu [[:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2015-06-17/In focus|Vikiavīzē]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:47, 20 jūnijā, 2015 (EEST)
:::Neizskatās tas viss diez ko labi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:11, 20 jūnijā, 2015 (EEST)

== Brīvības piemineklis ==

Pašlaik Vikikrātuvē notiek [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_in_Category:Freedom_monument_(Riga) diskusija] :( [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.45 (EEST)

:sliktākajā keisā var pārvietot uz lvwiki [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 13.46 (EEST)
::Neko jau īsti nevar darīt. Commons ir vēl daži desmiti kategoriju ar &quot;aizliegtajām&quot; bildēm, kurām pastāv dzēšanas risks. Labi, ka vismaz ir kaut kāds nākotnes &quot;undelete&quot; process, bet gan jau daļa bilžu netiek korekti atzīmētas. Šajā gadījumā visi Štālberga materiāli ir aizsargāti līdz 2029. gadam (nemaz jau nav tik tālu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.54 (EEST)
::Viens labums/sliktums (kā skatās) no Wikidata un Commons salinkošanas - šos autortiesību pārkāpumus var atrast ar vaicājumiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.56 (EEST)</text>
      <sha1>7y59qxxrywuodapla72kzk9xomeuwyi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675938</id>
      <parentid>3675937</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:56:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Brīvības piemineklis */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3347" xml:space="preserve">Kāpēc neizmantot normālu latviešu valodas vārdu &quot;piemineklis&quot;? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:00, 25 janvārī, 2015 (EET)
: Mana vaina. Lūdzu parvietot lapu. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 13:22, 25 janvārī, 2015 (EET)
::Tev jau pašam arī jābūt pieejamai pārvietošanas pogai. Skatīt zem tā tā trijstūra. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 25 janvārī, 2015 (EET)

== Briest mēsli Eiropas parlamentā ==

[[:commons:Commons:Freedom of Panorama 2015|Freedom of Panorama 2015]]. Iesāktā autortiesību reforma EP rezultējās ar pretreakciju, ka tika iekļauts priekšlikums par FoP noteikšanu visā ES tādu kā tas ir Latvijā - nekomerciāliem mērķiem. Daudzas valstis no tā cietīs, mums tā ir iespēja panākt pretējo. Vajadzētu sekot līdzi aktivitātēm un popularizēt šo ideju Latvijā, rakstīt mūsu EP deputātiem par problēmu. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 19:34, 18 jūnijā, 2015 (EEST)
:Tu taču apgrozies kaut kādās fotogrāfu aprindās (arī ir iesaistītās personas), tur nevar padot ziņu par šo? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
::Raksts par tēmu [[:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2015-06-17/In focus|Vikiavīzē]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:47, 20 jūnijā, 2015 (EEST)
:::Neizskatās tas viss diez ko labi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:11, 20 jūnijā, 2015 (EEST)

== Brīvības piemineklis ==

Pašlaik Vikikrātuvē notiek [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_in_Category:Freedom_monument_(Riga) diskusija] :( [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.45 (EEST)

:sliktākajā keisā var pārvietot uz lvwiki [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 13.46 (EEST)
::Neko jau īsti nevar darīt. Commons ir vēl daži desmiti kategoriju ar &quot;aizliegtajām&quot; bildēm, kurām pastāv dzēšanas risks. Labi, ka vismaz ir kaut kāds nākotnes &quot;undelete&quot; process, bet gan jau daļa bilžu netiek korekti atzīmētas. Šajā gadījumā visi Štālberga materiāli ir aizsargāti līdz 2029. gadam (nemaz jau nav tik tālu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.54 (EEST)
::Viens labums/sliktums (kā skatās) no Wikidata un Commons salinkošanas - šos autortiesību pārkāpumus var atrast ar vaicājumiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.56 (EEST)
:::Nu jā, pavisam tās bildes jau netiek dzēstas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.56 (EEST)</text>
      <sha1>b6hlq5eauk0kcqg004hr559kdzdgbbi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vidējie ērgļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>271463</id>
    <revision>
      <id>3675741</id>
      <parentid>3263788</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:22:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3910" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Greater_spotted_eagle.jpg
 | att_nosaukums =[[Vidējais ērglis]] (''Clanga clanga'')
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 | apakšklase=Neognathae
 | apakšklase_lv=Neognati
  |         kārta = Accipitriformes
 |      kārta_lv = Vanagveidīgie
|  dzimta=Accipitridae
| dzimta_lv=Vanagu dzimta
| apakšdzimta=Aquilinae
| apakšdzimta_lv=Ērgļu apakšdzimta
| ģints=Clanga
| ģints_lv=Vidējie ērgļi
|binomial = Clanga &lt;small&gt;(Adamowicz, 1858)&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
}}
'''Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints''' (''Clanga'') ir [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') ģints, kas pieder [[ērgļu apakšdzimta]]i (''Aquilinae'').&lt;ref name=perso&gt;[http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://jboyd.net/Taxo/Accipitriformes.pdf Accipitriformes genus tree]&lt;/ref&gt; Šajā ģintī ir 3 mūsdienās dzīvojošas [[Ērgļi (putni)|ērgļu]] sugas, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizētas [[ērgļu ģints|ērgļu ģintī]] (''Aquila''). Tomēr, balstoties uz pēdējo gadu [[DNS]] pētījumu rezultātiem, 2005. gadā tika izdalīta jauna vidējo ērgļu ģints.&lt;ref name=perso/&gt;

== Izplatība ==
Vidējo ērgļu ģints sugas ir [[Eirāzija]]s putni, kas atkarībā no sugas ligzdo [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]], kā arī [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]].&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22729779/0 IUCN: Clanga hastata]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22696027/0 IUCN: Clanga clanga]&lt;/ref&gt; Mērenās joslas ligzdotāji daļēji ziemo [[Āfrika|Āfrikā]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 2 vidējo ērgļu ģints sugas: [[vidējais ērglis]] (''Clanga clanga'') un [[mazais ērglis]] (''Clanga pomarina'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |title=Vanagu dzimta |access-date={{dat|2015|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110901050701/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |archivedate={{dat|2011|09|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Nesenā pagātnē [[Indijas mazais ērglis]]  (''Clanga hastata'') tika klasificēts kā [[mazais ērglis|mazā ērgļa]] pasuga. Tomēr pēdējo gadu [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskajos]] un [[DNS]] pētījumos atklājies, ka šī suga nav tuvāk radniecīga mazajam ērglim kā [[vidējais ērglis]]. Indijas mazais ērglis no visu vidējo ērgļu kopīgā priekšteča atdalījies [[Pliocēns|pliocēna]] vidū, apmēram pirms 3,6 miljoniem gadu.&lt;ref name=val&gt;Väli, Ülo (2006): Mitochondrial DNA sequences support species status for the Indian Spotted Eagle Aquila hastata. Bull. B.O.C. 126(3): 238-242. Bulletin of the British Ornithologists' Club 126 (3): 238-242.&lt;/ref&gt; Aizvēsturiskais vidējais ērglis ir dzīvojis [[Afganistāna]]s teritorijā. Tam ir bijušas divas apakšgrupas: ziemeļu un dienvidu.&lt;ref name=val/&gt;&lt;ref&gt;Parry, S.J., Clark, W.S., Prakash, V. (2002) On the taxonomic status of the Indian Spotted Eagle Aquila hastata. Ibis Volume 144 Issue 4: 665 - 675&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Rasmussen, P.C., Anderton, J.C. (2005) Birds of South Asia: The Ripley Guide. Smithsonian Institution and Lynx Edicions, Washington, DC and Barcelona.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
'''Vidējo ērgļu ģints''' (''Clanga'')
* [[Indijas mazais ērglis]]  (''Clanga hastata'')
* [[Mazais ērglis]] (''Clanga pomarina'')
* [[Vidējais ērglis]] (''Clanga clanga'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.xeno-canto.org/genus/Clanga Xeno-canto: Genus Clanga]

[[Kategorija:Vidējie ērgļi| ]]
[[Kategorija:Ērgļu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>1ubaz47a4dp15nqnw0hxthicnaikf88</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parīzes Universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274704</id>
    <revision>
      <id>3675554</id>
      <parentid>3674803</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:13:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A01:CB00:B51:3E00:D49A:A4BB:B8C2:587C</ip>
      </contributor>
      <comment>Université Pierre-et-Marie-Curie</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3790" xml:space="preserve">{{coord|48|50|55|N|2|20|36|E|region:FR-75_type:landmark|display=title}}
{{Infobox University
|name        = Parīzes Universitāte
|native_name = ''L'Université de Paris''
|image_name  = Coat of arms of the University of Paris.svg
|latin_name  = Universitas magistrorum et scholarium Parisiensis
|motto       = ''Hic et ubique terrarum''
|mottoeng    = 
|established = Ap 1150—1793, 1896
|closed      = 1970
|type        = 
|location    = {{vieta|Francija|Parīze}}
}}
'''Parīzes Universitāte''' ({{val|fr|L'Université de Paris}}), pazīstama arī kā '''Sorbonna''' (''Sorbonne, la Sorbonne''), bija universitāte [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]]. Viena no pirmajām Eiropā dibinātajām universitātēm. 

== Vēsture ==

Dibināta 12. gadsimta vidū. Nedarbojusies no 1793. līdz 1896. gadam.

Bija četras fakultātes: medicīnas, teoloģijas, tiesību un mākslu.&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|7|536}}&lt;/ref&gt; Ap 1257. gadu teologs Roberts de Sorbons dibināja garīgo koledžu, kas tika nosaukta viņa vārdā par Sorbonnas koledžu. Sākot ar 17. gadsimtu, nosaukums Sorbonna tika attiecināts uz visu Parīzes Universitāti.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

== Sadalīšana ==
Pēc 1968. gada studentu nemieriem Parīzes universitāte 1970. gadā tika reorganizēta, tika izveidotas 13 patstāvīgas universitātes.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Trīs universitāšu nosaukumā ir saglabāts Sorbonnas vārds.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; 2017. gadā šīs universitātes ietilpa šādās augstskolu grupās:

* Panteona-Sorbonnas Universitāte (''L'université Paris-I-Panthéon-Sorbonne'') 
* Sorbonas Universitātes (''Sorbonne Universités''), kurā 2010. gadā apvienojās 
** Panteona-Assas Universitāte (''Université Paris-II-Panthéon-Assas''),
** Parīzes-Sorbonas Universitāte (''Université Paris-IV-Paris-Sorbonne''),
** [[Université Pierre-et-Marie-Curie|Pjēra un Marijas Kirī Universitāte]] (''Université Paris-VI-Pierre-et-Marie-Curie''),
* Sorbonas Universitāte Parīzes Sitē (''Université Sorbonne Paris Cité''), kurā 2010. gadā apvienojās
** Jaunā Sorbonnas Universitāte (''Université Sorbonne Nouvelle - Paris 3'')
** Parīzes Dekarta Universitāte (''Université Paris Descartes (V)'')
** Parīzes Dekarta Universitāte (''Université Paris Diderot (VII)'') 
** Parīzes Ziemeļu Universitāte Sendenī-Viltanēzā (''Université Paris 13 Nord - (Saint-Denis - Villetaneuse)'') 
* Parīzes Lumjēru Universitāte (''Université Paris Lumières''): 
** Parīzes 8 Vensēnas-Sendenī Universitāte (''Université Paris 8 Vincennes-Saint-Denis'') 
** Parīzes Rietumu Nantēras-Ladefansas Universitāte (''Université Paris Ouest Nanterre La Défense'') 
* [[Parīzes Saklē Universitāte]] (''Université Paris-Saclay'')
** [[Versaļas Senkjentinanivelīnas Universitāte|Versaļas Senkantēnas-Ivelīnas Universitāte]] (''Université de Versailles Saint-Quentin-Yvelines'') 
** [[Université Paris-Sud|Parīzes Dienvidu Universitāte]] (''Université Paris-Sud (Orsay)'')
* Parīzes Zinātnes un Literatūras Zinātnes Universitāte &quot;Latīņu Kvartāls&quot; (''Paris Sciences et Lettres - Quartier latin (PSL)'') 
** [[Université Paris-Dauphine|Parīzes Dofinē Universitāte]] (''Université Paris-Dauphine (IX)'')
* Parīzes Austrumu Universitāte (''Université Paris-Est''): 
** Parīzes Austrumu Kretejas Valdemarnas Universitāte (''Université Paris-Est Créteil Val-de-Marne (XII)'')
** Parīzes Austrumu Marnas-Lavalē Universitāte (''Université Paris-Est Marne-la-Vallée'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Université de Paris|Parīzes Universitāte}}
* {{britannica|443814/Universities-of-Paris-I-XIII}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parīze]]
[[Kategorija:Universitātes Francijā]]</text>
      <sha1>inmoqon5jffjv7bat0on4jn4j5l7gq5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas elevators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278626</id>
    <revision>
      <id>3675863</id>
      <parentid>3411291</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:02:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2780" xml:space="preserve">
[[Attēls:Bauskas elevators 1940.jpg|thumbnail|right|Bauskas elevators 1940. gada augustā]]
[[Attēls:Bauskas elevators.JPG|thumb|right|Bauskas elevatora ēka 2013. gada jūlijā]]
'''Bauskas elevators''' ir 1932. gadā atklāta [[Graudu noliktava|graudu glabātuve]] [[Bauska]]s pievārtē Pilsmuižā pie [[Dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|šaursliežu dzelzceļa Bauska-Meitene]] galastacijas.  Elevatora tilpums ir 1000 tonnas, septiņus stāvus augstajā ēkā bija iebūvēti 24 torņi, katrs ar aptuveni 60 tonnu tilpumu. 

== Vēsture ==
1930. gada septembra beigās zemkopības ministrs un ministru prezidenta vietas izpildītājs [[Vilis Gulbis]] svinīgā ceremonijā iemūrēja jaunbūvējamā elevatora pamatakmeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1930n39{{!}}article:DIVL71{{!}}block:P1_TB00031{{!}}query:elevatoram{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1930n39{{!}}article:DIVL71{{!}}block:P1_TB00031{{!}}query:elevatoram{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
Ēkas būve izmaksāja apmēram Ls 112 000 bet no [[Austrija]]s iegādātās tehniskās iekārtas vēl ap Ls 44 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1931n38{{!}}article:DIVL59{{!}}query:elevatora{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1931n38{{!}}article:DIVL59{{!}}query:elevatora{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

1932. gada 3. septembrī elevators sāka pieņemt labību. Elevators nodarbojās ar graudu tīrīšanu, šķirošanu un žāvēšanu. Kalte dienā izkaltēja ap 24 tonnām graudu. Elevatora pirmais pārzinis no 1932. gada līdz 1934. gada oktobrim bija Rūdolfs Līdaks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rits1935n293{{!}}article:DIVL399{{!}}query:līdaku{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rits1935n293{{!}}article:DIVL399{{!}}query:līdaku{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; 

==Atsauces==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bauska]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]]</text>
      <sha1>l758r6tnbvhlx8und6rkuzlfz6neood</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3675767</id>
      <parentid>3675367</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T03:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11315" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--16. datums
--&gt;|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--17. datums
--&gt;|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--18. datums
--&gt;|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--19. datums
--&gt;|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--20. datums
--&gt;|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--21. datums
--&gt;|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--22. datums
--&gt;|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--23. datums
--&gt;|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt;}} atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--24. datums
--&gt;|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--25. datums
--&gt;|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]}}
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--26. datums
--&gt;|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--27. datums
--&gt;|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lmyoo40mztw5qx7xl0m10kjz5osk425</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675793</id>
      <parentid>3675767</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11317" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--16. datums
--&gt;|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--17. datums
--&gt;|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--18. datums
--&gt;|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--19. datums
--&gt;|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--20. datums
--&gt;|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--21. datums
--&gt;|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--22. datums
--&gt;|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--23. datums
--&gt;|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt;}} atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--24. datums
--&gt;|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--25. datums
--&gt;|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]}}
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--26. datums
--&gt;|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} augstākā virsotne, 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]], ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--27. datums
--&gt;|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gpz0143frhlfs4vtt2yja48erxz3gs5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675794</id>
      <parentid>3675793</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:31:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11313" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--16. datums
--&gt;|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--17. datums
--&gt;|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--18. datums
--&gt;|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--19. datums
--&gt;|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--20. datums
--&gt;|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--21. datums
--&gt;|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--22. datums
--&gt;|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--23. datums
--&gt;|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt;}} atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--24. datums
--&gt;|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--25. datums
--&gt;|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]}}
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--26. datums
--&gt;|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} augstākā virsotne, 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]], ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--27. datums
--&gt;|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>rx0dfaci7gw8ycud4pxlv3vvd9gy9yt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prisma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286686</id>
    <revision>
      <id>3675871</id>
      <parentid>3608092</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:49:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>91.105.17.185</ip>
      </contributor>
      <comment>tika nomainīts viens kļūdains embed (sk. Skanste)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4402" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Cita nozīme|veikalu ķēdi Latvijā|Prisma (kosmisko projektu)|Prisma (kosmiskais projekts)}}
{{Tirdzniecības ķēdes infokaste
| nosaukums            = Prisma Latvija
| logo                 = [[Attēls:Prismas logo.png|255x255px]]
| sauklis              = Izdevīgi pirkumi visai ģimenei!
| tirdzniecības veids  = mazumtirdzniecība
| valsts               = {{FIN}}
| darbojas             = {{flag|Somija}} (64 veikali)&lt;br /&gt;{{flag|Igaunija}} (8 veikali)&lt;ref name=&quot;Prismaee1&quot;&gt;[https://www.prismamarket.ee/#!/blog/page/prisma-contact Igaunijas ''Prismu'' saraksts.] {{et ikona}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;{{flag|Krievija}} (17 veikali) &lt;ref name=&quot;Prismaru1&quot;&gt;[http://www.prismamarket.ru/misc/O-kompanii/magaziny-PRISMA Krievijas ''Prismu'' saraksts] {{ru ikona}}.&lt;/ref&gt;
| īpašnieks            = ''[[S-ryhmä]]''
| vadība               = 
| darbinieku skaits    =
| darbību uzsāka       = 1972. gadā
| veikalu formāti      = [[hipermārketi]]
| apgrozījums          = 52,098 miljoni [[Euro|eiro]]&lt;ref name=&quot;Apgrozījums&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/prisma-latvija-pirms-termina-lauz-saharova-ielas-telpu-nomas-ligumu.d?id=48125763 Raksts delfi.lv, par ''Prismas'' apgrozījumu (2015) un telpu nomas līguma laušanu].&lt;/ref&gt;
| mājas_lapa           = {{url|www.prisma.lv}}
}}
[[Attēls:Prisma Helsingin Malmilla.jpg|thumb|251x251px|''Prisma'' veikals [[Somija|Somijā]], [[Helsinki|Helsinkos]].]]
'''Prisma''' ir [[Somija]]s kooperatīva ''[[S-ryhmä]]'' (&quot;S grupa&quot;) pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s veikalu ķēde.

''Prisma'' veikali atrodas [[Eiropa|Eiropas]] ziemeļu daļā, (kopumā 97 veikali, no tiem 64 veikali [[Somija|Somijā]], 8 veikali [[Igaunija|Igaunijā]] un 17 veikali [[Krievija|Krievijā]]).&lt;ref&gt;https://www.prisma.fi/fi/prisma/myymalat/prisma-in-english&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmais ''Prisma'' hipermārkets tika atvērts 1972. gadā [[Jiveskile|Jiveskilē]], [[Somija|Somijā]].

''Prisma'' veikalu ķēde mūsdienu formātā izveidota 1988. gadā.

== ''Prisma'' Latvijā ==
AS ''Prisma Latvija'' nodibināta 2006. gada 17. janvārī kā meitas uzņēmums Somijā reģistrētajai ''[[S-ryhmä]]''.&lt;ref name=&quot;LETA citāts&quot;&gt;[http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=95596&amp;underline=prisma LETA citāts http://www.baltic-course.com/eng/ mājaslapā] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tā pamatkapitāls bija 5 150 800 [[eiro]].&lt;ref name=&quot;Firmas.lv&quot;&gt;[http://www.firmas.lv/profile/prisma-latvija-as/000379623 Firmas.lv reģistrs]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Prisma veikals Pļavniekos.jpg|thumb|left|251px|Slēgtais &quot;''Prisma'' Deglava&quot; veikals [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Rīga|Rīgā]]]]
Latvijā kopumā bija pieci ''Prisma'' lielveikali, no kuriem visi atradās [[Rīga|Rīgā]]. Pirmais tika atklāts tirdzniecības centrā &quot;[[Domina Shopping]]&quot; 2006. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;relīze&quot;&gt;[http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=11852 Preses relīze http://www.baltic-course.com mājaslapā]{{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otrs atradās modes un izklaides centrā &quot;[[Rīga Plaza]]&quot;.&lt;ref name=&quot;relīze&quot; /&gt; Trešais ''Prisma'' lielveikals atradās [[Imanta]]s mikrorajonā un tika atklāts 2011. gada septembrī. 2012. gadā tika atklāti divi jauni veikali: 25. oktobrī [[Pļavnieki|Pļavniekos]] un 29. novembrī [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]].

2016. gada maijā veikals &quot;''Prisma'' Domina&quot; tirdzniecības centrā &quot;[[Domina Shopping]]&quot; tika slēgts, nevienojoties ar tirdzniecības centru par telpu nomas līgumu.

2016. gada 3. jūnijā 16:00 veikals &quot;''Prisma'' Deglava&quot; [[Andreja Saharova iela|Andreja Saharova ielā]] 30 tika slēgts un tika evakuēti no ēkas visi cilvēki, jo veikala tehniskie darbinieki bija pamanījuši lokālas konstrukciju elementu izmaiņas. 6. jūnijā būvinspektori konstatēja, ka konstrukcijas elementu deformācija ir ļoti nopietna un nolēma veikalu slēgt uz vairākiem mēnešiem. 2016. gada oktobrī telpu nomas līgums tika lauzts.

2017. gada jūnijā Latvijā tika slēgti visi ''Prisma'' veikali, uzņēmumam pamatojot to, ka tirgus daļa nav pietiekoši augsta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.prisma.fi ''Prisma'' Somijas vietne]
* [https://web.archive.org/web/20160422093228/https://www.prisma.lv/ ''Prisma'' Latvijas vietne]


{{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}}


[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]
[[Kategorija:S-ryhmä]]</text>
      <sha1>5oophg1phxefkevwcscqtfe97ko0hcv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Retēju sugu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290814</id>
    <revision>
      <id>3675712</id>
      <parentid>3590500</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:08:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Klasifikācija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95569" xml:space="preserve">'''Retēji''' ({{val-la|Potentilla}} L.) ir samērā liela ģints no ''[[Rosoideae]]'' apakšdzimtas [[Rožu dzimta|rožu dzimtā]], kurā ietilpst 200 līdz 500 sugu.&lt;ref name=&quot;Eriksson.etal1998&quot;/&gt;  2010. gadā ''Soják'' izdalījis ''[[Argentina (rožu ģints)|Argentina]]'' Hill. patstāvīgā ģintī no ''Potentilla''.&lt;ref name=&quot;alienplantsbelgium&quot;/&gt; ''Potentilla'' ''[[sensu strictu]]'' taksonomiski ir ļoti sarežģīta ģints. Daudz sugu ir [[apomikse|apomiktiskas]] ({{val-la|apomixis}}) un dažas, iespējams, ir [[Augu hibrīdi|hibrīdi]].&lt;ref name=&quot;alienplantsbelgium&quot;/&gt;

Ģints apraksts pamatots uz morfoloģiskiem kritērijiem, galvenokārt lapu formas, novietošanās veida un matainā apvalka tipa. ''Boisser'' 1872. gadā iedalījis ģinti divās lielās sekcijās: ''Fragariasterum'' Koch. un ''Eupotentilla'' Koch. ''Wolf'' savukārt arī iedalījis ģinti 2 sekcijās, vairākās apakšsekcijās un sugu grupās. Pamatojoties uz ''Wolf'' [[Organismu klasifikācija|klasifikāciju]], daži autori, tai skaitā ''Juzepczuk'' (1941), ''Schiman Czeika'' (1969) un ''David'' (1972), akcentēja [[Diagnostika|diagnostisku]] un [[Taksonomija|taksonomisku]] [[Morfoloģija|morfoloģisku]] grupu piederību ģintīm.&lt;ref name=&quot;Faghir.etal2014&quot;/&gt;

[[Latvija]]s teritorijā sastopamas šādas sugas:&lt;ref name=&quot;GavrilovaShults2005&quot;/&gt;
* ''[[Potentilla anglica]]'' Laichard
* ''[[Potentilla anserina]]'' L.
* ''[[Potentilla arenaria]]'' Borkh
* ''[[Potentilla argentea]]'' L.
* ''[[Potentilla bifurca]]'' L.
* ''[[Potentilla canescens]]'' Besser
* ''[[Potentilla collina]]'' Wibel 
* ''[[Potentilla crantzii]]'' (Crantz) Beck ex Fritsch
* ''[[Potentilla erecta]]'' (L.) Raeusch. 
* ''[[Potentilla goldbachii]]'' Rupr.
* ''[[Potentilla heidenreichii]]'' Zimmeter
* ''[[Potentilla heptaphylla]]'' L.
* ''[[Potentilla impolita]]'' Wahlenb
* ''[[Potentilla intermedia]]'' L
* ''[[Potentilla leucopolitana]]'' P.J. Müll.
* ''[[Potentilla norvegica]]'' L
* ''[[Potentilla recta]]'' L
* ''[[Potentilla reptans]]'' L.
* ''[[Potentilla silesiaca]]'' R. Uechtr.
* ''[[Potentilla supina]]'' L.
* ''[[Potentilla thyrsiflora]]'' Hülsen ex Zimmeter
* ''[[Potentilla wiemanniana]]'' Günther et Schummel
* ''[[Potentilla × subcinerea]]'' Borbás
* ''[[Potentilla × suberecta]]'' Zimmeter

== A ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla acaulis]]'' L.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir 5 pasugas: ''P. acaulis arenaria'' (Borckh.) M. Guinochet, ''P. acaulis cinerea'' (Chaix ex Vill.) M. Guinochet, ''P. acaulis pusilla'' (Host) M. Guinochet, ''P. acaulis tommasiniana'' (F.W. Schultz) J. Soják un ''P. acaulis velutina'' (Lehm.) M. Guinochet.
| 
|-
| ''[[Potentilla acutifolia]]'' Gilib.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla adenophylla]]'' Boiss. &amp; Hohen.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. humifusa'' Willd. ex Schltdl.
| 
|-
| ''[[Potentilla adscendens]]'' Lapeyr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii subsp. latestipula''.
| 
|-
| ''[[Potentilla adscendens]]'' Willd.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Izplatība}}
| Sinonīms: ''P. inclinata''.
| 
|-
| ''[[Potentilla adriatica]]'' Murbeck
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla aestiva]]'' Haller fil. in Ser.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla agrivaga]]'' Jeanb. &amp; Timb.-Lagr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| [[Baltais retējs]] (''Potentilla alba'' L.)
| {{4 attēli|im1=Potentilla alba.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla alba ENBLA03.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla alba Sturm22.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir viena [[variācija]]: var. ''splendens'' (Ramond ex DC.) Ser. in DC. (sinonīms: ''P. montana'')
| 
|-
| ''[[Potentilla albovillosa]]'' Schur
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla alchimilloides]]'' Lapeyr.
| {{4 attēli|im1=Potentilla_alchimilloides_1.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla_alchemilloides_(9710388827).jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla alpestris]]'' Haller
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii'' (Crantz) Beck ex Fritsch. Ir viena pasuga: baldensis Nyman (sinonīms: ''P. crantzii''); un 3 variācijas: var. ''filiformis'' (Vill.) Nyman (sinonīms: ''P. crantzii''), var. ''pyrenaica'' (Ramond ex DC.) Nyman (sinonīms: ''P. pyrenaica'') un var. ''sabauda'' (Lehm.) Lamotte (sinonīms: ''P. crantzii'').
| 
|-
| ''[[Potentilla alpicola]]'' De la Soie ex Fauc.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla alpina]]'' (Willk.) Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. aurea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla ambigua]]'' Cambess.
| {{4 attēli|im1=Potentilla_ambigua_-_Bergianska_trädgården_-_Stockholm,_Sweden_-_DSC00538.JPG|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla ananassa]]'' (Duchesne ex Rozier) Mabb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla andicola]]'' Benth.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| [[Pazvilu retējs]] (''Potentilla anglica'' Laicharding)
| {{4 attēli|im1=Potentilla anglica agg..jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. procumbens'' Sibth.,  ''P. nemoralis'' Nestl. Ir divas pasugas: ''P. anglica anglica'' Laicharding, ''P. anglica nesogenes'' (Briq.) Gamisans.
| 
|-
| ''[[Potentilla angustifolia]]'' DC. in Lam. &amp; DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. hirta''.
| 
|-
| [[Maura retējs]] (''Potentilla anserina'' L.)
| {{4 attēli|im1=Gaasemure07.jpg|cap1=Augs|im2=20150603Potentilla anserina1.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=299 Potentilla anserina.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Argentina anserina'' (L.) Rydb. Ir 2 pasugas: ''P. anserina anserina'' L., ''P. anserina egedii'' (Wormsk.) Hiitonen; un 3 variācijas: var. ''concolor'' Wallr., var. ''discolor'' Wallr., var. ''nuda'' Gaudin.
| 
|-
| ''[[Potentilla apennina]]'' Ten.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir 3 pasugas: ''P. apennina apennina'' Ten., ''P. apennina kionaea'' (Halácsy) Maire &amp; Petitm. (sinonīms: ''P. kionaea'' Halácsy), ''P. apennina stoianovii'' Urum. &amp; Jáv.
| 
|-
| ''[[Potentilla arbuscula]]'' D. Don
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. rigida'' Wall. ex Lehm.
| 
|-
| [[Smiltāja retējs]] (''Potentilla arenaria'' Borckh.)
| {{4 attēli|im1=Potentilla arenaria-Darmstadt-2009-Thomas Huntke.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla arenaria PID760-2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''. Ir divas pasugas: ''P. arenaria incana'' (C.C. Gmelin) O. Schwarz, ''P. arenaria tommasiniana'' (F.W. Schultz) Th. Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla arenicola]]'' Jordan, non Roux
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| [[Sudraba retējs]] (''Potentilla argentea'') L.
| {{4 attēli|im1=20140613Potentilla argentea.jpg|cap1=Augs|im2=20140821Potentilla argentea1.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla argentea Sturm31.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentata'' Jordan ex Verlot, ''P. impolita'' Wahlenb., ''P. neglecta'' Baumg. Ir 10 pasugas: ''P. argentata argentata'' (Jordan) O. Schwarz, ''P. argentata collina'' (Wibel) Bonnier &amp; Layens, ''P. argentata decumbens'' (Jordan) Jáv., ''P. argentata demissa'' (Jordan) Berher in L. Louis, ''P. argentata dissecta''(Wallr.) Schübler &amp; Martens, ''P. argentata grandiceps'' (Zimmeter) O. Schwarz, ''P. argentata impolita'' (Wahlenb.) Arcangeli, ''P. argentata inclinata'' (Vill.) Berher in L. Louis, ''P. argentata tenuiloba'' (Jordan) Berher in L. Louis; un 7 variācijas: var. ''argentata'' (Jordan ex Verlot) Nyman, var. ''confinis'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''demissa'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''dissecta'' Wallr., var. ''grandiceps'' (Zimmeter) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''major'' Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''neglecta'' (Baumg.) Nyman.
| 
|-
|  ''[[Potentilla argenteiformis]]'' Kauffm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla argentina]]'' Hudson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. anserina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla arguta]]'' Pursh
| {{4 attēli|im1=Potentilla arguta.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla argyroblephara]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla argyrophylla]]'' Wall. ex Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla arnavatensis]]'' (Th. Wolf) Th. Wolf ex Juz.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. desertorum'' Bunge.
| 
|-
| ''[[Potentilla arthuriana]]'' P. Hoffm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. inclinata''.
| 
|-
| ''[[Potentilla articulata]]'' Franch.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla arvernensis]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla asiatica]]'' (Th. Wolf) Juz.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. chrysantha'' Trevir.
| 
|-
| ''[[Potentilla assurgens]]'' Vill. in Gilib.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. inclinata''. Ir 2 pasugas: ''P. assurgens inclinata'' (Vill.) O. Schwarz, ''P. assurgens thuringiaca'' (Bernh. ex Link) O. Schwarz.
| 
|-
| ''[[Potentilla astrachanica]]'' Jacq.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. mollicrinis'' (Borbás) Stankov, ''P. bornmuelleri'' Borbás, ''P. taurica'' sensu Th. Wolf, ''P. tauriciformis'' Nyár., ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla atrosanguinea]]'' G. Lodd. Ex D.Don
| {{4 attēli|im1=Potentilla atrosanguinea.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla atrosanquinea 1-OB9.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla aurea]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Potentilla aurea (2) 2.JPG|cap1=Augs|im2=Nordisland 5606.JPG|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir 2 pasugas: ''P. aurea aurea'' G. Lodd. Ex D.Don, ''P. aurea chrysocraspeda'' (Lehm.) Nyman (sinonīmi: ''P. ternata'' K.Koch, ''P. chrysocraspeda'' Lehm.); un 4 variācijas nominatīvajā pasugā: var. ''alpina'' Willk., var. ''latiloba'' (Ser.) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''minor'' (Ser.) Lehm., var. ''salisburgensis'' (Haenke) Ser. in DC.
| 
|-
| ''[[Potentilla australis]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. hirta'', ''P. zimmeteri'' non Jordan ex Verlot, ''P. neumanniana'' non Jordan ex Verlot. Ir viena pasuga: ''P. australis malyana'' Novák (sinonīms: ''P. heptaphylla'')
| 
|-
|}

== B ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla baldensis]]'' A. Kerner ex Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''.
| 
|-
| ''[[Potentilla basaltica]]''  Tiehm &amp; Ertter
| {{4 attēli|im1=Potentilla_basaltica.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla battersbyi]]'' Siegfried ex R. Keller
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bescansae]]'' Gredilla
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: '' P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla biennis]]'' Greene
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla bifurca]]'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. orientalis'' Juz.
| 
|-
| ''[[Potentilla biflora]]'' Willd. ex Schltdl.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla billotii]]'' N. Boulay
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bithynica]]'' Hornem.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bolzanensis]]'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bornmuelleri]]'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. astracanica'' Jacq.
| 
|-
| ''[[Potentilla brauneana]]'' Hoppe
| {{4 attēli|im1=Potentilla brauneana (Zwerg-Fingerkraut) IMG 0847.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla brauneana (14912306244).jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla sp Sturm38.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. minima'' Haller f., ''P. dubia'' (Crantz) Zimmeter.
| 
|-
| ''[[Potentilla buccoana]]'' Clementi
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla breviscapa]]'' Vest
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. micrantha'', ''P. carniolica'' A.Kern..
| 
|-
|}

== C ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla cacerensis]]'' Rivas Mateos
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. reptans''.
| 
|-
| ''[[Potentilla calabra]]'' Ten.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. virgata'' Lehm.
| 
|-
| ''[[Potentilla callieri]]'' (Th. Wolf) Ju
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla cana]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla canadensis]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Fimffingergraut.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla canadensis - Dwarf Cinquefoil.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla candollei]]'' Jeanb. &amp; Timb.-Lagr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla canescens]]'' Besser
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. inclinata'' Vill. Ir divas pasugas: ''P. canescens canescens'' Besser, ''P. canescens cana'' (Jordan ex Verlot) Ascherson &amp; Graebner; un divas variācijas: var. ''adscendens'' (Waldst. &amp; Kit. ex Willd.) DC. in Lam. &amp; DC., var. inclinata (Vill.) Ser. in DC.
| 
|-  
| ''[[Potentilla carniolica]]'' A.Kern. (synonyms = )
| {{4 attēli|im1=Potentilla carniolica3.JPG|cap1=Augs|im2=Potentilla carniolica PID1246-1.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. breviscapa'' Vest, ''P. micrantha'' Ramond ex DC. var. ''carniolica'' (A.Kern.) Th.Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla caulescens]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Potentilla caulescens.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla caulescens (Kalkfelsen-Fingerkraut) IMG 0932.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla caulescens Atlas Alpenflora.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: '' P. nebrodensis'' Strobl ex Zimmeter. Ir zināmas 6 pasugas: ''P. caulescens alchimilloides'' (Lapeyr.) Malagarriga, ''P. caulescens cebennensis'' (Siegfried ex Debeaux) Kerguélen, ''P. caulescens  iserensis'' J. Soják, ''P. caulescens  nivalis'' (Lapeyr.) Arcangeli, ''P. caulescens  petiolulata'' (Gaudin) Nyman, ''P. caulescens  petiolulosa'' (Haller fil.) Arcangeli; 9 variācijas: var. ''anadena'' Burnat &amp; Briq. in Burnat, var. ''caulescens'' L., var. ''cebennensis'' Siegfried ex Debeaux, var. ''doerfleri'' (Wettst.) Th.Wolf, var. ''nivalis'' (Lapeyr.) Ser. in DC., var. ''petiolulosa'' Seringe, var. ''petiolulata'' (Gaudin) Lamotte, var. ''petiolulosa'' Haller fil. in Ser., var. ''sericea'' Coss.; un viena prola: ''P. caulescens'' proles ''petiolulata'' (Gaudin) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy.
| 
|-
| ''[[Potentilla cavarnana]]'' Prodan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. hirta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla centigrana]]'' Maxim.
| {{4 attēli|im1=Potentilla centigrana.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla cernavodae]]'' Prodan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. hirta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla chamissonis]]'' Hultén
| {{4 attēli|im1=Bluffcinquefoil1.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. kuznetzowii'' (Govor.) Juz.
| 
|-
| ''[[Potentilla chaubardiana]]'' Timb.-Lagr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla chiloensis]]'' (L.) Mabb.
| {{4 attēli|im1=Potentilla chinensis1.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla chinensis2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Fragaria chiloensis'' (L.) Mill.
| 
|-
| ''[[Potentilla chrysantha]]'' Trevisan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. thuringiaca'' Reichenb., non Trevisa, ''P. asiatica'' (Th. Wolf) Juz. Ir trīs pasugas: ''P. chrysantha gentilis'' (Jordan) P. Fourn., ''P. chrysantha nestleriana'' (Tratt.) P. Fourn., ''P. chrysantha thuringiaca'' (Bernh. ex Link) Ascherson &amp; Graebner.
| 
|-
| ''[[Potentilla cinerea]]'' Chaix 
| {{4 attēli|im1=Potentilla sp Sturm25.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. subacaulis'' Auct. an L. Ir 5 pasugas: ''P. cinerea arenaria'' (Borckh.) P. Fourn., ''P. cinerea gaudinii'' (Gremli) P. Fourn., ''P. cinerea incana'' (C.C. Gmelin) Ascherson, ''P. cinerea tommasiniana'' (F.W. Schultz) Velen., ''P. cinerea velutina'' (Lehm.) Nyman; 6 variācijas: var. ''battersbyi'' (Siegfr. ex R. Keller) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, var. ''incana'' (C.C. Gmelin) G. Beck, var. ''tommasiniana'' (F.W. Schultz) Nyman, var. ''trifoliata'' Koch, var. ''velutina'' (Lehm.) Lehm., var. ''vestita'' (Jordan) Cariot &amp; St-Lager; un 5 prolas: proles ''arenaria'' (Borckh.) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, proles ''arenicola'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy (1900), proles ''polytricha'' (Jordan ex Verlot) Rouy &amp; E.G. Camus, proles ''velutina'' (Lehm.) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, proles ''vivariensis'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy.
| 
|-
| ''[[Potentilla chrysocraspeda]]'' Lehm. 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. aurea chrysocraspeda'' (Lehm.) Nyman.
| 
|-
| ''[[Potentilla cinerea]]'' Chaix ex Vill.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. arenaria'' Borkh., ''P. velutina'' Lehm., ''P. glaucescens'' Willd., ''P. incana'' P.Gaertn., B.Mey. &amp; Scherb., ''P. tommasiniana'' F.W.Schultz, P. subacaulis L.
| 
|-
| ''[[Potentilla clementei]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla clevelandii]]'' Greene
| {{4 attēli|im1=Horkelia clevelandii 3.jpg|cap1=Augs|im2=Horkelia clevelandii 2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla clusiana]]'' Jacq.
| {{4 attēli|im1=Clusius-Fingerkraut.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla clusiana PID850-1.jpg|cap2=Zieds|im3=1024 Clusius-Fingerkraut (Potentilla clusiana)-2232.jpg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii'' Hegetschw. in Suter, non Jacq..
| 
|-
| ''[[Potentilla collina]]'' Wibel 
| {{4 attēli|im1=Potentilla collina1.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla x collina Sturm36.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. theodoriana'' Asch. &amp; Graebn., ''P. wiemannioides'' Blocki, ''P. isosepala'' Blocki, ''P. guentheri'' Pohl. Ir 3 pasugas: ''P. collina leucopolitana'' (P.J. Müller) Dostál, ''P. collina praecox'' (F.W. Schultz) Nyman, ''P. collina wibeliana'' (T. Wolf) Dostál; un 3 variācijas: var. ''decipiens'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''leucopolitana'' (P.J. Müller) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''subrecta'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus.
| 
|-
| ''[[Potentilla comarum]]'' Nestler
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. palustris''.
| 
|-
| ''[[Potentilla concinna]]'' Richardson in Franklin
| {{4 attēli|im1=Potentilla concinna var concinna 4.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla concinna var concinna 2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla concolor]]'' Zimmeter in Sydow
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. anserina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla conferta]]'' Bunge
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. sibirica'' Th.Wolf var. ''pectinata'' Th. Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla confinis]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla cordata]]'' Schrank
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. alba''.
| 
|-
| ''[[Potentilla coriandrifolia]]'' D. Don
  (synonym = P. recta)
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. rupestris corsica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla corsica]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla corymbosa]]''  Pourret 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta'' Moench, non Pourret; ''P. hirta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla crantzii]]'' (Crantz) Beck ex Fritsch
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=Potentilla crantzii ENBLA03.JPG|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. salisburgensis'' Haenke, ''P. gelida'' sensu Th.Wolf, ''P. verna'' L., ''P. baldensis'' A.Kern. ex Zimmeter, ''P. villosa'' (Crantz) Zimmeter, ''P. alpestris'' Haller f. Ir 4 pasugas: ''P. crantzii crantzii'' (Crantz) Beck ex Fritsch, ''P. crantzii latestipula'' Vives, ''P. crantzii saxatilis'' (Boulay) J. Soják,  ''P. crantzii serpentini'' (Borbás ex Zimmeter) Hayek ex Neumayer; un 3 variācijas: 
var. ''baldensis'' (Kerner) Gams in Hegi, var. ''hirta'' Lange, var. ''tridentina'' (Gelmi) Wolf..
| 
|-
| ''[[Potentilla crassa]]'' Tausch ex Opiz 
| {{4 attēli|im1=Potentilla crantzii ENBLA02.JPG|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla crantzii Sturm08027.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla crassinervia]]'' Viv.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir trīs variācijas: var. ''glabriuscula'' Salis, var. ''glauca'' Mutel, var. ''viscosa'' Rouy &amp; E.G. Camus.
| 
|-
| ''[[Potentilla cristae]]'' Ferlatte &amp; Strother
| {{4 attēli|im1=Potentilla_cristae_dupl._JEPS109787_(5459406259).jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla crocea]]'' Haller fil. in Schleicher
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''. Ir viena variācija: var. ''sabauda'' Lehm.
| 
|-
| ''[[Potentilla croceolata]]'' K. Johansson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. neumanniana'', ''P. tabernaemontani'' Asch..
| 
|-
| ''[[Potentilla cuneata]]'' Wall. ex Lehm.
| {{4 attēli|im1=Potentilla cuneata1.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla cuneata2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Potentilla ambigua'' Cambess., ''Potentilla dolichopogon'' H. Lév..
| 
|-
| ''[[Potentilla curviseta]]'' Hook. f.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
|}

== D ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla daltoniana]]'' (J. Gay) Mabb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Fragaria daltoniana'' J. Gay, ''P. glabrata'' Willd..
| 
|-
| ''[[Potentilla daucifolia]]'' Greene
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Horkelia daucifolia'' (Greene) Rydb.
| 
|-
| ''[[Potentilla davurica]]'' Nestler
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Dasiphora davurica'' (Nestl.) Kom., ''Dasiphora glabra'' (G. Lodd.) Sojak, ''Pentaphylloides davurica'' (Nestl.) Ikonn., ''Potentilla glabra'' G. Lodd., ''Potentilla veitchii'' E. H. Wilson.
| 
|-
| ''[[Potentilla decipiens]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla decumbens]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla delphinensis]]'' Gren. &amp; Godron
| {{4 attēli|im1=Potentilla delphinensis 001.JPG|cap1=Augs|im2=Rosaceae - Potentilla delphinensis.JPG|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla demissa]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla denticulosa]]'' Ser. in DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Duchesnea indica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla deorum]]'' Boiss. &amp; Heldr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla depressa]]'' Willd. ex Schlecht.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. heptaphylla''.
| 
|-
| ''[[Potentilla desertorum]]'' Bunge
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| [[Ainonīms]]: ''Potentilla arnavatensis''. (Th. Wolf) Th. Wolf ex Juz.
| 
|-
| ''[[Potentilla detommasii]]'' Ten.
| {{4 attēli|im1=Potentilla detommasii GotBot 2015 005.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla detommasii GotBot 2015 003.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. holosericea'' Griseb..
| 
|-
| ''[[Potentilla dichotoma]]'' Moench
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. norvegica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla dickinsii]]'' Franch. &amp; Sav.
| {{4 attēli|im1=Potentilla dickinsii 02.JPG|cap1=Augs|im2=Potentilla dickinsii2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla dissecta]]'' (Wallr.) Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla divaricata]]'' DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla divergens]]'' (Reichenb.) Poeverlein
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. erecta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla diversifolia]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=Potentilla diversifolia (5066464834).jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla diversifolia (5069187641).jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla doerfleri]]'' Wettst.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. caulescens'' var. ''doerfleri'' (Wettst.) Th.Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla drummondii]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=Potentilladrummondii.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla drummondii 01.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla dubia]]'' Moench
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. brauneana'', ''heptaphylla''.
| 
|-
|}

== E ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== F ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== G ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== H ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== I ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== J ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== K ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== L ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== M ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== N ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== O ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== P ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== Q ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== R ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== S ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== T ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== U ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== V ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla valderia]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Potentilla valderia001.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla valderia002.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir divas variācijas: var. ''lupinoides'' (Willd.) Poiret in Lam., var. ''nivalis'' (Lapeyr.) Poiret in Lam.
| 
|-
| ''[[Potentilla validula]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla varia]]'' Spenner
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''. Ir divas variācijas: var. ''argentea'' (L.) Spenner, var. ''canescens'' (Besser) Spenner.
| 
|-
| ''[[Potentilla varians]]'' Moench 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. intermedia''.
| 
|-
| ''[[Potentilla veitchii]]'' E. H. Wilson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Dasiphora davurica'' (Nestl.) Kom., ''Dasiphora glabra'' (G. Lodd.) Sojak, ''Pentaphylloides davurica'' (Nestl.) Ikonn., ''P. davurica'' Nestl., ''P. glabra'' G. Lodd.
| 
|-
| ''[[Potentilla velenovskyi]]'' Hayek 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla velutina]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla verna]]'' L.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''. Ir 15 pasugas: ''P. verna alpestris'' (Haller fil.) Bonnier &amp; Layens, ''P. verna arenaria'' (Borckh.) Gams in Hegi, ''P. verna baldensis'' (Zimmeter) Murbeck, ''P. verna batalleri'' (Sennen) Sennen, ''P. verna billotii'' (Boulay) Nyman, ''P. verna gonzaloi'' (Sennen) Sennen, ''P. verna incana'' (G. Gaertner, B. Meyer &amp; Scherb.) Schübler &amp; Martens, ''P. verna cinerea'' (Chaix ex Vill.) Gams in Hegi, ''P. verna leucopolitana'' (P.J. Müller) Berher in L. Louis, ''P. verna opaca'' Bonnier &amp; Layens, ''P. verna puberula'' (Krasan) Hegi, ''P. verna saxatilis'' (Boulay) Nyman (sinonīms: ''P. tabernaemontani'' Asch.), ''P. verna serotina'' (Vill.) Focke in Koch, ''P. verna verna'' L. (sinonīms: ''P. crantzii'' (Crantz) Beck ex Fritsch), ''P. verna vulgaris'' (Haller fil.) Kittel; ir 26 variācijas: var. ''aestiva'' (Haller fil.) Briq., var. ''australis'' Gautier, var. ''billottii'' (Boulay) Briq., var. ''campestris'' Wallr., var. ''candollei'' (Jeanb. &amp; Timb.-Lagr.) Gautier, var. ''cinerea'' (Chaix ex Vill.) Ser. in DC., var. ''crantzii'' (Crantz) Fiori, var. ''filiformis'' (Vill.) Willd., var. ''frigida'' (Vill.) Fiori in Fiori &amp; Paoletti, var. ''hirsuta'' DC. in Lam. &amp; DC., var. ''incana'' C.C. Gmelin, var. ''incerta'' (Vill.) All., var. ''lapeyrousiana'' Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''neumanniana'' (Reichenb.) Th. Wolf, var. ''nana'' DC. in Lam. &amp; DC., var. ''opaca'' (Spenner) Döll, var. ''pilosa'' Döll, non var. ''pilosa'' C.C. Gmelin, var. ''pusilla'' Koch, var. ''rotundifolia'' (Vill.) Poiret in Lam., var. ''rubens'' (Vill.) Willd., var. ''salisburgensis'' (Haenke) Nestler, var. ''serotina'' (Vill.) Poiret in Lam., var. ''stipularis'' Gautier, var. ''tabernaemontani'' (Ascherson) Fiori in Fiori &amp; Paoletti, var. ''vivariensis'' (Jordan) Nyman, var. ''xerophila'' (Jordan) Nyman.; un divas prolas: proles ''aurulenta'' (Gremli) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, proles ''opaca'' (L.) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy.
| 
|-
| ''[[Potentilla vernalis]]'' Salisb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. verna'' L..
| 
|-
| ''[[Potentilla vesca]]'' (L.) Scop.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Fragaria insularis,, Rydb., ,,Fragaria vesca'' L..
| 
|-
| ''[[Potentilla vestita]]'' Jordan 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla villosa]]'' Pursh 
| {{4 attēli|im1=Villous Cinquefoil (3818560466).jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. sterilis''.
| 
|-
| ''[[Potentilla virescens]]'' (Boiss.) Halácsy
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. pindicola'' (Nyman) Hausskn.
| 
|-
| ''[[Potentilla virgata]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea'' L., ''P. neglecta'' Baumg., ''P. calabra'' Ten..
| 
|-
| ''[[Potentilla virginiana]]'' (Mill.) E. H. L. Krause
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Fragaria virginiana'' Mill..
| 
|-
| ''[[Potentilla viridescens]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla viridis]]'' (Weston) Prantl
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Fragaria collina'' Ehrh., ''Fragaria viridis'' Weston.
| 
|-
| ''[[Potentilla viscosa]]'' Donn ex Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. longifolia'' Willd. ex Schltdl..
| 
|-
| ''[[Potentilla visianii]]'' Pancic
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla vitodurinensis]]'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla vivariensis]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla volgaria]]'' Juz.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. pimpinelloides'' L..
| 
|-
|}

== W ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla wallichiana]]'' Ser. in DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Duchesnea indica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wallrothii]]'' Soó
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wheeleri]]'' S. Watson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla wibeliana]]'' T. Wolf
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wiemanniana]]'' Asch. &amp; Gr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''. ''P. wiemanniana leucopolitana'' (J.P. Müller) Ascherson &amp; Graebner.
| 
|-
| ''[[Potentilla wiemannioides]]'' Blocki
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wislicenii]]'' Poeverlein
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wismariensis]]'' T.Gregor &amp; Henker
| {{4 attēli|im1=Potentilla wismariensis.jpeg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
|}

== X ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla xerophila]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
|}

== Y ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla yakusimensis]]'' (Masam.) Mabb. 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Fragaria nipponica'' Makino, ''Fragaria yakusimensis'' F Masam., ''Fragaria yezoensis'' H. Hara.
| 
|-
|}

== Z ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla zimmeteri]]'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
|}

== Hibrīdi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''Potentilla × aurulenta'' Gremli
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × matzielekii''.
| 
|-
| ''Potentilla argentea x calabra'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. semiargentea'' Borbás ex Zimmeter.
| 
|-
| ''Potentilla × balatonensis'' Borbás 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × semiargentea''.
| 
|-
| ''Potentilla × bazargica'' Prodan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. collina'' un ''P. hirta'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × beckii'' J. Murr
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × boetzikesii'' J. Murr
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. neumanniana'' un ''P. pusilla'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla brauneana × cinerea'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. brauneana'' un ''P. cinerea'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla brauneana × frigida'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. brauneana'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × breunia'' Huter in A. Kerner
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. prostrata floccosa'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × castriferrei'' Borbás &amp; Waisb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. heptaphylla'' un ''P. pusilla'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × delavayi'' P. Fourn.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. brauneana'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla erecta × reptans''
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. erecta'' un ''P. reptans''
| 
|-
| ''Potentilla × eynensis sensu'' Rouy
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. aurea'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × fallax'' Rochel 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × suberecta''.
| 
|-
| ''Potentilla × fleischeri'' Domin &amp; Podp. in Polovka
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × boetzikesii''.
| 
|-
| ''Potentilla × fraterna'' Wallr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. ×hybrida''.
| 
|-
| ''Potentilla frigida x aurea'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. eynensis'' Rouy &amp; E.G.Camus.
| 
|-
| ''Potentilla × frigidoides'' Léveillé 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × eynensis''.
| 
|-
| ''Potentilla × gremblichii '' Gandoger ex Zimmeter 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. ×hybrida''.
| 
|-
| ''Potentilla × gremlii'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × italica''.
| 
|-
| ''Potentilla × guyotiana'' Nyár.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × kerneri''.
| 
|-
| ''Potentilla × hegetschweileri'' Brügger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × huteri'' Siegfried
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. aurea'' un ''P. crantzii'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × hybrida'' Wallr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla albo-sterilis — Flora Batava — Volume v17.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. alba'' un ''P. sterilis'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × italica'' Lehm. 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × mixta''.
| 
|-
| ''Potentilla × jaeggiana'' Siegfried ex R. Keller
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × kerneri'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. recta'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × mathonetii'' Jordan 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. thuringiaca'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × matzialekii'' Opiz ex Domin
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. heptaphylla'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × mixta'' Nolte ex Koch
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla sp Sturm40.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. anglica'' un ''P. reptans'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × moravica'' Dostál
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × matzialekii''.
| 
|-
| ''Potentilla × murbeckii'' Domin
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × mixta''.
| 
|-
| ''Potentilla × pennina'' Gremli
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. multifida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × procumbentoides'' Léveillé
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × suberecta''.
| 
|-
| ''Potentilla × permixta'' Schur
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × castriferrei)''.
| 
|-
| ''Potentilla × pseudocanescens'' Blocki ex Ascherson &amp; Graebner 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × kerneri''.
| 
|-
| ''Potentilla × reineckii'' Sagorski 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × hybrida''.
| 
|-
| ''Potentilla × rhaetica'' Brügger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. grandiflora'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × semiargentea'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' ūn ''P. inclinata'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × slendzinskii'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × subargentea''.
| 
|-
| ''Potentilla × spuria'' A. Kerner
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. micrantha'' un ''P. sterilis'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × styriaca'' Hayek
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × castriferrei''.
| 
|-
| ''Potentilla × subarenaria'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. cinerea'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × subargentea'' Borbás in Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. cinerea'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × suberecta'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. anglica'' un ''P. erecta'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × subrubens'' Borbás in Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. cinerea'' ūn ''P. heptaphylla'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × superargentea'' Waisbecker
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × semiargentea''.
| 
|-
| ''Potentilla × ternata'' Brügger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. aurea'' un ''P. brauneana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × tynieckii'' Blocki
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. collina'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × vallesiaca'' Huet
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. frigida'' un ''P. grandiflora'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × wolffiana'' Siegfried in T. Wolf
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. inclinata'' un ''P. recta'' hibrīds.
| 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces2|refs=
&lt;ref name=&quot;Eriksson.etal1998&quot;&gt;Torsten Eriksson, Malin S. Hibbs &amp; Michael J. Donoohue. ''Phylogenetic analysis of Potentilla using DNA sequences of nuclear ribosomal internal transcribed spacers (ITS), and implications for the classification of Rosoideae (Rosaceae)''. Pl. Syst. Evol. 211:155-179 (1998)&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;alienplantsbelgium&quot;&gt;''[http://alienplantsbelgium.be/taxonomy/term/5011/descriptions Potentilla]''. Manual of the Alien Plants of Belgium&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Faghir.etal2014&quot;&gt;Marzieh Beygom Faghir, Farideh Attar, Ali Farazmand &amp; Shahrokh Kazempour Osaloo. ''[http://journals.tubitak.gov.tr/botany/issues/bot-14-38-3/bot-38-3-1-1303-67.pdf Phylogeny of the genus Potentilla (Rosaceae) in Iran based on nrDNA ITS and cpDNA trnL-F sequences with a focus on leaf and style characters’ evolution]''. Turk. J. Bot. (2014) 38: 417-429 TÜBİTAK {{doi|10.3906/bot-1303-67}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GavrilovaShults2005&quot;&gt;Ģertrūde Gavrilova &amp; Viesturs Šulcs, 2005. ''[http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/fol346446/LV_vask_augu_floras_saraksts.pdf Latvijas vaskulāro augu sugu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003245/http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/fol346446/LV_vask_augu_floras_saraksts.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts&lt;/ref&gt;
}}

== Literatūra ==
* J. Soják Dr. ''List of names of Potentilla species (Rosaceae) omitted or inexactly cited in the Index Kewensis (1895–2002)''. V. 116, Issue 5-6:290–293, 2005 {{doi:10.1002/fedr.200511075}}

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.theplantlist.org/browse/A/Rosaceae/Potentilla/ Potentilla]''. The Plant List: the working list of all plant species
* ''[http://www.catalogueoflife.org/annual-checklist/2010/browse/tree/id/2282113 Potentilla]''. Catalogue of Life: 2010 Annual Checklist

[[Kategorija:Rožu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>40a2yvkbq968121gt00pgj2k7j79o7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675733</id>
      <parentid>3675712</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:20:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95582" xml:space="preserve">'''Retēji''' ({{val-la|Potentilla}} L.) ir samērā liela ģints no ''[[Rosoideae]]'' apakšdzimtas [[Rožu dzimta|rožu dzimtā]], kurā ietilpst 200 līdz 500 sugu.&lt;ref name=&quot;Eriksson.etal1998&quot;/&gt;  2010. gadā ''Soják'' izdalījis ''[[Argentina (rožu ģints)|Argentina]]'' Hill. patstāvīgā ģintī no ''Potentilla''.&lt;ref name=&quot;alienplantsbelgium&quot;/&gt; ''Potentilla'' ''[[sensu strictu]]'' taksonomiski ir ļoti sarežģīta ģints. Daudz sugu ir [[apomikse|apomiktiskas]] ({{val-la|apomixis}}) un dažas, iespējams, ir [[Augu hibrīdi|hibrīdi]].&lt;ref name=&quot;alienplantsbelgium&quot;/&gt;

Ģints apraksts pamatots uz morfoloģiskiem kritērijiem, galvenokārt lapu formas, novietošanās veida un matainā apvalka tipa. ''Boisser'' 1872. gadā iedalījis ģinti divās lielās sekcijās: ''Fragariasterum'' Koch. un ''Eupotentilla'' Koch. ''Wolf'' savukārt arī iedalījis ģinti 2 sekcijās, vairākās apakšsekcijās un sugu grupās. Pamatojoties uz ''Wolf'' [[Organismu klasifikācija|klasifikāciju]], daži autori, tai skaitā ''Juzepczuk'' (1941), ''Schiman Czeika'' (1969) un ''David'' (1972), akcentēja [[Diagnostika|diagnostisku]] un [[Taksonomija|taksonomisku]] [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisku]] grupu piederību ģintīm.&lt;ref name=&quot;Faghir.etal2014&quot;/&gt;

[[Latvija]]s teritorijā sastopamas šādas sugas:&lt;ref name=&quot;GavrilovaShults2005&quot;/&gt;
* ''[[Potentilla anglica]]'' Laichard
* ''[[Potentilla anserina]]'' L.
* ''[[Potentilla arenaria]]'' Borkh
* ''[[Potentilla argentea]]'' L.
* ''[[Potentilla bifurca]]'' L.
* ''[[Potentilla canescens]]'' Besser
* ''[[Potentilla collina]]'' Wibel 
* ''[[Potentilla crantzii]]'' (Crantz) Beck ex Fritsch
* ''[[Potentilla erecta]]'' (L.) Raeusch. 
* ''[[Potentilla goldbachii]]'' Rupr.
* ''[[Potentilla heidenreichii]]'' Zimmeter
* ''[[Potentilla heptaphylla]]'' L.
* ''[[Potentilla impolita]]'' Wahlenb
* ''[[Potentilla intermedia]]'' L
* ''[[Potentilla leucopolitana]]'' P.J. Müll.
* ''[[Potentilla norvegica]]'' L
* ''[[Potentilla recta]]'' L
* ''[[Potentilla reptans]]'' L.
* ''[[Potentilla silesiaca]]'' R. Uechtr.
* ''[[Potentilla supina]]'' L.
* ''[[Potentilla thyrsiflora]]'' Hülsen ex Zimmeter
* ''[[Potentilla wiemanniana]]'' Günther et Schummel
* ''[[Potentilla × subcinerea]]'' Borbás
* ''[[Potentilla × suberecta]]'' Zimmeter

== A ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla acaulis]]'' L.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir 5 pasugas: ''P. acaulis arenaria'' (Borckh.) M. Guinochet, ''P. acaulis cinerea'' (Chaix ex Vill.) M. Guinochet, ''P. acaulis pusilla'' (Host) M. Guinochet, ''P. acaulis tommasiniana'' (F.W. Schultz) J. Soják un ''P. acaulis velutina'' (Lehm.) M. Guinochet.
| 
|-
| ''[[Potentilla acutifolia]]'' Gilib.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla adenophylla]]'' Boiss. &amp; Hohen.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. humifusa'' Willd. ex Schltdl.
| 
|-
| ''[[Potentilla adscendens]]'' Lapeyr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii subsp. latestipula''.
| 
|-
| ''[[Potentilla adscendens]]'' Willd.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Izplatība}}
| Sinonīms: ''P. inclinata''.
| 
|-
| ''[[Potentilla adriatica]]'' Murbeck
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla aestiva]]'' Haller fil. in Ser.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla agrivaga]]'' Jeanb. &amp; Timb.-Lagr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| [[Baltais retējs]] (''Potentilla alba'' L.)
| {{4 attēli|im1=Potentilla alba.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla alba ENBLA03.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla alba Sturm22.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir viena [[variācija]]: var. ''splendens'' (Ramond ex DC.) Ser. in DC. (sinonīms: ''P. montana'')
| 
|-
| ''[[Potentilla albovillosa]]'' Schur
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla alchimilloides]]'' Lapeyr.
| {{4 attēli|im1=Potentilla_alchimilloides_1.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla_alchemilloides_(9710388827).jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla alpestris]]'' Haller
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii'' (Crantz) Beck ex Fritsch. Ir viena pasuga: baldensis Nyman (sinonīms: ''P. crantzii''); un 3 variācijas: var. ''filiformis'' (Vill.) Nyman (sinonīms: ''P. crantzii''), var. ''pyrenaica'' (Ramond ex DC.) Nyman (sinonīms: ''P. pyrenaica'') un var. ''sabauda'' (Lehm.) Lamotte (sinonīms: ''P. crantzii'').
| 
|-
| ''[[Potentilla alpicola]]'' De la Soie ex Fauc.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla alpina]]'' (Willk.) Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. aurea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla ambigua]]'' Cambess.
| {{4 attēli|im1=Potentilla_ambigua_-_Bergianska_trädgården_-_Stockholm,_Sweden_-_DSC00538.JPG|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla ananassa]]'' (Duchesne ex Rozier) Mabb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla andicola]]'' Benth.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| [[Pazvilu retējs]] (''Potentilla anglica'' Laicharding)
| {{4 attēli|im1=Potentilla anglica agg..jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. procumbens'' Sibth.,  ''P. nemoralis'' Nestl. Ir divas pasugas: ''P. anglica anglica'' Laicharding, ''P. anglica nesogenes'' (Briq.) Gamisans.
| 
|-
| ''[[Potentilla angustifolia]]'' DC. in Lam. &amp; DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. hirta''.
| 
|-
| [[Maura retējs]] (''Potentilla anserina'' L.)
| {{4 attēli|im1=Gaasemure07.jpg|cap1=Augs|im2=20150603Potentilla anserina1.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=299 Potentilla anserina.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Argentina anserina'' (L.) Rydb. Ir 2 pasugas: ''P. anserina anserina'' L., ''P. anserina egedii'' (Wormsk.) Hiitonen; un 3 variācijas: var. ''concolor'' Wallr., var. ''discolor'' Wallr., var. ''nuda'' Gaudin.
| 
|-
| ''[[Potentilla apennina]]'' Ten.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir 3 pasugas: ''P. apennina apennina'' Ten., ''P. apennina kionaea'' (Halácsy) Maire &amp; Petitm. (sinonīms: ''P. kionaea'' Halácsy), ''P. apennina stoianovii'' Urum. &amp; Jáv.
| 
|-
| ''[[Potentilla arbuscula]]'' D. Don
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. rigida'' Wall. ex Lehm.
| 
|-
| [[Smiltāja retējs]] (''Potentilla arenaria'' Borckh.)
| {{4 attēli|im1=Potentilla arenaria-Darmstadt-2009-Thomas Huntke.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla arenaria PID760-2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''. Ir divas pasugas: ''P. arenaria incana'' (C.C. Gmelin) O. Schwarz, ''P. arenaria tommasiniana'' (F.W. Schultz) Th. Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla arenicola]]'' Jordan, non Roux
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| [[Sudraba retējs]] (''Potentilla argentea'') L.
| {{4 attēli|im1=20140613Potentilla argentea.jpg|cap1=Augs|im2=20140821Potentilla argentea1.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla argentea Sturm31.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentata'' Jordan ex Verlot, ''P. impolita'' Wahlenb., ''P. neglecta'' Baumg. Ir 10 pasugas: ''P. argentata argentata'' (Jordan) O. Schwarz, ''P. argentata collina'' (Wibel) Bonnier &amp; Layens, ''P. argentata decumbens'' (Jordan) Jáv., ''P. argentata demissa'' (Jordan) Berher in L. Louis, ''P. argentata dissecta''(Wallr.) Schübler &amp; Martens, ''P. argentata grandiceps'' (Zimmeter) O. Schwarz, ''P. argentata impolita'' (Wahlenb.) Arcangeli, ''P. argentata inclinata'' (Vill.) Berher in L. Louis, ''P. argentata tenuiloba'' (Jordan) Berher in L. Louis; un 7 variācijas: var. ''argentata'' (Jordan ex Verlot) Nyman, var. ''confinis'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''demissa'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''dissecta'' Wallr., var. ''grandiceps'' (Zimmeter) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''major'' Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''neglecta'' (Baumg.) Nyman.
| 
|-
|  ''[[Potentilla argenteiformis]]'' Kauffm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla argentina]]'' Hudson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. anserina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla arguta]]'' Pursh
| {{4 attēli|im1=Potentilla arguta.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla argyroblephara]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla argyrophylla]]'' Wall. ex Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla arnavatensis]]'' (Th. Wolf) Th. Wolf ex Juz.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. desertorum'' Bunge.
| 
|-
| ''[[Potentilla arthuriana]]'' P. Hoffm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. inclinata''.
| 
|-
| ''[[Potentilla articulata]]'' Franch.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla arvernensis]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla asiatica]]'' (Th. Wolf) Juz.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. chrysantha'' Trevir.
| 
|-
| ''[[Potentilla assurgens]]'' Vill. in Gilib.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. inclinata''. Ir 2 pasugas: ''P. assurgens inclinata'' (Vill.) O. Schwarz, ''P. assurgens thuringiaca'' (Bernh. ex Link) O. Schwarz.
| 
|-
| ''[[Potentilla astrachanica]]'' Jacq.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. mollicrinis'' (Borbás) Stankov, ''P. bornmuelleri'' Borbás, ''P. taurica'' sensu Th. Wolf, ''P. tauriciformis'' Nyár., ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla atrosanguinea]]'' G. Lodd. Ex D.Don
| {{4 attēli|im1=Potentilla atrosanguinea.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla atrosanquinea 1-OB9.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla aurea]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Potentilla aurea (2) 2.JPG|cap1=Augs|im2=Nordisland 5606.JPG|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir 2 pasugas: ''P. aurea aurea'' G. Lodd. Ex D.Don, ''P. aurea chrysocraspeda'' (Lehm.) Nyman (sinonīmi: ''P. ternata'' K.Koch, ''P. chrysocraspeda'' Lehm.); un 4 variācijas nominatīvajā pasugā: var. ''alpina'' Willk., var. ''latiloba'' (Ser.) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''minor'' (Ser.) Lehm., var. ''salisburgensis'' (Haenke) Ser. in DC.
| 
|-
| ''[[Potentilla australis]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. hirta'', ''P. zimmeteri'' non Jordan ex Verlot, ''P. neumanniana'' non Jordan ex Verlot. Ir viena pasuga: ''P. australis malyana'' Novák (sinonīms: ''P. heptaphylla'')
| 
|-
|}

== B ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla baldensis]]'' A. Kerner ex Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''.
| 
|-
| ''[[Potentilla basaltica]]''  Tiehm &amp; Ertter
| {{4 attēli|im1=Potentilla_basaltica.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla battersbyi]]'' Siegfried ex R. Keller
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bescansae]]'' Gredilla
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: '' P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla biennis]]'' Greene
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla bifurca]]'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. orientalis'' Juz.
| 
|-
| ''[[Potentilla biflora]]'' Willd. ex Schltdl.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla billotii]]'' N. Boulay
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bithynica]]'' Hornem.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bolzanensis]]'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla bornmuelleri]]'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. astracanica'' Jacq.
| 
|-
| ''[[Potentilla brauneana]]'' Hoppe
| {{4 attēli|im1=Potentilla brauneana (Zwerg-Fingerkraut) IMG 0847.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla brauneana (14912306244).jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla sp Sturm38.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. minima'' Haller f., ''P. dubia'' (Crantz) Zimmeter.
| 
|-
| ''[[Potentilla buccoana]]'' Clementi
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla breviscapa]]'' Vest
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. micrantha'', ''P. carniolica'' A.Kern..
| 
|-
|}

== C ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla cacerensis]]'' Rivas Mateos
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. reptans''.
| 
|-
| ''[[Potentilla calabra]]'' Ten.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. virgata'' Lehm.
| 
|-
| ''[[Potentilla callieri]]'' (Th. Wolf) Ju
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla cana]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla canadensis]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Fimffingergraut.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla canadensis - Dwarf Cinquefoil.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla candollei]]'' Jeanb. &amp; Timb.-Lagr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla canescens]]'' Besser
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. inclinata'' Vill. Ir divas pasugas: ''P. canescens canescens'' Besser, ''P. canescens cana'' (Jordan ex Verlot) Ascherson &amp; Graebner; un divas variācijas: var. ''adscendens'' (Waldst. &amp; Kit. ex Willd.) DC. in Lam. &amp; DC., var. inclinata (Vill.) Ser. in DC.
| 
|-  
| ''[[Potentilla carniolica]]'' A.Kern. (synonyms = )
| {{4 attēli|im1=Potentilla carniolica3.JPG|cap1=Augs|im2=Potentilla carniolica PID1246-1.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. breviscapa'' Vest, ''P. micrantha'' Ramond ex DC. var. ''carniolica'' (A.Kern.) Th.Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla caulescens]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Potentilla caulescens.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla caulescens (Kalkfelsen-Fingerkraut) IMG 0932.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla caulescens Atlas Alpenflora.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: '' P. nebrodensis'' Strobl ex Zimmeter. Ir zināmas 6 pasugas: ''P. caulescens alchimilloides'' (Lapeyr.) Malagarriga, ''P. caulescens cebennensis'' (Siegfried ex Debeaux) Kerguélen, ''P. caulescens  iserensis'' J. Soják, ''P. caulescens  nivalis'' (Lapeyr.) Arcangeli, ''P. caulescens  petiolulata'' (Gaudin) Nyman, ''P. caulescens  petiolulosa'' (Haller fil.) Arcangeli; 9 variācijas: var. ''anadena'' Burnat &amp; Briq. in Burnat, var. ''caulescens'' L., var. ''cebennensis'' Siegfried ex Debeaux, var. ''doerfleri'' (Wettst.) Th.Wolf, var. ''nivalis'' (Lapeyr.) Ser. in DC., var. ''petiolulosa'' Seringe, var. ''petiolulata'' (Gaudin) Lamotte, var. ''petiolulosa'' Haller fil. in Ser., var. ''sericea'' Coss.; un viena prola: ''P. caulescens'' proles ''petiolulata'' (Gaudin) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy.
| 
|-
| ''[[Potentilla cavarnana]]'' Prodan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. hirta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla centigrana]]'' Maxim.
| {{4 attēli|im1=Potentilla centigrana.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla cernavodae]]'' Prodan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. hirta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla chamissonis]]'' Hultén
| {{4 attēli|im1=Bluffcinquefoil1.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. kuznetzowii'' (Govor.) Juz.
| 
|-
| ''[[Potentilla chaubardiana]]'' Timb.-Lagr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla chiloensis]]'' (L.) Mabb.
| {{4 attēli|im1=Potentilla chinensis1.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla chinensis2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Fragaria chiloensis'' (L.) Mill.
| 
|-
| ''[[Potentilla chrysantha]]'' Trevisan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. thuringiaca'' Reichenb., non Trevisa, ''P. asiatica'' (Th. Wolf) Juz. Ir trīs pasugas: ''P. chrysantha gentilis'' (Jordan) P. Fourn., ''P. chrysantha nestleriana'' (Tratt.) P. Fourn., ''P. chrysantha thuringiaca'' (Bernh. ex Link) Ascherson &amp; Graebner.
| 
|-
| ''[[Potentilla cinerea]]'' Chaix 
| {{4 attēli|im1=Potentilla sp Sturm25.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. subacaulis'' Auct. an L. Ir 5 pasugas: ''P. cinerea arenaria'' (Borckh.) P. Fourn., ''P. cinerea gaudinii'' (Gremli) P. Fourn., ''P. cinerea incana'' (C.C. Gmelin) Ascherson, ''P. cinerea tommasiniana'' (F.W. Schultz) Velen., ''P. cinerea velutina'' (Lehm.) Nyman; 6 variācijas: var. ''battersbyi'' (Siegfr. ex R. Keller) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, var. ''incana'' (C.C. Gmelin) G. Beck, var. ''tommasiniana'' (F.W. Schultz) Nyman, var. ''trifoliata'' Koch, var. ''velutina'' (Lehm.) Lehm., var. ''vestita'' (Jordan) Cariot &amp; St-Lager; un 5 prolas: proles ''arenaria'' (Borckh.) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, proles ''arenicola'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy (1900), proles ''polytricha'' (Jordan ex Verlot) Rouy &amp; E.G. Camus, proles ''velutina'' (Lehm.) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, proles ''vivariensis'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy.
| 
|-
| ''[[Potentilla chrysocraspeda]]'' Lehm. 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. aurea chrysocraspeda'' (Lehm.) Nyman.
| 
|-
| ''[[Potentilla cinerea]]'' Chaix ex Vill.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. arenaria'' Borkh., ''P. velutina'' Lehm., ''P. glaucescens'' Willd., ''P. incana'' P.Gaertn., B.Mey. &amp; Scherb., ''P. tommasiniana'' F.W.Schultz, P. subacaulis L.
| 
|-
| ''[[Potentilla clementei]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla clevelandii]]'' Greene
| {{4 attēli|im1=Horkelia clevelandii 3.jpg|cap1=Augs|im2=Horkelia clevelandii 2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla clusiana]]'' Jacq.
| {{4 attēli|im1=Clusius-Fingerkraut.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla clusiana PID850-1.jpg|cap2=Zieds|im3=1024 Clusius-Fingerkraut (Potentilla clusiana)-2232.jpg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii'' Hegetschw. in Suter, non Jacq..
| 
|-
| ''[[Potentilla collina]]'' Wibel 
| {{4 attēli|im1=Potentilla collina1.jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla x collina Sturm36.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. theodoriana'' Asch. &amp; Graebn., ''P. wiemannioides'' Blocki, ''P. isosepala'' Blocki, ''P. guentheri'' Pohl. Ir 3 pasugas: ''P. collina leucopolitana'' (P.J. Müller) Dostál, ''P. collina praecox'' (F.W. Schultz) Nyman, ''P. collina wibeliana'' (T. Wolf) Dostál; un 3 variācijas: var. ''decipiens'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''leucopolitana'' (P.J. Müller) Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''subrecta'' (Jordan) Rouy &amp; E.G. Camus.
| 
|-
| ''[[Potentilla comarum]]'' Nestler
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. palustris''.
| 
|-
| ''[[Potentilla concinna]]'' Richardson in Franklin
| {{4 attēli|im1=Potentilla concinna var concinna 4.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla concinna var concinna 2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla concolor]]'' Zimmeter in Sydow
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. anserina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla conferta]]'' Bunge
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. sibirica'' Th.Wolf var. ''pectinata'' Th. Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla confinis]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla cordata]]'' Schrank
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. alba''.
| 
|-
| ''[[Potentilla coriandrifolia]]'' D. Don
  (synonym = P. recta)
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. rupestris corsica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla corsica]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla corymbosa]]''  Pourret 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta'' Moench, non Pourret; ''P. hirta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla crantzii]]'' (Crantz) Beck ex Fritsch
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=Potentilla crantzii ENBLA03.JPG|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. salisburgensis'' Haenke, ''P. gelida'' sensu Th.Wolf, ''P. verna'' L., ''P. baldensis'' A.Kern. ex Zimmeter, ''P. villosa'' (Crantz) Zimmeter, ''P. alpestris'' Haller f. Ir 4 pasugas: ''P. crantzii crantzii'' (Crantz) Beck ex Fritsch, ''P. crantzii latestipula'' Vives, ''P. crantzii saxatilis'' (Boulay) J. Soják,  ''P. crantzii serpentini'' (Borbás ex Zimmeter) Hayek ex Neumayer; un 3 variācijas: 
var. ''baldensis'' (Kerner) Gams in Hegi, var. ''hirta'' Lange, var. ''tridentina'' (Gelmi) Wolf..
| 
|-
| ''[[Potentilla crassa]]'' Tausch ex Opiz 
| {{4 attēli|im1=Potentilla crantzii ENBLA02.JPG|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla crantzii Sturm08027.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla crassinervia]]'' Viv.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir trīs variācijas: var. ''glabriuscula'' Salis, var. ''glauca'' Mutel, var. ''viscosa'' Rouy &amp; E.G. Camus.
| 
|-
| ''[[Potentilla cristae]]'' Ferlatte &amp; Strother
| {{4 attēli|im1=Potentilla_cristae_dupl._JEPS109787_(5459406259).jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla crocea]]'' Haller fil. in Schleicher
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''. Ir viena variācija: var. ''sabauda'' Lehm.
| 
|-
| ''[[Potentilla croceolata]]'' K. Johansson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. neumanniana'', ''P. tabernaemontani'' Asch..
| 
|-
| ''[[Potentilla cuneata]]'' Wall. ex Lehm.
| {{4 attēli|im1=Potentilla cuneata1.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla cuneata2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Potentilla ambigua'' Cambess., ''Potentilla dolichopogon'' H. Lév..
| 
|-
| ''[[Potentilla curviseta]]'' Hook. f.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
|}

== D ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla daltoniana]]'' (J. Gay) Mabb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Fragaria daltoniana'' J. Gay, ''P. glabrata'' Willd..
| 
|-
| ''[[Potentilla daucifolia]]'' Greene
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Horkelia daucifolia'' (Greene) Rydb.
| 
|-
| ''[[Potentilla davurica]]'' Nestler
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Dasiphora davurica'' (Nestl.) Kom., ''Dasiphora glabra'' (G. Lodd.) Sojak, ''Pentaphylloides davurica'' (Nestl.) Ikonn., ''Potentilla glabra'' G. Lodd., ''Potentilla veitchii'' E. H. Wilson.
| 
|-
| ''[[Potentilla decipiens]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla decumbens]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla delphinensis]]'' Gren. &amp; Godron
| {{4 attēli|im1=Potentilla delphinensis 001.JPG|cap1=Augs|im2=Rosaceae - Potentilla delphinensis.JPG|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla demissa]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla denticulosa]]'' Ser. in DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Duchesnea indica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla deorum]]'' Boiss. &amp; Heldr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla depressa]]'' Willd. ex Schlecht.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. heptaphylla''.
| 
|-
| ''[[Potentilla desertorum]]'' Bunge
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| [[Ainonīms]]: ''Potentilla arnavatensis''. (Th. Wolf) Th. Wolf ex Juz.
| 
|-
| ''[[Potentilla detommasii]]'' Ten.
| {{4 attēli|im1=Potentilla detommasii GotBot 2015 005.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla detommasii GotBot 2015 003.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. holosericea'' Griseb..
| 
|-
| ''[[Potentilla dichotoma]]'' Moench
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. norvegica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla dickinsii]]'' Franch. &amp; Sav.
| {{4 attēli|im1=Potentilla dickinsii 02.JPG|cap1=Augs|im2=Potentilla dickinsii2.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla dissecta]]'' (Wallr.) Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla divaricata]]'' DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla divergens]]'' (Reichenb.) Poeverlein
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. erecta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla diversifolia]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=Potentilla diversifolia (5066464834).jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla diversifolia (5069187641).jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla doerfleri]]'' Wettst.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. caulescens'' var. ''doerfleri'' (Wettst.) Th.Wolf.
| 
|-
| ''[[Potentilla drummondii]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=Potentilladrummondii.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla drummondii 01.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla dubia]]'' Moench
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''P. brauneana'', ''heptaphylla''.
| 
|-
|}

== E ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== F ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== G ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== H ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== I ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== J ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== K ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== L ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== M ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== N ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== O ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== P ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== Q ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== R ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== S ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== T ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== U ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
| '''' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''''.
| 
|-
|}

== V ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla valderia]]'' L.
| {{4 attēli|im1=Potentilla valderia001.jpg|cap1=Augs|im2=Potentilla valderia002.jpg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Ir divas variācijas: var. ''lupinoides'' (Willd.) Poiret in Lam., var. ''nivalis'' (Lapeyr.) Poiret in Lam.
| 
|-
| ''[[Potentilla validula]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla varia]]'' Spenner
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''. Ir divas variācijas: var. ''argentea'' (L.) Spenner, var. ''canescens'' (Besser) Spenner.
| 
|-
| ''[[Potentilla varians]]'' Moench 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. intermedia''.
| 
|-
| ''[[Potentilla veitchii]]'' E. H. Wilson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Dasiphora davurica'' (Nestl.) Kom., ''Dasiphora glabra'' (G. Lodd.) Sojak, ''Pentaphylloides davurica'' (Nestl.) Ikonn., ''P. davurica'' Nestl., ''P. glabra'' G. Lodd.
| 
|-
| ''[[Potentilla velenovskyi]]'' Hayek 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. recta''.
| 
|-
| ''[[Potentilla velutina]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla verna]]'' L.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. crantzii''. Ir 15 pasugas: ''P. verna alpestris'' (Haller fil.) Bonnier &amp; Layens, ''P. verna arenaria'' (Borckh.) Gams in Hegi, ''P. verna baldensis'' (Zimmeter) Murbeck, ''P. verna batalleri'' (Sennen) Sennen, ''P. verna billotii'' (Boulay) Nyman, ''P. verna gonzaloi'' (Sennen) Sennen, ''P. verna incana'' (G. Gaertner, B. Meyer &amp; Scherb.) Schübler &amp; Martens, ''P. verna cinerea'' (Chaix ex Vill.) Gams in Hegi, ''P. verna leucopolitana'' (P.J. Müller) Berher in L. Louis, ''P. verna opaca'' Bonnier &amp; Layens, ''P. verna puberula'' (Krasan) Hegi, ''P. verna saxatilis'' (Boulay) Nyman (sinonīms: ''P. tabernaemontani'' Asch.), ''P. verna serotina'' (Vill.) Focke in Koch, ''P. verna verna'' L. (sinonīms: ''P. crantzii'' (Crantz) Beck ex Fritsch), ''P. verna vulgaris'' (Haller fil.) Kittel; ir 26 variācijas: var. ''aestiva'' (Haller fil.) Briq., var. ''australis'' Gautier, var. ''billottii'' (Boulay) Briq., var. ''campestris'' Wallr., var. ''candollei'' (Jeanb. &amp; Timb.-Lagr.) Gautier, var. ''cinerea'' (Chaix ex Vill.) Ser. in DC., var. ''crantzii'' (Crantz) Fiori, var. ''filiformis'' (Vill.) Willd., var. ''frigida'' (Vill.) Fiori in Fiori &amp; Paoletti, var. ''hirsuta'' DC. in Lam. &amp; DC., var. ''incana'' C.C. Gmelin, var. ''incerta'' (Vill.) All., var. ''lapeyrousiana'' Rouy &amp; E.G. Camus, var. ''neumanniana'' (Reichenb.) Th. Wolf, var. ''nana'' DC. in Lam. &amp; DC., var. ''opaca'' (Spenner) Döll, var. ''pilosa'' Döll, non var. ''pilosa'' C.C. Gmelin, var. ''pusilla'' Koch, var. ''rotundifolia'' (Vill.) Poiret in Lam., var. ''rubens'' (Vill.) Willd., var. ''salisburgensis'' (Haenke) Nestler, var. ''serotina'' (Vill.) Poiret in Lam., var. ''stipularis'' Gautier, var. ''tabernaemontani'' (Ascherson) Fiori in Fiori &amp; Paoletti, var. ''vivariensis'' (Jordan) Nyman, var. ''xerophila'' (Jordan) Nyman.; un divas prolas: proles ''aurulenta'' (Gremli) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy, proles ''opaca'' (L.) Rouy &amp; E.G. Camus in Rouy.
| 
|-
| ''[[Potentilla vernalis]]'' Salisb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. verna'' L..
| 
|-
| ''[[Potentilla vesca]]'' (L.) Scop.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Fragaria insularis,, Rydb., ,,Fragaria vesca'' L..
| 
|-
| ''[[Potentilla vestita]]'' Jordan 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla villosa]]'' Pursh 
| {{4 attēli|im1=Villous Cinquefoil (3818560466).jpg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. sterilis''.
| 
|-
| ''[[Potentilla virescens]]'' (Boiss.) Halácsy
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. pindicola'' (Nyman) Hausskn.
| 
|-
| ''[[Potentilla virgata]]'' Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea'' L., ''P. neglecta'' Baumg., ''P. calabra'' Ten..
| 
|-
| ''[[Potentilla virginiana]]'' (Mill.) E. H. L. Krause
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Fragaria virginiana'' Mill..
| 
|-
| ''[[Potentilla viridescens]]'' Gandoger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla viridis]]'' (Weston) Prantl
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Fragaria collina'' Ehrh., ''Fragaria viridis'' Weston.
| 
|-
| ''[[Potentilla viscosa]]'' Donn ex Lehm.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. longifolia'' Willd. ex Schltdl..
| 
|-
| ''[[Potentilla visianii]]'' Pancic
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla vitodurinensis]]'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
| ''[[Potentilla vivariensis]]'' Jordan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. cinerea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla volgaria]]'' Juz.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. pimpinelloides'' L..
| 
|-
|}

== W ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla wallichiana]]'' Ser. in DC.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''Duchesnea indica''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wallrothii]]'' Soó
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wheeleri]]'' S. Watson
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
| ''[[Potentilla wibeliana]]'' T. Wolf
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wiemanniana]]'' Asch. &amp; Gr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''. ''P. wiemanniana leucopolitana'' (J.P. Müller) Ascherson &amp; Graebner.
| 
|-
| ''[[Potentilla wiemannioides]]'' Blocki
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. collina''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wislicenii]]'' Poeverlein
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. argentea''.
| 
|-
| ''[[Potentilla wismariensis]]'' T.Gregor &amp; Henker
| {{4 attēli|im1=Potentilla wismariensis.jpeg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
|}

== X ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla xerophila]]'' Jordan ex Verlot
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. neumanniana''.
| 
|-
|}

== Y ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla yakusimensis]]'' (Masam.) Mabb. 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīmi: ''Fragaria nipponica'' Makino, ''Fragaria yakusimensis'' F Masam., ''Fragaria yezoensis'' H. Hara.
| 
|-
|}

== Z ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''[[Potentilla zimmeteri]]'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| 
| 
|-
|}

== Hibrīdi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot; border=&quot;1&quot; frame=&quot;box&quot; rules=&quot;all&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; width=&quot;100%&quot;
|-
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;15%&quot;| Nosaukums un autors
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;20%&quot;| Attēli
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;60%&quot;| Sinonīmi un piezīmes
! style=&quot;background: #BEF574&quot; width=&quot;5%&quot;| Avoti
|-
| ''Potentilla × aurulenta'' Gremli
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × matzielekii''.
| 
|-
| ''Potentilla argentea x calabra'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. semiargentea'' Borbás ex Zimmeter.
| 
|-
| ''Potentilla × balatonensis'' Borbás 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × semiargentea''.
| 
|-
| ''Potentilla × bazargica'' Prodan
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. collina'' un ''P. hirta'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × beckii'' J. Murr
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × boetzikesii'' J. Murr
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. neumanniana'' un ''P. pusilla'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla brauneana × cinerea'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. brauneana'' un ''P. cinerea'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla brauneana × frigida'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. brauneana'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × breunia'' Huter in A. Kerner
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. prostrata floccosa'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × castriferrei'' Borbás &amp; Waisb.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. heptaphylla'' un ''P. pusilla'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × delavayi'' P. Fourn.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. brauneana'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla erecta × reptans''
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. erecta'' un ''P. reptans''
| 
|-
| ''Potentilla × eynensis sensu'' Rouy
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. aurea'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × fallax'' Rochel 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × suberecta''.
| 
|-
| ''Potentilla × fleischeri'' Domin &amp; Podp. in Polovka
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × boetzikesii''.
| 
|-
| ''Potentilla × fraterna'' Wallr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. ×hybrida''.
| 
|-
| ''Potentilla frigida x aurea'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. eynensis'' Rouy &amp; E.G.Camus.
| 
|-
| ''Potentilla × frigidoides'' Léveillé 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × eynensis''.
| 
|-
| ''Potentilla × gremblichii '' Gandoger ex Zimmeter 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. ×hybrida''.
| 
|-
| ''Potentilla × gremlii'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × italica''.
| 
|-
| ''Potentilla × guyotiana'' Nyár.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × kerneri''.
| 
|-
| ''Potentilla × hegetschweileri'' Brügger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. frigida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × huteri'' Siegfried
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. aurea'' un ''P. crantzii'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × hybrida'' Wallr.
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla albo-sterilis — Flora Batava — Volume v17.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. alba'' un ''P. sterilis'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × italica'' Lehm. 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × mixta''.
| 
|-
| ''Potentilla × jaeggiana'' Siegfried ex R. Keller
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × kerneri'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. recta'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × mathonetii'' Jordan 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. thuringiaca'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × matzialekii'' Opiz ex Domin
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. heptaphylla'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × mixta'' Nolte ex Koch
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=Potentilla sp Sturm40.jpg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. anglica'' un ''P. reptans'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × moravica'' Dostál
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × matzialekii''.
| 
|-
| ''Potentilla × murbeckii'' Domin
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × mixta''.
| 
|-
| ''Potentilla × pennina'' Gremli
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. multifida'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × procumbentoides'' Léveillé
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × suberecta''.
| 
|-
| ''Potentilla × permixta'' Schur
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × castriferrei)''.
| 
|-
| ''Potentilla × pseudocanescens'' Blocki ex Ascherson &amp; Graebner 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × kerneri''.
| 
|-
| ''Potentilla × reineckii'' Sagorski 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × hybrida''.
| 
|-
| ''Potentilla × rhaetica'' Brügger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. crantzii'' un ''P. grandiflora'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × semiargentea'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' ūn ''P. inclinata'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × slendzinskii'' Borbás
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × subargentea''.
| 
|-
| ''Potentilla × spuria'' A. Kerner
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. micrantha'' un ''P. sterilis'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × styriaca'' Hayek
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × castriferrei''.
| 
|-
| ''Potentilla × subarenaria'' 
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. cinerea'' un ''P. neumanniana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × subargentea'' Borbás in Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. cinerea'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × suberecta'' Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. anglica'' un ''P. erecta'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × subrubens'' Borbás in Zimmeter
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. cinerea'' ūn ''P. heptaphylla'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × superargentea'' Waisbecker
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| Sinonīms: ''P. × semiargentea''.
| 
|-
| ''Potentilla × ternata'' Brügger
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. aurea'' un ''P. brauneana'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × tynieckii'' Blocki
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. argentea'' un ''P. collina'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × vallesiaca'' Huet
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. frigida'' un ''P. grandiflora'' hibrīds.
| 
|-
| ''Potentilla × wolffiana'' Siegfried in T. Wolf
| {{4 attēli|im1=No_image_available.svg|cap1=Augs|im2=No_image_available.svg|cap2=Zieds|im3=No_image_available.svg|cap3=Auglis|im4=No_image_available.svg|cap4=Botāniskā ilustrācija}}
| ''P. inclinata'' un ''P. recta'' hibrīds.
| 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces2|refs=
&lt;ref name=&quot;Eriksson.etal1998&quot;&gt;Torsten Eriksson, Malin S. Hibbs &amp; Michael J. Donoohue. ''Phylogenetic analysis of Potentilla using DNA sequences of nuclear ribosomal internal transcribed spacers (ITS), and implications for the classification of Rosoideae (Rosaceae)''. Pl. Syst. Evol. 211:155-179 (1998)&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;alienplantsbelgium&quot;&gt;''[http://alienplantsbelgium.be/taxonomy/term/5011/descriptions Potentilla]''. Manual of the Alien Plants of Belgium&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Faghir.etal2014&quot;&gt;Marzieh Beygom Faghir, Farideh Attar, Ali Farazmand &amp; Shahrokh Kazempour Osaloo. ''[http://journals.tubitak.gov.tr/botany/issues/bot-14-38-3/bot-38-3-1-1303-67.pdf Phylogeny of the genus Potentilla (Rosaceae) in Iran based on nrDNA ITS and cpDNA trnL-F sequences with a focus on leaf and style characters’ evolution]''. Turk. J. Bot. (2014) 38: 417-429 TÜBİTAK {{doi|10.3906/bot-1303-67}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GavrilovaShults2005&quot;&gt;Ģertrūde Gavrilova &amp; Viesturs Šulcs, 2005. ''[http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/fol346446/LV_vask_augu_floras_saraksts.pdf Latvijas vaskulāro augu sugu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003245/http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/fol346446/LV_vask_augu_floras_saraksts.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts&lt;/ref&gt;
}}

== Literatūra ==
* J. Soják Dr. ''List of names of Potentilla species (Rosaceae) omitted or inexactly cited in the Index Kewensis (1895–2002)''. V. 116, Issue 5-6:290–293, 2005 {{doi:10.1002/fedr.200511075}}

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.theplantlist.org/browse/A/Rosaceae/Potentilla/ Potentilla]''. The Plant List: the working list of all plant species
* ''[http://www.catalogueoflife.org/annual-checklist/2010/browse/tree/id/2282113 Potentilla]''. Catalogue of Life: 2010 Annual Checklist

[[Kategorija:Rožu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>h2xy3ov3n3y6yc3449wqamj91ap56qb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chrysolina quadrigemina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297330</id>
    <revision>
      <id>3675723</id>
      <parentid>3400660</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:11:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8870" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Chrysolina quadrigemina6.JPG
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Arthropoda
|       tips_lv = Posmkāji
|         klase = Insecta
|      klase_lv = Kukaiņi
|         kārta = Coleoptera
|      kārta_lv = Vaboles
|    virsdzimta = Chrysomeloidea
| virsdzimta_lv = Lapgraužu virsdzimta
|        dzimta = Chrusomelidae
|     dzimta_lv = Lapgraužu dzimta
|   apakšdzimta = Chrysomelinae
|apakšdzimta_lv = 
|         cilts = Chrysomelini
|    apakšcilts = Chrysomelina
|         ģints = Chrysolina
|      ģints_lv = 
|    apakšģints = Chrysolina (Hypericia)
|          suga = Chrysolina quadrigemina
|       suga_lv = 
|      binomial = Chrysolina quadrigemina &lt;small&gt;(Suffrian, 1851)&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
* ''Chrysomela quadrigemina'' Suffrian, 1851
* ''Chrysomela alternata'' Suffrian, 1851
* ''Chrysomela gemellata'' Rossi, 1792
* ''Chrysolina conversaria'' Bechyné, 1952
* ''Chrysolina indigena'' Weise, 1884
* ''Chrysolina isidis'' Bechyné, 1952
* ''Chrysolina normandi'' Bechyné, 1949
|   kategorijas = nē
}}
'''''Chrysolina quadrigemina''''' ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], kā arī ir introducēta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref name=&quot;BukejsTelnov2010&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Masiunas&quot;/&gt; Šī ir viena no vērtīgākajām ''Chrysolina'' sugām, jo viegli pielāgojas jaunām teritorijām un efektīvi cīnās ar [[Divšķautņu asinszāle|divšķautņu asinszāli]] un samazina šīs kaitīgās nezāles daudzumu.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt; ''Chrysolina quadrigemina'' ir radnieciska ''[[Chrysolina hyperici]]'' sugai, no kuras atšķiras ar nedaudz lielākiem izmēriem un dažām [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskām]] raksturīpašībām.&lt;ref name=&quot;FraserEmberson1987&quot;/&gt;

== Izplatība ==
''Chrysolina quadrigemina'' izplatīta Eiropā ([[Pireneju pussala]], [[Itālija]], [[Dalmācija]] ([[Horvātija]]s reģions) un [[Šveice]]), Āzijā un Ziemeļāfrikā ([[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Ēģipte]]).&lt;ref name=&quot;BukejsTelnov2010&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Masiunas&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Turienzo2006&quot;/&gt;

Šī suga bija iekļauta 2004. gada [[Latvija]]s cietspārņu sugu sarakstā. Taču pēc Latvijas lapgraužu apakšdzimtas sugu pārskates 2009. gadā šī suga ir izslēgta no Latvijas vaboļu saraksta. Šī suga nav sastopama Latvijā.&lt;ref name=&quot;Benkowski2001&quot;/&gt;

Ir ievesta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]] 1944. gadā. [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] ir ievesta 20. gadsimta 60. gados.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Masiunas&quot;/&gt; Nejauši ievesta [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur 2006. gadā tā tika atklāta [[Argentīna|Argentīnā]].&lt;ref name=&quot;Turienzo2006&quot;/&gt;

=== Introdukcija ===
Šī suga skaitās labs aģents cīņā pret [[Invazīvā suga|invazīvo]] un [[Govis|govīm]] un [[Kaza|kazām]] [[Toksicitāte|toksisko]] nezāli — divšķautņu asinszāli. ''Chrysolina quadrigemina'' ir ievesta Ziemeļamerikā 1944. gadā nezāles kontroles programmā. Jau 1946. gadā šīs vaboles iedzīvojas jaunajā teritorijā, savairojas un tiek savāktas (apmēram 5000 indivīdi) lai izplatītu jaunajās zemēs. 1951. gadā ''Chrysolina quadrigemina'' apguva 21 Kalifornijas apgabalus, kur divšķautņu asinszāle izraisa īpašu problēmu, un samazināja šīs nezāles skaitu līdz nedraudošam līmenim. 1957. gadā Kalifornijas štata ziemeļos divšķautņu asinszāles biežums samazinājās uz 99%.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;

Tai pašā laikā, 1944. gadā šī lapgraužu suga tiek ievesta arī Austrālijā, kur tā viegli iedzīvojas. Tālāk 1963. — 1968. gados no Austrālijas to ieveda Jaunzēlandē. Līdzīgi kā Ziemeļamerikā, šajos divos reģionos arī ir izteikta problēma ar divšķautņu asinszāli. Ievešanai Austrālijā tiek izmantotas vaboles no dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem un efekts bija dažāds. No sākuma tika izmantotas vaboles, kas bija savāktas Britu salās. Šajā gadījumā efekts bija negatīvs — vaboles neiedzīvojās jaunajā vietā. Otra ievešanas reizē efekts bija pozitīvs, vaboles, kas savukārt tika savāktas [[Vidusjūra]]s reģionā, iedzīvojās jaunajā vietā.&lt;ref name=&quot;FraserEmberson1987&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;REWBCA&quot;/&gt;

== Pieaugušā īpatņa apraksts ==
Pieaugušā īpatņa ([[imago]]) ķermeņa garums ir 6 — 7,1 mm. Ķermenis ir mēreni spožs, bronzas, purpura un/vai zilā krāsā.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;

== Attīstīšanās ==
''Chrysolina quadrigemina'' attīstās uz [[asinszāles]]. Vaboles stadiju attīstība norit sinhroni ar asinszāles attīstības stadijām. Pieaugušās vaboles parādās no kūniņām periodā no aprīļa līdz maijam, kad augam attīstās [[ziedpumpuri]] vai parādās [[Zieds|ziedi]]. Vaboles uzreiz pēc izkūņošanās kāri noēd nezāles lapas līdz jūnijam/jūlijam. Pietiekami paēdušas vaboles iegrimst obligātā vasaras [[Anabioze|anabiozē]] starp akmeņiem, zālēm un augsnes plaisām. Vasaras anabioze ilgst līdz pirmajam [[Lietus|lietum]], pēc tam vaboles kļūst atkal aktīvas, tāpat kā barības [[augi]]. Uz bagātām ar [[Lapas|lapām]] augiem vaboles atkal sāk baroties, bet mazāk aktīvi kā iepriekš. Pēc tam vaboles sāk meklēt pārošanās partneri, pēc kā notiek [[kopulācija]].&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;

Oktobrī [[mātīte]]s dēj [[ola]]s. Kāpuri no olām parādās, kad asinszālēm norit trešā un ceturtā attīstības stadija. Kāpuri uzsāk barošanos uz augu pamatnēm, no kā augs iet bojā. Kāpuri, sasniedzot pēdējās attīstības stadijas, ierokas pazemē 2,5 cm dziļumā, kur formē [[kūniņa]]s gultni.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;

== Ekoloģija ==
''Chrysolina quadrigemina'' ir viegli adaptējama karstai, sausai vasarai un vidējas temperatūras, lietainai ziemai. Aukstākā klimatā vaboles un kāpuri iegrimst anabiozē.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt;

Vaboles barojas uz dažādiem asinszāļu ģints pārstāvjiem, galvenokārt ar divšķautņu asinszāli.&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;/&gt; Tās barojas ar augu lapām un ziediem. Kāpuri barojas uz auga stumbra.&lt;ref name=&quot;Powell.etal1994&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;BukejsTelnov2010&quot;&gt;Andris Bukejs &amp; Dmitry Telnov. ''On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860''. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. {{doi|10.2478/v10043-010-0013-8}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Shelton&quot;&gt;Shelton, Anthony. ''Chrysolina quadrigemina (Coleoptera: Chrysomelidae) Klamathweed Beetle''. Saite «Biological Control»: A Guide to Natural Enemies in North America. Cornell University, College of Agriculture and Life Sciences, Department of Entomology.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Masiunas&quot;&gt;Masiunas, John. ''[http://www.entomology.wisc.edu/mbcn/fea510.html Where Does Biological Control Fit in Row-Crop Weed Management?]''. Contents Menu Vol. V No. 10. Feature Article. University of Illinois.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FraserEmberson1987&quot;&gt;Fraser, Bruce &amp; Emberson, Rowan. ''Rediscovery of Chrysolina quadrigemina (Suffrian) (Coleoptera: Chrysomelidae) in New Zealand''. New Zeland Entomologist. — 1987. — Vol. IX. — P. 57—59.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Turienzo2006&quot;&gt;Turienzo, Paola. ''First record in Argentina of a plant-insect association, with interest in biological control''. Ecología Austral. Asociación Argentina de Ecología. — 2006. — Vol. 16. — P. 95-98.
↑ Release and establishment of weed biological control agents Best Practice Guide&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Benkowski2001&quot;&gt;Andrzej O. Bieñkowski. ''A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae)''. — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;REWBCA&quot;&gt;''Release and establishment of weed biological control agents''. Best Practice Guide&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Powell.etal1994&quot;&gt;Powell, George W.; Sturko, Allen; Wikeem, Brian M. &amp; Harris, Peter. 27 ''Field Guide to the Biological Control of Weeds in British Columbia''. — Land Management Handbook. — Province of British Columbia. Ministry of Forests, 1994. — С. 85—86. — 163 с.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.gbif.org/species/1047387 Chrysolina quadrigemina (Suffrian, 1851)]''. GBIF.org
* ''[https://web.archive.org/web/20111113110212/http://www.biol.uni.wroc.pl/cassidae/European%20Chrysomelidae/chrysolina%20quadrigemina.htm Chrysolina quadrigemina (Suffrian, 1851)]''. Wydział Nauk Biologicznych

[[Kategorija:Lapgraužu dzimta]]</text>
      <sha1>gnz0x14c3ayji3eyncodfd63cucq991</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taurkalne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300132</id>
    <revision>
      <id>3675582</id>
      <parentid>3633270</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:43:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.12.166</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2189" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Taurkalne
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Taurkalne, māja Vijolīšu ielā.jpg
| image_caption            = Dzīvojamā māja Vijolīšu ielā
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Bauskas novads]]
| subdivision_name2        = [[Valles pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēta --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2021
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1174&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 121
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56| latm  = 33| lats  = 53| latNS  = N
| longd = 24| longm = 55| longs = 42| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = 
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Taurkalne''' ir ciems [[Latvija]]s dienvidos, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]], autoceļu [[P87]] ([[Bauska]]—[[Aizkraukle]]) un [[V935]] (Taurkalne—[[Dobelnieki]]) krustojumā, pie dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] (stacija [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]). Taurkalnē atrodas veikals, bibliotēka, veselības aprūpes dienests. Attālums pa autoceļiem līdz pagasta centram [[Valle]]i — 15 km, novada centram [[Bauska]]i — 55 km, [[Rīga]]i — 80 km. Tajā atrodas arī pasažieriem slēgtā dzelzceļa stacija &quot;Taurkalne&quot;.

Ciems savulaik attīstījies kā [[mežrūpniecība]]s centrs ap dzelzceļa staciju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Valles pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>1mvdg0jsseoaicahdsti42f9s7gupwk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675586</id>
      <parentid>3675582</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:54:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2152" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Taurkalne
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Taurkalne, māja Vijolīšu ielā.jpg
| image_caption            = Dzīvojamā māja Vijolīšu ielā
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Bauskas novads]]
| subdivision_name2        = [[Valles pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēta --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2021
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1174&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 121
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56| latm  = 33| lats  = 53| latNS  = N
| longd = 24| longm = 55| longs = 42| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = 
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Taurkalne''' ir ciems [[Latvija]]s dienvidos, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]], autoceļu [[P87]] ([[Bauska]]—[[Aizkraukle]]) un [[V935]] (Taurkalne—[[Dobelnieki]]) krustojumā, pie dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] (stacija [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]). Taurkalnē atrodas veikals, bibliotēka, veselības aprūpes dienests. Attālums pa autoceļiem līdz pagasta centram [[Valle]]i — 15 km, novada centram [[Bauska]]i — 55 km, [[Rīga]]i — 80 km.

Ciems savulaik attīstījies kā [[mežrūpniecība]]s centrs ap dzelzceļa staciju &quot;[[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Valles pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>n9dvbx7iztmz5z6aasfgxtat7w15i2g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675676</id>
      <parentid>3675586</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:34:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2191" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Taurkalne
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Taurkalne, māja Vijolīšu ielā.jpg
| image_caption            = Dzīvojamā māja Vijolīšu ielā
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Bauskas novads]]
| subdivision_name2        = [[Valles pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēta --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2021
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1174&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 121
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56| latm  = 33| lats  = 53| latNS  = N
| longd = 24| longm = 55| longs = 42| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = 
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Taurkalne''' ir ciems [[Latvija]]s dienvidos, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]], autoceļu [[P87]] ([[Bauska]]—[[Aizkraukle]]) un [[V935]] (Taurkalne—[[Dobelnieki]]) krustojumā, pie dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] (stacija [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]). Taurkalnē atrodas veikals, bibliotēka, veselības aprūpes dienests. Attālums pa autoceļiem līdz pagasta centram [[Valle]]i — 15 km, novada centram [[Bauska]]i — 55 km, [[Rīga]]i — 80 km.

Ciems savulaik attīstījies kā [[mežrūpniecība]]s centrs ap dzelzceļa staciju &quot;[[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]&quot; (mūsdienās bez pasažieru kustības).

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Valles pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>b3xibym1od9i5k10y9j6zo72qccdhdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēņmušu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>301541</id>
    <revision>
      <id>3675735</id>
      <parentid>2652633</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:20:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4459" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Platypeza hirticeps 01.JPG
| att_nosaukums = ''[[Platypeza hirticeps]]'' mātīte ([[Zasulauks|Zasulaukā]])
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| apakšklase = Pterygota
| apakšklase_lv = Spārneņi
| kārta = Diptera
| kārta_lv = Divspārņi
| apakškārta = Brachycera
| apakškārta_lv = Mušveidīgie
| virsdzimta = Platypezoidea
| virsdzimta_lv = 
| dzimta = Platypezidae
| dzimta_lv = Sēņmušu dzimta 
| binomial = Platypezidae &lt;small&gt;Fallén, 1815&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
* ''Clythiidae''
| iedalījums =
* apakšdzimta: ''[[Callomyiinae]]''
* apakšdzimta: ''[[Microsaniinae]]''
* apakšdzimta: ''[[Platypezinae]]''
|   kategorijas = nē
}}
'''Sēņmušu dzimta''' ({{val|la|Platypezidae}}) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kurā ietilpst ap 250 sugām no 19 ģintīm.&lt;ref name=&quot;Tkoch.etal2013&quot;/&gt;

== Izplatība ==
Sēņmušu dzimtai pieder apmēram 250 sugas, no tām 70 ir sastopamas [[Palearktika]]s reģionā, 43 sugas sastopamas [[Eiropa|Eiropā]] un pierobežas apgabalos.&lt;ref name=&quot;RohachekShevchik2011&quot;/&gt;

== Pieaugušo īpatņu apraksts ==
Sēņmušas ir mazas mušas, kuru ķermeņa garums sasniedz 2 līdz 10 mm.&lt;ref name=&quot;RohachekShevchik2011&quot;/&gt; Ķermenis ir tievs vai resns; krāsa parasti melna, pelēka, dzeltena, oranža vai brūna, vai to kombinācija, dažos gadījumos ar gaiši zaļu vai zilu zīmējumu. [[Spārni]] tīri vai brūni, vienmēr ar salīdzinoši lielu ''cup'' šūnu. Aizmugurējais kāju pāris parasti ir plašs.&lt;ref name=&quot;McAlpine1987&quot;/&gt;

== Ekoloģija ==
Dzīvo galvenokārt mežainā vidē.&lt;ref name=&quot;RohachekShevchik2011&quot;/&gt; Liels sugu skaits ir sastopams neskartās meža [[Ekosistēma|ekosistēmās]] ar lielu sēņu daudzveidību un tāpēc ir svarīgi no [[daba]]s aizsargāšanas viedokļa.&lt;ref name=&quot;RohachekShevchik2011&quot;/&gt;

Kāpuri barojas ar sēnēm ([[Mikofāgija|mikofāgi]]) vai ir [[Trofika|trofiski]] saistīti ar sēņu [[Micēlijs|micēliju]]. Vairākas sugas attīstās lielo [[Sēnes|sēņu]] [[Sēņu augļķermenis|augļķermenī]]. Vairāku sugu trofiskās saites nav zināmas vai vāji izpētītas. Taču no izpētītajām sugām dažas ir [[Monofāgija|monofāgas]] un dažas ir [[Oligofāgija|oligofāgas]] sugas. ''[[Microsania]]'' ģints sugas ir [[Taksonomija|taksonomiski]] un [[Bioloģija|bioloģiski]] atšķirīgas no pārējām sēņmušām, atrodoties tur, kur bija [[ugunskurs]].&lt;ref name=&quot;RohachekShevchik2011&quot;/&gt;

== Filoģenēze ==
Vairāki dzimtas [[Filoģenīja|filoģenētiskie]] pētījumi ir pamatoti uz [[imago]] un [[Kāpurs|kāpuru]] morfoloģiskām raksturīpašībām. Pirmo reizi [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] filoģenētiskās saites izpētīja Čandlers 2001. gadā. 2004. gadā Rotreis un līdzautori filoģenētiskos pētījumos izmantoja kāpuru morfoloģiskās raksturīpašības. Informatīvāku morfoloģisku pētījumu 2011. gadā veicis Tkočs savā nepublicētajā MSc disertācijā. 2013. gadā ir veikts informatīvākais molekulārais filoģenētiskais pētījums.&lt;ref name=&quot;Tkoch.etal2013&quot;/&gt;

== Taksonomija ==
Iepriekš sēņmušu dzimtā ietilpa ''[[Opetia]]'' ģints, taču tagad šī ģints ir atdalīta savā dzimtā ''[[Opetiidae]]''. Agrāk ''[[Atelestus]]'' ģints tika bieži iekļauta sēņmušu dzimtā, taču tagad tā ir pārvietota uz ''[[Empioidae]]'' dzimtu.&lt;ref name=&quot;Chandler2001&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Tkoch.etal2013&quot;&gt;Michal Tkoč, Andrea Tóthová, Jaromír Vaňhara, Gunilla Ståhls &amp; Peter J. Chandler (2013). ''[http://www.diptera.cz/posters/Tkoc_2013_6thMIP_Platypezidae.pdf Molecular phylogeny of Platypezidae (Diptera)]''.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;RohachekShevchik2011&quot;&gt;Jindřich Roháček &amp; Jan Ševčík. ''The fauna of Opetiidae and Platypezidae (Diptera) in the Gemer region (Central Slovakia)''. Čas. Slez. Muz. Opava (A), 60: 41-47, 2011&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;McAlpine1987&quot;&gt;J. F. McAlpine (ed.). ''WanuaIof Nearctic Diptera''. Volume 2. Coordinated by J. F. McAlpine, B. V. Peterson, G. E. Shewell, H. J. Teskey, J. R. Vockeroth &amp; D. M. Wood. Monograph No. 28, 1987&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Chandler2001&quot;&gt;''The Flat-footed Flies (Diptera: Opetiidae and Platypezidae) of Europe''. By Peter J. Chandler. Koninklijke Brill NV, Leiden, The Netherlands, 2001. ISSN 0106-8377. {{ISBN|90-04-12023-8}}&lt;/ref&gt;
}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sēņmušu dzimta| ]]</text>
      <sha1>p5i661pr1qxx5acd7p5amw09a7rc2go</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toksikoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307117</id>
    <revision>
      <id>3675736</id>
      <parentid>3110455</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:21:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (2), [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6415" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{papildu atsauces+}}
{{vikisaites+}}
'''Toksikoloģija''' ({{val|el|τοξικός}}, ''toxikos'' — ‘indīgs’, ''logos'' — ‘mācība’) ir zinātne par toksisko vielu kaitīgo iedarbību uz dzīvajiem organismiem.

[[Toksiskums|Toksiska vielas]]:
* ir sastopamas dabā ([[čūskas|čūsku]] indes, [[sēnes|sēņu]] indīgās vielas u.c.),
* un var tikt iegūtas sintētiski, piemēram neiroparalītiskas gāzes – [[zarīns]] un  [[tabūns]].

== Toksikoloģijas uzdevumi ==
Toksikoloģijas uzdevumi ir:
* novērtēt pētāmo vielu [[toksiskums|toksiskumu]];
* un izstrādāt drošus pasākumus kaitīgās iedarbības profilaksei un novēršanai.

Jau no seniem laikiem cilvēki izmanto dažādas toksiskas vielas. Pirmatnējie cilvēki mācēja iegūt toksisku augu ekstraktus un izmantot tos kā  ārstniecības līdzekļus. Indīgo augu ekstraktus un dzīvnieku indes izmantoja arī medījuma iegūšanai. Tomēr cilvēki bieži arī nezināja vielu īpašības un to lietošana izraisīja saindēšanos un dažādas saslimšanas. Piemēram, Senajā Grieķijā vergu apģērbu izgatavoja no auduma, kurā bija ieaustas azbesta šķiedras. Galvenais mērķis bija padarīt audumu izturīgāku, bet rezultātā vergi bieži slimoja ar plaušu slimībām. Senajā Romā ūdens padevei izmantoja svina caurules un no svina izgatavoja traukus. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka augstāko aprindu romiešiem organismos ir paaugstināts svina saturs. Rakstos ir dažādi fakti, kas liecina par samērā masveidīgu, hronisku saindēšanos ar svinu.

Līdz ar manufaktūru rašanos un rūpniecības attīstību parādījās dažādi strādnieku saindēšanās gadījumi, piemēram, urīnpūšļa vēzis tiks novērots strādniekiem, kas izmantoja un ražoja anilīna krāsvielas, kalnrūpniecības strādniekiem - dažādas plaušu saslimšanas. Paralēli sākās arī vides piesārņošana, kas sasniedza apogeju pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.

== Vēsture ==
Toksisko vielu pētījumi ir sākušies jau vismaz 1500 gadus pirms mūsu ēras, jo senajos rakstos atrasti indes apraksti – maisījumi un receptes. Senajā Ēģiptē prata iegūt zilskābi no aprikožu kauliņiem. Arsēns un opijs ir aprakstīti Hindu medicīnā ap 900 gadu m.e. Hipokrāta raksti liecina, ka senie grieķi, ārstējot saindēšanos, ņēma vērā arī vielas absorbciju (400 g.m.ē.). Intensīvi antidotu meklējumi aprakstīti Senajā Ģrieķijā, jo tur samērā bieži izrēķināšanās ar ienaidnieku notika izmantojot toksiskas vielas. Kā līdzekli vemšanas izraisīšanai saindēšanās gadījumā rekomendēja linsēklu tēju. Aprakstīta ir arī indes izsūkšana no rētas pēc dzīvnieku koduma. Karalis Mitridāts, lai sevi pasargātu no noindēšanas, regulāri lietoja maisījumu no 50 dažādiem [[Antidots|antidotiem]] (Mitridatum). Leģenda vēsta, ka vēlāk viņš pats gribējis izdarīt pašnāvību noindējoties, bet tas nav izdevies. Grieķu ārsts Dioskorīds (~50. gadā m.e.) aprakstīja dažādas vielas un klasificēja indīgās vielas pēc to izcelsmes: augu, dzīvnieku un minerālās indes un aprakstīja arī vemšanas līdzekļus. Viņa darbs ''Materia Medica'' tika izmantots gandrīz 15 gadsimtus.

Viduslaikos toksikoloģija īpaši attīstījās Itālijā, tur tika izgatavoti dažādi toksiski savienojumi, t.s., toksiski kosmētiskie līdzekļi u.c., lai atbrīvotos no ienaidniekiem. No 16. gadsimta līdz pat mūsu dienām nav aizmirsta [[Paracelsus|Paracelsa]] koncepcijas toksikoloģijā. Viņš pauda viedokli, ka ārstēšanai jāizmanto nevis pretējas vielas, kā tajā laikā uzskatīja, bet līdzīgas vielas, un galvenais ļoti svarīga ir vielas deva. Deva ir pamats gan toksikoloģijā, gan medicīnā. Paracelsa idejas atzina tikai pēc viņa nāves 1541. gadā.

Īpaša loma toksikoloģijas kā zinātnes attīstībā ir spāņu ārstam Orfila (1787-1853), viņš nodalīja toksikoloģiju kā atsevišķu zinātni - īpaši tiesu toksikoloģiju - un aprakstīja toksisko vielu detektēšanas nepieciešamību. Līdz ar to sākās analītiska un, var teikt, zinātniska pieeja mācībai par indēm.

Toksisko vielu iedarbības mehānismus viens no pirmajiem aprakstīja Klaudi Bernards (1813-1878), viņš atrada, ka kurāre iedarbojas uz nervu sistēmu.

== Nozares ==
Mūsdienās ķīmiskās vielas tiek lietotas ļoti lielos daudzumos. Tādēļ zināšanas par tām nepieciešamas gan medicīnā, gan sadzīvē, gan rūpniecībā un lauksaimniecībā strādājošiem. Īpaša joma ir jaunu ārstniecības līdzekļu radīšana un ražošana. Tādēļ mūsdienās toksikoloģijā ir ļoti daudz pētījumu, un ir izveidojušās dažādās apakšnozarēs.

Klīniskā toksikoloģija pēta zāļu vielu toksiskās īpašības un izvērtē drošas lietošanas nosacījumus. Katru gadu tiek sintezētas līdz 10'000 jaunas vielas, ar kurām tiek veikti gan dažāda veida farmakoloģiskie, gan toksikoloģiskie pētījumi, tā sauktie, pirmsklīniskie pētījumi. Pēc pētījumu pirmā etapa paliek vairs tikai apmēram 100 vielas, ar kurām tālāk veic klīniskās pārbaudēs. Rezultātā medicīnas praksē katru gadu tiek ieviestas (un gūst pielietojumu) apmēram 2 līdz 5 vielas no visa milzīgā sintezēto ķīmisko vielu klāsta.

Rūpniecības jeb arodtoksikoloģija pēta darba vides riska faktorus. Toksikoloģiskie pētījumi šajā nozarē ir pamats, uz kura tiek izstrādāti dažādi normatīvi darbinieku drošības nodrošināšanai.

Lauksaimniecības toksikoloģija ir saistīta ar ķimikāliju lietošanu ražas uzlabošanai un aizsardzībai.

[[Ekotoksikoloģija]]

=== Saistība ar citām zinātnēm ===
Toksikoloģija ir saistīta ar dažādām citām nozarēm: [[Ķīmija|ķīmiju]], [[bioķīmija|bioķīmiju]], [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiju]], [[Ģenētika|ģenētiku]], [[enzimoloģija|enzimoloģiju]], [[Ekonomika|ekonomiku]], [[Medicīna|medicīnu]] un citām zinātnes nozarēm. Līdz ar to toksisko vielu var apskatīt un vērtēt dažādos aspektos.&lt;ref name=&quot;Vides bioķīmija un toksikoloģija, A.Prikšāne&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=A.Prikšāne|title=Vides bioķīmija un toksikoloģija|url=http://estudijas.lu.lv/course/view.php?id=1484|accessdate={{dat|2016|2|16||bez}}}}{{dead link}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Toksikoloģija| ]]</text>
      <sha1>a7vpk33db3f56t8o42fzp83dm88d60y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Enijs Maiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309561</id>
    <revision>
      <id>3675572</id>
      <parentid>3675252</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:25:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.116.148</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10141" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Enijs Maiks (''Annie Mike'')
|          Attēls = Enijs_Maiks_2016_foto_Igors_Linga.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 2016. gadā
|        Dz_vārds = Ainārs Micītis
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|8}}
|        Vieta_dz = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]]
|    Nodarbošanās = ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs
|     Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[sitamie instrumenti]], [[personālais dators]], [[balss]]
|            Gadi = 1980—''pašlaik''
|Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''&lt;br /&gt;''[[Mapl]]''&lt;br /&gt;''[[Studija Mix]]''&lt;br /&gt;''[[Estrada Chart Music]]''&lt;br /&gt;''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = V
}}
'''Enijs Maiks''' ({{val|en|Annie Mike}}; īstajā vārdā '''Ainārs Micītis'''; dzimis {{dat|1965|02|08}}) ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[popmūzika]]s izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis septiņpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar [[Jana Hermane|Janu Hermani]].

== Biogrāfija ==
No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus.
[[1980. gads|1980. gada]] rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus [[smagais roks|smagā roka]]/[[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupā ''Joks'', kuras kodols bija [[Ainārs Bertrands]] (soloģitāra) un [[Ainārs Betlers]] (basģitāra).
Grupu pameta [[1983. gads|1983. gada]] sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu ''Annie Mike'', kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas ''[[Eurythmics]]'' vokālisti [[Enija Lenoksa|''Annie Lennox'']] un ''[[Radio Luxembourg]]'' dīdžeju ''[[Mike Hollis]]''.

No [[1983. gads|1983. gada]] novembra līdz [[1985. gads|1985. gada]] decembrim Micītis bija iesaukts [[Padomju armija]]s karadienestā.
[[1986. gads|1986. gada]] pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā [[Slaisti]]. [[1987. gads|1987. gadā]] grupa pievienojas [[Latvijas Universitāte|LVU]] studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz [[1989. gads|1989. gadā]] pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar [[Hiphops|hiphopa]] un [[hausmūzika]]s/[[tehno]] eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz [[Elektroniskā mūzika|elektronisko]], ierakstu studijās tapušo mūziku. [[1991. gads|1991. gada]] sākumā viņš iegādājās savu pirmo [[sintezators|sintezatoru]] un kopā ar [[Sintpops|sintpopa]] grupas ''Spogulis'' taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt [[Latvija|Latvijā]] pašmāju [[Elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]]. Gada beigās ar nosaukumu [[Happy Hi]] viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām ''[[Mana mīļā dara to labāk]]'' [[1992. gads|1992. gadā]] nokļuva [[Zvaigznīšu brīdis|Zvaigznīšu brīža]] topa pirmajā vietā.

[[1993. gads|1993. gadā]] Enijs Maiks ar dziesmu'' [[Tikai 1 Nakc]]'' kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par ''Enijs Maiks''
[[1994. gads|1994. gadā]] Enijs Maiks ar nosaukumu [[Fat Annie's Band]] (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mikrofona Gada Balvu]] kategorijā Spožākā debija [[Mikrofona aptauja|Mikrofona rokaptaujā]].
[[1999. gads|1999. gadā]] Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības [[Estrada Chart Music]] līdzdibinātājiem. [[2001. gads|2001. gadā]] izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi &quot;[[Sound &amp; Vision]]&quot;. [[2003. gads|2003. gada]] sākumā leibls [[Estrada Chart Music]] beidz pastāvēt.

[[2006. gads|2006. gadā]] Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu ''One Man And A Drum Machine'', vēlāko ''[[Elektrikana Rekordz]]'', kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs.
[[2009. gads|2009. gadā]] Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla [[Staro Rīga]] visvairāk apmeklētākajiem objektiem &quot;Laika grieži&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4832961/staro-riga-gaismas-un-skanas-uzvedums-laika-griezi|title=&quot;Staro Rīga&quot; gaismas un skaņas uzvedums &quot;Laika grieži&quot;|date=2009. gada 9. nov.|website=TVNET}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/pirmajas-divas-dienas-staro-riga-apmeklejusi-vairak-neka-100-000-skatitaju-41133|title=Pirmajās divās dienās &quot;Staro Rīga&quot; apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju|website=Rekurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[2017. gads|2017. gadā]] Enijs Maiks un [[Jana Hermane]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā.

[[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''[[Pareizā kombinācija]]'' (ierakstīts: 1992-1994, izdots: 1994, izdevējs [[MicRec]])
* ''[[Franču skūpsts ‘96]]'' (ierakstīts un izdots: 1995, izdevējs [[Mapl]])
* ''[[Jaunais albūms]]'' (ierakstīts: 1995, izdots: 1998, izdevējs [[Studija Mix]])
* ''[[Augstāk tikai zvaigznes]]'' (ierakstīts: 1997-1999, izdots: 2000, izdevējs [[Estrada Chart Music]])
* ''[[Kramskis]]'' (ierakstīts: 2000-2002, izdots: 2002, izdevējs [[Estrada Chart Music]])
* ''[[Kramskis-2]]'' (ierakstīts: 2002-2003, izdots: 2003, pašizdots)
* ''[[Church Of The Modern Times]]'' (ierakstīts un pašizdots: 2005)
* ''[[Big Love]]'' (ierakstīts: 2004-2006, izdots: 2006, pašizdots)
* ''[[The Wonders Of Jam]]'' (ierakstīts: 2013-2015, izdots: 2015, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])
* ''[[Totally Unnecessary]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2018, izdots: 2018, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])
* ''[[II]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2019, izdots: 2019, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])
* ''[[Low Diskow Longplay]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2021-2022, izdots: 2022, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])

=== EP ieraksti ===
* ''[[Sliktas manieres]]'' (ierakstīts: 1995, izdotas tikai atsevišķas dziesmas izlasēs)
* ''[[Astral Coffee]]'' (ierakstīts: 2006-2008, izdots: 2008, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])
* ''[[Cancelled Thunder]]'' (ierakstīts: 2009-2011, izdots: 2011, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])
* ''Pop Life'' (izdots: 2020, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])
* ''[[Pacifik]]'' (izdots: 2021, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]])

== Videoklipi ==
* ''[[Arlabunakti]]'' (1998)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=iBSsi-oHdUs Charming]'' (2008)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=VZwiLrT9GC4 Clearcut]'' (2011)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=vuBdf-KTiug I Sway]'' (2011)
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) 
* ''[https://www.youtube.com/watch?v=v7tsCWHJ0u0 New Day Rising II]'' (2014)
* '' [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 Domino princips II]'' (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)
* [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā)

== Ārējās saites ==
* [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa]
* ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}{{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Enijs Maiks}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Elektroniskās mūzikas mūziķi]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]
[[Kategorija:Mūzikas producenti]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>bolpgc16m6sh1y2ekzx6t4pzih2yl10</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Zigmunds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309696</id>
    <revision>
      <id>3675786</id>
      <parentid>3411602</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ atjaunotas saites</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3334" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|       platums = 
|         vārds = Kārlis Zigmunds
|    vārds_orig = 
|        attēls = Karlis_Zigmunds.jpg
|    att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
|    dz_dat_alt = 
|       dz_gads = 1863
|    dz_mēnesis = 10
|      dz_diena = 16
|      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Viskaļu pagasts|td=Latvija}}
|     m_dat_alt = 
|        m_gads = 1925
|     m_mēnesis = 4
|       m_diena = 12
|       m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|  dzīves_vieta = 
|     pilsonība = 
|       tautība = [[Latvieši|Latvietis]]
|       dzimums = V
|      paraksts = 
|         stils = 
|         žanrs = kora dziesmas
|       tehnika = 
|         grupa = 
|      mācījies = [[Irlavas skolotāju seminārs]]
|     skolotāji = 
|     skolnieki = 
|   apbalvojumi = 
|      piezīmes = 
|   kategorijas = 
}}

'''Kārlis Zigmunds''' (dzimis {{dat|1863|10|16}}, miris {{dat|1925|4|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] skolotājs un komponists.&lt;ref name=KON&gt;{{LKV|22|47856}}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
Dzimis Zemgalē, [[Viskaļu pagasts|Viskaļu pagasta]] &quot;Smiltniekos&quot; mūrnieka ģimenē. Tēvs — Indriķis Zigmunds, māte — Līzete Zigmunde (dz. Bētiņa).&lt;ref group=P&gt;Ērģelnieka un diriģenta [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jāņa Bētiņa]] māsa.&lt;/ref&gt; Beidzis [[Irlava|Irlavas]] skolotāju semināru. Mūziku mācījies pie [[Oskars Šepskis|Oskara Šepska]] un brālēna prof. [[Ludvigs Bētiņš|Ludviga Bētiņa]]. Strādājis par skolotāju Jelgavā (1882—1892) un Rīgā (1892—1924).&lt;ref name=KON /&gt; Komponējis kora dziesmas.

== Bibliogrāfija ==
* Zigmunds, Kārlis,  Dievs kur namu neuztaisa [notis] : jauktam korim / Kārlis Zigmunds. Trīs gadiņi neredzēju : tautas dziesma : jauktam korim / Ādolfs Ābele apd. ; red. O. Kauliņš. Jelgava : RLB Mūzikas Komisija, 1908. 4 lpp. (25.-28. lpp.) ; 26,5 cm.
* Zigmunds, Kārlis,  Dziesmu kamoliņš bērniem [notis] / [sakārtotāji] K. Zigmunds un A. Sineps. Rīga : Valters un Rapa, 1923. 3 burtn. ; 16 cm.
* Zigmunds, Kārlis.  Dziedāšanas mācība pamatskolām : I. pakāpe / K. Zigmunda. Rīga : Autora īpašums, [1924] 22 lpp. ; 23 x 15 cm.

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{laikraksta atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year=1925 |title=Kārlis Zigmunds (Autobiogrāfija) |journal=Mūzikas nedēļa |publisher= |volume= |issue=19/20 |pages=337.—338.lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7cissue:146831%7carticle:DIVL17 |doi= |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} }}
* {{laikraksta atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year=1925 |title=Kārlis Zigmunds (Autobiogrāfija) (beigas) |journal=Mūzikas nedēļa |publisher= |volume= |issue=21/22 |pages=361.—362.lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:217450%7carticle:DIVL17 |doi= |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} }}
* {{laikraksta atsauce |last1=A. Kalniņš |first1= |last2= |first2= |year=1925 |title=Kārlis Zigmonds † |journal=Mūzika |publisher= |volume= |issue=4 |pages=138.—139. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:298440%7cpage:20|doi= |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} }}


{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Zigmunds, Kārlis}}

[[Kategorija:Latviešu komponisti]]</text>
      <sha1>ircjj2rq389efgtdrtffjwq0c0aziua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310660</id>
    <revision>
      <id>3675853</id>
      <parentid>3599422</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:45:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 22. jūnijs */ +karte</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25018" xml:space="preserve">[[Attēls:Vērmahta iebrukums Baltijas valstīs 1941.jpg|thumb|300px|Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā.]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0870-04A, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|thumb|300px|Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā.]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-209-0063-17, Lettland, Aiviekste, Panzer III an Bahnstrecke.jpg|thumb|300px|Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.]]
[[Attēls:Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā.jpg|thumb|300px|Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā.]]
'''Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā''' ietver būtiskākos datus par [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] armiju karadarbību [[Latvijas PSR]] teritorijā [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] sākumposmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam ar ko iesākās [[Latvijas okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas periods]] Latvijā.

Jau karadarbības pirmajās minūtēs tika bombardētas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] bāzes Liepājā un Ventspilī. Šķērsojot Lietuvu, no [[Austrumprūsija]]s Latvijā iebruka [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts)|armijas grupējuma &quot;Ziemeļi&quot;]] (''Heeresgruppe Nord'') daļas ģenerālfeldmaršala [[Vilhelms fon Lēbs|Vilhelma fon Lēba]] vadībā. Galvenie uzbrukuma virzieni tika vērsti uz armijas un karaflotes bāzi [[Liepāja|Liepāju]], svarīgo dzelzceļa mezglu [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Krustpils|Krustpili]] pie Daugavas līnijas un galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]]. Latvijas iekarošana vācu armijai bija tikai viens posms ceļā uz tās stratēģisko mērķi - [[Ļeņingrada|Ļeņingradu]].

Vācu karaspēka pēkšņais un ātrais uzbrukums pārsteidza padomju bruņotos spēkus. Tie haotiski atkāpās, neizrādot būtisku pretestību, izņemot Liepāju, kur bloķētais karaspēks vairākas dienas centās [[Kauja par Liepāju|izlauzties no aplenkuma]], un Latgalē, kur Sarkanā armija mēģināja veikt pretuzbrukumu.

Vērmahta 4. tanku grupa ({{val-de|Panzergruppe 4}}) izvērsa strauju uzbrukumu Daugavpils un Jēkabpils virzienā ar mērķi neļaut Sarkanajai armijai izveidot aizsardzības līniju gar [[Daugava|Daugavu]]. Tās 56. motorizētais korpuss uzbruka Daugavpils virzienā, forsēja Daugavu un 26. jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|ieņēma Daugavpili]]. Savukārt 41. motorizētā korpusa sastāvā esošā 1. tanku divīzija (''1. Panzerdivision'') 29. jūnijā ieņēma Krustpili un izveidoja placdarmu Daugavas labajā krastā, kamēr 6. tanku divīzija [[Latgales ieņemšana (1941)|Latgales ieņemšanas]] kauju gaitā 28./29. jūnijā ieņēma [[Līvāni|Līvānus]].

Tanku vienībām sekoja vācu 16. un 18. armija, kas lielāko tiesu sastapa vairs tikai izkliedētas Sarkanās armijas vienības. Vērmahta 18. armijas divi korpusi uzbruka ziemeļaustrumu virzienā, 1. armijas korpuss sasniedza Daugavu pie [[Jaunjelgava]]s, bet 26. armijas korpuss (''XXVI. Armeekorps'') 29. jūnijā ieņēma Jelgavu un Bausku, no kurienes 29. jūnijā sākās [[Uzbrukums Rīgai (1941)|uzbrukums Rīgai]]. 61. kājnieku divīzija ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] un pāri vēl neuzspridzinātajiem Daugavas tiltiem daži vācu tanki izlauzās līdz [[Rīgas autoosta]]s apkārtnei, bet Sarkanās armijas vienības tos ielenca un iznīcināja, pēc tam, kad vācu papildspēkiem tika nogriezta piekļuve, padomju sapieriem uzspridzinot [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltu]]. Pie Daugavas pienākot Vērmahta galvenajiem spēkiem, viņi uzcēla pontonu tiltu pie [[Salaspils]], pār kuru pārgāja Daugavu un 1. jūlijā cauri [[Latgales priekšpilsēta]]i ienāca Rīgā, sastopot minimālu pretestību.&lt;ref&gt;[http://www.lacplesis.com/WWII/VACIJAS_PSRS_KARA_SAKUMS.html Latviešu kaŗavīrs Otrā pasaules kaŗa laikā. I un II. sējumi. Red. Osvalds Freivalds un Oskars Caunītis. DV Centrālās valdes izdevums, 1970.-1972.]&lt;/ref&gt;

== Pretinieku spēki ==
=== [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts)|armijas grupējums „Ziemeļi”]] (''Heeresgruppe Nord'') ===

* '''4. tanku grupa''' ({{val-de|Panzergruppe 4}}, komandieris ģenerālfeldmaršals [[Vilhelms fon Lēbs]].
** 41. motorizētais korpuss ''XXXXI. Armeekorps (mot.)'', komandieris ģenerālis [[Georgs-Hanss Reinhards]]. Pēc uzvaras Dubisas kaujā pie [[Raseiņi]]em (''Schlacht von Dubysa'', arī [[Raseiņu kauja]]) caur [[Sēlija|Sēliju]] 26. jūnijā sāka uzbrukumu Jēkabpils virzienā un forsēja Daugavu 29. jūnijā. 
*** [[Attēls:1st Panzer Division logo2.svg|20px]] 1. tanku divīzija ''1. Panzerdivision'', komandieris ģenerālmajors Frīdrihs Kirhners. Ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu [[Luga (pilsēta)|Lugas]] virzienā, ko sasniedza 7. jūlijā.
*** [[Attēls:6th Panzer Division logo.svg|20px]] 6. tanku divīzija ''6. Panzerdivision'', komandieris ģenerālmajors Francs Landgrāfs. 
*** [[Attēls:36th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 36. motorizētā divīzija ''36. Infanterie-Division (mot.)'', komandieris ģenerālmajors Oto-Ernsts Otenbahers.
** 56. motorizētais korpuss ''LVI. Armeekorps (mot.'', komandieris ģenerālis [[Erihs fon Manšteins]]) uzbruka Daugavpilij un forsēja Daugavu 26. jūnijā.
*** [[Attēls:8th Panzer Division logo 2.svg|20px]] 8. tanku divīzija ''8. Panzerdivision'', komandieris ģenerālmajors Erihs Brandenbergers ieņēma Daugavpili, no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā. 
*** [[Attēls:3.Infanterie-Division.jpg|20px]] 3. motorizētā divīzija ''3. Infanterie-Division (mot.)'', komandieris artilērijas ģenerālis Kurts Jāns.
* '''[[16. Vācu armija|16. armija]]''' ''16. Armee'', komandieris ģenerālpulkvedis Ernsts Bušs. Sekoja 56. motorizētajam korpusam Daugavpils virzienā.
** 2. armijas korpuss ''II. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Valters fon Brokdorfs-Alefelds. No [[Kauņa]]s uzbruka Daugavpils virzienā, šķērsoja Daugavu pie [[Krāslava]]s, turpināja uzbrukumu austrumu virzienā.
*** [[Attēls:12th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 12. kājnieku divīzija ''12. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Valters fon Zeidlics-Kurcbahs.
*** [[Attēls:32nd Infanterie Division Logo.svg|20px]] 32. kājnieku divīzija ''32. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Vilhelms Bonštets. 
*** [[Attēls:121. Infanterie Div.png|20px]]  121. kājnieku divīzija ''121. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Oto Lansels. Piedalījās [[Krāslava]]s ieņemšanā 3. jūlijā, uzbruka Dagdas-Sebežas virzienā.  
** 10. armijas korpuss ''X. Armeekorps'', komandieris artilērijas ģenerālis Kristiāns Hansens.
*** [[Attēls:30th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 30. kājnieku divīzija ''30. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālis Kurts fon Tipelskirhs. Šķērsoja Daugavu uz ziemeļiem no Daugavpils un devās [[Opočka]]s virzienā.
*** [[Attēls:290th Infantry Division Logo 2.svg|10px]] 290. kājnieku  divīzija ''290. Infanterie-Division'' piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz [[Sebeža|Sebežu]].
** 28. armijas korpuss ''XXVIII. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Morics fon Viktorīns.
*** [[Attēls:96th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 96. kājnieku divīzija ''96. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Volfs Šede.
*** [[Attēls:122nd Infanterie Division.svg|20px]] 122. kājnieku divīzija ''122. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Zīgfrīds Maholcs.
* '''[[18. Vācu armija|18. armija]]''' (''18. Armee'', komandieris ģenerālpulkvedis [[Georgs fon Kihlers]]). 
** [[Attēls:XXXVIII Armeekorps emblem.svg|20px]] 38. armijas korpuss  ''XXXVIII. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Frīdrihs-Vilhelms fon Hapiuss. 
*** [[Attēls:58th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 58. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Kārls fon Grafens. 
*** [[Attēls:291st Infanterie Division Logo.svg|20px]] 291. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Kurts Hercogs. Gar jūras krastu Kurzemē uzbruka Liepājai un Ventspilij.
** 26. armijas korpuss  ''XXVI. Armeekorps'', komandieris artilērijas ģenerālis Alberts Vodrigs. Caur Zemgali uzbruka Rīgai un pārgāja pār Daugavas tiltiem 30. jūnijā.
*** [[Attēls:1st Infanterie Division Logo (Wehrmacht 1934-1945).svg|20px]] 1. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Filips Klefels.
*** [[Attēls:61st Infanterie-Division logo.jpg|20px]] 61. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālmajors Zigfrīds Hēnike. 
*** [[Attēls:217th Infanterie Division Logo.jpg|20px]] 217. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Rihards Balcers.
** [[Attēls:1 Armeekorps emblem.svg|20px]] [[1. armijas korpuss (Vācija)|1. armijas korpuss]] ''I. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Kuno-Hanss fon Bots. 
*** [[Attēls:11th Infanterie Division Logo 1.svg|20px]] 11. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālis Herberts fon Bekmans. Pēc Rīgas ieņemšanas un Daugavas šķērsošanas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā uz [[Novgoroda|Novgorodu]]. 
*** [[Attēls:21st Infanterie Division Logo.svg|20px]] 21. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Oto Šponheimers. Uzbruka no [[Šauļi]]em Jēkabpils virzienā, un tad Ostrovas virzienā.
* [[Attēls:3rd SS Division Logo.svg|20px]] [[Schutzstaffel|SS]] divīzija &quot;Miroņgalva&quot; ''SS-Division Totenkopf'', komandieris [[grupenfīrers]] Teodors Eike. Pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas tanku pretuzbrukumu un uzbruka [[Staļina līnija]]i pie [[Sebeža]]s.

=== [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Ziemeļrietumu fronte (1939—1943)|Ziemeļrietumu fronte]] ===
* '''8. armija''' (''8-я армия'') pēc sakāvēm Lietuvā atkāpās uz ziemeļaustrumiem.
** 10. strēlnieku korpuss (''10-й стрелковый корпус'') atkāpās cauri Rīgai.
*** 10. strēlnieku divīzija (''10-я стрелковая дивизия'').
*** 48. strēlnieku divīzija (''48-я стрелковая дивизия'').
*** 90. strēlnieku divīzija (''90-я стрелковая дивизия'').
** 11. strēlnieku korpuss (''11-й стрелковый корпус'').
*** 11. strēlnieku divīzija (''11-я стрелковая дивизия'').
*** 125. strēlnieku divīzija (''125-я стрелковая дивизия'').
** 12. mehanizētais korpuss: atkāpās cauri Rīgai.
*** 23. tanku divīzija (''23-я танковая дивизия'').
*** 28. tanku divīzija (''28-я стрелковая дивизия'').
*** 202. motorizētā divīzija (''202-я моторизованная дивизия'').
** 9. artilērijas brigāde.
*** 636. artilērijas pulks (''636-й артиллерийский полк противотанковой обороны'').
*** 670. artilērijas pulks (''670-й артиллерийский полк противотанковой обороны'').
* '''27. armija''' (''27-я армия'') pirms karadarbības sākuma atradās Latvijā, 25. jūnijā tā saņēma pavēli izveidot aizsardzības pozīcijas gar [[Daugava]]s upi no Rīgas līdz [[Līvāni]]em, ko nespēja izpildīt un atkāpās uz austrumiem [[Staļina līnija]]s aizsardzībai.
*** 67. strēlnieku divīzija 23.-27. jūnijā tika aplenkta Liepājā un iznīcināta.
*** 16 strēlnieku divīzija (''16-я стрелковая дивизия'') atradās Igaunijā.
*** 3. strēlnieku brigāde (''3-я стрелковая бригада'') atradās Igaunijas [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāga]] salās.
** [[22. Igaunijas strēlnieku korpuss]] (''22-й Эстонский стрелковый корпус''), agrākais ''Igauņu teritoriālais korpuss'', 30. jūnijā saņēma pavēli no [[Veru]] atkāpties līdz nocietinātajam rajonam 45 km uz dienvidiem no [[Pleskava]]s.    
** [[24. Latvijas strēlnieku korpuss]] (''24-й Латвийский стрелковый корпус''), agrākais ''Latviešu teritoriālais korpuss'', no [[Gulbene]]s devās austrumu virzienā [[Staļina līnija]]s aizsardzībai.
*** 181. strēlnieku divīzija (''181-я стрелковая дивизия'') 30. jūnijā saņēma pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas pie Lubāna, bet 1. jūlijā tai lika atkāpties maršrutā Gulbene—Litene—Balvi—Viļaka—Nosova—Augšpils—[[Opočka]]. 3. jūlijā divīzijas paliekas sasniedza uzdoto [[Ludza (upe)|Ludzas upes]] aizsardzības līniju uz dienvidiem no Ostrovas. 
*** 183. strēlnieku divīzija (''183-я стрелковая дивизия'') 27. jūnijā saņēma pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas no Rumbulas līdz [[Skrīveri]]em, bet 30. jūnijā atkāpties uz Madonu. Tikai līdz Inčukalnam nonākusī divīzija atkāpās maršrutā Cēsis—Alūksne—Liepna, kur tā tika sagrauta.

== 22. jūnijs ==
[[Attēls:Карта ЛФ с 22.06.41 по 13.07.41.jpg|thumb|Vērmahta uzbrukuma galvenie virzieni (Sarkanās armijas karte, 1941. gada jūlijs).]]
[[Attēls:Polikarpov I-15bis.jpg|thumb|right|I-15]]
Vācijas kara aviācija ''[[Luftwaffe]]'' 4.00 no rīta sāka uzlidojumus [[Ventspils|Ventspilij]] un [[Liepāja]]i, bombardējot kara lidlaukus, ostas, kara materiālu noliktavas, karaspēka vienību štābus un karaspēka koncentrācijas vietas. [[Liepājas lidlauks|Liepājas lidlaukā]] iznīcināja lielu daļu no tajā esošajām padomju 148. iznīcinātāju aviācijas pulka (''148-й истребительный авиационный полк''), [[Ventspils lidlauks|Ventspils lidlaukā]] 40. ātrā bumbvedēju aviācijas pulka (''40-й скоростной бомбардировочный авиационный полк''), bet [[Jelgavas lidlauks|Jelgavas lidlaukā]] padomju 241. triecienaviācijas pulka (''241-й штурмовой авиационный полк'') ''И-15 бис'' tipa kara lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/h/hazanov_db2/03.html На Прибалтийском направлении]&lt;/ref&gt; Sabombardēja [[Spilves lidosta]]s angārus. [[Vērmahts]] bez nopietnas pretestības pārgāja t.s. [[Molotova līnija]]s nocietinājumus, ieņēma [[Kretinga|Kretingu]] un [[Palanga|Palangu]] un šķērsoja [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] pie [[Rucava]]s.

== 23. jūnijs ==
Vērmahta 291. kājnieku divīzija (komandieris ģenerālmajors Kurts Hercogs, tās sastāvā bija 501., 502., 503. pulki, divi jūras kājnieku bataljoni, kopā apmēram 20 000 karavīru) uzsāka [[Kauja par Liepāju|kauju par Liepāju]], kur ielenkumā nonāca ģenerālmajora Nikolaja Dedajeva komandētā 67. strēlnieku divīzija un [[Liepājas kara osta|Liepājas kara flotes bāze]] ar 1. zemūdeņu brigādi (kopā apmēram 11 000 karavīru).

== 24. jūnijs ==
[[Attēls:Lenin1922-1945d.jpg|thumb|right|Mīnu kuģis &quot;Ļeņins&quot;]]

Sarkanās armijas daļas nesekmīgi mēģināja izlauzties no ielenkuma pie [[Grobiņa]]s. 27. armijas komandieris ģenerālmajors [[Nikolajs Berzarins]] deva pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas gar Daugavu līdz [[Līvāni]]em, tālāk bija paredzēts izvietoties PSRS 8. armijai. Pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju Vācijas kara flotes bloķētās [[Liepājas osta]]s akvatorijā nogremdēja Latvijas kara flotes zemūdenes [[Spīdola (zemūdene)|&quot;Spīdola&quot;]] un [[Ronis (zemūdene)|&quot;Ronis&quot;]], kā arī mīnu kuģi &quot;Ļeņins&quot; un četras padomju zemūdenes.

== 25. jūnijs ==
25. jūnijā tika saņemta pavēle organizēt jaunu aizsardzības fronti gar Daugavu, 8. armijas paliekas pastiprināja ar 21. mehanizēto korpusu un 5. gaisa desanta korpusu. Vērmahta 505. pulks kopā ar diviem jūras kājnieku bataljoniem no Grobiņas puses iebruka Liepājā. Kaujā krita 67. strēlnieku divīzijas komandieris ģenerālis Nikolajs Dedajevs. Stiprās pretestības dēļ vācieši pārtrauca uzbrukumu, Vērmahta 291. kājnieku divīzijas 504. un 506. pulki ieņēma pozīcijas uz ziemeļiem no Liepājas.

== 26. jūnijs ==
[[Attēls:Messerschmitt Bf 109 ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās.jpg|thumb|right|Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks]]
Vērmahta 291. kājnieku divīzija ieņēma Grobiņu un bombardēja Liepāju, vakarā Sarkanās armijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks deva pavēli atstāt pilsētu un doties Rīgas virzienā. Vērmahta 56. motorizētais korpuss pie [[Zarasi]]em šķērsoja [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] un [[Daugavpils ieņemšana (1941)|ieņēma Grīvu un Daugavpili]]. Tā kā pārējās Vērmahta daļas bija atpalikušas par vairāk nekā 100 km, korpusa komandieris ģenerālis E. fon Manšteins saņēma pavēli apturēt uzbrukumu un sagaidīt 41. motorizētā korpusa ierašanos pie Daugavas līnijas.

== 27. jūnijs ==
No rīta Sarkanās armijas 67. strēlnieku divīzijas daļas (56. strēlnieku pulks u.c.) centās izlauzties no Liepājas aplenkuma Šķēdes un Grobiņas virzienā. Nelielas karavīru grupas pārvietojās ziemeļu un austrumu virzienā pa meža ceļiem. Bijušais Latvijas flotes kuģis &quot;Vienība&quot; ar 800—2000 ievainotajiem sarkanarmiešiem zem Sarkanā Krusta karoga trīs torpēdkuģu pavadībā gar piekrasti devās ziemeļu virzienā, taču tika nogremdēts apmēram 10 jūras jūdžu attālumā no Liepājas. Vērmahts ieņēma [[Auce|Auci]], [[Priekule|Priekuli]], [[Ventspils|Ventspili]] un [[Tukums|Tukumu]].

== 28. jūnijs ==
Sarkanās armijas 21. mehanizētais korpuss, 5. gaisa desanta korpuss un 185. motorizētā divīzija mēģināja atgūt Daugavpili. Jaunliepājas Raiņa parka apkaimē turpinājās ielu kaujas ar pilsētas pašaizsardzības vienībām, vakarā tās pāri Tirdzniecības kanālam atkāpās uz Vecliepāju. Vērmahta spēki izvērsa uzbrukumu Zemgalē un Sēlijā, ieņemot Dobeli, Bausku, [[Viesīte|Viesīti]], [[Subate|Subati]], [[Ilūkste|Ilūksti]] un Jēkabpili.

== 29. jūnijs ==
56. motorizētā korpusa daļas turpināja uzbrukumu Rēzeknes virzienā. Sarkanās armijas virspavēlniecība deva pavēli atkāpties no Daugavas aizsardzības līnijas uz pirms kara izbūvēto [[Veļikaja]]s aizsardzības līniju (t.s. [[Staļina līnija|Staļina līniju]]) aiz Latvijas—Krievijas robežas. Vakarā vācieši [[Kauja par Liepāju|ieņēma Liepāju]], pēdējie pilsētas aizstāvji izlauzās dienvidu virzienā. Vērmahta spēki izvērsa uzbrukumu Kurzemē un Zemgalē, ieņemot Saldus, Jelgavu, Jūrmalu un vairākās vietās šķērsoja Daugavu, ieņemot [[Pļaviņas]], [[Krustpils|Krustpili]] un  [[Līvāni|Līvānus]]. Vērmahta 26. armijas 61. kājnieku divīzija iebruka [[Pārdaugava|Pārdaugavā]].
[[Latvijas PSR]] valdība un [[LKP Centrālā Komiteja]] kopā ar Sarkanās armijas daļām pa Vidzemes šoseju no Rīgas bēga uz [[Valka|Valku]].

== 30. jūnijs ==
[[Attēls:Sv Petera baznica deg.jpg|thumb|right|Degošā Vecrīga]]
Vērmahta 26. armijas korpuss, izvēršot uzbrukumu Rīgai, [[Uzbrukums Rīgai (1941)|ieņēma Daugavas tiltus]], bet Sarkanās armijas 10. strēlnieku korpuss veica pretuzbrukumu pie [[Rīgas autoosta]]s. Apšaudēs tika nopostīta liela [[Vecrīga]]s daļa. PSRS Baltijas flotes aviācija bombardēja Daugavpili.

== 1. jūlijs ==
Vērmahta 56. motorizētā korpusa daļas turpināja [[Latgales ieņemšana (1941)|uzbrukumu Latgalē]], ieņemot [[Preiļi|Preiļus]] un [[Varakļāni|Varakļānus]]. 38. armijas korpuss turpināja uzbrukumu Kurzemē, ieņemot [[Aizpute|Aizputi]], Kuldīgu [[Piltene|Pilteni]] un Ventspili. 1. un 26. armijas korpusi pēc Daugavas šķērsošanas pie [[Jaunjelgava]]s un [[Ogre]]s ieņēma Rīgas [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] un [[Vidzemes priekšpilsēta]]s. Padomju 8. armija pēc atkāpšanās no Daugavas līnijas saņēma pavēli organizēt pretestību līnijā [[Cēsis]] - [[Madona]] un noturēt fronti līnijā [[Grundzāle|Dzeņi]] - [[Gulbene]] - [[Lubāns]], tomēr drīz vien pienāca pretrunīga pavēle doties pretuzbrukumā un atgūt Rīgu, ko 8. armija nespēja izpildīt un turpināja atkāpšanos.

== 2. jūlijs ==
Vērmahta 56. motorizētā korpusa daļas ieņēma [[Viļāni|Viļānus]] un [[Madona|Madonu]]. Sarkanās armijas daļas bez pretestības atkāpjas.

== 3. jūlijs ==
Vērmahta 38. armijas korpuss pabeidza okupēt Kurzemes ziemeļu daļu, ieņemot [[Sabile|Sabili]], [[Kandava|Kandavu]], [[Talsi|Talsus]] un [[Valdemārpils|Valdemārpili]]. 56. motorizētais korpuss ieņēma [[Gulbene|Gulbeni]], bet 1. armijas korpuss [[Sigulda|Siguldu]].  
Sarkanās armijas daļas bez pretestības atkāpās.

== 4. jūlijs ==
Vērmahta 56. motorizētais korpuss Latgalē ieņēma [[Rēzekne|Rēzekni]], [[Ludza|Ludzu]], [[Kārsava|Kārsavu]] un [[Balvi|Balvus]], bet 1. armijas korpuss [[Vidzeme|Vidzemē]] ieņēma Cēsis, Valmieru, [[Smiltene|Smilteni]] un [[Strenči|Strenčus]]. Bijušo [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] un 24. Latviešu strēlnieku korpusa dezertieru izveidotā bruņotā grupa ieņēma [[Limbaži|Limbažus]].&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/nodalu_raksti/velreiz-par-notikumiem-limbazos-1941-gada-4-julija/ Vēlreiz par notikumiem Limbažos 1941. gada 4. jūlijā]&lt;/ref&gt;

Vērmahta 41. motorizētā korpusa daļas [[Liepnas kauja|Liepnas kaujā]] sagrāva [[24. Latvijas strēlnieku korpuss|24. Latvijas strēlnieku korpusa]] 183. strēlnieku divīziju, kaujā krita divīzijas komandieris P. Tupikovs un 227. pulka komisārs N. Ņegoduiko.&lt;ref&gt;{{LPE|6|148}}&lt;/ref&gt;

== 5. jūlijs ==
Naktī no 4. uz 5. jūliju Sarkanā armija un Latvijas PSR valdība atstāja Valku.&lt;ref&gt;„Latviešu tautas cīņa lielajā tēvijas karā', Rīgā, 1966.&lt;/ref&gt;
Vērmahta spēki pabeidza okupēt Vidzemi, ieņemot [[Rūjiena|Rūjienu]], [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] un pārgāja [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robežu]]. Latgalē Sarkanās armijas daļas bez pretestības atkāpās no [[Abrene]]s.

== 6. jūlijs ==
Vērmahta spēki pabeidza [[Latgales ieņemšana (1941)|iekarot Latgali]], ieņemot [[Zilupe|Zilupi]], un pārgāja [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas—Krievijas robežu]].

==Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0869-20, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Bruņotais personāla pārvadātājs (''Sd.Kfz. 250'') pilsētas ielā
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0869-21, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|''Sd.Kfz. 250'' pilsētas ielā
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0869-24, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Vērmahta karavīri strēlnieku tankā
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0870-12A, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Uzbrukums laukos
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0870-23A, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Motociklisti un velosipēdisti šķērso upi
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0876-24, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Motocikla ''Ariel Square Four 1000'' labošana
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0882-04, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Vērmahta tanki ''StuG III''
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-209-0063-12, Lettland, Aiviekste, Schützenpanzer vor Bahnübergang.jpg|Bruņotais personāla pārvadātājs (''Sd.Kfz. 251/1'') pie [[Aiviekste (stacija)|Aiviekstes stacijas]]
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-771-0356-01, Lettland, zerstörter sowjetischer Panzer.jpg|Sarkanās armijas tanks BT-7 uz Daugavas tilta
Attēls:Sarkanās armijas tanks BT-7 sašauts 1941. gada vasarā 13. janvāra ielā Rīgā.jpg|NKVD 5. motostrēlnieku pulka BT-7 sašauts 13. janvāra ielas un Aspazijas bulvāra stūrī 
Attēls:Sarkanās armijas tanks BT-7 sašauts 1941. gada vasarā Mārstaļu ielā Vecrīgā.jpg|NKVD 5. motostrēlnieku pulka BT-7 Mārstaļu ielā Vecrīgā
Attēls:Sarkanās armijas tanks BT-5 sašauts 1941. gada vasarā pie Rīgas autoostas.jpg|NKVD 5. motostrēlnieku pulka BT-5 sašauts pie Rīgas autoostas
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-771-0376-16A, Lettland, Riga, Trümmer werden beseitigt..jpg|Sarkanās armijas karagūstekņi novāc sagrautās Vecrīgas drupas 
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B09132, Lettland, Riga, die neue Frontzeitung.jpg|Vērmahta propagandas auto pie Brīvības pieminekļa Rīgā
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-L19397, Lettland, Riga, Begrüßung der deutschen Soldaten.jpg|Rīdzinieces sveic Vērmahta karavīrus Rīgā
Attēls:Dünaburg Juli 1941.jpg|Sagrautās Daugavpils ēkas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Gliederungen/Korps/IKorps-R.htm Befehlshaber im Wehrkreis I] I. Armeekorps (1.) no lexikon-der-wehrmacht.de {{de ikona}}
* [http://refdb.ru/look/1557681-pall.html Беженцы Жеймялиса: гонка на выживание 27 июня - 9 июля 1941 года] Анатолий Хаеш (krieviski)

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>tdwx0309z916lhy9hzwth1q4ccdvpyt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675855</id>
      <parentid>3675853</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:47:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 22. jūnijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25042" xml:space="preserve">[[Attēls:Vērmahta iebrukums Baltijas valstīs 1941.jpg|thumb|300px|Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā.]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0870-04A, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|thumb|300px|Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā.]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-209-0063-17, Lettland, Aiviekste, Panzer III an Bahnstrecke.jpg|thumb|300px|Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.]]
[[Attēls:Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā.jpg|thumb|300px|Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā.]]
'''Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā''' ietver būtiskākos datus par [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] armiju karadarbību [[Latvijas PSR]] teritorijā [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] sākumposmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam ar ko iesākās [[Latvijas okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas periods]] Latvijā.

Jau karadarbības pirmajās minūtēs tika bombardētas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] bāzes Liepājā un Ventspilī. Šķērsojot Lietuvu, no [[Austrumprūsija]]s Latvijā iebruka [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts)|armijas grupējuma &quot;Ziemeļi&quot;]] (''Heeresgruppe Nord'') daļas ģenerālfeldmaršala [[Vilhelms fon Lēbs|Vilhelma fon Lēba]] vadībā. Galvenie uzbrukuma virzieni tika vērsti uz armijas un karaflotes bāzi [[Liepāja|Liepāju]], svarīgo dzelzceļa mezglu [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Krustpils|Krustpili]] pie Daugavas līnijas un galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]]. Latvijas iekarošana vācu armijai bija tikai viens posms ceļā uz tās stratēģisko mērķi - [[Ļeņingrada|Ļeņingradu]].

Vācu karaspēka pēkšņais un ātrais uzbrukums pārsteidza padomju bruņotos spēkus. Tie haotiski atkāpās, neizrādot būtisku pretestību, izņemot Liepāju, kur bloķētais karaspēks vairākas dienas centās [[Kauja par Liepāju|izlauzties no aplenkuma]], un Latgalē, kur Sarkanā armija mēģināja veikt pretuzbrukumu.

Vērmahta 4. tanku grupa ({{val-de|Panzergruppe 4}}) izvērsa strauju uzbrukumu Daugavpils un Jēkabpils virzienā ar mērķi neļaut Sarkanajai armijai izveidot aizsardzības līniju gar [[Daugava|Daugavu]]. Tās 56. motorizētais korpuss uzbruka Daugavpils virzienā, forsēja Daugavu un 26. jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|ieņēma Daugavpili]]. Savukārt 41. motorizētā korpusa sastāvā esošā 1. tanku divīzija (''1. Panzerdivision'') 29. jūnijā ieņēma Krustpili un izveidoja placdarmu Daugavas labajā krastā, kamēr 6. tanku divīzija [[Latgales ieņemšana (1941)|Latgales ieņemšanas]] kauju gaitā 28./29. jūnijā ieņēma [[Līvāni|Līvānus]].

Tanku vienībām sekoja vācu 16. un 18. armija, kas lielāko tiesu sastapa vairs tikai izkliedētas Sarkanās armijas vienības. Vērmahta 18. armijas divi korpusi uzbruka ziemeļaustrumu virzienā, 1. armijas korpuss sasniedza Daugavu pie [[Jaunjelgava]]s, bet 26. armijas korpuss (''XXVI. Armeekorps'') 29. jūnijā ieņēma Jelgavu un Bausku, no kurienes 29. jūnijā sākās [[Uzbrukums Rīgai (1941)|uzbrukums Rīgai]]. 61. kājnieku divīzija ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] un pāri vēl neuzspridzinātajiem Daugavas tiltiem daži vācu tanki izlauzās līdz [[Rīgas autoosta]]s apkārtnei, bet Sarkanās armijas vienības tos ielenca un iznīcināja, pēc tam, kad vācu papildspēkiem tika nogriezta piekļuve, padomju sapieriem uzspridzinot [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltu]]. Pie Daugavas pienākot Vērmahta galvenajiem spēkiem, viņi uzcēla pontonu tiltu pie [[Salaspils]], pār kuru pārgāja Daugavu un 1. jūlijā cauri [[Latgales priekšpilsēta]]i ienāca Rīgā, sastopot minimālu pretestību.&lt;ref&gt;[http://www.lacplesis.com/WWII/VACIJAS_PSRS_KARA_SAKUMS.html Latviešu kaŗavīrs Otrā pasaules kaŗa laikā. I un II. sējumi. Red. Osvalds Freivalds un Oskars Caunītis. DV Centrālās valdes izdevums, 1970.-1972.]&lt;/ref&gt;

== Pretinieku spēki ==
=== [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts)|armijas grupējums „Ziemeļi”]] (''Heeresgruppe Nord'') ===

* '''4. tanku grupa''' ({{val-de|Panzergruppe 4}}, komandieris ģenerālfeldmaršals [[Vilhelms fon Lēbs]].
** 41. motorizētais korpuss ''XXXXI. Armeekorps (mot.)'', komandieris ģenerālis [[Georgs-Hanss Reinhards]]. Pēc uzvaras Dubisas kaujā pie [[Raseiņi]]em (''Schlacht von Dubysa'', arī [[Raseiņu kauja]]) caur [[Sēlija|Sēliju]] 26. jūnijā sāka uzbrukumu Jēkabpils virzienā un forsēja Daugavu 29. jūnijā. 
*** [[Attēls:1st Panzer Division logo2.svg|20px]] 1. tanku divīzija ''1. Panzerdivision'', komandieris ģenerālmajors Frīdrihs Kirhners. Ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu [[Luga (pilsēta)|Lugas]] virzienā, ko sasniedza 7. jūlijā.
*** [[Attēls:6th Panzer Division logo.svg|20px]] 6. tanku divīzija ''6. Panzerdivision'', komandieris ģenerālmajors Francs Landgrāfs. 
*** [[Attēls:36th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 36. motorizētā divīzija ''36. Infanterie-Division (mot.)'', komandieris ģenerālmajors Oto-Ernsts Otenbahers.
** 56. motorizētais korpuss ''LVI. Armeekorps (mot.'', komandieris ģenerālis [[Erihs fon Manšteins]]) uzbruka Daugavpilij un forsēja Daugavu 26. jūnijā.
*** [[Attēls:8th Panzer Division logo 2.svg|20px]] 8. tanku divīzija ''8. Panzerdivision'', komandieris ģenerālmajors Erihs Brandenbergers ieņēma Daugavpili, no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā. 
*** [[Attēls:3.Infanterie-Division.jpg|20px]] 3. motorizētā divīzija ''3. Infanterie-Division (mot.)'', komandieris artilērijas ģenerālis Kurts Jāns.
* '''[[16. Vācu armija|16. armija]]''' ''16. Armee'', komandieris ģenerālpulkvedis Ernsts Bušs. Sekoja 56. motorizētajam korpusam Daugavpils virzienā.
** 2. armijas korpuss ''II. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Valters fon Brokdorfs-Alefelds. No [[Kauņa]]s uzbruka Daugavpils virzienā, šķērsoja Daugavu pie [[Krāslava]]s, turpināja uzbrukumu austrumu virzienā.
*** [[Attēls:12th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 12. kājnieku divīzija ''12. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Valters fon Zeidlics-Kurcbahs.
*** [[Attēls:32nd Infanterie Division Logo.svg|20px]] 32. kājnieku divīzija ''32. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Vilhelms Bonštets. 
*** [[Attēls:121. Infanterie Div.png|20px]]  121. kājnieku divīzija ''121. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Oto Lansels. Piedalījās [[Krāslava]]s ieņemšanā 3. jūlijā, uzbruka Dagdas-Sebežas virzienā.  
** 10. armijas korpuss ''X. Armeekorps'', komandieris artilērijas ģenerālis Kristiāns Hansens.
*** [[Attēls:30th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 30. kājnieku divīzija ''30. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālis Kurts fon Tipelskirhs. Šķērsoja Daugavu uz ziemeļiem no Daugavpils un devās [[Opočka]]s virzienā.
*** [[Attēls:290th Infantry Division Logo 2.svg|10px]] 290. kājnieku  divīzija ''290. Infanterie-Division'' piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz [[Sebeža|Sebežu]].
** 28. armijas korpuss ''XXVIII. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Morics fon Viktorīns.
*** [[Attēls:96th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 96. kājnieku divīzija ''96. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Volfs Šede.
*** [[Attēls:122nd Infanterie Division.svg|20px]] 122. kājnieku divīzija ''122. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālleitnants Zīgfrīds Maholcs.
* '''[[18. Vācu armija|18. armija]]''' (''18. Armee'', komandieris ģenerālpulkvedis [[Georgs fon Kihlers]]). 
** [[Attēls:XXXVIII Armeekorps emblem.svg|20px]] 38. armijas korpuss  ''XXXVIII. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Frīdrihs-Vilhelms fon Hapiuss. 
*** [[Attēls:58th Infanterie Division Logo.svg|20px]] 58. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Kārls fon Grafens. 
*** [[Attēls:291st Infanterie Division Logo.svg|20px]] 291. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Kurts Hercogs. Gar jūras krastu Kurzemē uzbruka Liepājai un Ventspilij.
** 26. armijas korpuss  ''XXVI. Armeekorps'', komandieris artilērijas ģenerālis Alberts Vodrigs. Caur Zemgali uzbruka Rīgai un pārgāja pār Daugavas tiltiem 30. jūnijā.
*** [[Attēls:1st Infanterie Division Logo (Wehrmacht 1934-1945).svg|20px]] 1. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Filips Klefels.
*** [[Attēls:61st Infanterie-Division logo.jpg|20px]] 61. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālmajors Zigfrīds Hēnike. 
*** [[Attēls:217th Infanterie Division Logo.jpg|20px]] 217. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Rihards Balcers.
** [[Attēls:1 Armeekorps emblem.svg|20px]] [[1. armijas korpuss (Vācija)|1. armijas korpuss]] ''I. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Kuno-Hanss fon Bots. 
*** [[Attēls:11th Infanterie Division Logo 1.svg|20px]] 11. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālis Herberts fon Bekmans. Pēc Rīgas ieņemšanas un Daugavas šķērsošanas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā uz [[Novgoroda|Novgorodu]]. 
*** [[Attēls:21st Infanterie Division Logo.svg|20px]] 21. kājnieku divīzija, komandieris ģenerālleitnants Oto Šponheimers. Uzbruka no [[Šauļi]]em Jēkabpils virzienā, un tad Ostrovas virzienā.
* [[Attēls:3rd SS Division Logo.svg|20px]] [[Schutzstaffel|SS]] divīzija &quot;Miroņgalva&quot; ''SS-Division Totenkopf'', komandieris [[grupenfīrers]] Teodors Eike. Pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas tanku pretuzbrukumu un uzbruka [[Staļina līnija]]i pie [[Sebeža]]s.

=== [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Ziemeļrietumu fronte (1939—1943)|Ziemeļrietumu fronte]] ===
* '''8. armija''' (''8-я армия'') pēc sakāvēm Lietuvā atkāpās uz ziemeļaustrumiem.
** 10. strēlnieku korpuss (''10-й стрелковый корпус'') atkāpās cauri Rīgai.
*** 10. strēlnieku divīzija (''10-я стрелковая дивизия'').
*** 48. strēlnieku divīzija (''48-я стрелковая дивизия'').
*** 90. strēlnieku divīzija (''90-я стрелковая дивизия'').
** 11. strēlnieku korpuss (''11-й стрелковый корпус'').
*** 11. strēlnieku divīzija (''11-я стрелковая дивизия'').
*** 125. strēlnieku divīzija (''125-я стрелковая дивизия'').
** 12. mehanizētais korpuss: atkāpās cauri Rīgai.
*** 23. tanku divīzija (''23-я танковая дивизия'').
*** 28. tanku divīzija (''28-я стрелковая дивизия'').
*** 202. motorizētā divīzija (''202-я моторизованная дивизия'').
** 9. artilērijas brigāde.
*** 636. artilērijas pulks (''636-й артиллерийский полк противотанковой обороны'').
*** 670. artilērijas pulks (''670-й артиллерийский полк противотанковой обороны'').
* '''27. armija''' (''27-я армия'') pirms karadarbības sākuma atradās Latvijā, 25. jūnijā tā saņēma pavēli izveidot aizsardzības pozīcijas gar [[Daugava]]s upi no Rīgas līdz [[Līvāni]]em, ko nespēja izpildīt un atkāpās uz austrumiem [[Staļina līnija]]s aizsardzībai.
*** 67. strēlnieku divīzija 23.-27. jūnijā tika aplenkta Liepājā un iznīcināta.
*** 16 strēlnieku divīzija (''16-я стрелковая дивизия'') atradās Igaunijā.
*** 3. strēlnieku brigāde (''3-я стрелковая бригада'') atradās Igaunijas [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāga]] salās.
** [[22. Igaunijas strēlnieku korpuss]] (''22-й Эстонский стрелковый корпус''), agrākais ''Igauņu teritoriālais korpuss'', 30. jūnijā saņēma pavēli no [[Veru]] atkāpties līdz nocietinātajam rajonam 45 km uz dienvidiem no [[Pleskava]]s.    
** [[24. Latvijas strēlnieku korpuss]] (''24-й Латвийский стрелковый корпус''), agrākais ''Latviešu teritoriālais korpuss'', no [[Gulbene]]s devās austrumu virzienā [[Staļina līnija]]s aizsardzībai.
*** 181. strēlnieku divīzija (''181-я стрелковая дивизия'') 30. jūnijā saņēma pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas pie Lubāna, bet 1. jūlijā tai lika atkāpties maršrutā Gulbene—Litene—Balvi—Viļaka—Nosova—Augšpils—[[Opočka]]. 3. jūlijā divīzijas paliekas sasniedza uzdoto [[Ludza (upe)|Ludzas upes]] aizsardzības līniju uz dienvidiem no Ostrovas. 
*** 183. strēlnieku divīzija (''183-я стрелковая дивизия'') 27. jūnijā saņēma pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas no Rumbulas līdz [[Skrīveri]]em, bet 30. jūnijā atkāpties uz Madonu. Tikai līdz Inčukalnam nonākusī divīzija atkāpās maršrutā Cēsis—Alūksne—Liepna, kur tā tika sagrauta.

== 22. jūnijs ==
[[Attēls:Карта ЛФ с 22.06.41 по 13.07.41.jpg|thumb|Vērmahta uzbrukuma galvenie virzieni Ļeņingradas virzienā (Sarkanās armijas karte, 1941. gada jūlijs).]]
[[Attēls:Polikarpov I-15bis.jpg|thumb|right|I-15]]
Vācijas kara aviācija ''[[Luftwaffe]]'' 4.00 no rīta sāka uzlidojumus [[Ventspils|Ventspilij]] un [[Liepāja]]i, bombardējot kara lidlaukus, ostas, kara materiālu noliktavas, karaspēka vienību štābus un karaspēka koncentrācijas vietas. [[Liepājas lidlauks|Liepājas lidlaukā]] iznīcināja lielu daļu no tajā esošajām padomju 148. iznīcinātāju aviācijas pulka (''148-й истребительный авиационный полк''), [[Ventspils lidlauks|Ventspils lidlaukā]] 40. ātrā bumbvedēju aviācijas pulka (''40-й скоростной бомбардировочный авиационный полк''), bet [[Jelgavas lidlauks|Jelgavas lidlaukā]] padomju 241. triecienaviācijas pulka (''241-й штурмовой авиационный полк'') ''И-15 бис'' tipa kara lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/h/hazanov_db2/03.html На Прибалтийском направлении]&lt;/ref&gt; Sabombardēja [[Spilves lidosta]]s angārus. [[Vērmahts]] bez nopietnas pretestības pārgāja t.s. [[Molotova līnija]]s nocietinājumus, ieņēma [[Kretinga|Kretingu]] un [[Palanga|Palangu]] un šķērsoja [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] pie [[Rucava]]s.

== 23. jūnijs ==
Vērmahta 291. kājnieku divīzija (komandieris ģenerālmajors Kurts Hercogs, tās sastāvā bija 501., 502., 503. pulki, divi jūras kājnieku bataljoni, kopā apmēram 20 000 karavīru) uzsāka [[Kauja par Liepāju|kauju par Liepāju]], kur ielenkumā nonāca ģenerālmajora Nikolaja Dedajeva komandētā 67. strēlnieku divīzija un [[Liepājas kara osta|Liepājas kara flotes bāze]] ar 1. zemūdeņu brigādi (kopā apmēram 11 000 karavīru).

== 24. jūnijs ==
[[Attēls:Lenin1922-1945d.jpg|thumb|right|Mīnu kuģis &quot;Ļeņins&quot;]]

Sarkanās armijas daļas nesekmīgi mēģināja izlauzties no ielenkuma pie [[Grobiņa]]s. 27. armijas komandieris ģenerālmajors [[Nikolajs Berzarins]] deva pavēli ieņemt aizsardzības pozīcijas gar Daugavu līdz [[Līvāni]]em, tālāk bija paredzēts izvietoties PSRS 8. armijai. Pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju Vācijas kara flotes bloķētās [[Liepājas osta]]s akvatorijā nogremdēja Latvijas kara flotes zemūdenes [[Spīdola (zemūdene)|&quot;Spīdola&quot;]] un [[Ronis (zemūdene)|&quot;Ronis&quot;]], kā arī mīnu kuģi &quot;Ļeņins&quot; un četras padomju zemūdenes.

== 25. jūnijs ==
25. jūnijā tika saņemta pavēle organizēt jaunu aizsardzības fronti gar Daugavu, 8. armijas paliekas pastiprināja ar 21. mehanizēto korpusu un 5. gaisa desanta korpusu. Vērmahta 505. pulks kopā ar diviem jūras kājnieku bataljoniem no Grobiņas puses iebruka Liepājā. Kaujā krita 67. strēlnieku divīzijas komandieris ģenerālis Nikolajs Dedajevs. Stiprās pretestības dēļ vācieši pārtrauca uzbrukumu, Vērmahta 291. kājnieku divīzijas 504. un 506. pulki ieņēma pozīcijas uz ziemeļiem no Liepājas.

== 26. jūnijs ==
[[Attēls:Messerschmitt Bf 109 ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās.jpg|thumb|right|Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks]]
Vērmahta 291. kājnieku divīzija ieņēma Grobiņu un bombardēja Liepāju, vakarā Sarkanās armijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks deva pavēli atstāt pilsētu un doties Rīgas virzienā. Vērmahta 56. motorizētais korpuss pie [[Zarasi]]em šķērsoja [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] un [[Daugavpils ieņemšana (1941)|ieņēma Grīvu un Daugavpili]]. Tā kā pārējās Vērmahta daļas bija atpalikušas par vairāk nekā 100 km, korpusa komandieris ģenerālis E. fon Manšteins saņēma pavēli apturēt uzbrukumu un sagaidīt 41. motorizētā korpusa ierašanos pie Daugavas līnijas.

== 27. jūnijs ==
No rīta Sarkanās armijas 67. strēlnieku divīzijas daļas (56. strēlnieku pulks u.c.) centās izlauzties no Liepājas aplenkuma Šķēdes un Grobiņas virzienā. Nelielas karavīru grupas pārvietojās ziemeļu un austrumu virzienā pa meža ceļiem. Bijušais Latvijas flotes kuģis &quot;Vienība&quot; ar 800—2000 ievainotajiem sarkanarmiešiem zem Sarkanā Krusta karoga trīs torpēdkuģu pavadībā gar piekrasti devās ziemeļu virzienā, taču tika nogremdēts apmēram 10 jūras jūdžu attālumā no Liepājas. Vērmahts ieņēma [[Auce|Auci]], [[Priekule|Priekuli]], [[Ventspils|Ventspili]] un [[Tukums|Tukumu]].

== 28. jūnijs ==
Sarkanās armijas 21. mehanizētais korpuss, 5. gaisa desanta korpuss un 185. motorizētā divīzija mēģināja atgūt Daugavpili. Jaunliepājas Raiņa parka apkaimē turpinājās ielu kaujas ar pilsētas pašaizsardzības vienībām, vakarā tās pāri Tirdzniecības kanālam atkāpās uz Vecliepāju. Vērmahta spēki izvērsa uzbrukumu Zemgalē un Sēlijā, ieņemot Dobeli, Bausku, [[Viesīte|Viesīti]], [[Subate|Subati]], [[Ilūkste|Ilūksti]] un Jēkabpili.

== 29. jūnijs ==
56. motorizētā korpusa daļas turpināja uzbrukumu Rēzeknes virzienā. Sarkanās armijas virspavēlniecība deva pavēli atkāpties no Daugavas aizsardzības līnijas uz pirms kara izbūvēto [[Veļikaja]]s aizsardzības līniju (t.s. [[Staļina līnija|Staļina līniju]]) aiz Latvijas—Krievijas robežas. Vakarā vācieši [[Kauja par Liepāju|ieņēma Liepāju]], pēdējie pilsētas aizstāvji izlauzās dienvidu virzienā. Vērmahta spēki izvērsa uzbrukumu Kurzemē un Zemgalē, ieņemot Saldus, Jelgavu, Jūrmalu un vairākās vietās šķērsoja Daugavu, ieņemot [[Pļaviņas]], [[Krustpils|Krustpili]] un  [[Līvāni|Līvānus]]. Vērmahta 26. armijas 61. kājnieku divīzija iebruka [[Pārdaugava|Pārdaugavā]].
[[Latvijas PSR]] valdība un [[LKP Centrālā Komiteja]] kopā ar Sarkanās armijas daļām pa Vidzemes šoseju no Rīgas bēga uz [[Valka|Valku]].

== 30. jūnijs ==
[[Attēls:Sv Petera baznica deg.jpg|thumb|right|Degošā Vecrīga]]
Vērmahta 26. armijas korpuss, izvēršot uzbrukumu Rīgai, [[Uzbrukums Rīgai (1941)|ieņēma Daugavas tiltus]], bet Sarkanās armijas 10. strēlnieku korpuss veica pretuzbrukumu pie [[Rīgas autoosta]]s. Apšaudēs tika nopostīta liela [[Vecrīga]]s daļa. PSRS Baltijas flotes aviācija bombardēja Daugavpili.

== 1. jūlijs ==
Vērmahta 56. motorizētā korpusa daļas turpināja [[Latgales ieņemšana (1941)|uzbrukumu Latgalē]], ieņemot [[Preiļi|Preiļus]] un [[Varakļāni|Varakļānus]]. 38. armijas korpuss turpināja uzbrukumu Kurzemē, ieņemot [[Aizpute|Aizputi]], Kuldīgu [[Piltene|Pilteni]] un Ventspili. 1. un 26. armijas korpusi pēc Daugavas šķērsošanas pie [[Jaunjelgava]]s un [[Ogre]]s ieņēma Rīgas [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] un [[Vidzemes priekšpilsēta]]s. Padomju 8. armija pēc atkāpšanās no Daugavas līnijas saņēma pavēli organizēt pretestību līnijā [[Cēsis]] - [[Madona]] un noturēt fronti līnijā [[Grundzāle|Dzeņi]] - [[Gulbene]] - [[Lubāns]], tomēr drīz vien pienāca pretrunīga pavēle doties pretuzbrukumā un atgūt Rīgu, ko 8. armija nespēja izpildīt un turpināja atkāpšanos.

== 2. jūlijs ==
Vērmahta 56. motorizētā korpusa daļas ieņēma [[Viļāni|Viļānus]] un [[Madona|Madonu]]. Sarkanās armijas daļas bez pretestības atkāpjas.

== 3. jūlijs ==
Vērmahta 38. armijas korpuss pabeidza okupēt Kurzemes ziemeļu daļu, ieņemot [[Sabile|Sabili]], [[Kandava|Kandavu]], [[Talsi|Talsus]] un [[Valdemārpils|Valdemārpili]]. 56. motorizētais korpuss ieņēma [[Gulbene|Gulbeni]], bet 1. armijas korpuss [[Sigulda|Siguldu]].  
Sarkanās armijas daļas bez pretestības atkāpās.

== 4. jūlijs ==
Vērmahta 56. motorizētais korpuss Latgalē ieņēma [[Rēzekne|Rēzekni]], [[Ludza|Ludzu]], [[Kārsava|Kārsavu]] un [[Balvi|Balvus]], bet 1. armijas korpuss [[Vidzeme|Vidzemē]] ieņēma Cēsis, Valmieru, [[Smiltene|Smilteni]] un [[Strenči|Strenčus]]. Bijušo [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] un 24. Latviešu strēlnieku korpusa dezertieru izveidotā bruņotā grupa ieņēma [[Limbaži|Limbažus]].&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/nodalu_raksti/velreiz-par-notikumiem-limbazos-1941-gada-4-julija/ Vēlreiz par notikumiem Limbažos 1941. gada 4. jūlijā]&lt;/ref&gt;

Vērmahta 41. motorizētā korpusa daļas [[Liepnas kauja|Liepnas kaujā]] sagrāva [[24. Latvijas strēlnieku korpuss|24. Latvijas strēlnieku korpusa]] 183. strēlnieku divīziju, kaujā krita divīzijas komandieris P. Tupikovs un 227. pulka komisārs N. Ņegoduiko.&lt;ref&gt;{{LPE|6|148}}&lt;/ref&gt;

== 5. jūlijs ==
Naktī no 4. uz 5. jūliju Sarkanā armija un Latvijas PSR valdība atstāja Valku.&lt;ref&gt;„Latviešu tautas cīņa lielajā tēvijas karā', Rīgā, 1966.&lt;/ref&gt;
Vērmahta spēki pabeidza okupēt Vidzemi, ieņemot [[Rūjiena|Rūjienu]], [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] un pārgāja [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas—Igaunijas robežu]]. Latgalē Sarkanās armijas daļas bez pretestības atkāpās no [[Abrene]]s.

== 6. jūlijs ==
Vērmahta spēki pabeidza [[Latgales ieņemšana (1941)|iekarot Latgali]], ieņemot [[Zilupe|Zilupi]], un pārgāja [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas—Krievijas robežu]].

==Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0869-20, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Bruņotais personāla pārvadātājs (''Sd.Kfz. 250'') pilsētas ielā
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0869-21, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|''Sd.Kfz. 250'' pilsētas ielā
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0869-24, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Vērmahta karavīri strēlnieku tankā
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0870-12A, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Uzbrukums laukos
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0870-23A, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Motociklisti un velosipēdisti šķērso upi
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0876-24, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Motocikla ''Ariel Square Four 1000'' labošana
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-009-0882-04, Russland-Nord, Vormarsch durch Lettland.jpg|Vērmahta tanki ''StuG III''
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-209-0063-12, Lettland, Aiviekste, Schützenpanzer vor Bahnübergang.jpg|Bruņotais personāla pārvadātājs (''Sd.Kfz. 251/1'') pie [[Aiviekste (stacija)|Aiviekstes stacijas]]
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-771-0356-01, Lettland, zerstörter sowjetischer Panzer.jpg|Sarkanās armijas tanks BT-7 uz Daugavas tilta
Attēls:Sarkanās armijas tanks BT-7 sašauts 1941. gada vasarā 13. janvāra ielā Rīgā.jpg|NKVD 5. motostrēlnieku pulka BT-7 sašauts 13. janvāra ielas un Aspazijas bulvāra stūrī 
Attēls:Sarkanās armijas tanks BT-7 sašauts 1941. gada vasarā Mārstaļu ielā Vecrīgā.jpg|NKVD 5. motostrēlnieku pulka BT-7 Mārstaļu ielā Vecrīgā
Attēls:Sarkanās armijas tanks BT-5 sašauts 1941. gada vasarā pie Rīgas autoostas.jpg|NKVD 5. motostrēlnieku pulka BT-5 sašauts pie Rīgas autoostas
Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-771-0376-16A, Lettland, Riga, Trümmer werden beseitigt..jpg|Sarkanās armijas karagūstekņi novāc sagrautās Vecrīgas drupas 
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B09132, Lettland, Riga, die neue Frontzeitung.jpg|Vērmahta propagandas auto pie Brīvības pieminekļa Rīgā
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-L19397, Lettland, Riga, Begrüßung der deutschen Soldaten.jpg|Rīdzinieces sveic Vērmahta karavīrus Rīgā
Attēls:Dünaburg Juli 1941.jpg|Sagrautās Daugavpils ēkas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Gliederungen/Korps/IKorps-R.htm Befehlshaber im Wehrkreis I] I. Armeekorps (1.) no lexikon-der-wehrmacht.de {{de ikona}}
* [http://refdb.ru/look/1557681-pall.html Беженцы Жеймялиса: гонка на выживание 27 июня - 9 июля 1941 года] Анатолий Хаеш (krieviski)

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>i6rf3jadznmlskfs5v8nyeqcj4waare</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3675769</id>
      <parentid>3675369</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T03:05:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="653" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Skrundas lokators]]''|
''[[Ļevs Bukovskis]]''|
''[[Lidija Doroņina-Lasmane]]''|
''[[Otrais pasaules karš]]''|
''[[Latvijas okupācija (1940)]]''|
''[[Ukraina]]''|
''[[Latvijas PSR]]''|
''[[Aleksandrs Bugajevs]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/25 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5hbsyu8qis90lwhnwfdif7lvj7c840b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Transportlīdzekļa identifikācijas numurs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341090</id>
    <revision>
      <id>3675581</id>
      <parentid>3674082</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:42:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4597" xml:space="preserve">'''Transportlīdzekļa identifikācijas numurs''' (arī '''VIN numurs''' no {{val|en|Vehicle identification number}}) ir unikāls katram [[transportlīdzeklis|transportlīdzeklim]]. Dažkārt to sauc arī par šasijas numuru. VIN numurs tiek piešķirts katram transportlīdzeklim individuāli – [[pasaule|pasaulē]] nav divu transportlīdzekļu ar vienādiem identifikācijas numuriem. 

VIN numurs ir ne tikai vieglajām automašīnām, bet arī cita veida transportlīdzekļiem: sākot ar [[motocikls|motocikliem]], [[mopēds|mopēdiem]], beidzot ar [[autobuss|autobusiem]], [[kravas automašīna|kravas automašīnām]] un [[jahta|jahtām]]. 

== VIN numura rašanās ==
VIN numuru automašīnām piešķir transportlīdzekļu ražotājs, tas tiek iedalīts, pirms tā pamet rūpnīcu. Numura atrašanās vietas ir dažādas un atkarīgas no transportlīdzekļa modeļa un markas. 

VIN numura formāts visiem modeļiem ir vienāds. [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] automašīnu ražotāji izmanto standartu [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]]-3779&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/cms/render/live/en/sites/isoorg/contents/data/standard/05/22/52200.html|title=ISO 3779:2009|website=ISO}}&lt;/ref&gt;, kurā VIN numura garums sastāda 17 rakstzīmes (burtu un skaitļu kombinācija). 

VIN numurs nesatur šādus burtus '''I''', '''Q''' un '''O'''. Eiropas standartus izmanto arī citu valstu transportlīdzekļu ražotāji, piemēram, [[Kanāda]], [[Japāna]], [[Ķīna]] un [[Austrālija]].

== VIN numura ietvertā informācija ==
* '''Pirmās trīs vienības''' ir WMI &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/cms/render/live/en/sites/isoorg/contents/data/standard/04/58/45844.html|title=ISO 3780:2009|website=ISO}}&lt;/ref&gt;; tas ir ražotāja un valsts identifikācijas kods, kurā automašīna tika samontēta. Piemēram, ja VIN sākas ar &quot;J&quot;, tā tika ražota Japānā, bet ja numurs sākas ar &quot;1&quot;, tā ir ražota [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 

* '''Otrā VIN numura daļa''' (VDS) sevī ietver informāciju par transportlīdzekļa veidu. Katrs ražotājs šo koda daļu kodē savā veidā, bet šeit vienmēr ir iekļauti cipari no 4 līdz 9. Šī daļa ļauj noteikt, vai automašīnai ir ''drošības jostas'', ''drošības spilveni'', ''kāds ir virsbūves veids'' un ''durvju skaits'', kā arī identificē ''automašīnas klasi,'' piemēram, SUV vai ekonomiskā klase. 
* Pēdējā vienība šajā koda daļā ir VIN numura verificēšanas simbols: īpašs algoritms ļauj pārliecināties, ka neviena no iepriekšējām zīmēm nav nelegāli mainīta.
* '''Pēdējās daļas vienības''' (VIS) no 10 līdz 17 ir burti un cipari (pēdējie četri vienmēr ir cipari), tas ne tikai ļauj identificēt konkrēto transportlīdzekli (šī daļa katram agregātam ir unikāla). 
* Šī sadaļa satur informāciju par dzinēja versiju, piedziņas veidu un citu informāciju. VIN numura 10. simbols satur informāciju par automašīnas ražošanas gadu.
''[[BMW|BMW automašīnas]] VIN numura piemērs:'' '''WBA''' HD110'''4''' '''0'''317'''2202'''

[[Attēls:Autodna-vin-numura-skaidrojums.jpg|alt=Vizuāls skaidrojums BMW VIN numuram |right|thumb|220x220px|Vizuāls skaidrojums BMW VIN numuram]]

== VIN numura atrašanās vieta ==
VIN numurs tiek izvietots uz īpašām plāksnītēm dažādās automašīnas vietās. Visbiežāk VIN numurs tiek izvietots: 

=== Vieglajos transportlīdzekļos ===
* uz amortizatora atbalsta (priekšā, kreisajā pusē);
* vadītāja pusē durvju ailē;
* motora starpsienām; 
* salona pasažiera pusē;
* pasažieru pusē uz sliekšņa.

=== Kravas automašīnām ===
* vadītāja pusē durvju ailē; 
* pasažiera pusē riteņu arkā.

=== Motocikliem ===
* uz caurules pie stūres;
* uz rāmja balsta, netālu no dzinēja.

=== Piekabēm ===
* uz piekabes rāmja.

== VIN numura ietvertā informācija par transporta līdzekli ==
Katram transportlīdzeklim VIN numurs ir unikāls, tāpēc katra darbība, piemēram, auto tehniskā apskate, ieraksts par zādzību, ieraksts par detaļu maiņu, ir viegli izsekojama un iegramatojama. Ar VIN numura palīdzību var noskaidrot visu izvēlētā transportlīdzekļa vēsturi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2017-01-18|title=Transportlīdzekļa vēstures atskaite|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Transportl%C4%ABdzek%C4%BCa_v%C4%93stures_atskaite&amp;oldid=2643647|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.autodna.lv/vin-numurs VIN numurs]

[[Kategorija:Automašīnas]]</text>
      <sha1>2i7o6eluou8tmlekur6l9j8hsozi4mj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675584</id>
      <parentid>3675581</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:43:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4399" xml:space="preserve">'''Transportlīdzekļa identifikācijas numurs''' (arī '''VIN numurs''' no {{val|en|Vehicle identification number}}) ir unikāls katram [[transportlīdzeklis|transportlīdzeklim]]. Dažkārt to sauc arī par šasijas numuru. VIN numurs tiek piešķirts katram transportlīdzeklim individuāli – [[pasaule|pasaulē]] nav divu transportlīdzekļu ar vienādiem identifikācijas numuriem. 

VIN numurs ir ne tikai vieglajām automašīnām, bet arī cita veida transportlīdzekļiem: sākot ar [[motocikls|motocikliem]], [[mopēds|mopēdiem]], beidzot ar [[autobuss|autobusiem]], [[kravas automašīna|kravas automašīnām]] un [[jahta|jahtām]]. 

== VIN numura rašanās ==
VIN numuru automašīnām piešķir transportlīdzekļu ražotājs, tas tiek iedalīts, pirms tā pamet rūpnīcu. Numura atrašanās vietas ir dažādas un atkarīgas no transportlīdzekļa modeļa un markas. 

VIN numura formāts visiem modeļiem ir vienāds. [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] automašīnu ražotāji izmanto standartu [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]]-3779&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/cms/render/live/en/sites/isoorg/contents/data/standard/05/22/52200.html|title=ISO 3779:2009|website=ISO}}&lt;/ref&gt;, kurā VIN numura garums sastāda 17 rakstzīmes (burtu un skaitļu kombinācija). 

VIN numurs nesatur šādus burtus '''I''', '''Q''' un '''O'''. Eiropas standartus izmanto arī citu valstu transportlīdzekļu ražotāji, piemēram, [[Kanāda]], [[Japāna]], [[Ķīna]] un [[Austrālija]].

== VIN numura ietvertā informācija ==
* '''Pirmās trīs vienības''' ir WMI &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/cms/render/live/en/sites/isoorg/contents/data/standard/04/58/45844.html|title=ISO 3780:2009|website=ISO}}&lt;/ref&gt;; tas ir ražotāja un valsts identifikācijas kods, kurā automašīna tika samontēta. Piemēram, ja VIN sākas ar &quot;J&quot;, tā tika ražota Japānā, bet ja numurs sākas ar &quot;1&quot;, tā ir ražota [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 

* '''Otrā VIN numura daļa''' (VDS) sevī ietver informāciju par transportlīdzekļa veidu. Katrs ražotājs šo koda daļu kodē savā veidā, bet šeit vienmēr ir iekļauti cipari no 4 līdz 9. Šī daļa ļauj noteikt, vai automašīnai ir ''drošības jostas'', ''drošības spilveni'', ''kāds ir virsbūves veids'' un ''durvju skaits'', kā arī identificē ''automašīnas klasi,'' piemēram, SUV vai ekonomiskā klase. 
* Pēdējā vienība šajā koda daļā ir VIN numura verificēšanas simbols: īpašs algoritms ļauj pārliecināties, ka neviena no iepriekšējām zīmēm nav nelegāli mainīta.
* '''Pēdējās daļas vienības''' (VIS) no 10 līdz 17 ir burti un cipari (pēdējie četri vienmēr ir cipari), tas ne tikai ļauj identificēt konkrēto transportlīdzekli (šī daļa katram agregātam ir unikāla). 
* Šī sadaļa satur informāciju par dzinēja versiju, piedziņas veidu un citu informāciju. VIN numura 10. simbols satur informāciju par automašīnas ražošanas gadu.
''[[BMW|BMW automašīnas]] VIN numura piemērs:'' '''WBA''' HD110'''4''' '''0'''317'''2202'''

[[Attēls:Autodna-vin-numura-skaidrojums.jpg|alt=Vizuāls skaidrojums BMW VIN numuram |right|thumb|220x220px|Vizuāls skaidrojums BMW VIN numuram]]

== VIN numura atrašanās vieta ==
VIN numurs tiek izvietots uz īpašām plāksnītēm dažādās automašīnas vietās. Visbiežāk VIN numurs tiek izvietots: 

=== Vieglajos transportlīdzekļos ===
* uz amortizatora atbalsta (priekšā, kreisajā pusē);
* vadītāja pusē durvju ailē;
* motora starpsienām; 
* salona pasažiera pusē;
* pasažieru pusē uz sliekšņa.

=== Kravas automašīnām ===
* vadītāja pusē durvju ailē; 
* pasažiera pusē riteņu arkā.

=== Motocikliem ===
* uz caurules pie stūres;
* uz rāmja balsta, netālu no dzinēja.

=== Piekabēm ===
* uz piekabes rāmja.

== VIN numura ietvertā informācija par transporta līdzekli ==
Katram transportlīdzeklim VIN numurs ir unikāls, tāpēc katra darbība, piemēram, auto tehniskā apskate, ieraksts par zādzību, ieraksts par detaļu maiņu, ir viegli izsekojama un iegramatojama. Ar VIN numura palīdzību var noskaidrot visu izvēlētā [[Transportlīdzekļa vēstures atskaite|transportlīdzekļa vēsturi]]. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.autodna.lv/vin-numurs VIN numurs]

[[Kategorija:Automašīnas]]</text>
      <sha1>q52kvs665e4smhebwarz62yv56hx8se</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>3675932</id>
      <parentid>3674880</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:50:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tipi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27932" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]:
{{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}}
Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu &quot;šaurā laiva&quot;.

Viena vārda terminu &quot;šaurlaiva&quot; ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal &amp; River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā.

Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m.

Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir &quot;garā laiva&quot;, kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu.

Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz:
# laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem;
# laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos.

Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] &quot;NB&quot; - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.).

== Izmērs ==
Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai.

Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&amp;H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&amp;H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās &quot;tīklā visur ejošās&quot; šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var &quot;ielocīties&quot; slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.&lt;ref&gt;[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām.

== Attīstība - tradicionālās darba laivas ==
[[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]]
Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas.

Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos.

Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.).
[[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, &quot;biedru&quot;, ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]]
Aizmugurējā laivas daļa kļuva par &quot;laivinieka kajīti&quot;, kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem.

20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par &quot;biedru&quot;, &quot;biedrlaivu&quot; vai &quot;biedra laivu&quot; (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet &quot;biedru&quot; vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai &quot;biedra&quot; laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri &quot;biedrlaivai&quot; caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību.

Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee &amp; Stort Navigation'' - angļu val.).

Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir &quot;Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba&quot; (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton &amp; Clayton|''Fellows Morton &amp; Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].&lt;ref&gt;[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

=== Gleznotas dekorācijas ===
[[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]]
Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja.

Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas &quot;Uz kanāla&quot; (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s&lt;ref&gt;Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.&lt;/ref&gt; (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]].

18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.).

Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā.

== Modernās šaurlaivas ==
[[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]]
2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']] (CRT), bijušie &quot;Britu ūdensceļi&quot; (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt; 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām.

Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur &quot;interpretācijām&quot; (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai.

Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)).

Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;

=== Tipi ===
Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.&lt;ref&gt;Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrā novietota kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.&lt;/ref&gt; Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas.

==== Vēsturiskais pakaļgals ====
[[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]]
Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās &quot;laivinieka kajītes&quot;, var būt izvietota mašīntelpa.&lt;ref&gt;[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu.

==== Kreisera pakaļgals ====
[[Attēls:Narrowboats-at-tardebigge.jpg|thumb|right|Kreisera pakaļgala šaurlaiva [[Tārdibiga|Tārdibigā]] (''Tardebigge'' - angļu val.).]]
Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu zonu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja.

Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām, ļaujot darbiniekam stāvēt dzinēja nišā. Kreisera pakaļgala galvenā priekšrocība ir tā, ka dzinējs ir pilnībā izvietots ārpus dzīvojamajām telpām. Pie šādas konfigurācijas bieži dzinēja nišā izvieto arī akumulatoru baterijas, paketslēdžus, degvielas tankus, kā arī reti izmantotu instrumentu komplektus, rezerves daļas un aprīkojumu.

==== Daļēji vēsturiskais pakaļgals ====
[[Attēls:20110603 Regents Canal narrowboat London 49.jpg|thumb|Šaurlaiva ''Dawn Chorus'' ar daļēji vēsturisko pakaļgalu [[Reģenta kanāls|Reģenta kanālā]] Londonā 2011. gadā.]]
Daļēji vēsturiskais pakaļgals ir kompromiss, lai iegūtu dažas no kreisera pakaļgala &quot;sociālajām&quot; priekšrocībām, tajā pašā laikā pieturoties pie vēsturisko paraugu izskata un sniedzot stūrētājam kaut kādu aizsardzību sliktos laikapstākļos vai aukstākās sezonās. Tāpat kā kreisera pakaļgala laivām klājs stiepjas uz aizmuguri no lūkas un aizmugurējām durvīm, bet šoreiz lielākā daļa no klāja sānos ir aizsargāta ar sienām, kuras stiepjas uz pakaļgala pusi no kajītes sāniem, tādējādi veidojot vairāk aizsargātu zonu stūrētājam un biedriem, parasti aprīkotu ar kastēm sēdēšanai. Dzinējs ir novietots zem klāja tāpat kā kreiseriem, atkal ļaujot atdalīt kajīti no dzinēja nišas ar pakāpieniem uz kajīti izvietotiem pēc daļēji tradicionālās sociālās zonas viltus sāniem.

==== &quot;Biedra laivas&quot; pakaļgals ====
&quot;Biedra laiva&quot; ir nepašgājēja laiva, kura tradicionāli apgādāta ar lielāku stūri un (parasti) koka stūres grozīkli (angļu valodā dēvētu par ''elum'', kas ir vārda ''helm'' ([[Stūres grozīklis|stūre]]) pārveidojums), jo dzenskrūves radītās ūdens plūsmas spēks nepalīdz stūrēt. Kad laiva ir pietauvota, stūres grozīkli parasti noņem un apgriež otrādi stūres vārpstas ligzdā, lai tas netraucētu. Dažas &quot;biedra laivas&quot; ir pārbūvētas uzstādot dzinēju, piemēram, NB ''Sirius''. Angļu valodā &quot;biedru&quot; dēvē par ''butty'', kas ir angļu valodas dialekta vārda ''buddy'', ar nozīmi draugs, atvasinājums.

==== Centrā novietota kabīne ====

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>pcq6ozkpd6dck02sn3ei1wgh2oweqjd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starkāji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>352343</id>
    <revision>
      <id>3675734</id>
      <parentid>2701175</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:20:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1732" xml:space="preserve">[[Attēls:Haeckel Polycyttaria.jpg|thumb|200px|Starkāju pārstāvji — starītes.]]
'''Starkāji''' (''Actinopodea'', ''Actinopoda'') ir [[Sarkodīnvicaiņi|sarkodīnvicaiņu]] [[Tips (zooloģija)|tipa]] [[virsklase]], kuras pārstāvjiem [[pseidopodijas]] jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par [[aksopodiji]]em. Mikrocaurulītes ir apkopotas ģeometriski simetriskos agregātos, kuru uzbūve ir specifiska dažādiem taksoniem. Aksopodiji ir izvietoti radiāli un, kā likums, nodrošina [[Planktons|planktona]] organismiem planēšanu ūdenī. Turklāt tie tiek izmantoti [[barība]]s satveršanai un uzņemšanai.

Izņemot [[saulenītes]] (''Heliozoa''), kuras ir sastopamas gan [[Saldūdens|saldūdenī]], gan [[sāļūdens|sāļūdenī]] visi starkāji dzīvo [[Jūra|jūrā]]. To svarīga īpašība ir neorganisks [[skelets]] vai adatas. Starkāju jūras formas līdz šim saucās [[starītes]] jeb radiolārijas (''Radiolaria''), bet tā kā to starpā ir zināmas daudzas atšķirības [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijā]], [[ultrastruktūra|ultrastruktūrā]], attīstības ciklos un skeleta elementu ķīmiskajā sastāvā, šo grupu ir lietderīgi sadalīt trijās [[Klase (bioloģija)|klasēs]] ([[Acantharea]], [[Polycystinea]], [[Phaeodarea]]).

== Starkāju sistemātika ==
Starkāju virsklase tiek dalīta četrās klasēs.
* Virsklase: [[Actinopodea]] &lt;small&gt;Calkins, 1902&lt;/small&gt;
:* Klase: [[Acantharea]] &lt;small&gt;Haeckel, 1881&lt;/small&gt;
:* Klase: [[Polycystinea]] &lt;small&gt;(Ehrenberg, 1838) Riedel, 1967&lt;/small&gt;
:* Klase: [[Phaeodarea]] &lt;small&gt;Haeckel, 1879&lt;/small&gt;
:* Klase: [[Heliozoea]] &lt;small&gt;Haeckel, 1866&lt;/small&gt;

[[Kategorija:Protisti]]</text>
      <sha1>ryfn45hjhxez7rxg1a44t2uo0g1uag5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elachiptera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360640</id>
    <revision>
      <id>3675726</id>
      <parentid>2734792</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:13:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7054" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls = Elachiptera tuberculifera 01.jpg
| att_nosaukums = ''[[Elachiptera tuberculifera]]'' ([[Vangaži]])
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| kārta = Diptera
| kārta_lv = Divspārņi
| virsdzimta = Carnoidea
| virsdzimta_lv = 
| dzimta = Chloropidae
| dzimta_lv= Stiebrmušu dzimta
| apakšdzimta = Oscinellinae
| cilnis = Elachipterini
| ģints = Elachiptera
| kategorijas = nē
| binomial = Elachiptera &lt;small&gt;Macquart, 1835&lt;/small&gt;
| sinonīmi =
| iedalījums =
}}
'''''Elachiptera''''' ir stiebrmušu ģints. Ģints tipiskā suga ir ''[[Elachiptera brevipennis]]'' (sinonīms, ''Chlorops brevipennis'' Meigen, 1830).

== Izplatība ==
''Elachiptera'' ir plaši izplatītas pasaulē. [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas šādas sugas:&lt;ref name=&quot;Karpa2008&quot;/&gt;
* suga: ''[[Elachiptera brevipennis]]'' (Meigen, 1830)
* suga: ''[[Elachiptera cornuta]]'' (Fallén, 1820)
* suga: ''[[Elachiptera diastema]]'' Collin, 1946
* suga: ''[[Elachiptera scrobiculata]]'' (Strobl, 1900)
* suga: ''[[Elachiptera tuberculifera]]'' (Corti, 1909)

== Sistemātika ==
''Kenkichi Kanmiya'' savā darbā 1983. gadā no ''Elachiptera'' ģinšu grupas (pie kuras pieder vairākas ģintis no ''Elachipterini'' cilņa, piemēram, ''[[Anatrichus]]'', ''[[Cadrema]]'', ''[[Crassiseta]]'', ''[[Doliomyia]]'', ''[[Eribolus]]'', ''[[Melanochaeta]]'', ''[[Togeciphus]]'')&lt;ref name=&quot;Sabrosky1948&quot;/&gt; ir izslēdzis ''[[Myrmecosepsis]]'' un ''[[Sepsidoscinis]]'' ģintis un izveidojis jaunu ''Myrmecosepsis'' ģinšu grupu. Viņš secinājis, ka izslēgtās ģintis nav radnieciskas ''Elachiptera'' grupai. Apskatot tādas raksturīpašības, kā smaili sariņi uz [[Skutelums|skuteluma]] un [[Skutums|skutuma]], kā arī [[Sklerotizācija|sklerotizēti]] un saplūduši vēdera [[Tergīts|tergīti]], tās ir tikpat līdzīgas starp ''Anatrichus'' un ''Togeciphus'' no vienas puses, kā starp ''Myrmecosepsis'' un ''Sepsidoscinis'' no otras puses. ''Kenkichi Kanmiya'' nav atradis uz [[Spārns|spārniem]] kostālo galu pie ''R&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'' dzīslas gala ''Myrmecosepsis'' un ''Sepsidoscinis'' īpatņiem. Toties ir nepieciešama detalizēta pētīšana.&lt;ref name=&quot;Nartshuk2010&quot;/&gt;

''Elachiptera'' īpatņi ir [[Morfoloģija|morfoloģiski]] līdzīgi monotipiskas ģints ''[[Ceratobarys]]'' īpatņiem. ''Elachiptera'' stiebrmušas atšķiras no ''Ceratobarys'', pamatojoties uz priekšējā ceļgala (lat. ''genus'') garās apikālās mugurējās smailes īpatnībām. Toties citas morfoloģiskas raksturīpašības abiem ģintīm ir ļoti līdzīgas.&lt;ref name=&quot;WheelerForrest2002&quot;/&gt;

=== Sugas ===
''Elachiptera'' ģintī ietilpst:
* ''[[Elachiptera agricola]]'' Beschovski &amp; Krusteva, 1998
* ''[[Elachiptera albitarsis]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera aliena]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera angusta]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera angustifrons]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera angustistylum]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera assamensis]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera austriaca]]'' Duda, 1932
* ''[[Elachiptera bengalensis]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera biculiminata]]'' Nishijima, 1956
* ''[[Elachiptera brevipennis]]'' (Meigen, 1830)
* ''[[Elachiptera breviscutellata]]'' Nartshuk, 1964
* ''[[Elachiptera californica]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera comoroensis]]'' Sabrosky, 1978
* ''[[Elachiptera confluens]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera coniotrigona]]'' Duda, 1933
* ''[[Elachiptera cultrata]]'' Wheeler &amp; Forrest, 2002
* ''[[Elachiptera diastema]]'' Collin, 1946
* ''[[Elachiptera dubia]]'' Lamb, 1918
* ''[[Elachiptera edwardsi]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera ensifer]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera erythropleura]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera femoratus]]'' Johnson, 1898
* ''[[Elachiptera flaviceps]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera flavida]]'' Williston, 1896
* ''[[Elachiptera freyi]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera graeca]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera indica]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera japonica]]'' Nishijima, 1956
* ''[[Elachiptera knowltoni]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera lenis]]'' Collin, 1949
* ''[[Elachiptera lindbergi]]'' Sabrosky, 1957
* ''[[Elachiptera lividipennis]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera longicosta]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera luteopilosa]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera lyrica]]'' Sabrosky, 1977
* ''[[Elachiptera maculinervis]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera maculipennis]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera minima]]'' Kanmiya, 1983
* ''[[Elachiptera molybdaena]]'' Seguy, 1957
* ''[[Elachiptera occipitalis]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera octoseta]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera opaca]]'' Duda, 1932
* ''[[Elachiptera orizae]]'' Seguy, 1949
* ''[[Elachiptera oscurata]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera pechumani]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera pollinosa]]'' Sabrosky, 1938
* ''[[Elachiptera popovi]]'' Nartshuk, 1962
* ''[[Elachiptera pubescens]]'' Thalhammer, 1898
* ''[[Elachiptera punctulata]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera rubida]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera rubrolimbata]]'' Duda, 1930
* ''[[Elachiptera rufifrons]]'' Duda, 1932
* ''[[Elachiptera salinaria]]'' Sabrosky &amp; Valley, 1987
* ''[[Elachiptera simplicipes]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera straitfrons]]'' Peterfi, 1965
* ''[[Elachiptera submediterranea]]'' Beschovski, 1980
* ''[[Elachiptera tanganyikae]]'' Sabrosky, 1965
* ''[[Elachiptera tau]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera tecta]]'' Becker, 1916
* ''[[Elachiptera triangularis]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera tuberculifera]]'' (Corti, 1909)
* ''[[Elachiptera ugandae]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera umbrosa]]'' Becker, 1924
* ''[[Elachiptera unimaculata]]'' Becker, 1913
* ''[[Elachiptera uniseta]]'' Collin, 1939
* ''[[Elachiptera viator]]'' Nartshuk, 1971
* ''[[Elachiptera vittata]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera willistoni]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera xizangensis]]'' Yang, 1991

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Karpa2008&quot;&gt;Aina Karpa (2008). ''Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)''. Latvijas entomologs, 46: 4-43.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Sabrosky1948&quot;&gt;Curtis W. Sabrosky (1948). A synopsis of the Nearctic species of Elachiptera and related genera (Diptera, Chloropidae)''. Journal of the Washington Academy of Sciences, Vol. 38, No. 11, pp. 365-382&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Nartshuk2010&quot;&gt;Nartshuk, E. P. (2010). ''Grassflies of the tribe elachipterini (Diptera: Chloropidae) from Vietnam and Thailand, with description of a new species''. Acta Zoologica Academiae Scientiarum Hungaricae 56 (3), pp. 265–272.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WheelerForrest2002&quot;&gt;Wheeler, Terry A. &amp; Forrest, Jessica (2002). ''A new species of Elachiptera Macquart from the Galápagos Islands, Ecuador, and the taxonomic status of Ceratobarys Coquillett (Diptera: Chloropidae)''. Zootaxa 98: 1-9&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://eol.org/pages/82548/overview?full=true EOL - Enciclopedy of Life]

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Stiebrmušu dzimta]]</text>
      <sha1>5u1xvzs6c0iz9j6uahfta7c8fs59pwj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675742</id>
      <parentid>3675726</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7067" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls = Elachiptera tuberculifera 01.jpg
| att_nosaukums = ''[[Elachiptera tuberculifera]]'' ([[Vangaži]])
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| kārta = Diptera
| kārta_lv = Divspārņi
| virsdzimta = Carnoidea
| virsdzimta_lv = 
| dzimta = Chloropidae
| dzimta_lv= Stiebrmušu dzimta
| apakšdzimta = Oscinellinae
| cilnis = Elachipterini
| ģints = Elachiptera
| kategorijas = nē
| binomial = Elachiptera &lt;small&gt;Macquart, 1835&lt;/small&gt;
| sinonīmi =
| iedalījums =
}}
'''''Elachiptera''''' ir stiebrmušu ģints. Ģints tipiskā suga ir ''[[Elachiptera brevipennis]]'' (sinonīms, ''Chlorops brevipennis'' Meigen, 1830).

== Izplatība ==
''Elachiptera'' ir plaši izplatītas pasaulē. [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas šādas sugas:&lt;ref name=&quot;Karpa2008&quot;/&gt;
* suga: ''[[Elachiptera brevipennis]]'' (Meigen, 1830)
* suga: ''[[Elachiptera cornuta]]'' (Fallén, 1820)
* suga: ''[[Elachiptera diastema]]'' Collin, 1946
* suga: ''[[Elachiptera scrobiculata]]'' (Strobl, 1900)
* suga: ''[[Elachiptera tuberculifera]]'' (Corti, 1909)

== Sistemātika ==
''Kenkichi Kanmiya'' savā darbā 1983. gadā no ''Elachiptera'' ģinšu grupas (pie kuras pieder vairākas ģintis no ''Elachipterini'' cilņa, piemēram, ''[[Anatrichus]]'', ''[[Cadrema]]'', ''[[Crassiseta]]'', ''[[Doliomyia]]'', ''[[Eribolus]]'', ''[[Melanochaeta]]'', ''[[Togeciphus]]'')&lt;ref name=&quot;Sabrosky1948&quot;/&gt; ir izslēdzis ''[[Myrmecosepsis]]'' un ''[[Sepsidoscinis]]'' ģintis un izveidojis jaunu ''Myrmecosepsis'' ģinšu grupu. Viņš secinājis, ka izslēgtās ģintis nav radnieciskas ''Elachiptera'' grupai. Apskatot tādas raksturīpašības, kā smaili sariņi uz [[Skutelums|skuteluma]] un [[Skutums|skutuma]], kā arī [[Sklerotizācija|sklerotizēti]] un saplūduši vēdera [[Tergīts|tergīti]], tās ir tikpat līdzīgas starp ''Anatrichus'' un ''Togeciphus'' no vienas puses, kā starp ''Myrmecosepsis'' un ''Sepsidoscinis'' no otras puses. ''Kenkichi Kanmiya'' nav atradis uz [[Spārns|spārniem]] kostālo galu pie ''R&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'' dzīslas gala ''Myrmecosepsis'' un ''Sepsidoscinis'' īpatņiem. Toties ir nepieciešama detalizēta pētīšana.&lt;ref name=&quot;Nartshuk2010&quot;/&gt;

''Elachiptera'' īpatņi ir [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]] līdzīgi monotipiskas ģints ''[[Ceratobarys]]'' īpatņiem. ''Elachiptera'' stiebrmušas atšķiras no ''Ceratobarys'', pamatojoties uz priekšējā ceļgala (lat. ''genus'') garās apikālās mugurējās smailes īpatnībām. Toties citas morfoloģiskas raksturīpašības abiem ģintīm ir ļoti līdzīgas.&lt;ref name=&quot;WheelerForrest2002&quot;/&gt;

=== Sugas ===
''Elachiptera'' ģintī ietilpst:
* ''[[Elachiptera agricola]]'' Beschovski &amp; Krusteva, 1998
* ''[[Elachiptera albitarsis]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera aliena]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera angusta]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera angustifrons]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera angustistylum]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera assamensis]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera austriaca]]'' Duda, 1932
* ''[[Elachiptera bengalensis]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera biculiminata]]'' Nishijima, 1956
* ''[[Elachiptera brevipennis]]'' (Meigen, 1830)
* ''[[Elachiptera breviscutellata]]'' Nartshuk, 1964
* ''[[Elachiptera californica]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera comoroensis]]'' Sabrosky, 1978
* ''[[Elachiptera confluens]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera coniotrigona]]'' Duda, 1933
* ''[[Elachiptera cultrata]]'' Wheeler &amp; Forrest, 2002
* ''[[Elachiptera diastema]]'' Collin, 1946
* ''[[Elachiptera dubia]]'' Lamb, 1918
* ''[[Elachiptera edwardsi]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera ensifer]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera erythropleura]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera femoratus]]'' Johnson, 1898
* ''[[Elachiptera flaviceps]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera flavida]]'' Williston, 1896
* ''[[Elachiptera freyi]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera graeca]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera indica]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera japonica]]'' Nishijima, 1956
* ''[[Elachiptera knowltoni]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera lenis]]'' Collin, 1949
* ''[[Elachiptera lindbergi]]'' Sabrosky, 1957
* ''[[Elachiptera lividipennis]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera longicosta]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera luteopilosa]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera lyrica]]'' Sabrosky, 1977
* ''[[Elachiptera maculinervis]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera maculipennis]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera minima]]'' Kanmiya, 1983
* ''[[Elachiptera molybdaena]]'' Seguy, 1957
* ''[[Elachiptera occipitalis]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera octoseta]]'' Cherian, 1975
* ''[[Elachiptera opaca]]'' Duda, 1932
* ''[[Elachiptera orizae]]'' Seguy, 1949
* ''[[Elachiptera oscurata]]'' Duda, 1934
* ''[[Elachiptera pechumani]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera pollinosa]]'' Sabrosky, 1938
* ''[[Elachiptera popovi]]'' Nartshuk, 1962
* ''[[Elachiptera pubescens]]'' Thalhammer, 1898
* ''[[Elachiptera punctulata]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera rubida]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera rubrolimbata]]'' Duda, 1930
* ''[[Elachiptera rufifrons]]'' Duda, 1932
* ''[[Elachiptera salinaria]]'' Sabrosky &amp; Valley, 1987
* ''[[Elachiptera simplicipes]]'' Becker, 1910
* ''[[Elachiptera straitfrons]]'' Peterfi, 1965
* ''[[Elachiptera submediterranea]]'' Beschovski, 1980
* ''[[Elachiptera tanganyikae]]'' Sabrosky, 1965
* ''[[Elachiptera tau]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera tecta]]'' Becker, 1916
* ''[[Elachiptera triangularis]]'' Becker, 1912
* ''[[Elachiptera tuberculifera]]'' (Corti, 1909)
* ''[[Elachiptera ugandae]]'' Sabrosky, 1951
* ''[[Elachiptera umbrosa]]'' Becker, 1924
* ''[[Elachiptera unimaculata]]'' Becker, 1913
* ''[[Elachiptera uniseta]]'' Collin, 1939
* ''[[Elachiptera viator]]'' Nartshuk, 1971
* ''[[Elachiptera vittata]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera willistoni]]'' Sabrosky, 1948
* ''[[Elachiptera xizangensis]]'' Yang, 1991

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Karpa2008&quot;&gt;Aina Karpa (2008). ''Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)''. Latvijas entomologs, 46: 4-43.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Sabrosky1948&quot;&gt;Curtis W. Sabrosky (1948). A synopsis of the Nearctic species of Elachiptera and related genera (Diptera, Chloropidae)''. Journal of the Washington Academy of Sciences, Vol. 38, No. 11, pp. 365-382&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Nartshuk2010&quot;&gt;Nartshuk, E. P. (2010). ''Grassflies of the tribe elachipterini (Diptera: Chloropidae) from Vietnam and Thailand, with description of a new species''. Acta Zoologica Academiae Scientiarum Hungaricae 56 (3), pp. 265–272.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WheelerForrest2002&quot;&gt;Wheeler, Terry A. &amp; Forrest, Jessica (2002). ''A new species of Elachiptera Macquart from the Galápagos Islands, Ecuador, and the taxonomic status of Ceratobarys Coquillett (Diptera: Chloropidae)''. Zootaxa 98: 1-9&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://eol.org/pages/82548/overview?full=true EOL - Enciclopedy of Life]

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Stiebrmušu dzimta]]</text>
      <sha1>27hgvksnt1t92gxcgiul03ddd6vla73</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Funkcionālie valodas stili</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366012</id>
    <revision>
      <id>3675728</id>
      <parentid>3358907</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lietišķais stils */sīkumi, replaced: [[morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12849" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2017. gada decembris}}

'''Funkcionālie valodas stili''' ir valodas iedalījums, kurus lieto ikdienas un professionālajā saziņā, tos raksturo atšķirīgas pazīmes. Visos stilos var būt vieni un tie paši elementi, bet to kopums — kvantitāte un kvalitāte — veido vienu attiecīgo valodas stilu.
==Vispārīgi==
Valodas pamatfunkcija un tās rašanās iemesli ir sazināšanās un domāšanas funkcija. Latvijā 20. gadsimta 60. gados tiek ieviests '''funkcionālo valodas stilu''' jēdziens, par paraugu ņemot čehu valodnieku veidoto iedalījumu. '''Valodas stilu''' lietošanas izvēle ir atkarīga no komunikācijas satura veida, kā arī vides un komunikācijas veicēja attieksmes pret tiem.
Lai varētu raksturot kādu funkcionālo stilu, uzmanība jāpievērš diviem aspektiem:
# attiecīgā stila funkcijai valodā
# attiecīgo valodas stilu izteiksmes līdzekļiem

Valodas stilu klasifikācijā nav vienveidības, ne principu, ne stilu klasifikācijā, nedz arī [[terminoloģija|terminoloģijā]]. Līdzšinējos pētījumos ir ievērojami arī subjektīvi pieņēmumi. Taču vadlīnijas veiktajos pētījumos ir pareizas. 
Latviešu valodniecībā tradicionāli runā par 6 funkcionālajiem valodas stiliem:
* zinātnisko valodas stilu
*lietišķo valodas stilu
*publicistikas valodas stilu
*sarunvalodas valodas stilu
*daiļliteratūras valodas stilu &lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Valsts valodas komisija|title=Latviešu valoda: Prof. Andreja Veisberga redakcijā|date=2013|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|location=Rīga}}&lt;/ref&gt;
*populārzinātnisko valodas stilu

Funkcionālos valodas stilus veido valodas strukturālie elementi: [[fonēma]]s, [[morfēmas]], [[vārdi]], [[teikums|teikumi]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Rozenbergs|first1=Jānis|title=Latviešu valodas stilistika|date=1995|publisher=ZVAIGZNE ABC|location=RĪGA}}&lt;/ref&gt; Visos stilos var būt vieni un tie paši elementi, bet to kopums — kvantitāte un kvalitāte — veido vienu attiecīgo valodas stilu. Starp stiliem nav noteiktu robežu, ir iespējami gadījumi, kuros stilistisko izteiksmes līdzekļus sastāvs ir tāds, kāds nav atbilstošs nevienam valodas stilam, šādi gadījumi uzskatāmi par problēmjautājumiem, kurus risina ar apakšstilu ieviešanu.
Zinātnisko stilu iedala trīs apakšstilos — teorētiskais ([[monogrāfija]], [[disertācija]], [[zinātnisks raksts]], [[anotācija]], kopsavilkums), populārzinātniskais (raksts, [[recenzija]], [[anotācija]]), mācību (mācību grāmata, uzdevumu krājums, darba burtnīca). 
Lietišķo stilu arī iedala trīs apakšstilos — diplomātiskais ([[deklarācija]], [[komunikatīvs]], [[konvencija]],[[memorands]], nota, līgums), juridiskais (likums, nolēmums, [[statūti]], spriedums, [[apelācija]], [[protokols]]), administratīvais (akts, instrukcija, pavēle, rīkojums, līgums, kvīts, protokols, pilnvara, iesniegums, atlūgums, raksturojums, [[CV]]) . 
Gluži kā divus iepriekš minētos stilus, arī publicistikas stilu iedala trīs apakšstilos — informatīvais([[hronika]], ziņa, informācija, pārskats, reportāža, [[intervija]]), analītiskais ([[korespondence]], ievadraksts, problēmraksts,[[recenzija]], apskats), ekspresīvais (raksts, [[recenzija]], [[miniatūra]], [[feļetons]]).
Daiļliteratūras stilu iedala divos apakšstilos — prozaiskais ([[romāns]], īsromāns, [[stāsts]], [[novele]]), dzejiskais ([[eposs]], [[poēma]], [[oda]], [[dzejolis]]).
==Vēsture==
Valodas funkcionālo stilu pētīšana ir samērā jauna parādība, taču tie pastāvējuši jau nacionālās valodas izveides pirmsākumos. Valodas stili tika un tiek pētīti arī mūsdienās. 20. gadsimtā rodas nopietnāka interese par šo [[valodniecība|valodniecības virzienu]], šajā laika posmā tiek iesākta stilistiskās izteiksmes daudzveidības, to valodas līdzekļu un  dažādu tekstu specifikas pētīšana. Līdz ar to mūsdienās ir pieejami dažādi zinātniska rakstura raksti un mācību grāmatas šīs tēmas izpratnei.
==Funkcionālo stilu raksturojums==

===Zinātniskais stils===
Tas ir funkcionālā stila veids, ko lieto zinātniskajos un tehniskajos tekstos. Teksts tiek veidots atbilstoši [[Literārā valoda|literārās valodas]] rakstu stilam, tajā lieto emocionāli neitrālus valodas izteiksmes līdzekļus, tekstam piemīt loģiska struktūra. Plaši tiek pielietota speciāla terminoloģija. Tekstos dominē objektivitāte, precizitāte, loģiskums, lakoniskums, skaidrība. Šajā stilā izvairās no [[subjektīvs|subjektīvā]] viedokļa, piedāvājot [[objektīvs|objektīvu]] patiesības noskaidrošanu. Šādus tekstus papildina citēšana, avotu un literatūras sarakstu sastādīšana, tabulas, diagrammas un tam līdzīgi elementi, kā arī mūsdienās tiek pievienota anotācija dažādās valodās un atslēgvārdi.
Zināmas atšķirības ir starp dažādu nozaru tekstiem, visspilgtāk to var apskatīt starp [[eksaktās zinātnes|eksakto]] un [[humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] tekstiem.

Zinātniskā stila apakšstils ir '''populārzinātniskais stils''', tam raksturīgas zinātniskā stila īpatnības pēc satura, kam tiek piejaukti publicistikas un daiļliteratūras stilu elementi pēc formas. Tiek samazināts terminu lietojums, pievienots ilustratīvais materiāls, valoda ir saprotama un nav sarežģīta, pat runājot par sarežģītiem zinātnes sasniegumiem.

'''Mācību apakšstila teksti''' ir vēl vienkāršāki, jo to mērķis ir izglītot, audzināt, attīstīt. Teksta vienkāršība skaidrojama ar to, ka šāda tipa tekstos tiek ņemtas vērā adresāta priekšzināšanas.
Abos minētajos apakšstilos svarīgi ir ieinteresēt, tādēļ tekstos manāma aktivitāte un tēlainība.

=== Lietišķais stils ===
Lietišķo stilu izmanto oficiālos darījuma dokumentos. To pielieto arī mutvārdu saziņā sapulcēs, apsveikumos, ziņojumos.
Šis stils izceļas ar izteiktu sakārtotību, noslēgtību, attīstības noturīgumu, kā arī īpaši izvēlētiem valodas līdzekļiem. Taču šis stils nav viendabīgs, tas robežojas ar publicistikas un zinātnisko stilu. Raksturīgas šī stila pazīmes ir oficiālums, vispārīgums (plašs adekvātu skaits) un teksts tiek veidots tā, lai nebūtu vietas interpretācijām. Teksts ir konkrēts un tajā tiek izmantoti tikai paši nepieciešamākie vārdi, frāzes un teikumu konstrukcijas. Dokumentu veidošanai ir izveidoti noteikti paraugi, kurus izmanto jaunu dokumentu radīšanai, šie paraugi arī veido lietišķo stilu. Gluži kā zinātniskajā stilā , arī šeit tiek plaši izmantoti termini, kuri atbilst konkrētajai sfērai.

[[morfoloģija (valodniecība)|Morfoloģiskajā]] ziņā lietoti tiek daudz lietvārdu, no darbības kārtas formām izplatītākā ir ciešamā kārta, darāmās kārtas trešā persona. No sintakses - pārsvarā izmanto [[Stāstījuma teikums|stāstījuma teikumus]].
Šī stila apakštili ir diplomātiskais, juridiskais, administratīvais. Diplomātisko apakšstilu izmanto starptautisko attiecību sfērā, juridiskais nosaka tiesiskās sfēras valstī, bet administratīvais funkcionē sfērā, kas regulē attiecības starp pilsoņiem un iestādēm.

=== Publicistikas stils ===
Šo stilu izmanto laikrakstos, žurnālos, publicistikas rakstura grāmatās, radio un televīzijas pārraidēs, runās (piemēram, [[intervija|intervijās]]).
Publicistikas valodas stils ietekmē un izklāsta lielas sabiedriski politiskas nozīmes.
Teksta raksturs ir atkarīgs no tā funkcijām — informēšana, ietekmēšana, izglītošana, audzinoša, popularizējoša, organizējoša, kā arī izklaidējoša.
Teksts var veikt dažādas funkcijas vienlaikus, šie uzdevumi nosaka šo valodas stilu. Šajā stilā tiek izmantoti gan zinātniskā, gan daiļliteratūras stila elementi. Valoda ir jābūt stilistiski pareizai, vienkārši uztveramai, kā palīglīdzekļus izmanto racionālus un emocionālus izteiksmes līdzekļus. Racionālie izteiksmes līdzekļi iedarbojas uz cilvēka prātu, emocionālie pauž autora attieksmi pret runas objektu vai adresātu.
Publicistikas valodas stila īpatnības atspoguļojas arī [[leksika|leksikā]]. Tai ir sava speciālā terminoloģija, kā arī tā plaši izmanto plašāk pazīstamos citu nozaru terminus. Daudz tiek pielietoti īpašvārdi un saīsināti nosaukumu apzīmējumi. Lai valodu padarītu  dzīvāku un tēlaināku, izmanto frazeoloģismus. Teikuma konstrukcijas parasti nav sarežģītas, izmanto ne tikai  stāstījuma, bet arī pamudinājuma, jautājuma un izsauksmes teikumus.
Mūsdienās šajā stilā tiek iekļauti dažādi sarunvalodas elementi, lai mazinātu oficiālismu un uzrunātu adresātu, taču publicistikas stilam ir nozīmība valodas attīstībā un kopšanā, tādēl šī valoda ir jākopj un tās lietotājiem jābūt atbildīgiem tās izmantošanā.

Šim stilam var izdalīt trīs apakšstilus:
* informatīvā apakšstila teksti ir visplašāk pārstāvēti šajā stilā. Galvenais uzdevums ir informēt par notikumu. Teksta konstrukcija ir vienkārša — sākot no primāriem tekstiem, nonākot pie konkrētiem.
* Analītiskais skatījums sevī iekļauj vērtējošu skatījumu uz parādībām — informāciju vērtē, komentē, interpretē.
* Ekspresīvais valodas apakšstils ir vismazāk izmantotais, jo to lieto tikai konkrētos un specifiskos gadījumos, kā arī tematiku loks, kuras tas var apskatīt, ir daudz šaurāks. Tajā plaši pārstāvēti daiļliteratūras stila elementi.
Lietojot publicistikas stilu, jāpievērš uzmanību pareizam valodas lietojumam, jo tas sasniedz un ietekmē adresātu. Problemātisks jautājums ir tieši valodas kvalitāte [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]], kurai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tā ietekmē adresātu visvairāk.

===Sarunvalodas stils===
Sarunvalodas stils ir ikdienas valodas mutvārdu instruments, visbiežāk dialoga formā. Rakstu formā šo stilu izmanto neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās, kā arī daiļliteratūrā un publicistikā.
Ir jāpievērš uzmanība tam, ka jānošķir sarunvalodas stils no sarunvalodas — valodas paveida. Lieterārās sarunvalodas stilu ar rakstu valodas stiliem vieno valodas normu ievērošana.
Sarunvalodas stilam ir brīvāka attieksme pret valodas normām, valoda nav tik oficiāla un teikuma konstrukcija ir brīvāka. Bieži tiek izmantoti [[mākslinieciskie izteiksmes līdzļi|mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi]], lai valodu padarītu iespaidīgāku. Leksiskā stāstījumā izmantotie vārdi nav sarežģīti ([[sarunvaloda]]s vārdi, [[deminutīvs|deminutīvi]] u.c.) Ir vairākas sintaktiskās īpatnības:teikumi ir vienkārši un kodolīgi, bieži lieto izsauksmes teikumus, mīmika, darbība un pauzes aizstāj valodas izmantojumu, šis stils  nav vienveidīgs. Tā lietojums atkarīgs no dalībnieku familiaritātes, apstākļiem, satura un nolūka.

===Daiļliteratūras stils===
Šis stils tiek lietots mākslinieciskiem nolūkiem. Nozīmīga [[daiļliteratūra]]s stila pazīme ir individuālisms, jo ar to iespējams parādīt autora personīgo stilu, tas skaidrojams ar atšķirīgajiem mākslinieciskajiem un pasaules tvērumiem. Daiļliteratūras stila galvenais instruments ir valoda. Šajā stilā tiek izmantoti plašs [[mākslinieciski izteiksmes līdzekļi|mākslinieciski izteiksmes līdzekļu]] klāsts gan neitrāli, gan sarunvalodas, kuri jātver kopskatā, lai gūtu [[estētika|estētisko]] baudījumu.
Daiļliteratūras pazīmes ir:
* centieni runāt tēlos, ne jēdzienos
* spilgtāk nekā citos stilos atspoguļojas autora personīgais stils
* specifisks leksiskas pielietojums
* gluži kā sarunvalodas stilā, tas ir piesātināts ar frazeoloģismiem, lai padarītu valodu tēlaināku
* Valodai ir līdzīgas iezīmes runātajam tekstam

Katram [[Literatūras žanrs|daiļliteratūras žanram]] un paveidam ir raksturīgas savas valodas īpatnības. Appakšstilus iedala prozaiskajā un dzejiskajā, kur prozaiskais ir piemītošs prozai, dzejiskais - dzejai.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

==Atsauces==
{{atsauces}}

&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Lauze|first1=Linda|title=Ikdienas saziņa: vienkāršrunas teikums latviešu sarunvalodā|date=2004|publisher=LiepA|location=Liepāja}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Latviešu valodas aģentūra|title=Sociāllingvistiskais pētījums: Latviešu valodas ideoloģija un plašsaziņas līdzekļi (televīzija)|date=2015|publisher=Latviešu valodas aģentūra|location=Rīga}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Šulce|first1=Dzintra|title=Latviešu valodas kultūra: metodiskais studiju līdzeklis|date=2016|publisher=LiepA|location=Liepāja}}&lt;/ref&gt;

[[Kategorija:Valodas stili]]
[[Kategorija:Valoda]]
[[Kategorija:Tekstveide]]</text>
      <sha1>35an9vjojbih4vyfoirf42mu9muibpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mācīšanās traucējumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366977</id>
    <revision>
      <id>3675708</id>
      <parentid>3625344</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:06:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt; (2), /&gt;, → /&gt; (10), ref&gt;, → ref&gt; (2), .gad → . gad (4), [[Klasifikācija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15331" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada janvāris}}
'''Mācīšanās traucējumi''' ir pasliktināta [[rakstpratība]] un/vai spēja veikt matemātiskus aprēķinus, mazāk izplatīti [[Neverbālā komunikācija|neverbālo]] iemaņu traucējumi, kas saistīti ar motoriku.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/244909-macisanas-traucejumi-ka-sanemt-kvalitativu-izglitibu-latvijas-skolas/|title=Mācīšanās traucējumi. Kā saņemt kvalitatīvu izglītību Latvijas skolās. Latvijas Vēstneša portāls.|last=Lielbārde, Z.|first=|access-date=27.11.2017.|date=2012}}&lt;/ref&gt; Mācīšanās traucējumu pamatā ir atšķirīga informācijas uztvere un apstrāde smadzenēs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://visc.gov.lv/specizglitiba/vpmk.shtml|title=Valsts izglītības satura centrs, mājas lapa, sadaļa Speciālā izglītība, VPMK skolēniem.|last=|first=|access-date=29.11.2017|date=}}&lt;/ref&gt; Daudzu šo bērnu inteliģence svārstās robežās no vidējas līdz pat izcilai un parasti viņi ir ļoti spējīgi kādā konkrētā jomā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.|last=Smita, K., Strika, L.|first=|publisher=RaKa|year=1998.|isbn=|location=Rīga|pages=4.-341.lpp.}}&lt;/ref&gt; Mācīšanās traucējumi tiek definēti dažādi, tomēr par visprecīzāko formulējumu tiek uzskatīts šis: “Mācīšanās traucējumi ir neirobioloģiskas izcelsmes problēma, kuras gadījumā cilvēka smadzenes darbojas vai arī to struktūra ir atšķirīga. Tas ietekmē vienu vai vairākus pamata procesus, kas iesaistīti runātās vai rakstītās valodas sapratnē vai lietošanā. Šī problēma var izpausties klausīšanās, domāšanas, runāšanas, rakstīšanas, pareizrakstības vai [[aritmētika]]s traucējumos. Eksperti uzskata, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem ir problēmas ar to, kādā veidā smadzenes apstrādā informāciju, kas savukārt rada grūtības mācību procesā”.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Valsts izglītības satura centrs (2013) ''Metodiskais materiāls pedagogiem darbam ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi un redzes traucējumi.'' Rīga:VISC, 3.-128.lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Kussmaul.jpg|thumb|226x226px|1877. gadā vācu neirologs Adolfs Kussamauls ''(Adolf Kussamaul)'' nespēju saprast tekstu raksturoja kā &quot;vārdu aklumu&quot;]]
Līdz 19. gadsimtam mācīšanās problēmas tika noliegtas vispār.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brinummaja.lv/macisanas-traucejumi.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171203123746/http://www.brinummaja.lv/macisanas-traucejumi.html }}&lt;/ref&gt; Izpratne par šiem mācīšanās traucējumiem veidojusies tikai 20. gadsimta beigās. Tomēr jau 1877. gadā vācu neirologs [[Adolfs Kussamauls]] ''(Adolf Kussamaul)'' nespēju saprast tekstu raksturoja kā &quot;vārdu aklumu&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ldonline.org/article/11244/|title=Timeline of Learning Disabilities {{!}} LD Topics {{!}} LD OnLine|website=www.ldonline.org|access-date=2017-12-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Desmit gadus vēlāk vācu ārsts Rūdolfs Berlins ''(Rudolf Berlin)'' lasīšanas problēmas nodēvēja par [[Disleksija|disleksiju]], kas raksturoja ļoti lielas grūtības interpretēt rakstiskus un drukātus simbolus.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Sākot ar 1895. gadu, speciālisti arvien vairāk pievērsās un sāka ievietot medicīnas žurnālos rakstus par personām, kurām ir &quot;vārdu aklums&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Speciālisti norādīja, ka neraugoties uz grūtībām rakstīšanā un lasīšanā, šo personu intelekts un spējas citās jomās bija līdzvērtīgas personām, kurām traucējumu nebija.

1905. gadā  oftamologs W.E.Bruners (''W.E.Bruner'') publicēja pirmo ASV ziņojumu par bērnu lasīšans grūtībām, bet 1963. gadā konferencē [[Čikāga|Čikāgā]] pirmo reiz tika lietots termins &quot;mācīšanās spēja&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1969. gadā [[ASV Kongress]] izdeva &quot;Bērnu ar īpašām mācīšanās grūtībām&quot; likumu, kas tika iekļauts likumā par [[Invaliditāte|invalīdu]] izglītību.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Šis bija pirmais [[Federālais apgabals|federālais]] likums, kas atbalstīja pakalpojumu sniegšanu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.

1975. gadā spēkā stājās likums &quot;Izglītība visiem bērniem ar invaliditāti&quot;, kas noteica, ka visi bērni var brīvi iegūt izglītību.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Vēlāk (1990. gadā) šis likums tika pārdēvēts par IDEA.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1985. gadā dziedātāja/aktrise Šēra Sarkisiana ''(Cherilyn Sarkisian)'' paziņoja, ka viņai ir “matemātikas disleksija”, ko vēlāk pārdēvē par diskalkuliju,&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;https://www.understood.org/en/learning-attention-issues/getting-started/what-you-need-to-know/a-timeline-of-learning-and-attention-issues  ''www.understood.org (angļu). Skatīts:10.12.2017.''&lt;/ref&gt; savukārt, aktieris Henrijs Vinklers (Henry Winkler) 2003. gadā uzrakstīja grāmatu, kurā galvenajam personāžam ir disleksija.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Grāmatas autors, kuram pašam ir disleksija, šādi vēlējās bērniem ar mācīšanās un uzmanības grūtībām izveidot personāžu, ar kuru bērni varētu sevi identificēt. 

Mācīšanās traucējumu [[starpnozaru]] komisija 1987. gadā aicināja izveidot izpētes centrus, kuru mērķis būtu pētīt personu mācības un uzmanību.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Dr. Guinevere Edena (''Guinevere Eden'') kopā ar  Garīgās veselības Nacionālā Institūta pētnieku komandu 1996. gadā izmantoja funkcionālu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses]] attēlu, kas ļāva novērot aktivitāti dzīvās smadzenēs.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tas ļāva identificēt smadzeņu reģionus, kas personām ar disleksiju darbojas atšķirīgi. Šajā laikā skolotājiem un vecākiem pirmo reizi tika piedāvāti resursi [[Internets|internetā,]] lai palīdzētu bērniem ar mācīšanās traucējumiem.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 2004. gadā skolām tika piešķirtas lielākas pilnvaras lēmumos, kas saistījās ar [[Speciālā izglītība|speciālo izglītību.]] Pēc gada (2005. gadā) Dr. Džefrijs Gruens (Jeffrey Gruen) un [[Jeila Universitāte|Jēlas]] pētnieku komanda identificēja [[Gēns|gēna]] modeļus un variācijas, kas bija cieši saistītas ar disleksiju.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Savukārt, 2007. gadā pētnieki Londonā izmantoja smadzeņu attēlus, lai identificētu smadzeņu daļas, kuras pilnvērtīgi nedarbojas personām ar diskalkuliju.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

== Veidi ==

Mācīšanās traucējumi var izpausties&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; [[Akadēmisks|akadēmiskās]] un [[Sociālā iekļaušana|sociālās]] situācijās — adekvātas izpratnes, mutvārdu valodas vai komunikācijas simbolu izmantošanā. Tādējādi parādās atšķirība starp bērna intelektuālajām spējām un akadēmiskajiem sasniegumiem. Nav konkrētas pazīmes,&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; kas noteiktu, ka bērnam ir mācīšanās traucējumi. Tos parasti pamana galvenajās mācību jomās – lasīšanā, rakstīšanā un matemātikā, tomēr mācīšanās traucējumu izpausmes skar arī citas jomas, kā, piemēram, [[Kognitīvie procesi|kognitīvos procesus]], sociālo un [[Emocijas|emocionālo]] jomu.

Mācīšanās traucējumi iedalās vairākos veidos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viens no tiem ir [[disleksija]]. Tas ir traucējumu veids, kas bērniem traucē iemācīties lasīt un rakstīt, arī klausīties, runāt un rada problēmas ar pareizrakstību.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lasīšanas traucējumi.|last=Kauliņa, A., Tūbele, S.|first=|publisher=RaKa|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=4.-102.lpp.}}&lt;/ref&gt; Savukārt, bērniem, kuriem ir [[disgrāfija]], nepadodas tieši rakstīšana. Vēl viens mācīšanās traucējumu veids ir saistīts ar matemātisku darbību veikšanu, un tas saucas [[diskalkulija]]. Ne visiem bērniem, kuri nelasa vai kuriem ir grūtības matemātikā, vai kādas problēmas, ir mācīšanās traucējumi.

== Pazīmes ==

Nereti bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, tiek noniecināti un dēvēti par slinkiem vai neapķērīgiem, jo [[Medicīniskā diagnostika|nediagnosticēto]] mācīšanās traucējumu dēļ, skolā nemācās tik labi, kā varētu gaidīt. Nereti mācīšanās traucējumi ir diezgan nemanāmi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Mācīšanās traucējumu pazīmes&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; ir līdzīgas un sasaistās ar dažādiem cita veida traucējumiem, kam ir citādāki cēloņi. Tie ir klasificējami atsevišķi no konkrētām slimībām vai cita veida traucējumiem ([[autisms]], [[Garīgās attīstības traucējumi|garīgās attīstības traucējumi)]],&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; jo tie ne vienmēr ir šo slimību un citu traucējumu cēlonis un ne visos gadījumos mācīšanās traucējumi ir obligāts faktors, kuram jābūt, ja bērnam ir problēmas ar uztveri, fizisko un verbālo komunikāciju. 

Mācīšanās traucējumu jomā ir vairākas dažādas profesionālu organizāciju veidotas [[definīcija]]s,&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pedagoģiskā psiholoģija. Sestais izdevums.|last=Geidžs, N.L., Berliners, D.C.|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=1999|isbn=|location=Rīga|pages=3.-619.lpp.}}&lt;/ref&gt; kuras kopumā ietver četras galvenās pamatpazīmes: 
* Viena vai vairāku [[Psihisks process|psihisko]] pamatprocesu traucējumi, kas saistīti ar [[Centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] [[Disfunkcija|disfunkciju,]]
* Grūtības mācīšanās norisēs – runāšanā, dzirdētā uztverē, rakstīšanās, lasīšanā un/vai matemātikā, 
* Viņa problēmai nav cita primāra cēloņa, piemēram, garīgas atpalicības, emocionālu traucējumu vai [[kultūrvide]]s kavēkļu, 
* Krasa neatbilstība starp šķietamo izziņas potenciālu un faktisko mācību sasniegumu līmeni.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
Noteikšanu, kādai personu ar īpašām vajadzībām grupai pieder personas ar mācīšanās traucējumiem, sarežģītāku padara tas, ka līdz šīm nav izveidota viena kopīga definīcija tam, kas ir mācīšanās traucējumi un kādi [[Sindroms|sindromi,]] slimības klasificējamas šo traucējumu ietvaros. Ņemot vērā, ka tie ir definēti, kā trūkums, kas traucē apgūt mācību pamatiemaņas,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; formāli šos traucējumus var novērot brīdī, kad bērnam rodas problēmas skolā. Jo ilgāk šie traucējumi netiek atpazīti un [[Medicīniskā diagnostika|diagnosticēti]], jo lielāks risks, ka bērna problēmas kļūs arvien sarežģītākas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Var novērot vairākas mācīšanās traucējumu '''brīdinājuma pazīmes''',&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; no kurām dažas pamanāmas jau [[Pirmsskolas izglītība|pirmsskolas]] vecumā: 
* attīstības aizture — var tikt novērota jau agrīnā bērnībā, kad bērns sāk staigāt, runāt vai veikt kādas citas darbības vēlāk nekā citi līdzīga vecuma bērni. Aizture parasti rodas tikai dažās sfērās, bet citās, attīstība ir normāla vai pat paātrināta; 
* nevienmērīgas sekmes;
* izteikti novērojams saistībā ar atmiņu. Bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, bieži vien dažus informācijas paveidus atceras labāk, nekā citus.

Ja pamatskolā mācīšanās traucējumi nebija tik izteikti, tad vēlāk tie arvien vairāk rada bērnam problēmas. Kā priekšvēstnesis gaidāmajām problēmām var būt bērna vispārējas sūdzības par skolu vai atteikšanās runāt par to vispār, kā arī izteikumi, ka uzdevumi ir pārāk grūti vai skolā ir garlaicīgi.

== Diagnosticēšana ==

Mācīšanās traucējumu noteikšana un [[Definīcija|definēšana]] ir ļoti sarežģīta. Iespējams, ka kādam no ģimenes locekļiem ir bijušas mācīšanās problēmas, tomēr atšķirībā no saviem priekšgājējiem, šodien bērniem ar mācīšanās traucējumiem ir daudz vairāk priekšrocību, jo speciālisti ir informētāki&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; par mācīšanās traucējumu radītajām sekām.

Konstatēt iespējamos mācīšanās traucējumus nebūt nav viegli. Nepieciešams ilgāks laiks, lai pavērotu bērnu un salīdzinātu mācību sekmes dažādos periodos un priekšmetos.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Mācīšanās traucējumu diagnostikā var izmantot rokasgrāmatas, klasifikācijas&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; sistēmas un dažādus testus.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Lasīšanas traucējumu diagnostikā būtiski izmantot arī lasīšanas un rakstīšanas kļūdu analīzi,&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; kas vēlāk ļautu izstrādāt [[Kvalitāte|kvalitatīvu]] mācību stratēģiju atbilstoši bērna vajadzībām. Vēl viens veids traucējumu noteikšanai ir [[diagnostiski terapeitiskā darba modelis]],&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; kurā viss darba process ir sadalīts posmos — pirmais posms ir izpēte, kuram seko secinājumi un diagnoze par traucējumu esamību un veidu. Tam seko bērna uzvedības un stāvokļa analīze, pēc kuras tiek plānotas [[Koriģēšana|koriģējoši]] attīstošās darbības un visbeidzot tiek veikta koriģējošā darbība un bērna attīstības novērtējums. Nepieciešams [[Logopēds|logopēda]], [[Psihologs|psihologa]] vai pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pamatojoties uz šo atzinumu, skolas vadībai jāiesniedz pieprasījums nodrošināt konkrētajam bērnam speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus.

Lai arī dažādās valstīs traucējumu diagnostikas modeļi un paņēmieni atšķiras, tomēr principi to konstatēšanai ir ļoti līdzīgi. Tos izmanto gan skolotāji un atbalsta personāls, gan speciālie pedagogi un vecāki. Šis process ir laikietilpīgs un prasa pacietību, jo nepieciešams veikt bērna ar mācīšanās traucējumiem novērošanu un mācību sekmju salīdzinājumu ilgākā laika periodā. Jāpievērš uzmanība arī bērna sociālajai uzvedībai un attieksmei pret mācībām, konkrētiem mācību priekšmetiem. Šīs var būt vienas no galvenajām pazīmēm, kas ļautu diagnosticēt iespējamo saskarsmi ar mācīšanās traucējumiem.

== Specifiskās vajadzības izglītības sistēmā ==
Mācīšanās traucējumus var mazināt,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Speciālā psiholoģija. Bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.|last=Liepiņa, S.|first=|publisher=RaKa|year=2008|isbn=|location=Rīga|pages=115.-121.lpp.}}&lt;/ref&gt; ja ar bērnu tiek veiktas korekcijas darbības. Atbilstoši traucējumu veidam un pakāpei, skolai ir jāizstrādā bērnam atbilstoša mācību programma. Agrāk skolotājus mudināja pievērst uzmanību bērna disfunkcijas jomām,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; tomēr pēdējā laikā ieteikts attīstīt un izcelt tieši “stiprās puses”. Bērnu var mudināt vingrināties un pilnveidot mācīšanās traucējumu skartās jomas, tomēr ir iespējams iemācīt, kā ar “stiprajām pusēm” kompensēt “vājās”. Jau sākumskolā ir nepieciešams veikt koriģējoši attīstošās darbības,&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; kuras sevī ietver dažādu speciālistu, piemēram, psihologa, [[Psihiatrs|psihiatra]], logopēda, iesaisti. Mācīšanās traucējumu mazināšanai var pielietot integratīvo mācību terapiju,&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; kura neietver skolas programmas apguvi un notiek ārpus mācību procesa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mācīšanās|Traucējumi]]</text>
      <sha1>sss0fg8msf6cat8lcgtj25drhkxsgk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts Rīgas Operetes teātris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370798</id>
    <revision>
      <id>3675765</id>
      <parentid>3302333</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T02:47:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4903" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = ''&lt;small&gt;Valsts Muzikālās komēdijas teātris&lt;/small&gt;''&lt;br&gt;Valsts Rīgas Operetes teātris&lt;br&gt;
''&lt;small&gt;Rīgas Muzikālais teātris&lt;/small&gt;''
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = 
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = 
| adrese           = [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības (Ļeņina) iela 96]]
| vieta            = 
| arhitekts        = 
| dibināšanas gads = 1945
| slēgšanas gads   = 1996
| direktors        = 
| režisors         = [[Voldemārs Pūce]], [[Kārlis Pamše]], [[Oļģerts Dunkers]]
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
}}

'''Valsts Rīgas Operetes teātris''' bija [[operete]]s teātris [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja no 1963. līdz 1992. gadam. Operetē darbojās atsevišķas latviešu un krievu trupas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riiga-kulturas-galvaspilseta-2014/riigas-operetes-teatris-no-zelta-laikiem-liidz-naktsklubam.a40308/|title=Rīgas Operetes teātris: no zelta laikiem līdz naktsklubam|website=klasika.lsm.lv|access-date=2022-08-26}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Teātra ēka uzbūvēta 1874. gadā. 1908. gadā tajā ierīkoja varietē teātri, 1914. gadā — kinoteātri, kurš tajā darbojās līdz 1944. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Otrā pasaules kara beigās 1945. gada februārī [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku (Sarkanarmijas) ielā 10]] Rīgā izveidoja Latvijas Arodbiedrību centrālās padomes Strādnieku teātri.

1946. gadā to pārdēvēja par '''Valsts Muzikālās komēdijas teātri''', 1952. gadā ar J. Štrausa opereti &quot;[[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]&quot; tika atklātas teātra jaunās telpas kādreizējā teātra &quot;Kazino&quot; ēkā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības (Ļeņina) ielā 96]] ar 800 skatītāju vietām.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28052/ zudusilatvija.lv]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/110288|title=Valsts Rīgas operetes teātris|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 1963. līdz 1992. gadam tā nosaukums bija Valsts Rīgas Operetes teātris, no 1992. līdz 1996. gadam Rīgas Muzikālais teātris.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=700000408&amp;vien=2  Latvijas Valsts arhīvs]&lt;/ref&gt; 1990. gadu sākumā pārbūvēja skatītāju zāli, izvietojot tajā galdiņus un samazinot vietu skaitu līdz 320. Tomēr radušās finanšu grūtības neizdevās atrisināt. 1994. gadā tika samazināti štati, bet 1996. gadā ar Kultūras ministrijas pavēli teātri likvidēja.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc dažu gadu pamestības ēku Brīvības ielā pārņēma naktsklubs “''La Rocca''”, noslēdzot līgumu līdz 2024. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2007. gadā ēka smagi cieta ugunsgrēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4753126/riga-aizdedzies-klubs-la-rocca-papildinata|title=Rīgā aizdedzies klubs &quot;La Rocca&quot; papildināta|website=Kriminālziņas|access-date=2022-08-26|date=2007-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atjaunošanas mēģinājumi ==
2006. gadā ar F. Lehāra operetes “Grāfs Luksemburgs” iestudējumu atkal atklāja Rīgas muzikālo teātri J. Kaijaka vadībā,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; taču 2009. gada ekonomiskā krīze tā darbību apturēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/operetes-_klivija_-recenzija.-zanra-atdzimsana-14048609|title=Operetes Klīvija recenzija. Žanra atdzimšana|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-26}}&lt;/ref&gt; Lai atjaunotu operetes izrādes, 2013. gadā tika dibināts Latvijas Operetes fonds. 2015. gadā notika pirmais [[Ikšķile]]s Starptautiskais Operetes festivāls,&lt;ref&gt;[http://www.operetesfonds.lv/par-mums.html Latvijā atdzimst operete!] operetesfonds.lv (2017)&lt;/ref&gt; pēc tam tie Ikšķilē turpinājās. 2022. gadā notika ceturtais festivāls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.operetesteatris.lv/4/post/2022/08/august-12th-2022.html|title=Ar krāšņu Galā koncertu izskanējis 4. Starptautiskais Operetes festivāls|website=OPERETES TEATRIS|access-date=2022-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jaunais Operetes teātris ===
2016. gadā tika izveidots nevalstisks “SIA Operetes teātris” ar 2022. gadā vairāk nekā 120 cilvēku trupu, ieskaitot tehniskos darbiniekus. Teātrim nav pastāvīgas vietas un tas īrē dažādas telpas, 2020. gados notiek sarunas par bijušā [[Ogre]]s Tautas nama pārņemšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.operetesteatris.lv/par-mums.html|title=Par mums|website=OPERETES TEATRIS|access-date=2022-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Galvenie režisori ==
* [[Voldemārs Pūce]] (1963—1978)
* [[Kārlis Pamše]] (1978—1989)
* [[Oļģerts Dunkers]] (1989—1993)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}
{{teātris-aizmetnis}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]</text>
      <sha1>5k7ix8vuq5dsyjkshbj26ypf7hattxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>59. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377681</id>
    <revision>
      <id>3675556</id>
      <parentid>3674936</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:26:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <comment>Drīz šī autobusa maršruta vairs nebūs, tāpēc jāieliek dažas bildes</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4476" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 59. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #7f237e
|no                = [[Latvijas Universitāte]]
|uz                = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|karte             = [[File:59aut 3.png|59aut 3]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2018|03|05|L}}
|slēgts            =No 2022.gada 1.septembrī 
|kopējais garums   = 6,7 km&lt;br /&gt;(3,1 km / 3,6 km) 
|pieturu skaits    = 10
(4 / 6)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|apkalpo           = * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]] (2018–2020)
* 7. autobusu parks (2020)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = 
}}
'''59. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Minibusu satiksme Rīgā|minibusu]], kas kursē no [[Latvijas Universitāte]]s uz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centru]].&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]&lt;/ref&gt;. Šobrīd 59. minibusu maršruts ir visīsākais un vismazāk noslogotais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]].

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts {{dat|2018|03|05}}, aizstājot [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu]], kuru slēdza mazās pasažieru plūsmas dēļ. 2020. gada martā, sakarā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā#Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)|Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju]], tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt 59. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī 59. autobusu maršruts atsāka kustību, mikroautobusu vietā to sāka nodrošināt &quot;[[Rīgas Satiksme]]s&quot; [[Ikarus E91]] modeļa autobusi, iekāpšana tajos tika organizēta pa priekšējām durvīm.

No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku atkal bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817&lt;/ref&gt; .

No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts Nr.59 autobusa maršruts un tiks atjaunots Nr.20 trolejbusu maršruts &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Latvijas Universitāte - Televīzijas centrs&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;
[[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]]
[[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas (2).jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]]
[[File:59. autobuss uz Inženieru ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Inženieru ielā (galapunktā &quot;Latvijas Universitāte&quot;)]]

== Pieturvietas ==

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas Universitāte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Universitāte]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
*[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Minibusu satiksme rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Jaunie maršrūti=5T}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|59]]</text>
      <sha1>9japwmyij4r1qi2be4tddcmn8vx40w7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnuļu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380865</id>
    <revision>
      <id>3675732</id>
      <parentid>2976547</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:20:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1903" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenebrio molitor MHNT Fronton.jpg
| att_nosaukums = [[Miltu melnulis]] (''Tenebrio molitor'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Arthropoda
|       tips_lv = Posmkāji
|         klase = Insecta
|      klase_lv = Kukaiņi
|    apakšklase = Pterygota
| apakšklase_lv = Spārneņi
|         kārta = Coleoptera
|      kārta_lv = Vaboles
|    apakškārta = Polyphaga
| apakškārta_lv = Visēdājas vaboles
|    virsdzimta = Tenebrionoidea
| virsdzimta_lv = 
|        dzimta = Tenebrionidae
|     dzimta_lv = Melnuļu dzimta
|      binomial = Tenebrionidae Latreille, 1802
|    iedalījums =
* apakšdzimta: ''[[Alleculinae]]'' Laporte, 1840
* apakšdzimta: ''[[Cossyphodinae]]'' Wasmann, 1899
* apakšdzimta: ''[[Diaperinae]]'' Latreille, 1802
* apakšdzimta: ''[[Lagriinae]]'' Latreille, 1825 (1820)
* apakšdzimta: ''[[Nilioninae]]'' Lacordaire, 1859
* apakšdzimta: ''[[Phrenapatinae]]'' Solier, 1834
* apakšdzimta: ''[[Pimeliinae]]'' Latreille, 1802
* apakšdzimta: ''[[Stenochiinae]]'' Kirby, 1837
* apakšdzimta: ''[[Tenebrioninae]]'' Latreille, 1802
* apakšdzimta: ''[[Zolodininae]]'' Watt, 1974
|   kategorijas = nē
}}
'''Melnuļi''' ({{val-la|Tenebrionidae}}) ir viena no izplatītākajām [[Vaboles|vaboļu]] dzimtām pasaulē. Ir aprakstītas vairāk nekā 20 000 [[Suga|sugu]]. Īpatņu [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskā]] daudzveidība ir tik liela, ka bieži vien ir apgrūtināta īpatņa noteikšana.&lt;ref name=&quot;Bouchard2005&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Bouchard2005&quot;&gt;Patrice Bouchard, John F. Lawrence, Anthony E. Davies &amp; Alfred F. Newton. ''Synoptic classification of the world Tenebrionidae (Insecta: Coleoptera) with a review of family-group names''. Annales Zoologicili, (Warszawa), 2005, 55(4): 499-530&lt;/ref&gt;
}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Melnuļu dzimta| ]]</text>
      <sha1>s1a23ktc44zr89ooup0x4sv0qmqnwlm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baku metro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412650</id>
    <revision>
      <id>3675754</id>
      <parentid>3428423</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:17:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2489" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada novembris}}
{{Transporta sistēmas infokaste
|nosaukums         = Baku metropolitēns
|fona krāsa        = gray
|logo              = Baku Subway logo.jpg
|logo izmērs       = 90px
|karte             = Baku Metro map 2016.jpg
|valsts            = {{AZE}}
|pilsēta           = [[Baku]]
|atklāts           = {{dat|1966|11|6}}
|pabeigts          = 
|plānots atklāt    = 
|plānots pabeigt   = 
|tika plān atklāt  = 
|tika plān pabeigt = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 38,1 km
|līniju skaits     = 3
|staciju skaits    = 26
|pieturu skaits    = &lt;!-- autobuss, trolejbuss, tramvajs --&gt;
|transporta vienīb = 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = &lt;!-- autobusiem --&gt;
|pasažieri dienā   = 629.315 (2019)
|pasažieri gadā    = 229,7 ​miljoni (2019)
|mājas lapa        = {{URL|www.metro.gov.az}}
|apakšveidne       = 
}}
'''Baku metro''' ({{val|az|Bakı Metropoliteni}}) ir [[metro]] līniju sistēma [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]].
Metro pasažieriem tika atvērts {{dat|1967|11|6||bez}}, gadu pēc [[Tbilisi metropolitēns|Tbilisi metro]] līnijas atvēršanas, lai gan oficiālā pirmās līnijas posma pieņemšana notika jau tā paša gada 6. novembrī. Tādējādi šī ir piektā metro līniju sistēma [[Padomju Savienība|PSRS]] pēc [[Maskavas metropolitēns|Maskavas]], [[Sanktpēterburgas metro|Ļeņingradas]], [[Kijevas metro|Kijevas]] un Tbilisi metro sistēmām.

Mūsdienās Baku metro ir 26 stacijas ar kopējo līniju garumu 38,1 km. Metro darbojas 39 eskalatori, kuru garums ir vairāk nekā 4000 metru.

Pēc Baku metro vadības rīkojuma, tajā ir aizliegts fotografēt un filmēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metro.gov.az/ru/termsofuse# |title=Правила пользования метрополитеном. П.5.20 |access-date={{dat|2018|11|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180411045246/http://metro.gov.az/ru/termsofuse# |archivedate={{dat|2018|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.metro.gov.az/ Baku Metro oficiālā mājaslapa] {{az ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}}
* [http://www.urbanrail.net/as/baku/baku.htm Baku metro UrbanRail.net] {{en ikona}}


{{dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Azerbaidžāna-aizmetnis}}

[[Kategorija:Metro]]
[[Kategorija:Transports Baku]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Azerbaidžānā]]</text>
      <sha1>qe5iksm7nbodu151eay547k6wyvajba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3675619</id>
      <parentid>3675220</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6558" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-08-25 18:01:24{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 38 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 24 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Nav pamatota nozīmība || 
|-
| {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 22 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}&lt;/nowiki&gt; || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022)
|-
| {{page-multi|page=Artis Ozoliņš|t|h|d}} || 2022-08-22 08:38:23 || 3 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|maznozīmīgs]] || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>b36nd4gbvlxw0qkvn4wv9qrmp2u1xj6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Okja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422322</id>
    <revision>
      <id>3675603</id>
      <parentid>3581857</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:43:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2150" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = ''Okja''
| attēls = Okja.png
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs = piedzīvojumu filma, asa sižeta filma
| režisors = [[Pons Čunho]]
| producents = * [[Dede Gārdnere]]
* [[Džeremijs Kleiners]]
* [[Lūiss Teivans Kims]]
* [[Teds Sarandoss]]
* Pons Čunho
| scenārija autors = * [[Džons Ronsons]]
* Pons Čunho
| galvenajās lomās = * [[Tilda Svintone]]
* [[Pols Dano]]
* [[Lilija Kolinsa]]
* [[Stīvens Juns]]
* [[Šērlija Hendersone]]
| mūzika = ''Jeong Jae-il''
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Plan B Entertainment]]''
* ''[[Lewis Pictures]]''
* ''[[Kate Street Picture Company]]''
| izplatītājs = * ''[[Netflix]]''
* ''[[Next Entertainment World]]''
| izdošanas laiks = {{Film date|2017|5|19|Kannu filmu festivāls|2017|6|28|ASV|2017|6|29|Dienvidkoreja}}
| ilgums = 125 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/okja-2017-0|title=Okja|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 7, 2019|archive-date={{dat|2019|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190315234138/http://bbfc.co.uk/releases/okja-2017-0}}&lt;/ref&gt;
| valsts = * {{KOR}}
* {{USA}}
| valoda = * [[Korejiešu valoda|korejiešu]]
* [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{US$|50 miljoni}}
| ienākumi = {{US$|2,1 miljons}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Okja''''' ir 2017. gada asa sižeta piedzīvojumu filma, kuras režisors, kā arī viens no producentiem un scenārija autoriem ir [[Pons Čunho]]. Galvenās lomas atveido [[Tilda Svintone]], [[Pols Dano]], [[Lilija Kolinsa]], [[Stīvens Juns]] un [[Šērlija Hendersone]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2017|5|19||bez}} Kannu filmu festivālā.

Jauna meitene Mija ir gatava riskēt ar visu, lai nepieļautu, ka varens, starptautisks uzņēmums nolaupa viņas labāko draugu — fantastisku būtni, ko sauc par Okju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2017. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]</text>
      <sha1>ngqo7eu5hlic38z9ju85fegdbld6auk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lil Pump</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422328</id>
    <revision>
      <id>3675918</id>
      <parentid>3675474</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:36:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3455" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Lil Pump
| Vārds_orig = Gazī Garsija
| Attēls = Lil Pump 2019.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = Lil Pump 2019. gadā
| Dz_vārds = Gazī Garsija
| Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}
| Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]]
| Vieta = [[Florida]]
| Žanrs = [[Hiphops]]
| Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors
| Instrumenti = balss
| Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik
| Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]]
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com]
| Dzimums = V
}}
'''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})&lt;ref name=&quot;Happy Birthday, Lil Pump! - XXL&quot; /&gt;, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā.

== Biogrāfija ==
Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017)
* ''[[Harverd Dropout]]'' (2019)
* ''No Name'' (ar Ronny J) (2021)
* ''Lil Pump 2'' (TBA)

=== Singli ===

* ''Lil Pump'' (2016)
* ''Elementry'' (2016)
* ''D Rose'' (2017
* ''Boss'' (2017)
* ''Flex Like Ouu'' (2017)
* ''Next'' (piedāvā [[Rich The Kid]]) (2017)
* ''Molly'' (2017)
* ''Gucci Gang'' (2017)
* ''Designer'' (2018)
* ''i Shyne'' (2018)
* ''ESSKEETIT'' (2018)
* ''Drug Addicts'' (2018)
* ''I Love It'' (ar [[Kanye West]]) (2018)
* ''Multi Millionaire'' (piedaloties [[Lil Uzi Vert]]) (2018)
* Arms Around You (ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]]) (2018)
* ''Butterfly Doors'' (2019)
* ''Racks on Racks'' (2019)
* ''Pose To Do'' (piedaloties [[French Montana]] un [[Quavo]]) (2019)
* ''Uno (Remix)'' (ar [[Ambjaay]] un [[Tyga]]) (2019)
* ''Coronao Now'' (ar [[El Alfa]]) (2019)
* ''Illuminati'' (ar [[Anuel AA]]) (2020)
* ''Life Like Me'' (2020)
* ''Goyard Batman'' (ar [[The Plug]] un [[Aitch]]) (2020)
* ''WATAFUK?!'' (ar [[MORGENSHTERN]]) (2020)
* ''Racks to the Ceiling'' (piedaloties [[Tory Lanez]]) (2021)
* ''Contacto'' (piedaloties [[Nesi]]) (2021)
* ''Mona Lisa'' (ar [[Soulja Boy]]) (2022)
* ''Toco Toco To (Remix)'' (ar [[Dixson Waz]]) (2022)
* ''All The Sudden'' (2022)
* ''1ST OFF'' (2022)
* ''Splurgin'' (2022)
* ''Casanova'' (ar [[Yo Yo Honey Singh]] un [[DJ Shadow Dubai]])
* ''I'm Back'' (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]</text>
      <sha1>m2biejzxt0y7t5tl5vej3dkcmdnwgl5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volodimirs Zelenskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424714</id>
    <revision>
      <id>3675873</id>
      <parentid>3664671</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:04:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38355" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 6. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>pk9ol3s62l19c1wyrodin1qlqwq658r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675888</id>
      <parentid>3675873</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:46:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38315" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>nik8sjklgzk3husjvrdzft1eibg1von</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675889</id>
      <parentid>3675888</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:03:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675873</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38281" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums&amp;nbsp;— [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>mw0fe0odxs3v4vk8be4l9sanipcczqu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675890</id>
      <parentid>3675889</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:03:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675888</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38321" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 6. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums&amp;nbsp;— [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>g5evne0qxkrlb36o7ywfax08yea0zei</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675892</id>
      <parentid>3675890</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Eremu1|Eremu1]] ([[User talk:Eremu1|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675890</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38281" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums&amp;nbsp;— [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>mw0fe0odxs3v4vk8be4l9sanipcczqu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675893</id>
      <parentid>3675892</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Eremu1|Eremu1]] ([[User talk:Eremu1|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675889</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38315" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>nik8sjklgzk3husjvrdzft1eibg1von</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675897</id>
      <parentid>3675893</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:07:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>46.109.9.15</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38274" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>3kz0frojmdmmpipcjpaexqbeqf3ivvj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675899</id>
      <parentid>3675897</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:09:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38278" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}


'''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>237un8p42jhnlh0uhancggyyb1mjpy2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675902</id>
      <parentid>3675899</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:10:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38316" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}


'''Volodimirs &lt;nowiki&gt;''Kokaīna Karalis''&lt;/nowiki&gt; Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>d95gx0zv76gcdkvab8o670ouebukzhv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675907</id>
      <parentid>3675902</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:21:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675902</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38282" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Олександрович Зеленський''
| attēls = Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Big Daddy of Ukraine
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}


'''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}, dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijeva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā ]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums&amp;nbsp;— [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija|Čehijas]] prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija|Vācijai]], ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot; un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[Kara noziegumi|kara noziegumiem]]. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija|Igaunijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Polija|Polijas]] prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima|Saeimai]] pateicās par [[Latvija|Latvijas]] atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija|Francijas]], [[Vācija|Vācijas]], [[Itālija|Itālijas]] un [[Rumānija|Rumānijas]] valstu līderiem, kuri atbalstīja [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomes]] un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{flag|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Latvija}}: [[Attēls:LVA_Order_of_Viesturs_V_kl.PNG|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=Fox News|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|''Rzhevsky Versus Napoleon''
|[[Napoleon|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|''Paddington'' (Ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008–2012
|''Svaty'' (&quot;In-Laws&quot;)
|
|kā producents
|-
|2015–2019
|''Servant of the People''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ebreji]]</text>
      <sha1>7ux2upeoqufwtbx32grcxjkpb3a8295</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>XXXTentacion</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436620</id>
    <revision>
      <id>3675909</id>
      <parentid>3675467</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:28:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17341" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTentacion
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''Look at Me: The Album'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>5a4s8thkl3x8rl24odqt03rjmyu13xz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675910</id>
      <parentid>3675909</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17341" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTentacion
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTENTACION''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''Look at Me: The Album'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>mxs7np7e3n6c4kjc0ym4761eoj9830u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675911</id>
      <parentid>3675910</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:29:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17341" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTENTACION
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTENTACION''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''Look at Me: The Album'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>0qfr14v5y4y0mpiltl6g5gw6gd4a8bk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675912</id>
      <parentid>3675911</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:31:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17442" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTENTACION
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = [[Ski Mask The Slump God]]
[[Trippie Redd]]
[[Lil Pump]]
[[PnB Rock]]
[[Kanye West]]
[[Members Only]]
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTENTACION''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''Look at Me: The Album'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>rq3ojbfc7r1zx13m96q3lcamrmzq0j3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675913</id>
      <parentid>3675912</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17442" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTentacion
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = [[Ski Mask The Slump God]]
[[Trippie Redd]]
[[Lil Pump]]
[[PnB Rock]]
[[Kanye West]]
[[Members Only]]
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''Look at Me: The Album'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>rcc85dslbs9qs8s9vunbp2qpli2477b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675914</id>
      <parentid>3675913</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:33:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17466" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTentacion
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = [[Ski Mask The Slump God]]&lt;br /&gt;[[Trippie Redd]]&lt;br /&gt;[[Lil Pump]]&lt;br /&gt;[[PnB Rock]]&lt;br /&gt;[[Craig Xen]]&lt;br /&gt;[[Members Only]]
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''Look at Me: The Album'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>nkbvdngpjvt7j3qsjjfb8xqb00pb0ru</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675915</id>
      <parentid>3675914</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:34:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17466" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = XXXTentacion
| Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Attēls = XXXTentacion XXL.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = XXXTentacion 2017. gadā
| Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs
| Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick
| Dzimis = {{dat|1998|1|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2013—2018
| Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]]
| Darbojies_arī = [[Ski Mask The Slump God]]&lt;br /&gt;[[Trippie Redd]]&lt;br /&gt;[[Lil Pump]]&lt;br /&gt;[[PnB Rock]]&lt;br /&gt;[[Craig Xen]]&lt;br /&gt;[[Members Only]]
| Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}}
| Dzimums = V
}}
'''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis.

== Biogrāfija ==
Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.&lt;ref name=&quot;5ThingsToKnow22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}&lt;/ref&gt; Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu &quot;''[[Look at Me|Look at Me!]]&quot;'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''.

Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis &quot;nozīmīgas muzikālas pēdas&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}&lt;/ref&gt; Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].&lt;ref name=&quot;YoungSadboys&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}&lt;/ref&gt; Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's &quot;17&quot; Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt; tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional &quot;17&quot; Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}&lt;/ref&gt; strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.&lt;ref name=&quot;TheBreakPresentsSki22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery &amp; Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}&lt;/ref&gt; tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.&lt;ref name=&quot;OnHouseArrest&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support &quot;?&quot; Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.&lt;ref  name=&quot;Hogan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job  - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}&lt;/ref&gt; Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}&lt;/ref&gt; Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===
* ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017)
* ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018)

'''Pēcnāves studijas albumi'''
* ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018)
* ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019)

'''Kompilācijas albūmi'''
* ''LOOK AT ME: THE ALBUM'' (2022)

'''Sadarbības albūmi'''

* ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015)

* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)

* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)

* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== Mikstepi ===

* ''XXX - Unmastered'' (2014)
* ''Revenge'' (2017)

=== EPs ===

* ''Ice Hotel'' (2014)
* ''The Fall'' (2014)
* ''♡ &lt;sup&gt;r a r e&lt;/sup&gt; ♡''  (2014)
* ''ItWasntEnough'' (2016)
* ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016)
* ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017)

=== Singli ===

* ''Look At Me!'' (2017)
* ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017)
* ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017)
* ''Revenge'' (2017)
* ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018)
* ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018)
* ''BAD!'' (2018)
* ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019)
* ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019)
* ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019)
* ''HEARTEATER'' (2019)
* ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019
* ''Riot'' (2020)
* ''Vice City'' (2014 / 2022)
* ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Nogalinātie reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>iuz1tgwt0ikfid802ojhwoxq2b3xn68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Badahosas aplenkums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446816</id>
    <revision>
      <id>3675791</id>
      <parentid>3674662</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3095" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Badahosas aplenkums
| width       = 
| partof      = [[Pireneju kari]]em
| image       = Siege_of_Badajoz,_by_Richard_Caton_Woodville_Jr.jpg
| caption     = 
| date        = {{dat|1812|03|16}} - {{dat|1812|04|6}}
| place       = [[Badahosa]], {{ESP}}
| map_type    = Spānija#Eiropa
| map_relief  = jā
| latitude    = 38.878889
| longitude   =  -6.966944
|coordinates= {{coord|38.878889|N|6.966944|W|format=dms|display=inline,title}}
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = britu, portugāļu uzvara
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = [[Image:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|25px]] [[Lielbritānija]],&lt;br /&gt;{{flagicon image|Flag Portugal (1750).svg}} [[Portugāle]]
| combatant2  = [[Image:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|25px]] [[Francijas Pirmā impērija|Francija]]
| combatant3  = 
| commander1  = [[Image:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|25px]] [[Arturs Velzlijs|Velingtonas hercogs]]
| commander2  = [[Image:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|25px]] [[Armāns Filipons]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   =
27 000&lt;br&gt;
52 lielgabali
| strength2   = 
4 742-5 000
| strength3   = 
| casualties1 = 4 800 kritušo un ievainoto
| casualties2 = 1 500 krituso un ievainoto&lt;br&gt;3 500 sagūstīto&lt;br&gt;3500—3700 sagūstīto
| casualties3 = 200—4000 spāņu civiliedzīvotāji nogalināti, ievainoti, sagūstīti
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Badahosas aplenkums''' ({{val|en|Siege of Badajoz}}, {{val|pt|Batalha de Badajoz}}, {{val|fr|Siège de Badajoz}}, {{val|es|Batalla de Badajoz}}) bija [[Pirenaju karš|Pireneju kara]] epizode no {{dat|1812|03|16|D}} līdz {{dat|1812|04|6|D}}, kad [[Lielbritānija|britu]] un [[Portugāle|portugāļu]] apvienotie spēki uzbruka [[Badahosa]]s pilsētai, ko aizstāvēja [[Francija|franču]] garnizons. 

Angļi pilsētu ieņēma, tomēr ar lieliem zaudējumiem, tāpēc pēc pilsētas ieņemšanas komandieri zaudēja kontroli pār karaspēku un tas sāka demolēt pilsētu, lietot alkoholu, piekaujot un nogalinot civiliedzīvotājus. Kārtību izdevās atjaunot tikai pēc trim dienām.
Britu kapteinis Bleiknijs rakstīja:

    &quot;Saniknotie karavīri drīzāk līdzinājās elles suņu baram, kas izvemts no infernālajiem reģioniem cilvēces iznīcināšanai, nekā tiem, kas tie bija pirms 12 stundām — labi organizētai, drosmīgai, disciplinētai un paklausīgai britu armijai, kas deg tikai nepacietībā par to, ko. tiek saukta par godību.&quot;
[[File:Badajos 1812 diagram.jpg|thumb|Badahosas aplenkums]]

== Ārējās saites ==
*{{sisterlinks-inline}}

{{Spānija-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kaujas Spānijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Portugāles piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:19. gadsimta kaujas]]
[[Kategorija:Pireneju kari]]</text>
      <sha1>rclp8xcrec1ff82uyazsc78zmo64slx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Luvigas36437</title>
    <ns>3</ns>
    <id>447570</id>
    <revision>
      <id>3675687</id>
      <parentid>3674379</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1197" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Luvigas36437}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 20.51 (EET)

== [[:Attēls:8tvlv.png|8tvlv.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|8tvlv.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.00 (EET)

:: Atvainojos! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.11 (EET)

== [[:Attēls:Kanal7.png|Kanal7.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kanal7.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

:Es aizmirsu! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 15.28 (EEST)

== [[:Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg]] ==

Tas, ka tā bilde ir visur internetā, nenozīmē, ka var to tā ņemt no tvitera un patvaļīgi pielikt brīvo licenci. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.51 (EEST)</text>
      <sha1>jxjwx5f2y1ojjarb848dks0uultz7g4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675690</id>
      <parentid>3675687</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:56:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1356" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Luvigas36437}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 20.51 (EET)

== [[:Attēls:8tvlv.png|8tvlv.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|8tvlv.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.00 (EET)

:: Atvainojos! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.11 (EET)

== [[:Attēls:Kanal7.png|Kanal7.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kanal7.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

:Es aizmirsu! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 15.28 (EEST)

== [[:Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg]] ==

Tas, ka tā bilde ir visur internetā, nenozīmē, ka var to tā ņemt no tvitera un patvaļīgi pielikt brīvo licenci. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.51 (EEST)

:Hmm... Jā es zinu. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.56 (EEST)</text>
      <sha1>s8zm4vsyj8nzp7nlx8px9czakcqdmya</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675705</id>
      <parentid>3675690</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:03:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1658" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Luvigas36437}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 20.51 (EET)

== [[:Attēls:8tvlv.png|8tvlv.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|8tvlv.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.00 (EET)

:: Atvainojos! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.11 (EET)

== [[:Attēls:Kanal7.png|Kanal7.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kanal7.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

:Es aizmirsu! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 15.28 (EEST)

== [[:Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg]] ==

Tas, ka tā bilde ir visur internetā, nenozīmē, ka var to tā ņemt no tvitera un patvaļīgi pielikt brīvo licenci. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.51 (EEST)

:Hmm... Jā es zinu. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.56 (EEST)
::Un izcelsme, autors? Šis ir svaigs foto, fair use te īsti neies cauri, kaut arī principā pašam nobildēt šādi nebija iespējams, jo dronu lidojumi bija aizliegti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 00.03 (EEST)</text>
      <sha1>ppktndbmnucpsc7dz43qc4ovlr9v924</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675707</id>
      <parentid>3675705</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1833" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Luvigas36437}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 20.51 (EET)

== [[:Attēls:8tvlv.png|8tvlv.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|8tvlv.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.00 (EET)

:: Atvainojos! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 20.11 (EET)

== [[:Attēls:Kanal7.png|Kanal7.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kanal7.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

:Es aizmirsu! [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 15.28 (EEST)

== [[:Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg]] ==

Tas, ka tā bilde ir visur internetā, nenozīmē, ka var to tā ņemt no tvitera un patvaļīgi pielikt brīvo licenci. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.51 (EEST)

:Hmm... Jā es zinu. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.56 (EEST)
::Un izcelsme, autors? Šis ir svaigs foto, fair use te īsti neies cauri, kaut arī principā pašam nobildēt šādi nebija iespējams, jo dronu lidojumi bija aizliegti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 00.03 (EEST)
:::Iespējams pieder no Rīgas Domes. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 00.05 (EEST)</text>
      <sha1>fx75p0ok9iknt8g261mdss5daj1jmxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3675766</id>
      <parentid>3675366</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T03:00:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66911" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|08|25|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:Liger (film)|Liger (film)]] (3 iw) — 317015 skatījumu
* [[:en:ALF (TV series)|ALF (TV series)]] (43 iw) — 227494 skatījumu
* [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (8 iw) — 191353 skatījumu
* [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (32 iw) — 185743 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (19 iw) — 167836 skatījumu
* [[:en:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 145842 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 128466 skatījumu
* [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (31 iw) — 111895 skatījumu
* [[:en:Nick Cannon|Nick Cannon]] (30 iw) — 111751 skatījumu
* [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (14 iw) — 93976 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 87576 skatījumu
* [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (24 iw) — 85517 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 71210 skatījumu
* [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (3 iw) — 65525 skatījumu
* [[:en:Jennifer Flavin|Jennifer Flavin]] (8 iw) — 64214 skatījumu
* [[:en:Puri Jagannadh|Puri Jagannadh]] (12 iw) — 63299 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 57529 skatījumu
* [[:en:Vijay Deverakonda|Vijay Deverakonda]] (14 iw) — 54670 skatījumu
* [[:en:2022–23 UEFA Champions League group stage|2022–23 UEFA Champions League group stage]] (12 iw) — 52183 skatījumu
* [[:en:Emma D'Arcy|Emma D'Arcy]] (15 iw) — 52145 skatījumu
* [[:en:Milly Alcock|Milly Alcock]] (13 iw) — 51228 skatījumu
* [[:en:Orphan: First Kill|Orphan: First Kill]] (15 iw) — 48189 skatījumu
* [[:en:Patrick Beverley|Patrick Beverley]] (24 iw) — 46822 skatījumu
* [[:en:The Lord of the Rings: The Rings of Power|The Lord of the Rings: The Rings of Power]] (27 iw) — 46696 skatījumu
* [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 46243 skatījumu
* [[:en:Don't Worry Darling|Don't Worry Darling]] (20 iw) — 46153 skatījumu
* [[:en:2022 BWF World Championships|2022 BWF World Championships]] (10 iw) — 44812 skatījumu
* [[:en:2022 Asia Cup|2022 Asia Cup]] (6 iw) — 44717 skatījumu
* [[:en:Echoes (miniseries)|Echoes (miniseries)]] (5 iw) — 43849 skatījumu
* [[:en:Gabbie Hanna|Gabbie Hanna]] (3 iw) — 43555 skatījumu
* [[:en:CJK Unified Ideographs (Unicode block)|CJK Unified Ideographs (Unicode block)]] (6 iw) — 43544 skatījumu
* [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 42910 skatījumu
* [[:en:Teddy Swims|Teddy Swims]] (1 iw) — 41450 skatījumu
* [[:en:Len Dawson|Len Dawson]] (9 iw) — 41369 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 41240 skatījumu
* [[:en:All Out (2022)|All Out (2022)]] (4 iw) — 40469 skatījumu
* [[:en:Kiara Advani|Kiara Advani]] (33 iw) — 39913 skatījumu
* [[:en:Vikram Vedha|Vikram Vedha]] (9 iw) — 39056 skatījumu
* [[:en:XNXX|XNXX]] (12 iw) — 37818 skatījumu
* [[:en:Sage Stallone|Sage Stallone]] (29 iw) — 37258 skatījumu
* [[:en:Ananya Panday|Ananya Panday]] (25 iw) — 35844 skatījumu
* [[:en:Hanyu Shuiping Kaoshi|Hanyu Shuiping Kaoshi]] (21 iw) — 35521 skatījumu
* [[:en:Google Classroom|Google Classroom]] (33 iw) — 34263 skatījumu
* [[:en:Vanessa Bryant|Vanessa Bryant]] (5 iw) — 33614 skatījumu
* [[:en:Antony (footballer, born 2000)|Antony (footballer, born 2000)]] (25 iw) — 33609 skatījumu
* [[:en:Asia Cup|Asia Cup]] (13 iw) — 33518 skatījumu
* [[:en:Charlie Crist|Charlie Crist]] (28 iw) — 33493 skatījumu
* [[:en:The Invitation (2022 film)|The Invitation (2022 film)]] (3 iw) — 33423 skatījumu
* [[:en:White Noise (novel)|White Noise (novel)]] (11 iw) — 33256 skatījumu
* [[:en:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 32345 skatījumu
* [[:en:Zufar ibn al-Harith al-Kilabi|Zufar ibn al-Harith al-Kilabi]] (4 iw) — 31921 skatījumu
* [[:en:Tenta, Cyprus|Tenta, Cyprus]] (2 iw) — 31538 skatījumu
* [[:en:Cobra (2022 film)|Cobra (2022 film)]] (2 iw) — 31027 skatījumu
* [[:en:Vikram Vedha (2022 film)|Vikram Vedha (2022 film)]] (2 iw) — 30508 skatījumu
* [[:en:Jonathan Knight|Jonathan Knight]] (14 iw) — 30482 skatījumu
* [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (24 iw) — 30298 skatījumu
* [[:en:Paddy Considine|Paddy Considine]] (27 iw) — 29855 skatījumu
* [[:en:Saints Row (2022 video game)|Saints Row (2022 video game)]] (7 iw) — 29644 skatījumu
* [[:en:Pell Grant|Pell Grant]] (2 iw) — 29525 skatījumu
* [[:en:Brittany Bell|Brittany Bell]] (4 iw) — 29504 skatījumu
* [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 29465 skatījumu
* [[:en:Ron DeSantis|Ron DeSantis]] (30 iw) — 29172 skatījumu
* [[:en:Joe E. Tata|Joe E. Tata]] (14 iw) — 28576 skatījumu
* [[:en:Olivia Cooke|Olivia Cooke]] (32 iw) — 28557 skatījumu
* [[:en:Sistine Stallone|Sistine Stallone]] (8 iw) — 28217 skatījumu
* [[:en:The Resort (TV series)|The Resort (TV series)]] (1 iw) — 28052 skatījumu
* [[:en:Ponte City|Ponte City]] (17 iw) — 28019 skatījumu
* [[:en:Rob McElhenney|Rob McElhenney]] (21 iw) — 28015 skatījumu
* [[:en:Pinocchio (2022 live-action film)|Pinocchio (2022 live-action film)]] (17 iw) — 27759 skatījumu
* [[:en:2022 US Open – Men's singles|2022 US Open – Men's singles]] (6 iw) — 27747 skatījumu
* [[:en:2022 Asian Women's Volleyball Cup|2022 Asian Women's Volleyball Cup]] (3 iw) — 27693 skatījumu
* [[:en:Lisfranc injury|Lisfranc injury]] (5 iw) — 27549 skatījumu
* [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (21 iw) — 27252 skatījumu
* [[:en:Fire &amp; Blood (novel)|Fire &amp; Blood (novel)]] (13 iw) — 27087 skatījumu
* [[:en:Barbie Ferreira|Barbie Ferreira]] (18 iw) — 26855 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 26740 skatījumu
* [[:en:White Noise (2022 film)|White Noise (2022 film)]] (12 iw) — 26535 skatījumu
* [[:en:2022 BWF World Championships – Men's singles|2022 BWF World Championships – Men's singles]] (3 iw) — 25823 skatījumu
* [[:en:Max Wright|Max Wright]] (23 iw) — 25769 skatījumu
* [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 25759 skatījumu
* [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 25644 skatījumu
* [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 25547 skatījumu
* [[:en:Ashley Biden|Ashley Biden]] (24 iw) — 25348 skatījumu
* [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 25103 skatījumu
* [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 24918 skatījumu
* [[:en:Kirsty Gallacher|Kirsty Gallacher]] (4 iw) — 24595 skatījumu
* [[:en:Brownie (folklore)|Brownie (folklore)]] (21 iw) — 24386 skatījumu
* [[:en:Florence Pugh|Florence Pugh]] (40 iw) — 24333 skatījumu
* [[:en:Abomination (character)|Abomination (character)]] (16 iw) — 24192 skatījumu
* [[:en:AND1|AND1]] (12 iw) — 24170 skatījumu
* [[:en:The Next 365 Days|The Next 365 Days]] (5 iw) — 23983 skatījumu
* [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 23850 skatījumu
* [[:en:Brahmāstra: Part One – Shiva|Brahmāstra: Part One – Shiva]] (9 iw) — 23812 skatījumu
* [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 23698 skatījumu
* [[:en:365 Days (2020 film)|365 Days (2020 film)]] (26 iw) — 23636 skatījumu
* [[:en:XXX: State of the Union|XXX: State of the Union]] (27 iw) — 23580 skatījumu
* [[:en:She-Hulk|She-Hulk]] (25 iw) — 23361 skatījumu
* [[:en:Peter principle|Peter principle]] (38 iw) — 23098 skatījumu
* [[:en:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 23051 skatījumu
* [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 22872 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Jaimie Branch|Jaimie Branch]] (3 iw) — 25347 skatījumu
* [[:de:Im Westen nichts Neues (2022)|Im Westen nichts Neues (2022)]] (3 iw) — 23331 skatījumu
* [[:de:Im Westen nichts Neues|Im Westen nichts Neues]] (47 iw) — 15437 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15369 skatījumu
* [[:de:Der Herr der Ringe Rollenspiel|Der Herr der Ringe Rollenspiel]] (8 iw) — 15225 skatījumu
* [[:de:Wachregiment „Feliks Dzierzynski“|Wachregiment „Feliks Dzierzynski“]] (10 iw) — 13532 skatījumu
* [[:de:Ferdinand von Schirach|Ferdinand von Schirach]] (16 iw) — 12904 skatījumu
* [[:de:James Bond 007 – Der Morgen stirbt nie|James Bond 007 – Der Morgen stirbt nie]] (51 iw) — 11011 skatījumu
* [[:de:Ausschreitungen in Rostock-Lichtenhagen|Ausschreitungen in Rostock-Lichtenhagen]] (4 iw) — 10345 skatījumu
* [[:de:Interstellarer Raum|Interstellarer Raum]] (6 iw) — 9949 skatījumu
* [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 9943 skatījumu
* [[:de:James Bond 007 – Der Mann mit dem goldenen Colt|James Bond 007 – Der Mann mit dem goldenen Colt]] (46 iw) — 9267 skatījumu
* [[:de:Tashi Choden|Tashi Choden]] (2 iw) — 9098 skatījumu
* [[:de:Jella Haase|Jella Haase]] (9 iw) — 8671 skatījumu
* [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 8033 skatījumu
* [[:de:Florian Post|Florian Post]] (3 iw) — 7986 skatījumu
* [[:de:Michel Friedman|Michel Friedman]] (6 iw) — 7874 skatījumu
* [[:de:Jewgeni Wadimowitsch Roisman|Jewgeni Wadimowitsch Roisman]] (16 iw) — 7837 skatījumu
* [[:de:Tim Page|Tim Page]] (7 iw) — 7734 skatījumu
* [[:de:Mariele Millowitsch|Mariele Millowitsch]] (5 iw) — 7700 skatījumu
* [[:de:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 7438 skatījumu
* [[:de:Uwe Ochsenknecht|Uwe Ochsenknecht]] (13 iw) — 7118 skatījumu
* [[:de:Karl May|Karl May]] (50 iw) — 7099 skatījumu
* [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 6832 skatījumu
* [[:de:Sage Stallone|Sage Stallone]] (29 iw) — 6710 skatījumu
* [[:de:Katerina Wladimirowna Tichonowa|Katerina Wladimirowna Tichonowa]] (18 iw) — 6350 skatījumu
* [[:de:Walter Lübcke|Walter Lübcke]] (17 iw) — 6287 skatījumu
* [[:de:Neues Rathaus (München)|Neues Rathaus (München)]] (27 iw) — 5958 skatījumu
* [[:de:Dürre in Mitteleuropa 1540|Dürre in Mitteleuropa 1540]] (5 iw) — 5864 skatījumu
* [[:de:Flugabwehrkanonenpanzer Gepard|Flugabwehrkanonenpanzer Gepard]] (23 iw) — 5847 skatījumu
* [[:de:Mark Forster|Mark Forster]] (17 iw) — 5810 skatījumu
* [[:de:Michael Kretschmer|Michael Kretschmer]] (16 iw) — 5784 skatījumu
* [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 5757 skatījumu
* [[:de:Gamescom|Gamescom]] (19 iw) — 5609 skatījumu
* [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 5516 skatījumu
* [[:de:Caren Miosga|Caren Miosga]] (3 iw) — 5456 skatījumu
* [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 5353 skatījumu
* [[:de:Igor Anatoljewitsch Selenski|Igor Anatoljewitsch Selenski]] (8 iw) — 5178 skatījumu
* [[:de:Mordfall Walter Lübcke|Mordfall Walter Lübcke]] (2 iw) — 4916 skatījumu
* [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (24 iw) — 4838 skatījumu
* [[:de:Christopher McCandless|Christopher McCandless]] (34 iw) — 4747 skatījumu
* [[:de:Friendly Fire (Charity-Livestream)|Friendly Fire (Charity-Livestream)]] (1 iw) — 4742 skatījumu
* [[:de:Woke|Woke]] (25 iw) — 4613 skatījumu
* [[:de:Linda Zervakis|Linda Zervakis]] (3 iw) — 4581 skatījumu
* [[:de:Omar Sy|Omar Sy]] (43 iw) — 4501 skatījumu
* [[:de:Leony|Leony]] (1 iw) — 4437 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4283 skatījumu
* [[:de:Unabhängigkeitserklärung der Ukraine|Unabhängigkeitserklärung der Ukraine]] (23 iw) — 4184 skatījumu
* [[:de:Bartholomäusnacht|Bartholomäusnacht]] (65 iw) — 4151 skatījumu
* [[:de:Bärbel Schäfer|Bärbel Schäfer]] (3 iw) — 4148 skatījumu
* [[:de:Truppenübungsplatz Putlos|Truppenübungsplatz Putlos]] (2 iw) — 4074 skatījumu
* [[:de:Marleen Lohse|Marleen Lohse]] (3 iw) — 4023 skatījumu
* [[:de:Nick Robinson (Schauspieler)|Nick Robinson (Schauspieler)]] (35 iw) — 3995 skatījumu
* [[:de:Wolfgang Fierek|Wolfgang Fierek]] (1 iw) — 3994 skatījumu
* [[:de:Britt Ekland|Britt Ekland]] (40 iw) — 3932 skatījumu
* [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 3916 skatījumu
* [[:de:Fredy Studer|Fredy Studer]] (3 iw) — 3894 skatījumu
* [[:de:Anton Hofreiter|Anton Hofreiter]] (9 iw) — 3800 skatījumu
* [[:de:Das Boot (Film)|Das Boot (Film)]] (40 iw) — 3694 skatījumu
* [[:de:Lew Petrowitsch Pitajewski|Lew Petrowitsch Pitajewski]] (8 iw) — 3655 skatījumu
* [[:de:Birgit Schrowange|Birgit Schrowange]] (2 iw) — 3616 skatījumu
* [[:de:Milly Alcock|Milly Alcock]] (13 iw) — 3603 skatījumu
* [[:de:Nick Cannon|Nick Cannon]] (30 iw) — 3578 skatījumu
* [[:de:Birds of Prey|Birds of Prey]] (14 iw) — 3575 skatījumu
* [[:de:Götz Otto|Götz Otto]] (18 iw) — 3527 skatījumu
* [[:de:Maud Adams|Maud Adams]] (26 iw) — 3525 skatījumu
* [[:de:Vijećnica|Vijećnica]] (18 iw) — 3501 skatījumu
* [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3494 skatījumu
* [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 3455 skatījumu
* [[:de:Natriumdithionit|Natriumdithionit]] (23 iw) — 3446 skatījumu
* [[:de:She-Hulk: Die Anwältin|She-Hulk: Die Anwältin]] (31 iw) — 3438 skatījumu
* [[:de:Emma D’Arcy|Emma D’Arcy]] (15 iw) — 3434 skatījumu
* [[:de:Greenfingers – Harte Jungs und zarte Triebe|Greenfingers – Harte Jungs und zarte Triebe]] (8 iw) — 3404 skatījumu
* [[:de:Der Herr der Ringe: Die Ringe der Macht|Der Herr der Ringe: Die Ringe der Macht]] (27 iw) — 3364 skatījumu
* [[:de:Ina Müller|Ina Müller]] (9 iw) — 3363 skatījumu
* [[:de:Marie-Agnes Strack-Zimmermann|Marie-Agnes Strack-Zimmermann]] (3 iw) — 3357 skatījumu
* [[:de:Irrfan Khan|Irrfan Khan]] (61 iw) — 3350 skatījumu
* [[:de:Quecksilbervergiftung|Quecksilbervergiftung]] (30 iw) — 3343 skatījumu
* [[:de:Figuren in Tolkiens Welt|Figuren in Tolkiens Welt]] (15 iw) — 3334 skatījumu
* [[:de:RMS Queen Elizabeth|RMS Queen Elizabeth]] (23 iw) — 3301 skatījumu
* [[:de:365 Tage|365 Tage]] (26 iw) — 3293 skatījumu
* [[:de:Salvator mundi (Gemälde)|Salvator mundi (Gemälde)]] (42 iw) — 3280 skatījumu
* [[:de:Winnetou|Winnetou]] (28 iw) — 3268 skatījumu
* [[:de:Javelin Medium Antiarmor Weapon System|Javelin Medium Antiarmor Weapon System]] (33 iw) — 3264 skatījumu
* [[:de:Georg von Hauberrisser|Georg von Hauberrisser]] (9 iw) — 3231 skatījumu
* [[:de:Lisa Eckhart|Lisa Eckhart]] (3 iw) — 3228 skatījumu
* [[:de:Wotan Wilke Möhring|Wotan Wilke Möhring]] (12 iw) — 3184 skatījumu
* [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3156 skatījumu
* [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 3145 skatījumu
* [[:de:Victoria Trauttmansdorff|Victoria Trauttmansdorff]] (4 iw) — 3128 skatījumu
* [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 3092 skatījumu
* [[:de:Ty Simpkins|Ty Simpkins]] (24 iw) — 3091 skatījumu
* [[:de:Regenschirmattentat|Regenschirmattentat]] (10 iw) — 3077 skatījumu
* [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3050 skatījumu
* [[:de:Baldur von Schirach|Baldur von Schirach]] (46 iw) — 3034 skatījumu
* [[:de:Darja Alexandrowna Dugina|Darja Alexandrowna Dugina]] (27 iw) — 2951 skatījumu
* [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 2918 skatījumu
* [[:de:Creed Taylor|Creed Taylor]] (14 iw) — 2913 skatījumu
* [[:de:Kinga Głyk|Kinga Głyk]] (5 iw) — 2912 skatījumu
* [[:de:Marco Pogo|Marco Pogo]] (1 iw) — 2895 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 54532 skatījumu
* [[:fr:House of the Dragon|House of the Dragon]] (32 iw) — 14363 skatījumu
* [[:fr:Pap Ndiaye|Pap Ndiaye]] (8 iw) — 11480 skatījumu
* [[:fr:Jonathan Destin|Jonathan Destin]] (1 iw) — 10019 skatījumu
* [[:fr:Marc Dutroux|Marc Dutroux]] (25 iw) — 9845 skatījumu
* [[:fr:Stéphane Bern|Stéphane Bern]] (8 iw) — 8873 skatījumu
* [[:fr:Camille Lellouche|Camille Lellouche]] (3 iw) — 8253 skatījumu
* [[:fr:Jean-Jacques Goldman|Jean-Jacques Goldman]] (31 iw) — 8109 skatījumu
* [[:fr:She-Hulk : Avocate|She-Hulk : Avocate]] (31 iw) — 8071 skatījumu
* [[:fr:Naegleria fowleri|Naegleria fowleri]] (34 iw) — 8037 skatījumu
* [[:fr:Vianney|Vianney]] (11 iw) — 7597 skatījumu
* [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7276 skatījumu
* [[:fr:Afars|Afars]] (47 iw) — 5869 skatījumu
* [[:fr:Maccabi Haïfa Football Club|Maccabi Haïfa Football Club]] (42 iw) — 5820 skatījumu
* [[:fr:Amir (chanteur)|Amir (chanteur)]] (30 iw) — 5708 skatījumu
* [[:fr:Nicole Ferroni|Nicole Ferroni]] (3 iw) — 5599 skatījumu
* [[:fr:Rudolf Berthold|Rudolf Berthold]] (10 iw) — 5594 skatījumu
* [[:fr:Julie Pietri|Julie Pietri]] (6 iw) — 5460 skatījumu
* [[:fr:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 5424 skatījumu
* [[:fr:Larusso (chanteuse)|Larusso (chanteuse)]] (2 iw) — 5197 skatījumu
* [[:fr:Helen McCrory|Helen McCrory]] (43 iw) — 5096 skatījumu
* [[:fr:Roselyne Bachelot|Roselyne Bachelot]] (17 iw) — 4903 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4604 skatījumu
* [[:fr:La Saison des femmes|La Saison des femmes]] (6 iw) — 4577 skatījumu
* [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (24 iw) — 4465 skatījumu
* [[:fr:Alexis Beka Beka|Alexis Beka Beka]] (12 iw) — 4391 skatījumu
* [[:fr:Haïm Korsia|Haïm Korsia]] (7 iw) — 4388 skatījumu
* [[:fr:L5 (groupe)|L5 (groupe)]] (5 iw) — 4381 skatījumu
* [[:fr:Les Volets verts (film)|Les Volets verts (film)]] (1 iw) — 4367 skatījumu
* [[:fr:Redcar (artiste)|Redcar (artiste)]] (18 iw) — 4263 skatījumu
* [[:fr:Juan Carlos Unzué|Juan Carlos Unzué]] (18 iw) — 4230 skatījumu
* [[:fr:Sébastien Demorand|Sébastien Demorand]] (3 iw) — 4136 skatījumu
* [[:fr:Mathilde Panot|Mathilde Panot]] (3 iw) — 4085 skatījumu
* [[:fr:Horcruxe|Horcruxe]] (32 iw) — 3993 skatījumu
* [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 3936 skatījumu
* [[:fr:Harriet Howard|Harriet Howard]] (7 iw) — 3893 skatījumu
* [[:fr:Herman Van Springel|Herman Van Springel]] (17 iw) — 3740 skatījumu
* [[:fr:Aravane Rezaï|Aravane Rezaï]] (27 iw) — 3714 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3666 skatījumu
* [[:fr:Inés Sastre|Inés Sastre]] (15 iw) — 3660 skatījumu
* [[:fr:Milly Alcock|Milly Alcock]] (13 iw) — 3627 skatījumu
* [[:fr:Affaire Dutroux|Affaire Dutroux]] (2 iw) — 3626 skatījumu
* [[:fr:Jean-Marie Bigard|Jean-Marie Bigard]] (9 iw) — 3599 skatījumu
* [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 3539 skatījumu
* [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 3443 skatījumu
* [[:fr:Joaquín Guzmán|Joaquín Guzmán]] (48 iw) — 3366 skatījumu
* [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (39 iw) — 3363 skatījumu
* [[:fr:Éric Prat|Éric Prat]] (2 iw) — 3214 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3211 skatījumu
* [[:fr:Jay Vine|Jay Vine]] (8 iw) — 3188 skatījumu
* [[:fr:Severus Rogue|Severus Rogue]] (64 iw) — 3178 skatījumu
* [[:fr:Calvin Klein|Calvin Klein]] (47 iw) — 3176 skatījumu
* [[:fr:Abomination (Marvel Comics)|Abomination (Marvel Comics)]] (16 iw) — 3166 skatījumu
* [[:fr:Emma D'Arcy|Emma D'Arcy]] (15 iw) — 3136 skatījumu
* [[:fr:Andrew Tate|Andrew Tate]] (19 iw) — 3100 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3084 skatījumu
* [[:fr:Abdelmadjid Tebboune|Abdelmadjid Tebboune]] (45 iw) — 3006 skatījumu
* [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3003 skatījumu
* [[:fr:Amel Bent|Amel Bent]] (27 iw) — 2987 skatījumu
* [[:fr:Ultra-Trail du Mont-Blanc|Ultra-Trail du Mont-Blanc]] (13 iw) — 2960 skatījumu
* [[:fr:Pomme (chanteuse)|Pomme (chanteuse)]] (19 iw) — 2912 skatījumu
* [[:fr:Lilly-Fleur Pointeaux|Lilly-Fleur Pointeaux]] (1 iw) — 2911 skatījumu
* [[:fr:Vincent Niclo|Vincent Niclo]] (9 iw) — 2829 skatījumu
* [[:fr:Manau|Manau]] (14 iw) — 2822 skatījumu
* [[:fr:Constance Dollé|Constance Dollé]] (3 iw) — 2785 skatījumu
* [[:fr:Michelle Martin (affaire Dutroux)|Michelle Martin (affaire Dutroux)]] (2 iw) — 2758 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 2745 skatījumu
* [[:fr:Virginie Calmels|Virginie Calmels]] (2 iw) — 2731 skatījumu
* [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2731 skatījumu
* [[:fr:Joueur de l'année de l'UEFA|Joueur de l'année de l'UEFA]] (24 iw) — 2707 skatījumu
* [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 2703 skatījumu
* [[:fr:Tour d'Espagne 2022|Tour d'Espagne 2022]] (17 iw) — 2670 skatījumu
* [[:fr:Massacre de la Saint-Barthélemy|Massacre de la Saint-Barthélemy]] (65 iw) — 2661 skatījumu
* [[:fr:Le Seigneur des anneaux : Les Anneaux de pouvoir|Le Seigneur des anneaux : Les Anneaux de pouvoir]] (27 iw) — 2634 skatījumu
* [[:fr:Mohed Altrad|Mohed Altrad]] (6 iw) — 2628 skatījumu
* [[:fr:Valérie Lemercier|Valérie Lemercier]] (25 iw) — 2604 skatījumu
* [[:fr:Pablo Longoria|Pablo Longoria]] (4 iw) — 2601 skatījumu
* [[:fr:Frédéric Diefenthal|Frédéric Diefenthal]] (23 iw) — 2581 skatījumu
* [[:fr:Michele Morrone|Michele Morrone]] (19 iw) — 2563 skatījumu
* [[:fr:Tom Felton|Tom Felton]] (55 iw) — 2563 skatījumu
* [[:fr:Bertrand Renard|Bertrand Renard]] (2 iw) — 2557 skatījumu
* [[:fr:Death Race: Anarchy|Death Race: Anarchy]] (14 iw) — 2556 skatījumu
* [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 2552 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2551 skatījumu
* [[:fr:Alexandre Douguine|Alexandre Douguine]] (49 iw) — 2543 skatījumu
* [[:fr:Âne|Âne]] (4 iw) — 2538 skatījumu
* [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2531 skatījumu
* [[:fr:Clémence Castel|Clémence Castel]] (1 iw) — 2529 skatījumu
* [[:fr:Nolwenn Leroy|Nolwenn Leroy]] (32 iw) — 2515 skatījumu
* [[:fr:Zaz (chanteuse)|Zaz (chanteuse)]] (50 iw) — 2470 skatījumu
* [[:fr:Romain Gavras|Romain Gavras]] (10 iw) — 2468 skatījumu
* [[:fr:Daniel Balavoine|Daniel Balavoine]] (19 iw) — 2432 skatījumu
* [[:fr:Personnages du Trône de fer|Personnages du Trône de fer]] (21 iw) — 2421 skatījumu
* [[:fr:Brigitte Macron|Brigitte Macron]] (39 iw) — 2378 skatījumu
* [[:fr:Guillaume Depardieu|Guillaume Depardieu]] (36 iw) — 2375 skatījumu
* [[:fr:Jorge Mendes|Jorge Mendes]] (17 iw) — 2373 skatījumu
* [[:fr:Afar (région)|Afar (région)]] (51 iw) — 2366 skatījumu
* [[:fr:Warwick Davis|Warwick Davis]] (43 iw) — 2364 skatījumu
* [[:fr:Virginie Despentes|Virginie Despentes]] (28 iw) — 2348 skatījumu
* [[:fr:A Certain Magical Index|A Certain Magical Index]] (22 iw) — 2346 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Терехова, Маргарита Борисовна|Терехова, Маргарита Борисовна]] (19 iw) — 58584 skatījumu
* [[:ru:Ройзман, Евгений Вадимович|Ройзман, Евгений Вадимович]] (16 iw) — 44004 skatījumu
* [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (32 iw) — 30106 skatījumu
* [[:ru:Дугин, Александр Гельевич|Дугин, Александр Гельевич]] (49 iw) — 22815 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 21652 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 18694 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15046 skatījumu
* [[:ru:Atomic Heart|Atomic Heart]] (7 iw) — 14276 skatījumu
* [[:ru:Чаплино (Днепропетровская область)|Чаплино (Днепропетровская область)]] (11 iw) — 13259 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 13042 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 12895 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 11836 skatījumu
* [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 11418 skatījumu
* [[:ru:Торнадо (РСЗО)|Торнадо (РСЗО)]] (13 iw) — 11407 skatījumu
* [[:ru:NASAMS|NASAMS]] (18 iw) — 11206 skatījumu
* [[:ru:Фьюри, Тайсон|Фьюри, Тайсон]] (33 iw) — 11182 skatījumu
* [[:ru:Дугина, Дарья Александровна|Дугина, Дарья Александровна]] (27 iw) — 11084 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 10976 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 8371 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 7522 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 7312 skatījumu
* [[:ru:Терехова, Анна Саввовна|Терехова, Анна Саввовна]] (3 iw) — 7274 skatījumu
* [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 7211 skatījumu
* [[:ru:Ярослав Всеволодович (князь владимирский)|Ярослав Всеволодович (князь владимирский)]] (28 iw) — 6970 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6703 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 6547 skatījumu
* [[:ru:Золотая Орда (телесериал)|Золотая Орда (телесериал)]] (2 iw) — 6498 skatījumu
* [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (34 iw) — 6339 skatījumu
* [[:ru:Х-22|Х-22]] (23 iw) — 6064 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5708 skatījumu
* [[:ru:Ракетный удар по железнодорожной станции Чаплино|Ракетный удар по железнодорожной станции Чаплино]] (5 iw) — 5624 skatījumu
* [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 5570 skatījumu
* [[:ru:Д’Арси, Эмма|Д’Арси, Эмма]] (15 iw) — 5234 skatījumu
* [[:ru:Гепард (ЗСУ)|Гепард (ЗСУ)]] (23 iw) — 5057 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5046 skatījumu
* [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 4950 skatījumu
* [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 4889 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4789 skatījumu
* [[:ru:Визит (фильм, 2015)|Визит (фильм, 2015)]] (27 iw) — 4729 skatījumu
* [[:ru:Панова, Аксана Рашидовна|Панова, Аксана Рашидовна]] (1 iw) — 4539 skatījumu
* [[:ru:Женщина-Халк: Адвокат|Женщина-Халк: Адвокат]] (31 iw) — 4515 skatījumu
* [[:ru:Вася Обломов|Вася Обломов]] (5 iw) — 4484 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4466 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4458 skatījumu
* [[:ru:Металлургический район (Кривой Рог)|Металлургический район (Кривой Рог)]] (2 iw) — 4377 skatījumu
* [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (24 iw) — 4201 skatījumu
* [[:ru:Флавин, Дженнифер|Флавин, Дженнифер]] (8 iw) — 4197 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 4055 skatījumu
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (22 iw) — 4035 skatījumu
* [[:ru:Хокенхалл, Джеймс|Хокенхалл, Джеймс]] (3 iw) — 4012 skatījumu
* [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 4000 skatījumu
* [[:ru:Добрынин, Николай Николаевич|Добрынин, Николай Николаевич]] (6 iw) — 3909 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 3777 skatījumu
* [[:ru:Берке|Берке]] (39 iw) — 3759 skatījumu
* [[:ru:Таргариены|Таргариены]] (10 iw) — 3719 skatījumu
* [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3679 skatījumu
* [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 3631 skatījumu
* [[:ru:Олкок, Милли|Олкок, Милли]] (13 iw) — 3577 skatījumu
* [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3489 skatījumu
* [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3438 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3358 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3336 skatījumu
* [[:ru:Selenia Aspide|Selenia Aspide]] (12 iw) — 3297 skatījumu
* [[:ru:.torrent|.torrent]] (14 iw) — 3216 skatījumu
* [[:ru:Военно-воздушные силы Российской Федерации|Военно-воздушные силы Российской Федерации]] (50 iw) — 3204 skatījumu
* [[:ru:После (фильм)|После (фильм)]] (24 iw) — 3177 skatījumu
* [[:ru:Слуцкий, Леонид Эдуардович|Слуцкий, Леонид Эдуардович]] (13 iw) — 3169 skatījumu
* [[:ru:Citigroup|Citigroup]] (40 iw) — 3167 skatījumu
* [[:ru:Хашимов, Сава|Хашимов, Сава]] (3 iw) — 3129 skatījumu
* [[:ru:Война из-за ведра|Война из-за ведра]] (13 iw) — 3100 skatījumu
* [[:ru:Бабченко, Аркадий Аркадьевич|Бабченко, Аркадий Аркадьевич]] (22 iw) — 3041 skatījumu
* [[:ru:Атомная энергетика Украины|Атомная энергетика Украины]] (9 iw) — 3039 skatījumu
* [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3035 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3030 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3019 skatījumu
* [[:ru:Демонстрация 25 августа 1968 года|Демонстрация 25 августа 1968 года]] (9 iw) — 2937 skatījumu
* [[:ru:Террористический акт в Беслане|Террористический акт в Беслане]] (45 iw) — 2932 skatījumu
* [[:ru:Властелин колец: Кольца власти|Властелин колец: Кольца власти]] (27 iw) — 2868 skatījumu
* [[:ru:Гармаш, Сергей Леонидович|Гармаш, Сергей Леонидович]] (19 iw) — 2853 skatījumu
* [[:ru:Железнодорожная катастрофа под Уфой|Железнодорожная катастрофа под Уфой]] (20 iw) — 2842 skatījumu
* [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2816 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 2810 skatījumu
* [[:ru:GMLRS|GMLRS]] (3 iw) — 2810 skatījumu
* [[:ru:Пламя и кровь|Пламя и кровь]] (13 iw) — 2782 skatījumu
* [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (21 iw) — 2778 skatījumu
* [[:ru:Аокигахара|Аокигахара]] (44 iw) — 2753 skatījumu
* [[:ru:Мир Дикого Запада (телесериал)|Мир Дикого Запада (телесериал)]] (44 iw) — 2737 skatījumu
* [[:ru:После. Долго и счастливо|После. Долго и счастливо]] (9 iw) — 2715 skatījumu
* [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2711 skatījumu
* [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 2670 skatījumu
* [[:ru:Д’Артаньян и три мушкетёра|Д’Артаньян и три мушкетёра]] (11 iw) — 2665 skatījumu
* [[:ru:Penis Envy|Penis Envy]] (3 iw) — 2664 skatījumu
* [[:ru:Fairchild Republic A-10 Thunderbolt II|Fairchild Republic A-10 Thunderbolt II]] (50 iw) — 2588 skatījumu
* [[:ru:Белый, Анатолий Александрович|Белый, Анатолий Александрович]] (6 iw) — 2578 skatījumu
* [[:ru:IPhone 14|IPhone 14]] (3 iw) — 2556 skatījumu
* [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (17 iw) — 2553 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2551 skatījumu
* [[:ru:Танго и Кэш|Танго и Кэш]] (28 iw) — 2548 skatījumu
* [[:ru:Аферистка|Аферистка]] (19 iw) — 2540 skatījumu
* [[:ru:Боевик (киножанр)|Боевик (киножанр)]] (58 iw) — 2535 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:574|574]] (117 iw) — 123 skatījumu
* [[:be:Эскадрон літоўскіх татар|Эскадрон літоўскіх татар]] (7 iw) — 123 skatījumu
* [[:be:Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь|Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь]] (10 iw) — 69 skatījumu
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 47 skatījumu
* [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 40 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 37 skatījumu
* [[:be:Дэкларацыя аб дзяржаўным суверэнітэце Беларускай ССР|Дэкларацыя аб дзяржаўным суверэнітэце Беларускай ССР]] (4 iw) — 34 skatījumu
* [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 33 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 32 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Антон Іванавіч Абрамовіч|Антон Іванавіч Абрамовіч]] (1 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Старагардская ратуша|Старагардская ратуша]] (1 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 28 skatījumu
* [[:be:Сядлецкая губерня|Сядлецкая губерня]] (13 iw) — 26 skatījumu
* [[:be:Сурканты|Сурканты]] (5 iw) — 25 skatījumu
* [[:be:Леў Міхайлавіч Сапега|Леў Міхайлавіч Сапега]] (5 iw) — 24 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 23 skatījumu
* [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 22 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Аляксеевіч Арлоў|Уладзімір Аляксеевіч Арлоў]] (9 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Холмская губерня|Холмская губерня]] (14 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Іван Шамякін|Іван Шамякін]] (10 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Сілезскае ваяводства (1945—1950)|Сілезскае ваяводства (1945—1950)]] (2 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Марыам Баўардзі|Марыам Баўардзі]] (20 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Люсі Дэлару-Мардрус|Люсі Дэлару-Мардрус]] (11 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Лахта-цэнтр|Лахта-цэнтр]] (35 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Касцёл Святой Кацярыны (Старогард Гданьскі)|Касцёл Святой Кацярыны (Старогард Гданьскі)]] (1 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Алесь Разанаў|Алесь Разанаў]] (8 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Знаменская царква (Дубровіцы)|Знаменская царква (Дубровіцы)]] (9 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Беларускі дзяржаўны медыцынскі ўніверсітэт|Беларускі дзяржаўны медыцынскі ўніверсітэт]] (8 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Сяргей Новік-Пяюн|Сяргей Новік-Пяюн]] (3 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Дзень Адраджэння|Дзень Адраджэння]] (1 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Імператар Кокаку|Імператар Кокаку]] (41 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Любча|Любча]] (13 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Люблінская губерня|Люблінская губерня]] (15 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Мікалай Сямёнавіч Місюк|Мікалай Сямёнавіч Місюк]] (2 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Калішская губерня|Калішская губерня]] (12 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Паморскае ваяводства (1945—1950)|Паморскае ваяводства (1945—1950)]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Пазнаньскае ваяводства (1945—1975)|Пазнаньскае ваяводства (1945—1975)]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Падляская губерня|Падляская губерня]] (9 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:1883 год у гісторыі літаратуры|1883 год у гісторыі літаратуры]] (15 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Маргарыта Наварская|Маргарыта Наварская]] (50 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Місюк|Місюк]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Мазавецкая губерня|Мазавецкая губерня]] (8 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Урацлаўскае ваяводства (1946—1975)|Урацлаўскае ваяводства (1946—1975)]] (4 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Мікалай Міхайлавіч Сапега|Мікалай Міхайлавіч Сапега]] (5 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Шышка|Шышка]] (58 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Эрміёні|Эрміёні]] (20 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Дажынкі|Дажынкі]] (11 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Мары дэ Гурнэ|Мары дэ Гурнэ]] (19 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Trollwald|Trollwald]] (2 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Міхаіл Багданавіч Гарабурда|Міхаіл Багданавіч Гарабурда]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Чаплынэ|Чаплынэ]] (11 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Турэйск (Шчучынскі раён)|Турэйск (Шчучынскі раён)]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (13 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Скрыпліцкі сельсавет|Скрыпліцкі сельсавет]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Сілезскае ваяводства (значэнні)|Сілезскае ваяводства (значэнні)]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)|Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)]] (18 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Зоська Верас|Зоська Верас]] (11 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Віялет Ледзюк|Віялет Ледзюк]] (19 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (22 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Канстанцін Радзівіл|Канстанцін Радзівіл]] (6 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Сяргей Пясецкі|Сяргей Пясецкі]] (12 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч|Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч]] (20 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Murovei|Murovei]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Беларуская краёвая абарона|Беларуская краёвая абарона]] (10 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Алег Анатолевіч Трусаў|Алег Анатолевіч Трусаў]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Аляшкевіч|Аляшкевіч]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Узброеныя Сілы Беларусі|Узброеныя Сілы Беларусі]] (28 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Эдвард Адамавіч Вайніловіч|Эдвард Адамавіч Вайніловіч]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Litvintroll|Litvintroll]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Каленік Мішкавіч|Каленік Мішкавіч]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Allium heldreichii|Allium heldreichii]] (6 iw) — 9 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:Sara James|Sara James]] (3 iw) — 23645 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (14 iw) — 5895 skatījumu
* [[:pl:Maciej Berbeka|Maciej Berbeka]] (6 iw) — 4292 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 3898 skatījumu
* [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 2860 skatījumu
* [[:pl:Klefedron|Klefedron]] (1 iw) — 2347 skatījumu
* [[:pl:America’s Got Talent|America’s Got Talent]] (26 iw) — 2344 skatījumu
* [[:pl:Liga Mistrzów UEFA (2022/2023)/Faza grupowa|Liga Mistrzów UEFA (2022/2023)/Faza grupowa]] (12 iw) — 2279 skatījumu
* [[:pl:Daria Dugina|Daria Dugina]] (27 iw) — 2278 skatījumu
* [[:pl:Zdzisław Krasnodębski (socjolog)|Zdzisław Krasnodębski (socjolog)]] (5 iw) — 2208 skatījumu
* [[:pl:Aleksandr Dugin|Aleksandr Dugin]] (49 iw) — 2022 skatījumu
* [[:pl:Ród Smoka|Ród Smoka]] (32 iw) — 2002 skatījumu
* [[:pl:Juan Carlos Unzué|Juan Carlos Unzué]] (18 iw) — 1970 skatījumu
* [[:pl:Ilona Felicjańska|Ilona Felicjańska]] (3 iw) — 1931 skatījumu
* [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1884 skatījumu
* [[:pl:Jacek Kurski|Jacek Kurski]] (4 iw) — 1868 skatījumu
* [[:pl:Taco Hemingway|Taco Hemingway]] (13 iw) — 1778 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn|Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn]] (36 iw) — 1754 skatījumu
* [[:pl:Jarosław Jakimowicz|Jarosław Jakimowicz]] (2 iw) — 1709 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 1659 skatījumu
* [[:pl:Anna German|Anna German]] (28 iw) — 1640 skatījumu
* [[:pl:Jake LaMotta|Jake LaMotta]] (31 iw) — 1628 skatījumu
* [[:pl:Marek Papszun|Marek Papszun]] (2 iw) — 1626 skatījumu
* [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 1589 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1581 skatījumu
* [[:pl:Magik (raper)|Magik (raper)]] (6 iw) — 1575 skatījumu
* [[:pl:Kangurek Kao (gra komputerowa 2022)|Kangurek Kao (gra komputerowa 2022)]] (4 iw) — 1553 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1547 skatījumu
* [[:pl:Heimkehr|Heimkehr]] (6 iw) — 1529 skatījumu
* [[:pl:Walter Rothschild (baron)|Walter Rothschild (baron)]] (29 iw) — 1506 skatījumu
* [[:pl:Louis de Saint-Just|Louis de Saint-Just]] (44 iw) — 1431 skatījumu
* [[:pl:Stadion Sinobo|Stadion Sinobo]] (29 iw) — 1398 skatījumu
* [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 1387 skatījumu
* [[:pl:Maja Hyży|Maja Hyży]] (1 iw) — 1372 skatījumu
* [[:pl:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 1371 skatījumu
* [[:pl:Amerykański pitbulterier|Amerykański pitbulterier]] (36 iw) — 1361 skatījumu
* [[:pl:Strajk chłopski (1937)|Strajk chłopski (1937)]] (1 iw) — 1343 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1341 skatījumu
* [[:pl:Beata Javorcik|Beata Javorcik]] (1 iw) — 1320 skatījumu
* [[:pl:Linia M2 metra w Warszawie|Linia M2 metra w Warszawie]] (9 iw) — 1289 skatījumu
* [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 1285 skatījumu
* [[:pl:Paweł Deląg|Paweł Deląg]] (10 iw) — 1260 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1253 skatījumu
* [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 1202 skatījumu
* [[:pl:Grzegorz Napieralski|Grzegorz Napieralski]] (10 iw) — 1190 skatījumu
* [[:pl:Dariusz Siatkowski|Dariusz Siatkowski]] (2 iw) — 1188 skatījumu
* [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1172 skatījumu
* [[:pl:Paktofonika|Paktofonika]] (7 iw) — 1159 skatījumu
* [[:pl:Adrianna Sułek|Adrianna Sułek]] (9 iw) — 1156 skatījumu
* [[:pl:Grażyna Błęcka-Kolska|Grażyna Błęcka-Kolska]] (5 iw) — 1144 skatījumu
* [[:pl:Ivi López|Ivi López]] (10 iw) — 1140 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1136 skatījumu
* [[:pl:Maria Probosz|Maria Probosz]] (2 iw) — 1123 skatījumu
* [[:pl:Maciej Kalenkiewicz|Maciej Kalenkiewicz]] (3 iw) — 1122 skatījumu
* [[:pl:Aleksandra Hamkało|Aleksandra Hamkało]] (2 iw) — 1119 skatījumu
* [[:pl:Adam Michnik|Adam Michnik]] (26 iw) — 1099 skatījumu
* [[:pl:Dudelange|Dudelange]] (40 iw) — 1098 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Zalewski (piosenkarz)|Krzysztof Zalewski (piosenkarz)]] (3 iw) — 1092 skatījumu
* [[:pl:Tekla Juniewicz|Tekla Juniewicz]] (12 iw) — 1061 skatījumu
* [[:pl:Quebonafide|Quebonafide]] (5 iw) — 1058 skatījumu
* [[:pl:Binturong orientalny|Binturong orientalny]] (61 iw) — 1051 skatījumu
* [[:pl:Tyson Fury|Tyson Fury]] (33 iw) — 1046 skatījumu
* [[:pl:Andrew Tate|Andrew Tate]] (19 iw) — 1030 skatījumu
* [[:pl:Marlena Maląg|Marlena Maląg]] (1 iw) — 1024 skatījumu
* [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 1014 skatījumu
* [[:pl:Katarzyna Cichopek|Katarzyna Cichopek]] (8 iw) — 1013 skatījumu
* [[:pl:Robert Burneika|Robert Burneika]] (4 iw) — 1000 skatījumu
* [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 987 skatījumu
* [[:pl:Bitwa o Surkonty|Bitwa o Surkonty]] (1 iw) — 973 skatījumu
* [[:pl:Lilith|Lilith]] (65 iw) — 968 skatījumu
* [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 966 skatījumu
* [[:pl:Mariusz Pudzianowski|Mariusz Pudzianowski]] (20 iw) — 960 skatījumu
* [[:pl:Tarantula ukraińska|Tarantula ukraińska]] (18 iw) — 958 skatījumu
* [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 944 skatījumu
* [[:pl:Ewa Błaszczyk|Ewa Błaszczyk]] (6 iw) — 934 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 933 skatījumu
* [[:pl:Igo Sym|Igo Sym]] (10 iw) — 930 skatījumu
* [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 930 skatījumu
* [[:pl:Dorota Segda|Dorota Segda]] (6 iw) — 922 skatījumu
* [[:pl:Stanisław Ignacy Witkiewicz|Stanisław Ignacy Witkiewicz]] (31 iw) — 909 skatījumu
* [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 902 skatījumu
* [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 894 skatījumu
* [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 891 skatījumu
* [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 882 skatījumu
* [[:pl:Katarzyna Łaniewska|Katarzyna Łaniewska]] (9 iw) — 872 skatījumu
* [[:pl:Obraz Matki Boskiej Częstochowskiej|Obraz Matki Boskiej Częstochowskiej]] (27 iw) — 871 skatījumu
* [[:pl:Viki Gabor|Viki Gabor]] (22 iw) — 864 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (36 iw) — 853 skatījumu
* [[:pl:Stanisław Radwan (kompozytor)|Stanisław Radwan (kompozytor)]] (2 iw) — 852 skatījumu
* [[:pl:Sprawa Tomasza Komendy|Sprawa Tomasza Komendy]] (2 iw) — 850 skatījumu
* [[:pl:Penny Mordaunt|Penny Mordaunt]] (29 iw) — 846 skatījumu
* [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 842 skatījumu
* [[:pl:Tomasz Kowalski (wspinacz)|Tomasz Kowalski (wspinacz)]] (1 iw) — 839 skatījumu
* [[:pl:Surkonty|Surkonty]] (5 iw) — 836 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 822 skatījumu
* [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (28 iw) — 820 skatījumu
* [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 819 skatījumu
* [[:pl:Blanka Lipińska|Blanka Lipińska]] (12 iw) — 803 skatījumu
* [[:pl:Slavia Praga (piłka nożna) w europejskich pucharach|Slavia Praga (piłka nożna) w europejskich pucharach]] (6 iw) — 803 skatījumu
* [[:pl:Carlsberg Polska|Carlsberg Polska]] (3 iw) — 799 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Amerikinės devynbalsės|Amerikinės devynbalsės]] (40 iw) — 525 skatījumu
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 344 skatījumu
* [[:lt:Jautì|Jautì]] (1 iw) — 327 skatījumu
* [[:lt:Asta Skaisgirytė-Liauškienė|Asta Skaisgirytė-Liauškienė]] (2 iw) — 258 skatījumu
* [[:lt:Sasnava|Sasnava]] (7 iw) — 181 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 165 skatījumu
* [[:lt:Vaidotas Žala|Vaidotas Žala]] (2 iw) — 145 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 143 skatījumu
* [[:lt:Dilbis|Dilbis]] (56 iw) — 127 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 104 skatījumu
* [[:lt:Palemonas|Palemonas]] (1 iw) — 95 skatījumu
* [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 95 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 95 skatījumu
* [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 94 skatījumu
* [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 89 skatījumu
* [[:lt:Kietosios dalelės|Kietosios dalelės]] (38 iw) — 85 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 71 skatījumu
* [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 69 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 68 skatījumu
* [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 68 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena|Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena]] (3 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (25 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Audrius Nakas|Audrius Nakas]] (4 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Šventojo Baltramiejaus diena|Šventojo Baltramiejaus diena]] (4 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Rokas Masiulis|Rokas Masiulis]] (6 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Lemon Joy|Lemon Joy]] (2 iw) — 63 skatījumu
* [[:lt:Vytautas Landsbergis-Žemkalnis|Vytautas Landsbergis-Žemkalnis]] (5 iw) — 61 skatījumu
* [[:lt:Nikolajus Kovaliovas|Nikolajus Kovaliovas]] (10 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Ilgakojai uodai|Ilgakojai uodai]] (51 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Ranka|Ranka]] (3 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Kurortas|Kurortas]] (39 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Rokantiškės|Rokantiškės]] (1 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Kazimira Danutė Prunskienė|Kazimira Danutė Prunskienė]] (27 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Ramūnas Vyšniauskas|Ramūnas Vyšniauskas]] (5 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (68 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Gimpo FC|Gimpo FC]] (7 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Sigitas Geda|Sigitas Geda]] (14 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Andrius Tapinas|Andrius Tapinas]] (5 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Jurgita Štreimikytė-Virbickienė|Jurgita Štreimikytė-Virbickienė]] (7 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Audrius Butkevičius|Audrius Butkevičius]] (6 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Vytautas V. Landsbergis|Vytautas V. Landsbergis]] (4 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Aušrinė Armonaitė|Aušrinė Armonaitė]] (9 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos energetika|Lietuvos energetika]] (6 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Kalvadosas|Kalvadosas]] (48 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Sausio 13 aukos|Sausio 13 aukos]] (1 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Independence|Independence]] (6 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Cista|Cista]] (45 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Rokas Žilinskas|Rokas Žilinskas]] (11 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Gaidžiauodegiai tironai|Gaidžiauodegiai tironai]] (19 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:365 dienos (filmas)|365 dienos (filmas)]] (26 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Kryžiuočiai (vorai)|Kryžiuočiai (vorai)]] (40 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Traviata|Traviata]] (54 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Amalas (žaibas)|Amalas (žaibas)]] (17 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Inga Jankauskaitė|Inga Jankauskaitė]] (10 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:UEFA čempionų lyga 2022–2023 m.|UEFA čempionų lyga 2022–2023 m.]] (14 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Arvydas Anušauskas|Arvydas Anušauskas]] (11 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Dainius Kreivys|Dainius Kreivys]] (7 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Vyriausybė|Lietuvos Respublikos Vyriausybė]] (9 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Gabrielė Martirosian|Gabrielė Martirosian]] (6 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:NASAMS|NASAMS]] (18 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Šakotis|Šakotis]] (19 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Bobų vasara|Bobų vasara]] (12 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Šiaulių bankas|Šiaulių bankas]] (5 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Petras Gražulis|Petras Gražulis]] (6 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Free Finga|Free Finga]] (1 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Laimonas Tapinas|Laimonas Tapinas]] (2 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Kryžiuočiai (gentis)|Kryžiuočiai (gentis)]] (30 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Vytautas Šapranauskas|Vytautas Šapranauskas]] (3 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Ignas Vėgėlė|Ignas Vėgėlė]] (1 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Vinted|Vinted]] (9 iw) — 32 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Indrek Tarand|Indrek Tarand]] (11 iw) — 560 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 385 skatījumu
* [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 359 skatījumu
* [[:et:Süstjas võtmehein|Süstjas võtmehein]] (12 iw) — 325 skatījumu
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 296 skatījumu
* [[:et:Peeter Võsa|Peeter Võsa]] (2 iw) — 292 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 235 skatījumu
* [[:et:Mikk Marran|Mikk Marran]] (1 iw) — 229 skatījumu
* [[:et:Jääretk|Jääretk]] (9 iw) — 214 skatījumu
* [[:et:Aleksandr Rubel|Aleksandr Rubel]] (7 iw) — 204 skatījumu
* [[:et:Teremin|Teremin]] (46 iw) — 187 skatījumu
* [[:et:Kurna|Kurna]] (8 iw) — 160 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 156 skatījumu
* [[:et:Villemdrillem|Villemdrillem]] (1 iw) — 150 skatījumu
* [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 149 skatījumu
* [[:et:Tatjana Mihhailova-Saar|Tatjana Mihhailova-Saar]] (28 iw) — 142 skatījumu
* [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 126 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 124 skatījumu
* [[:et:Basel II|Basel II]] (27 iw) — 120 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 119 skatījumu
* [[:et:Tantsud tähtedega|Tantsud tähtedega]] (3 iw) — 119 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 115 skatījumu
* [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 115 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 99 skatījumu
* [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 96 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 94 skatījumu
* [[:et:Jaanuar 2012|Jaanuar 2012]] (28 iw) — 93 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 91 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 91 skatījumu
* [[:et:Kaksvarvaslaisik|Kaksvarvaslaisik]] (33 iw) — 91 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 90 skatījumu
* [[:et:Muinastulede öö|Muinastulede öö]] (3 iw) — 85 skatījumu
* [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 83 skatījumu
* [[:et:September 2012|September 2012]] (30 iw) — 79 skatījumu
* [[:et:Starlink|Starlink]] (49 iw) — 78 skatījumu
* [[:et:Prantsuse frank|Prantsuse frank]] (53 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Võtmehein|Võtmehein]] (33 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Välisluureamet|Välisluureamet]] (3 iw) — 75 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 75 skatījumu
* [[:et:Reeper|Reeper]] (22 iw) — 75 skatījumu
* [[:et:Eesti koolide loend|Eesti koolide loend]] (1 iw) — 74 skatījumu
* [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 73 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 73 skatījumu
* [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 73 skatījumu
* [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Fokker|Fokker]] (38 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Kaimo Kuusk|Kaimo Kuusk]] (2 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Kerttu Rakke|Kerttu Rakke]] (1 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Mari Tarand|Mari Tarand]] (3 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 69 skatījumu
* [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Männiheinik|Männiheinik]] (30 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Heli Lääts|Heli Lääts]] (5 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Punalutikas|Punalutikas]] (34 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Mart Sander|Mart Sander]] (7 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Tehiskeelte loend|Tehiskeelte loend]] (22 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Kris Lemsalu|Kris Lemsalu]] (1 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Priit Loog|Priit Loog]] (2 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Kaili Närep|Kaili Närep]] (1 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Kergejõustik 1964. aasta suveolümpiamängudel|Kergejõustik 1964. aasta suveolümpiamängudel]] (28 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Kerr Kriisa|Kerr Kriisa]] (3 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Langust|Langust]] (20 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Tõnis Lukas|Tõnis Lukas]] (11 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Kiisa avariireservelektrijaam|Kiisa avariireservelektrijaam]] (2 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Ainepunkt|Ainepunkt]] (14 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (3 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Kihnu Virve|Kihnu Virve]] (4 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Valter Ojakäär|Valter Ojakäär]] (4 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Uku Suviste|Uku Suviste]] (25 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Tippdomeenide loend|Tippdomeenide loend]] (39 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Narva tank|Narva tank]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (66 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Mait Malmsten|Mait Malmsten]] (3 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Jonatan Vseviov|Jonatan Vseviov]] (1 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Must lesk|Must lesk]] (37 iw) — 40 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>mdnit2uu805ly3ypterg5w6izenzslf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnais kliedziens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453710</id>
    <revision>
      <id>3675800</id>
      <parentid>3517324</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:48:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izpildītāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2038" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste|
| Nosaukums = Melnais kliedziens
| Izpildītājs = [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] albums
| Vāks = Melnais_kliedziens.jpg
| Background = #83ADC0
| Izdots = [[1986. gads|1986]]. gadā
| Ierakstīts = 
| Žanrs = Rokmūzika
| Garums = 
| Ierakstu kompānija = [[Melodija]]
| Producents =
| Izpildītājsģen = Raimonda Paula albumu
| Iepriekšējais albums = ''[[Pie vecās ziņģes]]'' &lt;br /&gt;(1986)
| Šis albums = ''Melnais kliedziens'' &lt;br /&gt;(1986)
| Nākamais albums = ''[[Mazais ganiņš]]'' &lt;br /&gt;(1988) 
}}

'''Melnais kliedziens''' ir [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu albums ar [[Gunārs Krollis|Gunāra Kroļļa]] tekstiem, kas grupas &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot; ierakstā izdots 1986. gadā. 

== Tapšana ==
Šis dziesmu cikls veltīts [[Hirosimas traģēdija]]s upuru piemiņai.&lt;ref&gt;[https://www.discogs.com/Credo-2-R-Pauls-G-Krollis-Melnais-Kliedziens/release/4876584 Credo, R. Pauls - Melnais kliedziens]. Discogs.com.&lt;/ref&gt; Izdota arī albuma versija krievu valodā.

Albums atkārtoti izdots 2004. gadā kompaktdiska formātā kopā ar iepriekš neizdoto 1983. gadā ierakstīto R. Paula dziesmu ciklu ar [[Leons Briedis|Leona Brieža]] vārdiem &quot;Austrumu motīvi&quot; (&quot;Tirgus&quot; — 5:19; &quot;Vīna kauss&quot; — 3:31; &quot;Pār tuksnesi&quot; — 6:10; &quot;Mirušo pilsēta&quot; — 3:59; &quot;Karavāna&quot; — 2:31).&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6191585/atkartoti-izdod-credo-albumu-melnais-kliedziens Atkārtoti izdod &quot;Credo&quot; albumu “Melnais kliedziens”].TV.net, 2004, 16. novembris.&lt;/ref&gt;

== Dziesmu saraksts ==
# Uguns bulta. Sāpe — 12:28
# Melnais kliedziens — 3:47
# Ēna — 3:06
# Lūgums ugunij — 7:14
# Nakts. Pieskāriens — 8:46
# Epilogs — 1:31

== Izpildītāji ==
Grupa &quot;Credo&quot;:

[[Guntis Veits]] — vokāls

Raivis Krūms — vokāls

Armands Alksnis — ģitāra

Aldis Langbaums — taustiņinstrumenti

Valdis Skujiņš — bass

Guntars Brečs — sitaminstrumenti

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Raimonda Paula albumi]]
[[Kategorija:Credo albumi]]
[[Kategorija:1986. gada albumi]]</text>
      <sha1>cflkxlxnowib35vb1x1wb04kv9tzx0n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675802</id>
      <parentid>3675800</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:52:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izpildītāji */ noformējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2048" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste|
| Nosaukums = Melnais kliedziens
| Izpildītājs = [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] albums
| Vāks = Melnais_kliedziens.jpg
| Background = #83ADC0
| Izdots = [[1986. gads|1986]]. gadā
| Ierakstīts = 
| Žanrs = Rokmūzika
| Garums = 
| Ierakstu kompānija = [[Melodija]]
| Producents =
| Izpildītājsģen = Raimonda Paula albumu
| Iepriekšējais albums = ''[[Pie vecās ziņģes]]'' &lt;br /&gt;(1986)
| Šis albums = ''Melnais kliedziens'' &lt;br /&gt;(1986)
| Nākamais albums = ''[[Mazais ganiņš]]'' &lt;br /&gt;(1988) 
}}

'''Melnais kliedziens''' ir [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu albums ar [[Gunārs Krollis|Gunāra Kroļļa]] tekstiem, kas grupas &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot; ierakstā izdots 1986. gadā. 

== Tapšana ==
Šis dziesmu cikls veltīts [[Hirosimas traģēdija]]s upuru piemiņai.&lt;ref&gt;[https://www.discogs.com/Credo-2-R-Pauls-G-Krollis-Melnais-Kliedziens/release/4876584 Credo, R. Pauls - Melnais kliedziens]. Discogs.com.&lt;/ref&gt; Izdota arī albuma versija krievu valodā.

Albums atkārtoti izdots 2004. gadā kompaktdiska formātā kopā ar iepriekš neizdoto 1983. gadā ierakstīto R. Paula dziesmu ciklu ar [[Leons Briedis|Leona Brieža]] vārdiem &quot;Austrumu motīvi&quot; (&quot;Tirgus&quot; — 5:19; &quot;Vīna kauss&quot; — 3:31; &quot;Pār tuksnesi&quot; — 6:10; &quot;Mirušo pilsēta&quot; — 3:59; &quot;Karavāna&quot; — 2:31).&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6191585/atkartoti-izdod-credo-albumu-melnais-kliedziens Atkārtoti izdod &quot;Credo&quot; albumu “Melnais kliedziens”].TV.net, 2004, 16. novembris.&lt;/ref&gt;

== Dziesmu saraksts ==
# Uguns bulta. Sāpe — 12:28
# Melnais kliedziens — 3:47
# Ēna — 3:06
# Lūgums ugunij — 7:14
# Nakts. Pieskāriens — 8:46
# Epilogs — 1:31

== Izpildītāji ==
Grupa &quot;Credo&quot;:
* [[Guntis Veits]] — vokāls
* Raivis Krūms — vokāls
* Armands Alksnis — ģitāra
* Aldis Langbaums — taustiņinstrumenti
* [[Valdis Skujiņš]] — bass
* Guntars Brečs — sitaminstrumenti

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Raimonda Paula albumi]]
[[Kategorija:Credo albumi]]
[[Kategorija:1986. gada albumi]]</text>
      <sha1>9ip2dowi6un471jlknmlzu5lbzkdgv6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heidara Alijeva starptautiskā lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>457334</id>
    <revision>
      <id>3675749</id>
      <parentid>3206291</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:15:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3085" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Heidara Alijeva starptautiskā lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Heydər Əliyev adına Beynəlxalq Hava Limanı''
| attels                     = 
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| attels2                    = Международный аэропорт Гейдар Алиев.jpg
| attela2-platums            = 
| paraksts2                  = 
| IATA                       = GYD
| ICAO                       = UBBB
| FAA                        = 
| LID                        = 
| karte                      = Azerbaidžāna#Tuvie un Vidējie Austrumi
| kartes_paraksts            = 
| karte_alt                  = 
| kartes_izmērs              = 
| reljefa_karte              = 
| plat_d = 40  | plat_m  = 28 | plat_s = 03 | plat_NS = N
| gar_d  = 50  | gar_m   = 02 | gar_s  = 48 | gar_EW  = E
| coordinates_region         = 
| lidostas_tips              = Starptautiska / civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = [[Azerbaidžānas valdība]]
| operators                  = Azerbaidžānas valdība
| apkalpo                    = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}}
| atrasanas_vieta            = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}}
| uzcelta                    = &lt;!-- for military airports --&gt;
| used                       = &lt;!-- for military airports --&gt;
| komandieris                = &lt;!-- for military airports --&gt;
| metric-elev                = Y
| elevation-f                = 10
| elevation-m                = 3
| majas_lapa                 = {{url|http://www.airport-baku.com/}}
|                  r1-number = 16/34
|                r1-length-m = 3995
|                r1-length-f = 13 107
|                 r1-surface = [[asfaltbetons]]
|                  r2-number = 17/35
|                r2-length-m = 3200
|                r2-length-f = 10 499
|                 r2-surface = asfaltbetons
| pasazieru_skaits           = 4 730 000 (2019. gadā)
| lidojumu_skaits            = 
| krava                      = 
}}

'''Heidara Alijeva starptautiskā lidosta''' ({{val|az|Heydər Əliyev adına Beynəlxalq Hava Limanı}}) ir [[starptautiskā lidosta]], kas atrodas 20 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētas [[Baku]] centra. Tās [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|IATA]] kods ir GYD, bet [[ICAO valstu un teritoriju kodi|ICAO]] kods ir UBBB. Lidosta oficiāli tika atklāta 1980. gadā. 2004. gadā tā tika nosaukta par godu azerbaidžāņu valstsvīram [[Heidars Alijevs|Heidaram Alijevam]]. Pirms tam tā bija zināma kā Binas starptautiskā lidosta. Kā bāzes lidostu to izmanto aviosabiedrības ''[[Azerbaijan Airlines]]'', ''[[Buta Airways]]'' un ''[[Silk Way West Airlines]]''.

Uz šo lidostu lidojumus no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas starptautiskās lidostas]] nodrošina aviokompānija ''[[airBaltic]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official}}


{{Azerbaidžāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lidostas Azerbaidžānā]]
[[Kategorija:Transports Baku]]</text>
      <sha1>ivozx1mqoli46y7eecu0y2aq2dq60hc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladislava Marāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464152</id>
    <revision>
      <id>3675762</id>
      <parentid>3673427</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T01:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mirashhh</username>
        <id>56411</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mirashhh pārvietoja lapu [[Vladislava Šķēle]] uz [[Vladislava Marāne]]: Jauns uzvārds</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4943" xml:space="preserve">{{maznozīmīgs}}
'''Vladislava Marāne''' ir jaunatnes politikas un sociālās jomas eksperte, pasniedzēja, politiķe.

== Biogrāfija ==
Dzimusi un dzīvojusi [[Ogre|Ogrē]], šobrīd dzīvo [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā.

Šobrīd veselības ministra biroja vadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/darbinieki|title=Darbinieki {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-08-19}}&lt;/ref&gt;. Bijusi Rīgas mēra Mārtiņa Staķa padomniece, strādājusi [[Attīstībai/Par!|“Attīstībai/Par!”]] [[Saeima]]s frakcijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/kontaktinformacija|title=Kontaktinformācija|website=saeima.lv|access-date=2020-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Lasījusi lekcijas [[Daugavpils universitāte]]s un [[Liepājas universitāte]]s studentiem par [[Projektu vadība|projektu vadību]], [[Brīvprātīgais|brīvprātīgo darbu]], dažādības vadību un starpkultūru izglītību. Bijusi [[Kustība Par!|Kustības “Par!”]] valdes locekle&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kustiba-par-par-valdes-priekssedetaju-atkartoti-iecel-pavlutu/|title=Kustība “Par!” par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ieceļ Pavļutu|website=LA.LV|access-date=2020-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; , šobrīd Rīgas nodaļas vadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/10/nodalas/|title=Nodaļas|website=Kustība Par!|access-date=2020-07-24|date=2019-10-22}}&lt;/ref&gt;. Bijusi [[Anna Linde|Annas Lindes fonda]] Latvijas tīkla Vadības komitejas pārstāve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/posts/583848055292227|title=Annas Lindes Fonda Latvijas tīkls|website=www.facebook.com|access-date=2020-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Strādājusi valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, ilgstoši bijusi Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1816|title=Vladislava Šķēle|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2020-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;, vairojot Latvijas un Eiropas Savienības organizāciju kapacitāti darbā ar jaunatni, sociālo iekļaušanu, dažādības vadību un cilvēktiesību jautājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48939987|title=Vladislava Šķēle: Jauniešos ir potenciāls. Jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu|last=aģentūra|first=Vladislava Šķēle Jaunatnes starptautisko programmu|website=delfi.lv|access-date=2020-07-24|date=2017-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced|title=To reduce youth unemployment cross sectoral cooperation should be enchanced|last=IZM|first=|access-date=24.07.2020|date=25.02.2018|archive-date=24.07.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724161756/https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/riga-notiks-konference-par-digitalo-jaunatnes-darbu-articleitem-38552/|title=Rīgā notiks konference par digitālo jaunatnes darbu|website=Biblioteka.lv|access-date=2020-07-24|date=2016-10-03|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://broceni.lv/sabiedriba/jaunatne/news/detail/News/gaidamas-jaunas-metodes-darba-ar-jauniesiem-pasvaldibas.html|title=Gaidāmas jaunas metodes darbā ar jauniešiem pašvaldībās|access-date=2020-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

Ieguvusi bakalaura grādu Āzijas studijās un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/vladislava-skele|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2020-07-24}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]&quot; kopīgā saraksta ar 6. kārtas numuru&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;, kā prioritātes izvirzot sociāli iekļaujošu pilsētu&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Attīstībai/Par Progresīvie on Facebook Watch|url=https://www.facebook.com/restarterigu/videos/daudziem-pils%C4%93tniekiem-r%C4%ABga-ir-k%C4%81-%C5%A1%C4%B7%C4%93r%C5%A1%C4%BCu-josla%EF%B8%8Ftie-ir-jaunie-vec%C4%81ki-cilv%C4%93ki-ar-/278895523429796/|accessdate=2020-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; un sakārtotu pilsētvidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.restarterigu.lv/skele.html|title=Vladislava Šķēle|website=Restartē Rīgu|access-date=2020-07-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Augstu vēlētāju atzinību V. Marāne nesaņēma, paliekot pēdējā vietā sarakstā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{DEFAULTSORT:Marāne, Vladislava}}
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>pjtl0n2o6hcfqyr0j106122q2131q77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils 9. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464927</id>
    <revision>
      <id>3675525</id>
      <parentid>3675488</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4920" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Daugavpils 9. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Daugavpils 9. vidusskola.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Skolas ēkas, 2012. gads.
| motto = 
| location = 18. Novembra iela 47, [[Daugavpils]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 9
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 31
| longs = 58
| longEW = E
| schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1951. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = izformēja
| closed = 2022. gads
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| director = 
| headmistress = 
| headmaster = Arturs Fedotovs (pēdējais)
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| custodian = 
| staff = 
| teaching_staff = 62 (2019./2020.)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.daug9vsk.lv/7_publ_dokument/pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020.] — 3. lpp&lt;/ref&gt;
| employees = 
| key_people = 
| grades = 1. - 12.
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 641 (2019./2020.)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda, krievu valoda
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = The School Telegraph&lt;ref&gt;[https://www.daug9vsk.lv/skolenu-parlaments/24-the-school-telegraph The School Telegraph]&lt;/ref&gt;
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|https://www.daug9vsk.lv/}}
}}

'''Daugavpils 9. vidusskola''' ir bijusī vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas 18. Novembra ielā 47 [[Daugavpils|Daugavpilī]].

== Izglītības programmas ==
* Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
* Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (21013121)
* Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021)

== Vēsture ==
Skola nodibināta 1951. gadā kā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] pārvaldes pakļautības Daugavpils 12. vidusskola, 1953. gadā to pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā par Daugavpils 9. vidusskolu.
1971. gadā skolā sāka padziļināti mācīt angļu valodu, literatūru un kultūru.&lt;ref&gt;[https://www.daug9vsk.lv/par-skolu/10-vesturiska-izzina Vēsturiskā izziņa]&lt;/ref&gt;

[[2022. gads|2022. gada]] [[27. janvāris|27. janvārī]] Daugavpils skolu reorganizācijas ietvaros pašvaldība nolēma apvienot 9. vidusskolu ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[10. marts|10. martā]] jaunajai izglītības iestādei tika izvēlēts nosaukums — '''Daugavpils zinātņu vidusskola'''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331428-novye-daugavpilsskie-uchebnye-zavedeniya-vybrali-sebe-nazvaniya|title=Новые даугавпилсские учебные заведения выбрали себе названия|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[16. jūnijs|16. jūnijā]] par jauno Daugavpils zinātņu vidusskolas direktoru iecelts 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs. Arturs Fedotovs tika atbrīvots no amata un iecelts par Daugavpils zinātņu vidusskolas mācību daļas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/333762-uvolili-direktorov-obedinennyh-uchebnyh-zavedenii|title=Уволили директоров объединенных учебных заведений|work=gorod.lv|date=2022. gada 16. jūnijs|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[1. augusts|1. augustā]] Daugavpils 9. vidusskola beidza pastāvēt.

=== Direktori ===
* Ivans Noskovs (1951—1955)
* Valentīna Ivanova (1955—1958)
* Andrejs Petrovs (1958—1967)
* Medards Juhnevičs (1967—1971)
* Anna Petrova (1971—1976)
* Anfisa Novikova (1976—1986)
* Silvija Birjuļina (1986—2012)
* Arturs Fedotovs (2012—2022)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Daugavpils skolas}}

{{Izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skolas Daugavpilī]]</text>
      <sha1>dzen1lmsyokq9v2mrinpudmrb9dn0o0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675526</id>
      <parentid>3675525</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. martā */ papildināju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5445" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Daugavpils 9. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Daugavpils 9. vidusskola.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Skolas ēkas, 2012. gads.
| motto = 
| location = 18. Novembra iela 47, [[Daugavpils]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 9
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 31
| longs = 58
| longEW = E
| schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1951. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = izformēja
| closed = 2022. gads
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| director = 
| headmistress = 
| headmaster = Arturs Fedotovs (pēdējais)
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| custodian = 
| staff = 
| teaching_staff = 62 (2019./2020.)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.daug9vsk.lv/7_publ_dokument/pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020.] — 3. lpp&lt;/ref&gt;
| employees = 
| key_people = 
| grades = 1. - 12.
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 641 (2019./2020.)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda, krievu valoda
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = The School Telegraph&lt;ref&gt;[https://www.daug9vsk.lv/skolenu-parlaments/24-the-school-telegraph The School Telegraph]&lt;/ref&gt;
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|https://www.daug9vsk.lv/}}
}}

'''Daugavpils 9. vidusskola''' bija vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atradās 18. Novembra ielā 47 [[Daugavpils|Daugavpilī]]. [[2022. gads|2022. gadā]] Daugavpils 9. vidusskolu apvienoja ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; izveidojot '''Daugavpils zinātņu vidusskolu'''.

== Izglītības programmas ==
* Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
* Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (21013121)
* Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021)

== Vēsture ==
Skola nodibināta 1951. gadā kā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] pārvaldes pakļautības Daugavpils 12. vidusskola, 1953. gadā to pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā par Daugavpils 9. vidusskolu.
1971. gadā skolā sāka padziļināti mācīt angļu valodu, literatūru un kultūru.&lt;ref&gt;[https://www.daug9vsk.lv/par-skolu/10-vesturiska-izzina Vēsturiskā izziņa]&lt;/ref&gt;

[[2022. gads|2022. gada]] [[27. janvāris|27. janvārī]] Daugavpils skolu reorganizācijas ietvaros pašvaldība nolēma apvienot 9. vidusskolu ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[10. marts|10. martā]] jaunajai izglītības iestādei tika izvēlēts nosaukums — Daugavpils zinātņu vidusskola.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331428-novye-daugavpilsskie-uchebnye-zavedeniya-vybrali-sebe-nazvaniya|title=Новые даугавпилсские учебные заведения выбрали себе названия|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[16. jūnijs|16. jūnijā]] par jauno Daugavpils zinātņu vidusskolas direktoru iecelts 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs. Arturs Fedotovs tika atbrīvots no amata un iecelts par Daugavpils zinātņu vidusskolas mācību daļas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/333762-uvolili-direktorov-obedinennyh-uchebnyh-zavedenii|title=Уволили директоров объединенных учебных заведений|work=gorod.lv|date=2022. gada 16. jūnijs|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[1. augusts|1. augustā]] Daugavpils 9. vidusskola beidza pastāvēt.

=== Direktori ===
* Ivans Noskovs (1951—1955)
* Valentīna Ivanova (1955—1958)
* Andrejs Petrovs (1958—1967)
* Medards Juhnevičs (1967—1971)
* Anna Petrova (1971—1976)
* Anfisa Novikova (1976—1986)
* Silvija Birjuļina (1986—2012)
* Arturs Fedotovs (2012—2022)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Daugavpils skolas}}

{{Izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skolas Daugavpilī]]</text>
      <sha1>ihrrolmxfzmxbjedm6041tksmirptrq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675823</id>
      <parentid>3675526</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:51:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Waynelai10</username>
        <id>63407</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoja faktu par skolu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5909" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Daugavpils 9. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Daugavpils 9. vidusskola.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Skolas ēkas, 2012. gads.
| motto = 
| location = 18. Novembra iela 47, [[Daugavpils]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 9
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 31
| longs = 58
| longEW = E
| schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1951. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = izformēja
| closed = 2022. gads
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| director = 
| headmistress = 
| headmaster = Arturs Fedotovs (pēdējais)
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| custodian = 
| staff = 
| teaching_staff = 62 (2019./2020.)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.daug9vsk.lv/7_publ_dokument/pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020.] — 3. lpp&lt;/ref&gt;
| employees = 
| key_people = 
| grades = 1. - 12.
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 641 (2019./2020.)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda, krievu valoda
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = The School Telegraph&lt;ref&gt;[https://www.daug9vsk.lv/skolenu-parlaments/24-the-school-telegraph The School Telegraph]&lt;/ref&gt;
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|https://www.daug9vsk.lv/}}
}}

'''Daugavpils 9. vidusskola''' bija vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atradās 18. Novembra ielā 47 [[Daugavpils|Daugavpilī]]. [[2022. gads|2022. gadā]] Daugavpils 9. vidusskolu apvienoja ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; izveidojot '''Daugavpils zinātņu vidusskolu'''.

== Izglītības programmas ==
* Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
* Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (21013121)
* Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021)

== Vēsture ==
Skola nodibināta 1951. gadā kā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] pārvaldes pakļautības Daugavpils 12. vidusskola, 1953. gadā to pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā par Daugavpils 9. vidusskolu.
1971. gadā skolā sāka padziļināti mācīt angļu valodu, literatūru un kultūru.&lt;ref&gt;[https://www.daug9vsk.lv/par-skolu/10-vesturiska-izzina Vēsturiskā izziņa]&lt;/ref&gt;

Kopš 1995. gada netālu no ieejas skolā atrodas neliels piemineklis ar Džeimsa Potera - amerikāņu studenta, kurš mācījās šajā skolā un traģiski gāja bojā autoavārijā, vārdu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|date=2013. gada marta|year=2013|title=Джеймс Поттер. Почти утраченные воспоминания|url=https://www.daug9vsk.lv/6_sp/tst/TST_53.pdf|journal=The School Telegraph|language=krievu|issue=53|pages=3 lp}}&lt;/ref&gt;

[[2022. gads|2022. gada]] [[27. janvāris|27. janvārī]] Daugavpils skolu reorganizācijas ietvaros pašvaldība nolēma apvienot 9. vidusskolu ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[10. marts|10. martā]] jaunajai izglītības iestādei tika izvēlēts nosaukums — Daugavpils zinātņu vidusskola.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331428-novye-daugavpilsskie-uchebnye-zavedeniya-vybrali-sebe-nazvaniya|title=Новые даугавпилсские учебные заведения выбрали себе названия|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[16. jūnijs|16. jūnijā]] par jauno Daugavpils zinātņu vidusskolas direktoru iecelts 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs. Arturs Fedotovs tika atbrīvots no amata un iecelts par Daugavpils zinātņu vidusskolas mācību daļas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/333762-uvolili-direktorov-obedinennyh-uchebnyh-zavedenii|title=Уволили директоров объединенных учебных заведений|work=gorod.lv|date=2022. gada 16. jūnijs|language=krievu}}&lt;/ref&gt; [[1. augusts|1. augustā]] Daugavpils 9. vidusskola beidza pastāvēt.

=== Direktori ===
* Ivans Noskovs (1951—1955)
* Valentīna Ivanova (1955—1958)
* Andrejs Petrovs (1958—1967)
* Medards Juhnevičs (1967—1971)
* Anna Petrova (1971—1976)
* Anfisa Novikova (1976—1986)
* Silvija Birjuļina (1986—2012)
* Arturs Fedotovs (2012—2022)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Daugavpils skolas}}

{{Izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skolas Daugavpilī]]</text>
      <sha1>au4qnzowgdzrm7w3ar76qmh6ilq92gw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gads sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474628</id>
    <revision>
      <id>3675905</id>
      <parentid>3535578</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:17:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sebastian Wallroth</username>
        <id>21521</id>
      </contributor>
      <comment>Elgin Baylor Night program-(cropped).jpg</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18099" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2021|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2021. gads|2021. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] noslēdzās [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja ASV U-20 izlase.
* [[13. janvāris|13.]]—{{dat||1|31|N}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] notika [[Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kurā otro reizi titulu izcīnīja [[Dānijas rokasbumbas izlase|Dānijas izlase]].
* [[29. janvāris|29.]]—{{dat||1|31|N}} — [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] [[Vācija|Vācijā]] notika Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā.

=== Februāris ===
* [[1. februāris|1.]]—{{dat||2|11|N}} — [[Katara|Katarā]] notika [[FIFA Klubu Pasaules kauss]] futbolā, kurā uzvarēja [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].
* [[5. februāris|5.]]—{{dat||2|14|N}} — [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] [[Vācija|Vācijā]] notika [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts bobslejā un sketetonā]].
* [[8. februāris|8.]]—{{dat||2|21|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. Tajā vienspēlēs uzvarēja [[Naomi Osaka]] un [[Novaks Džokovičs]].
* [[8. februāris|8.]]—{{dat||2|21|N}} — [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā]].
* [[10. februāris|10.]]—{{dat||2|21|N}} — [[Pokļuka|Pokļukā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], notika [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts biatlonā]].
* {{dat||2|24|N}}—{{dat||3|7|N}} — [[Oberstdorfa|Oberstdorfā]], [[Vācija|Vācijā]], notika [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules

čempionāts ziemeļu slēpošanā]].

=== Marts ===
* [[22. marts|22.]]—{{dat||3|28|N}} — [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], notika [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||3|28|N}} — ar [[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sākās [[2021. gada F1 sezona]].

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|17|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]] notika Pasaules čempionāts snūkerā, kurā ceturto pasaules čempiona titulu izcīnīja [[Marks Selbijs]].

=== Maijs ===
* [[8. maijs|8.]]—{{dat||5|30|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2021. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'', kurā uzvarēja kolumbiešu riteņbraucējs [[Egans Bernals]].
* {{dat||5|21|N}}—{{dat||6|6|N}} — [[Latvija|Latvijā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kurā uzvarēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlase]].
* {{dat||5|23|N}}—{{dat||6|6|N}} — notika [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva [[Novaks Džokovičs]] un [[Barbora Krejčīkova]].
* {{dat||5|26|N}} — [[Gdaņskas stadions|Gdaņskas stadionā]] [[Polija|Polijā]] notika [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls, kurā uzvarēja Spānijas klubs ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'', pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvarot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.
* {{dat||5|29|N}} — [[Dragau stadions|Dragau stadionā]] [[Portu]], [[Portugāle|Portugālē]], notika [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls, kurā divu Anglijas komandu spēlē ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' ar 1:0 pieveica ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|11|N}} — 11 [[Eiropa]]s valstu pilsētās notika [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|16. Eiropas čempionāts futbolā]]  jeb ''Euro 2020'', kurā uzvarēja [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlase]], izcīnot savu otro Eiropas čempiontitulu.
* {{dat||6|13|N}}—{{dat||7|10|N}} — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika [[2021. gada Copa América|''Copa América'']]. Tajā 15. titulu izcīnīja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlase]].
* [[17. jūnijs|17.]]—{{dat||6|27|N}} — [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]] notika [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]], kurā [[Serbijas sieviešu basketbola izlase|Serbijas izlase]] izcīnīja savu otro čempiontitulu.
* {{dat||6|26|N}}—{{dat||7|18|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2021. gada Tour de France|Tour de France]]''. Tajā otro gadu pēc kārtas uzvarēja slovēņu riteņbraucēja [[Tadejs Pogačars]].
* {{dat||6|28|N}}—{{dat||7|11|N}} — notika [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. Vienspēlēs sievietēm uzvarēja [[Ešlija Bārtija]], bet vīriešiem [[Novaks Džokovičs]].

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|9|N}} — [[Čehija|Čehijā]] notika [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā]]. Zviedrijas orientieristi izcīnīja septiņas no deviņām zelta medaļām.
* {{dat||7|10|N}}—{{dat||8|1|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss]] futbolā, kurā uzvarēja mājinieki — [[ASV futbola izlase|ASV izlase]]. 
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|8|N}} — [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]], notika [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]].

=== Augusts ===
* {{dat||8|24|N}}—{{dat||9|5|N}} — [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]], notika [[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||8|30|N}}—{{dat||9|12|N}} — notika [[ASV atklātais čempionāts tenisā]], vienspēlēs pirmos ''Grand Slam'' titulus izcīnīja [[Daniils Medvedevs]] un [[Emma Radukanu]].

=== Septembris ===
* {{dat||9|12|N}}—{{dat||10|3|N}} — [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[FIFA Pasaules kauss telpu futbolā]], kurā uzvarēja Portugāles izlase.
* [[19. septembris|19.]]—{{dat||9|26|N}} — [[Beļģija|Beļģijā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris|2.]]—{{dat||10|10|N}} — [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], notika [[2021. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāts cīņas sportā]].
* [[6. oktobris|6.]]—{{dat||10|10|N}} — [[Itālija|Itālijā]] notika [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s finālturnīrs, kurā uzvarēja [[Francijas futbola izlase|Francijas izlase]]. 
* [[20. oktobris|20.]]—{{dat||10|24|N}} — [[Rubē]], [[Francija|Francijā]], notika [[Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā]]. Sākotnēji to bija paredzēts rīkot [[Turkmenistāna]]s galvaspilsētā [[Ašgabata|Ašgabatā]]. Visvairāk zelta medaļu izcīnīja Vācijas sportisti.

=== Novembris ===
* {{dat||11|27|N}}—{{dat||12|5|N}} — [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Pasaules čempionāts florbolā sievietēm]], kurā desmito čempiontitulu izcīnīja [[Zviedrijas sieviešu florbola izlase|Zviedrija]].

=== Decembris ===
* [[2. decembris|2.]]—{{dat||12|19|N}} — [[Spānija|Spānijā]] notika [[Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm]], kurā uzvarēja [[Norvēģijas sieviešu rokasbumbas izlase|Norvēģijas izlase]].
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Somija|Somijā]] notika [[Pasaules čempionāts florbolā]] vīriešiem. Tajā par pasaules čempioniem kļuva [[Zviedrijas florbola izlase|Zviedrijas]] florbolisti.
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] bija plānots [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Kad komandas jau bija aizvadījušas vairākas spēles, dažās vienībās tika konstatēti COVID-19 inficēšanās gadījumi, čempionāts tika pārtraukts un atcelts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/izlases/29122021-mediji_iihf_partrauc_un_atcel_pasaules_ce|title=IIHF pārtrauc un atceļ pasaules čempionātu U20 izlasēm|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|1|3||bez}}|date={{dat|2021|12|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris===
* [[2. janvāris]] — [[Pols Vestfāls]] (''Paul Westphal''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||2|1|n}} — [[Rišards Šurkovskis]] (''Ryszard Szurkowski''), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (dzimis 1946. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Kolins Bells]] (''Colin Bell''), angļu futbolists (dzimis 1946. gadā)
* [[10. janvāris]] — [[Ibērs Oriols]] (''Hubert Auriol''), franču autosportists (dzimis 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Ketlīna Hedla]] (''Kathleen Heddle''), Kanādas airētāja (dzimusi 1965. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Bernds Kannenbergs]] (''Bernd Kannenberg''), vācu vieglatlēts (dzimis 1942. gadā)
* [[24. janvāris]] — [[Džordžs Ārmstrongs]] (''George Armstrong''), Kanādas hokejists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|26|n}} — [[Jozefs Venglošs]] (''Jozef Vengloš''), slovāku futbolists un treneris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||1|27|n}} — [[Adrians Kamposs]] (''Adrian Campos''), spāņu autosportists (dzimis 1960. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|3|n}} — [[Tonijs Traberts]] (''Tony Trabert''), ASV tenisists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||2|7|n}} — [[Ralfs Bekstroms]] (''Ralph Backstrom''), Kanādas hokejists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||2|13|n}} — [[Jurijs Vlasovs]] (''Юрий Власов''), krievu rakstnieks un svarcēlājs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||2|15|n}} — [[Leopoldo Luke]] (''Leopoldo Luque''), argentīniešu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|23|n}}:
** [[Fausto Gresīni]] (''Fausto Gresini''), itāļu motosportists un sporta funkcionārs (dzimis 1961. gadā)
** [[Tormods Knutsens]] (''Tormod Knutsen''), norvēģu ziemeļu divcīņas sportists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||2|26|n}} — [[Hannu Mikkola]] (''Hannu Mikkola''), somu autosportists (dzimis 1942. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — [[Zlatko Krančars]] (''Zlatko Kranjčar''), horvātu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||3|22|n}} — [[Eldžins Beilors]] (''Elgin Baylor''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|11|n}} — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), PSRS volejbolists (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||4|21|n}} — [[Hokons Brusvēns]] (''Håkon Brusveen''), norvēģu distanču slēpotājs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||5|24|n}} — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||4|25|n}} — [[Jānis Konrads]] (''John Konrads''), Austrālijas latviešu peldētājs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|26|n}} — [[Tamāra Presa]] (''Тамара Пресс''), PSRS vieglatlēte (dzimusi 1937. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|18|n}} — [[Lī Evanss]] (''Lee Evans''), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||5|28|n}} — [[Marks Ītons]] (''Mark Eaton''), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|4|n}} — [[Vadims Kapranovs]] (''Вадим Капранов''), krievu basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||6|11|n}} — [[Paula Pigni]] (''Paola Pigni''), Itālijas vieglatlēte (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||6|14|n}} — [[Markiss Kido]] (''Markis Kido''), Indonēzijas badmintonists (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||6|18|n}}:
** [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (dzimis 1928. gadā)
** [[Milka Singhs]] (''ਮਿਲਖਾ ਸਿੰਘ'', ''Milkha Singh''), Indijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||6|20|n}} — [[Luiss del Sols]] (''Luis del Sol''), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||6|21|n}} — [[Vera Nikoliča]] (''Vera Nikolić''), serbu vieglatlēte (dzimusi 1948. gadā)

&lt;gallery&gt;
Elgin Baylor Night program-(cropped).jpg|[[Eldžins Beilors]]
Max Mosley in 1969.jpg|[[Makss Moslijs]]
John Konrads.jpg|[[Jānis Konrads]]
Mark Eaton 1988-89.jpg|[[Marks Ītons]]
Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|[[Džampjēro Boniperti]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|2|n}} — [[Adrians Metkalfs]] (''Adrian Metcalfe''), britu vieglatlēts (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||7|4|n}} — [[Matīss Kivlenieks]], Latvijas hokejists (dzimis 1996. gadā)
* {{dat||7|5|n}}:
** [[Roberto Ernandess]] (''Roberto Hernández''), Kubas vieglatlēts (dzimis 1967. gadā)
** [[Džiliana Šīna]] (''Gillian Sheen''), britu paukotāja (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||7|7|n}} — [[Karloss Reutemans]] (''Carlos Reutemann''), Argentīnas autosportists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||7|9|n}} — [[Pols Mariners]] (''Paul Mariner''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||7|23|n}} — [[Tuomo Julipuli]] (''Tuomo Ylipulli''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1965. gadā)
* {{dat||7|26|n}} — [[Ivans Toplaks]] (''Иван Toплaк''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|15|n}} — [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''), vācu futbolists (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||8|16|n}} — [[Volodimirs Holubničijs]] (''Володимир Голубничий''), ukraiņu izcelsmes PSRS vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|18|n}} — [[Jevgeņijs Svešņikovs]] (''Евгений Свешников''), PSRS, Krievijas un Latvijas šahists (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||8|19|n}} — [[Rods Žilbērs]] (''Rod Gilbert''), kanādiešu hokejists (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||8|23|n}} — [[Džimijs Heizs]] (''Jimmy Hayes''), ASV hokejists (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||8|24|n}} — [[Vilfrīds van Mūrs]] (''Wilfried Van Moer''), beļģu futbolists (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||8|25|n}} — [[Iljana Dulaja Drimbe Eneja]] (''Ileana Gyulai-Drîmbă-Jenei''), rumāņu paukotāja (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||8|29|n}} — [[Žaks Roge]] (''Jacques Rogge''), beļģu sporta funkcionārs (dzimis 1942. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|3|n}} — [[Mihails Abalmasovs]], PSRS un Latvijas hokejists (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||9|5|n}} — [[Ivans Pacaikins]] (''Ivan Patzaichin''), Rumānijas kanoe airētājs un treneris (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||9|6|n}} — [[Žans Pjērs Adamss]] (''Jean-Pierre Adams''), Francijas futbolists (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||9|8|n}} — [[Ditmārs Lorencs]] (''Dietmar Lorenz''), vācu džudists (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||9|13|n}} — [[Freds Stenfīlds]] (''Fred Stanfield''), Kanādas hokejists (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|14|n}} — [[Jurijs Sedihs]] (''Юрий Седых''), PSRS vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||9|16|n}} — [[Dušans Ivkovičs]] (''Душан Ивковић''), serbu basketbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||9|18|n}} — [[Kriss Ankers Serensens]] (''Chris Anker Sørensen''), Dānijas riteņbraucējs (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||9|19|n}} — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), Anglijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||9|20|n}} — [[Jans Jindra]] (''Jan Jindra''), čehu airētājs (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|22|n}}:
** [[Jiri Tamms]] (''Jüri Tamm''), igauņu vieglatlēts un politiķis (dzimis 1957. gadā)
** [[Orlando Martiness]] (''Orlando Martínez''), kubiešu bokseris (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|24|n}} — [[Emanuels Agasi]] (''Emmanuel Agassi''), Irānas bokseris, [[Andrē Agasi]] tēvs (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||9|27|n}} — [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (dzimis 1938. gadā)

&lt;gallery&gt;
Reutemann 1981.jpg|[[Karloss Reutemans]]
Gerd Müller 2007.jpg|[[Gerds Millers]]
14-01-10-tbh-263-jacques-rogge.jpg|[[Žaks Roge]]
Dušan Ivković cropped.jpg|[[Dušans Ivkovičs]]
Chris Anker Sørensen TR 2011.jpg|[[Kriss Ankers Serensens]]
Jüri Tamm 2017 (2).jpg|[[Jiri Tamms]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* {{dat||10|3|n}} — [[Badžs Petijs]] (''Budge Patty''), ASV tenisists (dzimis 1924. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|1|n}} — [[Ērls Vellss]] (''Earle Wells''), Jaunzēlandes burātājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||10|5|n}} — [[Džerijs Šips]] (''Jerry Shipp''), ASV basketbolists (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||10|6|n}} — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||10|13|n}} — [[Agnese Džebeta Tiropa]] (''Agnes Jebet Tirop''), Kenijas vieglatlēte (dzimusi 1995. gadā)
* {{dat||10|21|n}} — [[Jūlija Nikoliča]] (''Јулија Николиќ''), ukraiņu izcelsmes Ziemeļmaķedonijas handboliste (mirusi 2021. gadā)
* {{dat||10|22|n}}:
** [[Alekss Kinjoness]] (''Álex Quiñónez''), Ekvadoras vieglatlēts (dzimis 1989. gadā)
** [[Vjačeslavs Vedeņins]] (''Вячеслав Веденин''), PSRS distanču slēpotājs (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||10|26|n}} — [[Volters Smits]] (''Walter Smith''), skotu futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||10|27|n}} — [[Bobs Ferijs]] (''Bob Ferry''), ASV basketbolists, treneris un funkcionārs (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||10|31|n}} — [[Dorotija Menlija]] (''Dorothy Manley''), britu vieglatlēte (dzimusi 1927. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|1|n}} — [[Gulraizs Akhtars]] (''Gulraiz Akhtar''), Pakistānas lauka hokejists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||11|7|n}} — [[Igors Ņikuļins]] (''Игорь Никулин''), Krievijas vieglatlēts (dzimis 1960. gadā)
* {{dat||11|12|n}} — [[Rons Flauerss]] (''Ron Flowers''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||11|28|n}}:
** [[C. J. Hanters]] (''C. J. Hunter''), ASV vieglatlēts (dzimis 1968. gadā)
** [[Frenks Viljamss]] (''Frank Williams''), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un ''Formula 1'' funkcionārs (dzimis 1942. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|5|n}} — [[Stevans Jelovacs]] (''Стеван Јеловац''), Serbijas basketbolists (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||12|11|n}} — [[Manuels Santana]] (''Manuel Santana''), Spānijas tenisists (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||12|30|n}} — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), ASV basketbolists (dzimis 1933. gadā)

&lt;gallery&gt;
FrankWilliams-cropped.JPG|[[Frenks Viljamss]]
Sam Jones, Boston Celtics, 1969.jpg|[[Sems Džonss]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2021. gads sportā| ]]</text>
      <sha1>3ymypnl6zu1untt8e2fy0s5pqav38b7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Troilus luridus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476247</id>
    <revision>
      <id>3675739</id>
      <parentid>3605161</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:21:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Morfoloģija| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4966" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls        = Troilus luridus 02.JPG
| att_nosaukums = ''Troilus luridus'' (Latvija, Rīga)
| valsts        = Animalia
| valsts_lv     = Dzīvnieki
| tips          = Arthropoda
| tips_lv       = Posmkāji
| klase         = Insecta
| klase_lv      = Kukaiņi
| kārta         = Hemiptera
| kārta_lv      = Blakšu kārta
| apakškārta    = Heteroptera
| apakškārta_lv = Augutis
| virsdzimta    = Pentatomoidea
| dzimta        = Pentatomidae
| dzimta_lv     = Vairogblakšu dzimta
| apakšdzimta   = Asopinae
| ģints         = Troilus
| suga          = Troilus luridus
| binomial      = Troilus luridus (Linnaeus, 1758)
| kategorijas   = nē
}}

'''''Troilus luridus''''' ir plēsīga [[vairogblaktis|vairogblakšu]] suga.

== Izplatība ==
Vairogblakts ''Troilus luridus'' ir izplatīta [[Eirāzija|Eirāzijā]], kur Eiropā sastopama meža zonās, tai skaitā [[Krima|Krimā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], un uz austrumiem līdz [[Habarovskas novads|Habarovskas]] un [[Piejūras novads|Piejūras]] novadiem, [[Sahalīna]]i un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]].&lt;ref name=&quot;Simak.etal2019&quot;/&gt;

== Apraksts ==
''Troilus luridus'' pieauguša īpatņa ķermeņa garums ir 10—13.5 mm. Ķermenis pelēcīgā vai brūnā krāsā, ar melniem punktiem; galva un pronotuma priekšējā daļa ar metālisku spīdumu.&lt;ref name=&quot;Simak.etal2019&quot;/&gt; Uz ūsu priekšpēdējā segmenta ir dzeltens distālais gals. Kājas brūnas. Skutelums bez oranžā gala.&lt;ref name=&quot;BritishBugs&quot;/&gt;

== Ekoloģija ==
Apdzīvo [[Mežs|mežus]], parasti izvēlas mitrākas vietas. Pavada laiku uz dažādiem [[skujkoki]]em un [[lapkoki]]em, biežāk uz [[blīgzna]]s un [[baltalksnis|baltalkšņa]], reti uz [[krūmi]]em. Mātītes dēj olas uz koku [[Lapa|lapām]] vai [[Skuja|skujām]] vasaras sākumā. Pirmās attīstības stadijas nimfas attīstās grupās un ir [[augēdāji]], kas barojas ar lapām un skujām. Nākamās stadijas nimfas kļūst [[Plēsējs|plēsīgas]] un barojas ar [[kukaiņi]]em, galvenokārt ar [[Zvīņspārņi|zvīņspārņu]] [[Kāpurs|kāpuriem]].&lt;ref name=&quot;Simak.etal2019&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BritishBugs&quot;/&gt;

Gadā attīstās viena paaudze. Jaunie pieaugušie sastopami jau no jūlija. Pārziemo pieaugušas blaktis.&lt;ref name=&quot;Simak.etal2019&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BritishBugs&quot;/&gt;

=== Blakts parazīti ===
''Troilus luridus'' vairogblakts [[Siekalas|siekalās]], [[Siekalu dziedzeri|siekalu dziedzeros]] un [[Hemolimfa|hemolimfā]] var būt sastopami vienšūnu [[protisti]] ''[[Phytomonas nordicus]]'' no ''[[Trypanosomatidae]]'' dzimtas. ''Phytomonas nordicus'' ir ''Troilus luridus'' [[parazīts]], kas, nokļūstot blakts [[Kuņģa zarnu trakts|kuņģa zarnu traktā]], ietekmē trīs [[Orgāns|orgānu]] grupas: [[zarnas]], hemolimfu un siekalu dziedzerus, kuros veido savu subpopulāciju, kas atšķirsies ar attīstīšanās stadiju [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiju]] un vairošanās iespējām. Zarnu subpopulācija lokalizējas zarnu spraugā. ''Troilus luridus'' zarnās notiek ''Phytomonas nordicus'' migrācijas ceļu sadalīšanās. Viena daļa parazītu aiziet zarnu aizmugurējās sadaļās, kur notiek endomastigotu veidošanās. Cita daļa iekļūst hemolimfā. Pēc savas būtības hemolimfas [[invāzija]] ir kā tranzitorā attīstīšanas stadija ''Phytomonas nordicus'' ceļā uz siekalu dziedzeriem.&lt;ref name=&quot;FrolovMalysheva1993&quot;/&gt;

== Aizsardzība ==
Krievijā [[Samaras apgabals|Samaras apgabalā]] šī suga ir ierakstīta reģionālā [[Sarkana grāmata|Sarkanā grāmatā]] I aizsardzības statusā, kā suga uz izmiršanas robežas. Samāras apgabals iekļūst sugas areāla dienvidu robežā. Sugas limitējošie faktori ir dzīvesvietas iznīcināšana un to degradācija sauso koku izciršanas un ķīmisko inžu izmantošanas dēļ.&lt;ref name=&quot;Simak.etal2019&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Simak.etal2019&quot;&gt;''Красная книга Самарской области. Том II. Редкие виды животных''. Издание второе, переработанное и дополненное. Под ред. С.В. Симака, А.Е. Кузовенко, С.А. Сачкова и А.И. Файзулина. — Самара: Издательство Самарской государственной областной академии Наяновой, 2019. — 354 с. ISBN 978-5-4436-0036-9&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BritishBugs&quot;&gt;[https://www.britishbugs.org.uk/heteroptera/Pentatomidae/troilus_luridus.html Troilus luridus Bronze Shieldbug]. British Bugs: An Online Identification Guide to UK Hemiptera&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FrolovMalysheva1993&quot;&gt;Фролов А.О. &amp; Малышева М.Н. ''Описание Phytomonas nordicus n. sp. (Trypanosomatidae) из хищного клопа Troilus luridus (Hemiptera: Pentatomidae)''. «Паразитология» - 1993 год, 3 выпуск.&lt;/ref&gt;
}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Vairogblakšu dzimta]]</text>
      <sha1>cuzn0pe92w9rzdupdqn7eos3l4ahsa0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496930</id>
    <revision>
      <id>3675870</id>
      <parentid>3674084</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:31:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ update......</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41455" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]].

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

: {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:left; margin:left;&quot;
|+Ienesīgākās 2022. gada filmas
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; (''Top Gun: Maverick'')
| ''[[Paramount Pictures]]''
| ${{sk|1405798255}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]&quot; (''Jurassic World: Dominion'')
| ''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|984906730}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]&quot; (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|955009776}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Minioni 2]]&quot; (''Minions: Rise of Gru'')
|''Universal Pictures''
| ${{sk|838319204}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]&quot; (''The Batman'')
| ''[[Warner Bros.]]''
| ${{sk|770836163}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; (''Thor: Love and Thunder'')
| ''Disney''
| ${{sk|738821529}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋)
| ''[[Huaxia Film Distribution]]''
| ${{sk|626571280}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]&quot; (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'')
|''Warner Bros.''
| ${{sk|405161334}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Soniks 2: Filma]]&quot; (''Sonic the Hedgehog 2'')
| ''Paramount Pictures''
| ${{sk|401872904}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Ārpus kartes]]&quot; (''Uncharted'')
| ''[[Sony Pictures]]''
| ${{sk|401748820}}
|}

=== 2022. gada kases ieņēmumu rekordi ===
* ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas &quot;[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]&quot; (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}.
** &quot;Doktors Streindžs neprāta multivisumā&quot; kases ieņēmumos pārspēja filmu &quot;[[Zirnekļcilvēks 3]]&quot; kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Soniks 2: Filma]]&quot; pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu &quot;[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu &quot;[[Visvarenais Brūss]]&quot; un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}&lt;/ref&gt;
** &quot;Top Gun: Maveriks&quot; apsteidza filmu &quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot; kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}&lt;/ref&gt;
** Filmas pasaules kases ienākumi pārsnieguši filmas &quot;[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]&quot; (2011) ienākumus, kļūstot par ienesīgāko ''[[Paramount Pictures]]'' izplatīto filmu.
* Filmu sērija &quot;[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]&quot; pēc filmas &quot;[[Minioni 2]]&quot; iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|9. janvāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[79. Zelta globusa balva]]
|[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|27. februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}&lt;/ref&gt;
|[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]]
|[[SAG-AFTRA]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
|-
|13. marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[75. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|27. marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&amp;utm_content=later-17537578&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[94. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}
&lt;!-- |-
| . oktobris
| [[47. Saturna balva]]
| [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]]
||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --&gt;
|}

=== Kino festivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 20. janvāris — 30. janvāris
| [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]]
| [[Sandensas kinofestivāls]]
| {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}}
|-
| 10. februāris — 20. februāris
| [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 17. maijs— 28. maijs
| [[2022. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
&lt;!-- |-
| 1. septembris — 11. septembris
| [[79. Venēcijas kinofestivāls]]
| [[Venēcijas kinofestivāls]]
| {{vieta|Itālija|Venēcija}}
|-
| 9. septembris — 18. septembris
| [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --&gt;
|-
|}

== Latvijas kino ==
&lt;!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ &quot;align=bottom&quot; |
|- style=&quot;background:#b0e0e6; text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; | Pirmizrāde
! style=&quot;width:17%;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;width:16%;&quot;| Studija
! Filmēšanas komanda un aktieri
! style=&quot;width:10%;&quot;| Žanrs
! Atsauce
|-
! rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center; background:#bf87f7;&quot; |F&lt;br /&gt;E&lt;br /&gt;B&lt;br /&gt;R.
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 24
| &quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot; || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;; style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;|25
| &quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot; || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| &quot;[[Uz neredzīti, Brasa!]]&quot; || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ffa07a;&quot; |A&lt;br /&gt;P&lt;br /&gt;R.
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 7
| &quot;[[Ūdens garša]]&quot; || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 21
| &quot;[[Tikmēr Lucavsalā]]&quot; || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 27
| &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot; || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; background:thistle&quot; |M&lt;br /&gt;A&lt;br /&gt;I&lt;br /&gt;J&lt;br /&gt;S
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 4
| &quot;[[Vecāks par simts gadiem]]&quot; || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 5
| &quot;[[Bahs pret Covid]]&quot; || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! style=&quot;text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;&quot; rowspan=2 |O&lt;br /&gt;K&lt;br /&gt;T.
| style=&quot;text-align:center; | 4
| &quot;[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]&quot; || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; | 21
| &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! style=&quot;text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;&quot; rowspan=1 |N&lt;br /&gt;O&lt;br /&gt;V.
| style=&quot;text-align:center; | 2
| &quot;[[Mātes piens]]&quot; || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2022. gads &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=12 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| bahāmietis / amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 37 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 68 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Monika Viti]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92 || style=&quot;text-align:center;&quot;| indiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponiste, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, producents, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=1 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=9 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 102 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' &amp; Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komiķis, aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies &amp; TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| beļģiete / itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref name=&quot;SGum&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Freds Vords]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Vangelis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| grieķis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina  |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=&quot;nytimes-death&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| lietuvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=&quot;variety&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| turks|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 97 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| meksikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref name=Bahr&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law &amp; Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=&quot;Weber&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Augusts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| austrāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dziedātāja, aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kaskadieris, aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Manuels Oheda]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| meksikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/espectaculos/famosos/manuel-ojeda-muere-reconocido-actor-mexicano-81-anos|title=Manuel Ojeda: Murió el reconocido primer actor a los 81 años|website=Grupo Milenio|language=es|accessdate=2022-08-11}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Volfgangs Petersens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81|| style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, producents, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Jr |first=Mike Fleming |date=16 August 2022 |title=Director Wolfgang Petersen Dies At 81; Hollywood Star Rose After 'Das Boot' To Include Blockbusters 'The Perfect Storm,' 'Air Force One' &amp; 'In The Line Of Fire' |url=https://deadline.com/2022/08/wolfgang-petersen-dead-director-perfect-storm-das-boot-air-force-one-1235093543/ |access-date=16 August 2022 |work=Deadline |language=en-US}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Enna Heiča]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 53|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/story/2022-08-12/anne-heche-dies-car-crash-fire-mar-vista|title=Anne Heche, TV, film and stage actor, dies at 53 from injuries in L.A. car crash
|last=Carras|first=Christi|work=[[Los Angeles Times]]|accessdate=August 12, 2022|date=August 12, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Džozefīne Tevsona]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=19 August 2022 |title=Josephine Tewson: Keeping Up Appearances actress dies at 91 |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-62605184 |access-date=19 August 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2022. gads kino]]</text>
      <sha1>lkyui2i701u26n0zelfilezzry7c0go</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500254</id>
    <revision>
      <id>3675608</id>
      <parentid>3674005</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:51:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="151912" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     =
|min Lat     =  
|max Lat     = 
|vid Rīga    =
|min Rīga    = 
|max Rīga    =

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dēkādē       =  
|nokrišņi diennaktī     = 
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        =

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==

'''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

'''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = –0,9 °C 
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +0,8 °C
|apr temp = +5,0 °C
|mai temp = +9,9 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,6 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp =
|nov temp =  
|dec temp =

|jan nokr = 72,7 mm  
|feb nokr = 70,5 mm
|mar nokr = 5,2 mm
|apr nokr = 38,9 mm
|mai nokr = 65,5 mm
|jūn nokr = 73,1 mm
|jūl nokr = 79,2 mm
|aug nokr =  
|sep nokr =  
|okt nokr = 
|nov nokr =  
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 11. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 19. augustā Pāvilostā, kas ir jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,2 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,4 mm) bija Vičakos, bet 15 novērojumu stacijās nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 2 diennaktis, bet 26 novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 71% - no 61% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (12,8 m/s) tika novērotas 11. augustā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris  ===
* [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]]
* [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas &quot;0'&quot;, pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]]
* [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu &quot;[[Valsts nekustamie īpašumi]]&quot; piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.&lt;ref&gt;
[http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]]: 
** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Februāris  ===
* [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]: 
** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.&lt;ref&gt;
[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja  brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=02&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt; Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Marts  ===
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=01&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=05&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt; Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]]:
** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}&lt;/ref&gt; Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
* [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem.
* [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]]
* [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Sadales tīkls]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.&lt;ref&gt;
[http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 &quot;Sadales tīkla&quot; klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis  ===
* [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]]
* [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt; Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=04&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt; Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs  ===
* [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]]
* [[20. maijs]]:
** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.&lt;ref&gt; 
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}&lt;/ref&gt; Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
[[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]]
* [[26. maijs]]:
** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.&lt;ref&gt;[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&amp;fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs  ===
* [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot;&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot; /&gt;
* [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs]]:
** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt; pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]]
* [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūnijs]]:
** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C.
* [[28. jūnijs]]:
** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, '''+33,1 °C'''.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs  ===
* [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]]:
** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=07&amp;day=06&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]]
* [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem.
* [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt; Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts  ===
* [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 43,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]]:
** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem.
** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=08&amp;day=12&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — turpinoties [[Karstuma vilnis|karstuma vilnim]], [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]]:
** Rīgā un Mērsragā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra novērojumu stacijā Rīga—Universitāte sasniedza +21,1 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā — +21,2 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559069987570176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt Mērsragā nakts nebija vēsāka par +21,1 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1559258908816023554 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
** Karsta diena visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/otrdien-speka-sarkanais-bridinajums-vietam-lidz-33-gradiem-karsts.a469510/ Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts], lsm.lv, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt; 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 15. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Liepājas, [[Rucava|Rucavas]], Saldus un [[Ventspils]] novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni augusta otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā, '''+32,1 °C'''.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559234651436220417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. augusts]]:
** Latvijas rietumu un centrālo rajonu piekrastē tika aizvadīta ļoti silta nakts un astoņās novērojumu stacijās tika reģistrēta kārtējā [[tropiskā nakts]]. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga]]s centra un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, kur naktī nebija vēsāks par +21,8 °C (Galvaspilsētā šī bija astotā [[tropiskā nakts]]). [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] bija +21,7 °C. [[Liepāja|Liepājā]] un [[Kolka|Kolkā]] +21,4 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] +20,7 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559409852992167937 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
** Daudzviet valsts teritorijā (13 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdījā [[Dobele|Dobelē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+32,3 °C'''. Jauni karstuma rekordi tika uzstādīti Ventspils, [[Liepāja|Liepājas]], Rucavas, Saldus, Skultes, [[Ainaži|Ainažu]], Priekuļu, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], Madonas, Alūksnes, [[Dagda|Dagdas]] un Gulbenes novērojumu stacijās. Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,9 °C, savukārt pilsētas ziemeļos, Daugavgrīvā, gaisa temperatūra sasniedza +31,4 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559576306576236544 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. augusts]] — galvaspilsētā tika reģistrēta devītā 2022. gadā un trešā [[tropiskā nakts]] pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra Rīga—Universitāte novērojumu stacijā bija +22,3 °C, bet Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,9 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559806694254837760 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. augusts]] — gaisa temperatūrai daudzviet paaugstinoties līdz +29, +32 grādiem, tika pārspēts nacionālais 18. augusta karstuma rekords (iepriekšējais rekords bija [[1973. gads|1973. gadā]], +29,7 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560198930876481536 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt; Jau plkst. 12.00 termometra stabiņš Liepājā un [[Rucava|Rucavā]] sasniedza +30,2 °C, pārspējot līdzšinējo Latvijas 18. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordu.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560205313944453120 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā 22 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 no tām — Rucavas, Saldus un [[Stende|Stendes]] — tika pārspēti arī augusta otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Dobelē, '''+32,4 °C'''. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +30,8 °C, arī uzstādot jaunu rekordu attiecīgajam datumam.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560302652898025479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. augusts]]:
** Nakts stundās septiņās novērojumu stacijās tika reģistrēta [[tropiskā nakts]]. Vissiltākā nakts un arī desmitā tropiskā nakts tika reģistrēta galvaspilsētas centra novērojumu stacijā. Minimālā gaisa temperatūra bija +21,5 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560545062777663488 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
** Otro dienu pēc kārtas Latvijā tika pārspēts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Līdz pusdienlaikam gaisa temperatūra [[Liepāja|Liepājā]] paaugstinājās līdz +31,0 °C, pārspējot Latvijas 19. augusta rekordu (iepriekšējais rekords bija [[2017. gads|2017. gadā]] Bauskā, +30,9 °C).&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560561323506671616 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk termometra stabiņš turpināja paaugstinaties un pēcpusdienā [[Pāvilosta|Pāvilostā]] tā sasniedza '''+33,7 °C''', kļustot par 2022. gada karstāko dienu.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560604519716728833 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1560625864005619712 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,1 °C pilsētas centrā un +31,6 °C Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sasniegta-si-gada-augstaka-temperatura.a470082/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 Sasniegta šī gada augstākā temperatūra], lsm.lv, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā 19 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, četrās no tām tika pārspēti arī augusta otrās dekādes rekordi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560668192166785024 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — tikai 0,1 grāds pietrūka, lai Rīgā tiktu reģistrēta kārtējā tropiskā nakts, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +19,9 °C.
* [[25. augusts]] — centrālajos un austrumu valsts rajonos veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas daudzviet nesa pērkona negaisu ar stiprām lietusgāzēm un brāzmainu vēju. Bauskas meteostacijā īsā laikā nolija 38 mm, kas vairāk nekā puse no mēneša nokrišņu normas, tāpat tur tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1562799599974514690 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā negaisi turpinājās valsts galējos dienvidaustrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1562844218589990913 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|25|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
* Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
* Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.&lt;ref&gt;[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–4,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+0,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–0,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–10,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–13,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–16,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–17,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+16,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+33,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+27,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+32,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+28,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+19,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+29,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;|
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
*** 
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;215&quot; colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā mēneša un dekādes temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; –12,5 °C
| [[12. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,9 °C
| [[13. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; –5,6 °C
| [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +7,6 °C
| [[28. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; –7,1 °C
| [[10. marts]]
| &lt;center&gt; +15,2 °C
| [[25. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; –3,5 °C
| [[1. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +19,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,3}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; +1,8 °C
| [[4. maijs]]
| &lt;center&gt; +21,7 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|9,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,5}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +9,0 °C
| [[4. jūnijs]]
| &lt;center&gt; +31,7 °C
| [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|16,0}}
| {{Temperatūras krāsa|22,5}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +11,1 °C
| [[16. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +30,7 °C
| [[2. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|19,5}}
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|19,4}}
| {{Temperatūras krāsa|23,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 51,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 12,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 25,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[31. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,3 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 8,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 4,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,1
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 1,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[29. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 32,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 6,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 69,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 56,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 32,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 3,3
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 23,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[14. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 63,5 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,4
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 30,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[12. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,6
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −1,9 °C — [[1. februāris]]
* −1,7 °C — [[12. janvāris]]
* −1,6 °C — [[4. februāris]]
* −1,4 °C — [[3. februāris]]
* −1,2 °C — [[11. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +22,3 °C — [[29. jūnijs]], [[17. augusts]]
* +22,2 °C — [[28. jūnijs]]
* +22,0 °C — [[2. jūlijs]]
* +21,8 °C — [[16. augusts]]
* +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2022. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>dmcjhs1tob5o5fe5fvr99hm8sr0lkke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brawl Stars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501601</id>
    <revision>
      <id>3675795</id>
      <parentid>3567263</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:32:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Honor5567</username>
        <id>108510</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>labojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9399" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Datorspēles infokaste
| title     = Brawl Stars
| image     = 
| alt       = 
| caption   = 
| developer = [[Supercell]]
| publisher = [[Supercell]]
| platforms = [[iOS]], [[Android]]
| released  = 
* Beta - 2017. gada 14. jūnijs
* Visā pasaulē - 2018. gada 12. decembris            
| genre     = [[Daudzspēlētāju tiešsaistes kaujas arēna]]
| modes     = [[Daudzspēlētāju režīms]]
}}
'''''Brawl Stars''''' ir [[daudzspēlētāju tiešsaistes kaujas arēna]]&lt;ref name=&quot;vb1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2018/12/12/supercells-brawl-stars-launches-on-ios-and-android/|title=Supercell's Brawl Stars launches on iOS and Android|last=Minotti|first=Mike|website=VentureBeat|access-date=2020-03-17|date=2018-12-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un [[šaujamspēle]] no trešās personas skatpunkta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/yp/discover/entertainment/tech-gaming/article/3090691/brawl-stars-review-fun-mobile-hero-shooter|title='Brawl Stars' review: 'Overwatch' lite, on smartphones|website=Young Post|access-date=2020-08-11}}&lt;/ref&gt; ko izstrādā un piedāvā Somijas uzņēmums ''[[Supercell]]''. Tās globālā izlaišana notika 2018. gada 12. decembrī ''[[iOS]]'' un ''[[Android]]'' operētājsistēmām.&lt;ref name=&quot;GlobalRel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.androidpolice.com/2018/11/14/supercells-brawl-stars-globally-launching-december-can-pre-register-right-now/|title=Supercell's Brawl Stars is globally launching in December, and you can pre-register right now|last=Sholtz|first=Matthew|website=Android Police|access-date=2019-08-29|date=2018-11-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Spēlētāji var izvēlēties vienu no vairākiem ar [[kursorsvira|kursorviru]] vadāmiem ''brawlers'' tēliem un dažādus spēles režīmus ar atšķirīgiem uzdevumiem, kas spēlētājiem jāizpilda.&lt;ref name=&quot;RB&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbull.com/in-en/Brawl-Stars-tips-for-beginners|title=A Beginner's guide to your new favourite mobile esport|website=Red Bull|access-date=5 April 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēles gaita ==
{{Slikts tulkojums}}
''Brawl Stars'' spēlētāji cīnās pret citiem spēlētājiem vai [[Mākslīgais intelekts|MI]] pretiniekiem dažādos spēles režīmos. Spēlētāji var izvēlēties kādu no tēliem saukti par ''brawlers'', kurus viņi ir atbloķējuši ar kastēm, ''Brawl Pass'', trofeju ceļu vai iegādājušies veikalā, lai izmantotu kaujās.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.brawlstars.com/blog/game-updates/update-taras-bazaar.html|title=UPDATE: Tara's Bazaar|website=Brawl Stars|access-date=2020-07-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Brawl Stars'' ir dažādi spēles režīmi, no kuriem spēlētāji var izvēlēties vienu, un katram no tiem ir atšķirīgs mērķis. Spēlētāji var uzaicināt draugus, lai spēlētu maksimālajam komandu skaitam, kas noteikts spēles režīmā..&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://androidcommunity.com/brawl-stars-is-an-upcoming-game-from-the-makers-of-clash-royale-20170617/|title=Brawl Stars is an upcoming game from the makers of Clash Royale|last=Torres|first=Ida|website=Android Community|access-date=2019-08-29|date=2017-06-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polygon.com/reviews/2018/12/19/18146759/brawl-stars-review-supercell-ios-android|title=Brawl Stars is a worthy, if simple, Clash Royale successor|last=Hayward|first=Andrew|website=Polygon|access-date=2019-08-29|date=2018-12-19}}&lt;/ref&gt;

Turklāt var iegādāties skinus (''Skins'') par dārgakmeņiem (''Gems'') vai zvaigžņu punktiem (''Star Points'') vai atbloķēt tās caur ''Brawl Pass'', kas ļaus mainīt tēlu ārējo izskatu, animāciju un/vai skaņas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://progameguides.com/brawl-stars/brawl-stars-skins-list/|title=Brawl Stars Skins List (Summer of Monsters) - All Brawler Cosmetics|website=Pro Game Guides|access-date=2020-08-01|date=2018-12-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Brawl Pass'' ===
2020. gada maijā spēles atjauninājumā tika pievienota jauna atalgojuma sistēma &quot;Brawl Pass&quot;. ''Brawl Pass'' ir spēles kaujas caurlaides versija. Kad spēlētāji sacenšas kaujās, viņi nopelna žetonus, lai virzīties uz priekšu ''Brawl Pass''. Ar šo caurlaidi spēlētāji var nopelnīt kastes, dārgakmeņus (''Gems''), skinus (''Skins''), ikones (''Pins'') (emocijzīmes, ko var izmantot kaujā vai komandu spēļu zālē), monētas, jaudas punktus (''Power Points'') un ''Brawlers'' tēlu. Visiem spēlētājiem pēc noklusējuma ir bezmaksas ''Brawl Pass''. Par dārgakmeņiem (''Gems'') spēlētāji var iegādāties ''Brawl Pass'' premium.&lt;ref name=&quot;TB&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dotesports.com/mobile/news/heres-everything-you-need-to-know-about-brawl-stars-new-brawl-pass|title=Here's everything you need to know about Brawl Stars' new Brawl Pass|last=Ahmed|first=Wasif|website=Dot Esports|access-date=1 February 2021|date=13 May 2020}}&lt;/ref&gt;

=== ''Power League'' ===
''Power League'' ir sacensību reitinga sistēma, kas spēlei tika pievienota 5. sezonā. Tā aizstāja ''Power Play'' sistēmu. Spēlētāji šo sistēmu atbloķē, saņemot 4500 trofeju. Kopumā ir 19 rangi no bronzas pirmās līdz meistaram. Katra sezona ilgst divus mēnešus, izņemot pirmo sezonu, kas beidzas 5. sezonas beigās. ''Power League'' sezonas beigās spēlētāji saņem zvaigžņu punktus (''Star Points'') atkarībā no sava ranga.&lt;ref name=&quot;PowerLGE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dotesports.com/mobile/news/what-you-need-to-know-about-the-power-league-in-brawl-stars|title=What you need to know about the Power League in Brawl Stars|last=Ahmed|first=Wasif|website=Dot Esports|access-date=5 April 2021|date=15 March 2021}}&lt;/ref&gt;

Spēlētāji ''Power League'' var piedalīties individuāli vai ar trīs cilvēku komandām. Uzvarētājs tiek noteikts pēc labāko trīs komandu formāta, neizšķirti netiek ieskaitītas. Katra spēle sākas ar nejauši izvēlētu spēles režīmu un karti. Līderis no abām komandām izvēlas ''Brawler'', kurš tiks aizliegts. Visiem sešiem spēlētājiem spēlē jāspēlē ar citu ''Brawler''. Progress ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp pretinieku rangiem.&lt;ref name=&quot;PowerLGE&quot;/&gt;

=== ''Club League'' ===
''Club League'' jeb ''Klubu līga''  tika ieviesta 9. sezonā kā jaunas iknedēļas sacensības starp klubiem, kurās astoņi klubi sacenšas nedēļas trešdienas, piektdienas un svētdienas dienās. Lai spēlētu, ir nepieciešamas biļetes. Klubi sacenšas, lai iegūtu pēc iespējas vairāk ''Kluba trofeju''. Spēlētāji, kas spēlē ar citiem kluba biedriem, saņem atalgojumu, nopelnot vairāk klubu trofeju klubam. Pēc katras sacensību dienas klubi ieņem vietas reitingā uz klubu trofeju pamata, lai nopelnītu klubu punktus.&lt;ref name=&quot;ClubLeagueAndGears&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.brawlstars.com/blog/release-notes/release-notes-club-league-gears-update.html|title=Release Notes: Club League &amp; Gears Update|website=Brawl Stars|access-date=29 December 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kad līga beidzas katrā pirmdienā, klubi ieņem vietas reitingā uz kluba punktiem, lai noteiktu, vai klubs tiek paaugstināts vai pazemināts amatā, kā arī apbalvojumu skaits. Klubu rangi ir tādi paši kā Power League rangi, kur virzība sākas ar Bronze I. Katrs kluba biedrs beigās saņem klubu monētas, kas balstās uz kluba un tā biedra darba rezultātiem, ko var izmantot klubu veikalā.&lt;ref name=&quot;ClubLeagueAndGears&quot;/&gt;

Katrā sezonā ir jauns ''Brawl Pass'' un ''Power League''. Katrai sezonai ir pievienotas jaunas skinas (''Skins''), kas tematiski atbilst sezonai.&lt;ref name=&quot;Mons&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dotesports.com/mobile/news/everything-you-need-to-know-about-brawl-stars-summer-of-monsters-pass|title=Everything you need to know about Brawl Stars' Summer of Monsters pass|last=Swan|first=Eva|website=Dot Esports|access-date=1 February 2021|date=7 July 2020}}&lt;/ref&gt;
&lt;!--
Dejelnieks: Kāds ir tabulas mērķis? Vai tam ir jēga?

{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;20%&quot; |Sezona
! Periods
! width=&quot;65%&quot; | Apraksts
|-
| 1. sezona: Tara's Bazaar
| 2020. gada maijs — 2020. gada jūlijs
|Brawler Gale tika ieviests šajā sezonā
|-
|2. sezona: Summer of Monsters
| 2020. gada jūlijs — 2020. gada septembris
|Brawler Surge tika ieviests šajā sezonā
|-
|3. sezona: Welcome to Starr Park
| 2020. gada septembris — 2020. gada novembris
|Brawler Colette tika ieviests šajā sezonā
|-
|4. sezona: Holiday Getaway
| 2020. gada novembris — 2021. gada februāris
|Brawleri Edgar un Byron tika ieviesti šajā sezonā
|-
| 5. sezona: Starr Force
| 2021. gada februāris — 2021. gada aprīlis
|Brawler Colonel Ruffs tika ieviests šajā sezonā
|-
| 6. sezona: Goldarm Gang
| 2021. gada aprīlis—2021. gada jūnijs
|Brawler Belle tika ieviests šajā sezonā
|-
| 7. sezona: Jurassic Splash
| 2021. gada jūnijs—2021. gada augusts
|Brawleri Buzz un Griff tika ieviests šajā sezonā
|-
|8. sezona: Once Upon a Brawl
| 2021. gada augusts — 2021. gada novembris
|Brawler Ash tika ieviests šajā sezonā
|-
| 9. sezona: Brawlywood
| 2021. gada novembris — 2022. gada janvāris
|Brawler Lola tika ieviests šajā sezonā
|}--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]]
[[Kategorija:IOS spēles]]
[[Kategorija:Android spēles]]
[[Kategorija:Supercell]]</text>
      <sha1>7u87ouaf04cfjj4s0kd5hsx5bi6gus6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>3675517</id>
      <parentid>3672601</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:03:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Civiliedzīvotāju upuri */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163784" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict  = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
|partof    = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
|image     = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
|date      = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
|place     = [[Ukraina]]
|casus     = 
|territory = 
|result    = 
|combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]
*{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}&lt;/ref&gt;
|combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]&lt;br /&gt;
'''Atbalsta'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
|commander1 = 
{{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]]
|commander2 = 
{{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]]
|casualties1 = 
|casualties2 = 
}}
'''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar &quot;[[Doneckas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un &quot;[[Luhanskas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: &quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt; Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]].

== Norise ==

=== Karadarbības sākums ===
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]]
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī).]]
[[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;
Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”.
&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.
Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas.
Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde.
Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju.
Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]]
Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar &quot;Z&quot; zīmi
Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
&lt;/gallery&gt;

=== Uzbrukuma otrais vilnis ===

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu.
Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]].
[[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi.
ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;/&gt;

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.
&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
&lt;/gallery&gt;

=== Krievijas uzbrukuma apsīkums ===
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.
16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku.
Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās.
Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt; [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]]

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.
Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs.
Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā.
Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
 
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā.
Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.&lt;ref name=&quot;LSM24.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas pretuzbrukumi ===
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]]
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]]
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot; ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm &quot;Grad&quot; un &quot;Smerč&quot; un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ====
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]]
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ====
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā &lt;/ref&gt;
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi]  lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas ofensīva Austrumukrainā ===

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī &lt;/ref&gt;
4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;/&gt;
6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;/&gt;
9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].
&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ 
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī &lt;/ref&gt;
Pulks &quot;[[Azovas bataljons|Azova]]&quot;, kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā.
17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī &lt;/ref&gt;
18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;/&gt;
19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās &quot;pat muša nevarētu izmukt&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā &lt;/ref&gt;

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm &quot;Kalibr&quot;. Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā &lt;/ref&gt;
15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas &quot;Azot&quot; teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā  &lt;/ref&gt; 
25. jūnijā Krievijas lidmašīnas &quot;Tu-22M3&quot; pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm &quot;X-22&quot; apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt; 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā
Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 
1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā 
Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos ==

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;

=== Okupētajā Krimā ===
9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni.
Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

== Pušu zaudējumi ==
{{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}}
[[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|&quot;Ļaunumam jāmirst&quot;. Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]]
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;/&gt;

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}&lt;/ref&gt;
3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;/&gt;
5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas &quot;Grad&quot;, 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt; Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju &quot;Grad&quot;, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt; Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;
20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;/&gt;

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.&lt;ref name=LSM30.martā&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;/&gt;

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;/&gt;

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,&lt;ref&gt;[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt; bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;/&gt;
10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus]  lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ===
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! colspan=&quot;12&quot; | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
|-
! Veids
! 26.02.
! 1.03.
! 5.03.
! 8.03.
! 3.04.
! 23.04.
! 14.05.
! 28.05.
! 24.06.
! 10.07.
! 7.08.
|-
| karavīri
| 3500
| 5710
| 10 000
| 12 000
| 18 000
| 21 600
| 27 200
| 30 000
| 34 530
| 37 300
| 42 200
|-
| tanki
| 102
| 198
| 269
| 303
| 644
| 854
| 1218
| 1330 
| 1507
| 1641
| 1805
|-
| bruņutransportieri
| 536
| 846
| 945
| 1036
| 1830 
| 2205
| 2934
| 3258
| 3637
| 3823
| 4055
|-
| automašīnas
| 17
| 
| 409
| 474
| 1249
| 1543
| 2059
| 2226
| 2553
| 2694
| 2978
|-
| kuģi un ātrlaivas
| 
| 
|
| 3
| 7
| 8
| 13
| 13
| 14
| 15
| 15
|-
| lielgabali
| 15
| 
| 105
| 120
| 325
| 403
| 551
| 628
| 759
| 834
| 958
|-
| daudzstobru reaktīvie mīnmetēji
| 
| 
| 50
| 56
| 105
| 143
| 195
| 203
| 241
| 243
| 260
|-
| zenītartilērijas iekārtas
| 1
| 
|
| 27
| 54
| 69
| 88
| 93
| 99
| 108
| 132
|-
| lidmašīnas
| 14
| 29
| 39
| 48
| 143
| 177
| 200
| 207
| 216
| 217
| 223
|-
| helikopteri
| 8
| 29
| 40
| 80
| 134
| 154
| 163
| 174
| 183
| 188
| 191
|-
| bezpilota lidaparāti 
| 
| 
| 3
| 7
| 89
| 182
| 411
| 503
| 622
| 676
| 750
|-
| spārnotās raķetes
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 95
| 116
| 137
| 155
| 182
|-
|}

=== Upuru skaita apkopojums ===
{|class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Iedalījums
!scope=&quot;col&quot;|Upuru skaits
!scope=&quot;col&quot;|Laika periods
!scope=&quot;col&quot;|Informācijas avots
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''&lt;br /&gt;([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],&lt;br&gt;[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]])
|'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie)
|24. februāris — 23. marts
|[[NATO]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''10 000+''' nogalinātie
|24. februāris — 30. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''21 000''' zaudējumi (kritušie)
|24. februāris — 21. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki)
|24. februāris — 25. marts
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki)
|24. februāris — 14. aprīlis
|[[Doneckas tautas republika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki)
|24. februāris — 5. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;/&gt;
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas spēki'''&lt;br /&gt;([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]])
|'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie
|24. februāris — 15. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''2000—4000''' nogalinātie
|24. februāris — 9. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''23 367''' nogalinātie
|24. februāris — 16. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas civiliedzīvotāji'''
|'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)&lt;br&gt;'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|24. februāris — 18. aprīlis
|Ukrainas valdība
|-
|'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie
|24. februāris — 20. aprīlis
|[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]&lt;ref name=UN21April&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}&lt;/ref&gt;

|}

== Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu ==
{{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}}
4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka &quot;Vāgnera grupu&quot; finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

== Diversanti ==
[[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]]
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras &quot;Ruptly&quot; žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls &quot;Redfish&quot; vai aģentūra &quot;Maffick&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

== Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana ==
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu.
Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;/&gt;

16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt; 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=LSM30.martā/&gt;
2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;/&gt;

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā &lt;/ref&gt; ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;/&gt;

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus.  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
&lt;/gallery&gt;

=== Bučas slaktiņš ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī &lt;/ref&gt;

7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas &quot;tautas republikas&quot; varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar &quot;HIMARS&quot; raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā  Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. 
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi ==
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras &quot;TASS&quot;, laikrakstu &quot;Izvestija&quot; un &quot;Kommersant&quot;, &quot;RBK&quot;, &quot;Forbes&quot; krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;&lt;/blockquote&gt;

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam &quot;Ukrtelecom&quot;, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija &quot;Enerhoatom&quot; ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot]  lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]

=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Lielbritānija ===
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Igaunija ===
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu]  lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī &lt;/ref&gt;

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.

=== Lietuva ===
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>8xwaxvz68ad8iw61zov7wbelwl4w2o0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675874</id>
      <parentid>3675517</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="164098" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict  = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
|partof    = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
|image     = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
|date      = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
|place     = [[Ukraina]]
|casus     = 
|territory = 
|result    = 
|combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]
*{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}&lt;/ref&gt;
|combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]&lt;br /&gt;
'''Atbalsta'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
|commander1 = 
{{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]]
|commander2 = 
{{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]]
|casualties1 = 
|casualties2 = 
}}
'''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, tika apsudzēti (pagaidām bez pierādijumiem) masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]], kautvai nedēļu bija jau atkāpušies un Ukraiņi paši bija teikuši ka iedzīvotāji kas šaņems pārtiku no krievu karaspēka tiks uzskatīti par nodevējiem, daudzi līķi tika atrasti ar krievu pārtikas ziedojumiem blakām, norādot ka ukraiņi turēja savu vārdu.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar &quot;[[Doneckas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un &quot;[[Luhanskas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: &quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt; Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]].

== Norise ==

=== Karadarbības sākums ===
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]]
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī).]]
[[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;
Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”.
&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.
Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas.
Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde.
Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju.
Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]]
Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar &quot;Z&quot; zīmi
Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
&lt;/gallery&gt;

=== Uzbrukuma otrais vilnis ===

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu.
Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]].
[[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi.
ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;/&gt;

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.
&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
&lt;/gallery&gt;

=== Krievijas uzbrukuma apsīkums ===
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.
16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku.
Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās.
Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt; [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]]

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.
Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs.
Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā.
Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
 
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā.
Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.&lt;ref name=&quot;LSM24.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas pretuzbrukumi ===
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]]
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]]
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot; ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm &quot;Grad&quot; un &quot;Smerč&quot; un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ====
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]]
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ====
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā &lt;/ref&gt;
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi]  lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas ofensīva Austrumukrainā ===

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī &lt;/ref&gt;
4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;/&gt;
6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;/&gt;
9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].
&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ 
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī &lt;/ref&gt;
Pulks &quot;[[Azovas bataljons|Azova]]&quot;, kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā.
17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī &lt;/ref&gt;
18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;/&gt;
19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās &quot;pat muša nevarētu izmukt&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā &lt;/ref&gt;

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm &quot;Kalibr&quot;. Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā &lt;/ref&gt;
15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas &quot;Azot&quot; teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā  &lt;/ref&gt; 
25. jūnijā Krievijas lidmašīnas &quot;Tu-22M3&quot; pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm &quot;X-22&quot; apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt; 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā
Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 
1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā 
Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos ==

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;

=== Okupētajā Krimā ===
9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni.
Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

== Pušu zaudējumi ==
{{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}}
[[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|&quot;Ļaunumam jāmirst&quot;. Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]]
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;/&gt;

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}&lt;/ref&gt;
3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;/&gt;
5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas &quot;Grad&quot;, 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt; Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju &quot;Grad&quot;, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt; Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;
20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;/&gt;

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.&lt;ref name=LSM30.martā&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;/&gt;

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;/&gt;

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,&lt;ref&gt;[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt; bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;/&gt;
10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus]  lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ===
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! colspan=&quot;12&quot; | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
|-
! Veids
! 26.02.
! 1.03.
! 5.03.
! 8.03.
! 3.04.
! 23.04.
! 14.05.
! 28.05.
! 24.06.
! 10.07.
! 7.08.
|-
| karavīri
| 3500
| 5710
| 10 000
| 12 000
| 18 000
| 21 600
| 27 200
| 30 000
| 34 530
| 37 300
| 42 200
|-
| tanki
| 102
| 198
| 269
| 303
| 644
| 854
| 1218
| 1330 
| 1507
| 1641
| 1805
|-
| bruņutransportieri
| 536
| 846
| 945
| 1036
| 1830 
| 2205
| 2934
| 3258
| 3637
| 3823
| 4055
|-
| automašīnas
| 17
| 
| 409
| 474
| 1249
| 1543
| 2059
| 2226
| 2553
| 2694
| 2978
|-
| kuģi un ātrlaivas
| 
| 
|
| 3
| 7
| 8
| 13
| 13
| 14
| 15
| 15
|-
| lielgabali
| 15
| 
| 105
| 120
| 325
| 403
| 551
| 628
| 759
| 834
| 958
|-
| daudzstobru reaktīvie mīnmetēji
| 
| 
| 50
| 56
| 105
| 143
| 195
| 203
| 241
| 243
| 260
|-
| zenītartilērijas iekārtas
| 1
| 
|
| 27
| 54
| 69
| 88
| 93
| 99
| 108
| 132
|-
| lidmašīnas
| 14
| 29
| 39
| 48
| 143
| 177
| 200
| 207
| 216
| 217
| 223
|-
| helikopteri
| 8
| 29
| 40
| 80
| 134
| 154
| 163
| 174
| 183
| 188
| 191
|-
| bezpilota lidaparāti 
| 
| 
| 3
| 7
| 89
| 182
| 411
| 503
| 622
| 676
| 750
|-
| spārnotās raķetes
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 95
| 116
| 137
| 155
| 182
|-
|}

=== Upuru skaita apkopojums ===
{|class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Iedalījums
!scope=&quot;col&quot;|Upuru skaits
!scope=&quot;col&quot;|Laika periods
!scope=&quot;col&quot;|Informācijas avots
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''&lt;br /&gt;([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],&lt;br&gt;[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]])
|'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie)
|24. februāris — 23. marts
|[[NATO]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''10 000+''' nogalinātie
|24. februāris — 30. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''21 000''' zaudējumi (kritušie)
|24. februāris — 21. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki)
|24. februāris — 25. marts
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki)
|24. februāris — 14. aprīlis
|[[Doneckas tautas republika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki)
|24. februāris — 5. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;/&gt;
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas spēki'''&lt;br /&gt;([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]])
|'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie
|24. februāris — 15. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''2000—4000''' nogalinātie
|24. februāris — 9. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''23 367''' nogalinātie
|24. februāris — 16. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas civiliedzīvotāji'''
|'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)&lt;br&gt;'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|24. februāris — 18. aprīlis
|Ukrainas valdība
|-
|'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie
|24. februāris — 20. aprīlis
|[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]&lt;ref name=UN21April&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}&lt;/ref&gt;

|}

== Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu ==
{{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}}
4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka &quot;Vāgnera grupu&quot; finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

== Diversanti ==
[[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]]
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras &quot;Ruptly&quot; žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls &quot;Redfish&quot; vai aģentūra &quot;Maffick&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

== Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana ==
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu.
Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;/&gt;

16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt; 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=LSM30.martā/&gt;
2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;/&gt;

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā &lt;/ref&gt; ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;/&gt;

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus.  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
&lt;/gallery&gt;

=== Bučas slaktiņš ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī &lt;/ref&gt;

7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas &quot;tautas republikas&quot; varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar &quot;HIMARS&quot; raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā  Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. 
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi ==
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras &quot;TASS&quot;, laikrakstu &quot;Izvestija&quot; un &quot;Kommersant&quot;, &quot;RBK&quot;, &quot;Forbes&quot; krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;&lt;/blockquote&gt;

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam &quot;Ukrtelecom&quot;, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija &quot;Enerhoatom&quot; ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot]  lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]

=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Lielbritānija ===
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Igaunija ===
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu]  lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī &lt;/ref&gt;

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.

=== Lietuva ===
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>n7u5ir7snmpg4tu4qz2quwum8grqvhw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675876</id>
      <parentid>3675874</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Krievijas bruņoto spēku zaudējumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="164149" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict  = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
|partof    = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
|image     = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
|date      = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
|place     = [[Ukraina]]
|casus     = 
|territory = 
|result    = 
|combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]
*{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}&lt;/ref&gt;
|combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]&lt;br /&gt;
'''Atbalsta'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
|commander1 = 
{{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]]
|commander2 = 
{{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]]
|casualties1 = 
|casualties2 = 
}}
'''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, tika apsudzēti (pagaidām bez pierādijumiem) masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]], kautvai nedēļu bija jau atkāpušies un Ukraiņi paši bija teikuši ka iedzīvotāji kas šaņems pārtiku no krievu karaspēka tiks uzskatīti par nodevējiem, daudzi līķi tika atrasti ar krievu pārtikas ziedojumiem blakām, norādot ka ukraiņi turēja savu vārdu.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar &quot;[[Doneckas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un &quot;[[Luhanskas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: &quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt; Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]].

== Norise ==

=== Karadarbības sākums ===
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]]
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī).]]
[[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;
Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”.
&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.
Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas.
Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde.
Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju.
Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]]
Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar &quot;Z&quot; zīmi
Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
&lt;/gallery&gt;

=== Uzbrukuma otrais vilnis ===

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu.
Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]].
[[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi.
ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;/&gt;

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.
&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
&lt;/gallery&gt;

=== Krievijas uzbrukuma apsīkums ===
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.
16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku.
Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās.
Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt; [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]]

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.
Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs.
Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā.
Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
 
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā.
Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.&lt;ref name=&quot;LSM24.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas pretuzbrukumi ===
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]]
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]]
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot; ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm &quot;Grad&quot; un &quot;Smerč&quot; un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ====
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]]
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ====
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā &lt;/ref&gt;
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi]  lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas ofensīva Austrumukrainā ===

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī &lt;/ref&gt;
4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;/&gt;
6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;/&gt;
9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].
&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ 
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī &lt;/ref&gt;
Pulks &quot;[[Azovas bataljons|Azova]]&quot;, kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā.
17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī &lt;/ref&gt;
18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;/&gt;
19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās &quot;pat muša nevarētu izmukt&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā &lt;/ref&gt;

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm &quot;Kalibr&quot;. Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā &lt;/ref&gt;
15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas &quot;Azot&quot; teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā  &lt;/ref&gt; 
25. jūnijā Krievijas lidmašīnas &quot;Tu-22M3&quot; pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm &quot;X-22&quot; apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt; 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā
Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 
1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā 
Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos ==

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;

=== Okupētajā Krimā ===
9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni.
Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

== Pušu zaudējumi ==
{{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}}
[[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|&quot;Ļaunumam jāmirst&quot;. Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]]
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;/&gt;

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}&lt;/ref&gt;
3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;/&gt;
5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas &quot;Grad&quot;, 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt; Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju &quot;Grad&quot;, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt; Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;
20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;/&gt;

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.&lt;ref name=LSM30.martā&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;/&gt;

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;/&gt;

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,&lt;ref&gt;[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt; bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;/&gt;
10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus]  lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ===
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. Vistiamāk tiek parvērtēti propogandas nolūkos.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! colspan=&quot;12&quot; | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
|-
! Veids
! 26.02.
! 1.03.
! 5.03.
! 8.03.
! 3.04.
! 23.04.
! 14.05.
! 28.05.
! 24.06.
! 10.07.
! 7.08.
|-
| karavīri
| 3500
| 5710
| 10 000
| 12 000
| 18 000
| 21 600
| 27 200
| 30 000
| 34 530
| 37 300
| 42 200
|-
| tanki
| 102
| 198
| 269
| 303
| 644
| 854
| 1218
| 1330 
| 1507
| 1641
| 1805
|-
| bruņutransportieri
| 536
| 846
| 945
| 1036
| 1830 
| 2205
| 2934
| 3258
| 3637
| 3823
| 4055
|-
| automašīnas
| 17
| 
| 409
| 474
| 1249
| 1543
| 2059
| 2226
| 2553
| 2694
| 2978
|-
| kuģi un ātrlaivas
| 
| 
|
| 3
| 7
| 8
| 13
| 13
| 14
| 15
| 15
|-
| lielgabali
| 15
| 
| 105
| 120
| 325
| 403
| 551
| 628
| 759
| 834
| 958
|-
| daudzstobru reaktīvie mīnmetēji
| 
| 
| 50
| 56
| 105
| 143
| 195
| 203
| 241
| 243
| 260
|-
| zenītartilērijas iekārtas
| 1
| 
|
| 27
| 54
| 69
| 88
| 93
| 99
| 108
| 132
|-
| lidmašīnas
| 14
| 29
| 39
| 48
| 143
| 177
| 200
| 207
| 216
| 217
| 223
|-
| helikopteri
| 8
| 29
| 40
| 80
| 134
| 154
| 163
| 174
| 183
| 188
| 191
|-
| bezpilota lidaparāti 
| 
| 
| 3
| 7
| 89
| 182
| 411
| 503
| 622
| 676
| 750
|-
| spārnotās raķetes
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 95
| 116
| 137
| 155
| 182
|-
|}

=== Upuru skaita apkopojums ===
{|class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Iedalījums
!scope=&quot;col&quot;|Upuru skaits
!scope=&quot;col&quot;|Laika periods
!scope=&quot;col&quot;|Informācijas avots
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''&lt;br /&gt;([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],&lt;br&gt;[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]])
|'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie)
|24. februāris — 23. marts
|[[NATO]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''10 000+''' nogalinātie
|24. februāris — 30. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''21 000''' zaudējumi (kritušie)
|24. februāris — 21. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki)
|24. februāris — 25. marts
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki)
|24. februāris — 14. aprīlis
|[[Doneckas tautas republika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki)
|24. februāris — 5. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;/&gt;
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas spēki'''&lt;br /&gt;([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]])
|'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie
|24. februāris — 15. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''2000—4000''' nogalinātie
|24. februāris — 9. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''23 367''' nogalinātie
|24. februāris — 16. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas civiliedzīvotāji'''
|'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)&lt;br&gt;'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|24. februāris — 18. aprīlis
|Ukrainas valdība
|-
|'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie
|24. februāris — 20. aprīlis
|[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]&lt;ref name=UN21April&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}&lt;/ref&gt;

|}

== Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu ==
{{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}}
4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka &quot;Vāgnera grupu&quot; finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

== Diversanti ==
[[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]]
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras &quot;Ruptly&quot; žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls &quot;Redfish&quot; vai aģentūra &quot;Maffick&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

== Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana ==
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu.
Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;/&gt;

16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt; 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=LSM30.martā/&gt;
2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;/&gt;

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā &lt;/ref&gt; ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;/&gt;

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus.  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
&lt;/gallery&gt;

=== Bučas slaktiņš ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī &lt;/ref&gt;

7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas &quot;tautas republikas&quot; varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar &quot;HIMARS&quot; raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā  Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. 
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi ==
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras &quot;TASS&quot;, laikrakstu &quot;Izvestija&quot; un &quot;Kommersant&quot;, &quot;RBK&quot;, &quot;Forbes&quot; krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;&lt;/blockquote&gt;

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam &quot;Ukrtelecom&quot;, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija &quot;Enerhoatom&quot; ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot]  lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]

=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Lielbritānija ===
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Igaunija ===
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu]  lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī &lt;/ref&gt;

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.

=== Lietuva ===
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>qon6782ssv2xppg0iz37rtwnfxbm9px</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675877</id>
      <parentid>3675876</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="164147" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict  = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
|partof    = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
|image     = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
|date      = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
|place     = [[Ukraina]]
|casus     = 
|territory = 
|result    = 
|combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]
*{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}&lt;/ref&gt;
|combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]&lt;br /&gt;
'''Atbalsta'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
|commander1 = 
{{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]]
|commander2 = 
{{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]]
|casualties1 = 
|casualties2 = 
}}
'''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, tika apsudzēti (pagaidām bez pierādijumiem) masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]], kautvai nedēļu bija jau atkāpušies un Ukraiņi paši bija teikuši ka iedzīvotāji kas šaņems pārtiku no krievu karaspēka tiks uzskatīti par nodevējiem, daudzi līķi tika atrasti ar krievu pārtikas ziedojumiem blakām, norādot ka ukraiņi turēja savu vārdu.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar &quot;[[Doneckas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un &quot;[[Luhanskas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: &quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt; Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]].

== Norise ==

=== Karadarbības sākums ===
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]]
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Mēs hoholi esam nacisti&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī).]]
[[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;
Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”.
&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.
Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas.
Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde.
Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju.
Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]]
Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar &quot;Z&quot; zīmi
Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
&lt;/gallery&gt;

=== Uzbrukuma otrais vilnis ===

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu.
Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]].
[[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi.
ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;/&gt;

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.
&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
&lt;/gallery&gt;

=== Krievijas uzbrukuma apsīkums ===
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.
16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku.
Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās.
Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt; [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]]

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.
Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs.
Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā.
Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
 
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā.
Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.&lt;ref name=&quot;LSM24.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas pretuzbrukumi ===
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]]
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]]
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot; ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm &quot;Grad&quot; un &quot;Smerč&quot; un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ====
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]]
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ====
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā &lt;/ref&gt;
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi]  lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas ofensīva Austrumukrainā ===

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī &lt;/ref&gt;
4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;/&gt;
6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;/&gt;
9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].
&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ 
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī &lt;/ref&gt;
Pulks &quot;[[Azovas bataljons|Azova]]&quot;, kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā.
17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī &lt;/ref&gt;
18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;/&gt;
19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās &quot;pat muša nevarētu izmukt&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā &lt;/ref&gt;

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm &quot;Kalibr&quot;. Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā &lt;/ref&gt;
15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas &quot;Azot&quot; teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā  &lt;/ref&gt; 
25. jūnijā Krievijas lidmašīnas &quot;Tu-22M3&quot; pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm &quot;X-22&quot; apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt; 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā
Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 
1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā 
Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos ==

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;

=== Okupētajā Krimā ===
9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni.
Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

== Pušu zaudējumi ==
{{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}}
[[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|&quot;Ļaunumam jāmirst&quot;. Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]]
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;/&gt;

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}&lt;/ref&gt;
3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;/&gt;
5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas &quot;Grad&quot;, 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt; Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju &quot;Grad&quot;, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt; Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;
20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;/&gt;

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.&lt;ref name=LSM30.martā&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;/&gt;

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;/&gt;

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,&lt;ref&gt;[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt; bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;/&gt;
10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus]  lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ===
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. Vistiamāk tiek parvērtēti propogandas nolūkos.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! colspan=&quot;12&quot; | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
|-
! Veids
! 26.02.
! 1.03.
! 5.03.
! 8.03.
! 3.04.
! 23.04.
! 14.05.
! 28.05.
! 24.06.
! 10.07.
! 7.08.
|-
| karavīri
| 3500
| 5710
| 10 000
| 12 000
| 18 000
| 21 600
| 27 200
| 30 000
| 34 530
| 37 300
| 42 200
|-
| tanki
| 102
| 198
| 269
| 303
| 644
| 854
| 1218
| 1330 
| 1507
| 1641
| 1805
|-
| bruņutransportieri
| 536
| 846
| 945
| 1036
| 1830 
| 2205
| 2934
| 3258
| 3637
| 3823
| 4055
|-
| automašīnas
| 17
| 
| 409
| 474
| 1249
| 1543
| 2059
| 2226
| 2553
| 2694
| 2978
|-
| kuģi un ātrlaivas
| 
| 
|
| 3
| 7
| 8
| 13
| 13
| 14
| 15
| 15
|-
| lielgabali
| 15
| 
| 105
| 120
| 325
| 403
| 551
| 628
| 759
| 834
| 958
|-
| daudzstobru reaktīvie mīnmetēji
| 
| 
| 50
| 56
| 105
| 143
| 195
| 203
| 241
| 243
| 260
|-
| zenītartilērijas iekārtas
| 1
| 
|
| 27
| 54
| 69
| 88
| 93
| 99
| 108
| 132
|-
| lidmašīnas
| 14
| 29
| 39
| 48
| 143
| 177
| 200
| 207
| 216
| 217
| 223
|-
| helikopteri
| 8
| 29
| 40
| 80
| 134
| 154
| 163
| 174
| 183
| 188
| 191
|-
| bezpilota lidaparāti 
| 
| 
| 3
| 7
| 89
| 182
| 411
| 503
| 622
| 676
| 750
|-
| spārnotās raķetes
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 95
| 116
| 137
| 155
| 182
|-
|}

=== Upuru skaita apkopojums ===
{|class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Iedalījums
!scope=&quot;col&quot;|Upuru skaits
!scope=&quot;col&quot;|Laika periods
!scope=&quot;col&quot;|Informācijas avots
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''&lt;br /&gt;([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],&lt;br&gt;[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]])
|'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie)
|24. februāris — 23. marts
|[[NATO]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''10 000+''' nogalinātie
|24. februāris — 30. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''21 000''' zaudējumi (kritušie)
|24. februāris — 21. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki)
|24. februāris — 25. marts
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki)
|24. februāris — 14. aprīlis
|[[Doneckas tautas republika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki)
|24. februāris — 5. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;/&gt;
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas spēki'''&lt;br /&gt;([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]])
|'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie
|24. februāris — 15. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''2000—4000''' nogalinātie
|24. februāris — 9. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''23 367''' nogalinātie
|24. februāris — 16. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas civiliedzīvotāji'''
|'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)&lt;br&gt;'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|24. februāris — 18. aprīlis
|Ukrainas valdība
|-
|'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie
|24. februāris — 20. aprīlis
|[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]&lt;ref name=UN21April&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}&lt;/ref&gt;

|}

== Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu ==
{{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}}
4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka &quot;Vāgnera grupu&quot; finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

== Diversanti ==
[[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]]
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras &quot;Ruptly&quot; žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls &quot;Redfish&quot; vai aģentūra &quot;Maffick&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

== Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana ==
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu.
Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;/&gt;

16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt; 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=LSM30.martā/&gt;
2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;/&gt;

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā &lt;/ref&gt; ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;/&gt;

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus.  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
&lt;/gallery&gt;

=== Bučas slaktiņš ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī &lt;/ref&gt;

7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas &quot;tautas republikas&quot; varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar &quot;HIMARS&quot; raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā  Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. 
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi ==
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras &quot;TASS&quot;, laikrakstu &quot;Izvestija&quot; un &quot;Kommersant&quot;, &quot;RBK&quot;, &quot;Forbes&quot; krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;&lt;/blockquote&gt;

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam &quot;Ukrtelecom&quot;, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija &quot;Enerhoatom&quot; ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot]  lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]

=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Lielbritānija ===
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Igaunija ===
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu]  lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī &lt;/ref&gt;

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.

=== Lietuva ===
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>nwcvnesu00nah79vdzkl56omrad4ku9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675881</id>
      <parentid>3675877</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T10:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.2.36</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Ukrainas karagūstekņu nogalināšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="164223" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict  = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
|partof    = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
|image     = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
|date      = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
|place     = [[Ukraina]]
|casus     = 
|territory = 
|result    = 
|combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]
*{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}&lt;/ref&gt;
|combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]&lt;br /&gt;
'''Atbalsta'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
|commander1 = 
{{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]]
|commander2 = 
{{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]]
|casualties1 = 
|casualties2 = 
}}
'''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, tika apsudzēti (pagaidām bez pierādijumiem) masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]], kautvai nedēļu bija jau atkāpušies un Ukraiņi paši bija teikuši ka iedzīvotāji kas šaņems pārtiku no krievu karaspēka tiks uzskatīti par nodevējiem, daudzi līķi tika atrasti ar krievu pārtikas ziedojumiem blakām, norādot ka ukraiņi turēja savu vārdu.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar &quot;[[Doneckas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un &quot;[[Luhanskas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: &quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt; Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]].

== Norise ==

=== Karadarbības sākums ===
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]]
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Mēs hoholi esam nacisti&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī).]]
[[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;
Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”.
&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.
Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas.
Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde.
Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju.
Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]]
Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar &quot;Z&quot; zīmi
Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
&lt;/gallery&gt;

=== Uzbrukuma otrais vilnis ===

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu.
Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]].
[[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi.
ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;/&gt;

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.
&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
&lt;/gallery&gt;

=== Krievijas uzbrukuma apsīkums ===
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.
16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku.
Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās.
Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt; [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]]

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.
Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs.
Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā.
Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
 
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā.
Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.&lt;ref name=&quot;LSM24.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas pretuzbrukumi ===
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]]
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]]
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot; ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm &quot;Grad&quot; un &quot;Smerč&quot; un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ====
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]]
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ====
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā &lt;/ref&gt;
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi]  lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas ofensīva Austrumukrainā ===

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī &lt;/ref&gt;
4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;/&gt;
6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;/&gt;
9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].
&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ 
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī &lt;/ref&gt;
Pulks &quot;[[Azovas bataljons|Azova]]&quot;, kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā.
17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī &lt;/ref&gt;
18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;/&gt;
19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās &quot;pat muša nevarētu izmukt&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā &lt;/ref&gt;

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm &quot;Kalibr&quot;. Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā &lt;/ref&gt;
15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas &quot;Azot&quot; teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā  &lt;/ref&gt; 
25. jūnijā Krievijas lidmašīnas &quot;Tu-22M3&quot; pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm &quot;X-22&quot; apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt; 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā
Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 
1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā 
Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos ==

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;

=== Okupētajā Krimā ===
9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni.
Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

== Pušu zaudējumi ==
{{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}}
[[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|&quot;Ļaunumam jāmirst&quot;. Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]]
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;/&gt;

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}&lt;/ref&gt;
3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;/&gt;
5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas &quot;Grad&quot;, 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt; Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju &quot;Grad&quot;, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt; Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;
20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;/&gt;

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.&lt;ref name=LSM30.martā&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;/&gt;

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;/&gt;

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,&lt;ref&gt;[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt; bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;/&gt;
10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus]  lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ===
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. Vistiamāk tiek parvērtēti propogandas nolūkos.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! colspan=&quot;12&quot; | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
|-
! Veids
! 26.02.
! 1.03.
! 5.03.
! 8.03.
! 3.04.
! 23.04.
! 14.05.
! 28.05.
! 24.06.
! 10.07.
! 7.08.
|-
| karavīri
| 3500
| 5710
| 10 000
| 12 000
| 18 000
| 21 600
| 27 200
| 30 000
| 34 530
| 37 300
| 42 200
|-
| tanki
| 102
| 198
| 269
| 303
| 644
| 854
| 1218
| 1330 
| 1507
| 1641
| 1805
|-
| bruņutransportieri
| 536
| 846
| 945
| 1036
| 1830 
| 2205
| 2934
| 3258
| 3637
| 3823
| 4055
|-
| automašīnas
| 17
| 
| 409
| 474
| 1249
| 1543
| 2059
| 2226
| 2553
| 2694
| 2978
|-
| kuģi un ātrlaivas
| 
| 
|
| 3
| 7
| 8
| 13
| 13
| 14
| 15
| 15
|-
| lielgabali
| 15
| 
| 105
| 120
| 325
| 403
| 551
| 628
| 759
| 834
| 958
|-
| daudzstobru reaktīvie mīnmetēji
| 
| 
| 50
| 56
| 105
| 143
| 195
| 203
| 241
| 243
| 260
|-
| zenītartilērijas iekārtas
| 1
| 
|
| 27
| 54
| 69
| 88
| 93
| 99
| 108
| 132
|-
| lidmašīnas
| 14
| 29
| 39
| 48
| 143
| 177
| 200
| 207
| 216
| 217
| 223
|-
| helikopteri
| 8
| 29
| 40
| 80
| 134
| 154
| 163
| 174
| 183
| 188
| 191
|-
| bezpilota lidaparāti 
| 
| 
| 3
| 7
| 89
| 182
| 411
| 503
| 622
| 676
| 750
|-
| spārnotās raķetes
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 95
| 116
| 137
| 155
| 182
|-
|}

=== Upuru skaita apkopojums ===
{|class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Iedalījums
!scope=&quot;col&quot;|Upuru skaits
!scope=&quot;col&quot;|Laika periods
!scope=&quot;col&quot;|Informācijas avots
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''&lt;br /&gt;([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],&lt;br&gt;[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]])
|'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie)
|24. februāris — 23. marts
|[[NATO]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''10 000+''' nogalinātie
|24. februāris — 30. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''21 000''' zaudējumi (kritušie)
|24. februāris — 21. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki)
|24. februāris — 25. marts
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki)
|24. februāris — 14. aprīlis
|[[Doneckas tautas republika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki)
|24. februāris — 5. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;/&gt;
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas spēki'''&lt;br /&gt;([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]])
|'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie
|24. februāris — 15. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''2000—4000''' nogalinātie
|24. februāris — 9. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''23 367''' nogalinātie
|24. februāris — 16. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas civiliedzīvotāji'''
|'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)&lt;br&gt;'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|24. februāris — 18. aprīlis
|Ukrainas valdība
|-
|'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie
|24. februāris — 20. aprīlis
|[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]&lt;ref name=UN21April&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}&lt;/ref&gt;

|}

== Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu ==
{{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}}
4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka &quot;Vāgnera grupu&quot; finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

== Diversanti ==
[[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]]
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras &quot;Ruptly&quot; žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls &quot;Redfish&quot; vai aģentūra &quot;Maffick&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

== Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana ==
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu.
Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;/&gt;

16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt; 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=LSM30.martā/&gt;
2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;/&gt;

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā &lt;/ref&gt; ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;/&gt;

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus.  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
&lt;/gallery&gt;

=== Bučas slaktiņš ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī &lt;/ref&gt;

7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas &quot;tautas republikas&quot; varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar &quot;HIMARS&quot; raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā  Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. 
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā, bet toties CNN ir intereses aizsargāt ukrainas valdību no sliktas preses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi ==
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras &quot;TASS&quot;, laikrakstu &quot;Izvestija&quot; un &quot;Kommersant&quot;, &quot;RBK&quot;, &quot;Forbes&quot; krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;&lt;/blockquote&gt;

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam &quot;Ukrtelecom&quot;, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija &quot;Enerhoatom&quot; ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot]  lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]

=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Lielbritānija ===
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Igaunija ===
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu]  lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī &lt;/ref&gt;

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.

=== Lietuva ===
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>bjkn4dztqclfugoy3d5l6ug9vvej1ap</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675922</id>
      <parentid>3675881</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:41:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.2.36|77.219.2.36]] ([[User talk:77.219.2.36|diskusija]]) izdarītās izmaiņas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163911" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict  = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
|partof    = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
|image     = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
|date      = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
|place     = [[Ukraina]]
|casus     = 
|territory = 
|result    = 
|combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]
*{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}&lt;/ref&gt;
|combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]&lt;br /&gt;
'''Atbalsta'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
|commander1 = 
{{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]]
|commander2 = 
{{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]]
|casualties1 = 
|casualties2 = 
}}
'''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar &quot;[[Doneckas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un &quot;[[Luhanskas tautas republika]]s&quot; vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām&amp;nbsp;— ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem,&amp;nbsp;— [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: &quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt; Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]].

== Norise ==

=== Karadarbības sākums ===
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]]
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakugi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī).]]
[[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;
Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā.
Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”.
&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.
Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas.
Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde.
Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;LSM7.martā&quot;/&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju.
Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]]
Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar &quot;Z&quot; zīmi
Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
&lt;/gallery&gt;

=== Uzbrukuma otrais vilnis ===

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu.
Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM10.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā&lt;/ref&gt;

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.&lt;ref name=&quot;LSM11.martā&quot;/&gt;

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]].
[[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi.
ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā&lt;/ref&gt;

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.&lt;ref name=&quot;lsm13.martā&quot;/&gt;

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā&lt;/ref&gt;

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.
&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
&lt;/gallery&gt;

=== Krievijas uzbrukuma apsīkums ===
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.
16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku.
Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās.
Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt; [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]]

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.
Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19&amp;nbsp;— ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs.
Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā.
Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
 
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā&lt;/ref&gt; Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā.
Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā&lt;/ref&gt;

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.&lt;ref name=&quot;LSM24.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas pretuzbrukumi ===
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]]
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]]
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot; ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm &quot;Grad&quot; un &quot;Smerč&quot; un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ====
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]]
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ====
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt; Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā &lt;/ref&gt;
19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi]  lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas ofensīva Austrumukrainā ===

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī &lt;/ref&gt;
4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;/&gt;
6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;/&gt;
9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].
&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ 
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī &lt;/ref&gt;
Pulks &quot;[[Azovas bataljons|Azova]]&quot;, kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā.
17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī &lt;/ref&gt;
18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;LSM18.aprīlī&quot;/&gt;
19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī&lt;/ref&gt;
21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās &quot;pat muša nevarētu izmukt&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts&amp;nbsp;— aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā &lt;/ref&gt;

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm &quot;Kalibr&quot;. Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā &lt;/ref&gt;
15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas &quot;Azot&quot; teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā  &lt;/ref&gt; 
25. jūnijā Krievijas lidmašīnas &quot;Tu-22M3&quot; pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm &quot;X-22&quot; apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt; 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā
Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā
Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 
1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā 
Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos ==

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;

=== Okupētajā Krimā ===
9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni.
Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

== Pušu zaudējumi ==
{{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}}
[[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|&quot;Ļaunumam jāmirst&quot;. Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]]
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.&lt;ref name=&quot;JAUNS26. februārī&quot;/&gt;

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}&lt;/ref&gt;
3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;/&gt;
5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas &quot;Grad&quot;, 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt; Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju &quot;Grad&quot;, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt; Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;
20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.&lt;ref name=&quot;LSM23. martā&quot;/&gt;

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.&lt;ref name=LSM30.martā&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.&lt;ref name=&quot;LSM9.aprīlī&quot;/&gt;

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;/&gt;

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī&lt;/ref&gt;

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,&lt;ref&gt;[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt; bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.&lt;ref name=&quot;LSM11.jūnijā&quot;/&gt;
24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref name=&quot;LSM24.jūnijā&quot;/&gt;
10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus]  lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Krievijas bruņoto spēku zaudējumi ===
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! colspan=&quot;12&quot; | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
|-
! Veids
! 26.02.
! 1.03.
! 5.03.
! 8.03.
! 3.04.
! 23.04.
! 14.05.
! 28.05.
! 24.06.
! 10.07.
! 7.08.
|-
| karavīri
| 3500
| 5710
| 10 000
| 12 000
| 18 000
| 21 600
| 27 200
| 30 000
| 34 530
| 37 300
| 42 200
|-
| tanki
| 102
| 198
| 269
| 303
| 644
| 854
| 1218
| 1330 
| 1507
| 1641
| 1805
|-
| bruņutransportieri
| 536
| 846
| 945
| 1036
| 1830 
| 2205
| 2934
| 3258
| 3637
| 3823
| 4055
|-
| automašīnas
| 17
| 
| 409
| 474
| 1249
| 1543
| 2059
| 2226
| 2553
| 2694
| 2978
|-
| kuģi un ātrlaivas
| 
| 
|
| 3
| 7
| 8
| 13
| 13
| 14
| 15
| 15
|-
| lielgabali
| 15
| 
| 105
| 120
| 325
| 403
| 551
| 628
| 759
| 834
| 958
|-
| daudzstobru reaktīvie mīnmetēji
| 
| 
| 50
| 56
| 105
| 143
| 195
| 203
| 241
| 243
| 260
|-
| zenītartilērijas iekārtas
| 1
| 
|
| 27
| 54
| 69
| 88
| 93
| 99
| 108
| 132
|-
| lidmašīnas
| 14
| 29
| 39
| 48
| 143
| 177
| 200
| 207
| 216
| 217
| 223
|-
| helikopteri
| 8
| 29
| 40
| 80
| 134
| 154
| 163
| 174
| 183
| 188
| 191
|-
| bezpilota lidaparāti 
| 
| 
| 3
| 7
| 89
| 182
| 411
| 503
| 622
| 676
| 750
|-
| spārnotās raķetes
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 95
| 116
| 137
| 155
| 182
|-
|}

=== Upuru skaita apkopojums ===
{|class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Iedalījums
!scope=&quot;col&quot;|Upuru skaits
!scope=&quot;col&quot;|Laika periods
!scope=&quot;col&quot;|Informācijas avots
|-
! rowspan=&quot;6&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''&lt;br /&gt;([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],&lt;br&gt;[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]])
|'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie)
|24. februāris&amp;nbsp;— 23. marts
|[[NATO]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''10 000+''' nogalinātie
|24. februāris&amp;nbsp;— 30. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''21 000''' zaudējumi (kritušie)
|24. februāris&amp;nbsp;— 21. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki)
|24. februāris&amp;nbsp;— 25. marts
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki)
|24. februāris&amp;nbsp;— 14. aprīlis
|[[Doneckas tautas republika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki)
|24. februāris&amp;nbsp;— 5. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ombudsman1&quot;/&gt;
|-
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas spēki'''&lt;br /&gt;([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]])
|'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie
|24. februāris&amp;nbsp;— 15. aprīlis
|Ukrainas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
|'''2000—4000''' nogalinātie
|24. februāris&amp;nbsp;— 9. marts
|[[ASV]] aplēses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|'''23 367''' nogalinātie
|24. februāris&amp;nbsp;— 16. aprīlis
|Krievijas valdība&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; |'''Ukrainas civiliedzīvotāji'''
|'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)&lt;br&gt;'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}&lt;/ref&gt;
|24. februāris&amp;nbsp;— 18. aprīlis
|Ukrainas valdība
|-
|'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie
|24. februāris&amp;nbsp;— 20. aprīlis
|[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]&lt;ref name=UN21April&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}&lt;/ref&gt;

|}

== Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu ==
{{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}}
4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka &quot;Vāgnera grupu&quot; finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;/&gt;

== Diversanti ==
[[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]]
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras &quot;Ruptly&quot; žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi&amp;nbsp;— kanāls &quot;Redfish&quot; vai aģentūra &quot;Maffick&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.&lt;ref name=&quot;LSM22. martā&quot;/&gt;

== Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana ==
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu.
Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā&amp;nbsp;— 116 348, Moldovā&amp;nbsp;— 79 315, Slovākijā&amp;nbsp;— 67 000, Rumānijā&amp;nbsp;— 44 540, Krievijā&amp;nbsp;— 42 900, Baltkrievijā&amp;nbsp;— 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;/&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;/&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;/&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;/&gt;

16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;/&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;/&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt; 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=LSM30.martā/&gt;
2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;

8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā&amp;nbsp;— 106, Harkivas apgabalā&amp;nbsp;— 89, Černihivas apgabalā&amp;nbsp;— 54, Mikolajivas apgabalā&amp;nbsp;— 40, Hersonas apgabalā&amp;nbsp;— 41, Luhanskas apgabalā&amp;nbsp;— 36, Zaporižjas apgabalā&amp;nbsp;— 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā&amp;nbsp;— 15).&lt;ref name=&quot;LSM17.aprīlī&quot;/&gt;

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā &lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā &lt;/ref&gt; ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.&lt;ref name=&quot;LSM20.maijā&quot;/&gt;

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus.  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
&lt;/gallery&gt;

=== Bučas slaktiņš ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī &lt;/ref&gt;

7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas &quot;tautas republikas&quot; varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar &quot;HIMARS&quot; raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā  Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. 
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi ==
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras &quot;TASS&quot;, laikrakstu &quot;Izvestija&quot; un &quot;Kommersant&quot;, &quot;RBK&quot;, &quot;Forbes&quot; krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;&lt;/blockquote&gt;

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam &quot;Ukrtelecom&quot;, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija &quot;Enerhoatom&quot; ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot]  lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==
[[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
----
{{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}}
{{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}}
{{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}}
{{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}}
----
{{Uzraksts|#FF0000|Krievija}}
{{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]]

=== Eiropas Savienība ===
24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== NATO ===
16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ASV ===
21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas &quot;Sberbank&quot; pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra &quot;VTB Bank&quot;, &quot;Bank Otkritie&quot;, &quot;Sovcombank OJSC&quot; un &quot;Novikombank&quot;. Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.&lt;ref name=&quot;LSM 8M&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Ķīna ===
Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.&lt;ref name=&quot;LSM21.martā&quot;/&gt;

=== Lielbritānija ===
24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir &quot;Rossija&quot;, &quot;Promsvjazjbank&quot;, kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&amp;nbsp;— &quot;Genbank&quot;, &quot;Industriaļnij sberegateļnij bank&quot; un &quot;Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Igaunija ===
[[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]]
[[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}&lt;/ref&gt;

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;

16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums &quot;Killnet&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu]  lsm.lv 2022. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

=== Latvija ===
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]]
{{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}}
No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;
Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī&lt;/ref&gt;

No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība &quot;[[airBaltic]]&quot; paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī &quot;[[Latvijas pasts]]&quot; pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā &quot;[[ziedot.lv]]&quot; saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai&amp;nbsp;— gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;. Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.&lt;ref name=&quot;LSM21.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī &lt;/ref&gt;

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī&lt;/ref&gt;

20. maijā Rīgā notika gājiens &quot;Par atbrīvošanos no padomju mantojuma&quot;, kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu &quot;Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai&quot;, kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.

=== Lietuva ===
[[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]]
24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}&lt;/ref&gt;

17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;/&gt;

10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>6rn2qpdwqdxsjv0be1rcz4gf7441cng</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plakanā blizme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511443</id>
    <revision>
      <id>3675710</id>
      <parentid>3622734</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2031" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|nosaukums=|rinda_lv=Graudzāļu rinda|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|attēls=Schoenus compressus — Flora Batava — Volume v9.jpg|klase_lv=Viendīgļlapji|dzimta=Cyperaceae|rinda=Poales|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|ģints=Blysmus|ģints_lv=Blizmes|suga=Blysmus compressus|suga_lv=Plakanā blizme|autors=(L.) Panz. ex Link|binomial=Blysmus compressus}}'''Plakanā blizme''' ({{val|la|Blysmus compressus}}) ir [[grīšļu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir galvenokārt sastopama [[Eiropa|Eiropā]], kā arī dažviet [[Āzija|Āzijā]]. Šī suga ir nereti sastopama visā [[Latvija]]s teritorijā, mitrās, it īpaši piejūras, pļavās, ūdenstilpju [[Paliene|palienēs]] un applūstošos reljefa [[Ieplaka|pazeminājumos]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/blysmus-compressus-l-panz-ex-link/|title=plakanā blizme - Blysmus compressus (L.) Panz. ex Link - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-05-11}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Plakanā blizme ir daudzgadīgs, 15-30 cm garš [[lakstaugs]]. Tam ir ložņājošs [[saknenis]] un stāvs, kails, augšdaļā trīsšķautņains un apakšdaļā plakans [[stublājs]]. Lapu ir nedaudz (4—8), tās ir lineāras, 0,3-0,5 cm platas, īsākas nekā stublājs. Apakšējo [[Lapas|lapu]] makstis ir brūnas. Ziedi ir izvietoti blīvā vārpveida [[Ziedkopa|ziedkopā]] stublāja galotnē no 10-20 vārpiņām, kas novietotas 2 rindās. Vārpiņas segplēksne ir gaišbrūna, 0,3 cm plata, galā smaila, parasti ar zaļganu joslu vidū. Pie vārpas pamata ir seglapa, kas garāka nekā ziedkopa. Katru divdzimumu ziedu veido 2 drīksnas un 3 putekšņlapas. Apziedni veido 3—6 sarveidīgi matiņi. [[Auglis]] ir tumšbrūns, divšķautņains, aptuveni 0,2 cm garš riekstiņš. Zied jūnijā, jūlijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Blizmes]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>drs7hjb2wcywm71qyc8mz8p4cnthugk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PRUSAX</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513707</id>
    <revision>
      <id>3675854</id>
      <parentid>3661301</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:45:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>94.30.214.99</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4603" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = PRUSAX
| Attēls = PRUSAX 2.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = PRUSAX 2022. gadā
| Fons = grupa
| Dz_vārds = Rihards Jānis Ķullītis
| Dzimis = 20. maijs 1996. gads (26 gadi)
| Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = [[reperis]]
| Gadi = [[2016]]—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[New Wavy Records]]&lt;br /&gt;''[[Universal Music Group]]''
| Darbojies_arī = ''[[xantikvariāts]]''&lt;br /&gt;''[[Trench Mafia Locco]]''&lt;br /&gt;''[[New Wavy]]''&lt;br /&gt;[[Ozols (reperis)|Ozols]]&lt;br /&gt;''[[Steps]]'' &lt;br /&gt; [[rolands če]]
| Mlapa = 
| Dzimums = V
| Pseidonīms = {{flatlist|
* Roach
* Roachlxrd
}}
| Vārds_orig = 
}}
'''Rihards Jānis Ķullītis''', zināms kā '''PRUSAX''', ir [[latvieši|latviešu]] [[reperis]] un dziesmu autors. [[New Wavy|''New Wavy'']] un [[BANDA BANDA|''BANDA BANDA'']] dalībnieks.

== Biogrāfija ==
Muzikālo darbību uzsāka 2017. gadā, izlaižot debijas dziesmu ''XVIZITS''. Plašāk pazīstams kā viens no apvienību ''[[New Wavy]]'' un ''[[BANDA BANDA]]'' dalībniekiem, gūstot popularitāti ar tādām dziesmām kā &quot;[[Sporta Stundas|''Sporta Stundas'']]&quot;, &quot;[[Pirmais Līgā|''Pirmais Līgā'']]&quot; un &quot;[[Repa Spēles Terorists|''Repa Spēles Terorists'']]&quot;. 2019. gadā ''PRUSAX'' izdeva savu debijas albumu &quot;''[[A+]]''&quot; ar 14 dziesmām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6784874/huli-mana-zivi-ir-kauli-jaunais-reperis-prusax-izdod-debijas-albumu|title=&quot;Huļi manā zivī ir kauli&quot;. Jaunais reperis Prusax izdod debijas albumu|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2022|6|7||bez}}|date={{dat|2019|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; kuru prezentācijas koncerts notika 11. oktobrī klubā ''de flou''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6800066/foto-nepiedienigi-zesti-un-izlieti-dzerieni-reperis-prusax-prezente-debijas-albumu|title=Foto: Nepiedienīgi žesti un izlieti dzērieni. Reperis Prusax prezentē debijas albumu|website=[[Apollo (portāls)|Apollo]]|accessdate={{dat|2022|6|7||bez}}|date={{dat|2019|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albūmi ===
* ''[[A+]]'' (2019)
* ''TJZ (TBA)''

=== Singli ===
* ''XVIZITS'' (2017; ar [[Püce|''Püce'']])
* ''Sporta Stundas'' (2017; ar ''[[New Wavy]]'')
* ''Pirmais Līgā'' (2018)
* ''Repa Spēles Terorists'' (2019)
* ''[[Arigato]]'' (2019; ar ''[[Steps]]'')
* ''[[Moshpit]]'' (2019)
* ''[[Autopilots (singls)|Autopilots]]'' (2020; ar ''[[Steps]]'')
* ''[[Palī Dzēs]]'' (2020; ar [[Zelma Jēgere|''VIŅA'']])
* ''[[Nemīz, būs OK!]]'' (2021)
* ''[[W (Kā pienākās)]]'' (2022)

== Mūzikas video ==

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=aNjnRpFUD-I XVIZITS]'' (2017; ar [[Püce|''Püce'']])

* [https://www.youtube.com/watch?v=Ay0fsCdLkHo&amp;t=0s ''Sporta Stundas''] (2017; ar ''[[New Wavy]]'')

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=km9wTjOtNw4 Pirmais Līgā]'' (2018)

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=kAfUWkgZL6A Repa Spēles Terorists]'' (2019)

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=eTawaawxqYU Arigato]'' (2019; ar ''[[Steps]]'')

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=ie3U07rgKA4 Moshpit]'' (2019)

* [https://www.youtube.com/watch?v=mv8vKgYSsto ''Tev Nav Vietas Šeit''] (2019)

* [https://www.youtube.com/watch?v=VM67qffsR4U ''Autopilots''] (2020; ar ''[[Steps]]'')

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=_JbS0_f-cXQ OK!]'' (2021)

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=LMQ4dQQCvXc W (Kā pienākas)]'' (2022)

=== Citi mūzikas video ===

* ''[https://www.youtube.com/watch?v=6IEcdofH_Fw FLEXKURSIJA]'' (2018; no ''[[Singapūras Satīns]])''
* [https://www.youtube.com/watch?v=bWtqrRkDrjc ''ZOMBIE''] (2018; no ''[[Pavlo]]'' un ''PRUSAX'')
*[https://www.youtube.com/watch?v=DqI4wlYAWUU ''GANGx100''] (2021; no ''[[BANDA BANDA]])''
*''[https://www.youtube.com/watch?v=Lz0Ine2yNFU LIELAIS FLEXXX]'' (2021'';'' no [[Ozols (reperis)|''Ozols'']])

== Nominācijas ==

* ''Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta Mikrofons” - Debija'' (2020)
* ''Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta Mikrofons” - Hiphopa mūzikas albums'' (2020)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://twitter.com/itsprusax ''Twitter'' profils]
* [https://www.instagram.com/itsprusax/ ''Instagram'' profils]
* [https://www.facebook.com/Prusax ''Facebook'' profils]
* [https://soundcloud.com/itsprusax ''SoundCloud'' profils]
* [https://www.youtube.com/channel/UCk-UhfJyQYh1BCyckWoohfQ ''YouTube'' profils]

[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziķiem]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:PRUSAX}}</text>
      <sha1>bb7h4kjosichq75fqgux12czvtokw0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Yungchains</title>
    <ns>3</ns>
    <id>514027</id>
    <revision>
      <id>3675615</id>
      <parentid>3657503</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: nav autortiesību informācijas ([[:Attēls:Juice WRLD.jpg]]). [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4694" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Yungchains}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. jūnijs, plkst. 20.52 (EEST)

== [[:Attēls:Whole Lotta Red.png|Whole Lotta Red.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Whole Lotta Red.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
:Pieliku vajadzīgo veidni. Autoram lūgums turpmāk jau pie ielādes ielikt licenci &quot;Albuma vai singla vāks&quot; (izvēle pašā ielādes lapas apakšā). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png|XXXTentacion - SKINS Cover.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - SKINS Cover.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - ?.png|XXXTentacion - ?.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - ?.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - 17.jpg|XXXTentacion - 17.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - 17.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|Playboi Carti - Playboi Carti.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Playboi Carti - Playboi Carti.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Lil Pump 2017.jpg|Lil Pump 2017.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2017.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Lil Uzi Vert 2021.jpg|Lil Uzi Vert 2021.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lil Uzi Vert 2021.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Ski Mask The Slump God.jpg|Ski Mask The Slump God.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ski Mask The Slump God.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Playboi Carti peforming.jpg|Playboi Carti peforming.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Carti.jpg|Carti.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Carti.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG|Playboi Carti peforming.JPG]] ==
{{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.JPG}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Lil Pump 2019.jpg|Lil Pump 2019.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2019.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:KSI 2.jpg|KSI 2.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|KSI 2.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:KSI.jpg|KSI.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|KSI.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Juice WRLD.jpg|Juice WRLD.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Juice WRLD.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 21.00 (EEST)</text>
      <sha1>bjzx1dl7dgou9mcy1g0blgltu7d6r12</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675933</id>
      <parentid>3675615</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:51:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēli */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4955" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Yungchains}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. jūnijs, plkst. 20.52 (EEST)

== [[:Attēls:Whole Lotta Red.png|Whole Lotta Red.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Whole Lotta Red.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
:Pieliku vajadzīgo veidni. Autoram lūgums turpmāk jau pie ielādes ielikt licenci &quot;Albuma vai singla vāks&quot; (izvēle pašā ielādes lapas apakšā). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png|XXXTentacion - SKINS Cover.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - SKINS Cover.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - ?.png|XXXTentacion - ?.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - ?.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:XXXTentacion - 17.jpg|XXXTentacion - 17.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - 17.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|Playboi Carti - Playboi Carti.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Playboi Carti - Playboi Carti.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Lil Pump 2017.jpg|Lil Pump 2017.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2017.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Lil Uzi Vert 2021.jpg|Lil Uzi Vert 2021.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lil Uzi Vert 2021.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Ski Mask The Slump God.jpg|Ski Mask The Slump God.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ski Mask The Slump God.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Playboi Carti peforming.jpg|Playboi Carti peforming.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Carti.jpg|Carti.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Carti.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG|Playboi Carti peforming.JPG]] ==
{{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.JPG}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Lil Pump 2019.jpg|Lil Pump 2019.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2019.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:KSI 2.jpg|KSI 2.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|KSI 2.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:KSI.jpg|KSI.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|KSI.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Juice WRLD.jpg|Juice WRLD.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Juice WRLD.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Attēli ==

Lūgums nomainīt tos attēlus, kas nav albumu vāki, pret brīviem attēliem no angļu rakstiem. Šie tiks dzēsti. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.51 (EEST)</text>
      <sha1>m8sivged9jtzr7d7zdl3nlonns3c391</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514477</id>
    <revision>
      <id>3675777</id>
      <parentid>3672188</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T04:51:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13511" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;78 (ieskaitot kvalifikāciju)
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. 

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Kvalifikācija
|Priekšsacīkšu kārta
|2022. gada 7. jūnijs
|2022. gada 21. jūnijs (pusfināli)
|2022. gada 24. jūnijs (fināls)
|-
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—6. jūlijs
|2022. gada 12.—13. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 19.—20. jūlijs
|2022. gada 26.—27. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 2.—3. augusts
|2022. gada 9. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 1. augusts
|2022. gada 16.—17. augusts
|2022. gada 23.—24. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 25. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6.—7. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13.—14. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 4.—5. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 11.—12. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 25.—26. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 1.—2. novembris
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Izslēgšanas spēles
|Astotdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris
|2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 11.—12. aprīlis
|2023. gada 18.—19. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 9.—10. maijs
|2023. gada 17.—17. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== Priekšsacīkšu kārta ===
Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{OneLegStart}}
|-
!colspan=3|Pusfināli
{{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
{{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}}
|-
!colspan=3|Fināls
{{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
|}

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}}
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|4–2|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|3–1}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|3–6|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–2|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–4|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|6–1|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]'''|SRB|7–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|2–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–4|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|3–1|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|2–3|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|3–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tika aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notika 23. un 24. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|1–2|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|0–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|2–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–4|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]|SRB|3–2|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC København|København]]'''|DEN|2–1|[[Trabzonspor]]|TUR|2–1|0–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|0–5|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|0–2|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|3–2|[[PSV Eindhoven]]|NED|2–2|1–0}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>e0cuimoepnx9qfgcyp8wx9f8u8t2g6f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675788</id>
      <parentid>3675777</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23929" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;78 (ieskaitot kvalifikāciju)
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. 

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Kvalifikācija
|Priekšsacīkšu kārta
|2022. gada 7. jūnijs
|2022. gada 21. jūnijs (pusfināli)
|2022. gada 24. jūnijs (fināls)
|-
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—6. jūlijs
|2022. gada 12.—13. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 19.—20. jūlijs
|2022. gada 26.—27. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 2.—3. augusts
|2022. gada 9. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 1. augusts
|2022. gada 16.—17. augusts
|2022. gada 23.—24. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 25. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6.—7. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13.—14. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 4.—5. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 11.—12. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 25.—26. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 1.—2. novembris
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Izslēgšanas spēles
|Astotdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris
|2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 11.—12. aprīlis
|2023. gada 18.—19. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 9.—10. maijs
|2023. gada 17.—17. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== Priekšsacīkšu kārta ===
Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{OneLegStart}}
|-
!colspan=3|Pusfināli
{{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
{{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}}
|-
!colspan=3|Fināls
{{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
|}

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}}
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|4–2|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|3–1}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|3–6|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–2|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–4|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|6–1|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]'''|SRB|7–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|2–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–4|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|3–1|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|2–3|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|3–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tika aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notika 23. un 24. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|1–2|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|0–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|2–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–4|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]|SRB|3–2|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC København|København]]'''|DEN|2–1|[[Trabzonspor]]|TUR|2–1|0–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|0–5|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|0–2|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|3–2|[[PSV Eindhoven]]|NED|2–2|1–0}}
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AJX |team2=LIV |team3=NAP |team4=RAN

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_AJX=0 |draw_AJX=0 |loss_AJX=0 |gf_AJX=0 |ga_AJX=0 |status_AJX=
|win_LIV=0 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=0 |ga_LIV=0 |status_LIV=
|win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=0 |gf_NAP=0 |ga_NAP=0 |status_NAP=
|win_RAN=0 |draw_RAN=0 |loss_RAN=0 |gf_RAN=0 |ga_RAN=0 |status_RAN=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_AJX_LIV=
|match_AJX_NAP=
|match_AJX_RAN=

|match_LIV_AJX=
|match_LIV_NAP=
|match_LIV_RAN=

|match_NAP_AJX=
|match_NAP_LIV=
|match_NAP_RAN=

|match_RAN_AJX=
|match_RAN_LIV=
|match_RAN_NAP=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_AJX={{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]]
|name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|name_NAP={{flaga|ITA}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]]
|name_RAN={{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=ATM |team3=LEV |team4=BRU

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_ATM=0 |draw_ATM=0 |loss_ATM=0 |gf_ATM=0 |ga_ATM=0 |status_ATM=
|win_LEV=0 |draw_LEV=0 |loss_LEV=0 |gf_LEV=0 |ga_LEV=0 |status_LEV=
|win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=0 |gf_BRU=0 |ga_BRU=0 |status_BRU=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_POR_ATM=
|match_POR_LEV=
|match_POR_BRU=

|match_ATM_POR=
|match_ATM_LEV=
|match_ATM_BRU=

|match_LEV_POR=
|match_LEV_ATM=
|match_LEV_BRU=

|match_BRU_POR=
|match_BRU_ATM=
|match_BRU_LEV=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]
|name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]
|name_LEV={{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BAY |team2=BAR |team3=INT |team4=PLZ

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_BAY=0 |draw_BAY=0 |loss_BAY=0 |gf_BAY=0 |ga_BAY=0 |status_BAY=
|win_BAR=0 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=0 |ga_BAR=0 |status_BAR=
|win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=0 |gf_INT=0 |ga_INT=0 |status_INT=
|win_PLZ=0 |draw_PLZ=0 |loss_PLZ=0 |gf_PLZ=0 |ga_PLZ=0 |status_PLZ=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_BAY_BAR=
|match_BAY_INT=
|match_BAY_PLZ=

|match_BAR_BAY=
|match_BAR_INT=
|match_BAR_PLZ=

|match_INT_BAY=
|match_INT_BAR=
|match_INT_PLZ=

|match_PLZ_BAY=
|match_PLZ_BAR=
|match_PLZ_INT=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
|name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
|name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]]
|name_PLZ={{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=TOT |team3=SPO |team4=MAR

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_TOT=0 |draw_TOT=0 |loss_TOT=0 |gf_TOT=0 |ga_TOT=0 |status_TOT=
|win_SPO=0 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=0 |ga_SPO=0 |status_SPO=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_FRA_TOT=
|match_FRA_SPO=
|match_FRA_MAR=

|match_TOT_FRA=
|match_TOT_SPO=
|match_TOT_MAR=

|match_SPO_FRA=
|match_SPO_TOT=
|match_SPO_MAR=

|match_MAR_FRA=
|match_MAR_TOT=
|match_MAR_SPO=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{flaga|GER}} [[Eintracht Frankfurt]]
|name_TOT={{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]]
|name_MAR={{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MIL |team2=CHE |team3=SAL |team4=DZG

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_MIL=0 |draw_MIL=0 |loss_MIL=0 |gf_MIL=0 |ga_MIL=0 |status_MIL=
|win_CHE=0 |draw_CHE=0 |loss_CHE=0 |gf_CHE=0 |ga_CHE=0 |status_CHE=
|win_SAL=0 |draw_SAL=0 |loss_SAL=0 |gf_SAL=0 |ga_SAL=0 |status_SAL=
|win_DZG=0 |draw_DZG=0 |loss_DZG=0 |gf_DZG=0 |ga_DZG=0 |status_DZG=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_MIL_CHE=
|match_MIL_SAL=
|match_MIL_DZG=

|match_CHE_MIL=
|match_CHE_SAL=
|match_CHE_DZG=

|match_SAL_MIL=
|match_SAL_CHE=
|match_SAL_DZG=

|match_DZG_MIL=
|match_DZG_CHE=
|match_DZG_SAL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MIL={{flaga|ITA}} [[A.C. Milan|Milan]]
|name_CHE={{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|name_SAL={{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
|name_DZG={{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=RMA |team2=RBL |team3=SHK |team4=CEL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_RMA=0 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=0 |ga_RMA=0 |status_RMA=
|win_RBL=0 |draw_RBL=0 |loss_RBL=0 |gf_RBL=0 |ga_RBL=0 |status_RBL=
|win_SHK=0 |draw_SHK=0 |loss_SHK=0 |gf_SHK=0 |ga_SHK=0 |status_SHK=
|win_CEL=0 |draw_CEL=0 |loss_CEL=0 |gf_CEL=0 |ga_CEL=0 |status_CEL=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_RMA_RBL=
|match_RMA_SHK=
|match_RMA_CEL=

|match_RBL_RMA=
|match_RBL_SHK=
|match_RBL_CEL=

|match_SHK_RMA=
|match_SHK_RBL=
|match_SHK_CEL=

|match_CEL_RMA=
|match_CEL_RBL=
|match_CEL_SHK=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]]
|name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
|name_CEL={{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MCI |team2=SEV |team3=DOR |team4=CPH

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_MCI=0 |draw_MCI=0 |loss_MCI=0 |gf_MCI=0 |ga_MCI=0 |status_MCI=
|win_SEV=0 |draw_SEV=0 |loss_SEV=0 |gf_SEV=0 |ga_SEV=0 |status_SEV=
|win_DOR=0 |draw_DOR=0 |loss_DOR=0 |gf_DOR=0 |ga_DOR=0 |status_DOR=
|win_CPH=0 |draw_CPH=0 |loss_CPH=0 |gf_CPH=0 |ga_CPH=0 |status_CPH=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_MCI_SEV=
|match_MCI_DOR=
|match_MCI_CPH=

|match_SEV_MCI=
|match_SEV_DOR=
|match_SEV_CPH=

|match_DOR_MCI=
|match_DOR_SEV=
|match_DOR_CPH=

|match_CPH_MCI=
|match_CPH_SEV=
|match_CPH_DOR=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|name_SEV={{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
|name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]
|name_CPH={{flaga|DEN}} [[FC København|København]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=PAR |team2=JUV |team3=BEN |team4=MHA

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_JUV=0 |draw_JUV=0 |loss_JUV=0 |gf_JUV=0 |ga_JUV=0 |status_JUV=
|win_BEN=0 |draw_BEN=0 |loss_BEN=0 |gf_BEN=0 |ga_BEN=0 |status_BEN=
|win_MHA=0 |draw_MHA=0 |loss_MHA=0 |gf_MHA=0 |ga_MHA=0 |status_MHA=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_PAR_JUV=
|match_PAR_BEN=
|match_PAR_MHA=

|match_JUV_PAR=
|match_JUV_BEN=
|match_JUV_MHA=

|match_BEN_PAR=
|match_BEN_JUV=
|match_BEN_MHA=

|match_MHA_PAR=
|match_MHA_JUV=
|match_MHA_BEN=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]
|name_JUV={{flaga|ITA}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
|name_BEN={{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
|name_MHA={{flaga|ISR}} [[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>tnjpan5qupi8t47548tdv7jw3azj383</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675789</id>
      <parentid>3675788</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T06:09:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23928" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;78 (ieskaitot kvalifikāciju)
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. 

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Kvalifikācija
|Priekšsacīkšu kārta
|2022. gada 7. jūnijs
|2022. gada 21. jūnijs (pusfināli)
|2022. gada 24. jūnijs (fināls)
|-
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—6. jūlijs
|2022. gada 12.—13. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 19.—20. jūlijs
|2022. gada 26.—27. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 2.—3. augusts
|2022. gada 9. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 1. augusts
|2022. gada 16.—17. augusts
|2022. gada 23.—24. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 25. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6.—7. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13.—14. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 4.—5. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 11.—12. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 25.—26. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 1.—2. novembris
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Izslēgšanas spēles
|Astotdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris
|2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 11.—12. aprīlis
|2023. gada 18.—19. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 9.—10. maijs
|2023. gada 17.—17. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== Priekšsacīkšu kārta ===
Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{OneLegStart}}
|-
!colspan=3|Pusfināli
{{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
{{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}}
|-
!colspan=3|Fināls
{{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
|}

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}}
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|4–2|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|3–1}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|3–6|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–2|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–4|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|6–1|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]'''|SRB|7–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|2–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–4|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|3–1|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|2–3|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|3–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tika aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notika 23. un 24. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|1–2|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|0–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|2–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–4|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]|SRB|3–2|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC København|København]]'''|DEN|2–1|[[Trabzonspor]]|TUR|2–1|0–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|0–5|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|0–2|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|3–2|[[PSV Eindhoven]]|NED|2–2|1–0}}
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AJX |team2=LIV |team3=NAP |team4=RAN

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_AJX=0 |draw_AJX=0 |loss_AJX=0 |gf_AJX=0 |ga_AJX=0 |status_AJX=
|win_LIV=0 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=0 |ga_LIV=0 |status_LIV=
|win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=0 |gf_NAP=0 |ga_NAP=0 |status_NAP=
|win_RAN=0 |draw_RAN=0 |loss_RAN=0 |gf_RAN=0 |ga_RAN=0 |status_RAN=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_AJX_LIV=
|match_AJX_NAP=
|match_AJX_RAN=

|match_LIV_AJX=
|match_LIV_NAP=
|match_LIV_RAN=

|match_NAP_AJX=
|match_NAP_LIV=
|match_NAP_RAN=

|match_RAN_AJX=
|match_RAN_LIV=
|match_RAN_NAP=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_AJX={{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]]
|name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|name_NAP={{flaga|ITA}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]]
|name_RAN={{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=ATM |team3=LEV |team4=BRU

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_ATM=0 |draw_ATM=0 |loss_ATM=0 |gf_ATM=0 |ga_ATM=0 |status_ATM=
|win_LEV=0 |draw_LEV=0 |loss_LEV=0 |gf_LEV=0 |ga_LEV=0 |status_LEV=
|win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=0 |gf_BRU=0 |ga_BRU=0 |status_BRU=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_POR_ATM=
|match_POR_LEV=
|match_POR_BRU=

|match_ATM_POR=
|match_ATM_LEV=
|match_ATM_BRU=

|match_LEV_POR=
|match_LEV_ATM=
|match_LEV_BRU=

|match_BRU_POR=
|match_BRU_ATM=
|match_BRU_LEV=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]
|name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]
|name_LEV={{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BAY |team2=BAR |team3=INT |team4=PLZ

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_BAY=0 |draw_BAY=0 |loss_BAY=0 |gf_BAY=0 |ga_BAY=0 |status_BAY=
|win_BAR=0 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=0 |ga_BAR=0 |status_BAR=
|win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=0 |gf_INT=0 |ga_INT=0 |status_INT=
|win_PLZ=0 |draw_PLZ=0 |loss_PLZ=0 |gf_PLZ=0 |ga_PLZ=0 |status_PLZ=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_BAY_BAR=
|match_BAY_INT=
|match_BAY_PLZ=

|match_BAR_BAY=
|match_BAR_INT=
|match_BAR_PLZ=

|match_INT_BAY=
|match_INT_BAR=
|match_INT_PLZ=

|match_PLZ_BAY=
|match_PLZ_BAR=
|match_PLZ_INT=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
|name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
|name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]]
|name_PLZ={{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=TOT |team3=SPO |team4=MAR

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_TOT=0 |draw_TOT=0 |loss_TOT=0 |gf_TOT=0 |ga_TOT=0 |status_TOT=
|win_SPO=0 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=0 |ga_SPO=0 |status_SPO=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_FRA_TOT=
|match_FRA_SPO=
|match_FRA_MAR=

|match_TOT_FRA=
|match_TOT_SPO=
|match_TOT_MAR=

|match_SPO_FRA=
|match_SPO_TOT=
|match_SPO_MAR=

|match_MAR_FRA=
|match_MAR_TOT=
|match_MAR_SPO=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{flaga|GER}} [[Eintracht Frankfurt]]
|name_TOT={{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]]
|name_MAR={{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MIL |team2=CHE |team3=SAL |team4=DZG

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_MIL=0 |draw_MIL=0 |loss_MIL=0 |gf_MIL=0 |ga_MIL=0 |status_MIL=
|win_CHE=0 |draw_CHE=0 |loss_CHE=0 |gf_CHE=0 |ga_CHE=0 |status_CHE=
|win_SAL=0 |draw_SAL=0 |loss_SAL=0 |gf_SAL=0 |ga_SAL=0 |status_SAL=
|win_DZG=0 |draw_DZG=0 |loss_DZG=0 |gf_DZG=0 |ga_DZG=0 |status_DZG=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_MIL_CHE=
|match_MIL_SAL=
|match_MIL_DZG=

|match_CHE_MIL=
|match_CHE_SAL=
|match_CHE_DZG=

|match_SAL_MIL=
|match_SAL_CHE=
|match_SAL_DZG=

|match_DZG_MIL=
|match_DZG_CHE=
|match_DZG_SAL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MIL={{flaga|ITA}} [[A.C. Milan|Milan]]
|name_CHE={{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|name_SAL={{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
|name_DZG={{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=RMA |team2=RBL |team3=SHK |team4=CEL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_RMA=0 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=0 |ga_RMA=0 |status_RMA=
|win_RBL=0 |draw_RBL=0 |loss_RBL=0 |gf_RBL=0 |ga_RBL=0 |status_RBL=
|win_SHK=0 |draw_SHK=0 |loss_SHK=0 |gf_SHK=0 |ga_SHK=0 |status_SHK=
|win_CEL=0 |draw_CEL=0 |loss_CEL=0 |gf_CEL=0 |ga_CEL=0 |status_CEL=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_RMA_RBL=
|match_RMA_SHK=
|match_RMA_CEL=

|match_RBL_RMA=
|match_RBL_SHK=
|match_RBL_CEL=

|match_SHK_RMA=
|match_SHK_RBL=
|match_SHK_CEL=

|match_CEL_RMA=
|match_CEL_RBL=
|match_CEL_SHK=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]]
|name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
|name_CEL={{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MCI |team2=SEV |team3=DOR |team4=CPH

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_MCI=0 |draw_MCI=0 |loss_MCI=0 |gf_MCI=0 |ga_MCI=0 |status_MCI=
|win_SEV=0 |draw_SEV=0 |loss_SEV=0 |gf_SEV=0 |ga_SEV=0 |status_SEV=
|win_DOR=0 |draw_DOR=0 |loss_DOR=0 |gf_DOR=0 |ga_DOR=0 |status_DOR=
|win_CPH=0 |draw_CPH=0 |loss_CPH=0 |gf_CPH=0 |ga_CPH=0 |status_CPH=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_MCI_SEV=
|match_MCI_DOR=
|match_MCI_CPH=

|match_SEV_MCI=
|match_SEV_DOR=
|match_SEV_CPH=

|match_DOR_MCI=
|match_DOR_SEV=
|match_DOR_CPH=

|match_CPH_MCI=
|match_CPH_SEV=
|match_CPH_DOR=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|name_SEV={{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
|name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]
|name_CPH={{flaga|DEN}} [[FC København|København]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=PAR |team2=JUV |team3=BEN |team4=MHA

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_JUV=0 |draw_JUV=0 |loss_JUV=0 |gf_JUV=0 |ga_JUV=0 |status_JUV=
|win_BEN=0 |draw_BEN=0 |loss_BEN=0 |gf_BEN=0 |ga_BEN=0 |status_BEN=
|win_MHA=0 |draw_MHA=0 |loss_MHA=0 |gf_MHA=0 |ga_MHA=0 |status_MHA=

&lt;!--Update results below--&gt;
|match_PAR_JUV=
|match_PAR_BEN=
|match_PAR_MHA=

|match_JUV_PAR=
|match_JUV_BEN=
|match_JUV_MHA=

|match_BEN_PAR=
|match_BEN_JUV=
|match_BEN_MHA=

|match_MHA_PAR=
|match_MHA_JUV=
|match_MHA_BEN=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]
|name_JUV={{flaga|ITA}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
|name_BEN={{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
|name_MHA={{flaga|ISR}} [[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=EL
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalifikācija astotdaļfinālam
|col_EL=blue1 |text_EL=Dalības turpināšana [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>f9xqgz616k9rp50nsjqj3pgzhwvce0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515285</id>
    <revision>
      <id>3675694</id>
      <parentid>3674080</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:59:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>šķiet, tāpat saprotams.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1965" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Vīri
| operators = 
| attēls = Men-plakatsLV.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = šausmu filma
| režisors = [[Alekss Gārlends]]
| producents = * [[Endrū Makdonalds]]
* [[Alons Raihs]]
| scenārijs = Alekss Gārlends
| aktieri = * [[Džesija Baklija]]
* [[Rorijs Kinirs]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Men''
| studija = ''DNA Films''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[A24]]''
* ''Entertainment Film Distributors''
| izdošana = {{Filmas datums|2022|5|20|ASV|2022|6|1|Apvienotā Karaliste|2022|6|14|Latvija}}
| ilgums = 100 minūtes
| valsts = * {{GBR}}
* {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|10,8 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt13841850/|title=Men (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|22}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Vīri&quot;''' ({{Val|en|Men}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Alekss Gārlends]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džesija Baklija]] un [[Rorijs Kinirs]].

Filma ir par atraitni, kura dodas atvaļinājumā uz lauku ciematu, kur viņu sāk vajāt dīvaini vīrieši.

&quot;Vīri&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2022|5|20|5=bez}} ASV. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|6|14|5=bez}}. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes par aktierspēli, toties tās stāstījuma pieeja saņēma kritiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/men_2022|title=Men|publisher=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=28.06.2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]</text>
      <sha1>syokgt530s96z5tx6b2x1lp6xpd3wsh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>515664</id>
    <revision>
      <id>3675931</id>
      <parentid>3643187</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:48:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>albuma vāks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65" xml:space="preserve">{{albuma vāks}}
== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner.</text>
      <sha1>4an0ate80eb1vawxekhgtqwfbagzc1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:XXXTentacion - 17.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>515680</id>
    <revision>
      <id>3675930</id>
      <parentid>3643185</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:48:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>albuma vāks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" xml:space="preserve">{{albuma vāks}}
== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).</text>
      <sha1>e288fpyk5acu4kaslx2gfy6rlh1hvq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:XXXTentacion - ?.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>515683</id>
    <revision>
      <id>3675929</id>
      <parentid>3643181</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>albuma vāks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" xml:space="preserve">{{albuma vāks}}
== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).</text>
      <sha1>e288fpyk5acu4kaslx2gfy6rlh1hvq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>515704</id>
    <revision>
      <id>3675928</id>
      <parentid>3643179</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:47:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>albuma vāks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" xml:space="preserve">{{albuma vāks}}
== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).</text>
      <sha1>e288fpyk5acu4kaslx2gfy6rlh1hvq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>515711</id>
    <revision>
      <id>3675927</id>
      <parentid>3643177</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:46:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>albuma vāks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" xml:space="preserve">{{albuma vāks}}
== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).</text>
      <sha1>e288fpyk5acu4kaslx2gfy6rlh1hvq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valentīns Rezņičenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516042</id>
    <revision>
      <id>3675718</id>
      <parentid>3644999</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:09:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9290" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Valentīns Rezņičenko
 |       vārds_orģ = ''Валентин Михайлович Резніченко''
 |          attēls = Valentin_Reznichenko_2021_(cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] [[gubernators]]
 |     term_sākums = {{dat|2020|12|10}}
 |     term_beigas = pašlaik
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
 |        premjers = [[Deniss Šmihaļs]]
 |     priekštecis = [[Oleksandrs Bondarenko]]
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |           amats2 = [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] [[gubernators]]
 |     term_sākums2 = {{dat|2015|3|26}}
 |     term_beigas2 = {{dat|2019|6|27}}
|      prezidents2 = [[Petro Porošenko]]&lt;br /&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]
|        premjers2 = 
 |     priekštecis2 = [[Ihors Kolomoiskis]]
 |        pēctecis2 = [[Oleksandrs Bondarenko]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |           amats3 = [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]]
 |     term_sākums3 = {{dat|2015|2|20}}
 |     term_beigas3 = {{dat|2015|3|26}}
|      prezidents3 = [[Petro Porošenko]]
|        premjers3 = 
 |     priekštecis3 = [[Valērijs Baranovs]]
 |        pēctecis3 = [[Hrihorijs Samardaks]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|4|22}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR| Dņepropetrovska|td=Ukraina}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[ukraiņi|ukrainis]]
 |         partija = Piedāvājums (Пропозиція)
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = [[politiķis]]
 |      alma_mater = Ukrainas Nacionālā metalurģijas akadēmija
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
|        piezīmes = 
}}
'''Valentīns Rezņičenko''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Валентин Михайлович Резніченко''; dzimis [[1972. gads|1972.]] gada [[22. aprīlis|22. aprīlī]]) ir [[Ukraina]]s valdības amatpersona, kas kopš [[2020. gads|2020.]] gada [[10. decembris|10. decembra]] ir [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] [[gubernators]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-polytics/3152929-zelensky-appoints-reznichenko-as-head-of-dnipropetrovsk-region.html|title=Zelensky appoints Reznichenko as head of Dnipropetrovsk region|website=www.ukrinform.net|access-date=2022-07-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš jau bija Dņipropetrovskas apgabala gubernators no [[2015. gads|2015.]] gada [[Marts|marta]] līdz [[2019. gads|2019.]] gada [[Jūnijs|jūnijam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/4722019-27833|title=Про тимчасове виконання обов’язків голови Дніпропетровської обласної державної адміністрації}}&lt;/ref&gt; Rezņičenko bija [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] gubernators (no [[2015. gads|2015.]] gada [[20. februāris|20. februāra]] līdz [[26. marts|26. martam]]), pirms tika pirmoreiz iecelts par [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] gubernatoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.gov.ua/documents/18992.html|title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ № 105/2014 Про призначення В.Резніченка головою Запорізької обласної державної адміністрації}}&lt;/ref&gt;

Rezņičenko iepriekš strādāja par preses menedžeri un apraides inženieri. Viņš bija Ukrainas Valsts radiofrekvenču centra preses menedžeris līdz [[2014. gads|2014.]] gada [[Augusts|augustam]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://delo.ua/tech/nkrsi-naznachila-valentina-reznichenko-novym-nachalnikom-ugcr-243681/|title=НКРСИ назначила Валентина Резниченко руководителем УГЦР}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Valentīns Rezņičenko dzimis [[Dņipro|Dņepropetrovskā]] [[1972. gads|1972.]] gada [[22. aprīlis|22. aprīlī]].

No 1991. līdz 1993. gadam viņš bija Ukrainas Valsts metalurģijas rūpnīcu projektēšanas institūta automatizēto vadības sistēmu nodaļas tehniķis.

No 1993. līdz 1994. gadam viņš tika paaugstināts par pirmās kategorijas programmatūras inženieri, vadošo inženieri ''Svitoč'' pētniecības un ražošanas uzņēmumā.

1994. gadā absolvējis [[Ukrainas Valsts Metalurģijas akadēmija|Valsts Metalurģijas akadēmiju]], specializējoties tehnoloģisko procesu un ražošanas automatizācijā.

No [[1994. gads|1994.]] līdz [[1996. gads|1996.]] gadam bijis K FK “Elf” Informācijas un datoru daļas vadītājs, Mārketinga daļas vadītājs.

Kopš [[1996. gads|1996.]] gada viņš strādā ''Ukrainian Media Group Holding Company''. No tā laika līdz [[1999. gads|1999.]] gadam viņš kļuva par SIA &quot;TNP Svyaz&quot; remonta nodaļas vadītāju.

No 1999. līdz 2001. gadam viņš kļuva par slēgtās akciju sabiedrības ''Telenedeļja-Dņepropetrovska'' prezidentu. No [[2001. gads|2001.]] gada līdz [[2003. gads|2003.]] gada martam viņš bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību &quot;Dnepr-Media&quot; direktora vietnieks. Tajā pašā laikā [[2003. gads|2003.]] gada [[Marts|martā]] viņš tika paaugstināts par ''Ukraine Media Holding LLC'' viceprezidentu. Šajā amatā Rezņičenko vadīja dažāda līmeņa un darbības jomu apakšvienības: [[Prese|presi]], [[radio]] un [[Televīzija|televīziju]]. Tā kā viņš bija iesaistīts [[radio]] tīklu attīstībā, viņš uzsāka jaunu radio frekvenču izstrādi un darbību, kā arī jaunu radio tīklu attīstību visā Ukrainā.

No [[2004. gads|2004.]] līdz [[2006. gads|2006.]] gadam — ''Media Furst'' meitasuzņēmuma ģenerāldirektors. No [[2006. gads|2006.]] līdz [[2011. gads|2011.]] gadam — [[Uzņēmums|meitasuzņēmuma]] &quot;Televīzijas un radio organizācijas&quot; [[Trests|trasta]] direktors.

No [[2011. gads|2011.]] līdz [[2014. gads|2014]]. gadam — ''Studio Europozitiv LLC'' ģenerāldirektors. [[2014. gads|2014.]] gada jūnijā—jūlijā — ''Capital Management Group LLC'' direktora vietnieks.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rus.newsru.ua/ukraine/21feb2015/rezni4enko.html|title=Порошенко назначил главой Запорожской обладминистрации Резниченко}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Politiskā karjera ==
No [[2014. gads|2014.]] gada [[Augusts|augusta]] līdz [[2015. gads|2015.]] gada [[Februāris|februārim]] viņš strādāja par valsts uzņēmuma &quot;Ukrainas Valsts radiofrekvenču centrs&quot; ģenerāldirektoru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[2015. gads|2015.]] gada [[20. februāris|20. februārī]] ar [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] [[Petro Porošenko]] dekrētu Valetīns Rezņičenko tika iecelts par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[Gubernators|gubernatoru]]. Rezņičenko personīgi bija [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] finanšu aktīvu prezidents.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[2015. gads|2015.]] gada [[25. marts|25. martā]] [[Petro Porošenko|Porošenko]] iecēla Rezņičenko par [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] [[Gubernators|gubernatora]] pienākumu izpildītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://obozrevatel.com/politics/74305-i-o--gubernatora-dnepropetrovskoj-oblasti-stal-reznichenko.htm|title=И. о. губернатора Днепропетровской области стал Резниченко}}&lt;/ref&gt; Viņš tika atbrīvots no šī amata [[2019. gads|2019.]] gada [[27. jūnijs|27. jūnijā]] ar prezidenta Volodimira Zelenska dekrētu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lb.ua/news/2020/09/04/465234_zvilneniy_zelenskim_golova.html|title=Звільнений Зеленським голова Дніпропетровської ОДА Валентин Резніченко приєднався до &quot;партії мерів&quot;}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gads|2020.]] gada [[Oktobris|oktobrī]] notikušajās [[Ukrainas pašvaldību vēlēšanas|Ukrainas pašvaldību vēlēšanās]] Rezņičenko vadīja partijas Piedāvājums (Пропозиція) Dņipropetrovskas apgabala padomes vēlēšanu sarakstu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Šajās vēlēšanās partija ieguva 17 deputātu vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.gov.ua/pls/vm2020/pvm057pid112=12pid102=4018pf7691=4018pt001f01=695rej=0pt00_t001f01=695.html|title=Results of the 2020 elections of the Dnipropetrovsk Oblast Council}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/Valentyn.Reznichenko/ Oficiālā Facebook lapa]
* [https://t.me/dnipropetrovskaODA Oficiālais Telegram konts]

{{DEFAULTSORT:Rezņičenko, Valentīns}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dņipro dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>6lf6tcfk4fy43cgvtk41ugh8ewcukdl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnolia (dziesma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516526</id>
    <revision>
      <id>3675521</id>
      <parentid>3656981</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1637" xml:space="preserve">{{Singla infokaste|Nosaukums=Magnolia|Attēls=|Izpildītājs=[[Playboi Carti]]|Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]|Izdots={{dat|2017|4|14}}|Ierakstīts=2017|Žanrs=[[Hiphops]]|Garums=3:02|Izdevējs={{hlist|AWGE|[[Interscope Records]]}}|Autors=|Vardi=[[Playboi Carti]]|Producents=[[Pi'erre Bourne]]|Iepriekšējais singls=[[wokeuplikethis*]]|Šis singls=[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]|Nākamais singls=RAF|Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=oCveByMXd_0|Hronoloģija=[[Playboi Carti]]|No albuma=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]}}{{Italic title}}&quot;'''Magnolia'''&quot; ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] hip hop dziesma. Tas tika izdots 2017. gada 14. aprīlī kā trešais singls no viņa tāda paša nosaukuma debijas komerciālā miksteipa [[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] (2017). Dziesmu producējis Pi'erre Bourne. Nosaukums attiecas uz &quot;''Magnolia Projects&quot;'' [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Sākumā ir paraugs no [[The Jamie Foxx Show]], kas tiek izmantots kā Pi'erre producenta atzīme.

== Mūzikas video ==
2017. gada 8. jūlijā dziesmai ''106 &amp; Park'' tika izdots mūzikas video. To režisēja Hidji Films, un tajā piedalās dziesmas producenta Pi'erre Bourne, [[A$AP Rocky]] un [[A$AP Mob]], m14thew, harve (pazīstams arī kā xxwv), Slim Jxmmi, x.mofe, Southside, A Boogie wit da Hoodie, epizodiskās filmas. Dons Q, Nav, Casanova, Smooky Margielaa, Juelz Santana un Cash, viens no XO dalībniekiem. Mūzikas video filmēts Ņujorkā. 2022. gada jūnijā videoklipam ir vairāk nekā 165 miljoni skatījumu.
[[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]]
[[Kategorija:2017. gada singli]]</text>
      <sha1>se227arwwx4gdwfsxgea6znotbf614l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ski Mask The Slump God</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516541</id>
    <revision>
      <id>3675916</id>
      <parentid>3675463</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:35:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4699" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = ''Ski Mask The Slump God''
| Vārds_orig = Stokelijs Klevons Gulburns
| Attēls = Ski Mask The Slump God.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = ''Ski Mask The Slump God'' 2018. gadā
| Dz_vārds = Stokelijs Klevons Gulburns
| Pseidonīms = Ski · Ski Mask · Beyonce
| Dzimis = {{dat|1996|4|18}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Lauderdale}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2014—pašlaik
| Izdevējkompānija = {{hlist|[[Steven Victor#Victor Victor Worldwide|Victor Victor]]|[[Republic Records|Republic]]}}
| Darbojies_arī = [[DJ Scheme]]&lt;br /&gt;[[Danny Towers]]&lt;br /&gt;[[XXXTENTACION]]&lt;br /&gt;[[Lil Yachty]]&lt;br /&gt;[[Juice WRLD]]&lt;br /&gt;[[Trippie Redd]]
| Mlapa = {{url|https://skimasktheslumpgod.net/}}
| Dzimums = V
}}
'''Stokelijs Klevons Gulburns''' ''(dzimis 1996. gada 18. aprīlī)'', profesionāli pazīstams kā '''Ski Mask The Slump God''' ''(agrāk stilizēts kā $ki Mask &quot;The Slump God&quot;)'', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziesmu autors. Sākotnēji viņš kļuva pazīstams kopā ar [[XXXTentacion]] un viņu kolektīvajiem dalībniekiem Tikai. 2017. gadā viņš izdeva singlus &quot;''BabyWipe''&quot; un &quot;''Catch Me Outside''&quot;, kas abi tika iekļauti viņa miksteipī &quot;''[[You Will Regret]]''&quot; (2017), ko [[RIAA]] sertificēja kā Zelta. Goulbourne miksteips &quot;''[[Beware The Book of Eli]]''&quot; tika izdots 2018. gada maijā un [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā ieņēma 50. vietu. Viņa debijas albums &quot;''[[STOKELEY]]''&quot; (2018) ieņēma 6. vietu ASV Billboard 200.

== Jaunība ==
Stokley Clevon Goulbourne dzimis 1996. gada 18. aprīlī [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir Jamaikas izcelsmes. Goulbourne uzauga, klausoties [[Busta Rhymes]], [[Missy Elliott]], [[Wu-Tang Clan]] un [[Lil Wayne]], kā arī citus māksliniekus. Viņš stāstījis, ka viņa vecāki bieži mājās spēlējuši Jamaikas mūziku. Goulbourne tēvs — reperis, kurš izmantoja skatuves vārdu &quot;Sin City&quot; - bieži piespieda dēlu pievērsties savas repa mūzikas rakstīšanai. 2013. gadā Goulbourne tika nosūtīts uz nepilngadīgo aizturēšanas centru, jo viņam bija &quot;apmēram 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērta nezāle&quot;, kur viņš tikās ar [[XXXTENTACION]]. Duets kļuva par draugiem un bieži sadarbojās ar dziesmām pēc atbrīvošanas no apcietinājuma.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===

* ''[[STOKELEY]]'' (2018)

====== Sadarbības albūmi ======
* ''The Nobodys'' (ar [[XXXTENTACION]] un YXXXNZ) (2015)
* ''Members Only, Vol. 1'' (ar XXXTENTACION) (2015)
* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)
* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)
* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== EPs ===

* ''Cruel Word'' (2015)
* ''Very Rare Lost Files'' (2016)
* ''Slaps for My Drop Top Manivan'' (2016)
* ''Get Dough Presents Ski Mask The Slump God'' (2018)
* ''Bury All Defeated'' (ar iLL Chris) (2018)
* ''Archives'' (2018)
* ''STOKELEY: The Party Cuts'' (2021)
* ''STOKELEY: The Lawless Cuts'' (2021)

=== Mikstepi ===

* ''Drown In Designer'' (2016)
* ''You Will Regret'' (2017)
* ''Beware the Book of Eli'' (2018)
* ''Sin City The Mixtape'' (2021)

== Personālā dzīve ==
2018. gada jūnijā Golburns dzīvo [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Viņam bija sirds slimība, kuras dēļ 2018. gada martā bija nepieciešama operācija.

2016. gada intervijā Goulbourne pauda atbalstu geju laulību legalizācijai. 2020. gadā Goulbourne pauda nepatiku pret prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], salīdzinot viņu ar balto pārākumu.

=== Draudzības ===

==== XXXTentacion ====
Goulbourne bija tuvi draugi ar [[XXXTENTACION|XXXTentacion]], pirms viņi abi sāka repot. Viņi satikās nepilngadīgo centrā 2013. gadā. Goulbourne intervijā [[Adam22]] sacīja, ka viņu pārsteidza X kriminālapsūdzība. Atrodoties cietumā, X bija mācījis Goulbourne par dažādām repošanas ritmiem. Pēc dueta atbrīvošanas viņi satikās ar nolūku veikt iebrukumus mājās, bet tā vietā sāka kopā izdot mūziku. Reperi nodibināja kolektīvu Tikai dalībnieki. 2017. gadā Goulbourne un XXXTENTACION uzsāka turneju ''The Revenge'' kopā ar Craig Xen. Ekskursija tika atlikta pēc XXXTentacion māsīcas nošaušanas. Līdz 2017. gada beigām abu ceļi bija šķīrušies un sākuši strādāt pie saviem projektiem. Ap šo laiku tika nojausts, ka abi strīdas.

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]</text>
      <sha1>mdj3xutxfvc9m1vabd59cmtp4dgsdbc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675917</id>
      <parentid>3675916</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4699" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = ''Ski Mask The Slump God''
| Vārds_orig = Stokelijs Klevons Gulburns
| Attēls = Ski Mask The Slump God.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = ''Ski Mask The Slump God'' 2018. gadā
| Dz_vārds = Stokelijs Klevons Gulburns
| Pseidonīms = Ski · Ski Mask · Beyonce
| Dzimis = {{dat|1996|4|18}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Lauderdale}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]]
| Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2014—pašlaik
| Izdevējkompānija = {{hlist|[[Steven Victor#Victor Victor Worldwide|Victor Victor]]|[[Republic Records|Republic]]}}
| Darbojies_arī = [[DJ Scheme]]&lt;br /&gt;[[Danny Towers]]&lt;br /&gt;[[XXXTentacion]]&lt;br /&gt;[[Lil Yachty]]&lt;br /&gt;[[Juice WRLD]]&lt;br /&gt;[[Trippie Redd]]
| Mlapa = {{url|https://skimasktheslumpgod.net/}}
| Dzimums = V
}}
'''Stokelijs Klevons Gulburns''' ''(dzimis 1996. gada 18. aprīlī)'', profesionāli pazīstams kā '''Ski Mask The Slump God''' ''(agrāk stilizēts kā $ki Mask &quot;The Slump God&quot;)'', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziesmu autors. Sākotnēji viņš kļuva pazīstams kopā ar [[XXXTentacion]] un viņu kolektīvajiem dalībniekiem Tikai. 2017. gadā viņš izdeva singlus &quot;''BabyWipe''&quot; un &quot;''Catch Me Outside''&quot;, kas abi tika iekļauti viņa miksteipī &quot;''[[You Will Regret]]''&quot; (2017), ko [[RIAA]] sertificēja kā Zelta. Goulbourne miksteips &quot;''[[Beware The Book of Eli]]''&quot; tika izdots 2018. gada maijā un [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā ieņēma 50. vietu. Viņa debijas albums &quot;''[[STOKELEY]]''&quot; (2018) ieņēma 6. vietu ASV Billboard 200.

== Jaunība ==
Stokley Clevon Goulbourne dzimis 1996. gada 18. aprīlī [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir Jamaikas izcelsmes. Goulbourne uzauga, klausoties [[Busta Rhymes]], [[Missy Elliott]], [[Wu-Tang Clan]] un [[Lil Wayne]], kā arī citus māksliniekus. Viņš stāstījis, ka viņa vecāki bieži mājās spēlējuši Jamaikas mūziku. Goulbourne tēvs — reperis, kurš izmantoja skatuves vārdu &quot;Sin City&quot; - bieži piespieda dēlu pievērsties savas repa mūzikas rakstīšanai. 2013. gadā Goulbourne tika nosūtīts uz nepilngadīgo aizturēšanas centru, jo viņam bija &quot;apmēram 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērta nezāle&quot;, kur viņš tikās ar [[XXXTENTACION]]. Duets kļuva par draugiem un bieži sadarbojās ar dziesmām pēc atbrīvošanas no apcietinājuma.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albūmi ===

* ''[[STOKELEY]]'' (2018)

====== Sadarbības albūmi ======
* ''The Nobodys'' (ar [[XXXTENTACION]] un YXXXNZ) (2015)
* ''Members Only, Vol. 1'' (ar XXXTENTACION) (2015)
* ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015)
* ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017)
* ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019)

=== EPs ===

* ''Cruel Word'' (2015)
* ''Very Rare Lost Files'' (2016)
* ''Slaps for My Drop Top Manivan'' (2016)
* ''Get Dough Presents Ski Mask The Slump God'' (2018)
* ''Bury All Defeated'' (ar iLL Chris) (2018)
* ''Archives'' (2018)
* ''STOKELEY: The Party Cuts'' (2021)
* ''STOKELEY: The Lawless Cuts'' (2021)

=== Mikstepi ===

* ''Drown In Designer'' (2016)
* ''You Will Regret'' (2017)
* ''Beware the Book of Eli'' (2018)
* ''Sin City The Mixtape'' (2021)

== Personālā dzīve ==
2018. gada jūnijā Golburns dzīvo [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Viņam bija sirds slimība, kuras dēļ 2018. gada martā bija nepieciešama operācija.

2016. gada intervijā Goulbourne pauda atbalstu geju laulību legalizācijai. 2020. gadā Goulbourne pauda nepatiku pret prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], salīdzinot viņu ar balto pārākumu.

=== Draudzības ===

==== XXXTentacion ====
Goulbourne bija tuvi draugi ar [[XXXTENTACION|XXXTentacion]], pirms viņi abi sāka repot. Viņi satikās nepilngadīgo centrā 2013. gadā. Goulbourne intervijā [[Adam22]] sacīja, ka viņu pārsteidza X kriminālapsūdzība. Atrodoties cietumā, X bija mācījis Goulbourne par dažādām repošanas ritmiem. Pēc dueta atbrīvošanas viņi satikās ar nolūku veikt iebrukumus mājās, bet tā vietā sāka kopā izdot mūziku. Reperi nodibināja kolektīvu Tikai dalībnieki. 2017. gadā Goulbourne un XXXTENTACION uzsāka turneju ''The Revenge'' kopā ar Craig Xen. Ekskursija tika atlikta pēc XXXTentacion māsīcas nošaušanas. Līdz 2017. gada beigām abu ceļi bija šķīrušies un sākuši strādāt pie saviem projektiem. Ap šo laiku tika nojausts, ka abi strīdas.

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]</text>
      <sha1>avyg20ro5lb3w0bte3sp8szu2hsp3cu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Księcia Janusza</title>
    <ns>1</ns>
    <id>516649</id>
    <revision>
      <id>3675936</id>
      <parentid>3674253</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:55:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mašīntulkojumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2497" xml:space="preserve">== Mašīntulkojumi ==

Un kurš šo visu [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Gogu%C5%9B-Gladstone bagātību] tagad sakārtos? Atveidos vietvārdus, izlabos kļūdas, saliks starpviki saites? Jau [[Varšavas metro]] tā arī palika pusratā; ierosinu šos staciju rakstus tomēr dzēst, pārāk nekvalitatīvi. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 22.19 (EEST)

:👍 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST)
::{{ping|Goguś-Gladstone}} We think the articles are too low quality to remain. There are no volunteers to do do basic wikification. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 12.57 (EEST)
:::tagad vēl vairāk esmu par dzēšanu:) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 22.39 (EEST)
::::Pievienojos viedoklim par masveida dzēšanu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 03.00 (EEST)
:::::Arī atbalstu šādu viedokli. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 08.14 (EEST)
::::::Principā jau poļu vikipēdijā ir kartes, bildes, visāda interesantāka informācija, nekā tikai datumi un iepriekšējie nosaukumi — bet autoram diemžēl interesē tikai kvantitāte, nevis kvalitāte. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 08.15 (EEST)
:::::::Laiks rit... vai tiešām mums vajadzīgi šie raksti, par kuru dzēšanu it kā vienojāmies? Atstāt varbūt varētu tos pāris rakstus, kur kāds dalībnieks pielika atsauci un vikisaites (taču tiem veidne Dzēst ir joprojām), pēc noformējuma tie nu it kā derētu, bet svarīgums? Cik ļoti mums Vikipēdijā latviešu valodā ir vajadzīgi raksti par citā valstī esošas pilsētas metro stacijām? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 10.10 (EEST)
::::::::Neizskatās, ka tie raksti kādam dikti interesētu, tā ka būs vien jādzēš. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.55 (EEST)</text>
      <sha1>ja0i95tbqcvbc6vg36361mvcbkow15i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516681</id>
    <revision>
      <id>3675782</id>
      <parentid>3672588</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:18:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23118" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–4|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|4–2|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|1–1|3–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–2|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–0|1–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–1|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|0–0|0–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–3|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|0–2|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|2–2 (3–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|5–2|[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|5–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL|1–6|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|1–3|0–3}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|0–5|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–2|0–3}}
{{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–5|'''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–2|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|5–1|[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|3–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|2–2 (1–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–5|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|1–3|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|2–1|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|0–1|2–0}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO|1–7|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|1–0|0–7}}
{{TwoLegResult|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|1–0|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK|0–2|'''[[FCSB]]'''|ROU|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–5|'''[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]'''|POR|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Wolfsberger AC]]'''|AUT|4–0|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|4–2|[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|3–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|2–3|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|1–5|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|0–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|2–2 (4–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|2–7|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|1–3|1–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR|1–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|5–3|[[Konyaspor]]|TUR|1–1|4–2}}
{{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU|2–6|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]'''|SWE|1–3|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|7–1|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|5–0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]'''|CZE|3–1|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|1–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tika aizvadītas 17. un 18. augustā, bet atbildes spēles notika 23. un 25. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|2–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|3–1|[[F91 Dudelange]]|LUX|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Shkupi|Shkupi]]|MKD|1–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|1–2|0–1}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|2–2 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|1–2|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|1–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|2–1|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL|2–3|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]'''|CZE|2–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]'''|SWE|5–3|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|3–0|2–3}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|1–2|'''[[OGC Nice|Nice]]'''|FRA|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|4–2|[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|1–1|3–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FCSB]]'''|ROU|4–3|[[Viking FK|Viking]]|NOR|1–2|3–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|7–4|[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|4–1|3–3}}
{{TwoLegResult|'''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'''|ITA|2–1|[[FC Twente|Twente]]|NED|2–1|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Villarreal CF|Villarreal]]'''|ESP|6–2|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|4–2|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[1. FC Köln]]'''|GER|4–2|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN|1–2|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[West Ham United F.C.|West Ham United]]'''|ENG|6–1|[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|3–1|3–0}}
{{TwoLegResult|[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|1–1 (1–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[1. FC Slovácko|Slovácko]]'''|SVK|4–0|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|3–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|4–1|[[Wolfsberger AC]]|AUT|0–1|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|6–1|[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|4–0|2–1}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>9to1qixxl0h1dyllgqazm0ddl07er0e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>KSI</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517507</id>
    <revision>
      <id>3675921</id>
      <parentid>3675277</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:37:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18003" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = KSI
| vārds_orig = Oladžide Olajinka Viljams Olatundži
| attēls = KSI 2022.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = KSI 2022. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s
| tautība = {{hlist|nigērietis}}
| nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|[[Reps|reperis]]|[[dziedātājs]]|[[bokss|bokseris]]|[[aktieris]]|[[uzņēmējs]]}}
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2009—pašlaik
| dzimums = V
| vecāki = Džide Olatundži, Jinka Olatundži
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
| brāļi = Dedži Olatundži
}}

'''Oladžide Olajinka Viljams Olatundži''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] ''[[YouTube]]'' lietotājs, [[aktieris]], [[reperis]] un [[uzņēmējs]]. Viņš ir Lielbritānijas ''YouTube'' grupas ''[[Sidemen]]'' līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī dzērienu ražotāju ''Prime Hydration'' un ''XIX Vodka'', kā arī restorānu ķēdes ''Sides'' līdzīpašnieks.

''KSI'' reģistrēja savu galveno ''YouTube'' kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos ''YouTube'' kanālos.

KSI 2020. gada debijas studijas albums ''[[Dissimulation]]'' debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums ''[[All Over The Place]]'' debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā ''[[Laid in America]]'' (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu ''YouTube'' lietotāju Džo Veleru. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu ''YouTube'' lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa.

== ''YouTube'' karjera ==

=== 2008—2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' ===
Savu pirmo kontu vietnē ''[[YouTube]]'', KSI reģistrēja ar lietotājvārdu &quot;''JideJunior''&quot; 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo ''YouTube'' kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Sestajā klasē viņš pameta mācības, lai turpinātu ''YouTube'' karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācības. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā ''YouTube'', uz ko KSI atbildēja: &quot;apmēram £1500 mēnesī&quot;, kas bija vairāk nekā nopelnīja viņa skolotājs. Sākotnēji KSI vecāki pret viņa ''YouTube'' karjeru izturējās noraidoši, bet vēlāk sāka to atbalstīt un pat piedalījās vairākos viņa videoklipos.

Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk video dienasgrāmatas stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu.

KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā ''Eurogamer''. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: &quot;''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''&quot;. Tā rezultātā ''[[Microsoft]]'' pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties ''Eurogamer'' pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par &quot;''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa ''YouTube'' kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki&quot; un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.”

=== 2013—pašlaik: Sidemen un paplašinot saturu ===
2013. gada oktobrī KSI parakstīja līgumu ar ''[[Maker Studios]]'' apakštīklu ''Polaris''. Kopš 2013. gada 19. oktobra KSI ir daļa no [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] ''[[YouTube]]'' grupas ''Sidemen''. Grupa veido tiešsaistes videoklipus, kas visbiežāk sastāv no izaicinājumiem, skicēm un videospēļu komentāriem, kā arī pārdod ekskluzīvas ''Sidemen'' preces.

Kopš 2014. gada KSI ''YouTube'' grupa ''Sidemen'' ir pārdevusi un izplatījusi ''Sidemen Clothing'' preces.

2015. gadā KSI publicēja biogrāfiju ar nosaukumu ''KSI: I Am a Bellend''. Grāmata tika izdota 2015. gada 24. septembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un piecas dienas vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un KSI devās turnejā, lai atbalstītu grāmatu no tās izdošanas līdz 2015. gada 4. oktobrim.

2016. gadā KSI un ''Sidemen'' izdeva ''Sidemen: The Book'', kas trīs dienu laikā tika pārdota 26 436 eksemplāros un ieņēma cieto vāku literatūras topu augšgalu.

2017. gada 4. augustā KSI ''[[Twitter]]'' ierakstīja, ka ar kolēģi Ītanu Peinu radušos nesaskaņu dēļ pametīs ''Sidemen'',. Neilgi pēc tam viņš publicēja vairākus videoklipus, kuros tika kritizēti viņa toreizējās bijušās grupas dalībnieki. lielākā daļa dalībnieku atbildēja ar savu.

Vēlāk tajā pašā mēnesī KSI izlaida video, kurā viņš apgalvoja, ka viņš tiek deportēts no Amerikas Savienotajām Valstīm nepareizas vīzas saņemšanas dēļ. 2017. gada novembrī KSI izlaida video, kurā tika apspriests, vai viņa domājamā nesaskaņas ar ''Sidemen'' ir patiesa. vai viltots, sakot: &quot;''[drāma] nebija pilnīgi īsta, bet nebija arī pilnīgi viltota''.&quot;

2019. gadā ''[[The Sunday Times]]'' viņu ieņēma otrajā vietā Apvienotās Karalistes 100 labāko ietekmētāju sarakstā.

2021. gadā ''Sidemen'' uzsāka abonēšanas pakalpojumu ''Side+''. Viņi arī uzsāka restorānu ķēdi ''Sides'' un degvīna ražotāju ''XIX Vodka''.

== Boksa karjera ==

=== Amatieru bokss ===

==== KSI vs Weller ====
Iespējamās karadarbības starp KSI un britu YouTube lietotāju [[Džo Vellers|Džo Velleru]] sākās [[2017]]. gada beigās. Pēc publiskām domstarpībām vietnē [[Twitter]] un pāra nesaskaņām viņi paziņoja, ka 2018. gada 3. februārī rīkos amatieru boksa maču Copper Box arēnā [[Londona|Londonā]]. lai izšķirtu strīdu. Paziņojuma laikā pāris konfrontēja viens ar otru, KSI izsmējot Vellera cīņu ar depresiju un antidepresantu lietošanu, par ko viņš vēlāk atvainojās.

Cīņu pēc 1 minūtes un 37 sekundēm trešajā raundā ar tehnisko nokautu uzvarēja KSI. KSI izteica cieņu pret Velleru pēc cīņas par to, ka viņš bija &quot;''daudz grūtāks, stingrāks, nekā es domāju''&quot;, un uzslavēja viņu par apņemšanos vairot izpratni par garīgo veselību, pirms izsauca amerikāņu [[YouTube]] lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], viņa brāli [[Džeiks Pols|Džeiku Polu]] un aizgāja pensijā, futbolists [[Rio Ferdinands]].

==== KSI vs Paul I ====
[[2018]]. gada [[24. februāris|24. februārī]] tika paziņots, ka KSI cīnīsies ar [[Logans Pols|Loganu Polu]] balto apkaklīšu boksa amatieru boksa mačā. Cīņa noslēdzās ar vairākuma neizšķirtu, diviem tiesnešiem cīņā panākot pat ar 57:57, bet trešajam tiesnesim ar 58:57 KSI labā.

=== Profesionāls bokss ===

==== KSI vs Paul II ====
KSI un [[Logans Pols|Pola]] pārspēle notika [[2019]]. gada [[9. novembris|9. novembrī]] [[Crypto.com Arena|Staples Center]], [[Losandželosa|Losandželosā]], un to reklamēja [[Edijs Hērns]]. Atšķirībā no pirmās cīņas, revanšs bija profesionāla cīņa, neizmantojot galvassegu. KSI trenēja profesionāls bokseris [[Viddals Railijs]] un [[Džefs Meivezers]], [[Floida Meivezera]] jaunākā tēvocis. KSI uzvarēja [[Logans Pols|Polu]] ar dalītu lēmumu, diviem tiesnešiem cīņā ar 56:55 un 57:54 atzīmējoties KSI labā, bet trešajam tiesnesim cīņā ar 56:55 par labu Polam.

===== KSI vs Swarmz &amp; Pineda =====
[[2021]]. gada [[22. jūnijā]] KSI paziņoja, ka viņš un [[Wasserman Promotions]] ir sadarbojušies, lai izveidotu boksa reklāmas uzņēmumu ar nosaukumu “''Misfits Boxing''”. Plānots, ka pirmais pasākums notiks 2022. gada 27. augustā, un KSI arī būs viņa atgriešanās boksā kā galvenais notikums.[107]

2022. gada 1. jūlijā tika paziņots, ka KSI vs [[Aleks Vassabī|Alex Wassabi]] bija paredzēts 2022. gada 27. augustā, tomēr nopietna smadzeņu satricinājuma dēļ 6. augustā tika paziņots, ka [[Swarmz]] būs Wassabi aizstājējs. Šis bija pirmais notikums KSI reklāmas uzņēmuma ''Misfits Boxing'' ietvaros, un tika paziņots, ka sadarbībā ar ''DAZN'', kas iepriekš bija izplatītāji KSI revanšai pret [[Logans Pols|Loganu Polu]], tika organizēti vairāki citi boksa pasākumi ar nosaukumu &quot;''MF &amp; DAZN: X Series''&quot;. bija jāseko KSI vs Swarmz pasākuma ''X Series 001'' atzīmēšanai.


16. augustā tika paziņots, ka KSI 27. augustā tiksies ar otru pretinieku, tādējādi rēķinot par notikumu &quot;''2 cīņas 1 naktī''.&quot; Viņa sākotnējā otrā cīņa bija paredzēta pret [[Bulgārija|bulgāru]] bokseri Ivanu Nikolovu, kurš tika izvilkts. no cīņas, jo Nikolovam bija vairāki balto pārākuma un [[Neonacisms|neonacistu]] [[Tetovējums|tetovējumi]]. 20. augustā meksikāņu profesionālais bokseris [[Luiss Alkarazs Pineda]] tika paziņots par KSI otro pretinieku 27. augustā.


== Mūzikas karjera ==

=== 2015—2016: Agrie izlaidumi ===
2011. gadā sarakstījis un producējis komēdijas un repa dziesmas savam [[YouTube]] kanālam, KSI 2015. gada 23. martā kopā ar [[Dcypha Productions]] izdeva savu debijas singlu “''Lamborghini''”, kurā piedalījās britu grime MC [[P Money]]. Dziesma ieņēma 30. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā.

&quot;''Keep Up''&quot;, tituldziesma KSI debijas pagarinātajai tāda paša nosaukuma lugai, kurā piedalās [[JME]], tika izdota 2015. gada 13. novembrī, sasniedzot 45. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 8. janvārī ar [[Island Records]] starpniecību, debitējot Apvienotās Karalistes albumu topa 13. vietā un pirmajā vietā Apvienotās Karalistes R&amp;B albumu topā.

2016. gada 29. aprīlī KSI izdeva &quot;''Goes Off''&quot;, kurā piedalījās [[Mista Silva]], kā pirmais singls no viņa otrā EP ar nosaukumu ''[[Jump Around]]''. EP otrais singls &quot;Friends with Benefits&quot;, kurā piedalās [[MNDM]], tika izdots 2016. gada 29. jūlijā, sasniedzot 69. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, izmantojot Island Records. Viena no EP dziesmām &quot;''Touch Down''&quot;, kurā piedalās reperis un dziedātājs [[Steflons Dons]], parādījās 2017. gada filmas ''[[Pludmales patruļa (filma)|Baywatch]]'' skaņu celiņā.

=== 2017—2019: Neatkarīgi izlaidumi ===
2017. gada 23. jūnijā KSI neatkarīgi izdeva &quot;''Creature''&quot;, kas sasniedza 100. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. &quot;''Creature''&quot; bija pirmais singls no KSI trešā EP ''[[Space]]'', kas tika izdots neatkarīgi 2017. gada 30. jūnijā. Tā paša gada 6. oktobrī KSI izdeva savu ceturto EP ''[[Disstracktions]]'', kurā iekļauti diski pret citiem [[Sidemen]] dalībniekiem W2S un Behzinga. EP sasniedza 31. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un pirmo vietu Apvienotās Karalistes R&amp;B albumu topā.  Nedēļu pirms izdošanas KSI paziņoja, ka EP būs viņa &quot;''pēdējais izdevums''&quot; kopā ar ''[[Island Records]]'' un ka viņš izdos mūziku neatkarīgi.

2018. gada 2. februārī KSI izlaida albumu &quot;''Uncontrollable''&quot;, kurā iekļauts [[Big Zuu]]. Dziesma tika atskaņota KSI ringa pastaigas laikā viņa boksa cīņā pret Džo Velleru, un tā ieņēma 89. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. KSI 2018. gada 17. augustā izlaida albumu &quot;''On Point''&quot;, kas tika atskaņots viņa otrās boksa cīņas ringa pastaigas laikā.

2019. gada 12. aprīlī KSI izdeva sadarbības albumu ar Randolph ar nosaukumu ''[[New Age]]''. Tas debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 17. vietā un Apvienotās Karalistes R&amp;B albumu topa pirmajā vietā.

=== 2019—2020: Jauna ierakstu kompānijas parakstīšana un ''Dissimulation'' ===
2019. gada 4. novembrī tika paziņots, ka KSI ir noslēdzis līgumu ar [[RBC Records]] un BMG, lai &quot;''paceltu [viņa] mūziku uz nākamo līmeni''&quot; un &quot;''turpinātu attīstīt viņa mūzikas karjeru ASV un starptautiskā mērogā''&quot;. Papildus KSI turpmāko izlaidumu pārvaldībai tika apstiprināts, ka izdevniecība administrēs un atkārtoti izdos KSI neatkarīgos kataloga ierakstus. Tajā dienā tika apstiprināts, ka KSI jau ir sācis ierakstīt savu debijas studijas albumu. 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls tika izdots &quot;''Down Like That''&quot;, kurā piedalās [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. To dzīvajā izpildīja trīs galvenie mākslinieki kā KSI ieejas mūziku viņa boksa revanšam pret [[Logans Pols|Loganu Polu]]. Dziesma ieņēma 10. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā, un Lielbritānijas fonogrāfijas industrija (BPI) to ir saņēmusi sudraba statusu, pārdodot valstī 200 000 vienību. Vēl trīs singli bija pirms albuma: &quot;''Wake Up Call''&quot;, kurā piedalījās [[Trippie Redd]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā; &quot;''Poppin''&quot;, kurā piedalās [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]], kas Lielbritānijā ieņēma 43. vietu; un &quot;''Houdini''&quot;, kurā piedalās [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā un saņēma BPI sudraba sertifikātu.

KSI debijas studijas albums ar nosaukumu ''[[Dissimulation]]'' tika izdots 2020. gada 22. maijā. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un iekļuva 15 citās valstīs. Tas bija Lielbritānijā vislabāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums 2020. gadā, un BPI to ir sertificējis kā zeltu, pārdodot valstī 100 000 vienību. Albums radīja vēl divus Apvienotās Karalistes top 40 singlus, &quot;''Cap''&quot;, kurā piedalījās [[Offset]], un &quot;''Killa Killa''&quot;, kurā piedalās [[Aijana-Lī]]. 2020. gadā KSI bija paredzēts uzstāties mūzikas festivālos ''Parklife'', ''Longitude'' un ''Reading'' un ''Leeds'', lai veicinātu ''Dissimulation'', taču vēlāk tie tika atcelti [[COVID-19|Covid-19]] pandēmijas dēļ.

KSI piedalījās britu dīdžeja un ierakstu [[Producents|producenta]] [[Neitens Deivs|Neitana Deiva]] dziesmā &quot;''Lighter''&quot;. Dziesma Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma trešo vietu un kļuva par vienu no 2020. gada vislabāk pārdotajām dziesmām Apvienotajā Karalistē. BPI to ir sertificējis par platīnu, pārdodot 600 000 vienību Apvienotajā Karalistē, un tas tika nominēts kategorijā Labākais britu singls 2021. gada [[BRIT Awards]] ceremonijā. KSI piedalījās arī Zimbabves un Lielbritānijas mākslinieka S1mba &quot;''Loose''&quot;, kas Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 14. vietu.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''[[Dissimulation]]'' (2020)
* ''[[All Over The Place]]'' (2021)

==== Kopdarba studijas albumi ====
* ''[[New Age]]'' (ar ''Randolph'') (2019)

=== EPs ===

* ''Keep Up'' (2016)
* ''Jump Around'' (2016)
* ''Space'' (2017)
* ''Disstracktions'' (2017)

=== Singli ===

* ''Lamborghini'' (2015)
* ''Goes Off'' (piedalotes [[Mista Silva]]) (2016)
* ''Friends With Benefits'' (ar [[MNDM]]) (2016)
* ''Jump Around'' (piedaloties [[Waka Flocka Flame]]) (2016)
* ''Creature'' (2017)
* ''Uncontrollable'' (piedaloties [[Big Zuu]]) (2018)
* ''On Point'' (2018)
* ''Ares'' (2018)
* ''Beerus'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2018)
* ''Red Alert'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2019)
* ''Naruto Drillings'' (ar [[Offica]]) (2019)
* ''Down Like That'' (piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]) (2019)
* ''Wake Up Call'' (piedaloties [[Trippie Redd]]) (2020)
* ''Poppin'' (piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]) (2020)
* ''Houdini'' (piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]) (2020)
* ''Really Love'' (piedaloties [[Craig David]] un [[Digital Farm Animals]]) (2020)
* ''Don't Play'' (ar [[Anne-Marie]] un [[Digital Farm Animals]]) (2021)
* ''Patience'' (piedaloties [[YUNGBLUD]] un [[Polo G]]) (2021)
* ''Holiday'' (2021)
* ''SWERVE'' (ar [[JAY1]]) (2021)
* ''Lose'' (ar [[Lil Wayne]]) (2021)
* ''locked out'' (ar [[S-X]]) (2022)
* ''Not Over Yet'' (piedaloties [[Tom Grennan]]) (2022)

== Ārējās saites ==
* [https://shopksi.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.youtube.com/channel/UCVtFOytbRpEvzLjvqGG5gxQ YouTube kanāls] (KSI)
* [https://www.youtube.com/user/KSIOlajidebtHD YouTube kanāls] (JJ Olatunji)
* [https://www.instagram.com/ksi/ Instagram profils]
* [https://twitter.com/KSI Twitter profils]
* [https://www.facebook.com/KSIOlajidebt Facebook profils]

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas cilvēki]]
[[Kategorija:Anglijas aktieri]]
[[Kategorija:YouTube]]
[[Kategorija:Angļu reperi]]</text>
      <sha1>k7j34e32vbag76xfsiucxdkf9hhxil3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675924</id>
      <parentid>3675921</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:43:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18003" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = KSI
| vārds_orig = Oladžide Olajinka Viljams Olatundži
| attēls = KSI 2021.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = KSI 2022. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s
| tautība = {{hlist|nigērietis}}
| nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|[[Reps|reperis]]|[[dziedātājs]]|[[bokss|bokseris]]|[[aktieris]]|[[uzņēmējs]]}}
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2009—pašlaik
| dzimums = V
| vecāki = Džide Olatundži, Jinka Olatundži
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
| brāļi = Dedži Olatundži
}}

'''Oladžide Olajinka Viljams Olatundži''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] ''[[YouTube]]'' lietotājs, [[aktieris]], [[reperis]] un [[uzņēmējs]]. Viņš ir Lielbritānijas ''YouTube'' grupas ''[[Sidemen]]'' līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī dzērienu ražotāju ''Prime Hydration'' un ''XIX Vodka'', kā arī restorānu ķēdes ''Sides'' līdzīpašnieks.

''KSI'' reģistrēja savu galveno ''YouTube'' kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos ''YouTube'' kanālos.

KSI 2020. gada debijas studijas albums ''[[Dissimulation]]'' debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums ''[[All Over The Place]]'' debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā ''[[Laid in America]]'' (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu ''YouTube'' lietotāju Džo Veleru. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu ''YouTube'' lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa.

== ''YouTube'' karjera ==

=== 2008—2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' ===
Savu pirmo kontu vietnē ''[[YouTube]]'', KSI reģistrēja ar lietotājvārdu &quot;''JideJunior''&quot; 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo ''YouTube'' kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Sestajā klasē viņš pameta mācības, lai turpinātu ''YouTube'' karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācības. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā ''YouTube'', uz ko KSI atbildēja: &quot;apmēram £1500 mēnesī&quot;, kas bija vairāk nekā nopelnīja viņa skolotājs. Sākotnēji KSI vecāki pret viņa ''YouTube'' karjeru izturējās noraidoši, bet vēlāk sāka to atbalstīt un pat piedalījās vairākos viņa videoklipos.

Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk video dienasgrāmatas stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu.

KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā ''Eurogamer''. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: &quot;''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''&quot;. Tā rezultātā ''[[Microsoft]]'' pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties ''Eurogamer'' pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par &quot;''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa ''YouTube'' kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki&quot; un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.”

=== 2013—pašlaik: Sidemen un paplašinot saturu ===
2013. gada oktobrī KSI parakstīja līgumu ar ''[[Maker Studios]]'' apakštīklu ''Polaris''. Kopš 2013. gada 19. oktobra KSI ir daļa no [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] ''[[YouTube]]'' grupas ''Sidemen''. Grupa veido tiešsaistes videoklipus, kas visbiežāk sastāv no izaicinājumiem, skicēm un videospēļu komentāriem, kā arī pārdod ekskluzīvas ''Sidemen'' preces.

Kopš 2014. gada KSI ''YouTube'' grupa ''Sidemen'' ir pārdevusi un izplatījusi ''Sidemen Clothing'' preces.

2015. gadā KSI publicēja biogrāfiju ar nosaukumu ''KSI: I Am a Bellend''. Grāmata tika izdota 2015. gada 24. septembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un piecas dienas vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un KSI devās turnejā, lai atbalstītu grāmatu no tās izdošanas līdz 2015. gada 4. oktobrim.

2016. gadā KSI un ''Sidemen'' izdeva ''Sidemen: The Book'', kas trīs dienu laikā tika pārdota 26 436 eksemplāros un ieņēma cieto vāku literatūras topu augšgalu.

2017. gada 4. augustā KSI ''[[Twitter]]'' ierakstīja, ka ar kolēģi Ītanu Peinu radušos nesaskaņu dēļ pametīs ''Sidemen'',. Neilgi pēc tam viņš publicēja vairākus videoklipus, kuros tika kritizēti viņa toreizējās bijušās grupas dalībnieki. lielākā daļa dalībnieku atbildēja ar savu.

Vēlāk tajā pašā mēnesī KSI izlaida video, kurā viņš apgalvoja, ka viņš tiek deportēts no Amerikas Savienotajām Valstīm nepareizas vīzas saņemšanas dēļ. 2017. gada novembrī KSI izlaida video, kurā tika apspriests, vai viņa domājamā nesaskaņas ar ''Sidemen'' ir patiesa. vai viltots, sakot: &quot;''[drāma] nebija pilnīgi īsta, bet nebija arī pilnīgi viltota''.&quot;

2019. gadā ''[[The Sunday Times]]'' viņu ieņēma otrajā vietā Apvienotās Karalistes 100 labāko ietekmētāju sarakstā.

2021. gadā ''Sidemen'' uzsāka abonēšanas pakalpojumu ''Side+''. Viņi arī uzsāka restorānu ķēdi ''Sides'' un degvīna ražotāju ''XIX Vodka''.

== Boksa karjera ==

=== Amatieru bokss ===

==== KSI vs Weller ====
Iespējamās karadarbības starp KSI un britu YouTube lietotāju [[Džo Vellers|Džo Velleru]] sākās [[2017]]. gada beigās. Pēc publiskām domstarpībām vietnē [[Twitter]] un pāra nesaskaņām viņi paziņoja, ka 2018. gada 3. februārī rīkos amatieru boksa maču Copper Box arēnā [[Londona|Londonā]]. lai izšķirtu strīdu. Paziņojuma laikā pāris konfrontēja viens ar otru, KSI izsmējot Vellera cīņu ar depresiju un antidepresantu lietošanu, par ko viņš vēlāk atvainojās.

Cīņu pēc 1 minūtes un 37 sekundēm trešajā raundā ar tehnisko nokautu uzvarēja KSI. KSI izteica cieņu pret Velleru pēc cīņas par to, ka viņš bija &quot;''daudz grūtāks, stingrāks, nekā es domāju''&quot;, un uzslavēja viņu par apņemšanos vairot izpratni par garīgo veselību, pirms izsauca amerikāņu [[YouTube]] lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], viņa brāli [[Džeiks Pols|Džeiku Polu]] un aizgāja pensijā, futbolists [[Rio Ferdinands]].

==== KSI vs Paul I ====
[[2018]]. gada [[24. februāris|24. februārī]] tika paziņots, ka KSI cīnīsies ar [[Logans Pols|Loganu Polu]] balto apkaklīšu boksa amatieru boksa mačā. Cīņa noslēdzās ar vairākuma neizšķirtu, diviem tiesnešiem cīņā panākot pat ar 57:57, bet trešajam tiesnesim ar 58:57 KSI labā.

=== Profesionāls bokss ===

==== KSI vs Paul II ====
KSI un [[Logans Pols|Pola]] pārspēle notika [[2019]]. gada [[9. novembris|9. novembrī]] [[Crypto.com Arena|Staples Center]], [[Losandželosa|Losandželosā]], un to reklamēja [[Edijs Hērns]]. Atšķirībā no pirmās cīņas, revanšs bija profesionāla cīņa, neizmantojot galvassegu. KSI trenēja profesionāls bokseris [[Viddals Railijs]] un [[Džefs Meivezers]], [[Floida Meivezera]] jaunākā tēvocis. KSI uzvarēja [[Logans Pols|Polu]] ar dalītu lēmumu, diviem tiesnešiem cīņā ar 56:55 un 57:54 atzīmējoties KSI labā, bet trešajam tiesnesim cīņā ar 56:55 par labu Polam.

===== KSI vs Swarmz &amp; Pineda =====
[[2021]]. gada [[22. jūnijā]] KSI paziņoja, ka viņš un [[Wasserman Promotions]] ir sadarbojušies, lai izveidotu boksa reklāmas uzņēmumu ar nosaukumu “''Misfits Boxing''”. Plānots, ka pirmais pasākums notiks 2022. gada 27. augustā, un KSI arī būs viņa atgriešanās boksā kā galvenais notikums.[107]

2022. gada 1. jūlijā tika paziņots, ka KSI vs [[Aleks Vassabī|Alex Wassabi]] bija paredzēts 2022. gada 27. augustā, tomēr nopietna smadzeņu satricinājuma dēļ 6. augustā tika paziņots, ka [[Swarmz]] būs Wassabi aizstājējs. Šis bija pirmais notikums KSI reklāmas uzņēmuma ''Misfits Boxing'' ietvaros, un tika paziņots, ka sadarbībā ar ''DAZN'', kas iepriekš bija izplatītāji KSI revanšai pret [[Logans Pols|Loganu Polu]], tika organizēti vairāki citi boksa pasākumi ar nosaukumu &quot;''MF &amp; DAZN: X Series''&quot;. bija jāseko KSI vs Swarmz pasākuma ''X Series 001'' atzīmēšanai.


16. augustā tika paziņots, ka KSI 27. augustā tiksies ar otru pretinieku, tādējādi rēķinot par notikumu &quot;''2 cīņas 1 naktī''.&quot; Viņa sākotnējā otrā cīņa bija paredzēta pret [[Bulgārija|bulgāru]] bokseri Ivanu Nikolovu, kurš tika izvilkts. no cīņas, jo Nikolovam bija vairāki balto pārākuma un [[Neonacisms|neonacistu]] [[Tetovējums|tetovējumi]]. 20. augustā meksikāņu profesionālais bokseris [[Luiss Alkarazs Pineda]] tika paziņots par KSI otro pretinieku 27. augustā.


== Mūzikas karjera ==

=== 2015—2016: Agrie izlaidumi ===
2011. gadā sarakstījis un producējis komēdijas un repa dziesmas savam [[YouTube]] kanālam, KSI 2015. gada 23. martā kopā ar [[Dcypha Productions]] izdeva savu debijas singlu “''Lamborghini''”, kurā piedalījās britu grime MC [[P Money]]. Dziesma ieņēma 30. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā.

&quot;''Keep Up''&quot;, tituldziesma KSI debijas pagarinātajai tāda paša nosaukuma lugai, kurā piedalās [[JME]], tika izdota 2015. gada 13. novembrī, sasniedzot 45. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 8. janvārī ar [[Island Records]] starpniecību, debitējot Apvienotās Karalistes albumu topa 13. vietā un pirmajā vietā Apvienotās Karalistes R&amp;B albumu topā.

2016. gada 29. aprīlī KSI izdeva &quot;''Goes Off''&quot;, kurā piedalījās [[Mista Silva]], kā pirmais singls no viņa otrā EP ar nosaukumu ''[[Jump Around]]''. EP otrais singls &quot;Friends with Benefits&quot;, kurā piedalās [[MNDM]], tika izdots 2016. gada 29. jūlijā, sasniedzot 69. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, izmantojot Island Records. Viena no EP dziesmām &quot;''Touch Down''&quot;, kurā piedalās reperis un dziedātājs [[Steflons Dons]], parādījās 2017. gada filmas ''[[Pludmales patruļa (filma)|Baywatch]]'' skaņu celiņā.

=== 2017—2019: Neatkarīgi izlaidumi ===
2017. gada 23. jūnijā KSI neatkarīgi izdeva &quot;''Creature''&quot;, kas sasniedza 100. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. &quot;''Creature''&quot; bija pirmais singls no KSI trešā EP ''[[Space]]'', kas tika izdots neatkarīgi 2017. gada 30. jūnijā. Tā paša gada 6. oktobrī KSI izdeva savu ceturto EP ''[[Disstracktions]]'', kurā iekļauti diski pret citiem [[Sidemen]] dalībniekiem W2S un Behzinga. EP sasniedza 31. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un pirmo vietu Apvienotās Karalistes R&amp;B albumu topā.  Nedēļu pirms izdošanas KSI paziņoja, ka EP būs viņa &quot;''pēdējais izdevums''&quot; kopā ar ''[[Island Records]]'' un ka viņš izdos mūziku neatkarīgi.

2018. gada 2. februārī KSI izlaida albumu &quot;''Uncontrollable''&quot;, kurā iekļauts [[Big Zuu]]. Dziesma tika atskaņota KSI ringa pastaigas laikā viņa boksa cīņā pret Džo Velleru, un tā ieņēma 89. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. KSI 2018. gada 17. augustā izlaida albumu &quot;''On Point''&quot;, kas tika atskaņots viņa otrās boksa cīņas ringa pastaigas laikā.

2019. gada 12. aprīlī KSI izdeva sadarbības albumu ar Randolph ar nosaukumu ''[[New Age]]''. Tas debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 17. vietā un Apvienotās Karalistes R&amp;B albumu topa pirmajā vietā.

=== 2019—2020: Jauna ierakstu kompānijas parakstīšana un ''Dissimulation'' ===
2019. gada 4. novembrī tika paziņots, ka KSI ir noslēdzis līgumu ar [[RBC Records]] un BMG, lai &quot;''paceltu [viņa] mūziku uz nākamo līmeni''&quot; un &quot;''turpinātu attīstīt viņa mūzikas karjeru ASV un starptautiskā mērogā''&quot;. Papildus KSI turpmāko izlaidumu pārvaldībai tika apstiprināts, ka izdevniecība administrēs un atkārtoti izdos KSI neatkarīgos kataloga ierakstus. Tajā dienā tika apstiprināts, ka KSI jau ir sācis ierakstīt savu debijas studijas albumu. 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls tika izdots &quot;''Down Like That''&quot;, kurā piedalās [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. To dzīvajā izpildīja trīs galvenie mākslinieki kā KSI ieejas mūziku viņa boksa revanšam pret [[Logans Pols|Loganu Polu]]. Dziesma ieņēma 10. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā, un Lielbritānijas fonogrāfijas industrija (BPI) to ir saņēmusi sudraba statusu, pārdodot valstī 200 000 vienību. Vēl trīs singli bija pirms albuma: &quot;''Wake Up Call''&quot;, kurā piedalījās [[Trippie Redd]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā; &quot;''Poppin''&quot;, kurā piedalās [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]], kas Lielbritānijā ieņēma 43. vietu; un &quot;''Houdini''&quot;, kurā piedalās [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā un saņēma BPI sudraba sertifikātu.

KSI debijas studijas albums ar nosaukumu ''[[Dissimulation]]'' tika izdots 2020. gada 22. maijā. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un iekļuva 15 citās valstīs. Tas bija Lielbritānijā vislabāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums 2020. gadā, un BPI to ir sertificējis kā zeltu, pārdodot valstī 100 000 vienību. Albums radīja vēl divus Apvienotās Karalistes top 40 singlus, &quot;''Cap''&quot;, kurā piedalījās [[Offset]], un &quot;''Killa Killa''&quot;, kurā piedalās [[Aijana-Lī]]. 2020. gadā KSI bija paredzēts uzstāties mūzikas festivālos ''Parklife'', ''Longitude'' un ''Reading'' un ''Leeds'', lai veicinātu ''Dissimulation'', taču vēlāk tie tika atcelti [[COVID-19|Covid-19]] pandēmijas dēļ.

KSI piedalījās britu dīdžeja un ierakstu [[Producents|producenta]] [[Neitens Deivs|Neitana Deiva]] dziesmā &quot;''Lighter''&quot;. Dziesma Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma trešo vietu un kļuva par vienu no 2020. gada vislabāk pārdotajām dziesmām Apvienotajā Karalistē. BPI to ir sertificējis par platīnu, pārdodot 600 000 vienību Apvienotajā Karalistē, un tas tika nominēts kategorijā Labākais britu singls 2021. gada [[BRIT Awards]] ceremonijā. KSI piedalījās arī Zimbabves un Lielbritānijas mākslinieka S1mba &quot;''Loose''&quot;, kas Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 14. vietu.

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''[[Dissimulation]]'' (2020)
* ''[[All Over The Place]]'' (2021)

==== Kopdarba studijas albumi ====
* ''[[New Age]]'' (ar ''Randolph'') (2019)

=== EPs ===

* ''Keep Up'' (2016)
* ''Jump Around'' (2016)
* ''Space'' (2017)
* ''Disstracktions'' (2017)

=== Singli ===

* ''Lamborghini'' (2015)
* ''Goes Off'' (piedalotes [[Mista Silva]]) (2016)
* ''Friends With Benefits'' (ar [[MNDM]]) (2016)
* ''Jump Around'' (piedaloties [[Waka Flocka Flame]]) (2016)
* ''Creature'' (2017)
* ''Uncontrollable'' (piedaloties [[Big Zuu]]) (2018)
* ''On Point'' (2018)
* ''Ares'' (2018)
* ''Beerus'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2018)
* ''Red Alert'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2019)
* ''Naruto Drillings'' (ar [[Offica]]) (2019)
* ''Down Like That'' (piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]) (2019)
* ''Wake Up Call'' (piedaloties [[Trippie Redd]]) (2020)
* ''Poppin'' (piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]) (2020)
* ''Houdini'' (piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]) (2020)
* ''Really Love'' (piedaloties [[Craig David]] un [[Digital Farm Animals]]) (2020)
* ''Don't Play'' (ar [[Anne-Marie]] un [[Digital Farm Animals]]) (2021)
* ''Patience'' (piedaloties [[YUNGBLUD]] un [[Polo G]]) (2021)
* ''Holiday'' (2021)
* ''SWERVE'' (ar [[JAY1]]) (2021)
* ''Lose'' (ar [[Lil Wayne]]) (2021)
* ''locked out'' (ar [[S-X]]) (2022)
* ''Not Over Yet'' (piedaloties [[Tom Grennan]]) (2022)

== Ārējās saites ==
* [https://shopksi.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.youtube.com/channel/UCVtFOytbRpEvzLjvqGG5gxQ YouTube kanāls] (KSI)
* [https://www.youtube.com/user/KSIOlajidebtHD YouTube kanāls] (JJ Olatunji)
* [https://www.instagram.com/ksi/ Instagram profils]
* [https://twitter.com/KSI Twitter profils]
* [https://www.facebook.com/KSIOlajidebt Facebook profils]

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas cilvēki]]
[[Kategorija:Anglijas aktieri]]
[[Kategorija:YouTube]]
[[Kategorija:Angļu reperi]]</text>
      <sha1>075fga35l6su3whd3nqvpuu1h4tdcv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518350</id>
    <revision>
      <id>3675779</id>
      <parentid>3672581</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:02:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7365" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Puskás Aréna 05.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Puškāša arēna]] [[Budapešta|Budapeštā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas futbola klubu otro nozīmīgāko sacensību 52. sezona un 14. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sāksies ar kvalifikācijas spēlēm 2022. gada 4. augustā. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|8||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|5|31||bez}} ar finālu [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/news/025b-0f8e75d4380f-6da95c2679c4-1000--budapest-to-host-2022-uefa-europa-league-final/ |title=Budapest to host 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2020|3|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

Turnīra uzvarētāji automātiski kvalificēsies 2023.—2024. gada [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kā arī iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pret [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.–2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētājiem.

Lai pieskaņotu kvalifikācijas kārtu nosaukumus ar Čempionu līgu un [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgu]] sezona sākas ar 3. kvalifikācijas kārtu.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0271-142f45064923-bb3ec4d78f88-1000--2022-23-match-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Europa League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|7|18|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|Sešpadsmitdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 31. maijs; [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|7|18||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-1555730364b0-dc21a7191a14-1000--third-qualifying-round-draw/|title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en|date=28 July 2022 |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4. augustā, bet atbildes spēles 9. un 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās izslēgšanas (''play-off'') kārtai, bet zaudētāji sezonu turpina [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|5–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|3–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|5–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|3–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|0–5|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|0–2|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'''|GRE|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–3|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|0–2|0–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]'''|CYP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|2–1|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]'''|TUR|4–1|[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|CZE|3–0|1–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-155574b2df87-5d3cf4d2de86-1000--uefa-europa-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tika aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notika 25. augustā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|UKR|1–5|'''[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]'''|CYP|1–2|0–3}}
{{TwoLegResult|[[K.A.A. Gent|Gent]]|BEL|0–4|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|0–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|1–6|'''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]'''|TUR|0–2|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|3–1|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|2–1|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–1|[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|DEN|1–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|5–1|[[Sivasspor]]|TUR|3–1|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|4–1|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–0|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|2–2 (1–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'''|GRE|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|0–0 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–3|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|1–0|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas līga]]</text>
      <sha1>buzvy6oc92gvj58gtds05b2cdtfcn3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavasara muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519268</id>
    <revision>
      <id>3675609</id>
      <parentid>3671424</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:52:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2373" xml:space="preserve">[[Attēls:Pavasaru muiža pēc 1915.png|thumb|270px|Pirmajā pasaules karā sagrautā Pavasaru muižas ēka (attēls no: &quot;Latvijas strēlnieks&quot;, 1923).]]
[[Attēls:Slokas draudzes novads 1791.jpg|thumb|270px|Pavasara muiža 1791. gada Slokas draudzes novada kartē.]]
'''Pavasara muiža''' vai '''Pavasaru muiža''' ({{val|de|Pawasser, Pawassern}}) bija [[muiža]] [[Lielupe]]s kreisajā krastā, kuras centrs atradās tagadējā [[Pavasari|Pavasaru]] ciemā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]].

Muižas zemes ietilpa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Jelgavas draudzes novads|Jelgavas draudzes novadā]], pēc 1783. gada [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Slokas draudzes novads|Slokas draudzes novadā]]. Muižas kungu māja sagrauta 1915. gada [[Slokas kaujas (1915)|Slokas kaujās]] Pirmā pasaules kara laikā.

== Vēsture ==
Dokumentos pirmo reizi minēta [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Kopš 19. gadsimta sākuma muižas teritorijā esošajās akmeņlauztuvēs ieguva kaļķakmeni [[Rīga]]s ēku celšanai. Zināms, ka Pavasaru muižas īpašnieks no 1864. līdz 1873. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Vilhelms fon Līvens]] (1799—1880).&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND136710018 Lieven, Wilhelm* Heinrich Bar. v. (1799-1880)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2022&lt;/ref&gt; Muižai piederošajās &quot;Biezbāržu&quot; mājās dzimis Pirmās tautiskās atmodas darbinieks [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886).

Pēc Vācijas karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada novembra pretuzbrukumā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], kas piespieda vācu 28. landvēra kājnieku pulku atstāt Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpties no [[Ķemeri]]em.
Strēlnieki kaujās zaudēja 89 kritušos, 204 ievainotos un 25 bez vēsts pazudušos.&lt;ref&gt;[https://www.marupe.lv/lv/pavasari marupe.lv]&lt;/ref&gt;

Pēc pasaules kara bijušās muižas ēkas daļēji ataunotas, līdz mūsdienām saglabājusies muižas kalpu māja. Vēlāk muižas ēkās iekārtota ferma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{coord|56|54|53|N|23|36|30|E|display=title|region:LV_type:landmark}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Salas pagasts]]</text>
      <sha1>a607kttudjs0f8mqn6rytbockp78kjz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārgarita Osborna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519292</id>
    <revision>
      <id>3675573</id>
      <parentid>3674209</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:28:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts, inuse</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19264" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Mārgarita Osborna
 |                       vārds_orig = 
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz [[Argentīna]]s žurnāla &quot;El Gráfico&quot; vāka.
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dat|1918|3|4}}
 |                       placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}}
 |                        datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}}
 |                       placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}}
 |                           height = 165 [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = 
 |                          retired = 
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 
 |            highestsinglesranking = 1. &lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = 
 |                 FrenchOpenresult = W (1946, 1949)
 |                  Wimbledonresult = W (1947)
 |                     USOpenresult = W (1948, 1949, 1950)
 |                 MastersCupresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 
 |            highestdoublesranking = 
 |      AustralianOpenDoublesresult = 
 |          FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949)
 |           WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954)
 |              USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957)
 |          MastersCupDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = W (1962)
 |                USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960)
 |            MastersCupMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}}
 |                            slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}}
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Mārgarita Osborna Djuponta''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]:
* 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem:
** 6 vienspēlēs;
** 21 sieviešu dubultspēlēs;
** 10 jauktajās dubultspēlēs.
* Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu,
* [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada.

== Biogrāfija ==
Mārgarita Osborna dzimusi [[Oregona]]s štatā pilsētā Džozefā,  un augusi [[Sanfrancisko]]. 1938. gadā divdesmit gadu vecumā viņa jau bija Amerikas tenisistu reitinga pirmajā desmitniekā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last1=Collins |first1=Bud |last2=Hollander |first2=Zander |title=Bud Collins' Modern Encyclopedia of Tennis |url= |accessdate= |year=1994 |publisher=Visible Ink Press |location=Detroit, MI |language=en |isbn=0-8103-9443-X |page= |pages=345—346 |chapter=Margaret Osborne duPont, United States (1918—).}}&lt;/ref&gt;

1947. gadā Mārgarita apprecējās ar Viljamu Dupontu, [[Delavēra]]s Dupontu dinastijas dēlu. Viljams bija 22 gadus vecāks par viņu un ar sliktu veselību. Pēc kāzām viņas vīrs pieprasīja, lai Mārgarita tūlīt pēc maču beigām atgriežas mājās, neaizkavējoties, un aizliedza viņai ceļot uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Rezultātā Margareta visas savas karjeras laikā ne reizi nav spēlējusi Austrālijas čempionātā, kur tieši tajā laikā beidzot sāka maksāt dalībniekiem ceļa un uzturēšanās izdevumus [2]. Mārgarita dzemdēja Viljamam dēlu, atstājot tenisu uz dažiem gadiem ģimenes labad, un izšķīrās no vīra gadu pirms viņa nāves, 1964. gadā.

Līdz vīra nāvei Osborna turpināja dzīvot ASV austrumu daļā, lai viņas dēls būtu tuvāk pie tēva [3]. 1966. gadā viņa pievienojās [[Mārgarita Vārnere|Mārgaritai Vārnerei-Blosai]], viņas dubultspēles partnerei pēdējos uzstāšanās gados, kura audzēja sacīkšu zirgus savā fermā netālu no [[Elpaso]]. Deviņdesmito gadu vidū īpašā izdevuma ''Thoroughbred Times''[4] viņas tika iekļautas starp 20 labākajiem tīrasiņu jājamzirgu īpašniekiem. Mārgarita Osborna nomira Elpaso 2012. gadā 94 gadu vecumā[3].

== Karjeras statistika ==
=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 10 (6—4) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:150px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretiniece
!style=&quot;width:110px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|FRA}} [[Nellija Adamsone-Landrija]] || 7–5, 6–2
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3
|}

==== Sieviešu dubultspēles: 27 (21—6) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1941 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Sāra Palfrī]] || {{flaga|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 3–6, 6–1, 6–4
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(6)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(7)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|GBR}} [[Džoja Motrama]]&lt;br /&gt;{{flaga|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} [[Gasija Morana]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(8)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||  {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(9)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(10)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(11)&lt;/small&gt;|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Betija Preta]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(12)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1958 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} [[Mārgarita Vārnere]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]] &lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Eltīja Gibsone || 3–6, 5–7
|}

==== Jauktās dubultspēles: 14 (10—4) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partneris
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieki
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1943 || ASV čempionāts ||  {{flaga|USA}} [[Bills Talberts]] || {{flaga|USA}} [[Paulīne Beca]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Pančo Segura]] || 10–6, 6–4
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1944 || ASV čempionāts ||  {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorotija Bandija]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Dons Maknils]] || 6–2, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1945 || ASV čempionāts ||  {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Bobs Falkenburgs]] || 6–4, 6–4
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1946 || ASV čempionāts ||  {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Roberts Kimbrels]] || 6–3, 6–4
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1948 || ASV čempionāts ||  {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} Luīze Brafa&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Toms Brauns]] || 4–6, 4–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1949 || ASV čempionāts ||  {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]&lt;br /&gt;{{flaga|RSA|1928}} [[Ēriks Sterdžess]] || 6–4, 3–6, 5–7
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1950 || ASV čempionāts ||  {{flaga|AUS}} [[Kens Makgregors]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}} [[Frenks Sedžmens]] || 6–4, 3–6, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Rousvels]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 7–5, 4–6, 3–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1954 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 1–6, 1–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1956 || ASV čempionāts ||  {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} [[Dārlēna Hārda]]&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}} [[Ljū Houds]] || 9–7, 6–1
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1958 || ASV čempionāts ||  {{flaga|AUS}} [[Nīls Freizers]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Alekss Olmedo]] || 6–3, 3–6, 9–7
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1959 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|USA}} [[Džanete Hopsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}} [[Bobs Mārks]] ||  7–5, 13–15, 6–2
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1960 || ASV čempionāts ||  {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|BRA}} Marija Bueno&lt;br /&gt;{{flaga|MEX}} [[Antonio Palafokss]] ||  6–3, 6–2
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1962 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|GBR}} [[Ena Džonsa]] &lt;br /&gt; {{flaga|USA}} [[Deniss Ralstons]] || 2–6, 6–3, 13–11
|}

=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
==== Vienspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1938|1939|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949|1950}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1938|A|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1941|A|A|NH|R|R|R|R|A|W|SF|A|W|QF}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|NH|SF|W|SF|F|F}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|A|3R|SF|SF|QF|F|QF|QF|F|W|W|W}}
|}
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959|1960|1961|1962}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1938|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1941|SF|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|QF|A|A|QF|A|A|A|QF|A|A|A|1R}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1949|A|A|QF|3R|A|QF|A|3R|A|1R|A|A}}
|}

==== Dubultspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1936|1937|1938|1939|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|A|A|A|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1946|A|A|A|A|NH|R|R|R|R|A|W|W|A|W}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|A|A|A|A| NH| NH| NH| NH| NH| NH|W|F|W|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1940|QF|A|1R|A|QF|W|W|W|W|W|W|W|W|W}}
|}
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1950|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959|1960|1961|1962}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1946|F|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|W|F|A|A|W|A|A|A|F|A|A|A|3R}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1940|W|A|A|F|F|W|W|W|QF|QF|A|SF|SF}}
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}}

[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]</text>
      <sha1>7rj5e8yimakqpizmxy49yibge4zue1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entitemas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519451</id>
    <revision>
      <id>3675588</id>
      <parentid>3673748</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:18:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3671" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==

[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>j3o4jj2jlcv07cwz5apyb3dmm6xkd3h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675590</id>
      <parentid>3675588</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:22:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karojošo pušu iesaistītās vienības */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4283" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.
[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>07vrfus8lmqf77ek4nzuxftyhtuqaq7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675595</id>
      <parentid>3675590</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:31:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karojošo pušu iesaistītās vienības */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4310" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
=== Savienības armija ===
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.
[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>7jcopvf6sbiwehx76abkiaqfieg6x8k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675596</id>
      <parentid>3675595</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karojošo pušu iesaistītās vienības */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4343" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
=== Savienības armija ===
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.

=== Konfederācijas armija ===

[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>bs7y0z10hck2iowqnu7mdwrvh5140sv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675602</id>
      <parentid>3675596</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:43:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konfederācijas armija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5674" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
=== Savienības armija ===
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.

=== Konfederācijas armija ===
[[Ziemeļvirdžīnijas armija]] sastāvēja no desmit kājnieku divīzijām, kas bija sakārtotas divos &quot;spārnos&quot; (korpusos), bija arī Džeba Stjuarta kavalērija un artilērijas rezerve ģenerāļa Viljama Pendltona vadībā. Otrais korpuss sadalīja artilēriju starp divīzijām, savukārt Pirmais korpuss to turēja korpusa kontrolē.

Dienvidu armija sastāvēja no 35 tūkstošiem līdz kaujas sākumam, līdz 52 tūkst.. Dažkārt vidēji tiek lēsts 45 000 .

Pats ģenerālis Lī ziņojumā rakstīja, ka armijā ir &quot;mazāk nekā 40 000 cilvēku&quot; . Ģenerālis Džons Gordons savos memuāros rakstīja, ka ziemeļu armijā ir 60 000 vīru, bet dienvidu armijā — 35 000.&lt;ref&gt;https://docsouth.unc.edu/fpn/gordon/gordon.html&lt;/ref&gt;
Pēc [[vēsturnieka Džozefa Pjēro]] domām, Longstrīta korpusā bija 17 146 vīri, bet Džeksona korpusā 14 584. Ja pievieno rezerves artilēriju, tiek iegūts skaitlis 32 851 vīru. Šajos datos nav ņemti vērā kavalēristi, kuru skaits nav precīzi zināms, bet parasti tiek pieņemts kā 4500 cilvēku.

Pēc vēsturnieku domām, Entitemas kaujā piedalījās 24 tautību pārstāvji. Jo īpaši 12. Dienvidkarolīnas divīzijā bija noteikts skaits [[Katobas cilts]] indiāņu.&lt;ref&gt;https://www.historynet.com/battle-of-antietam-two-great-american-armies-engage-in-combat/?f&lt;/ref&gt;
[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>nb87q34yuzzjo53aivovsm6bmvlxb8s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675604</id>
      <parentid>3675602</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:44:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konfederācijas armija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5678" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
=== Savienības armija ===
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.

=== Konfederācijas armija ===
[[Ziemeļvirdžīnijas armija]] sastāvēja no desmit kājnieku divīzijām, kas bija sakārtotas divos &quot;spārnos&quot; (korpusos), bija arī Džeba Stjuarta kavalērija un artilērijas rezerve ģenerāļa Viljama Pendltona vadībā. Otrais korpuss sadalīja artilēriju starp divīzijām, savukārt Pirmais korpuss to turēja korpusa kontrolē.

Dienvidu armija sastāvēja no 35 tūkstošiem līdz kaujas sākumam, līdz 52 tūkst.. Dažkārt vidēji tiek lēsts 45 000 .

Pats ģenerālis [[Lī]] ziņojumā rakstīja, ka armijā ir &quot;mazāk nekā 40 000 cilvēku&quot; . Ģenerālis Džons Gordons savos memuāros rakstīja, ka ziemeļu armijā ir 60 000 vīru, bet dienvidu armijā — 35 000.&lt;ref&gt;https://docsouth.unc.edu/fpn/gordon/gordon.html&lt;/ref&gt;
Pēc [[vēsturnieka Džozefa Pjēro]] domām, Longstrīta korpusā bija 17 146 vīri, bet Džeksona korpusā 14 584. Ja pievieno rezerves artilēriju, tiek iegūts skaitlis 32 851 vīru. Šajos datos nav ņemti vērā kavalēristi, kuru skaits nav precīzi zināms, bet parasti tiek pieņemts kā 4500 cilvēku.

Pēc vēsturnieku domām, Entitemas kaujā piedalījās 24 tautību pārstāvji. Jo īpaši 12. Dienvidkarolīnas divīzijā bija noteikts skaits [[Katobas cilts]] indiāņu.&lt;ref&gt;https://www.historynet.com/battle-of-antietam-two-great-american-armies-engage-in-combat/?f&lt;/ref&gt;
[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>d3crgmk4mxa8x6usvy1j5xb3x1ly4b0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675605</id>
      <parentid>3675604</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:44:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konfederācijas armija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5678" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
=== Savienības armija ===
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.

=== Konfederācijas armija ===
[[Ziemeļvirdžīnijas armija]] sastāvēja no desmit kājnieku divīzijām, kas bija sakārtotas divos &quot;spārnos&quot; (korpusos), bija arī Džeba Stjuarta kavalērija un artilērijas rezerve ģenerāļa Viljama Pendltona vadībā. Otrais korpuss sadalīja artilēriju starp divīzijām, savukārt Pirmais korpuss to turēja korpusa kontrolē.

Dienvidu armija sastāvēja no 35 tūkstošiem līdz kaujas sākumam, līdz 52 tūkst.. Dažkārt vidēji tiek lēsts 45 000 .

Pats [[ģenerālis Lī]] ziņojumā rakstīja, ka armijā ir &quot;mazāk nekā 40 000 cilvēku&quot; . Ģenerālis Džons Gordons savos memuāros rakstīja, ka ziemeļu armijā ir 60 000 vīru, bet dienvidu armijā — 35 000.&lt;ref&gt;https://docsouth.unc.edu/fpn/gordon/gordon.html&lt;/ref&gt;
Pēc [[vēsturnieka Džozefa Pjēro]] domām, Longstrīta korpusā bija 17 146 vīri, bet Džeksona korpusā 14 584. Ja pievieno rezerves artilēriju, tiek iegūts skaitlis 32 851 vīru. Šajos datos nav ņemti vērā kavalēristi, kuru skaits nav precīzi zināms, bet parasti tiek pieņemts kā 4500 cilvēku.

Pēc vēsturnieku domām, Entitemas kaujā piedalījās 24 tautību pārstāvji. Jo īpaši 12. Dienvidkarolīnas divīzijā bija noteikts skaits [[Katobas cilts]] indiāņu.&lt;ref&gt;https://www.historynet.com/battle-of-antietam-two-great-american-armies-engage-in-combat/?f&lt;/ref&gt;
[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>p3q6a1hs8bpvj76np9lfw0wn0aavxn9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675606</id>
      <parentid>3675605</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:45:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konfederācijas armija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5698" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Entitemas kauja&lt;br/&gt; {{small|Šarpsburgas kauja}}
| width       = 
| partof      = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]
| image       = File:Kurz &amp; Allison - Battle of Antietam.jpg
|image_size   =300px
| caption     = 
| date        = {{start date and age|1862|09|17}}
| place       = [[Vašingtonas apgabals]], [[Merilenda]], pie Šarpsburgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| coordinates = {{coord|39|28|24|N|77|44|41|W|region:US-MD_type:event|display=inline,title}}
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Savienības uzvara&lt;ref&gt;https://www.nps.gov/civilwar/search-battles.htm&lt;/ref&gt;
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} (Savienība)
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]
| combatant3  = 
| commander1  = '''[[Džordžs Maklelans]]'''
| commander2  = '''[[Roberts Lī]]'''
| commander3  = 
| units1      = [[Potomakas armija]]
| units2      = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]
| units3      = 
| strength1   = 87,164
| strength2   = 38,000 &quot;iesaistīti&quot;
| strength3   = 
| casualties1 = Kopā '''12,410'''&lt;br&gt;(2108 nogalināti,&lt;br&gt;9549 ievainoti,&lt;br&gt;753 pazuduši)
| casualties2 = Kopā '''10,317'''&lt;br&gt;(1,567 nogalināti,&lt;br&gt;7752 ievainoti,&lt;br&gt;1018 pazuduši)
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Entietamas kauja''' ({{val|en|Battle of Antietam}}) vai '''Šarpsburgas kauja''', kā to dēvē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos, bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] kauja, kas notika 1862. gada 17. septembrī starp [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] un Savienības ģen. [[Džordžs Makklelans|Džordža Maklelana]] komandēto [[Potomakas armiju]] netālu no [[Šarpsburgas]], [[Merilendas štats|Merilendas štatā]] un [[Entietemas līča]]. Daļa no [[Merilendas kampaņa]]s, tā bija pirmā lauka armiju līmeņa iesaistīšanās [[Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātris|Amerikas pilsoņu kara karadarbības austrumu teātrī]], kas notika Savienības teritorijā. Tā joprojām ir asiņainākā diena Amerikas vēsturē, kurā upuru kopskaits bija: 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo.{{sfn|McPherson|2002|p=3}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Antietam: Mežonīga diena Amerikas vēsturē|url=https://www.npr.org/2012/09/17/161248814/antietam-a-savage-day-in-american-history|access-date=2020-08-02|website= NPR.org|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Savienības armija cieta lielākus zaudējumus nekā konfederāti, kauja bija nozīmīgs pagrieziena punkts Savienības labā, kas mainīja kara gaitu .

== Karojošo pušu iesaistītās vienības ==
=== Savienības armija ===
Potomakas armija sastāvēja no 6 kājnieku korpusiem .

*Ģenerālmajora Hukera I korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerālmajora Edvīna Samnera II korpusa trīs divīzijas;
*Ģenerālmajora Ficdžona Portera V korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Viljama Franklina VI korpuss trīs divīzijās;
*Ģenerāļa Bērnsaida IX korpuss no četrām divīzijām;
*[[Džozefa Mansfīlda]] XII divu divīziju korpuss;
Brigādes ģenerāļa Alfrēda Plezantona kavalērijas divīzija (Čārlza Vaitinga, Džona Farnsvorta, Ričarda Raša, Endrjū Makreinoldsa un Bendžamina Deivisa brigādes).
''Kopā 75 000''karavīru.

=== Konfederācijas armija ===
[[Ziemeļvirdžīnijas armija]] sastāvēja no desmit kājnieku divīzijām, kas bija sakārtotas divos &quot;spārnos&quot; (korpusos), bija arī Džeba Stjuarta kavalērija un artilērijas rezerve ģenerāļa Viljama Pendltona vadībā. Otrais korpuss sadalīja artilēriju starp divīzijām, savukārt Pirmais korpuss to turēja korpusa kontrolē.

Dienvidu armija sastāvēja no 35 tūkstošiem līdz kaujas sākumam, līdz 52 tūkst.. Dažkārt vidēji tiek lēsts 45 000 .

Pats [[ģenerālis Lī]] ziņojumā rakstīja, ka armijā ir &quot;mazāk nekā 40 000 cilvēku&quot; . Ģenerālis Džons Gordons savos memuāros rakstīja, ka ziemeļu armijā ir 60 000 vīru, bet dienvidu armijā — 35 000.&lt;ref&gt;https://docsouth.unc.edu/fpn/gordon/gordon.html&lt;/ref&gt;
Pēc [[vēsturnieka Džozefa Pjēro]] domām, Longstrīta korpusā bija 17 146 vīri, bet Džeksona korpusā 14 584. Ja pievieno rezerves artilēriju, tiek iegūts skaitlis 32 851 vīru. Šajos datos nav ņemti vērā kavalēristi, kuru skaits nav precīzi zināms, bet parasti tiek pieņemts kā 4500 cilvēku.

Pēc vēsturnieku domām, [[Entitemas kauja|Entitemas kaujā]] piedalījās 24 tautību pārstāvji. Jo īpaši 12. Dienvidkarolīnas divīzijā bija noteikts skaits [[Katobas cilts]] indiāņu.&lt;ref&gt;https://www.historynet.com/battle-of-antietam-two-great-american-armies-engage-in-combat/?f&lt;/ref&gt;
[[File:Lincoln and McClellan 1862-10-03.jpg|thumb| [[Aleksandrs Gardners(fotogrāfs)|Aleksandra Gardnera]] fotogrāfija:[[Abrahams Linkolns|Linkolns]] un [[Džordžs Maklelans|Maklelans]] pie Entietemas kaujaslauka, 1862. gada 3. oktobris]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.battlefields.org/learn/civil-war/battles/antietam The Battle of Antietam] (angliski)
* [https://www.loc.gov/resource/g3842am.gcw0247001/?sp=3 Atlas of the battlefield of Antietam (Library of Congress)] (angliski)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

==Atsauces==

[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]</text>
      <sha1>5ht9g0hllod8o9uwvdrxydmx66g966f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>31. trolejbusu maršruts (Rīgā)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519587</id>
    <revision>
      <id>3675593</id>
      <parentid>3675235</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:27:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11684" xml:space="preserve">'''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram &quot;[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]&quot; (galapunkta nosaukums „Berģuciems&quot;), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē.

Trolejbusu ceļā nepieturēs pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis.

No 2022. gada 1. septembra tiks slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1. autobusu maršruts]] un būs jauns 31. trolejbusu maršruts &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Centrāltirgus]] - Berģuciems&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}&lt;/ref&gt;

{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=2022. gada 1. septembrī|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;|pieturu skaits=63
(31 / 32)|transporta vienīb=6 (darbadienās)
3 (brīvdienās)|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;|parks=2.Trolejbusu parks|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/31(no01.09)/d2-b|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|kopējais garums=|karte=[[File:31trol.png|31trol]]}}

== Maršruts ==
* Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems trolejbuss kursēs šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]].
* Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' trolejbuss kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Marijas iela, Gogoļa iela, [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], Gaiziņa iela.

== Pieturvietas ==
31. autobusu maršrutā būs 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems būs 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' būs 32 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|[[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Berģuciems
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Berģuciems
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
|29
|[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|[[Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|[[Centrāltirgus]]
|}
|}

== Maršruts ar mainīto virzieni ==
* Virzienā '''Berģuciems''' — [[Salu tilts]] — [[2 trolejbusa parks|2.parks (Jelgāvas iela)]] trolejbuss kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela, Buru iela
* Virzienā [[2.parks (Jelgāvas iela)]] — [[Salu tilts]] — '''[[Berģuciems]]''' trolejbuss kursēs šādās ielās: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Berģu iela


{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Bieķensalas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Lucavsala
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Zaķusala
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Gogoļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Merķeļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Tērbatas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Tallinas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Cēsu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|K.Barona iela
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|VEF
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Gustava Zemgala gatve
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Struktoru iela
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Bajāru iela
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Zemitāna laukums
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Dzērbenes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Krusrabaznīcas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Alfa
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Šmerļa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Meža skola
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Tirzas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Mārkalnes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Juglas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Brīvdabas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|Berģi
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Rožu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Vējdzurnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Tadenavas iela
|-
|32
|Jaunības iela
|-
|33
|Lejasciema iela
|-
|34
|Ezerkrasti
|-
|35
|Berģuciems
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Berģuciems
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
|29
|[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|[[Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|[[Centrāltirgus]]
|-
|33
|Dzirnavu iela
|-
|34
|Maskavas iela
|-
|35
|Zaķusala
|-
|36
|Lucavsala
|-
|37
|Bieķeņsalas iela
|-
|38
|Jelgāvas iela
|}
|}
*

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|31]]</text>
      <sha1>105zecggp3iqpif4q6dnja2hh4l3km8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kembridžbeja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519741</id>
    <revision>
      <id>3675639</id>
      <parentid>3673609</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:05:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3367" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kembridžbeja
| official_name = ''Cambridge Bay''&lt;br/&gt;''Iqaluktuuttiaq''
| settlement_type = ciems
| motto = 
| image_skyline = Cambridge bay (232434914).jpg
| image_seal    = 
| pushpin_map = Kanāda#Nunavuta
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Teritorija
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name = {{CAN}}
| subdivision_name1 = {{CA-NU}}
| subdivision_name2 = [[Kitirmiuta]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1921
| established_title1 = Ciems
| established_date1 = 1984
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 202.35
| population_as_of = 2021
| population_total = 1776
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Mountain Time Zone|MST]]
| utc_offset = -7
| timezone_DST = MDT
| utc_offset_DST = -6
| latd = 69| latm = 06| lats = 50| latNS = N
| longd = 105| longm = 03| longs = 10| longEW = W
| elevation_m = 31
| website = {{url|https://www.cambridgebay.ca/}}
}}
'''Kembridžbeja''' ({{Val|en|Cambridge Bay}}) vai '''Ikaluktūtiaka''' ({{val|ikt|Iqaluktuuttiaq}}, {{val|iu|ᐃᖃᓗᒃᑑᑦᑎᐊᖅ}} — ‘laba zvejas vieta’) ir [[inuiti|inuitu]] [[ciems]] [[Kanāda|Kanādā]], [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kitirmiuta]]s reģiona centrs. Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] dienvidaustrumos Kembridžas līča krastā. Nozīmīgs reģiona transporta un pētniecības centrs; šeit atrodas [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs]],&lt;ref&gt;[https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION]&lt;/ref&gt; lidosta, komunikāciju centrs.

== Vēsture ==
Reģions bijis apdzīvots vismaz 4000 gadu tālā senatnē. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā salas dienvidu krastā medīja un zvejoja tā dēvēti «vara inuitu» saimes, bet pastāvīgas apmetnes neveidoja. Mūsdienu apdzīvotā vieta sāka veidoties 1921. gadā pie līča, kas nosaukts britu karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] dēla prinča Adolfusa, [[Kembridža]]s hercoga vārdā. Vecajā ciema vietā līča austrumu krastā sākotnēji tika izveidots Kanādas Karaliskās jātnieku policijas postenis un ''Hudson's Bay Company'' faktorija. 1947. gadā uzbūvēja [[LORAN]] staciju ar {{nobr|189 m}} augstu torni (nojaukts 2014. gadā).&lt;ref&gt;[https://www.cbc.ca/news/canada/north/last-call-for-tallest-tower-in-western-nunavut-1.2422667 CBC News. Last call for tallest tower in western Nunavut]&lt;/ref&gt; 1954. gadā uzbūvēta mūra katoļu baznīca. 1955. gadā Kembridžbejā izveidoja Tālās agrīnās brīdināšanas līnijas (''Distant Early Warning Line''', DEW) staciju. Militārās struktūras kalpoja par grūdienu ciema izaugsmei. 1960. gados ciemu pārcēla uz tagadējo vietu līča pretējā krastā. 1984. gadā piešķirts oficiāls ciema statuss, bet kopš 2011. gada Kembridžbeja ir reģiona centrs. 

== Infrastruktūra ==
Kembridžbejā ir sākumskola, vidusskola, Arktikas koledžas filiāle, slimnīca, sporta centrs, veikali, pasts, policijas iecirknis, viesnīcas, katoļu, anglikāņu un pentekostu baznīcas, muzejs. Elektrību nodrošina dīzeļelektrostacija.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>3spcvzgcj7rsd9v3s9g5hgmnur4ge2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Kurmis24/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>519777</id>
    <revision>
      <id>3675630</id>
      <parentid>3675024</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35944" xml:space="preserve">{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Sērijas Nr.
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Pirmā pārraide
|-
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 1
| Title               = {{nihongo|[[Roks Lī]] - nindzja, kurš nevar izmantot nindžutsu / Roka Lī pretinieks - [[Naruto Udzumaki|Naruto]]|ロック・リーは忍術の使えない忍者です / ロック・リーのライバルはナルトです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|3}}
| ShortSummary        = Lī cenšas pasargāt meiteni no ļaundariem. Lī un Naruto sacenšās, lai uzzinātu, kam tiks kupons.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 2
| Title               = {{nihongo|Mīlestība ir daļa no pavasara jaunības / Mīlestība dara trakas lietas|恋もまた青春の一部なのです / 愛とはふたりで愚かになることです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|10}}
| ShortSummary        = Roks Lī ir iemīlējies Sakurā. Viņš cenšas sasniegt savu mērķi, bet Sakura viņu noraida. Lī slēpj mīlestības vēstules apavu kastē.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 3
| Title               = {{nihongo|Cīņa ar ģeniālu nindzju / Cīņa, kas jāuzvar |天才忍者ネジと勝負なのです / テンテンには譲れない戦いがあるのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|17}}
| ShortSummary        = Lī komandas biedrs ir Nedži Hjuga - talanatīgs nindzja.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 4
| Title               = {{nihongo|Sensejs Gajs to nedarīja... / Kakaši ir Gaja pretinieks |それでもガイ先生はやってない…です / カカシ先生はガイ先生のライバルです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|24}}
| ShortSummary        = Lī skolotājs bija arestēts par nepiederīgu uzvedību. Kakaši uzvar Gaju, Lī nolemj sekot Kakaši pēdām.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 5
| Title               = {{nihongo|Es iemācīšu Konohamaru kempo / Es glabāju veiksmīgās apakšbikses medicīniskajai pārbaudei|木ノ葉丸に拳法を教えるのです / 健康診断は勝負パンツで挑みます}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|1}}
| ShortSummary        = Konohamaru praktizē nindžutsu kopā ar Naruto. Bet šoreiz atrod Lī kaujas paņēmienu praktizēšanai. / Lī un citiem ir jāiziet medicīniskā apskate.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 6
| Title               = {{nihongo|Ciemata sporta nedēļa / Golfs par godu jaunības spēkam|木ノ葉の里の大運動会です／騎馬戦は青春の醍醐味なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|8}}
| ShortSummary        = Slēptās Lapas ciematā notiek sporta nedēļa. Tās atklāšanas runu uztic Rokam Lī, bet, atbildīgajā momentā, Lī izgāšas un turpmāk cenšas uzlabot savu reputāciju.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 7
| Title               = {{nihongo|Oročimaru - B tipa skorpions / Pēdējās mīlestības vēstules|大蛇丸はさそり座Ｂ型です！／ラブレターは最大の罠なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|15}}
| ShortSummary        = Lī un viņa komanda sargā ciemata vārtas, viņiem jābūt atbildīgiem pret doto uzdevumu.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 8
| Title               = {{nihongo|PAt Hokage kļūst sirms / Uzturīgs Oročimaru|火影だってハゲるときはハゲるのです／大蛇丸はとってもしつこい男なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|22}}
| ShortSummary        = Lī komanda pilda miesassargu funkcijas, lai sargātu piekto Hokagi, kamēr viņa ir aizrauta ar azartspēlēm.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 9
| Title               = {{nihongo|Hinata - Nedži māsīca / Hinata vājums - Naruto|ヒナタはネジのいとこなのです／ヒナタの弱点はナルトです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|29}}
| ShortSummary        = Hinata cenšas trennēties, bet to ir grūti darīt, kad Lī un viņa komanda traucē. / Lī un vēl daži uzvelk pazīstamu oranžu tērpu.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 10
| Title               = {{nihongo|Jaunības simbols - saliedēts komandas darbs|チームワークこそ青春の証です／犯人はこの中にいる！です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 11
| Title               = {{nihongo|Ekskursija uz veco galvaaspilsētu! / Meiteņu istaba un konfekšu kaste|古都といえば、修学旅行です! / 女子の部屋と書いてお菓子箱です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 12
| Title               = {{nihongo|Dzīve bez nindžutsu! / Vēlos padalīties ar lietussargu Sakurai|忍術禁止の体験学習なのです / サクラさんと相合傘をしたいのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 13
| Title               = {{nihongo|Skolēns pret skolotaju / Es kļūsu labāks par skolotāju|師弟対決！ロック・リーvsマイト。ガイです　/　ガイ先生を超えるのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 14
| Title               = {{nihongo|Es atgriezīšu nindzjas reputāciju / Nāve|忍者人気を取い戻すのです！　/　デス!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|3}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 15
| Title               = {{nihongo|Baseina atklāšana / Akvaparks &quot;Prieka pilnas bikses&quot;|ドキドキ  ☆ プール開きです　/　ワクワク ♥ おろちプール園です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|10}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 16
| Title               = {{nihongo|Trīs pavāru kauja / Gajam jākļūst vienkāršākam|３つ巴の料理シヨーです!　/　ガイ先生を薄くするのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|17}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 17
| Title               = {{nihongo|Road to Guy! / Patiesība par Slēptā Lapas filmu vakaru|ROAD TO GUY　です!　/　じつろく！　木ノ葉の里の妄想映画祭です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|24}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 18
| Title               = {{nihongo|Boom! Nidzju salūta festivāls / Bang! Tentens uzveda dīvaini!|ドキッ!忍者だらけの花火大会です! / ギクッ!テンテンの様子がオカシイです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|31}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 19
| Title               = {{nihongo|Vasara - gliemežvāku laiks / Arbūzu cīņas|夏はやっぱり貝パンスタイルです! / スイカップを巡る激闘です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|7}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 20
| Title               = {{nihongo|Gribu draudzēties ar Gaaru / Neīstas Lī streiko|我愛羅くんと仲良くなろう。です! / ロック・リーのニセモノ現る!です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|14}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 21
| Title       = {{nihongo|Baismīgo stāstu vakars / Hokages asaras nav domātas skaistumam|寝苦しい夜は身も凍る怖い話です / 火影様の涙は飾りじゃないのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|21}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 22
| Title               = {{nihongo|Vienmēr pildi mājasdarbus pēdējās minūtēs / Gaja komanda|宿題とは期限前日にやるのが基本です！ / ３ー年りーぐみ！　ガイ班です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|28}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 23
| Title               = {{nihongo|Lī ir Naruto, bet Naruto ir Lī / Sapņoju pastaigāties ar deviņastaino|ナルトがリーでリーがナルトで、です！ / 九尾くんとお散歩するのが夢です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|4}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 24
| Title               = {{nihongo|Jaunais Saja aģents / Cunades sirds iekarošana|サイ。をプロデュースです！ / 綱手さまのハートをGETYOUです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|11}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 25
| Title               = {{nihongo|Gaaras pirmā mīlestība / Dāvana no Oročimaru|我愛羅くんの胸キユン☆初恋デートです / 大蛇丸からのプレゼントです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|18}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 26
| Title               = {{nihongo|Zaļā liesma, atlēcējs Lī! Iemācies teikt &quot;nē&quot;!|蒼い炎の逃球児・ドッジ☆リーです /ブラック企業の言いなりはコリゴリです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|25}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 27
| Title               = {{nihongo|Pirmās klases suši! / Draudzība, pūles un uzvara!|まわらないお寿司初体験です！ / 友情-努力-勝利は永遠の三原則です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|2}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 28
| Title               = {{nihongo|Macutake sēņu medības! / Lī un Nedži izšķīrās!|食欲の秋！マツタケ狩りに行くのです！ / リーとネジ、決別の時です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|9}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 29
| Title               = {{nihongo|Laipni lūdzam, Gaara! / Ekstrēma rudens diēta!|我愛羅くんを接待するのです！ / 秋のダイエット大作戦です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|16}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 30
| Title               = {{nihongo|Nindzju drošības tehnika! / Senpaja māksla tiešām pārsteidz!|秋の忍術安全運動です！ / 先輩の芸術はいつでも爆発中です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|23}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 31
| Title               = {{nihongo|Kopīgās pirtis ir vislabākās! / 27. oktobrī ir Oročimaru dzimšanas diena.|温泉は混浴に限るのです！ / 10月27日は大蛇丸の誕生日！でした・・・}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|30}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 32
| Title               = {{nihongo|Sakura - mana medmāsa / Viena balss par Lī!|サクラさんに看病してもらうのです！ / ロック・リーに清き一票を！です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|6}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 33
| Title               = {{nihongo|Majto Gajs - stāsts par mīlestību un matiem. / Diktatora maiņa!|マイト・ガイ　愛と髪の日々です / ナレーションに挑戦するのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|13}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 34
| Title               = {{nihongo|Izglāb Ičiraku Ramen! / Nedēļas nogale ir treniņiem!|一楽の危機を救うのです！ / 休みの日も修行です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|20}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 35
| Title               = {{nihongo|Rūpes par dzīvniekiem ir smags darbs|いきもののお世話は大変なのです / ナルトにほえろ！です}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|27}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 36
| Title               = {{nihongo|Tentens pret Temari! / Oročimaru ir mīlestības meklējumos!|テンテンvsテマリです！ / 大蛇丸の婚活です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|4}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 37
| Title               = {{nihongo|Gajs ir jaunais Hokage! / IQ: 200; Stāvoklis: apgrūtinošs|ガイ先生が火影さまなのです！ / IQ200はめんどくさいのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|11}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 38
| Title               = {{nihongo|Iefiltrēšanās Akatsuki slēptuvē! / Izmisīgs bēgšanas plāns!|暁のアジトに潜入です！ / 決死の脱出大作戦です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|18}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 39
| Title               = {{nihongo|Ziemassvētki ir pēdējā iespēja mīlestībai! / Uzkopšana ir lieliska iespēja nomazgāt pagātni|クリスマスは恋の最終決戦です！ / 大掃除は一年間の後悔と恥を洗い流すことです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|25}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 40
| Title               = {{nihongo|Jaungada apņemšanos noraidīšana. / Naruto ir uzraudzībā|お正月からメンツをかけた人生すごろくです！	/ ナルトを見極めるのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|8}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 41
| Title               = {{nihongo|Bezgalīgs murgs. / Radījums no nākotnes!|終わらない悪夢なのです	 / 未来から来たカラクリです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|15}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 42
| Title               = {{nihongo|Kukaiņus mīlošs, Šino. / Tentens piedalās sieviešu cīņās|虫愛づるシノ、です / テンテン、乙女の戦場で炎上です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|22}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 43
| Title               = {{nihongo|17 naktis ārpus redzesloka. / Nomazgājiet tualeti - nomazgāsiet dvēseli!|存在感を消したい17の夜です / トイレ掃除は心も綺麗にするのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|29}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 44
| Title               = {{nihongo|Un pēc šī darbinieki ēdīs pupiņas. / Uzbrukums Raikagei!撒いた豆は後でスタッフが美味しく頂いたのです！ / 狙われた雷影さまです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 45
| Title               = {{nihongo|Sniega skulptūŗas karstais konkurss / Cīņas lauks vārdā - Valentīndiena|熱くて熱い雪像コンテストです！ / 男の戦場はバレンタインです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 46
| Title               = {{nihongo|Leģendārais sannins Jiraiya. / Ielaušanās sieviešu pirtī!|伝説の三忍、自来也さまです！ / いざ、女湯に突入です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 47
| Title               = {{nihongo|Arī suņiem ir vajadzīgi draugi. / Šinobi, kuru visi ir gaidījuši|犬の友だちは犬なのです	 / ついにあの忍がやってきたのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 48
|Title = {{nihongo|Jamato tiek uzticēta misija. / Konoha ir miroņu ciems!|いよいよヤマト隊長が任務に登場です / 木ノ葉・オブ・ザ・デッドです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 49
| Title               = {{nihongo|Alianse sabojās Balto dienu! / Novāciet lelles!|ホワイトデー撲滅同盟なのです！ / おひな様を片付けるのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 50
| Title               = {{nihongo|Parūpējieties par senseju Gaju!|ガイ先生をお世話するのです！ / 綱手さまのお見合いです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 51
| Title               = {{nihongo|Pēdējā cīņa / Pēdējā S ranga misija|最後の任務はＳランク級です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}

|}{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Sējuma Nr.
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Oriģināla izdošanas datums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |ISBN (Oriģināla)
|-
|1.
|'''''Naruto Udzumaki'''''
({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}})
|{{Date|2000|3|3|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872840-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 1／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-872840-7}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 1. Udzumaki Naruto!! ({{Val-ja|うずまきナルト!!}}; {{Val-en|Uzumaki Naruto!!}})
* 2. Konohamaru!! ({{Val-ja|木ノ葉丸!!}}; {{Val-en|Konohamaru!!}})
* 3. Učiha Saske!! ({{Val-ja|うちはサスケ}}; {{Val-en|Sasuke Uchiha!!}})
* 4. Hatake Kakaši!! ({{Val-ja|はたけカカシ!!}}; {{Val-en|Kakashi Hatake!!}})
* 5. Neuzmanība ir tavs lielākais ienaidnieks!! ({{Val-ja|油断大敵!!}}; {{Val-en|Unpreparedness is One's Greatest Enemy!!}})
* 6. Tikai Saskes dēļ...!! ({{Val-ja|サスケ君に限って…!!}}; {{Val-en|Only for Sasuke...!!}})
* 7. Kakaši lēmums!! ({{Val-ja|カカシの結論!!}}; {{Val-en|Kakashi's Conclusion}})
|-
|2.
|'''''Sliktākais klients'''''
({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
|{{Date|2000|6|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872878-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 2／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-872878-0}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 8. Tāpēc jūs arī esat diskvalificēti!! ({{Val-ja|だから不合格だってんだ!!}}; {{Val-en|And That's Why You're Disqualified!!}})
* 9. Sliktākais klients ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
* 10. Otrais gatavs ({{Val-ja|2匹目}}; {{Val-en|The Second Critter}})
* 11. Izsēdināšanās..!! ({{Val-ja|上陸...!!}}; {{Val-en|Disembarking...!!}})
* 12. Tās ir beigas!! ({{Val-ja|終わりだ!!}}; {{Val-en|This is the End!!!}})
* 13. Es esmu nindzja!! ({{Val-ja|忍者だ!!}}; {{Val-en|I'm a Ninja!!}})
* 14. Slepenais plāns...!! ({{Val-ja|秘策...!!}}; {{Val-en|A Secret Plan...!!!}})
* 15. Šaringana atgriezšanās!! ({{Val-ja|蘇る写輪眼!!}}; {{Val-en|The Sharingan Revived!!}})
* 16. Kas tu esi? ({{Val-ja|お前は誰だ!!}}; {{Val-en|Who are you?}})
* 17. Gatavošanās cīņai!! ({{Val-ja|戦いの準備!!}}; {{Val-en|Preparing for Battle!!}})
|-
|3.
|'''''Sapņu labad...!!'''''
({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
|{{Date|2000|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872898-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 3／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088728988}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 18. Treniņš sākas ({{Val-ja|修業開始}}; {{Val-en|The Training Commences}})
* 19. Drosmes simbols ({{Val-ja|勇気の象徴}}; {{Val-en|A Symbol of Courage}})
* 20. Valsts, kurā bija varonis...!! ({{Val-ja|英雄のいた国}}; {{Val-en|The Country that Had a Hero...!!}})
* 21. Tikšanās mežā({{Val-ja|森の中の出会い}}; {{Val-en|Encounter in the Forest}})
* 22. Ienaidnieki atgriežās!! ({{Val-ja|強敵出現!!}}; {{Val-en|A Rival Appears!!}})
* 23. Dubultais uzbrukums!! ({{Val-ja|2つの急襲…!!}}; {{Val-en|Two Assaults...!!}})
* 24. Ātrums!! ({{Val-ja|スピード!!}}; {{Val-en|Speed!!}})
* 25. Sapņu labad...!! ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
* 26. Šaringans sabrūk..!! ({{Val-ja|写輪眼崩し...!!}}; {{Val-en|The Sharingan Crumbles...!!}})
* 27. Atmoda...!! ({{Val-ja|覚醒...!!}}; {{Val-en|Awakening}})
|-
|4.
|'''''Varoņu tilts!!'''''
({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}})
|{{Date|2000|9|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873026-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 4／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730264}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 28. Deviņastainais..!! (Kjūba..!!) ({{Val-ja|九尾...!!}}; {{Val-en|Nine-Tails...!!}})
* 29. Dārgākie cilvēki..!! ({{Val-ja|大切な人…!!}}; {{Val-en|Important People...!!}})
* 30. Tevi nākotnē sagaida..!! ({{Val-ja|お前の未来は...!!}}; {{Val-en|Your Future is...!!}})
* 31. Katra personīgā cīņa..!! ({{Val-ja|それぞれの戦い…!!}}; {{Val-en|Everyone's Respective Battles...!!}})
* 32. Ierocis zem vārda Šinobi ({{Val-ja|忍という名の道具}}; {{Val-en|The Tool Named Shinobi}})
* 33. Varoņu tilts!! ({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}})
* 34. Nesaukti viesi?! ({{Val-ja|侵入者!?}}; {{Val-en|Intruders?}})
* 35. Iruka pret Kakaši ({{Val-ja|イルカVSカカシ!?}}; {{Val-en|Iruka vs. Kakashi?!}})
* 36. Sakura depresijā!! ({{Val-ja|サクラの憂鬱!!}}; {{Val-en|Sakura's Depression!!}})
|-
|5.
|'''''Pretendenti'''''
({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}})
|{{Date|2000|12|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873050-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 5／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730509}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 37. Grūs pretinieks...!! ({{Val-ja|最悪の相性...!!}}; {{Val-en|The Worst Compatibility...!!!}})
* 38. Sākums..!! ({{Val-ja|START...!!}}; {{Val-en|Start..!!}})
* 39. Pretendenti!! ({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}})
* 40. Pirmais eksāmens ({{Val-ja|第一の試験!!}}; {{Val-en|The First Exam}})
* 41. Dēmonu čuksti..!! ({{Val-ja|悪魔の囁き...!?}}; {{Val-en|The Whisper of Demons}})
* 42. Katram savs.. ({{Val-ja|それぞれの闘い}}; {{Val-en|Everyone's Respective Battles...!!}})
* 43. Desmitais jautājums ({{Val-ja|第10問目...!!}}; {{Val-en|The Tenth Question...!!}})
* 44. Drosmes pārbaude..!! ({{Val-ja|試された資質...!!}}; {{Val-en|The Natures Tested for...!!}})
* 45. Otrais eksāmens ({{Val-ja|第二の試験!!}}; {{Val-en|The Second Exam}})
|-
|6.
|'''''Sakuras izvēle'''''
({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Predator}})
|{{Date|2001|3|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873089-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 6／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730899}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 46. Parole ir... ({{Val-ja|合言葉は...!!}}; {{Val-en|The Password is..}})
* 47. Plēsējs!! ({{Val-ja|捕食者!!}}; {{Val-en|Predator!!}})
* 48. Mērķis... ({{Val-ja|その目的は…!!}}; {{Val-en|The Target is...}})
* 49. Gļēvulis! ({{Val-ja|臆病者…!!}}; {{Val-en|Coward...!!}})
* 50. Man vajag..!! ({{Val-ja|私が...!!}}; {{Val-en|I've Got to...!!}})
* 51. Skaistums ir zvers..!! ({{Val-ja|美しき野獣...!!}}; {{Val-en|Beauty is the Beast!!&quot;}})
* 52. Lietošanas principi!! ({{Val-ja|使用の条件!!}}; {{Val-en|The Principles of Use!!}})
* 53. Sakuras izvēle ({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Sakura's Decision!!}})
* 54. Sakura un Ino ({{Val-ja|サクラといの}}; {{Val-en|Sakura and Ino}})
|-
|7.
|'''''Pareizais ceļš'''''
({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread}})
|{{Date|2001|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873113-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 7／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731131}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 55. Nogurdinošā cīņa!! ({{Val-ja|全面戦争!!}}; {{Val-en|No Holds Barred!!}})
* 56. Dotais spēks...!! ({{Val-ja|与えられし力...!!}}; {{Val-en|The Strength That is Given...!!}})
* 57. 10 stundas atpakaļ... ({{Val-ja|10時間前}}; {{Val-en|Ten Hours Earlier...}})
* 58. Liecinieki...!! ({{Val-ja|目撃者...!!}}; {{Val-en|Witnesses...!!}})
* 59. Smilšu traģēdija!! ({{Val-ja|砂の惨劇!!}}; {{Val-en|The Tragedy of the Sand!!}})
* 60. Pēdējā iespēja... ({{Val-ja|ラストチャンス...!!}}; {{Val-en|The Last Chance...!!}})
* 61. Pareizais ceļš...!! ({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread...!!}})
* 62. Lamatas!! ({{Val-ja|袋のネズミ...!!}}; {{Val-en|Trapped Like Rats!!}})
* 63. Īstais veidols.. ({{Val-ja|もう一つの顔}}; {{Val-en|One More Face}})
|-
|8.
|'''''Dzīves un nāves cīņa'''''
({{Val-ja|命懸けの戦い!!}}; {{Val-en|Life-and-Death Battles}})
|{{Date|2001|8|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873147-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 8／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731476}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
*
|-
|9.
|'''''Nedži pret Hinatu'''''
({{Val-ja|ネジとヒナタ}}; {{Val-en|Neji vs. Hinata}})
|{{Date|2001|10|4|5=bez}} &lt;ref name=&quot;:112&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873174-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 9／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731742}}
|-
|10.
|'''''Lielisks nindzja'''''
({{Val-ja|立派な忍者...!!}}; {{Val-en|A Splendid Ninja}})
|{{Date|2001|12|4|5=bez}} &lt;ref name=&quot;:122&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873197-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 10／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731971}}
|-
|11.
|'''''Jauns skolotājs?!'''''
({{Val-ja|弟子入り志願 !?}}; {{Val-en|Impassioned Efforts}})
|{{Date|2002|3|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873236-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 11／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873236-7}}
|-
|12.
|'''''Brīvais lidojums'''''
({{Val-ja|大いなる飛翔!!}}; {{Val-en|The Great Flight}})
|{{Date|2002|5|1|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873259-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 12／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873259-6}}
|-
|13.
|'''''Pārtraukts eksāmens'''''
({{Val-ja|中忍試験、終了...!!}}; {{Val-en|The Chûnin Exam, Concluded...!!}})
|{{Date|2002|8|2|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873298-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 13／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088732985}}
|-
|14.
|'''''Hokage pret Hokagi'''''
({{Val-ja|火影VS火影!!}}; {{Val-en|Hokage vs. Hokage!!}})
|{{Date|2002|11|1|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873341-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 14／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873341-X}}
|-
|15.
|'''''Naruto nindzjas hronikas'''''
({{Val-ja|ナルト忍法帖!!}}; {{Val-en|Naruto's Ninja Handbook!}})
|{{Date|2002|12|20|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873368-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 15／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873368-1}}
|-
|16.
|'''''Uzbrukumu beigas uz Konohu'''''
({{Val-ja|木ノ葉崩し、終結!!}}; {{Val-en|Eulogy}})
|{{Date|2003|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873394-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 16／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873394-0}}
|-
|17.
|'''''Itači spēks'''''
({{Val-ja|イタチの能力!!}}; {{Val-en|Itachi's Power}})
|{{Date|2003|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873420-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 17／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873420-3}}
|-
|18.
|'''''Cunades izvēle'''''
({{Val-ja|綱手の決意!!}}; {{Val-en|Tsunade's Choice}})
|{{Date|2003|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873493-9&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 18／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873493-9}}
|-
|19.
|'''''Pēctecis'''''
({{Val-ja|受け継ぐ者}}; {{Val-en|Successor}})
|{{Date|2003|11|11|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873523-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 19／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873523-4}}
|-
|20.
|'''''Naruto pret Saski'''''
({{Val-ja|ナルトvsサスケ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Sasuke}})
|{{Date|2003|12|19|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873552-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 20／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873552-8}}
|-
|21.
|'''''Nepiedošu'''''
({{Val-ja|許せない!}}; {{Val-en|Pursuit}})
|{{Date|2004|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873573-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 21／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873573-0}}
|-
|22.
|'''''Reinkarnācija'''''
({{Val-ja|転生...!!}}; {{Val-en|Comrades}})
|{{Date|2004|4|30|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873595-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 22／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873595-1}}
|-
|23.
|'''''Apgrūtinājumi'''''
({{Val-ja|苦境...!!}}; {{Val-en|Predicament}})
|{{Date|2004|8|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873639-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 23／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873639-7}}
|-
|24.
|'''''Briesmas! Briesmas! Briesmas!'''''
({{Val-ja|ピンチ·ピンチ·ピンチ!!}}; {{Val-en|Unorthodox}})
|{{Date|2004|11|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873660-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 24／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873660-5}}
|-
|25.
|'''''Itači un Saske'''''
({{Val-ja|兄と弟}}; {{Val-en|Brothers}})
|{{Date|2004|12|3|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873679-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 25／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088736792}}
|-
|26.
|'''''Atvadīšanās diena'''''
({{Val-ja|別れの日...!!}}; {{Val-en|Awakening}})
|{{Date|2005|2|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873770-9&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 26／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873770-9}}
|-
|27.
|'''''Došanās ceļā'''''
({{Val-ja|旅立ちの日!!}}; {{Val-en|Departure}})
|{{Date|2005|4|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873791-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 27／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873791-1}}
|}

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;</text>
      <sha1>hrczqrg08fkm8ijkbds95fe30ckxmyh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675646</id>
      <parentid>3675630</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:15:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17242" xml:space="preserve">{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Sējuma Nr.
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Oriģināla izdošanas datums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |ISBN (Oriģināla)
|-
|1.
|'''''Naruto Udzumaki'''''
({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}})
|{{Date|2000|3|3|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872840-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 1／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-872840-7}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 1. Udzumaki Naruto!! ({{Val-ja|うずまきナルト!!}}; {{Val-en|Uzumaki Naruto!!}})
* 2. Konohamaru!! ({{Val-ja|木ノ葉丸!!}}; {{Val-en|Konohamaru!!}})
* 3. Učiha Saske!! ({{Val-ja|うちはサスケ}}; {{Val-en|Sasuke Uchiha!!}})
* 4. Hatake Kakaši!! ({{Val-ja|はたけカカシ!!}}; {{Val-en|Kakashi Hatake!!}})
* 5. Neuzmanība ir tavs lielākais ienaidnieks!! ({{Val-ja|油断大敵!!}}; {{Val-en|Unpreparedness is One's Greatest Enemy!!}})
* 6. Tikai Saskes dēļ...!! ({{Val-ja|サスケ君に限って…!!}}; {{Val-en|Only for Sasuke...!!}})
* 7. Kakaši lēmums!! ({{Val-ja|カカシの結論!!}}; {{Val-en|Kakashi's Conclusion}})
|-
|2.
|'''''Sliktākais klients'''''
({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
|{{Date|2000|6|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872878-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 2／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-872878-0}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 8. Tāpēc jūs arī esat diskvalificēti!! ({{Val-ja|だから不合格だってんだ!!}}; {{Val-en|And That's Why You're Disqualified!!}})
* 9. Sliktākais klients ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
* 10. Otrais gatavs ({{Val-ja|2匹目}}; {{Val-en|The Second Critter}})
* 11. Izsēdināšanās..!! ({{Val-ja|上陸...!!}}; {{Val-en|Disembarking...!!}})
* 12. Tās ir beigas!! ({{Val-ja|終わりだ!!}}; {{Val-en|This is the End!!!}})
* 13. Es esmu nindzja!! ({{Val-ja|忍者だ!!}}; {{Val-en|I'm a Ninja!!}})
* 14. Slepenais plāns...!! ({{Val-ja|秘策...!!}}; {{Val-en|A Secret Plan...!!!}})
* 15. Šaringana atgriezšanās!! ({{Val-ja|蘇る写輪眼!!}}; {{Val-en|The Sharingan Revived!!}})
* 16. Kas tu esi? ({{Val-ja|お前は誰だ!!}}; {{Val-en|Who are you?}})
* 17. Gatavošanās cīņai!! ({{Val-ja|戦いの準備!!}}; {{Val-en|Preparing for Battle!!}})
|-
|3.
|'''''Sapņu labad...!!'''''
({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
|{{Date|2000|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872898-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 3／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088728988}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 18. Treniņš sākas ({{Val-ja|修業開始}}; {{Val-en|The Training Commences}})
* 19. Drosmes simbols ({{Val-ja|勇気の象徴}}; {{Val-en|A Symbol of Courage}})
* 20. Valsts, kurā bija varonis...!! ({{Val-ja|英雄のいた国}}; {{Val-en|The Country that Had a Hero...!!}})
* 21. Tikšanās mežā({{Val-ja|森の中の出会い}}; {{Val-en|Encounter in the Forest}})
* 22. Ienaidnieki atgriežās!! ({{Val-ja|強敵出現!!}}; {{Val-en|A Rival Appears!!}})
* 23. Dubultais uzbrukums!! ({{Val-ja|2つの急襲…!!}}; {{Val-en|Two Assaults...!!}})
* 24. Ātrums!! ({{Val-ja|スピード!!}}; {{Val-en|Speed!!}})
* 25. Sapņu labad...!! ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
* 26. Šaringans sabrūk..!! ({{Val-ja|写輪眼崩し...!!}}; {{Val-en|The Sharingan Crumbles...!!}})
* 27. Atmoda...!! ({{Val-ja|覚醒...!!}}; {{Val-en|Awakening}})
|-
|4.
|'''''Varoņu tilts!!'''''
({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}})
|{{Date|2000|9|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873026-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 4／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730264}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 28. Deviņastainais..!! (Kjūba..!!) ({{Val-ja|九尾...!!}}; {{Val-en|Nine-Tails...!!}})
* 29. Dārgākie cilvēki..!! ({{Val-ja|大切な人…!!}}; {{Val-en|Important People...!!}})
* 30. Tevi nākotnē sagaida..!! ({{Val-ja|お前の未来は...!!}}; {{Val-en|Your Future is...!!}})
* 31. Katra personīgā cīņa..!! ({{Val-ja|それぞれの戦い…!!}}; {{Val-en|Everyone's Respective Battles...!!}})
* 32. Ierocis zem vārda Šinobi ({{Val-ja|忍という名の道具}}; {{Val-en|The Tool Named Shinobi}})
* 33. Varoņu tilts!! ({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}})
* 34. Nesaukti viesi?! ({{Val-ja|侵入者!?}}; {{Val-en|Intruders?}})
* 35. Iruka pret Kakaši ({{Val-ja|イルカVSカカシ!?}}; {{Val-en|Iruka vs. Kakashi?!}})
* 36. Sakura depresijā!! ({{Val-ja|サクラの憂鬱!!}}; {{Val-en|Sakura's Depression!!}})
|-
|5.
|'''''Pretendenti'''''
({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}})
|{{Date|2000|12|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873050-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 5／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730509}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 37. Grūs pretinieks...!! ({{Val-ja|最悪の相性...!!}}; {{Val-en|The Worst Compatibility...!!!}})
* 38. Sākums..!! ({{Val-ja|START...!!}}; {{Val-en|Start..!!}})
* 39. Pretendenti!! ({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}})
* 40. Pirmais eksāmens ({{Val-ja|第一の試験!!}}; {{Val-en|The First Exam}})
* 41. Dēmonu čuksti..!! ({{Val-ja|悪魔の囁き...!?}}; {{Val-en|The Whisper of Demons}})
* 42. Katram savs.. ({{Val-ja|それぞれの闘い}}; {{Val-en|Everyone's Respective Battles...!!}})
* 43. Desmitais jautājums ({{Val-ja|第10問目...!!}}; {{Val-en|The Tenth Question...!!}})
* 44. Drosmes pārbaude..!! ({{Val-ja|試された資質...!!}}; {{Val-en|The Natures Tested for...!!}})
* 45. Otrais eksāmens ({{Val-ja|第二の試験!!}}; {{Val-en|The Second Exam}})
|-
|6.
|'''''Sakuras izvēle'''''
({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Predator}})
|{{Date|2001|3|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873089-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 6／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730899}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 46. Parole ir... ({{Val-ja|合言葉は...!!}}; {{Val-en|The Password is..}})
* 47. Plēsējs!! ({{Val-ja|捕食者!!}}; {{Val-en|Predator!!}})
* 48. Mērķis... ({{Val-ja|その目的は…!!}}; {{Val-en|The Target is...}})
* 49. Gļēvulis! ({{Val-ja|臆病者…!!}}; {{Val-en|Coward...!!}})
* 50. Man vajag..!! ({{Val-ja|私が...!!}}; {{Val-en|I've Got to...!!}})
* 51. Skaistums ir zvers..!! ({{Val-ja|美しき野獣...!!}}; {{Val-en|Beauty is the Beast!!&quot;}})
* 52. Lietošanas principi!! ({{Val-ja|使用の条件!!}}; {{Val-en|The Principles of Use!!}})
* 53. Sakuras izvēle ({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Sakura's Decision!!}})
* 54. Sakura un Ino ({{Val-ja|サクラといの}}; {{Val-en|Sakura and Ino}})
|-
|7.
|'''''Pareizais ceļš'''''
({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread}})
|{{Date|2001|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873113-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 7／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731131}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
* 55. Nogurdinošā cīņa!! ({{Val-ja|全面戦争!!}}; {{Val-en|No Holds Barred!!}})
* 56. Dotais spēks...!! ({{Val-ja|与えられし力...!!}}; {{Val-en|The Strength That is Given...!!}})
* 57. 10 stundas atpakaļ... ({{Val-ja|10時間前}}; {{Val-en|Ten Hours Earlier...}})
* 58. Liecinieki...!! ({{Val-ja|目撃者...!!}}; {{Val-en|Witnesses...!!}})
* 59. Smilšu traģēdija!! ({{Val-ja|砂の惨劇!!}}; {{Val-en|The Tragedy of the Sand!!}})
* 60. Pēdējā iespēja... ({{Val-ja|ラストチャンス...!!}}; {{Val-en|The Last Chance...!!}})
* 61. Pareizais ceļš...!! ({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread...!!}})
* 62. Lamatas!! ({{Val-ja|袋のネズミ...!!}}; {{Val-en|Trapped Like Rats!!}})
* 63. Īstais veidols.. ({{Val-ja|もう一つの顔}}; {{Val-en|One More Face}})
|-
|8.
|'''''Dzīves un nāves cīņa'''''
({{Val-ja|命懸けの戦い!!}}; {{Val-en|Life-and-Death Battles}})
|{{Date|2001|8|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873147-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 8／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731476}}
|-
| colspan=&quot;4&quot; |'''Nodaļas:'''
*
|-
|9.
|'''''Nedži pret Hinatu'''''
({{Val-ja|ネジとヒナタ}}; {{Val-en|Neji vs. Hinata}})
|{{Date|2001|10|4|5=bez}} &lt;ref name=&quot;:112&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873174-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 9／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731742}}
|-
|10.
|'''''Lielisks nindzja'''''
({{Val-ja|立派な忍者...!!}}; {{Val-en|A Splendid Ninja}})
|{{Date|2001|12|4|5=bez}} &lt;ref name=&quot;:122&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873197-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 10／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731971}}
|-
|11.
|'''''Jauns skolotājs?!'''''
({{Val-ja|弟子入り志願 !?}}; {{Val-en|Impassioned Efforts}})
|{{Date|2002|3|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873236-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 11／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873236-7}}
|-
|12.
|'''''Brīvais lidojums'''''
({{Val-ja|大いなる飛翔!!}}; {{Val-en|The Great Flight}})
|{{Date|2002|5|1|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873259-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 12／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873259-6}}
|-
|13.
|'''''Pārtraukts eksāmens'''''
({{Val-ja|中忍試験、終了...!!}}; {{Val-en|The Chûnin Exam, Concluded...!!}})
|{{Date|2002|8|2|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873298-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 13／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088732985}}
|-
|14.
|'''''Hokage pret Hokagi'''''
({{Val-ja|火影VS火影!!}}; {{Val-en|Hokage vs. Hokage!!}})
|{{Date|2002|11|1|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873341-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 14／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873341-X}}
|-
|15.
|'''''Naruto nindzjas hronikas'''''
({{Val-ja|ナルト忍法帖!!}}; {{Val-en|Naruto's Ninja Handbook!}})
|{{Date|2002|12|20|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873368-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 15／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873368-1}}
|-
|16.
|'''''Uzbrukumu beigas uz Konohu'''''
({{Val-ja|木ノ葉崩し、終結!!}}; {{Val-en|Eulogy}})
|{{Date|2003|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873394-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 16／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873394-0}}
|-
|17.
|'''''Itači spēks'''''
({{Val-ja|イタチの能力!!}}; {{Val-en|Itachi's Power}})
|{{Date|2003|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873420-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 17／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873420-3}}
|-
|18.
|'''''Cunades izvēle'''''
({{Val-ja|綱手の決意!!}}; {{Val-en|Tsunade's Choice}})
|{{Date|2003|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873493-9&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 18／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873493-9}}
|-
|19.
|'''''Pēctecis'''''
({{Val-ja|受け継ぐ者}}; {{Val-en|Successor}})
|{{Date|2003|11|11|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873523-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 19／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873523-4}}
|-
|20.
|'''''Naruto pret Saski'''''
({{Val-ja|ナルトvsサスケ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Sasuke}})
|{{Date|2003|12|19|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873552-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 20／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873552-8}}
|-
|21.
|'''''Nepiedošu'''''
({{Val-ja|許せない!}}; {{Val-en|Pursuit}})
|{{Date|2004|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873573-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 21／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873573-0}}
|-
|22.
|'''''Reinkarnācija'''''
({{Val-ja|転生...!!}}; {{Val-en|Comrades}})
|{{Date|2004|4|30|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873595-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 22／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873595-1}}
|-
|23.
|'''''Apgrūtinājumi'''''
({{Val-ja|苦境...!!}}; {{Val-en|Predicament}})
|{{Date|2004|8|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873639-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 23／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873639-7}}
|-
|24.
|'''''Briesmas! Briesmas! Briesmas!'''''
({{Val-ja|ピンチ·ピンチ·ピンチ!!}}; {{Val-en|Unorthodox}})
|{{Date|2004|11|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873660-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 24／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873660-5}}
|-
|25.
|'''''Itači un Saske'''''
({{Val-ja|兄と弟}}; {{Val-en|Brothers}})
|{{Date|2004|12|3|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873679-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 25／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088736792}}
|-
|26.
|'''''Atvadīšanās diena'''''
({{Val-ja|別れの日...!!}}; {{Val-en|Awakening}})
|{{Date|2005|2|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873770-9&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 26／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873770-9}}
|-
|27.
|'''''Došanās ceļā'''''
({{Val-ja|旅立ちの日!!}}; {{Val-en|Departure}})
|{{Date|2005|4|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873791-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 27／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873791-1}}
|}

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;</text>
      <sha1>4wmjkbmwr5810lxeedtssq9sww0s2j2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:DavsRuks/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>519828</id>
    <revision>
      <id>3675518</id>
      <parentid>3675514</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:03:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DavsRuks</username>
        <id>108378</id>
      </contributor>
      <comment>Piezīmes?</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14332" xml:space="preserve">[[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]]

Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}&lt;/ref&gt; Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances.

Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]].

Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Riga Marathon 2019 start drone photography.jpg|thumb|307x307px|Skrējeji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam [[11. novembra krastmala|11. Novembra krastmalā]], 2019. gads]]
2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci.

Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-rigas-maratons-atlikts-uz-velaku-laiku-495759|title=Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/dots-starts-rigas-maratonam-kas-norisinasies-virtuali.a377488/|title=Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;{{Efn|Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., taču vēlāk tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.}}

Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no nedēļas nogales, 16. maija, uz nedēļas nogali 29. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3890/2021-gada-sezona-rimi-rigas-maratons-piedavas-jaunus-virtualus-hibrid-un-klatienes-skriesanas-notikumus|title=2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2020-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== '''Maratons (42.195 km)''' ===
[[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa|307x307px]]{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Gads
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Vīrieši
! colspan=&quot;3&quot; |Sievietes
|-
|1991
|[[Vladimirs Kalenkovičs]]
| {{URS}}
|2:28:27
|[[Alla Dudajeva]]
| {{URS}}
|2:43:53
|-
|1992
|[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]]
| {{KAZ}}
|2:21:29
|[[Olga Judenkova]]
| {{flag|Baltkrievija|1991}}
|2:47:28
|-
|1993
|[[Aleksandrs Prokopčuks]]
| {{LAT}}
|2:26:41
|[[Svetlana Šepeleva-Tkači]]
| {{MDA}}
|2:55:07
|-
|1994
|[[Normunds Ivzāns]]
| {{LAT}}
|2:43:09
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:19:56
|-
|1995
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:32:44
|[[Gaļina Bernarde]]
| {{EST}}
|3:02:11
|-
|1996
|[[Aleksandrs Prokopčuks]]
| {{LAT}}
|2:31:46
|[[Inita Drēziņa]]
| {{LAT}}
|3:30:42
|-
|1997
|[[Normunds Fedotovskis]]
| {{LAT}}
|2:33:05
|[[Kaja Mulla]]
| {{EST}}
|3:12:26
|-
|1998
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:33:41
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:27:49
|-
|1999
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:37:10
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:37:21
|-
|2000
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:30:59
|[[Aušra Kavalauskiene]]
| {{LTU}}
|3:12:11
|-
|2001
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:27:25
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:11:45
|-
|2002
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:31:25
|[[Anita Liepiņa]]
| {{LAT}}
|3:12:16
|-
|2003
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:28:07
|[[Aušra Kavalauskiene]]
| {{LTU}}
|3:05:26
|-
|2004
|[[Dmitrijs Sļesarenoks]]
| {{LAT}}
|2:27:09
|[[Modesta Drungiliene]]
| {{LTU}}
|2:58:29
|-
|2005
|[[Vjačeslavs Bambāns]]
| {{LAT}}
|2:45:58
|[[Kaja Mulla]]
| {{EST}}
|3:11:09
|-
|2006
|[[Jurijs Vinogradovs]]
| {{RUS}}
|2:41:57
|[[Laura Zariņa]]
| {{LAT}}
|3:04:31
|-
|2007
|[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]]
| {{KEN}}
|2:18:30
|[[Ludmila Rodina]]
| {{RUS}}
|2:50:07
|-
|2008
|[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]]
| {{KEN}}
|2:16:42
|[[Kaja Valsa]]
| {{EST}}
|3:13:54
|-
|2009
|[[Oļegs Gurs]]
| {{BLR}}
|2:18:35
|[[Katsjarina Dzjamidava]]
| {{BLR}}
|2:47:30
|-
|2010
|[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]]
| {{MAR}}
|2:17:33
|[[Marina Damanševica]]
| {{BLR}}
|2:38:16
|-
|2011
|[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]]
| {{KEN}}
|2:15:48
|[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]]
| {{ETH}}
|2:37:14
|-
|2012
|[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]]
| {{KEN}}
|2:16:53
|[[Iraida Aleksandrova]]
| {{RUS}}
|2:37:37
|-
|2013
|[[Dankans Koečs|Duncan Koech]]
| {{KEN}}
|2:15:34
|[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]]
| {{ETH}}
|2:40:30
|-
|2014
|[[Ju Čiba|Yu Chiba]]
| {{JPN}}
|2:13:44
|[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]]
| {{ETH}}
|2:36:51
|-
|2015
|[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]]
| {{ETH}}
|2:12:28
|[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]]
| {{ETH}}
|2:37:03
|-
|2016
|[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]]
| {{KEN}}
|2:11:45
|[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]]
| {{ETH}}
|2:38:40
|-
|2017
|[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]]
| {{KEN}}
|2:12:14
|[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]]
| {{ETH}}
|2:31:22
|-
|2018
|[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]]
| {{ETH}}
|2:11:00
|[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]]
| {{KEN}}
|2:28:22
|-
|2019
|[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]]
| {{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''2:08:51'''
|[[Birke Debele]]
| {{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''2:26:18'''
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|2021
|[[Kristaps Bērziņš]]
| {{LAT}}
|2:38:36
|[[Amanda Krūmiņa]]
| {{LAT}}
|3:07:17
|-
|2022
|[[Deribe Robi]]
| {{ETH}}
|2:12:07
|[[Aberu Mekuria]]
| {{ETH}}
|2:30:53
|}

=== '''Pusmaratons (21.1 km)''' ===
{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Gads
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Vīriešu
! colspan=&quot;3&quot; |Sieviešu
|-
|2006
|[[Viktors Sļesarenoks]]
|{{LAT}}
|1:15:20
|[[Anita Liepiņa]]
|{{LAT}}
|1:33:43
|-
|2007
|[[Dainius Saucikovas]]
|{{LTU}}
|1:09:17
|[[Ilona Marhele]]
|{{LAT}}
|1:22:21
|-
|2008
|[[Pāvels Loskutovs]]
|{{EST}}
|1:05:52
|[[Helēna Dekere|Helen Decker]]
|{{GBR}}
|1:20:00
|-
|2009
|[[Džoels Komens|Joel Komen]]
|{{KEN}}
|1:06:49
|[[Daniela Fetcere]]
|{{LAT}}
|1:23:05
|-
|2010
|[[Valērijs Žolnerovičs]]
|{{LAT}}
|1:05:40
|[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]]
|{{KEN}}
|1:14:04
|-
|2011
|[[Sergejs Lūkins]]
|{{RUS}}
|1:06:28
|[[Ļubova Morgunova]]
|{{RUS}}
|1:15:01
|-
|2012
|[[Valērijs Žolnerovičs]]
|{{LAT}}
|1:06:04
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:10:27
|-
|2013
|[[Jānis Girgensons]]
|{{LAT}}
|1:07:24
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:14:39
|-
|2014
|[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]]
|{{KEN}}
|1:05:56
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:14:52
|-
|2015
|[[Jānis Girgensons]]
|{{LAT}}
|1:06:20
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:13:24
|-
|2016
|[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]]
|{{KEN}}
|1:05:26
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:16:06
|-
|2017
|[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]]
|{{KEN}}
|1:05:04
|[[Inga Zālīte]]
|{{LAT}}
|1:23:45
|-
|2018
|[[Aleksandrs Matvičuks]]
|{{UKR}}
|1:05:14
|[[Milda Vilčinskaite]]
|{{LTU}}
|1:14:38
|-
|2019
|[[Jānis Višķers]]
|{{LAT}}
|1:05:59
|[[Beatie Deutsch]]
|{{ISR}}
|1:17:34
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; data-sort-value=&quot;&quot; align=&quot;center&quot; |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|2021
|[[Jānis Višķers]]
|{{LAT}}
|1:07:10
|[[Kadi Kõiv]]
|{{EST}}
|1:20:11
|-
|2022
|[[Sikiyas Misganaw]]
|{{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''1:00:30'''
|[[Beatrice Mutai]]
|{{KEN}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''1:09:12'''
|}
[[Attēls:Riga Marathon 2023 map 42km.jpg|thumb|365x365px|Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42km trases karte]]

== Trase ==
Maratona starta un finiša līnija ir noteikta [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] blakus [[Rīgas pils|Rīgas pilij]].

Maratona trase šķērso [[Daugava|Daugavu]] pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu]], [[Akmens tilts|Akmens]] un [[Salu tilts|Salu]] tiltiem, kā arī ietver posmu, kas ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]].

== Vēsturiskie nosaukumi ==
1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}&lt;/ref&gt;

2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}&lt;/ref&gt;

2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}&lt;/ref&gt;

2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Organizatori ==
Kopš 2007.gada, Rīgas maratonu organizē aģentūra &quot;Nords Event Communications” (“NECom&quot;) sadarbībā ar Rīgas domi.

&lt;references group=&quot;lower-alpha&quot; /&gt;
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;</text>
      <sha1>bjp1pq5h9rhqwar1pfy5d11ftk6xzd0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675528</id>
      <parentid>3675518</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DavsRuks</username>
        <id>108378</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14375" xml:space="preserve">[[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]]

Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}&lt;/ref&gt; Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances.

Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]].

Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Riga Marathon 2019 start drone photography.jpg|thumb|307x307px|Skrējeji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam [[11. novembra krastmala|11. Novembra krastmalā]], 2019. gads]]
2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci.

Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-rigas-maratons-atlikts-uz-velaku-laiku-495759|title=Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/dots-starts-rigas-maratonam-kas-norisinasies-virtuali.a377488/|title=Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref group=lower-alpha&gt;Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., pirms tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.&lt;/ref&gt;

Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no nedēļas nogales, 16. maija, uz nedēļas nogali 29. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3890/2021-gada-sezona-rimi-rigas-maratons-piedavas-jaunus-virtualus-hibrid-un-klatienes-skriesanas-notikumus|title=2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2020-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== '''Maratons (42.195 km)''' ===
[[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa|307x307px]]{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Gads
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Vīrieši
! colspan=&quot;3&quot; |Sievietes
|-
|1991
|[[Vladimirs Kalenkovičs]]
| {{URS}}
|2:28:27
|[[Alla Dudajeva]]
| {{URS}}
|2:43:53
|-
|1992
|[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]]
| {{KAZ}}
|2:21:29
|[[Olga Judenkova]]
| {{flag|Baltkrievija|1991}}
|2:47:28
|-
|1993
|[[Aleksandrs Prokopčuks]]
| {{LAT}}
|2:26:41
|[[Svetlana Šepeleva-Tkači]]
| {{MDA}}
|2:55:07
|-
|1994
|[[Normunds Ivzāns]]
| {{LAT}}
|2:43:09
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:19:56
|-
|1995
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:32:44
|[[Gaļina Bernarde]]
| {{EST}}
|3:02:11
|-
|1996
|[[Aleksandrs Prokopčuks]]
| {{LAT}}
|2:31:46
|[[Inita Drēziņa]]
| {{LAT}}
|3:30:42
|-
|1997
|[[Normunds Fedotovskis]]
| {{LAT}}
|2:33:05
|[[Kaja Mulla]]
| {{EST}}
|3:12:26
|-
|1998
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:33:41
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:27:49
|-
|1999
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:37:10
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:37:21
|-
|2000
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:30:59
|[[Aušra Kavalauskiene]]
| {{LTU}}
|3:12:11
|-
|2001
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:27:25
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:11:45
|-
|2002
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:31:25
|[[Anita Liepiņa]]
| {{LAT}}
|3:12:16
|-
|2003
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:28:07
|[[Aušra Kavalauskiene]]
| {{LTU}}
|3:05:26
|-
|2004
|[[Dmitrijs Sļesarenoks]]
| {{LAT}}
|2:27:09
|[[Modesta Drungiliene]]
| {{LTU}}
|2:58:29
|-
|2005
|[[Vjačeslavs Bambāns]]
| {{LAT}}
|2:45:58
|[[Kaja Mulla]]
| {{EST}}
|3:11:09
|-
|2006
|[[Jurijs Vinogradovs]]
| {{RUS}}
|2:41:57
|[[Laura Zariņa]]
| {{LAT}}
|3:04:31
|-
|2007
|[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]]
| {{KEN}}
|2:18:30
|[[Ludmila Rodina]]
| {{RUS}}
|2:50:07
|-
|2008
|[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]]
| {{KEN}}
|2:16:42
|[[Kaja Valsa]]
| {{EST}}
|3:13:54
|-
|2009
|[[Oļegs Gurs]]
| {{BLR}}
|2:18:35
|[[Katsjarina Dzjamidava]]
| {{BLR}}
|2:47:30
|-
|2010
|[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]]
| {{MAR}}
|2:17:33
|[[Marina Damanševica]]
| {{BLR}}
|2:38:16
|-
|2011
|[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]]
| {{KEN}}
|2:15:48
|[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]]
| {{ETH}}
|2:37:14
|-
|2012
|[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]]
| {{KEN}}
|2:16:53
|[[Iraida Aleksandrova]]
| {{RUS}}
|2:37:37
|-
|2013
|[[Dankans Koečs|Duncan Koech]]
| {{KEN}}
|2:15:34
|[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]]
| {{ETH}}
|2:40:30
|-
|2014
|[[Ju Čiba|Yu Chiba]]
| {{JPN}}
|2:13:44
|[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]]
| {{ETH}}
|2:36:51
|-
|2015
|[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]]
| {{ETH}}
|2:12:28
|[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]]
| {{ETH}}
|2:37:03
|-
|2016
|[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]]
| {{KEN}}
|2:11:45
|[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]]
| {{ETH}}
|2:38:40
|-
|2017
|[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]]
| {{KEN}}
|2:12:14
|[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]]
| {{ETH}}
|2:31:22
|-
|2018
|[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]]
| {{ETH}}
|2:11:00
|[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]]
| {{KEN}}
|2:28:22
|-
|2019
|[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]]
| {{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''2:08:51'''
|[[Birke Debele]]
| {{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''2:26:18'''
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|2021
|[[Kristaps Bērziņš]]
| {{LAT}}
|2:38:36
|[[Amanda Krūmiņa]]
| {{LAT}}
|3:07:17
|-
|2022
|[[Deribe Robi]]
| {{ETH}}
|2:12:07
|[[Aberu Mekuria]]
| {{ETH}}
|2:30:53
|}

=== '''Pusmaratons (21.1 km)''' ===
{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Gads
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Vīriešu
! colspan=&quot;3&quot; |Sieviešu
|-
|2006
|[[Viktors Sļesarenoks]]
|{{LAT}}
|1:15:20
|[[Anita Liepiņa]]
|{{LAT}}
|1:33:43
|-
|2007
|[[Dainius Saucikovas]]
|{{LTU}}
|1:09:17
|[[Ilona Marhele]]
|{{LAT}}
|1:22:21
|-
|2008
|[[Pāvels Loskutovs]]
|{{EST}}
|1:05:52
|[[Helēna Dekere|Helen Decker]]
|{{GBR}}
|1:20:00
|-
|2009
|[[Džoels Komens|Joel Komen]]
|{{KEN}}
|1:06:49
|[[Daniela Fetcere]]
|{{LAT}}
|1:23:05
|-
|2010
|[[Valērijs Žolnerovičs]]
|{{LAT}}
|1:05:40
|[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]]
|{{KEN}}
|1:14:04
|-
|2011
|[[Sergejs Lūkins]]
|{{RUS}}
|1:06:28
|[[Ļubova Morgunova]]
|{{RUS}}
|1:15:01
|-
|2012
|[[Valērijs Žolnerovičs]]
|{{LAT}}
|1:06:04
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:10:27
|-
|2013
|[[Jānis Girgensons]]
|{{LAT}}
|1:07:24
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:14:39
|-
|2014
|[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]]
|{{KEN}}
|1:05:56
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:14:52
|-
|2015
|[[Jānis Girgensons]]
|{{LAT}}
|1:06:20
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:13:24
|-
|2016
|[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]]
|{{KEN}}
|1:05:26
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:16:06
|-
|2017
|[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]]
|{{KEN}}
|1:05:04
|[[Inga Zālīte]]
|{{LAT}}
|1:23:45
|-
|2018
|[[Aleksandrs Matvičuks]]
|{{UKR}}
|1:05:14
|[[Milda Vilčinskaite]]
|{{LTU}}
|1:14:38
|-
|2019
|[[Jānis Višķers]]
|{{LAT}}
|1:05:59
|[[Beatie Deutsch]]
|{{ISR}}
|1:17:34
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; data-sort-value=&quot;&quot; align=&quot;center&quot; |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|2021
|[[Jānis Višķers]]
|{{LAT}}
|1:07:10
|[[Kadi Kõiv]]
|{{EST}}
|1:20:11
|-
|2022
|[[Sikiyas Misganaw]]
|{{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''1:00:30'''
|[[Beatrice Mutai]]
|{{KEN}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''1:09:12'''
|}
[[Attēls:Riga Marathon 2023 map 42km.jpg|thumb|365x365px|Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42km trases karte]]

== Trase ==
Maratona starta un finiša līnija ir noteikta [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] blakus [[Rīgas pils|Rīgas pilij]].

Maratona trase šķērso [[Daugava|Daugavu]] pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu]], [[Akmens tilts|Akmens]] un [[Salu tilts|Salu]] tiltiem, kā arī ietver posmu, kas ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]].

== Vēsturiskie nosaukumi ==
1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}&lt;/ref&gt;

2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}&lt;/ref&gt;

2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}&lt;/ref&gt;

2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Organizatori ==
Kopš 2007.gada, Rīgas maratonu organizē aģentūra &quot;Nords Event Communications” (“NECom&quot;) sadarbībā ar Rīgas domi.

== Piezīmes ==
&lt;references group=&quot;lower-alpha&quot;/&gt;

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot;/&gt;</text>
      <sha1>exn1uyklvdsxfwah19ql206388qam8l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675530</id>
      <parentid>3675528</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:32:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DavsRuks</username>
        <id>108378</id>
      </contributor>
      <comment>/* Piezīmes */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14371" xml:space="preserve">[[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]]

Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}&lt;/ref&gt; Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances.

Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]].

Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Riga Marathon 2019 start drone photography.jpg|thumb|307x307px|Skrējeji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam [[11. novembra krastmala|11. Novembra krastmalā]], 2019. gads]]
2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci.

Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-rigas-maratons-atlikts-uz-velaku-laiku-495759|title=Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/dots-starts-rigas-maratonam-kas-norisinasies-virtuali.a377488/|title=Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref group=lower-alpha&gt;Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., pirms tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.&lt;/ref&gt;

Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no nedēļas nogales, 16. maija, uz nedēļas nogali 29. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3890/2021-gada-sezona-rimi-rigas-maratons-piedavas-jaunus-virtualus-hibrid-un-klatienes-skriesanas-notikumus|title=2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2020-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== '''Maratons (42.195 km)''' ===
[[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa|307x307px]]{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Gads
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Vīrieši
! colspan=&quot;3&quot; |Sievietes
|-
|1991
|[[Vladimirs Kalenkovičs]]
| {{URS}}
|2:28:27
|[[Alla Dudajeva]]
| {{URS}}
|2:43:53
|-
|1992
|[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]]
| {{KAZ}}
|2:21:29
|[[Olga Judenkova]]
| {{flag|Baltkrievija|1991}}
|2:47:28
|-
|1993
|[[Aleksandrs Prokopčuks]]
| {{LAT}}
|2:26:41
|[[Svetlana Šepeleva-Tkači]]
| {{MDA}}
|2:55:07
|-
|1994
|[[Normunds Ivzāns]]
| {{LAT}}
|2:43:09
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:19:56
|-
|1995
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:32:44
|[[Gaļina Bernarde]]
| {{EST}}
|3:02:11
|-
|1996
|[[Aleksandrs Prokopčuks]]
| {{LAT}}
|2:31:46
|[[Inita Drēziņa]]
| {{LAT}}
|3:30:42
|-
|1997
|[[Normunds Fedotovskis]]
| {{LAT}}
|2:33:05
|[[Kaja Mulla]]
| {{EST}}
|3:12:26
|-
|1998
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:33:41
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:27:49
|-
|1999
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:37:10
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:37:21
|-
|2000
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:30:59
|[[Aušra Kavalauskiene]]
| {{LTU}}
|3:12:11
|-
|2001
|[[Ziedonis Zaļkalns]]
| {{LAT}}
|2:27:25
|[[Laila Ceika]]
| {{LAT}}
|3:11:45
|-
|2002
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:31:25
|[[Anita Liepiņa]]
| {{LAT}}
|3:12:16
|-
|2003
|[[Arūnas Balčunas]]
| {{LTU}}
|2:28:07
|[[Aušra Kavalauskiene]]
| {{LTU}}
|3:05:26
|-
|2004
|[[Dmitrijs Sļesarenoks]]
| {{LAT}}
|2:27:09
|[[Modesta Drungiliene]]
| {{LTU}}
|2:58:29
|-
|2005
|[[Vjačeslavs Bambāns]]
| {{LAT}}
|2:45:58
|[[Kaja Mulla]]
| {{EST}}
|3:11:09
|-
|2006
|[[Jurijs Vinogradovs]]
| {{RUS}}
|2:41:57
|[[Laura Zariņa]]
| {{LAT}}
|3:04:31
|-
|2007
|[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]]
| {{KEN}}
|2:18:30
|[[Ludmila Rodina]]
| {{RUS}}
|2:50:07
|-
|2008
|[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]]
| {{KEN}}
|2:16:42
|[[Kaja Valsa]]
| {{EST}}
|3:13:54
|-
|2009
|[[Oļegs Gurs]]
| {{BLR}}
|2:18:35
|[[Katsjarina Dzjamidava]]
| {{BLR}}
|2:47:30
|-
|2010
|[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]]
| {{MAR}}
|2:17:33
|[[Marina Damanševica]]
| {{BLR}}
|2:38:16
|-
|2011
|[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]]
| {{KEN}}
|2:15:48
|[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]]
| {{ETH}}
|2:37:14
|-
|2012
|[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]]
| {{KEN}}
|2:16:53
|[[Iraida Aleksandrova]]
| {{RUS}}
|2:37:37
|-
|2013
|[[Dankans Koečs|Duncan Koech]]
| {{KEN}}
|2:15:34
|[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]]
| {{ETH}}
|2:40:30
|-
|2014
|[[Ju Čiba|Yu Chiba]]
| {{JPN}}
|2:13:44
|[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]]
| {{ETH}}
|2:36:51
|-
|2015
|[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]]
| {{ETH}}
|2:12:28
|[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]]
| {{ETH}}
|2:37:03
|-
|2016
|[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]]
| {{KEN}}
|2:11:45
|[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]]
| {{ETH}}
|2:38:40
|-
|2017
|[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]]
| {{KEN}}
|2:12:14
|[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]]
| {{ETH}}
|2:31:22
|-
|2018
|[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]]
| {{ETH}}
|2:11:00
|[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]]
| {{KEN}}
|2:28:22
|-
|2019
|[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]]
| {{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''2:08:51'''
|[[Birke Debele]]
| {{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''2:26:18'''
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|2021
|[[Kristaps Bērziņš]]
| {{LAT}}
|2:38:36
|[[Amanda Krūmiņa]]
| {{LAT}}
|3:07:17
|-
|2022
|[[Deribe Robi]]
| {{ETH}}
|2:12:07
|[[Aberu Mekuria]]
| {{ETH}}
|2:30:53
|}

=== '''Pusmaratons (21.1 km)''' ===
{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Gads
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
!Vārds
!Nacionalitāte
!Laiks
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Vīriešu
! colspan=&quot;3&quot; |Sieviešu
|-
|2006
|[[Viktors Sļesarenoks]]
|{{LAT}}
|1:15:20
|[[Anita Liepiņa]]
|{{LAT}}
|1:33:43
|-
|2007
|[[Dainius Saucikovas]]
|{{LTU}}
|1:09:17
|[[Ilona Marhele]]
|{{LAT}}
|1:22:21
|-
|2008
|[[Pāvels Loskutovs]]
|{{EST}}
|1:05:52
|[[Helēna Dekere|Helen Decker]]
|{{GBR}}
|1:20:00
|-
|2009
|[[Džoels Komens|Joel Komen]]
|{{KEN}}
|1:06:49
|[[Daniela Fetcere]]
|{{LAT}}
|1:23:05
|-
|2010
|[[Valērijs Žolnerovičs]]
|{{LAT}}
|1:05:40
|[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]]
|{{KEN}}
|1:14:04
|-
|2011
|[[Sergejs Lūkins]]
|{{RUS}}
|1:06:28
|[[Ļubova Morgunova]]
|{{RUS}}
|1:15:01
|-
|2012
|[[Valērijs Žolnerovičs]]
|{{LAT}}
|1:06:04
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:10:27
|-
|2013
|[[Jānis Girgensons]]
|{{LAT}}
|1:07:24
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:14:39
|-
|2014
|[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]]
|{{KEN}}
|1:05:56
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:14:52
|-
|2015
|[[Jānis Girgensons]]
|{{LAT}}
|1:06:20
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:13:24
|-
|2016
|[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]]
|{{KEN}}
|1:05:26
|[[Jeļena Prokopčuka]]
|{{LAT}}
|1:16:06
|-
|2017
|[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]]
|{{KEN}}
|1:05:04
|[[Inga Zālīte]]
|{{LAT}}
|1:23:45
|-
|2018
|[[Aleksandrs Matvičuks]]
|{{UKR}}
|1:05:14
|[[Milda Vilčinskaite]]
|{{LTU}}
|1:14:38
|-
|2019
|[[Jānis Višķers]]
|{{LAT}}
|1:05:59
|[[Beatie Deutsch]]
|{{ISR}}
|1:17:34
|-
|2020
| colspan=&quot;6&quot; data-sort-value=&quot;&quot; align=&quot;center&quot; |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|2021
|[[Jānis Višķers]]
|{{LAT}}
|1:07:10
|[[Kadi Kõiv]]
|{{EST}}
|1:20:11
|-
|2022
|[[Sikiyas Misganaw]]
|{{ETH}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''1:00:30'''
|[[Beatrice Mutai]]
|{{KEN}}
| bgcolor=&quot;#CCFFCC&quot; |'''1:09:12'''
|}
[[Attēls:Riga Marathon 2023 map 42km.jpg|thumb|365x365px|Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42km trases karte]]

== Trase ==
Maratona starta un finiša līnija ir noteikta [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] blakus [[Rīgas pils|Rīgas pilij]].

Maratona trase šķērso [[Daugava|Daugavu]] pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu]], [[Akmens tilts|Akmens]] un [[Salu tilts|Salu]] tiltiem, kā arī ietver posmu, kas ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]].

== Vēsturiskie nosaukumi ==
1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}&lt;/ref&gt;

2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}&lt;/ref&gt;

2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}&lt;/ref&gt;

2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Organizatori ==
Kopš 2007.gada, Rīgas maratonu organizē aģentūra &quot;Nords Event Communications” (“NECom&quot;) sadarbībā ar Rīgas domi.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=lower-alpha}}

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot;/&gt;</text>
      <sha1>6jes0s5029koqmg503ea91z2nx58w2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sējumu saraksts mangai &quot;Naruto&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519835</id>
    <revision>
      <id>3675611</id>
      <parentid>3675326</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:56:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44525" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste|nosaukums=Naruto|autors=Masashi Kishimoto|orig nosaukums={{val-ja|ナルト}}|valsts={{flag|Japāna}}|release date=1999. gads|izdevejs=Shueisha (Japānā) &lt;br&gt; Viz Media (ASV)|zanrs=[[cīņas māksla]], piedzīvojumi, komiksu fantastika|valoda=japāņu (oriģinālā)|formats=Manga|isbn5=|oclc=|attels=}}
[[Manga]] &quot;Naruto&quot;, kuras autors ir [[Masasi Kisimoto]], tika iknedēļu izdota žurnālā ''Weekly Shonen Jump''.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/encyclopedia/manga.php?id=1598|title=Naruto (manga) - Anime News Network|website=www.animenewsnetwork.com|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt; Manga tika izdota kopš 1999. gada, bet 2015. gadā pārtrauca izdošanu.

Mangas uzmanības centrā ir titulētais varonis un galvenais varonis [[Naruto Udzumaki]], [[Nindža|nindzja]] no Slēptās lapas ciemata ar pārdabiskām nindžutsu spējām, kurš ir Deviņastainā briesmoņa nēsātājs un sapņo kļūt par Hokagi, lai saņemtu cieņu no ciema iedzīvotājiem un pasargātu viņus no jebkuriem gaidāmajiem draudiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Di 1 ban|title=&lt;&gt;.|url=https://www.worldcat.org/oclc/972020740|publisher=集英社|date=2009|isbn=978-4-08-874834-4|oclc=972020740|last=岸本斉史.}}&lt;/ref&gt;

Apmēram reizi divos mēnešos izdevējs apvienoja nodaļas sējumos un publicēja atsevišķās [[Grāmata|grāmatās]]. 50. &quot;jubiles&quot; sējums tika izdots 2010. gada 4. martā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870011-3|title=NARUTO―ナルト― 50／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt; &quot;Naruto&quot; tika izdots vairāku [[Valsts|valstu]] izdevniecībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiesības uz publikāciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieder ''Viz Media''.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2002-08-01/shonen-jump-press-release|title=Shonen Jump Press Release|website=Anime News Network|access-date=2022-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Stāsta [[sižets]] tiek sadalīts divos laika posmos:

* Pirmajā daļā tiek aprakstīti 27 sējumi;
* Otrajā daļā ir iekļauti 28.-72. sējums, kurā tiek aprakstīta varoņu dzīve pēc diviem ar pusi gadiem pēc pirmās daļas sižeta beigām.

[[Anime]] adaptācija tika realizēta kompānijas ''Studio Pierrot'' vadībā, telekanālā ''TV Tokyo'' 2002. gada 3. oktobrī un turpinājās līdz 2007. gada 8. februārim, pēc nedēļas sākās otrās mangas daļas anime adaptācijas translēšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv-tokyo.co.jp/anime/naruto2002/story_f.html|title=ＮＡＲＵＴＯ－ナルト－　あらすじの巻|website=www.tv-tokyo.co.jp|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/encyclopedia/anime.php?id=1825&amp;page=25|title=Naruto (TV) [Episode titles] - Anime News Network|website=www.animenewsnetwork.com|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;

== Sējumu saraksts ==

=== 1. daļas sējumi ===
Pirmā daļa aptver pirmās 244 ''[[Naruto]]'' mangas nodaļas un ir ietverta 27 sējumos. Visus 27 sējumus Japānā ir izlaidusi kompānija ''Shueisha.''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Sējuma Nr.
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Oriģināla izdošanas datums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |ISBN (Oriģināla)
|-
|1.
|'''''Naruto Udzumaki''''' 
({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}})
|{{Date|2000|3|3|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872840-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 1／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-872840-7}}
|-
|2.
|'''''Sliktākais klients'''''
({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
|{{Date|2000|6|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872878-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 2／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-872878-0}}
|-
|3.
|'''''Sapņu labad...!!'''''
({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}})
|{{Date|2000|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872898-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 3／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088728988}}
|-
|4.
|'''''Varoņu tilts!!'''''
({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}})
|{{Date|2000|9|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873026-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 4／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730264}}
|-
|5.
|'''''Pretendenti'''''
({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}})
|{{Date|2000|12|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873050-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 5／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730509}}
|-
|6.
|'''''Sakuras izvēle''''' 
({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Predator}})
|{{Date|2001|3|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873089-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 6／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088730899}}
|-
|7.
|'''''Pareizais ceļš''''' 
({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread}})
|{{Date|2001|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873113-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 7／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731131}}
|-
|8.
|'''''Dzīves un nāves cīņa'''''   
({{Val-ja|命懸けの戦い!!}}; {{Val-en|Life-and-Death Battles}})
|{{Date|2001|8|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873147-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 8／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731476}}
|-
|9.
|'''''Nedži pret Hinatu''''' 
({{Val-ja|ネジとヒナタ}}; {{Val-en|Neji vs. Hinata}})
|{{Date|2001|10|4|5=bez}} &lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873174-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 9／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731742}}
|-
|10.
|'''''Lielisks nindzja''''' 
({{Val-ja|立派な忍者...!!}}; {{Val-en|A Splendid Ninja}})
|{{Date|2001|12|4|5=bez}} &lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873197-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 10／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088731971}}
|-
|11.
|'''''Jauns skolotājs?!''''' 
({{Val-ja|弟子入り志願 !?}}; {{Val-en|Impassioned Efforts}})
|{{Date|2002|3|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873236-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 11／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873236-7}}
|-
|12.
|'''''Brīvais lidojums''''' 
({{Val-ja|大いなる飛翔!!}}; {{Val-en|The Great Flight}})
|{{Date|2002|5|1|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873259-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 12／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873259-6}}
|-
|13.
|'''''Pārtraukts eksāmens''''' 
({{Val-ja|中忍試験、終了...!!}}; {{Val-en|	The Chûnin Exam, Concluded...!!}})
|{{Date|2002|8|2|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873298-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 13／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088732985}}
|-
|14.
|'''''Hokage pret Hokagi''''' 
({{Val-ja|火影VS火影!!}}; {{Val-en|Hokage vs. Hokage!!}})
|{{Date|2002|11|1|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873341-X&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 14／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873341-X}}
|-
|15.
|'''''Naruto nindzjas hronikas''''' 
({{Val-ja|ナルト忍法帖!!}}; {{Val-en|Naruto's Ninja Handbook!}})
|{{Date|2002|12|20|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873368-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 15／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873368-1}}
|-
|16.
|'''''Uzbrukumu beigas uz Konohu''''' 
({{Val-ja|木ノ葉崩し、終結!!}}; {{Val-en|Eulogy}})
|{{Date|2003|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873394-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 16／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873394-0}}
|-
|17.
|'''''Itači spēks''''' 
({{Val-ja|イタチの能力!!}}; {{Val-en|Itachi's Power}})
|{{Date|2003|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873420-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 17／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873420-3}}
|-
|18.
|'''''Cunades izvēle''''' 
({{Val-ja|綱手の決意!!}}; {{Val-en|Tsunade's Choice}})
|{{Date|2003|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873493-9&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 18／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873493-9}}
|-
|19.
|'''''Pēctecis''''' 
({{Val-ja|受け継ぐ者}}; {{Val-en|Successor}})
|{{Date|2003|11|11|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873523-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 19／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873523-4}}
|-
|20.
|'''''Naruto pret Saski''''' 
({{Val-ja|ナルトvsサスケ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Sasuke}})
|{{Date|2003|12|19|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873552-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 20／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873552-8}}
|-
|21.
|'''''Nepiedošu''''' 
({{Val-ja|許せない!}}; {{Val-en|Pursuit}})
|{{Date|2004|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873573-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 21／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873573-0}}
|-
|22.
|'''''Reinkarnācija''''' 
({{Val-ja|転生...!!}}; {{Val-en|Comrades}})
|{{Date|2004|4|30|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873595-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 22／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873595-1}}
|-
|23.
|'''''Apgrūtinājumi''''' 
({{Val-ja|苦境...!!}}; {{Val-en|Predicament}})
|{{Date|2004|8|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873639-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 23／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873639-7}}
|-
|24.
|'''''Briesmas! Briesmas! Briesmas!''''' 
({{Val-ja|ピンチ·ピンチ·ピンチ!!}}; {{Val-en|Unorthodox}})
|{{Date|2004|11|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873660-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 24／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873660-5}}
|-
|25.
|'''''Itači un Saske''''' 
({{Val-ja|兄と弟}}; {{Val-en|Brothers}})
|{{Date|2004|12|3|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873679-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 25／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4088736792}}
|-
|26.
|'''''Atvadīšanās diena''''' 
({{Val-ja|別れの日...!!}}; {{Val-en|Awakening}})
|{{Date|2005|2|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873770-9&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 26／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873770-9}}
|-
|27.
|'''''Došanās ceļā''''' 
({{Val-ja|旅立ちの日!!}}; {{Val-en|Departure}})
|{{Date|2005|4|4|5=bez}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873791-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 27／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|4-08-873791-1}}
|}

=== 2. daļas sējumi ===
Naruto sižeta otrā puse, kas pazīstama kā 2. daļa, ietver visas nodaļas pēc 244. nodaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Sējuma Nr.
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Oriģināla izdošanas datums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |ISBN (Oriģināla)
|-
|28.
|'''''Atgriešanās mājās''''' 
({{Val-ja|ナルトの帰郷!!}}; {{Val-en|Homecoming}})
|{{Date|2005|6|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873828-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 28／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-873828-4}}
|-
|29.
|'''''Kakaši pret Itači''''' 
({{Val-ja|カカシVSイタチ!!}}; {{Val-en|Kakashi vs. Itachi!!}})
|{{Date|2005|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873849-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 29／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-873849-9}}
|-
|30.
|'''''Omīte Tijo un Sakura''''' 
({{Val-ja|チヨバアとサクラ}}; {{Val-en|Puppet Masters}})
|{{Date|2005|11|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873881-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 30／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-873881-9}}
|-
|31.
|'''''Uzticētie sapņi''''' 
({{Val-ja|託された想い!!}}; {{Val-en|Final Battle}})
|{{Date|2005|12|26|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874002-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 31／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874002-7}}
|-
|32.
|'''''Saskes meklējumos''''' 
({{Val-ja|サスケへの道!!}}; {{Val-en|The Search for Sasuke}})
|{{Date|2006|4|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874039-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 32／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874039-3}}
|-
|33.
|'''''Slepenā misija''''' 
({{Val-ja|極秘任務...!!}}; {{Val-en|The Secret Mission}})
|{{Date|2006|6|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874108-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 33／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874108-6}}
|-
|34.
|'''''Atkaļapvienošanās''''' 
({{Val-ja|再会の時...!!}}; {{Val-en|The Reunion}})
|{{Date|2006|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874138-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 34／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874138-3}}
|-
|35.
|'''''Jaunais Duets''''' 
({{Val-ja|新たなる二人組!!}}; {{Val-en|The New Two}})
|{{Date|2006|11|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874273-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 35／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874273-1}}
|-
|36.
|'''''Komanda Nr. 10''''' 
({{Val-ja|第十班}}; {{Val-en|Cell Number 10}})
|{{Date|2006|12|27|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874288-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 36／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874288-5}}
|-
|37.
|'''''Sikamaras cīņa''''' 
({{Val-ja|シカマルの戦い!!}}; {{Val-en|Shikamaru's Battle}})
|{{Date|2007|4|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874338-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 37／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874338-7}}
|-
|38.
|'''''Trenēšanās rezultāts''''' 
({{Val-ja|修業の成果...!!}}; {{Val-en|Practice Makes Perfect}})
|{{Date|2007|6|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874364-6&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 38／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874364-6}}
|-
|39.
|'''''Pirmais solis''''' 
({{Val-ja|動き出す者たち}}; {{Val-en|On the Move}})
|{{Date|2007|8|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874397-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 39／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874397-4}}
|-
|40.
|'''''Izcilā māksla''''' 
({{Val-ja|究極芸術!!}}; {{Val-en|The Ultimate Art}})
|{{Date|2007|11|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874432-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 40／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874432-2}}
|-
|41.
|'''''Džiraijas lēmums''''' 
({{Val-ja|自来也の選択!!}}; {{Val-en|Jiraiya's Decision}})
|{{Date|2008|2|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874472-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 41／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874472-8}}
|-
|42.
|'''''Mangekjo noslēpums''''' 
({{Val-ja|万華鏡の秘密...!!}}; {{Val-en|The Secret of the Mangekyo}})
|{{Date|2008|5|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874512-1&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 42／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874512-1}}
|-
|43.
|'''''Tas, kurš zina patiesību''''' 
({{Val-ja|真実を知る者}}; {{Val-en|The Man with the Truth}})
|{{Date|2008|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874552-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 43／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874552-7}}
|-
|44.
|'''''Par sendžutsu''''' 
({{Val-ja|仙術伝承...!!}}; {{Val-en|Senjutsu Heir}})
|{{Date|2008|11|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874589-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 44／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874589-3}}
|-
|45.
|'''''Kaujas vieta - Konoha''''' 
({{Val-ja|戦場、木ノ葉!!}}; {{Val-en|Battlefield, Konoha}})
|{{Date|2009|2|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874627-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 45／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874627-2}}
|-
|46.
|'''''Naruto atgriešanās''''' 
({{Val-ja|ナルト帰還!!}}; {{Val-en|Naruto Returns}})
|{{Date|2009|5|1|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874663-0&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 46／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874663-0}}
|-
|47.
|'''''Lauztais zīmogs''''' 
({{Val-ja|封印破壊!!}}; {{Val-en|The Seal Destroyed}})
|{{Date|2009|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874711-8&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 47／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874711-8}}
|-
|48.
|'''''Triumfējošs ciemats''''' 
({{Val-ja|歓呼の里!!}}; {{Val-en|The Cheering Village}})
|{{Date|2009|11|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874748-4&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 48／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874748-4}}
|-
|49.
|'''''Kages tikšanās sākas''''' 
({{Val-ja|五影会談、開幕...!!}}; {{Val-en|The Gokage Summit Commences}})
|{{Date|2010|1|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874784-2&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 49／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-874784-2}}
|-
|50.
|'''''Cīņa uz nāvi zem ūden''''' 
({{Val-ja|水牢の死闘!!}}; {{Val-en|Water Prison Death Match}})
|{{Date|2010|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870011-3&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 50／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870011-3}}
|-
|51.
|'''''Saske pret Dandzo''''' 
({{Val-ja|サスケVSダンゾウ...!!}}; {{Val-en|Sasuke vs. Danzo!}})
|{{Date|2010|4|30|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870033-5&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 51／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870033-5}}
|-
|52.
|'''''Komandas Nr. 7 dalībnieki''''' 
({{Val-ja|それぞれの第七班!!}}; {{Val-en|Cell Seven Reunion}})
|{{Date|2010|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870084-7&amp;mode=1|title=NARUTO―ナルト― 52／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870084-7}}
|-
|53.
|'''''Naruto dzimšanas diena''''' 
({{Val-ja|ナルトの出生}}; {{Val-en|The Birth of Naruto}})
|{{Date|2010|11|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870126-4|title=NARUTO―ナルト― 53／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870126-4}}
|-
|54.
|'''''Tilts uz mieru''''' 
({{Val-ja|平和への懸け橋}}; {{Val-en|Viaduct to Peace}})
|{{Date|2010|12|29|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870143-1|title=NARUTO―ナルト― 54／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870143-1}}
|-
|55.
|'''''Lielā kara sākums''''' 
({{Val-ja|大戦、開戦!}}; {{Val-en|The Great War Begins}})
|{{Date|2011|4|21|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870185-1|title=NARUTO―ナルト― 55／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870185-1}}
|-
|56.
|'''''Asumas komanda atkal kopā''''' 
({{Val-ja|再会、アスマ班!}}; {{Val-en|Team Asuma, Reunited}})
|{{Date|2011|6|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870218-6|title=NARUTO―ナルト― 56／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870218-6}}
|-
|57.
|'''''Naruto dodas uz cīņas vietu''''' 
({{Val-ja|ナルト戦場へ...!!}}; {{Val-en|Battle}})
|{{Date|2011|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870271-1|title=NARUTO―ナルト― 57／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870271-1}}
|-
|58.
|'''''Naruto pret Itači''''' 
({{Val-ja|ナルトVSイタチ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Itachi}})
|{{Date|2011|11|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870302-2|title=NARUTO―ナルト― 58／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870302-2}}
|-
|59.
|'''''Piecu Kage sanāksme''''' 
({{Val-ja|五影集結...!!}}; {{Val-en|The Five Kage}})
|{{Date|2012|2|3|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870368-8|title=NARUTO―ナルト― 59／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870368-8}}
|-
|60.
|'''''Kurama''''' 
({{Val-ja|九喇嘛!!}}; {{Val-en|Kurama!!}})
|{{Date|2012|5|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870417-3|title=NARUTO―ナルト― 60／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870417-3}}
|-
|61.
|'''''Brāļu cīņa''''' 
({{Val-ja|兄弟、共闘!!}}; {{Val-en|Uchiha Brothers United Front}})
|{{Date|2012|7|27|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870477-7|title=NARUTO―ナルト― 61／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870477-7}}
|-
|62.
|'''''Plaisa''''' 
({{Val-ja|皹}}; {{Val-en|The Crack}})
|{{Date|2012|10|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870515-6|title=NARUTO―ナルト― 62／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870515-6}}
|-
|63.
|'''''Sapņu pasaule''''' 
({{Val-ja|夢の世界}}; {{Val-en|World of Dreams}})
|{{Date|2012|12|28|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870550-7|title=NARUTO―ナルト― 63／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870550-7}}
|-
|64.
|'''''Desmit-astainais''''' 
({{Val-ja|十尾}}; {{Val-en|Ten Tails}})
|{{Date|2013|4|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870628-3|title=NARUTO―ナルト― 64／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870628-3}}
|-
|65.
|'''''Hasimara un Madara''''' 
({{Val-ja|柱間とマダラ}}; {{Val-en|Hashirama and Madara}})
|{{Date|2013|7|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870661-0|title=NARUTO―ナルト― 65／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870661-0}}
|-
|66.
|'''''Jauna trīskāršā blokāde''''' 
({{Val-ja|新たなる三竦み}}; {{Val-en|The New Three}})
|{{Date|2013|9|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870801-0|title=NARUTO―ナルト― 66／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870801-0}}
|-
|67.
|'''''Izrāviens''''' 
({{Val-ja|突破口}}; {{Val-en|An Opening}})
|{{Date|2013|12|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870849-2|title=NARUTO―ナルト― 67／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-870849-2}}
|-
|68.
|'''''Ceļš''''' 
({{Val-ja|轍}}; {{Val-en|Path}})
|{{Date|2014|3|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880023-3|title=NARUTO―ナルト― 68／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-880023-3}}
|-
|69.
|'''''Sarkanā pavasara sākums''''' 
({{Val-ja|紅き春の始まり}}; {{Val-en|The Start of a Crimson Spring}})
|{{Date|2014|5|2|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880054-7|title=NARUTO―ナルト― 69／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-880054-7}}
|-
|70.
|'''''Naruto un sešu ceļu viedais''''' 
({{Val-ja|ナルトと六道仙人...!!}}; {{Val-en|Naruto and the Sage of Six Paths}})
|{{Date|2014|8|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880151-3|title=NARUTO―ナルト― 70／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-880151-3}}
|-
|71.
|'''''Kā es jūs mīlu!''''' 
({{Val-ja|大好きだ}}; {{Val-en|I Love You Guys}})
|{{Date|2014|11|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880208-4|title=NARUTO―ナルト― 71／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-880208-4}}
|-
|72.
|'''''Naruto Udzumaki''''' 
({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}})
|{{Date|2015|2|4|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880220-6|title=NARUTO―ナルト― 72／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-880220-6}}
|}

== Speciālizdevumi ==

=== Sošūens (Sōshūhen) ===
'''Sošūens''' ({{Val-ja|総集編}}; tiešā nozīmē: &quot;pilnīga kolekcija&quot;) ir relatīvi jauns formāts, kuru publicēja ''Shueisha,'' sākot ar 2008. gadu. Sošūena izdevums ir B5 izmērā (176 mm × 250 mm, 6,9 collas × 9,8 collas), lielāks par kanzenbanu, tas līdzīgi atveido nodaļu vākus un krāsainas lapas, vienlaikus ietverot arī dažādus papildus bonusus,  piemēram, plakātus un intervijas. Lielākā daļa sošūena izlaidumu ir paredzēti populārām mangām, kurām ir serializētas adaptācijas. Tajos ir arī daudz vairāk lappušu nekā standarta tankobonos, un tādējādi tajās ir vairāk nodaļu mazākā apjomā; [[Naruto]] pirmā daļa sākotnēji tika izdota 27 tankobona sējumos, bet tika pabeigta tikai astoņos sošūena sējumos.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Sējuma Nr.
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Iekļautās nodaļas
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Oriģināla izdošanas datums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |ISBN
|-
|Sōshūhen #1
|1.-33. nodaļa
|{{Date|2008|11|7|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111001-8|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ一／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111001-8}}
|-
|Sōshūhen #2
|34.-64. nodaļa
|{{Date|2008|11|21|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111002-5|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ二／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111002-5}}
|-
|Sōshūhen #3
|65.-97. nodaļa
|{{Date|2008|12|5|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111003-2|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ三／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111003-2}}
|-
|Sōshūhen #4
|98.-139. nodaļa
|{{Date|2008|12|19|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111004-9|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ四／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111004-9}}
|-
|Sōshūhen #5
|140.-171. nodaļa
|{{Date|2009|1|9|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111005-6|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ五／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111005-6}}
|-
|Sōshūhen #6
|172.-198. nodaļa
|{{Date|2009|2|13|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111006-3|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ六／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111006-3}}
|-
|Sōshūhen #7
|199.-217. nodaļa
|{{Date|2009|3|13|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111007-0|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ七／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111007-0}}
|-
|Sōshūhen #8
|118.-244. nodaļa
|{{Date|2009|4|10|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111008-7|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ八／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}&lt;/ref&gt;
|{{ISBN|978-4-08-111008-7}}
|}

=== ''Shueisha'' ''Jump Remix'' ===
Manga tika arī atkārtoti izdota kā daļa no ''Shueisha Jump Remix'' un Naruto projekta. Sējumi sastāv no dažāda daudzuma nodaļu, kā arī ir iekļautas ''Konohas simts lapu kolekcijas un''  īsie rakstiem par dažādām tēmām, kas iepriekš bija iekļautas tikai datu grāmatās (databooks).
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Sējuma Nr.
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Oriģināla izdošanas datums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160401105632/http://sjr.shueisha.co.jp/naruto|title=NARUTO－ナルト－ ｜ 集英社ジャンプリミックス|website=web.archive.org|access-date=2022-08-23|date=2016-04-01}}&lt;/ref&gt;
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |ISBN
! style=&quot;background-color: #b8b288;&quot; |Iekļautās nodaļas
|-
|1.
|'''''Naruto Pirmā leģenda: Komandu dalīšana! Kakašis komanda Nr.7'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ一　結成!!カカシ第七班, Naruto Den no Ichi: Kessei!! Kakashi Dainana-han}})
|{{Date|2015|4|24|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113438-0}}
|1.-33. nodaļai
|-
|2.
|'''''Naruto Otrā leģenda: Čūninu eksāmeni 1'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二　中忍試験①, Naruto Den no Ni: Chūnin Shiken 1}})
|{{Date|2015|4|24|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113439-7}}
|34.-64. nodaļai
|-
|3.
|'''''Naruto Trešā leģenda: Čūninu eksāmeni 2'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ三　中忍試験②, Naruto Den no San: Chūnin Shiken 2}})
|{{Date|2015|5|8|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113442-7}}
|65.-90. nodaļai
|-
|4.
|'''''Naruto Ceturtā leģenda: Čūninu eksāmeni 3'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ四　中忍試験③, Naruto Den no Yon: Chūnin Shiken 3}})
|{{Date|2015|5|22|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113443-4}}
|91.-115. nodaļai
|-
|5.
|'''''Naruto Piektā leģenda: Konohas iznīcināšana'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ五　木ノ葉崩し, Naruto Den no Go: Konoha Kuzushi}})
|{{Date|2015|6|5|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113450-2}}
|116.-145. nodaļai
|-
|6.
|'''''Naruto Sestā leģenda: Leģendārais sannins'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ六　激突！伝説の三忍, Naruto Den no Roku: Gekitotsu! Densetsu no Sannin}})
|{{Date|2015|6|19|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113451-9}}
|146.-173. nodaļai
|-
|7.
|'''''Naruto Septītā leģenda: Saskes atveseļošanās 1'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ七　サスケ奪還①, Naruto Den no Nana: Sasuke Dakkan 1}})
|{{Date|2015|7|3|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113456-4}}
|174.-200. nodaļai
|-
|8.
|'''''Naruto Astotā leģenda: Saskes atveseļošanās 2'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ八　サスケ奪還②, Naruto Den no Hachi: Sasuke Dakkan 2}})
|{{Date|2015|7|17|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113457-1}}
|201.-225. nodaļai
|-
|9.
|'''''Naruto Devītā leģenda: Cīņa! Beigu ieleja!'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ九　決闘！終末の谷, Naruto Den no Kyū: Kettō! Shūmatsu no Tani}})
|{{Date|2015|7|31|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113458-8}}
|226.-250. nodaļai
|-
|10.
|'''''Naruto Desmitā leģenda: Gaāras glābšana!''''''  
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十　我愛羅救出！, Naruto Den no Jū: Gaara Kyūshutsu!}})
|{{Date|2015|8|21|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113465-6}}
|251.-281. nodaļai
|-
|11.
|'''''Naruto Vienpadsmitā leģenda: Komandas Nr. 7 jaunais sastāvs'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十一　新・第七班, Naruto Den no Jūichi: Shin: Dainanahan}})
|{{Date|2015|9|4|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113470-0}}
|282.-312. nodaļai
|-
|12.
|'''''Naruto Divpadsmitā leģenda: Akacuki paņēmieni!'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十二　暁、躍動!!, Naruto Den no Jūni: Akatsuki, Yakudō!!}})
|{{Date|2015|9|18|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113471-7}}
|313.-342. nodaļai
|-
|13.
|'''''Naruto 13. leģenda: Saskes sacelšanās'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十三　サスケ反乱!!, Naruto Den no Jūsan: Sasuke Hanran!!}})
|{{Date|2015|10|2|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113479-3}}
|343.-367. nodaļai
|-
|14.
|'''''Naruto 14. leģenda: Patiesība par Itači'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十四　イタチの真実, Naruto Den no Jūshi: Itachi no Shinjitsu}})
|{{Date|2015|10|16|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113480-9}}
|368.-402. nodaļai
|-
|15.
|'''''Naruto 15. leģenda: Peina uzbrukums 1'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十五　ペイン来襲①, Naruto Den no Jūgo: Pein Raishū 1}})
|{{Date|2015|10|30|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113481-6}}
|403.-430. nodaļai
|-
|16.
|'''''Naruto 16. leģenda: Peina uzbrukums 2'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十六　ペイン来襲②, Naruto Den no Jūroku: Pein Raishū 2}})
|{{Date|2015|11|13|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113493-9}}
|431.-457. nodaļai
|-
|17.
|'''''Naruto 17. leģenda: Piecu Kage sanāksme'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十七　五影会談, Naruto Den no Jūnana: Gokage Kaidan}})
|{{Date|2015|11|27|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113494-6}}
|458.-487. nodaļai
|-
|18.
|'''''Naruto 18. leģenda: Deviņastainā ķermenis'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十八　九尾の器, Naruto Den no Jūhachi: Kyūbi no Utsuwa}})
|{{Date|2015|12|11|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113504-2}}
|488.-514. nodaļai
|-
|19.
|'''''Naruto 19. leģenda: Nindzju pasaules kara sākums'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十九　忍界大戦開戦!!, Naruto Den no Jūkyū: Ninkai Taisen Kaisen}})
|{{Date|2015|12|25|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113505-9}}
|515.-544. nodaļai
|-
|20.
|'''''Naruto 20. leģenda: Mans vārds ir Kurama'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十　その名は九喇嘛, Naruto Den no Nijū: Sono Na wa Kurama}})
|{{Date|2016|1|15|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113514-1}}
|545.-575. nodaļai
|-
|21.
|'''''Naruto 21. leģenda: Divas Madaras'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十一　二人のマダラ, Naruto Den no Nijūichi: Futari no Madara}})
|{{Date|2016|1|29|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113515-8}}
|576.-599. nodaļai
|-
|22.
|'''''Naruto 22. leģenda: Saskes atbilde'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十二　サスケの答え, Naruto Den no Nijūni: Sasuke no Kotae}})
|{{Date|2016|2|12|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113524-0}}
|600.-637. nodaļai
|-
|23.
|'''''Naruto 23. leģenda: Pēdējā cīņa'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十三　最終決戦!!, Naruto Den no Nijūsan: Saishū Kessen!!}})
|{{Date|2016|2|26|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113525-7}}
|638.-673. nodaļai
|-
|24.
|'''''Naruto 24. leģenda: Naruto Udzumaki'''''
({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十四　うずまきナルト, Naruto Den no Nijūyon: Uzumaki Naruto}})
|{{Date|2016|3|11|5=bez}}
|{{ISBN|978-4-08-113531-8}}
|674.-700. nodaļai
|}

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;

{{Naruto}}

[[Kategorija:Naruto]]</text>
      <sha1>cxpwfpxuk17agl8lmrtg77zcbwrjyks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļņas pils komplekss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519840</id>
    <revision>
      <id>3675613</id>
      <parentid>3675328</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Augšpils vēsture */sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24607" xml:space="preserve">{{Militārās konstrukcijas infokaste
|name= Vilņas pils komplekss
|location= [[Lietuva]]
|image=Maquette du château de Vilnius au 17ème siècle (7667471172).jpg
|image_size= 
|caption=17. gadsimta pirmās puses Viļņas pils kompleksa modelis.
|built= daļa pils būvēta 10. gadsimtā
|materials= akmens, ķieģeļi, koks
|used= aizsardzībai no 10. līdz 17. gadsimtam
|controlledby= Lietuva, Krievija, Zviedrija
|commanders=
|battles=
}}
[[Attēls:VilniusCastle.svg|thumb|280px|Viļņas pils 1740. gadā: &lt;br /&gt; ''Augšpils'': 1. [[Ģedimina tornis|Rietumu tornis]]; 2. Dienvidu tornis (saglabājušies pamati); 3. Pils saimniecības ēka (saglabājušās drupas)
&lt;br /&gt;''Lejaspils'': 4. Pilsētas vārti un tilts ([[Pils iela (Viļņa)|Pils iela]]); 5. Ceļš un tilts uz Tilta ielu; 6. [[Viļņas katedrāle]]; 7. Augstākās tiesas pils; 8. Bīskapu pils; 9. [[Lietuvas karaļa pils|Karaļa pils]]; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms]]
'''Viļņas pils komplekss''' ({{val|lt|Vilniaus pilių kompleksas}} vai {{val|lt|Vilniaus pilys}}) ir kultūrvēsturisku ēku grupa [[Nere]]s upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas [[Viļņa (upe)|Viļņas upē]], [[Viļņa|Viļņā]], Lietuvā. Kompleksa ēkas, ko būvēja no 10. līdz 18. gadsimtam, bija viens no lielākajiem Lietuvas aizsardzības kompleksiem.&lt;ref name=&quot;pilis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnm.lt/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=45&amp;Itemid=78 |title=XIV-XVII a. Vilniaus pilių istorija|access-date=2007-01-05|author=Lietuvos nacionalinis muziejus|year=2006|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Komplekss sastāv no trim pilīm: Augšējās, Lejas un Greizās pils ({{val|lt|Kreivoji pilis}}). Greizo pili 1390. gadā nodedzināja [[vācu ordenis|teitoņu bruņinieki]] un to tā arī nekad neatjaunoja.&lt;ref name=&quot;Albinas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museums.lt/Zurnalas/2004'1/Lietuvos_pilys.htm|title= Lietuvos pilys ir jų panaudojimo kultūriniam turizmui galimybės|access-date=2007-01-05 |author= Lietuvos muziejų asocijacija|year= 2004 |language=lt}}&lt;/ref&gt; Viļņas pilīm pēc 1390. gada vēl vairākas reizes uzbruka Teitoņu ordenis, bet nekad neieņēma visu kompleksu. To pirmo reizi pilnībā iekaroja [[Viļņas kauja (1655)|1655. gada Viļņas kaujā]].&lt;ref name=&quot;Sapoka&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Šapoka |first= Adolfas|title=Lietuvos istorija |year=1989 |location=Vilnius |isbn=5-420-00631-6 |page=326|language=lt}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam stipri bojātās pilis zaudēja savu nozīmi, un daudzas ēkas tika pamestas. [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Cariskās aneksijas]] laikā&lt;ref name=&quot;voruta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voruta.lt/archyvas/99/348 |title= Vilniaus Žemutinės pilies Valdovų rūmai |access-date=2007-01-05 |author=Voruta |year= 2003|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Language Policy in the Soviet Union&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last= Grenoble |first= Lenore |title= Language Policy in the Soviet Union|year=2003|location= Kluwer Academic Publishers |isbn= 1-4020-1298-5 |page=104}}&lt;/ref&gt; tika nojauktas vairākas vēsturiskas ēkas.

Mūsdienās, Ģedimina tornis ir nozīmīgs Viļņas un Lietuvas nācijas simbols.&lt;ref name=&quot;duke&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=j36rRnvHXbgC&amp;q=gediminas+tower+symbol+vilnius&amp;pg=PA175|author=Daniel J. Walkowitz, Lisa Maya Knauer|title=Memory and the impact of political transformation in public space|publisher=[[Duke University Press]]|year=2004|pages=174, 175 | isbn=978-0-8223-3364-7}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://db.stat.gov.lt/dnn/dgins/HOME/VISITINGVILNIUS/tabid/76/Default.aspx|title=Visiting Vlinius|publisher=Lithuanian Department of Statistics|access-date=2009-11-22|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20090227144156/http://db.stat.gov.lt/dnn/dgins/HOME/VISITINGVILNIUS/tabid/76/Default.aspx|archive-date=2009-02-27}}&lt;/ref&gt; Katru gadu 1. janvārī Ģedimina tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu. Komplekss ir daļa no [[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālā muzeja]].

== Augšpils vēsture ==
Pils kompleksa daļa, kas uzcelta kalna galā, zināma kā Augšpils. Kalns, uz kura pils uzcelta, zināms kā Ģedimina kalns, un tas ir 40-48 metrus augsts un aptuveni 160 metrus plats.&lt;ref name=&quot;Antanas&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last= Kuncevičius |first= Albinas |title= Lietuvos istorijos vadovėlis/Lietuvos valdovų rūmai|year=2003|location= Vilnius|isbn=9986-9216-9-4|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Arheoloģiskie dati liecina, ka vieta bija apdzīvota jau kopš [[neolīts|neolīta]] laikiem. Kalnu nostiprināja ar aizsargājošām koka sienām, kuras 9. gadsimtā nostiprināja ar akmeni. Ap 10. gadsimtu uzcēla koka pili, un apmēram kopš 13. gadsimta kalna virsotni ieskauj akmens sienas ar torņiem. [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikā Viļņa izveidoja par [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]]; 1323. gadā pili labiekārtoja un paplašināja.&lt;ref name=&quot;Lithuania Ascending a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last= Rowell |first= C. S. |title= Lithuania Ascending a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345|year=1994|location= Cambridge|isbn= 0-521-45011-X|page=72}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Lithuania Vilnius Upper Castle ruins.jpg|thumb|left|Augšpils saimniecības ēkas drupas]]
[[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|thumb|left|Augšpils drupas]]

Pagāniskā Lietuva vairāk nekā divus gadsimtus [[Ziemeļu krusta kari|karoja ar kristiešu ordeņiem]].&lt;ref name=&quot;zigmantas&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last= Kiaupa |first= Zigmantas |title= Lietuvos valstybės istorija|year=2004|location= Vilnius|isbn= 9955-584-63-7|page=42|language=lt}}&lt;/ref&gt; Ordeņi centās iekarot Lietuvu, norādot, ka viņu galvenais mērķis ir pagānisko lietuviešu pievēršana [[katoļticība]]i. Tiklīdz Viļņa izveidojās par vienu no nozīmīgākajām valsts pilsētām, tā kļuva par galveno militāro mērķi. Pils kompleksam 1365., 1375., 1377., 1383., 1390., 1392., 1394. un 1402. gadā uzbruka [[Vācu ordenis|Teitoņu ordenis]], tomēr pilnībā to tā arī neiekaroja.&lt;ref name=&quot;Albinas&quot;/&gt; Vislielākos postījumus pilij radīja Teitoņu ordeņa karavadoņi Engelharda Rābes fon Vildšteina un [[Konrāds fon Valenrods|Konrāda fon Valenroda]] vadītie uzbrukumi 1390. gadā [[Lietuvas pilsoņu karš (1389–1392)|Lietuvas pilsoņu kara (1389—1392)]] laikā starp [[Vītauts Dižais|Vītautu Dižo]] un viņa brālēnu [[Jagailis|Jagaili]]. Šajā militārajā kampaņā piedalījās daudzi augstmaņi no Rietumeiropas, tostarp Dērbijas grāfs Henrijs, topošais [[Henrijs IV Lankasters|Anglijas karalis Henrijs IV]] ar 300 [[bruņinieks|bruņiniekiem]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas bruņinieki]], kurus komandēja viņu lielmestrs.&lt;ref name=&quot;Tannenberg 1410. Disaster for the Teutonic Knights&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Turnbull |first=Stephen |title=Tannenberg 1410. Disaster for the Teutonic Knights |year=2003|location=Osprey Publishing Ltd. |isbn=1-84176-561-9 |page=19 }}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vilnius Gediminas tower.jpg|thumb|Augšpils tornis]]

1390. gada uzbrukuma laikā komplekss sastāvēja no trim daļām — Augšējās, Lejas un Greizās pils. Teitoņu bruņinieki iekaroja un nopostīja Greizo pili, kas atradās Kailajā kalnā ({{val|lt|Plikasis kalnas}}), tomēr neizdevās iekarot pārējās pilis.

Pilsoņu karš starp Vītautu un Jagaili beidzās 1392. gadā ar [[Astravas vienošanās]] noslēgšanu, pēc kuras Vītauts ieguva dižkunigaiša titulu. Viņa valdīšanas laikā Augpils piedzīvoja ievērojamāko pārbūvi. Pēc liela ugunsgrēka 1419. gadā Vitauts uzsāka Augšpils rekonstrukciju, kā arī citu kompleksa ēku nocietināšanu. No šī laikmeta datētas mūsdienu Augšpils paliekas.&lt;ref name=&quot;Albinas&quot; /&gt;

[[Attēls:Ducal palace in Vilnius 01.jpg|thumb|left|Saimniecības ēkas drupas]]
Augšpili rekonstruēja [[gotika (arhitektūra)|gotiskā]] stilā ar stiklotu zaļu dakstiņu jumtu. Augšpils saimniecības ēkas otrajā stāvā bija lielākā zāle (10x30 metri) kompleksā; tā bija nedaudz mazāka par [[Malborkas pils|Marienburgas]] [[Lielmestrs|Lielmestra]] pils zāli (15x30 metri) un daudz lielāka par [[Traķu pils|Traķu salas pils]] Hercoga pils zāli (10x21 metri). Pils rekonstrukcija beidzās 1422. gadā.

Pēc 16. gadsimta Augšpils cieta no neuzturēšanas. Līdz 17. gadsimta sākumam Augšpilī atradās muižnieku cietums. Pēdējo reizi kā cietoksni to izmantoja [[krievi|krievu]] iebrukuma laikā 1655. gadā, kad pirmo reizi [[Lietuvas vēsture|Lietuvas vēsturē]] ārvalstu armija ieņēma visu kompleksu.&lt;ref name=Sapoka/&gt; Sešus gadus vēlāk [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] karaspēks atkaroja Viļņu un tās pilis.

Komplekss guva lielus postījumus abu pasaules karu laikā. Līdz mūsdienām saglabājies tikai rietumu tornis, kas zināms kā [[Ģedimina tornis]]. Tas ir Viļņas un visas Lietuvas nacionālais simbols.&lt;ref name=&quot;Baltic Postcolonialism&quot;&gt;{{grāmatas atsauce| title=Baltic Postcolonialism |editor=Violeta Kelertas |chapter=Lithuanian Prose and Decolonization |first=Almantas |last=Samalavičius |chapter-url=https://books.google.com/books?id=c8eY5kmJpDkC&amp;pg=PA420 |publisher=Rodopi |year=2006 |isbn=978-90-420-1959-1 |page=420}}&lt;/ref&gt;

== Lejaspils vēsture ==
Pils komplekss ir bijis apdzīvots kopš neolīta laikiem. Līdz 13. gadsimtam tā konstrukcijas būvētas no koka. 13.-14. gadsimtā no akmens izveidoti aizsargmūri, torņi un vārti, kas vairākas reizes pārbūvēti un paplašināti.

=== Valdnieka pils ===
[[Attēls:Lietuvos Valdovu rumu maketas. Royal Palace of Lithuania.model.jpg|thumb|Valdnieka pils modelis]]
[[Attēls:Royal Palace of Vilnius in XVIIIc. Lithuania.jpg|thumb|Valdnieka pilsdrupas, zīmētas 18. gadsimta beigās]]
Valdnieka pils Augšpilī izveidojās gadu gaitā un piedzīvoja uzplaukumu 16. gadsimtā un 17. gadsimta vidū. Četrus gadsimtus pils bija Lietuvas valdnieku politiskais, administratīvais un kultūras centrs.&lt;ref name=voruta/&gt;

13. un 14. gadsimtā pils teritorijā atradās [[akmens būves|akmens celtnes]]; daži [[arheoloģija|arheologi]] uzskata, ka tur atradusies arī [[koks|koka]] pils. Akmens pils valdniekam uzcelta 15. gadsimtā, iespējams, pēc lielā ugunsgrēka 1419. gadā.&lt;ref name=Antanas/&gt; Pils būvniecības laikā nojauca esošās Lejaspils mūra ēkas un aizsargbūves, kas traucēja būvniecībai. Valdnieka pils būvēta gotikas stilā. Augšpils, kā arī Valdnieka pils bija paredzēta Vītauta Dižā [[kronēšana]]i. Gotiskajai [[pils|pilij]] bija trīs spārni; pētījumi liecina, ka tā bijusi divstāvu ēka ar pagrabu.&lt;ref name=&quot;Italy in Lithuania.&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lithill.lt/vic-italy/article6.asp |title= Italy in Lithuania. |access-date= 2007-01-21 |author= Napaleonas Kitkauskas |author-link= Napaleonas Kitkauskas |year= 2004 |language= lt |archive-url= https://web.archive.org/web/20070121110909/http://www.lithill.lt/vic-italy/article6.asp |archive-date= 2007-01-21 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas lielkņazs [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandrs]], kurš vēlāk kļuva par [[Polija]]s karali, pārcēla savu rezidenci uz Valdnieka pili, kur tikās ar vēstniekiem. Viņš pavēlēja atjaunot pili.

[[Sigismunds I Vecais]] pēc kļūšanas par Lietuvas dižkunigaiti savas lietas vadīja no Valdnieka pils un Viļņas katedrāles. Sigismunda I valdīšanas laikā pils tika ievērojami paplašināta, lai apmierinātu jaunā dižkunigaiša vēlmes piebūvēja vēl vienu ēkas spārnu, kā arī trešo stāvu; paplašināja arī pils dārzus. Pēc mūsdienu aprēķiniem pils bija {{nobr|100000}} [[dukāts|dukātu]] vērta.&lt;ref name=&quot;jovaiša&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Jovaiša|first=Eugenijus|title=Lietuvos istorijos vadovėlis/Vilniaus pilys|year=2003|location= Vilnius|isbn= 9986-9216-9-4|language=lt}}&lt;/ref&gt; Pils rekonstrukcijas plānu, iespējams, sagatavojis [[itāļi|itāļu]] [[arhitektūra|arhitekts]] [[Bartolomeo Berreči]], kurš projektējis arī vairākus citus projektus [[Polijas kroņa zemes|Polijas Karalistē]].

Sigismunda dēls [[Sigismunds II Augusts]] Valdnieka pilī kronēts par Lietuvas dižkunigaiti. Augusts turpināja pils attīstību un dzīvoja tur kopā ar savu pirmo sievu [[Austrijas Elizabete (1526–1545)|Austrijas Elizabeti]], [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas imperatora]] meitu. Viņa apbedīta Viļņas katedrālē.&lt;ref name=&quot;Arkikatedros&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Arkikatedra.htm |title=Arkikatedros požemiai|access-date=2007-01-21 |author=Lietuvos Dailės muziejus |archive-url = https://web.archive.org/web/20070107031723/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Arkikatedra.htm |archive-date = 2007-01-07|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sigismunda II otrā sieva, [[Barbara Radzivila]], arī dzīvoja pilī. Saskaņā ar [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] emisāra piezīmēm, Valdnieka pilī tajā laikā bija vairāk dārgumu nekā Vatikānā.&lt;ref name=&quot;books&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Ducal_Palace.en.htm|title=Lithuanian Ducal Palace|access-date=2007-01-21|author=Lithuanian Art Museum.|year=1997 |archive-url = https://web.archive.org/web/20061205020335/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Ducal_Palace.en.htm &lt;!-- Bot retrieved archive --&gt; |archive-date = 2006-12-05|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sigismundam II bija arī viena no lielākajām grāmatu kolekcijām Eiropā.&lt;ref name=&quot;books&quot;/&gt;

16. gadsimtā pili pārveidoja [[renesanse (arhitektūra)|renesanses]] stilā. Pārbūves plānus sagatavoja vairāki itāļu arhitekti, tostarp Džovanni Čini da Sjēna, Bernardino de Džanoti Zanobi un citi. Pili apmeklēja Ipolito Aldobrandīni, kurš vēlāk kļuva par pāvestu [[Klements VIII|Klementu VIII]]. Nākamā lielā pils attīstība notika [[Vāsu dinastija|Vāsu ģimenes]] valdīšanas laikā. Valdnieka pili pārbūvēja agrīnā [[baroks (arhitektūra)|baroka]] stilā [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] valdīšanas laikā.

[[Attēls:Palace of the Grand Dukes of Lithuania and Gediminas Monument, Vilnius.jpg|thumb|left|Valdnieka pils ar pieminekli [[Ģedimins|Ģediminam]]]]
Vāsa valdīšanas laikā pilī notika vairākas ievērojamas ceremonijas, tostarp hercoga Jāņa, kurš vēlāk kļuva par Zviedrijas karali [[Juhans III|Juhanu III]], un Sigismunda Augusta māsas Katrīnas kāzas. Pirmo [[opera]]s izrādi Lietuvā iestudēja pilī 1634. gadā.&lt;ref name=&quot;lvr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lvr.lt/site.php?contentID=14|title= Lietuvos Valdovų Rūmai|access-date=2007-01-21 |author= Valdovų Rūmų paramos fondas|year=2002|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas iebrukuma 1655. gadā valsts sāka novājināties, negatīvi ietekmējot arī Valdnieka pili. Pili ļoti izpostīja karš, un izlaupīti tās dārgumi. Pēc Viļņas pilsētas atgūšanas 1660.—1661. gadā pils vairs nebija piemērota valsts rezidencei un apmēram 150 gadus stāvēja pamesta. 18. gadsimta beigās pēc Polijas—Lietuvas ūnijas sabrukuma sagruvušās pils daļās dzīvoja vairākas ģimenes. Drīz pēc tam, kad Lietuvas Lielkņazisti iekļāva [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], cara amatpersonas pavēlēja nojaukt atlikušās Valdnieka pils daļas.&lt;ref name=&quot;lvr&quot; /&gt; 19. gadsimta sākumā pils gandrīz pilnībā bija nojaukta.&lt;ref name=&quot;engpal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=History of the Royal Palace|url=http://www.lietuvospilys.lt/data/istorija-en.htm|publisher=Castle Research Center|access-date=2009-11-23}}&lt;/ref&gt; Bijušās pils ķieģeļus 1799. gadā pārdeva tirgonim no [[Kremenčuka]]s.&lt;ref name=&quot;engpal&quot; /&gt;

[[Lietuvas Republikas Seims]] 2000. gadā pieņēma likumu, kas noteica, ka Valdnieka pils ir jāatjauno līdz [[tūkstošgade]]s piemiņas ceremonijām kopš [[Lietuvas nosaukums|Lietuvas nosaukuma]] pirmās pieminēšanas 2009. gadā.&lt;ref name=&quot;engpal&quot; /&gt;

[[Attēls:Vilnius Cathedral Exterior 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|thumb|left|Viļņas katedrāle]]

=== Viļņas katedrāle ===
{{pamatraksts|Viļņas katedrāle}}
Valdnieku pils un [[Viļņas katedrāle]] veido kompleksu un gadsimtu gaitā pastāvēja līdzās, tomēr abām ēkām ir atšķirīga vēsture.&lt;ref name=&quot;Teutonic Knights: From the Holy Land to the Baltic Sea&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Danes |first=Lois|title=Teutonic Knights: From the Holy Land to the Baltic Sea|year=2004|location=Xlibris Corporation|isbn=1-4134-6469-6|page=33 }}&lt;/ref&gt;

Ir liecības, ka pirms [[kristietība]]s ienākšanas šajā vietā pielūdza [[pagānisms|pagānu]] dievu [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkonu]] ({{val|lt|Perkūnas}}). Pastāv iespēja, ka Lietuvas karalis [[Mindaugs]] tieši tagadējās katedrāles vietā 1251. gadā uzcēla sākotnējo katedrāli kā vietu kur [[kristības|kristīt]] lietuviešu tautu. Pēc Mindauga nāves 1263. gadā katedrāle atkal kļuva par [[Lietuviešu mitoloģija|pagānu dievu]] pielūgšanas vietu.&lt;ref name=&quot;LDM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Katedrapoz.htm#sluoksniai|title=Senieji kultūriniai sluoksniai |access-date=2007-01-21|author=Lietuvos dailės muziejus |archive-url = https://web.archive.org/web/20070107031824/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Katedrapoz.htm#sluoksniai &lt;!-- Bot retrieved archive --&gt; |archive-date = 2007-01-07|language=lt}}&lt;/ref&gt;

1387. gadā, kad Lietuva oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]], uzbūvēja otru gotiskā stila katedrāli ar piecām kapelām. 1419. gadā katedrāle nodega. Tās vietā Vītauts uzcēla lielāku gotiskā stila katedrāli. 1522. gadā katedrāli atjaunoja, un rakstiskos avotos pirmo reizi minēts [[zvanu tornis]].&lt;ref name=&quot;Arkikatedros&quot;/&gt; Zvanu tornis celts Lejaspils aizsardzības torņa vietā ap 15. gadsimtu. Pēc ugunsgrēka 1530. gadā katedrāle atkal pārbūvēta, un no 1534. līdz 1557. gadam tai pievienotas vēl [[kapela]]s un [[kripta]]s. Šajā periodā katedrāle ieguva renesanses arhitektūras iezīmes. Pēc ugunsgrēka 1610. gadā to kārtējo reizi pārbūvēja, piebūvējot divus priekšējos torņus.

[[Attēls:Cattedrale - Cappella San Casimiro 2.JPG|thumb|[[Svētais Kazimirs|Svētā Kazimira]] kapela]]
1783. gadā katedrāle pārbūvēta pēc [[Laurinas Gucēvičs|Laurina Gucēviča]] projekta [[neoklasicisms (arhitektūra)|neoklasicisma]] stilā, un baznīca ieguva savu stingro četrstūra formu. Šis katedrāles izskats saglabājies līdz mūsdienām. Laikā no 1786. līdz 1792. gadam uz jumta novietoja trīs skulptūras — Svētā Kazimira skulptūru dienvidu pusē, [[Ščepanovas Staņislavs|Svētā Staņislava]] skulptūru ziemeļos un [[Konstamtipoles Helēna|Svētās Helēnas]] skulptūru centrā.

Katedrāles kriptos ir apbedītas vairākas ievērojamas vēsturiskas personas, tostarp Vītauts Dižais (1430), viņa brālis [[Žigimants]] (1440), viņa brālēns [[Švitrigailis]] (1452), Svētais Kazimirs (1484), Aleksandrs (1506) un divas no [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta]] sievām: [[Austrijas Elizabete (1526–1545)|Elizabete Hābsburga]] (1545) un [[Barbara Radzivila]] (1551).&lt;ref name=LDM/&gt;

Katedrāli 1950. gados pārveidoja par mākslas galeriju. Tās atkārtota iesvētīšana, kas notika 1980. gadu beigās, tika atzīmēta kā pagrieziena punkts mūsdienu Lietuvas vēsturē.&lt;ref name=&quot;Political construction sites: nation-building in Russia and the post-Soviet states&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=vT8tCdDpoxkC&amp;q=Vilnius+cathedral&amp;pg=PA56|page=56|title=Political construction sites: nation-building in Russia and the post-Soviet states|author=Pål Kolstø|isbn=978-0-8133-3752-4|publisher=[[Westview Press]]|year=2000}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;litu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chronology of Seminal Events Preceding the Declaration of Lithuania's Independence|url=http://www.lituanus.org/1990_2/90_2_07.htm|publisher=[[Lituanus]]|access-date=2009-11-23}}&lt;/ref&gt;

=== Pils arsenāli ===
[[Attēls:The Old Arsenal in Vilnius (9654556692).jpg|thumb|left|Vecais arsenāls]]
Viļņas pils kompleksam savā pastāvēšanas laikā bija divi [[arsenāls (noliktava)|arsenāli]] — tā sauktais jaunais un vecais. Vecais arsenāls izveidots 15. gadsimtā, Vītauta Dižā valdīšanas laikā.&lt;ref name=&quot;SA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lnm.lt/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=43&amp;Itemid=76 |title= Senasis arsenalas |access-date=2007-01-21|author=Lietuvos nacionalinis muziejus |year=2006 |language=lt}}&lt;/ref&gt; To paplašināja [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda Vecā]] valdīšanas laikā un šo darbu turpināja arī viņa dēls Sigismunds II Augusts. 16. gadsimta pārbūves laikā arsenālam uzbūvēja jaunu spārnu; 16. gadsimta vidū un 17. gadsimta sākumā uzbūvēja vēl divus spārnus. Saskaņā ar pieejamajām liecībām vecajā arsenālā tajā laikā atradās aptuveni 180 smagie lielgabali.&lt;ref name=SA/&gt;

Jauno arsenālu izveidoja vienā no vecākajām pils ēkām 18. gadsimtā pēc Lietuvas lielā hetmaņa [[Kazimirs Oginskis|Kazimira Oginska]] pavēles. Ēka, kurā dzīvoja karavīri, ir labi saglabājusies. Tās ārējā siena bija daļa no aizsargmūru sistēmas.&lt;ref name=&quot;Arsenalas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://ldmuziejus.mch.mii.lt/muziejusirpadaliniai/Tdarsenalas.en.htm|archive-url= https://web.archive.org/web/20110719005739/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/muziejusirpadaliniai/Tdarsenalas.en.htm|archive-date= 2011-07-19|title= The Old Arsenal|access-date= 2007-01-05|author= Museum of Applied Art|year= 2006|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; 16. gadsimtā tās tornis vadīja kuģus pa Neres upi.
[[Attēls:Vilnius - New Arsenal 01.jpg|thumb|340px|Jaunais arsenāls]]

Cara laikā abos arsenālos izmitināja karavīrus un glabāja militāros materiālus. Otrā pasaules kara laikā ēkas guva lielus bojājumus; dažus ēku elementus atjaunojs pēc Otrā pasaules kara, pārējos un 1987. un 1997. gadā.

== Mūsdienu attīstība ==
[[Attēls:Gedimino kalno keltuvas, 2006-08-08.jpg|thumb|left|[[Ģedimina kalna funikulers]], atklāts 2003. gadā]]
Ģedimina tornis ir dominējošs un savdabīgs objekts vecpilsētas panorāmā. No skatu platformas tās virsotnē paveras panorāmas skats uz Viļņu. 2003. gadā Mindauga kronēšanas 750. gadadienas svinību ietvaros kalnu padarīja [[pieejamība|pieejamāku]], izbūvējot [[funikulers|funikuleri]]. 30 sekunžu brauciena laikā tas paceļas apmēram 70 metrus, un tajā ir vieta sešpadsmit pasažieriem.&lt;ref name=&quot;xxiamzius&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xxiamzius.lt/archyvas/xxiamzius/20030827/liet_01.html |title=Į Gedimino kalną - keltuvu|access-date=2007-01-25 |author=XXI amžius|year=2003|language=lt}}&lt;/ref&gt; Torņa augšā {{dat|1919|1|1||bez}} pirmo reizi pacēla Lietuvas karogu.&lt;ref name=&quot;pilis&quot;/&gt; Lai atzīmētu šo notikumu, 1. janvāris Lietuvā noteikts par Karoga dienu, un šajā dienā Ģedimina tornī tāpat kā visur citur valstī tiek pacelts valsts karogs. {{dat|1988|10|7||bez}}, Lietuvas centienos atjaunot savu neatkarību, pils kompleksā pulcējās apmēram {{nobr|100000 cilvēku}} un tornī uzvilka neatkarīgās Lietuvas karogu.&lt;ref name=&quot;litu&quot;/&gt; Tornis un kalns ar virsotnē paceltu karogu ir Lietuvas valstiskuma un neatkarības cīņas simboli, kas atspoguļo senu tradīciju, kad pilsētas suverenitāte tika demonstrēta ar karogu.&lt;ref name=duke/&gt;

Pēc Ģedimina torņa atjaunošanas darbu pabeigšanas 1968. gadā tas kļuva par Lietuvas Nacionālā muzeja filiāli.

Citās pils kompleksa ēkās, kas saglabājušās līdz mūsdienām atrodas Lietuvas Nacionālais muzejs un tā [[arheoloģija]]s un [[numismātika]]s nodaļas, kā arī Lietišķās mākslas muzejs. Muzejā ir aptuveni viens miljons artefaktu, kas aptver plašu vēstures spektru.&lt;ref name=&quot;LNMI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnm.lt/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=185&amp;Itemid=269|title=Muziejaus istorija|access-date=2007-01-25 |author=Lituvos nacionalinis muziejus|year=2006|language=lt}}&lt;/ref&gt; Muzeja kolekcijā ir Lietuvas aizvēsturiskā laikmeta priekšmeti, Lietuvas vēsturē izmantotās monētas, kā arī daudz dažādu [[viduslaiki|viduslaiku]] un vēlāku artefaktu. Ik gadu muzeju apmeklē aptuveni {{nobr|250000 tūristu}}.&lt;ref name=LNMI/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Katedrāles laukums]]
* ''[[Senamestis]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Pilis Lietuvā]]</text>
      <sha1>9xnvmusqi8w7ievg67dicykj4m27zfn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Kurmis24</title>
    <ns>2</ns>
    <id>519870</id>
    <revision>
      <id>3675785</id>
      <parentid>3675384</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T05:31:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="346" xml:space="preserve">{| style=&quot;border:0; float: right&quot; |
|-
| {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}} 
|-
| {{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
| {{Uzrunāt uz tu}} 
|-
| {{User lv}} 
|-
| {{User ru-4}} 
|-
| {{User en-3}}
|-
| {{User lt-2}}
|-
| {{User de-1}}
|-
| {{User sv-1}}
|-
| {{Neviens nav perfekts}}
|}</text>
      <sha1>9cqs2hxf5ueq8lb1k9suxce525pln26</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Naruto the Movie Ninja Clash in the Land of Snow.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519936</id>
    <revision>
      <id>3675570</id>
      <parentid>3675077</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:15:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="240" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Plakāts filmai &quot;Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow&quot;.
[https://www.cinematerial.com/movies/naruto-movie-1-daikatsugeki-yukihime-ninpocho-dattebayo-i476680/p/gwj9ecai Avots]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>5hgepg8rzybco04lzj8wgsdydvrraby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Velsas Prinča sala (Kanāda)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519956</id>
    <revision>
      <id>3675816</id>
      <parentid>3675297</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:45:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3363" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Velsas Prinča sala
|attēls              = Wfm prince of wales island nunavut.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls (centrā)
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=72|latm=40|latNS=N 
|longd=99|longm=00|longEW=W
|platība             = 33339
|garums              = 300
|platums             = 65—180
|krasta līnija       = 2576&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 424
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Velsas Prinča sala''' ({{val|en|Prince of Wales Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].&lt;ref&gt;{{PZT|752}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kitikmeota]]s un [[Kikiktāluka]]s reģioniem.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OANEJ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince of Wales Island]&lt;/ref&gt; 10. lielākā Kanādas sala un 40. lielākā sala pasaulē.

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] vidusdaļā uz dienvidiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. [[Barova šaurums]] ziemeļos to šķir no [[Batērsta sala]]s, [[Pīla šaurums]] austrumos — no [[Somersetas sala]]s, [[Franklina šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Būtijas pussala]]s, bet [[Maklintoka šaurums]] rietumos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]]. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, krasti stipri izroboti ar līčiem un pussalām. Piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir Rasera sala ziemeļos. Salas lielāko daļu aizņem plaša zemiene, gar ziemeļu un austrumu krastu nelielas augstienes. Ainavā valda [[tundra]] un arktiskais [[tuksnesis]]; daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Krukedleiks salas vidusdaļā.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja [[Frensiss Maklintoks|Frensisa Maklintoka]] ekspedīcijas kamanu partija, kas meklēja pazudušo [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīciju. Nosaukta par godu karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] vecākajam dēlam Albertam Edvardam, vēlākajam karalim [[Edvards VII|Edvardam VII]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14]
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nr12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Victoria Strait NR-12/13/14]


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>rjphga4qfpnhhidkxrzdkkf93vs85nm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519970</id>
    <revision>
      <id>3675635</id>
      <parentid>3675400</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:58:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3499" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija
| oriģinālnosaukums    = ''Canadian High Arctic Research Station''&lt;br/&gt;CHARS
| attēls               = CHARS construction 2016 03.jpg
| paraksts             = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016)
| karte                = Kanāda#Nunavuta#Arktika
 |relief = jā
| map_label            = CHARS
| paraksta_izvietojums = 
| caption              =
| valsts               = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}}
| latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N
| longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W
| novietojums          = [[Kembridžbeja]]
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 2016
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               = 
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = ''Polar Knowledge Canada''
| pers_vasara          = 
| pers_ziema           = 
| augstums             = 
| vid_t                = -13,9
| vas_t                = 28,9
| ziem_t               = -52,8
| laika_zona           = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7)
| mājaslapa            = 
}}
'''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]&lt;/ref&gt; Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lēmums par stacijas būvniecību tika pieņemts 2007. gadā.&lt;ref name = interact&gt;[https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION]&lt;/ref&gt; Būvniecība tika uzsākta 2014. gadā, bet pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2016. gadā.

== Stacijas struktūra ==
Stacija sastāv no trijām galvenājām daļām. Galvenajā ēkā divos stāvos izvietojušās konferenču un sapulču telpas, virtuve, kā arī vairākas laboratorijas (dzīvnieku autopsijas, bioloģijas, datorikas, analītiskā, genomiskā u.c.). Ēkas iekštelpu stilistika ieturēta [[inuiti|inuitu]] motīvos. Lauka pētījumu un tehniskās apkopes ēkā atrodas garāžas, noliktava, minerālu laboratorija, galdniecība. Divās atsevišķās ēkās ierīkota dienesta viesnīca, kurā var izmitināt līdz 44 viespētniekiem.

== Pētniecība ==
Stacija galvenokārt tiek izmantota kā bāze dažādiem pētniecības projektiem Kanādas Arktikā. Prioritārie pētījumu virzieni ir alternatīvā un atjaunojamā enerģija ziemeļiem, ziemeļu ilgtspējība, mainīgā ledus, mūžīgā sasaluma un sniega ietekme uz kuģošanu, infrastruktūru un kopienām, kā arī ziemeļu infrastruktūras projektēšana, būvniecība un uzturēšana.&lt;ref name = interact/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Nunavuta]]
[[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]
[[Kategorija:Kanādas polārstacijas]]</text>
      <sha1>b9hrialgylyilccora4040q0d8n8a4q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675638</id>
      <parentid>3675635</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Stacijas struktūra */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3701" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija
| oriģinālnosaukums    = ''Canadian High Arctic Research Station''&lt;br/&gt;CHARS
| attēls               = CHARS construction 2016 03.jpg
| paraksts             = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016)
| karte                = Kanāda#Nunavuta#Arktika
 |relief = jā
| map_label            = CHARS
| paraksta_izvietojums = 
| caption              =
| valsts               = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}}
| latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N
| longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W
| novietojums          = [[Kembridžbeja]]
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 2016
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               = 
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = ''Polar Knowledge Canada''
| pers_vasara          = 
| pers_ziema           = 
| augstums             = 
| vid_t                = -13,9
| vas_t                = 28,9
| ziem_t               = -52,8
| laika_zona           = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7)
| mājaslapa            = 
}}
'''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]&lt;/ref&gt; Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lēmums par stacijas būvniecību tika pieņemts 2007. gadā.&lt;ref name = interact&gt;[https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION]&lt;/ref&gt; Būvniecība tika uzsākta 2014. gadā, bet pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2016. gadā.

== Stacijas struktūra ==
Stacija sastāv no trijām galvenājām daļām. Galvenajā ēkā divos stāvos {{nobr|4800 m²}} izvietojušās konferenču un sapulču telpas, virtuve, ziemas dārzs, kā arī vairākas laboratorijas (dzīvnieku autopsijas, bioloģijas, datorikas, analītiskā, genomiskā u.c.).&lt;ref&gt;[http://evoqarchitecture.com/en/canadian-high-arctic-research-station-chars-cambridge-bay-3/ EVOQ ARCHITECTURE. Canadian High Arctic Research Station (CHARS)]&lt;/ref&gt; Ēkas iekštelpu stilistika ieturēta [[inuiti|inuitu]] motīvos. Lauka pētījumu un tehniskās apkopes ēkā atrodas garāžas, noliktava, minerālu laboratorija, galdniecība. Divās atsevišķās ēkās ierīkota dienesta viesnīca, kurā var izmitināt līdz 44 viespētniekiem.

== Pētniecība ==
Stacija galvenokārt tiek izmantota kā bāze dažādiem pētniecības projektiem Kanādas Arktikā. Prioritārie pētījumu virzieni ir alternatīvā un atjaunojamā enerģija ziemeļiem, ziemeļu ilgtspējība, mainīgā ledus, mūžīgā sasaluma un sniega ietekme uz kuģošanu, infrastruktūru un kopienām, kā arī ziemeļu infrastruktūras projektēšana, būvniecība un uzturēšana.&lt;ref name = interact/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Nunavuta]]
[[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]
[[Kategorija:Kanādas polārstacijas]]</text>
      <sha1>088p2ndxhjun8sqsotyu4eh399fthth</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675642</id>
      <parentid>3675638</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:08:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3880" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija
| oriģinālnosaukums    = ''Canadian High Arctic Research Station''&lt;br/&gt;CHARS
| attēls               = CHARS construction 2016 03.jpg
| paraksts             = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016)
| karte                = Kanāda#Nunavuta#Arktika
 |relief = jā
| map_label            = CHARS
| paraksta_izvietojums = 
| caption              =
| valsts               = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}}
| latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N
| longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W
| novietojums          = [[Kembridžbeja]]
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 2016
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               = 
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = ''Polar Knowledge Canada''
| pers_vasara          = 
| pers_ziema           = 
| augstums             = 
| vid_t                = -13,9
| vas_t                = 28,9
| ziem_t               = -52,8
| laika_zona           = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7)
| mājaslapa            = 
}}
'''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]&lt;/ref&gt; Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lēmums par stacijas būvniecību tika pieņemts 2007. gadā.&lt;ref name = interact&gt;[https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION]&lt;/ref&gt; Būvniecība tika uzsākta 2014. gadā, bet pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2016. gadā.

== Stacijas struktūra ==
Stacija sastāv no trijām galvenājām daļām. Galvenajā ēkā divos stāvos {{nobr|4800 m²}} izvietojušās konferenču un sapulču telpas, virtuve, ziemas dārzs, kā arī vairākas laboratorijas (dzīvnieku autopsijas, bioloģijas, datorikas, analītiskā, genomiskā u.c.).&lt;ref&gt;[http://evoqarchitecture.com/en/canadian-high-arctic-research-station-chars-cambridge-bay-3/ EVOQ ARCHITECTURE. Canadian High Arctic Research Station (CHARS)]&lt;/ref&gt; Ēkas iekštelpu stilistika ieturēta [[inuiti|inuitu]] motīvos. Lauka pētījumu un tehniskās apkopes ēkā atrodas garāžas, noliktava, minerālu laboratorija, galdniecība. Divās atsevišķās ēkās ierīkota dienesta viesnīca, kurā var izmitināt līdz 44 viespētniekiem.

== Pētniecība ==
Stacija galvenokārt tiek izmantota kā bāze dažādiem pētniecības projektiem Kanādas Arktikā. Prioritārie pētījumu virzieni ir alternatīvā un atjaunojamā enerģija ziemeļiem, ziemeļu ilgtspējība, mainīgā ledus, mūžīgā sasaluma un sniega ietekme uz kuģošanu, infrastruktūru un kopienām, kā arī ziemeļu infrastruktūras projektēšana, būvniecība un uzturēšana.&lt;ref name = interact/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://nunatsiaq.com/stories/article/canadian-high-arctic-research-station-remains-a-big-unknown-to-many/ Canadian High Arctic Research Station remains a big unknown to many]

[[Kategorija:Nunavuta]]
[[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]
[[Kategorija:Kanādas polārstacijas]]</text>
      <sha1>0a2oavoj3qxzljlxx81nqcdx6087lnj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519978</id>
    <revision>
      <id>3675589</id>
      <parentid>3675430</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:20:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (9), &lt;references /&gt; → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5445" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = animācijas filma
| režisors = [[Susumu Yamaguchi]]
| producents = 
| scenārija autors = [[Dai Satō]]
| galvenajās lomās = * [[Wasabi Mizuta]]
* [[Megumi Ōhara]]
* [[Yumi Kakazu]]
* [[Tomokazu Seki]]
* [[Subaru Kimura]]
| mūzika = [[Takayuki Hattori]]
| operators = 
| studija = [[Shin-Ei Animation]]
| izplatītājs = ''[[Toho]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|3|04|JPN}}
| ilgums = 108 minutes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争２０２１｜ TOHOシネマズ |url=https://hlo.tohotheater.jp/net/movie/TNPI3060J01.do?sakuhin_cd=019083 |access-date=2022-03-03 |website=TOHOシネマズ |language=ja}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{JPN}}
| valoda = japāņi
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|21,556,193}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}

'''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon]]a filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}&lt;/ref&gt;

== Stāsts ==
Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas.

== Atbrīvot ==
Filma tika izlaista kinoteātros Japānā 2022. gada 4. martā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2021-11-08 |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Reveals 2 Cast Members, March 4 Release |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20211108214023/https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |archive-date=8 November 2021 }}&lt;/ref&gt; pēc pārcelšanas uz 2021. gada 5. martu sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2020-11-15 |title=2021 Doraemon Film Reveals Title, Trailer, March 2021 Opening |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116004953/https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |archive-date=16 November 2020 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Inc |first=Natasha |date=2021-01-29 |title=「映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021」3月5日の公開が延期に |url=https://natalie.mu/comic/news/414256 |access-date=2022-03-03 |website=コミックナタリー |language=ja}}&lt;/ref&gt; Vjetnamas filmu izplatītājs CGV šo filmu izdeva Vjetnamā 2022. gada 27. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vietnam |first=CGV Cinemas |title=Doraemon: Nobita và cuộc chiến vũ trụ tí hon 2021 {{!}} Thông tin - Lịch chiếu {{!}} CGV |url=https://www.cgv.vn/en/doraemon-star-wars-2021.html |access-date=2022-08-09 |website=Cgv.vn |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Opens in Vietnam on May 27 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2022-04-22/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-opens-in-vietnam-on-may-27/.184880 |access-date=2022-04-23 |website=Anime News Network |language=en}}&lt;/ref&gt; Filmu izdeva Odex Malaizijā 2022. gada 16. jūnijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Opens in Malaysia on June 16 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2022-05-27/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-opens-in-malaysia-on-june-16/.186068 |access-date=2022-06-03 |website=Anime News Network |language=en}}&lt;/ref&gt; Taivānā tas tika izlaists 2022. gada 15. jūlijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=站長 |date=2022-06-01 |title=[台灣] 日本票房賣破26億 《電影哆啦A夢：大雄的宇宙小戰爭2021》7/15(五) 中日文版同步上映 |url=https://chinesedora.com/news/37408.htm |access-date=2022-08-14 |website=哆啦A夢中文網 新聞 |language=zh-Hant-TW}}&lt;/ref&gt;

== Zemsvītras piezīmes ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]]
[[Kategorija:Animācijas filmas]]
[[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Japāņi animācijas filmas]]</text>
      <sha1>37a27z3923rnujr96m871qhnwpkn4pr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Rubinšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519980</id>
    <revision>
      <id>3675772</id>
      <parentid>3675459</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T04:18:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2264" xml:space="preserve">[[Attēls:Rubinstein repin.jpg|thumb|200px|Antons Rubinšteins ([[Repins|Repina]] glezna, 1887).]]
'''Antons Rubinšteins''' ({{val-ru|Антон Григорьевич Рубинштейн}}; 1829—1894) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s pianists, komponists, diriģents un mūzikas pedagogs.
Rubinšteins ir sacerējis 16 operas un 3 operas oratorijas, daudzus simfoniskus darbus, romances un klaviermūziku. Viņa pazīstamākais darbs ir opera &quot;Dēmons&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1829. gada 28.(16.) novembrī Vihvatincu ciemā ({{val-ru|Выхватинцы}}, {{val-ro|Ofatinți}}) tagadējā [[Moldova]]s Republikā. Viņa tēvs Geršs (Grigorijs) Rubinšteins bija ebreju tirgotājs, māte Klāra, dzimusi Levenšteina, bija mūziķe. 1831. gadā Rubinšteina ģimene pieņēma krievu pareizticību un pēc dažiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Maskavā.

Līdz septiņu gadu vecumam Antons Rubinšteins mācījās klavierspēli pie savas mātes, vēlāk pie Aleksandra Viluāna (''Alexandre Villoing''). Jau deviņu gadu vecumā viņš sniedza pirmo klavierkoncertu, 1840. gadā uzstājās Parīzē, kam sekoja jaunā brīnumbērna koncerttūres Anglijā, Holandē, Zviedrijā un vācu zemēs. 1841. gadā Rubinšteins uzstājās Vīnē, 1843. gadā Breslavā, bet 1844. gadā [[Muses nams|Muses namā]] Rīgā. No 1844. līdz 1849. gadam Rubinšteins dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]], kur viņš papildinājās pie Zigfrīda Dēna un Džakomo Meierbēra, iedraudzējās [[Fēlikss Mendelszons|Fēliksu Mendelszonu]].

1849. gadā viņš apmetās uz dzīvi Pēterburgā, 1852. gadā uzrakstīja operu &quot;[[Dmitrijs Donskis]]&quot;. No 1854. līdz 1858. gadam devās jaunā Eiropas koncerttūrē. 
1859. gadā viņš nodibināja Krievu mūzikas biedrību un 1862. gadā Pēterburgas konservatoriju.

1871. gadā koncertēja Vīnē, 1872.-1873. gadā ASV, no 1874. gada dzīvoja [[Pēterhofa|Pēterhofā]]. 1885.—1886. gadā devās pēdējā lielajā koncerturnejā pa Eiropu.

Miris 1894. gada 20.(8.) novembrī Pēterhofā.

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rubinšteins, Antons}}
[[Kategorija:1829. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1894. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romantisma komponisti]]
[[Kategorija:Moldovā dzimušie]]</text>
      <sha1>7wo30jh7ww9zq1dc4fny717hm0e4x0k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Juice WRLD.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519988</id>
    <revision>
      <id>3675614</id>
      <parentid>3675505</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:00:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Pywikibot 7.6.0</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78" xml:space="preserve">{{Attēla autortiesības}}
== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).</text>
      <sha1>3cr1lvbagzhg0d2zpktk6n2yojp66xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Vilis Krištopans</title>
    <ns>1</ns>
    <id>519991</id>
    <revision>
      <id>3675674</id>
      <parentid>3675513</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:29:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="666" xml:space="preserve">== Augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris ==

Apzīmējums &quot;augsta līmeņa&quot; šķiet neizsakām neko. Vai tam ir kāda vērtība? Ja šis termins nav plaši saprotams un ja svarīgi norādīt, ka persona ir bijusi kas vairāk, kā tikai vidusmēra spēlētājs un treneris, ierosinu tā vietā norādīt konkrētas līgas kurās viņš spēlējis/trenējis. [[Special:Contributions/80.232.241.132|80.232.241.132]] 2022. gada 25. augusts, plkst. 14.53 (EEST)
:atbalstu šo ierosinājumu! sameklē informāciju un pievieno to rakstā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.29 (EEST)</text>
      <sha1>97zr90myystg6j0edzw05sriz8hlpql</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675675</id>
      <parentid>3675674</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:31:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="920" xml:space="preserve">== Augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris ==

Apzīmējums &quot;augsta līmeņa&quot; šķiet neizsakām neko. Vai tam ir kāda vērtība? Ja šis termins nav plaši saprotams un ja svarīgi norādīt, ka persona ir bijusi kas vairāk, kā tikai vidusmēra spēlētājs un treneris, ierosinu tā vietā norādīt konkrētas līgas kurās viņš spēlējis/trenējis. [[Special:Contributions/80.232.241.132|80.232.241.132]] 2022. gada 25. augusts, plkst. 14.53 (EEST)
:atbalstu šo ierosinājumu! sameklē informāciju un pievieno to rakstā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.29 (EEST)
::bet, ja vēl nedaudz nopietnāk. šādi ir ievadrindkopā. tālāk rakstā izklāstīts precīzāk. manuprāt, normāls risinājums. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.31 (EEST)</text>
      <sha1>qgkdeqpezawaciiwdct253if309dd5i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>@ MEH</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519992</id>
    <revision>
      <id>3675516</id>
      <timestamp>2022-08-25T12:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: &quot;'''@''' '''MEH'''&quot; ''(izrunā &quot;at me&quot;)'' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] dziesma, kas izdota 2020. gada 16. aprīlī. Tā tika izdota, reklamējot Carti otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. tomēr tas tika izslēgts no projekta galīgā dziesmu saraksta. Dziesmu producēja JetsonMade, Neeko Baby un Deskhop.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="370" xml:space="preserve">&quot;'''@''' '''MEH'''&quot; ''(izrunā &quot;at me&quot;)'' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] dziesma, kas izdota 2020. gada 16. aprīlī. Tā tika izdota, reklamējot Carti otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. tomēr tas tika izslēgts no projekta galīgā dziesmu saraksta. Dziesmu producēja JetsonMade, Neeko Baby un Deskhop.</text>
      <sha1>hqyeio3eshcy33kw4cf1ugs84f0g4qd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675519</id>
      <parentid>3675516</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:04:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="386" xml:space="preserve">{{Italic title}}&quot;'''@''' '''MEH'''&quot; ''(izrunā &quot;at me&quot;)'' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] dziesma, kas izdota 2020. gada 16. aprīlī. Tā tika izdota, reklamējot Carti otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. tomēr tas tika izslēgts no projekta galīgā dziesmu saraksta. Dziesmu producēja JetsonMade, Neeko Baby un Deskhop.</text>
      <sha1>h2lg6xlmzwlbom7bst1dk199qw1ausb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675522</id>
      <parentid>3675519</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:10:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="809" xml:space="preserve">{{Italic title}}{{Singla infokaste|Nosaukums=@ MEH|Attēls=|Izpildītājs=[[Playboi Carti]]|Izdots={{dat|2020|4|16}}|Ierakstīts=2019|Žanrs=[[Hiphops]]|Garums=2:46|Izdevējs={{hlist|AWGE|[[Interscope Records]]}}|Autors=|Vardi=[[Playboi Carti]]|Producents=JetsonMade|Iepriekšējais singls=Get Dripped|Šis singls=[[@ MEH]]|Nākamais singls=Miss The Rage|Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=nMDOSLEVdBw|Hronoloģija=[[Playboi Carti]]}}&quot;'''@''' '''MEH'''&quot; ''(izrunā &quot;at me&quot;)'' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] dziesma, kas izdota 2020. gada 16. aprīlī. Tā tika izdota, reklamējot Carti otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. tomēr tas tika izslēgts no projekta galīgā dziesmu saraksta. Dziesmu producēja JetsonMade, Neeko Baby un Deskhop.</text>
      <sha1>01dp8uizdbmzhmw9lhxt4xdgn5zgugd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675524</id>
      <parentid>3675522</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T12:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="834" xml:space="preserve">{{Italic title}}{{Singla infokaste|Nosaukums=@ MEH|Attēls=Playboi Carti - @ MEH.png|Izpildītājs=[[Playboi Carti]]|Izdots={{dat|2020|4|16}}|Ierakstīts=2019|Žanrs=[[Hiphops]]|Garums=2:46|Izdevējs={{hlist|AWGE|[[Interscope Records]]}}|Autors=|Vardi=[[Playboi Carti]]|Producents=JetsonMade|Iepriekšējais singls=Get Dripped|Šis singls=[[@ MEH]]|Nākamais singls=Miss The Rage|Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=nMDOSLEVdBw|Hronoloģija=[[Playboi Carti]]}}&quot;'''@''' '''MEH'''&quot; ''(izrunā &quot;at me&quot;)'' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] dziesma, kas izdota 2020. gada 16. aprīlī. Tā tika izdota, reklamējot Carti otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. tomēr tas tika izslēgts no projekta galīgā dziesmu saraksta. Dziesmu producēja JetsonMade, Neeko Baby un Deskhop.</text>
      <sha1>s1fcjt4cqemujchoej6fc5b6kboeqq4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Soldatdalafontdalgat</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519993</id>
    <revision>
      <id>3675520</id>
      <timestamp>2022-08-25T12:04:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="188" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Soldatdalafontdalgat}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 15.04 (EEST)</text>
      <sha1>a8nsk72kvsm93exk01v2swfxg6bi3ob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Playboi Carti - @ MEH.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519994</id>
    <revision>
      <id>3675523</id>
      <timestamp>2022-08-25T12:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <comment>All rights goes to the owner(s).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="82" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).
== Licence ==
{{Albuma vāks}}</text>
      <sha1>ikj1f6vvzjp6q2zsk8gxlds0hwrbrin</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Honor5567</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519995</id>
    <revision>
      <id>3675532</id>
      <timestamp>2022-08-25T12:59:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Honor5567}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 15.59 (EEST)</text>
      <sha1>qiqaxf9r5t6m92jndw00ewl4am1wf6f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:AnnaStab/ECOMMPAY</title>
    <ns>2</ns>
    <id>519996</id>
    <redirect title="ECOMMPAY" />
    <revision>
      <id>3675537</id>
      <timestamp>2022-08-25T13:27:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AnnaStab</username>
        <id>108506</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: == Ecommpay ==  '''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot glob...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5669" xml:space="preserve">== Ecommpay ==

'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.


== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==</text>
      <sha1>3ek2a05jng5n6tp0vo40z65m1whhnov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675538</id>
      <parentid>3675537</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:28:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AnnaStab</username>
        <id>108506</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5667" xml:space="preserve">== Ecommpay ==

'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.
== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==</text>
      <sha1>hkzjl8mbajhtzmagf6dhk5iwq7rs5gf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675539</id>
      <parentid>3675538</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:38:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AnnaStab</username>
        <id>108506</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5768" xml:space="preserve">== Ecommpay ==

'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.
== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Uzņēmumi]]
[[Kategorija:Maksājumu iestāde]]
{{DEFAULTSORT:ECOMMPAY}}</text>
      <sha1>tfiv7p1f31n3p6gra2ecccs34gwjj30</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675541</id>
      <parentid>3675539</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:39:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AnnaStab</username>
        <id>108506</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5795" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:ECOMMPAY}}

== Ecommpay ==

'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.
== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Uzņēmumi]]
[[Kategorija:Maksājumu iestāde]]
{{DEFAULTSORT:ECOMMPAY}}</text>
      <sha1>l1pkp1e958ugiui8bhlocr1n5k8008j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675542</id>
      <parentid>3675541</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:41:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AnnaStab</username>
        <id>108506</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5766" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:Par uzņēmumu}}

== Ecommpay ==

'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.
== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Uzņēmumi]]
{{DEFAULTSORT:Ecommpay}}</text>
      <sha1>eflc66xy4tmmo3ic1jcz4o71yht1w0s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675547</id>
      <parentid>3675542</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T13:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AnnaStab</username>
        <id>108506</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5794" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:Par uzņēmumu}}

== Ecommpay ==
'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.
== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Uzņēmumi]]
{{DEFAULTSORT:Ecommpay}}
__INDEX__
__NEWSECTIONLINK__</text>
      <sha1>626nlymckpiadamchj480khmhvrrb0j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675559</id>
      <parentid>3675547</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:47:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ECOMMPAY</username>
        <id>108514</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[ECOMMPAY]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5816" xml:space="preserve">#REDIRECT [[ECOMMPAY]]{{DISPLAYTITLE:Par uzņēmumu}}

== Ecommpay ==
'''Ecommpay Limited''' ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[E-komercija|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un ''open banking'' jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē),  tam ir  vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar [[Banka|bankām]] un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā [[mazumtirdzniecība]] tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).

* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).

* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard galveno dalībnieku &lt;ref&gt;https://thepaypers.com/online-payments/ecommpay-attains-mastercard-principal-member-status--759709&lt;/ref&gt;, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs  &lt;ref&gt;https://www.globalbankingandfinance.com/global-banking-finance-review-awards-2015/&lt;/ref&gt; (Most Innovative Payment Provider Europe).

* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu [[Eiropa|Eiropā]], kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli &lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros (Global Business Outlook Awards).

* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.

* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.

* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.

* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.
== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 &lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt; ietvaros.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Uzņēmumi]]
{{DEFAULTSORT:Ecommpay}}
__INDEX__
__NEWSECTIONLINK__</text>
      <sha1>4uv4pcuhr7hfht1vm1cpa4u3qoegrom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nē (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519997</id>
    <revision>
      <id>3675540</id>
      <timestamp>2022-08-25T13:39:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Nē | operators =  | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = [[zinātniskā fantastika]], [[šausmu filma|šausmas]], [[trilleris]] | režisors = [[Džordans Pīls]] | producents = * Džordans Pīls * [[Ians Kūpers]] | scenārijs = Džordans Pīls | aktieri = * [[Denjels Kaluja]] * [[Kīke Palmere]] * [[Stīvens Juns]] * [[Maikls Vinkots]] | mūzika = [[Maikls Ābelss]] | oriģinālnos = ''Nope'' | studija = * ''[[Universal Pictures]]''...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3908" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Nē
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[zinātniskā fantastika]], [[šausmu filma|šausmas]], [[trilleris]]
| režisors = [[Džordans Pīls]]
| producents = * Džordans Pīls
* [[Ians Kūpers]]
| scenārijs = Džordans Pīls
| aktieri = * [[Denjels Kaluja]]
* [[Kīke Palmere]]
* [[Stīvens Juns]]
* [[Maikls Vinkots]]
| mūzika = [[Maikls Ābelss]]
| oriģinālnos = ''Nope''
| studija = * ''[[Universal Pictures]]''
* ''[[Monkeypaw Productions]]''
| montāža = 
| izplatītājs = * Universal Pictures
| izdošana = {{Filmas datums|2022|7|18|Losandželosa|2022|8|11|Latvija}}
| ilgums = 130 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|68 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|135,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt10954984/|title=Nope (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|25}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Nē&quot;''' ({{Val|en|Nope}}) ir 2022. gada [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma]], kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Džordans Pīls]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Denjels Kaluja]], [[Kīke Palmere]], [[Stīvens Juns]] un [[Maikls Vinkots]].

Filma stāsta par rančo dzīvojošiem brāli un māsu, kuri cenšas iegūt pierādījumus [[NLO]].

Džordans Pīls oficiāli apstiprināja savu trešo filmu 2020. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jordan-peeles-next-horror-film-set-for-2022-release-4090273/|title=Jordan Peele’s Next Horror Film Set for 2022 Release|last=Galuppo|first=Mia|last2=Galuppo|first2=Mia|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-08-25|date=2020-11-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Palmere un Kaluja aktieru sastāvam pievienojās 2021. gada februārī, bet Juns nākamajā mēnesī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/02/jordan-peele-keke-palmer-film-1234694742/|title=Jordan Peele Taps Keke Palmer To Star in The Director’s New Secret Project|last=Kroll|first=Justin|last2=Kroll|first2=Justin|website=Deadline|access-date=2022-08-25|date=2021-02-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/04/oscar-minari-steven-yeun-jordan-peeles-mystery-film-1234725892/|title=Following Oscar Nomination For ‘Minari’, Steven Yeun Eyes Jordan Peele’s New Film At Universal|last=Kroll|first=Justin|last2=Kroll|first2=Justin|website=Deadline|access-date=2022-08-25|date=2021-04-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2021. gada jūlijā Pīls atklāja filmas nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/582731/jordan-peeles-next-movie-is-called-nope-check-out-the-first-poster-now/|title=Jordan Peele's Next Movie Is Called 'Nope' – Check Out The First Poster Now|last=Evangelista|first=Chris|website=SlashFilm.com|access-date=2022-08-25|date=2021-07-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas darbi norisinājās 2021. gada rudenī [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]].

&quot;Nē&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2022|7|18|5=bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]], bet Latvijā pirmizrāde notika {{Dat|2022|8|11|5=bez}}. Filmu izlaida ''[[Universal Pictures]]''. Tā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes par aktierspēli, kinematogrāfiju un režiju, lai gan scenārijs saņēma dalītus vērtējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/nope|title=Nope (2022)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=25.08.2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2022. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Džordana Pīla filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>63jkav42f8xce1uxkxz56tlvr8erjvk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675624</id>
      <parentid>3675540</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:22:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3992" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Nē
| operators = 
| attēls = Nope-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[zinātniskā fantastika]], [[šausmu filma|šausmas]], [[trilleris]]
| režisors = [[Džordans Pīls]]
| producents = * Džordans Pīls
* [[Ians Kūpers]]
| scenārijs = Džordans Pīls
| aktieri = * [[Denjels Kaluja]]
* [[Kīke Palmere]]
* [[Stīvens Juns]]
* [[Maikls Vinkots]]
| mūzika = [[Maikls Ābelss]]
| oriģinālnos = ''Nope''
| studija = * ''[[Universal Pictures]]''
* ''[[Monkeypaw Productions]]''
| montāža = 
| izplatītājs = Universal Pictures
| izdošana = {{Filmas datums|2022|7|18|Losandželosa|2022|8|11|Latvija}}
| ilgums = 130 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|68 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|135,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt10954984/|title=Nope (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|25}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Nē&quot;''' ({{Val|en|Nope}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma]], kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Džordans Pīls]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Denjels Kaluja]], [[Kīke Palmere]], [[Stīvens Juns]] un [[Maikls Vinkots]].

Filma stāsta par rančo dzīvojošiem brāli un māsu, kuri cenšas iegūt pierādījumus par [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]].

Džordans Pīls oficiāli apstiprināja savu trešo filmu 2020. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jordan-peeles-next-horror-film-set-for-2022-release-4090273/|title=Jordan Peele’s Next Horror Film Set for 2022 Release|last=Galuppo|first=Mia|last2=Galuppo|first2=Mia|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-08-25|date=2020-11-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Palmere un Kaluja aktieru sastāvam pievienojās 2021. gada februārī, bet Juns nākamajā mēnesī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/02/jordan-peele-keke-palmer-film-1234694742/|title=Jordan Peele Taps Keke Palmer To Star in The Director’s New Secret Project|last=Kroll|first=Justin|last2=Kroll|first2=Justin|website=Deadline|access-date=2022-08-25|date=2021-02-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/04/oscar-minari-steven-yeun-jordan-peeles-mystery-film-1234725892/|title=Following Oscar Nomination For ‘Minari’, Steven Yeun Eyes Jordan Peele’s New Film At Universal|last=Kroll|first=Justin|last2=Kroll|first2=Justin|website=Deadline|access-date=2022-08-25|date=2021-04-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2021. gada jūlijā Pīls atklāja filmas nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/582731/jordan-peeles-next-movie-is-called-nope-check-out-the-first-poster-now/|title=Jordan Peele's Next Movie Is Called 'Nope' – Check Out The First Poster Now|last=Evangelista|first=Chris|website=SlashFilm.com|access-date=2022-08-25|date=2021-07-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas darbi norisinājās 2021. gada rudenī [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]].

Filmas &quot;Nē&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2022|7|18|5=bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]], bet Latvijā pirmizrāde notika {{Dat|2022|8|11|5=bez}}. Filmu izlaida ''[[Universal Pictures]]''. Tā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes par aktierspēli, kinematogrāfiju un režiju, lai gan scenārijs saņēma dalītus vērtējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/nope|title=Nope (2022)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=25.08.2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Džordana Pīla filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>5bksiiiur4u4rhaepkgll9mbfbqgbor</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Uwdwadafsainainawinfi</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519998</id>
    <revision>
      <id>3675545</id>
      <timestamp>2022-08-25T13:47:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="189" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Uwdwadafsainainawinfi}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 16.47 (EEST)</text>
      <sha1>tomuglstt0x4bfkv4jynxc5nov3ud52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:TijnM</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519999</id>
    <revision>
      <id>3675546</id>
      <timestamp>2022-08-25T13:51:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=TijnM}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 16.51 (EEST)</text>
      <sha1>iv1infaqge8hd5s83b0ai2ia2pzcqd9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Luckich</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520000</id>
    <revision>
      <id>3675548</id>
      <timestamp>2022-08-25T14:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Luckich}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 17.01 (EEST)</text>
      <sha1>qq3kyo10ochw87i5zhvh4ir2igb81df</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ECOMMPAY</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520001</id>
    <revision>
      <id>3675549</id>
      <timestamp>2022-08-25T14:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ECOMMPAY}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 17.07 (EEST)</text>
      <sha1>4sk5wuuu74jxqidoa0n5og35mxk1dd6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjēra un Marijas Kirī universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520002</id>
    <revision>
      <id>3675551</id>
      <timestamp>2022-08-25T14:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A01:CB00:B51:3E00:D49A:A4BB:B8C2:587C</ip>
      </contributor>
      <comment>UPMC</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="767" xml:space="preserve">'''Université Pierre-et-Marie-Curie''' bija Francijas universitāte, kas izveidota 1971. gada 1. janvārī. Tā likvidēta 2018. gada 1. janvārī līdz ar [[Parīzes Saklē Universitāte|orbonas Universitātes]] izveidi, pēc tam, kad Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts dekrēts par jaunās universitātes izveidi 2017. gada 21. aprīlis.&lt;ref&gt;[https://www.legifrance.gouv.fr/loda/id/JORFTEXT000034455357/ Décret n° 2017-596 du 21 avril 2017 portant création de l'université Sorbonne Université]&lt;/ref&gt;

== Slaveni studenti ==
* [[Seržs Arošs]], franču fiziķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Francijā]]
[[fr:Université Pierre-et-Marie-Curie]]</text>
      <sha1>80t2z9sipe0js6xk0opjykl8bbphds8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675555</id>
      <parentid>3675551</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T14:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A01:CB00:B51:3E00:D49A:A4BB:B8C2:587C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="768" xml:space="preserve">'''Université Pierre-et-Marie-Curie''' bija Francijas universitāte, kas izveidota 1971. gada 1. janvārī. Tā likvidēta 2018. gada 1. janvārī līdz ar [[Parīzes Saklē Universitāte|Sorbonas Universitātes]] izveidi, pēc tam, kad Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts dekrēts par jaunās universitātes izveidi 2017. gada 21. aprīlis.&lt;ref&gt;[https://www.legifrance.gouv.fr/loda/id/JORFTEXT000034455357/ Décret n° 2017-596 du 21 avril 2017 portant création de l'université Sorbonne Université]&lt;/ref&gt;

== Slaveni studenti ==
* [[Seržs Arošs]], franču fiziķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Francijā]]
[[fr:Université Pierre-et-Marie-Curie]]</text>
      <sha1>2yto4r5f1suc4jjd0urb8t5d92k3r8h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675761</id>
      <parentid>3675555</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T00:44:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: pārvieto 1 starpvikipēdiju saites, kas atrodas [[d:|Vikidatos]] [[d:Q1144549]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="727" xml:space="preserve">'''Université Pierre-et-Marie-Curie''' bija Francijas universitāte, kas izveidota 1971. gada 1. janvārī. Tā likvidēta 2018. gada 1. janvārī līdz ar [[Parīzes Saklē Universitāte|Sorbonas Universitātes]] izveidi, pēc tam, kad Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts dekrēts par jaunās universitātes izveidi 2017. gada 21. aprīlis.&lt;ref&gt;[https://www.legifrance.gouv.fr/loda/id/JORFTEXT000034455357/ Décret n° 2017-596 du 21 avril 2017 portant création de l'université Sorbonne Université]&lt;/ref&gt;

== Slaveni studenti ==
* [[Seržs Arošs]], franču fiziķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Francijā]]</text>
      <sha1>gu831dwek2lsy5qamrjgd8kj2410h2j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675858</id>
      <parentid>3675761</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Papuass pārvietoja lapu [[Université Pierre-et-Marie-Curie]] uz [[Pjēra un Marijas Kirī universitāte]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="727" xml:space="preserve">'''Université Pierre-et-Marie-Curie''' bija Francijas universitāte, kas izveidota 1971. gada 1. janvārī. Tā likvidēta 2018. gada 1. janvārī līdz ar [[Parīzes Saklē Universitāte|Sorbonas Universitātes]] izveidi, pēc tam, kad Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts dekrēts par jaunās universitātes izveidi 2017. gada 21. aprīlis.&lt;ref&gt;[https://www.legifrance.gouv.fr/loda/id/JORFTEXT000034455357/ Décret n° 2017-596 du 21 avril 2017 portant création de l'université Sorbonne Université]&lt;/ref&gt;

== Slaveni studenti ==
* [[Seržs Arošs]], franču fiziķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Francijā]]</text>
      <sha1>gu831dwek2lsy5qamrjgd8kj2410h2j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675860</id>
      <parentid>3675858</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="778" xml:space="preserve">'''Pjēra un Marijas Kirī universitāte''' ({{val|fr|Université Pierre-et-Marie-Curie}}) bija Francijas universitāte, kas izveidota 1971. gada 1. janvārī. Tā likvidēta 2018. gada 1. janvārī līdz ar [[Parīzes Saklē Universitāte|Sorbonas Universitātes]] izveidi, pēc tam, kad 2017. gada 21. aprīlī Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts dekrēts par jaunās universitātes izveidi.&lt;ref&gt;[https://www.legifrance.gouv.fr/loda/id/JORFTEXT000034455357/ Décret n° 2017-596 du 21 avril 2017 portant création de l'université Sorbonne Université]&lt;/ref&gt;

== Slaveni studenti ==
* [[Seržs Arošs]], franču fiziķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Francijā]]</text>
      <sha1>60xv22mme4ecgnzrwv845do0ustqimh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ECOMMPAY</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520003</id>
    <revision>
      <id>3675558</id>
      <timestamp>2022-08-25T14:46:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ECOMMPAY</username>
        <id>108514</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: == Par uzņēmumu ==  Ecommpay Limited ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[Elektroniskā tirdzniecība|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5506" xml:space="preserve">== Par uzņēmumu ==

Ecommpay Limited ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[Elektroniskā tirdzniecība|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un open banking jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē), tam ir vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar bankām un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).
* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).
* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa&lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; galveno dalībnieku, atvēra savu biroju Singapūrā &lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt;, kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs(Most Innovative Payment Provider Europe).
* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu Eiropā, kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli&lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt;, un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros.
* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025 &lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;.
* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS &lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;.
* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū &lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt;, veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā &lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;.
* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.

== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos” &lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt;. Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 ietvaros&lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==</text>
      <sha1>td34b4gsasrs7vumpomulhirmura3sc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675591</id>
      <parentid>3675558</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:24:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; (5), ref&gt;, → ref&gt; (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5444" xml:space="preserve">== Par uzņēmumu ==

Ecommpay Limited ir finanšu tehnoloģiju ekosistēma. Tā darbojas kā starptautisks maksājumu pakalpojumu sniedzējs un tiešais bankas karšu ekvaiers, kas tiešsaistes tirgotājiem ļauj veikt tiešsaistes maksājumus un naudas izmaksas visā pasaulē, izmantojot vairāk nekā 100 maksājumu metodes ar vienu integrāciju. Tā izstrādā un pielāgo piemērotas maksājumu sistēmas [[Elektroniskā tirdzniecība|e-komercijas]] uzņēmumiem visā pasaulē, ieskaitot globālo ekvairingu, multikanālu un vietējās maksājumu metodes, izmaksas un open banking jeb atvērto banku sistēmu. Uzņēmuma galvenais ofiss atrodas [[Londona|Londonā]] (Apvienotajā Karalistē), tam ir vairāki biroji visā pasaulē, tai skaitā [[Latvija|Latvijā]], [[Kipra|Kiprā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], un tajos strādā vairāk nekā 700 darbinieku.

Ecommpay sadarbojas ar bankām un maksājumu sistēmām, un tās klienti ir lieli un vidēji tiešsaistes tirgotāji tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība tiešsaistē, azartspēles, transports un mobilitāte, viesmīlība, ceļojumi, tiešsaistes apmācības, IT pakalpojumi un citas.

== Vēsture ==

* Pēc darbības uzsākšanas 2012. gadā Ecommpay reģistrējās [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijā]] (FKTK) un 2013. gadā atvēra biroju [[Nikosija|Nikosijā]] (Kiprā).
* 2014. gadā uzņēmums saņēma Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci &lt;ref&gt;https://register.fca.org.uk/s/firm?id=001b000000NMljsAAD&lt;/ref&gt; (FCA).
* 2015. gadā uzņēmums kļuva par maksājumu sistēmu Visa&lt;ref name=&quot;finextra.com&quot;&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/58727/ecommpay-achieves-visa-principal-member-status&lt;/ref&gt; un Mastercard &lt;ref name=&quot;finextra.com&quot;/&gt; galveno dalībnieku, atvēra savu biroju Singapūrā,&lt;ref&gt;https://www.finextra.com/pressarticle/61146/ecommpay-opens-first-office-in-asia&lt;/ref&gt; kā arī saņēma Globālo banku un finanšu balvu (Global Banking and Finance Review Awards) kā Eiropas visnovatoriskākais maksājumu pakalpojumu sniedzējs(Most Innovative Payment Provider Europe).
* 2016. gadā uzņēmums uzsāka tiešu ekvairingu Eiropā, kļuva par pirmo ekvaieru Eiropā, kas ieviesa maksājumu sistēmas Mastercard paneli,&lt;ref&gt;https://igamingbusiness.com/company-news/ecommpay-becomes-first-acquirer-to-implement-mastercard-dashboard/&lt;/ref&gt; un tika nosaukts par visstraujāk augošu maksājumu pakalpojumu sniedzēju Apvienotajā Karalistē Globālās uzņēmējdarbības perspektīvas balvas ietvaros.
* 2018. gadā uzņēmums ieviesa savu jauno maksājumu vārteju GATE2025.&lt;ref&gt;https://www.paymenteye.com/announcements/ecommpay-launches-innovative-payment-platform-gate2025/&lt;/ref&gt;
* 2019. gadā Ecommpay uzsāka vēl nebijušu finanšu tehnoloģiju konferenci ECOMMTALKS.&lt;ref&gt;https://ecommtalks.academy/login&lt;/ref&gt;
* 2020. gadā Ecommpay ieviesa ECOMMTALKS akadēmiju — virkni tiešsaistes izglītojošu un motivējošu runu, kuras sniedz finanšu tehnoloģiju un e-komercijas nozares līderi. Uzņēmums veica integrāciju arī ar [[PayPal]] tirdzniecības platformu, ieviesa savas atvērtās banku maksājumu sistēmas Apvienotās Karalistes tirgū,&lt;ref&gt;https://www.electronicpaymentsinternational.com/news/ecommpay-launches-open-banking-system/&lt;/ref&gt; veica integrāciju ar vienu no pasaulē populārākajām tērzēšanas lietotnēm [[Telegram]], lai piedāvātu maksājumus lietotnēs, sāka piedāvāt jaunu maksājumu risinājumu mobilitātes nozarei un paplašināja savuatvērto banku maksājumu sistēmas risinājumu Eiropā.&lt;ref&gt;https://ibsintelligence.com/ibsi-news/ecommpay-expands-open-banking-payment-solution-to-europe/&lt;/ref&gt;
* 2021. gadā uzņēmums pievienoja papildu funkcijas savam atvērtās bankas maksājumu sistēmas piedāvājumam un paplašināja integrāciju ar Telegram, iekļaujot arī bot maksājumus.

== Izaugsme ==

Kopš Ecommpay darbības sākuma 2012. gadā uzņēmums pastāvīgi attīstījies, un tam izdevās nodrošināt globālu klātbūtni, atverot vairākus birojus un pārstāvniecības prioritārajos tirgos, tostarp [[Āzija|Āzijā]], Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Ecommpay ir izaudzis no 10 speciālistu komandas 2012. gadā līdz uzņēmumam, kurā nodarbināti vairāk nekā 700 maksājumu speciālistu.

Uzņēmums ir ieguvis atzinību un saņēmis vairākus nozares apbalvojumus, tostarp saņēmis Starptautisko spēļu balvu - 2019 kategorijā “Inovācijas maksājumos”.&lt;ref&gt;https://europeangaming.eu/portal/press-releases/2019/02/05/38104/ecommpay-wins-innovation-in-payments-award-at-iga-2019/&lt;/ref&gt; Ecommpay iekļuva arī Maksājumu karšu un maksājumu balvas - 2019 finālistu vidū, pretendējot uz Labāko drošības vai krāpšanas apkarošanas risinājuma nomināciju; bijis finālists E-komercijas balvas - 2018 &lt;ref&gt;https://365retail.co.uk/ecommerce-awards-2018-finalists/&lt;/ref&gt; Labākās inovācijas e-komercijas maksājumu kategorijā; pretendējis uz Labāko tiešsaistes maksājumu risinājuma (tirgotāja) vārdu Maksājumu balvā - 2019 &lt;ref&gt;https://www.payments-awards.com/awards/shortlist19.php&lt;/ref&gt;; pretendējis uz Gada tiešsaistes risinājuma, Gada multikanālu tehnoloģiju piegādātāja un Tiešsaistes tehnoloģiju piegādātāja titulu Mazumtirdzniecības sistēmu balvas - 2019 ietvaros&lt;ref&gt;https://www.retail-systems.com/rs/Retail_Systems_Awards_2019_Shortlist_Announced.php&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==</text>
      <sha1>lf6wj2ii1vww731l4dq0pl7r2u7mpw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Adam Skowron</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520004</id>
    <revision>
      <id>3675561</id>
      <timestamp>2022-08-25T15:58:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Adam Skowron}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 18.58 (EEST)</text>
      <sha1>7c1lzf5e6o3xl6quqiejqbbq8dyy1is</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:SLoreshMCZ</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520005</id>
    <revision>
      <id>3675565</id>
      <timestamp>2022-08-25T16:08:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=SLoreshMCZ}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 19.08 (EEST)</text>
      <sha1>f4d8lcdg39hp06aj77a564i8n9uj96s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Roxyy</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520006</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Roxy" />
    <revision>
      <id>3675567</id>
      <timestamp>2022-08-25T16:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vincent Vega</username>
        <id>90168</id>
      </contributor>
      <comment>Vincent Vega pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Roxyy]] uz [[Dalībnieka diskusija:Roxy]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Roxyy|Roxyy]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Roxy|Roxy]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Roxy]]</text>
      <sha1>jbibcl3h7z1qzol3vw1c17jbiywcbaz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nicu farcas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520007</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Nicu Farcaș" />
    <revision>
      <id>3675569</id>
      <timestamp>2022-08-25T16:15:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MdsShakil</username>
        <id>97023</id>
      </contributor>
      <comment>MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Nicu farcas]] uz [[Dalībnieka diskusija:Nicu Farcaș]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Nicu farcas|Nicu farcas]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Nicu Farcaș|Nicu Farcaș]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Nicu Farcaș]]</text>
      <sha1>7gdxoka6w0fy77t2g1qtjv9rh9w980r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Abobubus</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520008</id>
    <revision>
      <id>3675574</id>
      <timestamp>2022-08-25T16:28:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Abobubus}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 19.28 (EEST)</text>
      <sha1>k63dd39p0qus0tu5gff9ce31aj4c1ww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roka Lī pavasara jaunība (sērijas)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520009</id>
    <revision>
      <id>3675583</id>
      <timestamp>2022-08-25T16:43:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1075059556|List of Rock Lee &amp; His Ninja Pals episodes]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39736" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste|bgcolor=#6a7|season_name=Roka Lī pavasara jaunība|country={{flag|Japāna}}|network=[[TV Tokyo]]|first_aired={{date|2012|4|3|5=bez}}|last_aired={{date|2013|3|26|5=bez}}|num_episodes=51|image=}}
[[Category:Articles with short description]]
[[Category:Short description is different from Wikidata]]
[[Category:Articles with short description]]
[[Category:Short description is different from Wikidata]]
[[Category:Pages using infobox television season with the season name parameter]]
[[Category:Television articles with incorrect naming style]]
'''''Roka Lī pavasara jaunība''''' ir [[anime]] adaptācija ''[[Naruto]]'' pasaules [[Manga|mangai]]. Anime veidotājs ir [[Murato Masahiko]], bet mangu uzrakstīja [[Taira Kendzi]] 2010. gadā. Par anime izdošanu 2012. gada februārī paziņoja [[Shueisha]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-01/naruto-rock-lee-spinoff-tv-anime-slated-for-april|title=Naruto's Rock Lee Spinoff TV Anime Slated for April|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 1, 2012}}&lt;/ref&gt; Anime izdeva ''Studio Pierrot'', pirmizrāde norisinājās telekanālā ''TV Tokyo'' {{Date|2012|4|3|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-02/pierrot-naruto/rock-lee-anime-slated-for-bleach-timeslot|title=Pierrot's Naruto: Rock Lee Anime Slated for Bleach's Timeslot|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 2, 2012}}&lt;/ref&gt; ''Crunchyroll'' vienlaikus pārraidīja seriāla pirmizrādi tiešsaistē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-04-02/crunchyroll-adds-rock-lee-spinoff-tv-anime-series|title=Crunchyroll Adds Rock Lee Spinoff TV Anime Series|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=April 2, 2012}}&lt;/ref&gt;

Sērijas stāsta par Konohas nindzju Roku Lī, viņa ikdienu un studijām. Viņš spēj izmantot taidžutsu, bet viņam nav pieredzes nindžutsū un gendžutsū spējās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Naruto SD: Rock Lee no Seishun Full-Power Ninden|url=https://www.imdb.com/title/tt2301807/|publisher=Pierrot|date=2012-04-03|accessdate=2022-08-25}}&lt;/ref&gt; Seriālā ir komiskas ainas un vienkāršas skices, lai uzsvērtu varoņu mērķus un domāšanas procesus. 

''Roka Lī pavasara jaunība'' ir pirmais atsevišķais anime ({{Val-en|spin-off anime}}), kas neievēro ''[[Naruto Shippuden]]'' pamata sižetu, bet notiek [[Naruto]] pasaulē.

Seriāls tika raidīts no 2012. līdz 2013. gadam, vienas sezonas ietvaros. ''Viz Media'' dublēja seriālu angļu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viz.com/blog/posts/anime-naruto-spin-off-rock-lee-and-his-ninja-pals-567|title=VIZ Blog / ANIME: Naruto Spin-Off: Rock Lee &amp; His Ninja Pals|website=www.viz.com|access-date=2022-08-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada marta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir pieejamas visas sērijas angļu dublējumā un subtitru formātā.

Japānā sērijas tika izdotas arī DVD formātā. Pirmais DVD tika izdots {{Date|2012|7|18|5=bez}}, tajā bija 1.-3. sērijai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cdjapan.co.jp/detailview.html?KEY=ANSB-6501|title=DVD 日本語タイトル: ロック・リーの青春フルパワー忍伝 1/ アニメ アニプレックス|publisher=[[Aniplex]]|access-date=2010-07-03|language=ja, en}}&lt;/ref&gt;{{Episode table|background=#6a7|overall=|title=|airdate=|episodes={{Episode list
| EpisodeNumber       = 1
| Title               = [[Rock Lee]] is a Ninja who can't use Ninjutsu / Rock Lee's Rival is [[Naruto Uzumaki|Naruto]]
| TranslitTitle       = Rokku Rī wa ninjutsu no tsukaenai ninja desu / Rokku Rī no raibaru wa Naruto desu
| NativeTitle         = ロック・リーは忍術の使えない忍者です / ロック・リーのライバルはナルトです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|3}}
| ShortSummary        = A girl faces a group of thugs in Konohagakure. Lee uses Elimination by Dispantsification to the thug leader and accidentally the claws clutch on his butt, ends up in retreating. Lee, Neji and Tenten engage on an item retrieval mission. It involves getting a dessert called Baumkuchen, which is available at the department store in exchange of a voucher. As Lee is about to get the voucher, [[Naruto Uzumaki]] suddenly arrives. The two contest on getting the voucher first, and Naruto uses his Shadow Clone Jutsu and Sexy Jutsu. As they arrive to the department store, the owner tells them that they're late and the last Baumkuchen has gone.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 2
| Title               = Love is a part of the Springtime of Youth / Love makes both sides Crazy
| TranslitTitle       = Koi mo mata seishun no ichi buna no desu / Ai to wa futari de oroka ni naru koto desu
| NativeTitle         = 恋もまた青春の一部なのです / 愛とはふたりで愚かになることです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|10}}
| ShortSummary        = Rock Lee has a crush on [[Sakura Haruno]]. He mounts numerous &quot;love offenses&quot; on his target, but Sakura manages to easily brush them off. Later, Lee goes to slip a love letter into her shoebox, in hopes of getting closer to Sakura, but things get complicated when Naruto does the same.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 3
| Title               = A Competition with the Genius Ninja [[Neji Hyuuga|Neji]] / [[List of Naruto characters#Tenten|Tenten]]'s Must-Win Battle
| TranslitTitle       = Tensai ninja Neji to shōbuna no desu / Tenten ni wa yuzurenai tatakai ga aru no desu
| NativeTitle         = 天才忍者ネジと勝負なのです / テンテンには譲れない戦いがあるのです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|17}}
| ShortSummary        = Lee's teammate Neji Hyuga is a talented [[ninja]] referred to by many as a genius.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 4
| Title               = Guy-sensei didn't...do it... / Guy-sensei's Rival is [[Kakashi Hatake|Kakashi]]-sensei
| TranslitTitle       = Soredemo Gai Sensei wa yattenai…desu / Kakashi Sensei wa Gai Sensei no raibaru desu
| NativeTitle         = それでもガイ先生はやってない…です / カカシ先生はガイ先生のライバルです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|24}}
| ShortSummary        = Lee's beloved [[Might Guy|Guy]] Sensei is arrested for lewd behavior. Lee promises to clear his master’s name. Later, [[Kakashi Hatake|Kakashi Sensei]]'s secret move defeats Guy, and Lee decides to follow Kakashi and become as powerful as he is.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 5
| Title               = I'm Going to Teach Konohamaru Kempo / I Save my Lucky Undies for Physicals
| TranslitTitle       = Konohamaru ni kenpō o oshieru no desu / Kenkōshinda wa shōbu pantsu de idomimasu
| NativeTitle         = 木ノ葉丸に拳法を教えるのです / 健康診断は勝負パンツで挑みます
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|1}}
| ShortSummary        = Konohamaru usually practices ninjutsu with Naruto. But now he's sought out Rock Lee to learn better hand-to-hand combat skills. Later, Lee and the others are ordered to undergo a routine physical exam.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 6
| Title               = The Leaf Village Sports Meet / Cavalry Battles are Part of the Thrill of Youth
| TranslitTitle       = Konoha no sato no dai undōkai desu/ Gibasen wa seishun no daigomina no desu
| NativeTitle         = 木ノ葉の里の大運動会です／騎馬戦は青春の醍醐味なのです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|8}}
| ShortSummary        = The Hidden Leaf Village is holding a sports meet. Lee is called to read the Athlete's Pledge of Fair Play, but screws up in front of the entire stadium. Hoping to save face, he swears to outperform everyone at every event.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 7
| Title               = Orochimaru is a B-Type Scorpio / Love Letters are the Ultimate Trap
| TranslitTitle       = Orochimaru wa Sasori-za B-gata desu! / Raburetā wa saidai no wanana no desu
| NativeTitle         = 大蛇丸はさそり座Ｂ型です！／ラブレターは最大の罠なのです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|15}}
| ShortSummary        = Lee and his team are on guard duty at the front gate, but they'll have to be extra vigilant. Later, Lee is flummoxed by Guy-sensei's new &quot;Smooth Operator Fist.&quot;
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 8
| Title               = Even Hokages Go Bald / Orochimaru is Persistent
| TranslitTitle       = Hokage datte hagerutoki wa hageruno desu! / Orochimaru wa tottemo shitsukoii otoko nano desu!
| NativeTitle         = 火影だってハゲるときはハゲるのです／大蛇丸はとってもしつこい男なのです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|22}}
| ShortSummary        = Lee's team is pulling bodyguard duty for the Fifth Hokage Tsunade while she's off on a gambling binge. Later, Orochimaru summons Manda to swallow Tsunade, Naruto, and even Guy-sensei whole!
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 9
| Title               = Hinata is Neji's cousin / Hinata's weakness is Naruto.
| TranslitTitle       = Hinata wa Neji no itokona no desu / Hinata no jakuten wa Naruto desu
| NativeTitle         = ヒナタはネジのいとこなのです／ヒナタの弱点はナルトです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|29}}
| ShortSummary        = Neji's cousin [[Hinata Hyuuga|Hinata]] is trying to get some training in, but it's not easy with Lee constantly getting in the way. Later, Lee and several others don a familiar orange outfit – Naruto's.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 10
| Title               = Teamwork is indeed a proof of youth. / The criminal is here. It's him!
| TranslitTitle       = Chīmuwāku koso seishun no akashi desu / Han'nin wa kono naka ni iru! Desu!
| NativeTitle         = チームワークこそ青春の証です／犯人はこの中にいる！です!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|5}}
| ShortSummary        = After seeing [[Shikamaru Nara]] and Choji Akimichi in action, Lee attempts to strengthen his friendship with Neji. On the way to take an IQ test, Lee's team discovers Guy-sensei collapsed on the ground! They'll have to push their brains to the limit to solve this mystery.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 11
| Title               = A Field Trip to the Old Capital! / Girls' Rooms and Candy Boxes!
| TranslitTitle       = Koto to ieba, shūgakuryokōdesu! / Joshi no heya to kaite okashi-bakodesu!
| NativeTitle         = 古都といえば、修学旅行です! / 女子の部屋と書いてお菓子箱です!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|12}}
| ShortSummary        = Lee and Naruto are both dying to be on Sakura's team for a research trip to the old capital city. But when they're stuck with Neji instead, they settle for tailing her. Evening falls and Lee's group wants to slip away from the senseis to go hang out with the girls.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 12
| Title               = The No-Ninjutsu Lifestyle! / I want to Share an Umbrella with Sakura!
| TranslitTitle       = Ninjutsu kinshi no taiken gakushūna nodesu / Sakura-san to aiaigasa o shitai nodesu
| NativeTitle         = 忍術禁止の体験学習なのです / サクラさんと相合傘をしたいのです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|19}}
| ShortSummary        = Fed up with their pupils using their ninja skills for the simplest of tasks, Guy and Kakashi set out to teach them some appreciation. Later, Lee is training in the rain without an umbrella, when he sees Sakura getting soaked as well. Naruto appears with an umbrella to save the day, and a jealous Lee has to choose between training and love, but when he chooses the latter, Tenten makes everything complicated.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 13
| Title               = Student vs. Master! Rock Lee vs. Might Guy! / I will Surpass Guy Sensei!
| TranslitTitle       = Shiteitaiketsu! Rokku Ri vs Maito Gai desu / Gai Sensei wo Koeruno desu!
| NativeTitle         = 師弟対決！ロック・リーvsマイト。ガイです　/　ガイ先生を超えるのです!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|26}}
| ShortSummary        = The ninjas of the Hidden Leaf are being tested on their combat skills, and Team Guy must win a match against their sensei in order to pass. Neji and Tenten succeed using their special moves, but how will Lee stand up to Guy-sensei's Morning Peacock?
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 14
| Title               = I Want My Popularity Back! / Death!
| TranslitTitle       = Ninja ninki wo toimodo suno desu! / Desu!
| NativeTitle         = 忍者人気を取い戻すのです！　/　デス!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|3}}
| ShortSummary        = Fewer children in the Hidden Leaf Village are choosing to become ninjas. Lee goes to talk to Guy-sensei about the issue, only to overhear his idol say &quot;Ninjutsu is the most important part of being a ninja!&quot; On his way to visit a hospitalized Guy-sensei, Lee hears Tsunade say he &quot;doesn't have much time left.&quot;
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 15
| Title               = The Pool's Finally Open! / The Super Happy Orochi-Pool Park!
| TranslitTitle       = Dokidoki ☆ Puru hiraki desu / Wakuwaku ♥ Orochi Puru Kouen desu!
| NativeTitle         = ドキドキ  ☆ プール開きです　/　ワクワク ♥ おろちプール園です!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|10}}
| ShortSummary        = It's summer in the Leaf Village, but the pool's empty. Lee wants to take Sakura on a date, so he, Neji and Tenten go to check out the newly-opened &quot;Super Happy Orochi-Pool Park.&quot; And of course, lying in wait is... [[Orochimaru]].
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 16
| Title               = The Warring Chef Triad / Time to Tone Down Guy-Sensei!
| TranslitTitle       = 3tsu domoeno ryouri shiyo desu / Gai Sensei wo usukusuruno desu!
| NativeTitle         = ３つ巴の料理シヨーです!　/　ガイ先生を薄くするのです!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|17}}
| ShortSummary        = Lee and the gang are out camping, but it's not easy to cook in the great outdoors. When Shikamaru comes up with a plan to pit the girls against each other in a cook-off, Tenten, Sakura and Ino put their pride as women on the line and charge into battle! This year Guy-sensei is in charge of running morning exercises, but he's a lot to deal with first thing in the morning. Lee and the team set out to drum up attendance.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 17
| Title               = Road to Guy! / The Amazing True Story of the Leaf Village Film Festival!
| TranslitTitle       = ROAD TO GUY desu! / Jitsuroku! Konoha no Sato no mousou eigasai desu!
| NativeTitle         = ROAD TO GUY　です!　/　じつろく！　木ノ葉の里の妄想映画祭です!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|24}}
| ShortSummary        = Lee and Tenten grab the latest issue of Jump to get the scoop on [[Road to Ninja: Naruto the Movie|the new Naruto movie]]! But the moment they get it, a bright light blinds them, and when it fades, everyone's personality is totally different! The new Naruto movie is almost here, and Tsunade's worried it's lacking something to make it a must-see. Tenten overhears the Hokage and works with Lee and Neji to figure out what's missing.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 18
| Title               = Boom! The Shinobi Fireworks Show! / Bang! Tenten's Acting Weird!
| TranslitTitle       = Doki! Ninja-darake no hanabi taikai desu! / Giku! Tenten no yōsu ga okashī desu!
| NativeTitle         = ドキッ!忍者だらけの花火大会です! / ギクッ!テンテンの様子がオカシイです!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|31}}
| ShortSummary        = The Leaf Village is holding a fireworks show, including a contest to see which ninja can make the biggest boom. Guy-sensei orders Lee to win at any cost! After the fireworks show, Tenten starts acting strange. Neji and Lee set her up for numerous punchlines, but she just doesn't seem to want to play the part this week.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 19
| Title               = Summer means Seashell Styles! / Watermelon Wars!
| TranslitTitle       = Natsu wa yappari kai pan sutairu desu! / Suikappu wo meguru gekitō desu!
| NativeTitle         = 夏はやっぱり貝パンスタイルです! / スイカップを巡る激闘です!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|7}}
| ShortSummary        = Team Guy and Team Kakashi head to the beach. Lee wants to scope out Sakura's &quot;amazing&quot; new bathing suit, but Guy-sensei makes him train instead. Lee wants to have fun by splitting watermelons, but Guy-sensei turns it into a training exercise. It's a race for survival to get a crack at the perfect target!
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 20
| Title               = I want to be friends with Gaara! / The Rock Lee Impostor Strikes!
| TranslitTitle       = Gaara-kun to nakayoku narou! Desu! / Rokku rī no nisemono genru! Desu!
| NativeTitle         = 我愛羅くんと仲良くなろう。です! / ロック・リーのニセモノ現る!です!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|14}}
| ShortSummary        = Lee and the gang does a mission in the Sand Village. Thinking Lee still has something against Gaara, Tenten and the others try to bring them together. A Rock Lee impostor appears and starts ruining Lee's good name. Lee's group attempt to catch him using a cross-dressing Neji as bait, when they finally find the impostor they have a short battle!
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 21
| Title               = A Hot Night for a Chilling Tale / The Hokage Tears aren't for Decoration!
| TranslitTitle       = Negurushī yoru wa mi mo kōru kowai hanashi desu/ Hokage-sama no namida wa kazari janaino desu!
| NativeTitle         = 寝苦しい夜は身も凍る怖い話です / 火影様の涙は飾りじゃないのです!
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|21}}
| ShortSummary        = It's a sweltering summer night, but Guy-sensei wants Lee and the boys to cool themselves off without air conditioning. Lee and Konohamaru set out to solve one of the “Seven Mysteries of the Leaf” – “The Tears of Mount Hokage.”
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 22
| Title               = Always Do Your Homework at the Last Minute! / Class 3-Lee! We Are Team Guy!
| TranslitTitle       = Shyukudaito wa kigen zennjitsuni yaruno gakihon desu! / 3nen ri-gumi! Gai-han desu!
| NativeTitle         = 宿題とは期限前日にやるのが基本です！ / ３ー年りーぐみ！　ガイ班です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|28}}
| ShortSummary        = Lee and Naruto seek help from their friends the day before their summer homework is due. Unfortunately for them, they also seem to have forgotten all the craziness that happened over the summer. Lee's team visits the Academy, only to find a class of lazy kids who mock Lee for working so hard.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 23
| Title               = Naruto is Lee and Lee is Naruto! / I Dream of Walking with the Nine-tails!
| TranslitTitle       = Naruto ga Ri de Ri ga Naruto, desu! / Kyuubikun to osanposuru ga yume desu!
| NativeTitle         = ナルトがリーでリーがナルトで、です！ / 九尾くんとお散歩するのが夢です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|4}}
| ShortSummary        = Ino catches Naruto and Lee trying to peep on Sakura while she's in the bath, but when she misfires with her Mind-Body Switch jutsu, Lee and Naruto end up swapping bodies!
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 24
| Title               = I'm Sai's New Agent! / Win Lady Tsunade's Heart!
| TranslitTitle       = Sai.wo Purodusa desu! / Tsunade-sama no Hato wo GET YOU desu!
| NativeTitle         = サイ。をプロデュースです！ / 綱手さまのハートをGETYOUです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|11}}
| ShortSummary        = It's the Leaf Village culture festival, and Lee is convinced Sai wants to stand out more. Poor Sai... The “Mr. Leaf Village” contest is just around the corner.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 25
| Title               = Gaara's First Crush! / A Gift From Orochimaru!
| TranslitTitle       = Gaara-kun no mune kiyunn ☆ hatsukoi deto desu / Orochimaru kara no purezento desu
| NativeTitle         = 我愛羅くんの胸キユン☆初恋デートです / 大蛇丸からのプレゼントです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|18}}
| ShortSummary        = When Lee notices the character on Gaara's forehead has changed from “Love” to “Romance,” he's convinced the Kazekage's got a crush on someone and sets out to learn her identity. They assume it's a cross-dressed Neji, but in reality &quot;Gaara&quot; is a disguised Orochimaru who merely got the character mixed up. Lee gets a booby-trapped watch from Orochimaru that will explode if he stops training. Or if Neji cross-dresses. Or Tenten overreacts.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 26
| Title               = The Green Flame, Dodge Lee! / The Yes-Man Says No!
| NativeTitle         = 蒼い炎の逃球児・ドッジ☆リーです /ブラック企業の言いなりはコリゴリです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|25}}
| ShortSummary        = Lee's convinced the upcoming dodgeball tournament is going to be a silly game for kids, until a few choice words from Guy-sensei light a fire in his soul. After a fight with Orochimaru, Kabuto sets out to prove he's better than his former boss by joining Lee's group.
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 27
| Title               = My First Five-Star Sushi! / Friendship, Effort, and Victory!
| TranslitTitle       = Mawaranaio sushi hatsutaiken desu! / Yuujyou-doryouku-shyouri wa eien no sangensoku desu!
| NativeTitle         = まわらないお寿司初体験です！ / 友情-努力-勝利は永遠の三原則です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|2}}
| ShortSummary        = Lady Tsunade hits a lottery jackpot and promises to take Lee and the gang out for five-star sushi, but needs Kakashi and Guy's help to get out of it when she notices her ticket was off by one number. Iruka-sensei's had enough with his disobedient students, so Lee and the gang come to the Academy to put on a show.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 28
| Title               = Hunting for Mastsutake Mushrooms! / Lee and Neji Part Ways!
| TranslitTitle       = Shokuyoku no aki! Matsutake kari ni iku no desu! / Rī to Neji, ketsubetsu no toki desu!
| NativeTitle         = 食欲の秋！マツタケ狩りに行くのです！ / リーとネジ、決別の時です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|9}}
| ShortSummary        = Naruto, Lee and the others go out hunting for matsutake mushrooms, but there are none to be found after the abnormally hot summer. Neji's finally had enough of being forced to cross-dress for Lee's skits, and turns his back on Lee.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 29
| Title               = We're Here to Welcome Gaara! / The Ultimate Autumn Diet!
| TranslitTitle       = Gaara-kun o settai suru nodesu! / Aki no daietto dai sakusendesu!
| NativeTitle         = 我愛羅くんを接待するのです！ / 秋のダイエット大作戦です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|16}}
| ShortSummary        = Gaara decides to come and visit Konoha. Lee and his pals are awaiting his arrival and Lee goes a little overboard as usual to satisfy Gaara's visit there. The kunoichi of Konoha seem to be looking for ways to be thinner and they soon turn to Guy Sensei.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 30
| Title               = Autumn Shinobi Safety Lessons! / Deidara's Art is Always a Blast!
| TranslitTitle       = Aki no ninjutsu anzen undō desu! / Senpai no geijutsu wa itsu demo bakuhatsu-chū desu!
| NativeTitle         = 秋の忍術安全運動です！ / 先輩の芸術はいつでも爆発中です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|23}}
| ShortSummary        = With a lot of ninjas getting injured due to carelessness, Lady Tsunade sets out to teach her charges the importance of safety. Lady Tsunade puts Lee and the gang in charge of the village Halloween celebration, but Deidara and Tobi are on hand to show them what real terror is all about.
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 31
| Title               = Nothing Beats Mixed Bathing! / October 27th was Orochimaru's Birthday...
| NativeTitle         = 温泉は混浴に限るのです！ / 10月27日は大蛇丸の誕生日！でした・・・
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|30}}
| ShortSummary        = Orochimaru realizes his birthday, October 27th, came and went without anyone noticing, and he wants Lee to suffer the same anguish.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 32
| Title               = Sakura's My Nurse! / One Vote for Rock Lee!
| NativeTitle         = サクラさんに看病してもらうのです！ / ロック・リーに清き一票を！です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|6}}
| ShortSummary        = With Tsunade taking a day off working at the Leaf Village hospital, Sakura takes her place and Naruto and Lee decide to take this chance to get closer to Sakura so they fake their way into getting sick. Many test and trials lay ahead of them into faking their sickness. Voting time is coming to a close in the Leaf Village. Many candidates are running for the most popular spot but only one can win. Lee tries to run but ends up not even being ranked. Now it's Lee's job to make himself count.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 33
| Title               = Might Guy – A Story of Love and Hair / Substitute Narrator
| NativeTitle         = マイト・ガイ　愛と髪の日々です / ナレーションに挑戦するのです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|13}}
| ShortSummary        = By being deceived by Orochimaru, Guy used a shampoo that removed the top part of his hair, making him bald. Now Lee and the gang try everything to fix his problem. At the beginning, the Narrator seems sick and Lee decides to fill in his spot.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 34
| Title               = Save Ichiraku Ramen! / Vacations are for Training!
| NativeTitle         = 一楽の危機を救うのです！ / 休みの日も修行です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|20}}
| ShortSummary        = Ichiraku Ramen is starting to go bankrupt because of a new ramen shop across the street. Now it's up to Lee and the gang to find a way to bring back the popularity to Ichiraku's place. Tenten and Neji try their very best to teach Lee to take a break every now and then. Will Lee follow unto their words?
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 35
| Title               = Caring for Animals is Hard Work / Howl at the Naruto!
| NativeTitle         = いきもののお世話は大変なのです / ナルトにほえろ！です
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|27}}
| ShortSummary        = For some odd reason, all of Lee's team is given a pet to take care of. Guy finds this a perfect opportunity to teach Lee to become closer to animals. Hinata and Lee's team decide to help Hinata get closer to Naruto. They've already gone the offensive, so now they're going defensively and to let them get closer naturally.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 36
| Title               = Tenten vs. Temari! / Orochimaru's Search for Love!
| NativeTitle         = テンテンvsテマリです！ / 大蛇丸の婚活です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|4}}
| ShortSummary        = Tenten and Temari once again face in a battle, and Tenten manages to win with the help of her green tank-top embedded with a summoning weapon. Her new jutsu's name spread in the village and become a sensation instead of her victory. Orochimaru gets lonely and decides to ask Rock Lee's help in finding a partner. However, he fails again.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 37
| Title               = Guy Sensei is the New Hokage! / IQ: 200, Status: Troublesome
| NativeTitle         = ガイ先生が火影さまなのです！ / IQ200はめんどくさいのです
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|11}}
| ShortSummary        = Things soon get out of hand, now that Guy is the temporary Hokage. Lee's and Shikamaru's teams are sent out to find rogue ninjas, but with Shikamaru leading the way, things start to get a little troublesome.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 38
| Title               = Infiltrate Akatsuki's Hideout! / A Desperate Escape Plan!
| NativeTitle         = 暁のアジトに潜入です！ / 決死の脱出大作戦です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|18}}
| ShortSummary        = Lee's team is given a mission to spy on the Akatsuki by dressing up as them and are soon addressed as the newest member. Now that more and more members keep coming to investigate on the &quot;new member&quot;, they start to think up a way for escape.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 39
| Title               = Christmas is the Last Chance for Love! / Cleanup is a Chance to Wash Away the Past!
| NativeTitle         = クリスマスは恋の最終決戦です！ / 大掃除は一年間の後悔と恥を洗い流すことです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|25}}
| ShortSummary        = The Hidden Leaf Village holds a big Christmas party, but with so many ninjas competing for one another's affections, will the Secret Santa turn into a battle for survival? It's time for the yearly cleanup, and in his zeal to finish quickly and ask Sakura on a date, Lee accidentally throws away something very important…
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 40
| Title               = A New Year's Escape Clause / Naruto Under Surveillance!
| NativeTitle         = お正月からメンツをかけた人生すごろくです！	/ ナルトを見極めるのです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|8}}
| ShortSummary        = Lee and the gang catch the adults in a game tournament, and the grand prize is not having to give their pupils a New Year's gift! Neji decides to observe Naruto and determine once and for all if the orange ninja is worthy of Hinata's affections.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 41
| Title               = An Endless Nightmare / A Creation from the Future!
| NativeTitle         = 終わらない悪夢なのです	 / 未来から来たカラクリです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|15}}
| ShortSummary        = Lee and his team get stuck in a storm and they have to keep each other awake or else they freeze to death. Lee gets visited by his future self but it turns out to be Orochimaru in disguise.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 42
| Title               = Shino Loves Insects / Tenten Fights a Maiden's Battle!
| NativeTitle         = 虫愛づるシノ、です / テンテン、乙女の戦場で炎上です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|22}}
| ShortSummary        = With the weather being too cold, Shino's bugs are forced to stay inside Shino to keep themselves warm and so Lee and his pals are off to find bugs to help fight with Shino. Tenten and the other kunoichi prepare themselves as they go to war in the mall.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 43
| Title               = 17 Nights of Staying Out of Sight / Cleaning the Bathroom Cleanses the Soul
| NativeTitle         = 存在感を消したい17の夜です / トイレ掃除は心も綺麗にするのです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|29}}
| ShortSummary        = When the team gets assigned to infiltrate an illegal chakra-trading ring, Lee goes to Sai for advice on how to blend in with the crowd. A nefarious neer-do-well keeps leaving the village bathrooms a filthy disgusting mess, so Tsunade appoints Lee's team as guards.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 44
| Title               = The Staff Will Eat the Beans Afterwards! / The Raikage is Under Attack!
| NativeTitle         = 撒いた豆は後でスタッフが美味しく頂いたのです！ / 狙われた雷影さまです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|5}}
| ShortSummary        = Lee and his team are chosen to be Oni for the Setsubun event but Orochimaru once again, attempts to ruin their plans. After a long mission outside of the Hidden Cloud Village, the team end up protecting the Raikage.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 45
| Title               = A Fiery Snow Sculpting Contest! / The Battlefield Called Valentine's Day!
| NativeTitle         = 熱くて熱い雪像コンテストです！ / 男の戦場はバレンタインです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|12}}
| ShortSummary        = The cold, wintry, weather takes effect to the people of the Leaf Village and even saddens Tsunade! So Guy holds an ice sculpture contest to see who can bring Tsunade's spirits back up. Neji, Lee, and Naruto go on a very dangerous journey to receive chocolates from the girls.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 46
| Title               = The Legendary Sannin, Jiraiya! / Infiltrate the Women's Bath!
| NativeTitle         = 伝説の三忍、自来也さまです！ / いざ、女湯に突入です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|19}}
| ShortSummary        = The Legendary Sannin Jiraiya and his gang went to the bathhouse and struggle to gain entry. After their successful infiltration to the bathhouse, it seems they're not satisfied on what they see...
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 47
| Title               = Dogs Need Dog Friends / The Shinobi You've Been Waiting For!
| NativeTitle         = 犬の友だちは犬なのです	 / ついにあの忍がやってきたのです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|26}}
| ShortSummary        = With Akamaru feeling lonely, the gang brings Akamaru to a dog cafe where they meet a certain Akatsuki member. Somehow, Lee and his team wind up seeing [[Sasuke Uchiha]] and meets his new &quot;comrades&quot;.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 48
| Title               = Yamato Gets a Mission / Leaf Village of the Death!
| NativeTitle         = いよいよヤマト隊長が任務に登場です / 木ノ葉・オブ・ザ・デッドです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|5}}
| ShortSummary        = Lee and Tenten are assigned to work with Sai to retrieve a stolen forbidden scroll. However, Lee uses this time to bond with Sai. Orochimaru has unleashed a virus and everyone seems to have caught it except Lee, Neji, and Tenten. Can the three escape before the virus gets them?
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 49
| Title               = White Day, Destroyer of Alliances! / Take Care of the Princess Dolls!
| TranslitTitle       = Howaitodē bokumetsu dōmeina no desu! / O Hina-sama wo katadzukeru no desu!
| NativeTitle         = ホワイトデー撲滅同盟なのです！ / おひな様を片付けるのです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|12}}
| ShortSummary        = As [[White Day]] comes around the corner, the sweets seem to have been taken! It's up to Lee to find out who it is before White Day! [[Hinamatsuri]] is also a celebrated Japanese custom celebrated in March but somebody thinks it's funny to keep the dolls up... So Lee goes off to fix this problem as well!
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 50
| Title               = Taking Care of Guy Sensei! / Lady Tsunade's Marriage Interview!
| TranslitTitle       = Gai-sensei wo osewa suru no desu! / Tsunade-sama no omiai desu!
| NativeTitle         = ガイ先生をお世話するのです！ / 綱手さまのお見合いです！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|19}}
| ShortSummary        = Somehow Guy is reverted into a baby and Lee uses this opportunity to prove that he is a grown-up. Lee invites Tsunade to a marriage interview and Tsunade tries everything to make it all go downhill.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list
| EpisodeNumber       = 51
| Title               = The Final Battle / Our Final Mission is S-Ranked!
| NativeTitle         = 最後の任務はＳランク級です！
| NativeTitleLangCode = ja 
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|26}}
| ShortSummary        = Sasuke ensues destruction to the Leaf Village and it is up to Lee, Naruto, and the rest of the gang to stop him. Tsunade appoints Lee's team to an S-ranked mission to successfully throw a picnic.
| LineColor           = 6a7
}}}}

== Atsauces ==
{{Naruto}}
[[Kategorija:Naruto]]
[[Kategorija:Anime seriāli]]</text>
      <sha1>94croh43w9rya4lfwzuquy8x2bj7ad5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675585</id>
      <parentid>3675583</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T16:46:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar '{{TV seriāla sezonas infokaste|bgcolor=#6a7|season_name=Roka Lī pavasara jaunība|country={{flag|Japāna}}|network=[[TV Tokyo]]|first_aired={{date|2012|4|3|5=bez}}|last_aired={{date|2013|3|26|5=bez}}|num_episodes=51|image=}} [[Category:Articles with short description]] [[Category:Short description is different from Wikidata]] [[Category:Articles with short description]] [[Category:Short description is different from Wikidata]] Category:Pages using infobox tele...'</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3471" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste|bgcolor=#6a7|season_name=Roka Lī pavasara jaunība|country={{flag|Japāna}}|network=[[TV Tokyo]]|first_aired={{date|2012|4|3|5=bez}}|last_aired={{date|2013|3|26|5=bez}}|num_episodes=51|image=}}
[[Category:Articles with short description]]
[[Category:Short description is different from Wikidata]]
[[Category:Articles with short description]]
[[Category:Short description is different from Wikidata]]
[[Category:Pages using infobox television season with the season name parameter]]
[[Category:Television articles with incorrect naming style]]
'''''Roka Lī pavasara jaunība''''' ir [[anime]] adaptācija ''[[Naruto]]'' pasaules [[Manga|mangai]]. Anime veidotājs ir [[Murato Masahiko]], bet mangu uzrakstīja [[Taira Kendzi]] 2010. gadā. Par anime izdošanu 2012. gada februārī paziņoja [[Shueisha]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-01/naruto-rock-lee-spinoff-tv-anime-slated-for-april|title=Naruto's Rock Lee Spinoff TV Anime Slated for April|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 1, 2012}}&lt;/ref&gt; Anime izdeva ''Studio Pierrot'', pirmizrāde norisinājās telekanālā ''TV Tokyo'' {{Date|2012|4|3|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-02/pierrot-naruto/rock-lee-anime-slated-for-bleach-timeslot|title=Pierrot's Naruto: Rock Lee Anime Slated for Bleach's Timeslot|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 2, 2012}}&lt;/ref&gt; ''Crunchyroll'' vienlaikus pārraidīja seriāla pirmizrādi tiešsaistē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-04-02/crunchyroll-adds-rock-lee-spinoff-tv-anime-series|title=Crunchyroll Adds Rock Lee Spinoff TV Anime Series|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=April 2, 2012}}&lt;/ref&gt;

Sērijas stāsta par Konohas nindzju Roku Lī, viņa ikdienu un studijām. Viņš spēj izmantot taidžutsu, bet viņam nav pieredzes nindžutsū un gendžutsū spējās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Naruto SD: Rock Lee no Seishun Full-Power Ninden|url=https://www.imdb.com/title/tt2301807/|publisher=Pierrot|date=2012-04-03|accessdate=2022-08-25}}&lt;/ref&gt; Seriālā ir komiskas ainas un vienkāršas skices, lai uzsvērtu varoņu mērķus un domāšanas procesus. 

''Roka Lī pavasara jaunība'' ir pirmais atsevišķais anime ({{Val-en|spin-off anime}}), kas neievēro ''[[Naruto Shippuden]]'' pamata sižetu, bet notiek [[Naruto]] pasaulē.

Seriāls tika raidīts no 2012. līdz 2013. gadam, vienas sezonas ietvaros. ''Viz Media'' dublēja seriālu angļu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viz.com/blog/posts/anime-naruto-spin-off-rock-lee-and-his-ninja-pals-567|title=VIZ Blog / ANIME: Naruto Spin-Off: Rock Lee &amp; His Ninja Pals|website=www.viz.com|access-date=2022-08-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada marta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir pieejamas visas sērijas angļu dublējumā un subtitru formātā.

Japānā sērijas tika izdotas arī [[DVD]] formātā. Pirmais DVD tika izdots {{Date|2012|7|18|5=bez}}, tajā bija 1.-3. sērijai. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cdjapan.co.jp/detailview.html?KEY=ANSB-6501|title=DVD 日本語タイトル: ロック・リーの青春フルパワー忍伝 1/ アニメ アニプレックス|publisher=[[Aniplex]]|access-date=2010-07-03|language=ja, en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Naruto]]
[[Kategorija:Anime seriāli]]
&lt;references /&gt;{{Naruto}}</text>
      <sha1>tkust9ipxttvqich4zx8gwqz5fuxb2m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675610</id>
      <parentid>3675585</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: &lt;references /&gt; → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3367" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste|bgcolor=#6a7|season_name=Roka Lī pavasara jaunība|country={{flag|Japāna}}|network=[[TV Tokyo]]|first_aired={{date|2012|4|3|5=bez}}|last_aired={{date|2013|3|26|5=bez}}|num_episodes=51|image=}}
'''''Roka Lī pavasara jaunība''''' ir [[anime]] adaptācija ''[[Naruto]]'' pasaules [[manga]]i. Anime veidotājs ir [[Murato Masahiko]], bet mangu uzrakstīja [[Taira Kendzi]] 2010. gadā. Par anime izdošanu 2012. gada februārī paziņoja [[Shueisha]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-01/naruto-rock-lee-spinoff-tv-anime-slated-for-april|title=Naruto's Rock Lee Spinoff TV Anime Slated for April|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 1, 2012}}&lt;/ref&gt; Anime izdeva ''Studio Pierrot'', pirmizrāde norisinājās telekanālā ''TV Tokyo'' {{Date|2012|4|3|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-02/pierrot-naruto/rock-lee-anime-slated-for-bleach-timeslot|title=Pierrot's Naruto: Rock Lee Anime Slated for Bleach's Timeslot|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 2, 2012}}&lt;/ref&gt; ''Crunchyroll'' vienlaikus pārraidīja seriāla pirmizrādi tiešsaistē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-04-02/crunchyroll-adds-rock-lee-spinoff-tv-anime-series|title=Crunchyroll Adds Rock Lee Spinoff TV Anime Series|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=April 2, 2012}}&lt;/ref&gt;

Sērijas stāsta par Konohas nindzju Roku Lī, viņa ikdienu un studijām. Viņš spēj izmantot taidžutsu, bet viņam nav pieredzes nindžutsū un gendžutsū spējās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Naruto SD: Rock Lee no Seishun Full-Power Ninden|url=https://www.imdb.com/title/tt2301807/|publisher=Pierrot|date=2012-04-03|accessdate=2022-08-25}}&lt;/ref&gt; Seriālā ir komiskas ainas un vienkāršas skices, lai uzsvērtu varoņu mērķus un domāšanas procesus.

''Roka Lī pavasara jaunība'' ir pirmais atsevišķais anime ({{Val-en|spin-off anime}}), kas neievēro ''[[Naruto Shippuden]]'' pamata sižetu, bet notiek [[Naruto]] pasaulē.

Seriāls tika raidīts no 2012. līdz 2013. gadam, vienas sezonas ietvaros. ''Viz Media'' dublēja seriālu angļu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viz.com/blog/posts/anime-naruto-spin-off-rock-lee-and-his-ninja-pals-567|title=VIZ Blog / ANIME: Naruto Spin-Off: Rock Lee &amp; His Ninja Pals|website=www.viz.com|access-date=2022-08-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada marta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir pieejamas visas sērijas angļu dublējumā un subtitru formātā.

Japānā sērijas tika izdotas arī [[DVD]] formātā. Pirmais DVD tika izdots {{Date|2012|7|18|5=bez}}, tajā bija 1.-3. sērijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cdjapan.co.jp/detailview.html?KEY=ANSB-6501|title=DVD 日本語タイトル: ロック・リーの青春フルパワー忍伝 1/ アニメ アニプレックス|publisher=[[Aniplex]]|access-date=2010-07-03|language=ja, en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{Naruto}}

[[Kategorija:Articles with short description]]
[[Kategorija:Short description is different from Wikidata]]
[[Kategorija:Pages using infobox television season with the season name parameter]]
[[Kategorija:Television articles with incorrect naming style]]
[[Kategorija:Naruto]]
[[Kategorija:Anime seriāli]]</text>
      <sha1>i7erdpunqcv0wpkn0iyw0bc2otn2zzh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675631</id>
      <parentid>3675610</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:54:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <comment>pievienots sēriju saraksts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21830" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste|bgcolor=#6a7|season_name=Roka Lī pavasara jaunība|country={{flag|Japāna}}|network=[[TV Tokyo]]|first_aired={{date|2012|4|3|5=bez}}|last_aired={{date|2013|3|26|5=bez}}|num_episodes=51|image=}}
'''''Roka Lī pavasara jaunība''''' ir [[anime]] adaptācija ''[[Naruto]]'' pasaules [[manga]]i. Anime veidotājs ir [[Murato Masahiko]], bet mangu uzrakstīja [[Taira Kendzi]] 2010. gadā. Par anime izdošanu 2012. gada februārī paziņoja [[Shueisha]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-01/naruto-rock-lee-spinoff-tv-anime-slated-for-april|title=Naruto's Rock Lee Spinoff TV Anime Slated for April|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 1, 2012}}&lt;/ref&gt; Anime izdeva ''Studio Pierrot'', pirmizrāde norisinājās telekanālā ''TV Tokyo'' {{Date|2012|4|3|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-02/pierrot-naruto/rock-lee-anime-slated-for-bleach-timeslot|title=Pierrot's Naruto: Rock Lee Anime Slated for Bleach's Timeslot|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 2, 2012}}&lt;/ref&gt; ''Crunchyroll'' vienlaikus pārraidīja seriāla pirmizrādi tiešsaistē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-04-02/crunchyroll-adds-rock-lee-spinoff-tv-anime-series|title=Crunchyroll Adds Rock Lee Spinoff TV Anime Series|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=April 2, 2012}}&lt;/ref&gt;

Sērijas stāsta par Konohas nindzju Roku Lī, viņa ikdienu un studijām. Viņš spēj izmantot taidžutsu, bet viņam nav pieredzes nindžutsū un gendžutsū spējās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Naruto SD: Rock Lee no Seishun Full-Power Ninden|url=https://www.imdb.com/title/tt2301807/|publisher=Pierrot|date=2012-04-03|accessdate=2022-08-25}}&lt;/ref&gt; Seriālā ir komiskas ainas un vienkāršas skices, lai uzsvērtu varoņu mērķus un domāšanas procesus.

''Roka Lī pavasara jaunība'' ir pirmais atsevišķais anime ({{Val-en|spin-off anime}}), kas neievēro ''[[Naruto Shippuden]]'' pamata sižetu, bet notiek [[Naruto]] pasaulē.

Seriāls tika raidīts no 2012. līdz 2013. gadam, vienas sezonas ietvaros. ''Viz Media'' dublēja seriālu angļu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viz.com/blog/posts/anime-naruto-spin-off-rock-lee-and-his-ninja-pals-567|title=VIZ Blog / ANIME: Naruto Spin-Off: Rock Lee &amp; His Ninja Pals|website=www.viz.com|access-date=2022-08-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada marta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir pieejamas visas sērijas angļu dublējumā un subtitru formātā.

Japānā sērijas tika izdotas arī [[DVD]] formātā. Pirmais DVD tika izdots {{Date|2012|7|18|5=bez}}, tajā bija 1.-3. sērijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cdjapan.co.jp/detailview.html?KEY=ANSB-6501|title=DVD 日本語タイトル: ロック・リーの青春フルパワー忍伝 1/ アニメ アニプレックス|publisher=[[Aniplex]]|access-date=2010-07-03|language=ja, en}}&lt;/ref&gt;

== Sērijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Sērijas Nr.
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Pirmā pārraide
|-
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 1
| Title               = {{nihongo|[[Roks Lī]] - nindzja, kurš nevar izmantot nindžutsu / Roka Lī pretinieks - [[Naruto Udzumaki|Naruto]]|ロック・リーは忍術の使えない忍者です / ロック・リーのライバルはナルトです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|3}}
| ShortSummary        = Lī cenšas pasargāt meiteni no ļaundariem. Lī un Naruto sacenšās, lai uzzinātu, kam tiks kupons.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 2
| Title               = {{nihongo|Mīlestība ir daļa no pavasara jaunības / Mīlestība dara trakas lietas|恋もまた青春の一部なのです / 愛とはふたりで愚かになることです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|10}}
| ShortSummary        = Roks Lī ir iemīlējies Sakurā. Viņš cenšas sasniegt savu mērķi, bet Sakura viņu noraida. Lī slēpj mīlestības vēstules apavu kastē.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 3
| Title               = {{nihongo|Cīņa ar ģeniālu nindzju / Cīņa, kas jāuzvar |天才忍者ネジと勝負なのです / テンテンには譲れない戦いがあるのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|17}}
| ShortSummary        = Lī komandas biedrs ir Nedži Hjuga - talanatīgs nindzja.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 4
| Title               = {{nihongo|Sensejs Gajs to nedarīja... / Kakaši ir Gaja pretinieks |それでもガイ先生はやってない…です / カカシ先生はガイ先生のライバルです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|24}}
| ShortSummary        = Lī skolotājs bija arestēts par nepiederīgu uzvedību. Kakaši uzvar Gaju, Lī nolemj sekot Kakaši pēdām.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 5
| Title               = {{nihongo|Es iemācīšu Konohamaru kempo / Es glabāju veiksmīgās apakšbikses medicīniskajai pārbaudei|木ノ葉丸に拳法を教えるのです / 健康診断は勝負パンツで挑みます}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|1}}
| ShortSummary        = Konohamaru praktizē nindžutsu kopā ar Naruto. Bet šoreiz atrod Lī kaujas paņēmienu praktizēšanai. / Lī un citiem ir jāiziet medicīniskā apskate.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 6
| Title               = {{nihongo|Ciemata sporta nedēļa / Golfs par godu jaunības spēkam|木ノ葉の里の大運動会です／騎馬戦は青春の醍醐味なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|8}}
| ShortSummary        = Slēptās Lapas ciematā notiek sporta nedēļa. Tās atklāšanas runu uztic Rokam Lī, bet, atbildīgajā momentā, Lī izgāšas un turpmāk cenšas uzlabot savu reputāciju.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 7
| Title               = {{nihongo|Oročimaru - B tipa skorpions / Pēdējās mīlestības vēstules|大蛇丸はさそり座Ｂ型です！／ラブレターは最大の罠なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|15}}
| ShortSummary        = Lī un viņa komanda sargā ciemata vārtas, viņiem jābūt atbildīgiem pret doto uzdevumu.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 8
| Title               = {{nihongo|PAt Hokage kļūst sirms / Uzturīgs Oročimaru|火影だってハゲるときはハゲるのです／大蛇丸はとってもしつこい男なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|22}}
| ShortSummary        = Lī komanda pilda miesassargu funkcijas, lai sargātu piekto Hokagi, kamēr viņa ir aizrauta ar azartspēlēm.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 9
| Title               = {{nihongo|Hinata - Nedži māsīca / Hinata vājums - Naruto|ヒナタはネジのいとこなのです／ヒナタの弱点はナルトです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|29}}
| ShortSummary        = Hinata cenšas trennēties, bet to ir grūti darīt, kad Lī un viņa komanda traucē. / Lī un vēl daži uzvelk pazīstamu oranžu tērpu.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 10
| Title               = {{nihongo|Jaunības simbols - saliedēts komandas darbs|チームワークこそ青春の証です／犯人はこの中にいる！です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 11
| Title               = {{nihongo|Ekskursija uz veco galvaaspilsētu! / Meiteņu istaba un konfekšu kaste|古都といえば、修学旅行です! / 女子の部屋と書いてお菓子箱です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 12
| Title               = {{nihongo|Dzīve bez nindžutsu! / Vēlos padalīties ar lietussargu Sakurai|忍術禁止の体験学習なのです / サクラさんと相合傘をしたいのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 13
| Title               = {{nihongo|Skolēns pret skolotaju / Es kļūsu labāks par skolotāju|師弟対決！ロック・リーvsマイト。ガイです　/　ガイ先生を超えるのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 14
| Title               = {{nihongo|Es atgriezīšu nindzjas reputāciju / Nāve|忍者人気を取い戻すのです！　/　デス!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|3}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 15
| Title               = {{nihongo|Baseina atklāšana / Akvaparks &quot;Prieka pilnas bikses&quot;|ドキドキ  ☆ プール開きです　/　ワクワク ♥ おろちプール園です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|10}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 16
| Title               = {{nihongo|Trīs pavāru kauja / Gajam jākļūst vienkāršākam|３つ巴の料理シヨーです!　/　ガイ先生を薄くするのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|17}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 17
| Title               = {{nihongo|Road to Guy! / Patiesība par Slēptā Lapas filmu vakaru|ROAD TO GUY　です!　/　じつろく！　木ノ葉の里の妄想映画祭です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|24}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 18
| Title               = {{nihongo|Boom! Nidzju salūta festivāls / Bang! Tentens uzveda dīvaini!|ドキッ!忍者だらけの花火大会です! / ギクッ!テンテンの様子がオカシイです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|31}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 19
| Title               = {{nihongo|Vasara - gliemežvāku laiks / Arbūzu cīņas|夏はやっぱり貝パンスタイルです! / スイカップを巡る激闘です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|7}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 20
| Title               = {{nihongo|Gribu draudzēties ar Gaaru / Neīstas Lī streiko|我愛羅くんと仲良くなろう。です! / ロック・リーのニセモノ現る!です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|14}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 21
| Title       = {{nihongo|Baismīgo stāstu vakars / Hokages asaras nav domātas skaistumam|寝苦しい夜は身も凍る怖い話です / 火影様の涙は飾りじゃないのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|21}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 22
| Title               = {{nihongo|Vienmēr pildi mājasdarbus pēdējās minūtēs / Gaja komanda|宿題とは期限前日にやるのが基本です！ / ３ー年りーぐみ！　ガイ班です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|28}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 23
| Title               = {{nihongo|Lī ir Naruto, bet Naruto ir Lī / Sapņoju pastaigāties ar deviņastaino|ナルトがリーでリーがナルトで、です！ / 九尾くんとお散歩するのが夢です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|4}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 24
| Title               = {{nihongo|Jaunais Saja aģents / Cunades sirds iekarošana|サイ。をプロデュースです！ / 綱手さまのハートをGETYOUです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|11}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 25
| Title               = {{nihongo|Gaaras pirmā mīlestība / Dāvana no Oročimaru|我愛羅くんの胸キユン☆初恋デートです / 大蛇丸からのプレゼントです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|18}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 26
| Title               = {{nihongo|Zaļā liesma, atlēcējs Lī! Iemācies teikt &quot;nē&quot;!|蒼い炎の逃球児・ドッジ☆リーです /ブラック企業の言いなりはコリゴリです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|25}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 27
| Title               = {{nihongo|Pirmās klases suši! / Draudzība, pūles un uzvara!|まわらないお寿司初体験です！ / 友情-努力-勝利は永遠の三原則です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|2}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 28
| Title               = {{nihongo|Macutake sēņu medības! / Lī un Nedži izšķīrās!|食欲の秋！マツタケ狩りに行くのです！ / リーとネジ、決別の時です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|9}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 29
| Title               = {{nihongo|Laipni lūdzam, Gaara! / Ekstrēma rudens diēta!|我愛羅くんを接待するのです！ / 秋のダイエット大作戦です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|16}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 30
| Title               = {{nihongo|Nindzju drošības tehnika! / Senpaja māksla tiešām pārsteidz!|秋の忍術安全運動です！ / 先輩の芸術はいつでも爆発中です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|23}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 31
| Title               = {{nihongo|Kopīgās pirtis ir vislabākās! / 27. oktobrī ir Oročimaru dzimšanas diena.|温泉は混浴に限るのです！ / 10月27日は大蛇丸の誕生日！でした・・・}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|30}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 32
| Title               = {{nihongo|Sakura - mana medmāsa / Viena balss par Lī!|サクラさんに看病してもらうのです！ / ロック・リーに清き一票を！です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|6}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 33
| Title               = {{nihongo|Majto Gajs - stāsts par mīlestību un matiem. / Diktatora maiņa!|マイト・ガイ　愛と髪の日々です / ナレーションに挑戦するのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|13}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 34
| Title               = {{nihongo|Izglāb Ičiraku Ramen! / Nedēļas nogale ir treniņiem!|一楽の危機を救うのです！ / 休みの日も修行です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|20}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 35
| Title               = {{nihongo|Rūpes par dzīvniekiem ir smags darbs|いきもののお世話は大変なのです / ナルトにほえろ！です}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|27}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 36
| Title               = {{nihongo|Tentens pret Temari! / Oročimaru ir mīlestības meklējumos!|テンテンvsテマリです！ / 大蛇丸の婚活です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|4}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 37
| Title               = {{nihongo|Gajs ir jaunais Hokage! / IQ: 200; Stāvoklis: apgrūtinošs|ガイ先生が火影さまなのです！ / IQ200はめんどくさいのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|11}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 38
| Title               = {{nihongo|Iefiltrēšanās Akatsuki slēptuvē! / Izmisīgs bēgšanas plāns!|暁のアジトに潜入です！ / 決死の脱出大作戦です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|18}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 39
| Title               = {{nihongo|Ziemassvētki ir pēdējā iespēja mīlestībai! / Uzkopšana ir lieliska iespēja nomazgāt pagātni|クリスマスは恋の最終決戦です！ / 大掃除は一年間の後悔と恥を洗い流すことです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|25}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 40
| Title               = {{nihongo|Jaungada apņemšanos noraidīšana. / Naruto ir uzraudzībā|お正月からメンツをかけた人生すごろくです！	/ ナルトを見極めるのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|8}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 41
| Title               = {{nihongo|Bezgalīgs murgs. / Radījums no nākotnes!|終わらない悪夢なのです	 / 未来から来たカラクリです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|15}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 42
| Title               = {{nihongo|Kukaiņus mīlošs, Šino. / Tentens piedalās sieviešu cīņās|虫愛づるシノ、です / テンテン、乙女の戦場で炎上です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|22}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 43
| Title               = {{nihongo|17 naktis ārpus redzesloka. / Nomazgājiet tualeti - nomazgāsiet dvēseli!|存在感を消したい17の夜です / トイレ掃除は心も綺麗にするのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|29}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 44
| Title               = {{nihongo|Un pēc šī darbinieki ēdīs pupiņas. / Uzbrukums Raikagei!撒いた豆は後でスタッフが美味しく頂いたのです！ / 狙われた雷影さまです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 45
| Title               = {{nihongo|Sniega skulptūŗas karstais konkurss / Cīņas lauks vārdā - Valentīndiena|熱くて熱い雪像コンテストです！ / 男の戦場はバレンタインです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 46
| Title               = {{nihongo|Leģendārais sannins Jiraiya. / Ielaušanās sieviešu pirtī!|伝説の三忍、自来也さまです！ / いざ、女湯に突入です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 47
| Title               = {{nihongo|Arī suņiem ir vajadzīgi draugi. / Šinobi, kuru visi ir gaidījuši|犬の友だちは犬なのです	 / ついにあの忍がやってきたのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 48
|Title = {{nihongo|Jamato tiek uzticēta misija. / Konoha ir miroņu ciems!|いよいよヤマト隊長が任務に登場です / 木ノ葉・オブ・ザ・デッドです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 49
| Title               = {{nihongo|Alianse sabojās Balto dienu! / Novāciet lelles!|ホワイトデー撲滅同盟なのです！ / おひな様を片付けるのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 50
| Title               = {{nihongo|Parūpējieties par senseju Gaju!|ガイ先生をお世話するのです！ / 綱手さまのお見合いです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 51
| Title               = {{nihongo|Pēdējā cīņa / Pēdējā S ranga misija|最後の任務はＳランク級です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Naruto}}
[[Kategorija:Naruto]]
[[Kategorija:Anime seriāli]]</text>
      <sha1>dgxq48khe4gkicm3lavy86ir8vb57vr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675632</id>
      <parentid>3675631</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T18:55:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kurmis24</username>
        <id>82430</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21834" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste|bgcolor=#6a7|season_name=Roka Lī pavasara jaunība|country={{flag|Japāna}}|network=[[TV Tokyo]]|first_aired={{date|2012|4|3|5=bez}}|last_aired={{date|2013|3|26|5=bez}}|num_episodes=51|image=}}
'''''Roka Lī pavasara jaunība''''' ir [[anime]] adaptācija ''[[Naruto]]'' pasaules [[manga]]i. Anime veidotājs ir [[Murato Masahiko]], bet mangu uzrakstīja [[Taira Kendzi]] 2010. gadā. Par anime izdošanu 2012. gada februārī paziņoja [[Shueisha]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-01/naruto-rock-lee-spinoff-tv-anime-slated-for-april|title=Naruto's Rock Lee Spinoff TV Anime Slated for April|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 1, 2012}}&lt;/ref&gt; Anime izdeva ''Studio Pierrot'', pirmizrāde norisinājās telekanālā ''TV Tokyo'' {{Date|2012|4|3|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-02-02/pierrot-naruto/rock-lee-anime-slated-for-bleach-timeslot|title=Pierrot's Naruto: Rock Lee Anime Slated for Bleach's Timeslot|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=February 2, 2012}}&lt;/ref&gt; ''Crunchyroll'' vienlaikus pārraidīja seriāla pirmizrādi tiešsaistē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2012-04-02/crunchyroll-adds-rock-lee-spinoff-tv-anime-series|title=Crunchyroll Adds Rock Lee Spinoff TV Anime Series|publisher=Anime News Network|access-date=April 4, 2012|date=April 2, 2012}}&lt;/ref&gt;

Sērijas stāsta par Konohas nindzju Roku Lī, viņa ikdienu un studijām. Viņš spēj izmantot taidžutsu, bet viņam nav pieredzes nindžutsū un gendžutsū spējās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Naruto SD: Rock Lee no Seishun Full-Power Ninden|url=https://www.imdb.com/title/tt2301807/|publisher=Pierrot|date=2012-04-03|accessdate=2022-08-25}}&lt;/ref&gt; Seriālā ir komiskas ainas un vienkāršas skices, lai uzsvērtu varoņu mērķus un domāšanas procesus.

''Roka Lī pavasara jaunība'' ir pirmais atsevišķais anime ({{Val-en|spin-off anime}}), kas neievēro ''[[Naruto Shippuden]]'' pamata sižetu, bet notiek [[Naruto]] pasaulē.

Seriāls tika raidīts no 2012. līdz 2013. gadam, vienas sezonas ietvaros. ''Viz Media'' dublēja seriālu angļu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viz.com/blog/posts/anime-naruto-spin-off-rock-lee-and-his-ninja-pals-567|title=VIZ Blog / ANIME: Naruto Spin-Off: Rock Lee &amp; His Ninja Pals|website=www.viz.com|access-date=2022-08-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada marta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir pieejamas visas sērijas angļu dublējumā un subtitru formātā.

Japānā sērijas tika izdotas arī [[DVD]] formātā. Pirmais DVD tika izdots {{Date|2012|7|18|5=bez}}, tajā bija 1.-3. sērijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cdjapan.co.jp/detailview.html?KEY=ANSB-6501|title=DVD 日本語タイトル: ロック・リーの青春フルパワー忍伝 1/ アニメ アニプレックス|publisher=[[Aniplex]]|access-date=2010-07-03|language=ja, en}}&lt;/ref&gt;

== Sērijas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Sērijas Nr.
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Nosaukums
! style=&quot;background-color: #6a7;&quot; |Pirmā pārraide
|-
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 1
| Title               = {{nihongo|[[Roks Lī]] - nindzja, kurš nevar izmantot nindžutsu / Roka Lī pretinieks - [[Naruto Udzumaki|Naruto]]|ロック・リーは忍術の使えない忍者です / ロック・リーのライバルはナルトです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|3}}
| ShortSummary        = Lī cenšas pasargāt meiteni no ļaundariem. Lī un Naruto sacenšās, lai uzzinātu, kam tiks kupons.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 2
| Title               = {{nihongo|Mīlestība ir daļa no pavasara jaunības / Mīlestība dara trakas lietas|恋もまた青春の一部なのです / 愛とはふたりで愚かになることです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|10}}
| ShortSummary        = Roks Lī ir iemīlējies Sakurā. Viņš cenšas sasniegt savu mērķi, bet Sakura viņu noraida. Lī slēpj mīlestības vēstules apavu kastē.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 3
| Title               = {{nihongo|Cīņa ar ģeniālu nindzju / Cīņa, kas jāuzvar |天才忍者ネジと勝負なのです / テンテンには譲れない戦いがあるのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|17}}
| ShortSummary        = Lī komandas biedrs ir Nedži Hjuga - talanatīgs nindzja.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 4
| Title               = {{nihongo|Sensejs Gajs to nedarīja... / Kakaši ir Gaja pretinieks |それでもガイ先生はやってない…です / カカシ先生はガイ先生のライバルです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|4|24}}
| ShortSummary        = Lī skolotājs bija arestēts par nepiederīgu uzvedību. Kakaši uzvar Gaju, Lī nolemj sekot Kakaši pēdām.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 5
| Title               = {{nihongo|Es iemācīšu Konohamaru kempo / Es glabāju veiksmīgās apakšbikses medicīniskajai pārbaudei|木ノ葉丸に拳法を教えるのです / 健康診断は勝負パンツで挑みます}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|1}}
| ShortSummary        = Konohamaru praktizē nindžutsu kopā ar Naruto. Bet šoreiz atrod Lī kaujas paņēmienu praktizēšanai. / Lī un citiem ir jāiziet medicīniskā apskate.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 6
| Title               = {{nihongo|Ciemata sporta nedēļa / Golfs par godu jaunības spēkam|木ノ葉の里の大運動会です／騎馬戦は青春の醍醐味なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|8}}
| ShortSummary        = Slēptās Lapas ciematā notiek sporta nedēļa. Tās atklāšanas runu uztic Rokam Lī, bet, atbildīgajā momentā, Lī izgāšas un turpmāk cenšas uzlabot savu reputāciju.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 7
| Title               = {{nihongo|Oročimaru - B tipa skorpions / Pēdējās mīlestības vēstules|大蛇丸はさそり座Ｂ型です！／ラブレターは最大の罠なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|15}}
| ShortSummary        = Lī un viņa komanda sargā ciemata vārtas, viņiem jābūt atbildīgiem pret doto uzdevumu.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 8
| Title               = {{nihongo|PAt Hokage kļūst sirms / Uzturīgs Oročimaru|火影だってハゲるときはハゲるのです／大蛇丸はとってもしつこい男なのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|22}}
| ShortSummary        = Lī komanda pilda miesassargu funkcijas, lai sargātu piekto Hokagi, kamēr viņa ir aizrauta ar azartspēlēm.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 9
| Title               = {{nihongo|Hinata - Nedži māsīca / Hinata vājums - Naruto|ヒナタはネジのいとこなのです／ヒナタの弱点はナルトです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|5|29}}
| ShortSummary        = Hinata cenšas trennēties, bet to ir grūti darīt, kad Lī un viņa komanda traucē. / Lī un vēl daži uzvelk pazīstamu oranžu tērpu.
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 10
| Title               = {{nihongo|Jaunības simbols - saliedēts komandas darbs|チームワークこそ青春の証です／犯人はこの中にいる！です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 11
| Title               = {{nihongo|Ekskursija uz veco galvaaspilsētu! / Meiteņu istaba un konfekšu kaste|古都といえば、修学旅行です! / 女子の部屋と書いてお菓子箱です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 12
| Title               = {{nihongo|Dzīve bez nindžutsu! / Vēlos padalīties ar lietussargu Sakurai|忍術禁止の体験学習なのです / サクラさんと相合傘をしたいのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 13
| Title               = {{nihongo|Skolēns pret skolotaju / Es kļūsu labāks par skolotāju|師弟対決！ロック・リーvsマイト。ガイです　/　ガイ先生を超えるのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|6|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 14
| Title               = {{nihongo|Es atgriezīšu nindzjas reputāciju / Nāve|忍者人気を取い戻すのです！　/　デス!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|3}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 15
| Title               = {{nihongo|Baseina atklāšana / Akvaparks &quot;Prieka pilnas bikses&quot;|ドキドキ  ☆ プール開きです　/　ワクワク ♥ おろちプール園です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|10}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 16
| Title               = {{nihongo|Trīs pavāru kauja / Gajam jākļūst vienkāršākam|３つ巴の料理シヨーです!　/　ガイ先生を薄くするのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|17}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 17
| Title               = {{nihongo|Road to Guy! / Patiesība par Slēptā Lapas filmu vakaru|ROAD TO GUY　です!　/　じつろく！　木ノ葉の里の妄想映画祭です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|24}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 18
| Title               = {{nihongo|Boom! Nidzju salūta festivāls / Bang! Tentens uzveda dīvaini!|ドキッ!忍者だらけの花火大会です! / ギクッ!テンテンの様子がオカシイです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|7|31}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 19
| Title               = {{nihongo|Vasara - gliemežvāku laiks / Arbūzu cīņas|夏はやっぱり貝パンスタイルです! / スイカップを巡る激闘です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|7}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 20
| Title               = {{nihongo|Gribu draudzēties ar Gaaru / Neīstas Lī streiko|我愛羅くんと仲良くなろう。です! / ロック・リーのニセモノ現る!です!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|14}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 21
| Title       = {{nihongo|Baismīgo stāstu vakars / Hokages asaras nav domātas skaistumam|寝苦しい夜は身も凍る怖い話です / 火影様の涙は飾りじゃないのです!}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|21}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 22
| Title               = {{nihongo|Vienmēr pildi mājasdarbus pēdējās minūtēs / Gaja komanda|宿題とは期限前日にやるのが基本です！ / ３ー年りーぐみ！　ガイ班です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|8|28}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 23
| Title               = {{nihongo|Lī ir Naruto, bet Naruto ir Lī / Sapņoju pastaigāties ar deviņastaino|ナルトがリーでリーがナルトで、です！ / 九尾くんとお散歩するのが夢です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|4}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 24
| Title               = {{nihongo|Jaunais Saja aģents / Cunades sirds iekarošana|サイ。をプロデュースです！ / 綱手さまのハートをGETYOUです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|11}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 25
| Title               = {{nihongo|Gaaras pirmā mīlestība / Dāvana no Oročimaru|我愛羅くんの胸キユン☆初恋デートです / 大蛇丸からのプレゼントです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|18}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 26
| Title               = {{nihongo|Zaļā liesma, atlēcējs Lī! Iemācies teikt &quot;nē&quot;!|蒼い炎の逃球児・ドッジ☆リーです /ブラック企業の言いなりはコリゴリです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|9|25}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 27
| Title               = {{nihongo|Pirmās klases suši! / Draudzība, pūles un uzvara!|まわらないお寿司初体験です！ / 友情-努力-勝利は永遠の三原則です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|2}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 28
| Title               = {{nihongo|Macutake sēņu medības! / Lī un Nedži izšķīrās!|食欲の秋！マツタケ狩りに行くのです！ / リーとネジ、決別の時です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|9}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 29
| Title               = {{nihongo|Laipni lūdzam, Gaara! / Ekstrēma rudens diēta!|我愛羅くんを接待するのです！ / 秋のダイエット大作戦です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|16}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 30
| Title               = {{nihongo|Nindzju drošības tehnika! / Senpaja māksla tiešām pārsteidz!|秋の忍術安全運動です！ / 先輩の芸術はいつでも爆発中です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|23}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}} 
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 31
| Title               = {{nihongo|Kopīgās pirtis ir vislabākās! / 27. oktobrī ir Oročimaru dzimšanas diena.|温泉は混浴に限るのです！ / 10月27日は大蛇丸の誕生日！でした・・・}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|10|30}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 32
| Title               = {{nihongo|Sakura - mana medmāsa / Viena balss par Lī!|サクラさんに看病してもらうのです！ / ロック・リーに清き一票を！です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|6}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 33
| Title               = {{nihongo|Majto Gajs - stāsts par mīlestību un matiem. / Diktatora maiņa!|マイト・ガイ　愛と髪の日々です / ナレーションに挑戦するのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|13}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 34
| Title               = {{nihongo|Izglāb Ičiraku Ramen! / Nedēļas nogale ir treniņiem!|一楽の危機を救うのです！ / 休みの日も修行です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|20}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 35
| Title               = {{nihongo|Rūpes par dzīvniekiem ir smags darbs|いきもののお世話は大変なのです / ナルトにほえろ！です}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|11|27}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 36
| Title               = {{nihongo|Tentens pret Temari! / Oročimaru ir mīlestības meklējumos!|テンテンvsテマリです！ / 大蛇丸の婚活です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|4}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 37
| Title               = {{nihongo|Gajs ir jaunais Hokage! / IQ: 200; Stāvoklis: apgrūtinošs|ガイ先生が火影さまなのです！ / IQ200はめんどくさいのです}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|11}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 38
| Title               = {{nihongo|Iefiltrēšanās Akatsuki slēptuvē! / Izmisīgs bēgšanas plāns!|暁のアジトに潜入です！ / 決死の脱出大作戦です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|18}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 39
| Title               = {{nihongo|Ziemassvētki ir pēdējā iespēja mīlestībai! / Uzkopšana ir lieliska iespēja nomazgāt pagātni|クリスマスは恋の最終決戦です！ / 大掃除は一年間の後悔と恥を洗い流すことです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2012|12|25}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 40
| Title               = {{nihongo|Jaungada apņemšanos noraidīšana. / Naruto ir uzraudzībā|お正月からメンツをかけた人生すごろくです！	/ ナルトを見極めるのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|8}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 41
| Title               = {{nihongo|Bezgalīgs murgs. / Radījums no nākotnes!|終わらない悪夢なのです	 / 未来から来たカラクリです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|15}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 42
| Title               = {{nihongo|Kukaiņus mīlošs, Šino. / Tentens piedalās sieviešu cīņās|虫愛づるシノ、です / テンテン、乙女の戦場で炎上です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|22}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 43
| Title               = {{nihongo|17 naktis ārpus redzesloka. / Nomazgājiet tualeti - nomazgāsiet dvēseli!|存在感を消したい17の夜です / トイレ掃除は心も綺麗にするのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|1|29}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 44
| Title               = {{nihongo|Un pēc šī darbinieki ēdīs pupiņas. / Uzbrukums Raikagei!撒いた豆は後でスタッフが美味しく頂いたのです！ / 狙われた雷影さまです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 45
| Title               = {{nihongo|Sniega skulptūŗas karstais konkurss / Cīņas lauks vārdā - Valentīndiena|熱くて熱い雪像コンテストです！ / 男の戦場はバレンタインです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 46
| Title               = {{nihongo|Leģendārais sannins Jiraiya. / Ielaušanās sieviešu pirtī!|伝説の三忍、自来也さまです！ / いざ、女湯に突入です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 47
| Title               = {{nihongo|Arī suņiem ir vajadzīgi draugi. / Šinobi, kuru visi ir gaidījuši|犬の友だちは犬なのです	 / ついにあの忍がやってきたのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|2|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 48
|Title = {{nihongo|Jamato tiek uzticēta misija. / Konoha ir miroņu ciems!|いよいよヤマト隊長が任務に登場です / 木ノ葉・オブ・ザ・デッドです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|5}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 49
| Title               = {{nihongo|Alianse sabojās Balto dienu! / Novāciet lelles!|ホワイトデー撲滅同盟なのです！ / おひな様を片付けるのです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|12}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 50
| Title               = {{nihongo|Parūpējieties par senseju Gaju!|ガイ先生をお世話するのです！ / 綱手さまのお見合いです！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|19}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
{{Episode list/sublist
| EpisodeNumber       = 51
| Title               = {{nihongo|Pēdējā cīņa / Pēdējā S ranga misija|最後の任務はＳランク級です！}}
| OriginalAirDate     = {{Start date|2013|3|26}}
| ShortSummary        = 
| LineColor           = 6a7
}}
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Naruto}}
[[Kategorija:Naruto]]
[[Kategorija:Anime seriāli]]</text>
      <sha1>o7xu90lgf5xa23fe455557anhku7jw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mežakuilis un ūdenskrese</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520010</id>
    <revision>
      <id>3675587</id>
      <timestamp>2022-08-25T17:06:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Mežakuilis un ūdenskrese | operators =  | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = [[kinokomēdija|komēdija]], [[drāma]], piedzīvojumu | režisors = [[Taika Vaititi]] | producents =  | scenārijs = Taika Vaititi | aktieri = * [[Sems Nīls]] * [[Džulians Denisons]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''Hunt for the Wilderpeople'' | studija = * ''Defender Films'' * ''Piki Films'' * ''Curious'' * ''New Zealand Film Commission'' | montāža...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2912" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mežakuilis un ūdenskrese
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[kinokomēdija|komēdija]], [[drāma]], piedzīvojumu
| režisors = [[Taika Vaititi]]
| producents = 
| scenārijs = Taika Vaititi
| aktieri = * [[Sems Nīls]]
* [[Džulians Denisons]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Hunt for the Wilderpeople''
| studija = * ''Defender Films''
* ''Piki Films''
* ''Curious''
* ''New Zealand Film Commission''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Piki Films''
* ''Madman Entertainment''
| izdošana = {{Filmas datums|2016|1|22|[[Sandensas kinofestivāls]]|2016|3|31|Jaunzēlande}}
| ilgums = 101 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|2,5 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|23,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Hunt-for-the-Wilderpeople#tab=summary|title=Hunt for the Wilderpeople (2016) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|8|25}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mežakuilis un ūdenskrese&quot;''' ({{Val|en|Hunt for the Wilderpeople}}) ir 2016. gada [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Sems Nīls]] un [[Džulians Denisons]]. Filma ir balstīta uz Berija Krampa grāmatas ''Wild Pork and Watercress''.

Filma stāsta par puiku Rikiju, kuru nosūta dzīvot laukos pie audžuvecākiem Bellas un viņas vīra Heka. Kad Bella pēkšņi nomirst, sociālie dienesti nolemj RIkiju sūtīt uz bērnu namu, taču viņš aizbēg uz mežu, kur to dodas meklēt Heks. Pārpratuma pēc, uzskatot, ka Heks ir nolaupījis Rikiju, sākas valsts mēroga meklēšana.

&quot;Mežakuilis un ūdenskrese&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2016|1|22|5=bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2016/film/reviews/hunt-for-the-wilderpeople-review-sundance-1201686843/|title=Sundance Film Review: ‘Hunt for the Wilderpeople’|last=Harvey|first=Dennis|last2=Harvey|first2=Dennis|website=Variety|access-date=2022-08-25|date=2016-01-23|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši izceļot aktierspēli. &quot;Mežakuilis un ūdenskrese&quot; 2016. gadā kļuva par visu laiku ienesīgāko Jaunzēlandes filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzherald.co.nz/entertainment/what-are-new-zealands-top-five-grossing-local-films-of-all-time/APKTM2SEW3IILL67SJW5AVEBXI/|title=What are NZ's top five films of all time?|website=NZ Herald|access-date=2022-08-25|language=en-NZ}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2016. gada filmas]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]</text>
      <sha1>3rt28yubk05ce9vn8bngzcsjyvw33ys</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675648</id>
      <parentid>3675587</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:17:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2929" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mežakuilis un ūdenskrese
| operators = 
| attēls = Hunt for the Wilderpeople.png
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[kinokomēdija|komēdija]], [[drāma]], piedzīvojumu
| režisors = [[Taika Vaititi]]
| producents = 
| scenārijs = Taika Vaititi
| aktieri = * [[Sems Nīls]]
* [[Džulians Denisons]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Hunt for the Wilderpeople''
| studija = * ''Defender Films''
* ''Piki Films''
* ''Curious''
* ''New Zealand Film Commission''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Piki Films''
* ''Madman Entertainment''
| izdošana = {{Filmas datums|2016|1|22|[[Sandensas kinofestivāls]]|2016|3|31|Jaunzēlande}}
| ilgums = 101 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|2,5 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|23,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Hunt-for-the-Wilderpeople#tab=summary|title=Hunt for the Wilderpeople (2016) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|8|25}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mežakuilis un ūdenskrese&quot;''' ({{Val|en|Hunt for the Wilderpeople}}) ir 2016. gada [[Jaunzēlande]]s [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Sems Nīls]] un [[Džulians Denisons]]. Filma ir balstīta uz Berija Krampa grāmatas ''Wild Pork and Watercress''.

Filma stāsta par puiku Rikiju, kuru nosūta dzīvot laukos pie audžuvecākiem Bellas un viņas vīra Heka. Kad Bella pēkšņi nomirst, sociālie dienesti nolemj RIkiju sūtīt uz bērnu namu, taču viņš aizbēg uz mežu, kur to dodas meklēt Heks. Pārpratuma pēc, uzskatot, ka Heks ir nolaupījis Rikiju, sākas valsts mēroga meklēšana.

&quot;Mežakuilis un ūdenskrese&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2016|1|22|5=bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2016/film/reviews/hunt-for-the-wilderpeople-review-sundance-1201686843/|title=Sundance Film Review: ‘Hunt for the Wilderpeople’|last=Harvey|first=Dennis|last2=Harvey|first2=Dennis|website=Variety|access-date=2022-08-25|date=2016-01-23|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši izceļot aktierspēli. &quot;Mežakuilis un ūdenskrese&quot; 2016. gadā kļuva par visu laiku ienesīgāko Jaunzēlandes filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzherald.co.nz/entertainment/what-are-new-zealands-top-five-grossing-local-films-of-all-time/APKTM2SEW3IILL67SJW5AVEBXI/|title=What are NZ's top five films of all time?|website=NZ Herald|access-date=2022-08-25|language=en-NZ}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2016. gada filmas]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]</text>
      <sha1>s4e1emva2nl2edcz3gcitopagg09fvu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stīvens Juns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520011</id>
    <revision>
      <id>3675598</id>
      <timestamp>2022-08-25T17:41:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Stīvens Juns | vārds_orig = 연상엽 | attēls = Steven Yeun 2016.jpg | attēla izmērs =  | komentārs = Stīvens Juns 2016. gadā | dz. vārds =  | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|12|21}} | dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | miršanas datums =  | miršanas vieta =  | citi vārdi =  | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi =  | dzīvesbiedrs =  | bērni = 2 | paraksts =  | mājaslapa =  | akadēmijasbalva =  | afiba...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2431" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Stīvens Juns
| vārds_orig = 연상엽
| attēls = Steven Yeun 2016.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Stīvens Juns 2016. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|12|21}}
| dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Stīvens Juns''' ({{Val|en|Steven Yeun}}, {{Val|ko|스티븐 연}}, dzimis {{Dat|1983|12|21}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] dzimis [[Amerikāņi|amerikāņu]] aktieris.

Slavu ieguvis, piedaloties populārajā televīzijas seriālā &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot; (2010–2016). Piedalījies arī starptautiski atzītā dienvidkorejiešu psiholoģiskā trillera filmā &quot;[[Dedzināšana]]&quot; (''Burning'', 2018). Par lomu drāmā ''[[Minari]]'' (2020), Juns tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot;. Viņš kļuva par pirmo Dienvidkorejieti, kā arī par pirmo aktieri no [[Austrumāzija|Austrumāzijas]], kas ir ticis nominēts &quot;Labākā aktiera&quot; balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2021/03/steven-yeun-oscars-nominate-first-asian-american-best-actor-1234622090/|title=Steven Yeun Just Became the First Asian-American Best Actor Nominee in Oscars History|last=Sharf|first=Zack|last2=Sharf|first2=Zack|website=IndieWire|access-date=2022-08-25|date=2021-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies arī filmās ''[[I Origins]]'' (2014), ''[[Okja]]'' (2017), ''[[Sorry to Bother You]]'' (2018), [[The Humans (filma)|''The Humans'']] (2021) un &quot;[[Nē (filma)|Nē]]&quot; (2022).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas aktieri]]
{{DEFAULTSORT:Juns, Stīvens}}</text>
      <sha1>ntikqj5di46sd1gs9wsxfvdwunpip6o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675600</id>
      <parentid>3675598</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T17:42:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2470" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Stīvens Juns
| vārds_orig = 연상엽
| attēls = Steven Yeun 2016.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Stīvens Juns 2016. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|12|21}}
| dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Stīvens Juns''' ({{Val|en|Steven Yeun}}, {{Val|ko|스티븐 연}}, dzimis {{Dat|1983|12|21}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] dzimis [[Amerikāņi|amerikāņu]] aktieris.

Slavu ieguvis, piedaloties populārajā televīzijas seriālā &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot; (2010–2016). Piedalījies arī starptautiski atzītā dienvidkorejiešu psiholoģiskā trillera filmā &quot;[[Dedzināšana]]&quot; (''Burning'', 2018). Par lomu drāmā ''[[Minari]]'' (2020), Juns tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot;. Viņš kļuva par pirmo Dienvidkorejieti, kā arī par pirmo aktieri no [[Austrumāzija|Austrumāzijas]], kas ir ticis nominēts &quot;Labākā aktiera&quot; balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2021/03/steven-yeun-oscars-nominate-first-asian-american-best-actor-1234622090/|title=Steven Yeun Just Became the First Asian-American Best Actor Nominee in Oscars History|last=Sharf|first=Zack|last2=Sharf|first2=Zack|website=IndieWire|access-date=2022-08-25|date=2021-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies arī filmās ''[[I Origins]]'' (2014), ''[[Okja]]'' (2017), ''[[Sorry to Bother You]]'' (2018), [[The Humans (filma)|''The Humans'']] (2021) un &quot;[[Nē (filma)|Nē]]&quot; (2022).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
{{DEFAULTSORT:Juns, Stīvens}}</text>
      <sha1>rx8y6nx5rbe4ny6plfz98wamzrf3lqz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675663</id>
      <parentid>3675600</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T19:57:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2436" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Stīvens Juns
| vārds_orig = 연상엽
| attēls = Steven Yeun 2016.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Stīvens Juns 2016. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|12|21}}
| dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Stīvens Juns''' ({{Val|en|Steven Yeun}}, {{Val|ko|스티븐 연}}, dzimis {{Dat|1983|12|21}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] dzimis [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktieris.

Slavu ieguvis, piedaloties populārajā televīzijas seriālā &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot; (2010–2016). Piedalījies arī starptautiski atzītā dienvidkorejiešu psiholoģiskā trillera filmā &quot;[[Dedzināšana]]&quot; (''Burning'', 2018). Par lomu drāmā ''[[Minari]]'' (2020), Juns tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot;. Viņš kļuva par pirmo Dienvidkorejieti, kā arī par pirmo aktieri no [[Austrumāzija]]s, kas ir ticis nominēts &quot;Labākā aktiera&quot; balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2021/03/steven-yeun-oscars-nominate-first-asian-american-best-actor-1234622090/|title=Steven Yeun Just Became the First Asian-American Best Actor Nominee in Oscars History|last=Sharf|first=Zack|last2=Sharf|first2=Zack|website=IndieWire|access-date=2022-08-25|date=2021-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies arī filmās ''[[I Origins]]'' (2014), ''[[Okja]]'' (2017), ''[[Sorry to Bother You]]'' (2018), [[The Humans (filma)|''The Humans'']] (2021) un &quot;[[Nē (filma)|Nē]]&quot; (2022).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Juns, Stīvens}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>hx90kj075e7w3v0op8t8psyol4035ue</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675670</id>
      <parentid>3675663</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:21:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2464" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Stīvens Juns
| vārds_orig = 연상엽
| attēls = Steven Yeun 2016.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Stīvens Juns 2016. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|12|21}}
| dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Stīvens Juns''' ({{Val|en|Steven Yeun}}, {{Val|ko|스티븐 연}}, dzimis {{Dat|1983|12|21}}) ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] dzimis [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktieris.

Slavu ieguvis, piedaloties populārajā televīzijas seriālā &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot; (2010—2016). Piedalījies arī starptautiski atzītā dienvidkorejiešu psiholoģiskā trillera filmā &quot;[[Dedzināšana]]&quot; (''Burning'', 2018). Par lomu drāmā ''[[Minari]]'' (2020), Juns tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot;. Viņš kļuva par pirmo Dienvidkorejieti, kā arī par pirmo aktieri no [[Austrumāzija]]s, kas ir ticis nominēts &quot;Labākā aktiera&quot; balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2021/03/steven-yeun-oscars-nominate-first-asian-american-best-actor-1234622090/|title=Steven Yeun Just Became the First Asian-American Best Actor Nominee in Oscars History|last=Sharf|first=Zack|last2=Sharf|first2=Zack|website=IndieWire|access-date=2022-08-25|date=2021-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies arī filmās ''[[I Origins]]'' (2014), ''[[Okja]]'' (2017), ''[[Sorry to Bother You]]'' (2018), ''[[The Humans (filma)|The Humans]]'' (2021) un &quot;[[Nē (filma)|Nē]]&quot; (2022).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Juns, Stīvens}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>05f6ydocy4rne67dmuj9vtms7gvt3w6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Dienvidkorejas aktieri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>520012</id>
    <revision>
      <id>3675599</id>
      <timestamp>2022-08-25T17:42:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Dienvidkorejas cilvēki]] [[Kategorija:Aktieri pēc valsts]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73" xml:space="preserve">[[Kategorija:Dienvidkorejas cilvēki]]
[[Kategorija:Aktieri pēc valsts]]</text>
      <sha1>7hkew1kjm7dt60236rfn7ly6pcf1zbd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520013</id>
    <redirect title="Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021" />
    <revision>
      <id>3675616</id>
      <timestamp>2022-08-25T18:01:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021]]</text>
      <sha1>cl0lmyf6kii7d21gxhyhry6n49bx8b7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nope</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520014</id>
    <redirect title="Nē (filma)" />
    <revision>
      <id>3675617</id>
      <timestamp>2022-08-25T18:01:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Nē (filma)]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nē (filma)]]</text>
      <sha1>kwepwmgketer15v8mtj8trwypaa83a1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hunt for the Wilderpeople</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520015</id>
    <redirect title="Mežakuilis un ūdenskrese" />
    <revision>
      <id>3675618</id>
      <timestamp>2022-08-25T18:01:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Mežakuilis un ūdenskrese]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mežakuilis un ūdenskrese]]</text>
      <sha1>7bizwyhct613aagqiw7ebu0pzreqlnb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Nope-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520016</id>
    <revision>
      <id>3675623</id>
      <timestamp>2022-08-25T18:18:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Nē (filma)|Nē]]&quot; plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_9732/portrait_medium/Nope-plakats.jpg?width=323 forumcinemas.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="222" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Nē (filma)|Nē]]&quot; plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_9732/portrait_medium/Nope-plakats.jpg?width=323 forumcinemas.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>ns2xaq4g1hrbyf9jlfhubdux9t9dun8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Albilan</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520017</id>
    <revision>
      <id>3675625</id>
      <timestamp>2022-08-25T18:27:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Albilan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 21.27 (EEST)</text>
      <sha1>nowif4vkxs13edcflxlo1zt2sb9ftez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Tomasz Molina</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520018</id>
    <revision>
      <id>3675636</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:01:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Tomasz Molina}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 22.01 (EEST)</text>
      <sha1>plzyuk4c2xlijd7h7z78tiwgh06ahuf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ElasticSnake</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520019</id>
    <revision>
      <id>3675637</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:02:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ElasticSnake}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 22.02 (EEST)</text>
      <sha1>t9ip4mhqy388rcpfxsi0v005zmc967b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Canadian High Arctic Research Station</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520020</id>
    <redirect title="Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija" />
    <revision>
      <id>3675640</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:07:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]]</text>
      <sha1>6d9flpf7k47oph5n38bu9ls1a0g2xfw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CHARS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520021</id>
    <redirect title="Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija" />
    <revision>
      <id>3675641</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:08:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]]</text>
      <sha1>6d9flpf7k47oph5n38bu9ls1a0g2xfw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Colbertson</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520022</id>
    <revision>
      <id>3675643</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:11:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Colbertson}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 22.11 (EEST)</text>
      <sha1>jdmcpcv7bn9oavzo2izlcbi1m535oro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Hunt for the Wilderpeople.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520023</id>
    <revision>
      <id>3675647</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:16:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Mežakuilis un ūdenskrese]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Hunt for the Wilderpeople.png|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Mežakuilis un ūdenskrese]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Hunt for the Wilderpeople.png|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>39zbn7h4y2tqpgl5l5b2m0nkv6b2rb0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:FbA2r8XWIAABdwG.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520024</id>
    <revision>
      <id>3675655</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:44:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>so8jo8fvw2ajl9rtso3roi2ar4xrfkr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675688</id>
      <parentid>3675655</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T20:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>faila nosaukums liecina, ka foto ņemts no interneta, nevis ir paša darbs</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" xml:space="preserve">
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}

{{attēla autortiesības}}</text>
      <sha1>lgebembkc72dgld67lkrwd1bj87i0vf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675698</id>
      <parentid>3675688</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T21:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" xml:space="preserve">
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>3tjzgwrp98iwvaskxfryypl092rqn4v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675896</id>
      <parentid>3675698</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>87.110.130.123</ip>
      </contributor>
      <comment>Ikonisks attēls, bet nav vietas Vikipēdijā.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="254" xml:space="preserve">{{dzēst|Neskaidrs avots; Neatbilst godprātīgas lietošanas politikas 3. punktam &quot;(...). Attēlu izšķirtspējai un skaņas failu kvalitātei jābūt minimāli pietiekamai, lai pildītu nepieciešamo ilustratīvo uzdevumu.&quot;}}


== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>asi9tgmzzj94tx8xxaz51w739jnrrh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Steven Yeun</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520025</id>
    <redirect title="Stīvens Juns" />
    <revision>
      <id>3675662</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:57:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Stīvens Juns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Stīvens Juns]]</text>
      <sha1>dsi808b06avqc7rkvzsfdcix9skixs4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520026</id>
    <redirect title="Stīvens Juns" />
    <revision>
      <id>3675664</id>
      <timestamp>2022-08-25T19:59:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Stīvens Juns]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Stīvens Juns]]</text>
      <sha1>dsi808b06avqc7rkvzsfdcix9skixs4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:KolterGT</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520027</id>
    <revision>
      <id>3675665</id>
      <timestamp>2022-08-25T20:01:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=KolterGT}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 23.01 (EEST)</text>
      <sha1>bopw9gecy46sr0ib6cr06j3jfcu45ni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Status oof</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520029</id>
    <revision>
      <id>3675697</id>
      <timestamp>2022-08-25T21:00:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Status oof}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 00.00 (EEST)</text>
      <sha1>heqdidncotot03t9lw334qz82qti35g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rigus</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520030</id>
    <revision>
      <id>3675703</id>
      <timestamp>2022-08-25T21:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Rigus}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 00.03 (EEST)</text>
      <sha1>3ufpeytpsjgyatwkfsbbjc3t46j55zf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rezņičenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520031</id>
    <redirect title="Valentīns Rezņičenko" />
    <revision>
      <id>3675717</id>
      <timestamp>2022-08-25T21:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Valentīns Rezņičenko]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Valentīns Rezņičenko]]</text>
      <sha1>6uitj5hsqfjzuaydl42tft1tosu33r4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Bassofia</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520032</id>
    <revision>
      <id>3675746</id>
      <timestamp>2022-08-25T22:24:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Bassofia}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 01.24 (EEST)</text>
      <sha1>756yxuzcbec6mw305pka8bxro3hu31x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Transports Baku</title>
    <ns>14</ns>
    <id>520033</id>
    <revision>
      <id>3675750</id>
      <timestamp>2022-08-25T23:15:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{DEFAULTSORT:Transports Baku}} {{Commonscat|Transport in Baku|Transports Baku}}  [[Kategorija:Baku]] [[Kategorija:Transports Azerbaidžānā pēc pilsētas|Baku]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163" xml:space="preserve">{{DEFAULTSORT:Transports Baku}}
{{Commonscat|Transport in Baku|Transports Baku}}

[[Kategorija:Baku]]
[[Kategorija:Transports Azerbaidžānā pēc pilsētas|Baku]]</text>
      <sha1>s4hxb2t9q98xnus43k9dy6vkthy2i5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Transports Azerbaidžānā pēc pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>520034</id>
    <revision>
      <id>3675751</id>
      <timestamp>2022-08-25T23:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Transports pēc pilsētas|Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Transports Azerbaidžānā| ]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" xml:space="preserve">[[Kategorija:Transports pēc pilsētas|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:Transports Azerbaidžānā| ]]</text>
      <sha1>2rsfmi8uy0shd91hiaxj3fs8dcwsmxe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675755</id>
      <parentid>3675751</parentid>
      <timestamp>2022-08-25T23:22:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="189" xml:space="preserve">{{Commonscat|Transport in Azerbaijan by city|Transports Azerbaidžānā pēc pilsētas}}

[[Kategorija:Transports pēc pilsētas|Azerbaidžāna]]
[[Kategorija:Transports Azerbaidžānā| ]]</text>
      <sha1>s26huxo93y0qp0b5zlpfrpu8svlkfg5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Transports Azerbaidžānā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>520035</id>
    <revision>
      <id>3675752</id>
      <timestamp>2022-08-25T23:17:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Transport in Azerbaijan|Transports Azerbaidžānā}}  [[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]] [[Kategorija:Transports pēc valsts|Azerbaidžāna]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163" xml:space="preserve">{{Commonscat|Transport in Azerbaijan|Transports Azerbaidžānā}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]]
[[Kategorija:Transports pēc valsts|Azerbaidžāna]]</text>
      <sha1>2c5itljlpn7b50thumx08w5q1a77aic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Baku vēsture</title>
    <ns>14</ns>
    <id>520036</id>
    <revision>
      <id>3675758</id>
      <timestamp>2022-08-25T23:39:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|History of Baku|Baku vēsture}}  [[Kategorija:Baku|Vesture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas pilsētu vēsture|Baku]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127" xml:space="preserve">{{Commonscat|History of Baku|Baku vēsture}}

[[Kategorija:Baku|Vesture]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas pilsētu vēsture|Baku]]</text>
      <sha1>6smzsi2bu914hj3vokqtmkikumwyp51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Azerbaidžānas pilsētu vēsture</title>
    <ns>14</ns>
    <id>520037</id>
    <revision>
      <id>3675759</id>
      <timestamp>2022-08-25T23:43:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>31.200.16.107</ip>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture|Pilsetu]] [[Kategorija:Azerbaidžānas pilsētas| Vesture]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="97" xml:space="preserve">[[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture|Pilsetu]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas pilsētas| Vesture]]</text>
      <sha1>fxy44bkq603zw0rgezpjd9ggzq4xrg2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Biel1000</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520038</id>
    <revision>
      <id>3675760</id>
      <timestamp>2022-08-26T00:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Biel1000}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 03.09 (EEST)</text>
      <sha1>mvwsjxsyuu494luf68g9o0z6vx4zfr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladislava Šķēle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520039</id>
    <redirect title="Vladislava Marāne" />
    <revision>
      <id>3675763</id>
      <timestamp>2022-08-26T01:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mirashhh</username>
        <id>56411</id>
      </contributor>
      <comment>Mirashhh pārvietoja lapu [[Vladislava Šķēle]] uz [[Vladislava Marāne]]: Jauns uzvārds</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vladislava Marāne]]</text>
      <sha1>jx5n6t8erysrfgd6murmeh6ge5d0x3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:THLALA SuKumaR</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520040</id>
    <revision>
      <id>3675764</id>
      <timestamp>2022-08-26T02:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=THLALA SuKumaR}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 05.07 (EEST)</text>
      <sha1>snpoy2sgxd2q2a98vbcdmi06ncka4dj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MsMarjorine</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520041</id>
    <revision>
      <id>3675771</id>
      <timestamp>2022-08-26T04:12:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MsMarjorine}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 07.12 (EEST)</text>
      <sha1>evkg66vfvfp4igph114xxnq5kvf3knk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Զոր Ջան</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520042</id>
    <revision>
      <id>3675780</id>
      <timestamp>2022-08-26T05:14:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Զոր Ջան}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 08.14 (EEST)</text>
      <sha1>cnmss6rcwt27ncrose2vxvps8hr8fda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Soumendrak</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520043</id>
    <revision>
      <id>3675790</id>
      <timestamp>2022-08-26T06:22:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Soumendrak}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 09.22 (EEST)</text>
      <sha1>6jmdxtvyrlr8c2e31a7v49egk4yi1yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Obelisks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520044</id>
    <revision>
      <id>3675796</id>
      <timestamp>2022-08-26T06:39:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="583" xml:space="preserve">[[Attēls:Obélisque de la Concorde, Paris 001.jpg|thumb|100px|Viens no [[Luksora]]s obeliskiem, kas atrodas Konkordijas laukumā Parīzē.]]

'''Obelisks''' ({{val-la|obeliscus}} no {{val-el|ὀβελίσκος}} — &quot;smaila kolonna&quot;, &quot;stāvošs akmens&quot;) ir [[monuments]], kas radies [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] kultūrā, bet vēlāk izplatījies visā pasaulē.
Parasti tas ir vairākšķautņu stabs, kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.&lt;ref&gt;[https://tezaurs.lv/obelisks tezaurs.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==


[[Kategorija:Monumenti]]</text>
      <sha1>g41a3qfpuegx7lj1gkgfihp8yti3nu4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Clydefrog6890</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520045</id>
    <revision>
      <id>3675798</id>
      <timestamp>2022-08-26T06:42:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Clydefrog6890}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 09.42 (EEST)</text>
      <sha1>c2wm2jb4dwgildy8lt3odm8jeczxrzj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dakol</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520046</id>
    <revision>
      <id>3675813</id>
      <timestamp>2022-08-26T07:19:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dakol}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 10.19 (EEST)</text>
      <sha1>5birqdyd7dy771bh9q8blcu3ng51v9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horācijs Geits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520047</id>
    <revision>
      <id>3675818</id>
      <timestamp>2022-08-26T07:49:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |        platums =  |          vārds =  |     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates'' |         attēls = 21134u.tif |     att_izmērs =  |  att_nosaukums =  |     dz_dat_alt = |        dz_gads = 1727 |     dz_mēnesis =  |       dz_diena = 26 |       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa|}} |      m_dat_alt =  |         m_gads = 1806 |      m_mēnesis = 4 |        m_diena = 10 |        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |   dzīves_vieta =  |      p...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1579" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = 21134u.tif
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa|}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Helēna Fransisa Vorena (1905.-1915.),&lt;br&gt;Mišelina Resko (1946.-1948.)
|          bērni = 4, ar Helēnu
|       paraksts = John J Pershing Signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Armiju ģenerālis]] (''General of the Armies'')
|  dienesta_laiks = 1886–1924
|          valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = ASV armija
|         vienība = 
|       komandēja = ASV Ekspedīcijas spēki,&lt;br&gt; 1. ASV armija
|          kaujas = [[Indiāņu kari]], [[Spāņu—amerikāņu karš]], [[Filipīniešu—amerikāņu karš]], [[Meksikas revolūcija]], [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1860|9|13}}, miris {{Dat|1948|7|15}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ģenerālis. ASV spēku komandieris</text>
      <sha1>g7ylpxhutknx3flmkm6c4ko6jywmagq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675820</id>
      <parentid>3675818</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:50:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1578" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = 21134u.tif
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Helēna Fransisa Vorena (1905.-1915.),&lt;br&gt;Mišelina Resko (1946.-1948.)
|          bērni = 4, ar Helēnu
|       paraksts = John J Pershing Signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Armiju ģenerālis]] (''General of the Armies'')
|  dienesta_laiks = 1886–1924
|          valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = ASV armija
|         vienība = 
|       komandēja = ASV Ekspedīcijas spēki,&lt;br&gt; 1. ASV armija
|          kaujas = [[Indiāņu kari]], [[Spāņu—amerikāņu karš]], [[Filipīniešu—amerikāņu karš]], [[Meksikas revolūcija]], [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1860|9|13}}, miris {{Dat|1948|7|15}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ģenerālis. ASV spēku komandieris</text>
      <sha1>6jdrahafltoi3p6w7ds2gt1m2mb73tw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675822</id>
      <parentid>3675820</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:50:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1597" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Helēna Fransisa Vorena (1905.-1915.),&lt;br&gt;Mišelina Resko (1946.-1948.)
|          bērni = 4, ar Helēnu
|       paraksts = John J Pershing Signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Armiju ģenerālis]] (''General of the Armies'')
|  dienesta_laiks = 1886–1924
|          valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = ASV armija
|         vienība = 
|       komandēja = ASV Ekspedīcijas spēki,&lt;br&gt; 1. ASV armija
|          kaujas = [[Indiāņu kari]], [[Spāņu—amerikāņu karš]], [[Filipīniešu—amerikāņu karš]], [[Meksikas revolūcija]], [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1860|9|13}}, miris {{Dat|1948|7|15}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ģenerālis. ASV spēku komandieris</text>
      <sha1>04eljmw4u4cgqsyf63pjbc02gpubfk9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675824</id>
      <parentid>3675822</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:51:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1619" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Helēna Fransisa Vorena (1905.-1915.),&lt;br&gt;Mišelina Resko (1946.-1948.)
|          bērni = 4, ar Helēnu
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Armiju ģenerālis]] (''General of the Armies'')
|  dienesta_laiks = 1886–1924
|          valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = ASV armija
|         vienība = 
|       komandēja = ASV Ekspedīcijas spēki,&lt;br&gt; 1. ASV armija
|          kaujas = [[Indiāņu kari]], [[Spāņu—amerikāņu karš]], [[Filipīniešu—amerikāņu karš]], [[Meksikas revolūcija]], [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1860|9|13}}, miris {{Dat|1948|7|15}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ģenerālis. ASV spēku komandieris</text>
      <sha1>2uz2dxxnw7mtzw6fgbn9byeig14b1fi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675825</id>
      <parentid>3675824</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T07:59:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1463" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ģenerālis. ASV spēku komandieris


== Atsauces ==</text>
      <sha1>3omvud4934cr5itfxyo0dqhs4961n99</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675826</id>
      <parentid>3675825</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1491" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, Neatkarības kara dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==</text>
      <sha1>knp7lw7w3hypefotusosi8tpuh62ko0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675828</id>
      <parentid>3675826</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:04:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1566" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = Vestpointa
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==</text>
      <sha1>23meltvo957rnrg3x9dvmqiq3cxtiml</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675830</id>
      <parentid>3675828</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:07:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1692" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==</text>
      <sha1>6n3y2nwtm0ru3ahgfdfx1hli88da6vd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675831</id>
      <parentid>3675830</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1735" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]</text>
      <sha1>7g9naudwtqubylaqd4c2dlj68rz6mck</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675832</id>
      <parentid>3675831</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1771" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>my286hrk4zy8hrlvjx9xz22p3pt8uur</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675834</id>
      <parentid>3675832</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:13:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1796" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>cyo8r0fgr3ho0yziifhkhht6wc4u9a1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675835</id>
      <parentid>3675834</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:15:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1833" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>98v7l72en604pc277dt5pkhu5sftb4y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675836</id>
      <parentid>3675835</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1857" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>adjk58niqvgtwwrpp6p42gmu5rokunb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675837</id>
      <parentid>3675836</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:17:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septiņgadu karš */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1965" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās Franču un Indiāņu karā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>9slh028hhfgep41q53oexcp0c8no41x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675838</id>
      <parentid>3675837</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:20:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septiņgadu karš */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1996" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>j4is240bzvqlp3mqf8xgmms4m5t6c7a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675839</id>
      <parentid>3675838</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:21:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2047" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>f11fabj4xz5mgaussycdmwlvr4pbwlk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675841</id>
      <parentid>3675839</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:25:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2806" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja Kontinentālās armijas administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>apzv1ek7mw1ymsr0bi7lq2a40s6xi1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675842</id>
      <parentid>3675841</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:26:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2832" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>snd66w84stl7srdz8biycbth2s0j5l8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675843</id>
      <parentid>3675842</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:29:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3321" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].

== Atsauces ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>7wut5ilz3eihx8rn7lkfv6ua827h64g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675844</id>
      <parentid>3675843</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:31:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3339" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].

== Atsauces ==
== Literatūra ==


[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>5j4uadcwrtp011ido7dov5oxt351vyd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675845</id>
      <parentid>3675844</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:31:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Literatūra */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3698" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].

== Atsauces ==
== Literatūra ==
*Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
*Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
*Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>3hzgizjemcwr3mc7jxvsx9qyfhwm31o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675847</id>
      <parentid>3675845</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:35:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3722" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].
== Ārējās saites ==

== Atsauces ==

== Literatūra ==
*Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
*Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
*Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>n8laztn0vjsp5f2new2iu4ep59n4nxz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675849</id>
      <parentid>3675847</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3856" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].
== Ārējās saites ==
[[The Horatio Gates papers, 1726-1828 at the New York Historical Society|http://dlib.nyu.edu/findingaids/html/nyhs/gates/index.html]]

== Atsauces ==

== Literatūra ==
*Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
*Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
*Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>smrdy4h6xmdiihq7p7lq4t1t18jac3k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675850</id>
      <parentid>3675849</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:36:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3797" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].
== Ārējās saites ==
[[The Horatio Gates papers, 1726-1828 at the New York Historical Society]]

== Atsauces ==

== Literatūra ==
*Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
*Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
*Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>agqamniruh3g96rjh8bpxvrv5ptroms</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675851</id>
      <parentid>3675850</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:38:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3854" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].
== Ārējās saites ==
[http://dlib.nyu.edu/findingaids/html/nyhs/gates/index.html The Horatio Gates papers, 1726-1828 at the New York Historical Society]

== Atsauces ==

== Literatūra ==
*Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
*Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
*Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>ow6h6z22fsd3tkywg7buhbnidyrb5df</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675852</id>
      <parentid>3675851</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T08:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3855" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = ''Horatio Lloyd Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija) [[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]:Saratogas kauja&lt;br&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geits''' ({{val-en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.
== Septiņgadu karš ==
Geits dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[franču un indiāņu karš|franču un indiāņu karā]].
== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi Virdžīnijā, atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā viņš vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas (Dienvidkarolīna) un tika noņemts no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].
== Ārējās saites ==
*[http://dlib.nyu.edu/findingaids/html/nyhs/gates/index.html The Horatio Gates papers, 1726-1828 at the New York Historical Society]

== Atsauces ==

== Literatūra ==
*Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
*Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
*Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>f2rosvqv8gr4uiw92ew7lg29fjodubs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Robokoffy</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520048</id>
    <revision>
      <id>3675829</id>
      <timestamp>2022-08-26T08:06:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Robokoffy}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 11.06 (EEST)</text>
      <sha1>bqq3rvhd2uvpg0h0y2hrhl8jpuzve6d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Putnina kika</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520049</id>
    <revision>
      <id>3675833</id>
      <timestamp>2022-08-26T08:11:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Putnina kika}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 11.11 (EEST)</text>
      <sha1>17wx5xjzycug5lj7149gw35jtqzy0uq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Université Pierre-et-Marie-Curie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520050</id>
    <redirect title="Pjēra un Marijas Kirī universitāte" />
    <revision>
      <id>3675859</id>
      <timestamp>2022-08-26T08:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Papuass pārvietoja lapu [[Université Pierre-et-Marie-Curie]] uz [[Pjēra un Marijas Kirī universitāte]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pjēra un Marijas Kirī universitāte]]</text>
      <sha1>rqfzv1wuim2kzjwwz3s54thly1rlbuu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Graudu elevators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520051</id>
    <redirect title="Graudu noliktava" />
    <revision>
      <id>3675862</id>
      <timestamp>2022-08-26T09:01:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Graudu noliktava]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Graudu noliktava]]</text>
      <sha1>apw6nsx1n1fk43l8g2beaky7g2ifh5d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biļete uz paradīzi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520052</id>
    <revision>
      <id>3675864</id>
      <timestamp>2022-08-26T09:20:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1948" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Biļete uz paradīzi
 | oriģinālnos = ''Ticket to Paradise''
 |      attēls = 
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Ols Pārkers]]
 |  producents = 
* [[Tims Biveins]]
* [[Ēriks Felners]]
* Sāra Hārvija
* Debora Belderstouna
* [[Džordžs Klūnijs]]
* [[Grants Heslovs]]
* [[Džūlija Robertsa]]
* Liza Robertsa Džilana
* Marisa Jeresa Džilla
|   scenārijs = 
* Ols Pārkers
* Denjels Pipski
 |     aktieri = 
* Džordžs Klūnijs
* Džūlija Robertsa
 |      mūzika = [[Lorns Belfs]]
 |   operators = Ole Brets Birklends
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
 |     studija = 
* ''[[Working Title Films]]''
* ''[[Smokehouse Pictures]]''
* ''Red Om Films''
 | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2022|9|14|Latvija|2022|9|15|Austrālija|2022|9|16|Apvienotā Karaliste|2022|10|21|ASV}}
 |      ilgums = 
 |      valsts = 
* {{GBR}}
* {{USA}}
* {{AUS}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = 
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Biļete uz paradīzi&quot;''' ({{val|en|Ticket to Paradise}}) būs [[2022. gads kino|2022. gada]] Apvienotās Karalistes, ASV un Austrālijas kopražojuma romantiskā [[kinokomēdija]]. Filmas režisors ir [[Ols Pārkers]], scenārija autori ir Pārkers un Denjels Pipski. Galvenās lomas atveido [[Džordžs Klūnijs]] un [[Džūlija Robertsa]], abi ir arī filmas [[kinoproducents|producenti]]. Filmu izplatīs kinokompānija ''[[Universal Pictures]]''. Pirmizrāde paredzēta {{dat|2022|9|15||bez}} Austrālijā, bet Latvijā filma būs skatāma dienu ātrāk, no 14. septembra.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Austrālijas filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>7ffgu1rtbx7t58alrtmer2qngoxgmkm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675866</id>
      <parentid>3675864</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T09:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1978" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Biļete uz paradīzi
 | oriģinālnos = ''Ticket to Paradise''
 |      attēls = Bilete uz paradizi-drizuma.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Ols Pārkers]]
 |  producents = 
* [[Tims Biveins]]
* [[Ēriks Felners]]
* Sāra Hārvija
* Debora Belderstouna
* [[Džordžs Klūnijs]]
* [[Grants Heslovs]]
* [[Džūlija Robertsa]]
* Liza Robertsa Džilana
* Marisa Jeresa Džilla
|   scenārijs = 
* Ols Pārkers
* Denjels Pipski
 |     aktieri = 
* Džordžs Klūnijs
* Džūlija Robertsa
 |      mūzika = [[Lorns Belfs]]
 |   operators = Ole Brets Birklends
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
 |     studija = 
* ''[[Working Title Films]]''
* ''[[Smokehouse Pictures]]''
* ''Red Om Films''
 | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2022|9|14|Latvija|2022|9|15|Austrālija|2022|9|16|Apvienotā Karaliste|2022|10|21|ASV}}
 |      ilgums = 
 |      valsts = 
* {{GBR}}
* {{USA}}
* {{AUS}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = 
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Biļete uz paradīzi&quot;''' ({{val|en|Ticket to Paradise}}) būs [[2022. gads kino|2022. gada]] Apvienotās Karalistes, ASV un Austrālijas kopražojuma romantiskā [[kinokomēdija]]. Filmas režisors ir [[Ols Pārkers]], scenārija autori ir Pārkers un Denjels Pipski. Galvenās lomas atveido [[Džordžs Klūnijs]] un [[Džūlija Robertsa]], abi ir arī filmas [[kinoproducents|producenti]]. Filmu izplatīs kinokompānija ''[[Universal Pictures]]''. Pirmizrāde paredzēta {{dat|2022|9|15||bez}} Austrālijā, bet Latvijā filma būs skatāma dienu ātrāk, no 14. septembra.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Austrālijas filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>2tzjs4t7jo58riy67up70whz0hif12z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Bilete uz paradizi-drizuma.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520053</id>
    <revision>
      <id>3675865</id>
      <timestamp>2022-08-26T09:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Biļete uz paradīzi]]&quot; plakāts - avots: [https://mcswebsites.blob.core.windows.net/1048/Event_7651/portrait_large/TTP_DIGITAL1SHT_TEASER_LVA.jpg apollokino.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="225" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Biļete uz paradīzi]]&quot; plakāts - avots: [https://mcswebsites.blob.core.windows.net/1048/Event_7651/portrait_large/TTP_DIGITAL1SHT_TEASER_LVA.jpg apollokino.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>hfsihqy2xu9rofrqv1ynq3nil81v64l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ticket to Paradise</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520054</id>
    <redirect title="Biļete uz paradīzi" />
    <revision>
      <id>3675867</id>
      <timestamp>2022-08-26T09:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Biļete uz paradīzi]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Biļete uz paradīzi]]</text>
      <sha1>l76jqfnlz4qip41884j6csu5805wzel</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Balara86</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520055</id>
    <revision>
      <id>3675887</id>
      <timestamp>2022-08-26T10:45:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Balara86}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 13.45 (EEST)</text>
      <sha1>sewet8u6vepjx2apntzoydqjzh97kj5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēla diskusija:FbA2r8XWIAABdwG.jpg</title>
    <ns>7</ns>
    <id>520056</id>
    <revision>
      <id>3675903</id>
      <timestamp>2022-08-26T11:11:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>87.110.130.123</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Dzēst vai aizvietot */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="388" xml:space="preserve">== Dzēst vai aizvietot ==

Nav iebildumu pret attēla saturu, bet tomēr ierosinu šo konkrēto bildi dzēst vai aizvietot. Attēlam šobrīd nav norādīts konkrēts avots, autors, kā arī tā izmantošana nav &quot;minimālā izmērā&quot;, kā to pieprasa godprātīgas lietošanas politika.

[[Special:Contributions/87.110.130.123|87.110.130.123]] 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.11 (EEST)</text>
      <sha1>sgiw0rk7o6uklm1dhv15hkficdar77u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675925</id>
      <parentid>3675903</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:43:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzēst vai aizvietot */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1005" xml:space="preserve">== Dzēst vai aizvietot ==

Nav iebildumu pret attēla saturu, bet tomēr ierosinu šo konkrēto bildi dzēst vai aizvietot. Attēlam šobrīd nav norādīts konkrēts avots, autors, kā arī tā izmantošana nav &quot;minimālā izmērā&quot;, kā to pieprasa godprātīgas lietošanas politika.

[[Special:Contributions/87.110.130.123|87.110.130.123]] 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.11 (EEST)
:Izmēru nomainīt nebūtu problēma, galvenais ir tas, ka šo bildi teorētiski varētu aizstāt ar brīvu — varbūt kāds būs nofotografējis kritiena brīdi un ieliks [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Victory_Monument_(Riga) Vikikrātuvē].  Nav obligāti jābūt drona foto, ko nemaz nedrīkstēja darīt. Un vispār labāk ielikt ārēju saiti uz maksimāli kvalitatīvu attēlu, nekā saspiest to bildi pārsimt pikseļos, lai tikai varētu pa tiešo ielikt rakstā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.43 (EEST)</text>
      <sha1>7lq8vjorrojbii8ow8z12axvk1uqjgi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:7szz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>520057</id>
    <revision>
      <id>3675904</id>
      <timestamp>2022-08-26T11:16:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=7szz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 26. augusts, plkst. 14.16 (EEST)</text>
      <sha1>2nvvkq9els0ka27nymhxsdji1zp09ow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:XXXTentacion XXL.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520058</id>
    <revision>
      <id>3675908</id>
      <timestamp>2022-08-26T11:28:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <comment>XXXTENTACION in 2017 XXL Freshman photoshoot.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
XXXTENTACION in 2017 XXL Freshman photoshoot.</text>
      <sha1>g07kdt31fxtmpqnitce4ttyf4h2dd98</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3675926</id>
      <parentid>3675908</parentid>
      <timestamp>2022-08-26T11:45:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>nav nekur teikts, ka tā ir brīva bilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
XXXTENTACION in 2017 XXL Freshman photoshoot.

{{attēla autortiesības}}</text>
      <sha1>dr9sv64k6li1yg9s6q4591juo1kz2ux</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:KSI 2022.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520059</id>
    <revision>
      <id>3675919</id>
      <timestamp>2022-08-26T11:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <comment>All rights goes to the owner(s).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
All rights goes to the owner(s).</text>
      <sha1>j628f8yvo4tfondxcb0ummnu1pkw7fs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:KSI 2021.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>520060</id>
    <revision>
      <id>3675923</id>
      <timestamp>2022-08-26T11:43:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Yungchains</username>
        <id>107090</id>
      </contributor>
      <comment>KSI</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
KSI</text>
      <sha1>9kksacp4mi3um5kb3k80nii5n3h26s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Nette</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520061</id>
    <revision>
      <id>3675934</id>
      <timestamp>2022-08-26T11:52:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste  |       platums =   |         vārds = Teodors Nette  |    vārds_orig = ''Теодор Янович Нетте''  |        attēls = Teodor Nette.jpg  |    att_izmērs =   | att_nosaukums =   |    dz_dat_alt =   |       dz_gads = 1896  |    dz_mēnesis = 08  |      dz_diena = 15  |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga}}  |     m_dat_alt =   |        m_gads = 1926  |     m_mēnesis = 02  |       m_diena = 05  |       m_vieta = {{vieta|Latvija}}...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5697" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Teodors Nette
 |    vārds_orig = ''Теодор Янович Нетте''
 |        attēls = Teodor Nette.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1896
 |    dz_mēnesis = 08
 |      dz_diena = 15
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1926
 |     m_mēnesis = 02
 |       m_diena = 05
 |       m_vieta = {{vieta|Latvija}}&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=[[Latvijas padomju enciklopēdija]] |date=1986 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |page=167 |edition=7}}&lt;/ref&gt;
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{USSR}}
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 1
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Teodors Nette''' ({{val|ru|Теодор Янович Нетте}}, dzimis {{dat|1896|08|15}}, miris {{dat|1926|02|05}}) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes PSRS Ārlietu tautas komisariāta [[diplomātiskais kurjers]]. Gāja bojā 1926. gadā [[Latvija]]s teritorijā, aizstāvot diplomātisku pastu. Apbalvots ar [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeni]].

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Latvija|Latvijā]], zābacnieka dēls, pratis [[vācu valoda|vācu valodu]]. Ieguva 4 klašu izglītību.&lt;ref name=&quot;fb&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Александрова |first1=Юлия |title=Дом на Стабу: от Теодора Нетте до Раскольникова |url=https://web.archive.org/web/20220210222948/https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=5070211793043234&amp;id=100001633914154 |website=[[Facebook]]}}&lt;/ref&gt;

Sociāldemokratiskajā darbā Teodoru iesaistīja tēvs, kurš piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].&lt;ref name=&quot;fb&quot;/&gt; No 1914. gada bija sociāldemokrātiskās partijas biedrs.

1916. gada aprīlī [[Rīgas apgabaltiesa]] izskatīja &quot;Nettes tēva un dēla lietu&quot;, kuri tika apsūdzēti nekvalitatīvu zābaku piegādē armijai. Izmeklēšana ilga 13 mēnešus un galu galā Teodora tēvu Jāni piesprieda pie 3 gadiem cietumā par sabotāžu, &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Voronov |first1=Vladimir |title=КАК ВСТРЕТИЛ СМЕРТЬ ТОВАРИЩ НЕТТЕ |url=https://www.sovsekretno.ru/articles/kak-vstretil-smert-tovarishch-nette/ |date={{dat|2016|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet Teodoru palaida, pēc kā viņš iestājās Sarkanajā armijā.&lt;ref name=&quot;fb&quot;/&gt;

Pēc armijas dienesta nelegāli strādaja Latvijā. 1919. gadā bija Jelgavas revolucionārās komitejas loceklis. Pēc [[Stučkas valdība]]s krišanas bēga uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Seržants |first1=Kārlis |title=Cilvēks un kuģis: kas īsti bija mīklaini nonāvētais padomju kurjers biedrs Teodors Nete |url=https://jauns.lv/raksts/9viri/429250-cilveks-un-kugis-kas-isti-bija-miklaini-nonavetais-padomju-kurjers-biedrs-teodors-nete |date={{dat|2021|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dienvidu frontē. No 1922. gada strādāja par diplomātisko kurjeru.

Nogalināts darbā 1926. gada 5. februārī starp [[Ikšķile (stacija)|Ikšķiles]] un [[Koknese (stacija)|Kokneses]] stacijām. Slepkavas – Antonijs un Broņislavs Gabriloviči poļu tautības [[Lietuva]]s pilsoņi, pavalstnieki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Teodors Nette |url=https://timenote.info/lv/Teodors-Nette}}&lt;/ref&gt; Apbedīts Vagaņkovas kapos Maskavā.

=== Piemiņa ===
[[Ikšķile|Ikšķilē]] atradās piemiņas akmens Teodoram Nettem, demontēts 2022. gada 18. augustā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=В Латвии снесли памятник советскому дипломатическому курьеру Теодору Нетте, убитому в 1926 году в поезде Москва — Рига |url=https://meduza.io/news/2022/08/18/v-latvii-snesli-pamyatnik-sovetskomu-diplomaticheskomu-kurieru-teodoru-nette-ubitomu-v-1926-godu-v-poezde-moskva-riga |accessdate={{dat|2022|8|26||bez}} |agency=[[Meduza]] |date={{dat|2022|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nettes vārdā tika nosaukts tvaikonis, dzejnieks [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja Nettem dzejoli &quot;Biedrim Nettem – tvaikonim un cilvēkam&quot; (''Товарищу Нетте — пароходу и человеку'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140809213403/http://psj.ru/saver_national/detail.php?ID=8783 Борис Сопельняк. Мы идем сквозь револьверный лай…]
* [http://m-necropol.narod.ru/nette.html Могилы знаменитостей. Нетте Теодор Иванович (1896—1926)]
* [http://www.mid.ru/nsite-sv.nsf/765a33df87af344743256cb80033ab2d/654ebed1cefe07d1c32575550041d250?OpenDocument 5 февраля — День памяти дипкурьеров, погибших при исполнении служебных обязанностей] 
* [http://svpressa.ru/society/article/38478/ Сергей Турченко. Две смерти Теодора Нетте]
* [https://archive.is/20140802065131/www.gazeta.lv/story/24379.html Эрик Екабсонс. Тайна Теодора Нетте]


{{DEFAULTSORT:Nette, Teodors}}

[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1926. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]</text>
      <sha1>fw8ulxhss2twqzczw3zhjjd75800xyk</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>